Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1253 4464888 4446559 2026-05-07T09:08:55Z Egilus 27634 Bišķi mazināju slavināšanu, pieliekot jaunumus 4464888 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = 조선 민주주의 인민 공화국 | pilnais_valsts_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskā Republika | valsts_nosaukums = Ziemeļkoreja | karoga_attēls = Flag of North Korea.svg | karoga_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs | ģerboņa_attēls =Emblem_of_North_Korea.svg | ģerboņa_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = 강성대국<br />''(Spēcīga un turīga valsts)'' | valsts_himna = ''[[Aegukka]]'' | kartes_attēls = Democratic_People's_Republic_of_Korea_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = Ziemeļkorejas atrašanās vieta | galvaspilsēta = [[Phenjana]] | latd=39 | latm=2 | latNS=N | longd=125 | longm=45 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[korejiešu valoda]] | etniskās_grupas = [[korejieši]] | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Čučhe]]s sociālistiskā republika | valsts_galvas_tituls = Mūžīgais prezidents | valsts_galva = [[Kims Irsens]]<br />''(miris)'' | valsts_galvas_tituls2 = [[Korejas Strādnieku partija|KSP]] ģenerālsekretārs un [[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Valsts lietu komisijas priekšsēdētājs]] | valsts_galva2 = [[Kims Čonins]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = no [[Japāna]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1919|3|1}} | neatkarības_notikums2 = Atbrīvota | neatkarības_datums2 = {{Dat|1945|8|15}} | neatkarības_notikums3 = Formāli deklarēta | neatkarības_datums3 = {{dat|1948|9|9}} | platība_km2 = 120 540 | platība_rangs = 98. | procenti_ūdens = 4,87 | iedzīvotāju_skaits = 23 301 725 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2007. gads|2007]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 48. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 190 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55. | IKP_PPP = $22,85 miljardi | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_rangs = 85. | IKP_PPP_per_capita = $1 007 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 149. | valūta = [[Ziemeļkorejas vona]] (₩) | valūtas_kods = KPW | laika_zona = [[PYT]] | utc_offset = +8:30 | domēns = [[.kp]] | tālsarunu_kods = 850 | iso_kods_num = 408 | iso_kods_alfa2 = KP | iso_kods_alfa3 = PRK }} '''Korejas Tautas Demokrātiskā Republika''' ({{val|ko|조선 민주주의 인민 공화국}}; ''Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk''), neoficiāli bieži saukta par '''Ziemeļkoreju''', ir valsts [[Korejas pussala]]s ziemeļdaļā uz ziemeļiem no [[38. ziemeļu platuma paralēle|38. paralēles]]. Ziemeļaustrumos robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], ziemeļos pa [[Amnokgana]]s upi — ar [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republiku]], bet dienvidos — ar [[Dienvidkoreja|Korejas Republiku]]. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata [[Korejas Demilitarizētā zona]]. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir [[korejieši]], kā arī [[ķīnieši]] (aptuveni 50 000) un [[japāņi]] (aptuveni 1800). [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] kontrolēja [[Korejas impērija]], līdz to iekaroja un pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] 1905. gadā kolonizēja [[Japāna]]. 1945. gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pussala tika sadalīta divās zonās starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. 1948. gadā Ziemeļkoreja atteicās piedalīties [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s rīkotajās vēlēšanās. Tika izveidotas neatkarīgas valdības katrā no okupētajām teritorijām. Abas valstis pretendēja uz visu pussalu kā savu teritoriju, kas noveda pie [[Korejas karš|Korejas kara]] 1950. gadā. Karš beidzās 1953. gadā, kad tika noslēgts pamiers. Oficiāli abas valstis joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts. == Vēsture == {{Pamatraksts|Korejas vēsture}} Korejas vēsture aptver vairākus gadu tūkstošus. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmie [[Korejas pussala]]s iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā). Pirmā Korejas valsts [[Gočosona]] saskaņā ar leģendu tika dibināta 2333. gadā p.m.ē. No 1. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. pussalā valdīja [[Korejas trīs karaļvalstis|trīs karaļvalstis]] — [[Kogurjo]], [[Pekče]] un [[Silla]]. Sillas valstij 668. gadā izdevās apvienot lielāko daļu Korejas pussalas. Pēc Sillas sabrukuma 10. gadsimtā, [[Korjo dinastija]] (918—1392) pārņēma varu un deva nosaukumu valstij, no kura cēlies mūsdienu "Koreja". 1392. gadā dibinātā [[Čosona|Čosonas dinastija]] (1392—1897) pastāvēja vairāk nekā 5 gadsimtus un atstāja ievērojamu iespaidu uz Korejas kultūru, valodu un sabiedrību. 1905. gadā [[Koreja Japānas varā|Koreja kļuva par Japānas protektorātu]], bet 1910. gadā tika anektēta kā [[Japānas Impērija]]s daļa. 1945. gadā [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] no Japānas koloniālās okupācijas vienlaikus atbrīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ziemeļos no 38. paralēles japāņu karaspēks padevās PSRS, bet dienvidos — ASV. Šo pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās abas lielvalstis sākotnēji uztvēra kā pagaidu pasākumu, taču [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākums apturēja Korejas valsts atjaunošanu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtonas Universitāte]]s pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie [[komunisms|komunisti]] (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, dienvidu vēlēšanās nepiedalījās). Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kimu Irsenu]] vadībā. Abas jaunizveidotās korejiešu valstis neatzina viena otras leģitimitāti un orientējās uz valsts apvienošanu ar spēka palīdzību, kas izraisīja [[Korejas karš|Korejas karu]]. Miera līgums abu Koreju starpā joprojām nav noslēgts. Tomēr 2026. gadā Ziemeļkoreja definēja Dienvidus kā "naidīgu valsti", ko daļa avotu tulko kā divu valstu eksistences atzīšanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.koreatimes.co.kr/foreignaffairs/northkorea/20260324/north-korea-pushes-two-state-paradigm-declares-south-most-hostile-state|title=North Korea pushes two-state paradigm, declares South ‘most hostile state' - The Korea Times|website=www.koreatimes.co.kr|access-date=2026-03-28|date=2026-03-24|language=en}}</ref> Šī pati terminoloģija lietota 2026. gada KTDR konstitūcijā, no kuras arī izņemts arī teksts par apvienošanos ar Dienvidkoreju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/292282|title=КНДР изменила Конституцию. Оттуда убрали упоминания о воссоединении с территорией Южной Кореи|last=Insider|first=The|website=The Insider|access-date=2026-05-07|date=2026-05-06|language=ru}}</ref> Pašlaik Ziemeļkoreja saglabā stingru [[Autoritārisms|autoritāru]] režīmu un izolāciju no pārējās pasaules. == Politika == Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir [[totalitārisms|totalitāra]] [[diktatūra]] ar izteiktu vadoņa [[personības kults|personības kultu]]. Pēc valsts dibinātāja un vadītāja [[Kims Irsens|Kima Irsena]] nāves, kurš 1994. gadā tika pasludināts par "mūžīgo prezidentu", valsts faktiskais vadītājs līdz 2011. gada beigām bija viņa dēls un mantinieks — [[Kims Čenirs]], kas ieņēma Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amatu. Pašreizējais valsts vadītājs ir viņa jaunākais dēls [[Kims Čenuns]]. Oficiāli valstī ir daudzpartiju sistēma, kuru veido 3 lielās partijas — Ziemeļkorejas Strādnieku partija (kuras "vadošā loma" fiksēta Konstitūcijā), Ziemeļkorejas Sociāldemokrātu partija un Debesu ceļa jauno draugu partija, — kuras kopā veido tā saukto Tēvzemes Apvienošanas Demokrātisko Fronti. [[Parlaments]] — Augstākā tautas sapulce — ir 678 deputāti, ievēlēti visas tautas balsošanā uz 5 gadiem. Par deputātu kandidātiem var balotēties tikai Tēvzemes Apvienošanas Demokrātiskās Frontes biedri.{{nepieciešama atsauce}} Valsti pārvalda ministru kabinets (''Negak''), kuras locekļus (izņemot tautas armijas ministru) ievēl Augstākā tautas sapulce. Līdz 2026. gadam Ziemeļkorejas konstitūcija saucās "KTDR Sociālistiskā Konstitūcija", taču 2026. gada martā vārds "Sociālistiskā" tika noņemts.<ref name=":0" /><ref>[https://www.hrnk.org/wp-content/uploads/pdfs/nkhr-resource-center/DPRK_Constitution.pdf KTDR konstitūcija]</ref> == Ģeogrāfija == Ziemeļkoreja atrodas [[Āzija]]s austrumu daļā, [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Valsti rietumos apskalo [[Dzeltenā jūra]], bet austrumos [[Japāņu jūra]]. Tai ir pieeja [[Korejas līcis|Korejas līcim]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]], dienvidos ar [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]. Reljefs kalnains, galvenās kalnu grēdas ir [[Hamgjona grēda|Hamgjona]], [[Pudžolljona grēda|Pudžolljona]], [[Mannima grēda|Mannima]] un [[Kannama grēda|Kannama]] grēdas ziemeļos un [[Thebeka grēda]] dienvidaustrumos. Augstākais punkts Ziemeļkorejā ir [[Pektusans]] (2744 m augsts) [[Čanbaišaņa kalni|Čanbaišaņa]] grēdā uz robežas ar Ķīnu. Valsts rietumu daļā atrodas zemienes. Valstī ir daudz [[Upes|upju]]. Tās bieži pārplūst un rada nopietnus zaudējumus, piemēram, 2007. gada pavasara plūdi atstāja tūkstošiem cilvēku bez pajumtes. Garākā upe ir [[Amnokas upe]]. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums}} {| width=250px align=right |- | {{Image label begin|image=North Korea location map 2.svg|width=250|float= |link=}} {{Image label small|x=0.15|y=0.45|scale=400|text =[[Phenjana]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.10|scale=400|text =[[Rasona]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.42|scale=400|text =[[Phjonannamdo]]}} {{Image label small|x=0.14|y=0.51|scale=400|text =[[Hvanhepukto]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.57|scale=400|text =[[Hvanhenamdo]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.49|scale=400|text =[[Kanvondo]]}} {{Image label small|x=0.29|y=0.33|scale=400|text =[[Hamgjonnamdo]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.15|scale=400|text =[[Hamgjonpukto]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.22|scale=400|text =[[Rjangando]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.27|scale=400|text =[[Čagando]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.35|scale=400|text =[[Phjonanpukto]]}} {{Image label end}} |} Ziemeļkorejas administratīvo iedalījumu veido 9 provinces (korejiešu: 북한 지방) un 2 īpašās pilsētas. Īpašās pilsētas ir [[Phenjana]] un [[Rasona]]. Savukārt Ziemeļkorejas provinces ir šādas: * [[Čagando]] * [[Hamgjonnamdo]] * [[Hamgjonpukto]] * [[Hvanhenamdo]] * [[Hvanhepukto]] * [[Kanvondo]] * [[Phjonanpukto]] * [[Phjonannamdo]] * [[Rjangando]] == Saimniecība == [[Attēls:Sunan International Airport, Pyongyang, North Korea-1.jpg|left|thumb|200px|Lidmašīnas Phenjanas lidostā]] Ziemeļkorejā ir sociālistiskā tipa saimniecība.<ref>Derīgie izrakteņi un dabas vērtības kā arī infrastruktūra un ražošanas līdzekļi pieder visai sabiedrībai, t. i. valstij, privātīpašumā esošā nekustamā īpašuma apjoms ierobežots (nevar piederēt vairākas savrupmājas vai daudzdzīvokļu ēkas, kuras izīrēt), kustamā īpašuma apjoms ar likumu nav ierobežots.</ref> Kopš dibināšanas brīža pret Ziemeļkoreju pastāv rietumu lielvalstu noteiktas politiskas [[sankcija]]s un daļējs ekonomisks [[embargo]]. Līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] Ziemeļkorejai pastāvēja tirdzniecība ar [[Austrumu bloks|komunistiskā bloka]] valstīm, taču kopš 1990. gadu beigām vairs tikai dažas valstis pasaulē tirgojas ar šo valsti.<ref>Tāpat kā situācijā ar [[Kuba|Kubu]], pret valstīm un kompānijām, kas atļaujas pārkāpt embargo, var tikt vērstas ekonomiskas sankcijas.</ref> 2002. gadā Ziemeļkorejas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija aptuveni 2,4 miljardi dolāru, no kuriem tirdzniecība ar Dienvidkoreju — 642 miljoni dolāru, Ķīnu — 550 miljoni dolāru, Japānu — 500 miljoni dolāru, [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] — 250 miljoni dolāru, Krieviju — 130 miljoni dolāru. Eksportē pamatā [[krāsainie metāli|krāsainos metālus]], [[Antracīts|antracītu]] un zvejniecības produkciju, bet importē naftu, [[Naftas produkti|naftas produktus]], koksa ogles, minerālmēslojumu, pārtiku. 20. gadsimta 50. un 60. gados Ziemeļkorejas ekonomika attīstījās ļoti strauji, valsts tika industrializēta, dzīves līmenis ievērojami pārsniedza kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni tādā mērā, ka, meklējot labākus dzīves apstākļus, daudzi [[Dienvidkoreja]]s un [[Ķīnas Tautas Republika]]s iedzīvotāji centās nelegāli šķērsot robežu, lai apmestos uz dzīvi Ziemeļkorejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/NKIDP_eDossier_11_Explaining_North_Korean_Migration_to_China.pdf |title=Hazel Smith. Explaining North Korean Migration to China. — Woodrow Wilson International Center for Scholars |access-date={{dat|2012|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130131135159/http://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/NKIDP_eDossier_11_Explaining_North_Korean_Migration_to_China.pdf |archivedate={{dat|2013|01|31||bez}} }}</ref> Pēc 1974. gada naftas cenu kāpuma saimniecība nokļuva zināmā stagnācijā, kas sevišķi akūta kļuva pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma 90. gadu sākumā. === Lauksaimniecība === Lauksaimniecībai derīga zeme no valsts teritorijas kopplatības ir aptuveni 20%, no kuriem aramzeme ir aptuveni 16%. Dominējošās lauksaimniecības kultūras ir [[sojas pupas]], [[kokvilna]], [[lini]], [[tabaka]], [[cukurbietes]]. Kā palīgnozares ir [[Žeņšeņs|žeņšeņa]] un dārzeņu audzēšana, augļkopība. Lopkopībā dominē liellopu, cūku un putnkopība. Visai attīstīta ir zvejniecība. Lauksaimniecības īpatsvars veido 30% no IKP. Kopš 2002. gada reformas lauksaimnieku kooperatīviem ir ļauts pārtapt par ģimeņu uzņēmumiem, valsts pārstājusi regulēt cenas lauksaimniecības produkcijai, ko lauksaimniecības kooperatīvi tirgo bez valsts tirdzniecības tīkla starpniecības. === Derīgie izrakteņi === Valstī ir lieli [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Volframs|volframa]], [[Molibdēns|molibdēna]] u. c. krāsaino metālu rūdu iegulu krājumi. Tā kā krāsaino metālu eksports ir viens no galvenajiem valūtas ieguves veidiem, kalnrūpniecība ir visai attīstīta. === Rūpniecība === Ziemeļkorejas rūpniecība sastāv no [[naftas pārstrāde]]s, ķīmijas un [[tekstilrūpniecība]]s. 2002. gadā rūpniecības īpatsvars IKP bija 34%.<ref name="autogenerated1" /> Pēdējos 15—20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts saimniecība — visai kariķēts padomju parauga modelis, — praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas saimnieciskais centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati saimniecība kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīktirdzniecība. === Finanses === 2002. gada valsts budžets bija 10,1 miljards dolāru. IKP pieaugums kopš 2006. gada ir aptuveni 1% gadā.<ref name="autogenerated1">http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/North_Korea.pdf</ref> Ziemeļkorejā ir divi valūtas maiņas pamatkursi. No vienas puses, ir oficiālais valūtas maiņas kurss, kurš kopš 2010. gada sākuma ir 135 voni par 1 dolāru. Ja balstās uz šo kursu, tad sanāk, ka darba alga Ziemeļkorejā ir 10—50 dolāri mēnesī. Taču šo kursu neviens neizmanto. Valūtu maina pēc tirgus kursa, turklāt tas attiecas arī uz tur esošajiem ārzemniekiem. Tirgus kurss veidojas stihiski un 2012. gada marta sākumā bija aptuveni 3400 vonu par 1 dolāru.{{nepieciešama atsauce}} === Alga un nodokļi === [[Attēls:Dai Hong Dan.jpg|thumb|200px|Sauskravas transportkuģis "Dai Hong Dan"]] No 1960. gadu beigām līdz 2002. gada reformai vidējā alga Ziemeļkorejā pieauga aptuveni no 50 līdz 100 voniem, bet pēc reformas pieauga vairākus desmitus reižu, un 2012. gadā bija robežās no 1500 līdz 6000 voniem (tāpat kā visā bijušajā socnometnē, Ziemeļkorejā darba algu izmaksā reizi mēnesī). Pārtiku iegādājās par papildus algai piešķirtajiem pārtikas un preču taloniem. 2002. gadā Ziemeļkorejā izvērsa ekonomikas reformu, ko paši korejieši zina kā "soļus ekonomikas pārvaldes uzlabošanai no 1. jūlija". Šo reformu nozīme bieži tiek pārspīlēta, tomēr tās iezīmēja daļēji ierobežotu privātā tirgus sektora leģitimizāciju. Reformu ietvaros Ziemeļkorejas valdība paaugstināja rīsa cenu mazumtirdzniecībā, kā arī krasi palielināja darba algas no 50—150 voniem mēnesī līdz 2000—6000 vonu mēnesī. Kopš tā laika algu lielums un izmaksas sistēma nav krasi mainījusies un algas vēl joprojām šajā līmenī: lielākā daļa strādnieku un ierindas kalpotāju pelna aptuveni 3000—4000 vonu mēnesī, bet 6000 un vairāk saņem augsta ranga ierēdņi un privileģētie speciālisti. Jebkurā gadījumā ar darba algu nepietiek, lai cilvēks varētu izdzīvot. Izņēmums ir tas mazākums, kas joprojām papildus saņem par taloniem iegādājamo preču normu, t. i. saņem no valsts bezmaksas uzturu un pirmās nepieciešamības preces. Lielākajai daļai ziemeļkorejiešu, kas dzīvo ārpus Phenjanas, oficiālā darba alga ir tikai mazs papildinājums ģimenes budžetam, kura lielāko daļu veido ģimenes locekļu darbība privātās uzņēmējdarbības sfērā. Šobrīd iztikas minimums ir aptuveni 50 000—60 000 voni 3—4 cilvēku ģimenei mēnesī. Lielākajai daļai ģimeņu reālie ienākumi ir daudz lielāki, it īpaši šobrīd, kad ekonomiskie apstākļi Ziemeļkorejā visnotaļ uzlabojušies (ēst, cik grib var atļauties retais, taču badu necieš neviens, ļaunākajā gadījumā atsevišķas personas). Bez tam tirgus ekonomikas legalizācija izraisījusi strauju sabiedrības noslāņošanos, un "jaunie korejieši" (līdzīgi kā apzīmējums "jaunie krievi") savus ienākumus rēķina miljonos vonu, t. i. simtos un pat tūkstošos dolāru.<ref>[http://www.koreatimes.co.kr/www/news/opinon/opi_list.asp?categoryCode=166 Another Korea // The Korea Times]</ref> Nodokļu sistēma tika reformēta 50. gadu beigās, aizvietojot līdzšinējo nodokļu klāstu ar vienu, progresīvo ienākumu nodokli. Lauksaimniecībā nodokļu sistēma tika aizstāta ar vienu ražas nodokli 25% no ražas (tas pakāpeniski tika samazināts, līdz 60. gadu vidū atcelts). Ap 1970. gadu nodokļi veidoja aptuveni 1% valsts budžeta ieņēmumu. Kopš 1974. gada pavasarī atcēla pēdējo — privātpersonu ienākumu nodokli — nodokļi vairs nepastāv.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.left.ru/2008/1/cho170.phtml |title=Чо Док Син. Налоговый вопрос. // Нация и я. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080917212704/http://www.left.ru/2008/1/cho170.phtml |archivedate={{dat|2008|09|17||bez}} }}</ref> Pārtikas mazumtirdzniecības cenas tiek dotētas: piemēram, valsts uzpērk no zemnieku kooperatīviem [[rīsi|rīsus]] par 60 čoniem par 1 kg, bet mazumtirdzniecībā jau apstrādātus tirgo par 8 čoniem.<ref>Do you know about Korea: 100 questions and answers. p. 80</ref> Līdzīgi ir ar citiem lauksaimniecības produkcijas veidiem.<ref name="autogenerated2" /> == Sociālās garantijas == === Darba laiks un pensionēšanās laiks === Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem strādāt nav atļauts. Likumā noteiktais darba laiks ir 8 stundas diennaktī (paaugstināta diskomforta apstākļos strādājošo, kā arī sieviešu, kurām ir vairāk nekā 3 bērni, maksimālais darba laiks ir 6 stundas diennaktī). Pensionēties var vīrieši pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas un sievietes pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas. === Medicīna === Vidējais dzīves ilgums 71,65 gadi; vīriešiem — 68,92 gadi, sievietēm — 74,51 gadi (2006. gada rādītāji). Visi medicīnas pakalpojumi ir bez maksas, ietverot gan konsultācijas pie ārstiem, gan operācijas, gan atrašanos stacionārā vai sanatorijā. Līdz 2026. gadam tiesības uz bezmaksas medicīnu garantēja konstitūcija, tomēr turpmāk šīs tiesības tika atceltas.<ref name=":1" /> Jau 2018. gadā KTDR Augstākais līderis Kims Čenuns asi kritizēja valsts medicīnas sistēmu, apgalvojot, ka tai neesot ar ko lepoties.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://iz.ru/779961/2018-08-21/kim-chen-yn-ostalsia-raskritikoval-zdravookhranenie-v-kndr|title=Ким Чен Ын раскритиковал здравоохранение в КНДР|work=Известия|access-date=2026-05-07|date=2018-08-21|language=ru}}</ref> === Izglītība === Kopš 1975. gada obligātā vidējā izglītība (11 gadi). Mācības pamatskolā, vidusskolā un augstskolā ir bez maksas. Skolēniem un studentiem reizi 2—3 gados valsts sedz visus izdevumus mācību formas, apavu un mācību literatūras iegādei (pārējā laikā, uzrādot skolēna vai studenta apliecību, to var iegādāties par puscenu). Valstī ir aptuveni 150 augstskolas (to akadēmiskais līmenis nav visai augsts, jo politisku iemeslu dēļ zinātne Ziemeļkorejā ir izolēta no zinātnes dzīves pārējā pasaulē). === Sadzīve === [[Attēls:Children of the DPRK.jpg|left|thumb|200px|Bērni bērnudārzā]] Kopš 60. gadu sākuma praktiski visi pārtikas produkti un lielākā daļa patēriņa preču nenonāca tirdzniecībā, bet tika izplatītas iedzīvotāju vidū, izmantojot šim nolūkam preču talonus. Iedzīvotāji preču talonus uztver nevis kā savu patērētāju tiesību ierobežošanu, bet gan kā specifisku sociālās nodrošināšanas formu: līdz pat pēdējām reformām preču un pārtikas cenas tika subsidētas, bet iedzīvotāji sev pienākošos preču talonus, par kuriem tie varēja iegādāties pārtiku u. c. preces, uztvēra kā daļu no nerakstītā līguma starp valsts varu un pavalstniekiem — valsts pienākums ir regulāri nodrošināt jebkuru sabiedrības locekli ar nepieciešamo pārtikas un rūpniecības preču pamatkomplektu par tīri simbolisku cenu. No otras puses, šādi nodrošinātajam pilsonim ir pienākums strādāt valsts labā. Pret taloniem iedzīvotāji pamatā saņēma graudaugu produktus ([[rīsi|rīsus]], [[kukurūza|kukurūzu]]) — vienam pieaugušajam dienā pienācās 700 g (vēlāk deva tika samazināta un 80. gadu beigās bija vairs 540 g). Bez tam pret taloniem varēja saņemt [[sojas mērce|sojas mērci]] un, retāk, [[zivis]] un [[olas]]. Saņemot pārtikas produktus izdales punktā, teorētiski par tiem bija jāmaksā, taču cena bija 6—8 čoni (simtā daļa no vona) par kilogramu, t. i. mēneša graudaugu norma vienam iedzīvotājam izmaksāja aptuveni 2 vonus (70. gados vidējā darba alga bija 50—60 voni, bet 80. gadu beigās 90—100 voni). Iedzīvotāju vairuma ēdienkartes pamats — graudaugu produkti un [[kimči]], — bet [[gaļa]] galdā parādījās tikai svētku reizēs, zivs un olas — pāris reizes mēnesī. Tā kā to preču klāsts, kuras teorētiski varēja brīvi nopirkt par naudu, nebija visai plašs, algu lielāko tiesu uztvēra kā sava veida kabatas naudu sīkiem izdevumiem (grāmatām, kancelejas precēm, kino biļetēm u.tml.). Reālos cilvēka ienākumus noteica nevis algas lielums, bet gan tam pienākošos talonu daudzums un apjoms, ko noteica daudzi citi faktori. Īpaša loma bija dzīvesvietai (Phenjanā u. c. lielajās pilsētās izsniedza tādas preces, par kādām laukos pat dzirdējuši nebija), pildāmo pienākumu nozīmīgumam (lidotāji un kalnrači gaļu un olas savu darba vietu ēdnīcās ēda katru dienu), un vietai sociālajā hierarhijā (ierēdņiem pienācās papildu taloni, pret kuriem varēja iegādāties ierindas pilsoņiem nepieejamas preces). Atšķirības dzīves līmenī bija visai nenozīmīgas. Izņemot ieslodzītos cietumos no vienas, un vidējās-augstākās ierēdniecības ešelonu no otras puses, visi ziemeļkorejieši līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām dzīvoja vienā līmenī. Jau 90. gadu sākumā preces pret taloniem varēja iegādāties aizvien neregulārāk, bet kopš 1995. gada vairs nevar vispār. Iedzīvotāji saņēma (un saņem) talonus, taču lielākajai daļai tie nozīmē tikai apdrukātus papīra gabaliņus. Saņemt pret tiem preces pēdējos 10—15 gados var tikai atsevišķas privileģētas iedzīvotāju kategorijas, pie kurām pieder vidējā un augstākā ierēdniecība (kā arī daži zemākā ranga ierēdņi), militārpersonas un drošības struktūru darbinieki, militārās rūpniecības un dažu infrastruktūras uzņēmumu (piemēram, dzelzceļa) darbinieki. Bez tam, pret taloniem preces var iegādāties tikai Phenjanā un dažās lielākajās pilsētās, kaut bieži ne pilnā apjomā. Nevar precīzi konstatēt, cik liela daļa iedzīvotāju izmanto talonu sistēmu, taču šķiet, visdrīzāk var runāt par aptuveni 1/3 daļu iedzīvotāju. Pārējiem pārtiku un patēriņa preces jāpērk tirgū par tirgus cenām.<ref>[http://www.koreatimes.co.kr/www/news/opinon/opi_list.asp?categoryCode=165 The Dawn of Modern Korea // The Korea Times]</ref> Pēdējos 15—20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts ekonomika — visai kariķēts padomju parauga modelis — praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus [par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei]. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas ekonomikas centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati ekonomika kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīkumtirdzniecība. 90. gadu vidū kļuva skaidrs, ka ar darba algu ne tuvu nepietiek, lai iegādātos to iztikas minimumu, kas nepieciešams fiziskai izdzīvošanai, bet desmitgades beigās kilograms rīsa tirgū maksāja jau 40—50 vonus, kas nozīmē, ka par savu mēneša darba algu vidusmēra korejietis varēja iegādāties 2 kg rīsa. Visi sadzīves ekonomikas procesi notiek ārpus valsts sektora robežām. Sākusies strauja iedzīvotāju noslāņošanās, atbilstoši ienākumu līmenim. Valstī ir viens no zemākajiem noziedzības līmeņiem pasaulē. Sadzīves noziegumi sastopami tik reti, ka lielāko tiesu sadzīvē netiek lietotas slēdzenes dzīvokļu ārdurvju aizslēgšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.left.ru/2007/15/cho167.phtml |title=Чо Док Син. Социальные аспекты Северной Кореи. // Нация и я. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125064310/http://left.ru/2007/15/cho167.phtml |archivedate={{dat|2008|01|25||bez}} }}</ref> Valsts subsidē 90% dzīvokļu īres maksas vienstāva dzīvojamās ēkās un 75% dzīvokļu īres maksas daudzstāvu dzīvojamajās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://left.ru/2008/1/malenko170.phtml |title=Ирина Маленко. Корейские впечатления. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090612091635/http://left.ru/2008/1/malenko170.phtml |archivedate={{dat|2009|06|12||bez}} }}</ref> Bērnudārzu un pirmsskolas mācību iestāžu uzturēšanas izmaksas sedz valsts. == Kultūra == Kultūras dzīvi finansē valsts, attiecīgi nosakot arī valsts pasūtījumu, kurā par derīgu atzīti lielāko tiesu [[Socreālisms|socreālisma]] manierē izpildīti mākslas darbi. Minimāla ārpasaules ietekme. Ļoti plaši izplatīta etnogrāfiskā jeb tautas kultūra. Visai attīstīta kino industrija, it īpaši [[animācija]]s filmas. Reliģija šķirta no valsts un valsts vara reliģiozo dzīvi neatbalsta. === Kristiešu vajāšana === Saskaņā ar dažādiem datiem Ziemeļkorejā dzīvo no 200 000 līdz 400 000 [[Kristieši|kristiešu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2023/02/25/christians-sent-labour-camps-executed-north-korea/|title=Christians being sent to labour camps and executed in North Korea|work=The Telegraph|access-date=2023-08-23|date=2023-02-25|last=Smith|first=Nicola|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> kas veido 2,0 % no valsts iedzīvotājiem. Kristietība tiek uzskatīta par naidīgu elementu, kas pilnībā jāizskauž (režīms uzskata, ka kristietība veicināja komunisma sabrukumu [[Austrumu bloks|Padomju bloka]] valstīs un tāpēc tiek uzskatīta par draudu stabilitātei). Līdz pat 70 000 kristiešu ir ieslodzīti nometnēs kopā ar citu reliģiju ticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/news/asia/east-asia/article/3222040/christians-caught-bible-north-korea-face-death-prison-including-children|title=Christians caught with Bible in North Korea face death, prison|website=South China Morning Post|access-date=2023-08-23|date=2023-05-27|language=en}}</ref> == Armija == [[Attēls:DPRK MiG-29.jpg|thumb|200px|kaujas iznīcinātāji MiG-29]] Valsts aizsardzības sistēmas augstākā institūcija ir Valsts aizsardzības komiteja, kuras vadītājs ir arī faktiskais valsts vadītājs. Obligātais militārais dienests visiem iesaucamā vecumu sasniegušiem pilsoņiem, kuru veselība ļauj dienēt armijā. Kopējais militārpersonu skaits ir aptuveni 1 115 000 cilvēku. Sauszemes karaspēkā ir aptuveni 1 miljons militārpersonu (ieskaitot 87 000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku), Jūras kara spēkos — aptuveni 60 000 militārpersonu, Gaisa kara spēkos — 110 000 militārpersonu (ieskaitot 7000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku). Nepieciešamības gadījumā iespējams mobilizēt 7,7 miljonus rezervistu, no kuriem 6.6 miljoni ir Strādnieku-zemnieku sarkanās gvardes locekļi. Citos paramilitāros formējumos, robežapsardzē un sabiedriskās kārtības struktūrās esošie veido vēl aptuveni 180 000 bruņotu personu. Kopā sava militārā potenciāla uzturēšanai Ziemeļkoreja tērē 25—30% [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]].<ref name="autogenerated1" /> Dienesta laiks sauszemes karaspēka daļās ir 5—12 gadi, jūras spēkos 5—10 gadi, bet Gaisa kara spēkos un pretgaisa aizsardzībā — 3—4 gadi. Lielākā daļa armijas ir izvērsta gar demilitarizēto zonu, kas kalpo kā robeža ar Dienvidkoreju. Militārā stratēģija balstīta uz "aktīvās aizsardzības" koncepciju, saskaņā ar kuru ZKTA nevar tehniski stāties pretī Dienvidkorejai un tās sabiedrotajiem kā vienīgajam iespējamajam draudam, taču konflikta gadījumā tā var izvērst diversiju-partizānu kara taktiku, kas neitralizētu iebrucēju armijas tehnisko pārākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.polit.ru/analytics/2006/10/16/kndr.html |title=Армия Ким Чен Ира — polit.ru |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517165817/http://www.polit.ru/analytics/2006/10/16/kndr.html |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://enlight.ru/camera/dprk/index_e.html Wandering Camera — North Korea] * [https://web.archive.org/web/20100614064145/http://www.kcckp.net/ru/great/constitution.php Конституция КНДР на русском языке] {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Padomju impērijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkoreja| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] 1a9b5arxlsfbvyx7apki3rpn5jo9f6p 0 1317 4464779 4407498 2026-05-06T21:31:10Z Votre Provocateur 111653 4464779 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الجمهورية التونسية}} | pilnais_valsts_nosaukums = Tunisijas Republika | valsts_nosaukums = Tunisia | karoga_attēls = Flag_of_Tunisia.svg | karoga_nosaukums = Tunisijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tunisia.svg | ģerboņa_nosaukums = Tunisijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = {{ara|حرية، نظام، عدالة}} <small>''{{Unicode|(Hurriya, Nidhām, 'Adālah)}}''<br />"Brīvība, Kārtība, Taisnība"</small> | valsts_himna = {{ara|حماة الحمى}} <small>''{{Unicode|(Humāt al Himá)}}''<br />"Dzimtenes aizstāvji"</small> | kartes_attēls = Location_Tunisia_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tunisa]] | latd=36 | latm=50 | latNS=N | longd=10 | longm=9 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Tunisijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Kaīss Saīds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Tunisijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kamel Madouri]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|20}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 =163610 | platība_rangs =92 | procenti_ūdens =5,0 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 11708370 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 78 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 71,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 133 | IKP_PPP = $ 97,74 mld | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 60 | IKP_PPP_per_capita = $ 9630 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73 | HDI = {{palielinājās}} 0,766 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 91 | Gini = 39,8 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Tunisijas dinārs]] | valūtas_kods = TND | laika_zona = CET | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | domēns = .tn | tālsarunu_kods = 216 | iso_kods_num =788 | iso_kods_alfa2 = TN | iso_kods_alfa3 = TUN }} '''Tunisija''' ({{ara|تونس}} {{Unicode|''Tūnis''}}, [[Berberu valoda|amazigā]]: {{Unicode|Tuns}}), oficiāli '''Tunisijas Republika''' ({{ara|الجمهورية التونسية}} {{Unicode|''Jumhurīya al Tūnisīya''}}), ir valsts [[Vidusjūra]]s piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā [[Ziemeļāfrika]]s valsts. Robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Lībija|Lībiju]]. Valsts ziemeļu daļu aizņem [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], dienviddaļā [[Sahāra|Sahāras tuksnesis]]. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrikas province]] devusi nosaukumu visam [[Āfrika]]s kontinentam. ==Ģeogrāfija== [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas [[Sahāras tuksnesis]] un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir [[Džerīds|Džerīda]] sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no [[Vidusjūra]]s un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. ===Klimats=== Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC. Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem. == Sabiedrība == Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — [[arābi|arābu]] izcelsmes. [[Tunisieši]] galvenokārt ir [[islāms|musulmaņi]], taču ir arī neliels [[jūdaisms|jūdaistu]] un [[kristietība|kristiešu]] īpatsvars. Pamatiedzīvotāji [[berberi]] palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo [[valsts]] dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 [[gads|gadi]], bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 60. gados Tunisijā ieviesa [[ģimene]]s plānošanu, samazinājās [[dzimstība]], un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz [[pilsēta|pilsētām]]. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību. == Tūrisms == Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu. === Pasaules mantojuma objekti === Tunisijas teritorijā atrodas 8 [[WHS|Pasaules mantojuma objekti]]: * [[Džemmas amfiteātris]] (1979) * [[Tunisa|Tunisas medīna]] (1979) * [[Kartāga]] (1979) * [[Iškils|Iškila nacionālais parks]] (1980) * [[Kerkuāna|Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole]] (1985, 1986) * [[Kairavāna]] (1988) * [[Sūsa (Tunisija)|Sūsas medīna]] (1988) * [[Duga]] (1997) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Tunisija| ]] 5tw2wxcywtq56m8h44mef1wgxp6xhi0 4464781 4464779 2026-05-06T21:33:40Z Votre Provocateur 111653 4464781 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الجمهورية التونسية}} | pilnais_valsts_nosaukums = Tunisijas Republika | valsts_nosaukums = Tunisia | karoga_attēls = Flag_of_Tunisia.svg | karoga_nosaukums = Tunisijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tunisia.svg | ģerboņa_nosaukums = Tunisijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = {{ara|حرية، نظام، عدالة}} <small>''{{Unicode|(Hurriya, Nidhām, 'Adālah)}}''<br />"Brīvība, Kārtība, Taisnība"</small> | valsts_himna = {{ara|حماة الحمى}} <small>''{{Unicode|(Humāt al Himá)}}''<br />"Dzimtenes aizstāvji"</small> | kartes_attēls = Location_Tunisia_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tunisa]] | latd=36 | latm=50 | latNS=N | longd=10 | longm=9 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Tunisijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Kaīss Saīds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Tunisijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kamel Madouri]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|20}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 =163610 | platība_rangs =92 | procenti_ūdens =5,0 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 11708370 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 78 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 71,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 133 | IKP_PPP = $ 97,74 mld | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 60 | IKP_PPP_per_capita = $ 9630 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73 | HDI = {{palielinājās}} 0,766 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 91 | Gini = 39,8 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Tunisijas dinārs]] | valūtas_kods = TND | laika_zona = CET | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | domēns = .tn | tālsarunu_kods = 216 | iso_kods_num =788 | iso_kods_alfa2 = TN | iso_kods_alfa3 = TUN }} '''Tunisija''' ({{ara|تونس}} {{Unicode|''Tūnis''}}, [[Berberu valoda|amazigā]]: {{Unicode|Tuns}}), oficiāli '''Tunisijas Republika''' ({{ara|الجمهورية التونسية}} {{Unicode|''Jumhurīya al Tūnisīya''}}), ir valsts [[Vidusjūra]]s piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā [[Ziemeļāfrika]]s valsts. Robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Lībija|Lībiju]]. Valsts ziemeļu daļu aizņem [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], dienviddaļā [[Sahāra|Sahāras tuksnesis]]. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrikas province]] devusi nosaukumu visam [[Āfrika]]s kontinentam. == Vēsture == Mūsdienu Tunisijas teritorija kopš senatnes bija nozīmīgs Vidusjūras reģiona politiskais, tirdzniecības un kultūras centrs. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis starp Vidusjūras rietumu un austrumu daļu padarīja šo teritoriju par svarīgu pieturas punktu starp Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. === Senākā vēsture === Tunisijas teritoriju jau aizvēsturē apdzīvoja vietējās Ziemeļāfrikas tautas, īpaši [[berberi]]. Šīs kopienas nodarbojās ar lopkopību, zemkopību un tirdzniecību. Piekrastes rajoni bija cieši saistīti ar Vidusjūras jūras ceļiem, savukārt iekšzemē saglabājās cilšu sabiedrības un vietējās politiskās struktūras. No 12. līdz 8. gadsimtam p.m.ē. Ziemeļāfrikas piekrastē sāka veidoties [[Feniķieši|feniķiešu]] tirdzniecības apmetnes. Feniķieši ieradās no Levantes pilsētām, īpaši no [[Tīra|Tīras]], un izveidoja vairākas ostas un tirdzniecības punktus. === Kartāgas laikmets === Par nozīmīgāko feniķiešu apmetni kļuva [[Kartāga]], kas tradicionāli tiek uzskatīta par dibinātu 814. gadā p.m.ē. Laika gaitā Kartāga kļuva par spēcīgu jūras un tirdzniecības lielvalsti. Tā kontrolēja plašus tirdzniecības tīklus Vidusjūrā, īpaši [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] dienvidos. Kartāgas valsts balstījās uz jūras tirdzniecību, amatniecību, lauksaimniecību un militāru ietekmi. Tās sabiedrībā nozīmīga loma bija feniķiešu kultūrai, bet valsts iedzīvotāju sastāvs bija daudzveidīgs, tajā ietilpa arī berberi un citas vietējās grupas. Kartāgas galvenais pretinieks kļuva [[Romas Republika]]. Starp abām lielvarām notika trīs [[Pūniešu kari]]. Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē., otrais — no 218. līdz 201. gadam p.m.ē., bet trešais — no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Trešā pūniešu kara beigās romieši ieņēma un iznīcināja Kartāgu. === Romas un Bizantijas periods === Pēc Kartāgas krišanas Tunisijas teritorija nonāca [[Senā Roma|Romas]] varā. Romieši izveidoja provinci [[Āfrika (Romas province)|Āfrika]], kas kļuva par vienu no bagātākajiem Romas valsts reģioniem. Tā bija pazīstama ar labības, olīveļļas un citu lauksaimniecības produktu ražošanu. Romas periodā attīstījās pilsētas, ceļi, akvedukti, amfiteātri un citas būves. Nozīmīgas pilsētas bija atjaunotā Kartāga, [[Dugga]], [[Sufetula]] un [[Tisdra]]. Reģions kļuva par vienu no svarīgākajiem latīņu kultūras un kristietības centriem Ziemeļāfrikā. 5. gadsimtā Ziemeļāfrikā iebruka [[vandāļi]], kas izveidoja [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalisti]] ar centru Kartāgā. Vandāļu valsts pastāvēja līdz 533.–534. gadam, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] uzdevumā sakāva vandāļus. Pēc tam Tunisijas teritorija nonāca [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] kontrolē. 6. gadsimta beigās šeit izveidojās [[Āfrikas eksarhāts]] ar centru Kartāgā. Bizantijas vara saglabājās līdz arābu musulmaņu iekarošanai 7. gadsimtā. === Arābu iekarošana un islāma izplatīšanās === 7. gadsimtā Ziemeļāfrikā sākās [[Arābi|arābu]] musulmaņu ekspansija. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] pakļaušanas arābu karaspēks pakāpeniski virzījās uz rietumiem. 670. gadā karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par nozīmīgu militāru, administratīvu un reliģisku centru. 698. gadā arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas vara Tunisijas teritorijā faktiski beidzās. Sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un arābu valodas ietekmes pieaugums. Tomēr vietējie berberi vēl ilgi saglabāja nozīmīgu lomu reģiona politikā un sabiedrībā. 8. gadsimtā Tunisija kļuva par daļu no [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]], bet vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] politiskās telpas. Kairuāna kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. === Aglabīdi, Fatimīdi un Zirīdi === 9. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās Aglabīdu dinastija, kas formāli atzina Abāsīdu kalifa virsvaru, bet faktiski pārvaldīja reģionu patstāvīgi. Aglabīdu laikā Kairuāna kļuva par ievērojamu zinātnes, reliģijas un arhitektūras centru. No Tunisijas teritorijas aglabīdi uzsāka arī Sicīlijas iekarošanu. 10. gadsimtā reģionā varu pārņēma [[Fatimīdu kalifāts|Fatimīdi]], šiītu dinastija, kas vēlāk pārcēla savu centru uz Ēģipti un nodibināja Kairu. Pēc Fatimīdu aiziešanas Tunisiju pārvaldīja [[Zirīdi]], sākotnēji kā viņu vietvalži. 11. gadsimtā Tunisiju skāra arābu cilšu ''Banu Hilāl'' un ''Banu Sulajm'' migrācija. Šī kustība būtiski ietekmēja reģiona sabiedrību, valodu un lauku apdzīvotību, paātrinot arābizāciju. === Hafsīdu valsts === 13. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās [[Hafsīdi|Hafsīdu dinastija]], kas izveidoja vienu no nozīmīgākajām viduslaiku Magribas valstīm. Hafsīdu galvaspilsēta bija [[Tunisa]], kas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru. Hafsīdu laikā Tunisija uzturēja sakarus ar Eiropas valstīm, īpaši Itālijas pilsētvalstīm, kā arī ar citām musulmaņu zemēm. Reģions piedalījās Vidusjūras tirdzniecībā, eksportējot lauksaimniecības produktus, amatniecības izstrādājumus un citus resursus. Tomēr dinastijas vēlākajā posmā valsti vājināja iekšējas cīņas, Spānijas un Osmaņu impērijas sāncensība, kā arī pirātu un korsāru darbība Vidusjūrā. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Tunisija kļuva par cīņas objektu starp [[Spānija|Spāniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1574. gadā Osmaņi galīgi ieņēma Tunisu, un Tunisija kļuva par Osmaņu impērijas provinci. Lai gan Tunisija formāli atradās Osmaņu varā, vietējie valdnieki ieguva plašu autonomiju. No 18. gadsimta Tunisiju pārvaldīja Huseinīdu dinastija, kas saglabāja varu līdz 20. gadsimta vidum. Osmaņu periodā Tunisa bija nozīmīga osta un reģionāls politisks centrs. === Francijas protektorāts === 19. gadsimtā Tunisija nonāca arvien lielākā Eiropas lielvalstu ekonomiskajā un politiskajā ietekmē. Valsts finanšu problēmas, ārējie parādi un Francijas intereses Ziemeļāfrikā noveda pie Francijas iejaukšanās. 1881. gadā Francija piespieda Tunisijas beju parakstīt Bardo līgumu, ar kuru tika izveidots [[Francijas protektorāts Tunisijā]]. 1883. gadā Marsas konvencija vēl vairāk nostiprināja Francijas kontroli pār valsts pārvaldi. Protektorāta laikā Francija kontrolēja ārpolitiku, finanses, armiju un administrāciju, bet bejs formāli saglabāja troni. Tunisijā attīstījās Eiropas kolonistu kopiena, infrastruktūra un modernizēta pārvalde, tomēr vietējie iedzīvotāji saskārās ar politisku nevienlīdzību un ekonomisku atkarību. === Nacionālā kustība un neatkarība === 20. gadsimta sākumā Tunisijā pastiprinājās nacionālā kustība. 1920. gadā tika izveidota ''Destour'' partija, kas pieprasīja konstitucionālas reformas un lielāku tunisiešu līdzdalību pārvaldē. 1934. gadā [[Habibs Burgiba]] un viņa domubiedri izveidoja ''Neo Destour'' partiju, kas kļuva par galveno neatkarības kustības spēku. Pēc Otrā pasaules kara prasības pēc neatkarības kļuva arvien spēcīgākas. Francija sākotnēji mēģināja saglabāt kontroli, bet politiskais spiediens un starptautiskā situācija piespieda to piekāpties. 1956. gada 20. martā Tunisija ieguva neatkarību. 1957. gadā monarhija tika likvidēta, un Tunisija kļuva par republiku. Habibs Burgiba kļuva par pirmo valsts prezidentu. === Burgibas valdīšana === Habibs Burgiba vadīja Tunisiju no 1957. līdz 1987. gadam. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas modernizācijas reformas. Īpaši nozīmīga bija 1956. gadā pieņemtā Personas statusa kodeksa ieviešana, kas uzlaboja sieviešu tiesisko stāvokli, ierobežoja daudzsievību un reformēja ģimenes tiesības. Burgibas valdība veicināja izglītību, veselības aprūpi, sekulāru valsts modeli un centralizētu pārvaldi. Vienlaikus politiskā sistēma kļuva autoritāra. Opozīcija tika ierobežota, un vara koncentrējās prezidenta un valdošās partijas rokās. 1987. gada 7. novembrī premjerministrs [[Zīns el Ābidīns ben Alī]] atcēla Burgibu no amata, paziņojot, ka prezidents veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj pildīt pienākumus. === Ben Alī režīms === Zīns el Ābidīns ben Alī valdīja Tunisijā no 1987. līdz 2011. gadam. Sākotnēji viņš solīja politiskas reformas un lielāku demokrātiju, tomēr viņa režīms pakāpeniski kļuva autoritārs. Valdošā partija kontrolēja politisko dzīvi, opozīcija tika ierobežota, bet drošības dienesti apspieda kritiķus. Ben Alī valdīšanas laikā Tunisija piedzīvoja ekonomisku izaugsmi, tūrisma attīstību un infrastruktūras modernizāciju. Tomēr sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, bezdarbu, reģionālo nevienlīdzību un politisko represiju sistēmu. === Tunisijas revolūcija un mūsdienu periods === 2010. gada decembrī pēc tirgotāja [[Mohameds Buazīzī|Mohameda Buazīzī]] pašsadedzināšanās sākās plaši protesti pret Ben Alī režīmu. Protesti ātri izplatījās visā valstī. 2011. gada 14. janvārī Ben Alī pameta Tunisiju un devās trimdā uz Saūda Arābiju. Tunisijas revolūcija kļuva par pirmo lielo [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] notikumu. Pēc režīma krišanas valstī sākās demokrātiska pāreja. 2011. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, bet 2014. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Pēc revolūcijas Tunisija tika uzskatīta par veiksmīgāko Arābu pavasara demokrātiskās pārejas piemēru, tomēr valsts saskārās ar ekonomiskām grūtībām, politisku nestabilitāti, terorisma draudiem un sabiedrības polarizāciju. 2021. gadā prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbību un koncentrēja varu savās rokās, izraisot strīdus par demokrātijas nākotni Tunisijā. 2022. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas būtiski palielināja prezidenta pilnvaras. ==Ģeogrāfija== [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas [[Sahāras tuksnesis]] un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir [[Džerīds|Džerīda]] sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no [[Vidusjūra]]s un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. ===Klimats=== Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC. Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem. == Sabiedrība == Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — [[arābi|arābu]] izcelsmes. [[Tunisieši]] galvenokārt ir [[islāms|musulmaņi]], taču ir arī neliels [[jūdaisms|jūdaistu]] un [[kristietība|kristiešu]] īpatsvars. Pamatiedzīvotāji [[berberi]] palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo [[valsts]] dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 [[gads|gadi]], bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 60. gados Tunisijā ieviesa [[ģimene]]s plānošanu, samazinājās [[dzimstība]], un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz [[pilsēta|pilsētām]]. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību. == Tūrisms == Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu. === Pasaules mantojuma objekti === Tunisijas teritorijā atrodas 8 [[WHS|Pasaules mantojuma objekti]]: * [[Džemmas amfiteātris]] (1979) * [[Tunisa|Tunisas medīna]] (1979) * [[Kartāga]] (1979) * [[Iškils|Iškila nacionālais parks]] (1980) * [[Kerkuāna|Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole]] (1985, 1986) * [[Kairavāna]] (1988) * [[Sūsa (Tunisija)|Sūsas medīna]] (1988) * [[Duga]] (1997) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Tunisija| ]] hfeov8vjpwqgntg6qjju43clkoh9kgp 4464782 4464781 2026-05-06T21:34:54Z Votre Provocateur 111653 4464782 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الجمهورية التونسية}} | pilnais_valsts_nosaukums = Tunisijas Republika | valsts_nosaukums = Tunisia | karoga_attēls = Flag_of_Tunisia.svg | karoga_nosaukums = Tunisijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tunisia.svg | ģerboņa_nosaukums = Tunisijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = {{ara|حرية، نظام، عدالة}} <small>''{{Unicode|(Hurriya, Nidhām, 'Adālah)}}''<br />"Brīvība, Kārtība, Taisnība"</small> | valsts_himna = {{ara|حماة الحمى}} <small>''{{Unicode|(Humāt al Himá)}}''<br />"Dzimtenes aizstāvji"</small> | kartes_attēls = Location_Tunisia_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tunisa]] | latd=36 | latm=50 | latNS=N | longd=10 | longm=9 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Tunisijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Kaīss Saīds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Tunisijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kamel Madouri]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|20}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 =163610 | platība_rangs =92 | procenti_ūdens =5,0 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 11708370 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 78 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 71,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 133 | IKP_PPP = $ 97,74 mld | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 60 | IKP_PPP_per_capita = $ 9630 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73 | HDI = {{palielinājās}} 0,766 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 91 | Gini = 39,8 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Tunisijas dinārs]] | valūtas_kods = TND | laika_zona = CET | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | domēns = .tn | tālsarunu_kods = 216 | iso_kods_num =788 | iso_kods_alfa2 = TN | iso_kods_alfa3 = TUN }} '''Tunisija''' ({{ara|تونس}} {{Unicode|''Tūnis''}}, [[Berberu valoda|amazigā]]: {{Unicode|Tuns}}), oficiāli '''Tunisijas Republika''' ({{ara|الجمهورية التونسية}} {{Unicode|''Jumhurīya al Tūnisīya''}}), ir valsts [[Vidusjūra]]s piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā [[Ziemeļāfrika]]s valsts. Robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Lībija|Lībiju]]. Valsts ziemeļu daļu aizņem [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], dienviddaļā [[Sahāra|Sahāras tuksnesis]]. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrikas province]] devusi nosaukumu visam [[Āfrika]]s kontinentam. == Vēsture == Mūsdienu Tunisijas teritorija kopš senatnes bija nozīmīgs Vidusjūras reģiona politiskais, tirdzniecības un kultūras centrs. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis starp Vidusjūras rietumu un austrumu daļu padarīja šo teritoriju par svarīgu pieturas punktu starp Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. === Senākā vēsture === Tunisijas teritoriju jau aizvēsturē apdzīvoja vietējās Ziemeļāfrikas tautas, īpaši [[berberi]]. Šīs kopienas nodarbojās ar lopkopību, zemkopību un tirdzniecību. Piekrastes rajoni bija cieši saistīti ar Vidusjūras jūras ceļiem, savukārt iekšzemē saglabājās cilšu sabiedrības un vietējās politiskās struktūras. No 12. līdz 8. gadsimtam p.m.ē. Ziemeļāfrikas piekrastē sāka veidoties [[Feniķieši|feniķiešu]] tirdzniecības apmetnes. Feniķieši ieradās no Levantes pilsētām, īpaši no [[Tīra|Tīras]], un izveidoja vairākas ostas un tirdzniecības punktus. === Kartāgas laikmets === Par nozīmīgāko feniķiešu apmetni kļuva [[Kartāga]], kas tradicionāli tiek uzskatīta par dibinātu 814. gadā p.m.ē. Laika gaitā Kartāga kļuva par spēcīgu jūras un tirdzniecības lielvalsti. Tā kontrolēja plašus tirdzniecības tīklus Vidusjūrā, īpaši [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] dienvidos. Kartāgas valsts balstījās uz jūras tirdzniecību, amatniecību, lauksaimniecību un militāru ietekmi. Tās sabiedrībā nozīmīga loma bija feniķiešu kultūrai, bet valsts iedzīvotāju sastāvs bija daudzveidīgs, tajā ietilpa arī berberi un citas vietējās grupas. Kartāgas galvenais pretinieks kļuva [[Romas Republika]]. Starp abām lielvarām notika trīs [[Pūniešu kari]]. Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē., otrais — no 218. līdz 201. gadam p.m.ē., bet trešais — no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Trešā pūniešu kara beigās romieši ieņēma un iznīcināja Kartāgu. === Romas un Bizantijas periods === Pēc Kartāgas krišanas Tunisijas teritorija nonāca [[Senā Roma|Romas]] varā. Romieši izveidoja provinci [[Āfrika (Romas province)|Āfrika]], kas kļuva par vienu no bagātākajiem Romas valsts reģioniem. Tā bija pazīstama ar labības, olīveļļas un citu lauksaimniecības produktu ražošanu. Romas periodā attīstījās pilsētas, ceļi, akvedukti, amfiteātri un citas būves. Nozīmīgas pilsētas bija atjaunotā Kartāga, [[Dugga]], [[Sufetula]] un [[Tisdra]]. Reģions kļuva par vienu no svarīgākajiem latīņu kultūras un kristietības centriem Ziemeļāfrikā. 5. gadsimtā Ziemeļāfrikā iebruka [[vandāļi]], kas izveidoja [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalisti]] ar centru Kartāgā. Vandāļu valsts pastāvēja līdz 533.–534. gadam, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] uzdevumā sakāva vandāļus. Pēc tam Tunisijas teritorija nonāca [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] kontrolē. 6. gadsimta beigās šeit izveidojās [[Āfrikas eksarhāts]] ar centru Kartāgā. Bizantijas vara saglabājās līdz arābu musulmaņu iekarošanai 7. gadsimtā. === Arābu iekarošana un islāma izplatīšanās === 7. gadsimtā Ziemeļāfrikā sākās [[Arābi|arābu]] musulmaņu ekspansija. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] pakļaušanas arābu karaspēks pakāpeniski virzījās uz rietumiem. 670. gadā karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par nozīmīgu militāru, administratīvu un reliģisku centru. 698. gadā arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas vara Tunisijas teritorijā faktiski beidzās. Sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un arābu valodas ietekmes pieaugums. Tomēr vietējie berberi vēl ilgi saglabāja nozīmīgu lomu reģiona politikā un sabiedrībā. 8. gadsimtā Tunisija kļuva par daļu no [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]], bet vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] politiskās telpas. Kairuāna kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. === Aglabīdi, Fatimīdi un Zirīdi === 9. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās Aglabīdu dinastija, kas formāli atzina Abāsīdu kalifa virsvaru, bet faktiski pārvaldīja reģionu patstāvīgi. Aglabīdu laikā Kairuāna kļuva par ievērojamu zinātnes, reliģijas un arhitektūras centru. No Tunisijas teritorijas aglabīdi uzsāka arī Sicīlijas iekarošanu. 10. gadsimtā reģionā varu pārņēma [[Fatimīdu kalifāts|Fatimīdi]], šiītu dinastija, kas vēlāk pārcēla savu centru uz Ēģipti un nodibināja Kairu. Pēc Fatimīdu aiziešanas Tunisiju pārvaldīja [[Zirīdi]], sākotnēji kā viņu vietvalži. 11. gadsimtā Tunisiju skāra arābu cilšu ''Banu Hilāl'' un ''Banu Sulajm'' migrācija. Šī kustība būtiski ietekmēja reģiona sabiedrību, valodu un lauku apdzīvotību, paātrinot arābizāciju. === Hafsīdu valsts === 13. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās [[Hafsīdi|Hafsīdu dinastija]], kas izveidoja vienu no nozīmīgākajām viduslaiku Magribas valstīm. Hafsīdu galvaspilsēta bija [[Tunisa]], kas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru. Hafsīdu laikā Tunisija uzturēja sakarus ar Eiropas valstīm, īpaši Itālijas pilsētvalstīm, kā arī ar citām musulmaņu zemēm. Reģions piedalījās Vidusjūras tirdzniecībā, eksportējot lauksaimniecības produktus, amatniecības izstrādājumus un citus resursus. Tomēr dinastijas vēlākajā posmā valsti vājināja iekšējas cīņas, Spānijas un Osmaņu impērijas sāncensība, kā arī pirātu un korsāru darbība Vidusjūrā. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Tunisija kļuva par cīņas objektu starp [[Spānija|Spāniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1574. gadā Osmaņi galīgi ieņēma Tunisu, un Tunisija kļuva par Osmaņu impērijas provinci. Lai gan Tunisija formāli atradās Osmaņu varā, vietējie valdnieki ieguva plašu autonomiju. No 18. gadsimta Tunisiju pārvaldīja Huseinīdu dinastija, kas saglabāja varu līdz 20. gadsimta vidum. Osmaņu periodā Tunisa bija nozīmīga osta un reģionāls politisks centrs. === Francijas protektorāts === 19. gadsimtā Tunisija nonāca arvien lielākā Eiropas lielvalstu ekonomiskajā un politiskajā ietekmē. Valsts finanšu problēmas, ārējie parādi un Francijas intereses Ziemeļāfrikā noveda pie Francijas iejaukšanās. [[Attēls:Colonial Africa Tunisia 1913 map.svg|thumb|Francijas koloniju karte Āfrikā 1913. gadā, ar Tunisiju]] 1881. gadā Francija piespieda Tunisijas beju parakstīt Bardo līgumu, ar kuru tika izveidots [[Francijas protektorāts Tunisijā]]. 1883. gadā Marsas konvencija vēl vairāk nostiprināja Francijas kontroli pār valsts pārvaldi. Protektorāta laikā Francija kontrolēja ārpolitiku, finanses, armiju un administrāciju, bet bejs formāli saglabāja troni. Tunisijā attīstījās Eiropas kolonistu kopiena, infrastruktūra un modernizēta pārvalde, tomēr vietējie iedzīvotāji saskārās ar politisku nevienlīdzību un ekonomisku atkarību. === Nacionālā kustība un neatkarība === 20. gadsimta sākumā Tunisijā pastiprinājās nacionālā kustība. 1920. gadā tika izveidota ''Destour'' partija, kas pieprasīja konstitucionālas reformas un lielāku tunisiešu līdzdalību pārvaldē. 1934. gadā [[Habibs Burgiba]] un viņa domubiedri izveidoja ''Neo Destour'' partiju, kas kļuva par galveno neatkarības kustības spēku. Pēc Otrā pasaules kara prasības pēc neatkarības kļuva arvien spēcīgākas. Francija sākotnēji mēģināja saglabāt kontroli, bet politiskais spiediens un starptautiskā situācija piespieda to piekāpties. 1956. gada 20. martā Tunisija ieguva neatkarību. 1957. gadā monarhija tika likvidēta, un Tunisija kļuva par republiku. Habibs Burgiba kļuva par pirmo valsts prezidentu. === Burgibas valdīšana === Habibs Burgiba vadīja Tunisiju no 1957. līdz 1987. gadam. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas modernizācijas reformas. Īpaši nozīmīga bija 1956. gadā pieņemtā Personas statusa kodeksa ieviešana, kas uzlaboja sieviešu tiesisko stāvokli, ierobežoja daudzsievību un reformēja ģimenes tiesības. Burgibas valdība veicināja izglītību, veselības aprūpi, sekulāru valsts modeli un centralizētu pārvaldi. Vienlaikus politiskā sistēma kļuva autoritāra. Opozīcija tika ierobežota, un vara koncentrējās prezidenta un valdošās partijas rokās. 1987. gada 7. novembrī premjerministrs [[Zīns el Ābidīns ben Alī]] atcēla Burgibu no amata, paziņojot, ka prezidents veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj pildīt pienākumus. === Ben Alī režīms === Zīns el Ābidīns ben Alī valdīja Tunisijā no 1987. līdz 2011. gadam. Sākotnēji viņš solīja politiskas reformas un lielāku demokrātiju, tomēr viņa režīms pakāpeniski kļuva autoritārs. Valdošā partija kontrolēja politisko dzīvi, opozīcija tika ierobežota, bet drošības dienesti apspieda kritiķus. Ben Alī valdīšanas laikā Tunisija piedzīvoja ekonomisku izaugsmi, tūrisma attīstību un infrastruktūras modernizāciju. Tomēr sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, bezdarbu, reģionālo nevienlīdzību un politisko represiju sistēmu. === Tunisijas revolūcija un mūsdienu periods === 2010. gada decembrī pēc tirgotāja [[Mohameds Buazīzī|Mohameda Buazīzī]] pašsadedzināšanās sākās plaši protesti pret Ben Alī režīmu. Protesti ātri izplatījās visā valstī. 2011. gada 14. janvārī Ben Alī pameta Tunisiju un devās trimdā uz Saūda Arābiju. Tunisijas revolūcija kļuva par pirmo lielo [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] notikumu. Pēc režīma krišanas valstī sākās demokrātiska pāreja. 2011. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, bet 2014. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Pēc revolūcijas Tunisija tika uzskatīta par veiksmīgāko Arābu pavasara demokrātiskās pārejas piemēru, tomēr valsts saskārās ar ekonomiskām grūtībām, politisku nestabilitāti, terorisma draudiem un sabiedrības polarizāciju. 2021. gadā prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbību un koncentrēja varu savās rokās, izraisot strīdus par demokrātijas nākotni Tunisijā. 2022. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas būtiski palielināja prezidenta pilnvaras. ==Ģeogrāfija== [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas [[Sahāras tuksnesis]] un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir [[Džerīds|Džerīda]] sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no [[Vidusjūra]]s un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. ===Klimats=== Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC. Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem. == Sabiedrība == Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — [[arābi|arābu]] izcelsmes. [[Tunisieši]] galvenokārt ir [[islāms|musulmaņi]], taču ir arī neliels [[jūdaisms|jūdaistu]] un [[kristietība|kristiešu]] īpatsvars. Pamatiedzīvotāji [[berberi]] palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo [[valsts]] dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 [[gads|gadi]], bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 60. gados Tunisijā ieviesa [[ģimene]]s plānošanu, samazinājās [[dzimstība]], un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz [[pilsēta|pilsētām]]. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību. == Tūrisms == Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu. === Pasaules mantojuma objekti === Tunisijas teritorijā atrodas 8 [[WHS|Pasaules mantojuma objekti]]: * [[Džemmas amfiteātris]] (1979) * [[Tunisa|Tunisas medīna]] (1979) * [[Kartāga]] (1979) * [[Iškils|Iškila nacionālais parks]] (1980) * [[Kerkuāna|Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole]] (1985, 1986) * [[Kairavāna]] (1988) * [[Sūsa (Tunisija)|Sūsas medīna]] (1988) * [[Duga]] (1997) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Tunisija| ]] 41f47ishp0bpt868tiobus4ln9est3f 4464783 4464782 2026-05-06T21:35:07Z Votre Provocateur 111653 /* Nacionālā kustība un neatkarība */ 4464783 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الجمهورية التونسية}} | pilnais_valsts_nosaukums = Tunisijas Republika | valsts_nosaukums = Tunisia | karoga_attēls = Flag_of_Tunisia.svg | karoga_nosaukums = Tunisijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tunisia.svg | ģerboņa_nosaukums = Tunisijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = {{ara|حرية، نظام، عدالة}} <small>''{{Unicode|(Hurriya, Nidhām, 'Adālah)}}''<br />"Brīvība, Kārtība, Taisnība"</small> | valsts_himna = {{ara|حماة الحمى}} <small>''{{Unicode|(Humāt al Himá)}}''<br />"Dzimtenes aizstāvji"</small> | kartes_attēls = Location_Tunisia_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tunisa]] | latd=36 | latm=50 | latNS=N | longd=10 | longm=9 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Tunisijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Kaīss Saīds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Tunisijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kamel Madouri]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|20}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 =163610 | platība_rangs =92 | procenti_ūdens =5,0 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 11708370 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 78 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 71,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 133 | IKP_PPP = $ 97,74 mld | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 60 | IKP_PPP_per_capita = $ 9630 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73 | HDI = {{palielinājās}} 0,766 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 91 | Gini = 39,8 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Tunisijas dinārs]] | valūtas_kods = TND | laika_zona = CET | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | domēns = .tn | tālsarunu_kods = 216 | iso_kods_num =788 | iso_kods_alfa2 = TN | iso_kods_alfa3 = TUN }} '''Tunisija''' ({{ara|تونس}} {{Unicode|''Tūnis''}}, [[Berberu valoda|amazigā]]: {{Unicode|Tuns}}), oficiāli '''Tunisijas Republika''' ({{ara|الجمهورية التونسية}} {{Unicode|''Jumhurīya al Tūnisīya''}}), ir valsts [[Vidusjūra]]s piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā [[Ziemeļāfrika]]s valsts. Robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Lībija|Lībiju]]. Valsts ziemeļu daļu aizņem [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], dienviddaļā [[Sahāra|Sahāras tuksnesis]]. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrikas province]] devusi nosaukumu visam [[Āfrika]]s kontinentam. == Vēsture == Mūsdienu Tunisijas teritorija kopš senatnes bija nozīmīgs Vidusjūras reģiona politiskais, tirdzniecības un kultūras centrs. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis starp Vidusjūras rietumu un austrumu daļu padarīja šo teritoriju par svarīgu pieturas punktu starp Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. === Senākā vēsture === Tunisijas teritoriju jau aizvēsturē apdzīvoja vietējās Ziemeļāfrikas tautas, īpaši [[berberi]]. Šīs kopienas nodarbojās ar lopkopību, zemkopību un tirdzniecību. Piekrastes rajoni bija cieši saistīti ar Vidusjūras jūras ceļiem, savukārt iekšzemē saglabājās cilšu sabiedrības un vietējās politiskās struktūras. No 12. līdz 8. gadsimtam p.m.ē. Ziemeļāfrikas piekrastē sāka veidoties [[Feniķieši|feniķiešu]] tirdzniecības apmetnes. Feniķieši ieradās no Levantes pilsētām, īpaši no [[Tīra|Tīras]], un izveidoja vairākas ostas un tirdzniecības punktus. === Kartāgas laikmets === Par nozīmīgāko feniķiešu apmetni kļuva [[Kartāga]], kas tradicionāli tiek uzskatīta par dibinātu 814. gadā p.m.ē. Laika gaitā Kartāga kļuva par spēcīgu jūras un tirdzniecības lielvalsti. Tā kontrolēja plašus tirdzniecības tīklus Vidusjūrā, īpaši [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] dienvidos. Kartāgas valsts balstījās uz jūras tirdzniecību, amatniecību, lauksaimniecību un militāru ietekmi. Tās sabiedrībā nozīmīga loma bija feniķiešu kultūrai, bet valsts iedzīvotāju sastāvs bija daudzveidīgs, tajā ietilpa arī berberi un citas vietējās grupas. Kartāgas galvenais pretinieks kļuva [[Romas Republika]]. Starp abām lielvarām notika trīs [[Pūniešu kari]]. Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē., otrais — no 218. līdz 201. gadam p.m.ē., bet trešais — no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Trešā pūniešu kara beigās romieši ieņēma un iznīcināja Kartāgu. === Romas un Bizantijas periods === Pēc Kartāgas krišanas Tunisijas teritorija nonāca [[Senā Roma|Romas]] varā. Romieši izveidoja provinci [[Āfrika (Romas province)|Āfrika]], kas kļuva par vienu no bagātākajiem Romas valsts reģioniem. Tā bija pazīstama ar labības, olīveļļas un citu lauksaimniecības produktu ražošanu. Romas periodā attīstījās pilsētas, ceļi, akvedukti, amfiteātri un citas būves. Nozīmīgas pilsētas bija atjaunotā Kartāga, [[Dugga]], [[Sufetula]] un [[Tisdra]]. Reģions kļuva par vienu no svarīgākajiem latīņu kultūras un kristietības centriem Ziemeļāfrikā. 5. gadsimtā Ziemeļāfrikā iebruka [[vandāļi]], kas izveidoja [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalisti]] ar centru Kartāgā. Vandāļu valsts pastāvēja līdz 533.–534. gadam, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] uzdevumā sakāva vandāļus. Pēc tam Tunisijas teritorija nonāca [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] kontrolē. 6. gadsimta beigās šeit izveidojās [[Āfrikas eksarhāts]] ar centru Kartāgā. Bizantijas vara saglabājās līdz arābu musulmaņu iekarošanai 7. gadsimtā. === Arābu iekarošana un islāma izplatīšanās === 7. gadsimtā Ziemeļāfrikā sākās [[Arābi|arābu]] musulmaņu ekspansija. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] pakļaušanas arābu karaspēks pakāpeniski virzījās uz rietumiem. 670. gadā karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par nozīmīgu militāru, administratīvu un reliģisku centru. 698. gadā arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas vara Tunisijas teritorijā faktiski beidzās. Sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un arābu valodas ietekmes pieaugums. Tomēr vietējie berberi vēl ilgi saglabāja nozīmīgu lomu reģiona politikā un sabiedrībā. 8. gadsimtā Tunisija kļuva par daļu no [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]], bet vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] politiskās telpas. Kairuāna kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. === Aglabīdi, Fatimīdi un Zirīdi === 9. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās Aglabīdu dinastija, kas formāli atzina Abāsīdu kalifa virsvaru, bet faktiski pārvaldīja reģionu patstāvīgi. Aglabīdu laikā Kairuāna kļuva par ievērojamu zinātnes, reliģijas un arhitektūras centru. No Tunisijas teritorijas aglabīdi uzsāka arī Sicīlijas iekarošanu. 10. gadsimtā reģionā varu pārņēma [[Fatimīdu kalifāts|Fatimīdi]], šiītu dinastija, kas vēlāk pārcēla savu centru uz Ēģipti un nodibināja Kairu. Pēc Fatimīdu aiziešanas Tunisiju pārvaldīja [[Zirīdi]], sākotnēji kā viņu vietvalži. 11. gadsimtā Tunisiju skāra arābu cilšu ''Banu Hilāl'' un ''Banu Sulajm'' migrācija. Šī kustība būtiski ietekmēja reģiona sabiedrību, valodu un lauku apdzīvotību, paātrinot arābizāciju. === Hafsīdu valsts === 13. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās [[Hafsīdi|Hafsīdu dinastija]], kas izveidoja vienu no nozīmīgākajām viduslaiku Magribas valstīm. Hafsīdu galvaspilsēta bija [[Tunisa]], kas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru. Hafsīdu laikā Tunisija uzturēja sakarus ar Eiropas valstīm, īpaši Itālijas pilsētvalstīm, kā arī ar citām musulmaņu zemēm. Reģions piedalījās Vidusjūras tirdzniecībā, eksportējot lauksaimniecības produktus, amatniecības izstrādājumus un citus resursus. Tomēr dinastijas vēlākajā posmā valsti vājināja iekšējas cīņas, Spānijas un Osmaņu impērijas sāncensība, kā arī pirātu un korsāru darbība Vidusjūrā. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Tunisija kļuva par cīņas objektu starp [[Spānija|Spāniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1574. gadā Osmaņi galīgi ieņēma Tunisu, un Tunisija kļuva par Osmaņu impērijas provinci. Lai gan Tunisija formāli atradās Osmaņu varā, vietējie valdnieki ieguva plašu autonomiju. No 18. gadsimta Tunisiju pārvaldīja Huseinīdu dinastija, kas saglabāja varu līdz 20. gadsimta vidum. Osmaņu periodā Tunisa bija nozīmīga osta un reģionāls politisks centrs. === Francijas protektorāts === 19. gadsimtā Tunisija nonāca arvien lielākā Eiropas lielvalstu ekonomiskajā un politiskajā ietekmē. Valsts finanšu problēmas, ārējie parādi un Francijas intereses Ziemeļāfrikā noveda pie Francijas iejaukšanās. [[Attēls:Colonial Africa Tunisia 1913 map.svg|thumb|Francijas koloniju karte Āfrikā 1913. gadā, ar Tunisiju]] 1881. gadā Francija piespieda Tunisijas beju parakstīt Bardo līgumu, ar kuru tika izveidots [[Francijas protektorāts Tunisijā]]. 1883. gadā Marsas konvencija vēl vairāk nostiprināja Francijas kontroli pār valsts pārvaldi. Protektorāta laikā Francija kontrolēja ārpolitiku, finanses, armiju un administrāciju, bet bejs formāli saglabāja troni. Tunisijā attīstījās Eiropas kolonistu kopiena, infrastruktūra un modernizēta pārvalde, tomēr vietējie iedzīvotāji saskārās ar politisku nevienlīdzību un ekonomisku atkarību. === Nacionālā kustība un neatkarība === 20. gadsimta sākumā Tunisijā pastiprinājās nacionālā kustība. 1920. gadā tika izveidota ''Destour'' partija, kas pieprasīja konstitucionālas reformas un lielāku tunisiešu līdzdalību pārvaldē. 1934. gadā [[Habibs Burgiba|Habībs Burgiba]] un viņa domubiedri izveidoja ''Neo Destour'' partiju, kas kļuva par galveno neatkarības kustības spēku. Pēc Otrā pasaules kara prasības pēc neatkarības kļuva arvien spēcīgākas. Francija sākotnēji mēģināja saglabāt kontroli, bet politiskais spiediens un starptautiskā situācija piespieda to piekāpties. 1956. gada 20. martā Tunisija ieguva neatkarību. 1957. gadā monarhija tika likvidēta, un Tunisija kļuva par republiku. Habibs Burgiba kļuva par pirmo valsts prezidentu. === Burgibas valdīšana === Habibs Burgiba vadīja Tunisiju no 1957. līdz 1987. gadam. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas modernizācijas reformas. Īpaši nozīmīga bija 1956. gadā pieņemtā Personas statusa kodeksa ieviešana, kas uzlaboja sieviešu tiesisko stāvokli, ierobežoja daudzsievību un reformēja ģimenes tiesības. Burgibas valdība veicināja izglītību, veselības aprūpi, sekulāru valsts modeli un centralizētu pārvaldi. Vienlaikus politiskā sistēma kļuva autoritāra. Opozīcija tika ierobežota, un vara koncentrējās prezidenta un valdošās partijas rokās. 1987. gada 7. novembrī premjerministrs [[Zīns el Ābidīns ben Alī]] atcēla Burgibu no amata, paziņojot, ka prezidents veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj pildīt pienākumus. === Ben Alī režīms === Zīns el Ābidīns ben Alī valdīja Tunisijā no 1987. līdz 2011. gadam. Sākotnēji viņš solīja politiskas reformas un lielāku demokrātiju, tomēr viņa režīms pakāpeniski kļuva autoritārs. Valdošā partija kontrolēja politisko dzīvi, opozīcija tika ierobežota, bet drošības dienesti apspieda kritiķus. Ben Alī valdīšanas laikā Tunisija piedzīvoja ekonomisku izaugsmi, tūrisma attīstību un infrastruktūras modernizāciju. Tomēr sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, bezdarbu, reģionālo nevienlīdzību un politisko represiju sistēmu. === Tunisijas revolūcija un mūsdienu periods === 2010. gada decembrī pēc tirgotāja [[Mohameds Buazīzī|Mohameda Buazīzī]] pašsadedzināšanās sākās plaši protesti pret Ben Alī režīmu. Protesti ātri izplatījās visā valstī. 2011. gada 14. janvārī Ben Alī pameta Tunisiju un devās trimdā uz Saūda Arābiju. Tunisijas revolūcija kļuva par pirmo lielo [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] notikumu. Pēc režīma krišanas valstī sākās demokrātiska pāreja. 2011. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, bet 2014. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Pēc revolūcijas Tunisija tika uzskatīta par veiksmīgāko Arābu pavasara demokrātiskās pārejas piemēru, tomēr valsts saskārās ar ekonomiskām grūtībām, politisku nestabilitāti, terorisma draudiem un sabiedrības polarizāciju. 2021. gadā prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbību un koncentrēja varu savās rokās, izraisot strīdus par demokrātijas nākotni Tunisijā. 2022. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas būtiski palielināja prezidenta pilnvaras. ==Ģeogrāfija== [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas [[Sahāras tuksnesis]] un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir [[Džerīds|Džerīda]] sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no [[Vidusjūra]]s un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. ===Klimats=== Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC. Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem. == Sabiedrība == Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — [[arābi|arābu]] izcelsmes. [[Tunisieši]] galvenokārt ir [[islāms|musulmaņi]], taču ir arī neliels [[jūdaisms|jūdaistu]] un [[kristietība|kristiešu]] īpatsvars. Pamatiedzīvotāji [[berberi]] palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo [[valsts]] dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 [[gads|gadi]], bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 60. gados Tunisijā ieviesa [[ģimene]]s plānošanu, samazinājās [[dzimstība]], un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz [[pilsēta|pilsētām]]. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību. == Tūrisms == Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu. === Pasaules mantojuma objekti === Tunisijas teritorijā atrodas 8 [[WHS|Pasaules mantojuma objekti]]: * [[Džemmas amfiteātris]] (1979) * [[Tunisa|Tunisas medīna]] (1979) * [[Kartāga]] (1979) * [[Iškils|Iškila nacionālais parks]] (1980) * [[Kerkuāna|Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole]] (1985, 1986) * [[Kairavāna]] (1988) * [[Sūsa (Tunisija)|Sūsas medīna]] (1988) * [[Duga]] (1997) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Tunisija| ]] ttkx4atjry4a68tdks4vrjhp2g2b0cc 4464784 4464783 2026-05-06T21:35:21Z Votre Provocateur 111653 /* Osmaņu periods */ 4464784 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الجمهورية التونسية}} | pilnais_valsts_nosaukums = Tunisijas Republika | valsts_nosaukums = Tunisia | karoga_attēls = Flag_of_Tunisia.svg | karoga_nosaukums = Tunisijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tunisia.svg | ģerboņa_nosaukums = Tunisijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = {{ara|حرية، نظام، عدالة}} <small>''{{Unicode|(Hurriya, Nidhām, 'Adālah)}}''<br />"Brīvība, Kārtība, Taisnība"</small> | valsts_himna = {{ara|حماة الحمى}} <small>''{{Unicode|(Humāt al Himá)}}''<br />"Dzimtenes aizstāvji"</small> | kartes_attēls = Location_Tunisia_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tunisa]] | latd=36 | latm=50 | latNS=N | longd=10 | longm=9 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Tunisijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Kaīss Saīds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Tunisijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kamel Madouri]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|20}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 =163610 | platība_rangs =92 | procenti_ūdens =5,0 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 11708370 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 78 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 71,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 133 | IKP_PPP = $ 97,74 mld | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 60 | IKP_PPP_per_capita = $ 9630 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73 | HDI = {{palielinājās}} 0,766 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 91 | Gini = 39,8 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Tunisijas dinārs]] | valūtas_kods = TND | laika_zona = CET | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | domēns = .tn | tālsarunu_kods = 216 | iso_kods_num =788 | iso_kods_alfa2 = TN | iso_kods_alfa3 = TUN }} '''Tunisija''' ({{ara|تونس}} {{Unicode|''Tūnis''}}, [[Berberu valoda|amazigā]]: {{Unicode|Tuns}}), oficiāli '''Tunisijas Republika''' ({{ara|الجمهورية التونسية}} {{Unicode|''Jumhurīya al Tūnisīya''}}), ir valsts [[Vidusjūra]]s piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā [[Ziemeļāfrika]]s valsts. Robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Lībija|Lībiju]]. Valsts ziemeļu daļu aizņem [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], dienviddaļā [[Sahāra|Sahāras tuksnesis]]. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrikas province]] devusi nosaukumu visam [[Āfrika]]s kontinentam. == Vēsture == Mūsdienu Tunisijas teritorija kopš senatnes bija nozīmīgs Vidusjūras reģiona politiskais, tirdzniecības un kultūras centrs. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis starp Vidusjūras rietumu un austrumu daļu padarīja šo teritoriju par svarīgu pieturas punktu starp Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. === Senākā vēsture === Tunisijas teritoriju jau aizvēsturē apdzīvoja vietējās Ziemeļāfrikas tautas, īpaši [[berberi]]. Šīs kopienas nodarbojās ar lopkopību, zemkopību un tirdzniecību. Piekrastes rajoni bija cieši saistīti ar Vidusjūras jūras ceļiem, savukārt iekšzemē saglabājās cilšu sabiedrības un vietējās politiskās struktūras. No 12. līdz 8. gadsimtam p.m.ē. Ziemeļāfrikas piekrastē sāka veidoties [[Feniķieši|feniķiešu]] tirdzniecības apmetnes. Feniķieši ieradās no Levantes pilsētām, īpaši no [[Tīra|Tīras]], un izveidoja vairākas ostas un tirdzniecības punktus. === Kartāgas laikmets === Par nozīmīgāko feniķiešu apmetni kļuva [[Kartāga]], kas tradicionāli tiek uzskatīta par dibinātu 814. gadā p.m.ē. Laika gaitā Kartāga kļuva par spēcīgu jūras un tirdzniecības lielvalsti. Tā kontrolēja plašus tirdzniecības tīklus Vidusjūrā, īpaši [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] dienvidos. Kartāgas valsts balstījās uz jūras tirdzniecību, amatniecību, lauksaimniecību un militāru ietekmi. Tās sabiedrībā nozīmīga loma bija feniķiešu kultūrai, bet valsts iedzīvotāju sastāvs bija daudzveidīgs, tajā ietilpa arī berberi un citas vietējās grupas. Kartāgas galvenais pretinieks kļuva [[Romas Republika]]. Starp abām lielvarām notika trīs [[Pūniešu kari]]. Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē., otrais — no 218. līdz 201. gadam p.m.ē., bet trešais — no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Trešā pūniešu kara beigās romieši ieņēma un iznīcināja Kartāgu. === Romas un Bizantijas periods === Pēc Kartāgas krišanas Tunisijas teritorija nonāca [[Senā Roma|Romas]] varā. Romieši izveidoja provinci [[Āfrika (Romas province)|Āfrika]], kas kļuva par vienu no bagātākajiem Romas valsts reģioniem. Tā bija pazīstama ar labības, olīveļļas un citu lauksaimniecības produktu ražošanu. Romas periodā attīstījās pilsētas, ceļi, akvedukti, amfiteātri un citas būves. Nozīmīgas pilsētas bija atjaunotā Kartāga, [[Dugga]], [[Sufetula]] un [[Tisdra]]. Reģions kļuva par vienu no svarīgākajiem latīņu kultūras un kristietības centriem Ziemeļāfrikā. 5. gadsimtā Ziemeļāfrikā iebruka [[vandāļi]], kas izveidoja [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalisti]] ar centru Kartāgā. Vandāļu valsts pastāvēja līdz 533.–534. gadam, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] uzdevumā sakāva vandāļus. Pēc tam Tunisijas teritorija nonāca [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] kontrolē. 6. gadsimta beigās šeit izveidojās [[Āfrikas eksarhāts]] ar centru Kartāgā. Bizantijas vara saglabājās līdz arābu musulmaņu iekarošanai 7. gadsimtā. === Arābu iekarošana un islāma izplatīšanās === 7. gadsimtā Ziemeļāfrikā sākās [[Arābi|arābu]] musulmaņu ekspansija. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] pakļaušanas arābu karaspēks pakāpeniski virzījās uz rietumiem. 670. gadā karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par nozīmīgu militāru, administratīvu un reliģisku centru. 698. gadā arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas vara Tunisijas teritorijā faktiski beidzās. Sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un arābu valodas ietekmes pieaugums. Tomēr vietējie berberi vēl ilgi saglabāja nozīmīgu lomu reģiona politikā un sabiedrībā. 8. gadsimtā Tunisija kļuva par daļu no [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]], bet vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] politiskās telpas. Kairuāna kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. === Aglabīdi, Fatimīdi un Zirīdi === 9. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās Aglabīdu dinastija, kas formāli atzina Abāsīdu kalifa virsvaru, bet faktiski pārvaldīja reģionu patstāvīgi. Aglabīdu laikā Kairuāna kļuva par ievērojamu zinātnes, reliģijas un arhitektūras centru. No Tunisijas teritorijas aglabīdi uzsāka arī Sicīlijas iekarošanu. 10. gadsimtā reģionā varu pārņēma [[Fatimīdu kalifāts|Fatimīdi]], šiītu dinastija, kas vēlāk pārcēla savu centru uz Ēģipti un nodibināja Kairu. Pēc Fatimīdu aiziešanas Tunisiju pārvaldīja [[Zirīdi]], sākotnēji kā viņu vietvalži. 11. gadsimtā Tunisiju skāra arābu cilšu ''Banu Hilāl'' un ''Banu Sulajm'' migrācija. Šī kustība būtiski ietekmēja reģiona sabiedrību, valodu un lauku apdzīvotību, paātrinot arābizāciju. === Hafsīdu valsts === 13. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās [[Hafsīdi|Hafsīdu dinastija]], kas izveidoja vienu no nozīmīgākajām viduslaiku Magribas valstīm. Hafsīdu galvaspilsēta bija [[Tunisa]], kas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru. Hafsīdu laikā Tunisija uzturēja sakarus ar Eiropas valstīm, īpaši Itālijas pilsētvalstīm, kā arī ar citām musulmaņu zemēm. Reģions piedalījās Vidusjūras tirdzniecībā, eksportējot lauksaimniecības produktus, amatniecības izstrādājumus un citus resursus. Tomēr dinastijas vēlākajā posmā valsti vājināja iekšējas cīņas, Spānijas un Osmaņu impērijas sāncensība, kā arī pirātu un korsāru darbība Vidusjūrā. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Tunisija kļuva par cīņas objektu starp [[Spānijas Impērija|Spāniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1574. gadā Osmaņi galīgi ieņēma Tunisu, un Tunisija kļuva par Osmaņu impērijas provinci. Lai gan Tunisija formāli atradās Osmaņu varā, vietējie valdnieki ieguva plašu autonomiju. No 18. gadsimta Tunisiju pārvaldīja Huseinīdu dinastija, kas saglabāja varu līdz 20. gadsimta vidum. Osmaņu periodā Tunisa bija nozīmīga osta un reģionāls politisks centrs. === Francijas protektorāts === 19. gadsimtā Tunisija nonāca arvien lielākā Eiropas lielvalstu ekonomiskajā un politiskajā ietekmē. Valsts finanšu problēmas, ārējie parādi un Francijas intereses Ziemeļāfrikā noveda pie Francijas iejaukšanās. [[Attēls:Colonial Africa Tunisia 1913 map.svg|thumb|Francijas koloniju karte Āfrikā 1913. gadā, ar Tunisiju]] 1881. gadā Francija piespieda Tunisijas beju parakstīt Bardo līgumu, ar kuru tika izveidots [[Francijas protektorāts Tunisijā]]. 1883. gadā Marsas konvencija vēl vairāk nostiprināja Francijas kontroli pār valsts pārvaldi. Protektorāta laikā Francija kontrolēja ārpolitiku, finanses, armiju un administrāciju, bet bejs formāli saglabāja troni. Tunisijā attīstījās Eiropas kolonistu kopiena, infrastruktūra un modernizēta pārvalde, tomēr vietējie iedzīvotāji saskārās ar politisku nevienlīdzību un ekonomisku atkarību. === Nacionālā kustība un neatkarība === 20. gadsimta sākumā Tunisijā pastiprinājās nacionālā kustība. 1920. gadā tika izveidota ''Destour'' partija, kas pieprasīja konstitucionālas reformas un lielāku tunisiešu līdzdalību pārvaldē. 1934. gadā [[Habibs Burgiba|Habībs Burgiba]] un viņa domubiedri izveidoja ''Neo Destour'' partiju, kas kļuva par galveno neatkarības kustības spēku. Pēc Otrā pasaules kara prasības pēc neatkarības kļuva arvien spēcīgākas. Francija sākotnēji mēģināja saglabāt kontroli, bet politiskais spiediens un starptautiskā situācija piespieda to piekāpties. 1956. gada 20. martā Tunisija ieguva neatkarību. 1957. gadā monarhija tika likvidēta, un Tunisija kļuva par republiku. Habibs Burgiba kļuva par pirmo valsts prezidentu. === Burgibas valdīšana === Habibs Burgiba vadīja Tunisiju no 1957. līdz 1987. gadam. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas modernizācijas reformas. Īpaši nozīmīga bija 1956. gadā pieņemtā Personas statusa kodeksa ieviešana, kas uzlaboja sieviešu tiesisko stāvokli, ierobežoja daudzsievību un reformēja ģimenes tiesības. Burgibas valdība veicināja izglītību, veselības aprūpi, sekulāru valsts modeli un centralizētu pārvaldi. Vienlaikus politiskā sistēma kļuva autoritāra. Opozīcija tika ierobežota, un vara koncentrējās prezidenta un valdošās partijas rokās. 1987. gada 7. novembrī premjerministrs [[Zīns el Ābidīns ben Alī]] atcēla Burgibu no amata, paziņojot, ka prezidents veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj pildīt pienākumus. === Ben Alī režīms === Zīns el Ābidīns ben Alī valdīja Tunisijā no 1987. līdz 2011. gadam. Sākotnēji viņš solīja politiskas reformas un lielāku demokrātiju, tomēr viņa režīms pakāpeniski kļuva autoritārs. Valdošā partija kontrolēja politisko dzīvi, opozīcija tika ierobežota, bet drošības dienesti apspieda kritiķus. Ben Alī valdīšanas laikā Tunisija piedzīvoja ekonomisku izaugsmi, tūrisma attīstību un infrastruktūras modernizāciju. Tomēr sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, bezdarbu, reģionālo nevienlīdzību un politisko represiju sistēmu. === Tunisijas revolūcija un mūsdienu periods === 2010. gada decembrī pēc tirgotāja [[Mohameds Buazīzī|Mohameda Buazīzī]] pašsadedzināšanās sākās plaši protesti pret Ben Alī režīmu. Protesti ātri izplatījās visā valstī. 2011. gada 14. janvārī Ben Alī pameta Tunisiju un devās trimdā uz Saūda Arābiju. Tunisijas revolūcija kļuva par pirmo lielo [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] notikumu. Pēc režīma krišanas valstī sākās demokrātiska pāreja. 2011. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, bet 2014. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Pēc revolūcijas Tunisija tika uzskatīta par veiksmīgāko Arābu pavasara demokrātiskās pārejas piemēru, tomēr valsts saskārās ar ekonomiskām grūtībām, politisku nestabilitāti, terorisma draudiem un sabiedrības polarizāciju. 2021. gadā prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbību un koncentrēja varu savās rokās, izraisot strīdus par demokrātijas nākotni Tunisijā. 2022. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas būtiski palielināja prezidenta pilnvaras. ==Ģeogrāfija== [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas [[Sahāras tuksnesis]] un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir [[Džerīds|Džerīda]] sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no [[Vidusjūra]]s un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. ===Klimats=== Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC. Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem. == Sabiedrība == Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — [[arābi|arābu]] izcelsmes. [[Tunisieši]] galvenokārt ir [[islāms|musulmaņi]], taču ir arī neliels [[jūdaisms|jūdaistu]] un [[kristietība|kristiešu]] īpatsvars. Pamatiedzīvotāji [[berberi]] palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo [[valsts]] dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 [[gads|gadi]], bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 60. gados Tunisijā ieviesa [[ģimene]]s plānošanu, samazinājās [[dzimstība]], un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz [[pilsēta|pilsētām]]. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību. == Tūrisms == Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu. === Pasaules mantojuma objekti === Tunisijas teritorijā atrodas 8 [[WHS|Pasaules mantojuma objekti]]: * [[Džemmas amfiteātris]] (1979) * [[Tunisa|Tunisas medīna]] (1979) * [[Kartāga]] (1979) * [[Iškils|Iškila nacionālais parks]] (1980) * [[Kerkuāna|Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole]] (1985, 1986) * [[Kairavāna]] (1988) * [[Sūsa (Tunisija)|Sūsas medīna]] (1988) * [[Duga]] (1997) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Tunisija| ]] 1dezrvxbdvyeac9d03hz0zg67mzqyho 0 1325 4464786 4307949 2026-05-06T21:38:53Z Votre Provocateur 111653 4464786 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga''<br />''Kingdom of Tonga'' | pilnais_valsts_nosaukums = Tongas Karaliste | valsts_nosaukums = Tonga | karoga_attēls = Flag_of_Tonga.svg‎ | karoga_nosaukums = Tongas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tonga.svg | ģerboņa_nosaukums = Tongas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ko e ʻOtua mo Tonga ko hoku tofiʻa''<br /><small>(Dievs un Tonga ir mans mantojums)</small> | valsts_himna = ''[[Tongas himna|Ko e fasi ʻo e tuʻi ʻo e ʻOtu Tonga]]'' | kartes_attēls = LocationTonga.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Nukualofa]] | latd=21 | latm=08 | latNS=S | longd=175 | longm= 12| longEW=w <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[tongiešu valoda|tongiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Tongas karalis|Karalis]] | valsts_galva = [[Tupou VI]]<ref>[http://www.taimionline.com/articles/7210 Tupou VI, proclaimed new King of Tonga]</ref> | valsts_galvas_tituls2 = [[Tongas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Siaosi Sovaleni]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] protektorāta | neatkarības_datums = {{dat|1970|6|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | platība_km2 = 748 | platība_rangs = 199 | procenti_ūdens = 4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 100 209 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 139 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $655 miljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $6496 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,725 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 104. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Tongas paana|paana]] | valūtas_kods = TOP | laika_zona = | utc_offset = +13 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .to | tālsarunu_kods = 676 | iso_kods_num = 776 | iso_kods_alfa2 = TO | iso_kods_alfa3 = TON }} '''Tonga''' ({{val|to|Tonga}}, {{val|en|Tonga}}), oficiāli '''Tongas Karaliste''' (''Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga'', ''Kingdom of Tonga''), ir valsts [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] vidusdaļā tāda paša nosaukuma [[arhipelāgs|arhipelāgā]], kas sastāv no 177 salām,<ref>{{laikraksta atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= Augusts|year= 8/2015 |title= Zemūdens vulkāni rada jaunu salu|journal= Ilustrētā zinātne|publisher= |volume= |issue= 117|pages= 6|url= |doi= }}</ref> no kurām 96 ir apdzīvotas. Tonga ir vienīgā [[Okeānija]]s monarhija un vienīgā Okeānijas teritorija, kas nekad nav bijusi pilnībā [[Koloniālisms|kolonizēta]].{{nepieciešama atsauce}} Sauszemes robežas ar citām valstīm nav, bet [[teritoriālie ūdeņi]] ziemeļos robežojas ar [[Samoa]], austrumos ar [[Niue]], bet rietumos ar [[Fidži]] teritoriālajiem ūdeņiem. Tongas platība ir 748 km², iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Valsts galvaspilsēta ir [[Nukualofa]]. == Vēsture == Tongas salas apdzīvotas jau ap 1500. gadu p.m.ē., kad tajās ieradās [[Lapitas kultūra|Lapitas kultūras]] pārstāvji. Viņi bija prasmīgi jūrasbraucēji un izplatīja Polinēzijā keramiku, zemkopību un austronēziešu valodas. Apmēram 10. gadsimtā Tongā izveidojās spēcīga valdnieku sistēma ar titulu ''Tuʻi Tonga''. Tongas valdnieki kontrolēja plašus sakarus Klusā okeāna dienvidu daļā, tostarp ar [[Samoa]], [[Fidži]] un citām salām. Šo ietekmes zonu reizēm dēvē par Tongas jūras impēriju. Eiropieši Tongu sasniedza 17. gadsimtā. 1616. gadā salas apmeklēja nīderlandiešu jūrasbraucēji [[Vilems Shautens]] un [[Jakobs Lemērs]]. 18. gadsimtā Tongā vairākas reizes ieradās britu pētnieks [[Džeimss Kuks]], kurš salas nosauca par “Draudzīgajām salām”, jo vietējie iedzīvotāji viņu uzņēma labvēlīgi. 19. gadsimtā Tongā pieauga Eiropas misionāru ietekme. Kristietība kļuva par nozīmīgu sabiedrības daļu. Šajā laikā notika arī iekšējas cīņas par varu, līdz valdnieks [[Džordžs Tupou I]] apvienoja salas vienotā karalistē. 1875. gadā tika pieņemta Tongas konstitūcija, kas nostiprināja monarhiju un valsts pārvaldi. 1900. gadā Tonga kļuva par [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] protektorātu, tomēr saglabāja savu monarhiju un iekšējo pašpārvaldi. Atšķirībā no daudzām citām Klusā okeāna salām Tonga nekļuva par pilnībā kolonizētu teritoriju. 1970. gada 4. jūnijā Tonga ieguva pilnīgu neatkarību no Lielbritānijas protektorāta statusa un pievienojās [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībai]]. Valsts saglabāja konstitucionālu monarhiju. 21. gadsimtā Tongā notika pakāpeniskas politiskas reformas. 2010. gadā tika paplašinātas parlamenta vēlēto pārstāvju tiesības, un valsts pārgāja uz demokrātiskāku pārvaldes sistēmu. Mūsdienās Tonga ir viena no retajām Polinēzijas monarhijām un saglabā nozīmīgu tradicionālās kultūras lomu valsts dzīvē. == Saimniecība == Tongas [[saimniecība]] lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju [[kapitālieguldījumi]]em un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 27,9% no [[IKP]], šis rādītājs bija ceturtais augstākais no visām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111007133115/http://www.tongaholiday.com/ Tongas tūrisma ceļvedis] {{angliski}}/{{zh ikona}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tonga| ]] 7qhh45kd2cvz0szbu71segegs7twkpf 0 1438 4464790 4415148 2026-05-06T21:48:24Z Votre Provocateur 111653 4464790 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = المملكة العربية السعودية<br />''al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Saūda Arābijas karaliste | valsts_nosaukums = Saūda Arābija | karoga_attēls = Flag of Saudi Arabia.svg | karoga_nosaukums = Saūda Arābijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Saudi Arabia.svg | ģerboņa_nosaukums = Saūda Arābijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_himna = [[Saūda Arābijas valsts himna|Ilga dzīve Karalim!]] | kartes_attēls = Saudi_Arabia_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Rijāda]] | latd=24 | latm=39 | latNS=N | longd=46 | longm=46 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Absolūtā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] | valsts_galva = [[Selmāns Āl Saūds]] | valsts_galvas_tituls2 = kroņprincis | valsts_galva2 = {{nobr|[[Muhammeds bin Selmāns]]}} | neatkarības_iegūšana = [[Saūda Arābijas vēsture|Neatkarība]]¹ | neatkarības_notikums = Karalistes dibināšana | neatkarības_datums = {{dat|1932|9|23}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | platība_km2 = 2149690 | platība_rangs = 14 | procenti_ūdens = 0.7 | iedzīvotāju_skaits = 36,700,000 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 41 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 16 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $976.223 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/01/weodata/weorept.aspx?sy=2007&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=456&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=57&pr.y=5|title=Saudi Arabia|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2010-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2011 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $35.974<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.875 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 35. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Saūda Arābijas riāls|riāls]] (SAR) | valūtas_kods = SAU | laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = neievēro | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.sa]], السعودية ³ | tālsarunu_kods = 966 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = SA | iso_kods_alfa3 = SAU | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = }} '''Saūda Arābija''' ir valsts [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]]. Tā robežojas ar septiņām valstīm, un ar astoto - [[Bahreina|Bahreinu]] to saista jūrā uzbērts ceļš. Saūda Arābija ir [[Arābu līga]]s, [[Līča arābu valstu sadarbības padome]]s, [[Islāma sadarbības organizācija]]s, [[Nepievienošanās kustība]]s un [[OPEC]] dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm. == Vēsture == {{Pamatraksts|Saūda Arābijas vēsture}} Saūda Arābijas teritorija vēsturiski pastāvēja cilšu sabiedrības, karavānu tirdzniecība un dažādi reliģiskie kulti. 7. gadsimtā [[Meka|Mekā]] un [[Medīna|Medīnā]] radās [[islāms]]. 18. gadsimtā [[Nedžda|Nedždā]] izveidojās Saūdu dzimtas un reliģiskā reformatora [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammada ibn Abd al-Vahhāba]] alianse, kas kļuva par Saūdu valsts pamatu. Pirmā Saūdu valsts tika sagrauta 1818. gadā, bet 19. gadsimtā pastāvēja Otrā Saūdu valsts ar centru [[Rijāda|Rijādā]]. Modernās valsts izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]], kurš 1902. gadā ieņēma Rijādu un pakāpeniski apvienoja lielu daļu pussalas. 1932. gada 23. septembrī tika pasludināta [[Saūda Arābijas Karaliste]]. 20. gadsimtā valsts attīstību būtiski mainīja naftas atklāšana 1938. gadā. Naftas ienākumi ļāva modernizēt infrastruktūru, izglītību un veselības aprūpi, vienlaikus saglabājot absolūtu monarhiju. 21. gadsimtā Saūda Arābija īsteno ekonomikas diversifikācijas programmu ''Saudi Vision 2030'', cenšoties samazināt atkarību no naftas. Valsts joprojām ir nozīmīga Tuvo Austrumu politiskā, reliģiskā un ekonomiskā vara. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Saudi Arabia Topography.png|left|thumb|Saūda Arābijas topogrāfiskā karte]] Valstij ir 2640&nbsp;km gara jūras robeža, no kuras, aptuveni {{nobr|1760 km}} garumā valsts rietumdaļā tā iet gar [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] piekrasti, bet atlikusī - gar [[Persijas līcis|Persijas līci]] valsts austrumos. Gar Sarkanās jūras piekrasti stiepjas šaurs (no 15 līdz {{nobr|65 km}} platumā) piekrastes līdzenums, tālāk iekšzemē, paralēli līdzenumam ir izvietojušās kalnu grēdas. Dienvidu virzienā kalni kļūst augstāki - līdz pat [[Saūdā kalns|Saūdā kalnam]] (3133 m) galējos dienvidos. Saūda Arābijas ziemeļaustrumos plešas milzīga plakankalne, kura sasniedz {{nobr|1800 m}} augstumu un pazeminās austrumu virzienā līdz Persijas līcim. Saūda Arābijas dienvidos un dienvidaustrumos atrodas pasaulē lielākais vienlaidu smilšu tuksnesis — [[Rubelhālī]] jeb Tukšais kvadrāts. Šeit lietus dažkārt nelīst gadiem ilgi. === Klimats === Saūda Arābijā ir karsts un sauss klimats. Vasarā gaisa temperatūra var sasniegt +50 grādus., bet naktis ir vēsas, un ziemā mēdz būt arī sals. Nokrišņu valsts lielākajā daļā ir maz; galvaspilsēta [[Rijāda]] saņem vidēji {{nobr|85 mm}} gadā, bet [[Asīra kalni|Asīra kalnos]] to ir trīs līdz četras reizes vairāk. Saūda Arābijas sausais klimats ir iemesls tam, ka valstī nav pastāvīgu upju un ezeru. == Iedzīvotāji == Pēc 2013. gada datiem Saūda Arābijā dzīvoja 26 939 583 iedzīvotāji, no tiem 5 576 076 bija [[nepilsoņi]]. 2010. gadā lielākā daļa imigrantu bija no [[Indija]]s (1 300 000), [[Pakistāna]]s (900 000), [[Ēģipte]]s (900 000), [[Jemena]]s (800 000), [[Bangladeša]]s (500 000), [[Filipīnas|Filipīnām]] (500 000), [[Šrilanka]]s (350 000), [[Jordānija]]s/[[Palestīna]]s (260 000), [[Indonēzija]]s (250 000), [[Sudāna]]s (250 000), [[Sīrija]]s (100 000), [[Turcija]]s (100 000).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/esa/population/meetings/EGM_Ittmig_Arab/P02_Kapiszewski.pdf |title=Arab versus Asian migrant workers in the GCC countries |format=PDF|page=10 |accessdate =1 May 2010}}</ref> Saūda Arābijā īpaši norobežotās [[geto]] līdzīgās zonās dzīvo arī apmēram 100 000 imigrantu no Rietumvalstīm. Imigranti var pretendēt uz Saūda Arābijas pilsonību pēc 10 valstī nodzīvotiem gadiem, ja viņi teicami runā arābiski un ir islāmticīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.moi.gov.sa/wps/wcm/connect/121c03004d4bb7c98e2cdfbed7ca8368/EN_saudi_nationality_system.pdf?MOD=AJPERES&CACHEID=121c03004d4bb7c98e2cdfbed7ca8368 |title=1954 Saudi Arabian Citizenship System |accessdate=18 January 2014 |archive-date={{dat|2017|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171206005736/http://www.moi.gov.sa/wps/wcm/connect/121c03004d4bb7c98e2cdfbed7ca8368/EN_saudi_nationality_system.pdf?MOD=AJPERES&CACHEID=121c03004d4bb7c98e2cdfbed7ca8368 }}</ref> == Saimniecība == === Lauksaimniecība === Lauksaimniecībā tradicionāla nozare ir lopkopība, lopus gana [[nomadi]] arābi - [[beduīni]]. Lauksaimnecības kultūras audzē tikai kalnu piekājē, valsts dienvidrietumos un oāzēs, kas izraibina tuksneša ainavu uz ziemeļiem no Tukšā kvadrāta. Valstī īsteno liela mēroga ūdens atsāļošanas un apūdeņošanas projektu. Apstrādājot jūras ūdeni, atdalot sāli un radot saldūdeni, tiek saražots miljoniem litru ūdens. Pēdējā laikā ar atsāļošanas un apūdeņošanas projektu palīdzību izdevies apgūt lielas tuksnešu platības, pārvēršot tās auglīgā zemē. Rezultātā Saūda Arābijā attīstās zemkopība. Valstī galvenās lauksaimniecības kultūras ir kvieši, mieži, dateles, augļi, tiek gatavoti arī piena produkti. Visbiežāk audzētie mājlopi ir aitas, kazas un kamieļi. === Nafta === [[Attēls:Small Rig, 1949 - Aramco.jpg|left|thumb|Naftas platforma Saūda Arābijā 1949. gadā]] [[Nafta|Naftu]] Saūda Arābijā atklāja 1936. gadā, un 2002. gadā valstī ik dienu saražoja 10,5 miljonus barelu naftas. Šeit atrodas pasaulē lielākie naftas un dabasgāzes krājumi, tos vērtē kā ceturto daļu no visas pasaules naftas resursiem. Ienākumi no naftas ne tikai dominē valsts ekonomikā, veidojot vairāk nekā 90% eksportprodukcijas, tie arī piešķir valstij svarīgu lomu pasaules ekonomikā. Naftas krājumi atrodas galvenokārt valsts austrumdaļā - Persijas līča piekrastē. Milzīgie ienākumi no naftas tiek izmantoti, lai celtu modernas pilsētas, attīstītu infrastruktūru, ostas, celtu slimnīcas un skolas, lai apgādātu pilsētas ar elektrību. Tos arī izmanto, lai attīstītu citas nozares, kā ķīmisko rūpniecību, metālapstrādi un farmaceitisko rūpniecību. === Ekonomika === Saūda Arābija ir bagātākā Vidējo Austrumu valsts, un tai ir liela ietekme reģionā. Tā uztur ciešus sakarus gan ar saviem arābu kaimiņiem, gan Rietumu pasaules valstīm. Valstij kļūstot bagātākai, pieaug tās ieguldījums reģiona militārajos un ekonomiskajos darījumos. Valsts ir arī ieguldījusi līdzekļus vairākos Persijas līča un Vidējo Austrumu reģiona palīdzības un investīciju projektos un bieži slēdz līgumus ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Japāna]]s, [[Francija]]s un [[Lielbritānija]]s kompānijām par aizsardzības un civilās celtniecības projektiem. Daudzi saūdieši dodas mācīties uz [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s augstskolām. == Neatkarība un valdība == [[Attēls:Ibn Saud (kuwait 1910).jpg|thumb|Saūda Arābijas dibinātājs Abdulazīzs ibn Saūds]] Lai gan reģionam ir sena vēsture un tas ir bijis apdzīvots jau tūkstošiem gadu, Saūda Arābijas karaliste ir salīdzinoši jauna valsts. Tā radās 20. gadsimta sākumā, kad emīrs [[Ibn Saūds]] (1882-1953) citu pēc citas iekaroja [[Arābijas pussala]]s teritorijas, sākot ar Rijādu 1901. gadā un beidzot ar Asīra kalnu reģionu 1920. gadā. 1932. gadā Ibn Saūds izveidoja Saūda Arābijas karalisti. Saūda dzimtas pēcteči turpina vadīt valsti, kurā absolūtā vara pieder monarham. 1993. gadā valdnieks [[Fahds]] īstenoja politiskas reformas un izveidoja Konsultatīvo padomi, kuras 60 locekļi karalim dod padomus. Ieviesa arī ''kārtības rulli'' un deva pilnvaras 13 Saūda Arābijas municipālajām padomēm. Tomēr Saūda Arābija joprojām ir valsts, kurā valda viena ģimene, kas pieņem visus galvenos politiskos lēmumus. Valstī nav politisko partiju un plašsaziņas līdzekļi ir pakļauti stingrai cenzūrai. Satelīttelevīziju, piemēram, aizliedza 1994. gadā. Pastāv arī stingri noteikumi interneta lietošanā, un strikti ievērotas reliģiskās tradīcijas. == Reliģija == [[Attēls:Supplicating Pilgrim at Masjid Al Haram. Mecca, Saudi Arabia.jpg|left|thumb|Svētceļnieks Mekā]] Pieņemts, ka islāma izcelšanās vieta ir Saūda Arābijas teritorijā. Šīs reliģijas dibinātājs pravietis [[Muhameds]] (570–632) piedzima [[Meka]]s pilsētā, kas atrodas iekšzemē aptuveni 70 kilometrus no ostas pilsētas [[Džida]]s.<ref>Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts, 46.lpp.; Leons Taivans, {{ISBN|978-9984-46-309-4}}.</ref> Islāmiskais kalendārs sākas ar 622. gadu jeb hidžras gadu, kad Muhameds bija spiests atstāt Meku. Viņš atgriezās 630. gadā, lai pilsētu ieņemtu, un tā mūsdienās ir islāma pasaules svētākā pilsēta. Ikviens musulmanis cenšas kaut reizi mūžā veikt hādžu - lielo svētceļojumu uz Meku, un katru gadu Mekā ierodas miljoniem musulmaņu. Tur viņi apmeklē Lielo mošeju, kas ir pietiekami liela, lai varētu uzņemt pat 300 000 cilvēkus. Lielās mošejas pagalma centrā atrodas [[Kaaba]] - svētnīca, kurā glabājas Melnais akmens. Tas ir visas islāma pasaules svētākais dārgums. [[Medīna]], kas atrodas 340&nbsp;km uz ziemeļiem no Mekas, arī ir svēta pilsēta, jo tajā atrodas Muhameda kaps. Saūda Arābija ir [[islāms|islāmiski]] [[teokrātija|teokrātiska]] [[monarhija]], kuru pārvalda Saūdu dinastija (no kuras arī ir valsts nosaukums). Islāms ir valsts oficiālā [[reliģija]]. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir [[sunnīti]]. Vienīgā oficiāli atzītā reliģija ir konservatīvais islāma veids — [[vahābisms]]. Sievietes nepiedalās sabiedriskajā dzīvē, viņām ir liegts strādāt daudzās jomās, izņemot izglītību un veselības aprūpi, un viņas nevar iegūt autovadītāja tiesības. Par noteiktiem pārkāpumiem tiek piespriesti bargi islāmiski sodi, kuru pielietošanu nosoda starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji. Likums nosaka, ka valsts pilsoņiem ir jābūt musulmaņiem. Speciāla reliģiskā policija kontrolē to, lai valstī tiktu ievēroti [[šariats|šariata]] noteikumi. Valdība atļauj ne-musulmaņiem privāti piekopt savu reliģiju, taču sabiedrībā ir plaši izplatīta diskriminācija pret [[šiīti|šiītu]] minoritāti. Šariats aizliedz musulmaņu pāriešanu citā ticībā, tas tiek uzskatīts par noziegumu, kas jāsoda ar [[nāve|nāvi]]. == Skatīt arī == * [[Saūda Arābijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Līča kooperācijas padome}} {{Āzija}} {{Arābu līga}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Saūda Arābija| ]] 76llg28vc39mfouiv2010d1rcsrftnd 0 1484 4464788 4333516 2026-05-06T21:41:47Z Votre Provocateur 111653 4464788 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Papua Niugini'' | pilnais_valsts_nosaukums = Papua-Jaungvineja | valsts_nosaukums = Papua New Guinea | karoga_attēls = Flag of Papua New Guinea.svg | karoga_nosaukums = Papua-Jaungvinejas karogs | ģerboņa_attēls =National_emblem_of_Papua_New_Guinea.svg | ģerboņa_nosaukums = Papua-Jaungvinejas ģerbonis | ģerboņa_platums = 115px | valsts_moto = ''Unity in diversity''<br /><small>Vienotība dažādībā</small> | valsts_himna = ''O Arise, All You Sons''<br /><small>Ak celieties, jel dēli</small> | kartes_attēls = PNG_orthographic.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Portmorsbi]] |latd=9|latm=30|latNS=S|longd=147|longm=07|longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Portmorsbi]] | valsts_valodas = [[angļu valoda]]<br />[[tokpisins]]<br />[[hirimotu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Papua-Jaungvinejas monarhi|Karalis]] | valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Papua-Jaungvinejas ģenerālgubernatori|Ģenerālgubernators]] | valsts_galva2 = [[Bob Dadae]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Papua-Jaungvinejas premjerministri|Premjerministrs]] | valsts_galva3 = [[James Marape]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Austrālija]]s | neatkarības_notikums = Pašpārvalde | neatkarības_datums = {{dat|1973|12|1}} | neatkarības_notikums2 = Neatkarība | neatkarības_datums2 = {{dat|1975|9|16}} | platība_km2 = 462 840 | platība_rangs = 54 | procenti_ūdens = 2 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 11 781 559 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $14,363 miljardi | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 126. | IKP_PPP_per_capita = $2418 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 131. | HDI = {{palielinājās}}0.530 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <span style="color:#FFCC00;">vidējs</span> | HDI_rangs = 145. | Gini = 50.9 | Gini_gads = 1996 | Gini_kategorija = <span style="color:red;">augsts</span> | Gini_rangs = | valūta = [[kina]] | valūtas_kods = PGK | laika_zona = [[AEST]] | utc_offset = +10 | laika_zona_DST = kopš 2005. gada neievēro | utc_offset_DST = +10 | domēns = [[.pg]] | tālsarunu_kods = 675 | iso_kods_num = 598 | iso_kods_alfa2 = PG | iso_kods_alfa3 = PNG }} '''Papua-Jaungvineja''' ({{val|tpi|Papua Niugini}}, {{val|en|Papua-New Guinea}}), oficiāli '''Neatkarīga valsts Papua-Jaungvineja''' (''Independent State of Papua New Guinea)'' ir [[valsts]] [[Okeānija|Okeānijā]]. Galvaspilsēta ir [[Portmorsbi]]. Tā ir [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts. Valsts galva ir [[Lielbritānijas karalis]], kuru pārstāv ģenerālgubernators. Likumdošanas iestāde ir Nacionālais parlaments. Platība — 462 840 km². Iedzīvotāju skaits — 11 781 559 (2021). Oficiālās valodas ir [[Angļu valoda|angļu]], [[tokpisins]] un [[Hirimotu valoda|hirimotu]]. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[kristieši]], bet pārējie piekopj vietējos tradicionālos ticējumus. == Vēsture == Papua-Jaungvinejas teritorija ir apdzīvota desmitiem tūkstošu gadu. Pirmie cilvēki [[Jaungvineja|Jaungvinejas]] salā ieradās aptuveni pirms 50 000 gadu. Reģiona kalnainais reljefs veicināja daudzu atšķirīgu kopienu, valodu un kultūru izveidošanos. Apmēram pirms 7000–9000 gadiem Jaungvinejas augstienēs attīstījās viena no senākajām zināmajām zemkopības tradīcijām pasaulē. Vietējie iedzīvotāji audzēja taro, jamsu, banānus un citas kultūras. Vēlāk piekrastes un salu reģionos izplatījās [[Austronēzieši|austronēziešu]] jūrasbraucēju ietekme. Eiropieši Jaungvineju sasniedza 16. gadsimtā. Portugāļu un spāņu jūrasbraucēji deva salai nosaukumu “Jaungvineja”, jo tās iedzīvotāji viņiem atgādināja Āfrikas Gvinejas iedzīvotājus. Tomēr ilgstoša Eiropas kontrole sākās tikai 19. gadsimtā. 1884. gadā salas dienvidaustrumu daļa kļuva par [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] protektorātu, bet ziemeļaustrumu daļu pārņēma [[Vācijas impērija]]. Britu pārvaldīto teritoriju vēlāk sauca par Papuu, bet vācu teritoriju — par Vācu Jaungvineju. Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gadā, Austrālija ieņēma Vācu Jaungvineju. Pēc kara tā tika pārvaldīta kā [[Nāciju Līga|Nāciju Līgas]] mandāta teritorija Austrālijas vadībā. Papua jau iepriekš atradās Austrālijas pārvaldē, un abas teritorijas vēlāk arvien ciešāk tika administratīvi sasaistītas. Otrā pasaules kara laikā Papua un Jaungvineja kļuva par nozīmīgu kauju zonu starp [[Japāna|Japānas]] un sabiedroto spēkiem. Īpaši nozīmīga bija [[Kokodas taka|Kokodas takas]] kampaņa 1942. gadā, kurā Austrālijas spēki apturēja Japānas virzību uz [[Portmorsbija|Portmorsbiju]]. Pēc kara Austrālija turpināja pārvaldīt teritoriju kā Papua un Jaungvinejas teritoriju. 20. gadsimta vidū pakāpeniski pieauga vietējo politiskā līdzdalība un prasības pēc pašpārvaldes. 1973. gadā Papua-Jaungvineja ieguva pašpārvaldi, bet 1975. gada 16. septembrī kļuva par neatkarīgu valsti [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzības]] sastāvā. Par pirmo premjerministru kļuva [[Maikls Somare]], kurš tiek uzskatīts par vienu no valsts neatkarības galvenajiem līderiem. Pēc neatkarības Papua-Jaungvineja saglabāja parlamentāru demokrātiju, taču saskārās ar politisku nestabilitāti, reģionālām atšķirībām un ekonomiskām grūtībām. Īpaši nozīmīgs bija konflikts [[Bugenvila|Bugenvilā]], kur 1988. gadā sākās separātistu sacelšanās, kas ilga līdz 1990. gadu beigām. 2001. gadā tika noslēgts Bugenvilas miera līgums, kas paredzēja plašu autonomiju un referendumu par neatkarību. 2019. gadā referendumā lielākā daļa Bugenvilas iedzīvotāju nobalsoja par neatkarību, taču galīgais politiskais statuss vēl jāapstiprina Papua-Jaungvinejas parlamentam. Mūsdienās Papua-Jaungvineja ir viena no kulturāli un lingvistiski daudzveidīgākajām valstīm pasaulē. == Iedzīvotāji == Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par [[Kristieši|kristiešiem]], joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās [[Reliģija|reliģijas]] un [[Tradīcija|paražas]]. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. gadā dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts. == Dabas bagātības == Bagāta ar dabas resursiem — [[varš|varu]] un [[zelts|zeltu]]. Vairāk nekā 80% Papua-Jaungvinejas klāj biezi tropiskie [[lietus meži]], tomēr to platība samazinās, jo trešdaļā lietus mežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos intensīvi izcērt. [[Mežrūpniecība]] ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu — [[varš|vara]], [[zelts|zelta]], [[sudrabs|sudraba]], [[niķelis|niķeļa]] un [[kobalts|kobalta]] — krājumi, iegūst arī [[nafta|naftu]] un [[dabasgāze|dabasgāzi]]. Ieguve dod valsts ienākumu lielāko daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē [[kafijkoki|kafijkokus]] un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Papua-Jaungvinejas administratīvais iedalījums}} Papua-Jaungvinejas sastāvā ir 20 provinces, galvaspilsētas distrikts un [[Bugenvilas autonomais reģions]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20131102104505/http://www.beforethey.com/journey/indonesia---papua-new-guinea Before They Pass Away: Indonesia + Papua New Guinea] {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okeānijas valstis]] [[Kategorija:Melanēzija]] [[Kategorija:Papua-Jaungvineja| ]] 1ra20ndm3fd5eajfsy8gpzome4jzpiw 0 1576 4464787 4337766 2026-05-06T21:39:58Z Votre Provocateur 111653 4464787 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Aolepān Aorōkin M̧ajeļ<br />Republic of the Marshall Islands | pilnais_valsts_nosaukums = Māršala Salu Republika | valsts_nosaukums = Republic of the Marshall Islands | karoga_attēls = Flag_of_the_Marshall_Islands.svg | karoga_nosaukums = Māršala Salu karogs | ģerboņa_attēls = Seal of the Marshall Islands.svg | ģerboņa_nosaukums = Māršala Salu zīmogs | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''"Jepilpilin ke ejukaan"''/ ''"Accomplishment through Joint Effort"'' (Panākumi kopīgos pūliņos) | valsts_himna = ''"Forever Marshall Islands"'' | kartes_attēls = LocationMarshallIslands.png‎ | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Madžuro]] |latd=7 |latm=7 |latNS=N |longd=171 |longm=4 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[māršaliešu valoda|māršaliešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Māršala Salu prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Hilda Heine]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | neatkarības_datums = [[1986]]. gada 21. oktobris | platība_km2 = 181 | platība_rangs = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 42 418 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 233 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 47 | IKP_PPP = 215 milj. | IKP_PPP_gads = 2019 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 3789 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = +12 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .mh | tālsarunu_kods = 692 | iso_kods_num = 584 | iso_kods_alfa2 = MH | iso_kods_alfa3 = MHL }} '''Māršala Salas''' ({{val|mh|Aolepān Aorōkin M̧ajeļ}}; {{val|en|Marshall Islands}}) ir salu valsts [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]], kas aizņem tāda paša nosaukuma [[arhipelāgs|arhipelāgu]]. Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu [[sala|salām]], no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aizbilstamā teritorija, kas atradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārvaldījumā. Māršala salas sastāv no divām koraļļu salu virknēm — Raliku salām un Rataku salām. Ralika tulkojumā nozīmē ''saulriets'', šīs salas atrodas rietumos, bet Rataka — ''saullēkts'', un tās atrodas austrumos. Salu virkne viena no otras ir apmēram 200 km attālumā un stiepjas aptuveni 1200 km garumā. Daudzas salas gredzenveidā ieskauj koraļļu [[atoli]]. Salas atrodas uz ziemeļiem no [[Nauru]] un [[Kiribati]]. Austrumos ir [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]], un uz dienvidiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piederošā [[Veika sala]], uz kuru pretendē Māršala Salas. Neapdzīvotie [[Atols|atoli]] ir šādi: * [[Ailinginae atols]] * [[Bikara atols]] * [[Bikini atols]] * [[Bokaka atols]] * [[Erikuba atols]] * [[Jemo sala]] * [[Nadikdika atols]] * [[Rongerika atols]] * [[Toke atols]] * [[Ujelanga atols]] Māršala Salas pretendē uz [[Veika sala|Veika salu]], kas pieder ASV kopš 1899. gada. Māršala Salu valdība dēvē to par ''Enenkio''. 2022. gada septembrī [[Latvija]] nodibināja diplomātiskās attiecības ar Māršala Salām.<ref>https://www.apollo.lv/7608901/latvija-nodibina-diplomatiskas-attiecibas-ar-marsala-salu</ref> == Vēsture == Māršala Salas apdzīvotas jau vairāk nekā pirms 2000 gadiem. Pirmie iedzīvotāji bija [[mikronēzieši]], kuri salās ieradās ar kanoe laivām un izveidoja vietējas kopienas, kas balstījās uz zvejniecību, kokosriekstu audzēšanu un jūras ceļu pārzināšanu. Eiropieši Māršala Salas sasniedza 16. gadsimtā. 1520. gados šajā reģionā ieradās spāņu jūrasbraucēji, tomēr ilgstoša Eiropas kontrole sākotnēji netika izveidota. Salu nosaukums saistīts ar britu kapteini [[Džons Māršals|Džonu Māršalu]], kurš tās apmeklēja 1788. gadā. 19. gadsimtā salās pieauga Eiropas tirgotāju un misionāru ietekme. 1885. gadā Māršala Salas kļuva par [[Vācijas impērija|Vācijas]] protektorātu. Vācu pārvaldes laikā attīstījās kopras tirdzniecība, bet vietējo sabiedrību arvien vairāk ietekmēja ārējā ekonomika. Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gadā, salas ieņēma [[Japāna]]. Pēc kara tās tika pārvaldītas kā Japānas mandāta teritorija [[Nāciju Līga|Nāciju Līgas]] sistēmā. Japānas laikā salās tika nostiprināta militārā klātbūtne un attīstīta infrastruktūra. Otrā pasaules kara laikā Māršala Salas kļuva par nozīmīgu kauju zonu Klusajā okeānā. 1944. gadā tās ieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Pēc kara salas tika iekļautas Klusā okeāna salu aizbildnības teritorijā, ko pārvaldīja ASV. No 1946. līdz 1958. gadam ASV Māršala Salās veica kodolizmēģinājumus, īpaši [[Bikini atols|Bikini]] un [[Enivetokas atols|Enivetokas]] atolos. Šie izmēģinājumi radīja nopietnas sekas videi un vietējo iedzīvotāju veselībai, kā arī piespieda daļu iedzīvotāju pamest savas dzīvesvietas. 1979. gadā Māršala Salas pieņēma konstitūciju un izveidoja pašpārvaldi. 1986. gadā stājās spēkā Brīvās asociācijas līgums ar ASV, ar kuru Māršala Salas ieguva neatkarību, saglabājot ciešas politiskas, ekonomiskas un aizsardzības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. 1991. gadā Māršala Salas kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsti. Mūsdienās valsts turpina risināt kodolizmēģinājumu seku, klimata pārmaiņu, jūras līmeņa celšanās un ekonomiskās atkarības jautājumus. == Ekonomika == Māršala Salu ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 14% no [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070213003115/http://www.rmigovernment.org/index.jsp Prezidenta birojs] * [http://www.rmiembassyus.org/ Māršala Salu Republikas vēstniecība Vašingtonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211202214037/https://www.rmiembassyus.org/ |date={{dat|2021|12|02||bez}} }} * [http://www.marshallislandsjournal.com ''Marshall Islands Journal''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220412093214/https://marshallislandsjournal.com/ |date={{dat|2022|04|12||bez}} }} * [http://marshall.csu.edu.au/Marshalls/ ''Digital Micronesia - ''Marshalls''''] {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okeānijas valstis]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Māršala Salas| ]] sdeldzkzcvjr7crytthal6gm0w1k6g6 4464836 4464787 2026-05-07T05:55:35Z Kikos 3705 /* ievads */ 4464836 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Aolepān Aorōkin M̧ajeļ''<br />''Republic of the Marshall Islands'' | pilnais_valsts_nosaukums = Māršala Salu Republika | valsts_nosaukums = Republic of the Marshall Islands | karoga_attēls = Flag_of_the_Marshall_Islands.svg | karoga_nosaukums = Māršala Salu karogs | ģerboņa_attēls = Seal of the Marshall Islands.svg | ģerboņa_nosaukums = Māršala Salu zīmogs | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''"Jepilpilin ke ejukaan"''/ ''"Accomplishment through Joint Effort"'' (Panākumi kopīgos pūliņos) | valsts_himna = ''"Forever Marshall Islands"'' | kartes_attēls = LocationMarshallIslands.png‎ | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Madžuro]] |latd=7 |latm=7 |latNS=N |longd=171 |longm=4 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[māršaliešu valoda|māršaliešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Māršala Salu prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Hilda Heine]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | neatkarības_datums = [[1986]]. gada 21. oktobris | platība_km2 = 181 | platība_rangs = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 42 418 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 233 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 47 | IKP_PPP = 215 milj. | IKP_PPP_gads = 2019 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 3789 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = +12 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .mh | tālsarunu_kods = 692 | iso_kods_num = 584 | iso_kods_alfa2 = MH | iso_kods_alfa3 = MHL }} '''Māršala Salas''' ({{val|mh|Aolepān Aorōkin M̧ajeļ}}; {{val|en|Marshall Islands}}) ir salu valsts [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]], kas aizņem tāda paša nosaukuma [[arhipelāgs|arhipelāgu]]. Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu [[sala|salām]], no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aizbilstamā teritorija, kas atradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārvaldījumā. Māršala salas sastāv no divām koraļļu salu virknēm — Raliku salām un Rataku salām. Ralika tulkojumā nozīmē ''saulriets'', šīs salas atrodas rietumos, bet Rataka — ''saullēkts'', un tās atrodas austrumos. Salu virkne viena no otras ir apmēram 200 km attālumā un stiepjas aptuveni 1200 km garumā. Daudzas salas gredzenveidā ieskauj koraļļu [[atoli]]. Salas atrodas uz ziemeļiem no [[Nauru]] un [[Kiribati]]. Austrumos ir [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]], un uz dienvidiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piederošā [[Veika sala]], uz kuru pretendē Māršala Salas. Neapdzīvotie [[Atols|atoli]] ir šādi: * [[Ailinginae atols]] * [[Bikara atols]] * [[Bikini atols]] * [[Bokaka atols]] * [[Erikuba atols]] * [[Jemo sala]] * [[Nadikdika atols]] * [[Rongerika atols]] * [[Toke atols]] * [[Ujelanga atols]] Māršala Salas pretendē uz [[Veika sala|Veika salu]], kas pieder ASV kopš 1899. gada. Māršala Salu valdība dēvē to par ''Enenkio''. 2022. gada septembrī [[Latvija]] nodibināja diplomātiskās attiecības ar Māršala Salām.<ref>https://www.apollo.lv/7608901/latvija-nodibina-diplomatiskas-attiecibas-ar-marsala-salu</ref> == Vēsture == Māršala Salas apdzīvotas jau vairāk nekā pirms 2000 gadiem. Pirmie iedzīvotāji bija [[mikronēzieši]], kuri salās ieradās ar kanoe laivām un izveidoja vietējas kopienas, kas balstījās uz zvejniecību, kokosriekstu audzēšanu un jūras ceļu pārzināšanu. Eiropieši Māršala Salas sasniedza 16. gadsimtā. 1520. gados šajā reģionā ieradās spāņu jūrasbraucēji, tomēr ilgstoša Eiropas kontrole sākotnēji netika izveidota. Salu nosaukums saistīts ar britu kapteini [[Džons Māršals|Džonu Māršalu]], kurš tās apmeklēja 1788. gadā. 19. gadsimtā salās pieauga Eiropas tirgotāju un misionāru ietekme. 1885. gadā Māršala Salas kļuva par [[Vācijas impērija|Vācijas]] protektorātu. Vācu pārvaldes laikā attīstījās kopras tirdzniecība, bet vietējo sabiedrību arvien vairāk ietekmēja ārējā ekonomika. Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gadā, salas ieņēma [[Japāna]]. Pēc kara tās tika pārvaldītas kā Japānas mandāta teritorija [[Nāciju Līga|Nāciju Līgas]] sistēmā. Japānas laikā salās tika nostiprināta militārā klātbūtne un attīstīta infrastruktūra. Otrā pasaules kara laikā Māršala Salas kļuva par nozīmīgu kauju zonu Klusajā okeānā. 1944. gadā tās ieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Pēc kara salas tika iekļautas Klusā okeāna salu aizbildnības teritorijā, ko pārvaldīja ASV. No 1946. līdz 1958. gadam ASV Māršala Salās veica kodolizmēģinājumus, īpaši [[Bikini atols|Bikini]] un [[Enivetokas atols|Enivetokas]] atolos. Šie izmēģinājumi radīja nopietnas sekas videi un vietējo iedzīvotāju veselībai, kā arī piespieda daļu iedzīvotāju pamest savas dzīvesvietas. 1979. gadā Māršala Salas pieņēma konstitūciju un izveidoja pašpārvaldi. 1986. gadā stājās spēkā Brīvās asociācijas līgums ar ASV, ar kuru Māršala Salas ieguva neatkarību, saglabājot ciešas politiskas, ekonomiskas un aizsardzības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. 1991. gadā Māršala Salas kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsti. Mūsdienās valsts turpina risināt kodolizmēģinājumu seku, klimata pārmaiņu, jūras līmeņa celšanās un ekonomiskās atkarības jautājumus. == Ekonomika == Māršala Salu ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 14% no [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070213003115/http://www.rmigovernment.org/index.jsp Prezidenta birojs] * [http://www.rmiembassyus.org/ Māršala Salu Republikas vēstniecība Vašingtonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211202214037/https://www.rmiembassyus.org/ |date={{dat|2021|12|02||bez}} }} * [http://www.marshallislandsjournal.com ''Marshall Islands Journal''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220412093214/https://marshallislandsjournal.com/ |date={{dat|2022|04|12||bez}} }} * [http://marshall.csu.edu.au/Marshalls/ ''Digital Micronesia - ''Marshalls''''] {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okeānijas valstis]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Māršala Salas| ]] 8gy6bz7s7ak4yl9ygru83thilisfw8y 0 1596 4464785 4422180 2026-05-06T21:37:40Z Votre Provocateur 111653 4464785 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republic of Malawi'' | pilnais_valsts_nosaukums = Malāvijas Republika | valsts_nosaukums = Malawi | karoga_attēls = Flag of Malawi.svg | karoga_nosaukums = Malāvijas karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_Malawi.svg | ģerboņa_nosaukums = Malāvijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 95px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Mulungu dalitsa Malaŵi]]'' | kartes_attēls = Location_Malawi_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = Malāvijas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā | galvaspilsēta = [[Lilongve]] | latd= 13 | latm= 57 | latNS= S | longd= 33 | longm= 42 | longEW= E | lielākā_pilsēta = [[Blantaira]] | valsts_valodas = [[angļu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Daudzpartiju [[demokrātija]] | valsts_galvas_tituls = [[Malāvijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Pīters Mutarika]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Malāvijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Jane Ansah]] | neatkarības_iegūšana = [[Malāvijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | dibināta = | neatkarības_notikums = deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1964|7|6}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | platība_km2 = 118484 | platība_rangs = 98. | procenti_ūdens = 20,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2025. gadā | iedzīvotāju_skaits = 22 224 282 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 187,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 86. | IKP_PPP = 37,919 miljardi | IKP_PPP_gads = 2023 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 1668 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = 0,517 <font color=#red>zems</font> | HDI_rangs = 172. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Malāvijas kvača]] | valūtas_kods = MWK | laika_zona = [[CAT]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = nav | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.mw]] | tālsarunu_kods = 265 | iso_kods_num = 454 | iso_kods_alfa2 = MW | iso_kods_alfa3 = MWI | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = }} '''Malāvija''' ({{val|en|Malawi}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[məˈlɑːwi]]]}}), oficiāli '''Malāvijas Republika''' (''Republic of Malawi''), ir valsts [[Āfrika]]s dienvidaustrumos. Malāviju no visām pusēm ieskauj citu valstu teritorijas. Tā robežojas ar [[Tanzānija|Tanzāniju]] ziemeļaustrumos, [[Mozambika|Mozambiku]] dienvidos, rietumos un austrumos, un [[Zambija|Zambiju]] ziemeļrietumos. Valsts galvaspilsēta ir [[Lilongve]], lai gan tiesu vara atrodas valsts lielākajā pilsētā [[Blantaira|Blantairā]]. Valstī galvenokārt dzīvo [[bantu valodas|bantu valodās]] runājoši iedzīvotāji. Tās [[oficiālā valoda]] ir [[angļu valoda|angļu]]. Malāvija neatkarību ieguva {{dat|1964|7|6}}. Līdz tam tā bija pazīstama kā [[Njasalenda]], kas bija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] protektorāts. == Vēsture == Mūsdienu Malāvijas teritoriju jau senatnē apdzīvoja dažādas bantu tautas. Tās nodarbojās ar zemkopību, lopkopību un vietējo tirdzniecību. Nozīmīga loma reģiona vēsturē bija [[Malāvijas ezers|Malāvijas ezeram]], kas veicināja sakarus starp dažādām apdzīvotām vietām. No 15. līdz 18. gadsimtam reģionā pastāvēja [[Maravi impērija]], no kuras nosaukuma vēlāk radies valsts nosaukums Malāvija. Maravi valsts apvienoja vairākas radniecīgas tautas un kontrolēja daļu no tirdzniecības ceļiem Centrālajā un Dienvidaustrumu Āfrikā. 19. gadsimtā Malāvijas teritoriju ietekmēja vergu tirdzniecība, arābu un svahili tirgotāju darbība, kā arī ngoni tautu migrācija no dienvidiem. Šajā laikā reģionā ieradās arī Eiropas misionāri. Īpaši nozīmīga bija skotu pētnieka un misionāra [[Deivids Livingstons|Deivida Livingstona]] darbība, kurš 1859. gadā sasniedza Malāvijas ezeru. 19. gadsimta beigās teritorija nonāca [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] ietekmē. 1891. gadā tika izveidots Britu Centrālāfrikas protektorāts, kas 1907. gadā tika pārdēvēts par [[Njasalenda|Njasalendu]]. Britu pārvaldes laikā attīstījās plantāciju saimniecība, kristīgās misijas un koloniālā administrācija. 1953. gadā Njasalenda tika iekļauta [[Rodēzijas un Njasalendas Federācija|Rodēzijas un Njasalendas Federācijā]] kopā ar Dienvidrodēziju un Ziemeļrodēziju. Daudzi vietējie iedzīvotāji federāciju uztvēra kā mēģinājumu nostiprināt balto kolonistu varu, tādēļ pieauga nacionālā kustība. Par neatkarības kustības galveno līderi kļuva [[Hastingss Banda]]. 1964. gada 6. jūlijā Njasalenda ieguva neatkarību un pieņēma nosaukumu Malāvija. 1966. gadā valsts kļuva par republiku, un Banda kļuva par prezidentu. Hastingss Banda valdīja autoritāri vairāk nekā trīsdesmit gadus. Viņa laikā Malāvijā pastāvēja vienpartijas sistēma, opozīcija tika ierobežota, bet valsts ārpolitikā Banda uzturēja ciešas attiecības ar Rietumvalstīm un Dienvidāfriku. 1990. gadu sākumā pieauga prasības pēc demokrātiskām reformām. 1993. gadā referendumā iedzīvotāji nobalsoja par daudzpartiju sistēmas ieviešanu. 1994. gadā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Bakili Muluzi]]. Pēc 1994. gada Malāvija attīstījās kā daudzpartiju republika. Valsts turpināja saskarties ar nabadzību, veselības aprūpes problēmām, pārtikas drošības jautājumiem un ekonomisku atkarību no lauksaimniecības. Neraugoties uz grūtībām, Malāvija saglabāja relatīvi mierīgu politisko attīstību salīdzinājumā ar vairākām citām reģiona valstīm. == Ekonomika == Malāvija ir viena no pasaules vismazāk attīstītajām valstīm. Ekonomika lielā mērā balstās uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. 2015. gadā lauksaimniecība veidoja 29,49% no valsts [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Malawi - Agriculture, value added (% of GDP) |url=https://tradingeconomics.com/malawi/agriculture-value-added-percent-of-gdp-wb-data.html|date=2017 |accessdate=24 June 2017 |publisher=tradingeconomics}}</ref> Galvenā eksportprece ir [[tabaka]], kas veido 55% no valsts [[eksports|eksporta]].<ref name=tradingeconomics>{{tīmekļa atsauce |title=Malawi Exports 2000-2017|url=https://tradingeconomics.com/malawi/exports|date=2017 |accessdate=24 June 2017 |publisher=tradingeconomics}}</ref> Valsts eksportē arī [[Urāns (elements)|urānu]], [[Cukurs|cukuru]], [[Tēja|tēju]] un [[Kafija|kafiju]].<ref name=tradingeconomics/> Vislielākais [[tirdzniecība]]s partneris ir [[Eiropas Savienība]] uz kuru aiziet 50% no valsts eksportiem.<ref name=tradingeconomics/> Citi tās tirdzniecības partneri ir [[Zambija]], [[Zimbabve]], [[Dienvidāfrika]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name=tradingeconomics/> Malāvijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu atbalsta, lai gan šī nepieciešamība kopš 2000. gada ir samazinājusies. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malāvija| ]] 8is5g8vauyqt5lb93m9be8molwuxa9u 0 3611 4464909 4458937 2026-05-07T09:39:15Z Papuass 88 4464909 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija (''Wikipedia'') | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]] | lapas_attēls = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]] | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />ikviens var labot | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{vieta|ASV|Sanfrancisko}} | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = [[Džimijs Veilss]],<br />[[Lerijs Sangers]]<ref name=Sidener>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}</ref> | darbību_uzsāka = {{dat|2001|1|15}} | valodas = 269 aktīvas (281 kopā) | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flaga|ASV}} 6. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}</ref><br />{{flaga|Vācija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}</ref><br />{{flaga|Francija}} 5. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}</ref><br />{{flaga|Lietuva}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}</ref><br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}</ref><br />{{flaga|Latvija}} 11. vieta (2024)<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}</ref> | mājas_lapa = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org] }} '''Vikipēdija''' (''Wikipedia'') ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē.<ref name="AlexaStats" /><ref name=Tancer /><ref name=Woodson /><ref name="AlexaTop500" /> Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "[[wiki]]" un "[[enciklopēdija]]". Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sangers|Leriju Sangeru]].<ref name="MiliardWho" /> Vikipēdijā ir vairāk nekā 55 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[Vikipēdija angļu valodā|angļu valodā]] (vairāk nekā {{sk|6000000}}), [[Vikipēdija zviedru valodā|zviedru]] (vairāk nekā {{sk|3000000}}), [[Vikipēdija vācu valodā|vācu]], [[Vikipēdija franču valodā|franču]] (vairāk nekā {{sk|2000000}}), [[Vikipēdija nīderlandiešu valodā|nīderlandiešu]], [[Vikipēdija krievu valodā|krievu]], [[Vikipēdija itāļu valodā|itāļu]], [[Vikipēdija spāņu valodā|spāņu]], [[Vikipēdija poļu valodā|poļu]], [[Vikipēdija vjetnamiešu valodā|vjetnamiešu]], [[Vikipēdija japāņu valodā|japāņu]], [[Vikipēdija ķīniešu valodā|ķīniešu]], [[Vikipēdija arābu valodā|arābu]], [[Vikipēdija portugāļu valodā|portugāļu]] un dažu citu valodu (vairāk nekā {{sk|1000000}}) Vikipēdijas versijās. Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,<ref name="SangerElitism" /> kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.<ref name="AcademiaAndWikipedia" /> {{dat|2020|1|15||bez}} Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''. [[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|-3}}}} rakstu. == Vēsture == Vikipēdija bija turpinājums projektam ''[[Nupedia]]'', kur [[angļu valoda|angļu valodā]] tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.<ref>[[Andreas Kaplan|Kaplan Andreas]], Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626</ref> ''Nupedia'' tika izveidota {{dat|2000|3|9||bez}}. Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad [[Džimijs Veilss]], ''Nupedia'' veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus. == Vikipēdijas būtība == Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem. === Rakstu labošana === Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}</ref> var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}</ref> === Rakstu izveidošana === Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.<ref>Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai</ref> Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem. Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]]. Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''<ref>[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]</ref> licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]]. === Vikipēdijas kritika === [[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā "nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu"<ref name="Seigenthaler">{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}</ref>]] Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi. Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties. ==== Informācijas nepatiesums ==== Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai. ==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ==== Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu [[Lietotājvārds|lietotājvārdu]], taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms. == Logo evolūcija == <gallery mode="packed"> File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu) File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik </gallery> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija angļu valodā]] * [[Vikipēdija latviešu valodā]] * [[274301 Wikipedia]] * [[Vikipēdijas piemineklis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2|refs= <ref name=MiliardWho>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html | author = Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | archive-date = 2012-10-11 | archive-url = https://web.archive.org/web/20121011174015/http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html }}</ref> <ref name="AlexaStats">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&size=large&y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}</ref> <ref name=Tancer>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html "Wikipedia, Search and School Homework"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī</ref> <ref name=Woodson>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}</ref> <ref name="AlexaTop500">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gada 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none }}</ref> <ref name="SangerElitism">{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.</ref> <ref name="AcademiaAndWikipedia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet & Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls * [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation] * [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī''] * [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika] * Žurnāls "Nedēļa" (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121053146/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}. [[tvnet.lv]]. * [https://enciklopedija.lv/skirklis/237326-Vikip%C4%93dija ieraksts Nacionālajā enciklopēdijā] {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vikipēdija| ]] [[Kategorija:Wikimedia projekti]] rtb8yhuyw97yg4x8wwug1bbxuv5txpk 0 7568 4464826 4413709 2026-05-07T04:38:31Z Egilus 27634 /* 21. gadsimts */ 4464826 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valsti|Centrālāfrika|Centrālāfrika}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''République centrafricaine''<br />''Ködörösêse tî Bêafrîka'' | pilnais_valsts_nosaukums = Centrālāfrikas Republika | valsts_nosaukums = Centrafrique | karoga_nosaukums = Centrālāfrikas Republikas karogs | karoga_attēls = Flag of the Central African Republic.svg | ģerboņa_nosaukums = Centrālāfrikas Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_the_Central_African_Republic.svg | kartes_attēls = Location_Central_African_Republic_AU_Africa.svg | valsts_moto = ''"Unité, Dignité, Travail"''{{spaces|2}}<small>([[Franču valoda|franciski]])<br />"Vienotība, Cieņa, Darbs"</small> | valsts_himna = ''[[La Renaissance]]''{{spaces|2}}<small>(franciski)</small><br />''E Zingo''{{spaces|2}}<small>([[Sango]])</small> | valsts_valodas = [[sango]], [[franču valoda]] | galvaspilsēta = [[Bangi]] |latd= 4|latm=22 |latNS=N |longd=18 |longm=35 |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bangi | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Centrālāfrikas prezidents|prezidents]] | valsts_galva = [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Centrālāfrikas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Félix Moloua]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Francija]]s | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{dat|1960|8|13}} | platība_rangs = 44. | platība_km2 = 622 984 | procenti_ūdens = 0 | iedzīvotāju_skaits = 4 830 000<ref name=unpop>[https://population.un.org/wpp/Download/Files/1_Indicators%20(Standard)/EXCEL_FILES/1_Population/WPP2019_POP_F01_1_TOTAL_POPULATION_BOTH_SEXES.xlsx ""Overall total population" – World Population Prospects: The 2019 Revision"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201015140405/https://population.un.org/wpp/Download/Files/1_Indicators%20(Standard)/EXCEL_FILES/1_Population/WPP2019_POP_F01_1_TOTAL_POPULATION_BOTH_SEXES.xlsx |date={{dat|2020|10|15||bez}} }} (xslx). population.un.org (custom data acquired via website). United Nations Department of Economic and Social Affairs, Population Division.</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 124. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 7,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 183. | IKP_PPP = $4.262 billion<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=105&pr.y=1&sy=2017&ey=2023&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=626&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&grp=0&a=|title=Central African Republic |publisher=International Monetary Fund |accessdate= 24 August 2020}}</ref> | IKP_PPP_rangs = 162. | IKP_PPP_gads = 2019 | IKP_PPP_per_capita = $823<ref name=imf2 /> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 184. | Gini = 56.3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = <span style="color:red;">augsts</span> | HDI = {{pieaugums}} 0.397 | HDI_rangs = 188. | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <span style="color:#E0584E;">zems</span> | valūta = [[Centrālāfrikas franks]] | valūtas_kods = XAF | laika_zona = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = ''vasaras laiku nelieto'' | utc_offset_DST = +1 | domēns = [[.cf]] | tālsarunu_kods = 236 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | piezīme1 = <small>atjaunots 2020. gada 25. decembrī</small> | piezīme2 = | piezīme3 = }} '''Centrālāfrikas Republika''' vai saīsināti '''Centrālāfrika''' ({{val|fr|République Centrafricaine}}; [[IPA]]: {{IPA|[ʀepyblik sɑ̃tʀafʀikɛn]}} vai ''Centrafrique'', [[IPA]]: {{IPA|[sɑ̃tʀafʀik]}}) ir valsts [[Centrālā Āfrika|Centrālajā Āfrikā]] ar galvaspilsētu [[Bangi]]. CĀR robežojas ar [[Čada|Čadu]] ziemeļos, [[Sudāna|Sudānu]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]] austrumos, [[Kongo (valsts)|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā republika|Kongo Demokrātisko republiku]] dienvidos, un [[Kamerūna|Kamerūnu]] rietumos. Robežu kopgarums 5203 km. Lielākā daļa CĀR sastāv no Sudānas-Gvinejas [[savanna]]s, tāpat tajā atrodas Sahelas-Sudānas zona valsts ziemeļos un ekvatoriālo mežu zona dienvidos. Divas trešdaļas no valsts atrodas [[Ubangi]] upes baseinā, kura tek dienvidu virzienā uz [[Kongo|Kongo upi]], atlikusī trešdaļa atrodas [[Šari]] upes baseinā, kura tek uz ziemeļiem uz [[Čadas ezers|Čadas ezeru]]. Tā kā lielākā daļa teritorijas atrodas Ubangi un Šari upju baseinā, franči šo koloniju nosauca šī reģiona vārdā par Ubangi-Šari ({{val|fr|Oubangui-Chari}}). Šī franču kolonija kļuva par [[Francija]]s daļēju autonomiju 1958. gadā un vēlāk, {{dat|1960|8|13||bez}} par neatkarīgu valsti. Pirmos trīsdesmit gadus pēc neatkarības iegūšanas CĀR prezidenti netika ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās. Pirmās demokrātiskās vēlēšanas notika 1993. gadā par ārvalstu līdzekļiem un ar [[ANO]] Vēlēšanu Lietu Komisijas palīdzību. Tajās uzvarēja [[Anžs Felikss Patasē]], bet pēc laika prezidents Patasē zaudēja atbalstu un 2003. gadā varu sagrāba ģenerālis [[Fransuā Bozizē]]. Bozizē uzvarēja 2005. gada maija vēlēšanās, bet 2013. gadā viņu gāza nemiernieki ar [[Mišels Džotodija|Mišelu Džotodiju]] priekšgalā. Džotodijas laikā valsti pārņēma vardarbība starp musulmaņu mazākumu un kristiešu vairākumu, līdz 2014. gada janvārī viņš atkāpās no prezidenta amata, un par pagaidu prezidentu kļuva [[Katrīna Samba-Panza]], pirmā sieviete šajā amatā. 2015.-2016. gada vēlēšanās uzvarēja [[Fostēns Aršanžs Tuadera]]. Neraugoties uz saviem bagātajiem minerālu resursiem, Centrālāfrikas Republika ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Central African Republic Topography.png|thumb|250px|Centrālāfrikas topogrāfija]] Centrālāfrikas Republika ir valsts bez izejas uz jūru, kas atrodas Āfrikas kontinenta iekšienē. Liela daļa teritorijas sastāv no līdzenas vai lēzenas plakankaļņu savannas (Azandes plakankalne),<ref name="LPE">{{LPE|2|241-243}}</ref> kas atrodas aptuveni 500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļaustrumos atrodas [[Fertits|Fertita]] kalnu masīvs, sastāvošs no atsevišķiem kalniem un grēdām (Aburaseinas, Dar-Šallas un Mongo), un valsts dienvidrietumu daļā ir izkaisīti erodēti klinšaini pakalni ("''kagasi''"). Ziemeļrietumos uz robežas ar Kamerūnu atrodas Karres kalni (pazīstami arī kā Jades masīvs), granīta plato ar augstumu virs kilometra. Rietumu daļā [[Berberati]]-[[Buāra]]s-[[Boda]]s apkaimē balta [[kaļķakmens]] viļņota plakankalne. Austrumdaļa kopumā nolaidena dienvidu virzienā. Centrālāfrikas Republikas platība ir 622 984 kvadrātkilometri (ap 10 reizes lielāka par Latviju). Meži aizņem tikai apmēram 8%, pārsvarā dienvidu daļā. Pieskaitot arī savannas [[skrajmežs|skrajmežus]] un krūmājus, mežu procents sasniedz 36% teritorijas. Mežu izciršanas līmenis ir 0,4% gadā, nelegālas cirtnes ir norma. [[Attēls:Republique Centrafricaine - Boali - Chutes de Boali.jpg|thumb|Boali ūdenskritums uz Mbali upes.]] Lielu daļu dienvidu robežas veido [[Kongo]] upes pietekas - no austrumu puses tekošā [[Mbomu]] robežupe, saplūstot ar no dienvidiem plūstošo [[Uele]]s upi, veido Ubangi upi. Rietumos [[Sanga]]s upe plūst uz dienvidiem cauri lielai valsts daļai. Austrumu robeža atrodas pie Kongo un [[Nīla]]s [[ūdensšķirtne]]s malas, centrālajā daļā ir ūdenšķirtne starp Kongo un [[Čadas ezers|Čadas ezeru]]. Zemākais punkts ir Ubangi upe (335 m) uz robežas ar Kongo DR, augstākais - [[Ngaui]] kalns (ap 1410 m) uz Kamerūnas robežas. Vairums valsts teritorijas ietilpst Bangi negatīvajā [[magnētiskā anomālija|magnētiskajā anomālijā]], kuras izcelsme nav skaidra. [[Hipotēze]]s saista to ar magmatisko iežu izplūdi vai milzu meteorīta nokrišanu [[prekembrijs|prekembrijā]] 540 miljonus gadu atpakaļ. Robežu garums: ar Kamerūnu 901 km, ar Čadu 1556 km, ar Kongo DR 1747 km, ar Kongo R 487 km, ar Dienvidsudānu 1055 km, ar Sudānu 174 km. === Klimats === CĀR gandrīz visā teritorijā valda savannu [[tropiskais klimats]], ''Aw'' pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Ziemeļu rajoni ziemā cieš no vējiem no [[Sahāra]]s ("''harmatana laiks''"), kuri ir sausi un nes līdzi putekļus, kas pastiprina to pārtuksnešošanos cilvēka darbības rezultātā. Dienvidu daļā [[musoni|musonu]] sezonas nokrišņu nevienmērība rada upju pārplūšanu. Ziemeļos gada vidējā temperatūra +27°C, vidējais nokrišņu daudzums 1250 mm, [[lietus sezona]] jūlijā-septembrī, arī decembrī-janvārī. Dienvidos vidējā temperatūra +25°C, nokrišņi līdz 1800 mm, mitrā sezona maijā-oktobrī, sausā decembrī-janvārī. === Fauna === Faunā vēl saglabājies daudz lielo zīdītāju sugu: [[ziloņi]], [[degunradži]], [[bifeļi]], [[antilopes]], [[žirafes]]; no plēsējiem raksturīgi [[lauvas]], [[Leopards|leopardi]], [[šakāļi]], [[hiēnas]] un [[hiēnsuņi]].<ref name="BigEnc">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/geography/text/4675083 |title=ЦЕНТРАЛЬНОАФРИКА́НСКАЯ РЕСПУ́БЛИКА. Большая Российская Энциклопедия. |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201207065332/https://bigenc.ru/geography/text/4675083 }}</ref> Blīvos mežos - [[pērtiķi]]. Upēs ir [[nīlzirgi]] un [[Krokodilu dzimta|krokodili]]. CĀR teritorijā zināmas 765 putnu sugas.<ref>[https://dibird.com/ru/territory/tsentralnoafrikanskaja-respublika/ Список птиц Центрально-Африканской республики.]</ref> == Vēsture == === Senā vēsture === [[Attēls:Bouar Megaliths stamp.jpg|thumb|Akmens laikmeta stāvakmeņi - megalīti pie [[Buāra]]s.]] Par reģiona senvēsturi zināms ļoti maz avotu un pētījumu trūkuma dēļ. Dimantu rakšanas procesā atrastie akmens rīki apliecina, ka Ubangi baseins bijis apdzīvots jau [[akmens laikmets|akmens laikmetā]]. Uz šo pašu laiku attiecas [[Lobaje]]s upes baseinā atrastie 3 metrus augstie akmeņu krāvumi, kurus vietējā gbajas valodā sauc par stāvakmeņiem - ''tadžunu''. Iespējams, ka pirmiedzīvotāji šajās zemēs bijuši [[pigmeji]]. [[Senā Ēģipte|Seno ēģiptiešu]] uzrakstos pieminēta Uamas zeme rietumos no [[Nīla]]s iztekas Mobaji un Kemdes upju rajonos, kuru apdzīvojuši melni pundurīši. Senēģiptieši domāja, ka Ubangi un Uele atrodas Nīlas baseinā un nosauca tās par Melno Nīlu, lai gan tās plūst citā virzienā. Starp 1000. gadu pirms mūsu ēras un mūsu ēras 1000. gadu [[Austrumadamava]]s valodās runājošās tautas devās uz austrumiem no Kamerūnas uz Sudānu, un daļa apmetās lielākajā daļā mūsdienu CĀR. Tajā pašā laika periodā daudz mazāks skaits bantu valodās runājošo ieceļotāju apmetās CĀR DR un pavisam neliela [[Centrālā Sudāna|Centrālās Sudānas]] valodās runājošu cilvēku daļa apmetās gar Ubangi upi. Lielākā daļa CĀR iedzīvotāju, kuri runā Austrumadamavas valodās vai bantu valodās, pieder [[Nigēras-Kongo valodas|Nigēras-Kongo valodu]] saimei. Mazākums runā Centrālās Sudānas valodās no Nīlas-Sahāras valodu saimes. Pēdējie ieceļotāji ietver musulmaņu tirgotājus, kuri pārsvarā runā [[arābu valoda|arābu valodā]] vai [[hausu valoda|hausu valodā]]. === Pakļaušanās ārpasaulei === 15. gadsimtā Centrālāfrikas Republikas mūsdienu teritorija atradās starp spēcīgo feodālo valsti [[Kanema-Borno]] ziemeļos (tā izveidojās 15. gadsimtā [[Čadas ezers|Čadas ezera]] rietumu krastā) un Kongo nosacīti kristīgo valsti dienvidos (izveidojās 14. gadsimtā Kongo upes lejtecē), starp kurām bija tirdzniecības saites. 16. gadsimtā teritorijas ZR gals ietilpa Bagirmī valstī.<ref name="LPE" /> Sākot no 17. gadsimta, CĀR iedzīvotāji dzīvoja strauji augošu [[islāms|islāma]] valstu pierobežā, bet tiem bija relatīvi neliels kontakts ar kristīgo vai islāma reliģiju pārstāvjiem vai Rietumu kultūru. Liela daļa no iedzīvotājiem bija emigrantu tautības no šīm valstīm, kas nevēlējās kontaktus ar dzimteni. Kopš 18. gadsimta vergu tirgotāji no [[Darfūra]]s un [[Uadaji]] sultanātiem aktīvi darbojās šajā teritorijā, un iedzīvotāju skaits krasi samazinājās. 19. gadsimta pirmajās desmitgadēs musulmaņu tirgotāji uzsāka pakāpeniski iespiesties reģionā un attīstīt labas attiecības ar vietējiem vadoņiem, lai atvieglotu savu tirdzniecību un nodibinātu savas apmetnes reģionā. Musulmaņu tirgotāju sākotnējā ierašanās agrīnajos 19. gadsimta gados bija samērā miermīlīga, jo bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta, bet pēc {{g_dek|1850|D|bez}} vergu tirgotāji kopā ar karavīriem sāka ar varu pakļaut sev reģionu. Starp 1860. un 1910. gadu vergu tirgotāji no [[Sudāna]]s, [[Čada]]s, [[Kamerūna]]s, [[Dar al-Kuti]] CĀR ziemeļos un [[Nzakara]]s un [[Azande|Zandes]] valstīm CĀR dienvidaustrumos sagrāba un pārdeva lielāko daļu CĀR austrumu daļas iedzīvotāju, līdz ar to šī valsts daļa ir ļoti reti apdzīvota pat mūsdienās. 1875. gadā CĀR teritorijas lielāko daļu pārvaldīja Sudānas sultāns Rābahs. === Franču koloniālisms === [[Attēls:La Promenade du Banghi-Congo Français.jpg|thumb|Bangi promenāde 1900. gadā]] Eiropiešu iespiešanās Centrālajā Āfrikā sākās 19. gadsimta beigās tā sauktā [[Āfrikas juceklis|Āfrikas jucekļa]] (1875.—1900.) laikā. Grāfs [[de Braza]] uzņēmās vadību [[Franču Kongo]] dibināšanā ar galveno pārvaldi no pilsētas, kuru pēc viņa nāves nosauca grāfa vārdā, [[Brazavila]], un sūtīja ekspedīcijas augšup pa Ubangi upi lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas Francijas pretenzijas pār teritorijām Centrālajā Āfrikā. Arī Beļģijas karalis [[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] iesaistījās cīņā par savu tiesību nodrošināšanu pār teritorijām Centrālajā Āfrikā. 1889. gadā francūži nodibināja apmetni Ubangi upes krastā pie Bangi, kas kļuva par [[Ubangi-Šari]] un CĀR nākamo galvaspilsētu. De Braza 1890.—1891. gadā nosūtīja ekspedīcijas augšup pa Sangas upi, līdz pat Čadas ezeram, un uz austrumiem pa [[Ubangi]] upi līdz pat [[Nīla]]i. De Braza kolonistu atbalstītāji [[Francija|Francijā]] vēlējās paplašināt Franču Kongo teritoriju tiktāl, lai tā savienotos ar Francijas teritorijām [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Sākās kari ar vietējiem valdītājiem par teritorijas kontroli. 1894. gadā Franču Kongo robežas ar karaļa Leopolda II Kongo Brīvvalsti un Vācijas Kamerūnu tika nofiksētas, pamatojoties uz diplomātisku vienošanos. 1899. gadā Franču Kongo robeža ar Sudānu tika nofiksēta gar Kongo-Nīlas ūdensšķirtnes robežu, atstājot Franciju bez kārotās pieejas Nīlai un padarot DA Ubangi-Šari par "ceļa beigām". Tiklīdz eiropiešu diplomāti vienojās par Franču Kongo robežām, Francija nolēma, kā atpelnīt teritorijas okupāciju, administrāciju un attīstību. Leopolda II pakļauto kompāniju finansiālā veiksme Kongo Brīvvalstī pārliecināja Francijas valdību 1899. gadā nodot 17 privātām kompānijām lielas zemes platības Ubangi-Šari reģionā. Pateicībā par zemes lietošanas iespējām pirkt vietējos produktos un pārdot Eiropas preces kompānijas apsolījās maksāt zemes nomas maksu kolonijas vadībai un attīstīt savus nomātos īpašumus. Kompānijas algoja Eiropas un Āfrikas aģentus, kas bieži lietoja brutālus un mežonīgus līdzekļus, lai piespiestu afrikāņus strādāt viņu labā. Tajā pašā laikā Francijas koloniālā administrācija uzsāka piespiest iedzīvotājus maksāt nodokļus un nodrošināt valsti ar brīvo darbaspēku. Kompānijas un franču administrācija bieži sadarbojās savos pūliņos piespiest afrikāņus strādāt viņu labā, bet laiku pa laikam abas puses nonāca pretinieku lomās. Daži Francijas valdības pārstāvji ziņoja par nelikumībām, kurās tika iesaistīta privāto kompāniju apsardze un pat viņu pašu koloniālais karaspēks, bet pūliņi sodīt šos pārkāpējus vienmēr cieta neveiksmi. Kad ziņas par pret centrālafrikāņiem vērstajām zvērībām no kompāniju darbinieku un kolonijas administrācijas puses nonāca līdz Francijai un izsauca skaļus [[Protests|protestus]], notika izmeklēšanas un vāji centieni veikt reformas, taču situācija Ubangi-Šari palika nemainīga. Notika vairākas ilglaicīgas sacelšanās, kuru apspiešana prasīja milzīgus upurus no afrikāņu vidus. Francijas koloniālās pārvaldes pirmajā desmitgadē ({{g_dek|1900|L}}) Āfrikas valstu vadoņi Ubangi-Šari reģionā palielināja savas vergu sirojumu aktivitātes, kā arī savu vietējo produktu pārdošanu Eiropas kompānijām un kolonistiem. Vadoņi guva priekšrocības no savas sadarbības ar Franciju, apgādājot sevi ar arvien vairāk ieročiem, kas tika lietoti, lai sagūstītu arvien vairāk vergu, it īpaši Ubangi-Šari austrumu daļā, kur iedzīvotāju skaits samazinājās vietējo vadoņu vergu tirdzniecības dēļ. Tie afrikāņi un eiropieši, kuriem bija vara, bieži padarīja dzīvi nožēlojamu tiem, kuriem nebija iespēju aizstāvēties. 1910. gadā Ubangi-Šari kļuva par [[Franču Ekvatoriālās Āfrikas Federācija]]s sastāvdaļu. [[Attēls:Cases près d'Alindao-1924.jpg|thumb|Laucinieka māja 1924. gadā]] Francijas koloniālisma otrās dekādes laikā ({{g_dek|1910|L}}) bruņoti koloniālo kompāniju darbinieki turpināja lietot brutālas metodes pret vietējiem iedzīvotājiem, bet Āfrikas vadoņu vara tika iznīcināta, un līdz ar to vergu tirdzniecība strauji samazinājās. 1911. gadā Sangas un Lobajes upju baseini tika nodoti [[Vācija]]i kā daļa no vienošanās, kas paredzēja Francijai brīvas rokas [[Maroka|Marokā]]. Tādējādi Ubangi-Šari rietumu daļa nonāca vācu rokās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam, kura laikā Francija atguva šīs teritorijas, izmantojot Centrālāfrikas armiju. Franču koloniālisma trešā dekāde ({{g_dek|1920|N}}) bija pārmaiņu periods, kura laikā tika uzbūvēts ceļu tīkls, palielinājās ražas un tika izveidotas [[Protestantisms|protestantu]] misijas dažādās valsts malās. Tika ieviestas jaunas, vieglākas piespiedu darba formas, ieviesa kokvilnas audzēšanu. Eiropieši nodibināja arī [[Kafijkoki|kafijkoku]] [[plantācijas]]. Tolaik Francija iesauca lielu daļu ubangiešu strādāt Kongo-Okeāna dzelzceļa celtniecībā, un daudzi no šiem iesauktajiem mira no pārpūles un slimībām. 1925. gadā franču rakstnieks [[Andrē Žids]] publicēja savu ''"Voyage au Congo"'', kurā apraksta nežēlību, ar kādu franču kompānija izturējās pret centrālafrikāņu strādniekiem. 1928. gadā notika Kongo-Vara sacelšanās jeb "kapļu karš" Ubangi-Šari rietumos, kas turpinājās vairākus gadus. Šī dumpja, iespējams, lielākā antikoloniālā dumpja Āfrikā starpkaru periodā, apjomi tika uzmanīgi slēpti no Francijas publikas, jo tas varētu pierādīt Francijas koloniālistu cietsirdīgo attieksmi pret afrikāņiem un piespiedu darba esamību. Vienlaikus sāka veidoties afrikāņu [[vidusšķira]]. Koloniālisma ceturtā dekāde ({{g_dek|1930|N}}) bija laiks, kad Ubangi-Šari [[kokvilna]]s, [[Tējas koks|tējas]], un [[kafija]]s ražošanas apjomi kļuva nozīmīgi, [[Dimants|dimantu]] un [[Zelts|zelta]] ieguve sāka nest peļņu. Dažām kokvilnas kompānijām tika piešķirts iepirkuma [[monopols]] lielās kokvilnas ieguves plantācijās, un tās varēja fiksēt iepirkuma [[Cena (ekonomika)|cenas]], lai nodrošinātu peļņu saviem īpašniekiem. [[Attēls:De Gaulle Bangui 1940.jpg|thumb|[[Šarls de Golls]] Bangi 1940. gadā.]] Koloniālisma piektā desmitgade ({{g_dek|1940|L}}) iezīmējās ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] un politiskajām reformām. 1940. gada septembrī [[Šarls de Golls|de Gollu]] atbalstošie virsnieki pārņēma kontroli visā Ubangi-Šari. 1946. gadā teritorijā tika izveidota sava Asambleja un iecelts tās pārstāvis Francijas parlamentā. [[Bartelemī Boganda]], neatkarību atbalstošās Kustības par Melnās Āfrikas Sociālo Evolūciju (MESAN) vadītājs, kļuva par pirmo centrālafrikāni, kas ievēlēts Francijas parlamentā. 1957. gadā MESAN uzvarēja teritoriālajās vēlēšanās, Boganda kļuva par Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Padomes priekšsēdētāju. === Neatkarība === ==== 20. gadsimts ==== {{dat|1958|12|1}} Ubangi-Šari kolonija kļuva par autonomu teritoriju [[Francijas Savienība]]s sastāvā un pieņēma nosaukumu "Centrālāfrikas Republika". Autonomijas tēvs un jaunās valdības ("''Conseil de Gouvernement''") prezidents Bartelemī Boganda gāja bojā aviokatastrofā neskaidros apstākļos 1959. gadā, tikai 8 dienas pirms nozīmētajām pirmajām vēlēšanām. {{dat|1960|8|13}} CĀR ieguva neatkarību, un divi Bogandas tuvākie palīgi, [[Abels Gumba]] un [[Dāvids Dako]], uzsāka savstarpēju cīņu par varu. Ar Francijas atbalstu varu ieguva Dako, un drīzumā Gumba tika arestēts. 1962. gadā prezidents Dako valstī nostiprināja [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]] (MESAN). {{dat|1965|12|31}} pulkvedis [[Žans Bedels Bokasa]], kas bija arī Dako tuvs radinieks, gāza Dako, atcēla konstitūciju un atlaida Nacionālo Asambleju. Prezidents Bokasa 1972. gadā pasludināja sevi par prezidentu uz mūžu, un {{dat|1976|12|4}} pasludināja sevi par Imperatoru Bokasu I. Gadu vēlāk Imperators Bokasa kronēja pats sevi tik nabadzīgai valstij izšķērdīgā ceremonijā. 1979. gadā pēc tam, kad nežēlīgi tika apspiesti skolnieku protesti pret pārlieku dārgu skolas formu ieviešanu, Francija veica [[Operācija "Barakuda"|apvērsumu]] pret Bokasu un "atjaunoja" Dako varu. Dako vēlreiz tika gāzts {{dat|1981|9|1}}, kad apvērsumu veica armijas virspavēlnieks ģenerālis [[Andrē Kolingba]] no ''Rassemblement Démocratique Centrafricain'' (RDC) partijas. Kolingba atcēla konstitūciju, aizliedza politiskās partijas un arodbiedrības un vadīja militāro huntu līdz 1985. gadam. 1986. gadā viņš piedāvāja jaunu konstitūciju, ko apstiprināja tautas nobalsošanā. 1987. gadā notika daļēji demokrātiskas parlamenta vēlēšanas, un 1988. gadā — pašvaldību vēlēšanas. Kolingbas abi galvenie politiskie konkurenti Gumba un Patasē ar savām partijām netika pielaisti vēlēšanās. 1990. gadā, vienlaikus ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] krišanu Eiropā, valstī kļuva aktīva demokrātiskā kustība. 1990. gada maijā 253 valsts darboņi parakstīja atklātu vēstuli ar lūgumu sasaukt Nacionālo Padomi un īpašu komisiju, kas kontrolētu vēlēšanas, bet Kolingba noraidīja šo lūgumu un apcietināja dažus aktīvistus. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], negribīga Francijas, kaimiņvalstu un aģentūras GIBAFOR (Francija, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Vācija]], [[Japāna]], [[Eiropas Savienība|ES]], [[Pasaules Banka]] un ANO) spiediena rezultātā Kolingba tika piespiests piekrist sarīkot brīvas vēlēšanas 1992. gada oktobrī. Tajās viņa partija ieņēma pēdējo vietu, un galvenā tiesa anulēja vēlēšanu rezultātus. 1993. gada jaunu vēlēšanu pirmā kārta noslēdzās ar [[Anžs Felikss Patasē|Anža Feliksa Patasē]] uzvaru, bet Kolingba vēlēšanās ieguva tikai 4. vietu aiz Abela Gumbas un Dāvida Dako. Otrajā kārtā Patasē ieguva 52,5 % balsu, bet Gumba 45,6 %. Lielākā daļa Patasē atbalstītāju bija septiņās blīvi apdzīvotajās prefektūrās, bet Gumbas atbalsts nāca no desmit mazāk apdzīvotajām prefektūrām dienvidos un austrumos. Tomēr Patasē partija ''Mouvement pour la Libération du Peuple Centrafricain'' (MLPC) jeb Kustība par Centrālāfrikas Tautas Atbrīvošanu ieguva tikai vienkāršu, bet ne absolūtu vairākumu parlamentā, kas nozīmēja, ka Patasē bija nepieciešami koalīcijas partneri. {{dat|1994|12|28}} tika apstiprināta jaunā konstitūcija un 1995. gada 14. janvārī izsludināta, bet šī konstitūcija, tāpat kā iepriekšējās, neiespaidoja politisko praksi valstī. 1996.—1997. gadā, atspoguļojot strauji samazinošos tautas uzticību, notika trīs bruņoti dumpji pret Patasē valdību, kurus pavadīja plaša īpašuma demolēšana un pieaugoša etniskais saspīlējums. {{dat|1997|1|27}} tika parakstīta Bangi Miera Vienošanās, kas paredzēja multinacionālu Āfrikas valstu militāro spēku ''Mission Interafricaine de Surveillance des Accords de Bangui'' (MISAB) izvietošanu. [[Mali]] bijušais prezidents Amadū Turē kļuva par galveno vidutāju un bija starpnieks bijušo dumpinieku iesaistīšanai valdībā {{dat|1997|4|7}}. Vēlāk MISAB misija tika aizvietota ar ANO miera uzturētāju spēkiem (MINURCA). 1999. gadā, neskatoties uz plašiem pretkorupcijas publiskiem protestiem pilsētās, Patasē uzvarēja vēlēšanās un kļuva par prezidentu uz otro termiņu. ==== 21. gadsimts ==== {{dat|2001|5|28}} nemiernieki Kolingbas vadībā uzbruka stratēģiskām celtnēm Bangi neveiksmīgā puča mēģinājumā. Dumpinieku armijas vadītājs Abels Abrū un ģenerālis Fransuā Ndžaders Bedaija tika nogalināti. Patasē apturēt puču izdevās tikai ar [[Lībija]]s un Čadas armiju un Žana-Pjēra Bembas vadīto Kongo DR dumpinieku palīdzību. Pēc šī neizdevušā valsts apvērsuma Patasē lojālie militārie grupējumi veica atriebības uzbrukumus pret dumpiniekiem galvaspilsētas nomalēs, kuru rezultātā tika iznīcinātas vairākas mājas un veiktas vairāku politisko oponentu slepkavības. Patasē uzzināja, ka ģenerālis [[Fransuā Bozizē]] ir iejaukts maija puča gatavošanā pret viņu, tādēļ Bozizē bija spiests bēgt kopā ar sev lojālajiem spēkiem uz Čadu. 2002. gadā no 25. līdz 31. oktobrim Bozizē spēki veica neveiksmīgus uzbrukumus [[Bangi]]. 2003. gada 15. martā, laikā, kad Patasē bija izbraucis no valsts, Bozizē spēki iegāja galvaspilsētā. Lībijas karaspēks un aptuveni 1000 Kongo dumpinieku karavīru nespēja apturēt pučistus, kuri pārņēma varu valstī un gāza Patasē no troņa. Anžs Patasē Patass devās uz [[Togo]]. Fransuā Bozizē atcēla konstitūciju un nosauca jauno ministru kabinetu, kurā tika iekļauta lielākā daļa opozīcijas partiju. Abels Gumba kļuva par viceprezidentu. Bozizē arī izdevās panākt jaunas konstitūcijas pieņemšanu. [[Attēls:Birao burnt down.jpg|thumb|[[Birao]] pilsēta pēc veiksmīga [[Mišels Džotodija|Džotodijas]] spēku uzbrukuma 2007. gadā.]] [[Attēls:Central African Republic - Girl in Ngaoundaye.jpg|thumb|Meitene Ngaundajes pilsētiņā "Krūmu kara" laikā.]] 2004. gada novembrī ar valdību neapmierinātie nemiernieki [[Mišels Džotodija|Mišela Džotodijas]] vadībā uzsāka partizānu "[[Krūmu karš|Krūmu karu]]", kurš ilga līdz 2007. gadam. Lai gan kopā nemiernieku (galvenokārt musulmaņu, pretstatā valdošajam kristiešu vairākumam) grupās bija mazāk kā 200 kaujinieku, viņu aktivitāte nopietni ietekmēja valsts ziemeļus un noveda pie vairāk kā 200 tūkstošiem iekšzemes bēgļu un ap 10 tūkstošiem nodedzinātu māju. 2005. gada maijā Bozizē uzvarēja vēlēšanās, no kurām tika izslēgts iepriekšējais prezidents Patasē. 2007. gadā viena no nemiernieku grupām piekrita mieram apmaiņā pret vietu valdībā, bet vēl oktobrī Džotodijas nemiernieki ieņēma [[Birao]] pilsētu valsts ziemeļaustrumos un decembrī notika Francijas aviācijas uzbrukumi nemiernieku pozīcijām, lai nodrošinātu varas stabilitāti valstī. Abas puses pēc konflikta beigām vainoja viena otru cilvēktiesību pārkāpumos, tomēr līdz 2011. gadam strīdi tika risināti sarunās. Asiņains incidents notika 2011. gada septembrī, bet oktobrī puses parakstīja jaunu vienošanos. Galvenais strīds bija ap [[Briā]] dimantu raktuvju kontroli valsts centrālajā daļā. ===== Pilsoņu karš (2012 - pašlaik) ===== 2012. gada beigās nemiernieku apvienība "Seleka", vainojot Bozizē vienošanās nepildīšanā, ieņēma vairākas lielas pilsētas valsts centrālajā un ziemeļu daļā. Čada, [[Gabona]], Kamerūna, [[Angola]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] un [[Kongo Republika]] nosūtīja savas bruņotās vienības uz CĀR, lai neļautu nemierniekiem ieņemt galvaspilsētu Bangi. {{dat|2013|1|13||bez}} Gabonā tika noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Nemiernieku alianse atteicās no prasības gāzt prezidentu [[Fransuā Bozizē]], bet valsts vadība piekrita par premjerministru iecelt kandidātu no nemiernieku puses. 17. janvārī iepriekšējo premjerministru [[Fostēns-Aršanžs Tuadera|Fostēnu-Aršanžu Tuaderu]] nomainīja [[Nikolass Tiangaje]]. Neraugoties uz to, 2013. gada martā nemiernieki atkal apvainoja prezidentu vienošanās pārkāpšanā un sāka uzbrukumu galvaspilsētas virzienā. 23. martā nemiernieki iegāja Bangi, 24. martā tika ieņemta prezidenta pils. Prezidents Bozizē bēga uz [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], vēlāk uz Kamerūnu. "Selekas" līderis Džotodija pasludināja sevi par prezidentu. Situācija valstī neuzlabojās. Nemiernieki nodarbojās ar laupīšanām, slepkavībām un izspiešanu. Augustā sāka parādīties ziņas, ka bijušie nemiernieki aplaupa kristiešus, neaiztiekot musulmaņus. Kristieši sāka veidot pašaizsardzības vienības "''Antibalaka''" ("Antimačete"), vēršoties pret musulmaņiem, kuras darbojās ar tām pašām nesaudzīgajām metodēm. 2. novembrī ANO īpašais vēstnieks genocīda novēršanā Adama Dings paziņoja, ka CĀR radies liels genocīda risks pēc reliģiskās piederības. 2013. gada 5. decembrī ANO Drošības padome akceptēja Francijas un [[Āfrikas Savienība]]s spēku ievešanu Centrālāfrikā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. 6. decembrī Francijas spēki sāka patrulēšanu CĀR. Kaujinieki nomainīja uniformas pret civilo apģērbu un turpināja slepkavošanas arī patrulētajās pilsētās. Stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās. Pēc ANO datiem, aptuveni 10 % no 4,6 miljoniem iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. 20. decembrī kristiešu kaujinieki uzbruka Bangi, cenzdamies gāzt musulmaņu prezidentu Džotodiju. Kristiešu nemiernieki uzbruka arī miera uzturētājiem no Čadas un nogalināja dažus no tiem, apsūdzot tos musulmaņu režīma atbalstīšanā. Šo kauju dēļ no galvaspilsētas bēga ap ceturtdaļa tās iedzīvotāju. [[Attēls:War in Central African Republic.svg|thumb|400px|Atjaunojama CĀR pilsoņu kara karte. Musulmaņu grupējumi 2020. gada beigās valda centrā, ziemeļos un austrumos, kristiešu - rietumos un dienvidos.]] Nespējot tikt galā ar vardarbību valstī, 2014. gada 10. janvārī Mišels Džotodija atkāpās no prezidenta amata kopā ar premjerministru Tiangeju. Džotodija devās uz [[Benina|Beninu]]. 11. janvārī par pagaidu prezidentu kļuva [[Aleksandrs Ferdinands Nguende]], kā otrā augstākā amatpersona valstī. Tika izveidots pagaidu parlaments — Nacionālā Pārejas Padome, kura 20. janvārī par pagaidu prezidentu ievēlēja [[Katrīna Samba-Panza|Katrīnu Sambu-Panzu]], pirmo sievieti šajā amatā. Uz to laiku CĀR teritorijā jau vairs nefunkcionēja gandrīz nekādas valsts institūcijas, neeksistēja armija un policija,<ref>[https://web.archive.org/web/20170424233021/http://www.unmultimedia.org/radio/russian/archives/157041/ 16/01/2014 Радио ООН: Может ли ЦАР стать «второй Руандой»?]</ref> masu slepkavošanas un izvarošanas notika visos reģionos un ap ceturtdaļa valsts iedzīvotāju bija pametusi savas mājas bez iztikas līdzekļiem. Ap pusmiljons no valsts 4 miljoniem iedzīvotāju bija patvērušies franču karaspēka apsargātā nometnē pie Bangi lidostas. 2014. gada vidū tika noslēgts pamiers, un valsts tika faktiski sadalīta starp "Antibalakas" un bijušās "Selekas" kaujinieku grupām, pirmās kontrolēja dienvidus un rietumus, otrās ziemeļus un austrumus. Abas puses veica reliģiski-etniskas tīrīšanas un masu slepkavošanas.<ref>[https://www.amnesty.org/en/latest/news/2014/02/central-african-republic-ethnic-cleansing-sectarian-violence/ Amnesty International: Central African Republic: Ethnic cleansing and sectarian killings], 12 February 2014</ref> Tomēr, kā bieži šādos konfliktos mazattīstītos reģionos, svarīgākā nozīme bija un ir nevis reliģiskajai un etniskajai piederībai, bet dzīvesveidam un konkurencei par teritoriju: kristieši un animisti CĀR pārsvarā ir zemkopji, musulmaņi - lopkopji, un neorganizētas lauksaimniecības apstākļos šīs grupas nespēj mierīgi sadalīt ierobežotos zemes resursus, atrazdamās vēsturiski fiksētā antagonismā.<ref name="AJ">[https://www.aljazeera.com/gallery/2016/7/27/displaced-and-forgotten-in-central-african-republic Al-Jazeera: Displaced and forgotten in Central African Republic]. By Paula Dear and Samuel Hauenstein Swan, 27 Jul 2016</ref> ANO un Āfrikas Savienības ievestie spēki uzturēja relatīvu kārtību sava izvietojuma apkaimē, tomēr arī paši šie spēki tika vainoti noziegumos pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.aljazeera.com/features/2016/7/11/un-dealing-with-rape-in-central-african-republic Al-Jazeera: UN: Dealing with rape in Central African Republic] By Catherine Wambua-Soi, 11 Jul 2016</ref> Kaujās piedalījās arī kaimiņvalstu opozicionārie kaujinieku grupējumi, tā, "Antibalakas" pusē karo Dienvidsudānas "pašaizsardzības grupas", "Selekas" - Sudānas arābu milicija, daļu ziemeļos kontrolēja Čadas musulmaņu grupējums. 2014. gada rudenī valstī izvietoto miera spēku personāls sasniedza 10 tūkstošus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://minusca.unmissions.org/en/about |title=UN: Minusca, about |access-date={{dat|2020|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170223130609/https://minusca.unmissions.org/en/about }}</ref> Pašas valdības ietekme ārpus galvaspilsētas bija minimāla. [[Attēls:ANTIBALAKA MEMBERS BOSSANGOA.JPG|thumb|"Antibalakas" kaujinieki [[Bosangoa|Bosangoā]], 2015. gads]] 2015. gada maijā 10 galvenie grupējumi parakstīja miera līgumu, kurš paredzēja atbruņošanos, bēgļu repatriāciju un reintegrāciju. 2015.-2016. gada vēlēšanās uzvarēja agrākais Bozizē valdības premjerministrs [[Fostēns-Aršanžs Tuadera]]. Vienlaikus ar to, vieni no "Selekas" mantiniekiem, musulmaņu grupējums FNRC, kurš kontrolēja valsts ziemeļus, paziņoja, ka musulmaņi un kristieši vairs nevar sadzīvot vienā valstī un proklamēja "Logonas republiku" jeb sena sultanāta vārdā "[[Dar el-Kuti]]" apmēram ceturtajā daļā valsts teritorijas. Sadursmes kļuva retākas, tomēr 2016. gada rudenī Francija pēc vairākām kļūmīgām operācijām (viena no tām noveda pie tā, ka "Seleka" un "Antibalaka" apvienojās kaujās pret Francijas nolīgtajiem algotņiem no Kongo DR)<ref name="Vzgljad">[https://vz.ru/world/2019/1/11/958756.html Vzgļad: Зачем России нужна военная база в центре Африки]</ref> nolēma izvest savu karaspēku un konflikts atjaunojās ar kaujām par Briā. Arī turpmāk karadarbība mijās ar pamieriem. Valstī izvietotā ANO miera un stabilizācijas misija [[''MINUSCA'']], kuras budžets ir apmēram viens miljards dolāru gadā,<ref>[https://betterworldcampaign.org/u-n-peacekeeping/central-african-republic-minusca/ Better World Campaign: Central African Republic (MINUSCA)]</ref> ar gandrīz 12 tūkstošiem kareivju un vairāk kā 2000 policistu, saskaņā ar savu mandātu, neiejaucas konfliktos kādā no pusēm, piedāvājot samierināšanas pakalpojumus un palīdzību civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.securitycouncilreport.org/whatsinblue/2019/11/minusca-mandate-renewal.php UN - "MINUSCA Mandate Renewal : What's In Blue".]</ref> 2018. gadā [[Krievija]] parakstīja ar CĀR valdību koncesiju par rūdu ieguvi un ieveda valstī ap 500 "militāro padomnieku" no formāli privātās armijas "[[Vāgnera grupa]]", kura pirms tam jau bija piedalījusies pilsoņu karā Sudānā prezidenta pusē.<ref>[https://www.bbc.com/russian/features-42225745 После Сирии российские ЧВК готовы высадиться в Судане Русская служба Би-би-си, 04.12.2017]</ref> "Vāgnerieši" apbruņoja un apmācīja tobrīd 1300 vīru lielo valdības armiju. CĀR aizsardzības ministre izteica pateicību Krievijai par palīdzību un drošības vakuuma aizpildīšanu tad, kad citas valstis bija CĀR pametušas, un neizslēdza iespēju redzēt savā valstī pastāvīgu Krievijas militāro bāzi. Viņa arī norādīja, ka Krievija piedalās pretstāvošo grupējumu miera sarunās. Ietekmi miera sarunās saglabājot arī [[Ķīna]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet [[Eiropas Savienība|ES]] no tās esot faktiski atkāpusies.<ref name="Vzgljad" /> Kopā bruņotu Krievijas kaujinieku skaitu CĀR 2018. gadā vērtēja uz 1,4 tūkstošiem.<ref>[https://www.inopressa.ru/article/28May2018/nzz/afrika.html Давид Зигнер, Neue Zürcher Zeitung, Как Россия подвергает своему влиянию кризисные страны Африки]</ref> 2019.-2020. gadā turpinājās Krievijas ieroču piegādes augošajai CĀR armijai,<ref>[https://ria.ru/20191025/1560200556.html RIA: Президент ЦАР попросил Россию о дополнительных поставках вооружений]</ref> kā arī sadursmes par dimantu raktuvju apkaimju un galvaspilsētas rajonu kontroli.<ref>[https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/7624771 TASS: В ЦАР около 50 человек погибли в столкновениях за контроль над городом Бриа]</ref> Notika arī kaujas starp dažādiem grupējumiem, tomēr humanitārā situācija bija ievērojami labāka kā konflikta sākumā. 2020. gada decembrī bijušā prezidenta Bozizē kontrolēts grupējums kopā ar sabiedrotajiem iekaroja [[Lobajes prefektūra]]s galvaspilsētu [[Mbaiki]] 100 km no Bangi, par ko valdība viņu apsūdzēja apvērsuma mēģinājumā. Konflikts tiek saistīts ar cīņu pirms 27. decembra vēlēšanām, dalība kurās Bozizē tika atteikta, kā arī ar Francijas cerībām atjaunot savu ietekmi CĀR.<ref>[https://www.bbc.com/news/world-africa-55387951 BBC: François Bozizé: CAR former president denies 'attempted coup']</ref> CĀR paziņoja, ka savus kareivjus tai palīgos nosūtīs [[Ruanda]] un Krievija, lai gan Krievija noliedza savas regulārās armijas sūtīšanu un norādīja, ka Krievijas oficiālais militārais personāls CĀR sastāv tikai no 5 padomniekiem.<ref>[https://www.reuters.com/article/us-centralafrica-election-security/russia-rwanda-send-military-support-to-central-africa-republic-to-quell-election-violence-idUSKBN28V1IF Russia, Rwanda send military support to Central Africa Republic to quell election violence]</ref> Krievija tolaik apgalvoja, ka tai nav nekāda sakara ar "Vāgnera grupu" un citām Krievijas militārajām kompānijām. Saskaņā ar iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem, Tuadera ar 54% balsu uzvarēja 2020. gada prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā. Apmēram pusē valsts subprefektūru vēlēšanas pilnīgi vai daļēji neizdevās noorganizēt vardarbības dēļ.<ref>[https://www.enca.com/news/central-african-republic-opposition-coalition-demands-elections-be-scrapped "Central African Republic opposition coalition demands elections be scrapped"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210107231452/https://www.enca.com/news/central-african-republic-opposition-coalition-demands-elections-be-scrapped |date={{dat|2021|01|07||bez}} }}. eNCA. Agence France-Presse. 30 December 2020.</ref><ref>[https://www.msn.com/en-us/news/world/central-african-republic-president-touadera-wins-re-election/ar-BB1csYd5?ocid=ob-fb-enus-1541512262291 "Central African Republic President Touadera wins re-election"]. msn.com. Reuters. 4 January 2021.</ref> 2022. gadā CĀR informēja ANO, ka tā grib palielināt "Vāgnera grupas instruktoru" skaitu valstī līdz vairāk nekā 4 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtrussian.com/novosti/v-car-zaprosili-tri-tysyachi-instruktorov-iz-rossii-9757204|title=В ЦАР запросили три тысячи «инструкторов» из России|last=|website=Turcijas radio un TV|access-date=2022-08-08|language=ru-RU|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808150741/https://www.trtrussian.com/novosti/v-car-zaprosili-tri-tysyachi-instruktorov-iz-rossii-9757204}}</ref> 2023. gadā CĀR prezidents sarīkoja referendumu par savām tiesībām balotēties par prezidentu katrās vēlēšanās neatkarīgi no konstitūcijas ierobežojumiem. Referendumā piedalījušos bija maz (pēc opozīcijas apgalvojuma, ap 10%), taču tā rezultāti bija pārliecinoši par labu Tuaderam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c297ywnrer3o|title=Президент ЦАР Туадера, опираясь на «Вагнер», поменял конституцию. Теперь он сможет переизбираться сколько угодно раз|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-08-08|date=2023-08-07|language=ru}}</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:Pygmé centrafricain.JPG|thumb|Centrālāfrikas pigmeji.]] Kopš neatkarības atgūšanas Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāju skaits ir četrkāršojies. 1960. gadā iedzīvotāju skaits bija 1 222 000; pēc ANO aplēsēm 2018. gadā tas bija aptuveni 4 666 000 un turpina pieaugt, savukārt [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] iedzīvotāju skaitu 2020. gadā lēš uz 5 990 855.<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ct.html |title=CIA Factbook: Central African Republic |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ct.html }}</ref> Ticamus skaitļus iegūt nav iespējams. Tomēr iedzīvotāju blīvums abos variantos joprojām ir neparasti mazs priekš teritorijas ar siltu un mēreni mitru klimatu un ir 7-9 cilvēku uz km², ziemeļaustrumu rajonos tas ir mazāks par 1 cilvēku/km². Iedzīvotāji ir sadalīti vairāk nekā 80 etniskajās grupās, katrai no tām ir sava valoda. Gandrīz 90% pārstāv [[Nigēras-Kongo valodas|Nigēras-Kongo grupu]]. Lielākās etniskās grupas ir rietumos līdz Bangi dzīvojošie gbajas (33% iedzīvotāju, lai gan visa tautību procentu statistika ir ļoti aptuvena) ar tiem radniecīgajiem mandžām (13%), un Ubangi apkaimei raksturīgie bandas (27%), kuri pagātnē imigrējuši attiecīgi no [[Nigērija]]s un Sudānas, kā arī pigmeju ciltis aka, bakas un bajakas, daudzus politiķus devušie mbakas (4%), jakomas (4%), ngbandi, zandes jeb azandi. No citām grupām lielākā ir Vidussudānas grupas pārsvarā Čadā dzīvojošie saras - 10% un tiem radniecīgie karas - 2%, ekonomiski un politiski nozīmīgi ir arī bagāri jeb šuvas [[arābi]] - 2%, fulas jeb fulbes un to radinieki vūdabes, kā arī pārsvarā franču izcelsmes eiropieši. Valsts valodas - [[franču valoda]] un [[sango]], galvaspilsētā Bangi populāra [[Kreoliskās valodas|kreolu valoda]] uz ngbandu valodu grupas pamata ar stipru franču valodas ietekmi. 1940. gados sango izplatīšanas nolūkos vienkāršoja kristīgie misionāri.<ref name="Britannica" /> 2016. gadā CĀR tika novērtēta par pasaules valsti ar vissliktākajiem apstākļiem jauniešiem 15-29 gadu vecumā,<ref>[https://news.trust.org/item/20161020230325-xtrrw/ Central African Republic worst country in the world for young people - study] by Zoe Tabary, Thomson Reuters Foundation. 20 October 2016</ref> pēc [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksa]] tā 2017. un 2018. gadā ieņēma priekšpēdējo vietu pasaulē, apsteidzot tikai [[Nigēra|Nigēru]].<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdi_table.pdf UN: HDI table 2017/2018]</ref> Vidējais dzīves ilgums ir ļoti zems: 54,2 gadi, kas viens no sliktākajiem rādītājiem pasaulē. Vidējais vecums attiecīgi arī zems - 20 gadi, ļoti augsta zīdaiņu mirstība - 8% un māšu mirstība dzemdībās - 0,8%.<ref name="CIA" /> Lai gan valstī formāli paredzēta 7 gadu izglītība, 50% vīriešu un 74% sieviešu vecumā virs 15 gadiem ir lasītnepratēji.<ref name="CIA" /> Oficiālais pilngadības vecums ir 18 gadi, bet 66% meiteņu finansiālu apsvērumu dēļ tiek izprecinātas ātrāk.<ref>[https://eu.usatoday.com/story/news/world/2013/03/08/child-brides-sold/1972905/ "Child brides around the world sold off like cattle". USA Today. 8 March 2013.]</ref> {| class="wikitable" |+ Lielākās pilsētas saskaņā ar 2003. gada tautas skaitīšanu: |- ! Vieta !! Pilsēta !! Prefektūra !! Iedzīvotāju skaits !! Vieta !! Pilsēta !! Prefektūra !! Iedzīvotāju skaits !! Vieta !! Pilsēta !! Prefektūra !! Iedzīvotāju skaits |- | '''1.''' || [[Bangi]] || [[Bangi (komūna)|Bangi]] || 622 771 || '''7.''' || [[Bosangoa]] || [[Uamas prefektūra|Uama]] || 36 478 || '''13.''' || [[Mbaiki]] || [[Lobajes prefektūra|Lobaje]] || 22 166 |- | '''2.''' || [[Bimbo]] || [[Ombellas-Mpoko prefektūra|Ombella-Mpoko]] || 124 176 || '''8.''' || [[Briā]] || [[Augškoto prefektūra|Augškoto]] || 35 204 || '''14.''' || [[Bozuma]] || [[Uamas-Pendē prefektūra|Uama-Pendē]] || 20 665 |- | '''3.''' || [[Berberati]] || [[Mamberes-Kadeji prefektūra|Mambere-Kadeji]] || 76 918 || '''9.''' || [[Bangasu]] || [[Mbomu prefektūra|Mbomu]] || 31 553 || '''15.''' || [[Paua]] || [[Uamas-Pendē prefektūra|Uama-Pendē]] || 17 370 |- | '''4.''' || [[Karno (pilsēta)|Karno]] || [[Mamberes-Kadeji prefektūra|Mambere-Kadeji]] || 45 421 || '''10.''' || [[Nola]] || [[Sangas-Mbaēres prefektūra|Sanga-Mbaēre]] || 29 181 || '''16.''' || [[Batangafo]] || [[Uamas prefektūra|Uama]] || 16 420 |- | '''5.''' || [[Bambari]] || [[Uakas prefektūra|Uaka]] || 41 356 || '''11.''' || [[Kaga-Bandoro]] || [[Nanas-Grebizi prefektūra|Nana-Grebizi]] || 24 661 || '''17.''' || [[Kabo]] || [[Uamas prefektūra|Uama]] || 16 279 |- | '''6.''' || [[Buāra]] || [[Nanas-Mamberes prefektūra|Nana-Mambere]] || 40 353 || '''12.''' || [[Sibī]] || [[Kemo prefektūra|Kemo]] || 22 419 || '''18.''' || [[Bokaranga]] || [[Uamas-Pendē prefektūra|Uama-Pendē]] || 15 744 |} === Veselība === [[Attēls:BaAka woman during hunting.jpg|thumb|Bakas tautības sieviete demonstrē, ka dodas pārbaudīt mednieku tīklus. Bakas ir etnogrāfiskā tūrisma objekts, tādēļ izskats fotogrāfu priekšā var atšķirties no praktiskā.]] ANO lēš, ka aptuveni 4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir [[HIV]] pozitīvi. Tikai 3% valsts teritorijas ir pieejama viņiem vajadzīgā pretretrovīrusu terapija, salīdzinot ar 17% pārklājumu arī nabadzīgajās tuvajās valstīs Čadā un Kongo Republikā. Gandrīz pusei lauku iedzīvotāju nav pieejams tīrs dzeramais ūdens, un jebkurš ūdens vai piens lietošanai vispirms jānovāra. Arī dārzeņus tūristiem iesaka novārīt un augļus nomizot. Rietumu kulinārija pieejama tikai galvaspilsētā.<ref name="IndoAfrica" /> Sanitārija pieejama 22% iedzīvotāju. Biežas dažādas infekcijas un parazītu slimības.<ref name="CIA" /> Vietējās veselības aizsardzības sistēmas stāvokļa un farmakoloģijas trūkuma dēļ tūristu rekomendācijās iesaka lietot apdrošināšanu, kas slimības gadījumā iekļauj evakuāciju uz Eiropu.<ref name="IndoAfrica" /> === Sports === [[Attēls:Roue Ngbä-bá.jpg|thumb|Vietējā spēle "Ngbā-ba ritenis", kurā pretiniekiem jāatsit mazs ripojošs ritenis no savas spēles teritorijas.]] Par populārāko sportu reģionā tiek nosaukti [[basketbols]]<ref name="IndoAfrica">[https://web.archive.org/web/20160307100258/http://www.indoafrican.org/centralafricanrepublic.htm Country Profile – Central African Republic-Sports and Activities, Indo-African Chamber of Commerce and Industry]</ref> un [[futbols]].<ref name="Britannica" /> CĀR basketbola izlase divreiz uzvarējusi Āfrikas čempionātā. Valstī kopš 1968. gada ir savs futbola čempionāts, kura titulētākie klubi ir no Bangi, un futbola izlase, kura FIFA rangu tabulā 2020. gada decembrī ieņēma 114. vietu (salīdzināšanai, Latvija - 136.).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/men/ |title=FIFA/Coca-Cola World Ranking |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160625101558/http://www.fifa.com/fifa-world-ranking/index.html }}</ref> Bangi apkaimē populārs arī [[regbijs]]. Medaļas Olimpiskajās spēlēs valsts atlēti līdz šim vēl nav izcīnījuši. Bangi notiek tautas sporta sacensības airēšanā pa Ubangi, kurās katrā liellaivā piedalās simtiem dalībnieku.<ref name="BigEnc" /> === Reliģija === Oficiāli, 89% iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem (no tiem 60% protestantu, g.k. baptistu un luterāņu, un 28% katoļu), 9% par musulmaņiem un mazāk par vienu procentu atliek citiem ticējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalreligiousfutures.org/countries/central-african-republic#/?affiliations_religion_id=0&affiliations_year=2010&region_name=All%20Countries&restrictions_year=2016 |title="Central African Republic". Pew Research Center |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126071210/http://globalreligiousfutures.org/countries/central-african-republic#/?affiliations_religion_id=0&affiliations_year=2010&region_name=All%20Countries&restrictions_year=2016 }}</ref> Tomēr visas grupas ievērojami ietekmē tradicionālie ticējumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/401.html#CT |title=CIA Factbook |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200307175501/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/401.html#CT }}</ref> un daži avoti apgalvo, ka ap ceturtdaļa vai pat trešdaļa iedzīvotāju patiesībā uzskatāmi par animistiem.<ref name="BigEnc" /><ref name="IndoAfrica" /> [[LPE]] 1982. gadā proporcijas novērtēja kā 60% animistu, 35% kristiešu un 5% musulmaņu.<ref name="LPE" /> Formāli valstī ir reliģijas brīvība, taču daļai teritoriju kontrolējošo grupējumu ir savi likumi. Burvestību praktizēšana tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu; tomēr apsūdzība parasti tiek uzrādīta tikai kopā ar kādu citu noziedzīgu darbību, piemēram, slepkavību vai saslimdināšanu ar buršanās paņēmieniem, un reizēm cilvēki labprātīgi izvēlas būt likuma priekšā notiesāti par buršanos un paciest cietumsargu pazemojumus, nekā riskēt tikt attaisnoti un kļūt par mērķi māņticīgo apkārtējo cilvēku agresijai.<ref>[https://www.aljazeera.com/gallery/2020/3/24/in-pictures-the-witch-hunts-of-bangui Al-Jazeera: In Pictures: The witch hunts of Bangui]</ref> Kristieši un musulmaņi pilsoņu kara rezultātā pat Bangi dzīvo atsevišķos kvartālos, kurus apsargā pašorganizēta bruņota milicija.<ref name="FH" /> == Valsts pārvalde == Centrālāfrikas Republikas politika formāli notiek daļēji prezidentālas republikas ietvaros. Šajā sistēmā prezidents ir valsts galva, un valdības vadītājs ir premjerministrs. Izpildvaru īsteno valdība. Likumdošanas vara ir gan valdībai, gan parlamentam.<ref name="CIA" /> Valsts pārvalde no 1991. līdz 2001. gadam un no 2004. līdz 2013. gadam tika "[[Freedom House]]" novērtēta kā “daļēji brīva”, pārējā laikā pirms tam kā nebrīva.<ref>[https://web.archive.org/web/20120424223549/http://www.freedomhouse.org/sites/default/files/FIW%20All%20Scores%2C%20Countries%2C%201973-2012%20%28FINAL%29.xls "FIW Score". Freedom House.]</ref> Arī 2019. gadā valsts tiek viņu vērtēta kā nebrīva, gan atzīmējot, ka pamatā pie tā vainīgs karš un valsts pussabrukuma stāvoklis. Tiek organizētas daudzpartiju vēlēšanas, bet piedalīšanos tajās ierobežo bailes no reģistrācijas, darbinieku neprofesionālums un neskaidrais daudzo bēgļu statuss. Ārpus galvaspilsētas lielus draudus politiskām darbībām rada vietējās bruņotās grupas, kuras pārvalda 80% valsts, un no tā izrietošā sadrumstalotība, kas ierobežo transporta kustību. Galvaspilsētā un kontrolētajā teritorijā valdība visumā pieļauj vārda brīvību, taču apspiež visu, kas, viņasprāt, draud izprovocēt jaunu vardarbību.<ref name="FH">[https://freedomhouse.org/country/central-african-republic/freedom-world/2020 Freedom House: Central African Republic], NOT FREE</ref> Kopš franču laikiem valsts eliti pārstāv pie Ubangi dzīvojošo tautu klani, kas rada aizvainojumu pārējos, īpaši ziemeļniekos, un ir viens no valstī notiekošo konfliktu motīviem.<ref name="Britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Central-African-Republic/ |title=Britannica |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210102114616/https://www.britannica.com/place/Central-African-Republic }}</ref> Valsts budžets tradicionāli ir ar ievērojamu deficītu, un tā ienākumu daļa 2017. gadā bija ap 300 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]]. (Salīdzināšanai, Latvijas - 11 miljardu dolāru.) === Izpildvara === Prezidentu ievēl ar tautas balsojumu uz piecu gadu termiņu ne vairāk kā divreiz pēc kārtas,<ref name="CIA" /> un premjerministru ieceļ prezidents. Prezidents arī ieceļ un vada Ministru padomi, kas ierosina likumus un pārrauga valdības darbību. === Likumdošanas vara === Nacionālajā asamblejā (''Assemblée Nationale'') ir 140 deputāti, kas ievēlēti uz piecu gadu termiņu, izmantojot divu kārtu sistēmu - deputātus ievēl individuāli, pateicoties kam 2016. gada vēlēšanās 60 ievēlētie deputāti nepārstāvēja nevienu partiju.<ref name="CIA" /> Konstitūcija paredz izveidot arī augšpalātu - Senātu, tomēr tas vēl nav izdarīts.<ref name="Britannica" /> === Tiesu vara === Tāpat kā daudzās citās bijušajās Francijas kolonijās, arī Centrālāfrikas Republikas tiesību sistēma balstās uz Francijas likumiem. Augstāko tiesu jeb veido tiesneši, kurus ieceļ prezidents. Konstitucionālās tiesas tiesnešus arī ieceļ prezidents.<ref name="CIA" /> Tiesu darbu apgrūtina to korupcija, zemā kvalifikācija un algu neizmaksāšana.<ref name="FH" /> === Armija un policija === Valdības armija 2019. gadā tika novērtēta kā 8000 vīru liela (ieskaitot Iekšlietu ministrijas iekšējo karaspēku), kuriem pieskaitāmi 1500 žandarmi-policisti. Armija tiek komplektēta pēc brīvprātības principa un apbruņota g.k. ar lietotiem Ķīnas, Krievijas un [[Ukraina]]s ieročiem.<ref name="CIA" /> Armijas rīcībā 2019. gadā, pēc dažādu avotu ziņām, bija 3 padomju tanki T-55, ap 70 ASV un Ķīnas ražojuma auto-visurgājēji, 7 amerikāņu desanta kuteri ar piepūšamiem korpusiem, ap 40 bruņutehnikas un ap 40 lielgabalu un mīnmetēju, 300 granātmetēju, vieglais helikopters un divas sakaru lidmašīnas. Daļa no šīs tehnikas nebija aktīva apkopes grūtību dēļ. Valdības spēki 2020. gada beigās kontrolēja ap 15% valsts teritorijas, kopā ar sabiedrotajiem grupējumiem - ap 40%. === Ārvalstu palīdzība === Centrālāfrikas Republika ir ļoti atkarīga no ārvalstu palīdzības, un daudzas NVO sniedz pakalpojumus, kurus neorganizē valdība. 2016. gadā ārējā palīdzība veidoja 74% valsts budžeta.<ref name="BigEnc" /> 2019. gadā valstī tika iztērēti vairāk nekā 100 miljoni ASV dolāru ārvalstu palīdzības, galvenokārt humānajai palīdzībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.foreignassistance.gov/explore/country/Central-African-Republic |title="Central African Republic - ForeignAssistance.gov" |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031041743/https://www.foreignassistance.gov/explore/country/Central-African-Republic }}</ref> Lielākā daļa šīs palīdzības aiziet medicīnas finansēšanai, tomēr medicīniskā palīdzība ārpus lielākajām pilsētām praktiski nav pieejama.<ref name="BigEnc" /> === Ārpolitika === [[Attēls:Vladimir Putin and Faustin Touadera, 23 may 2018 (1).jpg|thumb|[[Fostins Tuadera]] un [[Vladimirs Putins]] 2018. gadā.]] Tradicionāli CĀR ir cieši saistīta ar Franciju, tomēr attiecības bieži bojājas, kad Francijas sabiedriskā doma sāk iebilst pret CĀR atbalstīšanu aiz ētiskiem vai finansiāliem apsvērumiem. Francija kontrolēja urāna ieguvi valstī, kas svarīgi Francijas enerģētikai un armijai, taču kopš 2017. gada tā netiek veikta militārā konflikta dēļ. Ķīna cenšas aizņemt Francijas atbrīvoto vietu citu izrakteņu ieguvē, īpaši musulmaņu kontrolētajos valsts ziemeļos, un gatava atbalstīt visu, kas paaugstinās drošību un stabilitāti šajā rajonā. Attiecības ar visām kaimiņvalstu valdībām parasti ir labas, reizēm tās negatīvi ietekmē atkarībā no situācijas tai vai citā virzienā pārvietojošās dumpinieku bandas vai bēgļu pūļi. Īpaši svarīgas tai ir attiecības ar valstīm, caur kuru ostām notiek eksports - Kamerūnu un Kongo Republiku. CĀR valdība tradicionāli pat juku laikos ved aktīvu ārpolitiku un sadarbojas ar visām uz reģionu attiecošajām starpvalstu organizācijām. 2012. gadā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar Latviju.<ref>[https://www.mfa.gov.lv/en/policy/establishment-and-renewal-of-diplomatic-relations Lobzova, Liene. "Establishment and renewal of diplomatic relations". www.mfa.gov.lv.]</ref> Kopš 2017. gada CĀR valdība sākusi strauji pieaugošu militāru un ekonomisku sadarbību ar Krieviju. === Pilsonība === Uz CĀŖ pilsonību ir tiesības katram, kuram vismaz viens no vecākiem ir pilsonis. Valsts atzīst dubultpilsonību. Lai iegūtu CĀR pilsonību naturalizācijas ceļā, valstī jānodzīvo 35 gadus.<ref name="CIA" /> [[Attēls:CAR prefectures.png|thumb|CĀR prefektūras]] === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Centrālāfrikas Republikas administratīvais iedalījums}} Valsts ir iedalīta 16 prefektūrās, no kurām divām ir "ekonomisko prefektūru" statuss, un Bangi autonomajā komūnā. Visas prefektūras nosauktas pēc tām caurtekošo upju vārdiem. Katrai prefektūrai ir savs parlaments - Galvenā padome (''Conseil Général'') un prefekts. Prefektūras sīkāk iedalās 71 subprefektūrā. Pilsoņu kara dēļ šis sadalījums ne vienmēr atbilst faktiskajam stāvoklim. === Infrastruktūra === Gandrīz visa komunālā infrastruktūra - ūdensapgāde, elektrifikācija, sakari - pieder valstij, pieejama tikai nelielai daļai iedzīvotāju un atrodas ļoti nolietotā stāvoklī. === Informācija === Galvenais informācijas saņemšanas līdzeklis valstī ir radio. Nacionālā televīzija redzama g.k. tikai Bangi apkaimē. Pirmā ikdienas avīze Bangi sāka iznākt 1986. gadā, pašlaik ir vairākas avīzes, tai skaitā valdību kritizējošas.<ref name="Britannica" /> Internets valstī kļuva plašāk pieejams kopš 2007. gada, un 2019. gadā jau vairāk nekā 4% valsts iedzīvotāju lietoja Internetu.<ref>[https://data.worldbank.org/indicator/IT.NET.USER.ZS?locations=CF WorldBank: Individuals using the Internet (% of population) - Central African Republic]</ref> Apmēram tāds pats procents valsts iedzīvotāju dzīvo mājās ar elektrību.<ref name="CIA" /> == Saimniecība == [[Attēls:Coton centrafricain.JPG|thumb|Novāktā kokvilna.]] [[Attēls:Manioc transformation.JPG|thumb|[[Manioka]]s apstrāde.]] Sīkā lauksaimniecība kopā ar mežsaimniecību un kalnrūpniecību joprojām ir Centrālāfrikas Republikas ekonomikas pamats, jo aptuveni 60% iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos. Lauksaimniecības nozare rada gandrīz pusi no aprēķinātā IKP, lai gan statistika ir neuzticama valstī, kurā vairums ekonomikas karadarbības dēļ atrodas pelēkajā zonā. Kokmateriāli un dimanti veido lielāko eksporta ieņēmumu daļu, kuriem seko kokvilna. Svarīgi ekonomiskās attīstības ierobežojumi ir CĀR jūras ostu trūkums, slikta transporta sistēma, lielākoties nekvalificēts darbaspēks un nepareizi virzītas makroekonomiskās politikas mantojums. Militārās sadursmes un teritorijas kontroles sadrumstalotība arī grauj saimniecību. Ienākumu sadalījums ir ļoti nevienlīdzīgs, un starptautiskās sabiedrības palīdzība tikai daļēji spēj apmierināt humānās vajadzības. CĀR ir kopīga valūta ar Centrālāfrikas monetāro savienību. Šī valūta - [[Centrālāfrikas franks]] - ir piesaistīta [[eiro]]. Kopš 2009. gada SVF ir cieši sadarbojies ar valdību, lai uzsāktu reformas, kuru rezultāts ir zināms budžeta pārredzamības uzlabojums, taču joprojām pastāv citas problēmas. 2012. gadā Pasaules Banka apstiprināja 125 miljonu dolāru finansējumu transporta infrastruktūrai un reģionālajai tirdzniecībai, koncentrējoties uz maršrutu starp CĀR galvaspilsētu un [[Duala]]s ostu Kamerūnā.<ref name="CIA" /> === Lauksaimniecība === [[Attēls:Bikers transporting goodies.jpg|thumb|Vietējie iedzīvotāji uz šosejas, 2020. gads]] Zemkopības galvenie produkti ir [[kafija]], [[kokvilna]], [[tabaka]], [[manioka]], [[tapioka]], [[jamss]], [[prosa]], [[kukurūza]], [[banāni]]. [[Aramzeme]] aizņem 2,89% teritorijas, ilggadīgās kultūras - 0,13% (2012. gada aprēķins), pastāvīgas ganības - 5%. Apūdeņota zeme: 10 km² (2012). Atlikusī zeme tiek lietota galvenokārt kā neregulāras ganības nomadu lopkopībā.<ref name="CIA" /> Mežos notiek nelegāla un legāla izciršana un tādas pašas medības, pateicoties kurām starp būtiskiem lauksaimniecības produktiem ir arī [[ziloņkauls]] un savvaļas dzīvnieku gaļa. Lopkopība ir mazattīstīta slimības pārnēsājošo [[cece]] mušu lielās izplatības dēļ, turklāt pret lopkopjiem vērsto represiju dēļ lopu skaits pilsoņu kara laikā samazinājies par divām trešdaļām.<ref name="BigEnc" /> Kopš 1950. gadiem valstī attīstīja dīķu zivsaimniecību, un kopējā upju un dīķu nozveja 2003. gadā bija 15 tūkstoši tonnu gadā. === Rūpniecība === Gandrīz neeksistē, izņemot kalnrūpniecību un kokzāģētavas. Ir [[alus]] darītavas, tabakas ražotnes, apavu darbnīcas un [[cukurs|cukura]] rafinēšanas fabrikas, praktiski visas tās koncentrētas ap Bangi. === Transports === [[Attēls:Ubangi river near Bangui.jpg|thumb|Parasti kuģojamā [[Ubangi]] upe pie Bangi]] Transporta sistēma CĀŖ tradicionāli ir centralizēta ap galvaspilsētu Bangi, un kopš 1999. gada astoņi ceļi savieno to ar citām galvenajām valsts pilsētām un Kamerūnu, Čadu un Dienvidsudānu; no tiem ir asfaltēti tikai maksas ceļi (2% no ceļu kopgaruma). Lietus sezonā no jūlija līdz oktobrim daļa ceļu ir neizbraucama. Bangi ir valsts vienīgā upju osta, uz [[Brazavila|Brazavilu]] (Kongo) un [[Zongo]] (Kongo DR) lielāko daļu gada kuģo prāmji. No Brazavilas preces pa dzelzceļu tiek transportētas uz Kongo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ostu [[Puentnuāra|Puentnuāru]]. Upes osta dod lielāko daļu valsts starptautiskās tirdzniecības, un tās kravu apstrādes jauda ir 350 000 tonnu; tās piestātņu garums ir 350 metru. Seklajā periodā (no aprīļa līdz jūlijam) Ubangi no galvaspilsētas uz austrumiem kuģojama tikai kuģiem ar iegrimi mazāk nekā 60 cm, uz Kongo pusi - līdz 180 cm. Bangi Mpoko starptautiskā lidosta ir vienīgā Centrālāfrikas Republikas starptautiskā lidosta. 2014. gadā no tās bija regulāri tiešie lidojumi uz Brazavilu, [[Kasablanka|Kasablanku]], [[Kotonu]], Dualu, [[Kinšasa|Kinšasu]], [[Parīze|Parīzi]] un vēl dažām Āfrikas galvaspilsētām. Vēl valstī ir divas vietējās lidostas ar asfaltētiem skrejceļiem (svarīgākā no tām - Berberati) un ap 40 lidlauku ar dabiskajiem skrejceļiem. Tomēr regulāru vietējo reisu gandrīz nav degvielas piegāžu neparedzamības dēļ.<ref name="Britannica" /> Kopš vismaz 2002. gada ticis plānots pievienot Bangi Transkamerūnas dzelzceļam, taču tas nav nonācis līdz realizācijai un pašlaik valstī darbojošos dzelzceļu nav. 1930.-1962. gadā darbojās 7,5 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Mongo-Zinga Ubangi upes krāču apbraukšanai, kura tika slēgta pēc apvadkanāla izbūves. Pamestā līnija tagad iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma papildu sarakstā.<ref>[https://www.internationalsteam.co.uk/trains/car02.htm Rob Dickinson: Extant Steam in the Central African Republic, 2012.]</ref><ref>[http://whc.unesco.org/en/tentativelists/4007/ Les vestiges du train de Zinga. UNESCO website]</ref> 1958. gadā parādījās plāns saistīt Bangi ar Čadu 870 km garā dzelzceļa līnijā, taču neatkarības pasludināšana pārvilka projektam svītru.<ref>Neil Robinson World Rail Atlas and Historical Summary 7 = North, East and Central Africa. 2009. ISBN 978-954-92184-3-5</ref> === Ārējā tirdzniecība === 2017. gadā imports pārsniedza eksportu gandrīz četrkārtīgi. Eksporta preces - dimanti, kokmateriāli, kokvilna, kafija. 31% eksporta iet uz Franciju, 16% - uz [[Burundi]], 12% - uz Ķīnu, 10% - uz Kamerūnu, 8% - uz [[Austrija|Austriju]]. Importēta visvairāk tika pārtika, apģērbi un audumi, mašīnas, naftas produkti, ķīmijas preces un farmaceitika. Lielākie importa partneri bija Francija (17%), ASV (12%), [[Indija]] (11,5%), Ķīna (8%).<ref name="CIA" /> Tiek uzskatīts, ka vairāk par pusi dimantu valstī tiek iegūts un eksportēts nelegāli,<ref>[https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/459721563221464687/central-african-republic-systematic-country-diagnostic-priorities-for-ending-poverty-and-boosting-shared-prosperity "Central African Republic – Systematic Country Diagnostic : Priorities for Ending Poverty and Boosting Shared Prosperity".] The World Bank. Washington, D.C.: 1–96 19 June 2019</ref> zelta nelegālais eksports pārsniedz legālo vairākkārtīgi. Valsts legālā eksporta kopējā vērtība 2017. gadā bija ap 100 miljoniem dolāru, importa ap 400 miljoniem dolāru (salīdzināšanai, Latvijas - 12 un 16 miljardi dolāru).<ref name="CIA" /> === Dabas resursi === Iegūstami [[dimanti]] (g.k. upju aluviālajos nogulumos pie [[Koto (upe)|Koto]], [[Lobaje]]s un [[Mambere]]s upēm), [[Urāns (elements)|urāns]] (Bakumas raktuves 900 km uz ZA no Bangi), kokmateriāli, [[zelts]] (Pasendro raktuves valsts centrā, ziemeļos no Bambari u.c.), [[nafta]], hidroenerģija. Mazos daudzumos iegūst [[dzelzs]] (Boguinā), [[mangāns|mangāna]], [[alva]]s un [[varš|vara]] rūdu (Ngadē).<ref name="BigEnc" /> Lielāko daļu elektroenerģijas valstī iegūst no [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]].<ref name="Britannica" /> Kopējie atjaunojamie ūdens resursi: 141 km³ gadā, no tiem 56 km³ [[gruntsūdeņi]].<ref name="BigEnc" /> Saldūdens novadīšana (mājsaimniecību / rūpniecības / lauksaimniecības vajadzībām): kopā — 0,07 km³/gadā (83% / 17% / 1%); uz vienu iedzīvotāju — 17,42 m³/gadā (2005) Valsts novērtētie naftas krājumi ir 5 miljardi [[barels|barelu]], izpētītie — 1 miljards. Ieguve pilsoņu kara dēļ gandrīz netiek veikta. === Dabas aizsardzība === [[Attēls:Dzanga.jpg|thumb|Ziloņi Dzangas-Sangas nacionālajā parkā]] CĀR var lepoties ar pasaulē vismazāko gaismas piesārņojumu naktīs (2008. gada dati).<ref>National Geographic Magazine, November 2008</ref> Valsts DR daļā atrodas [[Dzangas-Sangas nacionālais parks]], kurš pazīstams ar ziloņiem un gorillām. [[Manovo-Gundas Senflorī nacionālais parks]] ziemeļos ir [[UNESCO Pasaules mantojuma vieta]] ar daudzveidīgu savannas faunu, taču smagi cietis no karadarbības un humanitārās krīzes. Tas pats attiecas uz austrumos pie Sudānas robežas izvietoto [[Bamingi-Bangorānas nacionālais parks|Bamingi-Bangorānas nacionālo parku]]. Kopējā aizsargājamā dabas teritorija aizņem 11% valsts.<ref name="BigEnc" /> Tūrisma infrastruktūras šajos parkos nav.<ref name="IndoAfrica" /> === Tūrisms === Līdz 2013. gadam valstī bija neliels tūrisma sektors, kas pamatojās uz dabas objektu apskati - nacionālie parki, [[Boali]] ūdenskritumi, safari. Drošas pārvietošanās grūtības pēc šī laika tūrismu praktiski apturējušas.<ref>[https://www.lonelyplanet.com/central-african-republic Lonely Planet. Central African Republic travel]</ref> == Skatīt arī == * [[Centrālāfrikas vadītāji]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Centrālāfrikas Republika| ]] pue5ufch8o5y98f3tw946lwcsyj8hzi 4464827 4464826 2026-05-07T04:39:09Z Egilus 27634 /* Pilsonība */ 4464827 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valsti|Centrālāfrika|Centrālāfrika}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''République centrafricaine''<br />''Ködörösêse tî Bêafrîka'' | pilnais_valsts_nosaukums = Centrālāfrikas Republika | valsts_nosaukums = Centrafrique | karoga_nosaukums = Centrālāfrikas Republikas karogs | karoga_attēls = Flag of the Central African Republic.svg | ģerboņa_nosaukums = Centrālāfrikas Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_the_Central_African_Republic.svg | kartes_attēls = Location_Central_African_Republic_AU_Africa.svg | valsts_moto = ''"Unité, Dignité, Travail"''{{spaces|2}}<small>([[Franču valoda|franciski]])<br />"Vienotība, Cieņa, Darbs"</small> | valsts_himna = ''[[La Renaissance]]''{{spaces|2}}<small>(franciski)</small><br />''E Zingo''{{spaces|2}}<small>([[Sango]])</small> | valsts_valodas = [[sango]], [[franču valoda]] | galvaspilsēta = [[Bangi]] |latd= 4|latm=22 |latNS=N |longd=18 |longm=35 |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bangi | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Centrālāfrikas prezidents|prezidents]] | valsts_galva = [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Centrālāfrikas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Félix Moloua]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Francija]]s | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{dat|1960|8|13}} | platība_rangs = 44. | platība_km2 = 622 984 | procenti_ūdens = 0 | iedzīvotāju_skaits = 4 830 000<ref name=unpop>[https://population.un.org/wpp/Download/Files/1_Indicators%20(Standard)/EXCEL_FILES/1_Population/WPP2019_POP_F01_1_TOTAL_POPULATION_BOTH_SEXES.xlsx ""Overall total population" – World Population Prospects: The 2019 Revision"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201015140405/https://population.un.org/wpp/Download/Files/1_Indicators%20(Standard)/EXCEL_FILES/1_Population/WPP2019_POP_F01_1_TOTAL_POPULATION_BOTH_SEXES.xlsx |date={{dat|2020|10|15||bez}} }} (xslx). population.un.org (custom data acquired via website). United Nations Department of Economic and Social Affairs, Population Division.</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 124. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 7,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 183. | IKP_PPP = $4.262 billion<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=105&pr.y=1&sy=2017&ey=2023&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=626&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&grp=0&a=|title=Central African Republic |publisher=International Monetary Fund |accessdate= 24 August 2020}}</ref> | IKP_PPP_rangs = 162. | IKP_PPP_gads = 2019 | IKP_PPP_per_capita = $823<ref name=imf2 /> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 184. | Gini = 56.3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = <span style="color:red;">augsts</span> | HDI = {{pieaugums}} 0.397 | HDI_rangs = 188. | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <span style="color:#E0584E;">zems</span> | valūta = [[Centrālāfrikas franks]] | valūtas_kods = XAF | laika_zona = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = ''vasaras laiku nelieto'' | utc_offset_DST = +1 | domēns = [[.cf]] | tālsarunu_kods = 236 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | piezīme1 = <small>atjaunots 2020. gada 25. decembrī</small> | piezīme2 = | piezīme3 = }} '''Centrālāfrikas Republika''' vai saīsināti '''Centrālāfrika''' ({{val|fr|République Centrafricaine}}; [[IPA]]: {{IPA|[ʀepyblik sɑ̃tʀafʀikɛn]}} vai ''Centrafrique'', [[IPA]]: {{IPA|[sɑ̃tʀafʀik]}}) ir valsts [[Centrālā Āfrika|Centrālajā Āfrikā]] ar galvaspilsētu [[Bangi]]. CĀR robežojas ar [[Čada|Čadu]] ziemeļos, [[Sudāna|Sudānu]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]] austrumos, [[Kongo (valsts)|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā republika|Kongo Demokrātisko republiku]] dienvidos, un [[Kamerūna|Kamerūnu]] rietumos. Robežu kopgarums 5203 km. Lielākā daļa CĀR sastāv no Sudānas-Gvinejas [[savanna]]s, tāpat tajā atrodas Sahelas-Sudānas zona valsts ziemeļos un ekvatoriālo mežu zona dienvidos. Divas trešdaļas no valsts atrodas [[Ubangi]] upes baseinā, kura tek dienvidu virzienā uz [[Kongo|Kongo upi]], atlikusī trešdaļa atrodas [[Šari]] upes baseinā, kura tek uz ziemeļiem uz [[Čadas ezers|Čadas ezeru]]. Tā kā lielākā daļa teritorijas atrodas Ubangi un Šari upju baseinā, franči šo koloniju nosauca šī reģiona vārdā par Ubangi-Šari ({{val|fr|Oubangui-Chari}}). Šī franču kolonija kļuva par [[Francija]]s daļēju autonomiju 1958. gadā un vēlāk, {{dat|1960|8|13||bez}} par neatkarīgu valsti. Pirmos trīsdesmit gadus pēc neatkarības iegūšanas CĀR prezidenti netika ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās. Pirmās demokrātiskās vēlēšanas notika 1993. gadā par ārvalstu līdzekļiem un ar [[ANO]] Vēlēšanu Lietu Komisijas palīdzību. Tajās uzvarēja [[Anžs Felikss Patasē]], bet pēc laika prezidents Patasē zaudēja atbalstu un 2003. gadā varu sagrāba ģenerālis [[Fransuā Bozizē]]. Bozizē uzvarēja 2005. gada maija vēlēšanās, bet 2013. gadā viņu gāza nemiernieki ar [[Mišels Džotodija|Mišelu Džotodiju]] priekšgalā. Džotodijas laikā valsti pārņēma vardarbība starp musulmaņu mazākumu un kristiešu vairākumu, līdz 2014. gada janvārī viņš atkāpās no prezidenta amata, un par pagaidu prezidentu kļuva [[Katrīna Samba-Panza]], pirmā sieviete šajā amatā. 2015.-2016. gada vēlēšanās uzvarēja [[Fostēns Aršanžs Tuadera]]. Neraugoties uz saviem bagātajiem minerālu resursiem, Centrālāfrikas Republika ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Central African Republic Topography.png|thumb|250px|Centrālāfrikas topogrāfija]] Centrālāfrikas Republika ir valsts bez izejas uz jūru, kas atrodas Āfrikas kontinenta iekšienē. Liela daļa teritorijas sastāv no līdzenas vai lēzenas plakankaļņu savannas (Azandes plakankalne),<ref name="LPE">{{LPE|2|241-243}}</ref> kas atrodas aptuveni 500 m virs jūras līmeņa. Ziemeļaustrumos atrodas [[Fertits|Fertita]] kalnu masīvs, sastāvošs no atsevišķiem kalniem un grēdām (Aburaseinas, Dar-Šallas un Mongo), un valsts dienvidrietumu daļā ir izkaisīti erodēti klinšaini pakalni ("''kagasi''"). Ziemeļrietumos uz robežas ar Kamerūnu atrodas Karres kalni (pazīstami arī kā Jades masīvs), granīta plato ar augstumu virs kilometra. Rietumu daļā [[Berberati]]-[[Buāra]]s-[[Boda]]s apkaimē balta [[kaļķakmens]] viļņota plakankalne. Austrumdaļa kopumā nolaidena dienvidu virzienā. Centrālāfrikas Republikas platība ir 622 984 kvadrātkilometri (ap 10 reizes lielāka par Latviju). Meži aizņem tikai apmēram 8%, pārsvarā dienvidu daļā. Pieskaitot arī savannas [[skrajmežs|skrajmežus]] un krūmājus, mežu procents sasniedz 36% teritorijas. Mežu izciršanas līmenis ir 0,4% gadā, nelegālas cirtnes ir norma. [[Attēls:Republique Centrafricaine - Boali - Chutes de Boali.jpg|thumb|Boali ūdenskritums uz Mbali upes.]] Lielu daļu dienvidu robežas veido [[Kongo]] upes pietekas - no austrumu puses tekošā [[Mbomu]] robežupe, saplūstot ar no dienvidiem plūstošo [[Uele]]s upi, veido Ubangi upi. Rietumos [[Sanga]]s upe plūst uz dienvidiem cauri lielai valsts daļai. Austrumu robeža atrodas pie Kongo un [[Nīla]]s [[ūdensšķirtne]]s malas, centrālajā daļā ir ūdenšķirtne starp Kongo un [[Čadas ezers|Čadas ezeru]]. Zemākais punkts ir Ubangi upe (335 m) uz robežas ar Kongo DR, augstākais - [[Ngaui]] kalns (ap 1410 m) uz Kamerūnas robežas. Vairums valsts teritorijas ietilpst Bangi negatīvajā [[magnētiskā anomālija|magnētiskajā anomālijā]], kuras izcelsme nav skaidra. [[Hipotēze]]s saista to ar magmatisko iežu izplūdi vai milzu meteorīta nokrišanu [[prekembrijs|prekembrijā]] 540 miljonus gadu atpakaļ. Robežu garums: ar Kamerūnu 901 km, ar Čadu 1556 km, ar Kongo DR 1747 km, ar Kongo R 487 km, ar Dienvidsudānu 1055 km, ar Sudānu 174 km. === Klimats === CĀR gandrīz visā teritorijā valda savannu [[tropiskais klimats]], ''Aw'' pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Ziemeļu rajoni ziemā cieš no vējiem no [[Sahāra]]s ("''harmatana laiks''"), kuri ir sausi un nes līdzi putekļus, kas pastiprina to pārtuksnešošanos cilvēka darbības rezultātā. Dienvidu daļā [[musoni|musonu]] sezonas nokrišņu nevienmērība rada upju pārplūšanu. Ziemeļos gada vidējā temperatūra +27°C, vidējais nokrišņu daudzums 1250 mm, [[lietus sezona]] jūlijā-septembrī, arī decembrī-janvārī. Dienvidos vidējā temperatūra +25°C, nokrišņi līdz 1800 mm, mitrā sezona maijā-oktobrī, sausā decembrī-janvārī. === Fauna === Faunā vēl saglabājies daudz lielo zīdītāju sugu: [[ziloņi]], [[degunradži]], [[bifeļi]], [[antilopes]], [[žirafes]]; no plēsējiem raksturīgi [[lauvas]], [[Leopards|leopardi]], [[šakāļi]], [[hiēnas]] un [[hiēnsuņi]].<ref name="BigEnc">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/geography/text/4675083 |title=ЦЕНТРАЛЬНОАФРИКА́НСКАЯ РЕСПУ́БЛИКА. Большая Российская Энциклопедия. |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201207065332/https://bigenc.ru/geography/text/4675083 }}</ref> Blīvos mežos - [[pērtiķi]]. Upēs ir [[nīlzirgi]] un [[Krokodilu dzimta|krokodili]]. CĀR teritorijā zināmas 765 putnu sugas.<ref>[https://dibird.com/ru/territory/tsentralnoafrikanskaja-respublika/ Список птиц Центрально-Африканской республики.]</ref> == Vēsture == === Senā vēsture === [[Attēls:Bouar Megaliths stamp.jpg|thumb|Akmens laikmeta stāvakmeņi - megalīti pie [[Buāra]]s.]] Par reģiona senvēsturi zināms ļoti maz avotu un pētījumu trūkuma dēļ. Dimantu rakšanas procesā atrastie akmens rīki apliecina, ka Ubangi baseins bijis apdzīvots jau [[akmens laikmets|akmens laikmetā]]. Uz šo pašu laiku attiecas [[Lobaje]]s upes baseinā atrastie 3 metrus augstie akmeņu krāvumi, kurus vietējā gbajas valodā sauc par stāvakmeņiem - ''tadžunu''. Iespējams, ka pirmiedzīvotāji šajās zemēs bijuši [[pigmeji]]. [[Senā Ēģipte|Seno ēģiptiešu]] uzrakstos pieminēta Uamas zeme rietumos no [[Nīla]]s iztekas Mobaji un Kemdes upju rajonos, kuru apdzīvojuši melni pundurīši. Senēģiptieši domāja, ka Ubangi un Uele atrodas Nīlas baseinā un nosauca tās par Melno Nīlu, lai gan tās plūst citā virzienā. Starp 1000. gadu pirms mūsu ēras un mūsu ēras 1000. gadu [[Austrumadamava]]s valodās runājošās tautas devās uz austrumiem no Kamerūnas uz Sudānu, un daļa apmetās lielākajā daļā mūsdienu CĀR. Tajā pašā laika periodā daudz mazāks skaits bantu valodās runājošo ieceļotāju apmetās CĀR DR un pavisam neliela [[Centrālā Sudāna|Centrālās Sudānas]] valodās runājošu cilvēku daļa apmetās gar Ubangi upi. Lielākā daļa CĀR iedzīvotāju, kuri runā Austrumadamavas valodās vai bantu valodās, pieder [[Nigēras-Kongo valodas|Nigēras-Kongo valodu]] saimei. Mazākums runā Centrālās Sudānas valodās no Nīlas-Sahāras valodu saimes. Pēdējie ieceļotāji ietver musulmaņu tirgotājus, kuri pārsvarā runā [[arābu valoda|arābu valodā]] vai [[hausu valoda|hausu valodā]]. === Pakļaušanās ārpasaulei === 15. gadsimtā Centrālāfrikas Republikas mūsdienu teritorija atradās starp spēcīgo feodālo valsti [[Kanema-Borno]] ziemeļos (tā izveidojās 15. gadsimtā [[Čadas ezers|Čadas ezera]] rietumu krastā) un Kongo nosacīti kristīgo valsti dienvidos (izveidojās 14. gadsimtā Kongo upes lejtecē), starp kurām bija tirdzniecības saites. 16. gadsimtā teritorijas ZR gals ietilpa Bagirmī valstī.<ref name="LPE" /> Sākot no 17. gadsimta, CĀR iedzīvotāji dzīvoja strauji augošu [[islāms|islāma]] valstu pierobežā, bet tiem bija relatīvi neliels kontakts ar kristīgo vai islāma reliģiju pārstāvjiem vai Rietumu kultūru. Liela daļa no iedzīvotājiem bija emigrantu tautības no šīm valstīm, kas nevēlējās kontaktus ar dzimteni. Kopš 18. gadsimta vergu tirgotāji no [[Darfūra]]s un [[Uadaji]] sultanātiem aktīvi darbojās šajā teritorijā, un iedzīvotāju skaits krasi samazinājās. 19. gadsimta pirmajās desmitgadēs musulmaņu tirgotāji uzsāka pakāpeniski iespiesties reģionā un attīstīt labas attiecības ar vietējiem vadoņiem, lai atvieglotu savu tirdzniecību un nodibinātu savas apmetnes reģionā. Musulmaņu tirgotāju sākotnējā ierašanās agrīnajos 19. gadsimta gados bija samērā miermīlīga, jo bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta, bet pēc {{g_dek|1850|D|bez}} vergu tirgotāji kopā ar karavīriem sāka ar varu pakļaut sev reģionu. Starp 1860. un 1910. gadu vergu tirgotāji no [[Sudāna]]s, [[Čada]]s, [[Kamerūna]]s, [[Dar al-Kuti]] CĀR ziemeļos un [[Nzakara]]s un [[Azande|Zandes]] valstīm CĀR dienvidaustrumos sagrāba un pārdeva lielāko daļu CĀR austrumu daļas iedzīvotāju, līdz ar to šī valsts daļa ir ļoti reti apdzīvota pat mūsdienās. 1875. gadā CĀR teritorijas lielāko daļu pārvaldīja Sudānas sultāns Rābahs. === Franču koloniālisms === [[Attēls:La Promenade du Banghi-Congo Français.jpg|thumb|Bangi promenāde 1900. gadā]] Eiropiešu iespiešanās Centrālajā Āfrikā sākās 19. gadsimta beigās tā sauktā [[Āfrikas juceklis|Āfrikas jucekļa]] (1875.—1900.) laikā. Grāfs [[de Braza]] uzņēmās vadību [[Franču Kongo]] dibināšanā ar galveno pārvaldi no pilsētas, kuru pēc viņa nāves nosauca grāfa vārdā, [[Brazavila]], un sūtīja ekspedīcijas augšup pa Ubangi upi lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas Francijas pretenzijas pār teritorijām Centrālajā Āfrikā. Arī Beļģijas karalis [[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] iesaistījās cīņā par savu tiesību nodrošināšanu pār teritorijām Centrālajā Āfrikā. 1889. gadā francūži nodibināja apmetni Ubangi upes krastā pie Bangi, kas kļuva par [[Ubangi-Šari]] un CĀR nākamo galvaspilsētu. De Braza 1890.—1891. gadā nosūtīja ekspedīcijas augšup pa Sangas upi, līdz pat Čadas ezeram, un uz austrumiem pa [[Ubangi]] upi līdz pat [[Nīla]]i. De Braza kolonistu atbalstītāji [[Francija|Francijā]] vēlējās paplašināt Franču Kongo teritoriju tiktāl, lai tā savienotos ar Francijas teritorijām [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Sākās kari ar vietējiem valdītājiem par teritorijas kontroli. 1894. gadā Franču Kongo robežas ar karaļa Leopolda II Kongo Brīvvalsti un Vācijas Kamerūnu tika nofiksētas, pamatojoties uz diplomātisku vienošanos. 1899. gadā Franču Kongo robeža ar Sudānu tika nofiksēta gar Kongo-Nīlas ūdensšķirtnes robežu, atstājot Franciju bez kārotās pieejas Nīlai un padarot DA Ubangi-Šari par "ceļa beigām". Tiklīdz eiropiešu diplomāti vienojās par Franču Kongo robežām, Francija nolēma, kā atpelnīt teritorijas okupāciju, administrāciju un attīstību. Leopolda II pakļauto kompāniju finansiālā veiksme Kongo Brīvvalstī pārliecināja Francijas valdību 1899. gadā nodot 17 privātām kompānijām lielas zemes platības Ubangi-Šari reģionā. Pateicībā par zemes lietošanas iespējām pirkt vietējos produktos un pārdot Eiropas preces kompānijas apsolījās maksāt zemes nomas maksu kolonijas vadībai un attīstīt savus nomātos īpašumus. Kompānijas algoja Eiropas un Āfrikas aģentus, kas bieži lietoja brutālus un mežonīgus līdzekļus, lai piespiestu afrikāņus strādāt viņu labā. Tajā pašā laikā Francijas koloniālā administrācija uzsāka piespiest iedzīvotājus maksāt nodokļus un nodrošināt valsti ar brīvo darbaspēku. Kompānijas un franču administrācija bieži sadarbojās savos pūliņos piespiest afrikāņus strādāt viņu labā, bet laiku pa laikam abas puses nonāca pretinieku lomās. Daži Francijas valdības pārstāvji ziņoja par nelikumībām, kurās tika iesaistīta privāto kompāniju apsardze un pat viņu pašu koloniālais karaspēks, bet pūliņi sodīt šos pārkāpējus vienmēr cieta neveiksmi. Kad ziņas par pret centrālafrikāņiem vērstajām zvērībām no kompāniju darbinieku un kolonijas administrācijas puses nonāca līdz Francijai un izsauca skaļus [[Protests|protestus]], notika izmeklēšanas un vāji centieni veikt reformas, taču situācija Ubangi-Šari palika nemainīga. Notika vairākas ilglaicīgas sacelšanās, kuru apspiešana prasīja milzīgus upurus no afrikāņu vidus. Francijas koloniālās pārvaldes pirmajā desmitgadē ({{g_dek|1900|L}}) Āfrikas valstu vadoņi Ubangi-Šari reģionā palielināja savas vergu sirojumu aktivitātes, kā arī savu vietējo produktu pārdošanu Eiropas kompānijām un kolonistiem. Vadoņi guva priekšrocības no savas sadarbības ar Franciju, apgādājot sevi ar arvien vairāk ieročiem, kas tika lietoti, lai sagūstītu arvien vairāk vergu, it īpaši Ubangi-Šari austrumu daļā, kur iedzīvotāju skaits samazinājās vietējo vadoņu vergu tirdzniecības dēļ. Tie afrikāņi un eiropieši, kuriem bija vara, bieži padarīja dzīvi nožēlojamu tiem, kuriem nebija iespēju aizstāvēties. 1910. gadā Ubangi-Šari kļuva par [[Franču Ekvatoriālās Āfrikas Federācija]]s sastāvdaļu. [[Attēls:Cases près d'Alindao-1924.jpg|thumb|Laucinieka māja 1924. gadā]] Francijas koloniālisma otrās dekādes laikā ({{g_dek|1910|L}}) bruņoti koloniālo kompāniju darbinieki turpināja lietot brutālas metodes pret vietējiem iedzīvotājiem, bet Āfrikas vadoņu vara tika iznīcināta, un līdz ar to vergu tirdzniecība strauji samazinājās. 1911. gadā Sangas un Lobajes upju baseini tika nodoti [[Vācija]]i kā daļa no vienošanās, kas paredzēja Francijai brīvas rokas [[Maroka|Marokā]]. Tādējādi Ubangi-Šari rietumu daļa nonāca vācu rokās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam, kura laikā Francija atguva šīs teritorijas, izmantojot Centrālāfrikas armiju. Franču koloniālisma trešā dekāde ({{g_dek|1920|N}}) bija pārmaiņu periods, kura laikā tika uzbūvēts ceļu tīkls, palielinājās ražas un tika izveidotas [[Protestantisms|protestantu]] misijas dažādās valsts malās. Tika ieviestas jaunas, vieglākas piespiedu darba formas, ieviesa kokvilnas audzēšanu. Eiropieši nodibināja arī [[Kafijkoki|kafijkoku]] [[plantācijas]]. Tolaik Francija iesauca lielu daļu ubangiešu strādāt Kongo-Okeāna dzelzceļa celtniecībā, un daudzi no šiem iesauktajiem mira no pārpūles un slimībām. 1925. gadā franču rakstnieks [[Andrē Žids]] publicēja savu ''"Voyage au Congo"'', kurā apraksta nežēlību, ar kādu franču kompānija izturējās pret centrālafrikāņu strādniekiem. 1928. gadā notika Kongo-Vara sacelšanās jeb "kapļu karš" Ubangi-Šari rietumos, kas turpinājās vairākus gadus. Šī dumpja, iespējams, lielākā antikoloniālā dumpja Āfrikā starpkaru periodā, apjomi tika uzmanīgi slēpti no Francijas publikas, jo tas varētu pierādīt Francijas koloniālistu cietsirdīgo attieksmi pret afrikāņiem un piespiedu darba esamību. Vienlaikus sāka veidoties afrikāņu [[vidusšķira]]. Koloniālisma ceturtā dekāde ({{g_dek|1930|N}}) bija laiks, kad Ubangi-Šari [[kokvilna]]s, [[Tējas koks|tējas]], un [[kafija]]s ražošanas apjomi kļuva nozīmīgi, [[Dimants|dimantu]] un [[Zelts|zelta]] ieguve sāka nest peļņu. Dažām kokvilnas kompānijām tika piešķirts iepirkuma [[monopols]] lielās kokvilnas ieguves plantācijās, un tās varēja fiksēt iepirkuma [[Cena (ekonomika)|cenas]], lai nodrošinātu peļņu saviem īpašniekiem. [[Attēls:De Gaulle Bangui 1940.jpg|thumb|[[Šarls de Golls]] Bangi 1940. gadā.]] Koloniālisma piektā desmitgade ({{g_dek|1940|L}}) iezīmējās ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] un politiskajām reformām. 1940. gada septembrī [[Šarls de Golls|de Gollu]] atbalstošie virsnieki pārņēma kontroli visā Ubangi-Šari. 1946. gadā teritorijā tika izveidota sava Asambleja un iecelts tās pārstāvis Francijas parlamentā. [[Bartelemī Boganda]], neatkarību atbalstošās Kustības par Melnās Āfrikas Sociālo Evolūciju (MESAN) vadītājs, kļuva par pirmo centrālafrikāni, kas ievēlēts Francijas parlamentā. 1957. gadā MESAN uzvarēja teritoriālajās vēlēšanās, Boganda kļuva par Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Padomes priekšsēdētāju. === Neatkarība === ==== 20. gadsimts ==== {{dat|1958|12|1}} Ubangi-Šari kolonija kļuva par autonomu teritoriju [[Francijas Savienība]]s sastāvā un pieņēma nosaukumu "Centrālāfrikas Republika". Autonomijas tēvs un jaunās valdības ("''Conseil de Gouvernement''") prezidents Bartelemī Boganda gāja bojā aviokatastrofā neskaidros apstākļos 1959. gadā, tikai 8 dienas pirms nozīmētajām pirmajām vēlēšanām. {{dat|1960|8|13}} CĀR ieguva neatkarību, un divi Bogandas tuvākie palīgi, [[Abels Gumba]] un [[Dāvids Dako]], uzsāka savstarpēju cīņu par varu. Ar Francijas atbalstu varu ieguva Dako, un drīzumā Gumba tika arestēts. 1962. gadā prezidents Dako valstī nostiprināja [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]] (MESAN). {{dat|1965|12|31}} pulkvedis [[Žans Bedels Bokasa]], kas bija arī Dako tuvs radinieks, gāza Dako, atcēla konstitūciju un atlaida Nacionālo Asambleju. Prezidents Bokasa 1972. gadā pasludināja sevi par prezidentu uz mūžu, un {{dat|1976|12|4}} pasludināja sevi par Imperatoru Bokasu I. Gadu vēlāk Imperators Bokasa kronēja pats sevi tik nabadzīgai valstij izšķērdīgā ceremonijā. 1979. gadā pēc tam, kad nežēlīgi tika apspiesti skolnieku protesti pret pārlieku dārgu skolas formu ieviešanu, Francija veica [[Operācija "Barakuda"|apvērsumu]] pret Bokasu un "atjaunoja" Dako varu. Dako vēlreiz tika gāzts {{dat|1981|9|1}}, kad apvērsumu veica armijas virspavēlnieks ģenerālis [[Andrē Kolingba]] no ''Rassemblement Démocratique Centrafricain'' (RDC) partijas. Kolingba atcēla konstitūciju, aizliedza politiskās partijas un arodbiedrības un vadīja militāro huntu līdz 1985. gadam. 1986. gadā viņš piedāvāja jaunu konstitūciju, ko apstiprināja tautas nobalsošanā. 1987. gadā notika daļēji demokrātiskas parlamenta vēlēšanas, un 1988. gadā — pašvaldību vēlēšanas. Kolingbas abi galvenie politiskie konkurenti Gumba un Patasē ar savām partijām netika pielaisti vēlēšanās. 1990. gadā, vienlaikus ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] krišanu Eiropā, valstī kļuva aktīva demokrātiskā kustība. 1990. gada maijā 253 valsts darboņi parakstīja atklātu vēstuli ar lūgumu sasaukt Nacionālo Padomi un īpašu komisiju, kas kontrolētu vēlēšanas, bet Kolingba noraidīja šo lūgumu un apcietināja dažus aktīvistus. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], negribīga Francijas, kaimiņvalstu un aģentūras GIBAFOR (Francija, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Vācija]], [[Japāna]], [[Eiropas Savienība|ES]], [[Pasaules Banka]] un ANO) spiediena rezultātā Kolingba tika piespiests piekrist sarīkot brīvas vēlēšanas 1992. gada oktobrī. Tajās viņa partija ieņēma pēdējo vietu, un galvenā tiesa anulēja vēlēšanu rezultātus. 1993. gada jaunu vēlēšanu pirmā kārta noslēdzās ar [[Anžs Felikss Patasē|Anža Feliksa Patasē]] uzvaru, bet Kolingba vēlēšanās ieguva tikai 4. vietu aiz Abela Gumbas un Dāvida Dako. Otrajā kārtā Patasē ieguva 52,5 % balsu, bet Gumba 45,6 %. Lielākā daļa Patasē atbalstītāju bija septiņās blīvi apdzīvotajās prefektūrās, bet Gumbas atbalsts nāca no desmit mazāk apdzīvotajām prefektūrām dienvidos un austrumos. Tomēr Patasē partija ''Mouvement pour la Libération du Peuple Centrafricain'' (MLPC) jeb Kustība par Centrālāfrikas Tautas Atbrīvošanu ieguva tikai vienkāršu, bet ne absolūtu vairākumu parlamentā, kas nozīmēja, ka Patasē bija nepieciešami koalīcijas partneri. {{dat|1994|12|28}} tika apstiprināta jaunā konstitūcija un 1995. gada 14. janvārī izsludināta, bet šī konstitūcija, tāpat kā iepriekšējās, neiespaidoja politisko praksi valstī. 1996.—1997. gadā, atspoguļojot strauji samazinošos tautas uzticību, notika trīs bruņoti dumpji pret Patasē valdību, kurus pavadīja plaša īpašuma demolēšana un pieaugoša etniskais saspīlējums. {{dat|1997|1|27}} tika parakstīta Bangi Miera Vienošanās, kas paredzēja multinacionālu Āfrikas valstu militāro spēku ''Mission Interafricaine de Surveillance des Accords de Bangui'' (MISAB) izvietošanu. [[Mali]] bijušais prezidents Amadū Turē kļuva par galveno vidutāju un bija starpnieks bijušo dumpinieku iesaistīšanai valdībā {{dat|1997|4|7}}. Vēlāk MISAB misija tika aizvietota ar ANO miera uzturētāju spēkiem (MINURCA). 1999. gadā, neskatoties uz plašiem pretkorupcijas publiskiem protestiem pilsētās, Patasē uzvarēja vēlēšanās un kļuva par prezidentu uz otro termiņu. ==== 21. gadsimts ==== {{dat|2001|5|28}} nemiernieki Kolingbas vadībā uzbruka stratēģiskām celtnēm Bangi neveiksmīgā puča mēģinājumā. Dumpinieku armijas vadītājs Abels Abrū un ģenerālis Fransuā Ndžaders Bedaija tika nogalināti. Patasē apturēt puču izdevās tikai ar [[Lībija]]s un Čadas armiju un Žana-Pjēra Bembas vadīto Kongo DR dumpinieku palīdzību. Pēc šī neizdevušā valsts apvērsuma Patasē lojālie militārie grupējumi veica atriebības uzbrukumus pret dumpiniekiem galvaspilsētas nomalēs, kuru rezultātā tika iznīcinātas vairākas mājas un veiktas vairāku politisko oponentu slepkavības. Patasē uzzināja, ka ģenerālis [[Fransuā Bozizē]] ir iejaukts maija puča gatavošanā pret viņu, tādēļ Bozizē bija spiests bēgt kopā ar sev lojālajiem spēkiem uz Čadu. 2002. gadā no 25. līdz 31. oktobrim Bozizē spēki veica neveiksmīgus uzbrukumus [[Bangi]]. 2003. gada 15. martā, laikā, kad Patasē bija izbraucis no valsts, Bozizē spēki iegāja galvaspilsētā. Lībijas karaspēks un aptuveni 1000 Kongo dumpinieku karavīru nespēja apturēt pučistus, kuri pārņēma varu valstī un gāza Patasē no troņa. Anžs Patasē Patass devās uz [[Togo]]. Fransuā Bozizē atcēla konstitūciju un nosauca jauno ministru kabinetu, kurā tika iekļauta lielākā daļa opozīcijas partiju. Abels Gumba kļuva par viceprezidentu. Bozizē arī izdevās panākt jaunas konstitūcijas pieņemšanu. [[Attēls:Birao burnt down.jpg|thumb|[[Birao]] pilsēta pēc veiksmīga [[Mišels Džotodija|Džotodijas]] spēku uzbrukuma 2007. gadā.]] [[Attēls:Central African Republic - Girl in Ngaoundaye.jpg|thumb|Meitene Ngaundajes pilsētiņā "Krūmu kara" laikā.]] 2004. gada novembrī ar valdību neapmierinātie nemiernieki [[Mišels Džotodija|Mišela Džotodijas]] vadībā uzsāka partizānu "[[Krūmu karš|Krūmu karu]]", kurš ilga līdz 2007. gadam. Lai gan kopā nemiernieku (galvenokārt musulmaņu, pretstatā valdošajam kristiešu vairākumam) grupās bija mazāk kā 200 kaujinieku, viņu aktivitāte nopietni ietekmēja valsts ziemeļus un noveda pie vairāk kā 200 tūkstošiem iekšzemes bēgļu un ap 10 tūkstošiem nodedzinātu māju. 2005. gada maijā Bozizē uzvarēja vēlēšanās, no kurām tika izslēgts iepriekšējais prezidents Patasē. 2007. gadā viena no nemiernieku grupām piekrita mieram apmaiņā pret vietu valdībā, bet vēl oktobrī Džotodijas nemiernieki ieņēma [[Birao]] pilsētu valsts ziemeļaustrumos un decembrī notika Francijas aviācijas uzbrukumi nemiernieku pozīcijām, lai nodrošinātu varas stabilitāti valstī. Abas puses pēc konflikta beigām vainoja viena otru cilvēktiesību pārkāpumos, tomēr līdz 2011. gadam strīdi tika risināti sarunās. Asiņains incidents notika 2011. gada septembrī, bet oktobrī puses parakstīja jaunu vienošanos. Galvenais strīds bija ap [[Briā]] dimantu raktuvju kontroli valsts centrālajā daļā. ===== Pilsoņu karš (2012 - pašlaik) ===== 2012. gada beigās nemiernieku apvienība "Seleka", vainojot Bozizē vienošanās nepildīšanā, ieņēma vairākas lielas pilsētas valsts centrālajā un ziemeļu daļā. Čada, [[Gabona]], Kamerūna, [[Angola]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] un [[Kongo Republika]] nosūtīja savas bruņotās vienības uz CĀR, lai neļautu nemierniekiem ieņemt galvaspilsētu Bangi. {{dat|2013|1|13||bez}} Gabonā tika noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Nemiernieku alianse atteicās no prasības gāzt prezidentu [[Fransuā Bozizē]], bet valsts vadība piekrita par premjerministru iecelt kandidātu no nemiernieku puses. 17. janvārī iepriekšējo premjerministru [[Fostēns-Aršanžs Tuadera|Fostēnu-Aršanžu Tuaderu]] nomainīja [[Nikolass Tiangaje]]. Neraugoties uz to, 2013. gada martā nemiernieki atkal apvainoja prezidentu vienošanās pārkāpšanā un sāka uzbrukumu galvaspilsētas virzienā. 23. martā nemiernieki iegāja Bangi, 24. martā tika ieņemta prezidenta pils. Prezidents Bozizē bēga uz [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], vēlāk uz Kamerūnu. "Selekas" līderis Džotodija pasludināja sevi par prezidentu. Situācija valstī neuzlabojās. Nemiernieki nodarbojās ar laupīšanām, slepkavībām un izspiešanu. Augustā sāka parādīties ziņas, ka bijušie nemiernieki aplaupa kristiešus, neaiztiekot musulmaņus. Kristieši sāka veidot pašaizsardzības vienības "''Antibalaka''" ("Antimačete"), vēršoties pret musulmaņiem, kuras darbojās ar tām pašām nesaudzīgajām metodēm. 2. novembrī ANO īpašais vēstnieks genocīda novēršanā Adama Dings paziņoja, ka CĀR radies liels genocīda risks pēc reliģiskās piederības. 2013. gada 5. decembrī ANO Drošības padome akceptēja Francijas un [[Āfrikas Savienība]]s spēku ievešanu Centrālāfrikā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. 6. decembrī Francijas spēki sāka patrulēšanu CĀR. Kaujinieki nomainīja uniformas pret civilo apģērbu un turpināja slepkavošanas arī patrulētajās pilsētās. Stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās. Pēc ANO datiem, aptuveni 10 % no 4,6 miljoniem iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. 20. decembrī kristiešu kaujinieki uzbruka Bangi, cenzdamies gāzt musulmaņu prezidentu Džotodiju. Kristiešu nemiernieki uzbruka arī miera uzturētājiem no Čadas un nogalināja dažus no tiem, apsūdzot tos musulmaņu režīma atbalstīšanā. Šo kauju dēļ no galvaspilsētas bēga ap ceturtdaļa tās iedzīvotāju. [[Attēls:War in Central African Republic.svg|thumb|400px|Atjaunojama CĀR pilsoņu kara karte. Musulmaņu grupējumi 2020. gada beigās valda centrā, ziemeļos un austrumos, kristiešu - rietumos un dienvidos.]] Nespējot tikt galā ar vardarbību valstī, 2014. gada 10. janvārī Mišels Džotodija atkāpās no prezidenta amata kopā ar premjerministru Tiangeju. Džotodija devās uz [[Benina|Beninu]]. 11. janvārī par pagaidu prezidentu kļuva [[Aleksandrs Ferdinands Nguende]], kā otrā augstākā amatpersona valstī. Tika izveidots pagaidu parlaments — Nacionālā Pārejas Padome, kura 20. janvārī par pagaidu prezidentu ievēlēja [[Katrīna Samba-Panza|Katrīnu Sambu-Panzu]], pirmo sievieti šajā amatā. Uz to laiku CĀR teritorijā jau vairs nefunkcionēja gandrīz nekādas valsts institūcijas, neeksistēja armija un policija,<ref>[https://web.archive.org/web/20170424233021/http://www.unmultimedia.org/radio/russian/archives/157041/ 16/01/2014 Радио ООН: Может ли ЦАР стать «второй Руандой»?]</ref> masu slepkavošanas un izvarošanas notika visos reģionos un ap ceturtdaļa valsts iedzīvotāju bija pametusi savas mājas bez iztikas līdzekļiem. Ap pusmiljons no valsts 4 miljoniem iedzīvotāju bija patvērušies franču karaspēka apsargātā nometnē pie Bangi lidostas. 2014. gada vidū tika noslēgts pamiers, un valsts tika faktiski sadalīta starp "Antibalakas" un bijušās "Selekas" kaujinieku grupām, pirmās kontrolēja dienvidus un rietumus, otrās ziemeļus un austrumus. Abas puses veica reliģiski-etniskas tīrīšanas un masu slepkavošanas.<ref>[https://www.amnesty.org/en/latest/news/2014/02/central-african-republic-ethnic-cleansing-sectarian-violence/ Amnesty International: Central African Republic: Ethnic cleansing and sectarian killings], 12 February 2014</ref> Tomēr, kā bieži šādos konfliktos mazattīstītos reģionos, svarīgākā nozīme bija un ir nevis reliģiskajai un etniskajai piederībai, bet dzīvesveidam un konkurencei par teritoriju: kristieši un animisti CĀR pārsvarā ir zemkopji, musulmaņi - lopkopji, un neorganizētas lauksaimniecības apstākļos šīs grupas nespēj mierīgi sadalīt ierobežotos zemes resursus, atrazdamās vēsturiski fiksētā antagonismā.<ref name="AJ">[https://www.aljazeera.com/gallery/2016/7/27/displaced-and-forgotten-in-central-african-republic Al-Jazeera: Displaced and forgotten in Central African Republic]. By Paula Dear and Samuel Hauenstein Swan, 27 Jul 2016</ref> ANO un Āfrikas Savienības ievestie spēki uzturēja relatīvu kārtību sava izvietojuma apkaimē, tomēr arī paši šie spēki tika vainoti noziegumos pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.aljazeera.com/features/2016/7/11/un-dealing-with-rape-in-central-african-republic Al-Jazeera: UN: Dealing with rape in Central African Republic] By Catherine Wambua-Soi, 11 Jul 2016</ref> Kaujās piedalījās arī kaimiņvalstu opozicionārie kaujinieku grupējumi, tā, "Antibalakas" pusē karo Dienvidsudānas "pašaizsardzības grupas", "Selekas" - Sudānas arābu milicija, daļu ziemeļos kontrolēja Čadas musulmaņu grupējums. 2014. gada rudenī valstī izvietoto miera spēku personāls sasniedza 10 tūkstošus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://minusca.unmissions.org/en/about |title=UN: Minusca, about |access-date={{dat|2020|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170223130609/https://minusca.unmissions.org/en/about }}</ref> Pašas valdības ietekme ārpus galvaspilsētas bija minimāla. [[Attēls:ANTIBALAKA MEMBERS BOSSANGOA.JPG|thumb|"Antibalakas" kaujinieki [[Bosangoa|Bosangoā]], 2015. gads]] 2015. gada maijā 10 galvenie grupējumi parakstīja miera līgumu, kurš paredzēja atbruņošanos, bēgļu repatriāciju un reintegrāciju. 2015.-2016. gada vēlēšanās uzvarēja agrākais Bozizē valdības premjerministrs [[Fostēns-Aršanžs Tuadera]]. Vienlaikus ar to, vieni no "Selekas" mantiniekiem, musulmaņu grupējums FNRC, kurš kontrolēja valsts ziemeļus, paziņoja, ka musulmaņi un kristieši vairs nevar sadzīvot vienā valstī un proklamēja "Logonas republiku" jeb sena sultanāta vārdā "[[Dar el-Kuti]]" apmēram ceturtajā daļā valsts teritorijas. Sadursmes kļuva retākas, tomēr 2016. gada rudenī Francija pēc vairākām kļūmīgām operācijām (viena no tām noveda pie tā, ka "Seleka" un "Antibalaka" apvienojās kaujās pret Francijas nolīgtajiem algotņiem no Kongo DR)<ref name="Vzgljad">[https://vz.ru/world/2019/1/11/958756.html Vzgļad: Зачем России нужна военная база в центре Африки]</ref> nolēma izvest savu karaspēku un konflikts atjaunojās ar kaujām par Briā. Arī turpmāk karadarbība mijās ar pamieriem. Valstī izvietotā ANO miera un stabilizācijas misija [[''MINUSCA'']], kuras budžets ir apmēram viens miljards dolāru gadā,<ref>[https://betterworldcampaign.org/u-n-peacekeeping/central-african-republic-minusca/ Better World Campaign: Central African Republic (MINUSCA)]</ref> ar gandrīz 12 tūkstošiem kareivju un vairāk kā 2000 policistu, saskaņā ar savu mandātu, neiejaucas konfliktos kādā no pusēm, piedāvājot samierināšanas pakalpojumus un palīdzību civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.securitycouncilreport.org/whatsinblue/2019/11/minusca-mandate-renewal.php UN - "MINUSCA Mandate Renewal : What's In Blue".]</ref> 2018. gadā [[Krievija]] parakstīja ar CĀR valdību koncesiju par rūdu ieguvi un ieveda valstī ap 500 "militāro padomnieku" no formāli privātās armijas "[[Vāgnera grupa]]", kura pirms tam jau bija piedalījusies pilsoņu karā Sudānā prezidenta pusē.<ref>[https://www.bbc.com/russian/features-42225745 После Сирии российские ЧВК готовы высадиться в Судане Русская служба Би-би-си, 04.12.2017]</ref> "Vāgnerieši" apbruņoja un apmācīja tobrīd 1300 vīru lielo valdības armiju. CĀR aizsardzības ministre izteica pateicību Krievijai par palīdzību un drošības vakuuma aizpildīšanu tad, kad citas valstis bija CĀR pametušas, un neizslēdza iespēju redzēt savā valstī pastāvīgu Krievijas militāro bāzi. Viņa arī norādīja, ka Krievija piedalās pretstāvošo grupējumu miera sarunās. Ietekmi miera sarunās saglabājot arī [[Ķīna]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet [[Eiropas Savienība|ES]] no tās esot faktiski atkāpusies.<ref name="Vzgljad" /> Kopā bruņotu Krievijas kaujinieku skaitu CĀR 2018. gadā vērtēja uz 1,4 tūkstošiem.<ref>[https://www.inopressa.ru/article/28May2018/nzz/afrika.html Давид Зигнер, Neue Zürcher Zeitung, Как Россия подвергает своему влиянию кризисные страны Африки]</ref> 2019.-2020. gadā turpinājās Krievijas ieroču piegādes augošajai CĀR armijai,<ref>[https://ria.ru/20191025/1560200556.html RIA: Президент ЦАР попросил Россию о дополнительных поставках вооружений]</ref> kā arī sadursmes par dimantu raktuvju apkaimju un galvaspilsētas rajonu kontroli.<ref>[https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/7624771 TASS: В ЦАР около 50 человек погибли в столкновениях за контроль над городом Бриа]</ref> Notika arī kaujas starp dažādiem grupējumiem, tomēr humanitārā situācija bija ievērojami labāka kā konflikta sākumā. 2020. gada decembrī bijušā prezidenta Bozizē kontrolēts grupējums kopā ar sabiedrotajiem iekaroja [[Lobajes prefektūra]]s galvaspilsētu [[Mbaiki]] 100 km no Bangi, par ko valdība viņu apsūdzēja apvērsuma mēģinājumā. Konflikts tiek saistīts ar cīņu pirms 27. decembra vēlēšanām, dalība kurās Bozizē tika atteikta, kā arī ar Francijas cerībām atjaunot savu ietekmi CĀR.<ref>[https://www.bbc.com/news/world-africa-55387951 BBC: François Bozizé: CAR former president denies 'attempted coup']</ref> CĀR paziņoja, ka savus kareivjus tai palīgos nosūtīs [[Ruanda]] un Krievija, lai gan Krievija noliedza savas regulārās armijas sūtīšanu un norādīja, ka Krievijas oficiālais militārais personāls CĀR sastāv tikai no 5 padomniekiem.<ref>[https://www.reuters.com/article/us-centralafrica-election-security/russia-rwanda-send-military-support-to-central-africa-republic-to-quell-election-violence-idUSKBN28V1IF Russia, Rwanda send military support to Central Africa Republic to quell election violence]</ref> Krievija tolaik apgalvoja, ka tai nav nekāda sakara ar "Vāgnera grupu" un citām Krievijas militārajām kompānijām. Saskaņā ar iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem, Tuadera ar 54% balsu uzvarēja 2020. gada prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā. Apmēram pusē valsts subprefektūru vēlēšanas pilnīgi vai daļēji neizdevās noorganizēt vardarbības dēļ.<ref>[https://www.enca.com/news/central-african-republic-opposition-coalition-demands-elections-be-scrapped "Central African Republic opposition coalition demands elections be scrapped"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210107231452/https://www.enca.com/news/central-african-republic-opposition-coalition-demands-elections-be-scrapped |date={{dat|2021|01|07||bez}} }}. eNCA. Agence France-Presse. 30 December 2020.</ref><ref>[https://www.msn.com/en-us/news/world/central-african-republic-president-touadera-wins-re-election/ar-BB1csYd5?ocid=ob-fb-enus-1541512262291 "Central African Republic President Touadera wins re-election"]. msn.com. Reuters. 4 January 2021.</ref> 2022. gadā CĀR informēja ANO, ka tā grib palielināt "Vāgnera grupas instruktoru" skaitu valstī līdz vairāk nekā 4 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtrussian.com/novosti/v-car-zaprosili-tri-tysyachi-instruktorov-iz-rossii-9757204|title=В ЦАР запросили три тысячи «инструкторов» из России|last=|website=Turcijas radio un TV|access-date=2022-08-08|language=ru-RU|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808150741/https://www.trtrussian.com/novosti/v-car-zaprosili-tri-tysyachi-instruktorov-iz-rossii-9757204}}</ref> 2023. gadā CĀR prezidents sarīkoja referendumu par savām tiesībām balotēties par prezidentu katrās vēlēšanās neatkarīgi no konstitūcijas ierobežojumiem. Referendumā piedalījušos bija maz (pēc opozīcijas apgalvojuma, ap 10%), taču tā rezultāti bija pārliecinoši par labu Tuaderam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c297ywnrer3o|title=Президент ЦАР Туадера, опираясь на «Вагнер», поменял конституцию. Теперь он сможет переизбираться сколько угодно раз|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-08-08|date=2023-08-07|language=ru}}</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:Pygmé centrafricain.JPG|thumb|Centrālāfrikas pigmeji.]] Kopš neatkarības atgūšanas Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāju skaits ir četrkāršojies. 1960. gadā iedzīvotāju skaits bija 1 222 000; pēc ANO aplēsēm 2018. gadā tas bija aptuveni 4 666 000 un turpina pieaugt, savukārt [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] iedzīvotāju skaitu 2020. gadā lēš uz 5 990 855.<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ct.html |title=CIA Factbook: Central African Republic |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ct.html }}</ref> Ticamus skaitļus iegūt nav iespējams. Tomēr iedzīvotāju blīvums abos variantos joprojām ir neparasti mazs priekš teritorijas ar siltu un mēreni mitru klimatu un ir 7-9 cilvēku uz km², ziemeļaustrumu rajonos tas ir mazāks par 1 cilvēku/km². Iedzīvotāji ir sadalīti vairāk nekā 80 etniskajās grupās, katrai no tām ir sava valoda. Gandrīz 90% pārstāv [[Nigēras-Kongo valodas|Nigēras-Kongo grupu]]. Lielākās etniskās grupas ir rietumos līdz Bangi dzīvojošie gbajas (33% iedzīvotāju, lai gan visa tautību procentu statistika ir ļoti aptuvena) ar tiem radniecīgajiem mandžām (13%), un Ubangi apkaimei raksturīgie bandas (27%), kuri pagātnē imigrējuši attiecīgi no [[Nigērija]]s un Sudānas, kā arī pigmeju ciltis aka, bakas un bajakas, daudzus politiķus devušie mbakas (4%), jakomas (4%), ngbandi, zandes jeb azandi. No citām grupām lielākā ir Vidussudānas grupas pārsvarā Čadā dzīvojošie saras - 10% un tiem radniecīgie karas - 2%, ekonomiski un politiski nozīmīgi ir arī bagāri jeb šuvas [[arābi]] - 2%, fulas jeb fulbes un to radinieki vūdabes, kā arī pārsvarā franču izcelsmes eiropieši. Valsts valodas - [[franču valoda]] un [[sango]], galvaspilsētā Bangi populāra [[Kreoliskās valodas|kreolu valoda]] uz ngbandu valodu grupas pamata ar stipru franču valodas ietekmi. 1940. gados sango izplatīšanas nolūkos vienkāršoja kristīgie misionāri.<ref name="Britannica" /> 2016. gadā CĀR tika novērtēta par pasaules valsti ar vissliktākajiem apstākļiem jauniešiem 15-29 gadu vecumā,<ref>[https://news.trust.org/item/20161020230325-xtrrw/ Central African Republic worst country in the world for young people - study] by Zoe Tabary, Thomson Reuters Foundation. 20 October 2016</ref> pēc [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksa]] tā 2017. un 2018. gadā ieņēma priekšpēdējo vietu pasaulē, apsteidzot tikai [[Nigēra|Nigēru]].<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdi_table.pdf UN: HDI table 2017/2018]</ref> Vidējais dzīves ilgums ir ļoti zems: 54,2 gadi, kas viens no sliktākajiem rādītājiem pasaulē. Vidējais vecums attiecīgi arī zems - 20 gadi, ļoti augsta zīdaiņu mirstība - 8% un māšu mirstība dzemdībās - 0,8%.<ref name="CIA" /> Lai gan valstī formāli paredzēta 7 gadu izglītība, 50% vīriešu un 74% sieviešu vecumā virs 15 gadiem ir lasītnepratēji.<ref name="CIA" /> Oficiālais pilngadības vecums ir 18 gadi, bet 66% meiteņu finansiālu apsvērumu dēļ tiek izprecinātas ātrāk.<ref>[https://eu.usatoday.com/story/news/world/2013/03/08/child-brides-sold/1972905/ "Child brides around the world sold off like cattle". USA Today. 8 March 2013.]</ref> {| class="wikitable" |+ Lielākās pilsētas saskaņā ar 2003. gada tautas skaitīšanu: |- ! Vieta !! Pilsēta !! Prefektūra !! Iedzīvotāju skaits !! Vieta !! Pilsēta !! Prefektūra !! Iedzīvotāju skaits !! Vieta !! Pilsēta !! Prefektūra !! Iedzīvotāju skaits |- | '''1.''' || [[Bangi]] || [[Bangi (komūna)|Bangi]] || 622 771 || '''7.''' || [[Bosangoa]] || [[Uamas prefektūra|Uama]] || 36 478 || '''13.''' || [[Mbaiki]] || [[Lobajes prefektūra|Lobaje]] || 22 166 |- | '''2.''' || [[Bimbo]] || [[Ombellas-Mpoko prefektūra|Ombella-Mpoko]] || 124 176 || '''8.''' || [[Briā]] || [[Augškoto prefektūra|Augškoto]] || 35 204 || '''14.''' || [[Bozuma]] || [[Uamas-Pendē prefektūra|Uama-Pendē]] || 20 665 |- | '''3.''' || [[Berberati]] || [[Mamberes-Kadeji prefektūra|Mambere-Kadeji]] || 76 918 || '''9.''' || [[Bangasu]] || [[Mbomu prefektūra|Mbomu]] || 31 553 || '''15.''' || [[Paua]] || [[Uamas-Pendē prefektūra|Uama-Pendē]] || 17 370 |- | '''4.''' || [[Karno (pilsēta)|Karno]] || [[Mamberes-Kadeji prefektūra|Mambere-Kadeji]] || 45 421 || '''10.''' || [[Nola]] || [[Sangas-Mbaēres prefektūra|Sanga-Mbaēre]] || 29 181 || '''16.''' || [[Batangafo]] || [[Uamas prefektūra|Uama]] || 16 420 |- | '''5.''' || [[Bambari]] || [[Uakas prefektūra|Uaka]] || 41 356 || '''11.''' || [[Kaga-Bandoro]] || [[Nanas-Grebizi prefektūra|Nana-Grebizi]] || 24 661 || '''17.''' || [[Kabo]] || [[Uamas prefektūra|Uama]] || 16 279 |- | '''6.''' || [[Buāra]] || [[Nanas-Mamberes prefektūra|Nana-Mambere]] || 40 353 || '''12.''' || [[Sibī]] || [[Kemo prefektūra|Kemo]] || 22 419 || '''18.''' || [[Bokaranga]] || [[Uamas-Pendē prefektūra|Uama-Pendē]] || 15 744 |} === Veselība === [[Attēls:BaAka woman during hunting.jpg|thumb|Bakas tautības sieviete demonstrē, ka dodas pārbaudīt mednieku tīklus. Bakas ir etnogrāfiskā tūrisma objekts, tādēļ izskats fotogrāfu priekšā var atšķirties no praktiskā.]] ANO lēš, ka aptuveni 4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir [[HIV]] pozitīvi. Tikai 3% valsts teritorijas ir pieejama viņiem vajadzīgā pretretrovīrusu terapija, salīdzinot ar 17% pārklājumu arī nabadzīgajās tuvajās valstīs Čadā un Kongo Republikā. Gandrīz pusei lauku iedzīvotāju nav pieejams tīrs dzeramais ūdens, un jebkurš ūdens vai piens lietošanai vispirms jānovāra. Arī dārzeņus tūristiem iesaka novārīt un augļus nomizot. Rietumu kulinārija pieejama tikai galvaspilsētā.<ref name="IndoAfrica" /> Sanitārija pieejama 22% iedzīvotāju. Biežas dažādas infekcijas un parazītu slimības.<ref name="CIA" /> Vietējās veselības aizsardzības sistēmas stāvokļa un farmakoloģijas trūkuma dēļ tūristu rekomendācijās iesaka lietot apdrošināšanu, kas slimības gadījumā iekļauj evakuāciju uz Eiropu.<ref name="IndoAfrica" /> === Sports === [[Attēls:Roue Ngbä-bá.jpg|thumb|Vietējā spēle "Ngbā-ba ritenis", kurā pretiniekiem jāatsit mazs ripojošs ritenis no savas spēles teritorijas.]] Par populārāko sportu reģionā tiek nosaukti [[basketbols]]<ref name="IndoAfrica">[https://web.archive.org/web/20160307100258/http://www.indoafrican.org/centralafricanrepublic.htm Country Profile – Central African Republic-Sports and Activities, Indo-African Chamber of Commerce and Industry]</ref> un [[futbols]].<ref name="Britannica" /> CĀR basketbola izlase divreiz uzvarējusi Āfrikas čempionātā. Valstī kopš 1968. gada ir savs futbola čempionāts, kura titulētākie klubi ir no Bangi, un futbola izlase, kura FIFA rangu tabulā 2020. gada decembrī ieņēma 114. vietu (salīdzināšanai, Latvija - 136.).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/men/ |title=FIFA/Coca-Cola World Ranking |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160625101558/http://www.fifa.com/fifa-world-ranking/index.html }}</ref> Bangi apkaimē populārs arī [[regbijs]]. Medaļas Olimpiskajās spēlēs valsts atlēti līdz šim vēl nav izcīnījuši. Bangi notiek tautas sporta sacensības airēšanā pa Ubangi, kurās katrā liellaivā piedalās simtiem dalībnieku.<ref name="BigEnc" /> === Reliģija === Oficiāli, 89% iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem (no tiem 60% protestantu, g.k. baptistu un luterāņu, un 28% katoļu), 9% par musulmaņiem un mazāk par vienu procentu atliek citiem ticējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalreligiousfutures.org/countries/central-african-republic#/?affiliations_religion_id=0&affiliations_year=2010&region_name=All%20Countries&restrictions_year=2016 |title="Central African Republic". Pew Research Center |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126071210/http://globalreligiousfutures.org/countries/central-african-republic#/?affiliations_religion_id=0&affiliations_year=2010&region_name=All%20Countries&restrictions_year=2016 }}</ref> Tomēr visas grupas ievērojami ietekmē tradicionālie ticējumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/401.html#CT |title=CIA Factbook |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200307175501/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/401.html#CT }}</ref> un daži avoti apgalvo, ka ap ceturtdaļa vai pat trešdaļa iedzīvotāju patiesībā uzskatāmi par animistiem.<ref name="BigEnc" /><ref name="IndoAfrica" /> [[LPE]] 1982. gadā proporcijas novērtēja kā 60% animistu, 35% kristiešu un 5% musulmaņu.<ref name="LPE" /> Formāli valstī ir reliģijas brīvība, taču daļai teritoriju kontrolējošo grupējumu ir savi likumi. Burvestību praktizēšana tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu; tomēr apsūdzība parasti tiek uzrādīta tikai kopā ar kādu citu noziedzīgu darbību, piemēram, slepkavību vai saslimdināšanu ar buršanās paņēmieniem, un reizēm cilvēki labprātīgi izvēlas būt likuma priekšā notiesāti par buršanos un paciest cietumsargu pazemojumus, nekā riskēt tikt attaisnoti un kļūt par mērķi māņticīgo apkārtējo cilvēku agresijai.<ref>[https://www.aljazeera.com/gallery/2020/3/24/in-pictures-the-witch-hunts-of-bangui Al-Jazeera: In Pictures: The witch hunts of Bangui]</ref> Kristieši un musulmaņi pilsoņu kara rezultātā pat Bangi dzīvo atsevišķos kvartālos, kurus apsargā pašorganizēta bruņota milicija.<ref name="FH" /> == Valsts pārvalde == Centrālāfrikas Republikas politika formāli notiek daļēji prezidentālas republikas ietvaros. Šajā sistēmā prezidents ir valsts galva, un valdības vadītājs ir premjerministrs. Izpildvaru īsteno valdība. Likumdošanas vara ir gan valdībai, gan parlamentam.<ref name="CIA" /> Valsts pārvalde no 1991. līdz 2001. gadam un no 2004. līdz 2013. gadam tika "[[Freedom House]]" novērtēta kā “daļēji brīva”, pārējā laikā pirms tam kā nebrīva.<ref>[https://web.archive.org/web/20120424223549/http://www.freedomhouse.org/sites/default/files/FIW%20All%20Scores%2C%20Countries%2C%201973-2012%20%28FINAL%29.xls "FIW Score". Freedom House.]</ref> Arī 2019. gadā valsts tiek viņu vērtēta kā nebrīva, gan atzīmējot, ka pamatā pie tā vainīgs karš un valsts pussabrukuma stāvoklis. Tiek organizētas daudzpartiju vēlēšanas, bet piedalīšanos tajās ierobežo bailes no reģistrācijas, darbinieku neprofesionālums un neskaidrais daudzo bēgļu statuss. Ārpus galvaspilsētas lielus draudus politiskām darbībām rada vietējās bruņotās grupas, kuras pārvalda 80% valsts, un no tā izrietošā sadrumstalotība, kas ierobežo transporta kustību. Galvaspilsētā un kontrolētajā teritorijā valdība visumā pieļauj vārda brīvību, taču apspiež visu, kas, viņasprāt, draud izprovocēt jaunu vardarbību.<ref name="FH">[https://freedomhouse.org/country/central-african-republic/freedom-world/2020 Freedom House: Central African Republic], NOT FREE</ref> Kopš franču laikiem valsts eliti pārstāv pie Ubangi dzīvojošo tautu klani, kas rada aizvainojumu pārējos, īpaši ziemeļniekos, un ir viens no valstī notiekošo konfliktu motīviem.<ref name="Britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Central-African-Republic/ |title=Britannica |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210102114616/https://www.britannica.com/place/Central-African-Republic }}</ref> Valsts budžets tradicionāli ir ar ievērojamu deficītu, un tā ienākumu daļa 2017. gadā bija ap 300 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]]. (Salīdzināšanai, Latvijas - 11 miljardu dolāru.) === Izpildvara === Prezidentu ievēl ar tautas balsojumu uz piecu gadu termiņu ne vairāk kā divreiz pēc kārtas,<ref name="CIA" /> un premjerministru ieceļ prezidents. Prezidents arī ieceļ un vada Ministru padomi, kas ierosina likumus un pārrauga valdības darbību. === Likumdošanas vara === Nacionālajā asamblejā (''Assemblée Nationale'') ir 140 deputāti, kas ievēlēti uz piecu gadu termiņu, izmantojot divu kārtu sistēmu - deputātus ievēl individuāli, pateicoties kam 2016. gada vēlēšanās 60 ievēlētie deputāti nepārstāvēja nevienu partiju.<ref name="CIA" /> Konstitūcija paredz izveidot arī augšpalātu - Senātu, tomēr tas vēl nav izdarīts.<ref name="Britannica" /> === Tiesu vara === Tāpat kā daudzās citās bijušajās Francijas kolonijās, arī Centrālāfrikas Republikas tiesību sistēma balstās uz Francijas likumiem. Augstāko tiesu jeb veido tiesneši, kurus ieceļ prezidents. Konstitucionālās tiesas tiesnešus arī ieceļ prezidents.<ref name="CIA" /> Tiesu darbu apgrūtina to korupcija, zemā kvalifikācija un algu neizmaksāšana.<ref name="FH" /> === Armija un policija === Valdības armija 2019. gadā tika novērtēta kā 8000 vīru liela (ieskaitot Iekšlietu ministrijas iekšējo karaspēku), kuriem pieskaitāmi 1500 žandarmi-policisti. Armija tiek komplektēta pēc brīvprātības principa un apbruņota g.k. ar lietotiem Ķīnas, Krievijas un [[Ukraina]]s ieročiem.<ref name="CIA" /> Armijas rīcībā 2019. gadā, pēc dažādu avotu ziņām, bija 3 padomju tanki T-55, ap 70 ASV un Ķīnas ražojuma auto-visurgājēji, 7 amerikāņu desanta kuteri ar piepūšamiem korpusiem, ap 40 bruņutehnikas un ap 40 lielgabalu un mīnmetēju, 300 granātmetēju, vieglais helikopters un divas sakaru lidmašīnas. Daļa no šīs tehnikas nebija aktīva apkopes grūtību dēļ. Valdības spēki 2020. gada beigās kontrolēja ap 15% valsts teritorijas, kopā ar sabiedrotajiem grupējumiem - ap 40%. === Ārvalstu palīdzība === Centrālāfrikas Republika ir ļoti atkarīga no ārvalstu palīdzības, un daudzas NVO sniedz pakalpojumus, kurus neorganizē valdība. 2016. gadā ārējā palīdzība veidoja 74% valsts budžeta.<ref name="BigEnc" /> 2019. gadā valstī tika iztērēti vairāk nekā 100 miljoni ASV dolāru ārvalstu palīdzības, galvenokārt humānajai palīdzībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.foreignassistance.gov/explore/country/Central-African-Republic |title="Central African Republic - ForeignAssistance.gov" |access-date={{dat|2020|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031041743/https://www.foreignassistance.gov/explore/country/Central-African-Republic }}</ref> Lielākā daļa šīs palīdzības aiziet medicīnas finansēšanai, tomēr medicīniskā palīdzība ārpus lielākajām pilsētām praktiski nav pieejama.<ref name="BigEnc" /> === Ārpolitika === [[Attēls:Vladimir Putin and Faustin Touadera, 23 may 2018 (1).jpg|thumb|[[Fostins Tuadera]] un [[Vladimirs Putins]] 2018. gadā.]] Tradicionāli CĀR ir cieši saistīta ar Franciju, tomēr attiecības bieži bojājas, kad Francijas sabiedriskā doma sāk iebilst pret CĀR atbalstīšanu aiz ētiskiem vai finansiāliem apsvērumiem. Francija kontrolēja urāna ieguvi valstī, kas svarīgi Francijas enerģētikai un armijai, taču kopš 2017. gada tā netiek veikta militārā konflikta dēļ. Ķīna cenšas aizņemt Francijas atbrīvoto vietu citu izrakteņu ieguvē, īpaši musulmaņu kontrolētajos valsts ziemeļos, un gatava atbalstīt visu, kas paaugstinās drošību un stabilitāti šajā rajonā. Attiecības ar visām kaimiņvalstu valdībām parasti ir labas, reizēm tās negatīvi ietekmē atkarībā no situācijas tai vai citā virzienā pārvietojošās dumpinieku bandas vai bēgļu pūļi. Īpaši svarīgas tai ir attiecības ar valstīm, caur kuru ostām notiek eksports - Kamerūnu un Kongo Republiku. CĀR valdība tradicionāli pat juku laikos ved aktīvu ārpolitiku un sadarbojas ar visām uz reģionu attiecošajām starpvalstu organizācijām. 2012. gadā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar Latviju.<ref>[https://www.mfa.gov.lv/en/policy/establishment-and-renewal-of-diplomatic-relations Lobzova, Liene. "Establishment and renewal of diplomatic relations". www.mfa.gov.lv.]</ref> Kopš 2017. gada CĀR valdība sākusi strauji pieaugošu militāru un ekonomisku sadarbību ar Krieviju. === Pilsonība === Uz CĀR pilsonību ir tiesības katram, kuram vismaz viens no vecākiem ir pilsonis. Valsts atzīst dubultpilsonību. Lai iegūtu CĀR pilsonību naturalizācijas ceļā, valstī jānodzīvo 35 gadus.<ref name="CIA" /> [[Attēls:CAR prefectures.png|thumb|CĀR prefektūras]] === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Centrālāfrikas Republikas administratīvais iedalījums}} Valsts ir iedalīta 16 prefektūrās, no kurām divām ir "ekonomisko prefektūru" statuss, un Bangi autonomajā komūnā. Visas prefektūras nosauktas pēc tām caurtekošo upju vārdiem. Katrai prefektūrai ir savs parlaments - Galvenā padome (''Conseil Général'') un prefekts. Prefektūras sīkāk iedalās 71 subprefektūrā. Pilsoņu kara dēļ šis sadalījums ne vienmēr atbilst faktiskajam stāvoklim. === Infrastruktūra === Gandrīz visa komunālā infrastruktūra - ūdensapgāde, elektrifikācija, sakari - pieder valstij, pieejama tikai nelielai daļai iedzīvotāju un atrodas ļoti nolietotā stāvoklī. === Informācija === Galvenais informācijas saņemšanas līdzeklis valstī ir radio. Nacionālā televīzija redzama g.k. tikai Bangi apkaimē. Pirmā ikdienas avīze Bangi sāka iznākt 1986. gadā, pašlaik ir vairākas avīzes, tai skaitā valdību kritizējošas.<ref name="Britannica" /> Internets valstī kļuva plašāk pieejams kopš 2007. gada, un 2019. gadā jau vairāk nekā 4% valsts iedzīvotāju lietoja Internetu.<ref>[https://data.worldbank.org/indicator/IT.NET.USER.ZS?locations=CF WorldBank: Individuals using the Internet (% of population) - Central African Republic]</ref> Apmēram tāds pats procents valsts iedzīvotāju dzīvo mājās ar elektrību.<ref name="CIA" /> == Saimniecība == [[Attēls:Coton centrafricain.JPG|thumb|Novāktā kokvilna.]] [[Attēls:Manioc transformation.JPG|thumb|[[Manioka]]s apstrāde.]] Sīkā lauksaimniecība kopā ar mežsaimniecību un kalnrūpniecību joprojām ir Centrālāfrikas Republikas ekonomikas pamats, jo aptuveni 60% iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos. Lauksaimniecības nozare rada gandrīz pusi no aprēķinātā IKP, lai gan statistika ir neuzticama valstī, kurā vairums ekonomikas karadarbības dēļ atrodas pelēkajā zonā. Kokmateriāli un dimanti veido lielāko eksporta ieņēmumu daļu, kuriem seko kokvilna. Svarīgi ekonomiskās attīstības ierobežojumi ir CĀR jūras ostu trūkums, slikta transporta sistēma, lielākoties nekvalificēts darbaspēks un nepareizi virzītas makroekonomiskās politikas mantojums. Militārās sadursmes un teritorijas kontroles sadrumstalotība arī grauj saimniecību. Ienākumu sadalījums ir ļoti nevienlīdzīgs, un starptautiskās sabiedrības palīdzība tikai daļēji spēj apmierināt humānās vajadzības. CĀR ir kopīga valūta ar Centrālāfrikas monetāro savienību. Šī valūta - [[Centrālāfrikas franks]] - ir piesaistīta [[eiro]]. Kopš 2009. gada SVF ir cieši sadarbojies ar valdību, lai uzsāktu reformas, kuru rezultāts ir zināms budžeta pārredzamības uzlabojums, taču joprojām pastāv citas problēmas. 2012. gadā Pasaules Banka apstiprināja 125 miljonu dolāru finansējumu transporta infrastruktūrai un reģionālajai tirdzniecībai, koncentrējoties uz maršrutu starp CĀR galvaspilsētu un [[Duala]]s ostu Kamerūnā.<ref name="CIA" /> === Lauksaimniecība === [[Attēls:Bikers transporting goodies.jpg|thumb|Vietējie iedzīvotāji uz šosejas, 2020. gads]] Zemkopības galvenie produkti ir [[kafija]], [[kokvilna]], [[tabaka]], [[manioka]], [[tapioka]], [[jamss]], [[prosa]], [[kukurūza]], [[banāni]]. [[Aramzeme]] aizņem 2,89% teritorijas, ilggadīgās kultūras - 0,13% (2012. gada aprēķins), pastāvīgas ganības - 5%. Apūdeņota zeme: 10 km² (2012). Atlikusī zeme tiek lietota galvenokārt kā neregulāras ganības nomadu lopkopībā.<ref name="CIA" /> Mežos notiek nelegāla un legāla izciršana un tādas pašas medības, pateicoties kurām starp būtiskiem lauksaimniecības produktiem ir arī [[ziloņkauls]] un savvaļas dzīvnieku gaļa. Lopkopība ir mazattīstīta slimības pārnēsājošo [[cece]] mušu lielās izplatības dēļ, turklāt pret lopkopjiem vērsto represiju dēļ lopu skaits pilsoņu kara laikā samazinājies par divām trešdaļām.<ref name="BigEnc" /> Kopš 1950. gadiem valstī attīstīja dīķu zivsaimniecību, un kopējā upju un dīķu nozveja 2003. gadā bija 15 tūkstoši tonnu gadā. === Rūpniecība === Gandrīz neeksistē, izņemot kalnrūpniecību un kokzāģētavas. Ir [[alus]] darītavas, tabakas ražotnes, apavu darbnīcas un [[cukurs|cukura]] rafinēšanas fabrikas, praktiski visas tās koncentrētas ap Bangi. === Transports === [[Attēls:Ubangi river near Bangui.jpg|thumb|Parasti kuģojamā [[Ubangi]] upe pie Bangi]] Transporta sistēma CĀŖ tradicionāli ir centralizēta ap galvaspilsētu Bangi, un kopš 1999. gada astoņi ceļi savieno to ar citām galvenajām valsts pilsētām un Kamerūnu, Čadu un Dienvidsudānu; no tiem ir asfaltēti tikai maksas ceļi (2% no ceļu kopgaruma). Lietus sezonā no jūlija līdz oktobrim daļa ceļu ir neizbraucama. Bangi ir valsts vienīgā upju osta, uz [[Brazavila|Brazavilu]] (Kongo) un [[Zongo]] (Kongo DR) lielāko daļu gada kuģo prāmji. No Brazavilas preces pa dzelzceļu tiek transportētas uz Kongo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ostu [[Puentnuāra|Puentnuāru]]. Upes osta dod lielāko daļu valsts starptautiskās tirdzniecības, un tās kravu apstrādes jauda ir 350 000 tonnu; tās piestātņu garums ir 350 metru. Seklajā periodā (no aprīļa līdz jūlijam) Ubangi no galvaspilsētas uz austrumiem kuģojama tikai kuģiem ar iegrimi mazāk nekā 60 cm, uz Kongo pusi - līdz 180 cm. Bangi Mpoko starptautiskā lidosta ir vienīgā Centrālāfrikas Republikas starptautiskā lidosta. 2014. gadā no tās bija regulāri tiešie lidojumi uz Brazavilu, [[Kasablanka|Kasablanku]], [[Kotonu]], Dualu, [[Kinšasa|Kinšasu]], [[Parīze|Parīzi]] un vēl dažām Āfrikas galvaspilsētām. Vēl valstī ir divas vietējās lidostas ar asfaltētiem skrejceļiem (svarīgākā no tām - Berberati) un ap 40 lidlauku ar dabiskajiem skrejceļiem. Tomēr regulāru vietējo reisu gandrīz nav degvielas piegāžu neparedzamības dēļ.<ref name="Britannica" /> Kopš vismaz 2002. gada ticis plānots pievienot Bangi Transkamerūnas dzelzceļam, taču tas nav nonācis līdz realizācijai un pašlaik valstī darbojošos dzelzceļu nav. 1930.-1962. gadā darbojās 7,5 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Mongo-Zinga Ubangi upes krāču apbraukšanai, kura tika slēgta pēc apvadkanāla izbūves. Pamestā līnija tagad iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma papildu sarakstā.<ref>[https://www.internationalsteam.co.uk/trains/car02.htm Rob Dickinson: Extant Steam in the Central African Republic, 2012.]</ref><ref>[http://whc.unesco.org/en/tentativelists/4007/ Les vestiges du train de Zinga. UNESCO website]</ref> 1958. gadā parādījās plāns saistīt Bangi ar Čadu 870 km garā dzelzceļa līnijā, taču neatkarības pasludināšana pārvilka projektam svītru.<ref>Neil Robinson World Rail Atlas and Historical Summary 7 = North, East and Central Africa. 2009. ISBN 978-954-92184-3-5</ref> === Ārējā tirdzniecība === 2017. gadā imports pārsniedza eksportu gandrīz četrkārtīgi. Eksporta preces - dimanti, kokmateriāli, kokvilna, kafija. 31% eksporta iet uz Franciju, 16% - uz [[Burundi]], 12% - uz Ķīnu, 10% - uz Kamerūnu, 8% - uz [[Austrija|Austriju]]. Importēta visvairāk tika pārtika, apģērbi un audumi, mašīnas, naftas produkti, ķīmijas preces un farmaceitika. Lielākie importa partneri bija Francija (17%), ASV (12%), [[Indija]] (11,5%), Ķīna (8%).<ref name="CIA" /> Tiek uzskatīts, ka vairāk par pusi dimantu valstī tiek iegūts un eksportēts nelegāli,<ref>[https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/459721563221464687/central-african-republic-systematic-country-diagnostic-priorities-for-ending-poverty-and-boosting-shared-prosperity "Central African Republic – Systematic Country Diagnostic : Priorities for Ending Poverty and Boosting Shared Prosperity".] The World Bank. Washington, D.C.: 1–96 19 June 2019</ref> zelta nelegālais eksports pārsniedz legālo vairākkārtīgi. Valsts legālā eksporta kopējā vērtība 2017. gadā bija ap 100 miljoniem dolāru, importa ap 400 miljoniem dolāru (salīdzināšanai, Latvijas - 12 un 16 miljardi dolāru).<ref name="CIA" /> === Dabas resursi === Iegūstami [[dimanti]] (g.k. upju aluviālajos nogulumos pie [[Koto (upe)|Koto]], [[Lobaje]]s un [[Mambere]]s upēm), [[Urāns (elements)|urāns]] (Bakumas raktuves 900 km uz ZA no Bangi), kokmateriāli, [[zelts]] (Pasendro raktuves valsts centrā, ziemeļos no Bambari u.c.), [[nafta]], hidroenerģija. Mazos daudzumos iegūst [[dzelzs]] (Boguinā), [[mangāns|mangāna]], [[alva]]s un [[varš|vara]] rūdu (Ngadē).<ref name="BigEnc" /> Lielāko daļu elektroenerģijas valstī iegūst no [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]].<ref name="Britannica" /> Kopējie atjaunojamie ūdens resursi: 141 km³ gadā, no tiem 56 km³ [[gruntsūdeņi]].<ref name="BigEnc" /> Saldūdens novadīšana (mājsaimniecību / rūpniecības / lauksaimniecības vajadzībām): kopā — 0,07 km³/gadā (83% / 17% / 1%); uz vienu iedzīvotāju — 17,42 m³/gadā (2005) Valsts novērtētie naftas krājumi ir 5 miljardi [[barels|barelu]], izpētītie — 1 miljards. Ieguve pilsoņu kara dēļ gandrīz netiek veikta. === Dabas aizsardzība === [[Attēls:Dzanga.jpg|thumb|Ziloņi Dzangas-Sangas nacionālajā parkā]] CĀR var lepoties ar pasaulē vismazāko gaismas piesārņojumu naktīs (2008. gada dati).<ref>National Geographic Magazine, November 2008</ref> Valsts DR daļā atrodas [[Dzangas-Sangas nacionālais parks]], kurš pazīstams ar ziloņiem un gorillām. [[Manovo-Gundas Senflorī nacionālais parks]] ziemeļos ir [[UNESCO Pasaules mantojuma vieta]] ar daudzveidīgu savannas faunu, taču smagi cietis no karadarbības un humanitārās krīzes. Tas pats attiecas uz austrumos pie Sudānas robežas izvietoto [[Bamingi-Bangorānas nacionālais parks|Bamingi-Bangorānas nacionālo parku]]. Kopējā aizsargājamā dabas teritorija aizņem 11% valsts.<ref name="BigEnc" /> Tūrisma infrastruktūras šajos parkos nav.<ref name="IndoAfrica" /> === Tūrisms === Līdz 2013. gadam valstī bija neliels tūrisma sektors, kas pamatojās uz dabas objektu apskati - nacionālie parki, [[Boali]] ūdenskritumi, safari. Drošas pārvietošanās grūtības pēc šī laika tūrismu praktiski apturējušas.<ref>[https://www.lonelyplanet.com/central-african-republic Lonely Planet. Central African Republic travel]</ref> == Skatīt arī == * [[Centrālāfrikas vadītāji]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Centrālāfrikas Republika| ]] cjomhauwvde5zwa7hqkmzu1vy7k5o8s 0 8161 4464599 4378363 2026-05-06T12:12:29Z ~2026-27522-29 145007 zelis jauns nosaukums 4464599 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Citas nozīmes|latviešu rokgrupu|Līvi (nozīmju atdalīšana)|Līvi}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Līvi | Attēls = Grupa Līvi logo.jpg | Att_izm = 250 | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Žanrs = [[Smagais roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] | Gadi = 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://www.livi.lv livi.lv] | Dalībnieki = {{ubl|[[Ainars Virga]]|[[Guntars Mucenieks]]|[[Jānis Buķelis]]|[[Henrijs Mucenieks]]|[[Edgars Silacērps]]|[[Ilvars Manfelds]]|[[Aleksejs Balinskis]]}} | Bij_dalībnieki = {{ubl|[[Aivars Brīze]]|[[Andris Krūziņš]]|[[Dainis Virga]]|[[Edijs Šnipke]]|[[Elmārs Cielavs]]|[[Ēriks Ķiģelis]]|[[Igo (mūziķis)|Igo]]|[[Ingrīda Pavītola]]|[[Jānis Grodums]]|[[Juris Pavītols]]|[[Laimis Rācenājs]]|[[Māris Zīlmanis]]|[[Mārtiņš Bērtulis]]|[[Modris Šterns]]|[[Regīna Sieka]]|[[Tālis Pusbarnieks]]|[[Tomass Kleins]]|[[Valdis Skujiņš]]|[[Valdis Štarks]]|[[Vilnis Krieviņš]]}} }} '''Līvi''' ir latviešu [[roks|roka]] grupa [[Liepāja|Liepājā]], kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,<ref name=":0">Žurnāls ''Liesma'', 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB</ref> bet mēģinājumus kā '''Jura Pavītola grupa''' sāka jau 1971. gadā.<ref name=":0" /> Tā tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Latvijas rokgrupām, kas noteikusi tā sauktā "Liepājas roka" skanējumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/105634|title=“Līvi”|last=Mazvērsīte|first=Daiga|authorlink=Daiga Mazvērsīte|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-08|language=lv}}</ref> ir vienīgā rokgrupa [[Latvija|Latvijā]], kurai ir uzcelts piemineklis.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/liepaja-izaudzis-spoku-koks.a96504 Liepājā izaudzis Spoku koks]</ref> Līdz ar grupas līdera [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] nāvi 2010. gada 15. jūnijā,<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/muziba-aizgajis-janis-grodums Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)]</ref> [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". Tomēr 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem".<ref name="izdots-jana-groduma-pieminas-albums-nezales-neiznikst">[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/209916?ref=theme Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Grupu ar šādu nosaukumu izveidoja [[Juris Pavītols]] [[1972|1971]]. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.{{fact}} Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā. === 1974—1982 === 1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā ''[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]''. Tajā teikts: <nowiki>''</nowiki>Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks — «Līvi».''<ref name=":0" /> Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā [[Metalurgu kultūras pils|Metalurgu kultūras pilī]], 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot [[Ēriks Ķiģelis|Ēriku Ķiģeli]], [[Andris Krūziņš|Andri Krūziņu]] no bijušās [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] grupas "[[2XBBM]]", kā arī pils direktores [[Ausma Groduma|Ausmas Grodumas]] dēlu [[Jānis Grodums|Jāni Grodumu]]. 1976. gadā grupā spēlēja [[Juris Pavītols]], [[Ēriks Ķiģelis]], [[Ingrīda Pavītola]], [[Jānis Grodums]] un [[Andris Krūziņš]]. 1977. gadā grupai pievienojās [[Regīna Sieka]]. 1978. pievienojās [[Modris Šterns]], jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais [[Ēriks Ķiģelis]], kurš dibināja grupu [[Corpus]]. 1979. gadā grupu pameta [[Andris Krūziņš]], bet 1980. tai pievienojās [[Laimis Rācenājs]]. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo [[Igo (mūziķis)|Igo]], kurš kļuva par Līvu vokālistu, un [[Vilnis Krieviņš|Vilni Krieviņu]]. 1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai [[Credo (grupa)|Credo]]. 1981. gadā grupu pameta [[Laimis Rācenājs]]. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra [[Vladimirs Kaupužs|Vladimira Kaupuža]] pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs [[Juris Pavītols]] no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu [[Saime (grupa)|SAIME]]. Savukārt grupai pievienojās [[Tālis Pusbarnieks]], grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte". === 1983—1985 === 1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks, Vilnis Krieviņš un Igo, kurus nomainīja grupas jaunais solists Aivars Brīze un bundzinieks Valdis Štarks. 1985. gadā grupa izdeva albumu [[Iedomu Pilsēta]]. 1984. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada 3. oktobrī, dažas dienas pēc viņa dziesmu cikla "Kurzemei - saules ceļš" autokatastrofā bojā gāja [[Ēriks Ķiģelis]], kā arī grupu pameta [[Modris Šterns]]. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. {{fact}} === 1986—1989 === 1986. gadā grupa turpināja darbību. Tās jaunais līderis bija soloģitārists [[Ainars Virga]] un tajā spēlēja [[Jānis Grodums]], [[Ainars Virga]], [[Aivars Brīze]], [[Guntars Mucenieks]], [[Valdis Štarks]], [[Ingrīda Pavītola]]. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta [[Ingrīda Pavītola]] un Valdis Štarks. Štarka vietā nāca [[Dainis Virga]]. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, kā arī tajā pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88 un ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās ģitārists [[Tomass Kleins]], bet 1991.gadā uz laiku to pameta [[Ainars Virga]], kurš kopā ar [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga". === 1989—2003 === 1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā [[Guntars Mucenieks]] uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē ''Līvi dzīvi'' pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja [[Aivars Brīze]]. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu "[[Viva]]". 2000. gadā grupa ierakstīja albumu [[2001. gads|2001]]. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija ''Līvi Zelts 1''. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja [[Dainis Virga]] un grupu pameta [[Tomass Kleins]]. === 2003—2010 === 2004. gadā grupa ierakstīja albumu "[[Pāri visam]]", kā arī DVD [[kopā]] ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca [[Edijs Šņipke|Edijs Šnipke]], atgriezās [[Guntars Mucenieks]]. 2006. gadā grupa svinēja 30 gadu jubileju un uzstājās savā koncertā ''Līvi Fest,'' kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet uz brīdi atgriezās Tomass Kleins. 2007. gadā grupu pameta [[Ainars Virga]], tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā [[Saldus Saule]]. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem [[Jānis Grodums]] un [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu. 2013. gada 22. oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze. Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu. === 2016—pašlaik === 2016. gadā grupa zem nosaukuma "Līvi un Zelis" izdeva dziesmu "Pēdas zem palodzes", kā arī pēc 10 gadu pārtraukuma sarīkoja festivālu "LīviFest 2". 2017. gadā grupa ar jaunu sastāvu atsāka darbību un izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem". 2019. gada pavasarī grupa izdeva studijas albumu "Pluss mīnuss"<ref name="izdots-jana-groduma-pieminas-albums-nezales-neiznikst" /> Grupa jaunā sastāvā turpināja izpildīt Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No 2016. gada grupa spēlē šādā sastāvā - Jānis Buķelis (vokāls), Ainars Virga (ģitāra, balss), Henrijs Mucenieks (ģitāra, balss), Guntars Mucenieks (taustiņinstrumenti, balss), Edgars Silacērps (basģitāra, balss), Aleksejs Balinskis (saksofons), Ilvars Manfelds (bungas). 2024. gadā grupas dibinātājs Juris Pavītols izteica iebildumus pret to, ka grupa turpina izmantot šo nosaukumu, lai gan tās sastāvs ir daļēji mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/_livu_-dibinatajs-pavitols-skandalejas-ar-virgu-partrauc-so-nekaunibas-straumi-64610/|title=Līvu dibinātājs Pavītols skandalējas ar Virgu: Pārtrauc šo nekaunības straumi!|website=www.santa.lv|access-date=2024-04-13}}</ref> Viņš arī patentējis uz sava vārda grupas nosaukumu, lai liegtu tā lietošanu pašreizējiem "Līviem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/muzika/juris-pavitols-patentejis-livus-ainars-virga-nekomente/|title=Juris Pavītols patentējis “Līvus”, Ainars Virga nekomentē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> == Grupas dalībnieki == === Sākotnējais sastāvs === * [[Juris Pavītols]] ([[ģitāra]], [[vokāls|balss]]) <small>(1971—1983)</small> * [[Raimonds Gabaliņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1971—1973)</small> * Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) <small>(1971—1972, 1974)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] (balss) <small>(1972—1987)</small> * Valdis Skujiņš (basģitāra) <small>(1972—1974)</small> * Egils Zakovics (sitamie instrumenti) <small>(1973—1974)</small> * Viktors Zakovics (ģitāra) <small>(1973—1974)</small> * Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) <small>(1973)</small> * [[Aivars Hermanis]] (ģitāra) <small>(1973)</small> * [[Jānis Grodums]] (basģitāra, balss) <small>(1976—2010)</small> * [[Andris Krūziņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1976—1979)</small> * [[Ēriks Ķiģelis]] (ģitāra, balss) <small>(1976—1978, 1980—1985)</small> * [[Regīna Sieka]] (balss) <small>(1977—1980)</small> * [[Modris Šterns]] <small>(1978—1980, 1982—1985)</small> * [[Laimis Rācenājs]] (balss) <small>(1979—1981)</small> * [[Igo (mūziķis)|Igo]] (balss) <small>(1980—1985)</small> * [[Vilnis Krieviņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1980—1985, 2004—2010)</small> * [[Tālis Pusbarnieks]] <small>(1982—1984)</small> * [[Aivars Brīze]] (balss) <small>(1985—1997)</small> * [[Elmārs Cielavs]] <small>(1985)</small> * [[Valdis Štarks]] <small>(1985—1987)</small> * [[Ainars Virga]] (ģitāra, balss) <small>(1986—2010; 2017—pašlaik)</small> * [[Guntars Mucenieks]] (taustiņinstrumenti) <small>(1986—1991; 2004—2010; 2017—pašlaik)</small> * [[Dainis Virga]] (sitamie instrumenti) <small>(1987—2003)</small> * [[Tomass Kleins]] (ģitāra) <small>(1989—2003, 2008—2009)</small> * [[Māris Zīlmanis]] <small>(2004—2007)</small> * [[Edijs Šnipke]] <small>(2004—2007)</small> * [[Mārtiņš Bērtulis]] <small>(2007—2008)</small> * [[Henrijs Mucenieks]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Jānis Buķelis]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Aleksejs Balinskis]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Edgars Silacērps]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Ilvars Manfelds]] <small>(2016-pašlaik)</small> == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[Aprīļa pilieni]]'' (EP) (1984) * ''[[Iedomu pilsēta]]'' (1986) * ''[[Kurzemei — saules ceļš]]'' (1988) * ''[[K.M.K.V.P.]]'' (1996) * ''[[Viva (albums)|Viva]]'' (1998) * ''[[2001 (albums)|2001]]'' (2000) * ''[[Pāri visam]]'' (2004) * ''[[Pluss mīnuss]]'' (2019) * ''[[Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets]]'' (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/166160/240-juris-pavitols-albums-livi-sakums-liecinieka-spogulportrets-2022 |title=# 240 Juris Pavītols - albums "Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets" (2022) |access-date={{dat|2024|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221130152504/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/166160/240-juris-pavitols-albums-livi-sakums-liecinieka-spogulportrets-2022 }}</ref> * ''[[Dziesma no akmens laikmeta]]'' [1978-1982] (2025) ;Koncertieraksti * ''[[Līvi dzīvi]]'' (1994) * ''[[Spoku koks]]'' (1994) * ''[[Bez štepseļiem]]'' (2017) ;Izlases * ''[[Karogi (albums)|Karogi]]'' (1994) * ''[[20 gadu jubilejas izdevums]]'' (box set) (1996) * ''[[Bailes par ziņģēm]]'' (1997) * ''[[Līvi Zelts I]]'' (2002) * ''[[Dziesmu izlase 1995-2005]]'' (2005) * ''[[Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni]]'' (2006) * ''[[Kurzemei - saules ceļš + Līvi dzīvi|Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi]]'' (2006) * ''[[Nezāles neiznīkst]]'' (2010) === Videogrāfija === * ''Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD'' (2005) * ''Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD'' (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051220134640/http://www.livi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927074150/http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=10990 Draugiem.lv profils] {{lv ikona}} {{DEFAULTSORT:Livi}} [[Kategorija:Līvi (grupa)| ]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] sx8hsm8wbx74wlcrv75pgybrydho89h 4464606 4464599 2026-05-06T12:27:32Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27522-29|~2026-27522-29]] ([[User talk:~2026-27522-29|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4464599 4464606 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Citas nozīmes|latviešu rokgrupu|Līvi (nozīmju atdalīšana)|Līvi}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Līvi | Attēls = Grupa Līvi logo.jpg | Att_izm = 250 | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Žanrs = [[Smagais roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] | Gadi = 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://www.livi.lv livi.lv] | Dalībnieki = {{ubl|[[Ainars Virga]]|[[Guntars Mucenieks]]|[[Jānis Buķelis]]|[[Henrijs Mucenieks]]|[[Edgars Silacērps]]|[[Ilvars Manfelds]]|[[Aleksejs Balinskis]]}} | Bij_dalībnieki = {{ubl|[[Aivars Brīze]]|[[Andris Krūziņš]]|[[Dainis Virga]]|[[Edijs Šnipke]]|[[Elmārs Cielavs]]|[[Ēriks Ķiģelis]]|[[Igo (mūziķis)|Igo]]|[[Ingrīda Pavītola]]|[[Jānis Grodums]]|[[Juris Pavītols]]|[[Laimis Rācenājs]]|[[Māris Zīlmanis]]|[[Mārtiņš Bērtulis]]|[[Modris Šterns]]|[[Regīna Sieka]]|[[Tālis Pusbarnieks]]|[[Tomass Kleins]]|[[Valdis Skujiņš]]|[[Valdis Štarks]]|[[Vilnis Krieviņš]]}} }} '''Līvi''' ir latviešu [[roks|roka]] grupa [[Liepāja|Liepājā]], kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,<ref name=":0">Žurnāls ''Liesma'', 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB</ref> bet mēģinājumus kā '''Jura Pavītola grupa''' sāka jau 1971. gadā.<ref name=":0" /> Tā tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Latvijas rokgrupām, kas noteikusi tā sauktā "Liepājas roka" skanējumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/105634|title=“Līvi”|last=Mazvērsīte|first=Daiga|authorlink=Daiga Mazvērsīte|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-08|language=lv}}</ref> ir vienīgā rokgrupa [[Latvija|Latvijā]], kurai ir uzcelts piemineklis.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/liepaja-izaudzis-spoku-koks.a96504 Liepājā izaudzis Spoku koks]</ref> Līdz ar grupas līdera [[Jānis Grodums|Jāņa Groduma]] nāvi 2010. gada 15. jūnijā,<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/muziba-aizgajis-janis-grodums Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)]</ref> [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". Tomēr 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem".<ref name="izdots-jana-groduma-pieminas-albums-nezales-neiznikst">[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/209916?ref=theme Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Grupu ar šādu nosaukumu izveidoja [[Juris Pavītols]] [[1972|1971]]. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.{{fact}} Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā. === 1974—1982 === 1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā ''[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]''. Tajā teikts: <nowiki>''</nowiki>Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks — «Līvi».''<ref name=":0" /> Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā [[Metalurgu kultūras pils|Metalurgu kultūras pilī]], 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot [[Ēriks Ķiģelis|Ēriku Ķiģeli]], [[Andris Krūziņš|Andri Krūziņu]] no bijušās [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] grupas "[[2XBBM]]", kā arī pils direktores [[Ausma Groduma|Ausmas Grodumas]] dēlu [[Jānis Grodums|Jāni Grodumu]]. 1976. gadā grupā spēlēja [[Juris Pavītols]], [[Ēriks Ķiģelis]], [[Ingrīda Pavītola]], [[Jānis Grodums]] un [[Andris Krūziņš]]. 1977. gadā grupai pievienojās [[Regīna Sieka]]. 1978. pievienojās [[Modris Šterns]], jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais [[Ēriks Ķiģelis]], kurš dibināja grupu [[Corpus]]. 1979. gadā grupu pameta [[Andris Krūziņš]], bet 1980. tai pievienojās [[Laimis Rācenājs]]. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo [[Igo (mūziķis)|Igo]], kurš kļuva par Līvu vokālistu, un [[Vilnis Krieviņš|Vilni Krieviņu]]. 1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai [[Credo (grupa)|Credo]]. 1981. gadā grupu pameta [[Laimis Rācenājs]]. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra [[Vladimirs Kaupužs|Vladimira Kaupuža]] pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs [[Juris Pavītols]] no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu [[Saime (grupa)|SAIME]]. Savukārt grupai pievienojās [[Tālis Pusbarnieks]], grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte". === 1983—1985 === 1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks, Vilnis Krieviņš un Igo, kurus nomainīja grupas jaunais solists Aivars Brīze un bundzinieks Valdis Štarks. 1985. gadā grupa izdeva albumu [[Iedomu Pilsēta]]. 1984. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada 3. oktobrī, dažas dienas pēc viņa dziesmu cikla "Kurzemei - saules ceļš" autokatastrofā bojā gāja [[Ēriks Ķiģelis]], kā arī grupu pameta [[Modris Šterns]]. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. {{fact}} === 1986—1989 === 1986. gadā grupa turpināja darbību. Tās jaunais līderis bija soloģitārists [[Ainars Virga]] un tajā spēlēja [[Jānis Grodums]], [[Ainars Virga]], [[Aivars Brīze]], [[Guntars Mucenieks]], [[Valdis Štarks]], [[Ingrīda Pavītola]]. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta [[Ingrīda Pavītola]] un Valdis Štarks. Štarka vietā nāca [[Dainis Virga]]. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, kā arī tajā pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88 un ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās ģitārists [[Tomass Kleins]], bet 1991.gadā uz laiku to pameta [[Ainars Virga]], kurš kopā ar [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga". === 1989—2003 === 1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā [[Guntars Mucenieks]] uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē ''Līvi dzīvi'' pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja [[Aivars Brīze]]. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu "[[Viva]]". 2000. gadā grupa ierakstīja albumu [[2001. gads|2001]]. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija ''Līvi Zelts 1''. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja [[Dainis Virga]] un grupu pameta [[Tomass Kleins]]. === 2003—2010 === 2004. gadā grupa ierakstīja albumu "[[Pāri visam]]", kā arī DVD kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca [[Edijs Šņipke|Edijs Šnipke]], atgriezās [[Guntars Mucenieks]]. 2006. gadā grupa svinēja 30 gadu jubileju un uzstājās savā koncertā ''Līvi Fest,'' kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet uz brīdi atgriezās Tomass Kleins. 2007. gadā grupu pameta [[Ainars Virga]], tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā [[Saldus Saule]]. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem [[Jānis Grodums]] un [[Ainars Virga]] paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu. 2013. gada 22. oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze. Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu. === 2016—pašlaik === 2016. gadā grupa zem nosaukuma "Līvi un Buks" izdeva dziesmu "Pēdas zem palodzes", kā arī pēc 10 gadu pārtraukuma sarīkoja festivālu "LīviFest 2". 2017. gadā grupa ar jaunu sastāvu atsāka darbību un izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem". 2019. gada pavasarī grupa izdeva studijas albumu "Pluss mīnuss"<ref name="izdots-jana-groduma-pieminas-albums-nezales-neiznikst" /> Grupa jaunā sastāvā turpināja izpildīt Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No 2016. gada grupa spēlē šādā sastāvā - Jānis Buķelis (vokāls), Ainars Virga (ģitāra, balss), Henrijs Mucenieks (ģitāra, balss), Guntars Mucenieks (taustiņinstrumenti, balss), Edgars Silacērps (basģitāra, balss), Aleksejs Balinskis (saksofons), Ilvars Manfelds (bungas). 2024. gadā grupas dibinātājs Juris Pavītols izteica iebildumus pret to, ka grupa turpina izmantot šo nosaukumu, lai gan tās sastāvs ir daļēji mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/_livu_-dibinatajs-pavitols-skandalejas-ar-virgu-partrauc-so-nekaunibas-straumi-64610/|title=Līvu dibinātājs Pavītols skandalējas ar Virgu: Pārtrauc šo nekaunības straumi!|website=www.santa.lv|access-date=2024-04-13}}</ref> Viņš arī patentējis uz sava vārda grupas nosaukumu, lai liegtu tā lietošanu pašreizējiem "Līviem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/muzika/juris-pavitols-patentejis-livus-ainars-virga-nekomente/|title=Juris Pavītols patentējis “Līvus”, Ainars Virga nekomentē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> == Grupas dalībnieki == === Sākotnējais sastāvs === * [[Juris Pavītols]] ([[ģitāra]], [[vokāls|balss]]) <small>(1971—1983)</small> * [[Raimonds Gabaliņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1971—1973)</small> * Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) <small>(1971—1972, 1974)</small> * [[Ingrīda Pavītola]] (balss) <small>(1972—1987)</small> * Valdis Skujiņš (basģitāra) <small>(1972—1974)</small> * Egils Zakovics (sitamie instrumenti) <small>(1973—1974)</small> * Viktors Zakovics (ģitāra) <small>(1973—1974)</small> * Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) <small>(1973)</small> * [[Aivars Hermanis]] (ģitāra) <small>(1973)</small> * [[Jānis Grodums]] (basģitāra, balss) <small>(1976—2010)</small> * [[Andris Krūziņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1976—1979)</small> * [[Ēriks Ķiģelis]] (ģitāra, balss) <small>(1976—1978, 1980—1985)</small> * [[Regīna Sieka]] (balss) <small>(1977—1980)</small> * [[Modris Šterns]] <small>(1978—1980, 1982—1985)</small> * [[Laimis Rācenājs]] (balss) <small>(1979—1981)</small> * [[Igo (mūziķis)|Igo]] (balss) <small>(1980—1985)</small> * [[Vilnis Krieviņš]] (sitamie instrumenti) <small>(1980—1985, 2004—2010)</small> * [[Tālis Pusbarnieks]] <small>(1982—1984)</small> * [[Aivars Brīze]] (balss) <small>(1985—1997)</small> * [[Elmārs Cielavs]] <small>(1985)</small> * [[Valdis Štarks]] <small>(1985—1987)</small> * [[Ainars Virga]] (ģitāra, balss) <small>(1986—2010; 2017—pašlaik)</small> * [[Guntars Mucenieks]] (taustiņinstrumenti) <small>(1986—1991; 2004—2010; 2017—pašlaik)</small> * [[Dainis Virga]] (sitamie instrumenti) <small>(1987—2003)</small> * [[Tomass Kleins]] (ģitāra) <small>(1989—2003, 2008—2009)</small> * [[Māris Zīlmanis]] <small>(2004—2007)</small> * [[Edijs Šnipke]] <small>(2004—2007)</small> * [[Mārtiņš Bērtulis]] <small>(2007—2008)</small> * [[Henrijs Mucenieks]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Jānis Buķelis]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Aleksejs Balinskis]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Edgars Silacērps]] <small>(2016-pašlaik)</small> * [[Ilvars Manfelds]] <small>(2016-pašlaik)</small> == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[Aprīļa pilieni]]'' (EP) (1984) * ''[[Iedomu pilsēta]]'' (1986) * ''[[Kurzemei — saules ceļš]]'' (1988) * ''[[K.M.K.V.P.]]'' (1996) * ''[[Viva (albums)|Viva]]'' (1998) * ''[[2001 (albums)|2001]]'' (2000) * ''[[Pāri visam]]'' (2004) * ''[[Pluss mīnuss]]'' (2019) * ''[[Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets]]'' (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/166160/240-juris-pavitols-albums-livi-sakums-liecinieka-spogulportrets-2022 |title=# 240 Juris Pavītols - albums "Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets" (2022) |access-date={{dat|2024|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221130152504/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/166160/240-juris-pavitols-albums-livi-sakums-liecinieka-spogulportrets-2022 }}</ref> * ''[[Dziesma no akmens laikmeta]]'' [1978-1982] (2025) ;Koncertieraksti * ''[[Līvi dzīvi]]'' (1994) * ''[[Spoku koks]]'' (1994) * ''[[Bez štepseļiem]]'' (2017) ;Izlases * ''[[Karogi (albums)|Karogi]]'' (1994) * ''[[20 gadu jubilejas izdevums]]'' (box set) (1996) * ''[[Bailes par ziņģēm]]'' (1997) * ''[[Līvi Zelts I]]'' (2002) * ''[[Dziesmu izlase 1995-2005]]'' (2005) * ''[[Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni]]'' (2006) * ''[[Kurzemei - saules ceļš + Līvi dzīvi|Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi]]'' (2006) * ''[[Nezāles neiznīkst]]'' (2010) === Videogrāfija === * ''Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD'' (2005) * ''Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD'' (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051220134640/http://www.livi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070927074150/http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=10990 Draugiem.lv profils] {{lv ikona}} {{DEFAULTSORT:Livi}} [[Kategorija:Līvi (grupa)| ]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] m4tsq028dlcjf692vequxq6jh10ulix 0 9846 4464920 4464096 2026-05-07T09:56:04Z Kikos 3705 /* Pietekas */ 4464920 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Lielupe]]s satekupi|Mūsa (nozīmju atdalīšana)|Mūsa}} {{Upes infokaste | nosaukums = Mūsa | citvalsts = Lietuva | citnosaukums = Mūša | citvaloda = lt | citvaloriģin = Mūša | attēls = Mūsa pie Bauskas 1999-07-10.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mūsa pie [[Bauska]]s | karte = Latvijas upe Musa karte.png | kartes_paraksts = Mūsa, [[Lielupe]] un [[Babītes ezers]] | kartes_izmērs = | izteka = [[Mūšas tīrelis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Lielupe]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=12 | sāk_plat_s=38 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=13 | sāk_gar_s=01 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=24 | iet_plat_s=10 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=09 | iet_gar_s=35 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}}<br />{{LAT}} | garums = 164 | garums_latvijā = 26 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 73 | caurtece = | gada_notece = 0,83 | baseins = 5320,0 | baseins_latvijā = 151,5 | pietekas = [[Lēvene (upe)|Lēvene]], [[Pīvesa]] }} '''Mūsa''' ir viena no [[Lielupe]]s satekupēm. [[Upe]] sākas [[Lietuva]]s teritorijā. Aiz [[Bauskas pils|Bauskas pilsdrupām]], Mūsai satekot ar [[Mēmele|Mēmeli]], rodas [[Lielupe]]. == Upes raksturojums == Upe ir mierīga, tās krasti vietām ir aizauguši. Tuvāk [[Bauska]]i upes krasti kļūst stāvāki. Tā ir sena [[Zemgale (valsts)|zemgaļu valsts]], vēlāk Livonijas-Lietuvas robežupe. Arī mūsdienās tā plūst 15 - 30 km attālumā no [[Latvijas - Lietuvas robeža]]s, pie kam Latvijas teritorijā tās garums ir tikai 20 km, bet 6 km tā ir robežupe. == Pietekas == {{columns |width=250px |col1= '''Kreisā krasta''' * Kamate (17 km) |col2= '''Labā krasta''' * Einauta (17 km) * Kūra (20 km) * Vilkvede (21 km) * Voverķe (23 km) * Tautine (17 km) * Kulpe (26 km) * Šilade (34 km) * Pala (19 km) * Lašmene (18 km) * [[Kroja (Mūsas pieteka)|Kroja]] (51 km) * [[Dauģīvene]] (61 km) * Mažupe (37 km) * [[Lēvene (upe)|Lēvene]] (140 km) * [[Pīvesa]] (93 km) * Jiešmene (27 km) * [[Tatula]] (65 km) * [[Ceraukste (upe)|Ceraukste]] (30 km) }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lielupes pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bauskas novada upes]] [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Brunavas pagasts]] [[Kategorija:Ceraukstes pagasts]] [[Kategorija:Mūsa]] [[Kategorija:Bauska]] j56eok02zi5pw6fjsrq4bt287t166id 0 9858 4464727 4187602 2026-05-06T18:01:27Z ~2026-27437-55 145019 gramatisks labojums 4464727 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Erithacus rubecula (Marek Szczepanek).jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | dzimta = Muscicapidae | dzimta_lv = Mušķērāju dzimta | apakšdzimta = Erithacinae |apakšdzimta_lv = Sarkanrīklīšu apakšdzimta | ģints = Erithacus | ģints_lv = Sarkanrīklītes | ģints_r = Sarkanrīklīte | suga = Erithacus rubecula | suga_lv = Sarkanrīklīte | binomial = Erithacus rubecula <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Sarkanrīklīte''' (''Erithacus rubecula'') ir [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams, mazs [[mušķērāju dzimta]]s (''Muscicapidae'') [[dziedātājputns]]. Tā ir vienīgā suga '''sarkanrīklīšu ģintī''' (''Erithacus'').<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/chats/ World Bird List: Chats, Old World flycatchers, 2020]</ref> Izdala 9 sarkanrīklīšu [[pasuga]]s,<ref name=world/> no kurām [[Latvija|Latvijā]] mitinās nominālā pasuga ''E. r. rubecula''. Sarkanrīklītes ir gan [[gājputni]], gan [[nometnieki]],<ref name=iuc/> Latvijā lielākā daļa ir gājputni.<ref name=putni/> Sarkanrīklīte ir [[Lielbritānija]]s valsts [[Nacionālo putnu uzskaitījums|nacionālais putns]].<ref>[http://brivalatvija.lv/sakumlapa/jau-50-gadus-latvijas-nacionalais-putns--balta-cielava- Jau 50 gadus Latvijas nacionālais putns – baltā cielava]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Erithacus_rubecula_EM1B1449_(39580930510).jpg|thumb|left|240px|Sarkanrīklīte sastopama viscaur [[Eiropa|Eiropā]]]] Sarkanrīklīte sastopama viscaur [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Islande|Islandi]]. Mājo arī [[Āzija]]s rietumos ([[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijā]], [[Anatolija|Mazāzijas pussalā]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]]) un [[Āfrika]]s pašos ziemeļos.<ref name=world/><ref name=iuc/> == Latvijā == Sarkanrīklīte [[Latvija|Latvijā]] bieži ligzdo, caurceļo un nelielā skaitā ziemo, iespējams, pēdējos gados ziemotāju skaits pieaug.<ref name=putni>[http://www.putni.lv/erirub.htm Putni LV: Sarkanrīklīte Erithacus rubecula]</ref> Latvijas putni ziemo pārsvarā Eiropas rietumos un dienvidos. Latvijā mitinās jauktos, kā arī [[lapkoki|lapkoku]] [[mežs|mežos]], [[dārzs|dārzos]] un [[parks|parkos]]. [[Ziema]]s laikā nereti sastopama [[cilvēks|cilvēku]] mājokļu tuvumā, parasti arī neaizsalušu ūdeņu tuvumā. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/download/Putni_daba_2010_1-2_GALA_22-27_Uzskaites.pdf |title=Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados |access-date={{dat|2011|03|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160809140722/http://www.lob.lv/download/Putni_daba_2010_1-2_GALA_22-27_Uzskaites.pdf |archivedate={{dat|2016|08|09||bez}} }}</ref> Ziemo apmēram 500—1000 īpatņi.<ref name=putni/> == Izskats == [[Attēls:Erithacus_rubecula_(26165611476).jpg|thumb|240px|Sarkanrīklītes galvenā pazīme ir oranži sārtais apspalvojums rīkles daļā un galvas priekšpusē]] [[Attēls:European-Robin.jpg|thumb|240px|Nometnieku populācijās tēviņš visu ziemu uzturas ligzdošanas teritorijā]] [[Attēls:European_robin_(Erithacus_rubecula)_juvenile.jpg|thumb|240px|Jaunie putni ir raibumoti brūni]] [[Attēls:Erithacus.rubecula.-.lindsey.jpg|thumb|240px|Sarkanrīklītes ligzda]] [[Attēls:Erithacus_rubecula_eggs.JPG|thumb|240px|Sarkanrīklītes olas]] Sarkanrīklīte ir neliela auguma, apaļīgs dziedātājputns. Ķermeņa garums 13—14 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 20—22 cm, svars 14—25 [[grams|g]].<ref name=garden>[http://www.garden-birds.co.uk/birds/robin.html British Garden Birds: (European) Robin]</ref><ref name=alive>[https://www.hbw.com/species/european-robin-erithacus-rubecula Alive: European Robin (Erithacus rubecula)]</ref> Tās galvenā pazīme — oranži sārtais apspalvojums [[rīkle]]s un krūšu daļā un [[galva]]s priekšpusē. Vaigus ieskauj pelēka josla. Mugurpuse ir pelēkbrūna, vēders balts. Abi dzimumi izskatās ļoti līdzīgi, lai gan (ne vienmēr) mātītei uz pieres veidojas brūnpelēks "V" veida laukums, tēviņam "U" veida. Abiem dzimumiem ir brūns [[knābis]] un [[kāja]]s.<ref name=garden/> Kad jaunie [[putns|putni]] pamet [[ligzda|ligzdu]], to apspalvojums ir raibumoti brūns. Raibumotais apspalvojums sāk izzust, kad putns ir apmēram 2—3 mēnešus vecs.<ref name=garden/> Sarkanrīklītei nedaudz līdzīgs ir [[svilpis]] (''Pyrrhula pyrrhula'') no [[žubīšu dzimta]]s, kas ir lielāks, ar melni krāsotu galvas pakauša daļu. == Uzvedība == Sarkanrīklīte atkarībā no izplatības reģiona mājo [[skujkoki|skujkoku]] vai [[lapkoki|lapkoku]] mežos, uzturoties pameža krūmos vai mežmalās. Sastopama arī tīrumu un lauksaimniecības zemju robežu un grāvju krūmos, kur aug daži augstāki koki, aizaugušās upmalās, [[augļu koki|augļu]] dārzos un [[parks|parkos]].<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/22709675/131953953#habitat-ecology IUCN: European Robin]</ref> Sarkanrīklīte, izvēloties teritoriju, meklē noēnotu vietu, kur aug vidēji augsti krūmi, no kuriem vērot apkārtni un ap kuriem veidojas neaizaugušas lauces.<ref name=iuc/> Sarkanrīklīte ir izteikti teritoriāls putns visa gada garumā — pavasarī un vasarā tā aizsargā ligzdošanas teritoriju, bet pārējā laikā barošanās teritoriju. Savu teritoriju sarkanrīklīte aizsargā bezbailīgi un agresīvi, pretinieku arī nogalinot, ja tas neatkāpjas, vai mirstot pati. Tā kā jauno putnu apspalvojumā nav oranžās krāsas, pieaugušie īpatņi tos neuzskata par konkurentiem uz teritoriju. Tādēļ tiem neuzbrūk un izturas draudzīgi.<ref name=garden/> Ziemas periodā katram īpatnim ir sava teritorija (neatkarīgi no dzimuma), kuru tas drosmīgi uzmana.<ref name=garden/> Teritorijās, kur sarkanrīklītes ir nometnieki, [[mātīte]]s ziemā pārvietojas nostāk no ligzdošanas vietām un atrod teritoriju, kur aukstajā [[gadalaiks|gadalaikā]] vieglāk sameklēt barību, bet [[tēviņš]] paliek ligzdošanas teritorijā visu [[gads|gadu]]. Pāri izveidojas apmēram ap [[Ziemassvētki]]em un šķiras rudenī, apspalvojuma maiņas laikā.<ref name=garden/> === Dziedāšana === Vairošanās sezonā sarkanrīklītes pogošana līdzinās [[flauta]]s skaņām. Bieži dzied vēlu vakarā un citkārt arī [[nakts|naktī]], tādēļ dažkārt tās dziesma tiek jaukta ar [[lakstīgala]]s dziedājumu. Gan putnu mātītes, gan tēviņi klusi dzied arī ziemas laikā, kad abi mīt šķirtās teritorijās. Visklusākais sarkanrīklītei ir vasaras beigu periods (jūlijs, augusts), kad tiek mainīts apspalvojums.<ref name=garden/> == Barība == Sarkanrīklīte barojas galvenokārt ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, īpaši iecienīti ir [[kukaiņi]], ar [[sēkla|sēklām]] un [[oga|ogām]]. Barojas arī ar nelieliem [[mugurkaulnieki]]em (piemēram, [[zivis|zivtiņām]] un [[ķirzakas|ķirzakām]]<ref name=alive/>), [[maita|maitu]], dažādiem pārtikas pārpalikumiem un putnu barību barotavās.<ref name=iuc/> Sarkanrīklīte ir saldummīle, labprāt barojas ar kūku pārpalikumiem, īpaši iecienītas ir augļu, [[kokosrieksts|kokosriekstu]] vai neceptās [[kūka]]s.<ref name=garden/> Vasarā sarkanrīklīti var nereti manīt piemājas dārzos, it īpaši tikko uzraktas [[augsne]]s tuvumā, kur tā meklē [[tārps|tārpus]] un kukaiņus.<ref name=garden/> Dažkārt sarkanrīklīte, cerībā vieglāk tikt pie svaigas, tikko izraktas barības nebīsies tuvoties pat lieliem meža zvēriem, piemēram, [[mežacūka]]i. == Ligzdošana == Vairošanās sezona atkarībā no izplatības reģiona ilgst no aprīļa līdz jūnija vidum vai jūlija beigām. Ziemeļu reģionos sezona sākas tikai maija vidū.<ref name=iuc/> Kausveida ligzdu būvē no [[sūnas|sūnām]], [[zālaugi|zāles]], [[lapas|lapām]] un smalkiem zariņiem, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, [[vilna|vilnu]] un [[mati]]em. Ligzda novietota uz biezas lapu platformas. Var atrasties visdažādākās vietās uz zemes vai zemu virs tās: krūmu apakšējos zaros, dzīvžogos, starp [[koks|koku]] saknēm un celmos, koku dobumos, putnu būrīšos, dažādās plaisās, [[ala|alās]], caurumos un pat tādos mākslīgos veidojumos, kā, piemēram, vecs, saplīsis [[alumīnijs|alumīnija]] katls.<ref name=iuc/><ref name=garden/> Sezonā var būt 2—3 perējumi. Dējumā 3—9 baltas vai gaiši zilas [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas. Perē tikai mātīte, bet par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 12—15 dienu vecumā.<ref name=garden/> == Sarkanrīklīte uz pastkartēm == Sarkanrīklīte sastopama dažādu tautu [[folklora|folklorā]] — [[pasaka|pasakās]], [[dzejolis|dzejoļos]] un [[ticējums|ticējumos]]. Daudz nostāstu atrodams par to, kā putniņš ticis pie sarkanās rīkles daļas. Ap [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laiku sarkanrīklītes attēls bieži parādās uz apsveikumu kartītēm, [[pastkarte|pastkartēm]] un [[pastmarka|pastmarkām]]. == Sistemātika == Sarkanrīklītei ir 9 pasugas:<ref name=world/> *''Erithacus rubecula caucasicus'' — sastopama [[Turcija|Turcijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]]; *''Erithacus rubecula hyrcanus'' — sastopama [[Azerbaidžāna]]s dienvidaustrumos un [[Irāna]]s ziemeļos; *''Erithacus rubecula marionae'' — sastopama [[Grankanārija|Grankanārijā]]; *''Erithacus rubecula melophilus'' — sastopama [[Britu salas|Britu salās]]; *''Erithacus rubecula rubecula'' — nominālpasuga, sastopama [[Eiropa|Eiropā]] līdz [[Urāli]]em, arī Turcijā, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] salās un [[Maroka]]s ziemeļrietumos; *''Erithacus rubecula superbus'' — sastopama [[Tenerife|Tenerifē]]; *''Erithacus rubecula tataricus'' — sastopama Urālos un [[Sibīrija]]s dienvidrietumos; *''Erithacus rubecula valens'' — sastopama [[Krima|Krimā]]; *''Erithacus rubecula witherbyi'' — sastopama [[Alžīrija]]s un [[Tunisija]]s ziemeļos. == Attēlu galerija == === Fotogrāfijas === <gallery> European Robin aka.jpg|Sarkanrīklīte ErithacusRubecula.jpg|Sarkanrīklīte 040711_014_immature_robin.jpg|Jauna sarkanrīklīte </gallery> === Zīmējumi === <gallery> Attēls:wiki_europeanrobin.JPG|Īru pastmarka, 1997 </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latvijasdaba.lv/putni/erithacus-rubecula-l/ Latvijas Daba: Sarkanrīklīte] *[https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fdzv=983&ftips1=29&parsk Dziedava: Sarkanrīklīte] *[https://ldf.lv/sites/default/files/faili/jaunumi/faili/mezu_celvedis_lv.pdf Mežu ceļvedis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421072328/https://ldf.lv/sites/default/files/faili/jaunumi/faili/mezu_celvedis_lv.pdf |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [http://www.bbc.co.uk/nature/programmes/radio/dawn_chorus/video/robin_song.ram / BBC radio/Nature] Ieklausies sarkanrīklītes dziesmā! *[https://www.xeno-canto.org/species/Erithacus-rubecula Xeno-Canto: European Robin Erithacus rubecula (Linnaeus, 1758)] *[http://niclasahlberg.se/portfolio-item/european-robin/?lang=en European robin – Erithacus rubecula] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sarkanrīklītes]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] [[Kategorija:Latvijas putni]] 36y0ac8nftsdb43rm48zhf89c1ptvct 0 14835 4464634 4446268 2026-05-06T13:23:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464634 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bulgārija | Badge = Futbols-Bulgarija.gif | FIFA Trigramme = BUL | Nickname = ''Лъвовете'' (Lauvas) | Association = [[Bulgārijas Futbola savienība]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|BUL}} [[Aleksandrs Dimitrovs]] | Captain = [[Kirils Despodovs]] | Most caps = [[Stilijans Petrovs]] (105) | Top scorer = [[Dimitars Berbatovs]] (48) | FIFA Rank = {{Nft rank|84|down||date=2023. gada 26. oktobris}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13974</ref> | 1st ranking date = | FIFA max = 8 | FIFA max date = 1995. gada jūnijs | FIFA min = 96 | FIFA min date = 2012. gada maijs | Home Stadium = [[Vasila Levska nacionālais stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _bul20h | pattern_b1 = _bul20h | pattern_ra1 = _bul20h | pattern_sh1 = _bul20h | pattern_so1 = _bul20a | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 007012 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _bul20a | pattern_b2 = _bul20a | pattern_ra2 = _bul20a | pattern_sh2 = _bul20a | pattern_so2 = _bul20a | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FF0000 | First game = {{fb|Austrija}} 6:0 {{fb-rt|Bulgārija}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1924|5|21|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Bulgārija}} 10:0 {{fb-rt|Gana}} <br />([[Leona (Meksika)|Leona]], [[Meksika]]; {{dat|1968|10|2|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Spānija|1931}} 13:0 {{fb-rt|Bulgārija}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1933|5|21|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1962 | World cup best = 4. vieta: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] }} '''Bulgārijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bulgārija|Bulgārijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bulgārijas futbola izlasi pārvalda [[Bulgārijas Futbola savienība]]. Vislielākos panākumus izlase piedzīvoja 1990. gadu vidū, kad ar [[Hristo Stoičkovs|Hristo Stoičkovu]] ierindā [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules čempionātā]] ieņēma 4. vietu. Kopumā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Bulgārijas izlase ir piedalījusies 7 reizes. Savu pirmo oficiālo spēli izlase aizvadīja 1924. gada 21. maijā pret [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasi]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Izstājas kvalifikacijas turnīra laikā'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nekvalificējās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''4. vieta'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Nekvalificējās'' == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts mačiem pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] (11.11.2020), [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (15.11.2020) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bfunion.bg/news/47220/0|title=Български Футболен Съюз - Състав на България „А“ за мачовете с Гибралтар, Финландия и Република Ирландия|website=bfunion.bg|access-date=2020-11-06}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Plamens Ilievs]]|caps=17|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1991|11|30}}|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Lukovs]]|caps=1|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|5}}|club=[[PFC Lokomotiv Plovdiv|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{Nat fs g player|pos=GK|name=[[Nikolajs Mihailovs]]|no=|age={{Birth date and age|df=yes|1988|6|28}}|caps=38|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Valentīns Antovs]]|caps=2|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|2000|11|9}}|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vasīlijs Božikovs]]|caps=28|goals=2|age={{Birth date and age|df=yes|1988|6|2}}|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sisinu (futbolists)|Sisinu]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|26}}|caps=3|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Kristians Dimitrovs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|2|27}}|caps=10|goals=1|clubnat=CRO|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antons Nedjalkovs]]|caps=19|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|30}}|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Strahils Popovs]]|caps=2|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|31}}|club=[[Hatayspor]]|clubnat=TUR|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Georgijs Terzijevs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|18}}|caps=16|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Dimitars Veļkovskis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|1|22}}|caps=1|goals=0|clubnat=BEL|club=[[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle Brugge]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Petars Zanevs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|10|18}}|goals=0|caps=44|clubnat=BUL|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaļins Ivanovs]]|caps=13|goals=1|age={{Birth date and age|df=yes|1988|4|15}}|club=[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janis Karabeļovs]]|caps=5|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|23}}|club=[[PFC Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bircents Karagarens]]|caps=5|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1992|12|6}}|club=[[PFC Lokomotiv Plovdiv|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Todors Nedeļevs]]|caps=33|goals=2|age={{Birth date and age|df=yes|1993|2|7}}|club=[[PFC Botev Plovdiv|Botev Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Georgijs Kostadinovs]]|caps=25|goals=3|age={{Birth date and age|df=yes|1990|9|7}}|club=[[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]]|clubnat=RUS|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Svetoslavs Kovačevs]]|caps=1|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1998|3|14}}|club=[[FC Arda Kardzhali|Arda Kardzhali]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandrs Cvetikovs]]|caps=8|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|31}}|club=[[PFC Beroe Stara Zagora|Beroe Stara Zagora]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Rainovs]]|caps=7|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|25}}|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Maļinovs]]|caps=16|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1994|3|30}}|club=[[OH Leuven]]|clubnat=BEL|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Jankovs]]|age={{Birth date and age|df=yes|2000|7|28}}|caps=1|goals=0|clubnat=BUL|club=[[PFC Ludogorets Razgrad]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kirils Despodovs]]|caps=15|goals=1|age={{Birth date and age|df=yes|1996|11|11}}|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Spass Delevs]]|caps=27|goals=2|age={{Birth date and age|df=yes|1989|09|22}}|club=[[FC Arda Kardzhali|Arda Kardzhali]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zdravko Dimitrovs]]|caps=0|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1998|8|24}}|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=BUL|latest=}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[DImitars Iļjevs]]|caps=3|goals=0|age={{Birth date and age|df=yes|1988|9|25}}|club=[[PFC Lokomotiv Plovdiv|Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=BUL|latest=}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Božidars Karajevs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|6|23}}|caps=19|goals=3|clubnat=DEN|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Georgijs Jomovs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|7|6}}|goals=1|caps=3|clubnat=BUL|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]}}{{nat fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Bulgārijas futbola izlase| ]] o1is3w7jj9j3bws1zvxpe84r2o6vfal 10 15425 4464750 4464498 2026-05-06T19:23:13Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4464750 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? n8s7z2ikz0k97aj48uqmkujcukcp0nu 4464816 4464750 2026-05-07T02:10:10Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4464816 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 2p5zoctjq68s4ws4v6dmpkgz1llz1ro 4464831 4464816 2026-05-07T05:20:12Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4464831 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 3iq8t07cgz7zooadiehfidrhx13oj3a 0 15433 4464639 4418585 2026-05-06T13:29:56Z Bendžamins 76862 /* Aizsargi */ 4464639 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #BF2F38 | team = Montreal Canadiens | logo = Montreal Canadiens.svg | logosize = | city = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1909|12|4|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Bell Centre]]'' | ietilpība = 21 273 | colors = Sarkana, balta, zila<br />{{Color box|rgb(190,47,55)}} {{Color box|rgb(255,255,255)}} {{Color box|rgb(33,56,111)}} | owner = Molsonu ģimene | prezidents = | GM = [[Kents Hjūzs]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Martēns Senluī]] | coach2 = | captain ={{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]] | media = [http://www.canadiens.com/ canadiens.com] | affiliates = [[Lavalas "Rockets"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Trois-Rivières " Lions"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 24 }} [[Attēls:Montreal canadiens unif.png|thumb|250px|Formastērpi]] '''Monreālas "Canadiens"''' ({{val|fr|Les Canadiens de Montréal}}, {{val|en|Montreal Canadiens}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekas provincē]], [[Kanāda|Kanādā]]. Kluba oficiālais nosaukums ir '''Le Club de Hockey Canadien''' un tas ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem klubiem [[Ziemeļamerika]]s sporta vēsturē. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1909|12|4||bez}} un kopš 1917. gada spēlē NHL, pirms tam spēlēja [[NHA|Nacionālajā hokeja asociācijā]]. "Canadiens", kas dibināta 1909. gadā, ir vecākā nepārtraukti pastāvošā profesionālā hokeja komanda pasaulē un vienīgais esošais NHL klubs, kas izveidots pirms NHL dibināšanas. Savas pastāvēšanas vēsturē "Canadiens" ir 24 reizes izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], visvairāk no visām NHL komandām. 8 reizes tas ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 24 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Bell Centre]]'' hallē, kurā ir 21 273 sēdvietas. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 24 ** 1915–16, 1923–24, 1929–30, 1930–31, 1943–44, 1945–46, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 1964–65, 1965–66, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1985–86, 1992–93 * '''Konferences čempioni''': 8 ** 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1985–86, 1988–89, 1992–93 * '''Divīzijas čempioni''': 24 ** 1927–28, 1928–29, 1930–31, 1931–32, 1936–37, 1967–68, 1968–69, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1991–92, 2007–08, 2012–13, 2014–15, 2016–17 == Spēlētāji == [[Attēls:Maurice richard profile.jpg|right|200px|thumb|[[Moriss Rišārs]]]] Komandā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Dags Hārvijs]], [[Gijs Leflērs]], [[Moriss Rišārs]], [[Žans Belivo]], [[Bobs Geinijs]], [[Endrū Kasels]], [[Saku Koivu]], [[Žozē Teodors]], [[Patriks Ruā]], [[Mets Naslunds]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 20. decembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|ASV}} [[Džeikobs Foulers]] * 75 {{flaga|CZE}} [[Jakubs Dobešs]] ==== Aizsargi ==== *{{0}}6 {{flaga|ASV}} [[Kriss Vaidmens]] *{{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Maiks Matesons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 21 {{Flaga|Kanāda}} [[Keidens Gūlī]] *52 {{flaga|Kanāda}} [[Džastins Barons]] *54 {{flaga|ASV}} [[Džordans Heriss]] * 58 {{flaga|Kanāda}} [[Davids Savārs]] ==== Uzbrucēji ==== * 11 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Gelahers]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 14 {{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> *17 {{Flaga|Kanāda}} [[Džošs Andersons]] *20 {{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]] *22 {{flaga|ASV}} [[Kouls Kofīlds]] * 24 {{flaga|CAN}} [[Filips Dano]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Džonatans Druāns]] *32 {{flaga|ASV}} [[Rems Pitliks]] * 41 {{flaga|Kanāda}} [[Pols Bairons]] * 55 {{Flaga|Kanāda}} [[Maikls Peceta]] *68 {{Flaga|Kanāda}} [[Maiks Hofmens]] *71 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Evanss]] *77 {{Flaga|Kanāda}} [[Kirbijs Dehs]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]] * 93 {{flaga|RUS}} [[Ivans Demidovs]] === Latvijas hokejisti "Canadiens" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||170||34||37||71||1998—2001 |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||4||0||0||0||2005—2006 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gijs Leflērs]] || LM || 961 || 518 || 728 || '''1246''' || 1,30 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žans Belivo]] || C || 1125 || 507 || 712 || '''1219''' || 1,08 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Anrī Rišārs]] || C || 1256 || 358 || 688 || '''1046''' || 0,83 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Moriss Rišārs]] || LM || 978 || 544 || 421 || '''965''' || 0,99 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lerijs Robinsons]] || A || 1202 || 197 || 686 || '''883''' || 0,73 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Ivans Kurnuajē]] || LM || 968 || 428 || 435 || '''863''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žaks Lemērs]] || C || 853 || 366 || 469 || '''835''' || 0,98 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Stīvs Šats]] || KM || 871 || 408 || 368 || '''776''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bernijs Žofrions]] || LM || 766 || 371 || 388 || '''759''' || 0,99 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Saku Koivu]] || C || 792 || 191 || 450 || '''641''' || 0,81 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Moriss Rišārs]] || LM || 544 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gijs Leflērs]] || LM || 518 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žans Belivo]] || C || 507 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Ivans Kurnuajē]] || LM || 428 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Stīvs Šats]] || KM || 408 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bernijs Žofrions]] || LM || 371 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žaks Lemērs]] || C || 366 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Anrī Rišārs]] || C || 358 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Aurèle Joliat|Orēls Žoliā]] || KM || 270 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mario Tremblijs]] || LM || 258 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gijs Leflērs]] || LM || 728 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žans Belivo]] || C || 712 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Anrī Rišārs]] || C || 688 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lerijs Robinsons]] || A || 686 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žaks Lemērs]] || C || 469 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Saku Koivu]] || C || 450 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Ivans Kurnuajē]] || LM || 435 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Moriss Rišārs]] || LM || 421 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Elmērs Lahs]] || C || 408 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gijs Lapoints]] || A || 406 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Stīvs Šats]] un [[Gijs Leflērs]], 60 (1976.—77. un 1977.—78.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pīts Mahovličs]], 82 (1974.—75.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Gijs Leflērs]], 136 (1976.—77.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kriss Nilans]], 358 (1984.—85.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Robinsons]], 85 (1976.—77.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Matss Nēslunds]] un [[Kjells Dālins]], 71 (1982.—83. un 1985.—86.) == Komandas iepriekšējie logo == Kopš komandas dibināšanas brīža 1909. gadā komandai kopā bijuši 6 logo. Pašreizējais komandas logo tiek izmantots jau kopš 1953. gada. <center><gallery> Attēls:Canadiens 1910.gif|Kluba logo no 1909. līdz 1913. gadam Attēls:Canadiens 1913.gif|Kluba logo no 1913. līdz 1917. gadam Attēls:Montrealcanadienslogo1920.gif|Kluba logo no 1919. līdz 1921. gadam Attēls:Canadiens 1926.gif|Kluba logo no 1926. līdz 1953. gadam </gallery></center> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.canadiens.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://ourhistory.canadiens.com/ Oficiālā kluba vēstures mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130517152335/http://ourhistory.canadiens.com/home |date={{dat|2013|05|17||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Monreālas "Canadiens"| ]] hwe4xi909v779xu85cjlp6p6dbff7kz 0 21432 4464619 4223332 2026-05-06T12:54:05Z Makenzis 56205 4464619 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Corinthians| logo=[[Attēls:Corinthians_simbolo.gif|101px]]| pilns=Sport Club Corinthians Paulista| dib=1910| stad=[[Arena Corinthians]],<br />[[Sanpaulu]], [[Brazīlija]]| ietilp=| prez=| tren= {{flaga|BRA}} ''Ramón Díaz'' līga= [[Brazīlijas Série A]]| sez= 2025. | poz= 13. | |pattern_la1 =_sccp100c| pattern_b1 =_beigestripes_inversion| pattern_ra1 =_sccp100c| pattern_so1 =_sccpcentenario| leftarm1 =ffffff| body1 =ffffff| rightarm1 =ffffff| shorts1 =000000| socks1 =000000| |pattern_la2 =| pattern_b2 =| pattern_ra2 =| pattern_sh2 =_blackstripesonwhite| pattern_so2 =_juve0910H| leftarm2 =000000| body2 =000000| rightarm2 =000000| shorts2 =000000| socks2 =000000| }} '''Sport Club Corinthians Paulista''', pazīstams arī kā '''Timão''', ir viens no populārākajiem [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubiem. 2004. gadā šim klubam bija ap 24 miljoniem fanu. Komandas iesauka ''Timão'' ir atvasināta no [[angļu valoda|angļu]] vārda ''time'' ([[latviešu valoda|latviski]]: laiks) un ''team'' (latviski: komanda), bet šis vārds arī nozīmē ''stūre'' (šeit domāts kā kuģa stūresrats, kas ir redzams arī komandas simbolikā). Corinthians zvaigžņu stunda bija [[1966]]. gadā, kad šajā komandā spēlēja tādi slaveni futbolisti kā [[Dinu Sani]], [[Rivelinu]] un [[Ditauns]]. Viņi Turīnas turnīrā uzvarēja tādas komandas kā [[Milānas "Internazionale"]], kā arī [[Santos Futebol Clube]], kurā tolaik spēlēja slavenais futbolists [[Pelē]]. == Tituli == * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' (1): 2000 * '''Brazīlija čempionāts''' (5): 1990, 1998, 1999, 2005, 2011 * '''Brazīlija Kauss''' (3): 1995, 2002, 2009 * '''Sanpaulu čempionāts''' (26): 1914, 1916, 1922, 1923, 1924, 1928, 1929, 1930, 1937, 1938, 1939, 1941, 1951, 1952, 1954, 1977, 1979, 1982, 1983, 1988, 1995, 1997, 1999, 2001, 2003, 2009 {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Corinthians Paulista, Sanpaulu}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista"]] sug0mefkpl71e582dfq75t1uaznbte5 0 21460 4464617 4223859 2026-05-06T12:39:51Z Makenzis 56205 4464617 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #FF0800 | nos=Internacional | logo=[[Attēls:SC internacional.gif|120px]] | pilns=Sport Club Internacional | dib=1909 | stad=Beira-Rio, [[Portualegri]], [[Brazīlija]] | ietilp=56 000 | prez={{flaga|Brazīlija}} Džovanni Luidži | tren={{flaga|Brazīlija}} Rožers Mašado | līga=[[Brazīlijas Série A]] | sez= 2025. | poz= 16. vieta | pattern_la1=_whiteborder | pattern_b1=_whitecollar | pattern_ra1=_whiteborder | pattern_sh1= | pattern_so1=_2_stripes_white | leftarm1=FF0800 | body1=FF0800 | rightarm1=FF0800 | shorts1=FFFFFF | socks1=FF0800| | pattern_la2= | pattern_b2=_vneck_transparent | pattern_ra2= | pattern_sh2=_white_border | pattern_so2= | leftarm2=FFFFFF | body2=FFFFFF | rightarm2=FFFFFF | shorts2=FF0800 | socks2=ffffff }} '''Sport Club Internacional''' ({{IPA|ĩteɾnasjoˈnaw}}) ir [[Brazīlija]]s [[sporta klubs]] no [[Portualegri]], [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]], dibināts 1909. gada 4. aprīlī, plašāk pazīstams ar savu [[futbols|futbola]] komandu. Tas ir viens no pieciem klubiem, kopā ar ''[[Santos FC|Santos]]'', ''[[São Paulo FC|São Paulo]]'', ''[[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]'' un ''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', kuri nekad nav izkrituši no augstākās līgas. Komanda spēlē sarkanos kreklos, baltos šortos un zeķēs. Kreklu krāsas dēļ komanda izpelnījusies iesauku ''Colorado'' (Sarkanie). Komandas principiālie sāncenši ir cits šīs pilsētas klubs ''[[Grêmio]]''; abu komandu derbiju sauc par ''Gre-Nal''. Komandas mājas stadionu ''[[Beira-Rio]]'' pazīst ar nosaukumu "milzis upes krastā" - tas atrodas [[Guaiba]]s upes krastā un tā ietilpība ir 60 000 skatītāju.<ref name="beira-rio">{{Tīmekļa atsauce| author=| year=| title=''Beira-Rio'' review| publisher=Sport Club Internacional Official web site| url=http://www.internacional.com.br/pagina.php?modulo=4&setor=29| accessdate=2007-05-06| archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314082042/http://www.internacional.com.br/pagina.php?modulo=4&setor=29| archivedate=2007-03-14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:SC Internacional]] gq8evhybn9wczk2vryq78paxz2cehxb 0 21472 4464594 4225082 2026-05-06T12:00:49Z Makenzis 56205 4464594 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Goiás| logo=[[Attēls:goias_football.png|120px]]| pilns=Goiás Esporte Clube| dib=1943| stad=Serrinja, [[Gojanija]], [[Brazīlija]]| ietilp=10 000| prez={{flaga|Brazīlija}} Sids de Oliveira Reiss| tren={{flaga|Brazīlija}} Jair Ventura | līga=[[Brazīlijas Série B]]| sez=2025| poz=6. vieta (Serie B) | |pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=| leftarm1=00461C|body1=00461C|rightarm1=00461C|shorts1=FFFFFF|socks1=00461C| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=00461C|socks2=FFFFFF| }} '''Goiás Esporte Clube''', zināms arī kā '''Goiás''', ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gojanija]]s [[Gojasa]]s štatā. tas ir viens no lielākajiem klubiem [[Brazīlijas centrālrietumu reģions|Centrālrietumu reģionā]]. Klubs dibināts 1943. gada 6. aprīlī, draugu sanāksmē Lino Barsi mājās. 1973. gadā klubs iekļuva [[Brazīlijas Série A]]. Kluba galvenie sāncenši ir ''[[Vila Nova Futebol Clube|Vila Nova]]''. Šajā derbijā ''Goiás'' klubs gan ir pārliecinoši labāks. 1998. gadā komanda pievienojās [[Clube dos 13]], kas ir organizācija, kas apvieno Brazīlijas spēcīgākos futbola klubus. == Ārējās saites == * [http://www.goiasesporteclube.com.br Goiás oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050307093216/http://www.goiasesporteclube.com.br/ |date={{dat|2005|03|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071229113851/http://www.craquesdogoias.com.br/ Goiás jauniešu komandas] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Goiás Esporte Clube]] gdyk5pb58tyzj9i4jcc3asrh1cmbfeq 0 21569 4464618 4223925 2026-05-06T12:48:35Z Makenzis 56205 4464618 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Palmeiras| logo=[[Attēls:Palmeiras logo.svg|200px]]| pilns=''Sociedade Esportiva Palmeiras''| dib=1914| stad=''Palestra Italia (Parque Antártica)''<br />[[Sanpaulu]], [[Brazīlija]]| ietilp=35 000| prez={{flaga|Brazīlija}} Maurisio Galiotte| tren={{flaga|Brazīlija}} [[Abel Ferreira]]| līga=[[Brazīlijas Série A]]| sez=2025.| poz=2. vieta| pattern_la1=_palmeiras1011h| pattern_b1=_palmeiras1011h| pattern_ra1=_palmeiras1011h| pattern_sh1=_adidasonwhite| pattern_so1=_palmeiras1011h| leftarm1=FFFFFF| body1=FFFFFF| rightarm1=FFFFFF| shorts1=004000| socks1=004000| pattern_la2=_palmeiras1011a| pattern_b2=_palmeiras1011a| pattern_ra2=_palmeiras1011a| pattern_sh2=_palmeiras1011a| pattern_so2=_palmeiras1011a| leftarm2=FFFFFF| body2=FFFFFF| rightarm2=FFFFFF| shorts2=004000| socks2=DFFF00| }} '''Sociedade Esportiva Palmeiras''', parasti saukts vienkārši par '''Palmeiras''', ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Sanpaulu]]. Komanda dibināta 1914. gada 26. augustā kā '''Società Sportiva Palestra Italia''', bet uz esošo nosaukumu pārgāja 1942. gada 14. septembrī. Tas ir viens no populārākajiem, tradīcijām bagātākajiem un veiksmīgākajiem Brazīlijas futbola klubiem ar gandrīz 17 miljoniem atbalstītāju, ieskaitot lielāko daļu Brazīlijas itāļu imigrantu. ''Palmeiras'' divpadsmit reizes ir uzvarējuši nacionālajā čempionātā, kas ir labākais sniegums starp visiem klubiem. ==Tituli (uz 2023)== *[[Copa Rio Internacional|''Copa Rio Internacional'']]:('''1'''): 1951 *[[Copa Libertadores|''Libertadores'' kausā]]:('''3'''): 1999, 2020, 2021 *[[Copa Mercosur|''Copa Mercosur'']]:('''1'''): 1998 *[[Recopa Sudamericana|''Recopa Sudamericana'']]:('''1'''): 2022 *[[Campeonato Brasileiro Série A|Brazīlijas čempionāts]]:('''12'''): 1960, 1967, 1967, 1969, 1972, 1973, 1993, 1994, 2016, 2018, 2022, 2023 *[[Copa do Brasil|Brazīlijas kauss]]: ('''4'''): 1998, 2012, 2015, 2020 *[[Copa dos Campeões|Čempionu kauss]]: ('''1'''): 2000 *[[Supercopa do Brasil|Brazīlijas superkauss]]: ('''1'''): 2023 *[[Torneio Rio-São Paulo|Rio-Sanpaulu turnīrs]]: ('''5''') *[[Campeonato Paulista|''Campeonato Paulista'']]: ('''25''') {{futbols-stub}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:Sanpaulu "Palmeiras"]] gjyv73zgqj5rsbmjcy1watzlcxtmwc1 0 21572 4464911 4258014 2026-05-07T09:40:05Z Makenzis 56205 4464911 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Boca Juniors| logo=[[Attēls:Boca Juniors logo18.svg|120px]]| pilns=''Club Atlético Boca Juniors''| dib=1905| stad=''La Bombonera''<br />[[Buenosairesa]], [[Argentīna]]| ietilp=57 395 | prez={{flaga|Argentīna}} [[Daniels Angelisī]]| tren={{flaga|Argentīna}} [[Ugo Ibarra]]| līga=[[Argentīnas Primera División|Primera División]]| sez=2025.| poz=2.| |pattern_la1 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Titular |pattern_b1 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Titular |pattern_ra1 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Titular |pattern_sh1 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Titular |pattern_so1 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Titular |leftarm1 = 0F1E5A |body1 = 0F1E5A |rightarm1 = 0F1E5A |shorts1 = 0F1E5A |socks1 = 0F1E5A |pattern_la2 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Suplente |pattern_b2 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Suplente |pattern_ra2 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Suplente |pattern_sh2 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Suplente |pattern_so2 = _Boca Juniors 2018-19 Uniforme Suplente |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF |pattern_la3 = |pattern_b3 = |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = |body3 = |rightarm3 = |shorts3 = |socks3 = }} '''''Club Atlético Boca Juniors''''', zināms arī vienkārši kā '''''Boca Juniors''''' vai '''''Boca''''', ir populārs [[Argentīna]]s [[sporta klubs]], plašāk pazīstams ar savu [[futbols|futbola]] komandu. Tā mājvieta atrodas [[Buenosairesa]]s apkaimē [[La Boka]] un tās stadions ir ''[[Estadio Alberto J. Armando]]'', plašāk zināms kā ''La Bombonera''. Viņu galvenie sāncenši ir [[Buenosairesas "River Plate"]] klubs un abu šo klubu savstarpējās spēles sauc par ''Superclásico''. [[File:Panorama La Bombonera (Buenos Aires, Argentina) looking east.jpg|800px|center|]] {{futbols-stub}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors"]] 8cw1td8e9g7f3uoep08fskoe8utfgum 0 22046 4464609 4457230 2026-05-06T12:28:52Z Makenzis 56205 4464609 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| |nos=São Paulo| |logo=[[Attēls:São Paulo Futebol Clube logo (2022).svg|120px]]| |pilns=São Paulo Futebol Clube| |dib=1930| |stad=[[Estadio do Morumbi|Morumbi]], [[Sanpaulu]], [[Brazīlija]]| |ietilp=80 000| |prez={{flaga|Brazīlija}} |tren={{flaga|Brazīlija}} Luis Zubeldía |līga=[[Brazīlijas Série A]]| |sez= 2025.| |poz= 8. vieta| | pattern_la1 = _spfc21h | pattern_b1 = _spfc21h | pattern_ra1 = _spfc21h | pattern_sh1 = _adidasred | pattern_so1 = _3_stripes_red | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _spfc21a | pattern_b2 = _spfc21a | pattern_ra2 = _spfc21a | pattern_sh2 = _adidaswhite | pattern_so2 = _3_stripes_white | leftarm2 = FF0000 | body2 = 000000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''São Paulo Futebol Clube''', parasti sauc '''São Paulo FC''' vai vienkārši '''São Paulo''', ir ar tradīcijām bagāts [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sanpaulu]]. Klubs dibināts 1930.gada 25.janvārī un atkārtoti dibināts vēlreiz 1935.gadā. Fani šo klubu ir iesaukuši par ''Tricolor'' ([[latviešu valoda|latviski]]: trīs krāsas). Klubs ir viens no vislabākajiem klubiem Brazīlijā. Ieguvis dažus titulus gan pašmāju čempionātā, gan arī starptautiskajā arēnā. Šajos titulos ir ieskaitīti trīs Pasaules Čempionāti (divi no tiem [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālajā kausā]] izcīnīti un atlikušais [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu pasaules čempionātā]]), trīs [[Libertadoress Kauss|Libertadores kausa]] tituli un viens [[Copa Conmebol]] (tagad [[Copa Sudamericana]]) tituls. Mājas stadions ir [[Estadio do Morumbi|Estadio Cicero Pompeu de Toledo]] (''Morumbi''), kura ietilpība 80 000 vietas. Spēlē pelēkos kreklos ar divām horizontālām svītrām: viena ir sarkana, otra — melna; balti šorti un zeķes. == Tituli == * Pasaules Čempionāts (3) ** [[Starpkontinentālais kauss]] (2) — 1992, 1993 ** [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu pasaules čempionāts]] (1) — 2005 * Kontinentālie Čempionāti (7) ** [[Libertadoress Kauss]] (3) — 1992, 1993, 2005 ** [[Copa Conmebol]] (1) — 1994 ** [[Recopa]] (2) — 1993, 1994 ** [[Supercopa]] (Libertadoresa Kausa uzvarētāju Superkauss) (1) — 1993 * Brazīlijas sacensības (29) ** [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāts]] (6) — 1977, 1986, 1991, 2006, 2007, 2008 ** Sanpaulu štata čempionāts (21) — 1931, 1943, 1945, 1946, 1948, 1953, 1957, 1970, 1980, 1981, 1985, 1987, 1989, 1991, 1992, 1998, 2000, 2005 ** Sanpaulu štata superčempionāts (1) — 2002 ** Rio-Sanpaulu turnīrs (1) — 2001 ** Sanpaulu Jauniešu Kauss (2) — 1993, 2000 == Rezultāti pa sezonām == {| |valign="top"| * 1971. gads — 2.vieta * 1972. gads — 9.vieta * 1973. gads — 2.vieta * 1974. gads — 10.vieta * 1975. gads — 5.vieta * 1976. gads — 28.vieta * 1977. gads — '''čempioni''' * 1978. gads — 19.vieta * 1979. gads — - * 1980. gads — 9.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 1981. gads — 2.vieta * 1982. gads — 6.vieta * 1983. gads — 5.vieta * 1984. gads — 17.vieta * 1985. gads — 27.vieta * 1986. gads — '''čempioni''' * 1987. gads — 6.vieta * 1988. gads — 11.vieta * 1989. gads — 2.vieta * 1990. gads — 2.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 1991. gads — '''čempioni''' * 1992. gads — 6.vieta * 1993. gads — 4.vieta * 1994. gads — 6.vieta * 1995. gads — 12.vieta * 1996. gads — 11.vieta * 1997. gads — 13.vieta * 1998. gads — 15.vieta * 1999. gads — 3.vieta * 2000. gads — 12.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 2001. gads — 7.vieta * 2002. gads — 5.vieta * 2003. gads — 3.vieta * 2004. gads — 3.vieta * 2005. gads — 11.vieta * 2006. gads — '''čempioni''' |} == Slaveni spēlētāji == {| |valign="top"| * Amoroso * Arakens * Bauers * Bellini * Čikao * Darjo Pereira * Denilsons * Djego Lugano * Doriva * Edmilsons Gomešs * [[Radamels Falkao]] * Forlans * Franea * Frieds * Hosē Pojs |width="33"|  |valign="top"| * Juninjo * [[Kafu]] * Kakā * Kanjoteiro * Kareka * Leonardo * Leonidašs * Luišs Fabjāno * Marselinjo * Marinjo Čadžašs * Mauro Ramošs * Millers * Neto * Sisinjo * Žersons |width="33"|  |valign="top"| * Noronja * Oskars * Paljinja * Pedro Roča * Pita * Rai * Rikardinjo * Rikardo Roča * Roberto Diašs * Rodžerio Seni * Rui * Sastre * Seržinjo * Teikseirinja * Toninjo Serezo |valign="top"| * Toninjo Žerreiro * Valdirs Perešs * Ze Seržio * Zetti * Zizinjo |} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube]] cp6pf5ktx2jltnaz5eo84lad2uj08z4 4464610 4464609 2026-05-06T12:29:10Z Makenzis 56205 4464610 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| |nos=São Paulo |logo=[[Attēls:São Paulo Futebol Clube logo (2022).svg|120px]] |pilns=São Paulo Futebol Clube |dib=1930 |stad=[[Estadio do Morumbi|Morumbi]], [[Sanpaulu]], [[Brazīlija]] |ietilp=80 000 |prez={{flaga|Brazīlija}} |tren={{flaga|Brazīlija}} Luis Zubeldía |līga=[[Brazīlijas Série A]] |sez= 2025. |poz= 8. vieta | pattern_la1 = _spfc21h | pattern_b1 = _spfc21h | pattern_ra1 = _spfc21h | pattern_sh1 = _adidasred | pattern_so1 = _3_stripes_red | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _spfc21a | pattern_b2 = _spfc21a | pattern_ra2 = _spfc21a | pattern_sh2 = _adidaswhite | pattern_so2 = _3_stripes_white | leftarm2 = FF0000 | body2 = 000000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''São Paulo Futebol Clube''', parasti sauc '''São Paulo FC''' vai vienkārši '''São Paulo''', ir ar tradīcijām bagāts [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sanpaulu]]. Klubs dibināts 1930.gada 25.janvārī un atkārtoti dibināts vēlreiz 1935.gadā. Fani šo klubu ir iesaukuši par ''Tricolor'' ([[latviešu valoda|latviski]]: trīs krāsas). Klubs ir viens no vislabākajiem klubiem Brazīlijā. Ieguvis dažus titulus gan pašmāju čempionātā, gan arī starptautiskajā arēnā. Šajos titulos ir ieskaitīti trīs Pasaules Čempionāti (divi no tiem [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālajā kausā]] izcīnīti un atlikušais [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu pasaules čempionātā]]), trīs [[Libertadoress Kauss|Libertadores kausa]] tituli un viens [[Copa Conmebol]] (tagad [[Copa Sudamericana]]) tituls. Mājas stadions ir [[Estadio do Morumbi|Estadio Cicero Pompeu de Toledo]] (''Morumbi''), kura ietilpība 80 000 vietas. Spēlē pelēkos kreklos ar divām horizontālām svītrām: viena ir sarkana, otra — melna; balti šorti un zeķes. == Tituli == * Pasaules Čempionāts (3) ** [[Starpkontinentālais kauss]] (2) — 1992, 1993 ** [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu pasaules čempionāts]] (1) — 2005 * Kontinentālie Čempionāti (7) ** [[Libertadoress Kauss]] (3) — 1992, 1993, 2005 ** [[Copa Conmebol]] (1) — 1994 ** [[Recopa]] (2) — 1993, 1994 ** [[Supercopa]] (Libertadoresa Kausa uzvarētāju Superkauss) (1) — 1993 * Brazīlijas sacensības (29) ** [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāts]] (6) — 1977, 1986, 1991, 2006, 2007, 2008 ** Sanpaulu štata čempionāts (21) — 1931, 1943, 1945, 1946, 1948, 1953, 1957, 1970, 1980, 1981, 1985, 1987, 1989, 1991, 1992, 1998, 2000, 2005 ** Sanpaulu štata superčempionāts (1) — 2002 ** Rio-Sanpaulu turnīrs (1) — 2001 ** Sanpaulu Jauniešu Kauss (2) — 1993, 2000 == Rezultāti pa sezonām == {| |valign="top"| * 1971. gads — 2.vieta * 1972. gads — 9.vieta * 1973. gads — 2.vieta * 1974. gads — 10.vieta * 1975. gads — 5.vieta * 1976. gads — 28.vieta * 1977. gads — '''čempioni''' * 1978. gads — 19.vieta * 1979. gads — - * 1980. gads — 9.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 1981. gads — 2.vieta * 1982. gads — 6.vieta * 1983. gads — 5.vieta * 1984. gads — 17.vieta * 1985. gads — 27.vieta * 1986. gads — '''čempioni''' * 1987. gads — 6.vieta * 1988. gads — 11.vieta * 1989. gads — 2.vieta * 1990. gads — 2.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 1991. gads — '''čempioni''' * 1992. gads — 6.vieta * 1993. gads — 4.vieta * 1994. gads — 6.vieta * 1995. gads — 12.vieta * 1996. gads — 11.vieta * 1997. gads — 13.vieta * 1998. gads — 15.vieta * 1999. gads — 3.vieta * 2000. gads — 12.vieta |width="33"|  |valign="top"| * 2001. gads — 7.vieta * 2002. gads — 5.vieta * 2003. gads — 3.vieta * 2004. gads — 3.vieta * 2005. gads — 11.vieta * 2006. gads — '''čempioni''' |} == Slaveni spēlētāji == {| |valign="top"| * Amoroso * Arakens * Bauers * Bellini * Čikao * Darjo Pereira * Denilsons * Djego Lugano * Doriva * Edmilsons Gomešs * [[Radamels Falkao]] * Forlans * Franea * Frieds * Hosē Pojs |width="33"|  |valign="top"| * Juninjo * [[Kafu]] * Kakā * Kanjoteiro * Kareka * Leonardo * Leonidašs * Luišs Fabjāno * Marselinjo * Marinjo Čadžašs * Mauro Ramošs * Millers * Neto * Sisinjo * Žersons |width="33"|  |valign="top"| * Noronja * Oskars * Paljinja * Pedro Roča * Pita * Rai * Rikardinjo * Rikardo Roča * Roberto Diašs * Rodžerio Seni * Rui * Sastre * Seržinjo * Teikseirinja * Toninjo Serezo |valign="top"| * Toninjo Žerreiro * Valdirs Perešs * Ze Seržio * Zetti * Zizinjo |} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube]] r7vaxojbwrtdpi89t783xfw3tjnn15r 0 22100 4464603 4221764 2026-05-06T12:18:59Z Makenzis 56205 4464603 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| |nos=Santos| |logo=[[Attēls:LogoSantosFC.png|120px]]| |pilns=Santos Futebol Clube| |dib=1912| |stad=Vila Belmiro, [[Santusa]], [[Brazīlija]]| |ietilp=20 120| |prez={{flaga|Brazīlija}} Marselo Teikseira| |tren={{flaga|Brazīlija}} [[Vanderlejs Lukšemburgu]]| |līga=[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija]]| |sez=2025.| |poz=12. (Serie A) | pattern_la1 = _santos21h | pattern_b1 = _santos21h | pattern_ra1 = _santos21h | pattern_sh1 = _santos21h | pattern_so1 = _santos21h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _santos21a | pattern_b2 = _santos21a | pattern_ra2 = _santos21a | pattern_sh2 = _santos21a | pattern_so2 = _santos21a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = 000000 | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _santos20t | pattern_b3 = _santos20t | pattern_ra3 = _santos20t | pattern_sh3 = _whitesides | pattern_so3 = | leftarm3 = 8dccff | body3 = 8dccff | rightarm3 = 8dccff | shorts3 = 8dccff | socks3 = 8dccff }} '''Santos Futebol Clube''' zināms arī kā '''Santos''', ir [[Brazīlija]]s futbola klubs no [[Santusa]]s pilsētas [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]. Tā iesauka jau gadu desmitiem ir ''Peixe'' (burtiski "zivs"), bet talismans ir [[Vaļi|valis]]. Iesauka norāda uz to, ka Santuša ir ostas pilsēta, kamēr citi Sanpaulu štata lielie klubi ir no ikšzemes pilsētām. Santos FC fans tiek saukts par ''Santista''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.santosfc.com.br Oficiālā mājaslapa] {{es ikona}}, {{en ikona}}, {{fr ikona}}, {{pt ikona}}, {{zh ikona}}, {{ja icon}} {{autoritatīvā vadība}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube]] 29t2ngdeakxy5hien4i2agb1zgdr1ik 0 22103 4464595 4443394 2026-05-06T12:04:15Z Makenzis 56205 4464595 wikitext text/x-wiki {{Atjaunot}} {{Futbola kluba infokaste| nos=Grêmio| logo=[[Attēls:Gremio.png|120px]]| pilns=Grêmio Foot-Ball<br />Porto Alegrense | dib = 1903 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 15 | stad = Arena do Grêmio,<br />[[Portualegri]], [[Brazīlija]]| ietilp=50 000| prez={{flaga|Brazīlija}} Odorico Roman | tren={{flaga|Portugāle}} Luís Castro| līga=[[Brazīlijas Série A]]| sez=2025| poz=9.| | pattern_la1 = _gremio26h | pattern_b1 = _gremio26h | pattern_ra1 = _gremio26h | pattern_sh1 = _gremio26h | pattern_so1 = _gremio26hl | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _gremio26a | pattern_b2 = _gremio26a | pattern_ra2 = _gremio26a | pattern_sh2 = _gremio26a | pattern_so2 = _gremio26al | leftarm2 = FAF9F5 | body2 = FAF9F5 | rightarm2 = FAF9F5 | shorts2 = FAF9F5 | socks2 = FAF9F5 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''Portualegri "Grêmio"''' ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Portualegri]] pilsētā. Tajā savu karjeru uzsāka [[Ronaldiņu]]. == Ārējās saites == * {{official website}} {{autoritatīvā vadība}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gremio, Portualegri}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio"]] bnl5bfstwlj0m45ebl9q8hqso81vvbw 0 22113 4464642 4224386 2026-05-06T13:32:59Z Makenzis 56205 4464642 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Vasco da Gama| logo=[[Attēls:Vasco-da-gama.png|120px]]| pilns=Club de Regatas Vasco da Gama| dib=1898| stad=São Januário, [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]| ietilp=25 000| prez={{flaga|Brazīlija}} Robertu Dinamite| tren={{flaga|Brazīlija}} Fábio Carille | līga=[[Brazīlijas Série B]]| sez=2025.| poz=14. |pattern_la1 = _thinwhiteborder |pattern_b1 = _vasco1011a |pattern_ra1 = _thinwhiteborder |pattern_sh1 = _blackwhitedown |pattern_so1 = _thinwhitesides |leftarm1 = 000000 |body1 = 000000 |rightarm1 = 000000 |shorts1 = 000000 |socks1 = 000000 |pattern_la2 = _thinblackborder |pattern_b2 = _vasco1011h |pattern_ra2 = _thinblackborder |pattern_sh2 = _whiteblackdown |pattern_so2 = _thinsidesonwhite |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = 000000 |pattern_la3 = _redborder |pattern_b3 = _vasco10t |pattern_ra3 = _redborder |pattern_sh3 = _whitereddown |pattern_so3 = _redhorizontal2 |leftarm3 = FFFFFF |body3 = FFFFFF |rightarm3 = FFFFFF |shorts3 = FFFFFF |socks3 = FFFFFF }} '''Riodežaneiro "Vasco da Gama"''' ({{Val|pt|Club de Regatas Vasco da Gama}}), pazīstams arī kā '''Vasco da Gama''' vai '''Vasco''', ir profesionāls [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Riodežaneiro]]. Tas tika dibināts {{dat|1898|8|21}}. "Vasco da Gama" ir viens no populārākajiem futbola klubiem Brazīlijā. Klubs mājas spēles aizvada ''São Januário'' stadionā, taču dažas spēles (it īpaši pilsētas derbiji) tiek aizvadīti daudz lielākajā ''Maracanã'' stadionā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama"]] ckvse8yn4ptyj84fq7vb36yx1435pzs 0 22125 4464636 4294788 2026-05-06T13:25:53Z Makenzis 56205 4464636 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Botafogo| logo=[[Attēls:Botafogo football.png|120px]]| pilns=Botafogo de Futebol<br />e Regatas| dib=1904| stad=[[Žuana Avelanži Olimpiskais stadions]]<br />[[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]| ietilp=103 045| prez=[[Attēls:Flag of Brazil.svg|20px|Brazīlija]] Maurisiu Asumpsao| tren={{flaga|POR}} Renato Paiva| kapteinis={{flaga|BRA}} Če Če| līga=[[Brazīlijas Série A]]<br>[[Campeonato Carioca]]| sez=2025. | poz=6. [[Brazīlijas Série A]] <br>5. [[Campeonato Carioca]]| | pattern_la1 = _botafogo2425h | pattern_b1 = _botafogo2425h | pattern_ra1 = _botafogo2425h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _botafogo24hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = 555555 | pattern_la2 = _botafogo2425a | pattern_b2 = _botafogo2425a | pattern_ra2 = _botafogo2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _botafogo2425t | pattern_b3 = _botafogo2425t | pattern_ra3 = _botafogo2425t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = _botafogo2425tl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''Botafogo de Futebol e Regatas''' ir [[Brazīlija]]s [[sporta klubs]] no [[Riodežaneiro]]. Tā tika atzīta par 12. spēcīgāko 20. gadsimta futbola komandu [[FIFA]] vērtējumā. Mājas spēles komanda aizvada [[Žuana Avelanži Olimpiskais stadions|Žuana Avelanži Olimpiskajā stadionā]]. Kluba simbols ir zvaigzne, kas attēlota kluba emblēmā. Botafogo nozīmē ''uguns iededzējs'' un apzīmē apkaimi, kurā klubs radās (Botafogo pludmale). Ta iesaukas ir "''Fogo''", "''Bota''" (kluba nosaukuma daļas), "''Fogão''" ("Fogo" atvasinājums, bieži lietots), "''Alvinegro''" (balti melnie), "''O clube da Estrela Solitária''" (Vienas zvaigznes klubs) un "''O Glorioso''" (Slavenie, nosaukums cēlies no 1910. gada čempionāta, kurā Botafogo uzvarēja). == Sasniegumi == * [[Copa Libertadores]] ** Čempioni (1): 2024 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * {{official}} {{futbols-stub}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo"]] 2lg19eko8qxynoinl6js3ro2hpnrfix 0 22294 4464928 4258153 2026-05-07T10:22:43Z Makenzis 56205 4464928 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | nos = Estudiantes | logo = [[Attēls:Estudiantes_de_La_Plata_logo.png|120px]] | pilns = Estudiantes de La Plata | dib = 1905 | stad = Jorge Luis Hirschi Stadium,<br />[[Laplata (pilsēta)|Laplata]], [[Argentīna]] |ietilp = 53 000 | prez = {{flaga|Argentīna}} [[Huans Sevastjans Verons]] | tren = {{flaga|Argentīna}} [[Gabriels Milito]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025. | poz = 15. | |pattern_la1=_edelp1819h|pattern_b1=_edelp1819h|pattern_ra1=_edelp1819h|pattern_sh1=|pattern_so1=|leftarm1=ffffff|body1=ffffff|rightarm1=ffffff|shorts1=ffffff|socks1=ffffff |pattern_la2=_estudiantes1718a|pattern_b2=_estudiantes1718a|pattern_ra2=_estudiantes1718a|pattern_sh2=_edelp2017a|pattern_so2=_Estudiantes17a|leftarm2=7F7F7F|body2=7F7F7F|rightarm2=7F7F7F|shorts2=7f7f7f|socks2=7f7f7f }} '''''Club Estudiantes de La Plata''''' ({{izrunā|kluβ estuˈðjantez ðe la ˈplata}}), dažreiz vienkārši '''''Estudiantes''''', ir [[Argentīna]]s futbola klubs. {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{Argentīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Laplatas "Estudiantes"]] p038jczt27es5zilgmhc4i1esvrk9ej 0 22302 4464921 4221921 2026-05-07T10:04:13Z Makenzis 56205 4464921 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=River Plate| logo= [[File:River plate logo 2022.svg|120px]]| pilns=Club Atlético River Plate| dib=1901| stad=El Monumental<br />[[Buenosairesa]], [[Argentīna]]| ietilp=70 074<ref>{{Cite web|url=https://www.cariverplate.com.ar/un-monumental-cada-vez-mas-grande|title=Un Monumental cada vez más grande|first=Club Atletico River|last=Plate|website=caRiverPlate.com.ar}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.cariverplate.com.ar/el-monumental/|title=Mâs Monumental|first=Club Atletico River|last=Plate|website=caRiverPlate.com.ar}}</ref>| prez={{flaga|Argentīna}} Horhe Pablo Brito| tren={{flaga|Argentīna}} Marselo Galjardo| līga=[[Argentīnas Primera División|Primera División]]| sez= 2025. | poz= 4. vieta | <!-- home kit --> |pattern_la1 = _river2425h |pattern_b1 = _river2425h |pattern_ra1 = _river2425h |pattern_sh1 = _river2425h |pattern_so1 = _river2425h |leftarm1 = |body1 = |rightarm1 = |shorts1 = 000000 |socks1 = FFFFFF <!-- away kit --> | pattern_la2 = _river2425a | pattern_b2 = _river2425a | pattern_ra2 = _river2425a | pattern_sh2 = _river2425a | pattern_so2 = _river2425al | leftarm2 = 671f2a | body2 = 671f2a | rightarm2 = 671f2a | shorts2 = d55762 | socks2 = 671f2a <!-- third kit |pattern_la3 = _river2324t |pattern_b3 = _river2324t |pattern_ra3 = _river2324t |pattern_sh3 = _river2324h |pattern_so3 = _3_stripes_white |leftarm3 = |body3 = |rightarm3 = |shorts3 = FFFFFF |socks3 = 1E1E1E --> }} '''Club Atlético River Plate''', zināms arī kā '''River Plate''' vai vienkārši '''River''', ir populārs [[Argentīna]]s [[sporta klubs]], plašāk pazīstams ar savu [[futbols|futbola]] komandu. Tā mājvieta atrodas [[Buenosairesa]]s apkaimē [[Nunjesa (Buenosairesa)|Nunjesā]] un tā spēlē [[Estadio Monumental Antonio Vespucio Liberti]] stadionā. Viņu galvenie sāncenši ir [[Buenosairesas "Boca Juniors"]] klubs un abu šo klubu savstarpējās spēles sauc par ''Superclásico''. [[Attēls:River_Monumental_Panoramic.jpg|center|800px|]] == Sasniegumi == * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija]] ** Čempioni (38):1920 AAm, 1932 LAF, 1936 (Copa Campeonato), 1936 (Copa de Oro) 1937, 1941, 1942, 1945, 1947, 1952, 1953, 1955, 1956, 1957, 1975 Metropolitano, 1975 Nacional, 1977 Metropolitano, 1979 Metropolitano, 1979 Nacional, 1980 Metropolitano, 1981 Nacional, 1985–86, 1989–90, 1991 Apertura, 1993 Apertura, 1994 Apertura, 1996 Apertura, 1997 Clausura, 1997 Apertura, 1999 Apertura, 2000 Clausura, 2002 Clausura, 2003 Clausura, 2004 Clausura, 2008 Clausura, 2014 Final, 2021, 2023 * [[Argentīnas kauss futbolā]] ** Kausa ieguvēji (3): 2016, 2017, 2019 * [[Argentīnas Superkauss futbolā]] ** Kausa ieguvēji (3): 2017, 2019, 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://int.soccerway.com/teams/argentina/club-atletico-river-plate/107/ Argentina - CA River Plate - Results, fixtures, squad, statistics, photos, videos and news - Soccerway] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate"]] {{futbols-stub}} h4gyh6r20ot0b3k5rqcocbj6hvd61vw 0 22358 4464947 4445824 2026-05-07T11:23:19Z Makenzis 56205 4464947 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste |nos=''Vélez Sársfield|logo=Escudo del Club Atlético Vélez Sarsfield.svg |pilns=''Club Atlético Vélez Sársfield'' |dib=1910 |stad=''Estadio José Amalfitani'',<br />[[Buenosairesa]], [[Argentīna]] |ietilp=49 747 |prez={{flaga|Argentīna}} Fernando Rafaini |tren={{flaga|Argentīna}} [[Sebastjans Domingezs]]<ref>http://www.velezsarsfield.com.ar/futbol/plantel/</ref> |līga=''[[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Primera División]]'' |sez=2025. |poz=16. <!-- home kit --> | pattern_la1=_velez2025h | pattern_b1 =_velez2025h | pattern_ra1=_velez2025h | pattern_sh1=_macronskara2223wrb | pattern_so1= | leftarm1=ffffff | body1=ffffff | rightarm1=ffffff | shorts1=ffffff | socks1=ffffff <!-- away kit --> | pattern_la2=_velez2025a | pattern_b2=_velez2025a | pattern_ra2=_velez2025a | pattern_sh2=_macronskara2223rbw | pattern_so2= | leftarm2=0000FF | body2=0000FF | rightarm2=0000FF | shorts2=0000FF | socks2=0000FF }} '''''Club Atlético Vélez Sársfield''''',<ref>[http://www.velezsarsfield.com.ar/club/datos/ : C. A. Vélez Sarsfield | Club » Datos :<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> parasti saukts par '''''Vélez Sársfield''''' vai vienkārši '''''Vélez''''', ir [[Argentīna]]s [[sporta klubs]], plašāk pazīstams pēc tā profesionālās [[futbols|futbola]] komandas, no [[Liniers]] apkaimes [[Buenosairesa]]s rietumu daļā. ''Vélez'' futbola komanda spēlē [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas futbola pirmajā divīzijā]], kas ir augstākā līga Argentīnā. Kluba mājas stadions ir ''[[Estadio José Amalfitani]]''. ''Vélez'' Argentīnas čempionāta ir uzvarējusi 10 reizes, kā arī ieguvusi 5 starptautiskus kausus (ieskaitot ''[[Copa Libertadores]]'' un [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]]). Gan klubam, gan stadionam ir iesauka ''el Fortín'' ("mazais forts"), bet faniem ir iesauka ''Fortineros'' ("no maza forta"). [[Attēls:1942VelezRugilo.jpg|thumb|300px|left|''Velez Sarsfield'' komanda, kas spēlēja otrajā līgā (1942)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{es ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Buenosairesas "Velez Sarsfield"]] 7bdvju2bu0mulzub9zzfymujpuckzhs 0 24975 4464690 4463450 2026-05-06T15:58:36Z Plazmasspriegums 144902 4464690 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF) | type = valsts uzņēmums | foundation = 1919. gadā | defunct = 1999. gadā | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | logo = VEF emblema.jpg | logo_size = 200 }} {{Citas nozīmes|VEF rūpnīcu|VEF (nozīmju atdalīšana)|VEF}} '''VEF''' ('''Valsts elektrotehniskā fabrika''') bija viena no lielākajām [[Latvija]]s rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī [[lidmašīna]]s. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki nelieli, dažādu jomu uzņēmumi, kuri savu izcelsmi saista ar VEF vai izmanto tās zīmolu. == Vēsture == [[Attēls:Galvenā balva Pasaules izstādē EXPO 1935.jpg|thumb|250px|Galvenā balva Briseles Pasaules izstādē ([[EXPO]] 1935)]] [[Attēls:VEF radio reklāma.jpg|thumb|250px|VEF radio reklāmas plakāts (ap 1938.-39. gadu).]] Par VEF pirmsākumu uzskata [[1919]]. gada aprīli, kad Rīgas vecās pasta ēkas pagrabstāvā Radio ielā ierīkoja '''[[PTVGD|Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas]]''', kas veica sakaru aparatūras remontu [[Aleksandrs Tīpainis|Aleksandra Tīpaiņa]] vadībā. [[1922]]. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem — [[Kristāla detektors|kristāldetektora]] radiouztvērējus. [[1924]]. gadā darbnīcas pārcēla uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] 16 (tagadējo [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīva]] ēku), bet [[1928]]. gadā "'''Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca'''" pārcēlās uz bijušās rūpnīcas "[[Unions]]" korpusiem [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 214. [[1932]]. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF).<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=240-241}}</ref> Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu — remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un ap 20 sporta lidmašīnu modeļu. Tika samontētas 6 automašīnas. Pasaules tirgu iekaroja miniatūrais fotoaparāts ''[[Minox]]''. 1930. gadu beigās ik mēnesi fabrikā saražoja aptuveni 500 telefona aparātu, 400 telefona centrāļu un 800-2500 radiouztvērēju. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] rūpnīcu pārņem padomju režīms. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā rūpnīcu izlaupīja un izpostīja, katlu māja un vairāki korpusi bija uzspridzināti. Izdzīvojušās ražošanas jaudas [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā]] iekļāva Vācijas koncerna [[AEG]] meitasuzņēmuma "AEG Ostlandwerk GmH" sastāvā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/60/history|title=VEF - Industriālais mantojums|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|website=LNDB}}</ref> Pēc kara beigām rūpnīcu atjaunoja un strauji attīstīja ražošanas jaudas un ražotņu izmērus. 1960. gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. VEF kļuva par vadošo komutācijas tehnikas ražotāju [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], katri divi no trim telefona aparātiem bija ražoti VEF. Populāri bija tranzistoru radioaparāti [[Spīdola (radiouztvērējs)|"Spīdola"]] un 1970. gados — "VEF". 1980. gados '''Rīgas ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]] apbalvotajai V. I. Ļeņina ražošanas apvienībai VEF''' piederēja tālruņu rūpnīca [[Aizkraukle|Stučkā]] un cehi [[Alūksne|Alūksnē]], [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Skrunda|Skrundā]].<ref name="Рига" /> Rūpnīcā strādāja ap 20 000 cilvēku.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=287-289}}</ref> VEF zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs (1974–1980), VEF tehniskā direktora vietnieks (1980–1984) un VEF Zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1984–1990) bija [[Pēteris Videnieks]].<ref>[https://www.pipkalejs.lv/veca-pipkalejs-lapa/cd/sp/laikagramata/janvaris/videnieks.htm pipkalejs.lv]</ref> 1987. gadā VEF piešķīra Oktobra revolūcijas ordeni un tā saražoja 883 tūkstošus radiouztvērēju un 2,6 miljonus tālruņa aparātu, detaļas, izejvielas un materiālus piegādāja ap 800 PSRS republiku uzņēmumi.<ref name="Рига" /> [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|thumb|250px|VEF vecākie korpusi [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] pirms rekonstrukcijas, 2008. gads]] Līdz ar [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]] pārtrūka izejmateriālu piegāde un pasūtījumi no militārā sektora. Rūpnīcas darbību iedragāja arī 1989. gada 18. jūnija ugunsgrēks, kas nopostīja VEF 3. un 4. korpusu, pilnībā paralizējot mašīnremonta ceha un elektrotehniskā ceha darbu, kā arī radio ražošanu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/vef100/?page_id=48|title=VEF: Mans būs mans - VEF 100 gadi|website=www.archiv.org.lv|access-date=2024-04-16}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/411071-vakara-zinas-ugunsgreks-vef-pratam-neaptverama-nolaidiba.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Ugunsgrēks VEF - prātam neaptverama nolaidība|last=Gaitniece|first=Lāsma|website=[[nra.lv]]|access-date=2024-08-09|date=2023-04-11|language=lv}}</ref> 1991. gadā sākās rūpnīcas reorganizācija par valsts akciju sabiedrību, sadalot tās cehus un struktūrvienības mazākos uzņēmumos.<ref name="Fil" /> 1992. gadā VEF strādāja 10 000 cilvēku. Tika nodibināts kopuzņēmums “Info”, un izveidots pirmais peidžeru tīkls Rīgā, kā arī nodibināta “[[VEF banka]]”. Telefona centrāļu ražotāji kļuva par Valsts uzņēmumu “Komutācijas tehnikas rūpnīca “'''VEF-KT'''””, kas 1990. gadu vidū vēl turpināja ražot un projektēt mazas ciparu centrāles. Tā ražošanas jauda bija 30 000 kvazielektronisku līniju, 300 000 ciparu līniju, 120 dispečerpulšu un centrāļu un 60 000 telefona aparātu gadā.<ref name=":0" /> 1992. gadā tika atrasts partneris Vācijā, kas palīdzēja finansiālajās grūtībās nokļuvušajai rūpnīcai. Uzņēmumā tika nomainītas iekārtas, un tas sāka montēt telefonus no Vācijā ražotām detaļām, pēc tam pārdodot tos [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīs. Tika atjaunoti arī lietoti telefoni Vācijas tirgum.<ref name=":1" /> 1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīcu reorganizēja un ražošana ievērojami apsīka. Daļu no rūpnīcas atdalīto uzņēmumu 1997. un 1998. gadā pievienoja '''akciju sabiedrībai "VEF"''', kas nodarbojas ar rūpnīcas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un izīrēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vef/40003001328|title=VEF, Akciju sabiedrība, 40003001328 - par uzņēmumu|website=Lursoft|access-date=2024-04-16|date=2024-04-17|language=lv}}</ref> 1999. gadā nodibinātā SIA "'''VEF UN KO'''" turpināja tirgot dažādas izcelsmes valstu tālruņu aparātus un citu elektrotehniku ar VEF zīmolu, vēlāk iesaistoties [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] un ar tiem saistītās tehnikas izgatavošanā un tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vef.lv/lv/|title=Galvenā - VEF UN KO|website=www.vef.lv|access-date=2024-04-16|archive-date=2024-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240416172708/https://vef.lv/lv/}}</ref> Ar rūpnīcu saistīti arī [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF]] [[Rīgas VEF|basketbola]], [[FK VEF Rīga|futbola]] u.c. sporta veidu klubi. == Rūpnīcas ēkas == [[Attēls:VEF pārvaldes ēka pēc restaurācijas 2017.jpg|thumb|VEF vecākie korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. un 1900. g.)]] Rūpnīcas pamatkorpusi Brīvības gatvē 214 aizņēma veselu kvartālu. Lielākā daļa rūpnīcas korpusu uzcelta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca "[[Unions]]". Galvenā ēka celta 1899. gadā pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, to rotā [[Augusts Francs Folcs|Augusta Folca]] veidotā [[Zevs|Zeva]] — zibeņmeša skulptūra.<ref name="Fil" /> 2017. gadā daļu rūpnīcas vēsturisko ēku rekonstruēja. Pēc rekonstrukcijas beigām VEF galvenajā ēkā savu galveno biroju ierīkoja Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "[[Mikrotīkls]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://darbs.mikrotik.com/birojs/|title=Darbs MikroTik|website=darbs.mikrotik.com|access-date=2024-04-16|language=lv}}</ref> Blakus esošajā, 1900. gadā celtajā trīsstāvu ēkā Brīvības ielā 214 no 2006. gada atrodas daudznacionālās kompānijas "[[Accenture]]" Latvijas filiāle, kā arī citi uzņēmumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-addresses/40003584748|title=Accenture Latvijas filiāle, 40003584748, Iepriekšējās adreses|last=|first=|website=Lursoft IT|access-date=2024-08-09|date=2024-08-09|language=lv}}</ref> Okupācijas gados tajā atradās VEF administratīvais korpuss Nr. 2, ar kura jumta degšanu sākās 1989. gada ugunsgrēks.<ref name=":2" /> Rūpnīcas vajadzībām 1960. gadā tika uzcelta [[VEF Kultūras pils]], kā arī ierīkoti vasarnīcu ciemi (dārzniecības kooperatīvi) [[VEF—Biķernieki]], [[VEF—Pabaži]] un [[VEF—Skulte]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/18034912/lv/VEF-Skulte|title=VEF-Skulte - Skulte|website=wikimapia.org|access-date=2025-12-25|language=lv}}</ref>, kā arī [[VEF sporta centrs]] un citas iestādes. == Rūpnīcas direktori<ref>{{tīmekļa atsauce |title=VEF - 90 |url=https://www.radiopagajiba.lv/VEF/vef90.html |website=radiopagajiba.lv |access-date={{dat|2022|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190910125411/http://www.radiopagajiba.lv/VEF/vef90.html }}</ref> == [[Attēls:Brīvības gatve (4).jpg|thumb|209x209px|VEF administratīvā ēka, būvēta 1900. gadā]] [[Attēls:Postal cover. Riga awarded the Order of Lenin VEF plant named after Lenin. Fragment.png|thumb|[[Latvijas PSR]] aploksne, veltīta VEF 60 gadu jubilejai (1979)|210x210px]] {| class="wikitable" | 1919–1931 | [[Aleksandrs Tīpainis]] |- | 1931 | A. Dūmiņš Ozoliņš |- | 1932–1940 | [[Teodors Vītols]] |- | 1940–1941 | [[Ādolfs Ļuļs]] |- | 1941–1944 | K. Berretz |- | 1944–1957 | [[Georgijs Gaile]] |- | 1957–1958 | [[Georgijs Hubajevs]] |- | 1958–1962 | [[Nikolajs Aleksejevs]] |- | 1962–1967 | [[Aleksandrs Egle]] |- | 1967–1973 | [[Vsevolods Birkenfelds]] |- | 1973–1987 | [[Oļegs Ļeņovs]] |- | 1987–1993 | [[Ivars Bražis]] |- | 1993–1995 | [[Edvīns Laucis]] |- | 1995–1996 | [[Aivars Kreituss]] |- | 1996–2001 | Edvīns Laucis |- | 2001–2006 | [[Guntis Lipiņš]] |} == Produkcija == [[Attēls:Minox Riga stainless steel cased.JPG|right|200px|thumb|VEF ''Minox'' fotoaparāts]] === Fotoaparāti === * [[Minox]] [[Attēls:VEF Spīdola (ВЭФ Спидола).JPG|thumbnail|right|200px|Spīdola radiouztvērējs]] === Radiouztvērēji === * [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] === Telefoni === {{pamatraksts|VEF telefoni}} [[Attēls:VEF-MIKRO 1024 personal computer.JPEG|thumb|right|200px|VEF-MIKRO 1024 dators]] === Datori === * VEF ORMIKA * VEF-1022 * VEF-MIKRO 1024 * VEF-MIKRO 1025 === Telefoncentrāles === {{pamatraksts|VEF telefoncentrāles}} [[Attēls:VEF IRBITIS I-12 2.jpg|thumb|200px|right|VEF I-12 lidmašīna]] === Lidmašīnas === * [[VEF I-11]] * [[VEF I-12]] * [[VEF I-14]] * [[VEF I-15]] * [[VEF I-16]] * [[VEF I-17]] * [[VEF I-18]] * [[VEF I-19]] * [[VEF JDA-10M]] === Motocikli === * Pandera == Atsauces == {{atsauces}} {{papildu atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.vefkp.lv/par-muzeju/ VEF vēstures muzejs] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{NASDAQ OMX Riga}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts elektrotehniskā fabrika| ]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] 5n67z2ljndt8l8p7uzdhb4y824t3fk4 4464693 4464690 2026-05-06T16:07:09Z Plazmasspriegums 144902 4464693 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF) | type = valsts uzņēmums | foundation = 1919. gadā | defunct = 1999. gadā | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | logo = VEF emblema.jpg | logo_size = 200 }} {{Citas nozīmes|VEF rūpnīcu|VEF (nozīmju atdalīšana)|VEF}} '''VEF''' ('''Valsts elektrotehniskā fabrika''') bija viena no lielākajām [[Latvija]]s rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī [[lidmašīna]]s. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki nelieli, dažādu jomu uzņēmumi, kuri savu izcelsmi saista ar VEF vai izmanto tās zīmolu. == Vēsture == [[Attēls:Galvenā balva Pasaules izstādē EXPO 1935.jpg|thumb|250px|Galvenā balva Briseles Pasaules izstādē ([[EXPO]] 1935)]] [[Attēls:VEF radio reklāma.jpg|thumb|250px|VEF radio reklāmas plakāts (ap 1938.-39. gadu).]] Par VEF pirmsākumu uzskata [[1919]]. gada aprīli, kad Rīgas vecās pasta ēkas pagrabstāvā Radio ielā ierīkoja '''[[PTVGD|Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas]]''', kas veica sakaru aparatūras remontu [[Aleksandrs Tīpainis|Aleksandra Tīpaiņa]] vadībā. [[1922]]. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem — [[Kristāla detektors|kristāldetektora]] radiouztvērējus. [[1924]]. gadā darbnīcas pārcēla uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] 16 (tagadējo [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīva]] ēku), bet [[1928]]. gadā "'''Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca'''" pārcēlās uz bijušās rūpnīcas "[[Unions]]" korpusiem [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 214. [[1932]]. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF).<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=240-241}}</ref> Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu — remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un ap 20 sporta lidmašīnu modeļu. Tika samontētas 6 automašīnas. Pasaules tirgu iekaroja miniatūrais fotoaparāts ''[[Minox]]''. 1930. gadu beigās ik mēnesi fabrikā saražoja aptuveni 500 telefona aparātu, 400 telefona centrāļu un 800-2500 radiouztvērēju. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] rūpnīcu pārņem padomju režīms. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā rūpnīcu izlaupīja un izpostīja, katlu māja un vairāki korpusi bija uzspridzināti. Izdzīvojušās ražošanas jaudas [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā]] iekļāva Vācijas koncerna [[AEG]] meitasuzņēmuma "AEG Ostlandwerk GmH" sastāvā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/60/history|title=VEF - Industriālais mantojums|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|website=LNDB}}</ref> Pēc kara beigām rūpnīcu atjaunoja un strauji attīstīja ražošanas jaudas un ražotņu izmērus. 1960. gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. VEF kļuva par vadošo komutācijas tehnikas ražotāju [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], katri divi no trim telefona aparātiem bija ražoti VEF. Populāri bija tranzistoru radioaparāti [[Spīdola (radiouztvērējs)|"Spīdola"]] un 1970. gados — "VEF". 1980. gados '''Rīgas ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]] apbalvotajai V. I. Ļeņina ražošanas apvienībai VEF''' piederēja tālruņu rūpnīca [[Aizkraukle|Stučkā]] un cehi [[Alūksne|Alūksnē]], [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Skrunda|Skrundā]].<ref name="Рига" /> Rūpnīcā strādāja ap 20 000 cilvēku.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=287-289}}</ref> VEF zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs (1974–1980), VEF tehniskā direktora vietnieks (1980–1984) un VEF Zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1984–1990) bija [[Pēteris Videnieks]].<ref>[https://www.pipkalejs.lv/veca-pipkalejs-lapa/cd/sp/laikagramata/janvaris/videnieks.htm pipkalejs.lv]</ref> 1987. gadā VEF piešķīra Oktobra revolūcijas ordeni un tā saražoja 883 tūkstošus radiouztvērēju un 2,6 miljonus tālruņa aparātu, detaļas, izejvielas un materiālus piegādāja ap 800 PSRS republiku uzņēmumi.<ref name="Рига" /> [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|thumb|250px|VEF vecākie korpusi [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] pirms rekonstrukcijas, 2008. gads]] Līdz ar [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]] pārtrūka izejmateriālu piegāde un pasūtījumi no militārā sektora. Rūpnīcas darbību iedragāja arī 1989. gada 18. jūnija ugunsgrēks, kas nopostīja VEF 3. un 4. korpusu, pilnībā paralizējot mašīnremonta ceha un elektrotehniskā ceha darbu, kā arī radio ražošanu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/vef100/?page_id=48|title=VEF: Mans būs mans - VEF 100 gadi|website=www.archiv.org.lv|access-date=2024-04-16}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/411071-vakara-zinas-ugunsgreks-vef-pratam-neaptverama-nolaidiba.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Ugunsgrēks VEF - prātam neaptverama nolaidība|last=Gaitniece|first=Lāsma|website=[[nra.lv]]|access-date=2024-08-09|date=2023-04-11|language=lv}}</ref> 1991. gadā sākās rūpnīcas reorganizācija par valsts akciju sabiedrību, sadalot tās cehus un struktūrvienības mazākos uzņēmumos.<ref name="Fil" /> 1992. gadā VEF strādāja 10 000 cilvēku. Tika nodibināts kopuzņēmums “Info”, un izveidots pirmais peidžeru tīkls Rīgā, kā arī nodibināta “[[VEF banka]]”. Telefona centrāļu ražotāji kļuva par Valsts uzņēmumu “Komutācijas tehnikas rūpnīca “'''VEF-KT'''””, kas 1990. gadu vidū vēl turpināja ražot un projektēt mazas ciparu centrāles. Tā ražošanas jauda bija 30 000 kvazielektronisku līniju, 300 000 ciparu līniju, 120 dispečerpulšu un centrāļu un 60 000 telefona aparātu gadā.<ref name=":0" /> 1992. gadā tika atrasts partneris Vācijā, kas palīdzēja finansiālajās grūtībās nokļuvušajai rūpnīcai. Uzņēmumā tika nomainītas iekārtas, un tas sāka montēt telefonus no Vācijā ražotām detaļām, pēc tam pārdodot tos [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīs. Tika atjaunoti arī lietoti telefoni Vācijas tirgum.<ref name=":1" /> 1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīcu reorganizēja un ražošana ievērojami apsīka. Daļu no rūpnīcas atdalīto uzņēmumu 1997. un 1998. gadā pievienoja '''akciju sabiedrībai "VEF"''', kas nodarbojas ar rūpnīcas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un izīrēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vef/40003001328|title=VEF, Akciju sabiedrība, 40003001328 - par uzņēmumu|website=Lursoft|access-date=2024-04-16|date=2024-04-17|language=lv}}</ref> 1999. gadā nodibinātā SIA "'''VEF UN KO'''" turpināja tirgot dažādas izcelsmes valstu tālruņu aparātus un citu elektrotehniku ar VEF zīmolu, vēlāk iesaistoties [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] un ar tiem saistītās tehnikas izgatavošanā un tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vef.lv/lv/|title=Galvenā - VEF UN KO|website=www.vef.lv|access-date=2024-04-16|archive-date=2024-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240416172708/https://vef.lv/lv/}}</ref> Ar rūpnīcu saistīti arī [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF]] [[Rīgas VEF|basketbola]], [[FK VEF Rīga|futbola]] u.c. sporta veidu klubi. == Rūpnīcas ēkas == [[Attēls:VEF pārvaldes ēka pēc restaurācijas 2017.jpg|thumb|VEF vecākie korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. un 1900. g.)]] Rūpnīcas pamatkorpusi Brīvības gatvē 214 aizņēma veselu kvartālu. Lielākā daļa rūpnīcas korpusu uzcelta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca "[[Unions]]". Galvenā ēka celta 1899. gadā pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, to rotā [[Augusts Francs Folcs|Augusta Folca]] veidotā [[Zevs|Zeva]] — zibeņmeša skulptūra.<ref name="Fil" /> 2017. gadā daļu rūpnīcas vēsturisko ēku rekonstruēja. Pēc rekonstrukcijas beigām VEF galvenajā ēkā savu galveno biroju ierīkoja Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "[[Mikrotīkls]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://darbs.mikrotik.com/birojs/|title=Darbs MikroTik|website=darbs.mikrotik.com|access-date=2024-04-16|language=lv}}</ref> Blakus esošajā, 1900. gadā celtajā trīsstāvu ēkā Brīvības ielā 214 no 2006. gada atrodas daudznacionālās kompānijas "[[Accenture]]" Latvijas filiāle, kā arī citi uzņēmumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-addresses/40003584748|title=Accenture Latvijas filiāle, 40003584748, Iepriekšējās adreses|last=|first=|website=Lursoft IT|access-date=2024-08-09|date=2024-08-09|language=lv}}</ref> Okupācijas gados tajā atradās VEF administratīvais korpuss Nr. 2, ar kura jumta degšanu sākās 1989. gada ugunsgrēks.<ref name=":2" /> Rūpnīcas vajadzībām 1960. gadā tika uzcelta [[VEF Kultūras pils]], kā arī ierīkoti vasarnīcu ciemi (dārzniecības kooperatīvi) [[VEF—Biķernieki]], [[VEF—Pabaži]] un [[VEF—Skulte]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/18034912/lv/VEF-Skulte|title=VEF-Skulte - Skulte|website=wikimapia.org|access-date=2025-12-25|language=lv}}</ref>, kā arī [[VEF sporta centrs]] un citas iestādes. == Rūpnīcas direktori<ref>{{tīmekļa atsauce |title=VEF - 90 |url=https://www.radiopagajiba.lv/VEF/vef90.html |website=radiopagajiba.lv |access-date={{dat|2022|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190910125411/http://www.radiopagajiba.lv/VEF/vef90.html }}</ref> == [[Attēls:Brīvības gatve (4).jpg|thumb|209x209px|VEF administratīvā ēka, būvēta 1900. gadā]] [[Attēls:Postal cover. Riga awarded the Order of Lenin VEF plant named after Lenin. Fragment.png|thumb|[[Latvijas PSR]] aploksne, veltīta VEF 60 gadu jubilejai (1979)|210x210px]] {| class="wikitable" | 1919–1931 | [[Aleksandrs Tīpainis]] |- | 1931 | A. Dūmiņš Ozoliņš |- | 1932–1940 | [[Teodors Vītols]] |- | 1940–1941 | [[Ādolfs Ļuļs]] |- | 1941–1944 | K. Berretz |- | 1944–1957 | [[Georgijs Gaile]] |- | 1957–1958 | [[Georgijs Hubajevs]] |- | 1958–1962 | [[Nikolajs Aleksejevs]] |- | 1962–1967 | [[Aleksandrs Egle]] |- | 1967–1973 | [[Vsevolods Birkenfelds]] |- | 1973–1987 | [[Oļegs Ļeņovs]] |- | 1987–1993 | [[Ivars Bražis]] |- | 1993–1995 | [[Edvīns Laucis]] |- | 1995–1996 | [[Aivars Kreituss]] |- | 1996–2001 | Edvīns Laucis |- | 2001–2006 | [[Guntis Lipiņš]] |} == Produkcija == [[Attēls:Minox Riga stainless steel cased.JPG|right|200px|thumb|VEF ''Minox'' fotoaparāts]] === Fotoaparāti === * [[Minox]] [[Attēls:VEF Spīdola (ВЭФ Спидола).JPG|thumbnail|right|200px|Spīdola radiouztvērējs]] === Radiouztvērēji === * VEFSuper Lux MD/37 * VEFLux MD/38 * VEFSuper MD/39 * VEFSuper M507 * VEFLuxus M1307 * VEFSuper M517 * VEF M1357 * VEFSuper M557 * VEFSuper M697 * [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] * VEF 12 * VEF 201 * VEF 202 * VEF 204 * VEF 206 === Telefoni === {{pamatraksts|VEF telefoni}} [[Attēls:VEF-MIKRO 1024 personal computer.JPEG|thumb|right|200px|VEF-MIKRO 1024 dators]] === Datori === * [[VEF UMK]] * VEF ORMIKA * VEF-1022 * VEF-MIKRO 1024 * VEF-MIKRO 1025 === Telefoncentrāles === {{pamatraksts|VEF telefoncentrāles}} [[Attēls:VEF IRBITIS I-12 2.jpg|thumb|200px|right|VEF I-12 lidmašīna]] === Lidmašīnas === * [[VEF I-11]] * [[VEF I-12]] * [[VEF I-14]] * [[VEF I-15]] * [[VEF I-16]] * [[VEF I-17]] * [[VEF I-18]] * [[VEF I-19]] * [[VEF JDA-10M]] === Motocikli === * Pandera == Atsauces == {{atsauces}} {{papildu atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.vefkp.lv/par-muzeju/ VEF vēstures muzejs] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{NASDAQ OMX Riga}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts elektrotehniskā fabrika| ]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] kma2o5s7l0xdmhp56lwl7eky2khzpfa 0 26236 4464763 4363049 2026-05-06T20:07:44Z ~2026-27517-97 145024 Gramatika 4464763 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #00703C | klubs = Kauno Žalgiris | logo = File:BC Žalgiris 2023.png | logo_izm = 150px | pilsēta = {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | līga = [[LKL|Lietuvas Basketbola līga]]<br>[[ULEB Eirolīga]] | konference = | divīzija = | sezona = | pozīcija = | dibināts = 1944 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Žalgiris Arena]]'' | ietilpība = 15688 | krāsas = Zaļa, balta<br/>{{color box|#006A4E}} {{color box|white}} | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = {{flaga|Lietuva}} [[Paulius Motiejūnas]] | galvenais_treneris = {{flaga|LTU}} [[Tomass Masjulis]] | kapteinis = {{flaga|Lietuva}} [[Edgars Ulanovs]] | mediji = {{url|http://www.zalgiris.lt/}} | sadarbojas = BC Žalgiris-2 <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = 1 | LKL = 25 | BBL = 6 | PSRS = 5 | līga1 = | uzvaras1 = | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Kauņas "Žalgiris"''' ({{val|lt|Kauno Žalgiris}}) ir [[Lietuva]]s [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Kauņa|Kauņā]]. Tas tika dibināts 1944. gadā. "Žalgiris" ir visu laiku titulētākā Lietuvas basketbola komanda, [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgā]] klubs ir svinējis 19 uzvaras, 5 reizes uzvarēja arī [[Baltijas basketbola līga|Baltijas basketbola līgā]], 1998.—1999. gada sezonā arī [[ULEB Eirolīga|Eirolīgā]]. 2023.—2024. gada sezonā "Žalgiris" piedalās [[LKL]] un [[ULEB Eirolīga|Eirolīgā]]. No 2025. gada 28. jūnija komandas galvenais treneris ir lietuviešu speciālists Tomass Masjulis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zalgiris.lt/naujienos/zalgirietis-grizta-namo-zalgirio-vairas-patiketas-eurolygos-cempionui |title=Žalgirietis grįžta namo: „Žalgirio“ vairas patikėtas Eurolygos čempionui |accessdate=2025-10-19 |website=zalgiris.ļt |language=lt |date= }}</ref> No 2023. gada līdz 2025. gadam komandas galvenais treneris bija itāļu speciālists [[Andrea Trinkjēri]].<ref>https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/30122023-uz_smita_parstaveta_zalgiris_komandtiltin</ref> == Izcīnītās vietas == === LKL === * 1993-1994 - 1. * 1994-1995 - 1. * 1995-1996 - 1. * 1996-1997 - 1. * 1997-1998 - 1. * 1998-1999 - 1. * 1999-2000 - 2. * 2000-2001 - 1. * 2001-2002 - 2. * 2002-2003 - 1. * 2003-2004 - 1. * 2004-2005 - 1. * 2005-2006 - 2. * 2006-2007 - 1. * 2007-2008 - 1. * 2008-2009 - 2. * 2009-2010 - 2. * 2010-2011 - 1. * 2011-2012 - 1. * 2012-2013 - 1. * 2013-2014 - 1. * 2014-2015 - 1. * 2015-2016 - 1. * 2016-2017 - 1. * 2017-2018 - 1. * 2022-2023 - 1. * 2024-2025 - 1. === BBL === * 2005 - 1. * 2006 - 2. * 2007 - 2. * 2008 - 1. * 2009 - 2. * 2010 - 1. * 2011 - 1. * 2012 - 1. == Tituli == * [[LKL]] čempioni - 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2001, 2003, 2004, 2005, 2007, 2008, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2023, 2025 * [[Padomju Savienība|PSRS]] čempioni - 1947, 1951, 1985, 1986, 1987 * [[ULEB Eirolīga|Eirolīgas]] čempioni - 1999 * [[FIBA Eiropas kauss|Eiropas kausa]] ieguvēji - 1998 * [[BBL]] čempioni - 2005, 2008, 2010, 2011, 2012 * [[NEBL]] čempioni - 1999 == Formas == "Žalgiris" komandas formas tērpu pamata krāsas ir zaļa un balta. Mājas spēles tiek spēlētas zaļās formās, bet izbraukuma spēles — baltā. Kopš 2012. gada kluba formas tērpu ražotājs ir [[Adidas]].<ref>{{cite web|title=Naujajame sezone "Žalgirio" krepšininkai vilkės adidas aprangas|url=https://www.tv3.lt/naujiena/615863/naujajame-sezone-zalgirio-krepsininkai-vilkes-adidas-aprangas|website=tv3.lt|access-date=22 August 2012}}</ref> 2018. gadā Žalgiris sāka ražot savas formas tērpus, cenšoties popularizēt komandas zīmola tēlu, vienlaikus padarot tās pieejamākas līdzjutējiem.<ref>{{cite web|title=Kauno "Žalgirio" krepšininkams sukurti nauji žaidybiniai marškinėliai|url=http://zalgiris.lt/news/bc-zalgiris/74672|website=zalgiris.lt|date=5 September 2018|access-date=5 September 2018}}</ref> {| |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas14h | pattern_s=_zalgiriskaunas14h | body=00703C | shorts=00703C | title=2013–2015 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1516h | pattern_s=_zalgiriskaunas1516h | body=00703C | shorts=00703C | title=2015–2016 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1617 | pattern_s=_zalgiriskaunas1617 | body=00703C | shorts=00703C | title=2016–2018 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas14a | pattern_s=_zalgiriskaunas14a | body=ffffff | shorts=ffffff | title=2013–2015 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1516a | pattern_s=_zalgiriskaunas1516a | body=ffffff | shorts=ffffff | title=2015–2016 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1617a | pattern_s=_zalgiriskaunas1617a | body=ffffff | shorts=ffffff | title=2016–2018 }} |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.zalgiris.lt Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110303233727/http://www.zalgiris.lt/ |date={{dat|2011|03|03||bez}} }} {{lt ikona}} {{BBL}} {{DEFAULTSORT:Kaunzas Zzalgiris}} [[Kategorija:BBL klubi]] [[Kategorija:Lietuvas basketbola klubi]] [[Kategorija:Kauņa|Zzalgiris]] ffkjhclphhfkg0sqdfa8au26i9q56dv 0 28404 4464623 4134669 2026-05-06T13:06:59Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ 4464623 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Riebiņu pagasts | karte = Riebiņu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Preiļu novads | centrs = Riebiņi | platība = 109,8 | iedzīvotāji = 1230<ref>{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1230 / 109.8 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.riebini.lv }} '''Riebiņu pagasts''' ir viena no [[Preiļu novads|Preiļu novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Preiļi|Preiļu]] pilsētu un [[Stabulnieku pagasts|Stabulnieku]], [[Galēnu pagasts|Galēnu]], [[Silajāņu pagasts|Silajāņu]], [[Rušonas pagasts|Rušonas]], [[Preiļu pagasts|Preiļu]] un [[Saunas pagasts|Saunas]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Pagasta dienvidaustrumu daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Feimaņu pauguraine|Feimaņu paugurainē]]. Augstākais paugurs - Pupgora (175,5 m vjl.). === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Sauna (upe)|Sauna]] * [[Feimanka]] ==== Ezeri ==== * [[Pieniņu ezers]] (4,5 ha) * [[Gluhojes ezers]] (2,1 ha) ==== Purvi ==== * [[Pūdnīku purvs]] (66 ha) * Paļšes purvs == Vēsture == Riebiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara. 1945. gadā [[Silajāņu pagasts|Silajāņu pagastā]] izveidoja Riebiņu [[ciema padome|ciema padomi]]. Riebiņu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā [[Kausu ciems|Kausu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Krasnij Oktjabrj" teritoriju, 1954. gadā - [[Augustovas ciems|Augustovas ciemu]], 1975. gadā - [[Pienēnu ciems|Pienēnu ciemu]]. 1975. gadā tika mainīta arī robeža ar [[Preiļi|Preiļu]] pilsētu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2004. gadā Riebiņu pagasts iekļaujas jaundibinātajā [[Riebiņu novads|Riebiņu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riebini.lv/lv/sidemenu/novads/vesture |title=Riebiņu novada veidošanās vēsture |access-date={{dat|2017|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170901154820/http://riebini.lv/lv/sidemenu/novads/vesture |archivedate={{dat|2017|09|01||bez}} }}</ref> 2021. gadā Riebiņu novadu iekļāva [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|5000 |1935|3575 |1959|3091 |1969|2405 |1979|1910 |1989|1739 |2000|1724 |2011|1348 |2021|1114 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Riebiņi]]''' (pagasta centrs), [[Pieniņi]], [[Sprindži]], [[Kokorīši]], [[Opūgi]], [[Ondzuļi (Riebiņu pagasts)|Ondzuļi]]. === Ievērojamas personības === == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Preiļu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Riebiņu novads}} {{Preiļu rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Preiļu novada pagasti]] [[Kategorija:Riebiņu pagasts| ]] k4ndjd0c4yuiip0ubpmhh4hnm1zlgaq 0 28680 4464769 4457832 2026-05-06T20:42:23Z Pirags 3757 4464769 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leopolds Ozoliņš | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš.jpg | mazs_att = | apraksts = Leopolds Ozoliņš 2004. gadā | amats = Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1937|6|26|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = {{mdv|2021|1|11|1937|6|26|N}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]<br>[[Tautas kopa "Brīvība"]]<br>[[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = Ieva Ozoliņa | profesija = ārsts | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Leopolds Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1937|6|26||bez}}; miris {{Dat|2021|1|11||bez}}) bija Latvijas [[ārsts]] un politiķis. PSRS Tautas deputāts (1989), [[6. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s, [[9. Saeima]]s, [[Jūrmala]]s domes deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā. Pēc studijām Rīgas Medicīnas institūtā viņš strādāja [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā]], specializējās apdegumu ķirurģijā, izveidoja vairākus jaunus ārstniecības līdzekļus grūti dzīstošu brūču ārstēšanai un dabas vielu izmantošanai medicīnā. 1988. gadā piedalījās [[1988. gada Armēnijas zemestrīce|Armēnijas zemestrīces]] seku likvidēšanā, 1989. gadā glābšanas darbos pēc [[Ufas dzelzceļa katastrofa|Ufas dzelzceļa katastrofas]]. 1991. gada janvārī piedalījās [[Barikāžu laiks|barikādēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-aizgajis-vairaku-ieprieksejo-saeimu-deputats-arsts-leopolds-ozolins/|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš|website=LA.LV|access-date=2021-02-03|language=lv}}</ref> === Politiskā darbība === [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā L. Ozoliņu ievēlēja par PSRS tautas deputātu kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidātu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s L. Ozoliņu 1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēja]] par [[Jūrmala]]s domes deputātu, bet 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[6. Saeima]]s deputātu no [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|"Tēvzemei un Brīvībai"]] saraksta, vēlāk bija [[Tautas kopa "Brīvība"|Tautas kopas "Brīvība"]] dibinātājs un pārgāja tās frakcijā (izslēgts no "Tēvzemei un Brīvībai" par frakcijas disciplīnas neievērošanu). 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Tautas kopas "Brīvībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/7-saeimas-velesanas|title=7. Saeimas vēlēšanas|last=CVK|first=|access-date=|date=}}</ref> 2001. gadā viņu ievēlēja par Jūrmalas domes deputātu no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, kuru pārstāvēja arī turpmākajās politiskajās gaitās. 2002. gadā Ozoliņu [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[8. Saeima]]s deputātu no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, 2004. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet 2006. gadā viņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[9. Saeima]]s deputātu. L. Ozoliņš ilgstoši slimoja un [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] vairs nekandidēja. Miris 2021. gada 11. janvārī [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā]] pēc [[Insults|smadzeņu insulta]] komplikācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52833729|title=Mūžībā aizgājis vairāku iepriekšējo Saeimu deputāts Leopolds Ozoliņš|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> == Izgudrojumi == Leopolds Ozoliņš saņēma septiņas zinātniskās autorapliecības un vairākas racionalizācijas priekšlikumu apliecības par izgudrojumiem: * pirmās palīdzības aerosols AMPROVIZOLS, * antibakteriāls un pretsēnīšu aerosols MENITOZOLS, * apdegumu un inficētu brūču ārstējošais putu aerosols OLAZOLS, kas joprojām tiek ražots Ukrainā un Krievijā ar nosaukumu Олазоль un izmantots smagi apdegušu cilvēku un grūti dzīstošu brūču ārstēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana |title=drleopolds.lv |access-date={{dat|2021|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204235252/http://drleopolds.lv/?dir=content&id=razosana }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zp.lv/?r=24 Biogrāfija LZP mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608051540/http://www.zp.lv/?r=24 |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} * Jūrmalas pilsētas tiesas [http://www.politika.lv/index.php?id=11705 spriedums] civillietā pret L. Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu apollo.lv ievietotajā [https://web.archive.org/web/20070927022649/http://apollo.lv/portal/news/72/articles/52086 paziņojumā presei] {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list= {{6. Saeima}} {{8. Saeima}} {{9. Saeima}}}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Leopolds}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] 0zoccjba4ekzf463dhep89txsae6dai 0 42338 4464715 4321216 2026-05-06T17:27:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464715 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Kārpcūka}} {{Organizācijas infokaste | name = Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskola | image = Studio model of Hogwarts at Leavesden Studios.jpg | image_size = 300px | caption = Cūkkārpas pils makets Warner Bros. studio tūrē | native_name = Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry | native_name_lang = en | abbreviation = | motto = ''Draco dormiens nunquam titillandus''<br><small>("Nekad nekutini guļošu pūķi")</small> | formation = 9.–10. gadsimts | founder = [[Godriks Grifidors]], [[Elga Elšpūte]], [[Klementīne Kraukļanaga]], [[Salazars Slīdenis]] | type = Internāts, [[arodskola]] | purpose = Jauno burvestību un raganības izglītība | headquarters = [[Skotija]]s ''[[Highlands]]'' | location_country = [[Apvienotā Karaliste]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | leader_title = Direktors | leader_name = [[Baltuss Dumidors]] <small>(vēsturiski)</small><br>[[Minerva Maksūra]] <small>(pēc 1998)</small> | students = ~280-1000 | website = }} '''Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskola''' ({{val|en|Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry}}) ir rakstnieces [[Dž. K. Roulinga|Džoannas Ketlīnas Roulingas]] izdomāta [[raganošana|burvestību]] [[skola]] [[Harijs Poters|Harija Potera]] grāmatu sērijā. Šī ir galvenā darbības vieta pirmajās sešās grāmatās un nozīmīga vieta [[Burvju pasaule]]s franšīzē. Cūkkārpa ir attēlota kā [[internāts]]kola, kurā mācās 11 līdz 17 gadus veci [[burvis|burvji]] un [[ragana]]s. Saskaņā ar Roulingas teikto, jebkurš bērns Lielbritānijā, kurš izrāda maģiskas spējas, tiek uzaicināts mācīties skolā. Cūkkārpu dibināja [[Highlands|Skotijas kalnos]] 9.–10. gadsimtā četri izcili burvji: [[Godriks Grifidors]], [[Elga Elšpūte]], [[Klementīne Kraukļanaga]] un [[Salazars Slīdenis]]. 1999. gada intervijā Roulinga stāstīja, ka veidojusi Cūkkārpu kā drošu patvērumu bāreņu bērnam [[Harijs Poters (tēls)|Harijam Poteram]]. Roulinga izvēlējās internātskolas modeli, jo daudzi svarīgi stāsta notikumi risinās naktī. Vairāki pētnieki uzskata, ka Roulingu nosaukumu "Cūkkārpa" (oriģ. ''Hogwarts'') varētu būt iedvesmojusi Džefrija Vilansa 1954. gada grāmata ''"How to Be Topp"'', kurā minēta izdomāta luga ''"The Hogwarts"'' un izdomāts skolas direktors ''"Hoggwart"''. Tomēr Roulinga pati minējusi, ka nosaukuma izcelsme varētu būt saistīta ar ''[[Croton capitatus]]'' auga anglisko nosaukumu ''hogwort''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://school.familyeducation.com/reading/fiction/37736.html|title=http://school.familyeducation.com/reading/fiction/37736.html|website=school.familyeducation.com|access-date=2025-05-28|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Pils un apkārtne == === Arhitektūra === Roulinga raksturojusi Cūkkārpu kā "milzīgu, plašu, visnotaļ biedējošu pili ar dažādu torņu un cietokšņu sakopojumu". Pili uztur maģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scholastic.com/harrypotter/author/transcript1.htm|title=Harry Potter: Meet J.K. Rowling|website=www.scholastic.com|access-date=2025-05-28}}</ref> Skolas teritorijā ir slīpi zālieni, dārzeņu dārzi un siltumnīcas. Teritorijā atrodas laukums [[kalambols|kalambola]] spēlēšanai un liels meža masīvs – [[Aizliegtais mežs]]. Skolas teritorijā ir arī ezers, kurā mīt [[ūdensvīri]], [[grindilovi]] un milzu kalmārs. Maģisko īpašību dēļ Cūkkārpas teritorijā nav iespējams veikt teleportēšanos. Skolas ēkā ir izveidoti vairāki slepeni tuneļi, kas ved ārpus skolas teritorijas. Pils pagrabos atrodas leģendārais [[Noslēpumu kambaris]], kas parādās otrajā romānā. [[Džinnija Vīzlija]], nonākot [[Lords Voldemorts|Voldemorta]] ietekmes varā, atver šo kambari. Kambaris slēpj sevī nāvējošo [[bazilisks|bazilisku]], kas uzbrūk skolēniem, līdz Harijs to iznīcina. Cūkkārpā ir arī maģiskā [[Vajadzību istaba]], kas materializējas tikai tad, kad kādam tā nepieciešama un nodrošina tieši to, ko cilvēks vēlas. "[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis|Fēniksa ordeņa]]" grāmatā Harijs šajā telpā organizē "Dumidora armijas" tikšanās. "[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis|Jauktasiņu princī]]" [[Drako Malfojs]] izmanto Vajadzību istabu, lai remontētu [[Zudušais skapis|Zudušo skapi]], kas ļauj viņam ievest [[Nāvēdis|Nāvēžus]] Cūkkārpā. === Transports === Skolēni ceļo uz Cūkkārpu ar speciālu tvaika vilcienu – [[Cūkkārpas ekspresis|Cūkkārpas ekspresi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harrypotter.com/writing-by-jk-rowling/the-hogwarts-express|title=Harry Potter {{!}} The Hogwarts Express {{!}} Wizarding World|website=www.harrypotter.com|access-date=2025-05-28|language=en}}</ref> Vilciens kursē no [[King's Cross dzelzceļa stacija (Harijs Poters)|King's Cross stacijas]] [[Londona|Londonā]] (9¾ perona) līdz [[Cūkmiestiņš|Cūkmiestiņa]] ciematam netālu no skolas. Lai nokļūtu uz slēpto 9¾ peronu, skolēniem jāšķērso maģiska barjera starp 9. un 10. peronu, kas nav redzama [[vientiesis|vientiešiem]] (nemaģiskajiem cilvēkiem). Pirmgadnieki, ierodoties Cūkmiestiņā, seko skolas sargam Hagridam, kurš vada viņus ar laivām pāri Cūkkārpas ezeram. Pārējie skolēni līdz pilij nokļūst ar maģiskām karietēm, kuras velk [[testrāļi]] – būtnes, kas redzamas tikai tiem, kuri ir pieredzējuši nāvi. == Torņi == Pirmgadnieku ierašanās ceremonijā maģiskā [[Šķirmice]] tiek uzlikta uz katra skolēna galvas, lai nolasītu viņa domas un iezīmes. Balstoties uz šo informāciju, Šķirmice piešķir skolēnu vienam no četriem Cūkkārpas torņiem, kas nosaukti skolas dibinātāju vārdos. Visa mācību gada laikā torņi sacenšas par Torņu kausu, iegūstot un zaudējot punktus par dažādām aktivitātēm un rīcību. Tornis ar lielāko punktu skaitu gada beigās tiek pasludināts par uzvarētāju, un tā krāsas rotā Lielo zāli nākamajā mācību gadā. * '''[[Grifidors]]''' — vērtē drosmi, spēku un cīnītājgaru. Grifidora simbols ir [[lauva]], un torņa vadītāja ir [[Minerva Maksūra]]. Grifidora guļamtelpas izvietotas vienā no pils augstākajiem torņiem, un ieeja tajās iespējama, tikai pasakot pareizo paroli. Saskaņā ar Roulingu, Grifidors saistīts ar [[uguns]] elementu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harrypotter.com/writing-by-jk-rowling/colours|title=Harry Potter {{!}} Colours {{!}} Wizarding World|website=www.harrypotter.com|access-date=2025-05-28|language=en}}</ref> * '''[[Elšpūtis]]''' — vērtē cītību, pacietību, taisnīgumu un uzticību. Elšpūtes simbols ir [[āpsis]], un torņa vadītāja ir [[Pomona Asnīte]]. Elšpūtis saistīts ar [[zeme]]s elementu.<ref name=":0" /> * '''[[Kraukļanags]]''' — vērtē inteliģenci, mācīšanos, gudrību un asprātību. Romānos Kraukļanaga simbols ir [[ērgļi (putni)|ērglis]], savukārt filmās to attēlo kā [[Krauklis|kraukli]]. Kraukļanaga torņa vadītājs romānos ir [[Filiuss Zibiņš]]. Kraukļanaga guļamtelpas atrodas atsevišķā tornī, un lai iekļūtu tajās, jāatrisina mīkla. Kraukļanags saistīts ar [[gaiss|gaisa]] elementu.<ref name=":0" /> * '''[[Slīdenis]]''' — vērtē ambīcijas, viltību, vadības īpašības un atjautību. Slīdeņa simbols ir [[čūska]]. Romānos [[Severuss Strups]] vada Slīdeņa torni, vēlāk šo pienākumu pārņem [[Horācijs Gliemjrags]]. Slīdeņa telpas izvietotas pils pagrabos, un ieeja tajās tiek nodrošināta, izrunājot paroli pie konkrētas sienas. Slīdenis saistīts ar [[ūdens]] elementu.<ref name=":0" /> Katru gadu no katra torņa tiek izraudzīti divi piektā kursa skolēni kā [[prefekts|prefekti]]. Šis amats piešķir viņiem noteiktas privilēģijas un tiesības piemērot sodus par pārkāpumiem. No septītā kursa skolēniem tiek izvēlēti skolēnu līderi – galvenais zēns un galvenā meitene. == Mācības == === Mācību priekšmeti === Cūkkārpā tiek mācīti dažādi burvestību priekšmeti, lai sagatavotu jaunos burvjus un raganas maģiskajai pasaulei. ==== Obligātie priekšmeti ==== * [[Astronomija]] – naksnīgās debess ķermeņu un to kustības pētīšana * [[Herbaloģija]] – maģisko augu audzēšana un kopšana * [[Maģijas vēsture]] – maģiskās pasaules vēstures notikumu un personību apguve * [[Transfigurācija]] – priekšmetu pārvēršana citās formās * [[Mikstūras]] – dažādu maģisko dzērienu pagatavošana * [[Burvestības]] – vārdu un kustību kombināciju apguve, lai radītu maģiskus efektus * [[Lidošana]] – lidošanas ar raganslotu prasmju apguve (tikai pirmajā kursā) * [[Tumšo zinšu atvairīšana]] – aizsardzība pret ļaunprātīgu maģiju ==== Izvēles priekšmeti ==== Trešajā kursā skolēni var izvēlēties vismaz divus papildu priekšmetus: * [[Aritmantija]] – maģisko skaitļu pētīšana * [[Pareģošana]] – nākotnes paredzēšanas metožu apguve * [[Vientiešu mācība]] – neburvestību pasaules (vientiešu sabiedrības) studijas * [[Seno rūnu studijas]] – seno maģisko tekstu tulkošana un pētīšana * [[Maģisko radību kopšana]] – maģisko dzīvnieku un būtņu aprūpe un pētīšana === Eksāmeni === Cūkkārpas skolēni kārto divus galvenos eksāmenus: '''[[B.U.R.S.]]''' (Burvestību un raganības sekmju novērtējums) piektajā kursā un '''[[A.R.B.I.T.S.]]''' (Augstākā rūnburvestību, brīnumdarbu izpētes un tehnoloģiju sekmēšana) septītajā kursā. Šos eksāmenus administrē Maģijas ministrijas Eksaminācijas pārvalde. === Akadēmiskais gads === Mācību gads Cūkkārpā sadalīts trīs posmos, līdzīgi citām Lielbritānijas skolām. Starp posmiem ir Ziemassvētku un Lieldienu brīvdienas. Mācību gads sākas 1. septembrī un beidzas jūnija beigās. Skolēniem ir iespēja palikt Cūkkārpā brīvlaikos. Trešā un vecāku kursu skolēni drīkst nedēļas nogalēs apmeklēt burvestību ciematu [[Cūkmiestiņš]], ja viņiem ir vecāku vai aizbildņu parakstīta atļauja. == Personāls == Cūkkārpas skolu vada direktors, šo amatu ilgu laiku ieņēma [[Baltuss Dumidors]]. Direktora vietniece ir [[Minerva Maksūra]]. Katram tornim ir savs vadītājs, kas palīdz administrēt skolu un uzrauga savā tornī dzīvojošos skolēnus. Mācību priekšmetus pasniedz kvalificēti profesori. Skolas personālā ietilpst arī skolas uzraugs [[Arguss Filčs]], skolas medmāsa [[Popija Pomfreja]], bibliotekāre [[Irma Pimsa]] un sargs [[Rubeuss Hagrids]], kurš nereti māca arī Maģisko radību kopšanu. Cūkkārpā darbojas daudzi [[mājas elfi]], kuri gatavo ēdienus un uztur skolu kārtībā. == Skolas pasākumi == === Kalambola turnīrs === Kalambola turnīrs starp četriem torņiem notiek katru gadu. Komandas sacenšas par Kalambola kausu, un uzvara šajā turnīrā dod daudz punktu uzvarētāju tornim Torņu kausa sacensībās. === Trīsburvju turnīrs === Šis turnīrs notiek "[[Harijs Poters un Uguns biķeris|Harija Potera un Uguns biķera]]" grāmatā. Trīsburvju turnīrs ir sacensība starp trim lielākajām Eiropas burvestību skolām – Cūkkārpu, [[Skaistbatonu]] (Francija) un [[Durmstrangu]] (Austrumeiropa). Katru skolu pārstāv viens čempions, kurš sacenšas trīs dažādos uzdevumos. Harija ceturtajā mācību gadā neparasti notiek tas, ka Cūkkārpu pārstāv divi čempioni – rezultāts Voldemorta slepenajam plānam. == Adaptācijas == Cūkkārpa parādās visās [[Harijs Poters (filmu cikls)|"Harija Potera"]] filmās. [[Alnwick Castle|Alnvikas pils]] Anglijā izmantota daudzās ainās, kurās redzama skolas āriene. Pilnīgs pils attēls radīts, digitāli papildinot [[Durham Cathedral|Daremas katedrāles]] skatus. Filmu veidošanā izmantots arī īpašs Cūkkārpas modeļa makets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wbstudiotour.co.uk/explore-the-tour/art-department/|title=Art Department|website=Warner Bros. Studio Tour London|access-date=2025-05-28|language=en}}</ref> Cūkkārpa redzama arī [[Fantastiskās būtnes (filmu cikls)|"Fantastisko būtņu"]] filmu ciklā, kur darbība notiek apmēram 70 gadus pirms Harija Potera stāsta. == Kultūras nozīme == 2008. gadā Neatkarīgo skolu tīkla reitingu vietne iekļāva Cūkkārpu Skotijas labāko skolu sarakstā. Vietnes izpilddirektors Franks Tjarks paskaidroja, ka Cūkkārpa iekļauta sarakstā humoristisku iemeslu dēļ. Roulingas izdomātā skola ierindojās 36. vietā, apsteidzot [[Loretto School|Loretto skolu]] Edinburgā [https://www.scotsman.com/education/harry-potters-school-outranks-loretto-2466498]. "The Wizarding World of Harry Potter" – Cūkkārpas atveidojums – ir populāra atrakcija Universal Studios tematiskajos parkos Orlandā, Holivudā un Japānā. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Harijs Poters (tēls)]] {{Harijs Poters}} [[Kategorija:Harijs Poters]] [[Kategorija:Fiktīvas organizācijas]] [[Kategorija:Fiktīvas skolas]] [[Kategorija:Cūkkārpa| ]] aycizb5124qfosmumahzf1bfy3u9n7i 0 42564 4464812 4464573 2026-05-07T01:32:12Z Français anonyme 42885 ref : Irēna Arāja. «Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?». lsm.lv (latviešu), 2022-07-05. Skatīts: 2026-09-11. 4464812 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku|Pumpurs (nozīmju atdalīšana)|Pumpurs}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andrejs Pumpurs | vārds_orig = | attēls = Andrejs_Pumpurs.JPG | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Andrejs Pumpurs [[Krievijas Impērija]]s virsnieka tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1841 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lieljumpravas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = Vīrietis | vecāki = Indriķis un Līze Pumpuri | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ede Goba | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = karavīrs, dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[nacionālais romantisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" | ietekmējies = | ietekmējis = [[Rainis|Raiņa]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]], [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]], u.c. literāro darbību<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/lacplesis-dzivs Lāčplēsis - dzīvs], Zane Radzobe, raksts diena.lv {{dat|2008|06|18|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|23|SK}}</ref> | piezīmes = | kategorijas = | apbalvojumi =[[File:RUS_Order_św._Stanisława_(baretka).svg|70px]] [[Svētā Staņislava ordenis]] }} '''Andrejs Pumpurs''' (dzimis {{dat|1841|9|22}}, miris {{dat|1902|7|6}})<ref name="lpe">{{LPE|8|199}}</ref><ref name="lrb">{{LRB}}</ref> bija latviešu [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] [[dzejnieks]], viņa nozīmīgākais darbs ir [[eposs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" (1888). [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Andrejs Pumpurs dzimis [[1841]]. gada 22. septembrī [[Lieljumpravas pagasts|Lieljumpravas pagasta]] Daugavas kreisā krasta daļā (tagad [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) "Ķeirānu" mājās [[muiža]]s vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās [[Lielvārde]]s draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši". 1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu [[Rembate]]s muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] romānā [[Mērnieku laiki]] (1879). Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs [[Jumurdas muiža|Jumurdas muižā]] (1872—1874), pēc tam darbojās [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] uzņēmumos Rīgā un kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] atvēra grāmatu veikalu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> [[1876]]. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Piedalījās cīņās pret turkiem [[Balkānu pussala|Balkānos]], pēc tam mācījās [[Odesa]]s junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie [[Lāčplēsis (eposs)|latviešu eposa "Lāčplēsis"]] pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.<ref name=":0" /> 1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz [[štabskapteinis|štāba kapteiņa]] pakāpei. Uz [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888, Bernharda Dīriķa un biedru apgāds Rīgā),<ref name="klasika">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-eksiste-eposa-lacplesis-ta-saucamais-krapes-eksempla.a168485/|title=Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?|last=Arāja|first=Irēna|website=lsm.lv|access-date=2026-09-11|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).<ref>{{LKV|XVII|34438-34442}}</ref> No [[1895]]. gada strādāja par militāro ierēdni [[Daugavpils]] intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz [[Āzija|Āziju]]. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Ansis Gulbis|Ansi Gulbi]], kas kļuva par viņa darbu izdevēju. Andrejs Pumpurs mira pēc brauciena uz Ķīnu<ref name=":0" /> un saslimšanas ar [[Reimatisms|reimatismu]] [[1902]]. gada 6. jūlijā, apbedīts [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]]. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidots piemineklis.<ref name="lrb" /> == Literārā darbība == Pirmais Andreja Pumpura [[dzejolis]] "Hīna kaps" publicēts [[1869]]. gadā [[laikraksts|laikrakstā]] "[[Baltijas Vēstnesis]]". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots [[1890]]. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots [[1895]]. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.<ref name=":0" /> 19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa [[Herkuss Mants|Herkusa Manta]] (''Herkus Mantas'') tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).<ref name=":0" /> Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza romānu “Kurmis” par [[Klaušas|klaušu laiku]] cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.<ref name=":0" /> “Kurmja” klajā nākšana bija jau apsolīta 1900. gadā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesa Mēnešrakstā]]”, bet autors paspēja uzrakstīt tikai pirmās divas nodaļas un aizsākt trešo. 1911. gadā “[[Dzimtenes Vēstnesis]]” publicēja romāna fragmentus. Pumpura daiļrades pētnieks [[Jāzeps Rudzītis]] savā 1991. gadā publicētajā monogrāfijā norāda, ka teika par Kurmi bija populāra [[Piebalga]]s apkārtnē un atrodama Latviešu tautas teiku krājumos, nodaļā par stipriniekiem. Tā pirmoreiz tika publicēta 1885. gadā “Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājumā” (3. sēj., 114-117). Kurmis pieder pie cildenajiem laupītājiem, kas atņem bagātajiem viņu negodīgi iegūto mantu un atdod to nabadzīgajiem.<ref name="jaunagaita">Velta Rūķe-Draviņa. [https://jaunagaita.net/jg185/JG185_Ruke-Dravina.htm "Par Andreja Pumpura romānu Kurmis"]. [https://jaunagaita.net Jaunā Gaita]. nr. 185, 1991. decembrī</ref> == Izmantotā literatūra == * Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995. * Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Wikisource|Author:Andrejs Pumpurs|Andrejs Pumpurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Teodors Zeiferts. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/5.pumo.htm Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS]{{Novecojusi saite}} * [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=163 "Lāčplēsis"] portālā letonika.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pumpurs, Andrejs}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] 274j501a70w4t2m9mf79n76oq6eww7q 0 43002 4464699 4460198 2026-05-06T16:27:59Z Cirkulis11 92566 Izlaboju Tukumu 4464699 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze - satiksmes intensitātes dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā - tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos". <ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs - atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai - darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju - viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde - "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums - ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās - ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "Via Baltica pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana. Ar ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. - 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. - 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. - 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. - 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. - 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. - 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. - 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas - Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums - Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. - 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. - 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. - 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. - 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos - no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas - Ventspils un Talsu - Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas un Talsu - Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas - Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri - 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos - lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana - informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs - piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas. <ref name=":5" /> == Ātrgaitas autoceļa projekts == 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] py7evkla3pexvrrs8awde18z0nwejym 0 43433 4464913 4457729 2026-05-07T09:46:35Z Ivario 51458 Simbolika 4464913 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 8167 |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada'' }}Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās auseklīša formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref> 2020. gadā tika pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Karogs === Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse – balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa – dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] 6aoez28ngc72wiow9ahr1peqz05m882 4464949 4464913 2026-05-07T11:34:35Z Ivario 51458 /* Karogs */ 4464949 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 8167 |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada'' }}Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās [[Auseklis (zīme)|ausekļa]] formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/80957-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-darbinieku-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpu-un-atskiribas-zimju-apraksts-un-apgades-normas|title=Zaudējis spēku - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas|website=likumi.lv|access-date=2026-05-07|date=1998-12-08}}</ref> 2020. gadā tika pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Kokarde === Starpkaru Latvijas policijā uz cepurēm un ķiverēm lietoja Latvijas Republikas lielā ģerboņa kokardi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-izstade-latvijas-republikas-policija-1918-1940-gads/|title=Valmierā atklāta izstāde "Latvijas Republikas policija: 1918.– 1940. gads”|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-05-07|date=2019-03-13|language=lv-LV}}</ref> Pašreizējā, 2020. gadā pieņemtā kokarde sastāv no astoņstaru zvaigznes ar staru līnijām ausekļa simbola veidā, kas redzams policijas karogā, vidū simetriski izvietots vairoga simbols [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karoga]] krāsās, virs tā – trīs piecstaru zvaigznes. Tas veido patriotisma, valstiskuma un iedzīvotāju drošības aizsardzības ideju. Emblēmas un zīmes autors ir dizainers Jānis Birznieks.<ref name=":2" /> Kokarde var būt izgatavota gan no sudrabaina metāla, gan auduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpa-un-atskiribas-zimju-aprakstu#piel4|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|language=lv}}</ref> 1991./92. gada modeļa kokardi veidoja ozollapu vainagā ietverts, uz priekšu izvirzīts mazā valsts ģerboņa attēls (izņēmums - policijas ģenerāļi, kuri nēsāja Latvijas lielā ģerboņa kokardi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=188255|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|date=2009-02-10|language=lv}}</ref> === Karogs === Oficiālajam Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse – balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa – dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /><ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971101941/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> 2025. gada 5. decembrī, VP 107. gadadienā, [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]] iesvētīja vēl vienu Valsts policijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383530-valsts-policijai-107-2025|title=Valsts policijai – 107 - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-07|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Tā labā puse ir sudraba/baltā krāsā, kreisā – tumši zila, bet apmali rotā sudraba bārkstis. Karoga labās puses vidū attēlots krāsains Latvijas Republikas papildināts mazais ģerbonis, zem kura rakstīts "Valsts policija" atbilstoši Valsts pārvaldes grafiskajam standarta šriftam Robusta TL Pro Regular.<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971281503/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Karoga kreisajā pusē tā centrā attēlota krāsaina pašreizējā Valsts policijas kokarde, virs kuras sudraba diegiem izšūts VP burtveidols "POLICIJA", bet apakšā – Valsts policijas jaunā devīze "MŪSU DARBS JŪSU DROŠĪBAI!".<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54970217252/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Pēc šī karoga iesvētīšanas nav skaidrs oriģinālā karoga statuss. === Formastērpi === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] 39prm194glhygr2wkd2t0jx6k1itpbt 4464950 4464949 2026-05-07T11:35:37Z Ivario 51458 /* Kokarde */ 4464950 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 8167 |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada'' }}Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās [[Auseklis (zīme)|ausekļa]] formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/80957-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-darbinieku-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpu-un-atskiribas-zimju-apraksts-un-apgades-normas|title=Zaudējis spēku - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas|website=likumi.lv|access-date=2026-05-07|date=1998-12-08}}</ref> 2020. gadā tika pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Kokarde === Starpkaru Latvijas policijā uz cepurēm un ķiverēm lietoja Latvijas Republikas lielā ģerboņa kokardi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-izstade-latvijas-republikas-policija-1918-1940-gads/|title=Valmierā atklāta izstāde "Latvijas Republikas policija: 1918.– 1940. gads”|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-05-07|date=2019-03-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/dauderos-vares-aplukot-unikalas-liecibas-par-starpkaru-latvijas-drosibas-iestadem.a422240/|title=Dauderos varēs aplūkot unikālas liecības par starpkaru Latvijas drošības iestādēm|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-07|date=2021-09-21|language=lv}}</ref> Pašreizējā, 2020. gadā pieņemtā kokarde sastāv no astoņstaru zvaigznes ar staru līnijām ausekļa simbola veidā, kas redzams policijas karogā, vidū simetriski izvietots vairoga simbols [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karoga]] krāsās, virs tā – trīs piecstaru zvaigznes. Tas veido patriotisma, valstiskuma un iedzīvotāju drošības aizsardzības ideju. Emblēmas un zīmes autors ir dizainers Jānis Birznieks.<ref name=":2" /> Kokarde var būt izgatavota gan no sudrabaina metāla, gan auduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpa-un-atskiribas-zimju-aprakstu#piel4|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|language=lv}}</ref> 1991./92. gada modeļa kokardi veidoja ozollapu vainagā ietverts, uz priekšu izvirzīts mazā valsts ģerboņa attēls (izņēmums - policijas ģenerāļi, kuri nēsāja Latvijas lielā ģerboņa kokardi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=188255|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|date=2009-02-10|language=lv}}</ref> === Karogs === Oficiālajam Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse – balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa – dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /><ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971101941/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> 2025. gada 5. decembrī, VP 107. gadadienā, [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]] iesvētīja vēl vienu Valsts policijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383530-valsts-policijai-107-2025|title=Valsts policijai – 107 - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-07|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Tā labā puse ir sudraba/baltā krāsā, kreisā – tumši zila, bet apmali rotā sudraba bārkstis. Karoga labās puses vidū attēlots krāsains Latvijas Republikas papildināts mazais ģerbonis, zem kura rakstīts "Valsts policija" atbilstoši Valsts pārvaldes grafiskajam standarta šriftam Robusta TL Pro Regular.<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971281503/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Karoga kreisajā pusē tā centrā attēlota krāsaina pašreizējā Valsts policijas kokarde, virs kuras sudraba diegiem izšūts VP burtveidols "POLICIJA", bet apakšā – Valsts policijas jaunā devīze "MŪSU DARBS JŪSU DROŠĪBAI!".<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54970217252/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Pēc šī karoga iesvētīšanas nav skaidrs oriģinālā karoga statuss. === Formastērpi === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] ry40l2pqy0mh5zqnr9bswyg42q4dzl4 0 43600 4464804 4107723 2026-05-06T23:16:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464804 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dricānu pagasts | karte = Dricānu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Dricānu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Dricānu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Dricāni | platība = 103,3 | iedzīvotāji = 931<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 931/ 103.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = }} '''Dricānu pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā ziemeļu daļā. Robežojas ziemeļos ar [[Strūžānu pagasts|Strūžānu pagastu]], ziemeļrietumos ar [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]], austrumos ar [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna pagastu]], dienvidos ar [[Audriņu pagasts|Audriņu]] un [[Kantinieku pagasts|Kantinieku]] pagastiem, rietumos ar [[Rikavas pagasts|Rikavas]] un [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Dricāni|Dricānos]]. == Vēsture == Dricēnu pagasts<!-- sic! --> izveidots pēc 1861. gada [[zemes reforma]]s, apvienojot Dricēnu, Taunogas un Piļcines [[muiža|muižu]] pagastus, kā arī Skūškovas un Kļasicas [[pusmuiža]]s. 1935. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] '''Dricēnu pagasta''' platība bija 122,7 km² un tajā dzīvoja 4266 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Dricēnu, [[Pelsiņu ciems|Pelsiņu]], [[Skuškovas ciems|Skuškovas]] un [[Taunagas ciems|Taunagas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Dricēnu ciems''' ietilpis [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949—1957) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (pēc 1957. gada) rajonos. Dricēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skūškovas ciemu, 1962. gadā — [[Puderu ciems|Puderu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Ausma» teritoriju, 1971. gadā — Pelsiņu ciema [[padomju saimniecība]]s «Dricēni» teritoriju, bet 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Audriņu ciems|Audriņu]] un [[Kantinieku ciems|Kantinieku]] ciemiem.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1991. gada 9. jūlijā Dricēnu pagastu pārdēvēja par '''Dricānu pagastu'''.<ref>https://likumi.lv/ta/id/282494-par-dazu-latvijas-republikas-pagastu-pardevesanu-daugavpils-kuldigas-un-rezeknes-rajona</ref> 2009. gadā Dricānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Ezeri ==== [[Kuces ezers]], [[Lempu ezers]], [[Sološnīku ezers (Sološu ezers)]], [[Zileņu ezers]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2485 |1935|3626 |1959|2590 |1967|2250 |1979|1798 |1989|1372 |2000|1258 |2011|985 |2021|864 }} === Apdzīvotās vietas === {{Nepilnīga nodaļa}} === Reliģija === Pagastā darbojas divas katoļu draudzes: Dricānu un [[Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca|Pilcenes]]. === Ievērojamas personības === * [[Gustavs Manteifelis]] (1832—1916), publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs, latgaliešu laicīgās literatūras nodibinātājs * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957), latgaliešu vēsturnieks * [[Vladislavs Locis]] (1912-1984), grāmatizdevējs * [[Romualds Zarembo]] (1925), pedagogs, dzejnieks (literārais pseidonīms ^_ Romons Spaitāns)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8696|title=Romualds Zarembo|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 27.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Staņislavs Broks]] (1926^_1977), diriģents, mūzikas pedagogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/personalijas/58-stanislavs-broks/|title=Staņislavs Broks|website=lcb.lv|access-date=2021.gada 3.aprīlī|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026062710/http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/personalijas/58-stanislavs-broks/}}</ref> * [[Jānis Elksnis]] (1933), grāmatizdevējs, Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs * [[Ontons Matvejāns]] (1937^_2008), skolotājs, literāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Ontons-Matvejans/873558|title=Ontons Matvejāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021.gada 27.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129064250/http://literatura.lv/lv/person/Ontons-Matvejans/873558}}</ref> * [[Skaidrīte Lasmane]] (1939), filozofe == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Dricānu vidusskola == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Dricānu pagasts| ]] sahzct7sj7g8v9gyj0cfik11n5acauk 0 47552 4464608 4464567 2026-05-06T12:28:44Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27340-20|~2026-27340-20]] ([[User talk:~2026-27340-20|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4464567 4464608 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Korejas karš | width = | partof = [[Aukstais karš|Aukstā kara]] un [[Korejas konflikts|Korejas konflikta]] | image = Korean_War_Montage_2.png | image_size = | alt = | caption = Pulksteņa kustības virzienā no augšas: ASV 1. jūras kājnieku divīzijas kājnieku un bruņutehnikas kolonna pārvietojas pa ķīniešu līnijām to izlaušanās laikā no Čosinas rezervuāra UN nosēšanās Inčonas ostā, kas sākas Inčonas korejiešu bēgļu kaujas priekšā ASV M46 Patton tankam ASV Jūras kājnieki virsleitnanta Baldomero Lopesa vadībā nolaižas uz iznīcinātāja IncheonF-86 Sabre | date = 1950. gada 25. jūnijs – 1953. gada 27. jūlijs (de facto) (3 gadi, 1 mēnesis un 2 dienas) 1950. gada 25. jūnijs – tagad (de jure) (72 gadi, 4 mēneši un 1 nedēļa) | place = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas-Ziemeļkorejas robeža]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Nepārliecinošs, militārs strupceļš *Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā atvairīts *ASV vadītais Apvienoto Nāciju Organizācijas iebrukums Ziemeļkorejā atvairīts *Ķīnas un Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā atvairīts *[[Korejas pamiera līgums]] tika parakstīts 1953 *[[Korejas konflikts]] turpinās | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]]<hr />{{Flagicon|United Nations|size=23px}}[[ANO]]<br>{{flaga|ASV}} [[ASV]] | combatant2 = {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]]<hr />{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]<br>{{flaga|PSRS}} [[PSRS]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|Dienvidkoreja}}[[I Sinmans]]<br>[[Čungs Il-kvons]]<br>[[Paiks Sun-jups]]<br>[[Šins Sung-mo]]<hr />{{flaga|ASV}}[[Harijs Trumens]]<br>[[Roberts Lovets]]<br>[[Daglass Makarturs]]<br>[[Metjū Ridžvejs]]<br>[[Marks Veins Klarks]]<br>[[Klements Atlijs]]<br>{{flaga|Lielbritānija}}[[Vinstons Čērčils]] | commander2 = {{flaga|Ziemeļkoreja}}[[Kims Irsens]]<br>[[Paks Hon-jongs]]<br>[[Čojs Jongs-huns]]<br>[[Kims Čaeks]]<hr />{{flaga|Ķīna}}[[Mao Dzeduns]]<br>[[Pengs Dehuai]]<br>[[Dengs Hua]]<br>{{flaga|PSRS}}[[Josifs Staļins]]<br>[[Georgijs Maļenkovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = Augstākajā punktā:{{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] 602 902<ref>https://books.google.lv/books?id=9JFvmnDiH-gC&pg=PA692&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false</ref> | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = '''Kopējais civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits''': 2–3 miljoni (aptuveni)<ref>Cumings, Bruce (2011). The Korean War: A History. Modern Library. p. 35. ISBN 9780812978964. Various encyclopedias state that the countries involved in the three-year conflict suffered a total of more than 4 million casualties, of which at least 2 million were civilians—a higher percentage than in World War II or Vietnam. A total of 36,940 Americans lost their lives in the Korean theater; of these, 33,665 were killed in action, while 3,275 died there of non-hostile causes. Some 92,134 Americans were wounded in action, and decades later, 8,176 were still reported as missing. South Korea sustained 1,312,836 casualties, including 415,004 dead. Casualties among other UN allies totaled 16,532, including 3,094 dead. Estimated North Korean casualties numbered 2 million, including about one million civilians and 520,000 soldiers. An estimated 900,000 Chinese soldiers lost their lives in combat.</ref> '''Dienvidkorejieši''': 990 968 upuri<ref name="casualties-of-korean-war-in-korean-ministry-of-national-defense-of-republic-of-korea-archived-from-the-original-on-20-january-2013-retrieved-14-februa">"Casualties of Korean War" (in Korean). Ministry of National Defense of Republic of Korea. Archived from the original on 20 January 2013. Retrieved 14 February 2007.</ref> '''Ziemeļkorejieši''': 1 550 000 upuru kopskaits (aptuveni)<ref name="casualties-of-korean-war-in-korean-ministry-of-national-defense-of-republic-of-korea-archived-from-the-original-on-20-january-2013-retrieved-14-februa" /> | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Korea-overview.gif|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]] '''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|"auksto karu"]]. Formāli karš vēl aizvien nav beidzies. Dienvidkorejā šo karu līdz [[1990. gadi]]em dēvēja par "25. jūnija dumpi" (''Jugio ran'' — 6·25 란), bet pēc tam par "25. jūnija incidentu" (''Jugio sabjon'' — 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par "Tēvijas atbrīvošanas" karu (Čoguk Heban Čondžen — 조국해방전쟁). Karā krita arī četri [[latvieši]] — pamatā [[ASV armija]]s rindās — kareivis [[Aivars Kārlis Salenieks]] un dižkareivji [[Jānis Krūmiņš (karavīrs)|Jānis Krūmiņš]], [[Bruno Glāzers]] un [[Rūdolfs Liepa]]. Salenieks 1953. gadā pēc nāves tika apbalvots ar ASV Armijas [[Izcilā dienesta krusts (ASV)|Izcilā dienesta krustu]] un citiem apbalvojumiem. Precīzs dienējušo kopskaits nav zināms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/karaviru-stasti-janis-krumins-iesaukts-asv-armija-un-gajis-boja-korejas-kara.a323970/|title=Karavīru stāsti: Jānis Krūmiņš. Iesaukts ASV armijā un gājis bojā Korejas karā|last=Ambote|first=Sintija|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-01-02|date=2019-06-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/aivars-karlis-salenieks-korejas-kara-varonis|title=Aivars Kārlis Salenieks – Korejas kara varonis {{!}} Latvijas Kara muzejs|last=Pildiņš|first=Kristaps|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2024-01-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/julija-prieksmets|title=Aktualitātes - Jūlija priekšmets|website=okupacijasmuzejs.lv|access-date=2024-01-02|date=2017-07-21|language=lv}}</ref> == Vēsture un cēloņi == [[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]] 1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi Otrajā pasaules karā, Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā. Koreja tika sadalīta divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses "separātismu". Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti. Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā Inčhonā neslēpa, ka "ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams". 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka "mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus". 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka "mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli". 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: "Korejas apvienošanas stunda tuvojas". Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka "tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles". Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka "karu sāksim mēs", taču izteicās, ka "nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums". Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienšanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam). == Karadarbības pirmā fāze == [[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg|thumb|200px|kaujas Seulā]] 1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja demarkācijas līniju, pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem. Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistijās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos Formozas ([[Taivāna (sala)|Taivanas]]) šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju. 1950. gada 7. jūlijā sanāca ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja ANO dalībvalstis iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Lielbritānija]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās. Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā placdarmā ap Pusanu dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies 140 000 vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka artilēriju, nespēja pārraut ar smago bruņutehniku nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju. Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās tika sabombardēti [[Phenjana]]s apkaimē izvietotie bāzes aerodromi, un praktiski iznīcināta visa Ziemeļkorejas aviācija (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju iznīcinātāju Jak-7, La-9 un triecienlidmašīnām Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un bumbvedēju uzlidojumiem, kas pārvērta to fortifikācjas būves un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām. == Karadarbības otrā fāze == {{main|Inčhonas kauja}} [[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg‎|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]] 1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, [[Inčhona]]s (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līnija tika pārrauta, ievērojami ziemeļkorejiešu spēki daudzviet ielenkti un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizāni|partizānu]] kara taktiku. == Karadarbības trešā fāze == [[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]] 1950. gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gщmiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana). 19. oktobrī pirmās ķīniešu "brīvprātīgo" daļas pārgāja robežupi Jalu (Jaluczjan'u) un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss "brīvprātīgo" korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka pilsoņu kara un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu kājnieki lieliski mācēja karot bez artilērijas un aviācijas atbalsta): pāris dienās tika salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem. [[Attēls:志愿军战俘跪在韩国士兵面前.jpg|thumb|195px|Ķīnas karavīri, kurus Dienvidkorejas spēki saņēma gūstā]] Visai drīz gan panika tika likvidēta un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina — amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar "brīvprātīgajiem" atbrīvoja [[Phenjana|Phenjanu]], atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas. PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām tika izveidots atsevišķais 64. iznīcinātāju aviokorpuss, bruņots jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai, notriekšanas gadījumā, piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei). Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tika apturēti, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums. 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles. == Karadarbības ceturtā fāze == [[Attēls:Model1917Korea.jpg|thumb|200px|pozīciju karš kalnos]] 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš. Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir "agresijas apturēšana", "Korejas apvienošana", "ANO spēku drošības nodrošināšana", "karadarbības zonas lokalizācija", "pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles" utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV "deva pretsparu agresijai", tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau "apvienoja Koreju". 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: "Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos." Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Lielbritānijas pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: "Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu..." Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru. 1953. gada 27. jūlijā tika noslēgts [[Korejas pamiera līgums|pamiers]]<ref>{{cite web |url = https://www.archives.gov/historical-docs/todays-doc/index.html?dod-date=727 |title=Document for July 27th: Armistice Agreement for the Restoration of the South Korean State|access-date=13 December 2012|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20121019201719/http://www.archives.gov/historical-docs/todays-doc/index.html?dod-date=727 |archive-date=19 October 2012}}</ref> starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien). == Rezultāti == Tika atjaunots ''[[status quo]]'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. Korejas pussala bija izpostīta, 700 000 korejiešu gājuši bojā, 5 000 000 palikuši bez pajumtes. Konflikts kļuva par vienu no "aukstā kara" padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu — Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku. Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku — pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci — [[Ķīnas Republika|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu tika izvietotas ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar "jaunākā brāļa" lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju. ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai demarkācijas līnijai. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: tika izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par "mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem".{{nepieciešama atsauce}} == Bibliogrāfija == * Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. — Rīga, 1996. * [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. — Rīga, Jumava, 2001. * Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. — New York, Ballantine Books, 1978 * Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе "китайских добровольцев" в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998 * Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998 * Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. — Москва, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=272&Itemid=26 Buks A. Korejas krīze — aukstā kara sākums Austrumāzijā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Grieķiju]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] [[Kategorija:Kari ar Turciju]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] 3151e4pelp2ohoxx251pc3becqh3kwu 0 53997 4464929 4258627 2026-05-07T10:28:34Z Makenzis 56205 4464929 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste| nos=Gimnasia| logo=[[Attēls:CGELP.png|150px]]| pilns=Gimnasia y Esgrima La Plata| dib=1887| stad=Huana Karlosa Zerillo stadions,<br />[[Laplata (pilsēta)|Laplata]], [[Argentīna]]| ietilp=33 000| prez={{flagicon|Argentina}} Valters Gisande| tren={{flagicon|Argentina}} [[Leonardo Madelons]]| līga=[[Argentīnas Primera División]]| sez=2025.| poz=19.| | pattern_la1 = | pattern_b1 = _navyhorizontal | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _whitehorizontal | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000088 | body2 = 000088 | rightarm2 = 000088 | shorts2 = 000088 | socks2 = 000088 | pattern_la3= |pattern_b3= |pattern_ra3= |leftarm3=3e6761 |body3=3e6761 |rightarm3=3e6761 |shorts3=000000 |socks3=3e6761 }} '''Club de Gimnasia y Esgrima La Plata''' (zināms arī kā CGE vai GELP, tulkojumā "Laplatas vingrošanas un paukošanas klubs") ir profesionāls [[Argentīna]]s futbola klubs, kas bāzēts [[Laplata (pilsēta)|Laplatā]], [[Buenosairesas province|Buenosairesas provincē]]. Dibināts [[1887]]. gadā kā ''Club de Gimnasia y Esgrima'',<ref>{{Grāmatas atsauce | author=Asnaghi, Carlos| title=Gimnasia y Esgrima La Plata, 100 años| publisher=Editorial Ceyne| year=1988| isbn=978-950-9871-04-5| page=280}}</ref> klubs spēlē ''[[Argentīnas Primera División]]'' līgā.<ref>{{Grāmatas atsauce | author=Collivadino | year=2005 | title=Gimnasia: Historia de una pasión | pages=20-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Club de Gimnasia y Esgrima La Plata|Laplatas "Gimnasia"}} * [http://www.gimnasia.org.ar/ Sitio web oficial del club] * [http://www.rsssf.com/tablesg/gimnasia.html Tabla histórica del club en RSSSF] * [http://www.afa.org.ar/?m=news&n=1599&idm=12/ Campeones de la Primera División del Fútbol Argentino] * [http://www.afa.org.ar/?m=news&n=1600&idm=12/ Campeones de la Segunda División del Fútbol Argentino] {{autoritatīvā vadība}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Laplatas "Gimnasia"]] gx0extvzdtsmjkcndfokb8cecgz1nn6 4 58570 4464819 4461412 2026-05-07T02:19:58Z Kruusamägi 19828 /* Wikimedia Northern Europe Meeting */ 4464819 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> l842z0giupks8qrt0rdi5iy31jk78gj 4464825 4464819 2026-05-07T03:29:30Z Biafra 13794 /* Wikimedia Northern Europe Meeting */ Atbilde 4464825 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> 3km83h2ilrr98rmckvls49l458kwuky 0 59592 4464908 4407065 2026-05-07T09:37:28Z Papuass 88 4464908 wikitext text/x-wiki '''16. jūlijs''' ir gada 197. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (198. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 168 dienas. == Vārda dienas == [[Estere]], [[Hermīne]], [[Liepa (personvārds)|Liepa]] == Notikumi == * [[1705. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]] [[Zviedrija|zviedri]] sakāva [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēku. * [[1769. gads]] — dibināta [[Sandjego]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Latvijas Satversmes sapulce]] apstiprināja [[Latvijas ģerbonis|Latvijas ģerboni]]. * [[1945. gads]] — [[Manhatanas projekts]]: ASV pirmoreiz pasaulē veica [[atombumba]]s ([[Ierīce (atombumba)|"Ierīce"]]) izmēģinājuma sprādzienu pie [[Alamogordo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]. * [[1965. gads]] — atklāts [[Monblāna tunelis]], kas savienoja [[Francija|Franciju]] un [[Itālija|Itāliju]]. * [[1969. gads]] — [[Apollo programma]]: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 11]]'', ar kuru uz [[Mēness]] virsmu tika nogādāti pirmie cilvēki. * [[1979. gads]] — [[Irāka]]s prezidents [[Ahmeds Hasans al-Bakrs]] atkāpās, un viņa vietā amatu ieņēma viceprezidents [[Sadams Huseins]]. * [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] sākās devītais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[2005. gads]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] sākās vienpadsmitais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos. == Dzimuši == * [[1665. gads]] — [[Džuzepe Marija Krespi]] (''Giuseppe Maria Crespi''), itāliešu gleznotājs (miris 1747. gadā) * [[1872. gads]] — [[Roalds Amundsens]] (''Roald Amundsen''), norvēģu polārpētnieks (miris 1928. gadā) * [[1878. gads]] — [[Artūrs Korajs]] (''Coray Artúr'') — ungāru vieglatlēts (miris 1909. gadā) * [[1888. gads Latvijā|1888. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|4}}) — [[Reinholds Bērziņš]], latviešu karavīrs un padomju politiskais darbinieks (miris 1938. gadā) * [[1907. gads]] — [[Bārbara Stenvika]] (''Barbara Stanwyck''), amerikāņu aktrise (mirusi 1990. gadā) * [[1911. gads]] — [[Džindžera Rodžersa]] (''Ginger Rogers''), ASV aktrise (mirusi 1995. gadā) * [[1928. gads]] — [[Roberts Šeklijs]] (''Robert Sheckley''), ASV fantastikas rakstnieks (miris 2005. gadā) * [[1930. gads]] — [[Horsts Ritners]] (''Horst Rittner''), Vācijas šahists (miris 2021. gadā) * [[1936. gads]] — [[Jasuo Fukuda]] (福田 康夫), japāņu politiķis * [[1967. gads]] — [[Vills Ferels]] (''Will Ferrell''), amerikāņu komiķis, aktieris un rakstnieks * [[1968. gads]] — [[Lerijs Sangers]] (''Larry Sanger''), viens no Vikipēdijas dibinātājiem * [[1970. gads]] — [[Apičhatpons Vīrasethakuls]] (''Apichatpong Weerasethakul''), Taizemes kinorežisors * [[1980. gads]] — [[Džese Džeina]] (''Jesse Jane''), amerikāņu pornoaktrise (mirusi 2024. gadā) * [[1983. gads]] — [[Ketrīna Kēfa]] (''Katrina Kaif'', कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele * [[1985. gads]] — [[Roza Salazara]] (''Rosa Salazar''), amerikāņu aktrise * [[1988. gads]] — [[Serhio Busketss]] (''Sergio Busquets''), spāņu futbolists * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Mārtiņš Kravčenko]], latviešu basketbolists * [[1989. gads]] — [[Gerets Beils]] (''Gareth Bale''), velsiešu futbolists == Miruši == * [[1342. gads]] — [[Kārols I Anžū]] (''I. Károly''), Ungārijas karalis (dzimis 1288. gadā) * [[1664. gads]] — [[Andreass Grifiuss]] (''Andreas Gryphius''), vācu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1616. gadā) * [[1764. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|5}}) — [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas imperators (dzimis 1740. gadā) * [[1896. gads]] — [[Edmons de Gonkūrs]] (''Edmond de Goncourt''), franču rakstnieks (dzimis 1822. gadā) * [[1949. gads]] — [[Vjačeslavs Ivanovs]] (''Вячеслав Иванов''), krievu dzejnieks (dzimis 1866. gadā) * [[1960. gads]] — [[Alberts Keselrings]] (''Albert Kesselring''), vācu feldmaršals (dzimis 1885. gadā) * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Jēkabs Kleins]] (''Jacob Klein''), Latvijā dzimis filozofs un matemātiķis (dzimis 1899. gadā) * [[1982. gads]] — [[Patriks Devārs]] (''Patrick Dewaere''), franču aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[1985. gads]] — [[Heinrihs Bells]] (''Heinrich Böll''), vācu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[1989. gads]] — [[Herberts fon Karajans]] (''Herbert von Karajan''), Austrijas diriģents (dzimis 1908. gadā) * [[1990. gads]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā) * [[1994. gads]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Пикуль''), krievu rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Pēters Brūveris]], latviešu dzejnieks un atdzejotājs (dzimis 1957. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Georgs Andrejevs]], Latvijas ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[2023. gads]] — [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] i22q97pxk9s3qcz6bob3a7gf9natpwh 0 59822 4464680 4276833 2026-05-06T15:36:50Z Dejelnieks 78787 /* Kritika */ 4464680 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēļu sērija infokaste | title = Grand Theft Auto | bilde = Grand Theft Auto logo series.svg | apraksts = Logo kopš [[Grand Theft Auto III]] (2001) | genre = [[Action-adventure]] | developer = {{Plainlist| * [[Rockstar North]] * [[Digital Eclipse]] * [[Rockstar Leeds]] * [[Rockstar Canada]] }} | publisher = [[Rockstar Games]] | creator = {{Plainlist| * [[Deivs Džons]] * Maiks Dailijs }} | platforms = {{Plainlist| * [[Android]] * [[Dreamcast]] * [[Fire OS]] * [[Game Boy Advance]] * [[Game Boy Color]] * [[iOS]] * [[macOS]] * [[Microsoft Windows]] * [[MS-DOS]] * [[Nintendo DS]] * [[Nintendo Switch]] * [[Oculus Quest 2]] * [[PlayStation]] * [[PlayStation 2]] * [[PlayStation 3]] * [[PlayStation 4]] * [[PlayStation 5]] * [[PlayStation Portable]] * [[Windows Phone]] * [[Xbox]] * [[Xbox 360]] * [[Xbox One]] * [[Xbox Series X un Series S|Xbox Series X/S]] }} | first release version = ''[[Grand Theft Auto]]'' | first release date = {{Start date|1997|11|28}} | latest release version = ''Grand Theft Auto: The Trilogy – The Definitive Edition'' | latest release date = {{Start date|2021|11|11}} | spinoffs = }} '''''Grand Theft Auto''''' ir brīvā stila [[datorspēle]], kuru izveidojis [[Deivs Džons]]. Galvenokārt to izstrādā skotu kompānija [[Rockstar North]] (pirms tam [[DMA Design]]) un publicē [[Rockstar Games]]. Spēle sastāv no [[Darbības spēle|darbības]], [[Piedzīvojumu datorspēle|piedzīvojumu]], [[Sacensību spēle|braukšanas]], [[Lomu spēle|lomu]], [[šaujamspēle|šaušanas]] un [[Sacensību spēle|sacensību]] spēļu elementiem. Spēļu sērija ir par vairākiem kriminālnoziedzniekiem, kuri cenšas kļūt bagāti. Kopā sērija ir pārdevusi vairāk kā 405 miljonu kopiju. Spēļu sērija ir pazīstama gan ar "atvērtās pasaules" koncepta popularizēšanu, gan ar savu skandalozo saturu. [[Ginesa rekordu grāmata]] 2008. gadā nosauca GTA par skandalozāko spēļu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/86455-most-controversial-videogame-series|title=Most controversial videogame series}}</ref> Jau kopš pirmās spēles tās kritiķi ir pretrunīgi vērtējuši spēlē esošo iespēju spēlētājam ar auto notriekt garāmgājējus. Vairākās valstīs šī iemesla dēļ dažas vai visas no spēlēm ir tikušas aizliegtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2013/05/06/ign-presents-the-history-of-grand-theft-auto-2|title=IGN Presents The History of Grand Theft Auto|last=Thomas|first=Rus McLaughlin & Lucas M.|website=IGN|access-date=2023-12-06|date=2013-05-06|language=en}}</ref> Tāpat spēles ir izraisījušas dažādus skandālus prostitūcijas un dzērājšoferu attēlošanas dēļ. Spēļu sērija pat ir vairākkārt neveiksmīgi iesūdzēta tiesā, vainojot to par dažādiem īstiem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2022/3/10/22956300/jack-thompson-interview-violent-games-gta-doom-attorney|title=Jack Thompson still has a grudge|last=Winkie|first=Luke|website=The Verge|access-date=2023-12-06|date=2022-03-10|language=en}}</ref> Par spīti skandāliem GTA ir viena no ienesīgākajām izklaides franšīzēm pasaulē (jo īpaši [[Grand Theft Auto V|GTA V]]) un to atzinīgi vērtē spēlētāji un profesionālie kritiķi. [[Grand Theft Auto III|GTA III]], ''[[Grand Theft Auto: San Andreas|San Andreas]]'' un ''[[Grand Theft Auto: Vice City|Vice City]]'' ir otrā, piektā un sestā labākā ''[[PlayStation 2]]'' spēle, savukārt [[Grand Theft Auto IV|GTA IV]] ir otrā, GTA III ir piektā un [[Grand Theft Auto V|GTA V]] ir astotā labākā spēle vēsturē pēc ''[[Metacritic]]'' datiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/browse/game/|title=What Games to Play Right Now|website=www.metacritic.com|access-date=2023-12-06|language=en}}</ref> == Spēles == {{Izlaišanas gada hronoloģija | subtitle = {{legend0|#da1824}}{{legend0|#FE2020}} 2D visums&nbsp;&nbsp;&nbsp;{{legend0|Goldenrod}}{{legend0|Gold}} 3D visums&nbsp;&nbsp;&nbsp;{{legend0|#228B22}}{{legend0|#0BDA51}} HD visums | range1 = 1997 – 2000 | range1_color = #FE2020 #da1824 | range2 = 2001 – 2007 | range2_color = Gold Goldenrod | range3 = 2008 – 2020 | range3_color = #0BDA51 #228B22 | range4 = 2021 – 2021 | range4_color = Gold Goldenrod | range5 = 2022 – | range5_color = Grey Black | 1997 = '''''[[Grand Theft Auto (video game)|Grand Theft Auto]]''''' | 1999a = ''[[Grand Theft Auto: London 1969]]'' | 1999b = ''[[Grand Theft Auto: London 1961]]'' | 1999c = '''''[[Grand Theft Auto 2]]''''' | 2001 = '''''[[Grand Theft Auto III]]''''' | 2002 = '''''[[Grand Theft Auto: Vice City]]''''' | 2003 = ''Grand Theft Auto: Double Pack'' | 2004a = '''''[[Grand Theft Auto: San Andreas]]''''' | 2004b = ''[[Grand Theft Auto Advance]]'' | 2005a = ''Grand Theft Auto: The Trilogy'' | 2005b = ''[[Grand Theft Auto: Liberty City Stories]]'' | 2006 = ''[[Grand Theft Auto: Vice City Stories]]'' | 2008 = '''''[[Grand Theft Auto IV]]''''' | 2009a = ''[[Grand Theft Auto IV: The Lost and Damned]]'' | 2009b = ''[[Grand Theft Auto: Chinatown Wars]]'' | 2009c = ''[[Grand Theft Auto: The Ballad of Gay Tony]]'' | 2013a = '''''[[Grand Theft Auto V]]''''' | 2013b = ''[[Grand Theft Auto Online]]'' | 2021 = ''[[Grand Theft Auto: The Trilogy – The Definitive Edition]]'' | 2026 = '''''[[Grand Theft Auto VI]]''''' }} === Galvenās spēles === {| class="wikitable" !align="center" width="15%"|Nosaukums !align="center" width="15%"|Datums !align="center" width="15%"|Platformas !align="center" width="15%"|Izstrādātāji !align="center" width="2%" |Ēra |- ![[Grand Theft Auto|GTA]] |1997. gada oktobris |[[MS-DOS]], [[Windows]], [[PlayStation]], [[Game Boy Color]] | rowspan="3" |DMA Design | rowspan="2" |2D |- ![[Grand Theft Auto II|GTA II]] |{{dat|1999|10|22}} |[[Windows]], [[PlayStation]], [[Game Boy Color]], [[Dreamcast]] |- ![[Grand Theft Auto III|GTA III]] |{{dat|2001|10|22}} |[[Windows]], [[macOS]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[Xbox]], [[Apple iOS|iOS]], [[Android]] | rowspan="3" |3D |- ![[Grand Theft Auto: Vice City|Vice City]] |{{dat|2002|10|27}} |[[Windows]], [[macOS]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[Xbox]], [[iOS]], [[Android]] | rowspan="4" |[[Rockstar North]] |- ![[Grand Theft Auto: San Andreas|San Andreas]] |{{dat|2004|10|26}} |[[Windows]], [[macOS]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[Xbox]], [[Xbox 360]], [[Xbox One]], [[iOS]], [[Android]], [[Windows Phone]] |- ![[Grand Theft Auto IV|GTA IV]] |{{dat|2008|4|29}} |[[Windows]], [[PlayStation 3]], [[Xbox 360]] | rowspan="2" |HD |- ![[Grand Theft Auto V|GTA V]] |{{dat|2013|9|17}} |[[Windows]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[Xbox 360]], [[Xbox One]], [[PlayStation 5]], [[Xbox Series X/S]] |- ![[Grand Theft Auto VI|GTA VI]] |[[2026. gads|2026.]] gada [[26. maijs|26. maijā]] |[[PlayStation 5]], [[Xbox Series X/S]] |''TBA'' |''TBA'' |} === Papildinājumi === {| class="wikitable" !align="center" width="15%"|Spēles nosaukums !align="center" width="30%"|Papildinājuma nosaukums !align="center" width="15%"|Datums !align="center" width="15%"|Platformas !align="center" width="15%"|Izstrādātāji !align="center" width="2%" |Ēra |- ! rowspan="2" |[[Grand Theft Auto|GTA]] ![[Grand Theft Auto: London 1969|London 1969]] |{{dat|1999|4|29}} | rowspan="2" |[[MS-DOS]], [[Windows]], [[PlayStation]] | rowspan="2" |[[Rockstar Canada]] | rowspan="2" | 2D |- ![[Grand Theft Auto: London 1961|London 1961]] |{{dat|1999|6|1}} |- ! rowspan="2" |[[Grand Theft Auto IV|GTA IV]] ![[Grand Theft Auto: The Lost and Damned|The Lost and Damned]] |{{dat|2009|2|17}} | rowspan="2" |[[Windows]], [[PlayStation 3]], [[Xbox 360]] | rowspan="2" |[[Rockstar North]] | rowspan="2" | HD |- ![[Grand Theft Auto: The Ballad of Gay Tony|The Ballad of Gay Tony]] |{{dat|2009|10|29}} |} === Portatīvās spēļu konsoles === {| class="wikitable" !align="center" width="15%"|Nosaukums !align="center" width="15%"|Datums !align="center" width="15%"|Platformas !align="center" width="15%"|Izstrādātāji !align="center" width="2%" |Ēra |- ![[Grand Theft Auto Advance|Advance]] |{{dat|2004|10|25}} |[[Game Boy Advance]] |Digital Eclipse | rowspan="3" | 3D |- ![[Grand Theft Auto: Liberty City Stories|Liberty City Stories]] |{{dat|2005|10|25}} |[[PlayStation Portable]], [[PlayStation 2]], [[iOS]], [[Android]], [[Fire OS]] | rowspan="3" | [[Rockstar Leeds]] |- ![[Grand Theft Auto: Vice City Stories|Vice City Stories]] |{{dat|2006|10|31}} |[[PlayStation Portable]], [[PlayStation 2]] |- ![[Grand Theft Auto: Chinatown Wars|Chinatown Wars]] |{{dat|2009|3|17}} |[[PlayStation Portable]], [[Nintendo DS]], [[iOS]], [[Android]], [[Fire OS]] |HD |} === Krājumi un pārpirmveidi === <!-- https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/452359 ---> {| class="wikitable" !align="center" width="15%"|Nosaukums !align="center" width="15%"|Datums !align="center" width="15%"|Platformas !align="center" width="15%"|Izstrādātāji !align="center" width="2%" |Ēra |- ![[Grand Theft Auto: The Trilogy – The Definitive Edition|The Trilogy – The Definitive Edition]] |{{dat|2021|11|11}} |[[Windows]], [[PlayStation 4]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Nintendo Switch]], [[iOS]], [[Android]] |Grove Street Games |3D |} == Kritika == {|- |'''GR''' |GameRankings |- |'''MC''' |Metacritic |} {| class="wikitable" |+ !Spēle !Dators !''[[Playstation]]'' !''[[Game Boy Color]]'' |- ![[Grand Theft Auto|GTA]] |79% (GR) |68% (GR) |57% (GR) |- ![[Grand Theft Auto II|GTA II]] |72% (GR) |70% (GR)<br />70 (MC) |35% (GR) |- ! !Dators !''[[Playstation 2]]'' !''[[Xbox]]'' |- ![[Grand Theft Auto III|GTA III]] |94% (GR)<br />93 (MC) |95% (GR)<br />97 (MC) |96 (MC) |- ![[Grand Theft Auto: Vice City|Vice City]] |94% (GR)<br />94 (MC) |94% (GR)<br />95 (MC) |96 (MC) |- ![[Grand Theft Auto: San Andreas|San Andreas]] |92% (GR)<br />93 (MC) |95% (GR)<br />95 (MC) |92% (GR)<br />93 (MC) |- ! !Dators !''[[Playstation 3]]'' !''[[Xbox 360]]'' |- ![[Grand Theft Auto IV|GTA IV]] |88% (GR)<br />90 (MC) |97% (GR)<br />98 (MC) |97% (GR)<br />98 (MC) |- ![[Grand Theft Auto V|GTA V]] |95% (GR)<br />96 (MC) |97% (GR)<br />97 (MC) |96% (GR)<br />97 (MC) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.grandtheftauto.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{videospēle-aizmetnis}} {{Grand Theft Auto}} [[Kategorija:GTA]] [[Kategorija:Videospēļu franšīzes]] [[Kategorija:PC spēles]] k9cb8aelothzfac1gykyc8nclwdbl39 0 61212 4464773 4402171 2026-05-06T20:58:56Z MC2013 40125 4464773 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1938. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1938. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1938}} {{Gada citi notikumi|1938}} {{Gads citos kalendāros|1938}} '''1938'''. ({{Rom sk gadam|1938}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[12. februāris]] — oficiāli pirmo reizi spēli aizvadīja [[Venecuēlas futbola izlase]], kurā tā ar 3-1 piekāpās [[Panamas futbola izlase]]i. === Marts === * [[3. marts]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] tika atrasti naftas krājumi. * [[12. marts]] — Anšluss: [[Vācija]]s bruņotie spēki okupēja [[Austrija|Austriju]], aneksija tika paziņota nākamajā dienā. * [[13. marts]] — Anšluss: Austrija tika pievienota Vācijai. ===Jūnijs === * [[4. jūnijs|4.]]—[[19. jūnijs]] — [[Francija|Francijā]] notika [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. ===Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — dibināta [[Vācija]]s pilsēta [[Volfsburga]]. === Novembris === * [[10. novembris]] (nakts no 9. novembra) — [[Kristāla nakts]]: pirmie [[Nacionālsociālisms|nacistu]] rīkotie masveida [[ebreji|ebreju]] grautiņi [[Vācija|Vācijā]]. * [[30. novembris]] — par [[Čehoslovākija]]s prezidentu tika iecelts [[Emils Hāha]]. === Decembris === * [[27. decembris]] — dibināts [[Sociālistiskā Darba Varonis]]. === Nezināms datums === * izveidota [[Zambijas Banka]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), PSRS volejbolists (miris 2021. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Huans Karloss I]] (''Juan Carlos I''), Spānijas karalis * [[25. janvāris]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), padomju dziedātājs un aktieris (miris 1980. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Isloms Karimovs]] (''Ислом Каримов''), Uzbekistānas prezidents (miris 2016. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Beatrikse]] (''Beatrix der Nederlanden''), Nīderlandes karaliene === Februāris === * [[23. februāris]]: ** [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel''), čehu kinorežisors (miris 2020. gadā) ** [[Pols Morisejs]] (''Paul Morrissey''), ASV kinorežisors (miris 2024. gadā) === Marts === * [[7. marts]] — [[Albērs Fērs]] (''Albert Fert''), franču fiziķis === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Kofi Annans]] (''Kofi Atta Annan''), Ganas diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (miris 2018. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Черномырдин''), Krievijas politiķis (miris 2010. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Klaudija Kardināle]] (''Claudia Cardinale'') Tunisijā dzimusi Itālijas aktrise (mirusi 2025. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džeimss Heriss Simonss]] (''James Harris Simons''), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (miris 2024. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Lerijs Nivens]] (''Larry Niven''), ASV rakstnieks === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Ježijs Skolimovskis]] (''Jerzy Skolimowski''), poļu kinorežisors * [[9. maijs]] — [[Čārlzs Simičs]] (''Charles Simic, Чарлс Симић''), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (miris 2023. gadā) * [[12. maijs]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (miris 2022. gadā) * [[13. maijs]] — [[Džuljāno Amato]] (''Giuliano Amato''), Itālijas politiķis * [[28. maijs]] — [[Džerijs Vests]], (''Jerry Alan Wese''), ASV basketbolists (miris 2024. gadā) === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (mirusi 2026. gadā) === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Andrejs Mjagkovs]] (''Андрей Мягков''), PSRS, Krievijas aktieris un rakstnieks (miris 2021. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Pols Verhovens]] (''Paul Verhoeven''), nīderlandiešu kinorežisors * [[19. jūlijs]] — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (miris 2023. gadā) * [[20. jūlijs]]: ** [[Aleksejs Germans]] (''Алексей Герман''), krievu kinorežisors un aktieris (miris 2013. gadā) ** [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) ** [[Daiena Riga]] (''Diana Rigg''), angļu aktrise (mirusi 2020. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Žuzē Altafīni]] (''José Altafini''), Brazīlijas futbolists * [[28. jūlijs]]: ** [[Alberto Fuhimori]] (''Alberto Fujimori''), japāņu izcelsmes Peru prezidents (miris 2024. gadā) ** [[Luiss Aragoness]] (''Luis Aragonés''), Spānijas futbolists, treneris (miris 2014. gadā) === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Leonīds Kučma]] (''Леонід Кýчма''), Ukrainas politiķis * [[21. augusts]] — [[Kenijs Rodžerss]] (''Kenny Rogers''), ASV mūziķis (miris 2020. gadā) * [[29. augusts]] — [[Eliots Gūlds]] (''Elliott Gould''), ASV aktieris === Oktobris === * [[16. oktobris]]: ** [[Niko]] (''Nico''), vācu mūziķe, modele un aktrise (mirusi 1988. gadā) ** [[Karlheincs Štokhauzens]] (''Karlheinz Stockhausen''), vācu komponists (miris 2007. gadā) === Novembris === * [[2. novembris]] — [[Deivids Leins]] (''David Lane''), ASV balto nacionālistu līderis (miris 2007. gadā) * [[5. novembris]]: ** [[Džo Dasēns]] (''Joe Dassin''), franču dziedātājs (miris 1980. gadā) ** [[Radivojs Koračs]] (''Радивој Кораћ''), Dienvidslāvijas basketbolists (miris 1969. gadā) * [[16. novembris]] — [[Roberts Noziks]] (''Robert Nozick''), ASV filozofs (miris 2002. gadā) * [[19. novembris]] — [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (miris 2026. gadā) * [[23. novembris]] — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (miris 2022. gadā) === Decembris === * [[8. decembris]] — [[Džons Kufuors]] (''John Kufuor''), Ganas prezidents * [[29. decembris]] — [[Džons Voits]] (''Jon Voight''), ASV aktieris == Miruši == '''Februāris''' * [[21. februāris]] — [[Džordžs Elerijs Heils]] (''George Ellery Hale''), amerikāņu astronoms (dzimis 1868. gadā) * [[22. februāris]] — [[Antonio Mačado]] (''Antonio Machado y Ruiz''), spāņu dzejnieks un esejists (dzimis 1875. gadā) '''Marts''' * [[5. marts]] — [[Edvards Mečlings]] (''Edward Mechling''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[15. marts]]: **[[Nikolajs Buharins]] (''Николай Иванович Бухарин''), padomju politiķis (dzimis 1888. gadā) **[[Aleksejs Rikovs]] (''Алексей Иванович Рыков''), padomju politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[27. marts]] — [[Toms Sēbergs]] (''Tom Seeberg''), norvēģu sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) '''Aprīlis''' * [[12. aprīlis]] — [[Fjodors Šaļapins]] (''Фёдор Иванович Шаляпин''), krievu operdziedātājs (dzimis 1871. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Muhameds Ikbāls]] (محمد اقبال), pakistāniešu dzejnieks (dzimis 1877. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sekens Seifullins]] (''Сәкен Сейфуллин''), kazahu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Edmunds Huserls]] (''Edmund Husserl''), ebreju izcelsmes vācu filozofs (dzimis 1859. gadā) '''Maijs''' * [[4. maijs]] — [[Kārlis fon Oseckis]] (''Carl von Ossietzky''), vācu pacifists (dzimis 1889. gadā) * [[17. maijs]] — [[Viljams Kvošs]] (''William Quash''), angļu futbolists (dzimis 1868. gadā) * [[30. maijs]] — [[Frenks Beiliss]] (''Frank Bayliss''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) '''Jūnijs''' * [[3. jūnijs]] — [[Džons Flenegens]] (''John Flanagan''), amerikāņu vieglatlēts, trīskārtējs olimpiskais čempions vesera mešanā (dzimis 1868. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] (''Ernst Ludwig Kirchner''), vācu mākslinieks (dzimis 1880. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Herberts Džemisons]] (''Herbert Jamison''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Darja Preta]] (''Daria Pratt''), amerikāņu golfere, olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja (dzimusi 1859. gadā) '''Jūlijs''' * [[27. jūlijs]] — [[Džons Ekslijs]] (''John Exley''), amerikāņu airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions (dzimis 1867. gadā) '''Augusts''' * [[9. augusts]] — [[Leo Frobeniuss]] (''Leo Frobenius''), vācu etnologs (dzimis1873. gadā) * [[23. augusts]] — [[Aleksandrs Kuprins]] (''Александр Иванович Куприн''), krievu rakstnieks (dzimis 1870. gadā) * [[25. augusts]] — [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1868. gadā) * [[29. augusts]] — [[Bēla Kuns]] (''Kun Béla''), ungāru un padomju politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[30. augusts]] — [[Oskars Desomvills]] (''Oscar Dessomville''), beļģu airētājs (dzimis 1876. gadā) '''Oktobris''' * [[5. oktobris]] — [[Marja Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (dzimusi 1905. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Kārlis Kautskis]] (''Karl Kautsky''), austriešu/vācu marksists (dzimis 1854. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Žans Gijs Gotjē]] (''Jean-Guy Gautier''), franču regbists un vieglatlēts, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[24. oktobris]] — [[Ernsts Barlahs]] (''Ernst Barlach''), vācu mākslinieks (dzimis 1870. gadā) '''Novembris''' * [[19. novembris]] — [[Ļevs Šestovs]] (''Лев Исаакович Шестов''), krievu filozofs (dzimis 1866. gadā) * [[10. novembris]] — [[Mustafa Kemals Ataturks]] (''Mustafa Kemal Atatürk''), pirmais Turcijas prezidents (dzimis 1881. gadā) '''Decembris''' * [[5. decembris]] — [[Pjērs Pesē]] (''Pierre Payssé''), franču vingrotājs, divu zelta medaļu ieguvējs 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs (dzimis 1873. gadā) * [[24. decembris]] — [[Bruno Tauts]] (''Bruno Taut''), vācu arhitekts (dzimis 1880. gadā) * [[25. decembris]] — [[Karels Čapeks]] (''Karel Čapek''), čehu rakstnieks (dzimis 1890. gadā) * [[27. decembris]] — [[Osips Mandelštams]] (''Осип Эмильевич Мандельштам''), krievu dzejnieks (dzimis 1891. gadā) {{pg6}} [[Kategorija:1938. gads| ]] 9v5mjmu96qbbu6v9x47jr08tlom9tc9 0 67637 4464907 4436971 2026-05-07T09:37:14Z Papuass 88 4464907 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1968. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1968. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1968}} {{Gada citi notikumi|1968}} {{Gads citos kalendāros|1968}} '''1968. gads''' ({{Rom sk gadam|1968}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dibināts [[Redvuda nacionālais parks]]. * [[15. janvāris]] — [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Sicīlija|Sicīlijā]] bojā gāja 231, bet ievainoti tika 262 cilvēki. * [[27. janvāris]] — [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] nogrima franču zemūdene ar 52 apkalpes locekļiem. * [[31. janvāris]] — vietkongiešu kareivji uzbruka ASV vēstniecībai [[Hošimina|Saigonā]]. * [[31. janvāris]] — [[Nauru]] pasludināja neatkarību no [[Austrālija]]s. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—[[18. februāris]] — [[Francija]]s pilsētā [[Grenoble|Grenoblē]] norisinājās [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[17. februāris]] — administratīvā reforma [[Rumānija|Rumānijā]], kuras laikā valsts tika sadalīta 39 rajonos. * [[27. februāris]] — bijušais grupas ''[[The Teenageres]]'' solists [[Frenkijs Laimons]] (''Frankie Lymon'') tika atrasts miris kādā Hārlemas dzīvoklī no [[heroīns|heroīna]] pārdozēšanas. === Marts === * [[12. marts]] — dibināta [[Gabonas Demokrātiskā partija]]. === Aprīlis === * [[17. aprīlis]] — [[Valleta|Valletā]] izveidota [[Maltas Centrālā banka]]. * [[20. aprīlis]] — par [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministru]] kļuva [[Pjērs Trido]]. === Maijs === * [[4. maijs]] — [[Studentu maijs (1968)|Studentu maijs]]: sākās vispārējs studentu streiks vairākās Francijas pilsētās. * [[14. maijs]] — ''[[The Beatles]]'' preses konferencē [[Ņujorka|Ņujorkā]] paziņoja par ierakstu kompānijas ''[[Apple Records]]'' dibināšanu. * [[19. maijs]] — notika vispārējās vēlēšanas [[Itālija|Itālijā]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — tika arestēts [[Džeimss Ērls Rejs]] (''James Earl Ray'') aizdomās par [[Mārtins Luters Kings|Mārtina Lutera Kinga]] slepkavību. === Augusts === * [[20. augusts|20.]]—[[21. augusts]] — [[Prāgas pavasaris]]: [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ievests [[Varšavas līguma valstis|Varšavas līguma valstu]] karaspēks, lai likvidētu demokrātiskās [[reforma]]s. === Septembris === * [[6. septembris]] — [[Svatini|Svazilenda]] kļuva neatkarīga. * [[16. septembris]] — apstiprināts [[Meksikas karogs]] un [[Meksikas ģerbonis|ģerbonis]]. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — pieņemts pašreizējais [[Svazilendas karogs]]. === Decembris === * [[24. decembris]] — ASV kosmosa kuģis ''[[Apollo 8]]'' iegāja Mēness orbītā; astronauti [[Frenks Bormans]], [[Džeimss Lovels]] un [[Viljams Enderss]] kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kuri bijuši Mēness tuvumā. == Dzimuši == ;Janvāris * [[1. janvāris]] — [[Davors Šukers]] (''Davor Šuker''), Horvātijas futbolists * [[2. janvāris]] — [[Oļegs Deripaska]] (''Олег Дерипаска''), krievu uzņēmējs ;Februāris * [[3. februāris]] — [[Vlade Divacs]] (''Владе Дивац''), serbu basketbolists * [[10. februāris]] — [[Gerets Reismens]] (''Garrett Reisman''), ASV kosmonauts ;Marts * [[2. marts]] — [[Denjels Kreigs]] (''Daniel Craig''), angļu aktieris * [[5. marts]] — [[Gordons Bajnai]] (''Bajnai Gordon''), ungāru uzņēmējs un politiķis * [[9. marts]] — [[Juri Džorkajefs]] (''Youri Djorkaeff''), franču futbolists * [[12. marts]] — [[Ārons Ekharts]] (''Aaron Eckhart''), amerikāņu aktieris * [[23. marts]] — [[Fernando Jerro]] (''Fernando Hierro''), spāņu futbolists * [[30. marts]] — [[Selina Diona]] (''Céline Dion''), Kanādas dziedātāja ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Aleksanders Stubs]] (''Alexander Stubb''), Somijas politiķis * [[11. aprīlis]] — [[Sergejs Lukjaņenko]] (''Сергей Лукьяненко''), krievu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks * [[19. aprīlis]] — [[Ešlija Džada]] (''Ashley Judd''), amerikāņu aktrise * [[27. aprīlis]] — [[Kristians Mundžiu]] (''Cristian Mungiu''), rumāņu kinorežisors ;Maijs * [[1. maijs]] — [[Olivers Bīrhofs]] (''Oliver Bierhoff''), vācu futbolists * [[5. maijs]] — [[Bobans Babunskis]] (''Бобан Бабунски''), Ziemeļmaķedonijas futbolists * [[13. maijs]] — [[Skots Morisons]] (''Scott Morrison''), austrāliešu politiķis * [[26. maijs]] — [[Frederiks X]], (''Frederik X''), Dānijas karalis * [[28. maijs]] — [[Kailija Minoga]], (''Kylie Minogue''), Austrālijas popdziedātāja ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Matiass Rusts]] (''Mathias Rust''), vācu pilots * [[26. jūnijs]] — [[Paolo Maldīni]] (''Paolo Maldini''), itāļu futbolists ;Jūlijs * [[5. jūlijs]] — [[Maikls Stūlbargs]] (''Michael Stuhlbarg''), amerikāņu aktieris * [[8. jūlijs]]: ** [[Billijs Krudaps]] (''Billy Crudup''), amerikāņu aktieris ** [[Maikls Veterlijs]] (''Michael Weatherly''), amerikāņu aktieris * [[16. jūlijs]] — [[Lerijs Sangers]], (''Larry Sanger''), viens no Vikipēdijas dibinātājiem * [[30. jūlijs]] — [[Terijs Krūzs]], (''Terry Crews''), amerikāņu aktieris ;Augusts * [[5. augusts]] — [[Marina Lepena]] (''Marine Le Pen''), franču politiķe * [[9. augusts]] — [[Ēriks Bana]] (''Eric Bana''), Austrālijas aktieris * [[27. augusts]] — [[Dafne Kollere]] (''Daphne Koller''), ebreju izcelsmes amerikāņu datorzinātniece ;Septembris * [[1. septembris]] — [[Muhammeds Atā]] (محمد عطا), terorists (miris 2001. gadā) * [[7. septembris]] — [[Marsels Desajī]] (''Marcel Desailly''), franču futbolists * [[9. septembris]] — [[Lila Daunsa]] (''Lila Downs''), meksikāņu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise * [[10. septembris]] — [[Gajs Ričijs]] (''Guy Ritchie''), britu kinorežisors * [[11. septembris]] — [[Slavens Biličs]] (''Slaven Bilić''), horvātu futbolists un treneris * [[17. septembris]] — [[Tito Vilanova]] (''Tito Vilanova''), spāņu futbolists un treneris (miris 2014. gadā) * [[27. septembris]] — [[Mari Kiviniemi]] (''Mari Kiviniemi''), Somijas premjerministre * [[28. septembris]] — [[Naomi Votsa]] (''Naomi Watts''), ASV aktrise ;Oktobris * [[8. oktobris]] — [[Zvonimirs Bobans]] (''Zvonimir Boban''), horvātu futbolists * [[15. oktobris]] — [[Didjē Dešāns]] (''Didier Deschamps''), Francijas futbolists * [[28. oktobris]] — [[Huans Orlando Ernandess]] (''Juan Orlando Hernández''), Hondurasas prezidents ;Novembris * [[18. novembris]] — [[Ouens Vilsons]] (''Owen Wilson''), ASV aktieris * [[20. novembris]] — [[Džeimss Datons]] (''James Dutton''), ASV kosmonauts * [[22. novembris]] — [[Sidse Babeta Knudsena]] (''Sidse Babett Knudsen''), dāņu aktrise * [[24. novembris]] — [[Anura Kumara Disanajake]] (''අනුර කුමාර දිසානායක''), Šrilankas politiķis ;Decembris * [[20. decembris]] — [[Kārlis Vendlingers]] (''Karl Wendlinger''), Austrijas autosportists * [[27. decembris]] — [[Akihiko Hošide]] (星出 彰彦), Japānas kosmonauts == Miruši == * [[17. janvāris]] — [[Ernests Moro de Melēns]] (''Ernest Moreau de Melen''), beļģu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[22. februāris]] — [[Verners Vekmanis]] (''Verner Weckman''), Somijas cīkstonis, inženieris, uzņēmējs (dzimis 1882. gadā) * [[20. marts]] — [[Karls Teodors Dreiers]] (''Carl Theodor Dreyer''), Dānijas kinorežisors (dzimis 1889. gadā) * [[27. marts]] — [[Jurijs Gagarins]] (''Юрий Гагарин''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''), ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1929. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Volters Tjūksberijs]] (''Walter Tewksbury ''), ASV vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Džons Hārtfīlds]] (''John Heartfield''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1. marts]] — [[Moriss Verdonks]] (''Maurice Verdonck''), beļģu airētājs (dzimis 1879. gadā) * [[10. maijs]] — [[Vasilijs Sokolovskis]] (''Василий Соколовский''), PSRS maršals (dzimis 1897. gadā) * [[25. maijs]] — [[Georgs fon Kihlers]] (''Georg von Küchler''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1881. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Helena Kelere]] (''Helen Keller''), ASV rakstniece, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1880. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''), ASV politiķis (dzimis 1925. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Oto Hāns]] (''Otto Hahn''), vācu ķīmiķis (dzimis 1879. gadā) * [[3. augusts]] — [[Konstantīns Rokosovskis]] (''Константин Рокоссовский''), PSRS maršals (dzimis 1896. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Dezirē Meršē]] (''Désiré Mérchez''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā) * [[23. septembris]] — [[Pio no Pjetrelčinas]] (''Padre Pio''), katoļu svētais (dzimis 1887. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[10. novembris]] — [[Ādolfs Mellers]] (''Adolf Möller''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[25. novembris]] — [[Aptons Sinklērs]] (''Upton Sinclair''), ASV rakstnieks (dzimis 1878. gadā) * [[26. novembris]] — [[Arnolds Cveigs]] (''Arnold Zweig''), vācu rakstnieks (dzimis 1887. gadā) * [[20. decembris]] ** [[Makss Brods]] (''Max Brod''), austriešu/ebreju rakstnieks (dzimis 1884. gadā) ** [[Džons Stainbeks]] (''John Steinbeck''), ASV rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[30. decembris]] — [[Kirils Mereckovs]] (''Кирилл Мерецков''), padomju maršals (dzimis 1897. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Luiss Alvaress]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Roberts Holijs]], [[Hars Gobings Korana]] un [[Maršals Vorens Nirenbers]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Lārss Onsagers]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Jasunari Kavabata]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Renē Kasīns]] {{Gg1}} {{commons}} [[Kategorija:1968. gads| ]] 0d4atyzkh0sstseq2fonv0c45tthkcj 0 76626 4464668 4289510 2026-05-06T15:17:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464668 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Belize21.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Tapiridae | dzimta_lv = Tapiri | ģints = Tapirus | ģints_lv = Tapiri | suga = Tapirus bairdii | suga_lv = Centrālamerikas tapirs | izplatība = [[Attēls:Range map Tapirus bairdii with borders.png|center|240px]] | binomial = Tapirus bairdii | autors = Gill, 1865 | kategorijas = nē }} '''Centrālamerikas tapirs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varam.gov.lv/files/text/21973A0303(01).pdf |title=Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām |access-date={{dat|2014|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150423154317/http://www.varam.gov.lv/files/text/21973A0303(01).pdf |archivedate={{dat|2015|04|23||bez}} }}</ref> (''Tapirus bairdii'') ir viena no [[tapiri|tapiru dzimtas]] (''Tapiridae'') [[Latīņamerika]]s tapiru [[suga|sugām]]. Sugas zinātniskais nosaukums ''bairdii'' dots par godu [[Amerika]]s dabas pētniekam Spenseram Fulertonam Beirdam ''(Spencer Fullerton Baird)'', kurš 1843. gadā devās uz [[Meksika|Meksiku]], lai pētītu [[Centrālamerika]]s [[dzīvnieki|dzīvniekus]]. Centrālamerikas tapirs ir sastopams [[Centrālamerika]]s džungļos: [[Meksika|Meksikā]], [[Beliza|Belizā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurasa|Hondurasā]], [[Kostarika|Kostarikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]] un [[Ekvadora|Ekvadorā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/21471 |title=Tapirus bairdii (Baird's Tapir, Central American Tapir)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090115231435/http://www.iucnredlist.org/details/21471 }}</ref> Mājo līdz 3350 m [[virs jūras līmeņa]]. Centrālamerikas tapirs ir [[Beliza]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. == Izskats == [[Attēls:Belize19.jpg|thumb|left|200px|Centrālamerikas tapirs ir lielākais no visiem tapiriem]] Centrālamerikas tapirs ir tumši brūnā vai pelēkbrūnā krāsā ar smilšu krāsas purnu un pakakli. Tam uz katra vaiga ir tumšs laukumiņš, tādi ir arī zem acīm. Centrālamerikas tapirs ir lielākais no Amerikas tapiriem, kā arī lielākais [[zīdītājs]], kas dzīvo savvaļā Meksikā un citur [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Tā ķermeņa garums ir apmēram 2 m, augstums skaustā 1,20 m, svars 240—400 kg. Kā visiem tapiriem, tam ir īsa un resna [[aste]] un kustīgs snuķis. Priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti.<ref>[http://www.ultimateungulate.com/Perissodactyla/Tapirus_bairdii.html Baird's tapir, Central American tapir<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Ekoloģija == Centrālamerikas tapirs var būt aktīvs jebkurā [[diennakts]] laikā, bet pamatā tas ir [[nakts]] [[dzīvnieki|dzīvnieks]]. Barojas ar [[koks|koku]] un [[krūmi|krūmu]] lapām, jaunajiem dzinumiem un nokritušiem [[augļi]]em. Zem biezā pameža zariem tapirs izveido zig—zag veida takas, kuras diendienā pārstaigā. Tapirs vienmēr cenšas uzturēties [[ūdens]] tuvumā, kur labprāt peld un nirst, īpaši karstās dienās tapirs stundām uzturas ūdenī, tikai [[galva|galvu]] turot laukā. Tapiri ļoti labi spēj rāpties pa stāvām upju krastu kraujām un nepieciešamības gadījumā ātri skriet. Lai gan tapiri ir vientuļnieki, tomēr ne tikai mazuļi, bet arī jaunuļi turas kopā ar māti. Savā starpā sazinās ar spalgiem svilpieniem un spiedzieniem. Centrālamerikas tapiru ienaidnieki ir [[jaguārs|jaguāri]] un [[puma]]s. Tapiram uz muguras, kakla un krustiem ir ļoti bieza āda, kas to sargā no [[plēsējs|plēsējiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tapirs.org/tapirs/bairds.html |title=Tapir Specialist Group-The Baird's Tapir<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|09|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070905034202/http://www.tapirs.org/tapirs/bairds.html |archivedate={{dat|2007|09|05||bez}} }}</ref> Ja dzīvnieku izbiedē, tas meklē glābiņu ūdenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belizezoo.org/zoo/zoo/mammals/tap/tap1.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090129114312/http://belizezoo.org/zoo/zoo/mammals/tap/tap1.html# |archivedate={{dat|2009|01|29||bez}} }}</ref> Tomēr galvenais Centrālamerikas tapiru ienaidnieks ir [[cilvēks]], kas tos gan medī, gan izcērt mežus, iznīcinot dzīvesvietas. Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Kostarikā un Panamā Centrālamerikas tapirus ir aizliegts medīt ar likumu, bet tos joprojām turpina medīt malu mednieki, kā arī aizliegums medīt neiespaido intensīvo [[mežu izciršana|mežu izciršanu]]. == Vairošanās == Mātītei grūsnības periods ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis (dvīņi piedzimst ļoti reti). Kā visiem tapiru mazuļiem, tam ir sarkanbrūns apmatojums ar baltiem lāsumiem un svītrām, kas lieliski maskē meža gaismēnu spēlē. Lēnām apmatojums mainās un kļūst tāds pats kā pieaugušajiem dzīvniekiem. Pirmo nedēļu pēc piedzimšanas māte mazuli paslēpj [[mežs|meža]] biezoknī, kamēr pati dodas ganībās. Māte atgriežas ik pa laikam, lai pabarotu mazuli ar [[piens|pienu]]. Pēc nedēļas mazulis sāk mātei visur sekot. Trīs nedēļu vecumā mazais tapirs var jau peldēt. Māte pārtrauc mazuli zīdīt pēc viena gada. Dzimumbriedumu tapirs sasniedz apmēram 1,5—2 gadu vecumā. Centrālamerikas tapirs var nodzīvot vairāk kā 30 gadus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090425143503/http://tapirs.org/news/interviews/carlosmr-echandi-interview.html A High-level Tapir Run-in] * [https://web.archive.org/web/20090123062729/http://www.arkive.org/bairds-tapir/tapirus-bairdii/ ARKive: Baird's tapir (Tapirus bairdii)] * [http://www.tapirback.com/tapirgal/bairds/ The Baird's tapir] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090205163347/http://tapirback.com/tapirgal/bairds/ |date={{dat|2009|02|05||bez}} }} * [http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-tapir.html SandiegoZoo: Tapir]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Tapiri]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] hfdv1aqgto0aziwzsl8uz3cac456hvt 0 77081 4464622 4424470 2026-05-06T13:06:31Z Lasks 38532 /* Dzīvesgājums */ 4464622 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Streičs | vārds_orig = | attēls = J%C4%81nisStreics_MM.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Jānis Streičs 2011. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1936|9|26}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Preiļu pagasts}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|3|5|1936|9|26}} | miršanas vieta = {{vieta|Lietuva}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jānis Streičs''' (dzimis {{dat|1936|9|26}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]], miris {{dat|2026|3|5}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[kinorežisors]], aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/lancmanim-un-streicam-pieskir-ministru-kabineta-balvas.d?id=41135519 |title=Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas |access-date={{dat|2011|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111013121354/http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/lancmanim-un-streicam-pieskir-ministru-kabineta-balvas.d?id=41135519 |archivedate={{dat|2011|10|13||bez}} }}</ref> Trīs no Streiča režisētajām filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] — filmas "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978), "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (1981), "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (1991). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1936|9|26}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]] burtiski uz ceļa starp [[Aizkalne|Jasmuižu]] un [[Preiļi]]em zemnieka Jāņa Streiča un viņa sievas Olgas, dzimušas Žihares, ģimenē. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], tad uz [[Sabile]]s apkārtni, kur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija. Vācu okupācijas laikā Streiča tēvu mobilizēja latviešu leģionā un pēc kara beigām viņš dzīvoja [[Anglija|Anglijā]]. Kad Streičam palika 11 gadi, no [[Apendicīts|apendicīta]] nomira viņa māte Olga.<ref name="g21" /> Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — [[Rēzeknes Valsts skolotāju institūts|Rēzeknes pedagoģiskā skolā]]. Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]]. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un devās uz [[Rīga|Rīgu]], lai varētu nodarboties ar kino un teātri.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Streičs | publisher = Grāmata 21 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/streics_janis/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305002405/http://www.latvijaslaudis.lv/users/streics_janis/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1959. gadā Streičs uzsāka mācības [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatorijas]] Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs sāka darbu [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]], vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandra Leimaņa]] filmā "[[Cielaviņas armija]]" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā "[["Tobago" maina kursu]]" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]" (kopā ar [[Ēriks Lācis|Ēriku Lāci]]). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "[[Šauj manā vietā]]" (1970). Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, pazīstamākās no tām ir filmas "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978), "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (1981), "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā "[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]". Par filmu "[[Rūdolfa mantojums]]" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]". 2016. gadā Streičs saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā]]. Streičs bija daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā. Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993). 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis, bijis [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]s priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/129/|title=Jānis Streičs (26.09.1936)|publisher=filmas.lv|access-date=08.09.2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151122090228/http://www.filmas.lv/person/129/|archivedate=22.11.2015}}</ref> 21. gadsimtā pievērsies ainavu glezniecībai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/kalendars/jana-streica-personalizstade-kur-supulis-karts/|title=Jāņa Streiča personālizstāde "Kur šūpulis kārts" -|access-date=2025-12-27|language=lv}}</ref> un līdz mūža galam pēdējos dzīves gadus režisors vadīja lauku mājā [[Lietuva|Lietuvā]] kopā ar sievu Vidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref> Sieva — Vida, meita — Viktorija, dēli — Māris un Kristaps (arī [[Kristaps Streičs]] bija režisors, miris aviācijas negadījumā 2010. gadā). Miris 2026. gada 5. martā. Apbedīts [[Riebiņu pagasts|Riebiņu pagasta]] Petrausku kapos. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! width=33 | Gads ! Nosaukums ! width=65 | Režisors ! width=65 | Scenārists ! width=65 | Aktieris ! Piezīmes |- | 1967 | style="text-align:left"| "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]" | {{jā}} | | | style="text-align:left"| kopā ar [[Ēriks Lācis|Ēriku Lāci]] |- | 1969 | style="text-align:left"| "[[Līvsalas zēni]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"| kopā ar Ēriku Lāci |- | 1970 | style="text-align:left"| "[[Šauj manā vietā]]" | {{jā}} | | {{jā}} | |- | 1972 | style="text-align:left"| "[[Vālodzīte]]" | {{jā}} | | | |- | 1973 | style="text-align:left"| "[[Cāļus skaita rudenī]]" | | | {{jā}} | |- | 1974 | style="text-align:left"| "[[Uzticamais draugs Sančo]]" | {{jā}} | | | |- | 1975 | style="text-align:left"| "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" | {{jā}} | | | |- | rowspan="2"| 1976 | style="text-align:left"| "[[Meistars (filma)|Meistars]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | style="text-align:left"| "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" | | {{jā}} | | |- | 1977 | style="text-align:left"| "[[Vīrietis labākajos gados]]" | | | {{jā}} | |- | 1978 | style="text-align:left"| "[[Teātris (filma)|Teātris]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1979 | style="text-align:left"| "[[Nepabeigtās vakariņas]]" | {{jā}} | | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 1981 | style="text-align:left"| "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" | {{jā}} | | | |- | style="text-align:left"| "[[Atcerēties vai aizmirst]]" | {{jā}} | | | |- | 1983 | style="text-align:left"| "[[Svešās kaislības]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 1985 | style="text-align:left"| "[[Tikšanās uz Piena Ceļa]]" | {{jā}} | | | |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 1989 | style="text-align:left"| ''[[Carmen Horrendum]]'' | {{jā}} | | | |- | style="text-align:left"| ''[[A bil ļi Karotin?]]'' (''А был ли Каротин?'') | | | {{jā}} | |- | 1991 | style="text-align:left"| "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (''Cylvāka bārns'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|<ref name="maksl">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Streičs | publisher = mākslinieki.lv | url = http://www.makslinieki.lv/profile/967/ | access-date = {{dat|2009|02|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091008004919/http://www.makslinieki.lv/profile/967 | archivedate = {{dat|2009|10|08||bez}} }}</ref> |- | 1993 | style="text-align:left"| "[[Būris]]" | | | {{jā}} | |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Likteņdzirnas]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2000 | style="text-align:left"| "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 2002 | style="text-align:left"| "[[Ipolits]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"| Televīzijas filma |- | style="text-align:left"| "[[Naktssargs un veļasmazgātāja]]" | {{jā}} | {{jā}} | |style="text-align:left"| Televīzijas filma<ref name="maksl" /> |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Rudens rozes]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Rūdolfa mantojums]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |} == Apbalvojumi == * 1976. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu * 1976. gadā saņēmis Latvijas Ļeņina [[komjaunatne]]s prēmiju par filmām "[[Uzticamais draugs Sančo]]" un "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" * 1977. gadā saņēmis balvu par labāko režiju filmai "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" [[II Vissavienības strādnieku šķirai veltītais filmu festivāls|II Vissavienības strādnieku šķirai veltīto filmu festivālā]] [[Čeļabinska|Čeļabinskā]] * 1984. gadā saņemts žūrijas diploms filmai "[[Svešās kaislības]]" [[Vissavienības kinofestivāls|Vissavienības kinofestivālā]] [[Kijiva|Kijivā]] * 1998. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]<ref name="maksl" /> * 2016. gadā saņēmis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu]]. * 2017. gadā saņēmis "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par filmu "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Streičs}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20151122090228/http://www.filmas.lv/person/129/ filmas.lv profils] {{lv ikona}} {{Jāņa Streiča filmas}} {{Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Streičs, Jānis}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] h05jg2l4lt3xc90gp7rl1op82jazbgi 0 80568 4464755 4186502 2026-05-06T19:35:51Z Niegodzisie 82429 /* Diskogrāfija */ 4464755 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Deep Purple'' | Attēls = Deep Purple in 2004.jpg | Att_izm = 250 px | Apraksts = Deep Purple 2004. gadā | Fons = grupa | Vieta = | Žanrs = [[smagais roks]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] | Nodarbošanās = | Gadi = 1968—1976<br />1984—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Edel Records|Edel]]'', ''[[EMI]]'', ''[[BMG]]'', ''[[Polydor]]'', ''[[Warner Records|Warner Bros.]]'', ''[[Tetragrammaton Records|Tetragrammaton]]'', ''[[Aquarius Records|Aquarius]]'' | Darbojies_arī = [[Rainbow]], [[Whitesnake]], [[Gillan (grupa)|Gillan]], [[Black Sabbath]], [[Blackmore's Night]], [[Tommy Bolin]], [[Episode Six]], [[Screaming Lord Sutch]], [[Dixie Dregs]], [[Coverdale-Page]], [[Trapeze]] | Mlapa = [http://www.deeppurple.com deeppurple.com] | Dalībnieki = [[lans Gillans]]<br />[[Rodžers Glovers]]<br />[[lans Peiss]]<br />[[Stīvs Morss]]<br />[[Dons Airijs]] | Bij_dalībnieki = }} '''''Deep Purple''''' ir angļu [[rokmūzika|rokgrupa]], kas izveidojās 1968. gadā. Kopā ar citām angļu grupām ''[[Led Zeppelin]]'' un ''[[Black Sabbath]]'' tiek uzskatīti par [[smagais roks|smagā roka]] un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] priekšgājējiem. Tāpat viņi savā mūzikā izmantoja [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]], [[blūzroks|blūzroka]], [[popmūzika]]s un [[progresīvais roks|progresīvā roka elementus]]. ''Deep Purple'' ir piedzīvojusi daudzas sastāva variācijas un astoņus gadu ilgu izjukšanu. Komerciāli visveiksmīgākais sastāvs bija — [[Ians Gillans]] (balss), [[Ričijs Blekmors]] ([[ģitāra]]), [[Rodžers Glovers]] ([[basģitāra]]), [[Jons Lords]] (taustiņistrumenti) un [[Ians Peiss]] ([[bungas]]). Šis sastāvs kopā bija no 1969. līdz 1973. gadam, tika atjaunots arī no 1984. līdz 1989. gadam, kā arī 1993. gadā. Pēc Jona Lorda aiziešanas no grupas 2002. gadā [[Ians Peiss]] un [[Ians Gillans]] ir palikuši vienīgie pārstāvji no grupas pirmā sastāva. == Grupas dalībnieki == === Pašreizējie dalībnieki === * [[lans Gillans]] (1969—1973, 1984—1989, 1992—šobrīd) * [[Rodžers Glovers]] (1969—1973, 1984—šobrīd) * [[lans Peiss]] (1968—1976, 1984—šobrīd) * [[Stīvs Morss]] (1994—šobrīd) * [[Dons Airijs]] (2002—šobrīd) == Diskogrāfija == {{pamatraksts|Deep Purple diskogrāfija}} * 1968: ''[[Shades of Deep Purple]]'' * 1968: ''[[The Book of Taliesyn]]'' * 1969: ''[[Deep Purple (albums)|Deep Purple]]'' * 1970: ''[[Deep Purple in Rock]]'' * 1971: ''[[Fireball]] '' * 1972: ''[[Machine Head]]'' * 1973: ''[[Who Do We Think We Are]]'' * 1974: ''[[Burn (albums)|Burn]]'' * 1974: ''[[Stormbringer]]'' * 1975: ''[[Come Taste the Band]]'' * 1984: ''[[Perfect Strangers]]'' * 1987: ''[[The House of Blue Light]]'' * 1990: ''[[Slaves & Masters]]'' * 1993: ''[[The Battle Rages On]]'' * 1996: ''[[Purpendicular]]'' * 1998: ''[[Abandon]]'' * 2003: ''[[Bananas]]'' * 2005: ''[[Rapture of the Deep]]'' * 2013: ''[[Now What?!]]'' * 2017: ''[[Infinite]]'' * 2020: ''[[Whoosh!]]'' *2021: ''[[Turning to Crime]]'' *2024: ''=1'' *2026: ''SPLAT!'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Deep Purple}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:Anglijas smagā metāla grupas]] 5fv7dei27aunj5bjonzqbshr9046n16 100 80595 4464677 4462951 2026-05-06T15:33:40Z Dainis 876 4464677 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''<!--, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā-->. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. j87vhjsbkl0s9neuxoiov2hnx1km21p 100 80630 4464681 4462954 2026-05-06T15:37:26Z Dainis 876 4464681 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[9. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 7]]''. * [[10. maijs]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[12. maijs]] — ? militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[12. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[22. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[22. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[1. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[25. jūnijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. <!-- * Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> lk31r3i4t888r7evii6gw4z4cq0m60e 0 82587 4464905 4361569 2026-05-07T09:37:03Z Papuass 88 4464905 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džimijs Veilss | vārds_orig = ''Jimmy Wales'' | attēls = Wikimania 2016 - Press conference with Jimmy Wales and Katherine Maher 01 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džimijs Veilss 2016. gada ''[[Wikimania]]'' konferencē | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Alabama|Hantsvila}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}<ref name=hough/> | pilsonība = {{ASV}} | tautība = [[amerikāņu nācija|amerikānis]] | nodarbošanās = Interneta uzņēmējs,<br>[[Vikipēdija]]s dibinātājs | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 meitas | paraksts = Jimmy Wales signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džimijs Donals Veilss''' (''Jimmy Donal Wales'', {{izrunā|ˈdʒɪmi ˈdoʊnəl ˈweɪlz}}, dzimis {{dat|1966|8|7}}), zināms arī kā '''Džimbo''' (''Jimbo''), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Internets|interneta]] uzņēmējs, ''[[wiki]]'' koncepcijas ideologs un [[Vikipēdija]]s dibinātājs. Viņš ir iesaistījies arī ''[[Nupedia]]'' dibināšanā, kas ir Vikipēdijas priekštece un pastāvēja no 2000. līdz 2003. gadam. == Biogrāfija == Džimijs Veilss dzimis {{dat|1966|8|7||bez}} [[Hantsvila|Hantsvilā]], [[Alabama]]s štatā. Viņa tēvs ir Džimijs Veilss, bet māte — Dorisa Anna Veilsa (dzimusi Dadlija). 1986. gadā Džimijs Veilss absolvēja [[Oburnas Universitāte|Oburnas Universitāti]] (''Auburn University''), kur ieguva [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] finansēs. Pēc tam uzsāka doktora studijas [[Alabamas Universitāte|Alabamas Universitātē]] (''University of Alabama''), bet pēc tam turpināja tās [[Indiānas Universitāte Blūmingtonā|Indiānas Universitātē Blūmingtonā]] (''Indiana University Bloomington''). Doktora grāds netika iegūts. No 1994. līdz 2000. gadam Veilss strādāja [[Čikāga|Čikāgā]]. Šajā laikā viņš uzkrāja naudu, kas ļāva uzsākt [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]] un dibināja interneta uzņēmumu ''[[Nupedia]]'', kas bija Vikipēdijas priekštece. Projektu ''Nupedia'' varēja papildināt tikai par konkrētām lietām zinoši cilvēki, tādēļ projekta darbība bija lēna. 2001. gada 15. janvārī kopā ar [[Lerijs Sangers|Leriju Sangeru]] darbībā palaida [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], kas balstījās uz ''[[wiki]]'' programmatūru. Atšķirībā no ''Nupedia'', Vikipēdiju varēja papildināt ikviens un tā strauji ieguva popularitāti. 2003. gadā Džimijs Veilss dibināja bezpeļņas organizāciju ''[[Wikimedia Foundation]]'', kuras uzdevums ir vadīt un koordinēt arī citus uz ''wiki'' balstītos projektus, piemēram, [[Vikivārdnīca|Vikivārdnīcu]] un ''[[Wikinews]]''. 2004. gada oktobrī kopā ar [[Andžela Bīzlija|Andželu Bīzliju]] (''Angela Beesley'') dibināja uzņēmumu ''[[Wikia, Inc.]]'' == Personīgā dzīve == Džimijs Veilss ir precējies trīs reizes. 20 gadu vecumā viņš apprecējās ar Pamelu Grīnu (''Pamela Green'').<ref name="Chozick-2013-06-30">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2013/06/30/magazine/jimmy-wales-is-not-an-internet-billionaire.html|title=Jimmy Wales Is Not an Internet Billionaire|newspaper=[[The New York Times Magazine]]|access-date=October 31, 2018|date=June 30, 2013|last=Chozick|first=Amy|author-link=Amy Chozick|archive-date=June 30, 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130630200950/http://www.nytimes.com/2013/06/30/magazine/jimmy-wales-is-not-an-internet-billionaire.html}}</ref> 1993. gadā izšķīrās.<ref name="eofa">{{cite encyclopedia|last=Wilson|first=Claire M.|title=Jimmy Wales|url=http://www.encyclopediaofalabama.org/article/h-2618|access-date=December 26, 2017|encyclopedia=[[Encyclopedia of Alabama]]|archive-date=December 20, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220034549/http://www.encyclopediaofalabama.org/article/h-2618}}</ref> Nākamās laulības tika noslēgtas 1997. gadā ar Kristīnu Roanu (''Christine Rohan''),<ref>{{cite book|title=Jimmy Wales and Wikipedia|url=https://archive.org/details/jimmywaleswikipe0000meye|publisher=[[Rosen Publishing]]|author=Meyer, Susan|year=2013|page=[https://archive.org/details/jimmywaleswikipe0000meye/page/27 27]|isbn=978-1-4488-6912-1}}</ref> ģimenē piedzima meita. 1998. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Sandjego]], bet 2002. gadā — uz [[Sentpītersbērga|Sentpītersbērgu]]. 2012. gada oktobrī Džimijs Veilss apprecējās trešo reizi — ar Keitu Gērviju (''Kate Garvey''),<ref>{{cite news|url=https://www.telegraph.co.uk/news/9591824/Wiki-wedding-Wikipedia-founder-Jimmy-Wales-marries-Tony-Blairs-former-aide.html|title=Wiki wedding: Wikipedia founder Jimmy Wales marries Tony Blair's former aide|newspaper=[[The Daily Telegraph]]|access-date=December 26, 2017|date=October 6, 2012|last=Donnelly|first=Laura|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220111/https://www.telegraph.co.uk/news/9591824/Wiki-wedding-Wikipedia-founder-Jimmy-Wales-marries-Tony-Blairs-former-aide.html|archive-date=January 11, 2022}}</ref> un sāka dzīvot [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]]. Viņu ģimenē piedzima vēl divas meitas. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name=hough>{{laikraksta atsauce | last= Hough | first= Stephen | title= Jimmy Wales: Wikipedia chief to advise Whitehall on policy | url= http://www.telegraph.co.uk/technology/wikipedia/9137339/Jimmy-Wales-Wikipedia-chief-to-advise-Whitehall-on-policy.html | accessdate= 2012. gada 30. maijā | newspaper= [[The Daily Telegraph]] | location= London | date= March 11, 2012}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veilss, Džimijs}} [[Kategorija:Alabamā dzimušie]] [[Kategorija:Vikipēdija]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Wikimedia Foundation]] c6v3zwlfzx1s9azpkycihm31ttdgldm 0 92502 4464694 4464243 2026-05-06T16:08:38Z Jaunais Strēlnieks 127483 Labots LSD atkārtojums 4464694 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anarchy-symbol.svg|thumb|200px|Anarhijas simbols]] '''Anarhisms''' ({{val-el|ἀναρχία}}, ''anarkhiā'' — "bez valdnieka"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.etymonline.com/index.php?term=anarchy&allowed_in_frame=0|title=Anarchy (n.)|publisher=Online Etymology Dictionary|accessdate={{dat|2016|7|13||bez}}}}</ref>) ir [[Politiskā filozofija|politiska filozofija]] vai [[ideoloģija]], kas ietver teoriju, ka sabiedrībai būtu jāorganizējas pašai, bez [[hierarhija|hierarhiskām]] organizācijām, bet ar [[demokrātija|demokrātisku]] pārvaldes sistēmu. Daļa anarhistu uzskata, ka [[valsts|valstij]] nav vajadzīga [[valdība]], ka tā ir kaitīga un/vai pat nevēlama. Anarhistu atbalstīto sistēmu sauc par [[anarhija|anarhiju]]. Tomēr anarhisti nav vienisprātis par to, kas tad īsti ir anarhisms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2011/sep/07/anarchism|title=What does it mean to be an 'anarchist'?|publisher=The Guardian|accessdate={{dat|2016|7|13||bez}}}}</ref> == Anarhistu domāšanas virzieni == Anarhistu domāšanas virzienus vispārīgi var grupēt divās vēsturiskās tradīcijās: [[individuālistu anarhisms|individuālistu anarhismā]] un [[sociālais anarhisms|sociālajā anarhismā]]. Katrai no tām ir atšķirīgas izcelsme, vērtības un attīstība. Bez tām pastāv vēl dažādi anarhisma virzieni un tradīcijas. Zināmākie no tiem: * [[anarhokomunisms]]; * [[anarhosindikālisms]]; * [[anarhokapitālisms]]; * [[anarhofeminisms]]; * [[anarhopacifisms]]; * [[anarhoprimitīvisms]]; * [[anarhokolektīvisms]]; * [[postkreisais anarhisms]]. == Anarhisms un vardarbība == Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka anarhisms un [[vardarbība]] ir cieši saistīti, jo tādā gadījumā sabiedrībā valdīs visatļautība un nebūs kas kontrolē cilvēkus. Arī paši anarhisti uzskata, ka vardarbība ir pieļaujama [[pašaizsardzība]]s nolūkos, kā arī gadījumos, lai panāktu, ka tiktu turēta [[vienošanās]].<ref name="satori3"/> Savukārt anarhisma domāšanas virzienu, kas noraida jebkādu vardarbības izpausmi, sauc par [[anarhopacifisms|anarhopacifismu]]. == Anarhisma vēsture == [[Attēls:William Godwin by Henry William Pickersgill.jpg|thumbnail|180px|[[Viljams Godvins]] bija viens no pirmajiem, kas formulēja anarhisma politiskos un ekonomiskos jēdzienus]] Sengrieķu domātājs [[Zēnons no Kitijas]], [[stoicisms|stoicisma]] pamatlicējs, tiek uzskatīts arī par anarhisma "tēvu". [[viduslaiki|Viduslaikos]] anarhistu tradīcijas bija cieši saistītas ar [[utopija|utopiju]] un reliģiskām kustībām, piemēram, ar [[Brīvā gara brāļi un māsas|Brīvā gara brāļiem un māsām]], kas uzplauka Ziemeļeiropā 13. un 14. gadsimtā, ar [[anabaptisms|anabaptistiem]] 16. gadsimtā. Mūsdienu politiskā anarhisma filozofijas aprises iezīmēja 18. un 19. gadsimtā tādi ievērojami vīri kā [[Viljams Godvins]] (''William Godwin''), [[Pjērs Žozefs Prudons]] un citi. Anarhisms bija viens no vadošajiem politiskās filozofijas veidiem, kas 19. gadsimtā attīstījās Eiropā. [[Mihails Bakuņins]] mēģināja vērst [[Pirmā Internacionāle|Pirmo Internacionāli]] anarhisma virzienā, bet piekāpās [[Kārlis Markss|Kārlim Marksam]]. Bakuņins anarhismam piešķīra [[kolektīvisms|kolektīvisma]] un [[vardarbība]]s toni, kas pastāvēja par spīti [[Pjotrs Kropotkins|Pjotra Kropotkina]] un [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] pūlēm. [[Boļševiki]] politisko anarhismu [[Krievija|Krievijā]] apspieda pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s. Anarhisma idejām daudz sekotāju bija [[Spānijas revolūcija]]s laikā, kas notika [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] sākumā 1936. gadā. === Latvijā === 20. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā, kas tolaik ietilpa Krievijas Impērijas sastāvā, sāka parādīties pirmie anarhisma piekritēju grupējumi. 1905. gadā izveidojās vairākas latviešu un [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] anarhistu grupas (piem. Rīgas Internacionāle), kuras vēlāk apvienojās Rīgas Anarhokomunistu grupu federācijā un kuras gan izplatīja anarhisma literatūru latviešu valodā un [[Jidišs|jidišā]], gan piedalījās bruņotās sadursmēs ar [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašaizsardzības grupām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://freedomnews.org.uk/2020/10/16/history-baltic-and-polish-anarchism-at-the-end-of-the-19th-century/|title=History: Baltic and Polish anarchism at the end of the 19th century|last=Eds|website=Freedom News|access-date=2025-12-17|date=2020-10-16|language=en-GB}}</ref> Sekojot nežēlīgām cara valdības represijām, vairāki aktīvisti tika deportēti uz Sibīriju vai arī sodīti ar nāvi, kas lika grupējumiem mainīt taktiku. 1907.–1908. gadā Rīgā darbojās Brīvo strādnieku organizācija (jeb "jankavisti", nosaukti grupas vadītāja [[Jānis Jankavs|Jāņa Jankava]] vārdā), kuri propagandēja šķiru cīņas veikšanu, izmantojot streikus, ekspropriāciju un īpašuma bojāšanu, līdz lielākā daļa biedru (piemēram, bijušie [[Latviešu sociāldemokrātu savienība|LSS]] un [[Latvijas Sociāldemokrātija|LSD]] biedri) aizplūda uz legālām [[Arodbiedrība|arodbiedrībām]].<ref name=":0" /> Paralēli radās arī bruņotu anarhokomunisma piekritēju grupas, kas bieži darbojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] Kaujas organizācijas sastāvā, kuras veica bruņotas operācijas Latvijas mūsdienu teritorijā un ārpus tās ap [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas laiku un pēc tā]]. 1906. gada 17. janvārī kaujinieku grupa veica [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumu Rīgas Policijas pārvaldei]], kurā atbrīvoja vairākus arestētos cīņubiedrus (par šiem notikumiem 1974. gadā uzņemta mākslas filma "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]"). Vēlāk, 1906. gada 26. februārī, notika [[uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos]], lai iegūtu ("ekspropriētu") revolucionārajai darbībai un ieroču iepirkšanai nepieciešamos līdzekļus. Pasaules mērogā vislielāko atpazīstamību ieguva latviešu kreiso revolucionāru grupējuma (kuru vidū bija vairāki anarhisti no Latvijas teritorijas) kauja ar Londonas policiju un [[Britu armija|britu armijas]] vienībām 1911. gada 3. janvārī, jeb [[Sidnejstrītas aplenkums]], ar kuru bieži piemin [[Pēteris Krāsotājs|Pētera Krāsotāja]] jeb Pētera Māldera vārdu un citus (piemēram, [[Jānis Žāklis]]).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Shpayer-Makov|first=Haia|date=1988|title=Anarchism in British Public Opinion 1880-1914|url=https://www.jstor.org/stable/3827854|journal=Victorian Studies|volume=31|issue=4|pages=487–516|issn=0042-5222}}</ref> 2011. gadā britu autors [[Filips Rufs]] izdeva grāmatu "Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve", kas pievēršas šiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/book/pa-stavu-liesmu-debesis-nenotverama-latviesu-anarhista-petera-maldera-laiks-un-dzive|title="Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve"|website=satori.lv|access-date=2025-12-17|language=|archive-date=2025-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20251222231101/https://satori.lv/book/pa-stavu-liesmu-debesis-nenotverama-latviesu-anarhista-petera-maldera-laiks-un-dzive}}</ref> P. Krāsotāja stāstu apskata arī 2021. gada Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojuma filma “[[Gads pirms kara]]”. Anarhistu aktivitāte pieauga pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]]: 1917. gada augustā nodibinājās latviešu anarhosindikālistu grupa "Liesma", kura piedalījās [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] notikumos Maskavā un tur izveidojusi Latviešu anarhistu klubu, kurā ietilpuši arī latvieši no [[Harkiva|Harkivas]]. Kolektīva biedri arī piedalījās anarhistu bruņotās kustības jeb Melnās gvardes darbībā. 1918. gada aprīlī kluba darbību izjauca [[boļševiki]], kas konfiscēja vai iznīcināja anarhistu resursus un pašus biedrus uz laiku apcietināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.katesharpleylibrary.net/12jmqx|title=Trouble in Moscow: From the life of the "Liesma" ["Flame"] Group|last=Ruff|first=Philip|website=www.katesharpleylibrary.net|access-date=2025-12-17}}</ref> Pakāpeniski boļševiki apspieda anarhistu kustību, uzskatot tos par vieniem no saviem ideoloģiskajiem konkurentiem. Mūsdienu Latvijā anarhisma ideju pārstāvniecība ir mazskaitlīga. 2012. gadā [[Tallina|Tallinā]] norisinājās Baltijas anarhistu sanāksme, kurā piedalījusies arī grupa no Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anarkismo.net/article/23435|title=Impressions from the Baltic Anarchist Meeting 2012 - Anarkismo|website=www.anarkismo.net|access-date=2025-12-17}}</ref> 2017. gadā bijušais izglītības un zinātnes ministrs [[Roberts Ķīlis]] portālam [[Tvnet.lv]] izteicās: "Es esmu anarhists, es nepiedalos partijās; atteikšanās [iestāties jaunizveidotajā partijā [[Kustība Par!]]] nav saistīta ar tās ideoloģiskajiem uzstādījumiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4563665/kilis-es-esmu-anarhists-es-nepiedalos-partijas|title=Ķīlis: Es esmu anarhists, es nepiedalos partijās|website=[[Tvnet.lv]]|access-date=2025-12-17|date=2017-07-31|language=lv}}</ref> 2011. gadā Ķīlis nolasīja vairākas lekcijas par anarhisma ideoloģijas pamatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vai-vispar-ir-vajadziga-valsts-ja-gandriz-visu-var-izdarit-pasi-cilveki-lekcijas-video|title=Roberts Ķīlis {{!}} Vai vispār ir vajadzīga valsts, ja gandrīz visu var izdarīt paši cilvēki? (lekcijas video)|website=satori.lv|access-date=2025-12-17|language=en|archive-date=2025-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20251222230838/https://satori.lv/article/vai-vispar-ir-vajadziga-valsts-ja-gandriz-visu-var-izdarit-pasi-cilveki-lekcijas-video}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/roberts-kilis-anarhisms-tris-lekcijas-par-piemirstu-alternativu-2011-gada-janvari-viss-rezervets|title=Roberts Ķīlis „Anarhisms. Trīs lekcijas par piemirstu alternatīvu” 2011. gada janvārī - VISS REZERVĒTS|website=satori.lv|access-date=2025-12-17|language=en|archive-date=2025-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20251223000418/https://satori.lv/article/roberts-kilis-anarhisms-tris-lekcijas-par-piemirstu-alternativu-2011-gada-janvari-viss-rezervets}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="satori3">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3625 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (3. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|04|30||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110430150259/http://www.satori.lv/raksts/3625 }}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/242887-anarhisms Anarhisms Nacionālajā enciklopēdijā]{{commonscat-inline|Anarchism|anarhisms}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.vesture.eu/index.php/Anarhisms | title= Anarhisms | publisher= Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3620 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (1. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|01|14||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110114232701/http://www.satori.lv/raksts/3620 }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3622 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (2. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|01|19||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110119164644/http://www.satori.lv/raksts/3622 }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3625 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (3. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|04|30||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110430150259/http://www.satori.lv/raksts/3625 }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://lav.anarchopedia.org/S%C4%81kumlapa | title= Anarkopēdija | publisher= | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090924021201/http://lav.anarchopedia.org/S%C4%81kumlapa | archivedate= {{dat|2009|09|24||bez}} }} {{anarhisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anarhisms| ]] 05xot7yz2szkn5atx29aavz7d3vrrfs 0 102662 4464612 4464561 2026-05-06T12:29:16Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27536-15|~2026-27536-15]] ([[User talk:~2026-27536-15|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4464561 4464612 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kazdangas_pils.JPG|thumb|250px|Kazdangas pils 2008. gadā]] '''Kazdangas pils''' ({{val|de|Katzdangen}}) ir muižas kungu māja [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]] [[Kazdanga|Kazdangā]]. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja [[Manteifeļi|Manteifeļu dzimtai]]. == Vēsture == Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados [[Klasicisms|klasicisma]] stilā, projekta autors [[Johans Georgs Ādams Berlics]]. [[Muiža]]s kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, tajā skaitā, Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, [[lopbarība]]s tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. Vietējie zemnieki pie 1876. gadā uzbūvētās Kazdangas skolas bija uzcēluši pieminekli muižas īpašniekam Kārlim Manteifelim (1820–1884), no pieminekļa palicis vienīgi tā postaments.<ref name="lsm">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/31.01.2024-vai-zini-kada-saistiba-vilhelmam-purvitim-ar-baronu-manteifeli.a540407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, kāda saistība Vilhelmam Purvītim ar baronu Manteifeli?] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Pēdējais muižas īpašnieks Kārlis Vilhelms Manteifelis (1872–1946)<ref name="lsm"/> no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] teorētiķa [[Pauls Šulce-Naumburgs|Paula Šulces-Naumburga]] ''(Paul Schultze-Naumburg)'' projekta.<ref>[http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=16&prop_id=168 Pilis.lv Kazdangas muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162244/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=16&prop_id=168 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} (Skatīts 08.01.2010)</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gados [[Pils|pili]] atkal izpostīja. Pēc 1920. gada [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrāras reformas]] muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja [[Kazdangas lauksaimniecības tehnikums|Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu]], vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. <gallery> Kazdangas muižas pils pirms pārbūves.jpg|Kazdangas muižas pils pirms pārbūves Attēls:Kazdangas muiza.jpg|Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]) Kazdangas muižas parks ap 1900.jpg|Kazdangas muižas parks (ap 1900) Attēls:Kazdangas pils 1.JPG|1905. gada revolūcijā nodedzinātā Kazdangas pils </gallery> == Muižas komplekss == Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem [[Kurzeme|Kurzemē]]. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar [[Mežotnes pils|Mežotnes pili]]. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā.<ref>D.Bruģis Historisma pilis Latvijā. Rīga. 1997. 283 lpp</ref> Uz pili pāri [[Alokste]]s upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, [[Stallis|staļļi]], pārvaldnieka māja un [[Klēts|klētis]]. Blakus pilij atrodas ''Kavalieru nams'' kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: [[Baroks|baroka]] stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|56|44|02|N|21|43|58|E|display=title|region:LV_type:landmark}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Kazdangas pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] stx2gxvooq41o7cfmpyncsfi3ur3cgv 0 109500 4464894 4300997 2026-05-07T09:29:07Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Lerijs Sendžers]] uz [[Lerijs Sangers]]: Kļūdains nosaukums: atveidošana 4300997 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Lerijs Sendžers | vārds_orig = Larry Sanger | attēls = L Sanger.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Lerijs Sendžers 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V }} '''Lerijs Sendžers''' ({{val|en|Larry Sanger}}, pilnā vārdā '''Lorenss Marks Sendžers''' ({{val|en|Lawrence Mark Sanger}}); dzimis [[1968]]. gada [[16. jūlijs|16. jūlijā]] [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir viens no [[Vikipēdija]]s dibinātājiem un bija galvenais redaktors, kamēr strādāja kompānijā "[[Bomis]]". == Biogrāfija == Lerijs Sendžers dzimis [[Belvjū]] pilsētā ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]]), bet audzis [[Ankoridža|Ankoridžā]], [[Aļaska]]s dienvidos. [[1991]]. gadā Rīda koledžā ieguvis bakalauru [[Filozofija|filozofijā]]. [[2000. gads|2000]]. gadā [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]] ieguvis [[Filozofijas doktors|doktora grādu]] [[Filozofija|filozofijā]] par darbu "Epistēmiskā cirkularitāte: Eseja par metaatrunu problēmu''"''.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sanger|first=Lawrence Mark|date=2000|title=Epistemic circularity: An essay on the problem of meta-justification|url=https://philpapers.org/rec/SANECA-3|journal=The Ohio State University|volume=|pages=|via=Philpapers}}</ref> === Vikipēdija === [[2000. gads|2000]]. gadā kompānijas "[[Bomis]]" dibinātājs [[Džimijs Veilss]] pieņēma Sendžeru darbā par jaunizveidotās brīvās enciklipēdijas "[[Nupēdija]]" ({{val|en|Nupedia}}) galveno redaktoru. Enciklopēdiju sastādīja zinātnieki pēc brīvprātības principa, un enciklopēdijas rakstus vērtēja eksperti. Tādēļ Nupēdijas attīstība norisinājās ļoti lēni. Pēc iepazīšanās ar [[Vords Kaningems|viki jēdzienu]] Sendžers piedāvāja Veilsam izmantot to Nupēdijā, lai tās attīstību. Tā tika izveidota [[Internets|interneta]] vietne [[Vikipēdija]], kas iesākumā bija paredzēta priekš materiālu priekšapstrādes, kas vēlāk tiktu izvietoti Nupēdijā. [[2001. gads|2001]]. gada 15. janvārī Sendžers kļuva par Vikipēdijas vēsturē vienīgo algoto redaktoru. Viņš nostrādāja šajā amatā līdz savai atstādināšanai no amata [[2002]]. gada 1. martā. Oficiālo no amata atstādināšanas iemesls bija štatu samazināšana. Strādājot par Vikipēdijas galveno redaktoru, Sendžers izdomāja arī projekta nosaukumu "[[Vikipēdija]]", kā arī formulēja vietnes un tās lietotāju politiku, principus un lietošanas noteikumus. Pēc Sendžera atstādināšanas no amata [[Džimijs Veilss|Veilss]] neatzina Sendžeru kā Vikipēdijas dibinātāju. Viņš atzina viņa nopelnu nozīmīgumu, bet apgalvoja, ka Sendžers visu darīja viņa stingrā uzraudzībā un ir bijis tikai algots darbinieks. Tomēr lielākā daļa [[Vikipēdija]]s entuziastu atzīst Leriju Sendžeru par Vikipēdijas dibinātāju kopā ar [[Džimijs Veilss|Veilsu]]. === Atstādināšana === [[meta:My resignation--Larry Sanger|Savā atvadu vēstulē]] Lerijs Sendžers uzrakstīja, ka nevar vairs nodarboties ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] pat pēc brīvas gribas tāpēc, ka viņam priekš tā nav pietiekami daudz brīvā laika. Vēlāk savā paziņojumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25|title=Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism|last=Sendžers|first=Lerijs|date=2004. gada 31. decembrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}</ref> viņš skaidroja, ka "projektā bija indīgi sociāla un politiska atmosfēra", ar kuru viņš nevarēja samierināties. Viņš arī paziņoja, ka kaut arī "augstu vērtē [[Vikipēdija]]s īpašības", un ka labi zina un atbalsta "Vikipēdijas uzdevumu un ciešamo politiku", tomēr projektam ir nopietnas problēmas. Sendžers rakstīja, ka pastāv uzticības krīze projektam no [[sabiedrība]]s puses, un ka projekts ir apvienojis "grūtos ļaudis, [[trollis (internets)|troļļus]] un to iedvesmotājus ļaundabīgā audzējā". Šīs problēmas, pēc Sendžera domām, ir projekta "anti-[[elite|elitārisma]]" dēļ, kas izpaužas kā nepatika pret visu elitāro un ekspertu viedokļu necienīšana. Šis Sendžera raksts izsauca rezonansi [[Tīmekļa žurnāls|blogeru]] vidū un arī [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]]. Pēc Sendžera atstādināšanas projekts "[[Vikipēdija]]" turpināja strauji attīstīties un ir iekļauts starp simts populārākajām [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] vietnēm. [[Nupēdija]] bez Sendžera līdzdalības beidza savu darbību [[2002]]. gadā. === Pēc Vikipēdijas === Pēc atstādināšanas no amata Sendžers atgriezās zinātnes pasaulē, un docēja filozofijas kursus [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]]. Sendžers aizraujas ar [[17. gadsimts|17. gadsimta]] filozofijas akcenta [[Epistemoloģija|epistemoloģiju]] un [[Ētika|ētiku]]. Brīvajā laikā viņš [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[Deitona (Ohaio)|Deitonā]] un [[Kolambusa|Kolumbusā]] māca vijoļspēli un spēlē [[Īrija|īru]] tautas [[mūzika|mūziku]]. Viņš vada [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietni]] par [[Donegola]]s vijoļspēles tradīcijām. Sendžers bija "Sendžera ziņu apskata Y2K"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sangersreview.com/ |title="Sanger’s Review of Y2K News Reports" |access-date={{dat|2000|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20001025181634/http://www.sangersreview.com/ |archivedate={{dat|2000|10|25||bez}} }}</ref> ({{val|en|"Sanger’s Review of Y2K News Reports"}}) dibinātājs un galvenais redaktors. Izdevums bija paredzēts tiem, kas gaidīja datoru izraisītu globālu katastrofu [[2000. gads|2000]]. gadā. [[2005. gads|2005]]. gada decembrī kļuva zināms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.com.com/Wikipedia+alternative+aims+to+be+PBS+of+the+Web/2100-1038_3-5999200.html|title=Wikipedia alternative aims to be 'PBS of the Web'|last=Terdiman|first=Daniel|date=2005. gada 19. decembrī|publisher=cnet news|language=en|accessdate=2009-11-13|archive-date=2012-07-11|archive-url=https://archive.today/20120711125414/http://news.cnet.com/Wikipedia-alternative-aims-to-be-PBS-of-the-Web/2100-1038_3-5999200.html}}</ref>, ka Sendžers piedalās [[Vikipēdija]]i alternatīva projekta izveidē — "''Digital Universe''". [[2006. gads|2006]]. gada septembrī Sendžers paziņoja par [[Vikipēdija]]s līdzinieka izveidi — projekta "[[Citizendium]]" mērķis ir izvairīties no Vikipēdijas vājajiem punktiem. "Citizendium" galvenā atšķirība ir tas, ka nav iespējama anonīma labošana — lai uzsāktu darbu, katram autoram ir jāpiereģistrējas un jāizpauž savs īstais vārds. Pirmajā [[Preses konference|preses konferencē]] 2006. gada 17. oktobrī Sendžers paziņoja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.citizendium.org/wiki/CZ:Citizendium_Press_Releases/Oct172006|title=CZ:Citizendium Press Releases > Oct172006|last=Sendžers|first=Lerijs|date=2006. gada 17. oktobrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}</ref>, ka šis projekts "mēģinās aizstāt Vikipēdiju kā vienu no tīmekļa informācijas pamatieguves vietnēm". == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [[:en:User:Larry Sanger|Angļu Vikipēdijas lietotāja Lerija Sendžera lapa]] * [https://web.archive.org/web/20141217134956/http://larrysanger.org/ Lerija Sendžera personīgā mājaslapa] * [http://enlightenment.supersaturated.com/essays/text/larrysanger/diss/index.html Lerija Sendžera eseja ''"Epistemic Circularity: An Essay on the Problem of Meta-Justification"''] * [http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl Lerija Sendžera raksts ''"Zināšanas par brīvu visiem"'' "Technology review" mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930060757/http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} * [http://www.kuro5hin.org/story/2001/7/25/103136/121 "Britānika vai Nupēdija? Brīvo enciklopēdiju nākotne."] * [https://web.archive.org/web/20051221042907/http://www.digitaluniverse.net/ Portāls "Digital Universe"] {{Wikimedia Foundation}} {{DEFAULTSORT:Sendžers, Lerijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vikipēdija]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] op0n0cr1gpdpmwwd8hko4qkrvjldom6 4464898 4464894 2026-05-07T09:31:20Z Papuass 88 4464898 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Lerijs Sangers | vārds_orig = Larry Sanger | attēls = L Sanger.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Lerijs Sangers 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V }} '''Lerijs Sangers''' ({{val|en|Larry Sanger}}, pilnā vārdā '''Lorenss Marks Sangers''' ({{val|en|Lawrence Mark Sanger}}); dzimis [[1968]]. gada [[16. jūlijs|16. jūlijā]] [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir viens no [[Vikipēdija]]s dibinātājiem un bija galvenais redaktors, kamēr strādāja kompānijā "[[Bomis]]". == Biogrāfija == Lerijs Sangers dzimis [[Belvjū]] pilsētā ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]]), bet audzis [[Ankoridža|Ankoridžā]], [[Aļaska]]s dienvidos. [[1991]]. gadā Rīda koledžā ieguvis bakalauru [[Filozofija|filozofijā]]. [[2000. gads|2000]]. gadā [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]] ieguvis [[Filozofijas doktors|doktora grādu]] [[Filozofija|filozofijā]] par darbu "Epistēmiskā cirkularitāte: Eseja par metaatrunu problēmu''"''.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sanger|first=Lawrence Mark|date=2000|title=Epistemic circularity: An essay on the problem of meta-justification|url=https://philpapers.org/rec/SANECA-3|journal=The Ohio State University|volume=|pages=|via=Philpapers}}</ref> === Vikipēdija === [[2000. gads|2000]]. gadā kompānijas "[[Bomis]]" dibinātājs [[Džimijs Veilss]] pieņēma Sangeru darbā par jaunizveidotās brīvās enciklipēdijas "[[Nupēdija]]" ({{val|en|Nupedia}}) galveno redaktoru. Enciklopēdiju sastādīja zinātnieki pēc brīvprātības principa, un enciklopēdijas rakstus vērtēja eksperti. Tādēļ Nupēdijas attīstība norisinājās ļoti lēni. Pēc iepazīšanās ar [[Vords Kaningems|viki jēdzienu]] Sangers piedāvāja Veilsam izmantot to Nupēdijā, lai tās attīstību. Tā tika izveidota [[Internets|interneta]] vietne [[Vikipēdija]], kas iesākumā bija paredzēta priekš materiālu priekšapstrādes, kas vēlāk tiktu izvietoti Nupēdijā. [[2001. gads|2001]]. gada 15. janvārī Sangers kļuva par Vikipēdijas vēsturē vienīgo algoto redaktoru. Viņš nostrādāja šajā amatā līdz savai atstādināšanai no amata [[2002]]. gada 1. martā. Oficiālo no amata atstādināšanas iemesls bija štatu samazināšana. Strādājot par Vikipēdijas galveno redaktoru, Sangers izdomāja arī projekta nosaukumu "[[Vikipēdija]]", kā arī formulēja vietnes un tās lietotāju politiku, principus un lietošanas noteikumus. Pēc Sangers atstādināšanas no amata [[Džimijs Veilss|Veilss]] neatzina Sangeru kā Vikipēdijas dibinātāju. Viņš atzina viņa nopelnu nozīmīgumu, bet apgalvoja, ka Sangers visu darīja viņa stingrā uzraudzībā un ir bijis tikai algots darbinieks. Tomēr lielākā daļa [[Vikipēdija]]s entuziastu atzīst Leriju Sangeru par Vikipēdijas dibinātāju kopā ar [[Džimijs Veilss|Veilsu]]. === Atstādināšana === [[meta:My resignation--Larry Sanger|Savā atvadu vēstulē]] Lerijs Sangers uzrakstīja, ka nevar vairs nodarboties ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] pat pēc brīvas gribas tāpēc, ka viņam priekš tā nav pietiekami daudz brīvā laika. Vēlāk savā paziņojumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25|title=Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism|last=Sangers|first=Lerijs|date=2004. gada 31. decembrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}</ref> viņš skaidroja, ka "projektā bija indīgi sociāla un politiska atmosfēra", ar kuru viņš nevarēja samierināties. Viņš arī paziņoja, ka kaut arī "augstu vērtē [[Vikipēdija]]s īpašības", un ka labi zina un atbalsta "Vikipēdijas uzdevumu un ciešamo politiku", tomēr projektam ir nopietnas problēmas. Sangers rakstīja, ka pastāv uzticības krīze projektam no [[sabiedrība]]s puses, un ka projekts ir apvienojis "grūtos ļaudis, [[trollis (internets)|troļļus]] un to iedvesmotājus ļaundabīgā audzējā". Šīs problēmas, pēc Sangera domām, ir projekta "anti-[[elite|elitārisma]]" dēļ, kas izpaužas kā nepatika pret visu elitāro un ekspertu viedokļu necienīšana. Šis Sangera raksts izsauca rezonansi [[Tīmekļa žurnāls|blogeru]] vidū un arī [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]]. Pēc Sangera atstādināšanas projekts "[[Vikipēdija]]" turpināja strauji attīstīties un ir iekļauts starp simts populārākajām [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] vietnēm. [[Nupēdija]] bez Sangera līdzdalības beidza savu darbību [[2002]]. gadā. === Pēc Vikipēdijas === Pēc atstādināšanas no amata Sangers atgriezās zinātnes pasaulē, un docēja filozofijas kursus [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]]. Sangers aizraujas ar [[17. gadsimts|17. gadsimta]] filozofijas akcenta [[Epistemoloģija|epistemoloģiju]] un [[Ētika|ētiku]]. Brīvajā laikā viņš [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[Deitona (Ohaio)|Deitonā]] un [[Kolambusa|Kolumbusā]] māca vijoļspēli un spēlē [[Īrija|īru]] tautas [[mūzika|mūziku]]. Viņš vada [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietni]] par [[Donegola]]s vijoļspēles tradīcijām. Sangers bija "Sangera ziņu apskata Y2K"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sangersreview.com/ |title="Sanger’s Review of Y2K News Reports" |access-date={{dat|2000|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20001025181634/http://www.sangersreview.com/ |archivedate={{dat|2000|10|25||bez}} }}</ref> ({{val|en|"Sanger’s Review of Y2K News Reports"}}) dibinātājs un galvenais redaktors. Izdevums bija paredzēts tiem, kas gaidīja datoru izraisītu globālu katastrofu [[2000. gads|2000]]. gadā. [[2005. gads|2005]]. gada decembrī kļuva zināms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.com.com/Wikipedia+alternative+aims+to+be+PBS+of+the+Web/2100-1038_3-5999200.html|title=Wikipedia alternative aims to be 'PBS of the Web'|last=Terdiman|first=Daniel|date=2005. gada 19. decembrī|publisher=cnet news|language=en|accessdate=2009-11-13|archive-date=2012-07-11|archive-url=https://archive.today/20120711125414/http://news.cnet.com/Wikipedia-alternative-aims-to-be-PBS-of-the-Web/2100-1038_3-5999200.html}}</ref>, ka Sangers piedalās [[Vikipēdija]]i alternatīva projekta izveidē — "''Digital Universe''". [[2006. gads|2006]]. gada septembrī Sangers paziņoja par [[Vikipēdija]]s līdzinieka izveidi — projekta "[[Citizendium]]" mērķis ir izvairīties no Vikipēdijas vājajiem punktiem. "Citizendium" galvenā atšķirība ir tas, ka nav iespējama anonīma labošana — lai uzsāktu darbu, katram autoram ir jāpiereģistrējas un jāizpauž savs īstais vārds. Pirmajā [[Preses konference|preses konferencē]] 2006. gada 17. oktobrī Sangers paziņoja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.citizendium.org/wiki/CZ:Citizendium_Press_Releases/Oct172006|title=CZ:Citizendium Press Releases > Oct172006|last=Sangers|first=Lerijs|date=2006. gada 17. oktobrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}</ref>, ka šis projekts "mēģinās aizstāt Vikipēdiju kā vienu no tīmekļa informācijas pamatieguves vietnēm". == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [[:en:User:Larry Sanger|Angļu Vikipēdijas lietotāja Lerija Sangera lapa]] * [https://web.archive.org/web/20141217134956/http://larrysanger.org/ Lerija Sangera personīgā mājaslapa] * [http://enlightenment.supersaturated.com/essays/text/larrysanger/diss/index.html Lerija Sangera eseja ''"Epistemic Circularity: An Essay on the Problem of Meta-Justification"''] * [http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl Lerija Sangera raksts ''"Zināšanas par brīvu visiem"'' "Technology review" mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930060757/http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} * [http://www.kuro5hin.org/story/2001/7/25/103136/121 "Britānika vai Nupēdija? Brīvo enciklopēdiju nākotne."] * [https://web.archive.org/web/20051221042907/http://www.digitaluniverse.net/ Portāls "Digital Universe"] {{Wikimedia Foundation}} {{DEFAULTSORT:Sangers, Lerijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vikipēdija]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] s60ff4vmeozouk8ssfqj0mas344p44t 0 116933 4464774 3723102 2026-05-06T21:00:14Z MC2013 40125 4464774 wikitext text/x-wiki '''Tērners''' ({{val-en|Turner}}) ir populārs angļu [[uzvārds]]. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Džozefs Melords Viljams Tērners]] (''Joseph Mallord William Turner''; 1775—1851) — angļu gleznotājs; * [[Evans Tērners]] (''Evan Turner''; 1988) — amerikāņu basketbolists; * [[Mets Tērners]] (''Matthew Turner''; 1994) ― amerikāņu futbolists; * [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''; 1882—1960) — angļu futbolists; * [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''; 1938—2026) — ASV mediju magnāts; * [[Viktors Tērners]] (''Victor Turner''; 1920—1983) — britu antropologs. == Skatīt arī == * [[Tērnere]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] o2nh2hfz8vtnk6m1l863cmo38zjwyhy 0 118265 4464746 4436631 2026-05-06T18:58:56Z ZANDMANIS 91184 /* Ievērojamas personības */ 4464746 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Sinsinati |official_name = ''Cincinnati'' |settlement_type = pilsēta |nickname = ''The Queen City'', ''Cincy'', ''The Tri-State'' |motto = Juncta Juvant ([[Latīņu valoda|latīniski]], Spēks vienotībā) |website = http://www.cincinnati-oh.gov |image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = Cincinnati oh skyline.jpg | image2 = Roebling Suspension Bridge at night.jpg | image3 = Cincinnati Union Terminal principal facade.jpg | image4 = Over-the-Rhine near Findlay Market.jpg | image5 = Great American Ball Park (15550307823).jpg | image6 = Renovated Cincinnati Music Hall 2.jpg | image7 = The Genius of Water - panoramio (cropped).jpg }} |imagesize = 250px |image_flag = Flag of Cincinnati, Ohio.svg |image_seal = Seal of Cincinnati, Ohio.svg |image_map = <!-- Cincinnati.png --> |pushpin_map = ASV#Ohaio |mapsize = 250px |map_caption = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] |subdivision_name = [[Amerikas Savienotās Valstis]] |subdivision_name1 = [[Ohaio (štats)|Ohaio]] |government_type = |leader_title = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] |leader_name = [[Marks L. Malorijs]] |established_title = Dibināta |established_date = 1788 |established_title2 = Pilsētas tiesības |established_date2 = 1802 (ciems)<br />1819 (pilsēta) |area_total_km2 = 206.1 |area_land_km2 = 202.0 |area_water_km2 = 4.1 |population_as_of = 2008 |population_footnotes = <ref name=PopEstBigCities>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/popest/cities/tables/SUB-EST2008-01.csv | title = Table 1: Annual Estimates of the Population for Incorporated Places Over 100,000, Ranked by July 1, 2008 Population: April 1, 2000 to July 1, 2008 | format = [[comma-separated values|CSV]] | work = 2008 Population Estimates | publisher = United States Census Bureau, Population Division | date = 2009-07-01 | accessdate = 2010-01-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090705113316/http://www.census.gov/popest/cities/tables/SUB-EST2008-01.csv | archivedate = 2009-07-05 }}</ref><ref name="2006-est-msa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/estimates/metro_general/2006/CBSA-EST2006-01.csv|title=2006 US Census Estimates by MSA|date=2007-04-06|access-date=2010-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070914155415/http://www.census.gov/population/www/estimates/metro_general/2006/CBSA-EST2006-01.csv|archivedate=2007-09-14}}</ref> |population_total = 298800 |population_metro = 2137406 |population_density_km2 = auto |timezone_DST = EDT |utc_offset_DST = -4 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = 513 |timezone = EST |utc_offset = -5 | timezone_dst = EDT | utc_offset_dst = -4 |latd = 39 |latm = 8 |lats = 10 |latNS = N |longd = 84 |longm = 30 |longs = 11 |longEW = W |elevation_m = 147 |footnotes = }} '''Sinsinati''' ({{val|en|Cincinnati}}) ir pilsēta [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata dienvidrietumos, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Atrodas pie [[Ohaio (upe)|Ohaio upes]]. Pilsētu [[1788]]. gadā izveidojuši atbraucēji no [[Vācija]]s. Pilsēta atrodas uz trīs štatu robežas — [[Kentuki]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] un [[Indiāna]]s. == Kultūra == Sinsinati ievērības cienīgi objekti ir muzejs, kas atrodas vecajā [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] stacijā, divas uzņēmuma "Procter&Gamble" galvenās biroja ēkas, mūsdienīgu cietuma ēka, kas atrodas pilsētas centrā un nav iežogota, nav ārējas apsardzes un nav restes priekšā logiem, kā arī ''Sky Walk'', kas ir slēgtā tipa gājēju zona, kas atrodas ēku otrajos stāvos savienojot vairākas ēkas. Vēl pilsētā ir vairāki grezni tilti pāri [[Ohaio (upe)|Ohai upei]], kas savieno Sinsinati ar kaimiņpilsētu [[Kovingtona|Kovingtonu]], kas atrodas [[Kentuki]] štatā. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Sinsinati ir dzimuši vai dzīvojuši: * [[Stīvens Spīlbergs]] (''Steven Spielberg'', 1946), amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents; * ''[[IShowSpeed]]'' (2005), amerikāņu interneta slavenība; * [[Teds Tērners]] (''Robert Edward "Ted" Turner III''; 1938—2026), amerikāņu mediju magnāts un filantrops. == Izglītība == [[Sinsinati Universitāte]] dibināta [[1819]]. gadā, un ir viena no vecākajām augstākajām mācību iestādēm uz austrumiem no [[Apalači]]em. Universitāte apmāca apmēram 40 tūkstošus studentu vairāk nekā 200 specialitātēs. Vēl pilsētā atrodas [[Ksavjēra Universitāte]] (''Xavier University'') un Sinsinati štata koledža. == Sports == Vietējā [[Beisbols|beisbola]] komanda [[Sinsinati "Reds"]], spēlē [[Augstākā beisbola līga|Augstākajā beisbola līgā]] un [[Nacionālā Beisbola līga|Nacionālajā līgā]]. Komandas vajadzībām ir uzcelts milzīgs beisbola stadions. [[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] komanda [[Sinsinati "Bengals"]] arī spēlē [[Nacionālā futbola līga|Nacionālajā futbola līgā]]. Pilsētā ir arī [[Hokejs|hokeja]] arēna, kurā norisinās hokeja komandas [[Sinsinati "Cyclones"]] spēles. Katru gadu Sinsinati norisinās viens no ''Masters 1000'' sērijas [[Teniss|tenisa]] turnīriem [[ATP World Tour Masters 1000|vīriešiem]] un sievietēm ''[[Sinsinati Masters]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ohaio pilsētas]] g8hmb2o5dke60eq8z7awoft6kfemiv8 0 125061 4464628 4268620 2026-05-06T13:14:45Z Makenzis 56205 4464628 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | nos = Vitória | logo = Esporte Clube Vitória logo.svg | pilns = Esporte Clube Vitória | dib = 1899 | stad = [[Barradão]], [[Baija]], [[Brazīlija]] | ietilp = 35 000 | prez = {{flaga|Brazīlija}} Aleksi Portela | tren = {{flaga|Brazīlija}} | līga = [[Brazīlijas Série A]] | sez = 2025 | poz = 15. | pattern_la1 = | pattern_b1 = _ecv09h | pattern_ra1 = _blackborder | leftarm1 = FF0000 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _whiteborder | pattern_b2 = _ecv09A | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _ecv09T | pattern_ra3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = FFFFFF | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Esporte Clube Vitória''', biezāk zināms vienkārši kā '''Vitória''', ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Salvadora (pilsēta)|Salvadoras]] pilsētas [[Baija]]s štatā. Dibināts 1899. gada 13. maijā. Vitória mājas spēles aizvada kluba stadionā ''Manoel Barradas'' ar ietilpību 35 632 vietas<ref>[http://www.fussballtempel.net/conmebol/listeconmebol.html www.fussballtempel.net]</ref>). Komanda spēlē kreklā ar melnām un sarkanām horizontālām svītrām, melniem šortiem un melnām zeķēm. Svītras laika gaita ir mainījušās, tas ir bijušas horizontālas un vertikālas, platas un šauras. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]] [[Kategorija:EC Vitória]] {{futbols-stub}} 74uuymoclpwyjfu0rhjjb58jrpik3aa 10 133336 4464901 4064468 2026-05-07T09:32:55Z Papuass 88 4464901 wikitext text/x-wiki {{Navbox |title = ''[[Wikimedia Foundation]]'' |name = Wikimedia Foundation | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Cilvēki | list1 = {{Navbox|child|evenodd=swap |group1=Esošie |list1= * [[Džeimss Heilmans]] * [[Mariana Iskandera]] * [[Dariušs Jemelņaks]] * [[Džimijs Veilss]] | group2=Bijušie |list2= * [[Sjū Gārdnere]] * [[Gajs Kavasaki]] * [[Ketrīna Māra]] * [[Lerijs Sangers]] * [[Laila Tretikova]] }} | group2 = Satura projekti |list2= * [[Vikidati]] * [[Vikikrātuve]] * [[Vikipēdija]] * [[Vikivārdnīca]] * [[Wikibooks]] * [[Wikinews]] * [[Wikiquote]] * [[Wikisource]] * [[Wikispecies]] * [[Wikiversity]] * [[Wikivoyage]]^[a] * [[Wikifunctions]] | group3 = Citi | list3 = * [[Wikimedia nodaļu uzskaitījums|Reģionālās nodaļas]] * [[MediaWiki]] * [[Wikimania]] * [[Wikipedia Zero]] * [[Vikipēdijas piemineklis]] |below = * ^[a] Izveidots 2006. gadā kā ''[[Wikitravel]]'', ''Wikimedia Foundation'' pārņēma 2012. gadā }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> ts6unvzuh6xcs5vx3lnlsnbapo4nnch 0 142038 4464662 4410046 2026-05-06T14:49:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464662 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}}{{Sporta būves infokaste | UEFA_rating = 5 | broke_ground = | built = 1954.—1957. gadā | cap_football = 105 000 | cost = [[Eiro|€]] 1,73 miljardi | dimensions = 105 x 68 m | image = Camp Nou aerial.jpg | latNS = N | latd = 41 | latm = 22 | lats = 51.13 | longEW = E | longd = 2 | longm = 7 | longs = 22.09 | location = {{vieta|Spānija|Barselona}} | map_type = Spānija | name = Camp Nou | opened = {{dat|1957|9|24||bez}} | surface = zāle | tnants = ''[[FC Barcelona]]'' | renovated = 2026 (plānots)<ref name="FC Barcelona">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.es/es/noticias/2653570/el-fc-barcelona-presenta-las-mejoras-del-proyecto-del-futuro-camp-nou-en-el-colegio-de-arquitectos-de-catalunya/amp|title=FC Barcelona presents the improvements to the future Camp Nou project at the College of Architects of Catalonia|publisher=FC Barcelona|accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}</ref> | expanded = 1982, 1994,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/camp-nou/history|title=Camp Nou History|publisher=FC Barcelona|accessdate={{dat|2023|10|10|bez}}}}</ref> 2026 (plānots)<ref name="FC Barcelona" /> | owner = [[FC Barcelona]] | scoreboard = [[Sony]] | record_attendance = 120,000 ([[FC Barcelona|Barcelona]] pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]]), 1986<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arxiu.fcbarcelona.cat/web/castellano/club/historia/records/rec_colectius.html|title=Cifras Récords del FC Barcelona|publisher=FCBarcelona.cat|accessdate={{dat|2023|10|10|bez}}}}</ref> | website = [https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/camp-nou/ Oficiālā mājaslapa] | tenants = [[FC Barcelona]] (1957–''pašlaik'') | architect = Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass }} '''''Camp Nou''''' ({{izrunā|kamˈnɔw}}, tulkojumā "Jaunais laukums") ir futbola stadions [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]. Stadions tika atklāts {{dat|1957|9|24|}}. Te savas mājas spēles aizvada [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas]] klubs [[FC Barcelona]]. Stadionā ir 105 000 vietas, kas to padara par lielāko futbola stadionu Eiropā. Būvēts 1954.—1957. gadā. ''Camp Nou'' ir notikušas vairākas starptautiska mēroga spēles, tai skaitā divi [[UEFA Čempionu līga]]s fināli un [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpisko spēļu]] futbola turnīrs. Līdz 2000. gadam stadiona nosaukums bija ''Estadi del FC Barcelona'' (no spāņu valodas FC Barcelona stadions). [[UEFA]] šim stadionam ir piešķīrusi [[UEFA stadionu kategorijas|piecu zvaigžņu reitingu]]. ''Camp Nou'' stadiona laukums ir 105×68 m liels. == Vēsture == === Celtniecība === ''Camp Nou'' celtniecība sākās 1954. gada 28. martā, jo iepriekšējam Barselonas stadionam [[Camp de Les Corts]] nebija vietas paplašināšanai. Lai gan to sākotnēji bija plānots saukt par ''Estadi del FC Barcelona'', ​​tika izmantots populārākais nosaukums ''Camp Nou'' ("jaunais laukums").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-10|language=en}}</ref> 1950. gada 14. novembrī toreizējais FC Barcelona prezidents Agusti Montals i Galobarts panāca labvēlīgus apstākļus,<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=El Barça vist per dins: pinzellades de la penúltima generació|url=https://books.google.com/books?id=_uW5SAAACAAJ|publisher=Pagès Editors|date=2003|isbn=978-84-9779-095-6|first=Josep Mussons i|last=Mata}}</ref> lai iegūtu zemi jauna stadiona celtniecībai, kas atradās ''Hospitalet de Llobregat'', bet vēlāk tā ar Barselonas pilsētas domes starpniecību tika apmainīta pret citu zemi ''Les Corts'' apkārtnē. Projekta komisija 1951. gada februārī ieteica citu vietu. Oficiālais pirkums notika divus gadus vēlāk.<ref name=":0" /> Franseska Miro-Sansa iecelšana FC Barcelona prezidenta amatā 1953. gada 14. novembrī paredzēja projekta atsākšanu. Nākamā gada februārī Miro-Sanss nolēma par labu 1950. gadā iegūtajai zemei, un 1954. gada 28. martā tika ielikts pirmais stadiona akmens.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hemeroteca.lavanguardia.com/preview/1954/03/30/pagina-22/32788174/pdf.html?search=miro%20sans|title=Hemeroteca - La Vanguardia - Home|website=hemeroteca.lavanguardia.com|access-date=2023-10-11}}</ref> Vairāku tūkstošu cilvēku gājiens devās no ''Camp de Les Corts'' uz ''La Masia de Can Planes'', kur notika pirmā akmens ielikšanas svinīgā ceremonija.<ref name=":1" /> Projekts tika pabeigts gadu vēlāk, kad klubs uzticēja celtniecību būvfirmai ''Ingar SA''. Darbiem bija paredzēts ilgt astoņus mēnešus, taču izmaksas bija vairāk nekā četras reizes lielākas nekā gaidīts, sasniedzot 288 miljonus [[Spānijas peseta|pesetu]]. Ar hipotēku un aizdevumu palīdzību klubam izdevās pabeigt projektu, vairākus gadus aizņemoties lielus aizdevumus. Klubs cerēja segt izmaksas, pārdodot ''Les Corts'' zemi, taču Barselonas pilsētas domei bija vajadzīgi pieci gadi, lai to pārkvalificētu, izraisot zināmu ekonomisko grūtību periodu. Visbeidzot, valsts un Spānijas valdības vadītājs, tā laikā diktators [[Fransisko Franko]] atļāva ''Les Corts'' zemes pārkvalificēšanu un pielika punktu Barselonas kluba krīzei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://prouespeculacio.org/wp-content/uploads/2009/12/Anteriors-requalificaccions-bar%C3%A7a.pdf|title="Franco acabó con la deuda del Barça"|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210406210939/http://prouespeculacio.org/wp-content/uploads/2009/12/Anteriors-requalificaccions-bar%C3%A7a.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/2007/09/22/mas_futbol/1190442414_850215.html|title=Franco acabó con la deuda e hizo posible el estadio|last=AS|first=Diario|website=AS.com|access-date=2023-10-11|date=2007-09-22|language=es}}</ref> ''Camp Nou'' būvniecības darbu laikā ''La Masia'' kalpoja kā maketu izgatavošanas darbnīca un darba vieta arhitektiem un celtniekiem. Stadiona arhitekti bija Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass, sadarbojoties ar Lorenco Garsiju—Barbonu.<ref name="fcbarcelona.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Visbeidzot, 1957. gada 24. septembrī, ''La Mercè'' svētkos, ''Camp Nou'' tika atklāts.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca-paginas.mundodeportivo.com/EMD02/HEM/1957/09/25/MD19570925-003.pdf|title="Fiestas inaugurales del Estadio de Barcelona"}}</ref> Notika svinīga mise, kuru vadīja arhibīskaps un atklāšanas ceremoniju milzīgā stadiona tribīnēs apmeklēja aptuveni 90 000 cilvēku. Pasākuma laikā laukumā parādē soļoja futbola klubi no visas [[Katalonija]]s un dažādas Barselonas komandas.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.cat/ca/fitxa/643900/1950-61-kubala-i-el-seu-temps|title=1950-61. Kubala i el seu temps|website=www.fcbarcelona.cat|access-date=2023-10-11|language=ca}}</ref> [[Attēls:Camp Nou més que un club.jpg|thumb|Viena no stadiona tribīnēm ar [[FC Barcelona]] moto ''Més que un club,'' kas nozīmē "Vairāk nekā klubs"]] Tāpat kā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', arī ''Camp Nou'' stadiona celtniecību iedvesmojis ''[[De Kuip]]'' stadions, [[Roterdamas "Feyenoord"]] mājvieta, kas tika uzcelts 1937. gadā, un ap laukumu bija ovāli gredzeni, kā rezultātā tika izveidotas nepārtrauktas tribīnes bez atvērtiem stūriem. === Priekšvēsture un 1982. gada FIFA Pasaules kauss === 1972. gada maijā ''Camp Nou'' notika pirmais [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausa ieguvēju kausa]] finālu starp [[Glāzgovas "Rangers"]] un [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. "Rangers" uzvarēja mačā ar rezultātu 3:2. Elektroniskie tablo stadionā tika uzstādīti 1975. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/deportes/barsa-madrid/20121004/54352256616/cuatro-barras-camp-nou.html|title=El día de las cuatro barras en el Camp Nou|website=La Vanguardia|access-date=2023-10-11|date=2012-10-03|language=es}}</ref> Gaidot [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausu]], stadions tika paplašināts 1980. gadā, pievienojot ložas, VIP atpūtas telpas, jaunu preses zonu un trešā līmeņa izbūvi. Paplašinot stadionu, tika pievienotas 22 150 jaunas vietas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca-paginas.mundodeportivo.com/EMD01/HEM/1980/03/05/MD19800305-006.pdf|title="L'assamblea ha dit sí a l'ampliació de l'estadi"}}</ref> kopējais sēdvietu skaits tika palielināts līdz 71 731, un stāvvietu ietilpība tika palielināta par 16 500 līdz 49 670, palielinot stadiona kopējo ietilpību (apvienojot sēdvietas un stāvvietas) līdz 121 401.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://informesdelaconstruccion.revistas.csic.es/index.php/informesdelaconstruccion/issue/view/225|title="Ampliación del estadio Nou Camp/Barcelona"}}</ref> FC Barcelona apmeklētības rekords tika uzstādīts 1986. gada 5. martā [[1985.—1986. gada Eiropas kausa sezona|Eiropas kausa izcīņas]] ceturtdaļfinālā pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] 120 000 skatītāju klātbūtnē, kas ir tikai par 1401 mazāk nekā stadiona ietilpība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/take-five-the-largest-sports-stadiums-in-europe-1.4028065|title=Take Five: the largest sports stadiums in Europe|website=The Irish Times|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/futbol/fc-barcelona/20190502/461995116214/camp-nou-mejores-entradas-espectadores-remodelacion-1999-barca-barcelona-fc-barcelona.html|title=Las seis mejores entradas del Camp Nou desde su remodelación en 1999|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-11|date=2019-05-02|language=es}}</ref> [[Attēls:Campnou colors.jpg|thumb|Skats uz līdzjutējiem spēles laikā, kur redzamas FC Barcelona krāsas]] ''Camp Nou'' bija viens no vairākiem stadioniem, kurā notika 1982. gada Pasaules kausa spēles, un 13. jūnijā tajā notika inaugurācijas ceremonija.<ref>{{Atsauce|title=Inauguración Mundial España 1982 World Cup 82|url=https://www.youtube.com/watch?v=gwX8V0rlPhE|accessdate=2023-10-11|language=lv}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Deportes en el Archivo de RTVE: Inauguración del Mundial España'82 {{!}} RTVE Play|url=https://www.rtve.es/play/videos/deportes-en-el-archivo-de-rtve/168557-i10513-futbol-campeonato-d-20170223143245384-hq/3924525/|date=2023-04-04|accessdate=2023-10-11|language=es}}</ref> Tajā notika visvairāk spēļu šajā turnīrā nekā jebkurā no 16 citiem stadioniem, tostarp atklāšanas spēle, kurā notika tradicionālās atklāšanas ceremonijas. 95 000 skatītāju priekšā [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] atklāšanas mačā ar 1:0 sarūgtināja čempioni [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/videos/world-cup-highlights-argentina-belgium-spain-1982-2398111|title="World Cup Highlights: Argentina - Belgium, Spain 1982 - FIFA.com"}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/artanddesign/picture/2014/jun/18/diego-maradona-belgium-1982-world-cup-football|title=Maradona v Belgium, 1982 - a picture from the past|last=Dhaliwal|first=Ranjit|website=the Guardian|access-date=2023-10-11|date=2014-06-18|language=en}}</ref> Pēc tam stadionā notika trīs spēles starp [[PSRS futbola izlase|Padomju Savienību]], [[Polijas futbola izlase|Poliju]] un Beļģiju, kurās Polija uzvarēja un kvalificējās pusfinālam, kur tā spēlēja ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], zaudējot ar 2:0; Itālija izcīnīja uzvaru finālspēlē, kas tika aizvadīta Madrides "Real" kluba stadionā ''Santiago Bernabéu''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=59/results/matches/match=749/report.html|title="1982 FIFA World Cup Spain"}}</ref> ''Camp Nou'' norisinājās arī [[1999. gada UEFA Čempionu līga]]s finālspēle starp [[Manchester United FC|Manchester United]] un [[Minhenes "Bayern"]]. "Bayern" jau sestajā minūtē izvirzījās vadībā ar [[Mario Baslers|Mario Baslera]] gūtajiem vārtiem un saglabāja pārsvaru līdz pat 90. minūtei, bet "United" atspēlējās un guva uzvaru ar [[Tedijs Šerinhems|Tedija Šeringema]] un [[Ūle Gunnars Sulšērs|Ūles Gunnara Sulšēra]] vārtiem kompensācijas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/353842.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United crowned kings of Europe|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-10-11}}</ref> [[Attēls:Barcelona 273.JPG|thumb|Stadiona galvenās tribīnes ārējais skats]] === Attīstība === Gadu gaitā stadiona ietilpība ir ļoti mainījusies — sākumā tā bija 106 146, bet līdz [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai tā pieauga līdz 121 401. Tāpat kā FC Barcelona, ''Camp Nou'' ir mājas arī [[Katalonijas futbola izlase]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gq-magazine.co.uk/article/catalonia-are-the-best-non-recognised-national-team-in-the-world|title=Catalonia are the best non-recognised national team in the world|last=Nast|first=Condé|website=British GQ|access-date=2023-10-11|date=2019-03-28|language=en}}</ref> Stadions bieži tiek izmantots citiem futbola notikumiem. 1989. gada 24. maijā šeit notika [[1988.—1989. gada Eiropas kausa sezona|Eiropas Kausa]] finālspēle starp [[AC Milan]] un [[Steaua Bucuresti]], kurā itāļu klubs uzvarēja ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=642209&cc=5739|title="Warnings from history for Manchester United"|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120320011447/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=642209&cc=5739}}</ref> ''Camp Nou'' notika daļa no futbola sacensībām, tostarp fināls, [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada]] vasaras olimpiskajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf|title=1992 Summer Olympics official report.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2008|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528011647/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf}}</ref> [[Attēls:Barcelona vs Inter 2019 4.jpg|thumb|Stadiona iekšpuse ar tā pašreizējo ietilpību 99 354 [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē starp FC Barcelona un [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]] 2019. gadā]] Pēc 1982. gada ''Camp Nou'' nav bijušas lielas izmaiņas, izņemot kluba muzeja atvēršanu 1984. gadā. Stadions tika renovēts 1993.—1994. gadā, kad laukums tika pazemināts par 2,5 metriem (8 pēdām). Laikus 1998.—1999. gada sezonai tika pabeigta jaunā preses loža, prezidenta tribīne un ložas, jauna autostāvvieta zem galvenās tribīnes un jaunas apgaismojuma un skaņas sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html|title="Information"}}</ref> Laikā no 1998. līdz 1999. gadam UEFA novērtēja ''Camp Nou'' kā piecu zvaigžņu stadionu tā pakalpojumu un funkcionalitātes dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/stadium/a-top-rated-stadium|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Lai gan tautā to sauc par ''Camp Nou'', stadiona oficiālais nosaukums kopš tā pabeigšanas faktiski bija “Estadi del FC Barcelona”, un tikai 2000.—2001. gada sezonā kluba dalībnieki nobalsoja par stadiona oficiālu pārdēvēšanu tā populārajā segvārdā.<ref name="fcbarcelona.com"/> Stadionā ir piemiņlietu veikals, mini laukumi treniņu spēlēm un kapliča priekš spēlētājiem. Stadionā atrodas arī otrs apmeklētākais muzejs Katalonijā — Barselonas muzejs, kuru gadā apmeklē vairāk nekā 1,2 miljoni apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www20.gencat.cat/docs/CulturaDepartament/Cultura/Temes/Museus/Area%20de%20Difusio%20i%20Explotacio/Estad%C3%ADstiques%20de%20museus/2008/2008.%20Visites%20(per%20ordre%20de%20nom%20del%20museu).pdf|title="Visites per ordre de nom del museu"|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110725184937/http://www20.gencat.cat/docs/CulturaDepartament/Cultura/Temes/Museus/Area%20de%20Difusio%20i%20Explotacio/Estad%C3%ADstiques%20de%20museus/2008/2008.%20Visites%20(per%20ordre%20de%20nom%20del%20museu).pdf}}</ref> 2017. gada 1. oktobrī FC Barselona līgas spēle pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]] tika aizvadīta tukšā ''Camp Nou'' laukumā, jo reģionā valdīja politiski nemieri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/01/barcelona-las-palmas-empty-camp-nou-real-madrid-espanyol|title=Lionel Messi helps Barcelona extend perfect start at empty Camp Nou|work=The Guardian|access-date=2023-10-11|date=2017-10-01|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Renovācija un paplašināšana == Klubs izsludināja starptautisku konkursu par stadiona pārbūvi, lai atzīmētu stadiona piecdesmito gadadienu. Mērķis bija padarīt objektu par integrētu un labi redzamu pilsētvidi un padarīt to par trešo lielāko stadionu pasaulē pēc sēdvietu skaita aiz [[Narendra Modi stadions|Narendra Modi stadiona]] [[Indija|Indijā]] (132 000 vietu) un [[Ninnado 1. maija stadions|Ninnado 1. maija stadiona]] [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] (114 000 vietas). 2007. gada 18. septembrī britu arhitekts Normans Fosters un viņa uzņēmums tika izvēlēti ''Camp Nou'' "pārstrukturēšanai". Plāns ietvēra aptuveni 6000 sēdvietu pievienošanu ar maksimālo ietilpību 105 000 ar aplēsēm 250 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fosterandpartners.com/projects/1552/default.aspx|title="Camp Nou". Fosters + Partners.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110624040617/http://www.fosterandpartners.com/Projects/1552/Default.aspx}}</ref> FC Barcelona valde apstiprināja sava bijušā treniņu laukuma (Mini Estadi) pārdošanu, kam bija ievērojama pretestība, lai finansētu pārbūvi. Projektu bija plānots sākt 2009. gadā un pabeigt 2011.—2012. gada sezonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2007/sep/24/football.architecture|title=Foster to give Camp Nou Gaudí-inspired facelift|work=The Guardian|access-date=2023-10-11|date=2007-09-24|last=Hamilos|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Taču 2008. gada finanšu krīzes dēļ tika atlikta treniņu laukuma pārdošana un arī pārbūves projekts. 2010. gada maijā Sandro Rosels, toreizējais FC Barcelona prezidenta amata kandidāts, noraidīja iespēju pārdot ''Mini Estadi'', un viņa ievēlēšana 2010. gada 30. jūnijā faktiski apturēja ''Camp Nou'' pārbūves plānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lavanguardia.es/deportes/noticias/20100520/53931312016/rosell-veria-como-una-muy-mala-noticia-vender-los-terrenos-del-miniestadi.html|title="Rosell vería como una "muy mala noticia" vender los terrenos del Miniestadi"|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2010|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100830201142/http://www.lavanguardia.es/deportes/noticias/20100520/53931312016/rosell-veria-como-una-muy-mala-noticia-vender-los-terrenos-del-miniestadi.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/20100701/laporta-un-elefant-en-el-palco_53956573877.html|title=Laporta, un 'elefant' en el palco|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-11|date=2010-07-01|language=es}}</ref> 2014. gada janvārī FC Barcelona direktoru padome finansiālu ierobežojumu dēļ noraidīja iespēju būvēt jaunu stadionu un tā vietā izvēlējās pārveidot ''Camp Nou'', lai palielinātu ietilpību līdz 105 000.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25819769|title=Barcelona to stay at Nou Camp|work=BBC Sport|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Bija paredzēts, ka projekts norisināsies no 2017. gada līdz 2021. gada sākumam, un tā izmaksas būs aptuveni 495 miljoni [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] (600 miljoni [[eiro]]), padarot to par vienu no dārgākajām paplašināšanām, rēķinot uz vienu vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/barcelona-opt-for-600-million-redevelopment-of-nou-camp-rather-than-new-stadium/29933290.html|title=Barcelona opt for €600 million redevelopment of Nou Camp rather than new stadium|website=Independent.ie|access-date=2023-10-11|date=2014-01-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news|title=Club news {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> 2015. gada maijā klajā nāca precizēts plāns, kurā plānots virs tribīnēm pievienot nojumi un detalizētāk parādīti sēdvietu paplašināšanas plāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.foxsoccer.com/post/119953194197/barcelona-reveals-plans-for-camp-nou-release|title="Barcelona reveals plans for Camp Nou, release..." FOX Sports on MSN.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150526215304/http://blog.foxsoccer.com/post/119953194197/barcelona-reveals-plans-for-camp-nou-release}}</ref> Būvniecība tika plānota 2019. gadā, lai to sāktu 2020. gada vasarā un pabeigtu 2024. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2019/09/23/5d88dc1fe2704efa318b4569.html|title=Barcelona estimate New Camp Nou completion in 2024|website=MARCA in English|access-date=2023-10-11|date=2019-09-23|language=en}}</ref> 2022. gada 28. aprīlī pēc vairākkārtējas kavēšanās Barselonas pilsētas dome piešķīra licenci renovācijai pēc 2021.—2022. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/2594099/agreement-on-the-transformation-of-espai-barca-and-work-on-new-camp-nou-to-begin-in-june|title=Agreement on the transformation of Espai Barça and work on new Camp Nou to begin in June|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Renovācijas darbi stadionā sākās 2023. gada 1. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/3526899/work-officially-under-way-inside-spotify-camp-nou|title=Work officially under way inside Spotify Camp Nou|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Renovācijas uzmanības centrā būs stadiona pirmā un otrā līmeņa tehnoloģiju aspekti. Trešo līmeni plānots nojaukt 2023. gada vidū, un renovāciju paredzēts pabeigt 2025.—2026. gada sezonā. Renovācijas laikā FC Barselona pārcelsies uz [[Estadi Olímpic Lluís Companys]] stadionu [[Montžuika kalns|Montžuika kalnā]], Barselonā. == Citi pielietojumi == {{Panorama|image=File:Camp Nou Panoramic Interior View.jpg|height=351|width=1158|alt=|caption={{center|Stadiona panorāmas skats}}}}''Camp Nou'' ir ticis izmantots dažādiem notikumiem, ne tikai futbolam. Tajā bieži rīkoti lieli koncerti. Daži ievērojami augsta līmeņa notikumi ir šādi: * [[Romas pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] 1982. gada 17. novembrī noturēja [[Mise|misi]] vairāk nekā 121 500 cilvēku lielai draudzei, kļūstot par Barselonas goda pilsoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pqasb.pqarchiver.com/thestar/access/818978971.html?dids=818978971:818978971&FMT=ABS&FMTS=ABS:FT&type=current&date=Apr+08%2C+2005&author=Cathal+Kelly&pub=Toronto+Star&desc=Pope%27s+team%3F+Myths+never+had+a+prayer&pqatl=google|title="Pope's team? Myths never had a prayer"|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120112102207/http://pqasb.pqarchiver.com/thestar/access/818978971.html?dids=818978971:818978971&FMT=ABS&FMTS=ABS:FT&type=current&date=Apr+08%2C+2005&author=Cathal+Kelly&pub=Toronto+Star&desc=Pope%27s+team%3F+Myths+never+had+a+prayer&pqatl=google}}</ref> * [[Hulio Iglesiass]] šeit uzstājās koncertā 1983. gada 5. septembrī un 1988. gada 8. septembrī. * [[Brūss Springstīns]] šeit uzstājās 1988. gada 3. augustā 90 000 fanu priekšā. Viņš uzstājās atkārtoti 2008. gada 19. un 20. jūlijā un 2016. gada 16. maijā. * 1988. gada 9. augustā [[Maikls Džeksons]] uzstājās 95 000 līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.trekiz.com/standardtour-9771-20411/Camp-Nou-Experience-%28FC-Barcelona%29.html|title="Camp Nou Experience (FC Barcelona) – Trekiz"|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150925105732/http://www.trekiz.com/standardtour-9771-20411/Camp-Nou-Experience-%28FC-Barcelona%29.html}}</ref> * 1988. gada 10. septembrī ''Human Rights Now!'' labdarības koncertā, ko organizēja [[Amnesty International]], lai atbalstītu cilvēktiesības, piedalījās Brūss Springstīns, [[Sting]]s, [[Pīters Geibriels]], [[Jusū N'Dūrs]], [[Treisija Čepmena]] un [[El Último de la Fila]].[[Attēls:U2 360 Tour Camp Nou2.jpg|thumb|Grupa [[U2]] uzstājas ''Camp Nou'' tūrē ''U2 360° Tour'']] * [[Trīs tenori|Trīs tenoru]] — [[Hosē Karerass|Hosē Karerasa]], [[Plasido Domingo]] un [[Lučāno Pavaroti]] koncerts notika 1997. gada 13. jūlijā. * [[U2]] stadionā uzstājās trīs reizes: pirmo reizi 2005. gada 7. augustā, 81 269 skatītāju priekšā. Otrā un trešā reize bija 2009. gada 30. jūnijā un 2. jūlijā, kopā 182 055 skatītāju priekšā. 2014. gada 4. novembrī [[Ligue Nationale de Rugby]] (LNR), kas pārvalda Francijas profesionālās regbija savienības līgas, paziņoja, ka 2015.—2016. gada [[Top 14]] fināls notiks ''Camp Nou'' 2016. gada 24. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnr.fr/top-14-le-point-la-finale-2016-du-top-14-au-camp-nou-a-barcelone-04-11-2014-2-17-19269,19269.html|title="La Finale 2016 du TOP 14 au Camp Nou, à Barcelone !"}}</ref> "Top 14" fināls tradicionāli notiek [[Parīze]]s [[Sendenī]] priekšpilsētas stadionā [[Stade de France]]. Tomēr [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015. gada Pasaules kausa regbijā]] plānošanas dēļ 2015.—2016. gada Francijas sezona tika pārcelta par vairākām nedēļām, savukārt "Stade de France" vairs nebija pieejams, jo tā bija galvenā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/rugby/|title=Rugby Teams, Scores, Stats, News, Fixtures, Results, Tables|website=ESPN.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Mačs galu galā pulcēja 99 124 cilvēkus, uzstādot jaunu vietējās regbija savienības spēles apmeklētības rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Rugby/Actualites/En-battant-toulon-le-racing-92-est-sacre-champion-de-france/698977|title=En battant Toulon, le Racing 92 est sacré champion de France|website=L'Équipe|access-date=2023-10-11|language=fr}}</ref> 2019. gada 18. maijā pirmā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] "Superlīgas" spēle regbijā tika rīkota ''Camp Nou'' laukumā, kad "Catalans Dragons" ar 33:16 uzvarēja "Wigan Warriors". Šis mačs uzstādīja augstākās līgas apmeklētības rekordu regulārās sezonas spēlē, piesaistot 31 555 līdzjutējus. 2022. gadā Barselonā bija lielākais zināmais sieviešu futbola apmeklējums kopš [[1971. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1971. gada Pasaules kausa]] fināla,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spox.com/de/sport/fussball/frauen-fussball/2204/Artikel/fc-barcelona-weltrekord-im-camp-nou-ist-keiner-frauenfussball-champions-league.html|title=Frauenfußball: Weltrekord des FC Barcelona im Camp Nou ist keiner|last=GmbH|first=Perform Media Deutschland|website=www.spox.com|access-date=2023-10-11|date=2022-04-22|language=de|archive-date=2022-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422092106/https://www.spox.com/de/sport/fussball/frauen-fussball/2204/Artikel/fc-barcelona-weltrekord-im-camp-nou-ist-keiner-frauenfussball-champions-league.html}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://espndeportes.espn.com/futbol/mexico/nota/_/id/10257566/mexico-femenil-1971-record-asistencia-estadio-barcelona|title=Barcelona presume récord de asistencia femenil, aunque México tiene uno mayor|website=ESPNdeportes.com|access-date=2023-10-11|date=2022-04-22|language=es}}</ref> [[Meksikas sieviešu futbola izlase|Meksika]]—[[Dānijas sieviešu futbola izlase|Dānija]] (110 000 skatītāji), [[Estadio Azteca|Azteca stadionā]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://grantwahl.substack.com/p/redefining-the-sport-redefining-the|title=Premium: Barça Femení—Redefining the Sport, Redefining the Culture|last=Wahl|first=Grant|website=Fútbol with Grant Wahl|access-date=2023-10-11|date=2022-04-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.news.yahoo.com/record-91553-fans-watch-barcelona-women-oust-real-madrid-from-champions-league-video-185612760.html|title=Record 91,553 fans watch Barcelona women oust Real Madrid from Champions League (video)|website=Yahoo News|access-date=2023-10-11|date=2022-03-30|language=en}}</ref> Madrides "Real" un "Wolfsburg" bija viesu komandas ''Camp Nou'' [[2021.—2022. gada UEFA Sieviešu čempionu līga|Sieviešu Čempionu līgā]] (91 553 un 91 648 skatītāji).<ref name=":3" /><ref name=":4" /> == Transports == [[Attēls:Estació Av. Xile Trambaix 03.jpg|thumb|"Avinguda de Xile" stacija]] Līdz stadionam var nokļūt ar [[Barselonas metro]], tuvākās stacijas ir "Palau Reial", "Maria Cristina" un "Les Corts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou/getting-to-camp-nou|title=How to get to the Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}</ref> Visas atrodas 500 līdz 1000 metru (0,31 līdz 0,62 jūdzes) attālumā no ''Camp Nou'', atkarībā no tā, kuri no stadiona vārtiem (pieejām) tiek izmantoti. Parasti metro pakalpojumi tiek palielināti, kad notiek mačs, radot ievērojamus pasažieru sastrēgumus. Tiek būvēta jauna stacija ar nosaukumu "Avinguda de Xile / Camp Nou".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ccma.cat/324/el-camp-nou-donara-nom-a-una-estacio-de-la-futura-l9-gracies-a-la-campanya-impulsada-pel-programa-hat-trick-barca/noticia/395987/|title=El Camp Nou donarà nom a una estació de la futura L9 gràcies a la campanya impulsada pel programa "Hat-trick Barça"|last=324cat|website=CCMA|access-date=2023-10-11|date=2009-07-17|language=ca}}</ref> Aptuveni 680 metrus (0,42 jūdzes) no ''Camp Nou'' atrodas "Avinguda de Xile" stacija. Stadionu apkalpo arī vairāki autobusu maršruti. Neatkarīgi no parastajiem maršrutiem, ir arī divi īpaši maršruti uz ''Plaça de Mossèn Jacint Verdagueruz'' un ''Plaça de Catalunya'' dienās, kad notiek spēles. Stadions atrodas 13,7 kilometru attālumā no starptautiskās [[Barselonas Elpratas lidosta|Elpratas lidostas]]. == 1982. gada FIFA Pasaules kauss == Stadions bija viens no 17 laukumiem [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] turnīrā, kurā notika šīs spēles: {| class="wikitable" |+ !Datums !1. komanda !Rezultāts !2. komanda !Apmeklētība |- |1982. gada 13. jūnijs |{{fb|Argentīna}} |<div style="text-align: center;">0—1</div> |{{fb|BEL}} |<div style="text-align: center;">95,000</div> |- |1982. gada 28. jūnijs |{{fb|Polija}} |<div style="text-align: center;">3—0</div> |{{fb|BEL}} |<div style="text-align: center;">65,000</div> |- |1982. gada 1. jūlijs |{{fb|BEL}} |<div style="text-align: center;">0—1</div> |{{fb|URS}} |<div style="text-align: center;">45,000</div> |- |1982. gada 4. jūlijs |{{fb|URS}} |<div style="text-align: center;">0—0</div> |{{fb|Polija}} |<div style="text-align: center;">65,000</div> |- |1982. gada 8. jūlijs |{{fb|Polija}} |<div style="text-align: center;">0—2</div> |{{fb|ITA}} |<div style="text-align: center;">50,000</div> |} == Atsauces == <references responsive="" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110203041254/http://www.visit-camp-nou.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbola stadioni Spānijā}} {{Olimpiskās norises vietas futbolā}} [[Kategorija:Futbola stadioni Spānijā]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]] g27cthycgs00p5wvrevpddh5305y8o0 0 146631 4464771 4464515 2026-05-06T20:56:32Z MC2013 40125 4464771 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]] — [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 077cumdc7aewzss1mmqstysaozsq1av 0 153916 4464880 3843729 2026-05-07T08:49:57Z Ivario 51458 4464880 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Vilnītis | attēls = | apraksts = | amats = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2009|03|12|N}} | term_beigas = {{dat|2011|06|16|N}} | prezidents = [[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis = [[Aleksejs Loskutovs]] | pēctecis = [[Jaroslavs Streļčenoks]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|2|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[LSDSP]] * [[Par cilvēcīgu Latviju]] | dzīvesb = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija]] * [[M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte]] | profesija = | tautība = [[latvieši|latvietis]]<ref name="cvk" /> | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Vilnītis''' (dzimis {{dat|1973|02|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] jurists, [[Latvija]]s iekšlietu struktūru darbinieks un politiķis. Bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] priekšnieks (2009—2011). Darbojas arī politikā, pārstāvējis partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] un [[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]. == Biogrāfija == Normunds Vilnītis ir dzimis {{dat|1973|02|24|bez}}. Viņš ir precējies.<ref name="cvk" /> Bez dzimtās [[latviešu valoda]]s runā arī [[krievu valoda|krieviski]] un [[vācu valoda|vāciski]].<ref name="kud" /> === Izglītība === 1987. gadā pabeidzis [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Blome]]s astoņgadīgo skolu un ieguvis pamata izglītību, bet 1991. gadā beidzis [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu sporta internātskolu]] un ieguvis vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Normunds Vilnītis | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.18 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=72081936804 | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526070205/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=72081936804 }}</ref> No 1991. līdz 1996. gadam Vilnītis studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. No 2001. līdz 2003. gadam mācījās šīs pašas iestādes maģistrantūrā, ieguvis [[jurisprudence|jurista]] izglītību.<ref name="cvk" /> 2007. gadā sācis studēt [[M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte]]s aspirantūrā.<ref name="kud">{{Tīmekļa atsauce | title = Normunds Vilnītis | publisher = Kandidāti uz delnas | accessdate = 2011.06.18 | url = http://www.kandidatiuzdelnas.lv/notikumi-2006-2010/amatpersonu-velesana-iecelsana-atcelsana/normunda-vilnisa-ievelesana-par-knab-prieksnieku-2009gada/}}</ref> === Darba pieredze === No 1994. līdz 1997. gadam Normunds Vilnītis bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|LR Iekšlietu ministrijas]] [[Organizētās noziedzības apkarošanas birojs|Organizētās noziedzības apkarošanas biroja]] sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors. No 1997. līdz 1999. gadam strādājis Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienestā, bijis nodaļas priekšnieks. Tad līdz 2003. gadam bija [[Narkotiku apkarošanas birojs|Narkotiku apkarošanas biroja]] priekšnieka vietnieks. No 2002. līdz 2005. gadam bijis [[Juridiskā koledža|Juridiskās koledžas]] lektors, savukārt no 2003. līdz 2009. gadam bija Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedras lektors. === KNAB vadīšana === {{dat|2009|03|12||bez}} [[9. Saeima|Saeima]] [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieka amatā iecēla Normundu Vilnīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - no idejas līdz iestādes izveidošanai | publisher = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] | accessdate = 2010.01.11 | url = http://www.knab.gov.lv/lv/knab/history/establishment/}}</ref> Līdz ar kļūšanu par KNAB priekšnieku Vilnītis izstājās no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].<ref name="kud" /> {{dat|2011|06|16||bez}} Vilnīti atstādināja no amata. Tas notika dienu pēc tam, kad ģenerālprokurora [[Ēriks Kalnmeiers|Ērika Kalnmeiera]] vadīta komisija ieteica Vilnīša atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeima atbrīvo Vilnīti no KNAB vadītāja amata | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.16 | accessdate = 2011.06.16 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-atbrivo-vilniti-no-knab-vaditaja-amata.d?id=39125165}}</ref> === Krimināllieta === Par iespējamu iesaisti noziedzīgā darījumā N. Vilnītis tika aizturēts {{dat|2019|02|03||bez}}. Pēc pusotra gada, {{dat|2020|07|23||bez}} kriminālvajāšanai tika nodota N. Vilnīša un divu citu apsūdzēto lieta par [[Kukuļošana|kukuļa]] piesavināšanos 135 000 eiro apmērā (noziegums noticis 2016. gadā).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kriminalvajasanai-nodota-bijusa-knab-vaditaja-vilnisa-lieta-par-kukula-piesavinasanos-135-000-eiro-apmera.a368146/ Kriminālvajāšanai nodota bijušā KNAB vadītāja Vilnīša lieta par kukuļa piesavināšanos 135 000 eiro apmērā] LSM</ref> == Politiskā darbība == Pārstāvējis [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]] (LSDSP). [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] partija izvirzīja N. Vilnīti kā savu kandidātu uz domes priekšsēdētāja amatu,<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/lsdsp-par-rigas-mera-kandidatu-izvirza-normundu-vilniti-14168655 LSDSP par Rīgas mēra kandidātu izvirza Normundu Vilnīti] Diena</ref> taču saraksts guva pieticīgu vēlētāju atbalstu — vien 0,23% balsu. Vēlāk pārstāvēja partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksejs Loskutovs]] | virsraksts = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieks | periods = {{dat|2009|03|12|N}} — {{dat|2011|06|16|N}} | pēc = [[Jaroslavs Streļčenoks]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Vilnitis, Normunds}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieki]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 9aqa77glhq27yjsqcu2mypf4lkfcyok 0 162439 4464696 4053234 2026-05-06T16:19:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464696 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca.jpg | image_size = 250px | caption = Ciskādu katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 300 |map_label = Ciskādu baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 29 | lats = 32 | latNS = N | longd = 27 | longm = 08 | longs = 09 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Sakstagala pagasts]], [[Ciskādi]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1914]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Imants Petrovskis | website = | architecture_style = [[romānika]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1900]] | length = 42m | width = 17m | width_nave = | height_max = 49m | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]] | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Ciskādu katoļu baznīca | numurs = 5862 | grupa = Reģiona nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes [[Baznīca (celtne)|baznīca]].<ref name="catholic">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=Romas katoļu baznīca Latvijā |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagasta]] [[Ciskādi|Ciskādos]]. == Vēsture == Pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] baznīca šeit tika uzcelta 1751. gadā. Tā bija koka baznīca, ko uzcēla par muižnieka Franča Sokolovska līdzekļiem un veltīja [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] aizbildniecībai. Pašreizējā baznīca tika uzcelta prāvesta [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/781|title=Vincents Tomašunas|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> vadībā senās baznīcas vietā vecajā [[kapsēta|kapsētā]] 1900. gadā. Tās būvniecību vadīja [[inženieris]] Vileišis. Dievnama būvēšanas laikā dievkalpojumi tika noturēti speciāli būvētā šķūnī. 1914. gadā baznīcu Jāņa Kristītāja godam konsekrēja [[Mogiļeva]]s [[arhibīskaps]] [[Vincents Kļučinskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8473|title=Vincents Kļučinskis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Cakuls">Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 119.-120.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Sākotnēji draudzi apkalpoja [[Rēzekne]]s [[jezuīti]], vēlāk laicīgie priesteri. Pašlaik draudzi apkalpo [[prāvests]] Imants Petrovskis.<ref name="catholic" /> Draudzei ir trīspadsmit [[kapsēta]]s. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie [[svētki]] un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa diena, [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] pirmā diena, [[Apustulis Jānis|Svētā Jāņa]] Kristītāja diena, [[Dievmāte]]s Aizgādības svētki, Jaunavas Marijas Bezvainīgi Ieņemtās svētku diena.<ref name="Cakuls" /> == Tehniska informācija == Ciskādu baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un torni. Tai ir trīs navu telpa ar flīžu grīdu, 42 metrus gara un 17 metrus plata. 1984. gadā baznīcas iekštelpas nokrāsoja ar līmes un eļļas krāsām, ko vēlāk atjaunoja 1991. gadā. Ap baznīcu ir mūra [[žogs]]. == Arhitektūra == Baznīca būvēta [[romānika]]s stilā. == Interjers == Baznīcā ir lietošanas kārtībā [[ērģeles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Ciskādu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121072719/http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm}}</ref> Apskatāma [[glezna]] "Madonna ar bērnu", Jaunavas Marijas glezna [[sudrabs|sudraba]] ietvarā un 1795. gada [[krucifikss]], kas ir [[tēlnieks|tēlnieka]] Stratužicka mākslas darbs, kas ir saglabāts no vecās baznīcas.<ref>[http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/635_ciskadu_sv_jaunavas_marijas_romas_katolu_baznica/ Ciskādu Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca — Atputasbazes.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090220002005/http://foto.eks.lv/baznicas/ciskadi/index.html Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja baznīcas fotogrāfijas] {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Ciskādi]] [[Kategorija:Sakstagala pagasts]] k39mw7yc9ey2d55tywtrkozkr30pxpk 0 162471 4464627 4460648 2026-05-06T13:13:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464627 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Ezernieku baznīca 2000-07-22.jpg | image_size = 250px | caption = Bukmuižas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 300 | map_label = Bukmuižas baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 11 | lats = 10 | latNS = N | longd = 27 | longm = 39 | longs = 28 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Krāslavas novads]], [[Ezernieku pagasts]], [[Ezernieki]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1830]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Andris Sprukts | website = [http://www.catholic.lv/dagda/bukmuiza.html www.catholic.lv/dagda/bukmuiza] | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1830]] | length = 24m | width = 12m | width_nave = | height_max = 10m | materials = [[laukakmens|laukakmeņu]] mūra | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bukmuižas katoļu baznīca ar žogu | numurs = 6315 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub471 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Ezernieku pagasts]] [[Ezernieki|Ezernieku]] [[ciems|ciemā]]. == Vēsture == Pirmo Bukmuižas [[Romas katoļi|katoļu]] [[baznīca (celtne)|baznīcu]] šeit uzcēla [[Hilzeni|Jānis Hilzens]]. Tās celtniecības laiks nav zināms, taču tā bija [[koks|koka]] baznīca, [[Dagda]]s baznīcas filiāle. Šajā dievnamā [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskaps]] [[Jāzeps Dominiks Puzina]] atļāva noturēt Svēto Misi 1751. gada 23. augustā, par ko liecina [[bīskaps|bīskapa]] parakstītā atļauja, kas glabājas draudzes [[arhīvs|arhīvā]]. 1785. gadā grāfiene Konstance, kas bija Jāņa Hilzena sieva, dāvināja Bukmuižas baznīcai 44 [[desetīna]]s zemes, šo dāvinājumu ar savu pavēli apstiprināja [[Katrīna II]], kas lasāms Bukmuižas draudzes [[hronika|hronikā]]. Bijuši lieli strīdi starp [[cars|cara]] [[valdība|valdību]] un Dagdas [[jezuīti|jezuītu]] misiju laika periodā starp 1808. un 1817. gadu, jo cara valdība vēlējās baznīcu atdot [[Pareizticība|pareizticīgajiem]], mēģinot pierādīt, ka tā piederējusi [[uniāti]]em. Šajā apkārtnē patiešām dzīvojuši daudzi uniāti, taču viņu baznīca atradās 7&nbsp;km attālajā [[Vertaļova|Vertaļovā]]. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1830. gadā par muižkunga [[Ludvigs Šabanskis|Ludviga Šabanska]] līdzekļiem prāvesta [[Pēteris Bržozdovskis|Pētera Bržozdovska]] darbības laikā. Baznīcu konsekrēja tajā pašā gadā, veltot to [[Svētais Ludvigs|Svētā Ludviga]] godam.<ref name="nosaukums-1">Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 114.lpp.</ref> 1928.-1944. gadā Bukmuižas draudzē par priesteri kalpojis [[Ignats Kazlass|Jāzeps Kazlass]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4154|title=Jāzeps Kazlass|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> pazīstams arī kā sabiedrisks darbinieks, literāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Jezups-Kazlass/873030|title=Jezups Kazlass|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas [[Romas katoļi|Romas Katoļu]] Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo [[prāvests]] Andris Sprukts.<ref name="nosaukums-2" /> Draudzei ir piecas [[kapsēta]]s. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie [[svētki]] un atlaidu dienas ir Triju Ķēniņu diena, Svētā Jāzepa diena, [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] debesīs uzņemšanas svētki, [[Svētais Ludvigs|Svētā Ludviga]] diena, Rožukroņa Karalienes svētki. == Tehniska informācija == Bukmuižas baznīca ir 24 metrus gara un 12 metrus plata viennavas celtne ar koka grīdu. Baznīcai ir skārda jumts. Apkārt baznīcai ir mūra [[žogs]]. Baznīcas dārza labajā stūrī atrodas mūra zvanu tornis. == Arhitektūra == Baznīca ir celta [[baroks|baroka]] stilā bez torņiem. Bukmuižas katoļu baznīca (ar žogu) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/6315|title=Bukmuižas katoļu baznīca ar žogu|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 24. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924160100/https://is.mantojums.lv/6315}}</ref> == Interjers == Baznīcā atrodas [[ērģeles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/bukumuiza_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Bukmuižas katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 19. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210919070407/http://www.music.lv/lek/bukumuiza_apraksts.htm}}</ref> lietošanas kārtībā, ir aplūkojama [[Dievmāte]]s [[glezna]], kas ir [[Lietuva]]s [[Šiluva]]s Brīnumdarītājas Dievmātes gleznas [[kopija]]. Baznīcā ir pieci [[altāris|altāri]]. Centrālajā altārī, kas finansēts arī par Ludviga Šabanska līdzekļiem, atrodas "Krustā Sistā" glezna, bet altāra augšdaļā — Svētā Ludviga glezna, sānos atrodas Jēzus Sirds un Jaunavas Marijas altāri, kuriem līdzekļus ir devis prāvests [[Ferdinands Smilgevics]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2840|title=Ferdinands Smiļgevičs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121210846/https://latgalesdati.du.lv/persona/2840}}</ref> Svētā Jāzepa un Jaunavas Marijas pastāvīgās palīdzības altāri ir ģenerāļa [[Felikss Stabrovskis|Feliksa Stabrovska]] finansēti un uzbūvēti 1902. gadā. Jaunavas Marijas pastāvīgās palīdzības altārim ir dotas speciālas [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Leons XIII|Leona XIII]] atlaidas. Baznīcā ir arī redzamas mākslinieka Aldzimoviča 1904. gadā Varšavā gleznotas Jēzus Sirds, Svētā Jāzepa un Kristus ciešanu gleznas.<ref name="nosaukums-1" /> Bukmuižas katoļu baznīcas altāris ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/3520|title=Altāris Bukmuižas katoļu baznīcā|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 24. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924155856/https://is.mantojums.lv/3520}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://zudusilatvija.lv/objects/object/17513/ www.zudusilatvija.lv] * [http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/2245_bukmuizas_sv_ludvika_romas_katolu_baznica/ www.atputasbazes.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Ezernieku pagasts]] [[Kategorija:Ezernieki]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] ocm9d621kiinrsujz9vtjkqpjq7nkba 0 162589 4464892 4292819 2026-05-07T09:25:07Z ~2026-27593-14 145039 4464892 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg | image_size = 290px | caption = Stirnienes katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 |map_label = Stirnienes baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 33 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 38 | longs = 27 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Varakļānu pagasts]], [[Stirniene]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1914]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Česlavs Mikšto | website | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[1902]] | year_completed = [[1907]] | length = 25,50 m | width = 15,30 m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], [[laukakmens|laukakmeņi]] {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Stirnienes katoļu baznīca | numurs = 8773 | grupa = Reģiona nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2011|06|04|N|bez}} }} }} '''Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub488 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] [[Stirniene|Stirnienē]]. == Vēsture == Pirmā Stirnienes [[Romas katoļi|katoļu]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]] šeit tika uzcelta 1757.-1767. gadā. Tā bija [[koks|koka]] baznīca, ko 1913. gadā pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas nojauca un pārveda uz [[Rudzāti|Rudzātu]] draudzi, kur izmantoja jaunceļamās [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s vajadzībām. Pašreizējā baznīca tika uzcelta 1907. gadā. Pirmais, kurš sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību Stirnienē, bija prāvests Jāzeps Visockis, kurš dzīvoja [[Atašiene|Atašienē]] un pārzināja Atašienes filiālbaznīcu. Pēc [[prāvests|prāvesta]] pārcelšanas uz [[Varakļāni|Varakļānu]] draudzi 1881. gadā Visockis atvēlēja 7100 zelta rubļu Stirnienes baznīcas celtniecībai. Taču baznīcu sāka celt tikai 1902. gadā, to veica prāvests Pauls Virketis [[Stirniene|Tiltagala]] sādžā, netālu no [[Stirniene (stacija)|Aizkalniešu stacijas]], kā agrāk sauca Stirnienes dzelzceļa staciju. Baznīcu uzcēla 1907. gadā un 1914. gada 28. jūnijā [[Mogiļeva]]s [[arhibīskaps]] V. Kļučinskis to konsekrēja [[Svētais Laurencijs|Svētā Laurencija]] godam.<ref>Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 436.lpp.</ref> Baznīca cietusi [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], tai tika saspridzināti [[tornis|torņi]], jumts, bojā gāja [[ērģeles]],<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/baznickunga-saimniece-685326 www.diena.lv]</ref> taču pakāpeniski baznīca tika atjaunota — 1961. gadā prāvesta Antona Blaževiča vadībā atjaunoja torņus un jumtu, uzliekot arī skārda jumtu, veidoja jaunu apmetumu, krāsoja baznīcas iekšpusi. Vēlāk prāvesta Staņislava Petuško darbības laikā 1966. gadā uzstādīja meistaru Vanaģeļa un Tikera izgatavoto Jēzus Sirds [[altāris|altāri]], tika izgatavoti jauni procesijas [[karogs|karogi]], 1968. gadā uzcēla [[plebānija|plebāniju]] un saimniecības ēkas, līdz 1979. gadam baznīcas jumtam beidza skārda nomaiņu, nokrāsoja torņus, pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ievilka elektroinstalāciju.<ref>Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 438.lpp.</ref> 2006. gadā draudze saņēma dāvinājumu — ērģeles no [[Getingene]]s draudzes [[Vācija|Vācijā]], kuras 2007. gada vasarā uzstādīja Alvja Melbārža ērģeļgarbnīcas meistari. Baznīcas [[dārzs|dārzā]] ir apbedīts prāvests Pauls Virketis. == Draudze == Pastāvīga draudze radās [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē. Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik (2011) draudzi apkalpo [[prāvests]] Rolands Abrickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub544 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Draudzei ir četras [[kapsēta]]s — Stirnienes kapsēta, Teilānu kapsēta, Kapinieku kapsēta un Saliešu kapsēta. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie [[svētki]] ir [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena, [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena, Škaplera diena, Svētā Laura diena, [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] dzimšanas diena.<ref>Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 437.lpp.</ref> == Tehniska informācija == Stirnienes baznīca ir laukameņu mūra — sarkanu ķieģeļu ēka ar diviem torņiem ar skārda jumtu, tā ir iekšpusē trīsnavu telpa ar [[velve|velvē]] veidotiem griestiem, kas balstās uz mūra [[pīlārs|pīlāriem]]. Baznīca ir 25,5 metrus gara un 15,30 metrus plata, tās grīda ir klāta ar flīzēm. Apkārt dievnama dārzam ir mūra [[žogs]]. == Interjers == Lielajā altārī atrodas altārglezna "Jēzus Olīvu dārzā", kuras autors ir mākslinieks Bitkovs. Svētā Antona altārī ir redzama [[glezna]] "Svētais Padujas Antons ar Bērnu Jēzu uz rokām", aplūkojami ir arī Svētā Jura un Jēzus Sirds altāri. Altāri ir apzeltīti. == Ārējās saites == * [http://www.diena.lv/sabiedriba/baznickunga-saimniece-685326 www.diena.lv] * [http://www.esilabs.lv/article/lv/Dziedosa_dveselite www.esilabs.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030063857/https://www.esilabs.lv/article/lv/Dziedosa_dveselite |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} * [http://www.viss.lv/?p=157474 Karte] * [http://foto.eks.lv/baznicas/stirniene/index.html Attēli] * [http://www.estars.lv/raksti/23/11516 www.estars.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Stirniene]] [[Kategorija:Varakļānu pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 4gb9j0z8ol0p3tif1oe21ujurnmaaa0 0 165656 4464814 4421897 2026-05-07T01:39:10Z Français anonyme 42885 /* Vēsture */ ref : Irēna Arāja. «Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?». lsm.lv (latviešu), 2022-07-05. Skatīts: 2026-09-11. 4464814 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|eposu|Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)|Lāčplēsis}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Lāčplēsis | attēls = | att_izm = | image_caption = | author = [[Andrejs Pumpurs]] | title_orig = | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | series = | subject = [[Lāčplēsis]] | genre = [[drāma]] | publisher = | pub_date = 1888. gadā | izdota latviski = | media_type = | pages = | isbn = 978-9934-0-0055-3 | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Lāčplēsis"''' ir 1888. gadā izdots [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] [[eposs]]. == Vēsture == Andrejs Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Nozīmīgu impulsu autoram sniedza somu eposs "[[Kalevala]]" (1835) un tā ierosmē tapušais igauņu eposs "[[Kalevipoegs]]" jeb "Kalevdēls" (1857—61). Eposa "Lāčplēsis" tapšanā izmantota 13. gadsimtā tapusī Livonijas [[Indriķa hronika]] un Apgaismības laikmeta vācu publicista [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] darbu motīvi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Eposu izdeva 1888. gadā [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] laikā.<ref>[http://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?r=163&id=2194401 Par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis" ]</ref> "Lāčplēsis" balstīts uz tautas [[teika|teikām]] un radīts [[nacionālais romantisms|tautiskā romantisma]] periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, to uzskata par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis [[Lāčplēsis]] un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli [[Laimdota]], [[Spīdala]], [[Kangars (tēls)|Kangars]], [[Melnais bruņinieks]]. Eposa [[rokraksts]] gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], tomēr vēlāk atrada pirmizdevuma eksemplārus ar Pumpura sākotnējā varianta labojumiem, kurus 1947. gadā iestrādāja eposa atjaunotā teksta izdevumā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Par ko cīnās Lāčplēsis? |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/par-ko-cinas-lacplesis.a392084/ |accessdate={{dat|2021|2|14||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|2|14||bez}}}}</ref><ref name="klasika">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-eksiste-eposa-lacplesis-ta-saucamais-krapes-eksempla.a168485/|title=Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?|last=Arāja|first=Irēna|website=lsm.lv|access-date=2026-09-11|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> == Nācijas kolektīvajā atmiņā == Eposa sižets izmantots vairākkārt: [[Rainis|Raiņa]] lugā "[[Uguns un nakts]]", [[Fallijs|Fallija]] lugā "Lāčplēsis", [[Aleksandrs Rusteiķis|Aleksandra Rusteiķa]] kinofilmā "[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]", [[Jānis Mediņš|Jāņa Mediņa]] operā "Uguns un nakts", [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] rokoperā "[[Lāčplēsis (rokopera)|Lāčplēsis]]" un citos darbos. Andreja Pumpura eposā radītie tēli iekļauti nozīmīgu arhitektūras objektu un pieminekļu mākslinieciskajā koptēlā, piemēram, [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas nama]] fasādē (1922), [[Andrejs Pumpurs|rakstnieka]] kapa piemineklī (1929), [[Jelgavas atbrīvošanas piemineklis|piemineklī Jelgavas atbrīvotājiem]] (1932), kā arī [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] veidolā Rīgā (1935), izmantoti [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] pastmarku dizainā.<ref name=":1" /> Augstākais Latvijas militārais apbalvojums laika periodā no 1920. gada līdz 1940. gadam, ko piešķīra par nopelniem [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Neatkarības karā]] un latviešu strēlnieku cīņās, bija [[Lāčplēša Kara ordenis]].<ref name=":1" /> == Tulkojumi == Eposs "Lāčplēsis" tulkots vismaz 13 svešvalodās — igauņu, lietuviešu, krievu, poļu, japāņu, somu, čehu, holandiešu, dāņu, armēņu, angļu, altajiešu, spāņu valodā.<ref>Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis — joprojām dzīvs», ''Neatkarīgā Rīta Avīze'', 2013, 26. jūlijs; Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā "Lāčplēsis"», ''Laiks'', Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/eposa-lacplesis-tulkojums-spaniski-pusotra-gada-darbs.a260012/|title=Eposa «Lāčplēsis» tulkojums spāniski - pusotra gada darbs|access-date=2017-12-07|language=lv}}</ref> 2007. gadā tulkots angļu valodā (''Bearslayer''). Šo tulkojumu veicis [[Artūrs Kroplijs]] (''Arthur Cropley''), bet izdevis [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskais apgāds.<ref>Pumpurs, Andrejs. ''Bearslayer'', tulk. A. Kroplijs. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2007, 368 lpp. {{ISBN|9984-802-54-X}}</ref> 2013. gadā izdots tulkojums armēņu valodā. Tulkojuma veikšanai [[Fēlikss Bahčinjans]] veltījis aptuveni piecpadsmit gadus, kopš 1998. gada, kad to pamudinājis darīt [[Māris Čaklais]].<ref>«Pumpura Lāčplēsis iztulkots arī armēniski», ''LETA'', 2013, 18. novembris.</ref> Salīdzinoši ātrāk "Lāčplēsis" iztulkots krievu valodā. [[Vladimirs Deržavins]] to esot veicis pusotra mēneša laikā, sākot ar 1941. gada marta vidu.<ref>«A. Pumpura «Lāčplēsi» tulko krievu valodā», ''Cīņa'', Nr. 101, 1941, 9. maijs, 3. lpp.</ref> Deržavina, kā tulkotājs to raksturo, burtiskais tulkojums līdz 1988. gadam izdots sešas reizes, bet 1983. gadā izdots jauns atdzejojums krievu valodā, to veica [[Ludmila Kopilova]].<ref>Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā "Lāčplēsis"», ''Laiks'', Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.</ref> Vladimira Deržavina 1948. gada tulkojums<ref name="Karogs 1967">«Lāčplēsis Japānā», ''Karogs'', 1967, marts.</ref> izmantots kā pamats, lai eposu "Lāčplēsis" tulkotu citās valodās, piemēram, šādi tas tulkots japāņu valodā.<ref>Rudzītis, Jāzeps. ««Lāčplēsis» krievu valodā», ''Padomju Jaunatne'', 1988, 24. augusts.</ref> Japāņu valodā tulkojis Ipei (citviet Ipejs, arī Ipeki) Fukuro. "Krievu tulkojumu viņam iedevis padomju vēstnieks Japānā."<ref name="Karogs 1967"/> Informācija par izdevumiem japāņu valodā nav pilnīga. Atbilstoši [[Karogs (žurnāls)|žurnālā "Karogs"]] publicētajai informācijai "Lāčplēsis" izdots vismaz deviņas reizes no 1954. gada, kad izdots pirmais "Lāčplēša" tulkojums japāņu valodā, līdz 1967. gadam, kad iznācis devītais izdevums. Kopējais metiens esot 200 000 eksemplāri, un viss strauji izpārdots.<ref name="Karogs 1967"/> Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs apzinājis 1956. gadā izdotu izdevumu, kura metiens esot bijis 200 eksemplāri.<ref>Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis — joprojām dzīvs», ''Neatkarīgā Rīta Avīze'', 2013, 26. jūlijs.</ref> 2017. gadā izdots tulkojums spāņu valodā, to tulkojis Latvijā dzīvojošais spāņu literāts Migels Anhels Peress Sančess.<ref name=":0" /> == Literatūra == * [[Ojārs Lāms]]. "Lāčplēša zvaigznājs". Rīga: Zinātne, 2008. * "Lāčplēša ceļš pasaulē". Sast. [[Ausma Cimdiņa]] un Ojārs Lāms. Rīga: Zinātne, 2010. == Skatīt arī == * [[Latviešu mitoloģija]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Pumpurs/lacsat.htm Eposa teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151212203120/http://korpuss.lv/klasika/Senie/Pumpurs/lacsat.htm |date={{dat|2015|12|12||bez}} }} * [https://archive.org/details/lacplesis_kb_librivox librivox audioieraksts] {{Literatūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Eposi]] fl5ap4ee9s3u22uph1v1aqtfpgol1in 0 170524 4464954 4215517 2026-05-07T11:44:20Z Ivario 51458 4464954 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jaroslavs Streļčenoks | attēls = Jaroslavs Streļčenoks (cropped).jpg | apraksts = Jaroslavs Streļčenoks 2011. gadā | amats = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|11|17|N}} | term_beigas = {{dat|2016|11|17|N}} | prezidents = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | priekštecis = [[Normunds Vilnītis]] | pēctecis = Jēkabs Straume | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|6}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Baltkrievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Policijas akadēmija]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jaroslavs Streļčenoks''' (dzimis {{dat|1979|11|6}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[baltkrievi|baltkrievu]] tautības<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/399526-valdiba_virza_strelcenoku_apstiprinasanai_knab_vaditaja_amata |title=Valdība virza Streļčenoku apstiprināšanai KNAB vadītāja amatā |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-25 |archive-date=2011-11-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111117072946/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/399526-valdiba_virza_strelcenoku_apstiprinasanai_knab_vaditaja_amata }}</ref> [[Latvija]]s [[jurists]]. [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) priekšnieks no 2011. gada līdz 2016. gadam. == Biogrāfija == 1998. gadā pabeidzis [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolu]]. 2003. gadā absolvējis [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmiju]], ieguvis [[jurisprudence|jurista]] izglītību. Laikā no 2004. līdz 2006. gadam studējis [[Latvijas Universitāte]]s Starptautisko attiecību institūtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=2011. gada 17. novembris 09:57 |url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/saeima-vienbalsigi-apstiprina-strelcenoku-knab-prieksnieka-amata-13915665 |title=Saeima vienbalsīgi apstiprina Streļčenoku KNAB priekšnieka amatā |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2011-11-25}}</ref> 2003. gadā trīs mēnešus strādājis [[Ekonomijas policija|Ekonomijas policijā]] par izmeklētāju.<ref name="tvnet" /> Kopš 2003. gada strādājis dažādos amatos [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]]. Sākotnēji viņš bija valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas speciālists, nākamajā gadā — Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenais speciālists, savukārt 2005. gadā kļuva par valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/latvija/60253-nepilnibas-strelcenoku-neiegaz.htm |title=Nepilnības Streļčenoku neiegāž |publisher=Zinas.nra.lv |date= |accessdate=2011-11-25 }}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat|2011|11|17||bez}} [[11. Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja J. Streļčenoka iecelšanu KNAB priekšnieka amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/latvija/politika/60098-saeima-vienbalsigi-un-bez-dabatkem-apstiprina-jauno-knab-sefu.htm |title=Saeima vienbalsīgi un bez dabatēm apstiprina jauno KNAB šefu |publisher=Zinas.nra.lv |date= |accessdate=2011-11-25 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2016. gadā, sagaidot pilnvaru termiņa beigas, Streļčenoks pieteicās konkursam uz KNAB priekšnieka amatu, taču amata konkursa pirmo kārtu neizturēja neviens no kandidātiem, ieskaitot Streļčenoku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/jankovs-knab-vaditaja-amata-konkursa-izbeigsana-bez-rezultata-bija-drosmigs-lemums-14158926|title= Jankovs: KNAB vadītāja amata konkursa izbeigšana bez rezultāta bija drosmīgs lēmums|accessdate=2016-10-30 |last= |first= |coauthors= |date= 2016-10-30|work= |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]}}</ref> 2019. gadā [[La.lv|LA.lv]] ziņoja, ka Streļčenoks nodarbojas ar korupcijas tēmu lekciju vadīšanu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/strelcenoks-pelna-iztiku-vadot-seminarus-par-korupciju|title=Bijušais KNAB vadītājs Streļčenoks pelna iztiku, vadot seminārus par korupciju|website=LA.LV|access-date=2025-01-05|date=2019-10-22|language=lv}}</ref> 2025. gadā viņš [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] ieguva doktora grādu tiesību zinātnēs ar tēmu "Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120068746/bijusais-knab-vaditajs-strelcenoks-aizstaves-promocijas-darbu-doktora-grada-iegusanai|title=Bijušais KNAB vadītājs Streļčenoks aizstāvēs promocijas darbu doktora grāda iegūšanai|website=Delfi|access-date=2026-05-07|date=2025-04-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieks | periods = {{dat|2011|11|17|N}} — {{dat|2016|11|17|N}} | pirms = [[Normunds Vilnītis]] | pēc = [[Jēkabs Straume]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Strelzczenoks, Jaroslavs}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieki]] [[Kategorija:Latvijas baltkrievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 93o0kothvdrrt37864fetzxaqtz282g 0 172849 4464637 4099134 2026-05-06T13:26:41Z Lasks 38532 4464637 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kims Čonins | vārds_orģ = 김정은 | attēls = Kim Jong-un and Vladimir Putin (2023-09-13) 12 (cropped).jpg | apraksts = Kims Čonins | amats = Ziemeļkorejas augstākais vadītājs | term_sākums = | term_beigas = | premjers = | priekštecis = [[Kims Čenirs]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|1|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Ziemeļkoreja|Phenjana}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Korejas Strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | reliģija = | paraksts = Kim Jong-un Signature.svg | piezīmes = }} '''Kims Čonins''' ({{val-ko|김정은}}, ''Kim Chŏng'ŭn / Gim Jeong-eun'', dzimis {{dat|1984|1|8}}) ir [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] jeb Ziemeļkorejas [[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|augstākais vadītājs]], kā arī iepriekšējā valsts vadītāja [[Kims Čenirs|Kima Čenira]] jaunākais dēls un pirmā valsts vadītāja [[Kims Irsens|Kima Irsena]] mazdēls.<ref>Moore, Malcom. [http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/asia/northkorea/5428300/Kim-Jong-un-a-profile-of-North-Koreas-next-leader.html Kim Jong-un: a profile of North Korea's next leader]. ''[[The Daily Telegraph]]''. 2 June 2009</ref> Viņa sieva ir Ri Soldžu. Kims Čonins ir pirmais valsts vadītājs, kurš dzimis pēc valsts izveidošanas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs]] | periods = 2012—pašlaik | pirms = [[Kims Čenirs]] | pēc = nav }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kims Čonins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas politiķi]] [[Kategorija:Phenjanā dzimušie]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] 6relxau5m7rpe03dlpeqdpk0xg2chcn 0 174711 4464654 3996511 2026-05-06T14:12:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464654 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Bērzgales baznīca 2001-08-12.jpg | image_size = 290px | caption = Bērzgales katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Bērzgales baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 37 | lats = 57 | latNS = N | longd = 27 | longm = 30 | longs = 45 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Bērzgales pagasts]], [[Bērzgale]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1792]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Andris Jonāns | website = | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1787]] | length = 24m | width = 10m | width_nave = | height_max = | materials = akmens mūra {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bērzgales katoļu baznīca | numurs = 5799 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s [[Rēzekne]]s dekanāta draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] centrā [[Bērzgale|Bērzgalē]]. == Vēsture == Bērzgales pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] koka baznīca atradās vietā, kur tagad atrodas pašreizējā baznīca, bet nav zināms ne tās cēlājs, ne arī laiks. Pašreizējā baznīca celta 1770. gadā par baroneses Manteifeles līdzekļiem un veltīta [[Svētā Anna|Svētās Annas]] godam. Sākotnēji tā bija mazāka - līdz 1938. gadam, kad prāvesta [[Leons Garška|Leona Garškas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2127|title=Leons Garška|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvār|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> darbības laikā tā tikusi paplašināta, nojaucot [[presbitērijs|presbitēriju,]]<nowiki/>pagarinot un paplašinot celtni krustveidā uz abām pusēm. Pārbūves darbi tika pabeigti prāvesta [[Broņislava Kudiks|Broņislava Kudika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1381|title=Broņislavs Kudiks|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> darbības laikā, iegūstot gandrīz uz pusi lielāku telpu.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 83.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē [[Aglona]]s dekanātā. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Andris Jonāns.<ref name="nosaukums-1" /> [[Bērzgale]]s draudze ir sena un sāka veidoties jau pirms 1770. gada. Draudzei ir četras [[kapsēta]]s — Bērzgales kapsēta, Grebežu kapsēta, Litaunieku kapsēta, Vecenānu kapsēta. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Jaungads]], [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Septiņu sāpju diena, [[Jēzus Kristus|Kristus]] Debesīs kāpšanas diena, [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] diena, [[Svētā Anna|Svētās Annas]] diena, [[Svētais Matejs|Svētā Mateja]] atlaidas. == Tehniska informācija == Bērzgales baznīca ir [[renesanse]]s [[baroks|baroka]] akmens mūra celtne, krusta plānojuma būve ar diviem torņiem, 24 metrus gara un 10 metrus plata viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 100 cilvēki. No baznīcas priekštelpas ved kāpnes uz balkonu, kur atrodas kora telpas un 32 taustiņu [[ērģeles]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/berzgale_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Bērzgales katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuras tika izgatavotas [[Viļņa|Viļņā]] 1891. gadā.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/berzgales_sv_annas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]</ref> Apkārt baznīcai ir koka [[žogs]]. Baznīca veidota pēc [[Aglonas bazilika]]s parauga.<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 |title=www.rezeknesnovads.lv |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121108065614/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 }}</ref> == Interjers == Dievnamā redzams liels jubilejas krustā sistā Pestītāja tēls, ko uzstādīja [[Pasiene]]s [[mūks|mūki]], dēvētie "Baltie tēvi". Zem krusta atrodas [[akmens|akmenī]] kalts svētā [[ūdens]] trauks. Dievnamam ir trīs [[altāris|altāri]]. Centrālajā altārī, kas rotāts [[kokgriezums|kokgriezumiem]] baroka stilā un veltīts Svētās Annas godam, redzama Svētās Annas [[glezna]], bet virs tās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris, bet labais — [[Jēzus Kristus|Kunga Kristus]] altāris.<ref name="nosaukums-2" /> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090220001525/http://foto.eks.lv/baznicas/berzgala/index.html Fotogrāfijas] * [http://www.vietas.lv/objekts/berzgales_sv_annas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv] * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 www.rezeknesnovads.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108065614/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Berzgales Svetas Annas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Bērzgales pagasts]] [[Kategorija:Bērzgale]] 90p48je3nrwaccra8yn223axou6x8rr 0 181013 4464614 3047149 2026-05-06T12:30:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464614 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Nine-banded Armadillo.jpg | att_nosaukums =[[Gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus novemcinctus'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Tetrapoda | virsklase_lv =Četrkājaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | apakšklase=Theria | apakšklase_lv=Dzemdētājzīdītāji | infraklase =Eutheria | infraklase_lv =Placentāļi | virskārta =Xenarthra | virskārta_lv =Amerikas placentāļi | kārta =Cingulata | kārta_lv =Bruņneši | dzimta=Dasypodidae | dzimta_lv=Bruņnešu dzimta | dzimta_r=Bruņneši | kategorijas =nē | binomial=Cingulata <small>([[Illiger]], 1811)</small> }} '''Bruņneši''', '''bruņnešu kārta''' (''Cingulata'') ir [[Amerikas placentāļi|Amerikas placentāļu]] (''Xenarthra'') [[zīdītāji|zīdītāju]] kārta. Bruņnešu kārtā mūsdienās ir viena dzimta — '''bruņnešu dzimta''' (''Dasypodidae''). Šajā kārtā ir vēl 2 izmirušas dzimtas - ''[[Pampatheriidae]]'' un ''[[Glyptodontidae]]''. Bruņneši no citiem dzīvniekiem atšķiras ar savu bruņām līdzīgo ādu. [[Acteki]] tos sauc par ''azotochtli'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē bruņurupučtruši.<ref>McDougall, Len (2004). The Encyclopedia of Tracks & Scats. Globe Pequot. p. 266.</ref> Bruņnešu dzimtā ir 21 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas iedalītas 9 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Dažas sugas savā starpā var atšķirt tikai pēc to joslu skaita biezajā bruņu [[āda|ādā]]. Visas bruņnešu sugas pamatā mājo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. Bet vislielākā sugu daudzveidība sastopama [[Paragvaja|Paragvajā]] un tuvākajos reģionos. Daudzu bruņnešu sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta, lai arī, piemēram, [[gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus novemcinctus'') ir plaši izplatīts visā [[Amerika|Amerikā]], [[ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] ieskaitot.<ref>[https://www.msu.edu/~nixonjos/armadillo/expansion.html Armadillo Expansion]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Giant armadillo.jpg|thumb|left|220px|[[Milzu bruņnesis]] (''Priodontes maximus'') ir lielākais bruņnešu dzimtas bruņnesis]] [[Attēls:Pink Fairy Armadillo (Chlamyphorus truncatus) (cropped).jpg|thumb|left|220px|[[Sārtais bruņnesis]] (''Chlamyphorus truncatus'') ir mazākais dzimtas bruņnesis]] Bruņnešu vidējais ķermeņa garums ir apmēram 75&nbsp;cm, ieskaitot asti. Lielākais kārtas bruņnesis ir [[milzu bruņnesis]] (''Priodontes maximus''), kura ķermeņa garums sasniedz 150 [[centimetrs|cm]], svars 40 [[kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.facts-about.org.uk/facts-about-armadillos.htm |title=Facts about Armadillos |access-date={{dat|2012|03|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120324121617/http://www.facts-about.org.uk/facts-about-armadillos.htm |archivedate={{dat|2012|03|24||bez}} }}</ref> Bet mazākais ir [[sārtais bruņnesis]] (''Chlamyphorus truncatus''), kura garums ir 8—12 cm.<ref>[http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-armadillo.html Mammals: Armadillo]{{Novecojusi saite}}</ref> Bruņnešiem ir gari un asi [[nagi]], kurus tie lieto, lai izraktu no [[augsne]]s kukaiņus vai [[ala]]s dzīvošanai. Pakaļkājām ir 5 pirksti, bet priekškājām 3—5 pirksti. Tiem ir zema ķermeņa [[temperatūra]] (33—36 °C) un [[bāzes vielmaiņa]]. Šādas īpašības ir raksturīgas dzīvniekiem, kas pamatā pārtiek no [[termīti]]em<ref>McNab, Brian K. (November 1980). "Energetics and the limits to the temperate distribution in armadillos". Journal of Mammalogy (American Society of Mammalogists) 61 (4): 606–627. doi:10.2307/1380307. JSTOR 1380307</ref> Bruņnešiem ir arī gara un lipīga [[mēle]], kas piemērota kukaiņu uzlasīšanai. Tiem ir liels skaits "vaiga [[zobi|zobu]]", kas neiedalās dzerokļos un priekšdzerokļos. Bruņnešiem ir tikai griezējzobi un ilkņi.<ref>[http://digitalcommons.unl.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1012&context=museummammalogy Recent Northern Records of the Nine-banded Armadillo (Dasypodidae) in Nebraska]</ref> Bruņnešu raksturīgākā pazīme ir to ārējais ragveida plākšņu apvalks, kas veido bruņas.<ref>[http://www.spoki.lv/foto-izlases/Divaini-ziditaji-/247148 Dīvaini zīdītāji]</ref> Bruņas parasti klāj galvu, plecus, muguru, gurnus, kāju augšējo daļu un asti. Pavēderi bruņas nesedz. Tā ir mīksta un bieži pūkaina.<ref name=dick>Dickman, Christopher R. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 781–783. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Lai arī dažas sugas briesmu gadījumā savelkas kamolā un tā paglābjas no ienaidniekiem, tomēr lielākā daļa glābjas bēgot un slēpjoties asos krūmos, jo nespēj savilkties kamolā. To bruņām ir pārāk daudz plākšņu. Gardeguna bruņnesis briesmu gadījumā mēdz palēkties augstu gaisā, tādējādi izbiedējot ienaidnieku.<ref name=how>[http://www.loc.gov/rr/scitech/mysteries/armadillo.html How high can a nine-banded armadillo jump?]</ref> Lai arī bruņnešiem ir īsas [[kājas]], tie spēj paskriet samērā ātri. Bruņneši spēj samērā ilgstoši atrasties zem [[ūdens]], apmēram 6 [[minūte]]s. Ūdens tilpnes tie šķērso divējādi: sarijas [[kuņģis|kuņģī]] un zarnās [[gaiss|gaisu]] un pārpeld šķērsli līdzīgi kā ūdenī iemests gaisa balons, vai arī šķērso tilpni zem ūdens, pārsoļojot to pa apakšu.<ref name=how/> Sakampjoties gaisu, tā vēders var kļūt pat divas reizes lielāks. == Uzvedība un barība == Bruņneši ir vientuļnieki un medīt dodas naktī.<ref name=dick/> Tie pamatā barojas ar [[kukaiņi]]em, to [[kāpuri]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Ir bruņneši, kas specializējušies, piemēram, tikai barojoties ar [[Skudru dzimta|skudrām]] vai [[termīti]]em. Bruņnešiem ir ļoti vāja redze, un medījot tie izmanto [[oža|ožu]]. Grūsnības periods bruņnešiem ilgst 60—120 dienas, atkarībā no sugas. Visbiežāk piedzimst 4 mazuļi, bet var piedzimt 1—8 mazie bruņneši. Mazajiem bruņu vietā ir mīksta āda, kas vairāku nedēļu laikā nocietē. Dzimumbriedumu bruņneši sasniedz 3—12 mēnešu vecumā, atkarībā no sugas. Viens no pirmiem zinātniskiem bruņnešu aprakstiem [[latviešu valoda|latviski]] iznāca 1921. gadā: "''BRUŅNEŠI ir vienigie zīditaji, kuŗi līdzigi rāpuļiem, apklāti kaula zvīnām. Mugura viņiem pārklāta kaula plātišu bruņām, kuŗas savā starpā savienotas nekustigi. Bet vidū atrodas dažas joslas četrstūrainu kustigi savienotu plātišu. Starp plātitem un ari ķermeņa apakšpusē atrodas cieti sari. Ari galva pārklāta kaula bruņām. Kājas apbruņotas stipriem nagiem, kuŗi noder zemes rakšanai. Bruņneši dzīvo Dienvidus Amerikā, rok sev alas, no kuŗām izlien tikai naktī; pārtiek no kukaiņiem un tārpiem. Briesmu brīdī ļoti ātri ierokas zemē.''"<ref>Cooloģijas kurss. Mugurkaulaiņi. I daļa, II sējums. Prof. V. N. Ļvovs. Latviski no A. Baloža. 1921. g. Izdevis K. Dūnis, Cēsīs un Valmierā.</ref> == Sistemātika == [[Attēls:Chaetophractus vellerosus3.jpg|thumb|220px|[[Mazais matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus vellerosus'')]] [[Attēls:SouthernThreeBandedArmadillo065b.jpg|thumb|220px|[[Dienvidu trīsjoslu bruņnesis]] (''Tolypeutes matacus'')]] [[Attēls:Piche Patagonico 1.jpg|thumb|220px|[[Pundurbruņnesis]] (''Zaedyus pichiy'')]] * '''Bruņnešu kārta''' (''Cingulata'') ** '''Bruņnešu dzimta''' (''Dasypodidae'') *** [[Dzelteno bruņnešu apakšdzimta]] (''Euphractinae'') **** [[Čako matainie bruņneši]] (''Calyptophractus'') ***** [[Čako matainais bruņnesis]] (''Calyptophractus retusus'') **** [[Dzeltenie bruņneši]] (''Euphractus'') ***** [[Dzeltenais bruņnesis]] (''Euphractus sexcinctus'') **** [[Matainie bruņneši]] (''Chaetophractus'') ***** [[Andu matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus nationi'') ***** [[Lielais matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus villosus'') ***** [[Mazais matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus vellerosus'') **** [[Pundurbruņneši]] (''Zaedyus'') ***** [[Pundurbruņnesis]] (''Zaedyus pichiy'') **** [[Sārtie bruņneši]] (''Chlamyphorus'') ***** [[Sārtais bruņnesis]] (''Chlamyphorus truncatus'') *** [[Gardeguna bruņnešu apakšdzimta]] (''Dasypodinae'') **** [[Gardeguna bruņneši]] (''Dasypus'') ***** [[Argentīnas bruņnesis]] (''Dasypus yepesi'') ***** [[Dienvidu gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus hybridus'') ***** [[Gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus novemcinctus'') ***** [[Lielais gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus kappleri'') ***** [[Matainais gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus pilosus'') ***** [[Septiņjoslu bruņnesis]] (''Dasypus septemcinctus'') ***** †[[Skaistais bruņnesis]] (''Dasypus bellus'') ***** [[Ziemeļu gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus sabanicola'') *** [[Trīsjoslu bruņnešu apakšdzimta]] (''Tolypeutinae'') **** †[[Bolīvijas oligocēna bruņneši]] (''Kuntinaru'') **** [[Kailastes bruņneši]] (''Cabassous'') ***** [[Čako kailastes bruņnesis]] (''Cabassous chacoensis'') ***** [[Dienvidu kailastes bruņnesis]] (''Cabassous unicinctus'') ***** [[Lielais kailastes bruņnesis]] (''Cabassous tatouay'') ***** [[Ziemeļu kailastes bruņnesis]] (''Cabassous centralis'') **** [[Milzu bruņneši]] (''Priodontes'') ***** [[Milzu bruņnesis]] (''Priodontes maximus'') **** [[Trīsjoslu bruņneši]] (''Tolypeutes'') ***** [[Brazīlijas trīsjoslu bruņnesis]] (''Tolypeutes tricinctus'') ***** [[Dienvidu trīsjoslu bruņnesis]] (''Tolypeutes matacus'') ** †dzimta ''[[Glyptodontidae]]'' ** †dzimta ''[[Pampatheriidae]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Dasypodidae|Bruņneši}} * [https://web.archive.org/web/20070309063838/http://seabed.nationalgeographic.com/splat_ngx_pathfinder/templates/output/articles/gallery.tmpl?DB_NUM_PARAMS=2&DB_PARAM_0=0503&DB_PARAM_1=2 Fotogalerija - kā bruņnesis savelkas kamolā] * [http://accessscience.com/content/Armadillo/050900 Armadillo] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bruņneši]] 9eposulzeafsmebrv03xiby983f5cd1 0 184407 4464748 4407105 2026-05-06T19:06:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464748 wikitext text/x-wiki {{Coord|55.886|26.486|display=title}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = Daugavas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |adrese = [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] 38 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts =2008. gadā |izmaksas = |izmaksas1 = <!-- izmaksas miljonos eiro --> |izmaksas2 = <!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --> |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 3480 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FC Daugava]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]) |mājas-lapa = }} '''Daugavas stadions''' (arī '''stadions "Jaunība"''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/hronika/2008/12|title=Latgales hronika: 2008|website=[[Latgales Laiks]]|access-date=2021-08-09|language=lv}}</ref> bija [[futbols|futbola]] stadions, kas atradās [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielā]] 38, [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Latvija|Latvijā]]. Stadions bija kluba "[[FC Daugava|Daugava]]" mājvieta. == Vēsture == Sporta stadions Daugavas ielā blakus Daugavpils cietoksnim atradies vismaz no 20. gadsimta 60./70. gadu mijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/55.88566/26.48606&l=O/B|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2021-08-09}}</ref> Par plāniem celt jaunu stadionu ar 10 tūkstošiem skatītāju vietu un četriem treniņu laukumiem 2006. gada decembrī paziņoja jaunie FK Ditton īpašnieki ar Krievijas uzņēmēju [[Igors Mališkovs|Igoru Mališkovu]] priekšgalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4989001/fk-daugava-plano-buvet-daugavpili-futbola-stadionu|title=FK «Daugava» plāno būvēt Daugavpilī futbola stadionu|website=Apollo.lv|access-date=2021-08-09|date=2006-12-11|language=lv}}</ref> Jauno stadionu ar 1200 skatītāju ietilpību atklāja 2008. gada 19. jūlijā ar Latvijas valstsvienības spēlētāja un tā brīža kluba direktora [[Aleksandrs Isakovs|Aleksandra Isakova]] atvadu maču. Tika ziņots par ieceri paplašināt tribīnes līdz 5000 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/daugavpils-daugava-stadiona-atklasanas-ietvaros-notiks-aleksandra-isakova-atvadu-spele.d?id=21347608|title=Daugavpils 'Daugava' stadiona atklāšanas ietvaros notiks Aleksandra Isakova atvadu spēle|last=|website=delfi.lv|access-date=2021-08-09|date=2008-07-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/aleksandra-isakova-atvadu-spele/|title=Aleksandra Isakova atvadu spēle|website=[[Sports (žurnāls)|Sporto]]|access-date=2021-08-09|date=2008. gada jūlijs|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809152048/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/aleksandra-isakova-atvadu-spele/}}</ref> Vēlāk stadions paplašināts līdz ~3500 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/daugava-daugavpils/stadion/verein/9828/stadion_id/3278|title=Daugava Daugavpils - Stadium - Daugava|website=www.transfermarkt.com|access-date=2021-08-09|language=en}}</ref> Stadiona izveidē ieguldīja ap miljonu eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavpili-atklas-jaunu-stadionu-153366|title=Daugavpilī atklās jaunu stadionu|website=Dienas Bizness|access-date=2021-08-09|language=lv}}</ref> Pēc Virslīgas licences zaudēšanas klubs vairs nespēja uzturēt stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11022015-daugavpils_daugava_visticamak_vairs_nepas?is_mobile=0|title=Daugavpils "Daugava", visticamāk, vairs nepastāvēs|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2015-02-11|language=lv}}</ref> 2017. gadā stadionu demontēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/6477|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-08-09}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tā vietā atrodas paliekas no padomju laika stadiona celtnes, uz kuras bija uzbūvēta ziemeļu tribīne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=196165.44&y=655475.29&lx=407.0&ly=191.330&l=1%2C8%2C9%2C10%2C13%2C14%2C15%2C40%2C51%2C53%2C54%2C55%2C56%2C57%2C58%2C62%2C63%2C64%2C65%2C66%2C67%2C68%2C69%2C70&zoom=10&basemap=topokarte|title=Stadions LĢIA karšu pārlūkā|website=kartes.lgia.gov.lv|access-date=2021-08-09|archive-date=2023-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20231018221521/https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=196165.44&y=655475.29&lx=407.0&ly=191.330&l=1,8,9,10,13,14,15,40,51,53,54,55,56,57,58,62,63,64,65,66,67,68,69,70&zoom=10&basemap=topokarte}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://www.google.com/maps/place/Daugavas+stadions/@55.8863211,26.4862461,15z/data=!4m5!3m4!1s0x0:0x3dff5bc871e025a0!8m2!3d55.8862934!4d26.486217 Stadions ''Google Maps'' karšu servisā] *[http://sportaregistrs.lv/daugavpils-pilsetas-stadions-daugava-1265 Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu reģistrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809152049/http://sportaregistrs.lv/daugavpils-pilsetas-stadions-daugava-1265 |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} *[https://euro.stades.ch/Daugavpils-1.html Stadiona fotogrāfijas 2009. gadā] {{Sports-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Sports Daugavpilī]] [[Kategorija:Celtnes un būves Daugavpilī]] j1k99l1u87inw2cb0fd9j6rocmn0ek7 0 186250 4464697 3973267 2026-05-06T16:25:53Z ~2026-27593-42 145013 nepareizs teksta links 4464697 wikitext text/x-wiki [[Attēls:A converter free-bass piano-accordion and a Russian bayan.jpg|thumbnail|200px|Akordeons (augšā) un bajāns (apakšā)]] '''Akordeons''' ir mēlīšu tipa [[mūzikas instruments]], kam gaisu pievada ar rokām darbināmas [[plēšas]], un tas atgādina [[kaste|kasti]], kurai vienā pusē ir taustiņi, bet otrajā pusē — pogas. Akordeonu, kuriem abās pusēs ir pogas, sauc par [[bajāns|bajānu]]. Lai gan skaņa no akordeoniem netiek iegūta, pūšot gaisu no mutes, to tomēr pieskaita pie [[Lionels Mesi|pūšamajiem instrumentiem]].<ref name="pūšana"/> [[Attēls:120-button Stradella chart.svg|thumb|Akordeona basa akordu shēma.]] Akordeoniem ir ļoti daudzveidīga basu sistēma: akordeonam var būt 120, 96, 80, 72, 60, 48, 40, 32 un pat 24 basu taustiņi. Atkarībā no basu skaita, tie ir izkārtoti vismaz 4 rindās. {| class="wikitable" |- ! Rinda !! Taustiņu grupas nosaukums |- | 1. rinda || Palīgbasi |- | 2. rinda || Pamatbasi |- | 3. rinda || Mažora akordi |- | 4. rinda || Minora basi |- | 5. rinda || Septakordi |- | 6. rinda || Pamazinātie septakordi |} == Skatīt arī == * [[Harmonikas]] * [[Bandoneons]] == Atsauces == {{atsauces| refs= <ref name="pūšana">{{tīmekļa atsauce | url= http://folklora.lv/muzikas/ermonikas/ | title= Ermoņikas | publisher= foklora.lv | accessdate= 2012-04-24 | language= latviski | archive-date= 2012-07-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20120704011855/http://folklora.lv/muzikas/ermonikas/ }}</ref> }} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pūšamie mūzikas instrumenti]] qo1m3jbndmlu5x55401ub5li78xjyyv 4464698 4464697 2026-05-06T16:26:44Z Saroj 70483 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27593-42|~2026-27593-42]], atjaunoju versiju, ko saglabāja CommonsDelinker 3973267 wikitext text/x-wiki [[Attēls:A converter free-bass piano-accordion and a Russian bayan.jpg|thumbnail|200px|Akordeons (augšā) un bajāns (apakšā)]] '''Akordeons''' ir mēlīšu tipa [[mūzikas instruments]], kam gaisu pievada ar rokām darbināmas [[plēšas]], un tas atgādina [[kaste|kasti]], kurai vienā pusē ir taustiņi, bet otrajā pusē — pogas. Akordeonu, kuriem abās pusēs ir pogas, sauc par [[bajāns|bajānu]]. Lai gan skaņa no akordeoniem netiek iegūta, pūšot gaisu no mutes, to tomēr pieskaita pie [[pūšamais instruments|pūšamajiem instrumentiem]].<ref name="pūšana"/> [[Attēls:120-button Stradella chart.svg|thumb|Akordeona basa akordu shēma.]] Akordeoniem ir ļoti daudzveidīga basu sistēma: akordeonam var būt 120, 96, 80, 72, 60, 48, 40, 32 un pat 24 basu taustiņi. Atkarībā no basu skaita, tie ir izkārtoti vismaz 4 rindās. {| class="wikitable" |- ! Rinda !! Taustiņu grupas nosaukums |- | 1. rinda || Palīgbasi |- | 2. rinda || Pamatbasi |- | 3. rinda || Mažora akordi |- | 4. rinda || Minora basi |- | 5. rinda || Septakordi |- | 6. rinda || Pamazinātie septakordi |} == Skatīt arī == * [[Harmonikas]] * [[Bandoneons]] == Atsauces == {{atsauces| refs= <ref name="pūšana">{{tīmekļa atsauce | url= http://folklora.lv/muzikas/ermonikas/ | title= Ermoņikas | publisher= foklora.lv | accessdate= 2012-04-24 | language= latviski | archive-date= 2012-07-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20120704011855/http://folklora.lv/muzikas/ermonikas/ }}</ref> }} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pūšamie mūzikas instrumenti]] jp80ij5ysodd81lsauuf0n1kq8qoou4 0 194883 4464869 4424401 2026-05-07T07:51:31Z ~2026-27509-90 145035 outdated data as the game has progressed to newer versions 4464869 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | nosaukums = ''Minecraft'' | bilde = [[Attēls:Minecraft logo.svg|200px]] | apraksts = ''Minecraft'' logotips | developer = [[Mojang Studios]] | publisher = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Sony Computer Entertainment]] (Playstation 3) }} | distributor = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Xbox Game Studios]] }} | designer = {{Unbulleted list |[[Markuss Pēšons]] |[[Jenss Bergersteins]] }} | series = | engine = {{Unbulleted list |[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] (Java Edition) |[[C++]] (Bedrock Edition) }} | version = {{Unbulleted list |Java Edition: 1.26.2 ([[2026. gads|2026. gada]] [[9. aprīls|9. aprīlī]]) |Bedrock Edition: 1.21.132 (2026. gada [[8. janvāris|8. janvārī]]) }} | release = {{Unbulleted list |Pirmais izlaidums — 2009. gada 17. maijā |Oficiālais izlaidums — 2011. gada 18. novembrī }} | genre = ''[[Sandbox]]'', ''[[Izdzīvošanas spēle|Izdzīvošana]]'' | modes = {{Unbulleted list |[[Vienspēlētājs režīms]] |[[Daudzspēlētāju režīms]] }} | ratings = | platforms = {{Collapsible list | title = {{Nobold|[[Windows]], [[macOS]], [[Linux]]}} | [[Android]] | [[iOS]] | [[iPadOS]] | [[Xbox 360]] | [[Raspberry Pi]] | [[Windows Phone]] | [[PlayStation 3]] | [[Fire OS]] | [[PlayStation 4]] | [[Xbox One]] | [[PlayStation Vita]] | [[Wii U]] | [[tvOS]] | [[Nintendo Switch]] | [[New Nintendo 3DS]] | [[ChromeOS]] | [[PlayStation 5]] | [[Xbox Series X/S]] }} | media = | requirements = | input = [[tastatūra]], [[datorpele|pele]], [[skārienekrāns|skārienievade]] vai [[spēļu kontrolieris]] (spēļu pierīces) | site = {{URL|http://www.minecraft.net}} | composer = [[C418]] }}'''''Minecraft''''' ir [[Sandbox|smilškastes]] [[videospēle]], kuru izveidojis [[Zviedrija|zviedru]] [[programmētājs]] [[Markuss Pēšons]]. Spēlētāji izpēta proceduāli ģenerētu, praktiski bezgalīgu [[3D|trīsdimensiju]] pasauli, kas sastāv no kubveida blokiem ([[vokselis|vokseļiem]]). Spēlē var iegūt resursus, izgatavot priekšmetus, būvēt konstrukcijas un cīnīties ar monstriem. Pieejami vairāki spēles režīmi, tostarp izdzīvošanas un radošais režīms. Spēles izstrāde sākās 2009. gadā, un tā tika oficiāli izlaista 2011. gada 18. novembrī. Sākotnēji to publicēja Pēšona dibinātais uzņēmums ''[[Mojang Studios]]'', taču 2014. gadā ''[[Microsoft]]'' iegādājās ''Mojang'' par 2,5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2014/09/15/microsoft-apstiprina-popularas-videospeles-minecraft-iegadi/|title=Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi|website=Kursors.lv|access-date=2026-01-25|date=2014-09-15|language=lv-LV}}</ref> Pēc pilnās versijas iznākšanas spēles galvenā izstrādātāja lomu pārņēma [[Jenss Bergensteins]] ({{val|sv|Jens Peder Bergensten}}). Šobrīd spēle ir pieejama gandrīz visās populārajās platformās, tostarp [[Personālais dators|personālajos datoros]], [[Mobilais telefons|mobilajās ierīcēs]] un [[Spēļu konsole|spēļu konsolēs]]. ''Minecraft'' ir visu laiku pārdotākā videospēle — pārdoti vairāk nekā 350 miljoni eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/best-selling-video-game|title=Best-selling videogame|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Spēle ir ietekmējusi videospēļu industriju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras fenomenu, iedvesmojot neskaitāmas modifikācijas, ''[[YouTube]]'' saturu — 2021. gadā spēles saturs sasniedza 1 triljonu skatījumu platformā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-the-most-watched-game-on-youtube-passes-1-trillion-views/|title=Minecraft, the most-watched game on YouTube, passes 1 trillion views|last=published|first=Jordan Gerblick|website=GamesRadar+|access-date=2026-01-25|date=2021-12-15|language=en}}</ref> — un izglītības iniciatīvas: ''Minecraft Education'' tiek izmantota vairāk nekā 40 000 skolu sistēmās 140 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.minecraft.net/en-us|title=Get Minecraft for Your Classroom {{!}} Minecraft Education|language=en}}</ref> 2025. gadā iznāca spēlē balstīta filma — ''[[Minecraft filma]]''. == Spēļu gaita == [[Attēls:Markus Persson at GDC 2011.jpg|thumb|Veidotājs '''Minecraft''' [[Markuss Pēšons]] konferencē [[Game Developers Conference]] [[2011. gads|2011. gadā]]]] [[Attēls:@jeb talking at the modders panel @ MineCon 2012.jpg|thumb|Galvenais spēles izstrādātājs [[Jenss Bergenstens]] (pa kreisi) uzstājas ar lekciju modifikāciju veidotāju seminārā ietvaros '''Minecon 2012'''.]] === Spēles režīmi === ''Minecraft'' ir pieejami vairāki režīmi, no kuriem vienu izvēlas spēles sākumā. Katrs režīms piedāvā atšķirīgu spēles pieredzi. ==== Izdzīvošanas režīms ==== Izdzīvošanas režīmā ({{val|en|survival mode}}) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koksne un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa monstri parādās tumšākās vietās noteiktā attālumā no spēlētāja. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi.<ref name="režīmi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/game_modes.php|title=Game Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/speles/Minecraft/327992|title=Minecraft|website=Spoki|access-date=2022-01-27|language=lv}}</ref> Šajā režīmā ir [[veselības josla]], ko samazina monstru uzbrukumi, kritieni, slīkšana, iekļūšana lavā, nosmakšana, bads un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēlē atrodamo pārtiku, izņemot mierīgāko sarežģītības līmeni. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/health_food_experience.php|title=Health, Food, and Experience in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad izvēlēts mierīgākais sarežģītības līmenis.<ref name="grūtības pakāpe">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/difficulty.php|title=Difficulty Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Spēlētāji var izgatavot dažādus priekšmetus: bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, ar kuriem var nogalināt monstrus un dzīvniekus; instrumentus, kas ļauj ātrāk iznīcināt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi atkarībā no izmantotā izgatavošanas materiāla — augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī izmantot krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/block-week-furnace|title=Block of the Week: Furnace|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2017-09-15|language=en-US}}</ref> Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciematu iedzīvotājiem ([[NPC]]), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā [[Smaragds|smaragdi]] kalpo kā valūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/village---pillage-out-java-|title=Village & Pillage out today on Java|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-04-22|language=en-US}}</ref> Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēles iestatījumi nav mainīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dummies.com/article/home-auto-hobbies/games/online-games/minecraft/using-the-minecraft-inventory-and-crafting-grid-210062|title=dummies - Learning Made Easy|website=www.dummies.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir vieta, kur viņi pirmo reizi ienāca spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, jāizmanto gulta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/taking-inventory--bed|title=Taking Inventory: Bed|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-07-05|language=en-US}}</ref> vai atdzimšanas [[enkurs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-respawn-anchor/|title=Minecraft Respawn Anchor - how to get one and set your spawn point in the Nether|last=published|first=Ford James|website=gamesradar|access-date=2022-01-27|date=2021-11-03|language=en}}</ref> Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs tos savāc 5 minūšu laikā — pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai apburtu darbarīkus, bruņas un ieročus. Apburtiem priekšmetiem piemīt spēcīgāka veiktspēja, lielāka izturība vai citi īpaši efekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments|title=Minecraft - List of Enchantments|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127171355/https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments}}</ref> ==== Nežēlīgais režīms ==== Nežēlīgais režīms ({{val|en|hardcore mode}}) ir izdzīvošanas režīma variācija ar maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs mirst nežēlīgajā režīmā, viņš nevar turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/minecraft-hardcore-mode-teased-when-you-die-the-world-dies-with-you/|title=Minecraft hardcore mode teased. When you die, the world dies with you|work=PC Gamer|access-date=2022-01-27|date=2011-09-23|last=published|first=Tom Senior|language=en}}</ref> Sākotnēji nežēlīgais režīms bija pieejams tikai ''Java Edition'' versijā<ref name="režīmi"/>, bet 2024. gada oktobrī tas tika pievienots arī ''Bedrock Edition'' versijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/hardcore-mode-bedrock-edition|title=Hardcore mode for Bedrock Edition|website=Minecraft|date=2024-04-05|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.windowscentral.com/gaming/minecraft/minecraft-bundles-of-bravery-update|title=Minecraft: Bedrock Edition finally has Hardcore Mode|website=Windows Central|date=2024-10-22|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> ==== Radošais režīms ==== Radošajā režīmā ({{val|en|creative mode}}) spēlētājiem ir pieeja visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un viņa tēls nav pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms ļauj spēlētājiem koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju celtniecību.<ref name="režīmi"/> ==== Piedzīvojumu režīms ==== Piedzīvojumu režīms ({{val|en|adventure mode}}) ir izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, taču ar dažādiem ierobežojumiem, ko nosaka kartes autors — piemēram, spēlētājam var būt liegts lidot vai iznīcināt blokus.<ref name="režīmi"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-updates-with-adventure-mode|title=Minecraft Updates To 1.3 With Adventure Mode, Trading|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-08-01|last=Walker|first=John|language=en}}</ref> Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-1-3-adding-lan-adventure-mode-in-august|title=Minecraft 1.3 Adding LAN, Adventure Mode In August|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-07-06|last=Grayson|first=Nathan|language=en}}</ref> ==== Skatītāja režīms ==== Skatītāja režīmā ({{val|en|spectator mode}}) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši tajā neiesaistoties. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem. Šajā režīmā nav inventāra, tācu var teleportēties pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatpunkta. Šo režīmu nevar izvēlēties, veidojot jaunu pasauli, — to var aktivizēt tikai ar komandu <code>/gamemode spectator</code>. Skatītāja režīms pirmo reizi parādījās ''Java Edition'' versijā 1.8<ref name="režīmi"/>, bet ''Bedrock Edition'' versijā tas tika pievienots 2022. gadā ar atjauninājumu 1.19.50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/1-19-50-update-available-bedrock|title=1.19.50 Update Available on Bedrock|website=Minecraft|date=2022-11-29|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> == Izstrāde == {{Izlaišanas gada hronoloģija | title = Java Edition atjauninājumu izlaišanas grafiks | range1 = 2009–2011 | range2 = 2011–2025 | range3 = 2026 | range4 = TBA | range1_color = red | range2_color = #0BDA51 #228B22 | range3_color = Gold | range4_color = #333 | 2009a = Pre-Classic | 2009b = Classic | 2009c = Survival Test | 2010a = Indev | 2010b = Infdev | 2010c = Alpha | 2010d = Beta | 2011a = Beta | 2011b = 1.0: "Adventure Update" | 2012a = 1.1 | 2012b = 1.2 | 2012c = 1.3 | 2012d = 1.4: "Pretty Scary Update" | 2013a = 1.5: "Redstone Update" | 2013b = 1.6: "Horse Update" | 2013c = 1.7: "The Update that Changed the World" | 2014 = 1.8: "Bountiful Update" | 2016a = 1.9: "Combat Update" | 2016b = 1.10: "Frostburn Update" | 2016c = 1.11: "Exploration Update" | 2017 = 1.12: "World of Color Update" | 2018 = 1.13: "Update Aquatic" | 2019a = 1.14: "Village & Pillage" | 2019b = 1.15: "Buzzy Bees" | 2020 = 1.16: "Nether Update" | 2021a = 1.17: "Caves & Cliffs: Part I" | 2021b = 1.18: "Caves & Cliffs: Part II" | 2022 = 1.19: "The Wild Update" | 2023a = 1.20: "Trails & Tales" | 2023b = 1.20.3: "Bats and Pots" | 2024a = 1.20.5: "Armored Paws" | 2024b = 1.21: "Tricky Trials" | 2024c = 1.21.2: "Bundles of Bravery" | 2024d = 1.21.4: "The Garden Awakens" | 2025a = 1.21.5: "Spring to Life" | 2025b = 1.21.6: "Chase the Skies" | 2025c = 1.21.9: "The Copper Age" | 2025d = 1.21.11: "Mounts of Mayhem" | 2026 = 26.1 }} Sākotnējais ''Minecraft'' izdevums, kas tagad pazīstams kā ''Java Edition'', pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā izstrādes versija ''TIGSource'' forumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.tigsource.com/index.php?topic=6273.0|title=Minecraft (alpha)|website=forums.tigsource.com|access-date=2022-11-08}}</ref> Pēšons atjaunināja spēli, pamatojoties uz forumu lietotāju atsauksmēm.<ref name="Changing the game">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/changing-the-game|title=Changing the game: how Notch made Minecraft a cult hit|work=Wired UK|access-date=2022-11-08|last=Nast|first=Condé|issn=1357-0978|language=en-GB}}</ref> Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par ''Classic'' versiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up|title=The Word of Notch — The server is back up!|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2021-06-20|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620024927/https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up}}</ref> 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - ''Survival Test'', ''Indev'' un ''Infdev''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php|title=Gamasutra - News - Interview: Markus 'Notch' Persson Talks Making Minecraft|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2010-05-09|archive-date=2010-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100509113422/http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php}}</ref> Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu ''Alpha'' tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu ''Minecraft'' izstrādi, Pēšons nodibināja videospēļu uzņēmumu ''Mojang''. ''Mojang'' līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsērs ({{val|sv|Jakob Porsér}}) un Karls Mannehs ({{val|sv|Carl Manneh}}).<ref name="Changing the game"/> 2010. gada 11. decembrī Pēšons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta ''Minecraft'' beta testēšanas fāze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010|title=The Word of Notch — Minecraft Beta: December 20, 2010|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2019-02-06|archive-date=2019-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20190206183106/https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010}}</ref> 2011. gada 18. novembrī ''Mojang'' pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju. Pilnās ''Minecraft'' (''Java Edition'') versijas izstrāde sākās [[2011. gads|2011. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] un turpinās līdz šodienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par pabeigtu, — tai ir noslēgums, un tā gatava apskatei un novērtēšanai. Katru gadu līdz 2023. gadam ''Minecraft'' izstrādātāji uzlabo spēli ar lieliem atjauninājumiem. Versiju numerācija sekoja shēmai 1.X, sākot no 1.0 līdz 1.20. Lai uzlabotu kļūdas, tiek izlaisti nelieli atjauninājumi ({{val|en|minor updates}}), piemēram, 1.20.<u>2</u>. 2024. gada septembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par izmaiņām ''Minecraft'' izstrādes ciklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/the-future-of-minecrafts-development|title=The future of Minecraft's development|website=Minecraft.net|date=2024-09-08|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Viena liela gada atjauninājuma vietā tagad tiek izlaisti biežāki, mazāki satura izlaidumi, saukti par ''spēles izlaidumiem'' ({{val|en|game drops}}). Šie izlaidumi atšķiras pēc apjoma un tiek izlaisti vairākas reizes gadā, lai nodrošinātu biežāku jauna satura piegādi spēlētājiem. Pirmie spēles izlaidumi tika izlaisti eksperimentāli — 2023. gada decembrī tika veiktas vizuālas izmaiņas sikspārņiem un dekoratīvie podi kļuva par funkcionāliem krātuves konteineriem (''1.20.3: "Bats and Pots"''). 2025. gada decembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par jaunu versiju numerācijas sistēmu, kas stājas spēkā no 2026. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/minecraft-new-version-numbering-system|title=Minecraft's new version numbering system|website=Minecraft.net|date=2025-12-02|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Iepriekšējās 1.X numerācijas vietā versijas tagad tiek numurētas pēc gada formātā "GG.I.L" (piemēram, 26.1.1): * GG — divzīmju gada skaitlis (piemēram, 26 = 2026. gads), * I — izlaiduma kārtas numurs attiecīgajā gadā, * L — labojuma numurs konkrētajam izlaidumam. ''Bedrock Edition'' versijas izmanto formātu "GG.I0" (piemēram, 26.10) galvenajiem izlaidumiem, kur otrais cipars ir izlaiduma numurs reizināts ar 10. Labojumi tiek numurēti secīgi (26.11, 26.12 utt.). Starp spēles izlaidumiem ''Bedrock Edition'' var saņemt arī atsevišķus platformas izlaidumus. Šī sistēma tika ieviesta, lai labāk atspoguļotu jauno spēles izlaidumu stratēģiju un atvieglotu izstrādātājiem un spēlētājiem izprast, kurš izlaidums ir kurš. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} *[https://classic.minecraft.net/ Minecraft Classic] {{datorspēle-aizmetnis}} {{Xbox Game Studios}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Minecraft]] [[Kategorija:Xbox 360 spēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Vienspēlētāju režīms spēles]] [[Kategorija:Daudzspēlētāju režims spēles]] [[Kategorija:PlayStation Vita spēles]] [[Kategorija:PlayStation 3 spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Macintosh spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:Linux spēles]] [[Kategorija:2009. gada videospēles]] 8bro9amccjt302g96demukhz8ex2o49 4464870 4464869 2026-05-07T07:55:58Z ~2026-27509-90 145035 outdated data pls take care of this bullshit 4464870 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | nosaukums = ''Minecraft'' | bilde = [[Attēls:Minecraft logo.svg|200px]] | apraksts = ''Minecraft'' logotips | developer = [[Mojang Studios]] | publisher = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Sony Computer Entertainment]] (Playstation 3) }} | distributor = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Xbox Game Studios]] }} | designer = {{Unbulleted list |[[Markuss Pēšons]] |[[Jenss Bergersteins]] }} | series = | engine = {{Unbulleted list |[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] (Java Edition) |[[C++]] (Bedrock Edition) }} | version = {{Unbulleted list |Java Edition: 1.26.2 ([[2026. gads|2026. gada]] [[9. aprīls|9. aprīlī]]) |Bedrock Edition: 1.21.132 (2026. gada [[8. janvāris|8. janvārī]]) }} | release = {{Unbulleted list |Pirmais izlaidums — 2009. gada 17. maijā |Oficiālais izlaidums — 2011. gada 18. novembrī }} | genre = ''[[Sandbox]]'', ''[[Izdzīvošanas spēle|Izdzīvošana]]'' | modes = {{Unbulleted list |[[Vienspēlētājs režīms]] |[[Daudzspēlētāju režīms]] }} | ratings = | platforms = {{Collapsible list | title = {{Nobold|[[Windows]], [[macOS]], [[Linux]]}} | [[Android]] | [[iOS]] | [[iPadOS]] | [[Xbox 360]] | [[Raspberry Pi]] | [[Windows Phone]] | [[PlayStation 3]] | [[Fire OS]] | [[PlayStation 4]] | [[Xbox One]] | [[PlayStation Vita]] | [[Wii U]] | [[tvOS]] | [[Nintendo Switch]] | [[New Nintendo 3DS]] | [[ChromeOS]] | [[PlayStation 5]] | [[Xbox Series X/S]] }} | media = | requirements = | input = [[tastatūra]], [[datorpele|pele]], [[skārienekrāns|skārienievade]] vai [[spēļu kontrolieris]] (spēļu pierīces) | site = {{URL|http://www.minecraft.net}} | composer = [[C418]] }}'''''Minecraft''''' ir [[Sandbox|smilškastes]] [[videospēle]], kuru izveidojis [[Zviedrija|zviedru]] [[programmētājs]] [[Markuss Pēšons]]. Spēlētāji izpēta proceduāli ģenerētu, praktiski bezgalīgu [[3D|trīsdimensiju]] pasauli, kas sastāv no kubveida blokiem ([[vokselis|vokseļiem]]). Spēlē var iegūt resursus, izgatavot priekšmetus, būvēt konstrukcijas un cīnīties ar monstriem. Pieejami vairāki spēles režīmi, tostarp izdzīvošanas un radošais režīms. Spēles izstrāde sākās 2009. gadā, un tā tika oficiāli izlaista 2011. gada 18. novembrī. Sākotnēji to publicēja Pēšona dibinātais uzņēmums ''[[Mojang Studios]]'', taču 2014. gadā ''[[Microsoft]]'' iegādājās ''Mojang'' par 2,5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2014/09/15/microsoft-apstiprina-popularas-videospeles-minecraft-iegadi/|title=Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi|website=Kursors.lv|access-date=2026-01-25|date=2014-09-15|language=lv-LV}}</ref> Pēc pilnās versijas iznākšanas spēles galvenā izstrādātāja lomu pārņēma [[Jenss Bergensteins]] ({{val|sv|Jens Peder Bergensten}}). Šobrīd spēle ir pieejama gandrīz visās populārajās platformās, tostarp [[Personālais dators|personālajos datoros]], [[Mobilais telefons|mobilajās ierīcēs]] un [[Spēļu konsole|spēļu konsolēs]]. ''Minecraft'' ir visu laiku pārdotākā videospēle — pārdoti vairāk nekā 350 miljoni eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/best-selling-video-game|title=Best-selling videogame|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Spēle ir ietekmējusi videospēļu industriju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras fenomenu, iedvesmojot neskaitāmas modifikācijas, ''[[YouTube]]'' saturu — 2021. gadā spēles saturs sasniedza 1 triljonu skatījumu platformā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-the-most-watched-game-on-youtube-passes-1-trillion-views/|title=Minecraft, the most-watched game on YouTube, passes 1 trillion views|last=published|first=Jordan Gerblick|website=GamesRadar+|access-date=2026-01-25|date=2021-12-15|language=en}}</ref> — un izglītības iniciatīvas: ''Minecraft Education'' tiek izmantota vairāk nekā 40 000 skolu sistēmās 140 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.minecraft.net/en-us|title=Get Minecraft for Your Classroom {{!}} Minecraft Education|language=en}}</ref> 2025. gadā iznāca spēlē balstīta filma — ''[[Minecraft filma]]''. == Spēļu gaita == [[Attēls:Markus Persson at GDC 2011.jpg|thumb|Veidotājs '''Minecraft''' [[Markuss Pēšons]] konferencē [[Game Developers Conference]] [[2011. gads|2011. gadā]]]] [[Attēls:@jeb talking at the modders panel @ MineCon 2012.jpg|thumb|Galvenais spēles izstrādātājs [[Jenss Bergenstens]] (pa kreisi) uzstājas ar lekciju modifikāciju veidotāju seminārā ietvaros '''Minecon 2012'''.]] === Spēles režīmi === ''Minecraft'' ir pieejami vairāki režīmi, no kuriem vienu izvēlas spēles sākumā. Katrs režīms piedāvā atšķirīgu spēles pieredzi. ==== Izdzīvošanas režīms ==== Izdzīvošanas režīmā ({{val|en|survival mode}}) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koksne un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa monstri parādās tumšākās vietās noteiktā attālumā no spēlētāja. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi.<ref name="režīmi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/game_modes.php|title=Game Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/speles/Minecraft/327992|title=Minecraft|website=Spoki|access-date=2022-01-27|language=lv}}</ref> Šajā režīmā ir [[veselības josla]], ko samazina monstru uzbrukumi, kritieni, slīkšana, iekļūšana lavā, nosmakšana, bads un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēlē atrodamo pārtiku, izņemot mierīgāko sarežģītības līmeni. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/health_food_experience.php|title=Health, Food, and Experience in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad izvēlēts mierīgākais sarežģītības līmenis.<ref name="grūtības pakāpe">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/difficulty.php|title=Difficulty Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Spēlētāji var izgatavot dažādus priekšmetus: bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, ar kuriem var nogalināt monstrus un dzīvniekus; instrumentus, kas ļauj ātrāk iznīcināt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi atkarībā no izmantotā izgatavošanas materiāla — augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī izmantot krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/block-week-furnace|title=Block of the Week: Furnace|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2017-09-15|language=en-US}}</ref> Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciematu iedzīvotājiem ([[NPC]]), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā [[Smaragds|smaragdi]] kalpo kā valūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/village---pillage-out-java-|title=Village & Pillage out today on Java|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-04-22|language=en-US}}</ref> Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēles iestatījumi nav mainīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dummies.com/article/home-auto-hobbies/games/online-games/minecraft/using-the-minecraft-inventory-and-crafting-grid-210062|title=dummies - Learning Made Easy|website=www.dummies.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir vieta, kur viņi pirmo reizi ienāca spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, jāizmanto gulta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/taking-inventory--bed|title=Taking Inventory: Bed|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-07-05|language=en-US}}</ref> vai atdzimšanas [[enkurs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-respawn-anchor/|title=Minecraft Respawn Anchor - how to get one and set your spawn point in the Nether|last=published|first=Ford James|website=gamesradar|access-date=2022-01-27|date=2021-11-03|language=en}}</ref> Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs tos savāc 5 minūšu laikā — pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai apburtu darbarīkus, bruņas un ieročus. Apburtiem priekšmetiem piemīt spēcīgāka veiktspēja, lielāka izturība vai citi īpaši efekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments|title=Minecraft - List of Enchantments|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127171355/https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments}}</ref> ==== Nežēlīgais režīms ==== Nežēlīgais režīms ({{val|en|hardcore mode}}) ir izdzīvošanas režīma variācija ar maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs mirst nežēlīgajā režīmā, viņš nevar turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/minecraft-hardcore-mode-teased-when-you-die-the-world-dies-with-you/|title=Minecraft hardcore mode teased. When you die, the world dies with you|work=PC Gamer|access-date=2022-01-27|date=2011-09-23|last=published|first=Tom Senior|language=en}}</ref> Sākotnēji nežēlīgais režīms bija pieejams tikai ''Java Edition'' versijā<ref name="režīmi"/>, bet 2024. gada oktobrī tas tika pievienots arī ''Bedrock Edition'' versijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/hardcore-mode-bedrock-edition|title=Hardcore mode for Bedrock Edition|website=Minecraft|date=2024-04-05|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.windowscentral.com/gaming/minecraft/minecraft-bundles-of-bravery-update|title=Minecraft: Bedrock Edition finally has Hardcore Mode|website=Windows Central|date=2024-10-22|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> ==== Radošais režīms ==== Radošajā režīmā ({{val|en|creative mode}}) spēlētājiem ir pieeja visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un viņa tēls nav pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms ļauj spēlētājiem koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju celtniecību.<ref name="režīmi"/> ==== Piedzīvojumu režīms ==== Piedzīvojumu režīms ({{val|en|adventure mode}}) ir izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, taču ar dažādiem ierobežojumiem, ko nosaka kartes autors — piemēram, spēlētājam var būt liegts lidot vai iznīcināt blokus.<ref name="režīmi"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-updates-with-adventure-mode|title=Minecraft Updates To 1.3 With Adventure Mode, Trading|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-08-01|last=Walker|first=John|language=en}}</ref> Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-1-3-adding-lan-adventure-mode-in-august|title=Minecraft 1.3 Adding LAN, Adventure Mode In August|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-07-06|last=Grayson|first=Nathan|language=en}}</ref> ==== Skatītāja režīms ==== Skatītāja režīmā ({{val|en|spectator mode}}) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši tajā neiesaistoties. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem. Šajā režīmā nav inventāra, tācu var teleportēties pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatpunkta. Šo režīmu nevar izvēlēties, veidojot jaunu pasauli, — to var aktivizēt tikai ar komandu <code>/gamemode spectator</code>. Skatītāja režīms pirmo reizi parādījās ''Java Edition'' versijā 1.8<ref name="režīmi"/>, bet ''Bedrock Edition'' versijā tas tika pievienots 2022. gadā ar atjauninājumu 1.19.50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/1-19-50-update-available-bedrock|title=1.19.50 Update Available on Bedrock|website=Minecraft|date=2022-11-29|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> == Izstrāde == {{Izlaišanas gada hronoloģija | title = Java Edition atjauninājumu izlaišanas grafiks | range1 = 2009–2011 | range2 = 2011–2025 | range3 = 2026 | range4 = TBA | range1_color = red | range2_color = #0BDA51 #228B22 | range3_color = Gold | range4_color = #333 | 2009a = Pre-Classic | 2009b = Classic | 2009c = Survival Test | 2010a = Indev | 2010b = Infdev | 2010c = Alpha | 2010d = Beta | 2011a = Beta | 2011b = 1.0: "Adventure Update" | 2012a = 1.1 | 2012b = 1.2 | 2012c = 1.3 | 2012d = 1.4: "Pretty Scary Update" | 2013a = 1.5: "Redstone Update" | 2013b = 1.6: "Horse Update" | 2013c = 1.7: "The Update that Changed the World" | 2014 = 1.8: "Bountiful Update" | 2016a = 1.9: "Combat Update" | 2016b = 1.10: "Frostburn Update" | 2016c = 1.11: "Exploration Update" | 2017 = 1.12: "World of Color Update" | 2018 = 1.13: "Update Aquatic" | 2019a = 1.14: "Village & Pillage" | 2019b = 1.15: "Buzzy Bees" | 2020 = 1.16: "Nether Update" | 2021a = 1.17: "Caves & Cliffs: Part I" | 2021b = 1.18: "Caves & Cliffs: Part II" | 2022 = 1.19: "The Wild Update" | 2023a = 1.20: "Trails & Tales" | 2023b = 1.20.3: "Bats and Pots" | 2024a = 1.20.5: "Armored Paws" | 2024b = 1.21: "Tricky Trials" | 2024c = 1.21.2: "Bundles of Bravery" | 2024d = 1.21.4: "The Garden Awakens" | 2025a = 1.21.5: "Spring to Life" | 2025b = 1.21.6: "Chase the Skies" | 2025c = 1.21.9: "The Copper Age" | 2025d = 1.21.11: "Mounts of Mayhem" | 2026 = 26.1: "The Tiny Takeover" }} Sākotnējais ''Minecraft'' izdevums, kas tagad pazīstams kā ''Java Edition'', pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā izstrādes versija ''TIGSource'' forumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.tigsource.com/index.php?topic=6273.0|title=Minecraft (alpha)|website=forums.tigsource.com|access-date=2022-11-08}}</ref> Pēšons atjaunināja spēli, pamatojoties uz forumu lietotāju atsauksmēm.<ref name="Changing the game">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/changing-the-game|title=Changing the game: how Notch made Minecraft a cult hit|work=Wired UK|access-date=2022-11-08|last=Nast|first=Condé|issn=1357-0978|language=en-GB}}</ref> Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par ''Classic'' versiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up|title=The Word of Notch — The server is back up!|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2021-06-20|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620024927/https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up}}</ref> 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - ''Survival Test'', ''Indev'' un ''Infdev''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php|title=Gamasutra - News - Interview: Markus 'Notch' Persson Talks Making Minecraft|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2010-05-09|archive-date=2010-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100509113422/http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php}}</ref> Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu ''Alpha'' tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu ''Minecraft'' izstrādi, Pēšons nodibināja videospēļu uzņēmumu ''Mojang''. ''Mojang'' līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsērs ({{val|sv|Jakob Porsér}}) un Karls Mannehs ({{val|sv|Carl Manneh}}).<ref name="Changing the game"/> 2010. gada 11. decembrī Pēšons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta ''Minecraft'' beta testēšanas fāze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010|title=The Word of Notch — Minecraft Beta: December 20, 2010|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2019-02-06|archive-date=2019-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20190206183106/https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010}}</ref> 2011. gada 18. novembrī ''Mojang'' pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju. Pilnās ''Minecraft'' (''Java Edition'') versijas izstrāde sākās [[2011. gads|2011. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] un turpinās līdz šodienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par pabeigtu, — tai ir noslēgums, un tā gatava apskatei un novērtēšanai. Katru gadu līdz 2023. gadam ''Minecraft'' izstrādātāji uzlabo spēli ar lieliem atjauninājumiem. Versiju numerācija sekoja shēmai 1.X, sākot no 1.0 līdz 1.20. Lai uzlabotu kļūdas, tiek izlaisti nelieli atjauninājumi ({{val|en|minor updates}}), piemēram, 1.20.<u>2</u>. 2024. gada septembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par izmaiņām ''Minecraft'' izstrādes ciklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/the-future-of-minecrafts-development|title=The future of Minecraft's development|website=Minecraft.net|date=2024-09-08|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Viena liela gada atjauninājuma vietā tagad tiek izlaisti biežāki, mazāki satura izlaidumi, saukti par ''spēles izlaidumiem'' ({{val|en|game drops}}). Šie izlaidumi atšķiras pēc apjoma un tiek izlaisti vairākas reizes gadā, lai nodrošinātu biežāku jauna satura piegādi spēlētājiem. Pirmie spēles izlaidumi tika izlaisti eksperimentāli — 2023. gada decembrī tika veiktas vizuālas izmaiņas sikspārņiem un dekoratīvie podi kļuva par funkcionāliem krātuves konteineriem (''1.20.3: "Bats and Pots"''). 2025. gada decembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par jaunu versiju numerācijas sistēmu, kas stājas spēkā no 2026. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/minecraft-new-version-numbering-system|title=Minecraft's new version numbering system|website=Minecraft.net|date=2025-12-02|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Iepriekšējās 1.X numerācijas vietā versijas tagad tiek numurētas pēc gada formātā "GG.I.L" (piemēram, 26.1.1): * GG — divzīmju gada skaitlis (piemēram, 26 = 2026. gads), * I — izlaiduma kārtas numurs attiecīgajā gadā, * L — labojuma numurs konkrētajam izlaidumam. ''Bedrock Edition'' versijas izmanto formātu "GG.I0" (piemēram, 26.10) galvenajiem izlaidumiem, kur otrais cipars ir izlaiduma numurs reizināts ar 10. Labojumi tiek numurēti secīgi (26.11, 26.12 utt.). Starp spēles izlaidumiem ''Bedrock Edition'' var saņemt arī atsevišķus platformas izlaidumus. Šī sistēma tika ieviesta, lai labāk atspoguļotu jauno spēles izlaidumu stratēģiju un atvieglotu izstrādātājiem un spēlētājiem izprast, kurš izlaidums ir kurš. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} *[https://classic.minecraft.net/ Minecraft Classic] {{datorspēle-aizmetnis}} {{Xbox Game Studios}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Minecraft]] [[Kategorija:Xbox 360 spēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Vienspēlētāju režīms spēles]] [[Kategorija:Daudzspēlētāju režims spēles]] [[Kategorija:PlayStation Vita spēles]] [[Kategorija:PlayStation 3 spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Macintosh spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:Linux spēles]] [[Kategorija:2009. gada videospēles]] 6y54vc6kcoa68be8121zzodsly2ms0f 4464871 4464870 2026-05-07T07:58:09Z ~2026-27509-90 145035 uhhh outdated data uhhh 4464871 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | nosaukums = ''Minecraft'' | bilde = [[Attēls:Minecraft logo.svg|200px]] | apraksts = ''Minecraft'' logotips | developer = [[Mojang Studios]] | publisher = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Sony Computer Entertainment]] (Playstation 3) }} | distributor = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Xbox Game Studios]] }} | designer = {{Unbulleted list |[[Markuss Pēšons]] |[[Jenss Bergersteins]] }} | series = | engine = {{Unbulleted list |[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] (Java Edition) |[[C++]] (Bedrock Edition) }} | version = {{Unbulleted list |Java Edition: 1.26.2 ([[2026. gads|2026. gada]] [[9. aprīls|9. aprīlī]]) |Bedrock Edition: 1.21.132 (2026. gada [[8. janvāris|8. janvārī]]) }} | release = {{Unbulleted list |Pirmais izlaidums — 2009. gada 17. maijā |Oficiālais izlaidums — 2011. gada 18. novembrī }} | genre = ''[[Sandbox]]'', ''[[Izdzīvošanas spēle|Izdzīvošana]]'' | modes = {{Unbulleted list |[[Vienspēlētājs režīms]] |[[Daudzspēlētāju režīms]] }} | ratings = | platforms = {{Collapsible list | title = {{Nobold|[[Windows]], [[macOS]], [[Linux]]}} | [[Android]] | [[iOS]] | [[iPadOS]] | [[Xbox 360]] | [[Raspberry Pi]] | [[Windows Phone]] | [[PlayStation 3]] | [[Fire OS]] | [[PlayStation 4]] | [[Xbox One]] | [[PlayStation Vita]] | [[Wii U]] | [[tvOS]] | [[Nintendo Switch]] | [[New Nintendo 3DS]] | [[ChromeOS]] | [[PlayStation 5]] | [[Xbox Series X/S]] }} | media = | requirements = | input = [[tastatūra]], [[datorpele|pele]], [[skārienekrāns|skārienievade]] vai [[spēļu kontrolieris]] (spēļu pierīces) | site = {{URL|http://www.minecraft.net}} | composer = [[C418]] }}'''''Minecraft''''' ir [[Sandbox|smilškastes]] [[videospēle]], kuru izveidojis [[Zviedrija|zviedru]] [[programmētājs]] [[Markuss Pēšons]]. Spēlētāji izpēta proceduāli ģenerētu, praktiski bezgalīgu [[3D|trīsdimensiju]] pasauli, kas sastāv no kubveida blokiem ([[vokselis|vokseļiem]]). Spēlē var iegūt resursus, izgatavot priekšmetus, būvēt konstrukcijas un cīnīties ar monstriem. Pieejami vairāki spēles režīmi, tostarp izdzīvošanas un radošais režīms. Spēles izstrāde sākās 2009. gadā, un tā tika oficiāli izlaista 2011. gada 18. novembrī. Sākotnēji to publicēja Pēšona dibinātais uzņēmums ''[[Mojang Studios]]'', taču 2014. gadā ''[[Microsoft]]'' iegādājās ''Mojang'' par 2,5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2014/09/15/microsoft-apstiprina-popularas-videospeles-minecraft-iegadi/|title=Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi|website=Kursors.lv|access-date=2026-01-25|date=2014-09-15|language=lv-LV}}</ref> Pēc pilnās versijas iznākšanas spēles galvenā izstrādātāja lomu pārņēma [[Jenss Bergensteins]] ({{val|sv|Jens Peder Bergensten}}). Šobrīd spēle ir pieejama gandrīz visās populārajās platformās, tostarp [[Personālais dators|personālajos datoros]], [[Mobilais telefons|mobilajās ierīcēs]] un [[Spēļu konsole|spēļu konsolēs]]. ''Minecraft'' ir visu laiku pārdotākā videospēle — pārdoti vairāk nekā 350 miljoni eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/best-selling-video-game|title=Best-selling videogame|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Spēle ir ietekmējusi videospēļu industriju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras fenomenu, iedvesmojot neskaitāmas modifikācijas, ''[[YouTube]]'' saturu — 2021. gadā spēles saturs sasniedza 1 triljonu skatījumu platformā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-the-most-watched-game-on-youtube-passes-1-trillion-views/|title=Minecraft, the most-watched game on YouTube, passes 1 trillion views|last=published|first=Jordan Gerblick|website=GamesRadar+|access-date=2026-01-25|date=2021-12-15|language=en}}</ref> — un izglītības iniciatīvas: ''Minecraft Education'' tiek izmantota vairāk nekā 40 000 skolu sistēmās 140 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.minecraft.net/en-us|title=Get Minecraft for Your Classroom {{!}} Minecraft Education|language=en}}</ref> 2025. gadā iznāca spēlē balstīta filma — ''[[Minecraft filma]]''. == Spēļu gaita == [[Attēls:Markus Persson at GDC 2011.jpg|thumb|Veidotājs '''Minecraft''' [[Markuss Pēšons]] konferencē [[Game Developers Conference]] [[2011. gads|2011. gadā]]]] [[Attēls:@jeb talking at the modders panel @ MineCon 2012.jpg|thumb|Galvenais spēles izstrādātājs [[Jenss Bergenstens]] (pa kreisi) uzstājas ar lekciju modifikāciju veidotāju seminārā ietvaros '''Minecon 2012'''.]] === Spēles režīmi === ''Minecraft'' ir pieejami vairāki režīmi, no kuriem vienu izvēlas spēles sākumā. Katrs režīms piedāvā atšķirīgu spēles pieredzi. ==== Izdzīvošanas režīms ==== Izdzīvošanas režīmā ({{val|en|survival mode}}) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koksne un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa monstri parādās tumšākās vietās noteiktā attālumā no spēlētāja. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi.<ref name="režīmi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/game_modes.php|title=Game Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/speles/Minecraft/327992|title=Minecraft|website=Spoki|access-date=2022-01-27|language=lv}}</ref> Šajā režīmā ir [[veselības josla]], ko samazina monstru uzbrukumi, kritieni, slīkšana, iekļūšana lavā, nosmakšana, bads un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēlē atrodamo pārtiku, izņemot mierīgāko sarežģītības līmeni. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/health_food_experience.php|title=Health, Food, and Experience in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad izvēlēts mierīgākais sarežģītības līmenis.<ref name="grūtības pakāpe">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/difficulty.php|title=Difficulty Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Spēlētāji var izgatavot dažādus priekšmetus: bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, ar kuriem var nogalināt monstrus un dzīvniekus; instrumentus, kas ļauj ātrāk iznīcināt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi atkarībā no izmantotā izgatavošanas materiāla — augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī izmantot krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/block-week-furnace|title=Block of the Week: Furnace|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2017-09-15|language=en-US}}</ref> Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciematu iedzīvotājiem ([[NPC]]), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā [[Smaragds|smaragdi]] kalpo kā valūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/village---pillage-out-java-|title=Village & Pillage out today on Java|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-04-22|language=en-US}}</ref> Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēles iestatījumi nav mainīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dummies.com/article/home-auto-hobbies/games/online-games/minecraft/using-the-minecraft-inventory-and-crafting-grid-210062|title=dummies - Learning Made Easy|website=www.dummies.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir vieta, kur viņi pirmo reizi ienāca spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, jāizmanto gulta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/taking-inventory--bed|title=Taking Inventory: Bed|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-07-05|language=en-US}}</ref> vai atdzimšanas [[enkurs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-respawn-anchor/|title=Minecraft Respawn Anchor - how to get one and set your spawn point in the Nether|last=published|first=Ford James|website=gamesradar|access-date=2022-01-27|date=2021-11-03|language=en}}</ref> Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs tos savāc 5 minūšu laikā — pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai apburtu darbarīkus, bruņas un ieročus. Apburtiem priekšmetiem piemīt spēcīgāka veiktspēja, lielāka izturība vai citi īpaši efekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments|title=Minecraft - List of Enchantments|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127171355/https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments}}</ref> ==== Nežēlīgais režīms ==== Nežēlīgais režīms ({{val|en|hardcore mode}}) ir izdzīvošanas režīma variācija ar maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs mirst nežēlīgajā režīmā, viņš nevar turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/minecraft-hardcore-mode-teased-when-you-die-the-world-dies-with-you/|title=Minecraft hardcore mode teased. When you die, the world dies with you|work=PC Gamer|access-date=2022-01-27|date=2011-09-23|last=published|first=Tom Senior|language=en}}</ref> Sākotnēji nežēlīgais režīms bija pieejams tikai ''Java Edition'' versijā<ref name="režīmi"/>, bet 2024. gada oktobrī tas tika pievienots arī ''Bedrock Edition'' versijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/hardcore-mode-bedrock-edition|title=Hardcore mode for Bedrock Edition|website=Minecraft|date=2024-04-05|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.windowscentral.com/gaming/minecraft/minecraft-bundles-of-bravery-update|title=Minecraft: Bedrock Edition finally has Hardcore Mode|website=Windows Central|date=2024-10-22|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> ==== Radošais režīms ==== Radošajā režīmā ({{val|en|creative mode}}) spēlētājiem ir pieeja visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un viņa tēls nav pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms ļauj spēlētājiem koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju celtniecību.<ref name="režīmi"/> ==== Piedzīvojumu režīms ==== Piedzīvojumu režīms ({{val|en|adventure mode}}) ir izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, taču ar dažādiem ierobežojumiem, ko nosaka kartes autors — piemēram, spēlētājam var būt liegts lidot vai iznīcināt blokus.<ref name="režīmi"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-updates-with-adventure-mode|title=Minecraft Updates To 1.3 With Adventure Mode, Trading|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-08-01|last=Walker|first=John|language=en}}</ref> Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-1-3-adding-lan-adventure-mode-in-august|title=Minecraft 1.3 Adding LAN, Adventure Mode In August|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-07-06|last=Grayson|first=Nathan|language=en}}</ref> ==== Skatītāja režīms ==== Skatītāja režīmā ({{val|en|spectator mode}}) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši tajā neiesaistoties. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem. Šajā režīmā nav inventāra, tācu var teleportēties pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatpunkta. Šo režīmu nevar izvēlēties, veidojot jaunu pasauli, — to var aktivizēt tikai ar komandu <code>/gamemode spectator</code>. Skatītāja režīms pirmo reizi parādījās ''Java Edition'' versijā 1.8<ref name="režīmi"/>, bet ''Bedrock Edition'' versijā tas tika pievienots 2022. gadā ar atjauninājumu 1.19.50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/1-19-50-update-available-bedrock|title=1.19.50 Update Available on Bedrock|website=Minecraft|date=2022-11-29|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> == Izstrāde == {{Izlaišanas gada hronoloģija | title = Java Edition atjauninājumu izlaišanas grafiks | range1 = 2009–2011 | range2 = 2011–2025 | range3 = 2026 | range4 = TBA | range1_color = red | range2_color = #0BDA51 #228B22 | range3_color = Gold | range4_color = #333 | 2009a = Pre-Classic | 2009b = Classic | 2009c = Survival Test | 2010a = Indev | 2010b = Infdev | 2010c = Alpha | 2010d = Beta | 2011a = Beta | 2011b = 1.0: "Adventure Update" | 2012a = 1.1 | 2012b = 1.2 | 2012c = 1.3 | 2012d = 1.4: "Pretty Scary Update" | 2013a = 1.5: "Redstone Update" | 2013b = 1.6: "Horse Update" | 2013c = 1.7: "The Update that Changed the World" | 2014 = 1.8: "Bountiful Update" | 2016a = 1.9: "Combat Update" | 2016b = 1.10: "Frostburn Update" | 2016c = 1.11: "Exploration Update" | 2017 = 1.12: "World of Color Update" | 2018 = 1.13: "Update Aquatic" | 2019a = 1.14: "Village & Pillage" | 2019b = 1.15: "Buzzy Bees" | 2020 = 1.16: "Nether Update" | 2021a = 1.17: "Caves & Cliffs: Part I" | 2021b = 1.18: "Caves & Cliffs: Part II" | 2022 = 1.19: "The Wild Update" | 2023a = 1.20: "Trails & Tales" | 2023b = 1.20.3: "Bats and Pots" | 2024a = 1.20.5: "Armored Paws" | 2024b = 1.21: "Tricky Trials" | 2024c = 1.21.2: "Bundles of Bravery" | 2024d = 1.21.4: "The Garden Awakens" | 2025a = 1.21.5: "Spring to Life" | 2025b = 1.21.6: "Chase the Skies" | 2025c = 1.21.9: "The Copper Age" | 2025d = 1.21.11: "Mounts of Mayhem" | 2026 = 26.1: "Tiny Takeover" 26.2 }} Sākotnējais ''Minecraft'' izdevums, kas tagad pazīstams kā ''Java Edition'', pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā izstrādes versija ''TIGSource'' forumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.tigsource.com/index.php?topic=6273.0|title=Minecraft (alpha)|website=forums.tigsource.com|access-date=2022-11-08}}</ref> Pēšons atjaunināja spēli, pamatojoties uz forumu lietotāju atsauksmēm.<ref name="Changing the game">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/changing-the-game|title=Changing the game: how Notch made Minecraft a cult hit|work=Wired UK|access-date=2022-11-08|last=Nast|first=Condé|issn=1357-0978|language=en-GB}}</ref> Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par ''Classic'' versiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up|title=The Word of Notch — The server is back up!|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2021-06-20|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620024927/https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up}}</ref> 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - ''Survival Test'', ''Indev'' un ''Infdev''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php|title=Gamasutra - News - Interview: Markus 'Notch' Persson Talks Making Minecraft|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2010-05-09|archive-date=2010-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100509113422/http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php}}</ref> Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu ''Alpha'' tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu ''Minecraft'' izstrādi, Pēšons nodibināja videospēļu uzņēmumu ''Mojang''. ''Mojang'' līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsērs ({{val|sv|Jakob Porsér}}) un Karls Mannehs ({{val|sv|Carl Manneh}}).<ref name="Changing the game"/> 2010. gada 11. decembrī Pēšons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta ''Minecraft'' beta testēšanas fāze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010|title=The Word of Notch — Minecraft Beta: December 20, 2010|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2019-02-06|archive-date=2019-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20190206183106/https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010}}</ref> 2011. gada 18. novembrī ''Mojang'' pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju. Pilnās ''Minecraft'' (''Java Edition'') versijas izstrāde sākās [[2011. gads|2011. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] un turpinās līdz šodienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par pabeigtu, — tai ir noslēgums, un tā gatava apskatei un novērtēšanai. Katru gadu līdz 2023. gadam ''Minecraft'' izstrādātāji uzlabo spēli ar lieliem atjauninājumiem. Versiju numerācija sekoja shēmai 1.X, sākot no 1.0 līdz 1.20. Lai uzlabotu kļūdas, tiek izlaisti nelieli atjauninājumi ({{val|en|minor updates}}), piemēram, 1.20.<u>2</u>. 2024. gada septembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par izmaiņām ''Minecraft'' izstrādes ciklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/the-future-of-minecrafts-development|title=The future of Minecraft's development|website=Minecraft.net|date=2024-09-08|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Viena liela gada atjauninājuma vietā tagad tiek izlaisti biežāki, mazāki satura izlaidumi, saukti par ''spēles izlaidumiem'' ({{val|en|game drops}}). Šie izlaidumi atšķiras pēc apjoma un tiek izlaisti vairākas reizes gadā, lai nodrošinātu biežāku jauna satura piegādi spēlētājiem. Pirmie spēles izlaidumi tika izlaisti eksperimentāli — 2023. gada decembrī tika veiktas vizuālas izmaiņas sikspārņiem un dekoratīvie podi kļuva par funkcionāliem krātuves konteineriem (''1.20.3: "Bats and Pots"''). 2025. gada decembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par jaunu versiju numerācijas sistēmu, kas stājas spēkā no 2026. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/minecraft-new-version-numbering-system|title=Minecraft's new version numbering system|website=Minecraft.net|date=2025-12-02|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Iepriekšējās 1.X numerācijas vietā versijas tagad tiek numurētas pēc gada formātā "GG.I.L" (piemēram, 26.1.1): * GG — divzīmju gada skaitlis (piemēram, 26 = 2026. gads), * I — izlaiduma kārtas numurs attiecīgajā gadā, * L — labojuma numurs konkrētajam izlaidumam. ''Bedrock Edition'' versijas izmanto formātu "GG.I0" (piemēram, 26.10) galvenajiem izlaidumiem, kur otrais cipars ir izlaiduma numurs reizināts ar 10. Labojumi tiek numurēti secīgi (26.11, 26.12 utt.). Starp spēles izlaidumiem ''Bedrock Edition'' var saņemt arī atsevišķus platformas izlaidumus. Šī sistēma tika ieviesta, lai labāk atspoguļotu jauno spēles izlaidumu stratēģiju un atvieglotu izstrādātājiem un spēlētājiem izprast, kurš izlaidums ir kurš. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} *[https://classic.minecraft.net/ Minecraft Classic] {{datorspēle-aizmetnis}} {{Xbox Game Studios}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Minecraft]] [[Kategorija:Xbox 360 spēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Vienspēlētāju režīms spēles]] [[Kategorija:Daudzspēlētāju režims spēles]] [[Kategorija:PlayStation Vita spēles]] [[Kategorija:PlayStation 3 spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Macintosh spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:Linux spēles]] [[Kategorija:2009. gada videospēles]] 6k7zolxp57q13srs4xtqbpqen31cm9i 4464872 4464871 2026-05-07T07:58:56Z ~2026-27509-90 145035 4464872 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | nosaukums = ''Minecraft'' | bilde = [[Attēls:Minecraft logo.svg|200px]] | apraksts = ''Minecraft'' logotips | developer = [[Mojang Studios]] | publisher = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Sony Computer Entertainment]] (Playstation 3) }} | distributor = {{Unbulleted list |[[Mojang Studios]] |[[Xbox Game Studios]] }} | designer = {{Unbulleted list |[[Markuss Pēšons]] |[[Jenss Bergersteins]] }} | series = | engine = {{Unbulleted list |[[Java (programmēšanas valoda)|Java]] (Java Edition) |[[C++]] (Bedrock Edition) }} | version = {{Unbulleted list |Java Edition: 1.26.2 ([[2026. gads|2026. gada]] [[9. aprīls|9. aprīlī]]) |Bedrock Edition: 1.21.132 (2026. gada [[8. janvāris|8. janvārī]]) }} | release = {{Unbulleted list |Pirmais izlaidums — 2009. gada 17. maijā |Oficiālais izlaidums — 2011. gada 18. novembrī }} | genre = ''[[Sandbox]]'', ''[[Izdzīvošanas spēle|Izdzīvošana]]'' | modes = {{Unbulleted list |[[Vienspēlētājs režīms]] |[[Daudzspēlētāju režīms]] }} | ratings = | platforms = {{Collapsible list | title = {{Nobold|[[Windows]], [[macOS]], [[Linux]]}} | [[Android]] | [[iOS]] | [[iPadOS]] | [[Xbox 360]] | [[Raspberry Pi]] | [[Windows Phone]] | [[PlayStation 3]] | [[Fire OS]] | [[PlayStation 4]] | [[Xbox One]] | [[PlayStation Vita]] | [[Wii U]] | [[tvOS]] | [[Nintendo Switch]] | [[New Nintendo 3DS]] | [[ChromeOS]] | [[PlayStation 5]] | [[Xbox Series X/S]] }} | media = | requirements = | input = [[tastatūra]], [[datorpele|pele]], [[skārienekrāns|skārienievade]] vai [[spēļu kontrolieris]] (spēļu pierīces) | site = {{URL|http://www.minecraft.net}} | composer = [[C418]] }}'''''Minecraft''''' ir [[Sandbox|smilškastes]] [[videospēle]], kuru izveidojis [[Zviedrija|zviedru]] [[programmētājs]] [[Markuss Pēšons]]. Spēlētāji izpēta proceduāli ģenerētu, praktiski bezgalīgu [[3D|trīsdimensiju]] pasauli, kas sastāv no kubveida blokiem ([[vokselis|vokseļiem]]). Spēlē var iegūt resursus, izgatavot priekšmetus, būvēt konstrukcijas un cīnīties ar monstriem. Pieejami vairāki spēles režīmi, tostarp izdzīvošanas un radošais režīms. Spēles izstrāde sākās 2009. gadā, un tā tika oficiāli izlaista 2011. gada 18. novembrī. Sākotnēji to publicēja Pēšona dibinātais uzņēmums ''[[Mojang Studios]]'', taču 2014. gadā ''[[Microsoft]]'' iegādājās ''Mojang'' par 2,5 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2014/09/15/microsoft-apstiprina-popularas-videospeles-minecraft-iegadi/|title=Microsoft apstiprina populārās videospēles Minecraft iegādi|website=Kursors.lv|access-date=2026-01-25|date=2014-09-15|language=lv-LV}}</ref> Pēc pilnās versijas iznākšanas spēles galvenā izstrādātāja lomu pārņēma [[Jenss Bergensteins]] ({{val|sv|Jens Peder Bergensten}}). Šobrīd spēle ir pieejama gandrīz visās populārajās platformās, tostarp [[Personālais dators|personālajos datoros]], [[Mobilais telefons|mobilajās ierīcēs]] un [[Spēļu konsole|spēļu konsolēs]]. ''Minecraft'' ir visu laiku pārdotākā videospēle — pārdoti vairāk nekā 350 miljoni eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/best-selling-video-game|title=Best-selling videogame|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Spēle ir ietekmējusi videospēļu industriju un kļuvusi par nozīmīgu kultūras fenomenu, iedvesmojot neskaitāmas modifikācijas, ''[[YouTube]]'' saturu — 2021. gadā spēles saturs sasniedza 1 triljonu skatījumu platformā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-the-most-watched-game-on-youtube-passes-1-trillion-views/|title=Minecraft, the most-watched game on YouTube, passes 1 trillion views|last=published|first=Jordan Gerblick|website=GamesRadar+|access-date=2026-01-25|date=2021-12-15|language=en}}</ref> — un izglītības iniciatīvas: ''Minecraft Education'' tiek izmantota vairāk nekā 40 000 skolu sistēmās 140 valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.minecraft.net/en-us|title=Get Minecraft for Your Classroom {{!}} Minecraft Education|language=en}}</ref> 2025. gadā iznāca spēlē balstīta filma — ''[[Minecraft filma]]''. == Spēļu gaita == [[Attēls:Markus Persson at GDC 2011.jpg|thumb|Veidotājs '''Minecraft''' [[Markuss Pēšons]] konferencē [[Game Developers Conference]] [[2011. gads|2011. gadā]]]] [[Attēls:@jeb talking at the modders panel @ MineCon 2012.jpg|thumb|Galvenais spēles izstrādātājs [[Jenss Bergenstens]] (pa kreisi) uzstājas ar lekciju modifikāciju veidotāju seminārā ietvaros '''Minecon 2012'''.]] === Spēles režīmi === ''Minecraft'' ir pieejami vairāki režīmi, no kuriem vienu izvēlas spēles sākumā. Katrs režīms piedāvā atšķirīgu spēles pieredzi. ==== Izdzīvošanas režīms ==== Izdzīvošanas režīmā ({{val|en|survival mode}}) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koksne un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa monstri parādās tumšākās vietās noteiktā attālumā no spēlētāja. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi.<ref name="režīmi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/game_modes.php|title=Game Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/speles/Minecraft/327992|title=Minecraft|website=Spoki|access-date=2022-01-27|language=lv}}</ref> Šajā režīmā ir [[veselības josla]], ko samazina monstru uzbrukumi, kritieni, slīkšana, iekļūšana lavā, nosmakšana, bads un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēlē atrodamo pārtiku, izņemot mierīgāko sarežģītības līmeni. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/health_food_experience.php|title=Health, Food, and Experience in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad izvēlēts mierīgākais sarežģītības līmenis.<ref name="grūtības pakāpe">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digminecraft.com/getting_started/difficulty.php|title=Difficulty Modes in Minecraft|website=www.digminecraft.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Spēlētāji var izgatavot dažādus priekšmetus: bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, ar kuriem var nogalināt monstrus un dzīvniekus; instrumentus, kas ļauj ātrāk iznīcināt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi atkarībā no izmantotā izgatavošanas materiāla — augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī izmantot krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/block-week-furnace|title=Block of the Week: Furnace|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2017-09-15|language=en-US}}</ref> Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciematu iedzīvotājiem ([[NPC]]), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā [[Smaragds|smaragdi]] kalpo kā valūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/village---pillage-out-java-|title=Village & Pillage out today on Java|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-04-22|language=en-US}}</ref> Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēles iestatījumi nav mainīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dummies.com/article/home-auto-hobbies/games/online-games/minecraft/using-the-minecraft-inventory-and-crafting-grid-210062|title=dummies - Learning Made Easy|website=www.dummies.com|access-date=2022-01-27}}</ref> Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir vieta, kur viņi pirmo reizi ienāca spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, jāizmanto gulta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/taking-inventory--bed|title=Taking Inventory: Bed|website=Minecraft|access-date=2022-01-27|date=2019-07-05|language=en-US}}</ref> vai atdzimšanas [[enkurs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/minecraft-respawn-anchor/|title=Minecraft Respawn Anchor - how to get one and set your spawn point in the Nether|last=published|first=Ford James|website=gamesradar|access-date=2022-01-27|date=2021-11-03|language=en}}</ref> Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs tos savāc 5 minūšu laikā — pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai apburtu darbarīkus, bruņas un ieročus. Apburtiem priekšmetiem piemīt spēcīgāka veiktspēja, lielāka izturība vai citi īpaši efekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments|title=Minecraft - List of Enchantments|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127171355/https://help.minecraft.net/hc/en-us/articles/360058730912-Minecraft-List-of-Enchantments}}</ref> ==== Nežēlīgais režīms ==== Nežēlīgais režīms ({{val|en|hardcore mode}}) ir izdzīvošanas režīma variācija ar maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs mirst nežēlīgajā režīmā, viņš nevar turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcgamer.com/minecraft-hardcore-mode-teased-when-you-die-the-world-dies-with-you/|title=Minecraft hardcore mode teased. When you die, the world dies with you|work=PC Gamer|access-date=2022-01-27|date=2011-09-23|last=published|first=Tom Senior|language=en}}</ref> Sākotnēji nežēlīgais režīms bija pieejams tikai ''Java Edition'' versijā<ref name="režīmi"/>, bet 2024. gada oktobrī tas tika pievienots arī ''Bedrock Edition'' versijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/hardcore-mode-bedrock-edition|title=Hardcore mode for Bedrock Edition|website=Minecraft|date=2024-04-05|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.windowscentral.com/gaming/minecraft/minecraft-bundles-of-bravery-update|title=Minecraft: Bedrock Edition finally has Hardcore Mode|website=Windows Central|date=2024-10-22|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> ==== Radošais režīms ==== Radošajā režīmā ({{val|en|creative mode}}) spēlētājiem ir pieeja visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un viņa tēls nav pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms ļauj spēlētājiem koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju celtniecību.<ref name="režīmi"/> ==== Piedzīvojumu režīms ==== Piedzīvojumu režīms ({{val|en|adventure mode}}) ir izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, taču ar dažādiem ierobežojumiem, ko nosaka kartes autors — piemēram, spēlētājam var būt liegts lidot vai iznīcināt blokus.<ref name="režīmi"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-updates-with-adventure-mode|title=Minecraft Updates To 1.3 With Adventure Mode, Trading|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-08-01|last=Walker|first=John|language=en}}</ref> Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rockpapershotgun.com/minecraft-1-3-adding-lan-adventure-mode-in-august|title=Minecraft 1.3 Adding LAN, Adventure Mode In August|work=Rock, Paper, Shotgun|access-date=2022-01-27|date=2012-07-06|last=Grayson|first=Nathan|language=en}}</ref> ==== Skatītāja režīms ==== Skatītāja režīmā ({{val|en|spectator mode}}) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši tajā neiesaistoties. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem. Šajā režīmā nav inventāra, tācu var teleportēties pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatpunkta. Šo režīmu nevar izvēlēties, veidojot jaunu pasauli, — to var aktivizēt tikai ar komandu <code>/gamemode spectator</code>. Skatītāja režīms pirmo reizi parādījās ''Java Edition'' versijā 1.8<ref name="režīmi"/>, bet ''Bedrock Edition'' versijā tas tika pievienots 2022. gadā ar atjauninājumu 1.19.50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/1-19-50-update-available-bedrock|title=1.19.50 Update Available on Bedrock|website=Minecraft|date=2022-11-29|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> == Izstrāde == {{Izlaišanas gada hronoloģija | title = Java Edition atjauninājumu izlaišanas grafiks | range1 = 2009–2011 | range2 = 2011–2025 | range3 = 2026 | range4 = TBA | range1_color = red | range2_color = #0BDA51 #228B22 | range3_color = Gold | range4_color = #333 | 2009a = Pre-Classic | 2009b = Classic | 2009c = Survival Test | 2010a = Indev | 2010b = Infdev | 2010c = Alpha | 2010d = Beta | 2011a = Beta | 2011b = 1.0: "Adventure Update" | 2012a = 1.1 | 2012b = 1.2 | 2012c = 1.3 | 2012d = 1.4: "Pretty Scary Update" | 2013a = 1.5: "Redstone Update" | 2013b = 1.6: "Horse Update" | 2013c = 1.7: "The Update that Changed the World" | 2014 = 1.8: "Bountiful Update" | 2016a = 1.9: "Combat Update" | 2016b = 1.10: "Frostburn Update" | 2016c = 1.11: "Exploration Update" | 2017 = 1.12: "World of Color Update" | 2018 = 1.13: "Update Aquatic" | 2019a = 1.14: "Village & Pillage" | 2019b = 1.15: "Buzzy Bees" | 2020 = 1.16: "Nether Update" | 2021a = 1.17: "Caves & Cliffs: Part I" | 2021b = 1.18: "Caves & Cliffs: Part II" | 2022 = 1.19: "The Wild Update" | 2023a = 1.20: "Trails & Tales" | 2023b = 1.20.3: "Bats and Pots" | 2024a = 1.20.5: "Armored Paws" | 2024b = 1.21: "Tricky Trials" | 2024c = 1.21.2: "Bundles of Bravery" | 2024d = 1.21.4: "The Garden Awakens" | 2025a = 1.21.5: "Spring to Life" | 2025b = 1.21.6: "Chase the Skies" | 2025c = 1.21.9: "The Copper Age" | 2025d = 1.21.11: "Mounts of Mayhem" | 2026 = 26.1: "Tiny Takeover" }} Sākotnējais ''Minecraft'' izdevums, kas tagad pazīstams kā ''Java Edition'', pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā izstrādes versija ''TIGSource'' forumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forums.tigsource.com/index.php?topic=6273.0|title=Minecraft (alpha)|website=forums.tigsource.com|access-date=2022-11-08}}</ref> Pēšons atjaunināja spēli, pamatojoties uz forumu lietotāju atsauksmēm.<ref name="Changing the game">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/changing-the-game|title=Changing the game: how Notch made Minecraft a cult hit|work=Wired UK|access-date=2022-11-08|last=Nast|first=Condé|issn=1357-0978|language=en-GB}}</ref> Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par ''Classic'' versiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up|title=The Word of Notch — The server is back up!|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2021-06-20|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620024927/https://notch.tumblr.com/post/746938105/the-server-is-back-up}}</ref> 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - ''Survival Test'', ''Indev'' un ''Infdev''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php|title=Gamasutra - News - Interview: Markus 'Notch' Persson Talks Making Minecraft|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2010-05-09|archive-date=2010-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100509113422/http://www.gamasutra.com/view/news/27719/Interview_Markus_Notch_Persson_Talks_Making_Minecraft.php}}</ref> Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu ''Alpha'' tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu ''Minecraft'' izstrādi, Pēšons nodibināja videospēļu uzņēmumu ''Mojang''. ''Mojang'' līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsērs ({{val|sv|Jakob Porsér}}) un Karls Mannehs ({{val|sv|Carl Manneh}}).<ref name="Changing the game"/> 2010. gada 11. decembrī Pēšons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta ''Minecraft'' beta testēšanas fāze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010|title=The Word of Notch — Minecraft Beta: December 20, 2010|website=web.archive.org|access-date=2022-11-08|date=2019-02-06|archive-date=2019-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20190206183106/https://notch.tumblr.com/post/2175441966/minecraft-beta-december-20-2010}}</ref> 2011. gada 18. novembrī ''Mojang'' pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju. Pilnās ''Minecraft'' (''Java Edition'') versijas izstrāde sākās [[2011. gads|2011. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]] un turpinās līdz šodienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par pabeigtu, — tai ir noslēgums, un tā gatava apskatei un novērtēšanai. Katru gadu līdz 2023. gadam ''Minecraft'' izstrādātāji uzlabo spēli ar lieliem atjauninājumiem. Versiju numerācija sekoja shēmai 1.X, sākot no 1.0 līdz 1.20. Lai uzlabotu kļūdas, tiek izlaisti nelieli atjauninājumi ({{val|en|minor updates}}), piemēram, 1.20.<u>2</u>. 2024. gada septembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par izmaiņām ''Minecraft'' izstrādes ciklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/the-future-of-minecrafts-development|title=The future of Minecraft's development|website=Minecraft.net|date=2024-09-08|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Viena liela gada atjauninājuma vietā tagad tiek izlaisti biežāki, mazāki satura izlaidumi, saukti par ''spēles izlaidumiem'' ({{val|en|game drops}}). Šie izlaidumi atšķiras pēc apjoma un tiek izlaisti vairākas reizes gadā, lai nodrošinātu biežāku jauna satura piegādi spēlētājiem. Pirmie spēles izlaidumi tika izlaisti eksperimentāli — 2023. gada decembrī tika veiktas vizuālas izmaiņas sikspārņiem un dekoratīvie podi kļuva par funkcionāliem krātuves konteineriem (''1.20.3: "Bats and Pots"''). 2025. gada decembrī ''Mojang Studios'' paziņoja par jaunu versiju numerācijas sistēmu, kas stājas spēkā no 2026. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minecraft.net/en-us/article/minecraft-new-version-numbering-system|title=Minecraft's new version numbering system|website=Minecraft.net|date=2025-12-02|access-date=2026-01-25|language=en}}</ref> Iepriekšējās 1.X numerācijas vietā versijas tagad tiek numurētas pēc gada formātā "GG.I.L" (piemēram, 26.1.1): * GG — divzīmju gada skaitlis (piemēram, 26 = 2026. gads), * I — izlaiduma kārtas numurs attiecīgajā gadā, * L — labojuma numurs konkrētajam izlaidumam. ''Bedrock Edition'' versijas izmanto formātu "GG.I0" (piemēram, 26.10) galvenajiem izlaidumiem, kur otrais cipars ir izlaiduma numurs reizināts ar 10. Labojumi tiek numurēti secīgi (26.11, 26.12 utt.). Starp spēles izlaidumiem ''Bedrock Edition'' var saņemt arī atsevišķus platformas izlaidumus. Šī sistēma tika ieviesta, lai labāk atspoguļotu jauno spēles izlaidumu stratēģiju un atvieglotu izstrādātājiem un spēlētājiem izprast, kurš izlaidums ir kurš. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} *[https://classic.minecraft.net/ Minecraft Classic] {{datorspēle-aizmetnis}} {{Xbox Game Studios}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Minecraft]] [[Kategorija:Xbox 360 spēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Vienspēlētāju režīms spēles]] [[Kategorija:Daudzspēlētāju režims spēles]] [[Kategorija:PlayStation Vita spēles]] [[Kategorija:PlayStation 3 spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Macintosh spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:Linux spēles]] [[Kategorija:2009. gada videospēles]] 7o1j379mjpy8t182m62p93n0sbcjqyf 0 200900 4464951 4394361 2026-05-07T11:43:12Z ~2026-27612-69 145042 4464951 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija | logo = | logo_width = | logo_caption = | seal = | seal_width = | seal_caption = | picture = Latvijas Satiksmes ministrija.jpg | picture_width = | picture_caption = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija | agency_type = Ministrijas | formed = 1918. gadā | date1 = | date1_name = | date2 = | date2_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.9453|24.1211|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 150<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums|title=2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Satiksmes ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-09|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525004229/https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = 743 518 929 EUR (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/informacija-par-2020gada-valsts-budzetu|title=Informācija par 2020. gada valsts budžetu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2022-15-02|language=lv}}</ref> | minister1_name = [[Atis Švinka]] | minister1_pfo = [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] | chief1_name = Ilonda Stepanova | chief1_position = Valsts sekretāre | chief2_name = | chief2_position = | chief3_name = | chief3_position = | parent_agency = | child1_agency = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Saraksts]] | child2_agency = | website = {{URL|sam.gov.lv}} | footnotes = }} [[Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|thumb|250x250px|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielā 3]], [[Rīga|Rīgā]], 20. gadsimta 20.-30. gadi]] '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Satiksmes ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Satiksmes ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]. Satiksmes ministrija tika izveidota 1918. gadā kā '''Satiksmes un darbu ministrija''', 1920. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares. == Darbības mērķi == '''Satiksmes ministrija veic šādas funkcijas''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134|title=Satiksmes Ministrija - Vispārējs apraksts|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121092031/http://sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134}}</ref> * transporta un sakaru nozares politikas veidošana, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība; * transporta un sakaru nozares tiesību aktu projektu izstrāde; * valsts interešu pārstāvēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskām institūcijām un trešajām valstīm; * likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamo budžeta programmu plānošana; * ilgtspējīgas un efektīvas transporta un loģistikas nozares pārvaldības nodrošināšana; * transporta un sakaru nozares tiesiskais nodrošinājums; * transporta nozares padotības iestāžu pārraudzība; * valsts kapitāla daļu pārvalde nozares kapitālsabiedrībās; * transporta un sakaru nozares nekustamā īpašuma pārvalde; * Latvijas Republikas gaisa telpas drošas un efektīvas izmantošanas nodrošināšana. == Iestādes un kapitālsabiedrības == Satiksmes ministrijas pakļautībā esošas iestādes:<ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības" /> * Valsts dzelzceļa administrācija (VDA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vda.gov.lv/|title=Latvijas dz. administrācija -Aktualitātes|website=www.vda.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99283|title=Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDZTI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99302|title=Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vdzti.gov.lv/index.php?top=266&id=266|title=Latvijas dz. TI|website=www.vdzti.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref> * Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB) * VA Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ==== Kapitālsabiedrības ==== Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja: * VAS [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]] (CSDD) * VAS [[Latvijas autoceļu uzturētājs]] (LAU) * VAS [[Latvijas dzelzceļš]] (LDz) **SIA LDZ Cargo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-soda-vas-latvijas-dzelzcels-kapitalsabiedribu-sia-ldz-cargo-par-dominejosa-stavokla-launpratigu-izmantosanu|title=KP soda VAS “Latvijas dzelzceļš” kapitālsabiedrību SIA “LDZ CARGO” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu {{!}} Konkurences padome|website=www.kp.gov.lv|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=186359|title=Par licences pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LDZ Cargo"|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> **SIA LDZ ritošā sastāva serviss **SIA LDZ Loģistika **SIA LDZ apsardze **SIA LDZ infrastruktūra **AS LatRailNet * VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) * VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA) * VAS [[Latvijas Pasts]] (LP) * VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) * VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) * VAS [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskā lidosta “Rīga”]] (RIX) * AS [[Pasažieru vilciens]] (PV) *[[Ventspils osta|AS Ventas osta]] (VO) * VSIA Autotransporta direkcija (ATD) * SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) Privātas kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:<ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības" /> * AS ''[[airBaltic|Air Baltic Corporation]]'' (80,05 % kapitāldaļu) == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=477|title=Satiksmes Ministrija - Iestādes un kapitālsabiedrības|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120133700/http://sam.gov.lv/sm/content/?cat=477}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.sam.gov.lv Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Satiksmes ministrija]] asn23212h9rqdbxno8ux010hya8g5da 4464952 4464951 2026-05-07T11:43:54Z ~2026-27612-69 145042 4464952 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija | logo = | logo_width = | logo_caption = | seal = | seal_width = | seal_caption = | picture = Latvijas Satiksmes ministrija.jpg | picture_width = | picture_caption = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija | agency_type = Ministrijas | formed = 1918. gadā | date1 = | date1_name = | date2 = | date2_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.9453|24.1211|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 150<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums|title=2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Satiksmes ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-09|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525004229/https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = 743 518 929 EUR (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/informacija-par-2020gada-valsts-budzetu|title=Informācija par 2020. gada valsts budžetu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2022-15-02|language=lv}}</ref> | minister1_name = [[Atis Švinka]] | minister1_pfo = [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] | chief1_name = Andulis Židkovs | chief1_position = Valsts sekretāre | chief2_name = | chief2_position = | chief3_name = | chief3_position = | parent_agency = | child1_agency = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Saraksts]] | child2_agency = | website = {{URL|sam.gov.lv}} | footnotes = }} [[Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|thumb|250x250px|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielā 3]], [[Rīga|Rīgā]], 20. gadsimta 20.-30. gadi]] '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Satiksmes ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Satiksmes ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]. Satiksmes ministrija tika izveidota 1918. gadā kā '''Satiksmes un darbu ministrija''', 1920. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares. == Darbības mērķi == '''Satiksmes ministrija veic šādas funkcijas''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134|title=Satiksmes Ministrija - Vispārējs apraksts|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121092031/http://sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134}}</ref> * transporta un sakaru nozares politikas veidošana, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība; * transporta un sakaru nozares tiesību aktu projektu izstrāde; * valsts interešu pārstāvēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskām institūcijām un trešajām valstīm; * likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamo budžeta programmu plānošana; * ilgtspējīgas un efektīvas transporta un loģistikas nozares pārvaldības nodrošināšana; * transporta un sakaru nozares tiesiskais nodrošinājums; * transporta nozares padotības iestāžu pārraudzība; * valsts kapitāla daļu pārvalde nozares kapitālsabiedrībās; * transporta un sakaru nozares nekustamā īpašuma pārvalde; * Latvijas Republikas gaisa telpas drošas un efektīvas izmantošanas nodrošināšana. == Iestādes un kapitālsabiedrības == Satiksmes ministrijas pakļautībā esošas iestādes:<ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības" /> * Valsts dzelzceļa administrācija (VDA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vda.gov.lv/|title=Latvijas dz. administrācija -Aktualitātes|website=www.vda.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99283|title=Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDZTI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99302|title=Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vdzti.gov.lv/index.php?top=266&id=266|title=Latvijas dz. TI|website=www.vdzti.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref> * Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB) * VA Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ==== Kapitālsabiedrības ==== Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja: * VAS [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]] (CSDD) * VAS [[Latvijas autoceļu uzturētājs]] (LAU) * VAS [[Latvijas dzelzceļš]] (LDz) **SIA LDZ Cargo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-soda-vas-latvijas-dzelzcels-kapitalsabiedribu-sia-ldz-cargo-par-dominejosa-stavokla-launpratigu-izmantosanu|title=KP soda VAS “Latvijas dzelzceļš” kapitālsabiedrību SIA “LDZ CARGO” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu {{!}} Konkurences padome|website=www.kp.gov.lv|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=186359|title=Par licences pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LDZ Cargo"|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> **SIA LDZ ritošā sastāva serviss **SIA LDZ Loģistika **SIA LDZ apsardze **SIA LDZ infrastruktūra **AS LatRailNet * VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) * VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA) * VAS [[Latvijas Pasts]] (LP) * VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) * VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) * VAS [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskā lidosta “Rīga”]] (RIX) * AS [[Pasažieru vilciens]] (PV) *[[Ventspils osta|AS Ventas osta]] (VO) * VSIA Autotransporta direkcija (ATD) * SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) Privātas kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:<ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības" /> * AS ''[[airBaltic|Air Baltic Corporation]]'' (80,05 % kapitāldaļu) == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=477|title=Satiksmes Ministrija - Iestādes un kapitālsabiedrības|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120133700/http://sam.gov.lv/sm/content/?cat=477}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.sam.gov.lv Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Satiksmes ministrija]] f0xpc21o1uy613tjv8xu9kht0eqme7m 4464956 4464952 2026-05-07T11:44:32Z ~2026-27612-69 145042 4464956 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija | logo = | logo_width = | logo_caption = | seal = | seal_width = | seal_caption = | picture = Latvijas Satiksmes ministrija.jpg | picture_width = | picture_caption = Latvijas Republikas Satiksmes ministrija | agency_type = Ministrijas | formed = 1918. gadā | date1 = | date1_name = | date2 = | date2_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas iela 3]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.9453|24.1211|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 150<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums|title=2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Satiksmes ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-09|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525004229/https://visasalgas.com/valsts-iestades/satiksmes-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = 743 518 929 EUR (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/informacija-par-2020gada-valsts-budzetu|title=Informācija par 2020. gada valsts budžetu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2022-15-02|language=lv}}</ref> | minister1_name = [[Atis Švinka]] | minister1_pfo = [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] | chief1_name = Andulis Židkovs | chief1_position = Valsts sekretārs | chief2_name = | chief2_position = | chief3_name = | chief3_position = | parent_agency = | child1_agency = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Saraksts]] | child2_agency = | website = {{URL|sam.gov.lv}} | footnotes = }} [[Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|thumb|250x250px|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielā 3]], [[Rīga|Rīgā]], 20. gadsimta 20.-30. gadi]] '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Satiksmes ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Satiksmes ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]. Satiksmes ministrija tika izveidota 1918. gadā kā '''Satiksmes un darbu ministrija''', 1920. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares. == Darbības mērķi == '''Satiksmes ministrija veic šādas funkcijas''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134|title=Satiksmes Ministrija - Vispārējs apraksts|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121092031/http://sam.gov.lv/satmin/content/?cat=134}}</ref> * transporta un sakaru nozares politikas veidošana, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība; * transporta un sakaru nozares tiesību aktu projektu izstrāde; * valsts interešu pārstāvēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskām institūcijām un trešajām valstīm; * likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamo budžeta programmu plānošana; * ilgtspējīgas un efektīvas transporta un loģistikas nozares pārvaldības nodrošināšana; * transporta un sakaru nozares tiesiskais nodrošinājums; * transporta nozares padotības iestāžu pārraudzība; * valsts kapitāla daļu pārvalde nozares kapitālsabiedrībās; * transporta un sakaru nozares nekustamā īpašuma pārvalde; * Latvijas Republikas gaisa telpas drošas un efektīvas izmantošanas nodrošināšana. == Iestādes un kapitālsabiedrības == Satiksmes ministrijas pakļautībā esošas iestādes:<ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības" /> * Valsts dzelzceļa administrācija (VDA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vda.gov.lv/|title=Latvijas dz. administrācija -Aktualitātes|website=www.vda.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99283|title=Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> * Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDZTI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=99302|title=Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vdzti.gov.lv/index.php?top=266&id=266|title=Latvijas dz. TI|website=www.vdzti.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref> * Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB) * VA Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ==== Kapitālsabiedrības ==== Kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja: * VAS [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]] (CSDD) * VAS [[Latvijas autoceļu uzturētājs]] (LAU) * VAS [[Latvijas dzelzceļš]] (LDz) **SIA LDZ Cargo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-soda-vas-latvijas-dzelzcels-kapitalsabiedribu-sia-ldz-cargo-par-dominejosa-stavokla-launpratigu-izmantosanu|title=KP soda VAS “Latvijas dzelzceļš” kapitālsabiedrību SIA “LDZ CARGO” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu {{!}} Konkurences padome|website=www.kp.gov.lv|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=186359|title=Par licences pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "LDZ Cargo"|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> **SIA LDZ ritošā sastāva serviss **SIA LDZ Loģistika **SIA LDZ apsardze **SIA LDZ infrastruktūra **AS LatRailNet * VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) * VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA) * VAS [[Latvijas Pasts]] (LP) * VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) * VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) * VAS [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskā lidosta “Rīga”]] (RIX) * AS [[Pasažieru vilciens]] (PV) *[[Ventspils osta|AS Ventas osta]] (VO) * VSIA Autotransporta direkcija (ATD) * SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) Privātas kapitālsabiedrības, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:<ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības" /> * AS ''[[airBaltic|Air Baltic Corporation]]'' (80,05 % kapitāldaļu) == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Iestādes un kapitālsabiedrības">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=477|title=Satiksmes Ministrija - Iestādes un kapitālsabiedrības|last=Technology|first=Lattelecom|website=www.sam.gov.lv|access-date=2018-11-09|archive-date=2018-11-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120133700/http://sam.gov.lv/sm/content/?cat=477}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.sam.gov.lv Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Satiksmes ministrija]] mo6tlfd6m8z2mn2smp4jcz7avnt97s6 0 219279 4464942 4444631 2026-05-07T11:07:44Z Makenzis 56205 4464942 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{Futbola kluba infokaste| nos=San Lorenzo de Almagro| logo=[[Attēls:Escudo del Club Atlético San Lorenzo de Almagro.svg|120px]]| pilns=Club Atlético San Lorenzo de Almagro| dib=1908| stad=El Nuevo Gasómetro<br />Flores, [[Buenosairesa]], [[Argentīna]]| ietilp=47 964 | prez={{flaga|Argentīna}} [[Sergio Costantino]]| tren={{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Álvarez]]| līga=[[Argentīnas Primera División|Primera División]]| sez=2025.| poz=7.| |pattern_la1=_lotto2|pattern_b1=_sl2013h|pattern_ra1=_lotto2|pattern_sh1=_lotto|leftarm1=000088|body1=000088|rightarm1=000088|shorts1=000088|socks1=000088 |pattern_la2=_lotto2|pattern_b2=_sl2013a|pattern_ra2=_lotto2|pattern_sh2=_lotto|leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF |pattern_la3=_lotto2|pattern_b3=_San_Lorenzo_2013t|pattern_ra3=_lotto2|pattern_sh3=_lotto|leftarm3=000088|body3=000088|rightarm3=000088|shorts3=000088|socks3=000088 }} '''''San Lorenzo de Almagro''''' ir futbola klubs Argentīnas ''[[Argentīnas Primera División|Primera División]]''. ==Ārējās saites== http://www.sanlorenzo.com.ar/ {{futbols-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:San Lorenzo de Almagro]] 16ztdr4nh76zi2r6u5a87y8zfupaugz 4 222763 4464689 3574416 2026-05-06T15:51:56Z Biafra 13794 laika pārbaudījumu labāk izturējis fakts. 4464689 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Tour Eiffel 3c02660.jpg|150x150px|Eifeļa tornis]] </div> * [[1861. gads|1861]]. — [[Amerikas Pilsoņu karš]]: [[Ārkanzasa]] izstājās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1889. gads|1889]]. — [[Eifeļa tornis]] <small>(attēlā)</small> [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], tika atvērts publikai. * [[1910. gads|1910]]. — [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karali pēc sava tēva [[Eduards VII|Eduarda VII]] nāves. * [[1937. gads|1937]]. — [[Vācija]]s [[dirižablis]] "Hindenburg" aizdegās un uzsprāga Leikhērstā, [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[ASV]]; aviācijas katastrofā gāja bojā 36 cilvēki. * [[1994. gads|1994]]. — atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja [[Anglija|Angliju]] ar [[Francija|Franciju]]; tā celtniecība ilga septiņus gadus. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=6}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-06]] </noinclude> 1kdyhitrerhwoj0lnn94ole83yt0ce8 4464695 4464689 2026-05-06T16:08:50Z Biafra 13794 4464695 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Tour Eiffel 3c02660.jpg|150x150px|Eifeļa tornis]] </div> * [[1861. gads|1861]]. — [[Amerikas Pilsoņu karš]]: [[Ārkanzasa]] izstājās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1889. gads|1889]]. — [[Eifeļa tornis]] <small>(attēlā)</small> [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], tika atvērts publikai kā daļa no [[Pasaules izstāde Parīzē (1889)|Pasaules izstādes]]. * [[1910. gads|1910]]. — [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karali pēc sava tēva [[Eduards VII|Eduarda VII]] nāves. * [[1937. gads|1937]]. — [[Vācija]]s [[dirižablis]] "Hindenburg" aizdegās un uzsprāga Leikhērstā, [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[ASV]]; aviācijas katastrofā gāja bojā 36 cilvēki. * [[1994. gads|1994]]. — atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja [[Anglija|Angliju]] ar [[Francija|Franciju]]; tā celtniecība ilga septiņus gadus. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=6}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-06]] </noinclude> eozjgs7vib1irs44n0poaf96w9d26iy 0 224590 4464728 4071298 2026-05-06T18:12:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464728 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Daito salas |attēls = Minamidaito-63.jpg |attēla paraksts = [[Minamidaito]] piekrastes ainava |attēla izmērs = |vietaskarte = Klusais okeāns |relief = jā |mark = Orange pog.svg |label =Daito<br />salas |position = right |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |arhipelāgs = |latd=25|latm=13|lats=0|latNS=N |longd=131|longm=13|longs=0|longEW=E |platība = 44,8 |garums = 170 |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |salu skaits = 3 |valsts = Japāna |valsts adm vienības tips = Prefektūra |valsts adm vienība = [[Okinavas prefektūra|Okinava]] |iedzīvotāji = 3106 |iedzīvotāju gads = 2013 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = [[japāņi]] |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Daito salas''' ({{ipa2|daitɔː salas}}; {{val|ja|大東諸島}}, ''Daitō-shotō''; agrāk — '''Borodino salas''') ir triju [[koraļļi|koraļļu]] salu grupa [[Filipīnu jūra]]s ziemeļrietumos, austrumos no [[Nansei salas|Nansei salām]]. Pieder [[Japāna]]i un administratīvi ietilpst [[Okinavas prefektūra|Okinavas prefektūrā]]. Salu grupa sastāv no trijām salām — ziemeļdaļā divas lielākās apdzīvotās [[Minamidaito]] un [[Kitadaito]] un 170 km uz dienvidiem neapdzīvotā [[Okinodaito]]. Salas, iespējams, 1587. gadā atklājis spāņu jūrasbraucējs Pedro de Unamuno un neapdzīvotās salas nosaucis par '''Sinprovečo salām''' ''(islas sin Probecho)'' — ‘nerentablajām salām’. 1815. gadā Okinodaito salu atkārtoti atklāja spāņi un nosauca par Rasas salu ''(Isla Rasa)'', bet Minamitori un Okinotori salas 1820. gadā atkārtoti atklāja [[Krievija]]s kara flotes leitnants Ponafidins, kurš nosauca tās par godu [[Krievijas-Amerikas kompānija]]s kuģim ''Borodino''. Japāņi salas sāka kolonizēt 1899. gadā un ierīkoja tur [[cukurniedres|cukurniedru]] plantācijas. 1900. gadā Japānas valdība pasludināja salas par savu īpašumu.<ref>[http://www.rasa.co.jp/FrameSet_E.html Everything Started on an Uninhabited Island Surrounded by Coral Reefs in the Southern Sea]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Filipīnu jūra]] [[Kategorija:Japānas salas]] [[Kategorija:Arhipelāgi]] d2sew0e71s6xx7lhnmfrbrdkzgqhjqe 14 242954 4464849 4391311 2026-05-07T06:20:25Z Olgerts V 41522 jauna [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā]] atslēga: "Rīga", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464849 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā|Rīga]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] ag7oddiwhbsmv8m4madtuu5r6wgzggb 0 244086 4464736 4071966 2026-05-06T18:44:45Z ZANDMANIS 91184 4464736 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teds Tērners | vārds_orig = ''Ted Turner'' | attēls = Ted Turner at the LBJ Foundation.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Teds Tērners 2015. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1938|11|19}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2026|5|6|1938|11|19}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Džefersona apgabals}} | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = mediju magnāts | darbības_gadi = 1960–2018 | dzimums = v | vecāki = tēvs: Roberts Edvards Turners II<br>māte: Florensa Rūnija | brāļi = | māsas = Mērija Džeina Tērnere | dzīvesbiedrs = Džūlija Geila Naja (1960–1964) <br/> Džeina Šērlija Smita (1964–1988) <br/> [[Džeina Fonda]] (1991–2001) | bērni = 5 | paraksts = Ted signature.svg | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Roberts Edvards "Teds" Tērners III''' ({{val|en|Robert Edward "Ted" Turner III}}; dzimis {{dat|1938|11|19}}; miris {{dat|2026|5|6}} ) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[mediju magnāts]] un [[filantrops]], pazīstams kā ASV [[televīzija]]s kompānijas [[CNN]] (pasaulē pirmā 24 stundu ziņu kanāla) dibinātājs. Izveidojis arī ''WTBS'' kanālu, ieviešot neatkarīgu TV pārraidīšanas staciju koncepciju [[kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijā]]. Kā filantrops zināms ar savu 1 miljarda dolāru lielo dāvinājumu [[ANO]] darbības atbalstam, kā rezultātā tika izveidots sabiedriskais labdarības fonds ''[[United Nations Foundation]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.unfoundation.org|title=UN Foundation}}</ref> Tērners bija šī fonda valdes priekšsēdētājs. == Uzņēmējdarbības sākums == Tērners uzsāka savu darbību biznesā 24 gadu vecumā, kad pēc tēva pašnāvības 1963. gadā pārņēma viņa vides reklāmu kompāniju ''Turner Outdoor Advertising'' un spēja uzlabot kompānijas finansiālo situāciju. Iegūto peļņu viņš izlietoja nopērkot dažas radio stacijas, ko pēc tam pārdeva un 1970. gadā nopirka nelielu Atlantas TV staciju. Uz tās pamata Tērners nodibināja ''[[Turner Broadcasting System]]'' mediju kompāniju. Trijos gados šī neatkarīgā TV stacija kļuva ļoti ienesīga. 1976. gadā tā bija viena no pirmajām, kas lietoja jaunās komunikāciju satelītu iespējas, lai pārraidītu savu kanālu plašai kabeļtelevīzijas auditorijai visas valsts līmenī. == Mediju biznesa attīstība == Vēlāk Tērners nodibināja vēl divus kanālus [[CNN]] (''Cable News Network'', 1980) un [[Turner Network Television|TNT]] (''[[Turner Network Television]]'', 1988).<ref name="biogr">{{tīmekļa atsauce|author=Encyclopædia Britannica |url=http://www.britannica.com/eb/article-9073872/Ted-Turner |title=Ted Turner – Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=March 24, 2010}}</ref> 1986. gadā Tērners nopirka ''MGM/UA Entertainment'' kompāniju, kurā ietilpa ''Metro-Goldwyn-Mayer'' kinostudija un tās bibliotēka ar vairāk kā 4000 filmām. Vēlāk gan viņam nācās atkal pārdot šo kompāniju, kā arī daļu no ''Turner Broadcasting System''. Tomēr kontroli pār ''Turner Broadcasting System'' viņš saglabāja, kā arī viņa īpašumā palika ''MGM'' filmu kolekcija, starp kurām ir daudzas slavenas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] klasiskās filmas.<ref name="biogr"/> 1990. gados Tērners atsāka sava mediju biznesa paplašināšanu, izveidojot ''[[Cartoon Network]]'' (1992) kanālu un 1993. gadā nopērkot divas filmu producēšanas kompānijas (''New Line Cinema'' un ''Castle Rock Entertainment''). 1994. gadā Tērners nodibināja [[TCM]] kanālu (''[[Turner Classic Movies]]''), kurā tiek rādītas filmas no ''Warner Bros'', ''RKO'' un ''MGM'' filmu kolekcijām. 1996. gadā kompānijai ''[[WarnerMedia|Time Warner]]'' izdevās iegūt ''Turner Broadcasting System'' par 7,5 miljardiem dolāru. Saskaņā ar vienošanos, Tērners kļuva par ''Time Warner'' priekšsēdētāja vietnieku un vadīja kompānijas kabeļtelevīzijas tīklu. Pēc ''Time Warner'' apvienošanās ar interneta kompāniju ''AOL'' Tērners ieņēma līdzīgu posteni, kuru viņš pameta 2003. gadā.<ref name="biogr"/> == Iesaistīšanās labdarībā == 1990. gadā Tērners nodibināja fondu ''[[Turner Foundation]]'', kas finansiāli atbalsta apkārtējai videi un iedzīvotāju labklājībai veltītus pasākumus. Lai palīdzētu [[ANO]] finansiāli, 1998. gadā Tērners izveidoja labdarības fondu ''[[United Nations Foundation]]'', ziedojot tam 1 miljardu dolāru un aicinot arī citus piedalīties fonda darba nodrošināšanā. Tērners nosaucis ziedojumu par ieguldījumu cilvēces nākotnē. Viņš ir fonda valdes priekšsēdētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.unfoundation.org/who-we-are/board/|title=UN Foundation Board|access-date={{dat|2014|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140208054912/http://www.unfoundation.org/who-we-are/board/|archivedate={{dat|2014|02|08||bez}}}}</ref> == Sports un kinobizness == 12 gadu vecumā Tērners sāka nodarboties ar burāšanu. Vēlāk viņš guva arī atzīstamus panākumus šajā sportā. Viņš ir uzvarējis [[Amerikas kauss|Amerikas kausa]] izcīņā 1977. gadā.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/vault/cover/featured/8544/index.htm|title=Ted Turner on Sports Illustrated cover|date=July 4, 1977|accessdate=April 27, 2011|work=CNN|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110515120708/http://sportsillustrated.cnn.com/vault/cover/featured/8544/index.htm|archivedate={{dat|2011|05|15||bez}}}}</ref> 1993. gadā Tērners uzņemts Amerikas kausa slavas zālē,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.herreshoff.org/achof/ted_turner.html |title=Herreshoff Marine Museum & America's Cup Hall of Fame |publisher=Herreshoff.org |date= |accessdate=October 10, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120416032023/http://www.herreshoff.org/achof/ted_turner.html |archivedate={{dat|2012|04|16||bez}} }}</ref> bet 2011. gadā Nacionālajā Burāšanas slavas zālē.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nshof.org/index.php?option=com_content&view=article&id=322:turner-ted-2011-inductee&catid=78 |title=Turner, Ted - 2011 Inductee |publisher=Nshof.org |date= |accessdate=October 10, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131210004343/http://www.nshof.org/index.php?option=com_content&view=article&id=322:turner-ted-2011-inductee&catid=78 |archivedate={{dat|2013|12|10||bez}} }}</ref> Tērners sportā iesaistījies arī finansiāli. 1976. gadā viņš iegādājās [[beisbols|beisbola]] klubu [[Atlantas "Braves"]], bet 1977. gadā profesionālo [[basketbols|basketbola]] klubu [[Atlantas "Hawks"]]. Tērners ir iniciējis un finansiāli atbalstījis [[Labas gribas spēles]] (1986–2001), cenšoties mazināt [[Aukstais karš|Aukstā kara]] ietekmi ar sporta sadraudzības spēlēm.<ref name="biogr"/> Tērners iesastījies arī kinofilmu un TV filmu producēšanā, piedalījies TV programmās un dažās filmās. 2008. gadā Tērners izdeva savu autobiogrāfiju ''Call Me Ted''.<ref name="bio">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/19/Ted-Turner.html |title=Ted Turner Biography (1938-) |publisher=Film Reference |date= |accessdate=March 24, 2010}}</ref> [[Attēls:Ted Turner Jane Fonda.jpg|thumb|left|Teds Tērners un [[Džeina Fonda]] 1990. gadā (autors ''Alan Ligh'').]] == Personīgā dzīve == Tērners bija precējies ar Džūliju Geilu Naju (1960–1964). Laulībā dzimuši divi bērni - dēls Roberts Edvards IV un meita Laura Lī. Otrā Tērnera sieva bija stjuarte Džeina Šērlija Smita (1964–1988). Šajā laulībā piedzima trīs bērni (Boregārds, Rets, Dženija). Trešo reizi Tērners apprecējās 1991. gadā ar aktrisi [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]]. Laulība tika šķirta 2001. gadā.<ref name="bio"/> Pēc ''Time Warner'' atstāšanas 2003. gadā, Tērners pievērsies zemes īpašumu apsaimniekošanai. Viņš bija viens no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem ASV, viņam piederēja 2 miljoni [[Akrs|akru]] zemes. Uz šīs zemes Tērners ir attīstījis projektus apkārtējās vides saglabāšanai, izveidojot savvaļas rezervātus. Viņa īpašumos ir ap 50 000 [[bizoni|bizonu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/americas/turner-becomes-largest-private-landowner-in-us-761711.html |title=Turner becomes largest private landowner in US – Americas, World |publisher=The Independent |date=December 1, 2007 |accessdate=March 29, 2009 | location=London | first=Leonard | last=Doyle}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.nytimes.com/2011/01/29/us/29land.html |title=For Land Barons, Acres by the Millions |work= [[The New York Times]] |date=January 28, 2011 |first=Katharine Q. |last=Seelye}}</ref> Tērners nomira savās mājās Džefersona apgabalā, [[Florida|Floridā]],<ref>{{cite news|url = https://www.tallahassee.com/story/news/state/2026/05/06/ted-turner-cnn-founder-died-at-his-ranch-near-tallahassee/89960712007/|title = Ted Turner, CNN founder, died at his ranch near Tallahassee|last = Call|first = James|work = [[Tallahassee Democrat]]|quote = Ted Turner, the media mogul who created CNN and other lodestars of cable TV, died at his ranch in Jefferson County, Florida|date = May 6, 2026|accessdate = May 6, 2026}}</ref> 2026. gada 6. maijā 87 gadu vecumā.<ref>{{Cite news |last=Folkenflik |first=David |date=May 6, 2026 |title=Brash CNN founder Ted Turner dies |url=https://www.npr.org/2026/05/06/nx-s1-3059290/ted-turner-obituary-cnn |access-date=May 6, 2026 |work=NPR |language=en}}</ref><ref name="NYT-obit">{{cite news |last=Kandell |first=Jonathan |date=May 6, 2026 |title=Ted Turner, Creator of CNN and the 24-Hour News Cycle, Dies at 87 |url=https://www.nytimes.com/2026/05/06/business/media/ted-turner-dead.html |access-date=May 6, 2026 |work=The New York Times}}</ref><ref>{{Cite news |last=Ann O’Neill |first=Brian Stelter |date=May 6, 2026 |title=CNN founder Ted Turner, a pioneer of cable TV news, dies at 87 |url=https://edition.cnn.com/2026/05/06/us/ted-turner-death |access-date=May 6, 2026 |work=[[CNN]] |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.turnerfoundation.org/ Turner Foundation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200817180322/http://www.turnerfoundation.org/ |date={{dat|2020|08|17||bez}} }} {{aktieru ārējās saites}} {{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tērners, Teds}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Filantropi]] [[Kategorija:Burātāji]] 2i0pgzbde2gpfecw785sadf8qvsuon3 0 244218 4464813 4462183 2026-05-07T01:36:32Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4464813 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944444444|27.015555555556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565491436|27.014259661489|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874261907|27.016218704351|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099517659498|27.086094817224|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526358437|26.985280408846|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117464550029|26.995169792297|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227328975|27.046267654835|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129429519|26.922828840377|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.11835816196|26.993812078754|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.152950345177|27.005329658533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507464588|26.777709942965|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200872786547|26.782486431118|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222222222225|26.78527777777778|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403479061|26.620672663909|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283983883236|26.629004438122|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.15138889|26.61111111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489299527|26.578828883664|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219280978657|26.645630096753|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337385164|26.781856892304|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792213542|26.866724343916|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481415840538|26.862391224347|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845378637|26.667163577804|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116334734556|27.095926452198|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.14888138667|26.739258395216|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214466805415|26.828450906365|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.163170159284|27.006072825963|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.15861111|27.08611111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140523589148|27.106888636757|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158538556263|27.08607919546|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158538556263|27.08607919546|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158538556263|27.08607919546|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881399573|27.086449716392|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676012255|27.086400936125|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Rušonas pagasts<br/>Kastīre | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342187079|26.880704843876|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Rušonas pagasts<br/>Kastīre | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494183885|26.879249523755|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844310571|26.936096794288|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.23392906577|26.99016649799|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572457407|27.021177913799|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256129379|26.918975957143|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124664687011|26.746191820878|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.261470045635|26.845391572441|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260015583227|26.853295546913|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637412402|26.780250493505|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.304130466221|26.642684379159|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.12555556|26.71111111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.12555556|26.71111111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.12555556|26.71111111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881386615|26.73925839527|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883077374|26.754924850329|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107444953|26.745297660406|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.147550386436|26.724724817584|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.181039681099|26.716962812555|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216528988981|26.652283985047|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174577600019|26.865329665219|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.284320240711|26.727075731752|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.28855562919|26.727136430143|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547152158|26.725456192518|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288804563095|26.726628311933|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.28373386675|26.735119100855|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.2887690698|26.726531458944|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286258811133|26.730521980439|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.2942881|26.7246117|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269612857886|26.759199300267|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269781890526|26.741068578437|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņi<br/>Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.34055556|26.79833333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.33677528804|26.802415575115|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129005617|26.717342145137|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124646538978|26.960110229923|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.18611111|26.96805556|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.179699754979|26.94359289496|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194184581627|26.981170885873|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515363041|26.970198284313|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.216289552226|27.030688532037|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181488703875|26.982039444479|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182884885399|26.998225621587|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186002557421|26.968222058339|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185870985274|26.968334075229|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982310581|26.968256652127|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391336586091|26.721019307475|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.101330303778|27.029607919693|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102192568361|27.061376225354|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043109442|27.004808248935|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088421724639|27.002430223599|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171216845|27.002113666322|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186274831571|26.941958425576|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428041830776|26.747823808995|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260376644525|26.884061160756|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.187380182893|26.569653265113|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348298184|26.478668389131|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.19523094037|26.532985757523|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082772931469|27.040380191383|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.19666667|26.52277778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.19666667|26.52277778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313356728|26.514316328081|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159123325|26.673168535229|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.19582217515|26.667236541734|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.23570071672|26.847324352106|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] 7r0o3trnzort9kjl1w2bqpyn8gse97y 0 246147 4464938 4454215 2026-05-07T10:55:24Z Biafra 13794 4464938 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''Tisza''' var būt: * [[Tisa]] (''Tisza'') — upe Ukrainā, Ungārijā un Serbijā; * [[Tisza (partija)|''Tisza'']] — politiskā partija Ungārijā; * [[Ištvāns Tisa]] (''Tisza István'') — ungāru politiķis. {{disambig}} 25tm1tusejdf14singmjo4z1wrf7f29 0 249486 4464883 4211206 2026-05-07T08:53:01Z Ivario 51458 /* Logotips */ 4464883 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Valsts policijas koledža | native_name = | image = Vpk eka.jpg | image_name = | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = “Mūsu izglītība - jūsu drošībai!” | mottoeng = | established = {{dat|2006|7|13}} | closed = | type = | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = Dmitrijs Homenko | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = [[Latvija]], [[Rīga]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] 10 | coor = | campus = | former_names =Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centrs <small>(1991–2000)</small><br>Valsts policijas Policijas skola <small>(2000–2006)</small> | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = {{URL|http://www.policijas.koledza.gov.lv}} | logo = VPK logo.png | footnotes = }} '''Valsts policijas koledža''' (VPK) ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] dibināta [[Latvijas Valsts policija]]s pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir sagatavot audzēkņus dienestam Valsts policijā.<ref name="likumi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/140450-valsts-policijas-koledzas-nolikums|title=Valsts policijas koledžas nolikums // Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 584|website=likumi.lv|access-date=2023-04-14|language=lv}}</ref><ref name="koledza">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.policijas.koledza.gov.lv/lv/par-mums|title=Par mums {{!}} Valsts policijas koledža|website=policijas.koledza.gov.lv|access-date=2023-04-14|language=lv}}</ref> Valsts policijas koledža ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas sagatavo un izglīto topošos policistus. == Vēsture == Valsts policijas koledžas ēka atrodas teritorijā, kur no 18.gadsimta līdz 20.gadsimta sākumam atradās [[Heila muiža]]. === Mācību centrs un Policijas skola === 1990. gadā Latvijas PSR Iekšlietu ministrija ieguva savā īpašumā piecstāvu ēku Jūrmalā, [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas ielā]] 44, lai tajā izveidotu Policijas departamenta Mācību centru. '''[[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] Policijas departamenta Mācību centrs''' svinīgi tika atklāts 1991. gada 13. jūnijā, un par tā priekšnieku tika iecelts [[Padomju milicija|milicijas]] [[apakšpulkvedis]] Atis Meibergs. Darbu tas uzsāka 1991. gada 9. jūlijā. [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada 20. augustā plkst. 19.45 mācību centru ieņēma [[Padomju Armija|Padomju Savienības armija]]. 2000. gadā ar Iekšlietu ministrijas Valsts policijas 2000. gada 6. septembra pavēli Nr. 701 tika apstiprināts mācību centra jaunais nosaukums — '''Valsts policijas Policijas skola'''. Skolas galvenais uzdevums bija veikt izmaiņas jauno policistu apmācībā saskaņā ar [[Eiropas Savienība]]s izvirzītajām prasībām. === Policijas koledža === 2006. gada 13. jūlijā Jūrmalā, Slokas ielā 44 ar Ministru kabineta rīkojumu izveidoja Valsts policijas koledžu, nosakot, ka tā ir Valsts policijas Policijas skolas funkciju, tiesību, saistību, mantas un arhīva pārņēmēja. Koledžas darbības mērķis bija sagatavot policijas darbiniekus profesionālajam dienestam un īstenot Valsts policijas darbinieku profesionālās pilnveides mācības. 3. oktobrī tika uzsāktas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" pilna laika un arodizglītības programmas "Policijas darbs" studijas. 6. oktobrī [[Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīca|Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā]] iesvētīja VPK karogu. 25. oktobrī parakstīja līgumu par VPK iestāšanos Eiropas Policijas koledžu asociācijā. 2007. gada 13. martā VPK tika uzņēma Latvijas Koledžu asociācijā, 5. oktobrī tika uzsākta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" nepilna laika studiju realizācija, bet 21. decembrī noslēdza sadarbības līgumu ar [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmiju]]. 2008. gadā VPK akreditēja, nosakot augstākās izglītības iestādes statusu. VPK organizēja [[Starptautiskā policijas asociācija|Starptautiskās policijas asociācijas]] (IPA) bērnu nometni. 2009. gada 1. oktobrī tika atklāta VPK Latgales filiāle [[Daugavpils|Daugavpilī]], Vaļņu ielā 27. 2010. gada janvārī VPK pārcēlās uz bijušajām Policijas akadēmijas telpām [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 8 un atzīmēja arodizglītības programmas ”Policijas darbs” 10. gadadienu. 2011. gadā VPK organizēja I Starptautisko zinātnisko konferenci ”Cilvēkdrošības tiesiski, socioloģiskie un psiholoģiskie aspekti”. 2012. gadā VPK organizēja II Starptautisko zinātnisko konferenci ”Noziedzības prevencijas un apkarošanas novitātes pasaulē un Latvijā”. Norisinājās Koledžas un Francijas vēstniecības forums ”Iekšējā drošība un civilā aizsardzība”. VPK uzsāka 28 jaunu profesionālās pilnveides programmu realizēšanu. 2013. gadā VPK organizēja III Starptautisko zinātnisko konferenci ”Tiesībsargājošo institūciju loma sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā”. Tika izveidota VPK Sporta katedra. 2014. gadā VPK organizēja Eiropas policijas koledžu asociācijas (''AEPC'') starptautisko konferenci ”Policijas izglītība multikulturālā vidē: problēmas un risinājumi”. Tika izveidoti VPK profili sociālajos tīklos. 2015. gadā VPK organizēja IV Starptautisko zinātnisko konferenci ”Moderno tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzības institūciju darbā un to darbinieku izglītošanā”. Uzsāka ''Erasmus+'' mācību mobilitātes programmas realizēšanu. 2017. gadā VPK uzsāka mācību satura izveidi e-mācību vidē ''Moodle''. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības absolventiem izniedza diplomus ar jaunu kvalifikāciju — Valsts policijas jaunākais virsnieks. Mainījās VPK juridiskā adrese — Rīgā, Ezermalas ielā 10. 2018. gadā VPK organizēja V Starptautisko zinātnisko konferenci ”Valsts iekšējās drošības 100 gadu evolūcija. Attīstība. Dinamika. Problemātika”. 2020. gadā [[Covid-19 pandēmija]]s laikā uzsāka attālinātās mācības, izmantojot videokonferenču platformas. 2021. gadā izstrādāja jaunu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu ”Policijas darbs” un jaunu arodizglītības programmu ”Policijas darbs”. 2022. gada 25. oktobrī noslēdza līgumu starp VPK, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]] un Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju par ilgtermiņa konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveidi.<ref name="koledza" /> 2. decembrī, sekojot Valsts policijas vizuālās identitātes maiņai, prezentēja Koledžas jauno logotipu un saukli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-koledza-jauna-vizuala-identitate-ir-tikai-pirmais-solis-uz-butiskam-parmainam|title=Valsts policijas koledža: jaunā vizuālā identitāte ir tikai pirmais solis uz būtiskām pārmaiņām {{!}} Valsts policija|website=vp.gov.lv|access-date=2023-06-15|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> == Pārvalde == [[Attēls:Valsts policijas koledžas logo.png|thumb|Iepriekšējā VPK logo vienkāršota versija]] VPK pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome un koledžas direktors. Padome ir koledžas personāla lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas veic koledžas administratīvo un saimniecisko vadību un pārstāv koledžu bez īpaša pilnvarojuma.<ref name="koledza" /> === Vadība === * Atis Meibergs (1991—2000) * Benita Akmentiņa (2000—2003) * Eižens Valters (2003—2004) * Aigars Evardsons (2004—2011) * Artis Velšs (2011—2013) * Rauls Kviesītis (2013—2018) * Dina Tarāne (2018—2020) * Ģirts Zalāns (2020—2022) * Dmitrijs Homenko (2022—pašlaik) == Simbolika == === Logotips === VPK logotipa dizaina pamatā ir Valsts policijas vizuālās identitātes krāsas un līnijas, kas simbolizē Daugavas straumes ritmu, stilistiski atgādinot Laimas slotiņu — Latvijas tīrības un aizsardzības simbolu. VPK logotipā ir ietverta atsauce uz Laimas slotiņu, kas ir vērsta uz augšu, norādot uz izaugsmi un izcilību. Līdzās simboliskajai nozīmei, logotipa uzbūve ir uztverama arī grafiski, jo slīpās līnijas veido salikumu, kurā no augšas uz leju nolasāmi VPK iniciāļi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.policijas.koledza.gov.lv/lv/par-mums|title=Par mums {{!}} Valsts policijas koledža|website=www.policijas.koledza.gov.lv|access-date=2023-06-15|language=lv}}</ref> Līdz 2022. gadam lietotā emblēma ietvēra vairogu, kura centrā ozollapu un valsts karoga lentu aplokā atradās tumši zila aizvērta grāmata ar Valsts policijas emblēmu uz tās vāka, kā arī trīs zvaigznes, koledžas nosaukums un gadskaitlis '2006' zelta krāsā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izglitibascelvedis.lv/koledzas/valsts_policijas_koledza_latgales_filiale|title=izglitibascelvedis.lv|website=izglitibascelvedis.lv|access-date=2023-06-15}}</ref> === Karogs === VPK karogā uz gaiši zila fona attēlota Valsts policijas emblēma — saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību. Otrā pusē uz balta fona — [[Latvijas ģerbonis|valsts mazais ģerbonis]], zem kura izšūts uzraksts: "Valsts policijas koledža".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/vpkoledza/photos/a.679832628771506/1072418472846251/|title=Valsts policijas koledža - VALSTS POLICIJAS KOLEDŽA SVIN 10 GADU JUBILEJU {{!}} Valsts policijas koledža - Facebook|website=[[Facebook]]|access-date=2023-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.policijas.koledza.gov.lv/lv/jaunums/izmekletaju-macibu-centrs|title=Izmeklētāju mācību centrs {{!}} Valsts policijas koledža|website=www.policijas.koledza.gov.lv|access-date=2023-06-15|language=lv}}</ref> === Himna === 2018. gadā sarakstīta VPK himna ar Anitas Fišeres vārdiem un Ulda Timmas mūziku.<ref name=":0" /> == Izglītības iespējas == VPK piedāvā iegūt izglītību šādās izglītības programmās:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.policijas.koledza.gov.lv/lv/programmas-0|title=Programmas {{!}} Valsts policijas koledža|website=www.policijas.koledza.gov.lv|access-date=2023-04-14|language=lv}}</ref> * arodizglītības programma “Policijas darbs”, iegūstot kvalifikāciju — Valsts policijas jaunākais inspektors; * profesionālās pilnveides izglītības programma "Policijas darba pamati". Tajā personas ar augstāko izglītību sagatavo policijas funkciju veikšanai; * īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programma “Policijas darbs”, Iekšējās drošības akadēmijā (IDA) iegūstot kvalifikāciju — Valsts policijas jaunākais virsnieks jeb “reaģējošais” policists. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.policijas.koledza.gov.lv/ Koledžas mājaslapa] {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Koledžas Latvijā]] 22lafprmfuezkczq49vr8a40lyij63k 1 249714 4464760 2164506 2026-05-06T19:52:51Z Papuass 88 4464760 wikitext text/x-wiki == Uzvārds == Pēc izrunas latviski drīzāk sanāk Sengers (vai pat Sangers), nevis Sendžers. Paklausieties kaut vai, kā [http://www.youtube.com/watch?v=qoGl1mOp23s viņu piesaka]. [[Lietotājs:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Lietotāja diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 09:59, 20 aprīlī, 2014 (EEST) :{{ping|Apekribo}} kā būs šim? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 22.52 (EEST) 5p5iease87l4055srgr1cv2wxx2ea38 4464832 4464760 2026-05-07T05:40:25Z Apekribo 48114 4464832 wikitext text/x-wiki == Uzvārds == Pēc izrunas latviski drīzāk sanāk Sengers (vai pat Sangers), nevis Sendžers. Paklausieties kaut vai, kā [http://www.youtube.com/watch?v=qoGl1mOp23s viņu piesaka]. [[Lietotājs:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Lietotāja diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 09:59, 20 aprīlī, 2014 (EEST) :{{ping|Apekribo}} kā būs šim? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 22.52 (EEST) ::Jā, angliski izrunā ar g (https://lv.forvo.com/search/Larry%20Sanger/ un https://youglish.com/pronounce/Larry_Sanger/english). Tātad Sangers (pēc MK noteikumiem nr. 114) vai Sengers (pēc A. Ahero atveides). --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 08.39 (EEST) 9oo6zibzqh5udzz47h9yw84zb7qxom1 4464896 4464832 2026-05-07T09:29:07Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Diskusija:Lerijs Sendžers]] uz [[Diskusija:Lerijs Sangers]]: Kļūdains nosaukums: atveidošana 4464832 wikitext text/x-wiki == Uzvārds == Pēc izrunas latviski drīzāk sanāk Sengers (vai pat Sangers), nevis Sendžers. Paklausieties kaut vai, kā [http://www.youtube.com/watch?v=qoGl1mOp23s viņu piesaka]. [[Lietotājs:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Lietotāja diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 09:59, 20 aprīlī, 2014 (EEST) :{{ping|Apekribo}} kā būs šim? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 22.52 (EEST) ::Jā, angliski izrunā ar g (https://lv.forvo.com/search/Larry%20Sanger/ un https://youglish.com/pronounce/Larry_Sanger/english). Tātad Sangers (pēc MK noteikumiem nr. 114) vai Sengers (pēc A. Ahero atveides). --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 08.39 (EEST) 9oo6zibzqh5udzz47h9yw84zb7qxom1 0 251581 4464828 4222472 2026-05-07T04:47:14Z ZANDMANIS 91184 4464828 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kamjanske | official_name = ''Кам'янське'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Theater Dniprodzerzhynsk1.jpg | imagesize = | image_caption = Lesjas Ukrainkas Muzikālais drāmas teātris Kamjanskē | image_flag = Flag of Dniprodzerzhynsk.svg | image_shield = Coat of Arms of Kamianske.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Kamjanske Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dņipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Kamjanske Dņipropetrovskas apgabala kartē | latd = 48| latm = 31| lats = 44| latNS = N | longd = 34| longm = 35| longs = 49| longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1750 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1923 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 138 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2013 | population_note = | population_total = 241880 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 51900—51989 | area_code = +380 569(2) | website = {{URL|http://kam.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Kamjanske''' ({{val|uk|Кам'янське}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, [[Dņepra]]s labajā krastā 40 km no apgabala centra [[Dņipro]], ietilpst tās aglomerācijā. Pilsēta administratīvi iedalās trīs rajonos, pilsētas padomei pakļauts [[Karnauhivka]]s ciemats. [[Kazaki|Kazaku]] dibinātais Kamjanskes ciems, kas ir mūsdienu pilsētas pirmsākumi, vēstures avotos pirmoreiz minēts 1750. gadā sakarā ar baznīcas būvniecību. Pēc [[Zaporižjas Seča]]s likvidēšanas 1775. gadā Kamjanskei piešķīra militārās apmetnes statusu; 1782. gadā tajā dzīvoja ap 1000 iedzīvotāju. Ciema strauja attīstība sākās 19. gadsimta otrajā pusē sakarā ar [[metalurģija]]s attīstību. 1887. gadā tika uzbūvēta tā laika Krievijā lielākā metalurģijas rūpnīca. 1923. gadā Kamjanskei piešķīra pilsētas tiesības, bet 1936. gadā pārdēvēja par '''Dņeprodzeržinsku''' (''Дніпродзержинськ'') par godu [[Felikss Dzeržinskis|Feliksam Dzeržinskim]].<ref>{{PZT|175|Dņeprodzeržinska}}</ref> 2016. gadā pilsētai atjaunots sākotnējais nosaukums. Mūsdienās ievērojams [[enerģētika]]s ([[Dņeprodzeržinskas HES]]), [[metalurģija]]s un [[mašīnbūve]]s centrs. == Ievērojamas personības == Kamjanskē dzimuši vai dzīvojuši: * [[Vera Brežņeva]] (ukraiņu: Віра Вікторівна Галушка, krievu: Вера Викторовна Галушка; 1982), plašāk pazīstama kā Vera Brežņeva (ukraiņu: Віра Брежнєва, krievu: Вера Брежнева) ukraiņu popdziedātaja un TV personība; * [[Leonīds Brežņevs]] (ukraiņu: Леонід Ілліч Брежнєв; 1906 — 1982) bija PSKP CK ģenerālsekretārs; == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] g008fygclr4dinhwyjs249mlarr84lc 4464877 4464828 2026-05-07T08:45:53Z Kikos 3705 /* Ievērojamas personības */ 4464877 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kamjanske | official_name = ''Кам'янське'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Theater Dniprodzerzhynsk1.jpg | imagesize = | image_caption = Lesjas Ukrainkas Muzikālais drāmas teātris Kamjanskē | image_flag = Flag of Dniprodzerzhynsk.svg | image_shield = Coat of Arms of Kamianske.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Kamjanske Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dņipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Kamjanske Dņipropetrovskas apgabala kartē | latd = 48| latm = 31| lats = 44| latNS = N | longd = 34| longm = 35| longs = 49| longEW = E | coordinates_display = inline,title | coordinates_region = UA | subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1750 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1923 | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 138 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2013 | population_note = | population_total = 241880 | population_footnotes = | population_metro = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 51900—51989 | area_code = +380 569(2) | website = {{URL|http://kam.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Kamjanske''' ({{val|uk|Кам'янське}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, [[Dņepra]]s labajā krastā 40 km no apgabala centra [[Dņipro]], ietilpst tās aglomerācijā. Pilsēta administratīvi iedalās trīs rajonos, pilsētas padomei pakļauts [[Karnauhivka]]s ciemats. [[Kazaki|Kazaku]] dibinātais Kamjanskes ciems, kas ir mūsdienu pilsētas pirmsākumi, vēstures avotos pirmoreiz minēts 1750. gadā sakarā ar baznīcas būvniecību. Pēc [[Zaporižjas Seča]]s likvidēšanas 1775. gadā Kamjanskei piešķīra militārās apmetnes statusu; 1782. gadā tajā dzīvoja ap 1000 iedzīvotāju. Ciema strauja attīstība sākās 19. gadsimta otrajā pusē sakarā ar [[metalurģija]]s attīstību. 1887. gadā tika uzbūvēta tā laika Krievijā lielākā metalurģijas rūpnīca. 1923. gadā Kamjanskei piešķīra pilsētas tiesības, bet 1936. gadā pārdēvēja par '''Dņeprodzeržinsku''' (''Дніпродзержинськ'') par godu [[Felikss Dzeržinskis|Feliksam Dzeržinskim]].<ref>{{PZT|175|Dņeprodzeržinska}}</ref> 2016. gadā pilsētai atjaunots sākotnējais nosaukums. Mūsdienās ievērojams [[enerģētika]]s ([[Dņeprodzeržinskas HES]]), [[metalurģija]]s un [[mašīnbūve]]s centrs. == Ievērojamas personības == Kamjanskē dzimuši vai dzīvojuši: * [[Vera Brežņeva]] – ukraiņu popdziedātaja un TV personība; * [[Leonīds Brežņevs]] – [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP CK]] ģenerālsekretārs; == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] 82a8dxfw6km90kxztpkhbr64gl874lz 0 256185 4464646 4463648 2026-05-06T13:42:14Z Bendžamins 76862 /* 4. kārta */ 4464646 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2014. gada NHL drafts | logo = 2014_NHL_Draft.png | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2014]]. gada [[27. jūnijs|27]].-[[28. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Filadelfija}} | network = | first = {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] | first_t = [[Floridas "Panthers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 210 | latv1_nr = 76 | latv1 = [[Elvis Merzļikins]] | latv2_nr = 193 | latv2 = [[Edgars Kulda]] | draftlist = [[NHL drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | next_year = [[2015. gada NHL drafts|2015]] }} '''2014. gada NHL drafts''' bija 52. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2014. gads|2014]]. gada [[27. jūnijs|27. jūnijā]] [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika [[Drafts|draftēti]] 210 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |2 |{{flaga|Kanāda}} [[Sems Reinharts]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |3 |{{flaga|Vācija}} [[Leons Draizaitls]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Michael Dal Colle|Maikls Dal Kolle]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |6 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Virtanens]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |7 |{{flaga|Kanāda}} [[Heidns Flerī]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |8 |{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Nīlanders]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |9 |{{flaga|Dānija}} [[Nikolajs Ēlerss]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Ričijs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |11 |{{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Brendans Perlīni]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |13 |{{flaga|Čehija}} [[Jakubs Vrāna]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |14 |{{flaga|Somija}} [[Juliuss Honka]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |15 |{{flaga|ASV}} [[Dilans Larkins]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |16 |{{flaga|ASV}} [[Sonijs Milano]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Treviss Senheims]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |18 |{{flaga|ASV}} [[Alekss Taks]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Entonijs Deandželo]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |20 |{{flaga|ASV}} [[Niks Šmalcs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Robijs Fabri]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |22 |{{flaga|Somija}} [[Kasperi Kapanens]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Konors Blīklijs]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |24 |{{flaga|Kanāda}} [[Džēreds Makenns]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |25 |{{flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |26 |{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Ščerbaks]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |27 |{{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Goldobins]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Joshua Ho-Sang|Džošua Ho Sans]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Džons Kvennevils]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |31 |{{Flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |33 |{{flaga|Krievija}} [[Ivans Barbašovs]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |36 |{{Flaga|ASV}} [[Tačers Demko]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |37 |{{Flaga|ASV}} [[Alekss Nedeļkovičs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |39 |{{flaga|Čehija}} [[Vīteks Vanēčeks]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |42 |{{Flaga|Krievija}} [[Vladislavs Kameņevs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |38 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Markuss Petešons]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |55 |{{Flaga|Kanāda}} [[Brendons Montūrs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |58 |{{Flaga|ASV}} [[Kristians Dvoraks]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |65 |{{Flaga|Somija}} [[Juho Lammiko]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |66 |{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Trjamkins]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |76 |{{flaga|Latvija}} [[Elvis Merzļikins]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |78 |{{flaga|Krievija}} [[Iļja Sorokins]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |79 |{{flaga|Kanāda}} [[Breidens Points]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |89 |{{Flaga|Austrālija}} [[Neitans Volkers]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |97 |{{Flaga|SWE}} [[Lukass Vālmarks]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |108 |{{flaga|Kanāda}} [[Devons Teivss]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |112 |{{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |117 |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Bantings]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |118 |{{flaga|Krievija}} [[Igors Šestjorkins]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |126 |{{Flaga|SWE}} [[Gustavs Forslings]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |138 |{{Flaga|SWE}} [[Oskars Lindblūms]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |144 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Antons Lindholms]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |171 |{{Flaga|ASV}} [[Kevins Lebanks]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |179 |{{Flaga|Krievija}} [[Ivans Naļimovs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |181 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Viktors Olofsons]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |193 |{{flaga|Latvija}} [[Edgars Kulda]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |205 |{{flaga|Čehija}} [[Ondržejs Kaše]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2014. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] 2vnyrfcp3kj5j9wnh8tbgpxyfgkull5 3 275455 4464620 3025011 2026-05-06T13:05:21Z SHB2000 98004 SHB2000 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:WiFábio]] uz [[Dalībnieka diskusija:Difabio]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/WiFábio|WiFábio]]" to "[[Special:CentralAuth/Difabio|Difabio]]" 2645895 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fábio B. Lima}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 23:30, 11 martā, 2015 (EET) 08jhzq62d5spsrq04z9k3h0nksoiqcn 0 278459 4464912 4374255 2026-05-07T09:40:30Z Papuass 88 4464912 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Magnuss Manske | vārds_orig = ''Magnus Manske'' | attēls = Magnus Manske crop.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | tautība = [[vācieši|vācu]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Sengera institūts]]<br>[[Wikimedia Foundation]] | alma_mater = [[Ķelnes Universitāte]] | zinātne = [[bioķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Heinrihs Magnuss Manske''' ({{val|de|Heinrich Magnus Manske}}; dzimis {{dat|1974|5|24}} [[Ķelne|Ķelnē]]) ir vecākais pētnieks [[Sengera institūts|Sengera institūtā]] [[Kembridža|Kembridžā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]<ref name="googlescholar">{{GoogleScholar|kNry7pkAAAAJ}}</ref><ref name="dblp">{{DBLP|name=Magnus Manske}}</ref><ref name="microsoft">{{AcademicSearch|18227864}}</ref><ref name="scopus">{{Scopus|id=25723615000}}</ref> un [[programmētājs]], kurš strādājis pie vienas no pirmajām ''[[MediaWiki]]'' programmatūras versijām. == Izglītība == Manske [[Ķelnes Universitāte|Ķelnes Universitātē]] studējis bioķīmiju un 2006. gadā to pabeidzis ar doktora grādu; viņa disertācija bija par atvērtā pirmkoda rīku [[molekulārā bioloģija|molekulārajai bioloģijai]] [[GENtle (programmatūra)|GENtle]].<ref name="magphd">{{cite journal|author=Magnus Manske|year=2006|url=http://kups.ub.uni-koeln.de/1907/|title=GENtle, a free multi-purpose molecular biology tool|publisher=University of Cologne|degree=PhD|authorlink=Magnus Manske|journal=|access-date={{dat|2015|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150407083730/http://kups.ub.uni-koeln.de/1907/|archive-date={{dat|2015|04|07||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bioinformatics.knowledgeblog.org/2011/06/21/desktop-sequence-analysis-software-review/|title=Desktop Sequence Analysis: software review|accessdate=4 June 2013|date=June 21, 2011|author=Alastair Kerr|website=Bioinformatics Knowledge Blog|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130627164759/http://bioinformatics.knowledgeblog.org/2011/06/21/desktop-sequence-analysis-software-review/|archivedate={{dat|2013|06|27||bez}}}}</ref> == Karjera == Kā students Manske bija viens no pirmajiem Interneta enciklopēdijas ''[[Nupedia]]'' ([[Vikipēdija]]s priekštecis) aktīviem lietotājiem un satura veidotājiem un vēlāk viņš sarakstīja vienu no pirmajām ''MediaWiki'' programmatūras versijām, uz kuras darbojās Vikipēdija.<ref name=KS>{{Ziņu atsauce|url=http://www.ksta.de/ratgeber/der-wikipedia-pionier-aus-koeln,15189524,13249760.html|title=Der Wikipedia-Pionier aus Köln|date= February 2, 2008|accessdate=June 22, 2013|newspaper=[[Kölner Stadt-Anzeiger]]|language=German|trans_title= The Wikipedia pioneer from Cologne|author=Claudia Lehnen}}</ref> Manske kopš 2007. gada aprīļa strādā [[Sengera institūts|Sengera institūtā]] [[Kembridža|Kembridžā]], bet joprojām izstrādā rīkus Vikipēdijas vajadzībām.<ref name=Magnus.de>{{Tīmekļa atsauce|url=http://magnusmanske.de/|title=Magnus Manske|accessdate=June 4, 2013|archive-date={{dat|2013|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130613205422/http://magnusmanske.de/}}</ref> 2012. gadā Manske bija līdzautors publikācijai [[Nature (žurnāls)|''Nature'']] žurnālā, kas demonstrēja jaunus veidus, kā identificēt reģionus, kur attīstās malārijas parazīti un aprakstīja paņēmienus malārijas zāļu pretestības kartēšanai. Pētnieki izstrādāja paņēmienu, kā iegūt malārijas parazīta DNS no asinīm, kas samazina kļūdu iespējamību sekvencēšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=DNA Research; Putting parasites on the world map|newspaper=China Weekly News|date=Jun 26, 2012}}</ref> == ''MediaWiki'' izstrāde == Kā students viņš bija viens no aktīvākajiem satura veidotājiem ''[[Nupedia]]'' projektā,<ref name=SpiegelJansson>{{Ziņu atsauce|author=Kurt Jansson|title=Zehn Jahre Wikipedia – Der kurze Sommer der Anarchie|work=[[Der Spiegel]]|url=http://einestages.spiegel.de/static/authoralbumbackground/19921/der_kurze_sommer_der_anarchie.html|date=14 January 2011}}</ref> publicējot informāciju par bioloģijas tēmām<ref name=KS/> un izstrādājot rīkus un paplašinājumus priekš ''Nupedia''.<ref name=Anderson/> Vēlāk, nebūdams apmierināts ar esošās programmatūras ierobežojumiem,<ref name=SpiegelJansson /> Manske izstrādāja vienu no pirmajām versijām, kas vēlāk kļuva par ''[[MediaWiki]]''.<ref name=Anderson>{{Grāmatas atsauce|title=Wikipedia: The Company and Its Founders|url=https://archive.org/details/wikipediacompany0000ande|author=Jennifer Joline Anderson|publisher=ABDO|year=2011|isbn=9781617148125|page=[https://archive.org/details/wikipediacompany0000ande/page/44 44]}}</ref><ref name=Zeit>{{Ziņu atsauce|author=Torsten Kleinz|title=Neues Werkzeug soll Anfänger zur Wikipedia locken|work=[[Die Zeit]]|url=http://www.zeit.de/digital/internet/2011-12/visual-editor-testversion|date=16 December 2012}}</ref> Viņa jaunā versija tika uzstādīta 2002. gadā.<ref name=SpiegelJansson /> Vikipēdijai sākotnēji izmantotā viki programmatūra bija ''[[UseModWiki]]'', sarakstīta ''[[Perl (programmēšanas valoda)|Perl]]''. Rodoties problēmām ar mērogojamību, 2001. gada vasarā Manske uzsāka darbu pie ''UseModWiki'' aizvietotāja, kas izmantotu datubāzi un saturētu Vikipēdijai specifiskas iespējas.<ref name=Sumana>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.aosabook.org/en/mediawiki.html|title=The Architecture of Open Source Applications|chapter=MediaWiki|author1=Sumana Harihareswara|author2=Guillaume Paumier|editor=Amy Brown|editor2=Greg Wilson|publisher=Kristian Hermansen|year=2012|isbn=9781105571817}}</ref> 2002. gada 25. janvārī Manske izlaida pirmo versiju [[MySQL]] bāzētam [[PHP]] viki dzinējam, sauktam par ''Phase II''.<ref name=Kumar>{{Ziņu atsauce|title=Wiki Installation and Customization|author=Rajeev Kumar|url=http://ir.inflibnet.ac.in/handle/1944/990|accessdate=June 4, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150721004201/http://ir.inflibnet.ac.in/handle/1944/990|archivedate={{dat|2015|07|21||bez}}}}</ref> Viens jauninājums, ko Manske ieviesa bija vārdtelpas, lai nodalītu dažādu veidu lapas, tādas kā diskusiju vai lietotāja vārdtelpa, tas ''Phase II'' atšķīra no vecās viki programmatūras, kam nebija dažādu vārdtelpu.<ref name=Sumana/> ''Phase II'' ieviesa arī citas iespējas, kas joprojām ir pieejamas, ieskaitot failu augšupielādi, uzraugāmo darbu sarakstu, automātiskus parakstus un lietotāja devuma sarakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia:PHP_script_new_features&oldid=691|title=Wikipedia:PHP script new features|date=27 January 2002|accessdate=June 4, 2013}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lists.wikimedia.org/pipermail/wikipedia-l/2002-January/001188.html|author=Magnus Manske|title=[Wikipedia-l] New features list|date=27 January 2002|accessdate=4 June 2013}}</ref> Manskes ieguldījums ļāva vienkāršāk iekļaut fotogrāfijas Vikipēdijas rakstos, tika radīta arī administratoru lietotāju grupa, kam bija tiesības dzēst lapas un bloķēt vandaļus.<ref name=SpiegelJansson /><ref>{{Ziņu atsauce|author=Erik Möller|title=Das Wiki-Prinzip|publisher=[[Heise online]]|url=http://www.heise.de/tp/artikel/14/14736/1.html|date=9 May 2003}}</ref> Manske bija [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] piekritējs, īpaši attiecībā uz [[GPL]] licenci. Viņa ieguldījums pirmajās ''MediaWiki'' versijās tika izlaists saskaņā ar GPL licenci.<ref>{{cite journal|author=N. A. Polukarova|title=The concept of open editing from the copyright viewpoint|journal=Automatic Documentation and Mathematical Linguistics|volume=41|issue=3|pages=104–107|date=June 2007|doi=10.3103/S0005105507030053|issn=1934-8371|publisher=Allerton Press, Inc.|quote=In simpler words, while the developers of proprietary programs use their copyrights to deprive most of the users of most of their freedoms, GPL adherents, including above-mentioned Magnus Manske, use these privileges to guarantee these freedoms to users.}}</ref> Vikipēdijai pieaugot Manskes ''Phase II'' saskārās ar ātrdarbības problēmām, tāpēc [[Lī Denjels Krokers]] sistēmu pārrakstīja vēlreiz, kas noveda pie ''Phase III'' sistēmas, ko izmantoja no 2002. gada jūnija un kopš 2003. gada to sāka saukt par "MediaWiki".<ref name=Kumar/> Šī ''[[MediaWiki]]'' programmatūra šobrīd tiek izmantota kā pamata platforma gan Vikipēdijai, gan daudziem citiem ''[[Wikimedia]]'' projektiem. Tā ir pieejama bez maksas un to izmanto arī daudzas citas organizācijas. Manske turpināja izstrādāt rīkus un ''MediaWiki'' paplašinājumus, ieskaitot rīkus, lai attēlotu piederību kategorijām, aprēķinātu kategoriju šķēlumu un importētu attēlus no ''[[Flickr]]'' uz [[Vikikrātuve|Vikikrātuvi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toolserver.org/~magnus/|title=Magnus' toys'n'tools|accessdate=June 4, 2013}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tools.wmflabs.org/magnustools/|title=Magnus' tools on wmflabs|accessdate=June 4, 2013}}</ref> Manske izstrādāja arī ''Cite'' paplašinājumu, kas atsauču pārvaldībā ieviesa XML līdzīgu sintaksi.<ref>{{cite conference|url=http://www.aifb.kit.edu/images/4/46/Websci09wikipedia.pdf|title=Introducing new features to Wikipedia|author1=Mathias Schindler|author2=Denny Vrandečić|accessdate=June 4, 2013|date=March 2009|editor1=Jim Hendler|editor2=Helen Margetts|booktitle=Proceedings of the First International Conference on Web Sciences WebSci09|location=Athens, Greece|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303230927/http://www.aifb.kit.edu/images/4/46/Websci09wikipedia.pdf}}</ref> == Atzinība == Manske tiek atzīts par pirmā raksta autoru [[vācu valodas Vikipēdija|vācu valodas Vikipēdijā]], kas bija [[polimēru ķēdes reakcija]], ko viņš pirmoreiz sarakstīja 2001. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=German Wikipedia reaches landmark millionth entry|journal=Deutsche Welle|url=http://www.dw.de/german-wikipedia-reaches-landmark-millionth-entry/a-5064273|date=28 December 2009}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|author=dpa/mos|title=Deutsche Wikipedia erreicht eine Million Einträge|work=[[Die Zeit]]|url=http://www.welt.de/wirtschaft/webwelt/article5655970/Deutsche-Wikipedia-erreicht-eine-Million-Eintraege.html|date=28 December 2009}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|author=Achim Sawall|title=Deutschsprachige Wikipedia erreicht die Millionenmarke|publisher=golem.de|url=http://www.golem.de/0912/72088.html|date=28 December 2009}}</ref> 2002. gadā [[Džimijs Veilss]] 25. janvāri nosauca par Magnusa Manskes dienu, godinot viņa ieguldījumu Vikipēdijā, paziņojot, ka "šodien pie vakariņām katram vikipēdistam ir jāsaka tosts par godu Magnusam un viņa daudzajiem izgudrojumiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lists.wikimedia.org/pipermail/wikipedia-l/2002-January/001164.html|title=[Wikipedia-l] Celebration|date=January 25, 2002|accessdate=June 4, 2013}}</ref> [[Lerijs Sangers]] savos memuāros par Vikipēdijas pirmsākumiem izcēla Manskes ieguldījumu projektā un piedēvē viņam lielu nozīmi Vikipēdijas veiksmes stāstā: <blockquote>Vikipēdija sākās ar saujiņu cilvēku, daudziem no ''Nupedia''. Šo ''Nupedia'' lietotāju ietekme bija izšķiroša. Es domāju, ka īpaši nenogurstošā Magnusa Manskes (kurš abos projektos strādāja pie programmatūras), mūsu dedzīgā atbalstītāja Rūta Ifčere un ļoti gudrais pokeru spēlējošais programmētājs Lī Denjels Krokers, tie ir tikai daži... Taču, tā kā projekts sākās ar šiem labajiem cilvēkiem un mēs spējām pielāgoties, izskaidrot un veicināt labus ieradumus un politikas jauniem lietotājiem, projekta ''Nupedia'' saknes palīdzēja izveidot robustu, funkcionējošu un veiksmīgu kopienu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Open Sources 2.0: The Continuing Evolution|chapter=The Early History of Nupedia and Wikipedia: A Memoir|accessdate=23 June 2013|author=Larry Sanger|editors=Chris DiBona, Danese Cooper, and Mark Stone|publisher=O'Reilly Media|year=2008|isbn=9780596553890|page=317}}</ref> </blockquote> Manske, līdz ar citiem, tika atzīmēts par ievērojamu devumu ''MediaWiki'', kad ''[[USENIX]] Advanced Computing Technical Association'' 2010. gadā ''MediaWiki'' un ''Wikimedia Foundation'' tika godināti ar STUG balvu (''Software Tools User Group'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usenix.org/about/stug.html|title=STUG award|accessdate=June 4, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111115607/http://www.usenix.org/about/stug.html|archivedate={{dat|2012|01|11||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{Grāmatas atsauce|author=Robert Zeschke|title=WikiHooks - Eine protoypenhafte Webhook Extension für MediaWiki|isbn=978-3-640-96452-9|page=9}} *Manskes sarakstītie Wikimedia rīki [http://tools.wmflabs.org/magnustools ''Wikimedia Labs'' vidē] *[[:en:User:Magnus Manske|Manskes Vikipēdijas lietotāja lapa angliskajā Vikipēdijā]] *[http://www.malariagen.net/node/132 Ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213181912/http://www.malariagen.net/node/132 |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} malariagen.net {{Authority control}} {{DEFAULTSORT:Manske, Magnuss}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Programmētāji]] [[Kategorija:Vācijas bioķīmiķi]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] i7zbblzallzz1f9wof165f9ojp58unp 0 280410 4464656 2923775 2026-05-06T14:24:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464656 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Bībops | fona_krāsa = pink | krāsa = black | stila_izcelsme = [[džezs]] | kultūras_izcelsme = 1940. gadi, [[Amerikas Savienotās Valstis]]. | instrumenti = [[klarnete]], [[saksofons]], [[trompete]], [[trombons]], [[klavieres]], [[kontrabass]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]]s | popularitāte = | atvasinātās_formas = [[avangarda džezs]], [[postbops]] | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = | jauktie_žanri = [[hārdbops]] | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Bībops''' ({{val-en|bebop}}), dēvēts arī par '''bopu''', ir [[džezs|džeza]] stils, kam raksturīgs ātrs [[temps]], instrumentāla virtuozitāte un improvizācijas, kuru pamatā ir harmoniska struktūra. Bībops attīstījās 1940. gadu vidū. Pretstatā tradicionālajam džezam, bībopu 1960. gados sāka dēvēt par moderno džezu.<ref name="Daugavpils pētījums">Šuserts, Vasilijs. Džeza svinga stila skaņdarbu atskaņojumā nepieciešamo metodisko paņēmienu apguve, [[Daugavpils Universitāte]], [[Latvija]] ([http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/maksla/Suserts.pdf pieejams]{{Novecojusi saite}}). Atjaunināts: {{dat|2015|04|09}}.</ref> Tā attīstība ir saistīta ar jauno mūziķu vēlmi meklēt alternatīvas tobrīd džeza mūzikā populārajam [[svings|svinga]] stilam, izveidojot džezu, kas būtu orientēts uz ieklausīšanos, nevis [[deja|dejošanu]].<ref name="Double">Lott, Eric. Double V, Double-Time: Bebop's Politics of Style. Callaloo, No. 36 (Summer, 1988), pp. 597-605 {{en ikona}}</ref> Neesot vairs [[deju mūzika]], tā ļāva mūziķiem attīstīt lielāku tempu, nestandarta harmonijas, iekļautās melodijas, blakusskaņas, alternētus [[septakords|septakordus]], nonakordus un undecīmakordus, līdz ar to ļaujot daudz vairāk attīstīt džeza mūziķu tehniskās spējas.<ref name="Daugavpils pētījums" /> Biežāk izmantotā mūzikas instrumentu kombinācija bībopa skaņdarbos ir [[saksofons]],[[ trompete]], [[kontrabass]], [[bungas]] un [[klavieres]]. Ievērojamākie bībopa mūziķi ir [[Dizijs Gilespijs]], [[Čārlijs Pārkers]], [[Teloniuss Monks]], [[Čārlzs Minguss]], [[Mailss Deiviss]], [[Kenijs Klārks]], [[Džons Koltreins]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Džezs]] af73wpwey0n6afqqyhphme5hrkrenvw 10 286204 4464815 4464470 2026-05-07T02:10:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4464815 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lus43ty4b6o5q6cb7al538iwzbijonq 3 289136 4464807 3027240 2026-05-07T00:29:58Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:WiFábio]] to [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 4464807 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 1oswsz8us413ed77onfniyd9qirmc08 0 290691 4464708 4358095 2026-05-06T16:57:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464708 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = ''Cyclorrhapha'' | attēls =Musca_domestica_housefly.jpg | att_nosaukums =[[Mājas muša]] (''Musca domestica'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta =Diptera | kārta_lv =Divspārņi | apakškārta = Brachycera | apakškārta_lv = Mušveidīgie | infrakārta = Muscomorpha | infrakārta_lv = Mušu infrakārta | kategorijas =nē | binomial = <small>([[Friedrich Moritz Brauer|Brauer]], 1863)</small> | iedalījums = * sekcija {{TaksoSaite|Aschiza}} * sekcija {{TaksoSaite|Schizophora}} }} '''''Cyclorrhapha''''' ir bez nosaukuma taksona grupa, kas kopīgi ar [[dejotājmušu virsdzimta|dejotājmušu virsdzimtu]] (''Empidoidea'') veido lielāko [[mušu infrakārta]]s (''Muscomorpha'') grupu - ''[[Eremoneura]]''.<ref name=musc>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Tree&id=43733&lvl=3&p=mapview&p=has_linkout&p=blast_url&p=genome_blast&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI: Muscomorpha]</ref> Šī mušu grupa tiek iedalīta divās sekcijās: {{TaksoSaite|Aschiza}} un {{TaksoSaite|Schizophora}}. Šīs ir evolucionāri visattīstītākās mušas visā [[mušveidīgie|mušveidīgo]] apakškārtā (''Brachycera''). To [[kāpuri]] atgādina tauriņu kāpurus, lielākā daļa šīs grupas mušu ir īsas un druknas, kuru ķermeni sedz īsi matiņi.<ref>[http://www.earthlife.net/insects/cyclorrhapha.html The Cyclorrhapha :- Houseflies, Dungflies etc]</ref> ''Cyclorrhapha'' mušām raksturīgs, ka to kāpuriem ir samazināta galvas kapsula un tiem ir īpatnēja kūniņa – pupārijs, kas veidojas, kāpura ādai paliekot kā papildsegai uz kūniņas apvalka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ |title=Latvijas Daba: Divspārņi |access-date={{dat|2015|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015713/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ }}</ref> Kad kāpurs metamorfozes ceļā ir kļuvis par pieaugušu īpatni, tas izlien no pupārija, galvgalī saraujot vāji veidotu cirkulāru šuvi.<ref>[http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Cyclorrhapha Encyclopedia: Cyclorrhapha]</ref> ''Cyclorrhapha'' mušas vairojas vai nu augu, vai dzīvnieku materiālā, kas var būt gan dzīvs organisms, gan trūdu formā.<ref>[http://www.britannica.com/animal/Cyclorrhapha Encyclopedia Britannica: Cyclorrhapha]</ref> == Sistemātika == : ''Pamatraksts: [[divspārņu sistemātika]]'' * {{TaksoSaite|Cyclorrhapha}}<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Tree&id=480117&lvl=3&p=has_linkout&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI: Cyclorrhapha]</ref> :*sekcija {{TaksoSaite|Aschiza}} ::* {{TaksoSaite|Platypezoidea|Sēņmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Phoridae|Kuprmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* {{TaksoSaite|Platypezidae|Sēņmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* {{TaksoSaite|Lonchopteridae|Smailspārnmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* dzimta {{TaksoSaite|Ironomyiidae}} :::* dzimta {{TaksoSaite|Sciadoceridae}} ::* {{TaksoSaite|Syrphoidea|Ziedmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Pipunculidae|Cikāžmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* {{TaksoSaite|Syrphidae|Ziedmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :* sekcija {{TaksoSaite|Schizophora}} ::* apakšsekcija {{TaksoSaite|Acalyptratae}} :::* {{TaksoSaite|Sciomyzoidea|Gliemežmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Nerioidea|Kaktusmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Diopsoidea|Kātiņacu mušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Ephydroidea|Krastmalmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Conopoidea|Lielgalvmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Lauxanioidea|Mežumušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Carnoidea|Putnumušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Tephritoidea|Raibspārnmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Opomyzoidea|Slaidmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Sphaeroceroidea|Trūdmušu virsdzimta}} ::* apakšsekcija {{TaksoSaite|Calyptratae}} :::* {{TaksoSaite|Hippoboscoidea|Kaulmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Muscoidea|Mušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Oestroidea|Spindeļu virsdzimta}} Piezīme: [[Latvija|Latvijā]] sastopamās dzimtas apzīmētas ar <font color="red">'''#'''</font>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20160305031020/http://leb.daba.lv/46Karpa.pdf Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)] *[http://phorid.net/zadbi/education/how-to-identify-flies/how-to-identify-flies-antennae-shape/how-to-identify-flies-cyclorrhapha-test/ How to Identify Flies – Cyclorrhapha]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Mušveidīgie]] i0ok1nxhyr6uiajt3d1w429qb4bwo0d 2 307338 4464861 4462363 2026-05-07T06:55:31Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4464861 wikitext text/x-wiki * [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?] ? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),"[A-Za-z ]","") as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,"000",IF(?longnum=2,"00",IF(?longnum=3,"0",""))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) . OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count) |columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824 |thumb=80 }} {| class='wikitable sortable' ! # ! Article ! Item Wikidata ! Pays ! Commons ! autostrādes zīme ! road number |- | style='text-align:right'| 1 | [[Eiropas autoceļš E01]] | [[:d:Q751771|Q751771]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E01|E01]] | [[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]] | E1 |- | style='text-align:right'| 2 | ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]'' | [[:d:Q2621085|Q2621085]] | [[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E001|E001]] | [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]] | E001 |- | style='text-align:right'| 3 | ''[[:d:Q56326601|European route E2]]'' | [[:d:Q56326601|Q56326601]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | | [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]] | E2 |- | style='text-align:right'| 4 | ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]'' | [[:d:Q2620531|Q2620531]] | [[Armēnija]]<br/>[[Azerbaidžāna]] | [[:commons:Category:E002|E002]] | [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]] | E002 |- | style='text-align:right'| 5 | [[Eiropas autoceļš E03]] | [[:d:Q585439|Q585439]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]] | [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]] | E3 |- | style='text-align:right'| 6 | ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]'' | [[:d:Q2295054|Q2295054]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E003|E003]] | [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]] | E003 |- | style='text-align:right'| 7 | [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]] | [[:d:Q782249|Q782249]] | [[Somija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E4|E4]] | [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]] | E4 |- | style='text-align:right'| 8 | ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]'' | [[:d:Q2253476|Q2253476]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E004|E004]] | [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]] | E004 |- | style='text-align:right'| 9 | [[Eiropas autoceļš E05]] | [[:d:Q693493|Q693493]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E5|E5]] | [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]] | E5 |- | style='text-align:right'| 10 | ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]'' | [[:d:Q731942|Q731942]] | [[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E005|E005]] | [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]] | E005 |- | style='text-align:right'| 11 | [[Eiropas autoceļš E06]] | [[:d:Q921422|Q921422]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E6|E6]] | [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]] | E6 |- | style='text-align:right'| 12 | ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]'' | [[:d:Q1900649|Q1900649]] | [[Tadžikistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]] | E006 |- | style='text-align:right'| 13 | [[Eiropas autoceļš E07]] | [[:d:Q388884|Q388884]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E7|E7]] | [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]] | E7 |- | style='text-align:right'| 14 | ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]'' | [[:d:Q2129887|Q2129887]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E007|E007]] | [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]] | E007 |- | style='text-align:right'| 15 | [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]] | [[:d:Q1129207|Q1129207]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]] | [[:commons:Category:E8|E8]] | [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]] | E8 |- | style='text-align:right'| 16 | ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]'' | [[:d:Q666933|Q666933]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]] | E008 |- | style='text-align:right'| 17 | [[Eiropas autoceļš E09]] | [[:d:Q1320233|Q1320233]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E9|E9]] | [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]] | E9 |- | style='text-align:right'| 18 | ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]'' | [[:d:Q2109391|Q2109391]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]] | E009 |- | style='text-align:right'| 19 | [[Eiropas autoceļš E10]] | [[:d:Q586592|Q586592]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E10|E10]] | [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]] | E10 |- | style='text-align:right'| 20 | ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]'' | [[:d:Q1861681|Q1861681]] | [[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:Bishkek-Osh road|Bishkek-Osh road]] | [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]] | E010 |- | style='text-align:right'| 21 | [[Eiropas autoceļš E11]] | [[:d:Q1276480|Q1276480]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E11|E11]] | [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]] | E11 |- | style='text-align:right'| 22 | ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]'' | [[:d:Q536536|Q536536]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]] | E011 |- | style='text-align:right'| 23 | [[Eiropas autoceļš E12]] | [[:d:Q1346648|Q1346648]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Somija]] | [[:commons:Category:E12|E12]] | [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]] | E12 |- | style='text-align:right'| 24 | ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]'' | [[:d:Q1375783|Q1375783]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Ķīna]] | | [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]] | E012 |- | style='text-align:right'| 25 | [[Eiropas autoceļš E13]] | [[:d:Q1247738|Q1247738]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E13|E13]] | [[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]] | E13 |- | style='text-align:right'| 26 | ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]'' | [[:d:Q1375778|Q1375778]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]] | E013 |- | style='text-align:right'| 27 | [[Eiropas autoceļš E14]] | [[:d:Q1164832|Q1164832]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E14|E14]] | [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]] | E14 |- | style='text-align:right'| 28 | ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]'' | [[:d:Q1375781|Q1375781]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]] | E014 |- | style='text-align:right'| 29 | [[Eiropas autoceļš E15]] | [[:d:Q862476|Q862476]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E15|E15]] | [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]] | E15 |- | style='text-align:right'| 30 | ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]'' | [[:d:Q662647|Q662647]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E015|E015]] | [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]] | E015 |- | style='text-align:right'| 31 | [[Eiropas autoceļš E16]] | [[:d:Q642043|Q642043]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E16|E16]] | [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]] | E16 |- | style='text-align:right'| 32 | ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]'' | [[:d:Q2329549|Q2329549]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E016|E016]] | [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]] | E016 |- | style='text-align:right'| 33 | [[Eiropas autoceļš E17]] | [[:d:Q1348422|Q1348422]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E17|E17]] | [[Attēls:BE-E17.svg|center|80px]] | E17 |- | style='text-align:right'| 34 | ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]'' | [[:d:Q746156|Q746156]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E017|E017]] | [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]] | E017 |- | style='text-align:right'| 35 | [[Eiropas autoceļš E18]] | [[:d:Q945810|Q945810]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E18|E18]] | [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]] | E18 |- | style='text-align:right'| 36 | ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]'' | [[:d:Q1945568|Q1945568]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E018|E018]] | [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]] | E018 |- | style='text-align:right'| 37 | [[Eiropas autoceļš E19]] | [[:d:Q1375828|Q1375828]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E19|E19]] | [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]] | E19 |- | style='text-align:right'| 38 | ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]'' | [[:d:Q2194280|Q2194280]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E019|E019]] | [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]] | E019 |- | style='text-align:right'| 39 | [[Eiropas autoceļš E20]] | [[:d:Q987346|Q987346]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E20|E20]] | [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]] | E20 |- | style='text-align:right'| 40 | [[Eiropas autoceļš E21]] | [[:d:Q662587|Q662587]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E21|E21]] | [[Attēls:Tabliczka E21.svg|center|80px]] | E21 |- | style='text-align:right'| 41 | [[Eiropas autoceļš E22]] | [[:d:Q322164|Q322164]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E22|E22]] | [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]] | E22 |- | style='text-align:right'| 42 | [[Eiropas autoceļš E23]] | [[:d:Q664809|Q664809]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E23|E23]] | [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]] | E23 |- | style='text-align:right'| 43 | ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]'' | [[:d:Q1375832|Q1375832]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E24|E24]] | [[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]] | E24 |- | style='text-align:right'| 44 | [[Eiropas autoceļš E25]] | [[:d:Q659345|Q659345]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E25|E25]] | [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]] | E25 |- | style='text-align:right'| 45 | ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]'' | [[:d:Q694396|Q694396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E26|E26]] | [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]] | E26 |- | style='text-align:right'| 46 | ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]'' | [[:d:Q688946|Q688946]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E27|E27]] | [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]] | E27 |- | style='text-align:right'| 47 | [[Eiropas autoceļš E28]] | [[:d:Q314656|Q314656]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E28|E28]] | [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]] | E28 |- | style='text-align:right'| 48 | ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]'' | [[:d:Q688868|Q688868]] | [[Vācija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E29|E29]] | [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]] | E29 |- | style='text-align:right'| 49 | [[Eiropas autoceļš E30]] | [[:d:Q160249|Q160249]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E30|E30]] | [[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]] | E30 |- | style='text-align:right'| 50 | ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]'' | [[:d:Q699601|Q699601]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E31|E31]] | [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]] | E31 |- | style='text-align:right'| 51 | ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]'' | [[:d:Q1375862|Q1375862]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E32|E32]] | [[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]] | E32 |- | style='text-align:right'| 52 | ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]'' | [[:d:Q1375866|Q1375866]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E33|E33]] | [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]] | E33 |- | style='text-align:right'| 53 | ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]'' | [[:d:Q819141|Q819141]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E34|E34]] | [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]] | E34 |- | style='text-align:right'| 54 | ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]'' | [[:d:Q313416|Q313416]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E35|E35]] | [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]] | E35 |- | style='text-align:right'| 55 | [[Eiropas autoceļš E36]] | [[:d:Q240696|Q240696]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E36|E36]] | [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]] | E36 |- | style='text-align:right'| 56 | ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]'' | [[:d:Q701223|Q701223]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E37|E37]] | [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]] | E37 |- | style='text-align:right'| 57 | ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]'' | [[:d:Q289474|Q289474]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E38|E38]] | [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]] | E38 |- | style='text-align:right'| 58 | ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]'' | [[:d:Q1375888|Q1375888]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Dānija]] | [[:commons:Category:E39|E39]] | [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]] | E39 |- | style='text-align:right'| 59 | [[Eiropas autoceļš E40]] | [[:d:Q327162|Q327162]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E40|E40]] | [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]] | E40 |- | style='text-align:right'| 60 | ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]'' | [[:d:Q662616|Q662616]] | [[Vācija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E41|E41]] | [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]] | E41 |- | style='text-align:right'| 61 | ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]'' | [[:d:Q599910|Q599910]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E42|E42]] | [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]] | E42 |- | style='text-align:right'| 62 | ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]'' | [[:d:Q662603|Q662603]] | [[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E43|E43]] | [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]] | E43 |- | style='text-align:right'| 63 | ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]'' | [[:d:Q705125|Q705125]] | [[Francija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E44|E44]] | [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]] | E44 |- | style='text-align:right'| 64 | ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]'' | [[:d:Q276570|Q276570]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E45|E45]] | [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]] | E45 |- | style='text-align:right'| 65 | ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]'' | [[:d:Q1375900|Q1375900]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E46|E46]] | [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]] | E46 |- | style='text-align:right'| 66 | ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]'' | [[:d:Q692012|Q692012]] | [[Vācija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E47|E47]] | [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]] | E47 |- | style='text-align:right'| 67 | ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]'' | [[:d:Q819705|Q819705]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E48|E48]] | [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]] | E48 |- | style='text-align:right'| 68 | ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]'' | [[:d:Q667743|Q667743]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E49|E49]] | [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]] | E49 |- | style='text-align:right'| 69 | ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]'' | [[:d:Q687438|Q687438]] | [[Francija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E50|E50]] | [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]] | E50 |- | style='text-align:right'| 70 | ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]'' | [[:d:Q692108|Q692108]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E51|E51]] | [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]] | E51 |- | style='text-align:right'| 71 | ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]'' | [[:d:Q691059|Q691059]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E52|E52]] | [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]] | E52 |- | style='text-align:right'| 72 | ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]'' | [[:d:Q701208|Q701208]] | [[Čehija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E53|E53]] | [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]] | E53 |- | style='text-align:right'| 73 | ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]'' | [[:d:Q664865|Q664865]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E54|E54]] | [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]] | E54 |- | style='text-align:right'| 74 | ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]'' | [[:d:Q313410|Q313410]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E55|E55]] | [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]] | E55 |- | style='text-align:right'| 75 | ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]'' | [[:d:Q690065|Q690065]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E56|E56]] | [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]] | E56 |- | style='text-align:right'| 76 | ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]'' | [[:d:Q592509|Q592509]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E57|E57]] | [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]] | E57 |- | style='text-align:right'| 77 | ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]'' | [[:d:Q180384|Q180384]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Piedņestras Moldāvu Republika]] | [[:commons:Category:E58|E58]] | [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]] | E58 |- | style='text-align:right'| 78 | ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]'' | [[:d:Q674617|Q674617]] | [[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Horvātija]] | [[:commons:Category:E59|E59]] | [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]] | E59 |- | style='text-align:right'| 79 | ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]'' | [[:d:Q168020|Q168020]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]]<br/>[[Ķīna]] | [[:commons:Category:E60|E60]] | [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]] | E60 |- | style='text-align:right'| 80 | ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]'' | [[:d:Q695537|Q695537]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Horvātija]] | [[:commons:Category:E61|E61]] | [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]] | E61 |- | style='text-align:right'| 81 | ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]'' | [[:d:Q665254|Q665254]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E62|E62]] | [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]] | E62 |- | style='text-align:right'| 82 | ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]'' | [[:d:Q1375933|Q1375933]] | [[Somija]] | [[:commons:Category:E63|E63]] | [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]] | E63 |- | style='text-align:right'| 83 | ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]'' | [[:d:Q736643|Q736643]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E64|E64]] | [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]] | E64 |- | style='text-align:right'| 84 | [[Eiropas autoceļš E65]] | [[:d:Q911135|Q911135]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E65|E65]] | [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]] | E65 |- | style='text-align:right'| 85 | ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]'' | [[:d:Q689827|Q689827]] | [[Itālija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E66|E66]] | [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]] | E66 |- | style='text-align:right'| 86 | [[Eiropas autoceļš E67]] | [[:d:Q754430|Q754430]] | [[Somija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E67|E67]] | [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]] | E67 |- | style='text-align:right'| 87 | ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]'' | [[:d:Q1375951|Q1375951]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E68|E68]] | [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]] | E68 |- | style='text-align:right'| 88 | ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]'' | [[:d:Q1375971|Q1375971]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E69|E69]] | [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]] | E69 |- | style='text-align:right'| 89 | ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]'' | [[:d:Q741488|Q741488]] | [[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Gruzija]] | [[:commons:Category:E70|E70]] | [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]] | E70 |- | style='text-align:right'| 90 | ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]'' | [[:d:Q1375976|Q1375976]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E71|E71]] | [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]] | E71 |- | style='text-align:right'| 91 | ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]'' | [[:d:Q1375978|Q1375978]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E72|E72]] | [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]] | E72 |- | style='text-align:right'| 92 | ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]'' | [[:d:Q1375987|Q1375987]] | [[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E73|E73]] | [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]] | E73 |- | style='text-align:right'| 93 | ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]'' | [[:d:Q600011|Q600011]] | [[Francija]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E74|E74]] | [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]] | E74 |- | style='text-align:right'| 94 | [[Eiropas autoceļš E75]] | [[:d:Q638912|Q638912]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E75|E75]] | [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]] | E75 |- | style='text-align:right'| 95 | ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]'' | [[:d:Q768830|Q768830]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E76|E76]] | [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]] | E76 |- | style='text-align:right'| 96 | [[Eiropas autoceļš E77]] | [[:d:Q918092|Q918092]] | [[Krievija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E77|E77]] | [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]] | E77 |- | style='text-align:right'| 97 | ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]'' | [[:d:Q1376002|Q1376002]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E78|E78]] | [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]] | E78 |- | style='text-align:right'| 98 | ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]'' | [[:d:Q580571|Q580571]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E79|E79]] | [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]] | E79 |- | style='text-align:right'| 99 | ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]'' | [[:d:Q877647|Q877647]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E80|E80]] | [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]] | E80 |- | style='text-align:right'| 100 | ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]'' | [[:d:Q987350|Q987350]] | [[Rumānija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E81|E81]] | [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]] | E81 |- | style='text-align:right'| 101 | ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]'' | [[:d:Q1376012|Q1376012]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E82|E82]] | [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]] | E82 |- | style='text-align:right'| 102 | ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]'' | [[:d:Q955939|Q955939]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E83|E83]] | [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]] | E83 |- | style='text-align:right'| 103 | ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]'' | [[:d:Q612223|Q612223]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E84|E84]] | [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]] | E84 |- | style='text-align:right'| 104 | [[Eiropas autoceļš E85]] | [[:d:Q926976|Q926976]] | [[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E85|E85]] | [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]] | E85 |- | style='text-align:right'| 105 | ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]'' | [[:d:Q1376023|Q1376023]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E86|E86]] | [[Attēls:Tabliczka E86.svg|center|80px]] | E86 |- | style='text-align:right'| 106 | ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]'' | [[:d:Q1376032|Q1376032]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E87|E87]] | [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]] | E87 |- | style='text-align:right'| 107 | ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]'' | [[:d:Q607197|Q607197]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E88|E88]] | [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]] | E88 |- | style='text-align:right'| 108 | ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]'' | [[:d:Q2419632|Q2419632]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E89|E89]] | [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]] | E89 |- | style='text-align:right'| 109 | ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]'' | [[:d:Q370080|Q370080]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E90|E90]] | [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]] | E90 |- | style='text-align:right'| 110 | ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]'' | [[:d:Q2163648|Q2163648]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E91|E91]] | [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]] | E91 |- | style='text-align:right'| 111 | ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]'' | [[:d:Q2579452|Q2579452]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E92|E92]] | [[Attēls:Tabliczka E92.svg|center|80px]] | E92 |- | style='text-align:right'| 112 | ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]'' | [[:d:Q3444696|Q3444696]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]] | E93 |- | style='text-align:right'| 113 | ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]'' | [[:d:Q2586090|Q2586090]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E94|E94]] | [[Attēls:Tabliczka E94.svg|center|80px]] | E94 |- | style='text-align:right'| 114 | [[Eiropas autoceļš E95]] | [[:d:Q1165682|Q1165682]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E95|E95]] | [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]] | E95 |- | style='text-align:right'| 115 | ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]'' | [[:d:Q2373964|Q2373964]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E96|E96]] | [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]] | E96 |- | style='text-align:right'| 116 | ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]'' | [[:d:Q784392|Q784392]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Abhāzija]] | [[:commons:Category:E97|E97]] | [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]] | E97 |- | style='text-align:right'| 117 | ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]'' | [[:d:Q2296040|Q2296040]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E98|E98]] | [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]] | E98 |- | style='text-align:right'| 118 | ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]'' | [[:d:Q548533|Q548533]] | [[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Sīrija]] | [[:commons:Category:E99|E99]] | [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]] | E99 |- | style='text-align:right'| 119 | ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]'' | [[:d:Q2283567|Q2283567]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E101|E101]] | [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]] | E101 |- | style='text-align:right'| 120 | ''[[:d:Q60856181|European route E104]]'' | [[:d:Q60856181|Q60856181]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E104 |- | style='text-align:right'| 121 | ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]'' | [[:d:Q1321545|Q1321545]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E105|E105]] | [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]] | E105 |- | style='text-align:right'| 122 | ''[[:d:Q108114490|European route E109]]'' | [[:d:Q108114490|Q108114490]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E109 |- | style='text-align:right'| 123 | ''[[:d:Q65169436|European route E114]]'' | [[:d:Q65169436|Q65169436]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E114 |- | style='text-align:right'| 124 | ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]'' | [[:d:Q1375790|Q1375790]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E115|E115]] | [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]] | E115 |- | style='text-align:right'| 125 | ''[[:d:Q111456842|European route E116]]'' | [[:d:Q111456842|Q111456842]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E116 |- | style='text-align:right'| 126 | ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]'' | [[:d:Q1375799|Q1375799]] | [[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E117|E117]] | [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]] | E117 |- | style='text-align:right'| 127 | ''[[:d:Q108114524|European route E118]]'' | [[:d:Q108114524|Q108114524]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]] | | | E118 |- | style='text-align:right'| 128 | ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]'' | [[:d:Q2535163|Q2535163]] | [[Krievija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Irāna]] | [[:commons:Category:E119|E119]] | [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]] | E119 |- | style='text-align:right'| 129 | ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]'' | [[:d:Q649131|Q649131]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E121|E121]] | [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]] | E121 |- | style='text-align:right'| 130 | ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]'' | [[:d:Q1821054|Q1821054]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]] | [[:commons:Category:E123|E123]] | [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]] | E123 |- | style='text-align:right'| 131 | ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]'' | [[:d:Q2625376|Q2625376]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E125|E125]] | [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]] | E125 |- | style='text-align:right'| 132 | ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]'' | [[:d:Q2078255|Q2078255]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E127|E127]] | [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]] | E127 |- | style='text-align:right'| 133 | ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]'' | [[:d:Q1589334|Q1589334]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E134|E134]] | [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]] | E134 |- | style='text-align:right'| 134 | ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]'' | [[:d:Q2345677|Q2345677]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E136|E136]] | [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]] | E136 |- | style='text-align:right'| 135 | ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]'' | [[:d:Q3444668|Q3444668]] | [[Īrija]] | [[:commons:Category:E201|E201]] | [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]] | E201 |- | style='text-align:right'| 136 | ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]'' | [[:d:Q2707350|Q2707350]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E231|E231]] | [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]] | E231 |- | style='text-align:right'| 137 | ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]'' | [[:d:Q1375818|Q1375818]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E232|E232]] | [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]] | E232 |- | style='text-align:right'| 138 | ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]'' | [[:d:Q658777|Q658777]] | [[Vācija]]<br/>[[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E233|E233]] | [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]] | E233 |- | style='text-align:right'| 139 | ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]'' | [[:d:Q2521396|Q2521396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E234|E234]] | [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]] | E234 |- | style='text-align:right'| 140 | ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]'' | [[:d:Q819547|Q819547]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E251|E251]] | [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]] | E251 |- | style='text-align:right'| 141 | [[Eiropas autoceļš E261]] | [[:d:Q1375834|Q1375834]] | [[Polija]] | [[:commons:Category:E261|E261]] | [[Attēls:Tabliczka E261.svg|center|80px]] | E261 |- | style='text-align:right'| 142 | [[Eiropas autoceļš E262]] | [[:d:Q1995013|Q1995013]] | [[Lietuva]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E262|E262]] | [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]] | E262 |- | style='text-align:right'| 143 | [[Eiropas autoceļš E263]] | [[:d:Q1375845|Q1375845]] | [[Igaunija]] | [[:commons:Category:E263|E263]] | [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]] | E263 |- | style='text-align:right'| 144 | [[Eiropas autoceļš E264]] | [[:d:Q2718918|Q2718918]] | [[Igaunija]]<br/>[[Latvija]] | [[:commons:Category:E264|E264]] | [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]] | E264 |- | style='text-align:right'| 145 | [[Eiropas autoceļš E265]] | [[:d:Q2728829|Q2728829]] | [[Igaunija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E265|E265]] | [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]] | E265 |- | style='text-align:right'| 146 | [[Eiropas autoceļš E271]] | [[:d:Q3041902|Q3041902]] | [[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E271|E271]] | [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]] | E271 |- | style='text-align:right'| 147 | [[Eiropas autoceļš E272]] | [[:d:Q2477727|Q2477727]] | [[Lietuva]] | [[:commons:Category:E272|E272]] | [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]] | E272 |- | style='text-align:right'| 148 | ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]'' | [[:d:Q613422|Q613422]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E311|E311]] | [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]] | E311 |- | style='text-align:right'| 149 | ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]'' | [[:d:Q2138240|Q2138240]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E312|E312]] | [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]] | E312 |- | style='text-align:right'| 150 | ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]'' | [[:d:Q1375855|Q1375855]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E313|E313]] | [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]] | E313 |- | style='text-align:right'| 151 | ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]'' | [[:d:Q669854|Q669854]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E314|E314]] | [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]] | E314 |- | style='text-align:right'| 152 | ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]'' | [[:d:Q669799|Q669799]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E331|E331]] | [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]] | E331 |- | style='text-align:right'| 153 | [[Eiropas autoceļš E371]] | [[:d:Q2436200|Q2436200]] | [[Polija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E371|E371]] | [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]] | E371 |- | style='text-align:right'| 154 | [[Eiropas autoceļš E372]] | [[:d:Q2418651|Q2418651]] | [[Ukraina]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E372|E372]] | [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]] | E372 |- | style='text-align:right'| 155 | ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]'' | [[:d:Q1978383|Q1978383]] | [[Polija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E373|E373]] | [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]] | E373 |- | style='text-align:right'| 156 | ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]'' | [[:d:Q2575132|Q2575132]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]] | E381 |- | style='text-align:right'| 157 | ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]'' | [[:d:Q693049|Q693049]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E391|E391]] | [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]] | E391 |- | style='text-align:right'| 158 | ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]'' | [[:d:Q1922885|Q1922885]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E401|E401]] | [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]] | E401 |- | style='text-align:right'| 159 | ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]'' | [[:d:Q644844|Q644844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E402|E402]] | [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]] | E402 |- | style='text-align:right'| 160 | ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]'' | [[:d:Q2679997|Q2679997]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E403|E403]] | [[Attēls:Tabliczka E403.svg|center|80px]] | E403 |- | style='text-align:right'| 161 | ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]'' | [[:d:Q2771746|Q2771746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E404|E404]] | [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]] | E404 |- | style='text-align:right'| 162 | ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]'' | [[:d:Q1920250|Q1920250]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E411|E411]] | [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]] | E411 |- | style='text-align:right'| 163 | ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]'' | [[:d:Q3177582|Q3177582]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E420|E420]] | [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]] | E420 |- | style='text-align:right'| 164 | ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]'' | [[:d:Q2023107|Q2023107]] | [[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]] | [[:commons:Category:E421|E421]] | [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]] | E421 |- | style='text-align:right'| 165 | ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]'' | [[:d:Q637443|Q637443]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E422|E422]] | [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]] | E422 |- | style='text-align:right'| 166 | ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]'' | [[:d:Q2655746|Q2655746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E429|E429]] | [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]] | E429 |- | style='text-align:right'| 167 | ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]'' | [[:d:Q2181304|Q2181304]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E441|E441]] | [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]] | E441 |- | style='text-align:right'| 168 | ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]'' | [[:d:Q1375889|Q1375889]] | [[Čehija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E442|E442]] | [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]] | E442 |- | style='text-align:right'| 169 | ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]'' | [[:d:Q637808|Q637808]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E451|E451]] | [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]] | E451 |- | style='text-align:right'| 170 | ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]'' | [[:d:Q662928|Q662928]] | [[Austrija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E461|E461]] | [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]] | E461 |- | style='text-align:right'| 171 | [[Eiropas autoceļš E462]] | [[:d:Q1375896|Q1375896]] | [[Čehija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E462|E462]] | [[Attēls:Tabliczka E462.svg|center|80px]] | E462 |- | style='text-align:right'| 172 | ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]'' | [[:d:Q2013618|Q2013618]] | [[Ukraina]] | [[:commons:Category:E471|E471]] | [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]] | E471 |- | style='text-align:right'| 173 | ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]'' | [[:d:Q2481606|Q2481606]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E501|E501]] | [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]] | E501 |- | style='text-align:right'| 174 | ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]'' | [[:d:Q2474511|Q2474511]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E502|E502]] | [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]] | E502 |- | style='text-align:right'| 175 | ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]'' | [[:d:Q2197886|Q2197886]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E511|E511]] | [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]] | E511 |- | style='text-align:right'| 176 | ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]'' | [[:d:Q572356|Q572356]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E512|E512]] | [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]] | E512 |- | style='text-align:right'| 177 | ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]'' | [[:d:Q555518|Q555518]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E531|E531]] | [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]] | E531 |- | style='text-align:right'| 178 | ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]'' | [[:d:Q324855|Q324855]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E532|E532]] | [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]] | E532 |- | style='text-align:right'| 179 | ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]'' | [[:d:Q745665|Q745665]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]] | [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]] | E533 |- | style='text-align:right'| 180 | ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]'' | [[:d:Q2743430|Q2743430]] | [[Čehija]] | [[:commons:Category:E551|E551]] | [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]] | E551 |- | style='text-align:right'| 181 | ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]'' | [[:d:Q1792888|Q1792888]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E552|E552]] | [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]] | E552 |- | style='text-align:right'| 182 | ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]'' | [[:d:Q2438196|Q2438196]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E571|E571]] | [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]] | E571 |- | style='text-align:right'| 183 | ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]'' | [[:d:Q2791074|Q2791074]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E572|E572]] | [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]] | E572 |- | style='text-align:right'| 184 | ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]'' | [[:d:Q928483|Q928483]] | [[Ungārija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E573|E573]] | [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]] | E573 |- | style='text-align:right'| 185 | ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]'' | [[:d:Q987339|Q987339]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E574|E574]] | [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]] | E574 |- | style='text-align:right'| 186 | ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]'' | [[:d:Q2078433|Q2078433]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E575|E575]] | [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]] | E575 |- | style='text-align:right'| 187 | ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]'' | [[:d:Q338977|Q338977]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E576|E576]] | [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]] | E576 |- | style='text-align:right'| 188 | ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]'' | [[:d:Q1375910|Q1375910]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E577|E577]] | [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]] | E577 |- | style='text-align:right'| 189 | ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]'' | [[:d:Q987340|Q987340]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E578|E578]] | [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]] | E578 |- | style='text-align:right'| 190 | ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]'' | [[:d:Q10478772|Q10478772]] | [[Ungārija]] | | [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]] | E579 |- | style='text-align:right'| 191 | ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]'' | [[:d:Q2243600|Q2243600]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E581|E581]] | [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]] | E581 |- | style='text-align:right'| 192 | ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]'' | [[:d:Q1852724|Q1852724]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E583|E583]] | [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]] | E583 |- | style='text-align:right'| 193 | ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]'' | [[:d:Q546742|Q546742]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E584|E584]] | [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]] | E584 |- | style='text-align:right'| 194 | ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]'' | [[:d:Q53828736|Q53828736]] | [[Krievija]] | | [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]] | E591 |- | style='text-align:right'| 195 | ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]'' | [[:d:Q2137859|Q2137859]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E592|E592]] | [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]] | E592 |- | style='text-align:right'| 196 | ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]'' | [[:d:Q2450792|Q2450792]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E601|E601]] | [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]] | E601 |- | style='text-align:right'| 197 | ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]'' | [[:d:Q1797423|Q1797423]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E602|E602]] | [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]] | E602 |- | style='text-align:right'| 198 | ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]'' | [[:d:Q1794844|Q1794844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E603|E603]] | [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]] | E603 |- | style='text-align:right'| 199 | ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]'' | [[:d:Q2091528|Q2091528]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E604|E604]] | [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]] | E604 |- | style='text-align:right'| 200 | ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]'' | [[:d:Q2333741|Q2333741]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E606|E606]] | [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]] | E606 |- | style='text-align:right'| 201 | ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]'' | [[:d:Q1795007|Q1795007]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E607|E607]] | [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]] | E607 |- | style='text-align:right'| 202 | ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]'' | [[:d:Q1795057|Q1795057]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E611|E611]] | [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]] | E611 |- | style='text-align:right'| 203 | ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]'' | [[:d:Q1637858|Q1637858]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E612|E612]] | [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]] | E612 |- | style='text-align:right'| 204 | ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]'' | [[:d:Q514182|Q514182]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E641|E641]] | [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]] | E641 |- | style='text-align:right'| 205 | ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]'' | [[:d:Q688368|Q688368]] | [[Austrija]] | [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]] | [[Attēls:Tabliczka E651.svg|center|80px]] | E651 |- | style='text-align:right'| 206 | ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]'' | [[:d:Q2150243|Q2150243]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E652|E652]] | [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]] | E652 |- | style='text-align:right'| 207 | ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]'' | [[:d:Q2604283|Q2604283]] | [[Ungārija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E653|E653]] | [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]] | E653 |- | style='text-align:right'| 208 | ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]'' | [[:d:Q676174|Q676174]] | [[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E661|E661]] | [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]] | E661 |- | style='text-align:right'| 209 | ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]'' | [[:d:Q2456332|Q2456332]] | [[Horvātija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E662|E662]] | [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]] | E662 |- | style='text-align:right'| 210 | ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]'' | [[:d:Q1375947|Q1375947]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E671|E671]] | [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]] | E671 |- | style='text-align:right'| 211 | ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]'' | [[:d:Q1375938|Q1375938]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E673|E673]] | [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]] | E673 |- | style='text-align:right'| 212 | ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]'' | [[:d:Q2579632|Q2579632]] | [[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E675|E675]] | [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]] | E675 |- | style='text-align:right'| 213 | ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]'' | [[:d:Q1375961|Q1375961]] | [[Armēnija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E691|E691]] | [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]] | E691 |- | style='text-align:right'| 214 | ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]'' | [[:d:Q1960959|Q1960959]] | [[Gruzija]] | [[:commons:Category:E692|E692]] | [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]] | E692 |- | style='text-align:right'| 215 | ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]'' | [[:d:Q3120429|Q3120429]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E711|E711]] | [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]] | E711 |- | style='text-align:right'| 216 | ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]'' | [[:d:Q1955315|Q1955315]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E712|E712]] | [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]] | E712 |- | style='text-align:right'| 217 | ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]'' | [[:d:Q746049|Q746049]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E713|E713]] | [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]] | E713 |- | style='text-align:right'| 218 | ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]'' | [[:d:Q2265961|Q2265961]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E714|E714]] | [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]] | E714 |- | style='text-align:right'| 219 | ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]'' | [[:d:Q2099373|Q2099373]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E717|E717]] | [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]] | E717 |- | style='text-align:right'| 220 | ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]'' | [[:d:Q1871269|Q1871269]] | [[Horvātija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E751|E751]] | [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]] | E751 |- | style='text-align:right'| 221 | ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]'' | [[:d:Q745873|Q745873]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E761|E761]] | [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]] | E761 |- | style='text-align:right'| 222 | ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]'' | [[:d:Q2425402|Q2425402]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E762|E762]] | [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]] | E762 |- | style='text-align:right'| 223 | ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]'' | [[:d:Q2425390|Q2425390]] | [[Serbija]]<br/>[[Melnkalne]] | [[:commons:Category:E763|E763]] | [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]] | E763 |- | style='text-align:right'| 224 | ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]'' | [[:d:Q2621685|Q2621685]] | [[Rumānija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E771|E771]] | [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]] | E771 |- | style='text-align:right'| 225 | ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]'' | [[:d:Q2303347|Q2303347]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E772|E772]] | [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]] | E772 |- | style='text-align:right'| 226 | ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]'' | [[:d:Q3041141|Q3041141]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E773|E773]] | [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]] | E773 |- | style='text-align:right'| 227 | ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]'' | [[:d:Q2154690|Q2154690]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E801|E801]] | [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]] | E801 |- | style='text-align:right'| 228 | ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]'' | [[:d:Q27383|Q27383]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E802|E802]] | [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]] | E802 |- | style='text-align:right'| 229 | ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]'' | [[:d:Q2433065|Q2433065]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E803|E803]] | [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]] | E803 |- | style='text-align:right'| 230 | ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]'' | [[:d:Q2741026|Q2741026]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E804|E804]] | [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]] | E804 |- | style='text-align:right'| 231 | ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]'' | [[:d:Q129065|Q129065]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E805|E805]] | [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]] | E805 |- | style='text-align:right'| 232 | ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]'' | [[:d:Q129067|Q129067]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E806|E806]] | [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]] | E806 |- | style='text-align:right'| 233 | ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]'' | [[:d:Q1641750|Q1641750]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E821|E821]] | [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]] | E821 |- | style='text-align:right'| 234 | ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]'' | [[:d:Q2564356|Q2564356]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E840|E840]] | [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]] | E840 |- | style='text-align:right'| 235 | ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]'' | [[:d:Q1375993|Q1375993]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E841|E841]] | [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]] | E841 |- | style='text-align:right'| 236 | ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]'' | [[:d:Q2444194|Q2444194]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E842|E842]] | [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]] | E842 |- | style='text-align:right'| 237 | ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]'' | [[:d:Q744600|Q744600]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E843|E843]] | [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]] | E843 |- | style='text-align:right'| 238 | ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]'' | [[:d:Q2707357|Q2707357]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E844|E844]] | [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]] | E844 |- | style='text-align:right'| 239 | ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]'' | [[:d:Q2446271|Q2446271]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E846|E846]] | [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]] | E846 |- | style='text-align:right'| 240 | ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]'' | [[:d:Q972968|Q972968]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E847|E847]] | [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]] | E847 |- | style='text-align:right'| 241 | ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]'' | [[:d:Q2266100|Q2266100]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E848|E848]] | [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]] | E848 |- | style='text-align:right'| 242 | ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]'' | [[:d:Q947951|Q947951]] | [[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]]<br/>[[Kosova]] | [[:commons:Category:E851|E851]] | [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]] | E851 |- | style='text-align:right'| 243 | ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]'' | [[:d:Q2041537|Q2041537]] | [[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E852|E852]] | [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]] | E852 |- | style='text-align:right'| 244 | ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]'' | [[:d:Q374394|Q374394]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E853|E853]] | [[Attēls:Tabliczka E853.svg|center|80px]] | E853 |- | style='text-align:right'| 245 | ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]'' | [[:d:Q2694282|Q2694282]] | [[Bulgārija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]] | [[:commons:Category:E871|E871]] | [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]] | E871 |- | style='text-align:right'| 246 | ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]'' | [[:d:Q2521873|Q2521873]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E881|E881]] | [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]] | E881 |- | style='text-align:right'| 247 | ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]'' | [[:d:Q1812428|Q1812428]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E901|E901]] | [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]] | E901 |- | style='text-align:right'| 248 | ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]'' | [[:d:Q8353069|Q8353069]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E902|E902]] | [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]] | E902 |- | style='text-align:right'| 249 | ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]'' | [[:d:Q17629116|Q17629116]] | [[Spānija]] | | [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]] | E903 |- | style='text-align:right'| 250 | ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]'' | [[:d:Q2106476|Q2106476]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E931|E931]] | [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]] | E931 |- | style='text-align:right'| 251 | ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]'' | [[:d:Q2033565|Q2033565]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E932|E932]] | [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]] | E932 |- | style='text-align:right'| 252 | ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]'' | [[:d:Q2497220|Q2497220]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E933|E933]] | [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]] | E933 |- | style='text-align:right'| 253 | ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]'' | [[:d:Q2467961|Q2467961]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E951|E951]] | [[Attēls:Tabliczka E951.svg|center|80px]] | E951 |- | style='text-align:right'| 254 | ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]'' | [[:d:Q1956688|Q1956688]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E952|E952]] | [[Attēls:Tabliczka E952.svg|center|80px]] | E952 |- | style='text-align:right'| 255 | ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]'' | [[:d:Q2516367|Q2516367]] | [[Grieķija]] | | [[Attēls:Tabliczka E961.svg|center|80px]] | E961 |- | style='text-align:right'| 256 | ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]'' | [[:d:Q2182124|Q2182124]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E962|E962]] | [[Attēls:Tabliczka E962.svg|center|80px]] | E962 |- | style='text-align:right'| 257 | ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]'' | [[:d:Q10478786|Q10478786]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E981|E981]] | [[Attēls:Tabliczka E981.svg|center|80px]] | E981 |- | style='text-align:right'| 258 | ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]'' | [[:d:Q10478788|Q10478788]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E982|E982]] | [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]] | E982 |} {{Wikidata list end}} [[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]] [[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]] [[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]] [[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]] [[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]] [[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]] [[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]] [[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]] [[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]] [[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]] [[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]] [[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]] [[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]] [[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]] [[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]] 2kz66d00bucy1jfhhks1z8y67dy36ka 3 307652 4464808 3027241 2026-05-07T00:30:04Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:WiFábio]] to [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 4464808 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 1oswsz8us413ed77onfniyd9qirmc08 2 309217 4464820 4462242 2026-05-07T02:30:11Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4464820 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P53 wd:Q260388 } |sort=label |columns=label:Straipsnis,P569,P570,P97,P106,P27,P39 |thumb=128 |links=red }} {| class='wikitable sortable' ! Straipsnis ! dzimšanas datums ! miršanas datums ! tituls ! nodarbošanās ! pilsonība ! ieņemtais amats |- | [[Adele Cecilia Radziwill]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albert Radziwill]] | 1868 | 1927 | | | | |- | [[Alberts Radvils]] | 1558-03-08 | 1592-06-13 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Radziwiłł]] | 1717-03-25 | 1790<br/>1791<br/>1762 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Rečicos]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Stanisław Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albrycht Stanisław Radziwiłł]] | 1593-07-01 | 1656-11-12 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Pinsk]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Starosta of Loutsk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[гараднічы пінскі]]<br/>[[войт пінскі]]<br/>[[староста геранёнскі]] |- | [[Albrycht Władysław Radziwiłł]] | 1589-06-16 | 1636-07-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksander Dominik Radziwiłł]] | 1808-02-29 | 1859-10-10 | | | [[Austrijas Impērija|Austrijas impērija]] | |- | [[Aleksander Fryderyk Radziwiłł]] | 1869-10-07 | 1929-01-07 | | | | |- | [[Aleksander Ludwik Radziwiłł]] | 1594-08-04 | 1654-03-23 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[voïvode de Brześć]]<br/>[[Voivode of Polotsk]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[staroste d'Olita]]<br/>[[staroste de Szadowo]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]]<br/>[[войт полацкі]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksandra Radziwiłł]] | 1993-01-18 | | | | | |- | [[Alojza Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Aniela Radziwiłł]] | 1781-10-03 | 1808-09-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Aleksandra Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Christina Radziwill]] | 1960-08-18 | | [[princese]] | [[producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | 1518 | 1558 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | 1792 | 1879 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Euphemia Radziwiłł]] | 1628 | 1663 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Magdalena Radziwiłł]] | 1553 | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | 1640-03-20 | 1667-03-24 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | 1962-12-05 | | | | | |- | [[Anna Olimpia Mostowska]] | 1762 | 1833<br/>1813-12-04 | | [[rakstnieks]]<br/>[[tulkotājs]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwill]] | 1475<br/>1476 | 1522-03 | | [[reģents]] | | [[reģents]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | 1939-04-20 | 2009-01-22 | | [[vēsturnieks]]<br/>[[vidusskolas skolotājs]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[senators]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | 1525 | 1600 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | 1659-03-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | 1786 | 1857 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | 1492 | | [[mūķene]] | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | 1554 | | | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | 1732 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna von Kettler]] | 1567 | 1617-09-19 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anne-Liese Strasser]] | 1934-01-06 | 2023-07-05 | [[princis]] | [[group activist]] | [[Francija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]] | |- | [[Antanas Mikalojus Radvila]] | 1741-10-04 | 1778-04 | | [[priesteris]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[рэферэндар вялікі духоўны каронны]]<br/>[[Grand Secretary of the Crown]] |- | [[Anthony Stanislas Radziwill]] | 1959-08-04 | 1999-08-10 | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[TV producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Antoni Albrecht Wilhelm Radziwiłł]] | 1885-10-30 | 1935-12-18 | | | [[Polija]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | 1775-06-13 | 1833-04-07 | | [[komponists]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[amatpersona]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[filantrops]]<br/>[[mūziķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | 1765 | 1810 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antoni Wilhelm Radziwiłł]] | 1833-07-31 | 1904-12-16 | | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Antonina Radziwill]] | 1730-08-18 | 1764-12 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antonina Radziwiłł]] | 1790 | 1853 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Artur Radziwill]] | 1974 | | | [[ekonomists]]<br/>[[baņķieris]] | | |- | [[Artur Radziwiłł]] | 1901-01-17 | 1939-09-13 | | [[virsnieks]] | [[Polija]] | |- | [[Auguste Luise Wilhelmine Wanda Czartoryski]] | 1813-01-29 | 1845-09-16 | | | | |- | [[Barbara Radzivila]] | 1520-12-06<br/>1523-12-06 | 1551-05-08 | [[queen consort]]<br/>[[hercogiene]]<br/>[[karaliene]] | [[aristokrāts]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Queen Consort of Poland]] |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | [[mūķene]] | | |- | [[Bogusław Fryderyk Radziwiłł]] | 1809-01-03 | 1873-01-02 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Bogusław Krzysztof Radziwiłł]] | 1662 | 1672 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Bogusław Radziwiłł]] | 1620-05-03 | 1669-12-31 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[mākslas kolekcionārs]]<br/>[[aristokrāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[virsnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[staroste d'Ochmiany]]<br/>[[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[staroste de Międzylesie]]<br/>[[staroste de Bransk]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Voivode of Polotsk]] |- | [[Brygida Petronela Radziwiłł]] | 1727-10-28 | 1773-11-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Canstancia Frantsiska Radziwiłł (née Radziwiłł)]] | 1697-12-20 | 1756-12-06 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Carole Radziwill]] | 1963-08-20 | | [[princese]] | [[žurnālists]]<br/>[[romānu rakstnieks]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Cecylia Maria Radziwiłł]] | 1643 | 1682 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Hieronim Radziwiłł]] | 1786-08-04 | 1813-11-11 | | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Maria Ignacy Radziwiłł]] | 1852-08-12 | 1938-12-28 | | | [[Polija]] | |- | [[Dominik Mikołaj Radziwiłł]] | 1643<br/>1648-09 | 1697-07-27 | [[grāfs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Wolkow]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Hofschatzmeister von Litauen]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Radom]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Pinsk]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Dominik Radziwiłł]] | 1964-11-01 | | | | | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | 1747 | 1803 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | 1754 | 1798 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Knyszyn]] |- | [[Edmund Ferdynand Radziwiłł]] | 1906-09-24 | 1971-08-25 | | | | |- | [[Edmund Radziwiłł]] | 1842-09-06 | 1895<br/>1905-08-09 | | [[priesteris]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]] |- | [[Elisa Radziwill]] | 1803-10-28 | 1834-09-27<br/>1834-08-27 | | [[aristokrāts]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Elizabeth Matilda Radziwill]] | 1861-11-01 | 1950-05-13 | | | | |- | [[Elizabeth Radziwill]] | 1917-01-21 | 2021-07-20 | | | | |- | [[Elzbieta Radziwill]] | | | | | | |- | [[Elźbieta Holszanska (née Radziwiłł)]] | | | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | 1550 | 1591 | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | 1585-09-15 | 1618 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elżbieta Zawisza]] | 1592 | 1627 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Eufémia Radziwiłł]] | 1598-07-12 | 1658-05-01 | | [[mūķene]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Abate]] |- | [[Feliks Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ferdynand Radziwiłł]] | 1834-10-19 | 1926-02-28 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]]<br/>[[member of the Prussian House of Lords]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Franciszek Pius Radziwiłł]] | 1878-02-01 | 1944-12-01 | | [[politiķis]] | [[Polija]] | |- | [[Franciszka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Gabrielle Radziwill]] | 1877<br/>1878-03-14 | 1968-01-09 | | [[medicīnas māsa]]<br/>[[pacifists]] | [[Lietuva]] | |- | [[Georgs Radvils]] | 1556-05-31 | 1600-01-21 | | [[diplomāts]]<br/>[[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kardināls]]<br/>[[vēstnieks]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]]<br/>[[bishop of Krakow]] |- | [[Grzegorz IV Radziwiłł]] | 1578-12-14 | 1613-02-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste d'Onikszty]] |- | [[Halszka Radziwiłł]] | No/unknown value | 1611 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | 1507 | 1546-05 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | 1994-12-19 | | | | | |- | [[Hieronim Florian Radziwiłł]] | 1715-05-04 | 1760-05-17 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[governor of Szyyczewski]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]] |- | [[Hieronim Mikołaj Radziwiłł]] | 1885-01-06 | 1945-04-06 | | | [[Francija]] | |- | [[Hieronim Wincenty Radziwiłł]] | 1759-05-11 | 1786-09-18 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Minsk]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Izabella Radziwiłł]] | 1711-02-12 | 1761-10 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Izabella Radziwiłł]] | 1991-03-30 | | | | | |- | [[Izabella Róża Radziwiłłowa]] | 1888-08-30 | 1968-02-21 | | | [[Polija]] | |- | [[Jadwiga Radziwiłł]] | | 1863 | | | | |- | [[Jan Jerzy Radziwiłł]] | 1588-01-08 | 1625-12-18 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jan Mikołaj Radziwiłł]] | 1681-05-17 | 1729-01-20<br/>1729-01-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | 1474 | 1522-05 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[staroste de Drohiczyn]]<br/>[[Court Marshal]]<br/>[[staroste de Wilka]]<br/>[[maréchal rural]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | 1492 | 1542-02 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kowalew]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste de Markow]]<br/>[[staroste de Vassilichki]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | 1516 | 1551-09-27<br/>1551-11 | | [[politiķis]] | [[Lietuva]] | [[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[staroste de Tykocin]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Janusz Radziwiłł]] | 1579-07-02<br/>1579-07-21 | 1620-12-03<br/>1620-12-06 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Janusz Radziwiłł]] | 1880-09-03 | 1967-10-04 | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītais]]<br/>[[jurists]] | [[Polija]] | [[ambassador of Poland to Spain]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Janusz Tadeusz Radziwiłł]] | 1734-02-27 | 1750 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jerzy Albrycht Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jerzy Friederich Radziwiłł]] | 1860-01-11 | 1914 | | | | |- | [[Jerzy Józef Radziwiłł]] | 1668-03-10 | 1689-01-03 | [[hercogs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Trakai]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste de Gulbin]] |- | [[Jerzy Mikołaj Radziwiłł]] | 1921-06-20 | 2007-04-09 | | | | |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | 1480 | 1541-04 | | [[diplomāts]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Grodno]]<br/>[[voivode of Kyiv]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Maišiagala]]<br/>[[staroste de Veliuona]]<br/>[[staroste d'Utena]]<br/>[[staroste de Merecz]]<br/>[[староста беліцкі]]<br/>[[староста дубінкаўскі]] |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | 1721-02-04 | 1754-12-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[staroste de Lubosz]] |- | [[Joanna Katarzyna Radziwiłł]] | 1637 | 1665 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jonas Albertas Radvila]] | 1591 | 1626-04-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste d'Upytė]] |- | [[Jonušs Radvils]] | 1612-12-12 | 1655-12-30 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[militārais līderis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[field lithuanian hetman]]<br/>[[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mstsislaw]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[bailli de Rietavas]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Kazimierz]]<br/>[[staroste de Sejwy]]<br/>[[войт мсціслаўскі]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Józef Mikołaj Radziwiłł]] | 1736-11-13 | 1813-02-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Minsk]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Józefina Radziwiłł]] | 1762-09-09 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Andrzej Radziwiłł]] | 1821 | 1886 | | | | |- | [[Karol Mikołaj Radziwiłł]] | 1886-12-05 | 1968-10-24 | | [[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | 1787 | 1844 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | 1874-03-13 | 1906-10-26 | | | | |- | [[Karol Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Stanisław "Panie Kochanku" Radziwiłł]] | 1734-02-27 | 1790-11-21<br/>1790-11-22 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Lviv]] |- | [[Karol Stanisław Radziwiłł]] | 1669-11-27 | 1719-08-02 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[bailli de Wilna]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[governor of Szyyczewski]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[staroste de Braslaw]] |- | [[Karol Wilhelm Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Karolina Teresa Radziwiłł]] | 1707-01-19 | 1765-04-27 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karolis Radvila]] | 1839-06-30 | 1907-10-03 | | | | |- | [[Katarzyna Barbara Radziwiłł]] | 1693-12-06 | 1730-10-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Henryka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Karolina Radziwiłł]] | 1740 | 1789 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | 1614-12 | 1674-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | 1593<br/>1586 | 1600 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł I]] | 1793-04-05 | 1869-04-06 | [[grāfs]] | [[filologs]] | [[Krievijas Impērija]] | [[maréchal rural]] |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł II]] | 1902-07-10 | 1944-09 | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | 1958-01-09 | | | [[ārsts]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[Minister of Health]]<br/>[[voivode of Masovia]]<br/>[[ambassador of Poland to Lithuania]] |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | 1873-10-15 | 1940s | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | 2002-06-21 | | | | | |- | [[Kristaps Nikolajs Radvils]] | 1547-02-09 | 1603-11-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Żyżmory]]<br/>[[staroste de Solec]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste d'Urzędów]] |- | [[Kristaps Radvils]] | 1585-03-22<br/>1585-03-15 | 1640-09-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[military commander]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[staroste de Tchatchersk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Krystyna Helena Radzwiłl]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Magdalena Radziwiłłówna]] | 1776-07-27 | 1796-12-01 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | 1560-09-11 | 1580-02-28 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | 1593<br/>1586 | 1599 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | 1898-07-29 | 1986-03-24 | [[grāfs]] | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[member of the Sejm of the Polish People's Republic]] |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | 1590 | 1607 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | 1928 | 2009 | | | | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Lee Radziwill]] | 1933-03-03 | 2019-02-15 | | [[socialite]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[televīzijas aktieris]]<br/>[[modes dizainers]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Leon Hieronim Radziwiłł]] | 1808-03-10 | 1885-01-08 | | [[diplomāts]] | [[Krievijas Impērija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Leon Michał Radziwiłł]] | 1722-04-11 | 1751-03-07 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[стражнік польны літоўскі]] |- | [[Leon Radziwiłł]] | 1880-09-06 | 1927-03-02 | | [[militārpersona]] | [[Francija]] | |- | [[Leon Władysław Radziwiłł]] | 1888-12-22 | 1959-04-08<br/>1959-04-07 | | | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Lucrezia Catharina Radziwill]] | | 1716-08-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludowika Radziwill]] | 1876-04-05 | 1966-06-21 | | | | |- | [[Ludwik Aleksander Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Ludwik Dominik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Mikołaj Radziwiłł]] | 1773 | 1830 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Karolina Radziwiłł]] | 1667-02-27 | 1695-03-25 | [[princese]] | [[mecenāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Konstancja Radziwiłł]] | 1742 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Léa Radziwill]] | | | | | | |- | [[Maciej Józef Radziwiłł]] | 1842-09-17 | 1907-05-11 | [[grāfs]] | | | |- | [[Maciej Mikołaj Radziwiłł]] | 1873-07-27 | 1920-11-05 | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | 1749-11-10 | 1800-09-02 | | [[komponists]]<br/>[[libretists]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Maciej Radziwiłł]] | 1961-02-22 | | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]] | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | 1998-06-09 | | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Marcelina Czartoryska]] | 1817-05-18 | 1894-06-05 | | [[komponists]]<br/>[[pianists]] | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Marcin Mikołaj Radziwiłł]] | 1705-11-11 | 1782-01-11 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Maria Aleksandra Radziwiłł]] | 1753 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Karolina Lubomirska]] | 1730 | 1795-01-10 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Małgorzata Radziwiłł]] | 1875-12-16 | 1962-07-17 | | | | |- | [[Maria Radziwiłł]] | 1625 | 1660-01-14 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Urszula Krasińska]] | 1777 | 1822-02-23 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Wiktoria Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria z Gawdzickich Radziwiłłowa]] | 1746 | 1806-12-08 | | [[aktieris]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Marianna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mateusz Radziwiłł]] | 1768 | 1818 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michalina Rzyszczewska]] | 1816-04-10 | 1883-06-29 | | | | |- | [[Michał Antoni Radziwiłł]] | 1687-10-01 | 1721-08-29 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Kaunas]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[староста неманойцкі]]<br/>[[staroste]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Michał Gedeon Radziwiłł]] | 1778-09-24 | 1850-05-24 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]]<br/>[[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]] | |- | [[Michał Hieronim Radziwiłł]] | 1744-10-10<br/>1744-09-29 | 1831-03-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[dzejnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bolimow]] |- | [[Michał Karol Radziwiłł]] | 1614-10 | 1656-08 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste de Wolkow]]<br/>[[Grand Treasurer of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[staroste de Czarne]]<br/>[[войт ваўкавыскі]] |- | [[Michał Kazimierz "Rybeńko" Radziwiłł]] | 1702-06-13 | 1762-05-15<br/>1762-05-22 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste d'Owrucz]]<br/>[[staroste de Kaunas]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Kremenets]]<br/>[[staroste de Parczew]]<br/>[[staroste de Nowy Targ]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[staroste de Nijyn]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Kazimierz Radziwiłł]] | 1625-10-26<br/>1635-10-26 | 1680-11-14 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[governor of Szyyczewski]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Propoïsk]]<br/>[[staroste de Telšiai]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[staroste de Nijyn]]<br/>[[staroste de Vištytis]]<br/>[[staroste de Gulbin]]<br/>[[staroste de Homiel]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Krzysztof Radziwiłł]] | 1727-05-18 | 1729 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Piotr Radziwiłł]] | 1853-05-17 | 1903-09-17 | | [[izdevējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[publicists]]<br/>[[dizainers]] | | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Michał Radziwiłł Rudy]] | 1870-02-08 | 1955-10-06 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Vācijas Impērija|Vācijas impērija]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Mikalojus Radvila XII]] | 1751<br/>1748-08-01 | 1810<br/>1811 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]] |- | [[Mikalojus Radvila the Old]] | 1450 | No/unknown value | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[намеснік смаленскі]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[намеснік новагародскі]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Mikhail Radziwiłł]] | 1791-04-18 | 1846-10-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Faustyn Radziwiłł]] | 1688-05-21 | 1746-02-02 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Lithuanian chasnick]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Mikołaj Franciszek Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj II Radziwiłł]] | 1470 | 1521<br/>1522-01 | | [[virsnieks]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bobrujsk]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[Lithuanian chasnick]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]] |- | [[Mikołaj III Radziwiłł]] | 1492<br/>1495 | No/unknown value | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Roman Catholic Bishop of Samogitia]] |- | [[Mikołaj Krzysztof "the Orphan" Radziwiłł]] | 1549-08-02 | 1616-02-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[dienasgrāmatas rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Mikołaj Krzysztof Radziwiłł]] | 1695-08-14 | 1715-06-02 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand intendant du panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Człuchów]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | 1746-10-20 | 1795-05-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Radoszkowicze]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | 1801 | 1853 | | | | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | 1587 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj VII Radziwiłł]] | 1546 | 1589-12-18 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Merecz]] |- | [[Nicolas Radziwill]] | 1880-07-04 | 1914-11-17 | | | | |- | [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radvils]] | 1512 | 1584-04-27 | | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[staroste d'Ochmiany]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Vassilichki]]<br/>[[староста беліцкі]] |- | [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajs Radvils]] | 1515-02-04 | 1565-05-28 | [[grāfs]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Brest-Litovsk]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Palemon]] | | | | | | |- | [[Petronella Dowojno]] | | No/unknown value | | | | |- | [[Prince Albrecht-Jerome Radziwill]] | 1914-05-10 | 1932-06-23 | | | | |- | [[Prince Anton Radziwill]] | 1912-10-08 | 1967-03-07 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwill]] | 1936-01-17 | 1999-02-24 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwiłł]] | 1899-09-26 | 1920-07-09 | | | | |- | [[Prince Boguslaw Radziwill]] | 1844-01-04 | 1907-05-14 | | | | |- | [[Prince Charles Ferdinand Radziwill]] | 1969-09-29 | | | | | |- | [[Prince Charles Radziwill]] | 1931-11-18 | 2016-05-16 | | | | |- | [[Prince Dominik Radziwill]] | 2001-05-15 | | | | | |- | [[Prince Dominik Rainer Radziwiłł]] | 1911-01-22 | 1976-11-19 | | [[aristokrāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Prince Ferdinand Radziwill]] | 1935-04-17 | 1992-05-01 | | | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | 1947-08-08 | | | [[uzņēmējs]] | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | 1993-10-27 | 1993-10-27 | | | | |- | [[Prince Janusz Radziwill]] | 1843-02-26 | 1923 | | | | |- | [[Prince Jerzy Radziwiłł]] | 1942-11-04 | 2001-08-27 | | | | |- | [[Prince Karol-Jerome Radziwill]] | 1912-05-03 | 2005-11-27 | | | | |- | [[Prince Ladislaus Radziwill]] | 1909 | | | | | |- | [[Prince Ludwik Radziwill]] | 1911-03-27 | 1928-03-19 | | | | |- | [[Prince Martin Radziwill]] | 1965-08-04 | | | | | |- | [[Prince Michael Radziwill]] | 1907-04-18<br/>1907-04-17 | 1974-06-04 | | | | |- | [[Prince Olbrecht Radziwill]] | 1931-07-14 | 2010 | | | [[Polija]] | |- | [[Prince Peter Nicholas Radziwill]] | 1970-04-05 | | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwill]] | 1836-03-12 | 1922 | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwiłł]] | 1881-07-01 | 1963-10-16 | | | | |- | [[Princess Adele Ada Albertine Radziwill]] | 1879 | 1899 | | | | |- | [[Princess Anna Maria Radziwill]] | 1907-10-02 | 1995-06-01 | | | | |- | [[Princess Christina Radziwill]] | 1908-11-15 | 2003-08-13 | | | | |- | [[Princess Diana Radziwill]] | 1953-05-30 | | | | | |- | [[Princess Dolores Radziwill]] | 1886-06-26 | | | | | |- | [[Princess Eleonore Radziwill]] | 1918-08-02 | | | | | |- | [[Princess Elira Radziwill]] | 1841-01-15 | 1869-05-28 | | | | |- | [[Princess Elisabeth Radziwill]] | 1939 | | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | 1894-03-06 | 1986-05-03 | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | 1850-11-29 | 1931-08-18 | | | | |- | [[Princess Eufemia Radziwill]] | 1850-10-01 | 1877-11-29 | | | | |- | [[Princess Felicia Radziwill]] | 1849-02-25 | 1930-12-07 | | | | |- | [[Princess Helena Radziwill]] | 1874-02-14 | 1958-12-12 | | | | |- | [[Princess Isabella Radziwill]] | 1964-04-30 | | | | | |- | [[Princess Izabella Radziwill]] | 1915-01-04 | | | | | |- | [[Princess Jadwiga Radziwill]] | 1841-06-29 | 1894-02-25 | | | | |- | [[Princess Karolina-Anna Radziwiłł]] | 1997-05-13 | | | | | |- | [[Princess Krystyna Radziwill]] | 1937-06-12 | | | | | |- | [[Princess Leon-Jerome Radziwill]] | 1922-10-28 | | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | 1839-09-29 | 1857-05-06 | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | 1904-09-26 | 1995-01-10 | | | | |- | [[Princess Lida Radziwill]] | 1959-08-29 | | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | 1838-06-05 | 1876 | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | 1956-01-23 | | | | | |- | [[Princess Maria Radziwill]] | 1865-10-14 | 1869-08-22 | | | | |- | [[Princess Maria Renata Radziwill]] | 1954-07-11 | | | | | |- | [[Princess Maria-Teresa Radziwill]] | 1910-01-19 | | | | | |- | [[Princess Matylda Radziwill]] | 1836-10-16 | 1918-01-05 | | | | |- | [[Princess Monika Radziwill]] | 1937 | | | | | |- | [[Princess Roza Radziwill]] | 1884-11-26 | 1949-12-01 | | | [[Polija]] | |- | [[Princess Teresa Barbara Radziwill]] | 1714-05-20 | 1780-12-09 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Borcian]] |- | [[Princess Teresa Radziwill]] | 1889-12-29 | 1975-02-10 | | | | |- | [[Princess Theresa Margareta Radziwill]] | 1967-02-17 | | | | | |- | [[Radvila Astikas]] | 1384 | 1477 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Court Marshal]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste d'Onikszty]] |- | [[Sirputis]] | 1340 | 1400 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | 1541 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Stanislas Radziwill]] | | | | | | |- | [[Stanislovas Radvila]] | 1930-03-10 | | | | | |- | [[Stanisław Albrecht Radziwiłł]] | 1914-07-21 | 1976-07-27 | | [[diplomāts]] | [[Polija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | |- | [[Stanisław Jerzy Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Stanisław Kazimierz Radziwiłł]] | 1648 | 1690-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | 1559-05-12 | 1599-03-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | 1722-05-08 | 1787-04-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Wilhelm Radziwiłł]] | 1880-02-06 | 1920-04-28 | | [[virsnieks]] | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Stefania Radziwiłł]] | 1809-12-09 | 1832-07-26 | | | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Tatiana Radziwiłł]] | 1939-08-28 | 2025-12-19 | [[princese]] | [[aristokrāts]]<br/>[[bakteriologs]] | [[Francija]] | |- | [[Tekla Adelajda Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Anna Radziwiłłowa]] | 1608 | 1637-03-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Róża Radziwiłł]] | 1703-09-05 | 1747-11-25 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Konstancja Morawska]] | 1738-09-03 | 1818<br/>1807 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Radziwiłłówna]] | 1745 | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Zofia Radziwiłł]] | 1772 | 1801 | | | | |- | [[Udalryk Krzysztof Radziwiłł]] | 1712-01-05 | 1770-07-21 | | [[dzejnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Regimentarz]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[staroste de Minsk]] |- | [[Wanda Radziwill]] | 1877-01-30 | 1966-08-09 | | | | |- | [[Weronika Joanna Radziwiłł]] | 1754 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Wiktoria Radziwiłł]] | 1795 | 1824 | | | | |- | [[Wilhelm Fürst von Radziwill]] | 1797-03-19 | 1870-08-05 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Wojciech Radziwiłł]] | 1476<br/>1478 | 1519-04-19<br/>1519-07-05 | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[diocesan bishop]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]] |- | [[Zofia Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zofia z Radziwiłłów Dorohostajska]] | 1577 | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zygmunt Karol Radziwiłł]] | 1591-12-04 | 1642-11-05 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[падкаморы пазнаньскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Zygmunt Radziwiłł]] | 1822-02-02 | 1892-07-07 | | [[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Élisabeth Radziwiłł]] | | 1565<br/>No/unknown value | | | | |- | [[Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Анастасія з Радзівілаў]] | 1624 | 1688 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Элеанора з Радзівілаў]] | 1615 | 1633 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | 1793 | 1801 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | | 1863 | | | | |- | [[Аляксандра з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Алёйзы Аляксандр Радзівіл]] | 1798 | 1808 | | | | |- | [[Барбара з Радзівілаў]] | | | | | | |- | [[Ванда з Радзівілаў]] | | 1912 | | | | |- | [[Вацлаў Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Вільгельм Тройдэн Радзівіл]] | 1830 | 1883 | | | | |- | [[Віршул]] | | | | | | |- | [[Ганна Аўгустына з Радзівілаў]] | 1726 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Малгажата з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна з Радзівілаў]] | | | | | | |- | [[Ганна з Радзівілаў]] | 1765 | 1837 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Геранім Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Дамінік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Канстанцыя Соф’я з Радзівілаў]] | 1635 | 1687 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Канстанцыя з Радзівілаў]] | 1796 | 1824 | | | | |- | [[Караль Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Кацярына з Радзівілаў]] | | | | | | |- | [[Кацярына з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Гертруда з Радзівілаў]] | 1720 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя з Радзівілаў]] | 1791 | 1875 | | | | |- | [[Марыяна з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | 1589 | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Філіп Радзівіл]] | 1827 | 1870 | | | | |- | [[Міхал Радзівіл]] | 1656 | 1672 | | | | |- | [[Соф’я Агнешка з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Соф’я з Радзівілаў]] | 1552 | 1599 | | | | |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | 1531 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфан Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфанія з Радзівілаў]] | | | | | | |- | [[Сірпуць]] | | | | | | |- | [[Тэрэза з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Удальрыка з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Фелікс Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | 1800 | 1840 | | | | |- | [[Францішка з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Элеанора з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юзаф Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юлія з Радзівілаў]] | 1788 | 1873 | | | | |- | [[Юлія з Радзівілаў]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Якуб Радзівіл]] | 1748 | 1808 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Мацей Радзівіл]] | 1930-02-05 | 2004-08-12 | | | | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | 1619 | 1628 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Уладзіслаў Радзівіл]] | 1620 | 1662 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste d'Upytė]] |} {{Wikidata list end}} 356gnvoja2vagu67lmamfq1dwpo83jk 0 309786 4464596 4464514 2026-05-06T12:09:00Z ~2026-27544-01 145008 4464596 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Talsu pauguraine | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Ainava no Kamparkalna.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats no [[Kamparkalns|Kamparkalna]] | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 57 | latm = 14 | lats = 23 | latNS = N | longd = 22 | longm = 40 | longs = 32 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = {{vieta|Latvija|Talsu novads}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3671}} | established = [[1987]] | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} <mapframe text="Talsu pauguraine" width=290 height=290 zoom=11 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q23054962" } </mapframe> '''Talsu pauguraine''' ir [[dabas parks]] [[Talsu novads|Talsu novada]] vidusdaļā. Izvietojies [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu daļā un ietver augstāko tās daļu, administratīvi ietilpst [[Laidzes pagasts|Laidzes]], [[Laucienes pagasts|Laucienes]] un [[Lībagu pagasts|Lībagu]] pagastos. Aizsargājamā teritorija izveidota 1987. gadā, lai aizsargātu vienu no apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Daudz [[Latvija|Latvijā]] retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi [[sikspārņi]]em.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/talsu_pauguraine/ Dabas aizsardzības pārvalde. Talsu pauguraine]</ref> ''[[Natura 2000]]'' teritorija.skibidi toilet piedzima kad tev mamma🙊 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas aizsargājamās teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Talsu novads]] [[Kategorija:Laidzes pagasts]] o8vdtv1o7iq5kq8rd5d8ao1m7n0718p 4464607 4464596 2026-05-06T12:27:53Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27544-01|~2026-27544-01]] ([[User talk:~2026-27544-01|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4464596 4464607 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Talsu pauguraine | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Ainava no Kamparkalna.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats no [[Kamparkalns|Kamparkalna]] | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 57 | latm = 14 | lats = 23 | latNS = N | longd = 22 | longm = 40 | longs = 32 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = {{vieta|Latvija|Talsu novads}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3671}} | established = [[1987]] | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} <mapframe text="Talsu pauguraine" width=290 height=290 zoom=11 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q23054962" } </mapframe> '''Talsu pauguraine''' ir [[dabas parks]] [[Talsu novads|Talsu novada]] vidusdaļā. Izvietojies [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu daļā un ietver augstāko tās daļu, administratīvi ietilpst [[Laidzes pagasts|Laidzes]], [[Laucienes pagasts|Laucienes]] un [[Lībagu pagasts|Lībagu]] pagastos. Aizsargājamā teritorija izveidota 1987. gadā, lai aizsargātu vienu no [[Kurzeme|Ziemeļkurzemes]] dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Daudz [[Latvija|Latvijā]] retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi [[sikspārņi]]em.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/talsu_pauguraine/ Dabas aizsardzības pārvalde. Talsu pauguraine]</ref> ''[[Natura 2000]]'' teritorija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas aizsargājamās teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Talsu novads]] [[Kategorija:Laidzes pagasts]] 9gbll5nebjfe9yd1d1bo0mezb5bfjkm 2 315143 4464767 4463409 2026-05-06T20:23:01Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4464767 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P2611 ?sub1 } |section= |sort=label |columns=P18,label:Title,description,P106,P569,P21,P27,P2611,item |thumb=128 |min_section= |freq=30 }} {| class='wikitable sortable' ! attēls ! Title ! description ! nodarbošanās ! dzimšanas datums ! dzimums ! pilsonība ! TED runātāja ID ! item |- | [[Attēls:A j Jacobs 5187774.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q278801|A. J. Jacobs]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1968-03-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/a_j_jacobs a_j_jacobs] | [[:d:Q278801|Q278801]] |- | [[Attēls:KavliPrize-7273 (42704615130).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q278824|A. James Hudspeth]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1945-11-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_hudspeth jim_hudspeth] | [[:d:Q278824|Q278824]] |- | [[Attēls:AR Rahman At The ‘Marvel Anthem’ Launch.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108560|A. R. Rahman]]'' | | [[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1327329|multiinstrumentālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]] | 1966-01-06<br/>1967-01-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ar_rahman ar_rahman] | [[:d:Q108560|Q108560]] |- | | ''[[:d:Q23759591|Aakash Odedra]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]'' | 1984-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aakash_odedra aakash_odedra] | [[:d:Q23759591|Q23759591]] |- | [[Attēls:Aaron Bastani 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q21005001|Aaron Bastani]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1984-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_bastani aaron_bastani] | [[:d:Q21005001|Q21005001]] |- | [[Attēls:Aaron OConnell.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2895013|Aaron D. O'Connell]]'' | | [[fiziķis]] | 1981-03-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_o_connell aaron_o_connell] | [[:d:Q2895013|Q2895013]] |- | [[Attēls:Aaron Koblin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4662151|Aaron Koblin]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1982-01-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_koblin aaron_koblin] | [[:d:Q4662151|Q4662151]] |- | | ''[[:d:Q59655902|Aaron Maniam]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]] | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aaron_maniam aaron_maniam] | [[:d:Q59655902|Q59655902]] |- | | ''[[:d:Q82925462|Aaswath Raman]]'' | | ''[[:d:Q21329070|materials scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/aaswath_raman aaswath_raman] | [[:d:Q82925462|Q82925462]] |- | [[Attēls:Chris Abani (32683010407).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1076935|Chris Abani]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[profesors]] | 1966-12-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_abani chris_abani]<br/>[https://www.ted.com/speakers/137 137] | [[:d:Q1076935|Q1076935]] |- | | ''[[:d:Q4664452|Abby Dobson]]'' | | [[dziedātājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/abby_dobson abby_dobson] | [[:d:Q4664452|Q4664452]] |- | | ''[[:d:Q23769266|Abe Davis]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/abe_davis abe_davis] | [[:d:Q23769266|Q23769266]] |- | | ''[[:d:Q320497|Abha Dawesar]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1974-01-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/abha_dawesar abha_dawesar] | [[:d:Q320497|Q320497]] |- | [[Attēls:Abigail Disney 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4667675|Abigail Disney]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1960-01-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/abigail_e_disney abigail_e_disney] | [[:d:Q4667675|Q4667675]] |- | | ''[[:d:Q76490837|Abigail Marsh]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/abigail_marsh abigail_marsh] | [[:d:Q76490837|Q76490837]] |- | [[Attēls:Dr Abraham Verghese in 2023 06.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1446797|Abraham Verghese]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1955-05-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/abraham_verghese abraham_verghese] | [[:d:Q1446797|Q1446797]] |- | | ''[[:d:Q22976267|Achenyo Idachaba]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/achenyo_idachaba achenyo_idachaba] | [[:d:Q22976267|Q22976267]] |- | [[Attēls:Achim Steiner-IMG 0837.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q85606|Achim Steiner]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1961-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/achim_steiner achim_steiner] | [[:d:Q85606|Q85606]] |- | [[Attēls:Adam Davidson (NPR) May 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4678940|Adam Davidson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_davidson adam_davidson] | [[:d:Q4678940|Q4678940]] |- | [[Attēls:Adam Galinsky.png|center|128px]] | ''[[:d:Q19873437|Adam Galinsky]]'' | | [[rakstnieks]] | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_galinsky adam_galinsky] | [[:d:Q19873437|Q19873437]] |- | | ''[[:d:Q23662644|Adam Garone]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_garone adam_garone] | [[:d:Q23662644|Q23662644]] |- | [[Attēls:Adam Grant.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14712273|Adam Grant]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q122759479|organizational psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1981-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_grant adam_grant] | [[:d:Q14712273|Q14712273]] |- | | ''[[:d:Q23759997|Adam Grosser]]'' | | ''[[:d:Q5532381|general partner]]''<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/adam_grosser adam_grosser] | [[:d:Q23759997|Q23759997]] |- | | ''[[:d:Q87666320|Adam Kucharski]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_kucharski adam_kucharski] | [[:d:Q87666320|Q87666320]] |- | [[Attēls:Head of Instagram Adam Mosseri META (52321290009) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56877012|Adam Mosseri]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1983-01-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_mosseri adam_mosseri] | [[:d:Q56877012|Q56877012]] |- | | ''[[:d:Q23712711|Adam Ockelford]]'' | | ''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/adam_ockelford adam_ockelford] | [[:d:Q23712711|Q23712711]] |- | [[Attēls:Adam Ostrow at The Future of Social Media in Higher Education - Hosted by McGraw-Hill (4333514730) (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4679571|Adam Ostrow]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/adam_ostrow adam_ostrow] | [[:d:Q4679571|Q4679571]] |- | [[Attēls:Adam Sadowsky, 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4679718|Adam Sadowsky]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]] | 1970-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_sadowsky adam_sadowsky] | [[:d:Q4679718|Q4679718]] |- | [[Attēls:Adam Spencer 255.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4679827|Adam Spencer]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>[[Galvenais treneris (futbols)|futbola treneris]] | 1969-01-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_spencer adam_spencer] | [[:d:Q4679827|Q4679827]] |- | [[Attēls:Adena Friedman, President, NASDAQ (40040735371).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17003309|Adena Friedman]]'' | | [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adena_friedman adena_friedman] | [[:d:Q17003309|Q17003309]] |- | | ''[[:d:Q23703823|Adeola Fayehun]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1984-07-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/adeola_fayehun adeola_fayehun] | [[:d:Q23703823|Q23703823]] |- | | ''[[:d:Q28421819|Aditi Gupta]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/aditi_gupta aditi_gupta] | [[:d:Q28421819|Q28421819]] |- | | ''[[:d:Q4683041|Aditi Shankardass]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[dziedātājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aditi_shankardass aditi_shankardass] | [[:d:Q4683041|Q4683041]] |- | [[Attēls:Adjany Costa 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q97181377|Adjany Costa]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[politiķis]] | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Angola]] | [https://www.ted.com/speakers/adjany_costa adjany_costa] | [[:d:Q97181377|Q97181377]] |- | [[Attēls:AdoraSvitakOct10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4684605|Adora Svitak]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | 1997-10-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adora_svitak adora_svitak] | [[:d:Q4684605|Q4684605]] |- | | ''[[:d:Q23728757|Adrianne Haslet-Davis]]'' | | ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[mecenāts]]<br/>[[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adrianne_haslet_davis adrianne_haslet_davis] | [[:d:Q23728757|Q23728757]] |- | | ''[[:d:Q23671006|Afra Raymond]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/afra_raymond afra_raymond] | [[:d:Q23671006|Q23671006]] |- | [[Attēls:Dr. Agnes Binagwaho.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4693015|Agnes Binagwaho]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1919436|pediatrician]]''<br/>''[[:d:Q12416358|vice-chancellor]]''<br/>[[ministrs]] | 1955 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ruanda]] | [https://www.ted.com/speakers/agnes_binagwaho agnes_binagwaho] | [[:d:Q4693015|Q4693015]] |- | [[Attēls:Ahn Trio (anyjazz65).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q845628|Ahn Trio]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ahn_trio ahn_trio]<br/>[https://www.ted.com/speakers/812 812] | [[:d:Q845628|Q845628]] |- | [[Attēls:Ai Jen Poo 2012 Shankbone 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4696468|Ai-jen Poo]]'' | | ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ai_jen_poo ai_jen_poo] | [[:d:Q4696468|Q4696468]] |- | [[Attēls:Aicha Evans at TechCrunch Disrupt, SF 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60574360|Aicha Evans]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aicha_evans aicha_evans] | [[:d:Q60574360|Q60574360]] |- | | ''[[:d:Q23809255|Aicha el-Wafi and Phyllis Rodriguez]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez] | [[:d:Q23809255|Q23809255]] |- | [[Attēls:Aimee Mullins portrait 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q261056|Aimee Mullins]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aimee_mullins aimee_mullins] | [[:d:Q261056|Q261056]] |- | [[Attēls:Aja Monet 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16157106|Aja Monet]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]'' | 1987-08-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aja_monet aja_monet] | [[:d:Q16157106|Q16157106]] |- | [[Attēls:Ajay Banga.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4699676|Ajaypal Singh Banga]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1959-11-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ajay_banga ajay_banga] | [[:d:Q4699676|Q4699676]] |- | | ''[[:d:Q16221463|Ajit Narayanan]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1981-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ajit_narayanan ajit_narayanan] | [[:d:Q16221463|Q16221463]] |- | [[Attēls:Akash with the President of India.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56249786|Akash Manoj]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 2001-12-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/akash_manoj akash_manoj] | [[:d:Q56249786|Q56249786]] |- | [[Attēls:Al Roker by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3240869|Al Roker]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q1154500|weather presenter]]''<br/>''[[:d:Q44508716|televīzijas personība]]''<br/>''[[:d:Q22662561|game show host]]'' | 1954-08-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/al_roker al_roker] | [[:d:Q3240869|Q3240869]] |- | | ''[[:d:Q23657171|Al Vernacchio]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/al_vernacchio al_vernacchio] | [[:d:Q23657171|Q23657171]] |- | [[Attēls:Murabit, Alaa Open Debate.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20684900|Alaa Murabit]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1989-10-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/alaa_murabit alaa_murabit] | [[:d:Q20684900|Q20684900]] |- | [[Attēls:Alain de Botton.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123273|Alain de Botton]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>[[žurnālists]] | 1969-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alain_de_botton alain_de_botton] | [[:d:Q123273|Q123273]] |- | [[Attēls:Alan Eustace in 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18340990|Alan Eustace]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q6060450|skydiver]]'' | 1956-12-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_eustace alan_eustace] | [[:d:Q18340990|Q18340990]] |- | [[Attēls:Alan Jamieson gn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44462701|Alan J. Jamieson]]'' | | ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587 alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587] | [[:d:Q44462701|Q44462701]] |- | [[Attēls:Alanlightman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2664403|Alan Lightman]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]'' | 1948-11-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_lightman alan_lightman] | [[:d:Q2664403|Q2664403]] |- | | ''[[:d:Q4707679|Alan Russell]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1956-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_russell alan_russell] | [[:d:Q4707679|Q4707679]] |- | [[Attēls:AlanSiegel2010TED.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4707764|Alan Siegel]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1938-08-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_siegel alan_siegel] | [[:d:Q4707764|Q4707764]] |- | | ''[[:d:Q23663053|Alanna Shaikh]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alanna_shaikh alanna_shaikh]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1383 1383] | [[:d:Q23663053|Q23663053]] |- | [[Attēls:Alan Kay (3097597186) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Alans Kejs]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]'' | 1940-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alan_kay alan_kay] | [[:d:Q92742|Q92742]] |- | | ''[[:d:Q36122199|Alasdair Harris]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alasdair_harris alasdair_harris] | [[:d:Q36122199|Q36122199]] |- | | ''[[:d:Q23712851|Alastair Parvin]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1983-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alastair_parvin alastair_parvin] | [[:d:Q23712851|Q23712851]] |- | [[Attēls:Albert-Laszlo Barabasi - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q725467|Albert-László Barabási]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q93173891|network scientist]]'' | 1967-03-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/albert_laszlo_barabasi albert_laszlo_barabasi] | [[:d:Q725467|Q725467]] |- | [[Attēls:Alberto Cairo - veDrò 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3608178|Alberto Kairo]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q694748|fizioterapeits]]''<br/>[[advokāts]] | 1952-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/alberto_cairo alberto_cairo] | [[:d:Q3608178|Q3608178]] |- | [[Attēls:Alec Soth Headshot.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q979236|Alec Soth]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alec_soth alec_soth] | [[:d:Q979236|Q979236]] |- | [[Attēls:Premio Abdón Cifuentes 2015 - Alejandro Aravena 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3609433|Alejandro Alavena]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-06-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/alejandro_aravena alejandro_aravena] | [[:d:Q3609433|Q3609433]] |- | [[Attēls:Photo A. Sanchez Alvarado Si'an Kaan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27916228|Alejandro Sánchez Alvarado]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1964-02-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alejandro_sanchez_alvarado alejandro_sanchez_alvarado] | [[:d:Q27916228|Q27916228]] |- | | ''[[:d:Q23661662|Aleph Molinari]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/aleph_molinari aleph_molinari] | [[:d:Q23661662|Q23661662]] |- | [[Attēls:TICTeC 2019- keynote Alessandra Orofino.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759674|Alessandra Orofino]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alessandra_orofino alessandra_orofino] | [[:d:Q23759674|Q23759674]] |- | | ''[[:d:Q23712668|Alessandro Acquisti]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alessandro_acquisti alessandro_acquisti] | [[:d:Q23712668|Q23712668]] |- | | ''[[:d:Q41804368|Alex Edmans]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_edmans alex_edmans] | [[:d:Q41804368|Q41804368]] |- | [[Attēls:Alex Honnold in 2023 in Antarctica.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q979249|Alex Honnold]]'' | | ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1985-08-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_honnold alex_honnold] | [[:d:Q979249|Q979249]] |- | [[Attēls:Alex Kipman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18237257|Alex Kipman]]'' | | | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_kipman alex_kipman] | [[:d:Q18237257|Q18237257]] |- | | ''[[:d:Q23671474|Alex Laskey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_laskey alex_laskey] | [[:d:Q23671474|Q23671474]] |- | [[Attēls:Washington Football Team QB Alex Smith pregame (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q717897|Alex Smith]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]'' | 1984-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_smith alex_smith] | [[:d:Q717897|Q717897]] |- | | ''[[:d:Q119582933|Alex Soojung-Kim Pang]]'' | | ''[[:d:Q112125625|job coach]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_soojung-kim_pang alex_soojung-kim_pang] | [[:d:Q119582933|Q119582933]] |- | [[Attēls:Alex Steffen, 2008 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4717834|Alex Steffen]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_steffen alex_steffen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/74 74] | [[:d:Q4717834|Q4717834]] |- | [[Attēls:Alex Tabarrok speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4717865|Alex Tabarrok]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/alex_tabarrok alex_tabarrok] | [[:d:Q4717865|Q4717865]] |- | | ''[[:d:Q23727955|Alex Wissner-Gross]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alex_wissner_gross alex_wissner_gross] | [[:d:Q23727955|Q23727955]] |- | [[Attēls:Double Take-Alexa Meade.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q621627|Alexa Meade]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1986-09-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexa_meade alexa_meade] | [[:d:Q621627|Q621627]] |- | [[Attēls:Alexander Betts .jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28531177|Alexander Betts]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1980-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alexander_betts alexander_betts] | [[:d:Q28531177|Q28531177]] |- | | ''[[:d:Q16185639|Alexander Tsiaras]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[gleznotājs]] | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexander_tsiaras alexander_tsiaras] | [[:d:Q16185639|Q16185639]] |- | [[Attēls:Guillaume Pousaz & Alexandr Wang - The Grove 2022 (Wang crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112629173|Alexandr Wang]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1997 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexandr_wang alexandr_wang] | [[:d:Q112629173|Q112629173]] |- | [[Attēls:Alexandra Horowitz at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q66013634|Alexandra Horowitz]]'' | | ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]'' | 1969-07-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alexandra_horowitz alexandra_horowitz] | [[:d:Q66013634|Q66013634]] |- | | ''[[:d:Q107342867|Alexey Karpenkov]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1987-01-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]]<br/>[[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/alexeykarpenkov alexeykarpenkov] | [[:d:Q107342867|Q107342867]] |- | [[Attēls:Wpd2026-loz- 08.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108480961|Alexis Nikole Nelson]]'' | | ''[[:d:Q2906862|influencers]]''<br/>[[pavārs]]<br/>''[[:d:Q78847256|gatherer]]''<br/>''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]'' | 1992-03-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexis_nikole_nelson alexis_nikole_nelson] | [[:d:Q108480961|Q108480961]] |- | [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2015 - Day 3 (17205541529).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4721504|Alexis Ohanian]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]'' | 1983-04-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alexis_ohanian alexis_ohanian] | [[:d:Q4721504|Q4721504]] |- | [[Attēls:Al Seckel in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2023240|Al Seckel]]'' | | ''[[:d:Q3243461|kolekcionārs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1958-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/al_seckel al_seckel] | [[:d:Q2023240|Q2023240]] |- | | ''[[:d:Q23784887|Ali Carr-Chellman]]'' | | ''[[:d:Q723682|dean]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ali_carr_chellman ali_carr_chellman] | [[:d:Q23784887|Q23784887]] |- | | ''[[:d:Q4724839|Ali Hajimiri]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/ali_hajimiri ali_hajimiri] | [[:d:Q4724839|Q4724839]] |- | | ''[[:d:Q4725100|Ali Noorani]]'' | | | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ali_noorani ali_noorani] | [[:d:Q4725100|Q4725100]] |- | [[Attēls:Alice Dreger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15430564|Alice Dreger]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alice_dreger alice_dreger] | [[:d:Q15430564|Q15430564]] |- | [[Attēls:17goffman-facebookJumbo-v2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20017747|Alice Goffman]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alice_goffman alice_goffman] | [[:d:Q20017747|Q20017747]] |- | [[Attēls:Alice Bows-Larkin at Elevate Festival 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760514|Alice Larkin]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alice_bows_larkin alice_bows_larkin] | [[:d:Q23760514|Q23760514]] |- | | ''[[:d:Q94687894|Alice Pailhès]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/alice_pailhes alice_pailhes] | [[:d:Q94687894|Q94687894]] |- | | ''[[:d:Q4726061|Alice Rawsthorn]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1958-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alice_rawsthorn alice_rawsthorn] | [[:d:Q4726061|Q4726061]] |- | | ''[[:d:Q108655421|Alicia Chong Rodriguez]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alicia_chong alicia_chong] | [[:d:Q108655421|Q108655421]] |- | | ''[[:d:Q111986830|Alicia Eggert]]'' | | [[mākslinieks]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alicia_eggert alicia_eggert] | [[:d:Q111986830|Q111986830]] |- | [[Attēls:Alicia Garza.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19609542|Alicia Garza]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1981-01-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alicia_garza alicia_garza] | [[:d:Q19609542|Q19609542]] |- | | ''[[:d:Q23759747|Alisa Miller]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/alisa_miller alisa_miller] | [[:d:Q23759747|Q23759747]] |- | [[Attēls:Alison Gopnik Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2647225|Alison Gopnik]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1955-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alison_gopnik alison_gopnik]<br/>[https://www.ted.com/speakers/998 998] | [[:d:Q2647225|Q2647225]] |- | [[Attēls:Alison Jackson at Haifa Museum of Art (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q431375|Alison Jackson]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1960-05-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alison_jackson alison_jackson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/186 186] | [[:d:Q431375|Q431375]] |- | [[Attēls:MJK39380 Alison Killing (See-Conference 2017).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769251|Alison Killing]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alison_killing alison_killing] | [[:d:Q23769251|Q23769251]] |- | | ''[[:d:Q23782666|Alix Generous]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/alix_generous alix_generous] | [[:d:Q23782666|Q23782666]] |- | | ''[[:d:Q23727980|Allan Adams]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/allan_adams allan_adams] | [[:d:Q23727980|Q23727980]] |- | | ''[[:d:Q23784267|Allan Jones]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/allan_jones allan_jones] | [[:d:Q23784267|Q23784267]] |- | [[Attēls:Allan Savory (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4730957|Allan Savory]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1935-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/allan_savory allan_savory] | [[:d:Q4730957|Q4730957]] |- | | ''[[:d:Q23662577|Allison Hunt]]'' | | ''[[:d:Q2296674|social media manager]]''<br/>''[[:d:Q1900657|marketer]]''<br/>''[[:d:Q61911662|tirgvedības konsultanti]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/allison_hunt allison_hunt] | [[:d:Q23662577|Q23662577]] |- | | ''[[:d:Q125824589|Almudena Toral]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/almudena_toral almudena_toral] | [[:d:Q125824589|Q125824589]] |- | [[Attēls:Official portrait of Alok Sharma crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q478531|Alok Sharma]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]'' | 1967-09-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/alok_sharma alok_sharma] | [[:d:Q478531|Q478531]] |- | | ''[[:d:Q91949388|Alona Fyshe]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/alona_fyshe alona_fyshe] | [[:d:Q91949388|Q91949388]] |- | [[Attēls:Alvin Ailey - Revelations.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449026|Alvin Ailey American Dance Theater]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/alvin_ailey_american_dance_theater alvin_ailey_american_dance_theater] | [[:d:Q449026|Q449026]] |- | [[Attēls:Bala portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4647578|Alwar Balasubramaniam]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q1925963|grafiķis]]'' | 1971-06-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/a_balasubramaniam a_balasubramaniam] | [[:d:Q4647578|Q4647578]] |- | | ''[[:d:Q23782900|Alyson McGregor]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alyson_mcgregor alyson_mcgregor] | [[:d:Q23782900|Q23782900]] |- | | ''[[:d:Q450477|Alyssa Monks]]'' | | [[gleznotājs]] | 1977-11-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/alyssa_monks alyssa_monks] | [[:d:Q450477|Q450477]] |- | [[Attēls:Amanda Bennett, USAGM CEO.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16151611|Amanda Bennett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1952-07-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_bennett amanda_bennett] | [[:d:Q16151611|Q16151611]] |- | [[Attēls:Amanda-Burden (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4739580|Amanda Burden]]'' | | [[ainavu arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>[[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_burden amanda_burden] | [[:d:Q4739580|Q4739580]] |- | [[Attēls:Amanda Gorman 2021.jpg|center|128px]] | [[Amanda Gormana]] | amerikāņu dzejniece un aktīviste | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1998-03-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_gorman amanda_gorman] | [[:d:Q52369134|Q52369134]] |- | [[Attēls:Amanda Palmer Open Piano for Refugees Vienna 2019 36.jpg|center|128px]] | [[Amanda Pālmere]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1976-04-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_palmer amanda_palmer] | [[:d:Q240377|Q240377]] |- | [[Attēls:Amanda Renteria (January 2025) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14948755|Amanda Renteria]]'' | | ''[[:d:Q13388586|softball player]]''<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1974-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_renteria amanda_renteria] | [[:d:Q14948755|Q14948755]] |- | | ''[[:d:Q47554100|Amanda Williams]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amanda_williams amanda_williams] | [[:d:Q47554100|Q47554100]] |- | [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48935550272).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797155|Amber Case]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_case amber_case] | [[:d:Q23797155|Q23797155]] |- | [[Attēls:Amber Galloway.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27902885|Amber Galloway Gallego]]'' | | ''[[:d:Q10691728|zīmju valodas tulks]]'' | 1977-03-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_galloway_gallego amber_galloway_gallego] | [[:d:Q27902885|Q27902885]] |- | | ''[[:d:Q83432826|Amber Hikes]]'' | | ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_hikes amber_hikes] | [[:d:Q83432826|Q83432826]] |- | [[Attēls:Amber McReynolds, USPS Governor.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q105675680|Amber McReynolds]]'' | | | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amber_mcreynolds amber_mcreynolds] | [[:d:Q105675680|Q105675680]] |- | [[Attēls:Ameenah Gurib-Fakim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1959-10-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Maurīcija]] | [https://www.ted.com/speakers/ameenah_gurib_fakim ameenah_gurib_fakim]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2073 2073] | [[:d:Q20022984|Q20022984]] |- | [[Attēls:AmelKarboul20160204London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15703367|Amel Karboul]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1973-04-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Tunisija]] | [https://www.ted.com/speakers/dr_amel_karboul dr_amel_karboul] | [[:d:Q15703367|Q15703367]] |- | [[Attēls:America Ferrera at the 2025 Toronto International Film Festival (cropped2).jpg|center|128px]] | [[Amerika Ferrera]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1984-04-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/america_ferrera america_ferrera] | [[:d:Q219402|Q219402]] |- | | ''[[:d:Q4746085|Ami Klin]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/ami_klin ami_klin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1370 1370] | [[:d:Q4746085|Q4746085]] |- | [[Attēls:United Nations Deputy Secretary General Amina Mohammed in 2023 - (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4746340|Amina J. Mohammed]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[ministrs]] | 1961-06-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/amina_j_mohammed amina_j_mohammed] | [[:d:Q4746340|Q4746340]] |- | | ''[[:d:Q53147966|Amir Nizar Zuabi]]'' | | [[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/amir_nizar_zuabi amir_nizar_zuabi] | [[:d:Q53147966|Q53147966]] |- | | ''[[:d:Q59340673|Amisha Padnani]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_padnani amy_padnani] | [[:d:Q59340673|Q59340673]] |- | [[Attēls:Amishi Jha.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16211585|Amishi Jha]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amishi_jha amishi_jha] | [[:d:Q16211585|Q16211585]] |- | | ''[[:d:Q23784357|Amit Sood]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amit_sood amit_sood] | [[:d:Q23784357|Q23784357]] |- | [[Attēls:Amory Lovins, 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q474194|Amory Lovins]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q11295636|car designer]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1947-11-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amory_lovins amory_lovins] | [[:d:Q474194|Q474194]] |- | [[Attēls:Amos Winter - MIT Mobility Lab.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21550740|Amos Winter]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5669847|assistant professor]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amos_winter amos_winter] | [[:d:Q21550740|Q21550740]] |- | | ''[[:d:Q4749093|Amy B. Smith]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1962-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_smith amy_smith]<br/>[https://www.ted.com/speakers/3 3] | [[:d:Q4749093|Q4749093]] |- | [[Attēls:Acuddy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4749151|Amy Cuddy]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1972-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_cuddy amy_cuddy] | [[:d:Q4749151|Q4749151]] |- | [[Attēls:Photo Credit- Evgenia Eliseeva.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30069746|Amy Edmondson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1959-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_edmondson amy_edmondson] | [[:d:Q30069746|Q30069746]] |- | | ''[[:d:Q63456301|Amy Herman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_herman amy_herman] | [[:d:Q63456301|Q63456301]] |- | | ''[[:d:Q78873106|Amy L Baxter]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_baxter amy_baxter] | [[:d:Q78873106|Q78873106]] |- | | ''[[:d:Q46782105|Amy L. Milton]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_milton amy_milton] | [[:d:Q46782105|Q46782105]] |- | | ''[[:d:Q23656175|Amy Lockwood]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_lockwood amy_lockwood] | [[:d:Q23656175|Q23656175]] |- | | ''[[:d:Q23798804|Amy O'Toole]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/amy_o_toole amy_o_toole] | [[:d:Q23798804|Q23798804]] |- | [[Attēls:Amy Purdy - 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4749355|Amy Purdy]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q133901084|para snowboarder]]'' | 1979-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_purdy amy_purdy] | [[:d:Q4749355|Q4749355]] |- | [[Attēls:Amy Tan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q234989|Amy Tan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1952-02-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_tan amy_tan] | [[:d:Q234989|Q234989]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Amy Webb.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4749439|Amy Webb]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1974-10-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/amy_webb amy_webb] | [[:d:Q4749439|Q4749439]] |- | [[Attēls:Anab Jain (3331817244).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125746197|Anab Jain]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anab_jain anab_jain] | [[:d:Q125746197|Q125746197]] |- | | ''[[:d:Q23661617|Anand Agarawala]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anand_agarawala anand_agarawala] | [[:d:Q23661617|Q23661617]] |- | [[Attēls:Anand Giridharadas - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4751249|Anand Giridharadas]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1981-09-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anand_giridharadas anand_giridharadas] | [[:d:Q4751249|Q4751249]] |- | | ''[[:d:Q18398176|Anand Varma]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anand_varma anand_varma] | [[:d:Q18398176|Q18398176]] |- | [[Attēls:Ananda Shankar Jayant for her outstanding contribution to Bharatanatyam (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19898324|Ananda Shankar Jayant]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1961-09-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ananda_shankar_jayant ananda_shankar_jayant] | [[:d:Q19898324|Q19898324]] |- | [[Attēls:Anant Agarwal in 2015 New America panel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92736|Anant Agarwal]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1959<br/>1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anant_agarwal anant_agarwal] | [[:d:Q92736|Q92736]] |- | [[Attēls:Anas Aremeyaw Anas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4751775|Anas Aremeyaw Anas]]'' | | [[žurnālists]] | 1970s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/anas_aremeyaw_anas anas_aremeyaw_anas] | [[:d:Q4751775|Q4751775]] |- | | ''[[:d:Q16199723|Anastasia Taylor-Lind]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1981-05-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/anastasia_taylor_lind anastasia_taylor_lind] | [[:d:Q16199723|Q16199723]] |- | | ''[[:d:Q23772818|Anders Fjellberg]]'' | | [[žurnālists]] | 1988-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/anders_fjellberg anders_fjellberg] | [[:d:Q23772818|Q23772818]] |- | | ''[[:d:Q23784626|Anders Ynnerman]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1963-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/anders_ynnerman anders_ynnerman] | [[:d:Q23784626|Q23784626]] |- | [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2016 - Day 3 (26682587010).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712695|Andras Forgacs]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andras_forgacs andras_forgacs] | [[:d:Q23712695|Q23712695]] |- | [[Attēls:Andrea Ghez (cropped1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q493956|Andrea M. Ghez]]'' | astronoms no Amerikas Savienotās Valstis | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>[[zinātnieks]] | 1965-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrea_ghez andrea_ghez] | [[:d:Q493956|Q493956]] |- | [[Attēls:Andreas Ekström.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5707482|Andreas Ekström]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1975-10-29<br/>1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/andreas_ekstrom andreas_ekstrom] | [[:d:Q5707482|Q5707482]] |- | | ''[[:d:Q23670498|Andreas Raptopoulos]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andreas_raptopoulos andreas_raptopoulos] | [[:d:Q23670498|Q23670498]] |- | [[Attēls:Andreas Schleicher, 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q71557|Andreas Schleicher]]'' | | [[profesors]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1964-07-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/andreas_schleicker andreas_schleicker] | [[:d:Q71557|Q71557]] |- | | ''[[:d:Q23713628|Andres Lozano]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[ārsts]] | 20th century<br/>1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/andres_lozano andres_lozano] | [[:d:Q23713628|Q23713628]] |- | | ''[[:d:Q23728849|Andrew Bastawrous]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_bastawrous andrew_bastawrous] | [[:d:Q23728849|Q23728849]] |- | [[Attēls:Andrew Bird (52413565996) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q503783|Andrew Bird]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q3560496|fiddler]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q1792566|whistle artist]]'' | 1973-07-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_bird andrew_bird] | [[:d:Q503783|Q503783]] |- | [[Attēls:Kiosk Copyright, Design, and Digital Culture (15461376932) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662266|Andrew Blum]]'' | | [[žurnālists]] | 1977-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_blum andrew_blum] | [[:d:Q23662266|Q23662266]] |- | | ''[[:d:Q42808292|Andrew E. Pelling]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_pelling andrew_pelling] | [[:d:Q42808292|Q42808292]] |- | | ''[[:d:Q23713796|Andrew Fitzgerald]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_fitzgerald andrew_fitzgerald] | [[:d:Q23713796|Q23713796]] |- | [[Attēls:Andrew Forrest (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q504773|Andrew Forrest]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q6116070|jackaroo]]'' | 1961-11-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_forrest andrew_forrest] | [[:d:Q504773|Q504773]] |- | | ''[[:d:Q23073107|Andrew J. Connolly]]'' | | ''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_connolly andrew_connolly] | [[:d:Q23073107|Q23073107]] |- | | ''[[:d:Q78398013|Andrew Marantz]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1984-09-26<br/>1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andrew_marantz andrew_marantz] | [[:d:Q78398013|Q78398013]] |- | [[Attēls:Andrew McAfee FT-McKinsey BBYA 2014(LowerContrast).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15109666|Andrew McAfee]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_mcafee andrew_mcafee] | [[:d:Q15109666|Q15109666]] |- | [[Attēls:Andrew Mwenda.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4591759|Andrew Mwenda]]'' | | [[žurnālists]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_mwenda andrew_mwenda] | [[:d:Q4591759|Q4591759]] |- | [[Attēls:Andrew Solomon 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q645362|Andrew Solomon]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]'' | 1963-10-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_solomon andrew_solomon] | [[:d:Q645362|Q645362]] |- | [[Attēls:Andrew Ng at TechCrunch Disrupt SF 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2846695|Andrew Y. Ng]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[komersants]] | 1976-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_ng andrew_ng] | [[:d:Q2846695|Q2846695]] |- | | ''[[:d:Q20020931|Andrew Youn]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_youn andrew_youn] | [[:d:Q20020931|Q20020931]] |- | [[Attēls:Andri Snaer Magnason.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q463575|Andri Snær Magnason]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[dzejnieks]] | 1973-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Islande]] | [https://www.ted.com/speakers/andri_snaer_magnason andri_snaer_magnason] | [[:d:Q463575|Q463575]] |- | | ''[[:d:Q23840135|Andrés Ruzo]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Peru]]<br/>[[Nikaragva]] | [https://www.ted.com/speakers/andres_ruzo andres_ruzo] | [[:d:Q23840135|Q23840135]] |- | | ''[[:d:Q16218437|Andy Dunn]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1979-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andy_dunn andy_dunn] | [[:d:Q16218437|Q16218437]] |- | | ''[[:d:Q4760818|Andy Hobsbawm]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1963-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andy_hobsbawm andy_hobsbawm] | [[:d:Q4760818|Q4760818]] |- | [[Attēls:Andy Puddicombe (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214139|Andy Puddicombe]]'' | | ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1972-09-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/andy_puddicombe andy_puddicombe]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1519 1519] | [[:d:Q16214139|Q16214139]] |- | [[Attēls:Andy Yen - Is Privacy Supporting Cybercrime.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759707|Andy Yen]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>[[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/andy_yen andy_yen] | [[:d:Q23759707|Q23759707]] |- | [[Attēls:Angel Hsu headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59348689|Angel Hsu]]'' | | ''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1983-02-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/angel_hsu angel_hsu] | [[:d:Q59348689|Q59348689]] |- | | ''[[:d:Q4762378|Angela Belcher]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/angela_belcher angela_belcher] | [[:d:Q4762378|Q4762378]] |- | [[Attēls:Angela Duckworth, 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16198258|Angela Duckworth]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/angela_lee_duckworth angela_lee_duckworth]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1648 1648] | [[:d:Q16198258|Q16198258]] |- | | ''[[:d:Q23797730|Angela Patton]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/angela_patton angela_patton] | [[:d:Q23797730|Q23797730]] |- | | ''[[:d:Q90287679|Angelicque E. White]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/angelicque_white angelicque_white] | [[:d:Q90287679|Q90287679]] |- | [[Attēls:Angélique Kidjo 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q231276|Angelique Kidjo]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q66314404|jazz singer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1960-07-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Benina]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/angelique_kidjo angelique_kidjo] | [[:d:Q231276|Q231276]] |- | [[Attēls:Angelo Vermeulen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q13429632|Angelo Vermeulen]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/angelo_vermeulen angelo_vermeulen] | [[:d:Q13429632|Q13429632]] |- | [[Attēls:Angélica Dass retratos.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51882246|Angélica Dass]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/angelica_dass angelica_dass] | [[:d:Q51882246|Q51882246]] |- | | ''[[:d:Q20880943|Anicka Yi]]'' | | [[gleznotājs]] | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anicka_yi anicka_yi] | [[:d:Q20880943|Q20880943]] |- | | ''[[:d:Q53865446|Anika Goss-Foster]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anika_goss anika_goss] | [[:d:Q53865446|Q53865446]] |- | [[Attēls:Anil Ananthaswamy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783480|Anil Ananthaswamy]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anil_ananthaswamy anil_ananthaswamy] | [[:d:Q23783480|Q23783480]] |- | [[Attēls:Anil K gupta Erudite Conclave Medical College, Thiruvananthapuram.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4764657|Anil Kumar Gupta]]'' | | ''[[:d:Q1900657|marketer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anil_gupta anil_gupta] | [[:d:Q4764657|Q4764657]] |- | [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22087352|Anil Seth]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1972-06-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/anil_seth anil_seth] | [[:d:Q22087352|Q22087352]] |- | [[Attēls:Anima Anandkumar speaking at AAAS 2026.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29167831|Anima Anandkumar]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anima_anandkuma anima_anandkuma] | [[:d:Q29167831|Q29167831]] |- | | ''[[:d:Q83274545|Anirudh Sharma]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/anirudh_sharma anirudh_sharma] | [[:d:Q83274545|Q83274545]] |- | | ''[[:d:Q117222036|Anjali Kumar]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/anjali_kumar anjali_kumar] | [[:d:Q117222036|Q117222036]] |- | [[Attēls:Anjali Sud 41139141434.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55686689|Anjali Sud]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anjali_sud anjali_sud] | [[:d:Q55686689|Q55686689]] |- | | ''[[:d:Q60195513|Anjali Tripathi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/anjali_tripathi anjali_tripathi] | [[:d:Q60195513|Q60195513]] |- | [[Attēls:Anjan Chatterjee-neuroscientist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4765748|Anjan Chatterjee]]'' | | [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1958-10-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anjan_chatterjee anjan_chatterjee] | [[:d:Q4765748|Q4765748]] |- | [[Attēls:Anjan Sundaram 2025 Oslo Freedom Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16981606|Anjan Sundaram]]'' | | [[žurnālists]] | 1983 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/anjan_sundaram anjan_sundaram] | [[:d:Q16981606|Q16981606]] |- | | ''[[:d:Q23782708|Ann Cooper]]'' | | ''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q1495660|food critic]]'' | 1934 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ann_cooper ann_cooper] | [[:d:Q23782708|Q23782708]] |- | | ''[[:d:Q23783053|Ann Morgan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ann_morgan ann_morgan] | [[:d:Q23783053|Q23783053]] |- | [[Attēls:AnnMarie Thomas (17598060293) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22073671|AnnMarie Thomas]]'' | | ''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/annmarie_thomas annmarie_thomas] | [[:d:Q22073671|Q22073671]] |- | [[Attēls:Anna Deavere Smith.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q286777|Anna Deavere Smith]]'' | | ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1950-09-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anna_deavere_smith anna_deavere_smith] | [[:d:Q286777|Q286777]] |- | | ''[[:d:Q60212870|Anna Greka]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_greka anna_greka] | [[:d:Q60212870|Q60212870]] |- | | ''[[:d:Q4767076|Anna Heringer]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977-10-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/anna_heringer anna_heringer] | [[:d:Q4767076|Q4767076]] |- | | ''[[:d:Q125484256|Anna Malaika Tubbs]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_malaika_tubbs anna_malaika_tubbs] | [[:d:Q125484256|Q125484256]] |- | | ''[[:d:Q42320877|Anna Maria Coclite]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437 anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437] | [[:d:Q42320877|Q42320877]] |- | | ''[[:d:Q23656753|Anna Mracek Dietrich]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_mracek_dietrichs anna_mracek_dietrichs] | [[:d:Q23656753|Q23656753]] |- | | ''[[:d:Q111575965|Anna Piperal]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_piperal anna_piperal] | [[:d:Q111575965|Q111575965]] |- | [[Attēls:Anna Rosling Rönnlund on "Factfulness".jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24680868|Anna Rosling Rönnlund]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1975-04-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/anna_rosling_ronnlund anna_rosling_ronnlund] | [[:d:Q24680868|Q24680868]] |- | | ''[[:d:Q58754610|Anna Rothschild]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anna_rothschild anna_rothschild] | [[:d:Q58754610|Q58754610]] |- | | ''[[:d:Q27058390|Anne Basting]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_basting anne_basting] | [[:d:Q27058390|Q27058390]] |- | [[Attēls:Anne Curzan - Anatol Rodgers Lecture.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19364739|Anne Curzan]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anne_curzan anne_curzan] | [[:d:Q19364739|Q19364739]] |- | [[Attēls:Anne Lamott at San Diego Writers Festival 2026.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2838773|Anne Lamott]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1954-04-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_lamott anne_lamott] | [[:d:Q2838773|Q2838773]] |- | | ''[[:d:Q56722014|Anne Madden]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anne_madden anne_madden] | [[:d:Q56722014|Q56722014]] |- | | ''[[:d:Q79317367|Anne Marie Albano]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_albano anne_marie_albano] | [[:d:Q79317367|Q79317367]] |- | [[Attēls:Anne Milgram official DEA photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4768651|Anne Milgram]]'' | | [[advokāts]] | 1970-12-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_milgram anne_milgram] | [[:d:Q4768651|Q4768651]] |- | | ''[[:d:Q23091382|Anne Pasternak]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_pasternak anne_pasternak] | [[:d:Q23091382|Q23091382]] |- | [[Attēls:Special Operations Policy Forum 2018 (45000180525).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q465477|Anne-Marie Slaughter]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1958-09-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_slaughter anne_marie_slaughter] | [[:d:Q465477|Q465477]] |- | | ''[[:d:Q23670515|Annette Heuser]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/annette_heuser annette_heuser] | [[:d:Q23670515|Q23670515]] |- | [[Attēls:Annie Murphy Paul & Alice Wilder (7747958128).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657111|Annie Murphy Paul]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/annie_murphy_paul annie_murphy_paul] | [[:d:Q23657111|Q23657111]] |- | [[Attēls:Annie Rauwerda smiling 1 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q109628790|Annie Rauwerda]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q2906862|influencers]]'' | 1999-11-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/annie_rauwerda annie_rauwerda] | [[:d:Q109628790|Q109628790]] |- | [[Attēls:Anote Tong (1) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q57456|Anote Tong]]'' | diplomāts, Kiribati | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1952-06-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kiribati]] | [https://www.ted.com/speakers/anote_tong anote_tong] | [[:d:Q57456|Q57456]] |- | [[Attēls:Anthony Atala, Printing a Human Kidney on Stage (5507356887).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4772039|Anthony Atala]]'' | | [[ārsts]] | 1958-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_atala anthony_atala] | [[:d:Q4772039|Q4772039]] |- | [[Attēls:Anthony Fauci in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q573246|Anthony Fauci]]'' | | ''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1940-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_fauci anthony_fauci] | [[:d:Q573246|Q573246]] |- | [[Attēls:Anthony Goldbloom Kaggle founder and CEO (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4772605|Anthony Goldbloom]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1983-06-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_goldbloom anthony_goldbloom] | [[:d:Q4772605|Q4772605]] |- | [[Attēls:ACLU Anthony D Romero.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1568107|Anthony Romero]]'' | | [[advokāts]] | 1965-07-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_d_romero anthony_d_romero] | [[:d:Q1568107|Q1568107]] |- | | ''[[:d:Q97585702|Anthony Veneziale]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/anthony_veneziale anthony_veneziale] | [[:d:Q97585702|Q97585702]] |- | | ''[[:d:Q33225951|Antoine Gourévitch]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | 1967-10-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/antoine_gourevitch antoine_gourevitch] | [[:d:Q33225951|Q33225951]] |- | | ''[[:d:Q23759553|Antonio Donato Nobre]]'' | | [[zinātnieks]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/antonio_donato_nobre antonio_donato_nobre] | [[:d:Q23759553|Q23759553]] |- | [[Attēls:António Guterres United Nations Secretary-General in 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Antoniu Guterrešs]] | | [[politiķis]] | 1949-04-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]]<br/>[[Austrumtimora]] | [https://www.ted.com/speakers/antonio_guterres antonio_guterres] | [[:d:Q311440|Q311440]] |- | [[Attēls:AntonyGarrettLisi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2600403|Antony Garrett Lisi]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q13561328|surfer]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]'' | 1968-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/garrett_lisi garrett_lisi] | [[:d:Q2600403|Q2600403]] |- | [[Attēls:Antony Gormley Встреча с Гормли на выставке crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q360371|Antony Gormley]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''<br/>[[gleznotājs]] | 1950-08-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/antony_gormley antony_gormley] | [[:d:Q360371|Q360371]] |- | [[Attēls:António Damásio no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2013 cropped.png|center|128px]] | ''[[:d:Q380207|António Damásio]]'' | | ''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1944-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/antonio_damasio antonio_damasio] | [[:d:Q380207|Q380207]] |- | | ''[[:d:Q106520203|Anu Puusa]]'' | | | 1975-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/anu_puusa anu_puusa] | [[:d:Q106520203|Q106520203]] |- | [[Attēls:Anupam Mishra.png|center|128px]] | ''[[:d:Q4777823|Anupam Mishra]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1947-06-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/anupam_mishra anupam_mishra] | [[:d:Q4777823|Q4777823]] |- | | ''[[:d:Q58813001|Anushka Naiknaware]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 2003 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/anushka_naiknaware anushka_naiknaware] | [[:d:Q58813001|Q58813001]] |- | | ''[[:d:Q24051923|Aomawa Shields]]'' | | [[astronoms]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aomawa_shields aomawa_shields] | [[:d:Q24051923|Q24051923]] |- | [[Attēls:Aparna Nancherla LBJ Presidential Library 2019 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24884398|Aparna Nancherla]]'' | | [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1982-08-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aparna_nancherla aparna_nancherla] | [[:d:Q24884398|Q24884398]] |- | | ''[[:d:Q23657177|Aparna Rao]]'' | | [[mākslinieks]] | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aparna_rao aparna_rao] | [[:d:Q23657177|Q23657177]] |- | [[Attēls:Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey in hijab.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106228455|Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[dzejnieks]] | 1988-04-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/apiorkor_seyiram_ashong_abbey apiorkor_seyiram_ashong_abbey] | [[:d:Q106228455|Q106228455]] |- | [[Attēls:Apolinario Passos at SXSW London 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q136515003|Apolinário Passos]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/apolinario_passos apolinario_passos] | [[:d:Q136515003|Q136515003]] |- | | ''[[:d:Q4780347|Apollo Robbins]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]''<br/>[[aktieris]] | 1974-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/apollo_robbins apollo_robbins] | [[:d:Q4780347|Q4780347]] |- | [[Attēls:Picture of Ari Wallach.png|center|128px]] | ''[[:d:Q4790131|Ari Wallach]]'' | | ''[[:d:Q846430|futurist]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ari_wallach ari_wallach] | [[:d:Q4790131|Q4790131]] |- | | ''[[:d:Q93523410|Ariana Curtis]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q47090899|museum professional]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/ariana_curtis ariana_curtis] | [[:d:Q93523410|Q93523410]] |- | [[Attēls:Arianna Huffington 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q233397|Arianna Huffington]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1950-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/arianna_huffington arianna_huffington] | [[:d:Q233397|Q233397]] |- | [[Attēls:Ariel Garten Playing Quintephone at ICMC2007imgp7900cpq.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4790411|Ariel Garten]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1979-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ariel_garten ariel_garten] | [[:d:Q4790411|Q4790411]] |- | [[Attēls:Ariel Waldman (8543944344).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65122975|Ariel Waldman]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ariel_waldman ariel_waldman] | [[:d:Q65122975|Q65122975]] |- | | ''[[:d:Q23662627|Aris Venetikidis]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aris_venetikidis aris_venetikidis] | [[:d:Q23662627|Q23662627]] |- | | ''[[:d:Q59428262|Armando Azua-Bustos]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/armando_azua_bustos armando_azua_bustos] | [[:d:Q59428262|Q59428262]] |- | | ''[[:d:Q123785656|Arnav Kapur]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/arnav_kapur arnav_kapur] | [[:d:Q123785656|Q123785656]] |- | [[Attēls:Arthur Brooks (16066140274).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4798155|Arthur C. Brooks]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]'' | 1964-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_brooks arthur_brooks] | [[:d:Q4798155|Q4798155]] |- | | ''[[:d:Q709449|Arthur Ganson]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q713223|artist-in-residence]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_ganson arthur_ganson] | [[:d:Q709449|Q709449]] |- | | ''[[:d:Q4800011|Arthur Potts Dawson]]'' | | | 1971-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_potts_dawson arthur_potts_dawson] | [[:d:Q4800011|Q4800011]] |- | [[Attēls:Arthur T. Benjamin in 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2865351|Arthur T. Benjamin]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1961-03-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/arthur_benjamin arthur_benjamin] | [[:d:Q2865351|Q2865351]] |- | [[Attēls:Arunabha Ghosh at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q118640613|Arunabha Ghosh]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/arunabha_ghosh arunabha_ghosh] | [[:d:Q118640613|Q118640613]] |- | [[Attēls:Arunachalam Muruganantham in California.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q235553|Arunachalam Muruganantham]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1962-10-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/arunachalam_muruganantham arunachalam_muruganantham] | [[:d:Q235553|Q235553]] |- | [[Attēls:Arvind Gupta Oct 2010 IUCAA.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3633965|Arvind Gupta]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1953-12-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/arvind_gupta arvind_gupta] | [[:d:Q3633965|Q3633965]] |- | | ''[[:d:Q23727967|Ash Beckham]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ash_beckham ash_beckham] | [[:d:Q23727967|Q23727967]] |- | [[Attēls:Asha de Vos cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23768737|Asha de Vos]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šrilanka]] | [https://www.ted.com/speakers/asha_de_vos asha_de_vos] | [[:d:Q23768737|Q23768737]] |- | | ''[[:d:Q23783386|Asher Hasan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/asher_hasan asher_hasan] | [[:d:Q23783386|Q23783386]] |- | [[Attēls:Ashif Shaikh.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4805056|Ashif Shaikh]]'' | | | 1982-10-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ashif_shaikh ashif_shaikh] | [[:d:Q4805056|Q4805056]] |- | | ''[[:d:Q87237972|Ashley V. Whillans]]'' | | ''[[:d:Q99193996|behavioral scientist]]''<br/>''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[autors]] | 1988-05-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans_1 ashley_whillans_1]<br/>[https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans ashley_whillans] | [[:d:Q87237972|Q87237972]] |- | | ''[[:d:Q4806016|Ashton Applewhite]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1952-06-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ashton_applewhite ashton_applewhite] | [[:d:Q4806016|Q4806016]] |- | [[Attēls:Asmeret Asefaw Berhe, DOE Director.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55955709|Asmeret Asefaw Berhe]]'' | | ''[[:d:Q12370538|augsnes pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/asmeret_berhe asmeret_berhe] | [[:d:Q55955709|Q55955709]] |- | | ''[[:d:Q23782514|Aspen Baker]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aspen_baker aspen_baker] | [[:d:Q23782514|Q23782514]] |- | [[Attēls:Astro Teller candid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4811519|Astro Teller]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1970-05-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/astro_teller astro_teller] | [[:d:Q4811519|Q4811519]] |- | [[Attēls:Atul Gawande, USAID Assistant Administrator.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2751383|Atul Gawande]]'' | | ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/atul_gawande_1 atul_gawande_1] | [[:d:Q2751383|Q2751383]] |- | [[Attēls:Aubrey de Grey - How We Will Beat Aging.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q175969|Aubrey de Grey]]'' | | ''[[:d:Q20107384|gerontologi]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]'' | 1963-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/aubrey_de_grey aubrey_de_grey] | [[:d:Q175969|Q175969]] |- | [[Attēls:Audrey Choi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q112670837|Audrey Choi]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/audrey_choi audrey_choi] | [[:d:Q112670837|Q112670837]] |- | [[Attēls:EPFL 2020 Auke Ijspeert Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24040710|Auke Jan Ijspeert]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/auke_ijspeert auke_ijspeert] | [[:d:Q24040710|Q24040710]] |- | | ''[[:d:Q23795350|Auret van Heerden]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/auret_van_heerden auret_van_heerden] | [[:d:Q23795350|Q23795350]] |- | [[Attēls:Ava DuVernay 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4827381|Ava DuVernay]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972-08-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ava_duvernay ava_duvernay] | [[:d:Q4827381|Q4827381]] |- | [[Attēls:Avi Loeb in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2821842|Avi Loeb]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q18921227|ufologist]]'' | 1962-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/avi_loeb avi_loeb] | [[:d:Q2821842|Q2821842]] |- | | ''[[:d:Q22279966|Avi Reichental]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1957-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/avi_reichental avi_reichental] | [[:d:Q22279966|Q22279966]] |- | [[Attēls:Avi rubin kimball brace cfp2006 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4828480|Avi Rubin]]'' | | [[inženieris]] | 1967-11-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/avi_rubin avi_rubin] | [[:d:Q4828480|Q4828480]] |- | [[Attēls:Prof. Avinash Persaud (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4828876|Avinash Persaud]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1966-06-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/avinash_persaud avinash_persaud] | [[:d:Q4828876|Q4828876]] |- | | ''[[:d:Q33199187|Axel Reinaud]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[komersants]] | 1967-10-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/axel_reinaud axel_reinaud] | [[:d:Q33199187|Q33199187]] |- | [[Attēls:AEJ.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50074170|Ayana Elizabeth Johnson]]'' | | ''[[:d:Q16185210|policy advisor]]'' | 1980-08-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ayana_elizabeth_johnson ayana_elizabeth_johnson] | [[:d:Q50074170|Q50074170]] |- | [[Attēls:Ayanna M. Howard - SnoMote.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11644|Ayanna Howard]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>[[inženieris]] | 1972-01-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ayanna_howard ayanna_howard] | [[:d:Q11644|Q11644]] |- | [[Attēls:Picture of Professor Ayelet Fishbach.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54805533|Ayelet Fishbach]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q10672931|social psychologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/ayelet_fishbach ayelet_fishbach] | [[:d:Q54805533|Q54805533]] |- | [[Attēls:Ayọ Tometi - 2021 (51648565860) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19885291|Ayọ Tometi]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1984-08-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/opal_tometi opal_tometi] | [[:d:Q19885291|Q19885291]] |- | | ''[[:d:Q50208514|Azim F. Shariff]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/azim_shariff azim_shariff] | [[:d:Q50208514|Q50208514]] |- | | ''[[:d:Q4832583|Azim Khamisa]]'' | | [[rakstnieks]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/azim_n_khamisa azim_n_khamisa] | [[:d:Q4832583|Q4832583]] |- | [[Attēls:Aziz Abu Sarah.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65030161|Aziz Abu Sarah]]'' | | ''[[:d:Q1039099|gidi]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/aziz_abu_sarah aziz_abu_sarah] | [[:d:Q65030161|Q65030161]] |- | | ''[[:d:Q23728292|Aziza Chaouni]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977-06-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Maroka]] | [https://www.ted.com/speakers/aziza_chaouni aziza_chaouni] | [[:d:Q23728292|Q23728292]] |- | [[Attēls:Aschraf Ghani MSC 2017 2 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ašrafs Gani]] | Afganistānas politiķis, akadēmiķis un ekonomists, no 2014. līdz 2021. gadam bija Afganistānas prezidents | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1949-05-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Afganistānas Islāma Republika]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ashraf_ghani ashraf_ghani] | [[:d:Q172388|Q172388]] |- | [[Attēls:B. Joseph Pine at SXSW 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4834072|B. Joseph Pine II]]'' | | [[rakstnieks]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_pine joseph_pine] | [[:d:Q4834072|Q4834072]] |- | | ''[[:d:Q23769545|BJ Miller]]'' | | [[rakstnieks]] | 1971-10-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bj_miller bj_miller] | [[:d:Q23769545|Q23769545]] |- | | ''[[:d:Q16245994|Baba Shiv]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/baba_shiv baba_shiv] | [[:d:Q16245994|Q16245994]] |- | [[Attēls:Bahia Shehab.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662610|Bahia Shehab]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/bahia_shehab bahia_shehab] | [[:d:Q23662610|Q23662610]] |- | | ''[[:d:Q23662600|Bandi Mbubi]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bandi_mbubi bandi_mbubi] | [[:d:Q23662600|Q23662600]] |- | | ''[[:d:Q4858477|Barat Ali Batoor]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1983 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/barat_ali_batoor barat_ali_batoor] | [[:d:Q4858477|Q4858477]] |- | [[Attēls:Baratunde Thurston at ROFLCon II.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4858494|Baratunde Thurston]]'' | | ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1977-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/baratunde_thurston baratunde_thurston] | [[:d:Q4858494|Q4858494]] |- | | ''[[:d:Q4858754|Barbara Block]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_block barbara_block]<br/>[https://www.ted.com/speakers/801 801] | [[:d:Q4858754|Q4858754]] |- | | ''[[:d:Q17026605|Barbara F. Walter]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_f_walter barbara_f_walter] | [[:d:Q17026605|Q17026605]] |- | | ''[[:d:Q29871142|Barbara J. King]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]'' | 1956-08-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_j_king barbara_j_king] | [[:d:Q29871142|Q29871142]] |- | [[Attēls:Barbandkath.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23016646|Barbara Natterson-Horowitz]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barbara_natterson_horowitz barbara_natterson_horowitz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/b_n_horowitz b_n_horowitz] | [[:d:Q23016646|Q23016646]] |- | | ''[[:d:Q4864717|Barry Schuler]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1953-09-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barry_schuler barry_schuler] | [[:d:Q4864717|Q4864717]] |- | [[Attēls:Barry Schwartz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3500411|Barry Schwartz]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1946-08-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/barry_schwartz barry_schwartz] | [[:d:Q3500411|Q3500411]] |- | [[Attēls:BartKnols2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662325|Bart G. J. "GeeJay" Knols]]'' | | [[profesors]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bart_knols bart_knols] | [[:d:Q23662325|Q23662325]] |- | | ''[[:d:Q23795783|Bart Weetjens]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bart_weetjens bart_weetjens] | [[:d:Q23795783|Q23795783]] |- | | ''[[:d:Q4865683|Barton Seaver]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1979-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/barton_seaver barton_seaver] | [[:d:Q4865683|Q4865683]] |- | | ''[[:d:Q23769533|Bassam Tariq]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1986-10-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bassam_tariq bassam_tariq] | [[:d:Q23769533|Q23769533]] |- | | ''[[:d:Q23671506|Bastian Schaefer]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bastian_schaefer bastian_schaefer] | [[:d:Q23671506|Q23671506]] |- | [[Attēls:Beardyman at Camp Bestival 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2573649|Beardyman]]'' | | ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1982-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/beardyman beardyman] | [[:d:Q2573649|Q2573649]] |- | [[Attēls:Beau Lotto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795352|Beau Lotto]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/beau_lotto beau_lotto] | [[:d:Q23795352|Q23795352]] |- | | ''[[:d:Q56948669|Becca Heller]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/becca_heller becca_heller] | [[:d:Q56948669|Q56948669]] |- | | ''[[:d:Q23662243|Becci Manson]]'' | | ''[[:d:Q33383789|retoucher]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/becci_manson becci_manson] | [[:d:Q23662243|Q23662243]] |- | | ''[[:d:Q23795670|Becky Blanton]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/becky_blanton becky_blanton] | [[:d:Q23795670|Q23795670]] |- | | ''[[:d:Q121542981|Becky Kennedy]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/becky_kennedy becky_kennedy] | [[:d:Q121542981|Q121542981]] |- | [[Attēls:Official portrait of Baroness Kidron crop 2, 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335605|Beeban Kidron]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1961-05-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/beeban_kidron beeban_kidron] | [[:d:Q335605|Q335605]] |- | [[Attēls:Bel Pesce - 12285922333.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769253|Bel Pesce]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q17221|runaspersona]]'' | 1988-02-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/bel_pesce bel_pesce] | [[:d:Q23769253|Q23769253]] |- | | ''[[:d:Q23760173|Ben Ambridge]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_ambridge ben_ambridge] | [[:d:Q23760173|Q23760173]] |- | | ''[[:d:Q23796181|Ben Cameron]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_cameron ben_cameron] | [[:d:Q23796181|Q23796181]] |- | [[Attēls:Ben Goldacre TAM London 2009.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q816499|Ben Goldacre]]'' | | ''[[:d:Q17433421|science journalist]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1974-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_goldacre ben_goldacre] | [[:d:Q816499|Q816499]] |- | | ''[[:d:Q23656758|Ben Kacyra]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_kacyra ben_kacyra] | [[:d:Q23656758|Q23656758]] |- | [[Attēls:Loz-katchor.png|center|128px]] | ''[[:d:Q464432|Ben Katchor]]'' | | ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1951-11-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_katchor ben_katchor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/438 438] | [[:d:Q464432|Q464432]] |- | | ''[[:d:Q23657093|Ben Roche]]'' | | [[pavārs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_roche ben_roche] | [[:d:Q23657093|Q23657093]] |- | | ''[[:d:Q4886414|Ben Saunders]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1977-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_saunders ben_saunders] | [[:d:Q4886414|Q4886414]] |- | | ''[[:d:Q23760188|Ben Wellington]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ben_wellington ben_wellington] | [[:d:Q23760188|Q23760188]] |- | [[Attēls:Benedetta Berti (2019), FORUM 2000, Prague.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769525|Benedetta Berti]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/benedetta_berti benedetta_berti] | [[:d:Q23769525|Q23769525]] |- | | ''[[:d:Q4888224|Benjamin B. Dunlap]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ben_dunlap ben_dunlap] | [[:d:Q4888224|Q4888224]] |- | [[Attēls:Benjamin R Barber in 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q817665|Benjamin Barber]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1939-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benjamin_barber benjamin_barber]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1565 1565] | [[:d:Q817665|Q817665]] |- | | ''[[:d:Q23782723|Benjamin Wallace]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1968-09-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benjamin_wallace benjamin_wallace] | [[:d:Q23782723|Q23782723]] |- | [[Attēls:Benjamin Zander 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q817758|Benjamin Zander]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]'' | 1939-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benjamin_zander benjamin_zander]<br/>[https://www.ted.com/speakers/247 247] | [[:d:Q817758|Q817758]] |- | [[Attēls:Benoit Mandelbrot mg 1804-d.jpg|center|128px]] | [[Benuā Mandelbrots]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1924-11-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Polija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/benoit_mandelbrot benoit_mandelbrot] | [[:d:Q101740|Q101740]] |- | [[Attēls:Bernie Krause (8734312024).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2899063|Bernie Krause]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]'' | 1938-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bernie_kraus bernie_kraus] | [[:d:Q2899063|Q2899063]] |- | [[Attēls:Bertrand Piccard 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q366255|Bertrand Piccard]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q728425|balloonist]]'' | 1958-03-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/bertrand_piccard bertrand_piccard] | [[:d:Q366255|Q366255]] |- | [[Attēls:Beth Ford 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q69927444|Beth Ford]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/beth_ford beth_ford] | [[:d:Q69927444|Q69927444]] |- | [[Attēls:BethNoveckJI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3661885|Beth Simone Noveck]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/beth_noveck beth_noveck] | [[:d:Q3661885|Q3661885]] |- | | ''[[:d:Q115793635|Beth Viner]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/beth_viner beth_viner] | [[:d:Q115793635|Q115793635]] |- | [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-26-Friday-39.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q137939824|Bettina Warburg]]'' | | ''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bettina_warburg bettina_warburg] | [[:d:Q137939824|Q137939824]] |- | [[Attēls:Betul Kacar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52450733|Betül Kaçar]]'' | | ''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/betul_kacar betul_kacar] | [[:d:Q52450733|Q52450733]] |- | [[Attēls:Bevy Smith.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q16204817|Bevy Smith]]'' | | [[rakstnieks]] | 1966-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bevy_smith bevy_smith] | [[:d:Q16204817|Q16204817]] |- | [[Attēls:Pranab Mukherjee presenting the Tenzing Norgay National Adventure Award for the year-2011 to Ms. Bhakti Sharma for Water Adventure, in a glittering ceremony, at Rashtrapati Bhavan, in New Delhi on August 29, 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18763485|Bhakti Sharma]]'' | | ''[[:d:Q10843402|peldētājs]]'' | 1989-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/bhakti_sharma bhakti_sharma] | [[:d:Q18763485|Q18763485]] |- | | ''[[:d:Q23661644|Bilal Bomani]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bilal_bomani bilal_bomani] | [[:d:Q23661644|Q23661644]] |- | | ''[[:d:Q23784989|Bill Davenhall]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bill_davenhall bill_davenhall] | [[:d:Q23784989|Q23784989]] |- | | ''[[:d:Q23662933|Bill Doyle]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bill_doyle bill_doyle] | [[:d:Q23662933|Q23662933]] |- | [[Attēls:Bill Gross.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16192727|Bill Gross]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_gross bill_gross] | [[:d:Q16192727|Q16192727]] |- | [[Attēls:Bill Joy at World Economic Forum (Davos), 2003-01 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335047|Bill Joy]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1954-11-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_joy bill_joy] | [[:d:Q335047|Q335047]] |- | [[Attēls:Bill Strickland in 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4911032|Bill Strickland]]'' | | [[rakstnieks]] | 1947-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_strickland bill_strickland] | [[:d:Q4911032|Q4911032]] |- | [[Attēls:Bill T. Jones.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2903368|Bill T. Jones]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1952-02-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_t_jones bill_t_jones] | [[:d:Q2903368|Q2903368]] |- | [[Attēls:Billie Jean King at the 2026 Sundance Film Festival 02 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Billija Džīna Kinga]] | | ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>''[[:d:Q13219424|tenisa treneris]]''<br/>''[[:d:Q2986228|sporta komentētājs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1943-11-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/billie_jean_king billie_jean_king] | [[:d:Q54527|Q54527]] |- | [[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|center|128px]] | [[Billijs Greiems]] | | ''[[:d:Q152002|pastor]]''<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[luterāņu mācītājs]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[mācītājs]] | 1918-11-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/billy_graham billy_graham] | [[:d:Q213550|Q213550]] |- | [[Attēls:Bill Gates at the European Commission - 2025 - P067383-987995 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Bills Geitss]] | | [[komersants]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]'' | 1955-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_gates bill_gates] | [[:d:Q5284|Q5284]] |- | [[Attēls:Bill Clinton.jpg|center|128px]] | [[Bills Klintons]] | ASV politiķis un jurists, ASV prezidents no 1993. līdz 2001. gadam | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''<br/>''[[:d:Q12800682|saksofonists]]''<br/>[[gubernators]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1946-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_clinton bill_clinton] | [[:d:Q1124|Q1124]] |- | [[Attēls:Billy Collins.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q863057|Billy Collins]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16308156|scholar of English]]'' | 1941-03-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/billy_collins billy_collins] | [[:d:Q863057|Q863057]] |- | [[Attēls:Bina Venkataraman at New America.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92590788|Bina Venkataraman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1979-10-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bina_venkataraman bina_venkataraman] | [[:d:Q92590788|Q92590788]] |- | | ''[[:d:Q23798780|Birke Baehr]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/birke_baehr birke_baehr] | [[:d:Q23798780|Q23798780]] |- | [[Attēls:Bjarke Ingels in Frankfurt.20150617.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q429817|Bjarke Ingels]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/bjarke_ingels bjarke_ingels] | [[:d:Q429817|Q429817]] |- | [[Attēls:Bjørn Lomborg (1) (54350992828).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q318511|Bjørn Lomborg]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1965-01-06<br/>1965-01-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/bjorn_lomborg bjorn_lomborg] | [[:d:Q318511|Q318511]] |- | [[Attēls:Bjørn Otto Sverdrup (50266182078).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17110808|Bjørn Otto Sverdrup]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1968-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/bjorn_otto_sverdrup bjorn_otto_sverdrup] | [[:d:Q17110808|Q17110808]] |- | [[Attēls:Björn Ulvaeus 2023 (53338026438) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Bjērns Ulveuss]] | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>[[scenārists]] | 1945-04-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/bjoern_ulvaeus bjoern_ulvaeus] | [[:d:Q179682|Q179682]] |- | [[Attēls:Black Yoyo 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17214011|Black]]'' | | | 1982-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/black black] | [[:d:Q17214011|Q17214011]] |- | | ''[[:d:Q23797800|Black Label Movement]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/black_label_movement black_label_movement] | [[:d:Q23797800|Q23797800]] |- | [[Attēls:Blaise Agüera y Arcas in 2025 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4924259|Blaise Agüera y Arcas]]'' | | [[inženieris]] | 1975-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/blaise_aguera_y_arcas blaise_aguera_y_arcas] | [[:d:Q4924259|Q4924259]] |- | | ''[[:d:Q23662240|Boaz Almog]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/boaz_almog boaz_almog] | [[:d:Q23662240|Q23662240]] |- | [[Attēls:Bob Inglis congressional portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q888008|Bob Inglis]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1959-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_inglis bob_inglis] | [[:d:Q888008|Q888008]] |- | | ''[[:d:Q4934421|Bob Wiltfong]]'' | amerikāņu aktieris | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1969-11-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_wiltfong bob_wiltfong] | [[:d:Q4934421|Q4934421]] |- | [[Attēls:DIG13846-061.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312782|Bob Woodward]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1943-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_woodward bob_woodward] | [[:d:Q312782|Q312782]] |- | [[Attēls:Bobby Ghosh - 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4935035|Bobby Ghosh]]'' | | ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/bobby_ghosh bobby_ghosh] | [[:d:Q4935035|Q4935035]] |- | [[Attēls:Bobby McFerrin 2011.jpg|center|128px]] | [[Bobijs Makferins]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[animators]] | 1950-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bobby_mcferrin bobby_mcferrin] | [[:d:Q310894|Q310894]] |- | [[Attēls:Boghuma Kabisen Titanji 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670967|Boghuma Kabisen Titanji]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/boghuma_kabisen_titanji boghuma_kabisen_titanji] | [[:d:Q23670967|Q23670967]] |- | [[Attēls:Re publica Accra 18 – Day 2 (44534526750) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2411298|Boniface Mwangi]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1983-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/boniface_mwangi boniface_mwangi] | [[:d:Q2411298|Q2411298]] |- | [[Attēls:Bassler.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60545293|Bonnie L. Bassler]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bonnie_bassler bonnie_bassler] | [[:d:Q60545293|Q60545293]] |- | [[Attēls:Bono singing in Indianapolis on Joshua Tree Tour 2017 9-10-17.jpg|center|128px]] | [[Bono]] | īru dziedātājs un grupas U2 solists | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1960-05-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/bono bono] | [[:d:Q834621|Q834621]] |- | | ''[[:d:Q23713817|Boyd Varty]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/boyd_varty boyd_varty] | [[:d:Q23713817|Q23713817]] |- | [[Attēls:Bozoma Saint John at Essence Festival of Culture July 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24851630|Bozoma Saint John]]'' | | ''[[:d:Q1072339|chief marketing officer]]'' | 1977-01-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/bozoma_saint_john bozoma_saint_john] | [[:d:Q24851630|Q24851630]] |- | [[Attēls:Bryce Dallas Howard June 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Braisa Dalasa Hauarda]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1981-03-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bryce_dallas_howard bryce_dallas_howard] | [[:d:Q229775|Q229775]] |- | [[Attēls:Etech05 Bran1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4956294|Bran Ferren]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1953-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bran_ferren bran_ferren] | [[:d:Q4956294|Q4956294]] |- | [[Attēls:Brenda-laurel-sxsw.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4960717|Brenda Laurel]]'' | | ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1950-11-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brenda_laurel brenda_laurel] | [[:d:Q4960717|Q4960717]] |- | [[Attēls:Brenda Romero at 2015 IGF Awards-GDCA (16102142533) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q521361|Brenda Romero]]'' | | ''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966-10-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brenda_brathwaite brenda_brathwaite] | [[:d:Q521361|Q521361]] |- | [[Attēls:Dr. Brene Brown at Texas Conference for Women (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4961808|Brené Brown]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q7019111|sabiedriskais darbinieks]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1965-11-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brene_brown brene_brown] | [[:d:Q4961808|Q4961808]] |- | | ''[[:d:Q102283364|Brett Hennig]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brett_hennig brett_hennig] | [[:d:Q102283364|Q102283364]] |- | [[Attēls:Brewster Kahle (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92945|Zeida@para deputy Oppo zer1001]]'' | | ''[[:d:Q20013489|digital librarian]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q635734|arhivārs]]''<br/>[[bibliotekārs]]<br/>[[autors]] | 1960-10-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brewster_kahle brewster_kahle] | [[:d:Q92945|Q92945]] |- | [[Attēls:Professor Brian Cox OBE FRS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q463581|Brian Cox]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1968-03-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_cox brian_cox] | [[:d:Q463581|Q463581]] |- | | ''[[:d:Q4963566|Brian Dettmer]]'' | | [[mākslinieks]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_dettmer brian_dettmer] | [[:d:Q4963566|Q4963566]] |- | [[Attēls:Brian Goldman - EMWF 2018 - DanH-0278 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4963859|Brian Goldman]]'' | | [[ārsts]] | 1956-06-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_goldman brian_goldman] | [[:d:Q4963859|Q4963859]] |- | [[Attēls:Brian Greene, February 28, 2014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60815|Brian Greene]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>[[autors]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[matemātiķis]] | 1963-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_greene brian_greene]<br/>[https://www.ted.com/speakers/227 227] | [[:d:Q60815|Q60815]] |- | | ''[[:d:Q68215808|Brian Little]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brian_little brian_little] | [[:d:Q68215808|Q68215808]] |- | [[Attēls:Brian Skerry.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q4965308|Brian Skerry]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brian_skerry brian_skerry]<br/>[https://www.ted.com/speakers/717 717] | [[:d:Q4965308|Q4965308]] |- | [[Attēls:Bright Simons speak on Facts-based Activism During 2013 UN General Assembly Meeting..jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17145806|Bright Simons]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/bright_simons bright_simons] | [[:d:Q17145806|Q17145806]] |- | | ''[[:d:Q120544947|Britt Wray]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/britt_wray britt_wray] | [[:d:Q120544947|Q120544947]] |- | [[Attēls:Britta Riley (6993163852).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656783|Britta Riley]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/britta_riley britta_riley] | [[:d:Q23656783|Q23656783]] |- | | ''[[:d:Q64009850|Brittany K. Barnett]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brittany_k_barnett brittany_k_barnett] | [[:d:Q64009850|Q64009850]] |- | [[Attēls:Brittany Packnett.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26924387|Brittany Packnett]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1984-11-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brittany_packnett brittany_packnett] | [[:d:Q26924387|Q26924387]] |- | | ''[[:d:Q84598788|Brittany Young]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q974144|skolotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/brittany_young brittany_young] | [[:d:Q84598788|Q84598788]] |- | [[Attēls:Brittney Cooper.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52187077|Brittney C. Cooper]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1980-12-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/brittney_cooper brittney_cooper] | [[:d:Q52187077|Q52187077]] |- | | ''[[:d:Q75732840|Bronwyn King]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/bronwyn_king bronwyn_king] | [[:d:Q75732840|Q75732840]] |- | [[Attēls:Bruce Aylward at NetHope Global Summit (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q87914789|Bruce Aylward]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>[[ārsts]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_aylward bruce_aylward] | [[:d:Q87914789|Q87914789]] |- | [[Attēls:Bruce Bueno de Mesquita.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2926412|Bruce Bueno de Mesquita]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1946-11-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_bueno_de_mesquita bruce_bueno_de_mesquita]<br/>[https://www.ted.com/speakers/344 344] | [[:d:Q2926412|Q2926412]] |- | [[Attēls:Bruce Feiler.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4977459|Bruce Feiler]]'' | | [[rakstnieks]] | 1964-10-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_feiler bruce_feiler] | [[:d:Q4977459|Q4977459]] |- | [[Attēls:Bruce Friedrich.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q4977515|Bruce Friedrich]]'' | | ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]'' | 1969-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_friedrich bruce_friedrich] | [[:d:Q4977515|Q4977515]] |- | | ''[[:d:Q4977974|Bruce McCall]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q12406482|humorists]]'' | 1935<br/>1935-05-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_mccall bruce_mccall] | [[:d:Q4977974|Q4977974]] |- | [[Attēls:Bruce Schneier 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q368328|Bruce Schneier]]'' | | ''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]] | 1963-01-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bruce_schneier bruce_schneier] | [[:d:Q368328|Q368328]] |- | | ''[[:d:Q23759795|Bruno Bowden]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bruno_bowden bruno_bowden] | [[:d:Q23759795|Q23759795]] |- | [[Attēls:Bruno Giussani.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2616493|Bruno Giussani]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/bruno_giussani bruno_giussani] | [[:d:Q2616493|Q2616493]] |- | | ''[[:d:Q5395568|Bruno Maisonnier]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1958-08-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/bruno_maisonnier bruno_maisonnier] | [[:d:Q5395568|Q5395568]] |- | | ''[[:d:Q23759670|Bruno Torturra]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/bruno_torturra bruno_torturra] | [[:d:Q23759670|Q23759670]] |- | [[Attēls:Bryan Stevenson in 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2698978|Bryan Stevenson]]'' | | [[advokāts]] | 1959-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bryan_stevenson bryan_stevenson] | [[:d:Q2698978|Q2698978]] |- | [[Attēls:Sanjit Bunker Roy at Time 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2654764|Bunker Roy]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16278103|squash player]]''<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q662729|public figure]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1945-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/bunker_roy bunker_roy] | [[:d:Q2654764|Q2654764]] |- | [[Attēls:Burt Rutan - Cropped.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q453046|Burt Rutan]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>[[komersants]]<br/>[[inženieris]] | 1943-06-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/burt_rutan burt_rutan] | [[:d:Q453046|Q453046]] |- | [[Attēls:Dr.BurcinMP.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54871429|Burçin Mutlu Pakdil]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/burcin_mutlu_pakdil burcin_mutlu_pakdil] | [[:d:Q54871429|Q54871429]] |- | | ''[[:d:Q23691925|Béatrice Coron]]'' | | [[mākslinieks]] | 1956-07-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/beatrice_coron beatrice_coron] | [[:d:Q23691925|Q23691925]] |- | [[Attēls:CKWilliams.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2930440|C. K. Williams]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]'' | 1936-11-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/c_k_williams c_k_williams] | [[:d:Q2930440|Q2930440]] |- | | ''[[:d:Q23662175|C. Noel Bairey Merz]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/c_noel_bairey_merz c_noel_bairey_merz] | [[:d:Q23662175|Q23662175]] |- | [[Attēls:Caitlin Doughty in red evergreen background.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18149464|Caitlin Doughty]]'' | | ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q316490|funeral director]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1984-08-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/caitlin_doughty caitlin_doughty] | [[:d:Q18149464|Q18149464]] |- | | ''[[:d:Q23662822|Caitria O'Neill]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/caitria_o_neill caitria_o_neill] | [[:d:Q23662822|Q23662822]] |- | | ''[[:d:Q23782397|Caleb Chung]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/caleb_chung caleb_chung] | [[:d:Q23782397|Q23782397]] |- | | ''[[:d:Q56448414|Cameron E Webb]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cameron_webb cameron_webb] | [[:d:Q56448414|Q56448414]] |- | | ''[[:d:Q18921892|Cameron Herold]]'' | | | 1965-10-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cameron_herold cameron_herold] | [[:d:Q18921892|Q18921892]] |- | [[Attēls:Cameron Russell upstate New York 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5026365|Cameron Russell]]'' | | [[modele]]<br/>[[rakstnieks]] | 1987-06-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cameron_russell cameron_russell] | [[:d:Q5026365|Q5026365]] |- | [[Attēls:Architecture for Humanity - Design like you give a damn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1916995|Cameron Sinclair]]'' | | [[arhitekts]] | 1973-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/cameron_sinclair cameron_sinclair] | [[:d:Q1916995|Q1916995]] |- | | ''[[:d:Q90318322|Camilla Arndal Andersen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/camilla_arndal_andersen camilla_arndal_andersen] | [[:d:Q90318322|Q90318322]] |- | [[Attēls:CamilleABrown-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5026614|Camille A. Brown]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/camille_brown camille_brown] | [[:d:Q5026614|Q5026614]] |- | [[Attēls:Camille Seaman (16574061918).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657188|Camille Seaman]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/camille_seaman camille_seaman] | [[:d:Q23657188|Q23657188]] |- | | ''[[:d:Q23662781|Candy Chang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/candy_chang candy_chang] | [[:d:Q23662781|Q23662781]] |- | [[Attēls:Cara Elizabeth Yar Khan MFF24 BodiesInMotion Coury.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112895258|Cara Elizabeth Yar Khan]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/cara_e_yar_khan cara_e_yar_khan] | [[:d:Q112895258|Q112895258]] |- | [[Attēls:Carin Bondar 1 (22826880310).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670521|Carin Bondar]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[orators]] | 1975-05-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/carin_bondar carin_bondar] | [[:d:Q23670521|Q23670521]] |- | [[Attēls:Carl H. June, M.D. (2015).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19277113|Carl H. June]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carl_june carl_june] | [[:d:Q19277113|Q19277113]] |- | [[Attēls:Carl Honoré.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4355090|Carl Honoré]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1967-12-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/carl_honore carl_honore] | [[:d:Q4355090|Q4355090]] |- | [[Attēls:Carl Safina.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5040752|Carl Safina]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carl_safina carl_safina] | [[:d:Q5040752|Q5040752]] |- | | ''[[:d:Q23662330|Carl Schoonover]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carl_schoonover carl_schoonover] | [[:d:Q23662330|Q23662330]] |- | | ''[[:d:Q108001876|Carla A. Harris]]'' | | | 1962-10-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carla_harris carla_harris] | [[:d:Q108001876|Q108001876]] |- | [[Attēls:Carlo Ratti (3330956571).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q552294|Carlo Ratti]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1971-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/carlo_ratti carlo_ratti] | [[:d:Q552294|Q552294]] |- | [[Attēls:CarlosMDuarteatIlulisatBay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q37616399|Carlos M. Duarte]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1960-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/carlos_m_duarte carlos_m_duarte] | [[:d:Q37616399|Q37616399]] |- | [[Attēls:Carlos Orsi IQC 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q9697265|Carlos Orsi]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news] | [[:d:Q9697265|Q9697265]] |- | | ''[[:d:Q5751609|Carlos Rodriguez-Pastor]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]'' | 1959-04-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Peru]] | [https://www.ted.com/speakers/carlos_rodriguez-pastor carlos_rodriguez-pastor] | [[:d:Q5751609|Q5751609]] |- | | ''[[:d:Q5043415|Carmen Agra Deedy]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carmen_agra_deedy carmen_agra_deedy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/280 280] | [[:d:Q5043415|Q5043415]] |- | [[Attēls:Carne Ross (Independent Diplomat).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2682141|Carne Ross]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/carne_ross carne_ross]<br/>[https://www.ted.com/speakers/793 793] | [[:d:Q2682141|Q2682141]] |- | | ''[[:d:Q28697869|Carol Fishman Cohen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carol_f_cohen carol_f_cohen] | [[:d:Q28697869|Q28697869]] |- | [[Attēls:Carol Dweck for Innovation documentary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2939829|Carol S. Dweck]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1946-10-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carol_dweck carol_dweck] | [[:d:Q2939829|Q2939829]] |- | [[Attēls:Carole Cadwalladr 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5044664|Carole Cadwalladr]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1969-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/carole_cadwalladr carole_cadwalladr] | [[:d:Q5044664|Q5044664]] |- | | ''[[:d:Q109651279|Carole Hooven]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carole_k_hooven carole_k_hooven] | [[:d:Q109651279|Q109651279]] |- | [[Attēls:Caroline Casey (born 1971) at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23797152|Caroline Casey]]'' | | | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_casey caroline_casey] | [[:d:Q23797152|Q23797152]] |- | [[Attēls:Photo - Festival de Cornouaille 2012 - Loreena McKennitt en concert le 26 juillet - 006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q450712|Caroline Lavelle]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_lavelle caroline_lavelle] | [[:d:Q450712|Q450712]] |- | [[Attēls:Caroline Paul.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3660607|Caroline Paul]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ugunsdzēsējs]] | 1963-07-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_paul caroline_paul] | [[:d:Q3660607|Q3660607]] |- | [[Attēls:Caroline Phillips (Baiona) (Portrait mode).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797623|Caroline Phillips]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q19890746|Internet activist]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/caroline_phillips caroline_phillips] | [[:d:Q23797623|Q23797623]] |- | [[Attēls:Carolyn Bertozzi IMG 9384.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7442|Carolyn Bertozzi]]'' | ķīmiķis no Amerikas Savienotās Valstis | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966-10-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_bertozzi carolyn_bertozzi] | [[:d:Q7442|Q7442]] |- | [[Attēls:Carolyn Jones by Jaka Vinsek 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21781554|Carolyn Jones]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_jones carolyn_jones] | [[:d:Q21781554|Q21781554]] |- | [[Attēls:Carolyn-porco-2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q257420|Carolyn Porco]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]'' | 1953-03-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_porco carolyn_porco] | [[:d:Q257420|Q257420]] |- | [[Attēls:Carolyn Steel - Hungry City.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783079|Carolyn Steel]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1959-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/carolyn_steel carolyn_steel] | [[:d:Q23783079|Q23783079]] |- | | ''[[:d:Q64436737|Carrie Nugent]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carrie_nugent carrie_nugent] | [[:d:Q64436737|Q64436737]] |- | [[Attēls:Carrie Poppy at Skepticon 2018 (30766946987).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61719716|Carrie Poppy]]'' | | ''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/carrie_poppy carrie_poppy] | [[:d:Q61719716|Q61719716]] |- | | ''[[:d:Q43870341|Carson J. Bruns]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carson_bruns carson_bruns] | [[:d:Q43870341|Q43870341]] |- | | ''[[:d:Q23797359|Carter Emmart]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carter_emmart carter_emmart] | [[:d:Q23797359|Q23797359]] |- | | ''[[:d:Q23662237|Carvens Lissaint]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/carvens_lissaint carvens_lissaint] | [[:d:Q23662237|Q23662237]] |- | [[Attēls:Cary Fowler Department of State official photograph.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2940713|Cary Fowler]]'' | | ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1781198|agronoms]]'' | 1949-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cary_fowler cary_fowler] | [[:d:Q2940713|Q2940713]] |- | [[Attēls:Casey gerald 8315591.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q66013571|Casey Gerald]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/casey_gerald casey_gerald] | [[:d:Q66013571|Q66013571]] |- | | ''[[:d:Q23783406|Cat Laine]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cat_laine cat_laine] | [[:d:Q23783406|Q23783406]] |- | | ''[[:d:Q23662763|Catarina Mota]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catarina_mota catarina_mota] | [[:d:Q23662763|Q23662763]] |- | [[Attēls:Catherine Bracy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16727624|Catherine Bracy]]'' | | [[orators]]<br/>''[[:d:Q12376667|technologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catherine_bracy catherine_bracy] | [[:d:Q16727624|Q16727624]] |- | | ''[[:d:Q20035599|Catherine Crump]]'' | | [[advokāts]] | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catherine_crump catherine_crump] | [[:d:Q20035599|Q20035599]] |- | | ''[[:d:Q23782401|Catherine Mohr]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1968-11-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/catherine_mohr catherine_mohr] | [[:d:Q23782401|Q23782401]] |- | | ''[[:d:Q123700709|Catherine Price]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/catherine_price catherine_price] | [[:d:Q123700709|Q123700709]] |- | | ''[[:d:Q89911883|Catherine R Mulzer]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cathy_mulzer cathy_mulzer] | [[:d:Q89911883|Q89911883]] |- | [[Attēls:Cathy O'Neil at Google Cambridge.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16499729|Cathy O'Neil]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cathy_o_neil cathy_o_neil] | [[:d:Q16499729|Q16499729]] |- | [[Attēls:Catie Cuan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q111377979|Catie Cuan]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/catie_cuan catie_cuan] | [[:d:Q111377979|Q111377979]] |- | [[Attēls:Cecile Richards (2016) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5056393|Cecile Richards]]'' | | [[politiķis]] | 1957-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cecile_richards cecile_richards] | [[:d:Q5056393|Q5056393]] |- | | ''[[:d:Q9931|Cecilia R. Aragon]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q6075971|aerobatics pilot]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cecilia_aragon cecilia_aragon] | [[:d:Q9931|Q9931]] |- | | ''[[:d:Q89896571|Cedric Habiyaremye]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/cedric_habiyaremye cedric_habiyaremye] | [[:d:Q89896571|Q89896571]] |- | | ''[[:d:Q72088039|Cedrik Neike]]'' | | | 1973-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cedrik_neike cedrik_neike] | [[:d:Q72088039|Q72088039]] |- | [[Attēls:Celeste Headlee, co-host of The Takeaway, April, 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5057852|Celeste Headlee]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[dziedātājs]] | 1969-12-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/celeste_headlee celeste_headlee] | [[:d:Q5057852|Q5057852]] |- | | ''[[:d:Q52274785|Celina de Sola]]'' | | ''[[:d:Q7019111|sabiedriskais darbinieks]]'' | 1976-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/celina_de_sola celina_de_sola] | [[:d:Q52274785|Q52274785]] |- | | ''[[:d:Q23663116|Cesar Harada]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cesar_harada cesar_harada] | [[:d:Q23663116|Q23663116]] |- | [[Attēls:Cesar Kuriyama Picture.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q22088262|Cesar Kuriyama]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cesar_kuriyama cesar_kuriyama] | [[:d:Q22088262|Q22088262]] |- | [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48934812908).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q81911422|Chad Frischmann]]'' | | ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chad_frischmann chad_frischmann] | [[:d:Q81911422|Q81911422]] |- | [[Attēls:TanChadeMeng-20170715-BuddhistFellowship-Singapore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5066429|Chade-Meng Tan]]'' | | [[inženieris]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chade_meng_tan chade_meng_tan] | [[:d:Q5066429|Q5066429]] |- | [[Attēls:Chanda Prescod-Weinstein, Becoming Interplanetary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q48472405|Chanda Prescod-Weinstein]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]'' | 1982-08-23 | ''[[:d:Q505371|agender]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chanda_prescod_weinstein chanda_prescod_weinstein] | [[:d:Q48472405|Q48472405]] |- | | ''[[:d:Q5074528|Charity Sunshine Tillemann-Dick]]'' | | ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''<br/>[[komponists]] | 1983-07-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charity_tilleman_dick charity_tilleman_dick] | [[:d:Q5074528|Q5074528]] |- | | ''[[:d:Q59166742|Charity Wayua]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/charity_wayua charity_wayua] | [[:d:Q59166742|Q59166742]] |- | | ''[[:d:Q23783383|Charles Anderson]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/charles_anderson charles_anderson] | [[:d:Q23783383|Q23783383]] |- | [[Attēls:Charles C. Mann at the Miller Center.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1749059|Charles C. Mann]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q17433421|science journalist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1955-06-12<br/>1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_c_mann charles_c_mann] | [[:d:Q1749059|Q1749059]] |- | [[Attēls:CharlesElachi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1950678|Charles Elachi]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[astronoms]] | 1947-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_elachi charles_elachi] | [[:d:Q1950678|Q1950678]] |- | [[Attēls:Charles Fleischer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q658690|Charles Fleischer]]'' | | ''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1950-08-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_fleischer charles_fleischer] | [[:d:Q658690|Q658690]] |- | [[Attēls:Charles Hazlewood conducts the Paraorchestra at Southbank Centre (sq cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5078872|Charles Hazlewood]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]'' | 1966-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_hazlewood charles_hazlewood] | [[:d:Q5078872|Q5078872]] |- | [[Attēls:Charles J. Moore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5079370|Charles J. Moore]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_moore charles_moore] | [[:d:Q5079370|Q5079370]] |- | [[Attēls:Charles Limb3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783472|Charles Limb]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_limb charles_limb] | [[:d:Q23783472|Q23783472]] |- | [[Attēls:Charles blow 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5080439|Charles M. Blow]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[žurnālists]] | 1970-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_m_blow charles_m_blow] | [[:d:Q5080439|Q5080439]] |- | [[Attēls:Charles Leadbeater author of WeThink 2008-09-17.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q354448|Charles R. Leadbeater]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]'' | 1959-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/charles_leadbeater charles_leadbeater] | [[:d:Q354448|Q354448]] |- | | ''[[:d:Q23714138|Charles Robertson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/charles_robertson charles_robertson] | [[:d:Q23714138|Q23714138]] |- | [[Attēls:Charlie Jane Anders 1120381.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5084448|Charlie Jane Anders]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1969-07-24 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charlie_jane_anders charlie_jane_anders] | [[:d:Q5084448|Q5084448]] |- | [[Attēls:Charlie Todd (Improw Everywhere) (8704860056) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657205|Charlie Todd]]'' | | [[komiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/charlie_todd charlie_todd] | [[:d:Q23657205|Q23657205]] |- | | ''[[:d:Q110110748|Charlotte Degot]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q77293133|data analyst]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/charlotte_degot charlotte_degot] | [[:d:Q110110748|Q110110748]] |- | | ''[[:d:Q18057048|Charmian Gooch]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/charmian_gooch charmian_gooch] | [[:d:Q18057048|Q18057048]] |- | [[Attēls:ChelseaShields2.png|center|128px]] | ''[[:d:Q21285550|Chelsea Shields]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1981-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chelsea_shields chelsea_shields] | [[:d:Q21285550|Q21285550]] |- | [[Attēls:Chenqiufan02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8941041|Chen Qiufan]]'' | | ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>[[scenārists]] | 1981-11-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/chen_qiufan chen_qiufan] | [[:d:Q8941041|Q8941041]] |- | | ''[[:d:Q90129333|Cheryl L. Holder]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15924224|internist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cheryl_holder cheryl_holder] | [[:d:Q90129333|Q90129333]] |- | | ''[[:d:Q5092736|Cheryl Y. Hayashi]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q17344952|arachnologist]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cheryl_hayashi cheryl_hayashi] | [[:d:Q5092736|Q5092736]] |- | | ''[[:d:Q113074520|Chetan Bhatt]]'' | | [[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chetan_bhatt chetan_bhatt] | [[:d:Q113074520|Q113074520]] |- | [[Attēls:India's Role in the World (39195651954).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5094180|Chetna Gala Sinha]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zemnieks]] | 1959-03-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/chetana_gala_sinha chetana_gala_sinha] | [[:d:Q5094180|Q5094180]] |- | | ''[[:d:Q117221968|Chieh Huang]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/chieh_huang chieh_huang] | [[:d:Q117221968|Q117221968]] |- | [[Attēls:Field experiment in Nihonbashi, Tokyo (Feb 2017) 1-19 screenshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q11557098|Chieko Asakawa]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/chieko_asakawa chieko_asakawa] | [[:d:Q11557098|Q11557098]] |- | | ''[[:d:Q99432535|Chika Ezeanya Esiobu]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chika_ezeanya_esiobu chika_ezeanya_esiobu] | [[:d:Q99432535|Q99432535]] |- | | ''[[:d:Q15647582|Chiki Sarkar]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/chiki_sarkar chiki_sarkar] | [[:d:Q15647582|Q15647582]] |- | [[Attēls:Chinaka Hodge 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21593044|Chinaka Hodge]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chinaka_hodge chinaka_hodge] | [[:d:Q21593044|Q21593044]] |- | | ''[[:d:Q64597330|Chip Colwell-Chanthaphonh]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1975-09-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chip_colwell chip_colwell] | [[:d:Q64597330|Q64597330]] |- | [[Attēls:ChipConley Google.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15452491|Chip Conley]]'' | | ''[[:d:Q1631120|Vadītāji viesmīlības pakalpojumu jomā]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1960-10-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chip_conley chip_conley] | [[:d:Q15452491|Q15452491]] |- | [[Attēls:6.28.12ChipKiddByLuigiNovi1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3675120|Chip Kidd]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1964-09-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chip_kidd chip_kidd] | [[:d:Q3675120|Q3675120]] |- | [[Attēls:Chloe Valdary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18347428|Chloé Valdary]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chloe_valdary chloe_valdary] | [[:d:Q18347428|Q18347428]] |- | | ''[[:d:Q5105677|Chris Adami]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-08-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christoph_adami christoph_adami] | [[:d:Q5105677|Q5105677]] |- | [[Attēls:Chris Anderson (16209935970).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q706222|Chris Anderson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1961-07-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_wired chris_anderson_wired] | [[:d:Q706222|Q706222]] |- | [[Attēls:Chris Bangle in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q702921|Chris Bangle]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q11295636|car designer]]'' | 1956-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_bangle chris_bangle]<br/>[https://www.ted.com/speakers/6 6] | [[:d:Q702921|Q702921]] |- | | ''[[:d:Q5105920|Chris Bliss]]'' | | ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q10540773|juggler]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_bliss chris_bliss] | [[:d:Q5105920|Q5105920]] |- | | ''[[:d:Q16200974|Chris Burkard]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1986-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_burkard chris_burkard] | [[:d:Q16200974|Q16200974]] |- | [[Attēls:Chris Charles Scott (6).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q136416769|Chris Charles Scott]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/Chris_Charles_Scott Chris_Charles_Scott] | [[:d:Q136416769|Q136416769]] |- | | ''[[:d:Q23759541|Chris Domas]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_domas chris_domas] | [[:d:Q23759541|Q23759541]] |- | | ''[[:d:Q23712280|Chris Downey]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_downey chris_downey] | [[:d:Q23712280|Q23712280]] |- | | ''[[:d:Q23662509|Chris Gerdes]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_gerdes chris_gerdes] | [[:d:Q23662509|Q23662509]] |- | [[Attēls:Journey to Midway Island (5578265463).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2895170|Chris Jordan]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[mākslinieks]] | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_jordan chris_jordan] | [[:d:Q2895170|Q2895170]] |- | [[Attēls:Chris Kluwe postgame 2010-11-28.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1077409|Chris Kluwe]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1981-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_kluwe chris_kluwe] | [[:d:Q1077409|Q1077409]] |- | | ''[[:d:Q23727966|Chris McKnett]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_mcknett chris_mcknett] | [[:d:Q23727966|Q23727966]] |- | [[Attēls:Chris Milk - Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1077562|Chris Milk]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_milk chris_milk] | [[:d:Q1077562|Q1077562]] |- | | ''[[:d:Q46993874|Chris Sheldrick]]'' | | | 1981-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_sheldrick chris_sheldrick] | [[:d:Q46993874|Q46993874]] |- | [[Attēls:ChrisUrmson2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760309|Chris Urmson]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>[[inženieris]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chris_urmson chris_urmson] | [[:d:Q23760309|Q23760309]] |- | | ''[[:d:Q11963620|Christer Mjåset]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1973-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/christer_mjaset christer_mjaset] | [[:d:Q11963620|Q11963620]] |- | [[Attēls:Christian Happi - 2021 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q73133547|Christian Happi]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]'' | 1968-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/christian_happi christian_happi] | [[:d:Q73133547|Q73133547]] |- | [[Attēls:Christian Picciolini.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5110031|Christian Picciolini]]'' | | [[talantu aģentūra]]<br/>''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1973-11-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christian_picciolini christian_picciolini] | [[:d:Q5110031|Q5110031]] |- | [[Attēls:Christiana Figueres in London - 2018 (39536174340) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q518828|Christiana Figueres]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1956-08-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kostarika]] | [https://www.ted.com/speakers/christiana_figueres christiana_figueres] | [[:d:Q518828|Q518828]] |- | [[Attēls:Rafael Mariano Grossi & Christiane Amanpour (cop26 0474) (51649883934) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q236939|Christiane Amanpour]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1155838|korespondents]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q94498772|program host]]'' | 1958-01-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/christiane_amanpour christiane_amanpour] | [[:d:Q236939|Q236939]] |- | [[Attēls:Christien Meindertsma (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12270277|Christien Meindertsma]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/christien_meindertsma christien_meindertsma] | [[:d:Q12270277|Q12270277]] |- | [[Attēls:Christina Agapakis - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60039865|Christina Agapakis]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_agapakis christina_agapakis] | [[:d:Q60039865|Q60039865]] |- | [[Attēls:Christina-Tosi.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q17505053|Christina Tosi]]'' | | ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q10689386|television celebrity chef]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[autors]] | 1981-11-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_tosi christina_tosi] | [[:d:Q17505053|Q17505053]] |- | [[Attēls:TNW USA 2015 (23184168653) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64853888|Christina Wallace]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_wallace christina_wallace] | [[:d:Q64853888|Q64853888]] |- | [[Attēls:Warinner-headshot-3.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23662209|Christina Warinner]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christina_warinner christina_warinner] | [[:d:Q23662209|Q23662209]] |- | | ''[[:d:Q56647253|Christine L. Porath]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/christine_porath christine_porath] | [[:d:Q56647253|Q56647253]] |- | | ''[[:d:Q112186123|Christine Schuler Deschryver]]'' | | [[direktors]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kongo Demokrātiskā Republika]]<br/>[[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/christine_schuler_deschryver christine_schuler_deschryver] | [[:d:Q112186123|Q112186123]] |- | [[Attēls:Christine Sun Kim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19664324|Christine Sun Kim]]'' | | ''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christine_sun_kim christine_sun_kim] | [[:d:Q19664324|Q19664324]] |- | | ''[[:d:Q61820616|Christoph Keplinger]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/christoph_keplinger christoph_keplinger] | [[:d:Q61820616|Q61820616]] |- | [[Attēls:Christoph Niemann (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110841|Christoph Niemann]]'' | | ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2000124|postage stamp designer]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/christoph_niemann christoph_niemann] | [[:d:Q110841|Q110841]] |- | [[Attēls:Wiki ategeka.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17411054|Christopher Ategeka]]'' | | ''[[:d:Q623279|izpilddirektors]]'' | 1984-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_ategeka christopher_ategeka] | [[:d:Q17411054|Q17411054]] |- | | ''[[:d:Q23797209|Christopher C. Deam]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_deam christopher_deam] | [[:d:Q23797209|Q23797209]] |- | | ''[[:d:Q16728823|Christopher Emdin]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_emdin chris_emdin] | [[:d:Q16728823|Q16728823]] |- | | ''[[:d:Q5112847|Christopher McDougall]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1962-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_mcdougall christopher_mcdougall] | [[:d:Q5112847|Q5112847]] |- | [[Attēls:Chris nowinski.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1140002|Christopher Nowinski]]'' | | ''[[:d:Q13474373|profesionāls cīkstonis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1978-09-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_nowinski chris_nowinski] | [[:d:Q1140002|Q1140002]] |- | [[Attēls:Christopher Poole at XOXO Festival September 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3135308|Christopher Poole]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_moot_poole christopher_moot_poole] | [[:d:Q3135308|Q3135308]] |- | | ''[[:d:Q5113183|Christopher Ryan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1962-02-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_ryan christopher_ryan] | [[:d:Q5113183|Q5113183]] |- | [[Attēls:2013-12-29 30C3 - Christopher Soghoian 3145.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q652791|Christopher Soghoian]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_soghoian christopher_soghoian] | [[:d:Q652791|Q652791]] |- | [[Attēls:Leweb 2014 - conference - leweb trends - the future of the mind - christopher decharms.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5113488|Christopher deCharms]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christopher_decharms christopher_decharms] | [[:d:Q5113488|Q5113488]] |- | [[Attēls:Christy Haynes for UFSCar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q42810368|Christy Haynes]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1977-07-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/christy_l_haynes christy_l_haynes] | [[:d:Q42810368|Q42810368]] |- | [[Attēls:Chrystia Freeland in Ukraine - 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4492815|Chrystia Freeland]]'' | | ''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1968-08-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/chrystia_freeland chrystia_freeland] | [[:d:Q4492815|Q4492815]] |- | [[Attēls:Chuck Nice at Caroline's.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5115638|Chuck Nice]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1966-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/chuck_nice chuck_nice] | [[:d:Q5115638|Q5115638]] |- | | ''[[:d:Q123422283|Chuck Plunkett]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[žurnālists]] | | | | [https://www.ted.com/speakers/chuck_plunkett chuck_plunkett] | [[:d:Q123422283|Q123422283]] |- | [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 Cindy Gallop Cropped.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q5120529|Cindy Gallop]]'' | | ''[[:d:Q21507004|sex educator]]''<br/>''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1900657|marketer]]'' | 1960-02-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/cindy_gallop cindy_gallop] | [[:d:Q5120529|Q5120529]] |- | | ''[[:d:Q105622544|Claire Wardle]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/claire_wardle claire_wardle] | [[:d:Q105622544|Q105622544]] |- | [[Attēls:Clara Sousa Silva 2021.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58156032|Clara Sousa-Silva]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/clara_sousa_silva clara_sousa_silva] | [[:d:Q58156032|Q58156032]] |- | [[Attēls:Claron Mc Faddon 01 (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q454090|Claron McFadden]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/claron_mcfadden claron_mcfadden] | [[:d:Q454090|Q454090]] |- | | ''[[:d:Q104820110|Claudia Miner]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/claudia_miner claudia_miner] | [[:d:Q104820110|Q104820110]] |- | [[Attēls:Clay Shirky (6723907001).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q930425|Clay Shirky]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clay_shirky clay_shirky] | [[:d:Q930425|Q930425]] |- | | ''[[:d:Q23728708|Clayton Cameron]]'' | | [[mūziķis]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/clayton_cameron clayton_cameron] | [[:d:Q23728708|Q23728708]] |- | [[Attēls:Clemantine Wamariya.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61483352|Clemantine Wamariya]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[autors]]<br/>[[orators]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q755070|narrator]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ruanda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clemantine_wamariya clemantine_wamariya] | [[:d:Q61483352|Q61483352]] |- | | ''[[:d:Q111144946|Clementine Jacoby]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/clementine_jacoby clementine_jacoby] | [[:d:Q111144946|Q111144946]] |- | [[Attēls:2010-05-08 Cleo Wade (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26865869|Cleo Wade]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q110990999|Instagrammer]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1989-09-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cleo_wade cleo_wade] | [[:d:Q26865869|Q26865869]] |- | [[Attēls:San Diego, California, USA - 53946478090 (Clifford Stoll crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q556998|Clifford Stoll]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1950-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clifford_stoll clifford_stoll] | [[:d:Q556998|Q556998]] |- | [[Attēls:Clint Smith - 2019 (48915241016) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759721|Clint Smith]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1988-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/clint_smith clint_smith] | [[:d:Q23759721|Q23759721]] |- | | ''[[:d:Q109919925|Clover Hogan]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/clover_hogan clover_hogan] | [[:d:Q109919925|Q109919925]] |- | [[Attēls:Coleman Hughes on Rebel Wisdom.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62977947|Coleman Hughes]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1996 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/coleman_hughes coleman_hughes] | [[:d:Q62977947|Q62977947]] |- | | ''[[:d:Q99439559|Colette Pichon Battle]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colette_pichon_battle colette_pichon_battle] | [[:d:Q99439559|Q99439559]] |- | | ''[[:d:Q89869456|Colin Averill]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colin_averill colin_averill] | [[:d:Q89869456|Q89869456]] |- | | ''[[:d:Q1108379|Colin Camerer]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-12-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/colin_camerer colin_camerer]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1566 1566] | [[:d:Q1108379|Q1108379]] |- | | ''[[:d:Q5145149|Colin Grant]]'' | | ''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1961-04-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/colin_grant colin_grant] | [[:d:Q5145149|Q5145149]] |- | | ''[[:d:Q23662150|Colin Robertson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colin_robertson colin_robertson] | [[:d:Q23662150|Q23662150]] |- | | ''[[:d:Q23670969|Colin Stokes]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/colin_stokes colin_stokes] | [[:d:Q23670969|Q23670969]] |- | | ''[[:d:Q122927695|Colombe Cahen-Salvador]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1994-03-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/colombe_cahen_salvador colombe_cahen_salvador] | [[:d:Q122927695|Q122927695]] |- | | ''[[:d:Q29571616|Conor Russomanno]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1988-10-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/conor_russomanno conor_russomanno] | [[:d:Q29571616|Q29571616]] |- | [[Attēls:Transmediale-2010-Conrad Wolfram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5162640|Conrad Wolfram]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1970-06-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/conrad_wolfram conrad_wolfram] | [[:d:Q5162640|Q5162640]] |- | | ''[[:d:Q2997459|Corneille Ewango]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q2083925|botanical collector]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kongo Demokrātiskā Republika]] | [https://www.ted.com/speakers/corneille_ewango corneille_ewango] | [[:d:Q2997459|Q2997459]] |- | | ''[[:d:Q54507319|Cornelia Geppert]]'' | | ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/cornelia_geppert cornelia_geppert] | [[:d:Q54507319|Q54507319]] |- | | ''[[:d:Q23760253|Cosmin Mihaiu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cosmin_mihaiu cosmin_mihaiu] | [[:d:Q23760253|Q23760253]] |- | [[Attēls:Courtney Martin at PopTech 2014 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21062672|Courtney E. Martin]]'' | | [[autors]] | 1979-12-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/courtney_e_martin courtney_e_martin] | [[:d:Q21062672|Q21062672]] |- | | ''[[:d:Q103352006|Craig Costello]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/craig_costello craig_costello] | [[:d:Q103352006|Q103352006]] |- | [[Attēls:Craigventer2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q311003|Craig Venter]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1946-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/craig_venter craig_venter]<br/>[https://www.ted.com/speakers/7 7] | [[:d:Q311003|Q311003]] |- | | ''[[:d:Q112058793|Crispin Thurlow]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/crispin_thurlow crispin_thurlow] | [[:d:Q112058793|Q112058793]] |- | | ''[[:d:Q23769089|Cristina Domenech]]'' | | | 1954 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cristina_domenech cristina_domenech] | [[:d:Q23769089|Q23769089]] |- | [[Attēls:Cris Junqueira.png|center|128px]] | ''[[:d:Q110750746|Cristina Junqueira]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[inženieris]] | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/cristina_junqueira cristina_junqueira] | [[:d:Q110750746|Q110750746]] |- | | ''[[:d:Q76438248|Curtis Carroll]]'' | | | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/curtis_wall_street_carroll curtis_wall_street_carroll] | [[:d:Q76438248|Q76438248]] |- | | ''[[:d:Q23728751|Curtis Wong]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/curtis_wong curtis_wong] | [[:d:Q23728751|Q23728751]] |- | | ''[[:d:Q111577024|Cyndi Stivers]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cyndi_stivers cyndi_stivers] | [[:d:Q111577024|Q111577024]] |- | [[Attēls:2010 Cynthia Breazeal 4641804653.png|center|128px]] | ''[[:d:Q21585|Cynthia Breazeal]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_breazeal cynthia_breazeal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/817 817] | [[:d:Q21585|Q21585]] |- | [[Attēls:Cynthia Erivo - Wicked-FYC-1.jpg|center|128px]] | [[Sintija Erīvo|Cynthia Erivo]] | | [[dziedātājs]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[autors]] | 1987-01-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_erivo cynthia_erivo] | [[:d:Q21592474|Q21592474]] |- | [[Attēls:Cyntia Kenyon 01.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q437333|Cynthia Kenyon]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1954-02-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_kenyon cynthia_kenyon] | [[:d:Q437333|Q437333]] |- | | ''[[:d:Q5200139|Cynthia P. Schneider]]'' | | [[diplomāts]] | 1953-08-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cynthia_schneider cynthia_schneider] | [[:d:Q5200139|Q5200139]] |- | [[Attēls:Cedric Villani at his office 2015 n3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q334065|Cédric Villani]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q97768158|professors, scientific professions]]'' | 1973-10-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/cedric_villani cedric_villani] | [[:d:Q334065|Q334065]] |- | | ''[[:d:Q108821940|César Cuauhtémoc García Hernández]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez] | [[:d:Q108821940|Q108821940]] |- | [[Attēls:Cesar Hidalgo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22004920|César A. Hidalgo]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1979-12-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Čīle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cesar_hidalgo cesar_hidalgo] | [[:d:Q22004920|Q22004920]] |- | | ''[[:d:Q114338974|DK Osseo-Asare]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dk_osseo_asare dk_osseo_asare] | [[:d:Q114338974|Q114338974]] |- | [[Attēls:1.PortraitDaanRoosegaardebyWillemdeKam.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5207373|Daan Roosegaarde]]'' | | ''[[:d:Q3492227|innovator]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q106208189|computer artist]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>''[[:d:Q108818918|gaismu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q69320328|environmental artist]]'' | 1979-07-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daan_roosegaarde daan_roosegaarde] | [[:d:Q5207373|Q5207373]] |- | [[Attēls:The Future of Higher Education Daphne Koller (8411917358).jpg|center|128px]] | [[Dafne Kollere]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-08-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daphne_koller daphne_koller]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1309 1309] | [[:d:Q11755|Q11755]] |- | [[Attēls:Dale-Dougherty-2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4819967|Dale Dougherty]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dale_dougherty dale_dougherty]<br/>[https://www.ted.com/speakers/940 940] | [[:d:Q4819967|Q4819967]] |- | [[Attēls:Dalia Mogahed.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3012376|Dalia Mogahed]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/dalia_mogahed dalia_mogahed] | [[:d:Q3012376|Q3012376]] |- | | ''[[:d:Q131541970|Dallas Taylor]]'' | | ''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dallas_taylor dallas_taylor] | [[:d:Q131541970|Q131541970]] |- | [[Attēls:Dambisa Moyo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q466993|Dambisa Moyo, Baroness Moyo]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1969-02-02<br/>1969-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zambija]] | [https://www.ted.com/speakers/dambisa_moyo dambisa_moyo] | [[:d:Q466993|Q466993]] |- | | ''[[:d:Q23662494|Damian Palin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/damian_palin damian_palin] | [[:d:Q23662494|Q23662494]] |- | [[Attēls:Whose Streets? A Social Cinema Screening (35731793401).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28086150|Damon Davis]]'' | | ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[mākslinieks]] | 1985-03-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/damon_davis damon_davis] | [[:d:Q28086150|Q28086150]] |- | [[Attēls:Damon Gameau.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5212833|Damon Gameau]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709 damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709] | [[:d:Q5212833|Q5212833]] |- | [[Attēls:DamonH.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656822|Damon Horowitz]]'' | | | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/damon_horowitz damon_horowitz] | [[:d:Q23656822|Q23656822]] |- | [[Attēls:Dan Ariely January 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q731905|Dan Ariely]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1967-04-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_ariely dan_ariely] | [[:d:Q731905|Q731905]] |- | | ''[[:d:Q23759547|Dan Barasch]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_barasch daniel_barasch] | [[:d:Q23759547|Q23759547]] |- | [[Attēls:Dan Barber of Blue Hill.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5213116|Dan Barber]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_barber dan_barber] | [[:d:Q5213116|Q5213116]] |- | | ''[[:d:Q60770645|Dan Bell]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1977-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_bell dan_bell] | [[:d:Q60770645|Q60770645]] |- | | ''[[:d:Q23727949|Dan Berkenstock]]'' | | | 1980-06-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_berkenstock dan_berkenstock] | [[:d:Q23727949|Q23727949]] |- | [[Attēls:Dan Bricklin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92624|Dan Bricklin]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>[[inženieris]] | 1951-07-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_bricklin dan_bricklin] | [[:d:Q92624|Q92624]] |- | [[Attēls:DanBuettnerOct10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5213207|Dan Buettner]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[orators]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_buettner dan_buettner] | [[:d:Q5213207|Q5213207]] |- | | ''[[:d:Q23796178|Dan Cobley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_cobley dan_cobley] | [[:d:Q23796178|Q23796178]] |- | | ''[[:d:Q23759538|Dan Ellsey]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_ellsey dan_ellsey] | [[:d:Q23759538|Q23759538]] |- | | ''[[:d:Q16224737|Dan Gross]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_gross dan_gross] | [[:d:Q16224737|Q16224737]] |- | [[Attēls:Jørgensen EC Portrait 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1159092|Dan Jørgensen]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[ministrs]] | 1975-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_jorgensen dan_jorgensen] | [[:d:Q1159092|Q1159092]] |- | | ''[[:d:Q90630014|Dan Knights]]'' | | ''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q43548373|speedcuber]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_knights dan_knights] | [[:d:Q90630014|Q90630014]] |- | | ''[[:d:Q23785279|Dan Meyer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_meyer dan_meyer] | [[:d:Q23785279|Q23785279]] |- | | ''[[:d:Q23759543|Dan Pacholke]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_pacholke dan_pacholke] | [[:d:Q23759543|Q23759543]] |- | [[Attēls:Curing the Charitable Curse.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5214160|Dan Pallotta]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1961-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_pallotta dan_pallotta] | [[:d:Q5214160|Q5214160]] |- | | ''[[:d:Q5214203|Dan Phillips]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1940s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_phillips dan_phillips] | [[:d:Q5214203|Q5214203]] |- | [[Attēls:Dan Schulman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5214356|Dan Schulman]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1958-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_schulman dan_schulman] | [[:d:Q5214356|Q5214356]] |- | | ''[[:d:Q102388022|Dana Kanze]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dana_kanze dana_kanze] | [[:d:Q102388022|Q102388022]] |- | [[Attēls:Wikimedia-Summit-2024-Saturday-112.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125590347|Daniel Bögre Udell]]'' | | ''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_boegre_udell daniel_boegre_udell] | [[:d:Q125590347|Q125590347]] |- | | ''[[:d:Q109822743|Daniel Engber]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_engber daniel_engber] | [[:d:Q109822743|Q109822743]] |- | | ''[[:d:Q43094303|Daniel G. Streicker]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_streicker daniel_streicker] | [[:d:Q43094303|Q43094303]] |- | [[Attēls:Daniel Todd Gilbert.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449564|Daniel Gilbert]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_gilbert dan_gilbert] | [[:d:Q449564|Q449564]] |- | | ''[[:d:Q3701617|Daniel Goldstein]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969-04-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_goldstein dan_goldstein] | [[:d:Q3701617|Q3701617]] |- | [[Attēls:Daniel Goleman - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q351701|Daniel Goleman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1946-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_goleman daniel_goleman] | [[:d:Q351701|Q351701]] |- | | ''[[:d:Q23712794|Daniel H. Cohen]]'' | | | 1953-11-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dan_cohen dan_cohen] | [[:d:Q23712794|Q23712794]] |- | [[Attēls:Daniel H. Pink (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q978171|Daniel H. Pink]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1964-07-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_pink daniel_pink] | [[:d:Q978171|Q978171]] |- | | ''[[:d:Q100593535|Daniel J. Watts]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[scenārists]] | 1982-07-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_j_watts daniel_j_watts] | [[:d:Q100593535|Q100593535]] |- | [[Attēls:Daniel Kish - PopTech 2011 - Camden Maine USA 3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5217808|Daniel Kish]]'' | | | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_kish daniel_kish] | [[:d:Q5217808|Q5217808]] |- | [[Attēls:Kraft-PicColor.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5217831|Daniel Kraft]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_kraft daniel_kraft] | [[:d:Q5217831|Q5217831]] |- | [[Attēls:Levitin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1981608|Daniel Levitin]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[komponists]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | 1957-12-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_levitin daniel_levitin] | [[:d:Q1981608|Q1981608]] |- | | ''[[:d:Q27881272|Daniel Lismore]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1984-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_lismore daniel_lismore] | [[:d:Q27881272|Q27881272]] |- | [[Attēls:DanielWolpert.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15990373|Daniel M. Wolpert]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2055046|fiziologs]]'' | 1963-09-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_wolpert daniel_wolpert] | [[:d:Q15990373|Q15990373]] |- | [[Attēls:Daniel Pauly Pauly Symposium.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q581515|Daniel Pauly]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1946-05-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_pauly daniel_pauly] | [[:d:Q581515|Q581515]] |- | | ''[[:d:Q23670526|Daniel Reisel]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_reisel daniel_reisel] | [[:d:Q23670526|Q23670526]] |- | | ''[[:d:Q23662187|Daniel Schnitzer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniel_schnitzer daniel_schnitzer] | [[:d:Q23662187|Q23662187]] |- | [[Attēls:DanielSuarezJI.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1162833|Daniel Suarez]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1964-12-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_suarez daniel_suarez]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1571 1571] | [[:d:Q1162833|Q1162833]] |- | [[Attēls:Daniel Susskind at 1r Congrés Català del Treball.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q116244710|Daniel Susskind]]'' | | ''[[:d:Q27177003|research professor]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_susskind daniel_susskind] | [[:d:Q116244710|Q116244710]] |- | [[Attēls:Daniel Tammet Paris portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12857|Daniel Tammet]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[esperantists]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1979-01-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_tammet daniel_tammet] | [[:d:Q12857|Q12857]] |- | [[Attēls:UN AI for Good Summit 2025 - Daniela Rus 01 (cropped) 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14223|Daniela L. Rus]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniela_rus daniela_rus] | [[:d:Q14223|Q14223]] |- | | ''[[:d:Q23768726|Daniele Quercia]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daniele_quercia daniele_quercia] | [[:d:Q23768726|Q23768726]] |- | [[Attēls:Danielle Allen 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5219331|Danielle Allen]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2468727|classical scholar]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_allen danielle_allen] | [[:d:Q5219331|Q5219331]] |- | | ''[[:d:Q28366283|Danielle Feinberg]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[kinooperators]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_feinberg danielle_feinberg] | [[:d:Q28366283|Q28366283]] |- | [[Attēls:Danielle Citron 110748.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19867132|Danielle K. Citron]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-12-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_citron danielle_citron] | [[:d:Q19867132|Q19867132]] |- | | ''[[:d:Q24049147|Danielle N. Lee]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q16831394|mammalogist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_lee danielle_lee] | [[:d:Q24049147|Q24049147]] |- | [[Attēls:Danielle Wood (48278825827) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63304349|Danielle Wood]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_wood danielle_wood] | [[:d:Q63304349|Q63304349]] |- | [[Attēls:Danielle de Niese.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q271031|Danielle de Niese]]'' | | ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''<br/>[[mūziķis]] | 1979-04-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/danielle_de_niese danielle_de_niese] | [[:d:Q271031|Q271031]] |- | | ''[[:d:Q24040721|Danit Peleg]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/danit_peleg danit_peleg] | [[:d:Q24040721|Q24040721]] |- | | ''[[:d:Q112551695|Dannagal G. Young]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dannagal_young dannagal_young] | [[:d:Q112551695|Q112551695]] |- | [[Attēls:Danny Dorling at Bookmarks bookshop, Bloomsbury in 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5220292|Danny Dorling]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1968-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/danny_dorling danny_dorling] | [[:d:Q5220292|Q5220292]] |- | [[Attēls:Daphné Bavelier.tif|center|128px]] | ''[[:d:Q19956013|Daphne Bavelier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q16328995|député de l'Université]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/daphne_bavelier daphne_bavelier] | [[:d:Q19956013|Q19956013]] |- | | ''[[:d:Q1165874|Daria van den Bercken]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1979-08-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/daria_van_den_bercken daria_van_den_bercken] | [[:d:Q1165874|Q1165874]] |- | [[Attēls:Darren Walker by Brokaw Photography.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16193921|Darren Walker]]'' | | [[advokāts]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/darren_walker darren_walker] | [[:d:Q16193921|Q16193921]] |- | [[Attēls:Making Education Work (29872410888) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q43396457|Darrick Hamilton]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/darrick_hamilton darrick_hamilton] | [[:d:Q43396457|Q43396457]] |- | [[Attēls:P20240222AS-0099 (53556136889).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q107182509|Darya Navalnaya]]'' | | ''[[:d:Q315247|university student]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 2001-09-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/dasha_navalnaya dasha_navalnaya] | [[:d:Q107182509|Q107182509]] |- | [[Attēls:Dave Eggers (11483).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q589497|Dave Eggers]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2823717|activist shareholder]]'' | 1970-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dave_eggers dave_eggers] | [[:d:Q589497|Q589497]] |- | | ''[[:d:Q16731592|Dave Logan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-03-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_logan david_logan] | [[:d:Q16731592|Q16731592]] |- | [[Attēls:Dave Meslin, at ELN Studio 2010 IMG 9800 (5266909950).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783490|Dave Meslin]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dave_meslin dave_meslin] | [[:d:Q23783490|Q23783490]] |- | | ''[[:d:Q23768720|Dave Troy]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dave_troy dave_troy] | [[:d:Q23768720|Q23768720]] |- | [[Attēls:Dave deBronkart-20091229.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5230186|Dave deBronkart]]'' | | | 1950-02-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dave_debronkart dave_debronkart] | [[:d:Q5230186|Q5230186]] |- | | ''[[:d:Q40097388|David A. Asch]]'' | | ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''<br/>''[[:d:Q21281706|academic administrator]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_asch david_asch] | [[:d:Q40097388|Q40097388]] |- | [[Attēls:David B. Agus World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5230638|David Agus]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965-01-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_agus david_agus] | [[:d:Q5230638|Q5230638]] |- | [[Attēls:David Autor - Festival Economia 2015.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19609648|David Autor]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_autor david_autor] | [[:d:Q19609648|Q19609648]] |- | | ''[[:d:Q99248354|David B Lindell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_lindell david_lindell] | [[:d:Q99248354|Q99248354]] |- | [[Attēls:David Baker, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 4 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3814528|David Baker]]'' | | ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15709480|computational biologist]]''<br/>''[[:d:Q106341153|biochemistry teacher]]'' | 1962-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_baker david_baker] | [[:d:Q3814528|Q3814528]] |- | | ''[[:d:Q118106032|David Biello]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_biello david_biello] | [[:d:Q118106032|Q118106032]] |- | | ''[[:d:Q5231412|David Binder]]'' | | | 1967-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_binder david_binder] | [[:d:Q5231412|Q5231412]] |- | [[Attēls:David Birch (6777171896).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23663105|David Birch]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_birch david_birch] | [[:d:Q23663105|Q23663105]] |- | | ''[[:d:Q23795339|David Bismark]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_bismark david_bismark] | [[:d:Q23795339|Q23795339]] |- | [[Attēls:David Blaine by David Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q353983|David Blaine]]'' | | ''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]''<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]''<br/>[[kaskadieris]]<br/>''[[:d:Q107986049|escape artist]]''<br/>''[[:d:Q111844534|regurgitation performer]]'' | 1973-04-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_blaine david_blaine] | [[:d:Q353983|Q353983]] |- | [[Attēls:David Bolinsky 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16151626|David Bolinsky]]'' | | ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q19507792|scientific illustrator]]''<br/>[[animators]] | 1952-05-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_bolinsky david_bolinsky] | [[:d:Q16151626|Q16151626]] |- | | ''[[:d:Q125391273|David Brain]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dave_brain dave_brain] | [[:d:Q125391273|Q125391273]] |- | [[Attēls:David Brooks 2022 (51984628869).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q938475|David Brooks]]'' | | ''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[žurnālists]] | 1961-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_brooks david_brooks] | [[:d:Q938475|Q938475]] |- | [[Attēls:David Cage 20080927 Festival du jeu video 05.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q218686|David Cage]]'' | | ''[[:d:Q2702296|video game producer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q18882335|video game designer]]'' | 1969-06-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_cage david_cage] | [[:d:Q218686|Q218686]] |- | | ''[[:d:Q106717200|David Camarillo]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_camarillo david_camarillo] | [[:d:Q106717200|Q106717200]] |- | [[Attēls:TYPO Berlin 2014 – Day Two (14178868916).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562699|David Carson]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1955-09-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_carson david_carson] | [[:d:Q562699|Q562699]] |- | [[Attēls:David chalmers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q366123|David Chalmers]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1966-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_chalmers david_chalmers] | [[:d:Q366123|Q366123]] |- | | ''[[:d:Q1909499|David Christian]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1946-06-30<br/>1946-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_christian david_christian] | [[:d:Q1909499|Q1909499]] |- | | ''[[:d:Q23657118|David Damberger]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_damberger david_damberger] | [[:d:Q23657118|Q23657118]] |- | [[Attēls:David Deutsch.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q543682|David Deutsch]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]'' | 1953-05-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_deutsch david_deutsch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/48 48] | [[:d:Q543682|Q543682]] |- | [[Attēls:David Eagleman (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q999577|David Eagleman]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1971-04-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_eagleman david_eagleman] | [[:d:Q999577|Q999577]] |- | [[Attēls:Sportsfile (Web Summit) (15523969837).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5233407|David Epstein]]'' | | [[žurnālists]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_epstein david_epstein] | [[:d:Q5233407|Q5233407]] |- | [[Attēls:David Albert Friedberg.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112898833|David Friedberg]]'' | | ''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_friedberg david_friedberg] | [[:d:Q112898833|Q112898833]] |- | | ''[[:d:Q23759665|David Gallo]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_gallo david_gallo] | [[:d:Q23759665|Q23759665]] |- | | ''[[:d:Q23768708|David Grady]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_grady david_grady] | [[:d:Q23768708|Q23768708]] |- | | ''[[:d:Q23769550|David Griffin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_griffin david_griffin] | [[:d:Q23769550|Q23769550]] |- | [[Attēls:Davidgruber.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24054769|David Gruber]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_gruber david_gruber] | [[:d:Q24054769|Q24054769]] |- | | ''[[:d:Q57037578|David H Rosmarin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_rosmarin david_rosmarin] | [[:d:Q57037578|Q57037578]] |- | [[Attēls:Sophia with her creator David Hanson at Digital World 2017 conference, Dhaka, Bangladesh in December 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5234712|David Hanson]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1969-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_hanson david_hanson] | [[:d:Q5234712|Q5234712]] |- | | ''[[:d:Q5235077|David Hoffman]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]'' | 1941 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_hoffman david_hoffman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/218 218] | [[:d:Q5235077|Q5235077]] |- | [[Attēls:David Holt.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5235117|David Holt]]'' | | ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>''[[:d:Q101084010|folkmūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q105186|farmaceits]]'' | 1946-10-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_holt david_holt] | [[:d:Q5235117|Q5235117]] |- | | ''[[:d:Q82775159|David Ikard]]'' | | ''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_ikard david_ikard] | [[:d:Q82775159|Q82775159]] |- | | ''[[:d:Q15437070|David Isay]]'' | | ''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1966-12-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dave_isay dave_isay] | [[:d:Q15437070|Q15437070]] |- | [[Attēls:David J. Anderson speaking at Keystone in Korea.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5235389|David J. Anderson]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_anderson david_anderson] | [[:d:Q5235389|Q5235389]] |- | | ''[[:d:Q124739165|David J. Bier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q485178|analītiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_bier david_bier] | [[:d:Q124739165|Q124739165]] |- | | ''[[:d:Q5235397|David J. Brenner]]'' | | ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]'' | 1953-06-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_brenner david_brenner] | [[:d:Q5235397|Q5235397]] |- | [[Attēls:David J. Peterson by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16221516|David J. Peterson]]'' | | ''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1206912|language inventor]]'' | 1981-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_peterson david_peterson] | [[:d:Q16221516|Q16221516]] |- | | ''[[:d:Q61657085|David J. Wright]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[Vietņvedis]]<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q7621877|strategist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/2004326 2004326] | [[:d:Q61657085|Q61657085]] |- | | ''[[:d:Q5235901|David Keith]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[fiziķis]] | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/david_keith david_keith] | [[:d:Q5235901|Q5235901]] |- | | ''[[:d:Q24570636|David Korins]]'' | | ''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q11613590|theatre designer]]'' | 1976-08-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_korins david_korins] | [[:d:Q24570636|Q24570636]] |- | [[Attēls:David Kwong at NYSM (cropped).gif|center|128px]] | ''[[:d:Q16204183|David Kwong]]'' | | ''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q16157743|crossword creator]]'' | 1980-08-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_kwong david_kwong] | [[:d:Q16204183|Q16204183]] |- | | ''[[:d:Q5236204|David L. Heymann]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1946 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_heymann david_heymann] | [[:d:Q5236204|Q5236204]] |- | [[Attēls:David Lammy, 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q534727|David Lammy]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1972-07-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Gajāna]] | [https://www.ted.com/speakers/david_lammy david_lammy] | [[:d:Q534727|Q534727]] |- | | ''[[:d:Q23727546|David Lang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_lang david_lang] | [[:d:Q23727546|Q23727546]] |- | [[Attēls:David M Kelley (9375796736) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1174951|David M. Kelley]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]'' | 1951-02-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_kelley david_kelley] | [[:d:Q1174951|Q1174951]] |- | [[Attēls:David John Cameron MacKay by David Stern.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q446862|David MacKay]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-04-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_mackay david_mackay]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1360 1360] | [[:d:Q446862|Q446862]] |- | [[Attēls:David Macaulay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1134356|David Macaulay]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]'' | 1946-12-02<br/>1942-12-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_macaulay david_macaulay] | [[:d:Q1134356|Q1134356]] |- | | ''[[:d:Q5237283|David McCandless]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_mccandless david_mccandless] | [[:d:Q5237283|Q5237283]] |- | [[Attēls:David McWilliams.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3567091|David McWilliams]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/david_mcwilliams david_mcwilliams] | [[:d:Q3567091|Q3567091]] |- | | ''[[:d:Q23782406|David Merrill]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_merrill david_merrill] | [[:d:Q23782406|Q23782406]] |- | [[Attēls:David Perry.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1643588|David Perry]]'' | | [[komersants]] | 1967-04-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_perry david_perry] | [[:d:Q1643588|Q1643588]] |- | | ''[[:d:Q23662636|David Pizarro]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_pizarro david_pizarro] | [[:d:Q23662636|Q23662636]] |- | [[Attēls:DavidPogueOct10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3018632|David Pogue]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1963-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_pogue david_pogue] | [[:d:Q3018632|Q3018632]] |- | [[Attēls:DavidPuttnamBAFTA07b.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q335507|David Puttnam]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]'' | 1941-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_puttnam david_puttnam]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1798 1798] | [[:d:Q335507|Q335507]] |- | | ''[[:d:Q23663083|David R. Dow]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/david_r_dow david_r_dow] | [[:d:Q23663083|Q23663083]] |- | [[Attēls:DavidRLiu2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214492|David R. Liu]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1973-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_liu david_liu] | [[:d:Q16214492|Q16214492]] |- | [[Attēls:David R. Williams of Harvard University.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25189761|David R. Williams]]'' | | [[profesors]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1954-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_r_williams david_r_williams] | [[:d:Q25189761|Q25189761]] |- | [[Attēls:DavidRockwell-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3018716|David Rockwell]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_rockwell david_rockwell]<br/>[https://www.ted.com/speakers/9 9] | [[:d:Q3018716|Q3018716]] |- | [[Attēls:David Rothkopf Bio Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1176391|David Rothkopf]]'' | | [[rakstnieks]] | 1955-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_rothkopf david_rothkopf] | [[:d:Q1176391|Q1176391]] |- | [[Attēls:David S. Rose.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5239392|David S. Rose]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1957-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_s_rose david_s_rose] | [[:d:Q5239392|Q5239392]] |- | | ''[[:d:Q24054786|David Sedlak]]'' | | ''[[:d:Q19377727|vides inženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_sedlak david_sedlak] | [[:d:Q24054786|Q24054786]] |- | [[Attēls:David Moinina Sengeh in Boston in 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23728768|David Sengeh]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[ministrs]] | 1986-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sjerraleone]] | [https://www.ted.com/speakers/david_sengeh david_sengeh] | [[:d:Q23728768|Q23728768]] |- | [[Attēls:Br.David St.Gerold.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q324330|David Steindl-Rast]]'' | | [[mūks]]<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1926-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/br_david_steindl_rast br_david_steindl_rast]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1617 1617] | [[:d:Q324330|Q324330]] |- | [[Attēls:David W. Titley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17385810|David Titley]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1958-10-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_titley david_titley] | [[:d:Q17385810|Q17385810]] |- | [[Attēls:David Wallace-Wells.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61766571|David Wallace-Wells]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_wallace_wells david_wallace_wells] | [[:d:Q61766571|Q61766571]] |- | [[Attēls:David Wengrow no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53235359260) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64594136|David Wengrow]]'' | | ''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]'' | 1972-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_wengrow david_wengrow] | [[:d:Q64594136|Q64594136]] |- | [[Attēls:David Whyte 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4352814|David Whyte]]'' | | [[dzejnieks]] | 1955-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_whyte david_whyte] | [[:d:Q4352814|Q4352814]] |- | [[Attēls:Dawn Landes at the Chicago Winery 2015-02-03 21.39.45 (16255005127).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2803858|Dawn Landes]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q128124|audio inženieris]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[dziedātājs]] | 1980-12-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dawn_landes dawn_landes]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2448 2448] | [[:d:Q2803858|Q2803858]] |- | | ''[[:d:Q117252368|Dawn Lippert]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/dawn_lippert dawn_lippert] | [[:d:Q117252368|Q117252368]] |- | [[Attēls:Swami Dayananda Saraswati.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5243052|Dayananda Saraswati]]'' | | [[filozofs]] | 1930-08-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Britu Indija]]<br/>[[Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/swami_dayananda_saraswati swami_dayananda_saraswati] | [[:d:Q5243052|Q5243052]] |- | [[Attēls:Sen. DeAndrea Salvador.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55759657|DeAndrea Salvador]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deandrea_salvador deandrea_salvador] | [[:d:Q55759657|Q55759657]] |- | [[Attēls:Dean Kamen visits Team Whiteman 160426-F-TQ704-039 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q720457|Dean Kamen]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1951-04-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dean_kamen dean_kamen] | [[:d:Q720457|Q720457]] |- | | ''[[:d:Q52517772|Dean Lomax]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dean_lomax dean_lomax] | [[:d:Q52517772|Q52517772]] |- | [[Attēls:DeanOrnishJI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1181109|Dean Ornish]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''<br/>[[fotogrāfs]] | 1953-07-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dr_dean_ornish dr_dean_ornish] | [[:d:Q1181109|Q1181109]] |- | | ''[[:d:Q126145794|Deanna Van Buren]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/deanna_van_buren deanna_van_buren] | [[:d:Q126145794|Q126145794]] |- | [[Attēls:Deb Roy (11881280833).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16875165|Deb Roy]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/deb_roy deb_roy] | [[:d:Q16875165|Q16875165]] |- | [[Attēls:Debbie Millman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5247974|Debbie Millman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/debbie_millman debbie_millman] | [[:d:Q5247974|Q5247974]] |- | [[Attēls:Deborah Lipstadt, U.S. Special Envoy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q254798|Deborah Lipstadtqp]]'' | | ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-03-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_lipstadt deborah_lipstadt] | [[:d:Q254798|Q254798]] |- | [[Attēls:Deborah Gordon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2310251|Deborah M. Gordon]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1955-12-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_gordon deborah_gordon] | [[:d:Q2310251|Q2310251]] |- | | ''[[:d:Q23797192|Deborah Rhodes]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/deborah_rhodes deborah_rhodes] | [[:d:Q23797192|Q23797192]] |- | [[Attēls:Deborah Scranton 2010 Tribeca Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5248376|Deborah Scranton]]'' | | [[kinorežisors]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_scranton deborah_scranton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/150 150] | [[:d:Q5248376|Q5248376]] |- | [[Attēls:Deborah Willis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5248410|Deborah Willis]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]'' | 1948-02-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deborah_willis deborah_willis] | [[:d:Q5248410|Q5248410]] |- | | ''[[:d:Q23759731|Debra Jarvis]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/debra_jarvis debra_jarvis] | [[:d:Q23759731|Q23759731]] |- | | ''[[:d:Q50379261|Deepa Narayan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/deepa_narayan deepa_narayan] | [[:d:Q50379261|Q50379261]] |- | | ''[[:d:Q114466073|Deepak Shukla]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[autors]] | 1986-08-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/deepak-shukla deepak-shukla] | [[:d:Q114466073|Q114466073]] |- | [[Attēls:Deepika Kurup White House Science Fair.png|center|128px]] | ''[[:d:Q17466359|Deepika Kurup]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[students]] | 1996-04-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deepika_kurup deepika_kurup] | [[:d:Q17466359|Q17466359]] |- | [[Attēls:Deeyah Khan 2017 (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q2741760|Deeyah Khan]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[mūziķis]] | 1977-08-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/deeyah_khan deeyah_khan] | [[:d:Q2741760|Q2741760]] |- | [[Attēls:David Byrne San Diego.jpg|center|128px]] | [[Deivids Bērns]] | amerikāņu dziedātājs | [[kinoproducents]]<br/>[[komponists]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1952-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_byrne david_byrne] | [[:d:Q336640|Q336640]] |- | [[Attēls:David Cameron Official Portrait 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Deivids Kemerons]] | | [[politiķis]] | 1966-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/david_cameron david_cameron] | [[:d:Q192|Q192]] |- | [[Attēls:David Miliband 2.jpg|center|128px]] | [[Deivids Milibends]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]'' | 1965-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/david_miliband david_miliband] | [[:d:Q272670|Q272670]] |- | [[Attēls:The Strangeness of Scale at Twitter (13448795183).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23727975|Del Harvey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/del_harvey del_harvey] | [[:d:Q23727975|Q23727975]] |- | [[Attēls:Demis Hassabis, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 7 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3022141|Demis Hassabis]]'' | inženieris no Apvienotā Karaliste | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q10873124|šahists]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[Videospēļu programmētājs]]<br/>''[[:d:Q15295720|poker player]]''<br/>''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]'' | 1976-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/demis_hassabis demis_hassabis] | [[:d:Q3022141|Q3022141]] |- | [[Attēls:Dutton HandAxe Steve Jurvetson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1187362|Denis Dutton]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1944-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/denis_dutton denis_dutton] | [[:d:Q1187362|Q1187362]] |- | | ''[[:d:Q20090899|Denise L. Herzing]]'' | | ''[[:d:Q15450044|cetologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/denise_herzing denise_herzing] | [[:d:Q20090899|Q20090899]] |- | [[Attēls:Daniel Dennett 2.jpg|center|128px]] | [[Denjels Denets]] | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1942-03-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dan_dennett dan_dennett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/92 92] | [[:d:Q215263|Q215263]] |- | [[Attēls:Daniel Kahneman (3283955327) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Denjels Kanemans]] | psihologs no Izraēla | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[autors]] | 1934-03-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_kahneman daniel_kahneman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/607 607] | [[:d:Q233950|Q233950]] |- | [[Attēls:Daniel Libeskind.jpg|center|128px]] | [[Denjels Libeskinds]] | | [[arhitekts]] | 1946-05-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/daniel_libeskind daniel_libeskind] | [[:d:Q154538|Q154538]] |- | [[Attēls:2017 02월 22일 MBN Y Forum 2017 (22).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795342|Dennis Hong]]'' | | ''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1971-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dennis_hong dennis_hong] | [[:d:Q23795342|Q23795342]] |- | | ''[[:d:Q23782382|Dennis vanEngelsdorp]]'' | | ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>[[biškopis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dennis_vanengelsdorp dennis_vanengelsdorp] | [[:d:Q23782382|Q23782382]] |- | | ''[[:d:Q3023696|Dereck and Beverly Joubert]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/beverly_dereck_joubert beverly_dereck_joubert]<br/>[https://www.ted.com/speakers/856 856] | [[:d:Q3023696|Q3023696]] |- | [[Attēls:Derek Paravicini 20apr08 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3023778|Derek Paravicini]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1979-07-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/derek_paravicini derek_paravicini]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1674 1674] | [[:d:Q3023778|Q3023778]] |- | [[Attēls:Derek Sivers, November 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5262357|Derek Sivers]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[mūziķis]] | 1969-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/derek_sivers derek_sivers] | [[:d:Q5262357|Q5262357]] |- | [[Attēls:2018-09-17 Derren Brown at Foyles (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449048|Derren Brown]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q16746942|hypnotist]]''<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]'' | 1971-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/derren_brown derren_brown] | [[:d:Q449048|Q449048]] |- | [[Attēls:Deval Patrick official photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11100|Deval Patrick]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[politiķis]] | 1956-07-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/deval_patrick deval_patrick] | [[:d:Q11100|Q11100]] |- | [[Attēls:Devdutt Pattanaik 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5266636|Devdutt Pattanaik]]'' | | ''[[:d:Q24387326|mītu pierakstītājs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1970-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/devdutt_pattanaik devdutt_pattanaik] | [[:d:Q5266636|Q5266636]] |- | | ''[[:d:Q59785700|Dexter Dias]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dexter_dias dexter_dias] | [[:d:Q59785700|Q59785700]] |- | | ''[[:d:Q63215543|Diana Greene Foster]]'' | | ''[[:d:Q12360779|demogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_greene_foster diana_greene_foster] | [[:d:Q63215543|Q63215543]] |- | | ''[[:d:Q23796030|Diana Laufenberg]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_laufenberg diana_laufenberg] | [[:d:Q23796030|Q23796030]] |- | [[Attēls:Diana Nyad by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5271254|Diana Nyad]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''<br/>''[[:d:Q16278103|squash player]]''<br/>''[[:d:Q107932010|long-distance swimmer]]'' | 1949-08-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_nyad diana_nyad] | [[:d:Q5271254|Q5271254]] |- | | ''[[:d:Q5271279|Diana Reiss]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1948 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diana_reiss diana_reiss] | [[:d:Q5271279|Q5271279]] |- | | ''[[:d:Q23797204|Diane Benscoter]]'' | | ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/diane_benscoter diane_benscoter] | [[:d:Q23797204|Q23797204]] |- | | ''[[:d:Q23662554|Diane Kelly]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/diane_kelly diane_kelly] | [[:d:Q23662554|Q23662554]] |- | [[Attēls:NLN Diane Savino.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5271567|Diane Savino]]'' | | [[politiķis]] | 1963-09-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/diane_j_savino diane_j_savino] | [[:d:Q5271567|Q5271567]] |- | | ''[[:d:Q23796688|Dianna Cohen]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dianna_cohen dianna_cohen] | [[:d:Q23796688|Q23796688]] |- | [[Attēls:Didier Sornette.png|center|128px]] | ''[[:d:Q1210578|Didier Sornette]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1957-06-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/didier_sornette didier_sornette] | [[:d:Q1210578|Q1210578]] |- | | ''[[:d:Q17155900|Dilip Ratha]]'' | | [[filozofs]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dilip_ratha dilip_ratha] | [[:d:Q17155900|Q17155900]] |- | | ''[[:d:Q5277447|Dimitar Sasselov]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]] | 1961-08-15<br/>1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/dimitar_sasselov dimitar_sasselov] | [[:d:Q5277447|Q5277447]] |- | [[Attēls:Dina Katabi.png|center|128px]] | ''[[:d:Q15995234|Dina Katabi]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dina_katabi dina_katabi] | [[:d:Q15995234|Q15995234]] |- | | ''[[:d:Q28976249|Dina Zielinski]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dina_zielinski dina_zielinski] | [[:d:Q28976249|Q28976249]] |- | | ''[[:d:Q80843138|Dixon Chibanda]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dixon_chibanda dixon_chibanda] | [[:d:Q80843138|Q80843138]] |- | [[Attēls:Francis Kere, 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99416|Diébédo Francis Kéré]]'' | | [[arhitekts]] | 1965-04-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Burkinafaso]] | [https://www.ted.com/speakers/diebedo_francis_kere diebedo_francis_kere] | [[:d:Q99416|Q99416]] |- | [[Attēls:Dolores Huerta (33552046043) (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q468843|Dolores Huerta]]'' | | ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]'' | 1930-04-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dolores_huerta dolores_huerta] | [[:d:Q468843|Q468843]] |- | [[Attēls:Don Tapscott BW.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q984369|Don Tapscott]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1947-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/don_tapscott don_tapscott] | [[:d:Q984369|Q984369]] |- | [[Attēls:DonaldHoffman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769269|Donald Hoffman]]'' | | ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>''[[:d:Q112972705|popular science author]]'' | 1955-12-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/donald_hoffman donald_hoffman] | [[:d:Q23769269|Q23769269]] |- | [[Attēls:Donald Norman at AWF05.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92804|Donald Norman]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1935-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/don_norman don_norman] | [[:d:Q92804|Q92804]] |- | [[Attēls:Donald Sadoway at NTNU (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5295111|Donald Sadoway]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1950-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/donald_sadoway donald_sadoway]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1143 1143] | [[:d:Q5295111|Q5295111]] |- | | ''[[:d:Q23712628|Dong Woo Jang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/dong_woo_jang dong_woo_jang] | [[:d:Q23712628|Q23712628]] |- | [[Attēls:Donnel Baird - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115735314|Donnel Baird]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/donnel_baird donnel_baird] | [[:d:Q115735314|Q115735314]] |- | [[Attēls:Dorie Clark headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q101130818|Dorie Clark]]'' | | [[rakstnieks]] | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dorie_clark dorie_clark] | [[:d:Q101130818|Q101130818]] |- | [[Attēls:NBF2024-doris-kearns-goodwin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q442008|Doris Kearns Goodwin]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1943-01-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/doris_kearns_goodwin doris_kearns_goodwin] | [[:d:Q442008|Q442008]] |- | | ''[[:d:Q23662639|Doris Kim Sung]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/doris_kim_sung doris_kim_sung] | [[:d:Q23662639|Q23662639]] |- | [[Attēls:Dorothy Roberts.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5298611|Dorothy Roberts]]'' | | [[advokāts]] | 1956-03-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dorothy_roberts dorothy_roberts] | [[:d:Q5298611|Q5298611]] |- | | ''[[:d:Q22114682|Doug Roble]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/doug_roble doug_roble] | [[:d:Q22114682|Q22114682]] |- | [[Attēls:2023-09-13 Douglas Ruskoff no Fronteiras do Pensamento 2023 em Porto Alegre (53188358494) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q717884|Douglas Rushkoff]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961-02-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/douglas_rushkoff douglas_rushkoff] | [[:d:Q717884|Q717884]] |- | | ''[[:d:Q23809276|Dr. Hawa Abdi and Dr. Deqo Mohamed]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed] | [[:d:Q23809276|Q23809276]] |- | [[Attēls:Dr. Srikumar Rao.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5304404|Dr. Srikumar Rao]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1951-04-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/srikumar_rao srikumar_rao] | [[:d:Q5304404|Q5304404]] |- | [[Attēls:Dread Scott.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26899216|Dread Scott]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dread_scott dread_scott] | [[:d:Q26899216|Q26899216]] |- | | ''[[:d:Q5307132|Drew Berry]]'' | | [[animators]]<br/>''[[:d:Q4915128|biomedicīnas laborants]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/drew_berry drew_berry] | [[:d:Q5307132|Q5307132]] |- | [[Attēls:Drew Curtis 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5307157|Drew Curtis]]'' | | [[politiķis]] | 1973-02-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/drew_curtis drew_curtis] | [[:d:Q5307157|Q5307157]] |- | | ''[[:d:Q23661672|Drew Dudley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/drew_dudley drew_dudley] | [[:d:Q23661672|Q23661672]] |- | [[Attēls:Douglas adams portrait.jpg|center|128px]] | [[Duglass Adamss]] | angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks un humorists | [[dramaturgs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[mūziķis]] | 1952-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/douglas_adams douglas_adams] | [[:d:Q42|Q42]] |- | | ''[[:d:Q56964152|Dustin M. Schroeder]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dustin_schroeder dustin_schroeder] | [[:d:Q56964152|Q56964152]] |- | [[Attēls:DY portrait edit.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5317151|Dustin Yellin]]'' | | ''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]'' | 1975-07-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dustin_yellin_1 dustin_yellin_1] | [[:d:Q5317151|Q5317151]] |- | | ''[[:d:Q23656142|Dyan deNapoli]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dyan_denapoli dyan_denapoli] | [[:d:Q23656142|Q23656142]] |- | | ''[[:d:Q106939040|Dyhia Belhabib]]'' | | ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dyhia_belhabib dyhia_belhabib] | [[:d:Q106939040|Q106939040]] |- | [[Attēls:Welcome to Night Vale in Atlanta (17860741530) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50874748|Dylan Marron]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1988-05-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dylan_marron dylan_marron] | [[:d:Q50874748|Q50874748]] |- | [[Attēls:J. K. Rowling 2010.jpg|center|128px]] | [[Dž. K. Roulinga]] | britu rakstniece | [[kinoproducents]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q111597957|anti-transgender activist]]'' | 1965-07-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jk_rowling jk_rowling]<br/>[https://www.ted.com/speakers/661 661] | [[:d:Q34660|Q34660]] |- | [[Attēls:Jaron Lanier 1.jpg|center|128px]] | [[Džarons Laniērs]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1960-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jaron_lanier jaron_lanier] | [[:d:Q92862|Q92862]] |- | [[Attēls:J. J. Abrams (23175170706) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] | amerikāņu producents un režisors | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1966-06-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/j_j_abrams j_j_abrams] | [[:d:Q188137|Q188137]] |- | [[Attēls:Jeff Bezos at Amazon Spheres Grand Opening in Seattle - 2018 (39074799225) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džefs Beizoss]] | amerikāņu uzņēmējs un investors | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2868586|commercial astronaut]]''<br/>''[[:d:Q2006045|business oligarch]]'' | 1964-01-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_bezos jeff_bezos] | [[:d:Q312556|Q312556]] |- | [[Attēls:March 2026 Official Vice Presidential Portrait of JD Vance.jpg|center|128px]] | [[Džeimss Deivids Venss]] | amerikāņu politiķis | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2262551|corporate lawyer]]''<br/>[[tirgotājs]]<br/>''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''<br/>''[[:d:Q3791825|ideologue]]'' | 1984-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jd_vance jd_vance] | [[:d:Q28935729|Q28935729]] |- | [[Attēls:Jim Simons at MSRI.jpg|center|128px]] | [[Džeimss Heriss Simonss]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q683476|financial adviser]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1938-04-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_simons jim_simons]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2417 2417] | [[:d:Q560847|Q560847]] |- | [[Attēls:James Cameron at 53rd Saturn Awards 2026-01 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džeimss Kemerons]] | kanādiešu kinorežisors un producents | [[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1954-08-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/james_cameron james_cameron] | [[:d:Q42574|Q42574]] |- | [[Attēls:Preferred official head-shot from James Randi Educational Foundation.jpg|center|128px]] | [[Džeimss Randi]] | Kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionists un zinātniskais skeptiķis | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]'' | 1928-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_randi james_randi] | [[:d:Q294918|Q294918]] |- | [[Attēls:James D. Watson (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džeimss Votsons]] | biologs no Amerikas Savienotās Valstis | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1928-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_watson james_watson] | [[:d:Q83333|Q83333]] |- | [[Attēls:2019.12.06 Fire Drill Fridays, Washington, DC USA 340 60024 (49180015037) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džeina Fonda]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[modele]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1937-12-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_fonda jane_fonda] | [[:d:Q41142|Q41142]] |- | [[Attēls:Deputy Secretary Higginbottom Poses for a Photo With Dr. Jane Goodall and the State Department's Global Health Diplomacy Director Jordan in Washington (22365513310) (2) (cropped 2).jpg|center|128px]] | [[Džeina Gudola]] | angļu primatoloģe un antropoloģe | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]'' | 1934-04-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_goodall jane_goodall] | [[:d:Q184746|Q184746]] |- | [[Attēls:Jeanette Winterson closeup (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q233584|Dženeta Vintersone]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-08-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jeanette_winterson jeanette_winterson] | [[:d:Q233584|Q233584]] |- | [[Attēls:Professor Jennifer Doudna ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]] | [[Dženifera Daudna]] | Amerikas Savienoto Valstu bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15142825|kristalogrāfs]]'' | 1964-02-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_doudna jennifer_doudna] | [[:d:Q56068|Q56068]] |- | [[Attēls:JimmyCarterPortrait2.jpg|center|128px]] | [[Džimijs Kārters]] | | ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[zemnieks]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q3492027|submariner]]''<br/>''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''<br/>''[[:d:Q115784320|Nobel Prize winner]]'' | 1924-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jimmy_carter jimmy_carter] | [[:d:Q23685|Q23685]] |- | [[Attēls:Jimmy Wales with Baby Globe.png|center|128px]] | [[Džimijs Veilss]] | Vikipēdijas dibinātājs | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>[[tirgotājs]] | 1966-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jimmy_wales jimmy_wales] | [[:d:Q181|Q181]] |- | [[Attēls:JodyWilliamsMay2010 headcrop.jpg|center|128px]] | [[Džodija Viljamsa]] | starptautisko cilvēktiesību darbinieki no Amerikas Savienotās Valstis | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]'' | 1950-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jody_williams jody_williams] | [[:d:Q211239|Q211239]] |- | [[Attēls:Let's Talk about Money - Vlogbrothers YouTube at 0009 (cropped).png|center|128px]] | [[Džons Grīns]] | amerikāņu rakstnieks | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q58209937|vēstures skolotājs]]'' | 1977-08-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_green john_green] | [[:d:Q630446|Q630446]] |- | [[Attēls:John F. Kerry.jpg|center|128px]] | [[Džons Kerijs]] | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>[[advokāts]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1943-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_kerry john_kerry] | [[:d:Q22316|Q22316]] |- | [[Attēls:George smoot 06N7133a.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q179572|Džordžs Smūts]]'' | astronoms no Amerikas Savienotās Valstis | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1945-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_smoot george_smoot] | [[:d:Q179572|Q179572]] |- | [[Attēls:George Takei in 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110154|Džordžs Takei]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1937-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_takei george_takei]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2018 2018] | [[:d:Q110154|Q110154]] |- | [[Attēls:Joseph Gordon Levitt Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džozefs Gordons-Levits]] | amerikāņu aktieris un režisors | [[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q948329|character actor]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1981-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_gordon_levitt joseph_gordon_levitt] | [[:d:Q177311|Q177311]] |- | [[Attēls:Julia Gillard.jpg|center|128px]] | [[Džūlija Gilarde]] | Austrālijas premjerministre no 2010. līdz 2013. gadam | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1961-09-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_gillard julia_gillard] | [[:d:Q41563|Q41563]] |- | [[Attēls:Julie Taymor at Opening Ceremony of the Tokyo International Film Festival 2022 (52461091576).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q240490|Džūlija Teimore]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1952-12-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julie_taymor julie_taymor] | [[:d:Q240490|Q240490]] |- | [[Attēls:Julian Assange at 2025 Cannes The Six Billion Dollar Man Photocall (cropped).jpg|center|128px]] | [[Džūljans Asānžs]] | austrāliešu žurnālists, izdevējs un interneta aktīvists | ''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''<br/>[[hakeris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[trauksmes cēlējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2516866|izdevējs]]'' | 1971-07-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_assange julian_assange]<br/>[https://www.ted.com/speakers/779 779] | [[:d:Q360|Q360]] |- | | ''[[:d:Q5403061|ETHEL]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ethel ethel] | [[:d:Q5403061|Q5403061]] |- | [[Attēls:Eames Demetrios Keynote - Industrial Designers Society of America Western Conference Keynote.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795632|Eames Demetrios]]'' | | [[mākslinieks]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eames_demetrios eames_demetrios] | [[:d:Q23795632|Q23795632]] |- | | ''[[:d:Q23795453|Eben Bayer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eben_bayer eben_bayer] | [[:d:Q23795453|Q23795453]] |- | [[Attēls:Abigail Washburn (6001364251).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3603703|Ebigeila Vašbērna]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]'' | 1977-11-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/abigail_washburn abigail_washburn] | [[:d:Q3603703|Q3603703]] |- | | ''[[:d:Q23662606|Ed Gavagan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ed_gavagan ed_gavagan] | [[:d:Q23662606|Q23662606]] |- | | ''[[:d:Q23797198|Ed Ulbrich]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ed_ulbrich ed_ulbrich] | [[:d:Q23797198|Q23797198]] |- | [[Attēls:Ed Yong (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3047215|Ed Yong]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1981-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ed_yong ed_yong] | [[:d:Q3047215|Q3047215]] |- | [[Attēls:Eddi Reader2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q443837|Eddi Reader]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1959-08-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/eddi_reader eddi_reader] | [[:d:Q443837|Q443837]] |- | [[Attēls:Eddie Obeng on ball.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5336369|Eddie Obeng]]'' | | ''[[:d:Q48072011|uzņēmējdarbības teorētiķis]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/eddie_obeng eddie_obeng] | [[:d:Q5336369|Q5336369]] |- | | ''[[:d:Q23727579|Eddy Cartaya]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eddy_cartaya eddy_cartaya] | [[:d:Q23727579|Q23727579]] |- | [[Attēls:Edi Rama (2024-02-29).jpg|center|128px]] | [[Edi Rama]] | | [[politiķis]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1964-07-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Albānija]] | [https://www.ted.com/speakers/edi_rama edi_rama] | [[:d:Q316901|Q316901]] |- | [[Attēls:Edie thumb 33 ft.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5338692|Edith Widder]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1951-06-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/edith_widder edith_widder] | [[:d:Q5338692|Q5338692]] |- | | ''[[:d:Q115591288|Edsel Salvana]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/edsel_salvana edsel_salvana] | [[:d:Q115591288|Q115591288]] |- | [[Attēls:Foto oficial de Eduardo Paes.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q972007|Eduardo Paes]]'' | | [[politiķis]] | 1969-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/mayor_eduardo_paes mayor_eduardo_paes] | [[:d:Q972007|Q972007]] |- | [[Attēls:Cómo piensa un matemático, Eduardo Sáenz de Cabezón 3 (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q23769256|Eduardo Sáenz de Cabezón]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/eduardo_saenz_de_cabezon eduardo_saenz_de_cabezon] | [[:d:Q23769256|Q23769256]] |- | [[Attēls:Libreplanet 2016 - Edward Snowden Keynote.png|center|128px]] | [[Edvards Snoudens]] | | ''[[:d:Q327353|Sistēmu administratori]]''<br/>''[[:d:Q5121444|izlūkošanas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q856887|apsargs]]''<br/>[[trauksmes cēlējs]]<br/>[[disidents]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]'' | 1983-06-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/edward_snowden edward_snowden] | [[:d:Q13424289|Q13424289]] |- | [[Attēls:Edward Boyden World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5341974|Edward Boyden]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1979-08-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ed_boyden ed_boyden] | [[:d:Q5341974|Q5341974]] |- | [[Attēls:Ed Burtynsky (38148537).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q967163|Edward Burtynsky]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1955-02-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/edward_burtynsky edward_burtynsky] | [[:d:Q967163|Q967163]] |- | [[Attēls:Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Edvards Osborns Vilsons|Edward O. Wilson]] | | ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1929-06-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/e_o_wilson e_o_wilson] | [[:d:Q211029|Q211029]] |- | | ''[[:d:Q23795681|Edward Tenner]]'' | | [[rakstnieks]] | 1944 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/edward_tenner edward_tenner] | [[:d:Q23795681|Q23795681]] |- | [[Attēls:Edwidge Danticat by David Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q450346|Edwidge Danticat]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-01-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Haiti]] | [https://www.ted.com/speakers/edwidge_danticat edwidge_danticat] | [[:d:Q450346|Q450346]] |- | | ''[[:d:Q104157816|Efosa Ojomo]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>[[autors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/efosa_ojomo efosa_ojomo] | [[:d:Q104157816|Q104157816]] |- | | ''[[:d:Q23691666|Einstein]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/einstein_the_parrot einstein_the_parrot] | [[:d:Q23691666|Q23691666]] |- | [[Attēls:Elaine Morgan in 1998.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q449734|Elaine Morgan]]'' | | [[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1920-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/elaine_morgan elaine_morgan] | [[:d:Q449734|Q449734]] |- | [[Attēls:Dr Eleanor Longden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712765|Eleanor Longden]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/eleanor_longden eleanor_longden] | [[:d:Q23712765|Q23712765]] |- | [[Attēls:Ellen McArthur, 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Elena Makartūra]] | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q254651|kuģa stūrmanis]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q476246|burātājs]]'' | 1976-07-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_macarthur ellen_macarthur] | [[:d:Q262259|Q262259]] |- | [[Attēls:TED2022 20220413 2GT0014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q107467003|Eleni Myrivili]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1757008|assistant director]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/eleni_myrivili eleni_myrivili] | [[:d:Q107467003|Q107467003]] |- | [[Attēls:Dr Eleni Gabre-Madhin.png|center|128px]] | ''[[:d:Q3050741|Eleni Zaude Gabre-Madhin]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]] | 1964-07-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/eleni_gabre_madhin eleni_gabre_madhin] | [[:d:Q3050741|Q3050741]] |- | [[Attēls:אלי ביר איחוד הצלה.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214344|Eli Beer]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1973-09-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/eli_beer eli_beer] | [[:d:Q16214344|Q16214344]] |- | [[Attēls:EliPariser.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1328841|Eli Pariser]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1980-12-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Mali]] | [https://www.ted.com/speakers/eli_pariser eli_pariser] | [[:d:Q1328841|Q1328841]] |- | [[Attēls:Eliezer Yudkowsky, Stanford 2006 (square crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q704195|Eliezer Yudkowsky]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1979-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eliezer_yudkowsky eliezer_yudkowsky] | [[:d:Q704195|Q704195]] |- | [[Attēls:ElifShafak Ask EbruBilun Wiki.jpg|center|128px]] | [[Elifa Šafaka]] | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1971-10-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/elif_shafak elif_shafak]<br/>[https://www.ted.com/speakers/752 752] | [[:d:Q270739|Q270739]] |- | [[Attēls:Elise LeGrow at Roy Thomson Hall - 2017 (36530356835).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5361673|Elise LeGrow]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1987-06-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/elise_legrow elise_legrow] | [[:d:Q5361673|Q5361673]] |- | [[Attēls:Allyson Felix Doha 2015.jpg|center|128px]] | [[Elisone Fēliksa]] | | ''[[:d:Q4009406|sprinteris]]''<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]'' | 1985-11-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/allyson_felix allyson_felix] | [[:d:Q5799|Q5799]] |- | [[Attēls:Elizabeth Blackburn CHF Heritage Day 2012 Rush 001.JPG|center|128px]] | [[Elizabete Blekbērna]] | Austrālijas un Amerikas Savienoto Valstu molekulārā bioloģe un bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1948-11-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_blackburn elizabeth_blackburn] | [[:d:Q26321|Q26321]] |- | [[Attēls:Elizabeth Wayne at Sci Foo camp, 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q48720234|Elizabeth C. Wayne]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_wayne elizabeth_wayne] | [[:d:Q48720234|Q48720234]] |- | | ''[[:d:Q5362609|Elizabeth Coleman]]'' | | ''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liz_coleman liz_coleman] | [[:d:Q5362609|Q5362609]] |- | [[Attēls:Elizabeth Diller.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1225543|Elizabeth Diller]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1954 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liz_diller liz_diller]<br/>[https://www.ted.com/speakers/290 290]<br/>[https://www.ted.com/speakers/elizabeth_diller elizabeth_diller] | [[:d:Q1225543|Q1225543]] |- | [[Attēls:Elizabeth Dunn PopTech 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q75040175|Elizabeth Dunn]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1977-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_dunn elizabeth_dunn] | [[:d:Q75040175|Q75040175]] |- | [[Attēls:Elizabeth Gilbert at TED.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q231424|Elizabeth Gilbert]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]'' | 1969-07-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_gilbert elizabeth_gilbert] | [[:d:Q231424|Q231424]] |- | | ''[[:d:Q100304748|Elizabeth Howell]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_howell elizabeth_howell] | [[:d:Q100304748|Q100304748]] |- | [[Attēls:Elizabeth Kapuʻuwailani Lindsey.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5363053|Elizabeth Kapu'uwailani Lindsey]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1956-04-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lindsey elizabeth_lindsey] | [[:d:Q5363053|Q5363053]] |- | | ''[[:d:Q18155703|Elizabeth Lesser]]'' | | [[Vecmāte|akušiere]] | 1953 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lesser elizabeth_lesser] | [[:d:Q18155703|Q18155703]] |- | | ''[[:d:Q24040890|Elizabeth Lev]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lev elizabeth_lev] | [[:d:Q24040890|Q24040890]] |- | [[Attēls:Elizabeth Loftus.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q262154|Elizabeth Loftus]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q93068487|forensic psychologist]]'' | 1944-10-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_loftus elizabeth_loftus] | [[:d:Q262154|Q262154]] |- | [[Attēls:EPhoto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782690|Elizabeth Nyamayaro]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[diplomāts]] | 1975-08-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_nyamayaro elizabeth_nyamayaro] | [[:d:Q23782690|Q23782690]] |- | | ''[[:d:Q18913035|Elizabeth P. Murchison]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_murchison elizabeth_murchison] | [[:d:Q18913035|Q18913035]] |- | | ''[[:d:Q17916880|Elizabeth P. Turtle]]'' | | ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_turtle elizabeth_turtle] | [[:d:Q17916880|Q17916880]] |- | [[Attēls:ElizabethPisaniAtQEDcon2014-2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5363352|Elizabeth Pisani]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>[[žurnālists]] | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_pisani elizabeth_pisani] | [[:d:Q5363352|Q5363352]] |- | | ''[[:d:Q65682598|Ella Al-Shamahi]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]'' | 1980s | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ella_al_shamahi ella_al_shamahi] | [[:d:Q65682598|Q65682598]] |- | [[Attēls:Reina Del Cid First Avenue Minneapolis (26864573768).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24525280|Reina del Cid]]'' | | ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1988-03-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elle_cordova elle_cordova] | [[:d:Q24525280|Q24525280]] |- | [[Attēls:Ellen 't Hoen, at UNITAID Market Forum, April 7, 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5364710|Ellen 't Hoen]]'' | | [[advokāts]] | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_t_hoen ellen_t_hoen] | [[:d:Q5364710|Q5364710]] |- | | ''[[:d:Q115655693|Ellen Agler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ellen_agler ellen_agler] | [[:d:Q115655693|Q115655693]] |- | [[Attēls:Ellen Dunham-Jones (6931479086) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23796172|Ellen Dunham-Jones]]'' | | [[arhitekts]] | 1959-01-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_dunham_jones ellen_dunham_jones] | [[:d:Q23796172|Q23796172]] |- | | ''[[:d:Q5364858|Ellen Gustafson]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_gustafson ellen_gustafson] | [[:d:Q5364858|Q5364858]] |- | | ''[[:d:Q23662797|Ellen Jorgensen]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1955-06-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ellen_jorgensen ellen_jorgensen] | [[:d:Q23662797|Q23662797]] |- | | ''[[:d:Q78906351|Ellen Støkken Dahl]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1991 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_stokken_dahl ellen_stokken_dahl] | [[:d:Q78906351|Q78906351]] |- | | ''[[:d:Q23784323|Elliot Krane]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/elliot_krane elliot_krane] | [[:d:Q23784323|Q23784323]] |- | | ''[[:d:Q23760249|Elora Hardy]]'' | | [[arhitekts]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/elora_hardy elora_hardy] | [[:d:Q23760249|Q23760249]] |- | [[Attēls:Al Gore, Vice President of the United States, official portrait 1994.jpg|center|128px]] | [[Els Gors]] | amerikāņu politiķis | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1948-03-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/al_gore al_gore]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2 2] | [[:d:Q19673|Q19673]] |- | [[Attēls:Elyn Saks at Yale Law School.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5368497|Elyn Saks]]'' | | [[advokāts]] | 1955-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elyn_saks elyn_saks] | [[:d:Q5368497|Q5368497]] |- | [[Attēls:12 6 2022 Breaking the Barriers of Entry for Women Leaders in Africa (52577486307) (Ellen Johnson-Sirleaf).jpg|center|128px]] | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]] | politiķis no Libērija | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | 1938-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ellen_johnson_sirleaf ellen_johnson_sirleaf] | [[:d:Q43179|Q43179]] |- | | ''[[:d:Q23759555|Eman Mohammed]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/eman_mohammed eman_mohammed] | [[:d:Q23759555|Q23759555]] |- | [[Attēls:Emeli Sandé September 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q470429|Emeli Sandé]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>[[mūziķis]] | 1987-03-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/emeli_sande emeli_sande] | [[:d:Q470429|Q470429]] |- | [[Attēls:Emiliano Salinas.png|center|128px]] | ''[[:d:Q8263870|Emiliano Salinas]]'' | | ''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1976-02-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/emiliano_salinas emiliano_salinas] | [[:d:Q8263870|Q8263870]] |- | | ''[[:d:Q23782719|Emilie Wapnick]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[gleznotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emilie_wapnick emilie_wapnick] | [[:d:Q23782719|Q23782719]] |- | | ''[[:d:Q57024600|Emily A. Grubert]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_grubert emily_grubert] | [[:d:Q57024600|Q57024600]] |- | [[Attēls:Emily Balcetis in 2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23768714|Emily Balcetis]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_balcetis emily_balcetis] | [[:d:Q23768714|Q23768714]] |- | | ''[[:d:Q106452648|Emily Esfahani Smith]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_esfahani_smith emily_esfahani_smith] | [[:d:Q106452648|Q106452648]] |- | | ''[[:d:Q57037547|Emily F Rothman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_rothman emily_rothman] | [[:d:Q57037547|Q57037547]] |- | [[Attēls:EmilyKingAtDougFir2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q13562073|Emily King]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]] | 1985-07-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_king emily_king] | [[:d:Q13562073|Q13562073]] |- | | ''[[:d:Q105702342|Emily Leproust]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_leproust emily_leproust] | [[:d:Q105702342|Q105702342]] |- | | ''[[:d:Q24851691|Emily Levesque]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[astronoms]] | 1984-08-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_levesque emily_levesque] | [[:d:Q24851691|Q24851691]] |- | | ''[[:d:Q4260929|Emily Levine]]'' | | ''[[:d:Q12406482|humorists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | 1944-10-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_levine emily_levine] | [[:d:Q4260929|Q4260929]] |- | | ''[[:d:Q106860592|Emily Nagoski]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q26831130|personīgās izaugsmes veicinātājs]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_nagoski emily_nagoski] | [[:d:Q106860592|Q106860592]] |- | [[Attēls:ECB COVID-19 Webinar Series Emily Oster 54m40s.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5372306|Emily Oster]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1980-02-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emily_oster emily_oster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/126 126] | [[:d:Q5372306|Q5372306]] |- | [[Attēls:Emily Pilloton - PopTech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795673|Emily Pilloton-Lam]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q16515647|mentor]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emily_pilloton emily_pilloton] | [[:d:Q23795673|Q23795673]] |- | [[Attēls:Emma Teeling for The Story of Your Stuff.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21392291|Emma C. Teeling]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/emma_teeling emma_teeling] | [[:d:Q21392291|Q21392291]] |- | [[Attēls:Emma Hart.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61741269|Emma Hart]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/emma_hart emma_hart] | [[:d:Q61741269|Q61741269]] |- | | ''[[:d:Q19662329|Emma Marris]]'' | | ''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1979-01-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emma_marris emma_marris] | [[:d:Q19662329|Q19662329]] |- | | ''[[:d:Q80226037|Emma Nehrenheim]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emma_nehrenheim emma_nehrenheim] | [[:d:Q80226037|Q80226037]] |- | | ''[[:d:Q19986788|Emma R. Schachner]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/emma_schachner emma_schachner] | [[:d:Q19986788|Q19986788]] |- | [[Attēls:Emmanuel Acho.png|center|128px]] | ''[[:d:Q3724672|Emmanuel Acho]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q7579803|sports analyst]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1990-11-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_acho emmanuel_acho] | [[:d:Q3724672|Q3724672]] |- | [[Attēls:Emmanuel Jal (152417).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1338331|Emmanuel Jal]]'' | | ''[[:d:Q2252262|reperis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]] | 1980-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sudāna]]<br/>[[Dienvidsudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_jal emmanuel_jal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/492 492] | [[:d:Q1338331|Q1338331]] |- | [[Attēls:Web Summit 2018 - Contentmakers - Day 2, November 7 SM7 9280 (45715722382).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5373565|Emmett Shear]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/emmett_shear emmett_shear] | [[:d:Q5373565|Q5373565]] |- | [[Attēls:Emi Mahmoud Islamic Poet.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26702742|Emtithal Mahmoud]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1993 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/emtithal_mahmoud emtithal_mahmoud] | [[:d:Q26702742|Q26702742]] |- | [[Attēls:Andrew Stanton at the 2026 Sundance Film Festival for In the Blink of an Eye (01) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q328723|Endrū Stentons]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1965-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/andrew_stanton andrew_stanton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1134 1134] | [[:d:Q328723|Q328723]] |- | [[Attēls:Annie Lennox March 2023.jpg|center|128px]] | [[Enija Lenoksa]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q2340668|music video director]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q96034777|HIV/AIDS aktīvists]]'' | 1954-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/annie_lennox annie_lennox] | [[:d:Q151231|Q151231]] |- | | ''[[:d:Q5379508|Enric Sala]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1968-11-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/enric_sala enric_sala] | [[:d:Q5379508|Q5379508]] |- | | ''[[:d:Q89654407|Enrico Ramirez-Ruiz]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/enrico_ramirez_ruiz enrico_ramirez_ruiz] | [[:d:Q89654407|Q89654407]] |- | [[Attēls:Enrique Peñalosa no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre (7417396154).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q989831|Enrique Peñalosa]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1954-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kolumbija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/enrique_penalosa enrique_penalosa] | [[:d:Q989831|Q989831]] |- | [[Attēls:Erez Lieberman Aiden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5385746|Erez Lieberman Aiden]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[filozofs]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erez_lieberman_aiden erez_lieberman_aiden] | [[:d:Q5385746|Q5385746]] |- | | ''[[:d:Q23795686|Eric Berlow]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_berlow eric_berlow] | [[:d:Q23795686|Q23795686]] |- | | ''[[:d:Q23797191|Eric Dishman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_dishman eric_dishman] | [[:d:Q23797191|Q23797191]] |- | | ''[[:d:Q111240404|Eric Dyer]]'' | | ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_dyer eric_dyer] | [[:d:Q111240404|Q111240404]] |- | [[Attēls:Eric Garcetti official mayoral portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5386557|Eric Garcetti]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1971-02-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_garcetti eric_garcetti] | [[:d:Q5386557|Q5386557]] |- | | ''[[:d:Q23783074|Eric Giler]]'' | | | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_giler eric_giler] | [[:d:Q23783074|Q23783074]] |- | | ''[[:d:Q976346|Eric Haseltine]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1951-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_haseltine eric_haseltine] | [[:d:Q976346|Q976346]] |- | | ''[[:d:Q107663251|Eric Hirshberg]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_hirshberg eric_hirshberg] | [[:d:Q107663251|Q107663251]] |- | [[Attēls:Eric Topol in 2026 A.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5387640|Eric J. Topol]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1954-06-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_topol eric_topol] | [[:d:Q5387640|Q5387640]] |- | [[Attēls:Eric Lewis-33.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5386963|Eric Lewis]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1973-05-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_lewis eric_lewis] | [[:d:Q5386963|Q5386963]] |- | [[Attēls:Eric Liu.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5386981|Eric Liu]]'' | | [[žurnālists]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_liu eric_liu] | [[:d:Q5386981|Q5386981]] |- | | ''[[:d:Q23785222|Eric Mead]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eric_mead eric_mead] | [[:d:Q23785222|Q23785222]] |- | [[Attēls:Eric Yuan The Grove 2021 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44870909|Eric S. Yuan]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]] | 1970-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_s_yuan eric_s_yuan] | [[:d:Q44870909|Q44870909]] |- | [[Attēls:Manhatta author at NYBG 2022 jeh (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5387689|Eric W. Sanderson]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_sanderson eric_sanderson] | [[:d:Q5387689|Q5387689]] |- | [[Attēls:Eric Whitacre.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q726206|Eric Whitacre]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>''[[:d:Q1076502|kordiriģents]]'' | 1970-01-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_whitacre eric_whitacre] | [[:d:Q726206|Q726206]] |- | [[Attēls:EricXunLi2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18653772|Eric X. Li]]'' | | [[rakstnieks]] | 1968-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/eric_x_li eric_x_li] | [[:d:Q18653772|Q18653772]] |- | | ''[[:d:Q23662179|Erica Frenkel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erica_frenkel erica_frenkel]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1216 1216] | [[:d:Q23662179|Q23662179]] |- | [[Attēls:Erik Brynjolfsson at MIT Sloan CIO Symposium 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5388515|Erik Brynjolfsson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-04-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erik_brynjolfsson erik_brynjolfsson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1486 1486] | [[:d:Q5388515|Q5388515]] |- | [[Attēls:Erik Hersman PopTech 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5388622|Erik Hersman]]'' | | [[inženieris]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erik_hersman erik_hersman] | [[:d:Q5388622|Q5388622]] |- | [[Attēls:Erik Johansson portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18353878|Erik Johansson]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/erik_johannson erik_johannson] | [[:d:Q18353878|Q18353878]] |- | | ''[[:d:Q23671001|Erik Schlangen]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q13582652|būvinženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erik_schlangen erik_schlangen] | [[:d:Q23671001|Q23671001]] |- | | ''[[:d:Q28501534|Erika Bachiochi]]'' | | ''[[:d:Q16012028|legal scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/erika_bachiochi erika_bachiochi] | [[:d:Q28501534|Q28501534]] |- | | ''[[:d:Q92949328|Erika Cheung]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erika_cheung erika_cheung] | [[:d:Q92949328|Q92949328]] |- | [[Attēls:Erikahamden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61019127|Erika T. Hamden]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erika_hamden erika_hamden] | [[:d:Q61019127|Q61019127]] |- | [[Attēls:Erin McKean.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2559665|Erin McKean]]'' | | ''[[:d:Q14972848|leksikogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erin_mckean erin_mckean] | [[:d:Q2559665|Q2559665]] |- | | ''[[:d:Q57265823|Ermias Kebreab]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ermias_kebreab ermias_kebreab] | [[:d:Q57265823|Q57265823]] |- | | ''[[:d:Q23760623|Ernest Madu]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ernest_madu ernest_madu] | [[:d:Q23760623|Q23760623]] |- | [[Attēls:Ernesto Sirolli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662694|Ernesto Sirolli]]'' | | | 1950-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/ernesto_sirolli ernesto_sirolli] | [[:d:Q23662694|Q23662694]] |- | [[Attēls:Erricka Bridgeford 03.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q47003561|Erricka Bridgeford]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/erricka_bridgeford erricka_bridgeford] | [[:d:Q47003561|Q47003561]] |- | [[Attēls:Es Devlin in Studio.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5396618|Es Devlin]]'' | | ''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q11613590|theatre designer]]''<br/>''[[:d:Q2962070|izpildproducents]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]'' | 1971-09-24<br/>1971-09-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/es_devlin es_devlin] | [[:d:Q5396618|Q5396618]] |- | [[Attēls:Esta Soler Headshot North Porch.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22703937|Esta Soler]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1947 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/esta_soler esta_soler] | [[:d:Q22703937|Q22703937]] |- | [[Attēls:Esther Duflo - Pop!Tech 2009 - 001 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q434509|Esther Duflo]]'' | ekonomists no Francija | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1972-10-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/esther_duflo esther_duflo] | [[:d:Q434509|Q434509]] |- | [[Attēls:Esther Choo at Medicine 2.0'12 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40100759|Esther K. Choo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q336641|emergency physician]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/esther_choo esther_choo] | [[:d:Q40100759|Q40100759]] |- | [[Attēls:Esther Perel 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17388335|Esther Perel]]'' | | ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q16614000|sex therapist]]''<br/>''[[:d:Q6001194|laulību konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/esther_perel esther_perel] | [[:d:Q17388335|Q17388335]] |- | | ''[[:d:Q61980065|Ethan Lindenberger]]'' | | | 2001 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_lindenberger ethan_lindenberger] | [[:d:Q61980065|Q61980065]] |- | [[Attēls:Ethan A. Nadelmann - World Economic Forum on Latin America.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5402967|Ethan Nadelmann]]'' | | [[rakstnieks]] | 1957-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_nadelmann ethan_nadelmann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2032 2032] | [[:d:Q5402967|Q5402967]] |- | [[Attēls:Ethan Zuckerman (48278826342) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4451591|Ethan Zuckerman]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1973-01-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_zuckerman ethan_zuckerman] | [[:d:Q4451591|Q4451591]] |- | [[Attēls:EugeniaCheng PhiBetaKappa EnLightningTalksChicago2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20831455|Eugenia Cheng]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[skolotājs]] | 1976-08-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/eugenia_cheng eugenia_cheng] | [[:d:Q20831455|Q20831455]] |- | | ''[[:d:Q433087|Euna Lee]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/euna_lee euna_lee] | [[:d:Q433087|Q433087]] |- | [[Attēls:Euvin Naidoo - World Economic Forum on Africa 2012 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5414626|Euvin Naidoo]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/euvin_naidoo euvin_naidoo] | [[:d:Q5414626|Q5414626]] |- | [[Attēls:Eva Galperin 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q35746033|Eva Galperin]]'' | | ''[[:d:Q327353|Sistēmu administratori]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eva_galperin eva_galperin] | [[:d:Q35746033|Q35746033]] |- | [[Attēls:Eva Vertes in 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5415201|Eva Vertes George]]'' | | | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eva_vertes eva_vertes] | [[:d:Q5415201|Q5415201]] |- | [[Attēls:Eva Zeisel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q216141|Eva Zeisel]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | 1906-11-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ungārija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eva_zeisel eva_zeisel] | [[:d:Q216141|Q216141]] |- | | ''[[:d:Q23783431|Evan Grant]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/evan_grant evan_grant] | [[:d:Q23783431|Q23783431]] |- | [[Attēls:Ev Williams (15527604887).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q561960|Evan Williams]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1972-03-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/evan_williams evan_williams] | [[:d:Q561960|Q561960]] |- | [[Attēls:Eve Ensler at a Hudson Union Society event in March 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2086841|Eve Ensler]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1953-05-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/eve_ensler eve_ensler] | [[:d:Q2086841|Q2086841]] |- | [[Attēls:Evelyn-glennie.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q239275|Evelyn Glennie]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''<br/>''[[:d:Q12795793|marimbas spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q66370835|xylophonist]]'' | 1965-07-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/evelyn_glennie evelyn_glennie] | [[:d:Q239275|Q239275]] |- | [[Attēls:Wer kann die neue Zukunft machen? (17333061348).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93054|Evgeny Morozov]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Baltkrievija]] | [https://www.ted.com/speakers/evgeny_morozov evgeny_morozov] | [[:d:Q93054|Q93054]] |- | | ''[[:d:Q23784493|Eythor Bender]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/eythor_bender eythor_bender] | [[:d:Q23784493|Q23784493]] |- | [[Attēls:Ashley Judd SXSW 2024.jpg|center|128px]] | [[Ešlija Džada]] | amerikāņu aktrise | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1968-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ashley_judd ashley_judd] | [[:d:Q228645|Q228645]] |- | [[Attēls:NEXT14 Day 2, NEXT Conference, Germany (13935053809).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23796639|Fabian Hemmert]]'' | | ''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fabian_hemmert fabian_hemmert] | [[:d:Q23796639|Q23796639]] |- | | ''[[:d:Q16223327|Fabian Oefner]]'' | | [[mākslinieks]] | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/fabian_oefner fabian_oefner] | [[:d:Q16223327|Q16223327]] |- | [[Attēls:TEDxBrooklyn - Fabien Cousteau (5173719132).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5427748|Fabien Cousteau]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]'' | 1967-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/fabien_cousteau fabien_cousteau] | [[:d:Q5427748|Q5427748]] |- | [[Attēls:Fadi-chehade-toronto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q536854|Fadi Chehadé]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Libāna]]<br/>[[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/fadi_chehade fadi_chehade] | [[:d:Q536854|Q536854]] |- | | ''[[:d:Q23670985|Fahad Al-Attiya]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Katara]] | [https://www.ted.com/speakers/fahad_al_attiya fahad_al_attiya] | [[:d:Q23670985|Q23670985]] |- | | ''[[:d:Q23662658|Faith Jegede]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/faith_jegede faith_jegede] | [[:d:Q23662658|Q23662658]] |- | | ''[[:d:Q21259711|Faith Osier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/faith_osier faith_osier] | [[:d:Q21259711|Q21259711]] |- | | ''[[:d:Q120416183|Fallon R Goodman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260 dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260] | [[:d:Q120416183|Q120416183]] |- | [[Attēls:Fareed Zakaria World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q333425|Fareed Zakaria]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q17342450|editorial columnist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1964-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/fareed_zakaria fareed_zakaria] | [[:d:Q333425|Q333425]] |- | [[Attēls:Farida Nabourema (103909).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54362908|Farida Nabourema]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1990-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Togo]] | [https://www.ted.com/speakers/farida_nabourema farida_nabourema] | [[:d:Q54362908|Q54362908]] |- | | ''[[:d:Q5435347|Farish A. Noor]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1967-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Malaizija]] | [https://www.ted.com/speakers/farish_ahmad_noor farish_ahmad_noor] | [[:d:Q5435347|Q5435347]] |- | | ''[[:d:Q42791593|Fatima AlZahra'a Alatraktchi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[inženieris]] | 1989-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/fatima_alzahra_a_alatraktchi fatima_alzahra_a_alatraktchi] | [[:d:Q42791593|Q42791593]] |- | [[Attēls:Haas&Hahn Dutch Artists.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17097956|Favela Painting]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/haas_hahn haas_hahn] | [[:d:Q17097956|Q17097956]] |- | | ''[[:d:Q108292525|Fehinti Balogun]]'' | | [[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fehinti_balogun fehinti_balogun] | [[:d:Q108292525|Q108292525]] |- | [[Attēls:Fei-Fei Li at AI for Good 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18686107|Fei-Fei Li]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1976-07-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/fei_fei_li fei_fei_li] | [[:d:Q18686107|Q18686107]] |- | [[Attēls:Imam Feisal Abdul Rauf (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5441577|Feisal Abdul Rauf]]'' | | [[Imāms]] | 1948-10-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/imam_feisal_abdul_rauf imam_feisal_abdul_rauf] | [[:d:Q5441577|Q5441577]] |- | | ''[[:d:Q5442186|Felix Dennis]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1947-05-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/felix_dennis felix_dennis] | [[:d:Q5442186|Q5442186]] |- | [[Attēls:Femi Oke.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5442799|Femi Oke]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]'' | 1966-06-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/femi_oke femi_oke] | [[:d:Q5442799|Q5442799]] |- | | ''[[:d:Q28811045|Feras Fayyad]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/feras_fayyad feras_fayyad] | [[:d:Q28811045|Q28811045]] |- | | ''[[:d:Q23783216|Fields Wicker-Miurin]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fields_wicker_miurin fields_wicker_miurin] | [[:d:Q23783216|Q23783216]] |- | | ''[[:d:Q23784380|Fiorenzo Omenetto]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fiorenzo_omenetto fiorenzo_omenetto] | [[:d:Q23784380|Q23784380]] |- | | ''[[:d:Q42562201|Floyd E Romesberg]]'' | | ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/floyd_romesberg floyd_romesberg] | [[:d:Q42562201|Q42562201]] |- | | ''[[:d:Q23782707|Frances Larson]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q15985128|medical historian]]'' | 1976-08-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frances_larson frances_larson] | [[:d:Q23782707|Q23782707]] |- | | ''[[:d:Q59649465|Frances S. Chance]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frances_s_chance frances_s_chance] | [[:d:Q59649465|Q59649465]] |- | | ''[[:d:Q39260921|Frances X. Frei]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frances_frei frances_frei] | [[:d:Q39260921|Q39260921]] |- | [[Attēls:Franlacma.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104076874|Francesca Hogi]]'' | | ''[[:d:Q27658988|reality television participant]]''<br/>[[advokāts]] | 1973-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/francesca_hogi francesca_hogi] | [[:d:Q104076874|Q104076874]] |- | | ''[[:d:Q23783036|Francesco Sauro]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/francesco_sauro francesco_sauro]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2667 2667] | [[:d:Q23783036|Q23783036]] |- | [[Attēls:Francis Collins official portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q336658|Francis Collins]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[autors]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1950-04-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/francis_collins francis_collins]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1556 1556] | [[:d:Q336658|Q336658]] |- | | ''[[:d:Q23759562|Francis de los Reyes]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/francis_de_los_reyes francis_de_los_reyes] | [[:d:Q23759562|Q23759562]] |- | | ''[[:d:Q28817248|Francisca Mutapi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/francisca_mutapi francisca_mutapi] | [[:d:Q28817248|Q28817248]] |- | [[Attēls:Pope Francis Korea Haemi Castle 19.jpg|center|128px]] | [[Francisks]] | Katoļu baznīcas 266. pāvests | [[ksendzs]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[luterāņu mācītājs]]<br/>''[[:d:Q102039658|Latin Catholic bishop]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5090503|chemical technologist]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q98833890|Catholic theologian]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1936-12-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/pope_francis pope_francis] | [[:d:Q450675|Q450675]] |- | | ''[[:d:Q23769571|Franco Sacchi]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/franco_sacchi franco_sacchi] | [[:d:Q23769571|Q23769571]] |- | | ''[[:d:Q23657144|Frank Warren]]'' | | | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frank_warren frank_warren] | [[:d:Q23657144|Q23657144]] |- | [[Attēls:Franklin Leonard for Mercer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16499779|Franklin Leonard]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[kinoproducents]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/franklin_leonard franklin_leonard] | [[:d:Q16499779|Q16499779]] |- | [[Attēls:Frans Lanting; September 13, 2006; Ittoqqortoormiit, Greenland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q722227|Frans Lanting]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1951-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/frans_lanting frans_lanting] | [[:d:Q722227|Q722227]] |- | [[Attēls:Frans de Waal.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q303350|Frans de Waal]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1948-10-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/frans_de_waal frans_de_waal] | [[:d:Q303350|Q303350]] |- | | ''[[:d:Q19787217|Franz Freudenthal]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bolīvija]] | [https://www.ted.com/speakers/franz_freudenthal franz_freudenthal] | [[:d:Q19787217|Q19787217]] |- | [[Attēls:Françoise Mouly.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q941550|Françoise Mouly]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q1111648|colorist]]''<br/>''[[:d:Q706364|mākslinieciskais vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | 1955-10-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/francoise_mouly francoise_mouly] | [[:d:Q941550|Q941550]] |- | | ''[[:d:Q23769264|Fred Jansen]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/fred_jansen fred_jansen] | [[:d:Q23769264|Q23769264]] |- | [[Attēls:The Global Energy Context Fred Krupp talks (8417459670).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5495700|Fred Krupp]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1954 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/fred_krupp fred_krupp] | [[:d:Q5495700|Q5495700]] |- | [[Attēls:Fred Swaniker - PopTech 2015 - Camden, Maine.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16216114|Fred Swaniker]]'' | | [[komersants]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/fred_swaniker fred_swaniker] | [[:d:Q16216114|Q16216114]] |- | [[Attēls:Frédéric Kaplan (3330993703).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23714153|Frederic Kaplan]]'' | | [[zinātnieks]] | 1974-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frederic_kaplan frederic_kaplan] | [[:d:Q23714153|Q23714153]] |- | | ''[[:d:Q23785270|Frederick Balagadde]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/frederick_balagadde frederick_balagadde] | [[:d:Q23785270|Q23785270]] |- | [[Attēls:Fredros Okumu.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49675220|Fredros O Okumu]]'' | | ''[[:d:Q12773412|parasitologist]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/fredros_okumu fredros_okumu] | [[:d:Q49675220|Q49675220]] |- | | ''[[:d:Q5499597|Fredy Peccerelli]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gvatemala]] | [https://www.ted.com/speakers/fredy_peccerelli fredy_peccerelli] | [[:d:Q5499597|Q5499597]] |- | [[Attēls:Freeman Hrabowski 2012 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5500990|Freeman A. Hrabowski III]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q4376769|university president]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1950-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/freeman_hrabowski freeman_hrabowski] | [[:d:Q5500990|Q5500990]] |- | | ''[[:d:Q26915346|Freeman Shen]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]] | 1970-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/freeman_h_shen freeman_h_shen] | [[:d:Q26915346|Q26915346]] |- | [[Attēls:Frank Gehry, Viljo Revell Centenary reception, 2010 (S2311 fl2969 it0089) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Frenks Gērijs]] | amerikāņu arhitekts, Prickera balvas ieguvējs | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q11455387|mēbeļu dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q2519376|juvelieris]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]'' | 1929-02-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/frank_gehry frank_gehry] | [[:d:Q180374|Q180374]] |- | [[Attēls:Freeman Dyson (2005).jpg|center|128px]] | [[Frīmens Daisons]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1923-12-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/freeman_dyson freeman_dyson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/259 259] | [[:d:Q153717|Q153717]] |- | [[Attēls:GT Bynum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25040837|G. T. Bynum]]'' | | ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]'' | 1977-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/g_t_bynum g_t_bynum] | [[:d:Q25040837|Q25040837]] |- | | ''[[:d:Q23797774|Gabby Giffords and Mark Kelly]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/mark_kelly_and_gabby_giffords mark_kelly_and_gabby_giffords] | [[:d:Q23797774|Q23797774]] |- | | ''[[:d:Q52106895|Gabby Rivera]]'' | | ''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gabby_rivera gabby_rivera] | [[:d:Q52106895|Q52106895]] |- | | ''[[:d:Q16727388|Gabe Barcia-Colombo]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gabriel_barcia_colombo gabriel_barcia_colombo]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1388 1388] | [[:d:Q16727388|Q16727388]] |- | [[Attēls:TNW Con EU15- Gabe Zichermann -1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214845|Gabe Zichermann]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1974-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gabe_zichermann gabe_zichermann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1107 1107] | [[:d:Q16214845|Q16214845]] |- | [[Attēls:“Astronomía con ondas Gravitacionales” (43603989761).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16843449|Gabriela González]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1965-02-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Argentīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gabriela_gonzalez gabriela_gonzalez] | [[:d:Q16843449|Q16843449]] |- | | ''[[:d:Q23759565|Gail Reed]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gail_reed gail_reed] | [[:d:Q23759565|Q23759565]] |- | [[Attēls:Gareth Thomas (rugby player).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q949204|Gareth Thomas]]'' | | ''[[:d:Q14373094|regbists]]''<br/>''[[:d:Q14089670|rugby union player]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1974-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gareth_thomas gareth_thomas] | [[:d:Q949204|Q949204]] |- | [[Attēls:Garry Kasparov European Union 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Garijs Kasparovs]] | | ''[[:d:Q10873124|šahists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]] | 1963-04-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Krievija]]<br/>[[Horvātija]] | [https://www.ted.com/speakers/garry_kasparov garry_kasparov] | [[:d:Q28614|Q28614]] |- | [[Attēls:Garik Israelian.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5523322|Garik Israelyan]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]]<br/>[[Armēnija]] | [https://www.ted.com/speakers/garik_israelian garik_israelian] | [[:d:Q5523322|Q5523322]] |- | | ''[[:d:Q108175668|Garry Cooper Jr.]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/garry_cooper garry_cooper] | [[:d:Q108175668|Q108175668]] |- | | ''[[:d:Q23661679|Garth Lenz]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/garth_lenz garth_lenz] | [[:d:Q23661679|Q23661679]] |- | [[Attēls:The hidden root of global poverty, according to Gary Haugen? It's broken law enforcement.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5525220|Gary Haugen]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1963<br/>1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_haugen gary_haugen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2420 2420] | [[:d:Q5525220|Q5525220]] |- | | ''[[:d:Q51105165|Gary Barker]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1961-05-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_barker gary_barker] | [[:d:Q51105165|Q51105165]] |- | | ''[[:d:Q23662677|Gary Greenberg]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_greenberg gary_greenberg] | [[:d:Q23662677|Q23662677]] |- | [[Attēls:Gary Kovacs at the World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions in Tianjin, China, 2012..jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3916015|Gary Kovacs]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1963<br/>1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_kovacs gary_kovacs] | [[:d:Q3916015|Q3916015]] |- | | ''[[:d:Q23785051|Gary Lauder]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_lauder gary_lauder] | [[:d:Q23785051|Q23785051]] |- | | ''[[:d:Q115591397|Gary Liu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gary_liu gary_liu] | [[:d:Q115591397|Q115591397]] |- | [[Attēls:Gary Marcus.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3348133|Gary Marcus]]'' | | ''[[:d:Q7256360|psycholinguist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-02-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_marcus gary_marcus] | [[:d:Q3348133|Q3348133]] |- | | ''[[:d:Q23712673|Gary Slutkin]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_slutkin gary_slutkin] | [[:d:Q23712673|Q23712673]] |- | [[Attēls:Gary Vaynerchuk public domain.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3098629|Gary Vaynerchuk]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q897317|winegrower]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[tirgotājs]]<br/>[[aktieris]] | 1975-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_vaynerchuk gary_vaynerchuk] | [[:d:Q3098629|Q3098629]] |- | [[Attēls:Gary William Flake FLoC 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5526162|Gary William Flake]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_flake gary_flake]<br/>[https://www.ted.com/speakers/672 672] | [[:d:Q5526162|Q5526162]] |- | [[Attēls:Gary Wolf (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17090269|Gary Wolf]]'' | | [[žurnālists]] | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gary_wolf gary_wolf] | [[:d:Q17090269|Q17090269]] |- | [[Attēls:Gastón Acurio realizó conversatorio en la ADP sobre la proyección externa de la gastronomía peruana.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q142216|Gastón Acurio]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[pavārs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]'' | 1967-10-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Peru]] | [https://www.ted.com/speakers/gaston_acurio gaston_acurio] | [[:d:Q142216|Q142216]] |- | | ''[[:d:Q27663103|Gautam Bhan]]'' | | ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gautam_bhan gautam_bhan] | [[:d:Q27663103|Q27663103]] |- | [[Attēls:Gavin Schmidt - climate scientist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1496443|Gavin A. Schmidt]]'' | | ''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gavin_schmidt gavin_schmidt]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1782 1782] | [[:d:Q1496443|Q1496443]] |- | | ''[[:d:Q5528244|Gavin Pretor-Pinney]]'' | | [[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gavin_pretor_pinney gavin_pretor_pinney] | [[:d:Q5528244|Q5528244]] |- | | ''[[:d:Q55979378|Gay Gordon-Byrne]]'' | | | 1954-09-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gay_gordon_byrne gay_gordon_byrne] | [[:d:Q55979378|Q55979378]] |- | [[Attēls:Gayle King Springsteen-67.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5528805|Gayle King]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]'' | 1954-12-28<br/>1956 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gayle_king gayle_king] | [[:d:Q5528805|Q5528805]] |- | [[Attēls:2015-10-06 WDC 0045 Gayle Tzemach Lemmon (22009448265).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5528818|Gayle Tzemach Lemmon]]'' | | [[rakstnieks]] | 1973-09-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gayle_tzemach_lemmon gayle_tzemach_lemmon] | [[:d:Q5528818|Q5528818]] |- | [[Attēls:Gbenga-Sesan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5529334|Gbenga Sesan]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1977-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/gbenga_sesan gbenga_sesan] | [[:d:Q5529334|Q5529334]] |- | [[Attēls:GeWang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5529428|Ge Wang]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1977-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ge_wang ge_wang] | [[:d:Q5529428|Q5529428]] |- | [[Attēls:Geena Rocero for Chromat.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16205705|Geena Rocero]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q728711|Playmate]]'' | 1983-10-24 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Filipīnas]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/geena_rocero geena_rocero] | [[:d:Q16205705|Q16205705]] |- | [[Attēls:Geert Chatrou 2005.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3759206|Geert Chatrou]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q713200|performing artist]]'' | 1969-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/geert_chatrou geert_chatrou] | [[:d:Q3759206|Q3759206]] |- | [[Attēls:NBF2024-gene-luen-yang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5531537|Gene Luen Yang]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q107436166|graphic novelist]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1973-08-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/gene_yang gene_yang] | [[:d:Q5531537|Q5531537]] |- | [[Attēls:Genevieve Bell by Tegan Osborne (ABC RN).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5533059|Genevieve Bell]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/genevieve_bell genevieve_bell] | [[:d:Q5533059|Q5533059]] |- | | ''[[:d:Q23760544|Genevieve von Petzinger]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/genevieve_von_petzinger genevieve_von_petzinger] | [[:d:Q23760544|Q23760544]] |- | [[Attēls:Geoff Mulgan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4993665|Geoff Mulgan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/geoff_mulgan geoff_mulgan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/517 517] | [[:d:Q4993665|Q4993665]] |- | [[Attēls:GeoffreyCanada.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5534498|Geoffrey Canada]]'' | | [[rakstnieks]] | 1952-01-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_canada geoffrey_canada] | [[:d:Q5534498|Q5534498]] |- | [[Attēls:Geoffrey West by Augustas Didzgalvis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q964122|Geoffrey West]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1940-12-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_west geoffrey_west] | [[:d:Q964122|Q964122]] |- | [[Attēls:George Ayittey detail.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3101406|George Ayittey]]'' | ganas ekonomists un rakstnieks (1945–2022) | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1945-10-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/george_ayittey george_ayittey] | [[:d:Q3101406|Q3101406]] |- | [[Attēls:George Dyson, portrait 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q447285|George Dyson]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q17486338|historian of technology]]'' | 1953-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_dyson george_dyson] | [[:d:Q447285|Q447285]] |- | [[Attēls:George M. Whitesides HD2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q701501|George M. Whitesides]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1939-08-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_whitesides george_whitesides]<br/>[https://www.ted.com/speakers/609 609] | [[:d:Q701501|Q701501]] |- | [[Attēls:George beach crop4.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q390147|George Monbiot]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q106638245|documentary participant]]'' | 1963-01-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/george_monbiot george_monbiot] | [[:d:Q390147|Q390147]] |- | | ''[[:d:Q1508284|George Steinmetz]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1957-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_steinmetz george_steinmetz] | [[:d:Q1508284|Q1508284]] |- | [[Attēls:Whitesides George 119th Congress.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3511804|George T. Whitesides]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[politiķis]] | 1974-03-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_t_whitesides george_t_whitesides] | [[:d:Q3511804|Q3511804]] |- | | ''[[:d:Q70058501|George Tulevski]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/george_tulevski george_tulevski] | [[:d:Q70058501|Q70058501]] |- | [[Attēls:Georges Benjamin, Executive Director, American Public Health Association (49585876116).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19609711|Georges C. Benjamin]]'' | | [[ārsts]] | 1952-09-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/georges_c_benjamin georges_c_benjamin] | [[:d:Q19609711|Q19609711]] |- | | ''[[:d:Q21600083|Georgette Mulheir]]'' | | ''[[:d:Q7019111|sabiedriskais darbinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/georgette_mulheir georgette_mulheir] | [[:d:Q21600083|Q21600083]] |- | | ''[[:d:Q23727544|Geraldine Hamilton]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/geraldine_hamilton geraldine_hamilton] | [[:d:Q23727544|Q23727544]] |- | | ''[[:d:Q15442598|Gerard Ryle]]'' | | [[žurnālists]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gerard_ryle gerard_ryle] | [[:d:Q15442598|Q15442598]] |- | [[Attēls:Gero Miesenböck FRS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5552368|Gero Miesenböck]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrija]] | [https://www.ted.com/speakers/gero_miesenboeck gero_miesenboeck] | [[:d:Q5552368|Q5552368]] |- | [[Attēls:Gever Tulley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5554907|Gever Tulley]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gever_tulley gever_tulley] | [[:d:Q5554907|Q5554907]] |- | | ''[[:d:Q54921386|Ghada Wali]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/ghada_wali ghada_wali] | [[:d:Q54921386|Q54921386]] |- | | ''[[:d:Q88420518|Giada Gerboni]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/giada_gerboni giada_gerboni] | [[:d:Q88420518|Q88420518]] |- | [[Attēls:Gian Francesco Giudice.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3762636|Gian Francesco Giudice]]'' | | [[fiziķis]] | 1961-01-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/gian_giudice gian_giudice] | [[:d:Q3762636|Q3762636]] |- | [[Attēls:Giles Duley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5561638|Giles Duley]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1971-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/giles_duley giles_duley] | [[:d:Q5561638|Q5561638]] |- | [[Attēls:Gill Hicks.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5561888|Gill Hicks]]'' | | | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/gill_hicks gill_hicks] | [[:d:Q5561888|Q5561888]] |- | [[Attēls:Gillian Tett FT Autumn Party 2014 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5562297|Gillian Tett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1967-07-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gillian_tett gillian_tett] | [[:d:Q5562297|Q5562297]] |- | | ''[[:d:Q108075050|Gina Brillon]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[modele]] | 1980-04-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gina_brillon gina_brillon] | [[:d:Q108075050|Q108075050]] |- | [[Attēls:Giorgia Lupi, 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50345179|Giorgia Lupi]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/giorgia_lupi giorgia_lupi] | [[:d:Q50345179|Q50345179]] |- | [[Attēls:Papandreou handover cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q151917|Giorgos Papandreou]]'' | diplomāts, Amerikas Savienotās Valstis | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1952-06-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Grieķija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/george_papandreou george_papandreou] | [[:d:Q151917|Q151917]] |- | [[Attēls:Giulia Enders 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16937497|Giulia Enders]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[ārsts]] | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/giulia_enders giulia_enders] | [[:d:Q16937497|Q16937497]] |- | [[Attēls:Glenn Greenwald 2014-01-20 001.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5568842|Glenn Greenwald]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1967-03-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/2081 2081]<br/>[https://www.ted.com/speakers/glenn_greenwald glenn_greenwald] | [[:d:Q5568842|Q5568842]] |- | [[Attēls:Glenn Close TIFF 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Glenna Klouza]] | amerikāņu aktrise | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]] | 1947-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/glenn_close glenn_close] | [[:d:Q372311|Q372311]] |- | | ''[[:d:Q117351788|Gloria Kasang Bulus]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/gloria_kasang_bulus gloria_kasang_bulus] | [[:d:Q117351788|Q117351788]] |- | [[Attēls:Gloria Steinem (29126367513) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q231178|Gloria Steinem]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1934-03-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gloria_steinem gloria_steinem] | [[:d:Q231178|Q231178]] |- | [[Attēls:Golan Levin in 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5578394|Golan Levin]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/golan_levin golan_levin] | [[:d:Q5578394|Q5578394]] |- | [[Attēls:Golshifteh Farahani at the 2024 Toronto International Film Festival 4 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q464712|Golshifteh Farahani]]'' | | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[aktieris]] | 1983-07-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/golshifteh_farahani golshifteh_farahani] | [[:d:Q464712|Q464712]] |- | [[Attēls:Gordon Brown (2008).jpg|center|128px]] | [[Gordons Brauns]] | Apvienotās Karalistes premjerministrs no 2007. līdz 2010. gadam | [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gordon_brown gordon_brown] | [[:d:Q10648|Q10648]] |- | | ''[[:d:Q124639290|Gorick Ng]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gorick_ng gorick_ng] | [[:d:Q124639290|Q124639290]] |- | [[Attēls:Grady Booch, CHM 2011 2 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92803|Grady Booch]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2824523|valdes loceklis]]'' | 1955-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/grady_booch grady_booch] | [[:d:Q92803|Q92803]] |- | | ''[[:d:Q5592891|Graham Hawkes]]'' | | [[inženieris]] | 1947-12-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/graham_hawkes graham_hawkes] | [[:d:Q5592891|Q5592891]] |- | | ''[[:d:Q23795659|Graham Hill]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/graham_hill graham_hill] | [[:d:Q23795659|Q23795659]] |- | [[Attēls:Graham T. Allison, Jr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2663882|Graham T. Allison]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1940-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/graham_allison graham_allison] | [[:d:Q2663882|Q2663882]] |- | [[Attēls:Greg Asner.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670497|Greg Asner]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/greg_asner greg_asner] | [[:d:Q23670497|Q23670497]] |- | [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 (48838200316) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q100604534|Greg Brockman]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1987-11-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/greg_brockman greg_brockman] | [[:d:Q100604534|Q100604534]] |- | | ''[[:d:Q23663036|Greg Gage]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/greg_gage greg_gage] | [[:d:Q23663036|Q23663036]] |- | [[Attēls:Greg Lynn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q513374|Greg Lynn]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/greg_lynn greg_lynn]<br/>[https://www.ted.com/speakers/387 387] | [[:d:Q513374|Q513374]] |- | | ''[[:d:Q23796887|Greg Stone]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/greg_stone greg_stone] | [[:d:Q23796887|Q23796887]] |- | [[Attēls:Image copy.png|center|128px]] | ''[[:d:Q5607114|Gregory Petsko]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1948-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gregory_petsko gregory_petsko] | [[:d:Q5607114|Q5607114]] |- | | ''[[:d:Q372400|Gregory Stock]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[komersants]] | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gregory_stock gregory_stock]<br/>[https://www.ted.com/speakers/432 432] | [[:d:Q372400|Q372400]] |- | [[Attēls:Gretchen Carlson - 2025 - Lift Our Voices - Publicity Press Photos - New York, NY - (3) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q465597|Gretchen Carlson]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[modele]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]'' | 1966-06-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gretchen_carlson gretchen_carlson] | [[:d:Q465597|Q465597]] |- | [[Attēls:Grégoire Courtine in 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670337|Grégoire Courtine]]'' | | [[zinātnieks]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/gregoire_courtine gregoire_courtine] | [[:d:Q23670337|Q23670337]] |- | [[Attēls:Greta Thunberg in November in Stockholm (cropped)(2).jpg|center|128px]] | [[Grēta Tūnberja]] | zviedru vides aktīviste | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 2003-01-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/greta_thunberg greta_thunberg] | [[:d:Q56434717|Q56434717]] |- | [[Attēls:Guillaume Nery.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3120107|Guillaume Néry]]'' | | ''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>''[[:d:Q1866686|diver]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]'' | 1982-07-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/guillaume_nery guillaume_nery] | [[:d:Q3120107|Q3120107]] |- | [[Attēls:Casely-Hayford2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5620629|Gus Casely-Hayford]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>[[vēsturnieks]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/gus_casely_hayford gus_casely_hayford] | [[:d:Q5620629|Q5620629]] |- | | ''[[:d:Q5620805|Gus Worland]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/gus_worland gus_worland] | [[:d:Q5620805|Q5620805]] |- | | ''[[:d:Q23809293|Gustavo Dudamel and the Teresa Carreño Youth Orchestra]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/the_teresa_carreno_youth_orchestra the_teresa_carreno_youth_orchestra] | [[:d:Q23809293|Q23809293]] |- | | ''[[:d:Q23728362|Guy Hoffman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/guy_hoffman guy_hoffman] | [[:d:Q23728362|Q23728362]] |- | | ''[[:d:Q23769541|Guy Winch]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/guy_winch guy_winch] | [[:d:Q23769541|Q23769541]] |- | | ''[[:d:Q23657222|Guy-Philippe Goldstein]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/guy_philippe_goldstein guy_philippe_goldstein] | [[:d:Q23657222|Q23657222]] |- | [[Attēls:Gwynne Shotwell at pre-launch briefing for CRS-2 mission (KSC-2013-1704).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1557944|Gwynne Shotwell]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]] | 1963-11-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/gwynne_shotwell gwynne_shotwell] | [[:d:Q1557944|Q1557944]] |- | | ''[[:d:Q23662747|Hadyn Parry]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hadyn_parry hadyn_parry] | [[:d:Q23662747|Q23662747]] |- | [[Attēls:Hajer Sharief, 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55606238|Hajer Al-Sharief]]'' | | ''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1994 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Lībija]] | [https://www.ted.com/speakers/hajer_sharief hajer_sharief] | [[:d:Q55606238|Q55606238]] |- | | ''[[:d:Q59522884|Hal Harvey]]'' | | ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hal_harvey hal_harvey] | [[:d:Q59522884|Q59522884]] |- | [[Attēls:Halima Aden Paris Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28859847|Halima Aden]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 1997-09-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/halima_aden halima_aden] | [[:d:Q28859847|Q28859847]] |- | [[Attēls:Halla Tómasdóttir at Arctic Circle 2024 cropped.jpg|center|128px]] | [[Halla Tomasdotira]] | Islandes politiķe | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1968-10-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Islande]] | [https://www.ted.com/speakers/halla_tomasdottir halla_tomasdottir] | [[:d:Q24494577|Q24494577]] |- | [[Attēls:Portrait of Hamdi Ulukaya.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12071778|Hamdi Ulukaya]]'' | | [[komersants]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1972-10-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/hamdi_ulukaya hamdi_ulukaya] | [[:d:Q12071778|Q12071778]] |- | | ''[[:d:Q23748667|Hamish Jolly]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hamish_jolly hamish_jolly] | [[:d:Q23748667|Q23748667]] |- | | ''[[:d:Q5647664|Handspring Puppet Company]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/handspring_puppet_company handspring_puppet_company] | [[:d:Q5647664|Q5647664]] |- | | ''[[:d:Q51924844|Hani Goodarzi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hani_goodarzi hani_goodarzi] | [[:d:Q51924844|Q51924844]] |- | [[Attēls:Hank Willis Thomas at the unveiling of the "The Embrace" (FmcSzEoXoAAQCdX) (1) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5648502|Hank Willis Thomas]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q21550489|konceptuālais mākslinieks]]'' | 1976-03-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hank_willis_thomas hank_willis_thomas] | [[:d:Q5648502|Q5648502]] |- | [[Attēls:Hanna Rosin 216714.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3126824|Hanna Rosin]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/hanna_rosin hanna_rosin] | [[:d:Q3126824|Q3126824]] |- | | ''[[:d:Q23662784|Hannah Brencher]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hannah_brencher hannah_brencher] | [[:d:Q23662784|Q23662784]] |- | [[Attēls:Hannah Fry at the Data of Tomorrow Conference 2017 (36638999274) (cropped 2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657278|Hannah Fry]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q20856740|audiobook narrator]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[orators]]<br/>[[autors]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1984-02-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/hannah_fry hannah_fry] | [[:d:Q23657278|Q23657278]] |- | [[Attēls:Hannah-Gadsby-at-the-2024-Edinburgh-Festival-Fringe-2 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5648835|Hannah Gadsby]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[aktieris]] | 1978-01-12 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/hannah_gadsby hannah_gadsby] | [[:d:Q5648835|Q5648835]] |- | | ''[[:d:Q96139192|Hannah Ritchie]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1993 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/hannah_ritchie hannah_ritchie] | [[:d:Q96139192|Q96139192]] |- | [[Attēls:NRW-Filmpremiere „The Cleaners - Im Schatten der Netzwelt“-0912.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52554723|Hans Block]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinooperators]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hans_block hans_block] | [[:d:Q52554723|Q52554723]] |- | [[Attēls:Hans Rosling, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q588259|Hans Rosling]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1948-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/hans_rosling hans_rosling] | [[:d:Q588259|Q588259]] |- | | ''[[:d:Q5653782|Harald Haas]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/harald_haas harald_haas] | [[:d:Q5653782|Q5653782]] |- | [[Attēls:Flickr - World Economic Forum - Harish Manwani - Annual Meeting of the New Champions Tianjin 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5657894|Harish Manwani]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1953-06-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/harish_manwani harish_manwani] | [[:d:Q5657894|Q5657894]] |- | | ''[[:d:Q23769245|Harry Baker]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/harry_baker harry_baker] | [[:d:Q23769245|Q23769245]] |- | | ''[[:d:Q23840678|Harry Cliff]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/harry_cliff harry_cliff] | [[:d:Q23840678|Q23840678]] |- | [[Attēls:Harsha Bhogle walks for Manish Malhotra & Shaina NC's show for CPAA 21.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12053146|Harsha Bhogle]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]'' | 1961-07-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/harsha_bhogle harsha_bhogle] | [[:d:Q12053146|Q12053146]] |- | [[Attēls:Harvey V Fineberg 2021 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5677639|Harvey V. Fineberg]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1945-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/harvey_fineberg harvey_fineberg] | [[:d:Q5677639|Q5677639]] |- | [[Attēls:Hasan Kwame Jeffries nonprofit report.png|center|128px]] | ''[[:d:Q97704712|Hasan Kwame Jeffries]]'' | | [[vēsturnieks]] | 1973-01-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hasan_kwame_jeffries hasan_kwame_jeffries] | [[:d:Q97704712|Q97704712]] |- | [[Attēls:Hasan Elahi 20110204.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5678224|Hasan M. Elahi]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hasan_elahi hasan_elahi] | [[:d:Q5678224|Q5678224]] |- | | ''[[:d:Q20740945|Heather Barnett]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/heather_barnett_1 heather_barnett_1] | [[:d:Q20740945|Q20740945]] |- | [[Attēls:Heather Brooke, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2367689|Heather Brooke]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/heather_brooke heather_brooke]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1317 1317] | [[:d:Q2367689|Q2367689]] |- | [[Attēls:Heather Knight, College of Engineering (41832666920).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797061|Heather Knight]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heather_knight heather_knight] | [[:d:Q23797061|Q23797061]] |- | [[Attēls:HeatherMcGeeCitizenUniversity.png|center|128px]] | ''[[:d:Q51689299|Heather McGhee]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/heather_c_mcghee heather_c_mcghee] | [[:d:Q51689299|Q51689299]] |- | [[Attēls:HectorRuiz.png|center|128px]] | ''[[:d:Q563211|Hector Ruiz]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1945-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/hector_ruiz hector_ruiz] | [[:d:Q563211|Q563211]] |- | [[Attēls:Heidi Hammel Upgraded Hubble Space Telescope Images.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4347768|Heidi B. Hammel]]'' | | [[astronoms]] | 1960-03-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/heidi_b_hammel heidi_b_hammel] | [[:d:Q4347768|Q4347768]] |- | | ''[[:d:Q112449748|Heidi Grant-Halvorson]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heidi_grant heidi_grant] | [[:d:Q112449748|Q112449748]] |- | [[Attēls:Heidi Larson for World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21238913|Heidi J. Larson]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1957-04-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/heidi_larson heidi_larson] | [[:d:Q21238913|Q21238913]] |- | | ''[[:d:Q56697413|Heidi M Sosik]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heidi_m_sosik heidi_m_sosik] | [[:d:Q56697413|Q56697413]] |- | [[Attēls:Heidi Sørensen (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5698986|Heidi Sørensen]]'' | | [[politiķis]] | 1970-02-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/heidi_sorensen heidi_sorensen] | [[:d:Q5698986|Q5698986]] |- | [[Attēls:Helen Czerski 2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4509588|Helen Czerski]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978-11-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/helen_czerski helen_czerski] | [[:d:Q4509588|Q4509588]] |- | [[Attēls:Helen Fisher at LaWeb 2008 in Paris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q457262|Helen E. Fisher]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1945-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/helen_fisher helen_fisher] | [[:d:Q457262|Q457262]] |- | | ''[[:d:Q65383021|Helen Pearson]]'' | | [[rakstnieks]] | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/helen_pearson helen_pearson] | [[:d:Q65383021|Q65383021]] |- | | ''[[:d:Q1605088|Hendrik N. Poinar]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-05-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hendrik hendrik] | [[:d:Q1605088|Q1605088]] |- | | ''[[:d:Q78849966|Henna-Maria Uusitupa]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/henna_maria_uusitupa henna_maria_uusitupa] | [[:d:Q78849966|Q78849966]] |- | [[Attēls:Henrietta Fore UNICEF (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12057924|Henrietta H. Fore]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q4115780|environmental health officer]]'' | 1948-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/henrietta_fore henrietta_fore] | [[:d:Q12057924|Q12057924]] |- | | ''[[:d:Q23712262|Henry Evans]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/henry_evans henry_evans] | [[:d:Q23712262|Q23712262]] |- | | ''[[:d:Q18044616|Henry Lin]]'' | | [[astronoms]] | 1995 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/henry_lin henry_lin] | [[:d:Q18044616|Q18044616]] |- | [[Attēls:Portrait of Henry Markram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2000022|Henry Markram]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | 1962-03-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/henry_markram henry_markram] | [[:d:Q2000022|Q2000022]] |- | [[Attēls:Herbie Hancock.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q105875|Herbie Hancock]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q806349|bandleader]]''<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]'' | 1940-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/herbie_hancock herbie_hancock] | [[:d:Q105875|Q105875]] |- | | ''[[:d:Q23795333|Heribert Watzke]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/heribert_watzke heribert_watzke] | [[:d:Q23795333|Q23795333]] |- | | ''[[:d:Q29913415|Herman Narula]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1988 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/herman_narula herman_narula] | [[:d:Q29913415|Q29913415]] |- | [[Attēls:Hetain Patel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712659|Hetain Patel]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hetain_patel hetain_patel] | [[:d:Q23712659|Q23712659]] |- | [[Attēls:Radically Reinventing Social Systems (45933060145) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5760932|Hilary Cottam]]'' | | [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/hilary_cottam hilary_cottam] | [[:d:Q5760932|Q5760932]] |- | | ''[[:d:Q23796161|Hillel Cooperman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/hillel_cooperman hillel_cooperman] | [[:d:Q23796161|Q23796161]] |- | [[Attēls:Hindou Oumarou Ibrahim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q57087586|Hindou Oumarou Ibrahim]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čada]] | [https://www.ted.com/speakers/hindou_oumarou_ibrahim hindou_oumarou_ibrahim] | [[:d:Q57087586|Q57087586]] |- | [[Attēls:Orgyen Trinley Dorje, 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q465033|His Holiness the 17th Gyalwang Karmapa Orgyen Trinley Dorje]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q29514511|compiler]]''<br/>''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]'' | 1985-06-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]]<br/>[[Dominika]] | [https://www.ted.com/speakers/his_holiness_the_17th_karmapa his_holiness_the_17th_karmapa]<br/>[https://www.ted.com/speakers/539 539] | [[:d:Q465033|Q465033]] |- | [[Attēls:Waiter- The New World of 3D Printing and Computation (9972110315).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12406466|Hod Lipson]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hod_lipson hod_lipson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/151 151] | [[:d:Q12406466|Q12406466]] |- | [[Attēls:Holly Herndon 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16203447|Holly Herndon]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūzikas producents]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/holly_herndon holly_herndon] | [[:d:Q16203447|Q16203447]] |- | | ''[[:d:Q5882187|Holly Morris]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]] | 1965-09-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/holly_morris holly_morris] | [[:d:Q5882187|Q5882187]] |- | [[Attēls:Homaro Cantu Cusp Conference 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5887763|Homaro Cantu]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1976-09-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/homaro_cantu homaro_cantu] | [[:d:Q5887763|Q5887763]] |- | | ''[[:d:Q125129729|Hongqiao Liu]]'' | | ''[[:d:Q107235593|environmental journalist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/hongqiao_liu hongqiao_liu] | [[:d:Q125129729|Q125129729]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Honor Harger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5896804|Honor Harger]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/honor_harger honor_harger] | [[:d:Q5896804|Q5896804]] |- | | ''[[:d:Q123351824|Howard C. Stevenson]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]'' | 1958-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/howard_stevenson howard_stevenson] | [[:d:Q123351824|Q123351824]] |- | [[Attēls:HowardRheingoldJI4.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q962698|Howard Rheingold]]'' | | ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1947-07-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/howard_rheingold howard_rheingold]<br/>[https://www.ted.com/speakers/192 192] | [[:d:Q962698|Q962698]] |- | [[Attēls:Nordiske Mediedager 2018 (26998536817) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18044119|Hrishikesh Hirway]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[mūzikas producents]] | 1979-02-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hrishikesh_hirway hrishikesh_hirway] | [[:d:Q18044119|Q18044119]] |- | [[Attēls:Hubertus Knabe auf dem Blauen Sofa (6318869369) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q74348|Hubertus Knabe]]'' | | ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1959-07-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/hubertus_knabe hubertus_knabe] | [[:d:Q74348|Q74348]] |- | [[Attēls:Hugh Herr, 2013-crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3738041|Hugh Herr]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1964-10-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hugh_herr hugh_herr]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1779 1779] | [[:d:Q3738041|Q3738041]] |- | [[Attēls:Hong Huang at TEDxBeijing 2009.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5942570|Hung Huang]]'' | | ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]] | 1962-07-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/hung_huang hung_huang] | [[:d:Q5942570|Q5942570]] |- | [[Attēls:HELDER (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17280334|Hélder Guimarães]]'' | | | 1982-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/helder_guimaraes helder_guimaraes] | [[:d:Q17280334|Q17280334]] |- | | ''[[:d:Q23797233|Iain Hutchison]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/iain_hutchison iain_hutchison] | [[:d:Q23797233|Q23797233]] |- | [[Attēls:Iain McGilchrist.png|center|128px]] | ''[[:d:Q16732304|Iain McGilchrist]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/iain_mcgilchrist iain_mcgilchrist] | [[:d:Q16732304|Q16732304]] |- | [[Attēls:Ian Bremmer headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5980992|Ian Bremmer]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]] | 1969-11-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_bremmer ian_bremmer] | [[:d:Q5980992|Q5980992]] |- | [[Attēls:Ian Chang in 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99693632|Ian Chang]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]'' | 1988-10-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ian_chang ian_chang] | [[:d:Q99693632|Q99693632]] |- | | ''[[:d:Q39202|Ian Dunbar]]'' | | [[veterinārārsts]] | 1947-04-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_dunbar ian_dunbar] | [[:d:Q39202|Q39202]] |- | | ''[[:d:Q55314755|Ian Firth]]'' | | ''[[:d:Q2305987|structural engineer]]'' | 1956-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_firth ian_firth] | [[:d:Q55314755|Q55314755]] |- | [[Attēls:Professor Ian Goldin, Director, Oxford Martin School, University of Oxford.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5981666|Ian Goldin]]'' | | ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_goldin ian_goldin] | [[:d:Q5981666|Q5981666]] |- | | ''[[:d:Q5981963|Ian Kerner]]'' | | [[rakstnieks]] | 1966-05-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ian_kerner ian_kerner] | [[:d:Q5981963|Q5981963]] |- | | ''[[:d:Q5982726|Ian Ritchie]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ian_ritchie ian_ritchie] | [[:d:Q5982726|Q5982726]] |- | [[Attēls:Ibeyi by Maya Dagnino 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16800947|Ibeyi]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ibeyi ibeyi] | [[:d:Q16800947|Q16800947]] |- | [[Attēls:Ibram Kendi 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q31213305|Ibram X. Kendi]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1982-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ibram_kendi ibram_kendi] | [[:d:Q31213305|Q31213305]] |- | [[Attēls:Iké Udé - 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18217444|Iké Udé]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ike_ude ike_ude] | [[:d:Q18217444|Q18217444]] |- | | ''[[:d:Q91255530|Ilissa B Ocko]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/ilissa_ocko ilissa_ocko] | [[:d:Q91255530|Q91255530]] |- | | ''[[:d:Q117249231|Ilona Stengel]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ilona_stengel ilona_stengel] | [[:d:Q117249231|Q117249231]] |- | | ''[[:d:Q23759716|Ilona Szabó de Carvalho]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1978-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/ilona_szabo_de_carvalho ilona_szabo_de_carvalho] | [[:d:Q23759716|Q23759716]] |- | [[Attēls:Imogen Heap at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q230484|Imogen Heap]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1294626|mūzikas mākslinieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1977-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/imogen_heap imogen_heap]<br/>[https://www.ted.com/speakers/487 487] | [[:d:Q230484|Q230484]] |- | | ''[[:d:Q1139870|Improv Everywhere]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/improv_everywhere improv_everywhere] | [[:d:Q1139870|Q1139870]] |- | [[Attēls:Imran Chaudhri 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51046824|Imran Chaudhri]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/imran_chaudhri imran_chaudhri] | [[:d:Q51046824|Q51046824]] |- | [[Attēls:InaraGeorge2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q274117|Inara George]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]] | 1974-07-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/inara_george inara_george] | [[:d:Q274117|Q274117]] |- | [[Attēls:Ines Pedras Architekten und Planer Albretch in Denmark Hall Exhibition.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104034316|Ines J. Pedras]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/imported imported] | [[:d:Q104034316|Q104034316]] |- | | ''[[:d:Q23795297|Inge Missmahl]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/inge_missmahl inge_missmahl] | [[:d:Q23795297|Q23795297]] |- | | ''[[:d:Q120606787|Ingrid Fetell Lee]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ingrid_fetell_lee ingrid_fetell_lee] | [[:d:Q120606787|Q120606787]] |- | [[Attēls:Íngrid Betancourt (2014) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ingrīda Betankūra]] | | [[politiķis]] | 1961-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Kolumbija]]<br/>[[Seišelas]] | [https://www.ted.com/speakers/ingrid_betancourt ingrid_betancourt] | [[:d:Q152472|Q152472]] |- | [[Attēls:20260109Entrevista BBC NEWS Ione Wells - César Carrión9853.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108444407|Ione Wells]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15973695|political reporter]]''<br/>''[[:d:Q22976182|television journalist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ione_wells ione_wells] | [[:d:Q108444407|Q108444407]] |- | [[Attēls:Iqbal Quadir.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3347269|Iqbal Quadir]]'' | | ''[[:d:Q11960402|propriétaire d'entreprise]]''<br/>[[komersants]] | 1958-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/iqbal_quadir iqbal_quadir] | [[:d:Q3347269|Q3347269]] |- | [[Attēls:Irina Karamanos retrato oficial.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110221567|Irina Karamanos]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1989-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/irina_karamanos_adrian irina_karamanos_adrian] | [[:d:Q110221567|Q110221567]] |- | | ''[[:d:Q89307223|Irina Kareva]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/irina_kareva irina_kareva] | [[:d:Q89307223|Q89307223]] |- | [[Attēls:Iredlener-photo small.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q6075109|Irwin Redlener]]'' | | [[ārsts]] | 1944-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/irwin_redlener irwin_redlener] | [[:d:Q6075109|Q6075109]] |- | | ''[[:d:Q4578334|Isaac Lidsky]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[advokāts]] | 1979-07-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isaac_lidsky isaac_lidsky] | [[:d:Q4578334|Q4578334]] |- | [[Attēls:Isaac Mizrahi (12852).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1673431|Isaac Mizrahi]]'' | | ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1961-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isaac_mizrahi isaac_mizrahi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/312 312] | [[:d:Q1673431|Q1673431]] |- | [[Attēls:Isabel B Congo Bonobo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18684694|Isabel Behncke]]'' | | ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]'' | 1976-11-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/isabel_behncke_izquierdo isabel_behncke_izquierdo] | [[:d:Q18684694|Q18684694]] |- | [[Attēls:Isabel wilkerson 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6077806|Isabel Wilkerson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isabel_wilkerson isabel_wilkerson] | [[:d:Q6077806|Q6077806]] |- | [[Attēls:Isabel Allende Frankfurter Buchmesse 2015 (cropped).JPG|center|128px]] | [[Isabela Aljende]] | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 1942-08-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/isabel_allende isabel_allende]<br/>[https://www.ted.com/speakers/181 181] | [[:d:Q83566|Q83566]] |- | [[Attēls:Isabella Kirkland in 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125141065|Isabella Kirkland]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>[[mākslinieks]] | 1954 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/isabella_kirkland isabella_kirkland] | [[:d:Q125141065|Q125141065]] |- | [[Attēls:Isabelle Boemeke (2024) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106290121|Isabelle Boemeke]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q2906862|influencers]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/isabelle_boemeke isabelle_boemeke] | [[:d:Q106290121|Q106290121]] |- | | ''[[:d:Q124812502|Isadora Kosofsky]]'' | | ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1993 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isadora_kosofsky isadora_kosofsky] | [[:d:Q124812502|Q124812502]] |- | [[Attēls:Isha Datar (29669893021) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q111293082|Isha Datar]]'' | | ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]'' | 1988-01-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/isha_datar isha_datar] | [[:d:Q111293082|Q111293082]] |- | | ''[[:d:Q23760196|Ismael Nazario]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ismael_nazario ismael_nazario] | [[:d:Q23760196|Q23760196]] |- | [[Attēls:Itay Talgam02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6094174|Itay Talgam]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/itay_talgam itay_talgam] | [[:d:Q6094174|Q6094174]] |- | [[Attēls:Ivan Coyote.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6096094|Ivan Coyote]]'' | | ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1969-08-11 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_coyote ivan_coyote] | [[:d:Q6096094|Q6096094]] |- | [[Attēls:Ivan Krastev 2025 BHO-4473.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2340462|Ivan Krastev]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_krastev ivan_krastev] | [[:d:Q2340462|Q2340462]] |- | | ''[[:d:Q23662491|Ivan Oransky]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_oransky ivan_oransky] | [[:d:Q23662491|Q23662491]] |- | [[Attēls:NEXT Conference 2024 (54023049561).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q130418516|Ivan Poupyrev]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]] | [https://www.ted.com/speakers/ivan_poupyrev ivan_poupyrev] | [[:d:Q130418516|Q130418516]] |- | [[Attēls:Iwan at Rock Garden.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3156399|Iwan Baan]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3381574|architectural photographer]]''<br/>[[arhitekts]] | 1975-02-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/iwan_baan iwan_baan] | [[:d:Q3156399|Q3156399]] |- | [[Attēls:Iyad Rahwan (24346536449).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29453267|Iyad Rahwan]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sīrija]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/iyad_rahwan iyad_rahwan] | [[:d:Q29453267|Q29453267]] |- | [[Attēls:Dr. Marshall Shepherd in 2004 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16205502|J. Marshall Shepherd]]'' | | ''[[:d:Q2310145|meteorologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/j_marshall_shepherd j_marshall_shepherd] | [[:d:Q16205502|Q16205502]] |- | [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26171481963).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12318774|J.P. Rangaswami]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1957-11-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/jp_rangaswami jp_rangaswami] | [[:d:Q12318774|Q12318774]] |- | | ''[[:d:Q23657167|JD Schramm]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jd_schramm jd_schramm] | [[:d:Q23657167|Q23657167]] |- | [[Attēls:JR (artist) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1312565|JR]]'' | | ''[[:d:Q19890761|artivist]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1983-02-22<br/>2023 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/jr jr] | [[:d:Q1312565|Q1312565]] |- | | ''[[:d:Q23769228|Jaap de Roode]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jaap_de_roode jaap_de_roode] | [[:d:Q23769228|Q23769228]] |- | | ''[[:d:Q23782383|Jacek Utko]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jacek_utko jacek_utko] | [[:d:Q23782383|Q23782383]] |- | [[Attēls:Jack Andraka 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2626989|Jack Andraka]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q30086937|cancer researcher]]'' | 1997-01-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_andraka jack_andraka] | [[:d:Q2626989|Q2626989]] |- | | ''[[:d:Q23657134|Jack Choi]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jack_choi jack_choi] | [[:d:Q23657134|Q23657134]] |- | [[Attēls:Jack Conte 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14648645|Jack Conte]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1984-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_conte jack_conte] | [[:d:Q14648645|Q14648645]] |- | [[Attēls:Remarks by Mr. Jack Dangermond at the Geographic Information Systems Conference (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3157158|Jack Dangermond]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1945-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_dangermond jack_dangermond] | [[:d:Q3157158|Q3157158]] |- | [[Attēls:Jack Dorsey 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335552|Jack Dorsey]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q125471676|tech VIP]]''<br/>''[[:d:Q1062083|billionaire]]'' | 1976-11-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_dorsey jack_dorsey] | [[:d:Q335552|Q335552]] |- | [[Attēls:2015JackHorner (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q247264|Jack Horner]]'' | | [[ģeologs]]<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1946-06-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jack_horner jack_horner] | [[:d:Q247264|Q247264]] |- | | ''[[:d:Q23729170|Jackie Savitz]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jackie_savitz jackie_savitz] | [[:d:Q23729170|Q23729170]] |- | [[Attēls:RabbiJackieTabick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6116680|Jackie Tabick]]'' | | [[rabīns]] | 1948 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jackie_tabick jackie_tabick] | [[:d:Q6116680|Q6116680]] |- | [[Attēls:JacksonBrowne3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q355009|Jackson Browne]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1948-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jackson_brown jackson_brown] | [[:d:Q355009|Q355009]] |- | | ''[[:d:Q6117187|Jackson Katz]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[kinoproducents]] | 1960-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jackson_katz jackson_katz] | [[:d:Q6117187|Q6117187]] |- | [[Attēls:Jake Barton in Local Projects, Aug 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17386582|Jacob Barton]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1972-11-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jake_barton jake_barton] | [[:d:Q17386582|Q17386582]] |- | [[Attēls:Jacob Collier -1180632.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24900882|Jacob Collier]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[mūziķis]] | 1994-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jacob_collier jacob_collier] | [[:d:Q24900882|Q24900882]] |- | | ''[[:d:Q57089959|Jacob G. Scott]]'' | | ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''<br/>''[[:d:Q7280361|radiation oncologist]]''<br/>[[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/ https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/] | [[:d:Q57089959|Q57089959]] |- | [[Attēls:Jacqueline Novogratz DJO2709.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q924979|Jacqueline Novogratz]]'' | | ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | 1961-03-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_novogratz jacqueline_novogratz] | [[:d:Q924979|Q924979]] |- | [[Attēls:2018-us-nationalbookfestival-jacqueline-woodson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6120237|Jacqueline Woodson]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[kinorežisors]] | 1963-02-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_woodson jacqueline_woodson] | [[:d:Q6120237|Q6120237]] |- | [[Attēls:Jad Abumrad.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2856132|Jad Abumrad]]'' | | ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1973-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jad_abumrad jad_abumrad] | [[:d:Q2856132|Q2856132]] |- | | ''[[:d:Q19663314|Jae Rhim Lee]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jae_rhim_lee jae_rhim_lee] | [[:d:Q19663314|Q19663314]] |- | [[Attēls:Фото Игорь Катаев 1-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q923927|Jaime Lerner]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937-12-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/jaime_lerner jaime_lerner] | [[:d:Q923927|Q923927]] |- | | ''[[:d:Q23662959|Jake Wood]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jake_wood jake_wood] | [[:d:Q23662959|Q23662959]] |- | | ''[[:d:Q89526310|Jakob Magolan]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/jakob_magolan jakob_magolan] | [[:d:Q89526310|Q89526310]] |- | [[Attēls:Jakob Trollbäck.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6215569|Jakob Trollbäck]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1959-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/jakob_trollback jakob_trollback] | [[:d:Q6215569|Q6215569]] |- | [[Attēls:Jamais Cascio 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22277279|Jamais Cascio]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamais_cascio jamais_cascio] | [[:d:Q22277279|Q22277279]] |- | [[Attēls:Rev James A Forbes speaking 2006.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6128099|James A. Forbes]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q15995642|reliģiskais līderis]]'' | 1935-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_forbes james_forbes] | [[:d:Q6128099|Q6128099]] |- | | ''[[:d:Q23760213|James A. White Sr.]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_a_white_sr james_a_white_sr] | [[:d:Q23760213|Q23760213]] |- | | ''[[:d:Q23671470|James B. Glattfelder]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_b_glattfelder james_b_glattfelder] | [[:d:Q23671470|Q23671470]] |- | [[Attēls:James Balog Iceland.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6129316|James Balog]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1952-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_balog james_balog] | [[:d:Q6129316|Q6129316]] |- | [[Attēls:James Beacham - Kolkata 2023-12-19 9686.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67466997|James Beacham]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_beacham james_beacham] | [[:d:Q67466997|Q67466997]] |- | [[Attēls:Re publica 2015 - Tag 1 (17379378221).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20683898|James Bridle]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1980-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/james_bridle james_bridle] | [[:d:Q20683898|Q20683898]] |- | | ''[[:d:Q23769563|James Burchfield]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_burchfield james_burchfield] | [[:d:Q23769563|Q23769563]] |- | [[Attēls:James Hansen profile (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q724095|James E. Hansen]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 1941-03-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_hansen james_hansen] | [[:d:Q724095|Q724095]] |- | [[Attēls:James Geary 1140811 06.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6134546|James Geary]]'' | | [[žurnālists]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_geary james_geary]<br/>[https://www.ted.com/speakers/478 478] | [[:d:Q6134546|Q6134546]] |- | | ''[[:d:Q9010694|James H. Fallon]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-10-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_fallon jim_fallon] | [[:d:Q9010694|Q9010694]] |- | | ''[[:d:Q6136003|James Heywood]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1966-10-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jamie_heywood jamie_heywood] | [[:d:Q6136003|Q6136003]] |- | [[Attēls:Jim w mustache.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q962004|James Howard Kunstler]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1948-10-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_howard_kunstler james_howard_kunstler] | [[:d:Q962004|Q962004]] |- | | ''[[:d:Q23712699|James Lyne]]'' | | ''[[:d:Q123577390|kiberdrošības speciālisti]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_lyne james_lyne]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1472 1472] | [[:d:Q23712699|Q23712699]] |- | [[Attēls:Nachtwey MSK2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q437013|James Nachtwey]]'' | | ''[[:d:Q11496048|war photographer]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1948-03-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_nachtwey james_nachtwey]<br/>[https://www.ted.com/speakers/84 84] | [[:d:Q437013|Q437013]] |- | [[Attēls:James Patten (24375372394).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23748686|James Patten]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/james_patten james_patten] | [[:d:Q23748686|Q23748686]] |- | [[Attēls:Jim Flynn Political Studies University of Otago.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1383120|James Flynn]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1934-04-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_flynn jim_flynn] | [[:d:Q1383120|Q1383120]] |- | [[Attēls:Admiral Stavridis in the remote studio at The Fletcher School.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q116464|James Stavridis]]'' | | ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q45199|jūrnieks]]''<br/>[[Karavīrs|kareivis]] | 1955-02-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_stavridis james_stavridis] | [[:d:Q116464|Q116464]] |- | [[Attēls:JamesSurowieckiMUleft.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1496028|James Surowiecki]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1967-04-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_surowiecki james_surowiecki] | [[:d:Q1496028|Q1496028]] |- | [[Attēls:James Thornton, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6144245|James Thornton]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1954 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/james_thornton james_thornton] | [[:d:Q6144245|Q6144245]] |- | | ''[[:d:Q6144629|James Veitch]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]] | 1980-04-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/james_veitch james_veitch] | [[:d:Q6144629|Q6144629]] |- | [[Attēls:Jamey Stillings.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106946796|Jamey Stillings]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamey_stillings jamey_stillings] | [[:d:Q106946796|Q106946796]] |- | [[Attēls:Jamie Bartlett in conversation with Inotai Edit at CASM 14.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20675953|Jamie Bartlett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jamie_bartlett jamie_bartlett] | [[:d:Q20675953|Q20675953]] |- | | ''[[:d:Q23662542|Jamie Drummond]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamie_drummond jamie_drummond] | [[:d:Q23662542|Q23662542]] |- | [[Attēls:Jamie Oliver (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q190051|Jamie Oliver]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1975-05-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jamie_oliver jamie_oliver] | [[:d:Q190051|Q190051]] |- | | ''[[:d:Q55264825|Jamie Paik]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamie_paik jamie_paik] | [[:d:Q55264825|Q55264825]] |- | | ''[[:d:Q23795294|Jamil Abu-Wardeh]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamil_abu_wardeh jamil_abu_wardeh] | [[:d:Q23795294|Q23795294]] |- | [[Attēls:Jamil Zaki Stanford October 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q76643244|Jamil Zaki]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamil_zaki jamil_zaki] | [[:d:Q76643244|Q76643244]] |- | [[Attēls:Portrait de Jamila Gordon2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q106919199|Jamila Gordon]]'' | | [[komersants]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Somālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jamila_gordon jamila_gordon] | [[:d:Q106919199|Q106919199]] |- | | ''[[:d:Q23759680|Jamila Lyiscott]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamila_lyiscott jamila_lyiscott] | [[:d:Q23759680|Q23759680]] |- | | ''[[:d:Q111145278|Jamila Raqib]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jamila_raqib jamila_raqib] | [[:d:Q111145278|Q111145278]] |- | | ''[[:d:Q6148692|Jan Chipchase]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jan_chipchase jan_chipchase] | [[:d:Q6148692|Q6148692]] |- | | ''[[:d:Q116487988|Jan Rader]]'' | | ''[[:d:Q5451558|fire chief]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jan_k_rader jan_k_rader] | [[:d:Q116487988|Q116487988]] |- | [[Attēls:Jane Marie Chen, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6151247|Jane Chen]]'' | | [[komersants]] | 1978-12-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_chen jane_chen] | [[:d:Q6151247|Q6151247]] |- | [[Attēls:Jane Ferguson Head Shot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56274344|Jane Ferguson]]'' | | [[žurnālists]] | 1984-09-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_ferguson jane_ferguson] | [[:d:Q56274344|Q56274344]] |- | [[Attēls:Jane McGonigal Meet the Media Guru 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2699296|Jane McGonigal]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]'' | 1977-10-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_mcgonigal jane_mcgonigal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/600 600] | [[:d:Q2699296|Q2699296]] |- | [[Attēls:Champions for Change photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6152636|Jane Poynter]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jane_poynter jane_poynter] | [[:d:Q6152636|Q6152636]] |- | | ''[[:d:Q66497786|Janelle Shane]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janelle_shane janelle_shane] | [[:d:Q66497786|Q66497786]] |- | [[Attēls:Janet Echelman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2346435|Janet Echelman]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1966-02-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janet_echelman janet_echelman] | [[:d:Q2346435|Q2346435]] |- | | ''[[:d:Q23729136|Janet Iwasa]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janet_iwasa janet_iwasa] | [[:d:Q23729136|Q23729136]] |- | [[Attēls:Janette Sadik-Khan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6153709|Janette Sadik-Khan]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1961-04-28<br/>1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janette_sadik_khan janette_sadik_khan] | [[:d:Q6153709|Q6153709]] |- | | ''[[:d:Q3161983|Janine Benyus]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janine_benyus janine_benyus] | [[:d:Q3161983|Q3161983]] |- | [[Attēls:Janine Shepherd.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6154579|Janine Shepherd]]'' | | ''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1962-01-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/janine_shepherd janine_shepherd] | [[:d:Q6154579|Q6154579]] |- | [[Attēls:Janine di Giovanni at the International Journalism Festival 2024 in Perugia, Italy (cropped2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1304314|Janine di Giovanni]]'' | | ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>[[žurnālists]] | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janine_di_giovanni janine_di_giovanni] | [[:d:Q1304314|Q1304314]] |- | [[Attēls:2019-04-13 Yanis Varoufakis by Olaf Kosinsky-0658 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Janis Varufakis]] | Grieķu ekonomists | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1961-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Grieķija]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/yanis_varoufakis yanis_varoufakis] | [[:d:Q40688|Q40688]] |- | [[Attēls:Beyond the Cradle 2019 Janna Levin (47422163091).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6155075|Janna Levin]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/janna_levin janna_levin] | [[:d:Q6155075|Q6155075]] |- | [[Attēls:Jared diamond.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q205772|Jared Diamond]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1937-09-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jared_diamond jared_diamond] | [[:d:Q205772|Q205772]] |- | | ''[[:d:Q23657161|Jared Ficklin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jared_ficklin jared_ficklin] | [[:d:Q23657161|Q23657161]] |- | [[Attēls:Jarreth Merz 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1683706|Jarreth Merz]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1970-05-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/jarreth_merz jarreth_merz] | [[:d:Q1683706|Q1683706]] |- | [[Attēls:Jarrett Krosoczka (10747).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6161021|Jarrett J. Krosoczka]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1977-12-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jarrett_j_krosoczka jarrett_j_krosoczka]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1511 1511] | [[:d:Q6161021|Q6161021]] |- | | ''[[:d:Q23795288|Jason Clay]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jason_clay jason_clay] | [[:d:Q23795288|Q23795288]] |- | | ''[[:d:Q23795888|Jason Fried]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jason_fried jason_fried] | [[:d:Q23795888|Q23795888]] |- | [[Attēls:Headshot of human rights lawyer Jason McCue.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23662557|Jason McCue]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jason_mccue jason_mccue] | [[:d:Q23662557|Q23662557]] |- | | ''[[:d:Q112526488|Jason Michael Webb]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>''[[:d:Q3922505|DJ producer]]''<br/>''[[:d:Q1643514|mūzikas aranžētājs]]''<br/>''[[:d:Q3355249|orchestrator]]''<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jason_webb jason_webb] | [[:d:Q112526488|Q112526488]] |- | [[Attēls:Jason Pontin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6163277|Jason Pontin]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]'' | 1967-05-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jason_pontin jason_pontin] | [[:d:Q6163277|Q6163277]] |- | | ''[[:d:Q1684006|Jason deCaires Taylor]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>[[fotogrāfs]] | 1974-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jason_decaires_taylor jason_decaires_taylor] | [[:d:Q1684006|Q1684006]] |- | [[Attēls:Javed Akhtar at Jaipur Literature Festival 2026.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2319562|Javed Akhtar]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[politiķis]] | 1945-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Britu Indija]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/javed_akhtar javed_akhtar] | [[:d:Q2319562|Q2319562]] |- | [[Attēls:Jawad-Sharif.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123126708|Jawad Sharif]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jawad_sharif jawad_sharif] | [[:d:Q123126708|Q123126708]] |- | | ''[[:d:Q23656752|Jay Bradner]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jay_bradner jay_bradner] | [[:d:Q23656752|Q23656752]] |- | [[Attēls:Jay Walker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6167147|Jay S. Walker]]'' | | [[komersants]] | 1955-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jay_walker jay_walker] | [[:d:Q6167147|Q6167147]] |- | | ''[[:d:Q19667282|Jay Silver]]'' | | | 1979-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jay_silver jay_silver] | [[:d:Q19667282|Q19667282]] |- | | ''[[:d:Q23657155|Jean-Baptiste Michel]]'' | | [[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jean_baptiste_michel jean_baptiste_michel] | [[:d:Q23657155|Q23657155]] |- | [[Attēls:Jean-Paul Mari.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3168596|Jean-Paul Mari]]'' | | ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>[[žurnālists]] | 1950-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/jean_paul_mari jean_paul_mari] | [[:d:Q3168596|Q3168596]] |- | [[Attēls:Jeanne Gang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q444257|Jeanne Gang]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeanne_gang jeanne_gang] | [[:d:Q444257|Q444257]] |- | | ''[[:d:Q6172378|Jeannie Suk Gersen]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeannie_suk_gersen jeannie_suk_gersen] | [[:d:Q6172378|Q6172378]] |- | | ''[[:d:Q23760219|Jedidah C. Isler]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jedidah_isler jedidah_isler] | [[:d:Q23760219|Q23760219]] |- | | ''[[:d:Q23662685|Jeff Hancock]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26759595|communication scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeff_hancock jeff_hancock] | [[:d:Q23662685|Q23662685]] |- | [[Attēls:Jeff Hawkins by Jeff Kubina.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q92993|Jeff Hawkins]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1957-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_hawkins jeff_hawkins] | [[:d:Q92993|Q92993]] |- | | ''[[:d:Q23768700|Jeff Iliff]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeff_iliff jeff_iliff] | [[:d:Q23768700|Q23768700]] |- | [[Attēls:Jeff Skoll 2013 (5576999744).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q710924|Jeff Skoll]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1965-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_skoll jeff_skoll] | [[:d:Q710924|Q710924]] |- | [[Attēls:Jeffsmithedited-400x600.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15498191|Jeff Smith]]'' | | [[politiķis]] | 1973-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_smith jeff_smith] | [[:d:Q15498191|Q15498191]] |- | | ''[[:d:Q23713807|Jeff Speck]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1963-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeff_speck jeff_speck] | [[:d:Q23713807|Q23713807]] |- | [[Attēls:Table-cum-touch display.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6175484|Jefferson Han]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeff_han jeff_han] | [[:d:Q6175484|Q6175484]] |- | | ''[[:d:Q23760258|Jeffrey Brown]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rev_jeffrey_brown rev_jeffrey_brown] | [[:d:Q23760258|Q23760258]] |- | [[Attēls:Jeffrey Kluger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1686458|Jeffrey Kluger]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1954-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeffrey_kluger jeffrey_kluger] | [[:d:Q1686458|Q1686458]] |- | [[Attēls:Jehane Noujaim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2264148|Jehane Noujaim]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[scenārists]] | 1974-05-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jehane_noujaim jehane_noujaim] | [[:d:Q2264148|Q2264148]] |- | | ''[[:d:Q92483311|Jenna Lester]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jenna_c_lester jenna_c_lester] | [[:d:Q92483311|Q92483311]] |- | | ''[[:d:Q6177767|Jenna McCarthy]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jenna_mccarthy jenna_mccarthy] | [[:d:Q6177767|Q6177767]] |- | [[Attēls:WorldPride 2017 - Madrid Summit - 170626 182102.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23809207|Jenni Chang and Lisa Dazols]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/jenni_chang_and_lisa_dazols jenni_chang_and_lisa_dazols] | [[:d:Q23809207|Q23809207]] |- | [[Attēls:Jay-dixit jay-dixit-photos wikimedia-2024 -15 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q702510|Jennifer 8. Lee]]'' | | [[žurnālists]] | 1976-03-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_8_lee jennifer_8_lee] | [[:d:Q702510|Q702510]] |- | [[Attēls:HeadshotNew.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429153|Jennifer A. Golbeck]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1976-12-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_golbeck jennifer_golbeck] | [[:d:Q15429153|Q15429153]] |- | [[Attēls:Dr. Jennifer Aaker (2013).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6178057|Jennifer Aaker]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1967-01-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_aaker jennifer_aaker] | [[:d:Q6178057|Q6178057]] |- | | ''[[:d:Q24578998|Jennifer Brea]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jen_brea jen_brea] | [[:d:Q24578998|Q24578998]] |- | | ''[[:d:Q18098124|Jennifer Eberhardt]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_eberhardt jennifer_eberhardt] | [[:d:Q18098124|Q18098124]] |- | [[Attēls:Secretary Jennifer Granholm (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q234994|Jennifer Granholm]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>[[tiesnesis]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1959-02-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granholm jennifer_granholm] | [[:d:Q234994|Q234994]] |- | [[Attēls:Jennifer Granick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6178367|Jennifer Granick]]'' | | [[advokāts]] | 1969-06-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granick jennifer_granick] | [[:d:Q6178367|Q6178367]] |- | [[Attēls:Jen Gunter CSICon 2018 Vaginal Snake Oil Profiteers, from Paltrow to the Patriarchy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40736296|Jennifer Gunter]]'' | | ''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q13638192|obstetrician]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | 1966-09-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jen_gunter jen_gunter] | [[:d:Q40736296|Q40736296]] |- | | ''[[:d:Q59208749|Jennifer H Walsh]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jen_walsh jen_walsh] | [[:d:Q59208749|Q59208749]] |- | [[Attēls:TNW Conference 2014 - Jennifer Healey (14014859332) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23713350|Jennifer Healey]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_healey jennifer_healey] | [[:d:Q23713350|Q23713350]] |- | [[Attēls:Jennifer Holmgren at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q114874308|Jennifer Holmgren]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_holmgren jennifer_holmgren] | [[:d:Q114874308|Q114874308]] |- | | ''[[:d:Q61138464|Jennifer Kahn]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_kahn jennifer_kahn] | [[:d:Q61138464|Q61138464]] |- | | ''[[:d:Q91955096|Jennifer L. Pluznick]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_pluznick jennifer_pluznick] | [[:d:Q91955096|Q91955096]] |- | | ''[[:d:Q6178542|Jennifer Lin]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_lin jennifer_lin] | [[:d:Q6178542|Q6178542]] |- | | ''[[:d:Q98285075|Jennifer Louise Petriglieri]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_petriglieri jennifer_petriglieri] | [[:d:Q98285075|Q98285075]] |- | | ''[[:d:Q84201612|Jennifer Nuzzo]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_b_nuzzo jennifer_b_nuzzo] | [[:d:Q84201612|Q84201612]] |- | [[Attēls:Jennifer Pahlka of Code for America, speaking at the opening of Open Up!.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6178697|Jennifer Pahlka]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1969-12-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jen_pahlka jen_pahlka] | [[:d:Q6178697|Q6178697]] |- | | ''[[:d:Q23728486|Jennifer Senior]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_senior jennifer_senior] | [[:d:Q23728486|Q23728486]] |- | [[Attēls:Jennifer Wilcox .jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60197318|Jennifer Wilcox]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jen_wilcox jen_wilcox] | [[:d:Q60197318|Q60197318]] |- | [[Attēls:Jennifer Zhu Scott at Global Technology Governance Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q62050613|Jennifer Zhu Scott]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jennifer_zhu_scott jennifer_zhu_scott] | [[:d:Q62050613|Q62050613]] |- | [[Attēls:Jer Thorp - PopTech 2012 - Camden Maine USA (8102975934) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662183|Jer Thorp]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[orators]]<br/>[[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jer_thorp jer_thorp] | [[:d:Q23662183|Q23662183]] |- | [[Attēls:JeremyJackson1243.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15485171|Jeremy B. C. Jackson]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1942-11-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_jackson jeremy_jackson] | [[:d:Q15485171|Q15485171]] |- | [[Attēls:Jeremy Gilley (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1653797|Jeremy Gilley]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[aktieris]] | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_gilley jeremy_gilley] | [[:d:Q1653797|Q1653797]] |- | [[Attēls:Jeremy Heimans Purpose Co-founder CEO.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16729741|Jeremy Heimans]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[komersants]] | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_heimans jeremy_heimans] | [[:d:Q16729741|Q16729741]] |- | [[Attēls:Jeremy Howard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6181501|Jeremy Howard]]'' | | ''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1973-11-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_howard jeremy_howard] | [[:d:Q6181501|Q6181501]] |- | [[Attēls:Jeremy Rifkin, 2009 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q505154|Jeremy Rifkin]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12047093|prognostician]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[filozofs]] | 1945-01-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_rifkin jeremy_rifkin] | [[:d:Q505154|Q505154]] |- | | ''[[:d:Q56871312|Jerome H Kim]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jerome_h_kim jerome_h_kim] | [[:d:Q56871312|Q56871312]] |- | [[Attēls:Jesper Brodin (born 1968) at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q56305687|Jesper Brodin]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/jesper_brodin jesper_brodin] | [[:d:Q56305687|Q56305687]] |- | | ''[[:d:Q6186043|Jessa Gamble]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1979-04-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jessa_gamble jessa_gamble] | [[:d:Q6186043|Q6186043]] |- | [[Attēls:Jesse J. Perez (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20966512|Jesse J. Perez]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jesse_j_perez jesse_j_perez] | [[:d:Q20966512|Q20966512]] |- | [[Attēls:Jesse Schell (4670646737).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6186836|Jesse Schell]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1970-06-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jesse_schell jesse_schell] | [[:d:Q6186836|Q6186836]] |- | | ''[[:d:Q23656726|Jessi Arrington]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jessi_arrington jessi_arrington] | [[:d:Q23656726|Q23656726]] |- | [[Attēls:Jessica Green visits the Center for Total Health 39089 (13428328504).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21062122|Jessica Green]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jessica_green jessica_green] | [[:d:Q21062122|Q21062122]] |- | [[Attēls:Jessica Jackley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6187288|Jessica Jackley]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1977-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jessica_jackley jessica_jackley] | [[:d:Q6187288|Q6187288]] |- | | ''[[:d:Q23783057|Jessica Shortall]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1900<br/>20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jessica_shortall jessica_shortall] | [[:d:Q23783057|Q23783057]] |- | [[Attēls:Jessie Christiansen at Palomar Observatory.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q47492985|Jessie Christiansen]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/jessie_christiansen jessie_christiansen] | [[:d:Q47492985|Q47492985]] |- | [[Attēls:Jessie Reyez - Collision 2019 Toronto (47105669284) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29898660|Jessie Reyez]]'' | | ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]] | 1991-06-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jessie_reyez jessie_reyez] | [[:d:Q29898660|Q29898660]] |- | | ''[[:d:Q124658950|Jessy Kate Schingler]]'' | | ''[[:d:Q94246114|policy analyst]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jessy_kate_schingler jessy_kate_schingler] | [[:d:Q124658950|Q124658950]] |- | | ''[[:d:Q23657121|Jew]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/chee_pearlman chee_pearlman] | [[:d:Q23657121|Q23657121]] |- | [[Attēls:Jherek Bischoff Roxy Theater 18 July 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16199394|Jherek Bischoff]]'' | | [[mūziķis]] | 1979-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jherek_bischoff jherek_bischoff] | [[:d:Q16199394|Q16199394]] |- | [[Attēls:증명사진 jiha.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16887739|Ji-hae Park]]'' | | [[vijolnieks]] | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/ji_hae_park ji_hae_park] | [[:d:Q16887739|Q16887739]] |- | | ''[[:d:Q88771643|Jiaying Zhao]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/jiaying_zhao jiaying_zhao] | [[:d:Q88771643|Q88771643]] |- | [[Attēls:Jill Bolte Taylor - observing a stroke from within.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2550602|Jill Bolte Taylor]]'' | | ''[[:d:Q10872101|anatoms]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1959-05-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_bolte_taylor jill_bolte_taylor] | [[:d:Q2550602|Q2550602]] |- | | ''[[:d:Q15839341|Jill Farrant]]'' | | ''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_farrant jill_farrant] | [[:d:Q15839341|Q15839341]] |- | [[Attēls:JillHeinerth.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17484182|Jill Heinerth]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q55383113|cave diver]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_heinerth jill_heinerth] | [[:d:Q17484182|Q17484182]] |- | | ''[[:d:Q23759545|Jill Shargaa]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jill_shargaa jill_shargaa] | [[:d:Q23759545|Q23759545]] |- | [[Attēls:Jill Sobule 1 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q520324|Jill Sobule]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1959-01-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_sobule jill_sobule]<br/>[https://www.ted.com/speakers/105 105] | [[:d:Q520324|Q520324]] |- | [[Attēls:Jill Tarter at Starmus IV Trondheim 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445596|Jill Tarter]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 1944-01-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jill_cornell_tarter jill_cornell_tarter] | [[:d:Q445596|Q445596]] |- | [[Attēls:Jim Al-Khalili (cropped and shadow enhanced).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q259054|Jim Al-Khalili]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-09-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_al_khalili jim_al_khalili] | [[:d:Q259054|Q259054]] |- | [[Attēls:Jim Chuchu in 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18637239|Jim Chuchu]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1982-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_chuchu jim_chuchu] | [[:d:Q18637239|Q18637239]] |- | [[Attēls:Jim Hagemann Snabe World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1350380|Jim Hagemann Snabe]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1965-10-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_hagemann_snabe jim_hagemann_snabe] | [[:d:Q1350380|Q1350380]] |- | | ''[[:d:Q13566451|Jim Holt]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1954-10-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_holt jim_holt] | [[:d:Q13566451|Q13566451]] |- | [[Attēls:Jim Toomey 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6198539|Jim Toomey]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]'' | 1960-12-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_toomey jim_toomey] | [[:d:Q6198539|Q6198539]] |- | [[Attēls:Jim VandeHei on Morning Joe.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6198676|Jim VandeHei]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[komersants]] | 1971-02-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_vandehei jim_vandehei] | [[:d:Q6198676|Q6198676]] |- | [[Attēls:Jim Yong Kim (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q313297|Jim Yong Kim]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jim_yong_kim jim_yong_kim] | [[:d:Q313297|Q313297]] |- | | ''[[:d:Q107295167|Jimmie Briggs]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jimmie_briggs jimmie_briggs] | [[:d:Q107295167|Q107295167]] |- | [[Attēls:Jimmy Nelson (photographer) - TEDxAMS 2014-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17198658|Jimmy Nelson]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jimmy_nelson jimmy_nelson] | [[:d:Q17198658|Q17198658]] |- | | ''[[:d:Q23670510|Jinsop Lee]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jinsop_lee jinsop_lee] | [[:d:Q23670510|Q23670510]] |- | | ''[[:d:Q57409974|Jioji Ravulo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jioji_ravulo jioji_ravulo] | [[:d:Q57409974|Q57409974]] |- | | ''[[:d:Q18208314|JoAnn Kuchera-Morin]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joann_kuchera_morin joann_kuchera_morin] | [[:d:Q18208314|Q18208314]] |- | | ''[[:d:Q6204680|Joachim de Posada]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1948 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joachim_de_posada joachim_de_posada] | [[:d:Q6204680|Q6204680]] |- | [[Attēls:Joan Blades (2011).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6204866|Joan Blades]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1956-03-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joan_blades joan_blades] | [[:d:Q6204866|Q6204866]] |- | [[Attēls:Joan C Williams.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17004429|Joan C. Williams]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1952 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joan_c_williams joan_c_williams] | [[:d:Q17004429|Q17004429]] |- | [[Attēls:Joan Halifax and the Dalai Lama.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3179589|Joan Halifax]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q24262594|religious writer]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1942-07-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joan_halifax joan_halifax] | [[:d:Q3179589|Q3179589]] |- | [[Attēls:Joanne Chory at Salk in 2022 11 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15994359|Joanne Chory]]'' | | ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1955-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joanne_chory joanne_chory] | [[:d:Q15994359|Q15994359]] |- | [[Attēls:EPFL Jocelyne Bloch Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q38548794|Jocelyne Bloch]]'' | | ''[[:d:Q9385011|neurosurgeon]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/jocelyne_bloch jocelyne_bloch] | [[:d:Q38548794|Q38548794]] |- | [[Attēls:Jochen Wegner 1MB.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15821109|Jochen Wegner]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1969-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/jochen_wegner jochen_wegner] | [[:d:Q15821109|Q15821109]] |- | [[Attēls:Joe-gebbia-2024-cropped.png|center|128px]] | ''[[:d:Q19560551|Joe Gebbia]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1981-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_gebbia joe_gebbia] | [[:d:Q19560551|Q19560551]] |- | | ''[[:d:Q23727954|Joe Kowan]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joe_kowan joe_kowan] | [[:d:Q23727954|Q23727954]] |- | | ''[[:d:Q18714137|Joe Landolina]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]'' | 1993-01-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joe_landolina joe_landolina] | [[:d:Q18714137|Q18714137]] |- | [[Attēls:Joe Madiath, Skoll Foundation.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6211071|Joe Madiath]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1950-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_madiath joe_madiath] | [[:d:Q6211071|Q6211071]] |- | [[Attēls:Joe Sabia.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6212143|Joe Sabia]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_sabia joe_sabia]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1110 1110] | [[:d:Q6212143|Q6212143]] |- | | ''[[:d:Q23662319|Joe Smith]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joe_smith joe_smith] | [[:d:Q23662319|Q23662319]] |- | | ''[[:d:Q6213282|Joel Burns]]'' | | [[politiķis]] | 1969-02-04<br/>1965-02-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joel_burns joel_burns] | [[:d:Q6213282|Q6213282]] |- | | ''[[:d:Q47784150|Joel Jackson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joel_jackson joel_jackson] | [[:d:Q47784150|Q47784150]] |- | [[Attēls:Joel S. Levine NASA headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23785260|Joel Levine]]'' | | ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''<br/>''[[:d:Q17276189|atmosfēras zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q27177003|research professor]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 1942 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joel_levine joel_levine] | [[:d:Q23785260|Q23785260]] |- | [[Attēls:Joel Selanikio at TEDxAustin in 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23671459|Joel Selanikio]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joel_selanikio joel_selanikio] | [[:d:Q23671459|Q23671459]] |- | [[Attēls:Joey Alexander with MPR leader (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19922013|Joey Alexander]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[komponists]] | 2003-06-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/joey_alexander joey_alexander] | [[:d:Q19922013|Q19922013]] |- | [[Attēls:Re publica 19 - Day 3 (47015668824).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6075610|Johan Rockström]]'' | | ''[[:d:Q3644587|hidrologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1781198|agronoms]]''<br/>''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | 1965-12-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/johan_rockstrom johan_rockstrom]<br/>[https://www.ted.com/speakers/792 792] | [[:d:Q6075610|Q6075610]] |- | [[Attēls:Johannhari.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q437536|Johann Hari]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1979-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/johann_hari johann_hari] | [[:d:Q437536|Q437536]] |- | | ''[[:d:Q23795344|Johanna Blakley]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/johanna_blakley johanna_blakley] | [[:d:Q23795344|Q23795344]] |- | | ''[[:d:Q116964435|John Biewen]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_biewen john_biewen] | [[:d:Q116964435|Q116964435]] |- | [[Attēls:2012-04-21 USA Trip 1574 - NECSS (New York) (7980184439).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6222357|John Bohannon]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[žurnālists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_bohannon john_bohannon] | [[:d:Q6222357|Q6222357]] |- | [[Attēls:Webb First Images Broadcast (52272775759).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104651|John C. Mather]]'' | astronoms no Amerikas Savienotās Valstis | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1946-08-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_c_mather john_c_mather] | [[:d:Q104651|Q104651]] |- | | ''[[:d:Q23796177|John Delaney]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_delaney john_delaney] | [[:d:Q23796177|Q23796177]] |- | [[Attēls:John Doerr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1380459|John Doerr]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1951-06-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_doerr john_doerr] | [[:d:Q1380459|Q1380459]] |- | | ''[[:d:Q6233855|John Francis]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1946 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_francis john_francis] | [[:d:Q6233855|Q6233855]] |- | | ''[[:d:Q107749673|John Gable]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q56027890|political staffer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_gable john_gable] | [[:d:Q107749673|Q107749673]] |- | [[Attēls:John Gerzema (2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6235206|John Gerzema]]'' | | ''[[:d:Q16849727|uzņēmējdarbības konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_gerzema john_gerzema]<br/>[https://www.ted.com/speakers/568 568] | [[:d:Q6235206|Q6235206]] |- | [[Attēls:Dr. John Gottman 123 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q776341|John Gottman]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]'' | 1942-04-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_gottman john_gottman] | [[:d:Q776341|Q776341]] |- | [[Attēls:Image of John Graham-Cumming.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3181625|John Graham-Cumming]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/john_graham_cumming john_graham_cumming] | [[:d:Q3181625|Q3181625]] |- | | ''[[:d:Q23688353|John Hardy]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/john_hardy john_hardy] | [[:d:Q23688353|Q23688353]] |- | [[Attēls:John Hockenberry at New America NYC (Dis)Honesty - The Truth About Lies (19962005979) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6239461|John Hockenberry]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1956-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_hockenberry john_hockenberry] | [[:d:Q6239461|Q6239461]] |- | [[Attēls:JohnHodgman-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q329372|John Hodgman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1971-06-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_hodgman john_hodgman] | [[:d:Q329372|Q329372]] |- | | ''[[:d:Q23784955|John Hunter]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_hunter john_hunter] | [[:d:Q23784955|Q23784955]] |- | | ''[[:d:Q23783403|John Kasaona]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_kasaona john_kasaona] | [[:d:Q23783403|Q23783403]] |- | | ''[[:d:Q124285668|John Koenig]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_koenig john_koenig] | [[:d:Q124285668|Q124285668]] |- | [[Attēls:John La Grou at TED 2014 Vancouver.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783066|John La Grou]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_la_grou john_la_grou] | [[:d:Q23783066|Q23783066]] |- | [[Attēls:JohnLegend-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44857|John Legend]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mūzikas producents]] | 1978-12-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_legend john_legend] | [[:d:Q44857|Q44857]] |- | [[Attēls:John Lewis-2006 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q45380|John Lewis]]'' | amerikāņu politiķis | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q140686|chairperson]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1940-02-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_lewis john_lewis] | [[:d:Q45380|Q45380]] |- | [[Attēls:John lloyd secret comedy podcast.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q366162|John Lloyd]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1951-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/john_lloyd john_lloyd] | [[:d:Q366162|Q366162]] |- | [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0084-John Maeda.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93024|John Maeda]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_maeda john_maeda]<br/>[https://www.ted.com/speakers/155 155] | [[:d:Q93024|Q93024]] |- | [[Attēls:JohnMcWhorter.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2468338|John McWhorter]]'' | | ''[[:d:Q89675028|creolist]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]] | 1965-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_mcwhorter john_mcwhorter] | [[:d:Q2468338|Q2468338]] |- | | ''[[:d:Q23782393|John Q. Walker]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_walker john_walker] | [[:d:Q23782393|Q23782393]] |- | [[Attēls:John Searle speaking at Google 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q295012|John Searle]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]'' | 1932-07-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_searle john_searle] | [[:d:Q295012|Q295012]] |- | | ''[[:d:Q23783401|John Underkoffler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/john_underkoffler john_underkoffler] | [[:d:Q23783401|Q23783401]] |- | [[Attēls:John Wilbanks Portrait by Nick Vedros.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2000014|John Wilbanks]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_wilbanks john_wilbanks] | [[:d:Q2000014|Q2000014]] |- | [[Attēls:Johnwooden.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q551032|John Wooden]]'' | | [[virsnieks]]<br/>''[[:d:Q5137571|basketbola treneris]]''<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1910-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/john_wooden john_wooden] | [[:d:Q551032|Q551032]] |- | | ''[[:d:Q6267100|Johnny Lee]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/johnny_lee johnny_lee] | [[:d:Q6267100|Q6267100]] |- | [[Attēls:Joi Ito.png|center|128px]] | ''[[:d:Q934616|Joi Ito]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[inženieris]] | 1966-06-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/joi_ito joi_ito] | [[:d:Q934616|Q934616]] |- | [[Attēls:Joia Mukherjee headshot2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6268941|Joia Mukherjee]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joia_mukherjee joia_mukherjee] | [[:d:Q6268941|Q6268941]] |- | [[Attēls:Jok Church.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6269643|Jok Church]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1949-11-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jok_church jok_church] | [[:d:Q6269643|Q6269643]] |- | | ''[[:d:Q107364017|Jon Boogz]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jon_boogz jon_boogz] | [[:d:Q107364017|Q107364017]] |- | | ''[[:d:Q16729389|Jon Gosier]]'' | | [[inženieris]] | 1981-04-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_gosier jon_gosier] | [[:d:Q16729389|Q16729389]] |- | [[Attēls:Jon Lowenstein.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16731659|Jon Lowenstein]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1970-01-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_lowenstein jon_lowenstein] | [[:d:Q16731659|Q16731659]] |- | [[Attēls:Jon Chu - Wicked.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1702754|Jon M. Chu]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1979-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_m_chu jon_m_chu] | [[:d:Q1702754|Q1702754]] |- | | ''[[:d:Q19880666|Jon Mooallem]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q66622318|obituary writer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_mooallem jon_mooallem] | [[:d:Q19880666|Q19880666]] |- | | ''[[:d:Q23662502|Jon Nguyen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jon_nguyen jon_nguyen] | [[:d:Q23662502|Q23662502]] |- | [[Attēls:Jon Ronson (27846097432) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3400803|Jon Ronson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1967-05-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_ronson jon_ronson] | [[:d:Q3400803|Q3400803]] |- | [[Attēls:Jonas Eliasson at TEDxKTH 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5708819|Jonas Eliasson]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1969-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/jonas_eliasson jonas_eliasson] | [[:d:Q5708819|Q5708819]] |- | | ''[[:d:Q23662200|Jonathan A. Foley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_foley jonathan_foley] | [[:d:Q23662200|Q23662200]] |- | [[Attēls:8oCongresoInnovacion08.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q15710897|Jonathan Bergmann]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5758653|vidusskolas skolotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jon_bergmann jon_bergmann] | [[:d:Q15710897|Q15710897]] |- | | ''[[:d:Q23782385|Jonathan Drori]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_drori jonathan_drori] | [[:d:Q23782385|Q23782385]] |- | [[Attēls:Jonathan Eisen - PLOS Biology Tenth Anniversary (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q2000017|Jonathan A. Eisen]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967<br/>1968-08-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_eisen jonathan_eisen] | [[:d:Q2000017|Q2000017]] |- | [[Attēls:Jonathan Haidt 2012 03.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q845573|Jonathan Haidt]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963-10-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_haidt jonathan_haidt] | [[:d:Q845573|Q845573]] |- | [[Attēls:Jonathan Harris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6273354|Jonathan Harris]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1979-08-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_harris jonathan_harris] | [[:d:Q6273354|Q6273354]] |- | [[Attēls:Jonathan Klein Getty 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6273583|Jonathan Klein]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_klein jonathan_klein] | [[:d:Q6273583|Q6273583]] |- | | ''[[:d:Q46999694|Jonathan Rossiter]]'' | | [[profesors]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_rossiter jonathan_rossiter] | [[:d:Q46999694|Q46999694]] |- | [[Attēls:Rabbi Jonathan Sacks zt"l.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q336766|Jonathan Sacks]]'' | | [[rabīns]]<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1948-03-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rabbi_lord_jonathan_sacks rabbi_lord_jonathan_sacks] | [[:d:Q336766|Q336766]] |- | [[Attēls:John Tepperman (2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17145793|Jonathan Tepperman]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_tepperman jonathan_tepperman] | [[:d:Q17145793|Q17145793]] |- | | ''[[:d:Q23662788|Jonathan Trent]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_trent jonathan_trent] | [[:d:Q23662788|Q23662788]] |- | [[Attēls:Wilker poptech.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18385701|Jonathan Wilker]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_wilker jonathan_wilker] | [[:d:Q18385701|Q18385701]] |- | [[Attēls:Zittrain-20080308-crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6274894|Jonathan Zittrain]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[profesors]] | 1969-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jonathan_zittrain jonathan_zittrain] | [[:d:Q6274894|Q6274894]] |- | [[Attēls:Jonny Sun at In Conversation at Indigo Chapters - 2017 - IMG 2958 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q32064150|Jonny Sun]]'' | | [[scenārists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/jonny_sun jonny_sun] | [[:d:Q32064150|Q32064150]] |- | | ''[[:d:Q2068759|Jor-El]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jor_el jor_el] | [[:d:Q2068759|Q2068759]] |- | [[Attēls:Goyas 2025 - Jorge Drexler (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q543506|Jorge Drexler]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]'' | 1964-09-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Urugvaja]] | [https://www.ted.com/speakers/jorge_drexler jorge_drexler] | [[:d:Q543506|Q543506]] |- | [[Attēls:NASA Univision Hispanic Education Campaign DVIDS858679 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1981462|Jorge Ramos]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1958-03-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/jorge_ramos jorge_ramos] | [[:d:Q1981462|Q1981462]] |- | | ''[[:d:Q23759657|Jorge Soto]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jorge_soto jorge_soto] | [[:d:Q23759657|Q23759657]] |- | [[Attēls:Jose Antonio Vargas at Knight Foundation 2010 News Challenge.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1865602|Jose Antonio Vargas]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1981-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Filipīnas]] | [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_vargas jose_antonio_vargas] | [[:d:Q1865602|Q1865602]] |- | | ''[[:d:Q23670640|Jose Miguel Sokoloff]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jose_miguel_sokoloff jose_miguel_sokoloff] | [[:d:Q23670640|Q23670640]] |- | [[Attēls:Joseph DeRisi 2021.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6282538|Joseph DeRisi]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q15634281|virusologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joe_derisi joe_derisi] | [[:d:Q6282538|Q6282538]] |- | [[Attēls:Joseph DeSimone portrait Innovation Day 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6282541|Joseph DeSimone]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1964-05-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_desimone joseph_desimone]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2457 2457] | [[:d:Q6282541|Q6282541]] |- | | ''[[:d:Q97553147|Joseph E. Ravenell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joseph_ravenell joseph_ravenell] | [[:d:Q97553147|Q97553147]] |- | | ''[[:d:Q23671269|Joseph Kim]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ziemeļkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_kim joseph_kim] | [[:d:Q23671269|Q23671269]] |- | | ''[[:d:Q16499778|Joseph Lekuton]]'' | | [[politiķis]] | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_lekuton joseph_lekuton] | [[:d:Q16499778|Q16499778]] |- | [[Attēls:Portrait of Dr. Joseph S. Nye, Jr., Assistant Secretary of Defense, International Security Affairs.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q210362|Joseph Nye]]'' | | ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1937-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_nye joseph_nye] | [[:d:Q210362|Q210362]] |- | | ''[[:d:Q123202312|Joseph Redmon]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joseph_redmon joseph_redmon] | [[:d:Q123202312|Q123202312]] |- | [[Attēls:Josette Sheeran Shiner 2020.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q433934|Josette Sheeran]]'' | | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q16961937|discussion moderator]]'' | 1954-06-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/josette_sheeran josette_sheeran] | [[:d:Q433934|Q433934]] |- | | ''[[:d:Q114874716|Josh Giegel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/josh_giegel josh_giegel] | [[:d:Q114874716|Q114874716]] |- | [[Attēls:Josh Luber.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783050|Josh Luber]]'' | | | 1978-02-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/josh_luber josh_luber] | [[:d:Q23783050|Q23783050]] |- | | ''[[:d:Q87904343|Joshua A Chu-Tan]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/joshua_chu_tan joshua_chu_tan] | [[:d:Q87904343|Q87904343]] |- | [[Attēls:Joshua-foer-2007.png|center|128px]] | ''[[:d:Q16729033|Joshua Foer]]'' | | [[žurnālists]] | 1982-09-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_foer joshua_foer] | [[:d:Q16729033|Q16729033]] |- | | ''[[:d:Q6289972|Joshua Klein]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joshua_klein joshua_klein] | [[:d:Q6289972|Q6289972]] |- | | ''[[:d:Q6290132|Joshua Prager]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_prager joshua_prager]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1469 1469] | [[:d:Q6290132|Q6290132]] |- | | ''[[:d:Q6290134|Joshua Ramus]]'' | | [[arhitekts]] | 1969-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_prince_ramus joshua_prince_ramus] | [[:d:Q6290134|Q6290134]] |- | [[Attēls:Joshua Roman (TED 2011).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6290164|Joshua Roman]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1983-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_roman joshua_roman] | [[:d:Q6290164|Q6290164]] |- | [[Attēls:Etech05 Joshua1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3539667|Joshua Schachter]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]'' | 1974-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_schachter joshua_schachter] | [[:d:Q3539667|Q3539667]] |- | | ''[[:d:Q6290197|Joshua Silver]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/joshua_silver joshua_silver] | [[:d:Q6290197|Q6290197]] |- | | ''[[:d:Q23656020|Joshua Walters]]'' | | [[komiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joshua_walters joshua_walters] | [[:d:Q23656020|Q23656020]] |- | [[Attēls:Jose Andres.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3751091|José Andrés]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[pavārs]]<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]'' | 1969-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/jose_andres jose_andres] | [[:d:Q3751091|Q3751091]] |- | [[Attēls:Antonio ABREU.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q671147|José Antonii jhendry jaja]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q765778|ērģelnieks]]''<br/>''[[:d:Q5371902|harpsichordist]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1939-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Venecuēla]] | [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_abreu jose_antonio_abreu] | [[:d:Q671147|Q671147]] |- | | ''[[:d:Q23662467|José Bowen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jose_bowen jose_bowen] | [[:d:Q23662467|Q23662467]] |- | | ''[[:d:Q123702639|Jota Samper]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/jota_samper jota_samper] | [[:d:Q123702639|Q123702639]] |- | [[Attēls:Joy Buolamwini, 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q31359093|Joy Buolamwini]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/joy_buolamwini joy_buolamwini] | [[:d:Q31359093|Q31359093]] |- | | ''[[:d:Q23729164|Joy Sun]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/joy_sun joy_sun] | [[:d:Q23729164|Q23729164]] |- | [[Attēls:Joy Wolfram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q57017996|Joy Wolfram]]'' | | ''[[:d:Q88105809|nanoscientist]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/joy_wolfram joy_wolfram] | [[:d:Q57017996|Q57017996]] |- | [[Attēls:Juan Enríquez - PopTech 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15454884|Juan Enríquez]]'' | | ''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[komersants]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/juan_enriquez juan_enriquez] | [[:d:Q15454884|Q15454884]] |- | [[Attēls:Jude Kelly @ Edge Hill Station, Liverpool - 2460482450.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6302366|Jude Kelly]]'' | | [[Režisors|teātra režisors]] | 1954-03-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/jude_kelly jude_kelly] | [[:d:Q6302366|Q6302366]] |- | | ''[[:d:Q18683810|Judith Adong]]'' | | [[dramaturgs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/adong_judith adong_judith] | [[:d:Q18683810|Q18683810]] |- | [[Attēls:Judith Heumann, 2014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6303462|Judith Heumann]]'' | | ''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''<br/>''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]'' | 1947-12-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/judith_heumann judith_heumann] | [[:d:Q6303462|Q6303462]] |- | [[Attēls:2012 at Elon University 14 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6303488|Judith Jamison]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q1797162|mākslinieciskais vadītājs]]'' | 1943-05-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/judith_jamison judith_jamison] | [[:d:Q6303488|Q6303488]] |- | | ''[[:d:Q24053213|Judson Brewer]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/judson_brewer judson_brewer] | [[:d:Q24053213|Q24053213]] |- | | ''[[:d:Q23671268|Judy MacDonald Johnston]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/judy_macdonald_johnston judy_macdonald_johnston] | [[:d:Q23671268|Q23671268]] |- | [[Attēls:Julia Bacha Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q519340|Julia Bacha]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_bacha julia_bacha]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1039 1039] | [[:d:Q519340|Q519340]] |- | [[Attēls:20150126 Julia Galef 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19873435|Julia Galef]]'' | | ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[orators]] | 1983-07-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_galef julia_galef] | [[:d:Q19873435|Q19873435]] |- | [[Attēls:Julia Shaw 2018-03-10 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26996789|Julia Shaw]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_shaw julia_shaw] | [[:d:Q26996789|Q26996789]] |- | [[Attēls:Sweeney julia.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q270774|Julia Sweeney]]'' | | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1959-10-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_sweeney julia_sweeney] | [[:d:Q270774|Q270774]] |- | | ''[[:d:Q112555393|Julia Watson]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/julia_watson julia_watson] | [[:d:Q112555393|Q112555393]] |- | [[Attēls:Julian Baggini-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q737519|Julian Baggini]]'' | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1968-09-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_baggini julian_baggini] | [[:d:Q737519|Q737519]] |- | | ''[[:d:Q117256119|Julian Burschka]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/julian_burschka julian_burschka] | [[:d:Q117256119|Q117256119]] |- | [[Attēls:The Power of Sound - Thursday (Dovregubben) - NMD 2013 (8723048924) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795650|Julian Treasure]]'' | | | 1958-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_treasure julian_treasure] | [[:d:Q23795650|Q23795650]] |- | | ''[[:d:Q23785249|Juliana Machado Ferreira]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/juliana_machado_ferreira juliana_machado_ferreira] | [[:d:Q23785249|Q23785249]] |- | [[Attēls:Juliana Rotich - World Economic Forum on Africa 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51700|Juliana Rotich]]'' | | ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/juliana_rotich juliana_rotich] | [[:d:Q51700|Q51700]] |- | | ''[[:d:Q23657214|Julie Burstein]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/julie_burstein julie_burstein] | [[:d:Q23657214|Q23657214]] |- | [[Attēls:Julie Cordua, CEO of Thorn Skoll Awardee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q97766892|Julie Cordua]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/julie_cordua julie_cordua] | [[:d:Q97766892|Q97766892]] |- | [[Attēls:JLHHeadShot2020.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q107822851|Julie Lythcott-Haims]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julie_lythcott_haims julie_lythcott_haims] | [[:d:Q107822851|Q107822851]] |- | [[Attēls:Julie Gottman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50810346|Julie Schwartz Gottman]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1951-04-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julie_gottman julie_gottman] | [[:d:Q50810346|Q50810346]] |- | | ''[[:d:Q6308612|Julieanna Richardson]]'' | | [[advokāts]] | 1954-06-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/julieanna_l_richardson julieanna_l_richardson] | [[:d:Q6308612|Q6308612]] |- | | ''[[:d:Q104130163|Juliet K Brophy]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/juliet_brophy juliet_brophy] | [[:d:Q104130163|Q104130163]] |- | [[Attēls:Juliet Schor in CORE project interview.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6308905|Juliet Schor]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1955-11-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/juliet_schor juliet_schor] | [[:d:Q6308905|Q6308905]] |- | [[Attēls:Julius Maada Bio - 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q283829|Julius Maada Bio]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[virsnieks]] | 1964-05-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Sjerraleone]] | [https://www.ted.com/speakers/julius_maada_bio julius_maada_bio] | [[:d:Q283829|Q283829]] |- | [[Attēls:Julián Delgado Lopera (born 1988) in the video 'Juli Delgado Lopera and Myriam Gurba in conversation'.png|center|128px]] | ''[[:d:Q30068176|Julián Delgado Lopera]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1988-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kolumbija]] | [https://www.ted.com/speakers/julian_delgado_lopera julian_delgado_lopera] | [[:d:Q30068176|Q30068176]] |- | [[Attēls:Jun Wang at the HGM 2015 meeting.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16027697|Jun Wang]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[ārsts]] | 1976-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/jun_wang jun_wang] | [[:d:Q16027697|Q16027697]] |- | | ''[[:d:Q52450865|Juna Kollmeier]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/juna_kollmeier juna_kollmeier] | [[:d:Q52450865|Q52450865]] |- | | ''[[:d:Q95948649|June P Tangney]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1958-08-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/june_tangney june_tangney] | [[:d:Q95948649|Q95948649]] |- | [[Attēls:June Sarpong at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15972568|June Sarpong]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1977-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/june_sarpong june_sarpong] | [[:d:Q15972568|Q15972568]] |- | [[Attēls:Jupta Itoewaki, 3.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q92067916|Jupta Lilian Itoewaki]]'' | | ''[[:d:Q2824523|valdes loceklis]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[tulks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Surinama]] | [https://www.ted.com/speakers/jupta_itoewaki jupta_itoewaki] | [[:d:Q92067916|Q92067916]] |- | [[Attēls:Justin Baldoni in 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1303706|Justin Baldoni]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q937857|futbolists]]''<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]] | 1984-01-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/justin_baldoni justin_baldoni] | [[:d:Q1303706|Q1303706]] |- | [[Attēls:Justin Davidson introduces his book Magnetic City at Columbia GSAPP.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6317508|Justin Davidson]]'' | | [[komponists]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1350157|mūzikas kritiķis]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/justin_davidson justin_davidson] | [[:d:Q6317508|Q6317508]] |- | | ''[[:d:Q23657166|Justin Hall-Tipping]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/justin_hall_tipping justin_hall_tipping] | [[:d:Q23657166|Q23657166]] |- | [[Attēls:Justin J Pearson August 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q116739449|Justin Pearson]]'' | | [[politiķis]] | 1995-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/justin_j_pearson justin_j_pearson] | [[:d:Q116739449|Q116739449]] |- | | ''[[:d:Q10313432|Júlio Gil]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]] | 1924-04-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/julio_gil julio_gil] | [[:d:Q10313432|Q10313432]] |- | [[Attēls:Prime Minister Gahr Store in April 2025.jpg|center|128px]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1960-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/jonas_gahr_store jonas_gahr_store] | [[:d:Q467948|Q467948]] |- | | ''[[:d:Q126744986|KC Davis]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475 kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475] | [[:d:Q126744986|Q126744986]] |- | | ''[[:d:Q126490660|Kade Crockford]]'' | | ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kade_crockford kade_crockford] | [[:d:Q126490660|Q126490660]] |- | | ''[[:d:Q90253693|Kaeli Swift]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kaeli_swift kaeli_swift] | [[:d:Q90253693|Q90253693]] |- | [[Attēls:2007GoogleTaiwanPressConference KaifuLee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q699605|Kai-Fu Lee]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1265807|information scientist]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1961-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīnas Republika]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kai_fu_lee kai_fu_lee] | [[:d:Q699605|Q699605]] |- | [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|center|128px]] | [[Kailašs Satjarti]] | Indijas bērnu un jauniešu tiesību aktīvists | ''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]'' | 1954-01-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kailash_satyarthi kailash_satyarthi] | [[:d:Q3442375|Q3442375]] |- | [[Attēls:Kaitlyn Sadtler headshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q88258658|Kaitlyn Sadtler]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kaitlyn_sadtler kaitlyn_sadtler] | [[:d:Q88258658|Q88258658]] |- | [[Attēls:Kakenya Ntaiya.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18386676|Kakenya Ntaiya]]'' | | ''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/kakenya_ntaiya kakenya_ntaiya] | [[:d:Q18386676|Q18386676]] |- | [[Attēls:WebsterHall2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445648|Kaki King]]'' | | [[ģitārists]]<br/>[[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1979-08-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kaki_king kaki_king] | [[:d:Q445648|Q445648]] |- | | ''[[:d:Q6355487|Kamal Meattle]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kamal_meattle kamal_meattle] | [[:d:Q6355487|Q6355487]] |- | | ''[[:d:Q70058569|Kamau Gachigi]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kamau_gachigi kamau_gachigi] | [[:d:Q70058569|Q70058569]] |- | | ''[[:d:Q23759742|Kare Anderson]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kare_anderson kare_anderson] | [[:d:Q23759742|Q23759742]] |- | [[Attēls:Karen Armstrong.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q256548|Karen Armstrong]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3155377|Islamicist]]''<br/>''[[:d:Q17488357|historian of religion]]'' | 1944-11-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_armstrong karen_armstrong] | [[:d:Q256548|Q256548]] |- | [[Attēls:Bakker Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58804715|Karen Bakker]]'' | | ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1971-12-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_bakker karen_bakker] | [[:d:Q58804715|Q58804715]] |- | | ''[[:d:Q23662231|Karen Bass]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/karen_bass karen_bass] | [[:d:Q23662231|Q23662231]] |- | [[Attēls:Karen B. DeSalvo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16198214|Karen DeSalvo]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_desalvo karen_desalvo] | [[:d:Q16198214|Q16198214]] |- | | ''[[:d:Q43199273|Karen G. Lloyd]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/karen_lloyd karen_lloyd] | [[:d:Q43199273|Q43199273]] |- | [[Attēls:Karen Tse.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6369726|Karen I. Tse]]'' | | | 1964-10-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_tse karen_tse] | [[:d:Q6369726|Q6369726]] |- | | ''[[:d:Q6369738|Karen Jean Meech]]'' | | [[astronoms]] | 1959-07-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_j_meech karen_j_meech] | [[:d:Q6369738|Q6369738]] |- | [[Attēls:Karen Scrivener mg 2616-b.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59306305|Karen Scrivener]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1958-08-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_scrivener karen_scrivener] | [[:d:Q59306305|Q59306305]] |- | [[Attēls:Karen Thompson Walker 2025 Texas Book Festival.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6370083|Karen Thompson Walker]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_t_walker karen_t_walker] | [[:d:Q6370083|Q6370083]] |- | [[Attēls:Karen Willcox MNZM (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56744321|Karen Willcox]]'' | | [[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/karen_willcox karen_willcox] | [[:d:Q56744321|Q56744321]] |- | [[Attēls:I Am Because You Are (17715083350) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19609479|Karim Abouelnaga]]'' | | [[komersants]] | 1991-12-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karim_abouelnaga karim_abouelnaga] | [[:d:Q19609479|Q19609479]] |- | [[Attēls:Karima Bennoune.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23759696|Karima Bennoune]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1967-06-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Alžīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/karima_bennoune karima_bennoune] | [[:d:Q23759696|Q23759696]] |- | | ''[[:d:Q23008042|Karin Öberg]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1982-08-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/karin_oeberg karin_oeberg] | [[:d:Q23008042|Q23008042]] |- | [[Attēls:Karissa wikipedia2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63190411|Karissa Sanbonmatsu]]'' | | ''[[:d:Q84505215|structural biologist]]'' | | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/karissa_sanbonmatsu karissa_sanbonmatsu] | [[:d:Q63190411|Q63190411]] |- | [[Attēls:GDC Europe 2015 Session- Cities- Skylines, a Case Study (Tuesday (20660971258).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28828004|Karoliina Korppoo]]'' | | ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/karoliina_korppoo karoliina_korppoo] | [[:d:Q28828004|Q28828004]] |- | | ''[[:d:Q23783421|Kartick Satyanarayan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kartick_satyanarayan kartick_satyanarayan] | [[:d:Q23783421|Q23783421]] |- | [[Attēls:Kary Mullis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q157224|Kary Mullis]]'' | bioķīmiķis no Amerikas Savienotās Valstis | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1944-12-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kary_mullis kary_mullis] | [[:d:Q157224|Q157224]] |- | [[Attēls:Snowden's former house selfie (20140825) (Kashmir Hill).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110064852|Kashmir Hill]]'' | | [[žurnālists]] | 1981-03-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kashmir_hill kashmir_hill] | [[:d:Q110064852|Q110064852]] |- | | ''[[:d:Q54892135|Kasiva Mutua]]'' | | ''[[:d:Q4351403|percussionist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/kasiva_mutua kasiva_mutua] | [[:d:Q54892135|Q54892135]] |- | | ''[[:d:Q46805725|Kate A Stafford]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_stafford kate_stafford] | [[:d:Q46805725|Q46805725]] |- | | ''[[:d:Q55114635|Kate Bowler]]'' | | ''[[:d:Q19829980|religious studies scholar]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_bowler kate_bowler] | [[:d:Q55114635|Q55114635]] |- | [[Attēls:Kate Darling 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67188911|Kate Darling]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1982-01-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_darling kate_darling] | [[:d:Q67188911|Q67188911]] |- | [[Attēls:Kate Fagan at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23664138|Kate Fagan]]'' | | ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]'' | 1981-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508 kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508] | [[:d:Q23664138|Q23664138]] |- | [[Attēls:Decoded speaker 2011 (6308556603).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23784307|Kate Hartman]]'' | | [[mākslinieks]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_hartman kate_hartman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/898 898] | [[:d:Q23784307|Q23784307]] |- | | ''[[:d:Q64901031|Kate Lister]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_lister kate_lister] | [[:d:Q64901031|Q64901031]] |- | [[Attēls:Kate Marvel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55640226|Kate Marvel]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>[[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_marvel kate_marvel] | [[:d:Q55640226|Q55640226]] |- | [[Attēls:Kate Orff - Climate Change and the Scales of Environment (24705846441) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6375703|Kate Orff]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[ainavu arhitekts]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_orff kate_orff] | [[:d:Q6375703|Q6375703]] |- | [[Attēls:Kate Raworth, 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q37424557|Kate Raworth]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-12-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_raworth kate_raworth] | [[:d:Q37424557|Q37424557]] |- | [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26750367556).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670574|Kate Stone]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kate_stone kate_stone] | [[:d:Q23670574|Q23670574]] |- | [[Attēls:Katharine Hayhoe 2018 (DIG14287-042).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429497|Katharine Hayhoe]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | 1972-04-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/katharine_hayhoe katharine_hayhoe] | [[:d:Q15429497|Q15429497]] |- | | ''[[:d:Q80672929|Katharine Wilkinson]]'' | | ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1983-01-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katharine_wilkinson katharine_wilkinson] | [[:d:Q80672929|Q80672929]] |- | | ''[[:d:Q83811568|Katherine Eban]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_eban katherine_eban] | [[:d:Q83811568|Q83811568]] |- | | ''[[:d:Q23795674|Katherine Fulton]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_fulton katherine_fulton] | [[:d:Q23795674|Q23795674]] |- | [[Attēls:Katherine M Gehl.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41694025|Katherine Gehl]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_gehl katherine_gehl] | [[:d:Q41694025|Q41694025]] |- | | ''[[:d:Q23301824|Katherine Kuchenbecker]]'' | | ''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katherine_kuchenbecker katherine_kuchenbecker] | [[:d:Q23301824|Q23301824]] |- | [[Attēls:Katie Mack-IMG 8876.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q22046575|Katherine Mack]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | 1981-05-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_mack katie_mack] | [[:d:Q22046575|Q22046575]] |- | [[Attēls:Katherine Mangu-Ward.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q111575379|Katherine Mangu-Ward]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katherine_mangu_ward katherine_mangu_ward] | [[:d:Q111575379|Q111575379]] |- | [[Attēls:Kathleen McGinty (2015).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6376840|Kathleen McGinty]]'' | | [[politiķis]] | 1963-05-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_mcginty katie_mcginty] | [[:d:Q6376840|Q6376840]] |- | | ''[[:d:Q61161958|Kathryn A Whitehead]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_a_whitehead kathryn_a_whitehead] | [[:d:Q61161958|Q61161958]] |- | | ''[[:d:Q90656504|Kathryn E Ackerman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508 kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508] | [[:d:Q90656504|Q90656504]] |- | | ''[[:d:Q6377078|Kathryn Kolbert]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_kolbert kathryn_kolbert] | [[:d:Q6377078|Q6377078]] |- | | ''[[:d:Q61590783|Kathryn Mannix]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_mannix kathryn_mannix] | [[:d:Q61590783|Q61590783]] |- | [[Attēls:Kathryn Schulz - official author photo (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3194102|Kathryn Schulz]]'' | | [[žurnālists]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kathryn_schulz kathryn_schulz] | [[:d:Q3194102|Q3194102]] |- | [[Attēls:Katie Bouman answers questions about the Event Horizon Telescope project.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63080922|Katie Bouman]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]'' | 1989-05-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_bouman katie_bouman] | [[:d:Q63080922|Q63080922]] |- | | ''[[:d:Q63147154|Katie Fahey]]'' | | | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katie_fahey katie_fahey] | [[:d:Q63147154|Q63147154]] |- | [[Attēls:Katie Hinde speaks at NIH in 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41201157|Katie Hinde]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 2000 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_hinde katie_hinde] | [[:d:Q41201157|Q41201157]] |- | | ''[[:d:Q117221963|Katie Hood]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/katie_hood katie_hood] | [[:d:Q117221963|Q117221963]] |- | [[Attēls:Katie Paterson (17055627890).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16734263|Katie Paterson]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/katie_paterson katie_paterson] | [[:d:Q16734263|Q16734263]] |- | [[Attēls:Performance artist Kat Kai Koi-Kes.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54921856|Katlego Kai Kolanyane-Kesupile]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1988-01 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Botsvāna|Botsvana]] | [https://www.ted.com/speakers/katlego_kolanyane_kesupile katlego_kolanyane_kesupile] | [[:d:Q54921856|Q54921856]] |- | [[Attēls:Katrina Spade Headshot 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55081332|Katrina Spade]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1977-09-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/katrina_spade katrina_spade] | [[:d:Q55081332|Q55081332]] |- | [[Attēls:Megan McArthur, official portrait (2020) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ketrina Megana Makartūra|Katrīna Megana Makartūra]] | | [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | 1971-08-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/megan_mcarthur megan_mcarthur] | [[:d:Q240701|Q240701]] |- | [[Attēls:Kavita N. Ramdas World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6379296|Kavita Ramdas]]'' | | [[zinātnieks]] | 1963<br/>1962-09-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kavita_ramdas kavita_ramdas] | [[:d:Q6379296|Q6379296]] |- | [[Attēls:Kay tye.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21526064|Kay Tye]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kay_tye kay_tye] | [[:d:Q21526064|Q21526064]] |- | | ''[[:d:Q90813027|Keely A. Muscatell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keely_muscatell keely_muscatell] | [[:d:Q90813027|Q90813027]] |- | | ''[[:d:Q112713989|Keenan Scott II]]'' | | [[dramaturgs]]<br/>[[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keenan_scott_ii keenan_scott_ii] | [[:d:Q112713989|Q112713989]] |- | [[Attēls:KeesMoeliker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4493781|Kees Moeliker]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]'' | 1960-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kees_moeliker kees_moeliker] | [[:d:Q4493781|Q4493781]] |- | [[Attēls:TED Magic Show.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5566371|Keith Barry]]'' | | ''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]'' | 1976-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/keith_barry keith_barry] | [[:d:Q5566371|Q5566371]] |- | | ''[[:d:Q23782683|Keith Bellows]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keith_bellows keith_bellows] | [[:d:Q23782683|Q23782683]] |- | | ''[[:d:Q63036933|Keith Kirkland]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keith_kirkland keith_kirkland] | [[:d:Q63036933|Q63036933]] |- | | ''[[:d:Q23661670|Keith Nolan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keith_nolan keith_nolan] | [[:d:Q23661670|Q23661670]] |- | [[Attēls:Keith Schacht.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6384989|Keith Schacht]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1979-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/keith_schacht keith_schacht] | [[:d:Q6384989|Q6384989]] |- | [[Attēls:Keller Rinaudo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23713542|Keller Rinaudo Cliffton]]'' | | ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keller_rinaudo keller_rinaudo] | [[:d:Q23713542|Q23713542]] |- | [[Attēls:Kelli Anderson 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662160|Kelli Anderson]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kelli_anderson kelli_anderson] | [[:d:Q23662160|Q23662160]] |- | | ''[[:d:Q23712681|Kelli Swazey]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelli_swazey kelli_swazey] | [[:d:Q23712681|Q23712681]] |- | | ''[[:d:Q16216668|Kelly McGonigal]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1977-10-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kelly_mcgonigal kelly_mcgonigal] | [[:d:Q16216668|Q16216668]] |- | | ''[[:d:Q59828743|Kelly Richmond Pope]]'' | | ''[[:d:Q8142883|kriminologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelly_richmond_pope kelly_richmond_pope] | [[:d:Q59828743|Q59828743]] |- | [[Attēls:Kelly Wanser speaking.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q124304813|Kelly Wanser]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelly_wanser kelly_wanser] | [[:d:Q124304813|Q124304813]] |- | | ''[[:d:Q59675801|Kelsey Johnson]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kelsey_johnson kelsey_johnson] | [[:d:Q59675801|Q59675801]] |- | [[Attēls:K Leonard Oxford Grad-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6386502|Kelsey T. Leonard]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kelsey_leonard kelsey_leonard] | [[:d:Q6386502|Q6386502]] |- | [[Attēls:Dr Kemi Dasilva Ibru.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123688006|Kemi DaSilva-Ibru]]'' | | [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''<br/>''[[:d:Q13638192|obstetrician]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/kemi_dasilva_ibru kemi_dasilva_ibru] | [[:d:Q123688006|Q123688006]] |- | [[Attēls:KenJenningsByPhilKonstantin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q186|Ken Jennings]]'' | | ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q47454185|game show contestant]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q61747890|prāta spēļu spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q22662561|game show host]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1974-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_jennings ken_jennings] | [[:d:Q186|Q186]] |- | [[Attēls:Sir Ken Robinson (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q718012|Ken Robinson]]'' | | ''[[:d:Q13423598|education expert]]''<br/>''[[:d:Q1758037|speaker]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>''[[:d:Q736415|conferencier]]''<br/>''[[:d:Q106638245|documentary participant]]'' | 1950-03-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sir_ken_robinson sir_ken_robinson] | [[:d:Q718012|Q718012]] |- | [[Attēls:Candace Parker (cropped).jpg|center|128px]] | [[Kendesa Pārkere]] | | ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[aktieris]] | 1986-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/candace_parker candace_parker] | [[:d:Q242278|Q242278]] |- | | ''[[:d:Q6389224|Kenichi Ebina]]'' | | ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1974-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/kenichi_ebina kenichi_ebina] | [[:d:Q6389224|Q6389224]] |- | [[Attēls:Kenneth Chenault.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q516550|Kenneth Chenault]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1951-06-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_chenault ken_chenault] | [[:d:Q516550|Q516550]] |- | [[Attēls:Kenneth Cukier.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23729173|Kenneth Cukier]]'' | | [[žurnālists]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/kenneth_cukier kenneth_cukier] | [[:d:Q23729173|Q23729173]] |- | | ''[[:d:Q6390295|Kenneth Kamler]]'' | | ''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | 1947 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_kamler ken_kamler] | [[:d:Q6390295|Q6390295]] |- | [[Attēls:Kenneth J. Lacovara with Dreadnoughtus femur.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17517145|Kenneth Lacovara]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | 1961-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kenneth_lacovara kenneth_lacovara] | [[:d:Q17517145|Q17517145]] |- | | ''[[:d:Q23769238|Kenneth Shinozuka]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kenneth_shinozuka kenneth_shinozuka] | [[:d:Q23769238|Q23769238]] |- | [[Attēls:Ken-Goldberg-Apr-2019-med-res.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6387683|Ken Goldberg]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1961-10-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ken_goldberg ken_goldberg] | [[:d:Q6387683|Q6387683]] |- | | ''[[:d:Q6391818|Kent Larson]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kent_larson kent_larson] | [[:d:Q6391818|Q6391818]] |- | [[Attēls:Dr. Keolu Fox.png|center|128px]] | ''[[:d:Q92662381|Keolu Fox]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/keolu_fox keolu_fox] | [[:d:Q92662381|Q92662381]] |- | [[Attēls:Keren Elazari at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29027689414) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23728252|Keren Elazari]]'' | | ''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18922761|white hat]]''<br/>[[orators]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/keren_elezari keren_elezari] | [[:d:Q23728252|Q23728252]] |- | [[Attēls:Catherine Coleman.jpg|center|128px]] | [[Ketrina Kolmena]] | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q19934710|gaisa spēku virsnieks]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]] | 1960-12-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/cady_coleman cady_coleman] | [[:d:Q7468|Q7468]] |- | [[Attēls:2023 - Opening night POM 8999 (53329983016) (cropped).jpg|center|128px]] | [[Ketrīna Māra]] | Wikimedia Foundation izpilddirektore | ''[[:d:Q267936|executive director]]''<br/>[[žurnālists]] | 1983-04-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/katherine_maher katherine_maher] | [[:d:Q23034479|Q23034479]] |- | | ''[[:d:Q23662144|Kevin Allocca]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_allocca kevin_allocca] | [[:d:Q23662144|Q23662144]] |- | [[Attēls:Kevin Bales at Chatham House 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1740079|Kevin Bales]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1952-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_bales kevin_bales] | [[:d:Q1740079|Q1740079]] |- | | ''[[:d:Q23712692|Kevin Breel]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_breel kevin_breel] | [[:d:Q23712692|Q23712692]] |- | | ''[[:d:Q16159323|Kevin Briggs]]'' | | ''[[:d:Q384593|policists]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_briggs kevin_briggs] | [[:d:Q16159323|Q16159323]] |- | | ''[[:d:Q117863301|Kevin J. Krizek]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_j_krizek kevin_j_krizek] | [[:d:Q117863301|Q117863301]] |- | | ''[[:d:Q88134979|Kevin Jones]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_jones kevin_jones] | [[:d:Q88134979|Q88134979]] |- | [[Attēls:Kevin Kelly, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2707355|Kevin Kelly]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q45916492|co-founder]]'' | 1952-04-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_kelly kevin_kelly] | [[:d:Q2707355|Q2707355]] |- | | ''[[:d:Q6397296|Kevin R. Stone]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | 1955-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_stone kevin_stone] | [[:d:Q6397296|Q6397296]] |- | [[Attēls:Kevin Roose.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24248260|Kevin Roose]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1987 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_roose kevin_roose] | [[:d:Q24248260|Q24248260]] |- | [[Attēls:Kevin Slavin (5417557447).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656201|Kevin Slavin]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_slavin kevin_slavin] | [[:d:Q23656201|Q23656201]] |- | [[Attēls:At the WEF in Davos- Kevin Surace (5851680253).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6397572|Kevin Surace]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1962-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_surace kevin_surace] | [[:d:Q6397572|Q6397572]] |- | | ''[[:d:Q101443338|Kevin Toolis]]'' | | ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_toolis kevin_toolis] | [[:d:Q101443338|Q101443338]] |- | | ''[[:d:Q90746452|Kevin Y Njabo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kevin_njabo kevin_njabo] | [[:d:Q90746452|Q90746452]] |- | [[Attēls:Kevin Rudd DFAT (smile).jpg|center|128px]] | [[Kevins Rads]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1957-09-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/kevin_rudd kevin_rudd] | [[:d:Q43135|Q43135]] |- | [[Attēls:Keyu Jin, 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q76713918|Keyu Jin]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/keyu_jin keyu_jin] | [[:d:Q76713918|Q76713918]] |- | | ''[[:d:Q23769225|Khadija Gbla]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/khadija_gbla khadija_gbla] | [[:d:Q23769225|Q23769225]] |- | [[Attēls:Khalida Brohi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20987867|Khalida Brohi]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/khalida_brohi khalida_brohi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2043 2043] | [[:d:Q20987867|Q20987867]] |- | | ''[[:d:Q87609577|Khalil B Ramadi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/khalil_ramadi khalil_ramadi] | [[:d:Q87609577|Q87609577]] |- | | ''[[:d:Q122841509|Kiana Hayeri]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/kiana_hayeri kiana_hayeri] | [[:d:Q122841509|Q122841509]] |- | | ''[[:d:Q23795688|Kim Gorgens]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kim_gorgens kim_gorgens] | [[:d:Q23795688|Q23795688]] |- | | ''[[:d:Q19893432|Kim Katrin Milan]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q974144|skolotājs]]'' | 1984-03-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kim_katrin_milan kim_katrin_milan] | [[:d:Q19893432|Q19893432]] |- | [[Attēls:Kim Scott WikiPortrait at SXSW 2024 taken March 9, 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58326777|Kim Scott]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kim_scott kim_scott] | [[:d:Q58326777|Q58326777]] |- | [[Attēls:Kimyoungha.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q140135|Kim Young-ha]]'' | | [[rakstnieks]] | 1968-11-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/young_ha_kim young_ha_kim] | [[:d:Q140135|Q140135]] |- | | ''[[:d:Q20684882|Kimberley Motley]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kimberley_motley kimberley_motley] | [[:d:Q20684882|Q20684882]] |- | | ''[[:d:Q113109762|Kimberly G. Noble]]'' | | [[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kimberly_noble kimberly_noble] | [[:d:Q113109762|Q113109762]] |- | [[Attēls:Kimberlé Crenshaw (40901215153).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6409990|Kimberlé Crenshaw]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1959-05-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kimberle_crenshaw kimberle_crenshaw] | [[:d:Q6409990|Q6409990]] |- | [[Attēls:Kim Stanley Robinson by Gage Skidmore 2.jpg|center|128px]] | [[Kims Stenlijs Robinsons]] | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]'' | 1952-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kim_stanley_robinson kim_stanley_robinson] | [[:d:Q130779|Q130779]] |- | [[Attēls:Kiran Bedi at the SWIM Conference.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q2722085|Kiran Bedi]]'' | | ''[[:d:Q384593|policists]]''<br/>''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1949-06-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kiran_bedhi kiran_bedhi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/816 816] | [[:d:Q2722085|Q2722085]] |- | [[Attēls:Kiran Bir Sethi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17089348|Kiran Bir Sethi]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1966-04-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kiran_sethi kiran_sethi] | [[:d:Q17089348|Q17089348]] |- | [[Attēls:Kiran Ghandi, 'Madame Ghandi' at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28545688|Kiran Gandhi]]'' | | [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]'' | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/madame_gandhi madame_gandhi] | [[:d:Q28545688|Q28545688]] |- | [[Attēls:Kiran Mazumdar-Shaw HD2014 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q467215|Kiran Mazumdar-Shaw]]'' | | ''[[:d:Q764811|alus meistars]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]] | 1953-03-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/kiran_mazumdar_shaw kiran_mazumdar_shaw] | [[:d:Q467215|Q467215]] |- | [[Attēls:Kirby Ferguson by Rachel Lovinger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662751|Kirby Ferguson]]'' | | [[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kirby_ferguson kirby_ferguson] | [[:d:Q23662751|Q23662751]] |- | | ''[[:d:Q23785264|Kirk Citron]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kirk_citron kirk_citron] | [[:d:Q23785264|Q23785264]] |- | | ''[[:d:Q23661631|Kirk Sorensen]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kirk_sorensen kirk_sorensen] | [[:d:Q23661631|Q23661631]] |- | [[Attēls:Kirsty Duncan2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3197422|Kirsty Duncan]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q2066131|sportists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1966-10-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/kirsty_duncan kirsty_duncan] | [[:d:Q3197422|Q3197422]] |- | [[Attēls:Kishore Mahbubani - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q933957|Kishore Mahbubani]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1948-10-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Singapūra]] | [https://www.ted.com/speakers/kishore_mahbubani kishore_mahbubani] | [[:d:Q933957|Q933957]] |- | | ''[[:d:Q23748704|Kitra Cahana]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/kitra_cahana kitra_cahana] | [[:d:Q23748704|Q23748704]] |- | | ''[[:d:Q23657081|Klaus Stadlmann]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/klaus_stadlmann klaus_stadlmann] | [[:d:Q23657081|Q23657081]] |- | | ''[[:d:Q115671327|Knut Haanaes]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/knut_haanaes knut_haanaes] | [[:d:Q115671327|Q115671327]] |- | [[Attēls:Colin Powell official Secretary of State photo.jpg|center|128px]] | [[Kolins Pauels]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q38239859|army officer]]'' | 1937-04-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/colin_powell colin_powell] | [[:d:Q150851|Q150851]] |- | [[Attēls:Kotchakorn Voraakhom (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59160125|Kotchakorn Voraakhom]]'' | | [[ainavu arhitekts]]<br/>[[arhitekts]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Taizeme]] | [https://www.ted.com/speakers/kotchakorn_voraakhom kotchakorn_voraakhom] | [[:d:Q59160125|Q59160125]] |- | [[Attēls:Kris Tompkins11.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6437293|Kris Tompkins]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]'' | 1950-06-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kristine_tompkins kristine_tompkins] | [[:d:Q6437293|Q6437293]] |- | [[Attēls:TED Curator Chris Anderson.jpg|center|128px]] | [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]] | | [[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1957 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_ted chris_anderson_ted] | [[:d:Q2536856|Q2536856]] |- | [[Attēls:Chris Hadfield 2011.jpg|center|128px]] | [[Kriss Hedfīlds]] | | [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q1208175|camera operator]]'' | 1959-08-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_hadfield chris_hadfield] | [[:d:Q1076962|Q1076962]] |- | [[Attēls:Chris Hemsworth - Crime 101.jpg|center|128px]] | [[Kriss Hemsvorts]] | austrāliešu aktieris | [[modele]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]] | 1983-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/chris_hemsworth chris_hemsworth] | [[:d:Q54314|Q54314]] |- | [[Attēls:Krista Donaldson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23713567|Krista Donaldson]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/krista_donaldson krista_donaldson] | [[:d:Q23713567|Q23713567]] |- | [[Attēls:Krista tippett 1050.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q6437693|Krista Tippett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1960-11-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/krista_tippett krista_tippett] | [[:d:Q6437693|Q6437693]] |- | [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|center|128px]] | [[Kristalina Georgijeva]] | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[iestādes vadītājs]] | 1953-08-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/kristalina_georgieva kristalina_georgieva] | [[:d:Q265277|Q265277]] |- | | ''[[:d:Q6437748|Kristen Ashburn]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kristen_ashburn kristen_ashburn] | [[:d:Q6437748|Q6437748]] |- | | ''[[:d:Q23760564|Kristen Marhaver]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kristen_marhaver kristen_marhaver] | [[:d:Q23760564|Q23760564]] |- | | ''[[:d:Q90329415|Kristen Wenz]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kristen_wenz kristen_wenz] | [[:d:Q90329415|Q90329415]] |- | [[Attēls:Kristie L. Ebi, Professor, Center for Health and the Global Environment, University of Washington 3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58039850|Kristie L. Ebi]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kristie_ebi kristie_ebi] | [[:d:Q58039850|Q58039850]] |- | | ''[[:d:Q57891612|Kristin Poinar]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/kristin_poinar kristin_poinar] | [[:d:Q57891612|Q57891612]] |- | [[Attēls:Kristina Gjerde.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795680|Kristina Gjerde]]'' | | [[advokāts]] | 1956<br/>1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kristina_gjerde kristina_gjerde] | [[:d:Q23795680|Q23795680]] |- | | ''[[:d:Q110816239|Kristopher Alexander]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kris_alexander kris_alexander] | [[:d:Q110816239|Q110816239]] |- | [[Attēls:AI for Good Global Summit 2018 (42155745511).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27576279|Kriti Sharma]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kriti_sharma kriti_sharma] | [[:d:Q27576279|Q27576279]] |- | | ''[[:d:Q6449926|Kwabena Boahen]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | 1964-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/kwabena_boahen kwabena_boahen] | [[:d:Q6449926|Q6449926]] |- | [[Attēls:Kwame Anthony Appiah in 2024 at the Library of Congress Great Hall (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q572741|Kwame Anthony Appiah]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1954-05-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/anthony_appiah anthony_appiah] | [[:d:Q572741|Q572741]] |- | | ''[[:d:Q6451751|Kym Worthy]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]] | 1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kym_worthy kym_worthy] | [[:d:Q6451751|Q6451751]] |- | [[Attēls:Kyra D. Gaunt 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63699019|Kyra Gaunt]]'' | | ''[[:d:Q17484288|etnomuzikologi]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kyra_gaunt kyra_gaunt] | [[:d:Q63699019|Q63699019]] |- | [[Attēls:LZ Granderson on New America.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6460513|LZ Granderson]]'' | | ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1972-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lz_granderson lz_granderson] | [[:d:Q6460513|Q6460513]] |- | [[Attēls:LaToya Ruby Frazier (54162833127).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19667999|LaToya Ruby Frazier]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>''[[:d:Q56884373|book artist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/latoya_ruby_frazier latoya_ruby_frazier] | [[:d:Q19667999|Q19667999]] |- | [[Attēls:Lightbulb-braids.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64627129|Laetitia Ky]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3610436|stila konsultants]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[aktieris]] | 1996-06-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kotdivuāra]] | [https://www.ted.com/speakers/laetitia_ky laetitia_ky] | [[:d:Q64627129|Q64627129]] |- | [[Attēls:Lakshmi Pratury.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6479908|Lakshmi Pratury]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/lakshmi_pratury lakshmi_pratury] | [[:d:Q6479908|Q6479908]] |- | | ''[[:d:Q23301825|Lalitesh Katragadda]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lalitesh_katragadda lalitesh_katragadda] | [[:d:Q23301825|Q23301825]] |- | [[Attēls:Laolu Senbanjo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30323325|Laolu Senbanjo]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/laolu_senbanjo laolu_senbanjo] | [[:d:Q30323325|Q30323325]] |- | [[Attēls:Lara Setrakian.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6488591|Lara Setrakian]]'' | | [[žurnālists]] | 1982-02-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lara_setrakian lara_setrakian] | [[:d:Q6488591|Q6488591]] |- | [[Attēls:Larry Brilliant in 2023 04.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2301314|Larry Brilliant]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1944-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_brilliant larry_brilliant] | [[:d:Q2301314|Q2301314]] |- | | ''[[:d:Q6490024|Larry Burns]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_burns larry_burns] | [[:d:Q6490024|Q6490024]] |- | | ''[[:d:Q23662777|Larry Smith]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_smith larry_smith] | [[:d:Q23662777|Q23662777]] |- | [[Attēls:Latif Nasser at TED 2025 by Kaila Colbin-3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760296|Latif Nasser]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1986-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/latif_nasser latif_nasser] | [[:d:Q23760296|Q23760296]] |- | [[Attēls:Laura Boushnak.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q23767452|Laura Boushnak]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kuveita]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_boushnak laura_boushnak] | [[:d:Q23767452|Q23767452]] |- | | ''[[:d:Q90497004|Laura Galante]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_galante laura_galante] | [[:d:Q90497004|Q90497004]] |- | [[Attēls:LauraJSnyder.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18207085|Laura J. Snyder]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_snyder laura_snyder] | [[:d:Q18207085|Q18207085]] |- | | ''[[:d:Q23498217|Laura L. Carstensen]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_carstensen laura_carstensen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1277 1277] | [[:d:Q23498217|Q23498217]] |- | [[Attēls:Dr. Laura M. Boykin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21506394|Laura Marie Boykin]]'' | | ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_boykin laura_boykin] | [[:d:Q21506394|Q21506394]] |- | | ''[[:d:Q21264244|Laura Robinson]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_robinson laura_robinson] | [[:d:Q21264244|Q21264244]] |- | | ''[[:d:Q20675690|Laura Schulz]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laura_schulz laura_schulz] | [[:d:Q20675690|Q20675690]] |- | | ''[[:d:Q23769557|Laura Trice]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_trice laura_trice] | [[:d:Q23769557|Q23769557]] |- | [[Attēls:Laura Vanderkam at Bullish Conference 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112537324|Laura Vanderkam]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/laura_vanderkam laura_vanderkam] | [[:d:Q112537324|Q112537324]] |- | [[Attēls:Laurel Braitman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16738992|Laurel Braitman]]'' | | [[rakstnieks]] | 1978-02-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laurel_braitman laurel_braitman] | [[:d:Q16738992|Q16738992]] |- | [[Attēls:Lauren Sallan in 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54704043|Lauren Cole Sallan]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''<br/>''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lauren_sallan lauren_sallan] | [[:d:Q54704043|Q54704043]] |- | | ''[[:d:Q23798375|Lauren Hodge]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lauren_hodge lauren_hodge] | [[:d:Q23798375|Q23798375]] |- | [[Attēls:Lauren Zalaznick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797175|Lauren Zalaznick]]'' | | ''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>[[kinoproducents]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lauren_zalaznick lauren_zalaznick] | [[:d:Q23797175|Q23797175]] |- | [[Attēls:Laurie Garrett at Poptech shot by Kris Krug.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11351111|Laurie Garrett]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1951 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laurie_garrett laurie_garrett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/302 302] | [[:d:Q11351111|Q11351111]] |- | [[Attēls:Laurie Santos (52733234543).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16215537|Laurie R. Santos]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[direktors]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/laurie_santos laurie_santos] | [[:d:Q16215537|Q16215537]] |- | [[Attēls:Lawrence Lessig May 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q217790|Lawrence Lessig]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[profesors]]<br/>[[skolotājs]] | 1961-06-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/larry_lessig larry_lessig] | [[:d:Q217790|Q217790]] |- | | ''[[:d:Q6509162|Leah Buechley]]'' | | [[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leah_buechley leah_buechley] | [[:d:Q6509162|Q6509162]] |- | [[Attēls:LeahChaseAp08Crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6509170|Leah Chase]]'' | | ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1923-01-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leah_chase leah_chase] | [[:d:Q6509170|Q6509170]] |- | | ''[[:d:Q81540695|Leah Garcés]]'' | | ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]'' | 1978-02-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leah_garces leah_garces] | [[:d:Q81540695|Q81540695]] |- | [[Attēls:Leana Wen 2017 04 14.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6509479|Leana Wen]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1983-01-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leana_wen leana_wen] | [[:d:Q6509479|Q6509479]] |- | [[Attēls:Lee Hyeon-seo (2013).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17306046|Lee Hyeon-seo]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ziemeļkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/hyeonseo_lee hyeonseo_lee] | [[:d:Q17306046|Q17306046]] |- | [[Attēls:삼성전자 연구원 이진하 트위터 프로필 사진.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21059962|Lee Jin-ha]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/jinha_lee jinha_lee] | [[:d:Q21059962|Q21059962]] |- | | ''[[:d:Q23760283|Lee Mokobe]]'' | | [[dzejnieks]] | | ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lerato_mokobe lerato_mokobe] | [[:d:Q23760283|Q23760283]] |- | [[Attēls:LeeSmolinAtHarvard.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q437263|Lee Smolin]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1955-06-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lee_smolin lee_smolin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/310 310] | [[:d:Q437263|Q437263]] |- | [[Attēls:Picture of Leila Hoteit.png|center|128px]] | ''[[:d:Q111658783|Leila Hoteit]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1974-05-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/leila_hoteit leila_hoteit] | [[:d:Q111658783|Q111658783]] |- | | ''[[:d:Q55854926|Leila Pirhaji]]'' | | [[zinātnieks]] | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/leila_pirhaji leila_pirhaji] | [[:d:Q55854926|Q55854926]] |- | [[Attēls:Leila Takayama - PopTech 2012 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65733114|Leila Takayama]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leila_takayama leila_takayama] | [[:d:Q65733114|Q65733114]] |- | [[Attēls:LEILI ANVAR.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3229191|Leili Anvar]]'' | | ''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q16832248|iranologist]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-05-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/leili_anvar leili_anvar] | [[:d:Q3229191|Q3229191]] |- | [[Attēls:Leymah Gbowee (cropped).jpg|center|128px]] | [[Leimaha Gbovī]] | politiķis no Libērija | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-02-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libērija]] | [https://www.ted.com/speakers/leymah_gbowee leymah_gbowee] | [[:d:Q107037|Q107037]] |- | [[Attēls:Lemn Sissay hopemas xmas partyeventful-org-uk low 18 (5273390039).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6521230|Lemn Sissay]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1967-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lemn_sissay lemn_sissay] | [[:d:Q6521230|Q6521230]] |- | [[Attēls:Lemon Andersen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6521290|Lemon Andersen]]'' | | [[aktieris]] | 1975-04-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lemon_andersen lemon_andersen] | [[:d:Q6521290|Q6521290]] |- | [[Attēls:Lennart Green 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5769932|Lennart Green]]'' | | ''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]'' | 1941-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/lennart_green lennart_green] | [[:d:Q5769932|Q5769932]] |- | [[Attēls:Leo Igwe at TAM 7-12-2012.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q6523857|Leo Igwe]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q10527030|humanist]]'' | 1970-07-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/leo_igwe leo_igwe] | [[:d:Q6523857|Q6523857]] |- | [[Attēls:LeonardSusskindStanfordNov2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q203243|Leonard Susskind]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q118313857|string theorist]]'' | 1940-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leonard_susskind leonard_susskind]<br/>[https://www.ted.com/speakers/992 992] | [[:d:Q203243|Q203243]] |- | | ''[[:d:Q19664256|Leor Weinberger]]'' | | ''[[:d:Q15634281|virusologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leor_weinberger leor_weinberger] | [[:d:Q19664256|Q19664256]] |- | [[Attēls:Lera Boroditsky.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6528728|Lera Boroditsky]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>[[profesors]] | 1976-05-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Baltkrievija]] | [https://www.ted.com/speakers/lera_boroditsky lera_boroditsky] | [[:d:Q6528728|Q6528728]] |- | [[Attēls:Larry Page in the European Parliament, 17.06.2009.jpg|center|128px]] | [[Lerijs Peidžs]] | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]] | 1973-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin_and_larry_page sergey_brin_and_larry_page] | [[:d:Q4934|Q4934]] |- | [[Attēls:Dr. Leroy Cronin portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6528921|Leroy Cronin]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1973-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lee_cronin lee_cronin] | [[:d:Q6528921|Q6528921]] |- | | ''[[:d:Q4116838|Lesley Hazleton]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q24262594|religious writer]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[orators]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1945-09-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lesley_hazleton lesley_hazleton] | [[:d:Q4116838|Q4116838]] |- | | ''[[:d:Q23656887|Leslie Dodson]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leslie_dodson leslie_dodson] | [[:d:Q23656887|Q23656887]] |- | [[Attēls:Leslie Herod.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q28480953|Leslie Herod]]'' | | [[politiķis]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leslie_herod leslie_herod] | [[:d:Q28480953|Q28480953]] |- | | ''[[:d:Q6531033|Leslie Morgan Steiner]]'' | | [[žurnālists]] | 1965-07-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leslie_morgan_steiner leslie_morgan_steiner]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1527 1527] | [[:d:Q6531033|Q6531033]] |- | | ''[[:d:Q6531172|Leslie T. Chang]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leslie_chang leslie_chang] | [[:d:Q6531172|Q6531172]] |- | | ''[[:d:Q115671096|Leticia Gasca]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/leticia_gasca leticia_gasca] | [[:d:Q115671096|Q115671096]] |- | | ''[[:d:Q124728014|Levon Biss]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/levon_biss levon_biss] | [[:d:Q124728014|Q124728014]] |- | [[Attēls:Headshot Lewis Pugh.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q715979|Lewis Pugh]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]'' | 1969-12-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lewis_pugh lewis_pugh] | [[:d:Q715979|Q715979]] |- | | ''[[:d:Q23670651|Leyla Acaroglu]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/leyla_acaroglu leyla_acaroglu] | [[:d:Q23670651|Q23670651]] |- | | ''[[:d:Q9337816|Li-Huei Tsai]]'' | | ''[[:d:Q3368718|pathologist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960-03-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/li_huei_tsai li_huei_tsai] | [[:d:Q9337816|Q9337816]] |- | [[Attēls:POPULATED BY ROBOTS HOW CRYPTOCURRENCY WILL RE-OPEN THE ARCTIC (36920210013).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18342403|Liam Young]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>[[kinorežisors]] | 1979-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/liam_young liam_young] | [[:d:Q18342403|Q18342403]] |- | [[Attēls:Lian Pin Koh, Founding Director, ConservationDrones.org; and Professor of Applied Ecology and Conservation, University of Adelaide (34299001125) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670480|Lian Pin Koh]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1976-04-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lian_pin_koh lian_pin_koh] | [[:d:Q23670480|Q23670480]] |- | [[Attēls:Liana Finck (30817591717) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62575529|Liana Finck]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liana_finck liana_finck] | [[:d:Q62575529|Q62575529]] |- | [[Attēls:Lidia Yuknavitch 2141146.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21067165|Lidia Yuknavitch]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]'' | 1963-06-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lidia_yuknavitch lidia_yuknavitch] | [[:d:Q21067165|Q21067165]] |- | | ''[[:d:Q112958470|Liene Ozoliņa]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q12347522|etnogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/liene_ozoli_a liene_ozoli_a] | [[:d:Q112958470|Q112958470]] |- | | ''[[:d:Q6547401|Lil Buck]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]'' | 1988-05-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lil_buck lil_buck] | [[:d:Q6547401|Q6547401]] |- | [[Attēls:Lili Haydn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q51603|Lili Haydn]]'' | | [[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[vijolnieks]] | 1969-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lili_haydn lili_haydn] | [[:d:Q51603|Q51603]] |- | [[Attēls:Lily Tomlin in 2014.jpg|center|128px]] | [[Lilija Tomlina]] | amerikāņu aktrise un komiķe | ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]] | 1939-09-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lily_tomlin lily_tomlin] | [[:d:Q229271|Q229271]] |- | [[Attēls:Lilly Singh SDG 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17403226|Lilly Singh]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1988-09-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lilly_singh lilly_singh] | [[:d:Q17403226|Q17403226]] |- | | ''[[:d:Q21552205|Linda A. Hill]]'' | | ''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1956-07-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/linda_hill linda_hill] | [[:d:Q21552205|Q21552205]] |- | | ''[[:d:Q23760269|Linda Cliatt-Wayman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/linda_cliatt_wayman linda_cliatt_wayman] | [[:d:Q23760269|Q23760269]] |- | [[Attēls:Linda Liukas at the Data of Tomorrow Conference 2017 (23496747288) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20252140|Linda Liukas]]'' | | [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/linda_liukas linda_liukas] | [[:d:Q20252140|Q20252140]] |- | [[Attēls:Lindiwe Masibuko DA MP.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q937119|Lindiwe Mazibuko]]'' | | [[politiķis]] | 1980-04-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/lindiwe_mazibuko lindiwe_mazibuko] | [[:d:Q937119|Q937119]] |- | | ''[[:d:Q89161733|Lindsay C Malloy]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lindsay_malloy lindsay_malloy] | [[:d:Q89161733|Q89161733]] |- | | ''[[:d:Q125649033|Lindsay Morcom]]'' | | ''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lindsay_morcom lindsay_morcom] | [[:d:Q125649033|Q125649033]] |- | | ''[[:d:Q23712829|Lisa Bu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_bu lisa_bu] | [[:d:Q23712829|Q23712829]] |- | [[Attēls:Lisa Damour 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q79446431|Lisa Damour]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_damour lisa_damour] | [[:d:Q79446431|Q79446431]] |- | | ''[[:d:Q52394619|Lisa Dyson]]'' | | [[fiziķis]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_dyson lisa_dyson] | [[:d:Q52394619|Q52394619]] |- | [[Attēls:Lisa Feldman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6557970|Lisa Feldman Barrett]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_feldman_barrett lisa_feldman_barrett] | [[:d:Q6557970|Q6557970]] |- | [[Attēls:Lisa Gansky, entrepreneur, investor and author of The Mesh (15851050897).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6558012|Lisa Gansky]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1958-05-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_gansky lisa_gansky] | [[:d:Q6558012|Q6558012]] |- | | ''[[:d:Q13563157|Lisa Genova]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1970-11-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_genova lisa_genova] | [[:d:Q13563157|Q13563157]] |- | [[Attēls:Lisa Harouni (6783963974).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23661649|Lisa Harouni]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_harouni lisa_harouni] | [[:d:Q23661649|Q23661649]] |- | [[Attēls:Kofi Portrait.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6558163|Lisa Kristine]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1965-09-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_kristine lisa_kristine] | [[:d:Q6558163|Q6558163]] |- | [[Attēls:Lisa Margonelli 2011 (6263290261).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797751|Lisa Margonelli]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_margonelli lisa_margonelli] | [[:d:Q23797751|Q23797751]] |- | [[Attēls:Lisa Mosconi (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65201723|Lisa Mosconi]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lisa_mosconi lisa_mosconi] | [[:d:Q65201723|Q65201723]] |- | [[Attēls:Lisa P. Jackson official portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445734|Lisa P. Jackson]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1962-02-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lisa_jackson lisa_jackson] | [[:d:Q445734|Q445734]] |- | [[Attēls:Liu Bolin painted portrait from Laurent Baillet.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q710377|Liu Bolin]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]'' | 1973-01-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/liu_bolin liu_bolin] | [[:d:Q710377|Q710377]] |- | [[Attēls:Liu Thai Ker, 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19561233|Liu Thai Ker]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1938-02-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Singapūra]] | [https://www.ted.com/speakers/liu_thai_ker liu_thai_ker] | [[:d:Q19561233|Q19561233]] |- | [[Attēls:Liv Boeree 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q272529|Liv Boeree]]'' | | ''[[:d:Q15295720|poker player]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[modele]] | 1984-07-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/liv_boeree liv_boeree] | [[:d:Q272529|Q272529]] |- | | ''[[:d:Q120610499|Liz Fosslien]]'' | | ''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/liz_fosslien liz_fosslien] | [[:d:Q120610499|Q120610499]] |- | | ''[[:d:Q109566748|Liz Ogbu]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liz_ogbu liz_ogbu] | [[:d:Q109566748|Q109566748]] |- | [[Attēls:Portrait-liza-donnelly.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6660387|Liza Donnelly]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]'' | 1955-01-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/liza_donnelly liza_donnelly] | [[:d:Q6660387|Q6660387]] |- | | ''[[:d:Q51473738|Lonneke Gordijn]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1980-03-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lonneke_gordijn lonneke_gordijn] | [[:d:Q51473738|Q51473738]] |- | [[Attēls:Napoleoni Loretta by Peter Hodsoll 380dpi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2617501|Loretta Napoleoni]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1155838|korespondents]]'' | 1955-07-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/loretta_napoleoni loretta_napoleoni] | [[:d:Q2617501|Q2617501]] |- | [[Attēls:Loretta Ross The Laura Flanders Show 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50361895|Loretta Ross]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1953-08-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/loretta_j_ross loretta_j_ross] | [[:d:Q50361895|Q50361895]] |- | | ''[[:d:Q6681071|Lori Gottlieb]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[autors]] | 1966-12-20<br/>1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lori_gottlieb lori_gottlieb] | [[:d:Q6681071|Q6681071]] |- | [[Attēls:Privacy and security in a connected age.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6681722|Lorrie Cranor]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1971-02-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lorrie_faith_cranor lorrie_faith_cranor] | [[:d:Q6681722|Q6681722]] |- | [[Attēls:Louie Schwartzberg (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3260256|Louis Schwartzberg]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinooperators]] | 1950-02-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/louie_schwartzberg louie_schwartzberg] | [[:d:Q3260256|Q3260256]] |- | | ''[[:d:Q454074|Louise Leakey]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]'' | 1972-03-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/louise_leakey louise_leakey] | [[:d:Q454074|Q454074]] |- | [[Attēls:Fresco Louise Foto Henk Thomas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3490296|Louise O. Fresco]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]] | 1952-02-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/louise_fresco louise_fresco] | [[:d:Q3490296|Q3490296]] |- | | ''[[:d:Q11763228|Luca Turin]]'' | | ''[[:d:Q5287861|tehnoloģiju nodaļas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1953-11-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/luca_turin luca_turin] | [[:d:Q11763228|Q11763228]] |- | | ''[[:d:Q90257762|Lucas N. Joppa]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucas_joppa lucas_joppa] | [[:d:Q90257762|Q90257762]] |- | [[Attēls:Lucianne Walkowicz (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q23656158|Lucianne M. Walkowicz]]'' | | [[astronoms]] | 1979 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lucianne_walkowicz lucianne_walkowicz] | [[:d:Q23656158|Q23656158]] |- | [[Attēls:LuciePinson2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q104081019|Lucie Pinson]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/lucie_pinson lucie_pinson] | [[:d:Q104081019|Q104081019]] |- | [[Attēls:TEDxAmsterdam Live 0511 (5933038975).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16194527|Lucien Engelen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1962-07-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucien_engelen lucien_engelen] | [[:d:Q16194527|Q16194527]] |- | | ''[[:d:Q69619569|Lucy C. Hone]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucy_hone lucy_hone] | [[:d:Q69619569|Q69619569]] |- | | ''[[:d:Q33127640|Lucy Cooke]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1970-03-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lucy_cooke lucy_cooke] | [[:d:Q33127640|Q33127640]] |- | [[Attēls:Lucy McBath, official portrait, 116th Congress.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54358424|Lucy McBath]]'' | | ''[[:d:Q101539|lidaparāta stjuarts]]''<br/>[[politiķis]] | 1960-06-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcbath lucy_mcbath] | [[:d:Q54358424|Q54358424]] |- | [[Attēls:LucyMcRae-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662194|Lucy McRae]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q3317836|modeler]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcrae lucy_mcrae] | [[:d:Q23662194|Q23662194]] |- | | ''[[:d:Q86901696|Ludmila Rattis]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/ludmila_rattis ludmila_rattis] | [[:d:Q86901696|Q86901696]] |- | | ''[[:d:Q23662726|Ludwick Marishane]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ludwick_marishane ludwick_marishane] | [[:d:Q23662726|Q23662726]] |- | | ''[[:d:Q68704888|Luhan Yang]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/luhan_yang luhan_yang] | [[:d:Q68704888|Q68704888]] |- | | ''[[:d:Q28086279|Luis Zayas]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/luis_zayas luis_zayas] | [[:d:Q28086279|Q28086279]] |- | [[Attēls:Wikimania 2015 - Day 2 (18) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92984|Luis von Ahn]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gvatemala]] | [https://www.ted.com/speakers/luis_von_ahn luis_von_ahn] | [[:d:Q92984|Q92984]] |- | [[Attēls:2025-04-29-Luisa Neubauer-Maischberger-2989.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61625543|Luisa Neubauer]]'' | | ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1996-04-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/luisa_neubauer luisa_neubauer] | [[:d:Q61625543|Q61625543]] |- | [[Attēls:Luke Sital-Singh (Haldern Pop Festival 2014) IMGP1705 smial wp.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16232430|Luke Sital-Singh]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1988-03-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/luke_sital_singh luke_sital_singh] | [[:d:Q16232430|Q16232430]] |- | | ''[[:d:Q23727939|Luke Syson]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>[[direktors]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/luke_syson luke_syson] | [[:d:Q23727939|Q23727939]] |- | | ''[[:d:Q6702999|Luma Mufleh]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[treneris]]<br/>[[autors]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]'' | 1975-03-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/luma_mufleh luma_mufleh] | [[:d:Q6702999|Q6702999]] |- | | ''[[:d:Q27494203|Luvvie Ajayi]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q70591255|digital strategist]]'' | 1985-01-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/luvvie_ajayi luvvie_ajayi] | [[:d:Q27494203|Q27494203]] |- | [[Attēls:Lynn Rothschild 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4795205|Lynn J. Rothschild]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1957-05-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/lynn_rothschild lynn_rothschild] | [[:d:Q4795205|Q4795205]] |- | | ''[[:d:Q91830904|Lýdia Machová]]'' | | [[poliglots]] | 1989-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/lydia_machova lydia_machova] | [[:d:Q91830904|Q91830904]] |- | [[Attēls:Leland Melvin.jpg|center|128px]] | [[Līlends Melvins]] | | [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>[[inženieris]] | 1964-02-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/leland_melvin leland_melvin] | [[:d:Q632907|Q632907]] |- | [[Attēls:Lc3 2018 (263682303) (cropped).jpeg|center|128px]] | [[Līnuss Tūrvaldss]] | Somijas zviedru-amerikāņu programmētājs | [[programmētājs]]<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1969-12-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/linus_torvalds linus_torvalds] | [[:d:Q34253|Q34253]] |- | | ''[[:d:Q60655946|M. Saad Bhamla]]'' | | ''[[:d:Q108348508|biomechanic]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/saad_bhamla saad_bhamla] | [[:d:Q60655946|Q60655946]] |- | [[Attēls:Ma Jun - Annual Meeting of the New Champions 2012 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q986613|Ma Jun]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1968-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/jun_ma jun_ma] | [[:d:Q986613|Q986613]] |- | [[Attēls:Ma Yansong World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8048959|Ma Yansong]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/ma_yansong ma_yansong] | [[:d:Q8048959|Q8048959]] |- | [[Attēls:Maajid Nawaz speaking at LibDem campaign event.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6721039|Maajid Nawaz]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1977-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/maajid_nawaz maajid_nawaz] | [[:d:Q6721039|Q6721039]] |- | [[Attēls:Mac Barnett at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6722199|Mac Barnett]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1982-08-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mac_barnett mac_barnett] | [[:d:Q6722199|Q6722199]] |- | | ''[[:d:Q23782713|Mac Stone]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mac_stone mac_stone] | [[:d:Q23782713|Q23782713]] |- | | ''[[:d:Q113976785|Machine Dazzle]]'' | | [[gleznotājs]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/machine_dazzle machine_dazzle] | [[:d:Q113976785|Q113976785]] |- | [[Attēls:Madison McFerrin - 51627141277.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58413987|Madison McFerrin]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1991-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/madison_mcferrin madison_mcferrin] | [[:d:Q58413987|Q58413987]] |- | [[Attēls:Madeleine Albright 1997.jpg|center|128px]] | [[Medlina Olbraita|Madlēna Olbraita]] | amerikāņu politiķe | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[vēstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[ministrs]]<br/>''[[:d:Q7330070|ārlietu ministrs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]'' | 1937-05-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Čehoslovākija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/madeleine_albright madeleine_albright]<br/>[https://www.ted.com/speakers/814 814] | [[:d:Q174438|Q174438]] |- | | ''[[:d:Q125320068|Mads Tang-Christensen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/mads_tang_christensen mads_tang_christensen] | [[:d:Q125320068|Q125320068]] |- | [[Attēls:Mae Carol Jemison.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q34091|Mae Jemison]]'' | | [[kosmonauts]]<br/>[[ārsts]]<br/>[[profesors]]<br/>[[fiziķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]'' | 1956-10-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mae_jemison mae_jemison]<br/>[https://www.ted.com/speakers/444 444] | [[:d:Q34091|Q34091]] |- | [[Attēls:Magatte Wade 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30547266|Magatte Wade]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Senegāla]] | [https://www.ted.com/speakers/magatte_wade magatte_wade] | [[:d:Q30547266|Q30547266]] |- | | ''[[:d:Q84076056|Magda Sayeg]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/magda_sayeg magda_sayeg] | [[:d:Q84076056|Q84076056]] |- | | ''[[:d:Q600738|Magnus Larsson]]'' | | ''[[:d:Q10833314|tenisists]]'' | 1970-03-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/magnus_larsson magnus_larsson] | [[:d:Q600738|Q600738]] |- | | ''[[:d:Q115735933|Mahendra Singhi]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/mahendra_singhi mahendra_singhi] | [[:d:Q115735933|Q115735933]] |- | [[Attēls:Mai Lan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15211605|Mai Lan]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/mai_lan mai_lan] | [[:d:Q15211605|Q15211605]] |- | [[Attēls:Maira kalman 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6736888|Maira Kalman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1949 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maira_kalman maira_kalman] | [[:d:Q6736888|Q6736888]] |- | [[Attēls:Majora-Carter-headshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q6738379|Majora Carter]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q104541864|urban activist]]'' | 1966-10-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/majora_carter majora_carter] | [[:d:Q6738379|Q6738379]] |- | [[Attēls:Malcolm Gladwell 2014 (cropped) -2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q318429|Malcolm Gladwell]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1963-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/malcolm_gladwell malcolm_gladwell] | [[:d:Q318429|Q318429]] |- | | ''[[:d:Q23713725|Malcolm London]]'' | | [[dzejnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/malcolm_london malcolm_london] | [[:d:Q23713725|Q23713725]] |- | [[Attēls:MalcomMcLarenspeaking.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q325377|Malcolm McLaren]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[talantu aģentūra]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''<br/>''[[:d:Q21550489|konceptuālais mākslinieks]]'' | 1946-01-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/malcolm_mclaren malcolm_mclaren] | [[:d:Q325377|Q325377]] |- | [[Attēls:Mallika-sarabhai-before-performance-saarang-2011-iit-madras.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3518417|Mallika Sarabhai]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[kinorežisors]] | 1954-05-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/mallika_sarabhai mallika_sarabhai] | [[:d:Q3518417|Q3518417]] |- | [[Attēls:Rp23wiki-67.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1525015|Malte Spitz]]'' | | [[politiķis]] | 1984-04-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/malte_spitz malte_spitz] | [[:d:Q1525015|Q1525015]] |- | [[Attēls:Malala Yousafzai at the 2024 Toronto International Film Festival 5.jpg|center|128px]] | [[Malāla Jūsafzaja]] | pakistāniešu sieviešu tiesību aktīviste | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11774156|memoirist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1997-07-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/malala_yousafzai malala_yousafzai] | [[:d:Q32732|Q32732]] |- | [[Attēls:Manal al-Shraif face (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q445754|Manal al-Sharif]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1979-04-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Saūda Arābija]] | [https://www.ted.com/speakers/manal_al_sharif manal_al_sharif]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1587 1587] | [[:d:Q445754|Q445754]] |- | | ''[[:d:Q23782698|Mandy Len Catron]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mandy_len_catron mandy_len_catron] | [[:d:Q23782698|Q23782698]] |- | [[Attēls:Mandë Holford at World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55264577|Mandë Holford]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mande_holford mande_holford] | [[:d:Q55264577|Q55264577]] |- | | ''[[:d:Q41571330|Manoush Zomorodi]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1973-06-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/manoush_zomorodi manoush_zomorodi] | [[:d:Q41571330|Q41571330]] |- | [[Attēls:Manu Prakash at TED.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22063727|Manu Prakash]]'' | | ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/manu_prakash manu_prakash] | [[:d:Q22063727|Q22063727]] |- | [[Attēls:Manuel Lima.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6752682|Manuel Lima]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1978-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Portugāle]] | [https://www.ted.com/speakers/manuel_lima manuel_lima] | [[:d:Q6752682|Q6752682]] |- | [[Attēls:Mar Hershenson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q87147801|Mar Hershenson]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mar_hershenson mar_hershenson] | [[:d:Q87147801|Q87147801]] |- | | ''[[:d:Q91998245|Marah J. Hardt]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marah_j_hardt marah_j_hardt] | [[:d:Q91998245|Q91998245]] |- | [[Attēls:Marc Abraham in Chile with AECH 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755336|Marc Abrahams]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q3579163|scientific editor]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_abrahams marc_abrahams] | [[:d:Q6755336|Q6755336]] |- | [[Attēls:Marc Bamuthi Joseph, interview with YBCA (July 2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755368|Marc Bamuthi Joseph]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>[[dramaturgs]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_bamuthi_joseph marc_bamuthi_joseph] | [[:d:Q6755368|Q6755368]] |- | | ''[[:d:Q23662529|Marc Goodman]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marc_goodman marc_goodman] | [[:d:Q23662529|Q23662529]] |- | [[Attēls:Marc koska.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755670|Marc Koska]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1961-03-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_koska marc_koska] | [[:d:Q6755670|Q6755670]] |- | | ''[[:d:Q19881192|Marc Kushner]]'' | | [[arhitekts]] | 1977-09-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_kushner marc_kushner] | [[:d:Q19881192|Q19881192]] |- | [[Attēls:Acting Director of the National Museum of American History Marc Jay Pachter.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15917299|Marc Pachter]]'' | | ''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1943-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_pachter marc_pachter] | [[:d:Q15917299|Q15917299]] |- | [[Attēls:Marc raibert cebit hannover 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6755817|Marc Raibert]]'' | | [[inženieris]] | 1949-10-22<br/>1949-12-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marc_raibert marc_raibert] | [[:d:Q6755817|Q6755817]] |- | | ''[[:d:Q92425263|Marc Z Miskin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/marc_miskin marc_miskin] | [[:d:Q92425263|Q92425263]] |- | [[Attēls:MarcelDicke2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18521479|Marcel Dicke]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | 1957-11-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marcel_dicke marcel_dicke] | [[:d:Q18521479|Q18521479]] |- | [[Attēls:Marcelo Mena.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q44010940|Marcelo Mena]]'' | | ''[[:d:Q13582652|būvinženieris]]''<br/>[[politiķis]] | 1975-03-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/marcelo_mena_carrasco marcelo_mena_carrasco] | [[:d:Q44010940|Q44010940]] |- | | ''[[:d:Q23303134|Marcin Jakubowski]]'' | | | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marcin_jakubowski marcin_jakubowski] | [[:d:Q23303134|Q23303134]] |- | [[Attēls:MarcoAlverà.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q43191861|Marco Alverà]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1975-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/marco_alvera marco_alvera] | [[:d:Q43191861|Q43191861]] |- | | ''[[:d:Q23728391|Marco Annunziata]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marco_annunziata marco_annunziata] | [[:d:Q23728391|Q23728391]] |- | [[Attēls:Marco Tempest.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q124966|Marco Tempest]]'' | | [[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]'' | 1964-12-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/marco_tempest marco_tempest] | [[:d:Q124966|Q124966]] |- | | ''[[:d:Q18352586|Marcus Byrne]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/marcus_byrne marcus_byrne] | [[:d:Q18352586|Q18352586]] |- | [[Attēls:Sautoy2 cropped.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q536457|Marcus du Sautoy]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1965-08-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marcus_du_sautoy marcus_du_sautoy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/420 420] | [[:d:Q536457|Q536457]] |- | | ''[[:d:Q101242984|Margaret Bourdeaux]]'' | | ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_bourdeaux margaret_bourdeaux] | [[:d:Q101242984|Q101242984]] |- | | ''[[:d:Q23765418|Margaret Gould Stewart]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_stewart margaret_stewart] | [[:d:Q23765418|Q23765418]] |- | [[Attēls:Margaret Heffernan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6759505|Margaret Heffernan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1955-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_heffernan margaret_heffernan] | [[:d:Q6759505|Q6759505]] |- | [[Attēls:Margaret Levi (48747801107).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6759639|Margaret Levi]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-03-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_levi margaret_levi] | [[:d:Q6759639|Q6759639]] |- | [[Attēls:MargaretMitchell2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50346871|Margaret Mitchell]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q123574267|AI ethicist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_mitchell margaret_mitchell] | [[:d:Q50346871|Q50346871]] |- | [[Attēls:Margaret Wertheim speaking at TED in 2009 (cropped closer).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4990332|Margaret Wertheim]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[matemātiķis]] | 1958-08-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/margaret_wertheim margaret_wertheim]<br/>[https://www.ted.com/speakers/334 334] | [[:d:Q4990332|Q4990332]] |- | [[Attēls:Margrethe Vestager by Christian Ursilva (2026).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q270820|Margrethe Vestager]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[dzejnieks]] | 1968-04-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/margrethe_vestager margrethe_vestager] | [[:d:Q270820|Q270820]] |- | | ''[[:d:Q23671015|Maria Bezaitis]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/maria_bezaitis maria_bezaitis] | [[:d:Q23671015|Q23671015]] |- | [[Attēls:Maria DAMANAKI.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q261709|Maria Damanaki]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[inženieris]] | 1952-05-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_damanaki maria_damanaki] | [[:d:Q261709|Q261709]] |- | [[Attēls:Maria Popova.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6761505|Maria Popova]]'' | | [[rakstnieks]] | 1984-07-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Bulgārija]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_popova maria_popova] | [[:d:Q6761505|Q6761505]] |- | | ''[[:d:Q28025108|Maria Van Kerkhove]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1977-02-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_van_kerkhove maria_van_kerkhove] | [[:d:Q28025108|Q28025108]] |- | | ''[[:d:Q24083392|Mariam Veiszadeh]]'' | | [[advokāts]] | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177 mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177] | [[:d:Q24083392|Q24083392]] |- | [[Attēls:Marian Bantjes Pop!Tech.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3847649|Marian Bantjes]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1963-03-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/marian_bantjes marian_bantjes] | [[:d:Q3847649|Q3847649]] |- | [[Attēls:Marian Wright Edelman, 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1896700|Marian Wright Edelman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]'' | 1939-06-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marian_wright_edelman marian_wright_edelman] | [[:d:Q1896700|Q1896700]] |- | [[Attēls:Mariana Mazzucato.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15127513|Mariana Mazzucato]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]] | 1968-06-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mariana_mazzucato mariana_mazzucato] | [[:d:Q15127513|Q15127513]] |- | | ''[[:d:Q55688837|Mariano Sigman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/mariano_sigman mariano_sigman] | [[:d:Q55688837|Q55688837]] |- | [[Attēls:Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|center|128px]] | [[Marijs Gells-Manns]] | zinātniskās literatūras rakstnieks no Amerikas Savienotās Valstis | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[fiziķis]] | 1929-09-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/murray_gell_mann murray_gell_mann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/173 173] | [[:d:Q172840|Q172840]] |- | | ''[[:d:Q88976878|Marily Oppezzo]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/marily_oppezzo marily_oppezzo] | [[:d:Q88976878|Q88976878]] |- | [[Attēls:Marilyn Waring 2020 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q268510|Marilyn Waring]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zemnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1952-10-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/marilyn_waring marilyn_waring] | [[:d:Q268510|Q268510]] |- | [[Attēls:Marina Abramović. The Cleaner (45524492341).jpg|center|128px]] | [[Marina Abramoviča]] | | ''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1946-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q1290149|Federal People's Republic of Yugoslavia]]''<br/>[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]<br/>''[[:d:Q838261|Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]''<br/>[[Serbija un Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Dienvidslāvija]] | [https://www.ted.com/speakers/marina_abramovic marina_abramovic] | [[:d:Q47496|Q47496]] |- | | ''[[:d:Q23760166|Marisa Fick-Jordan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marisa_fick_jordan marisa_fick_jordan] | [[:d:Q23760166|Q23760166]] |- | | ''[[:d:Q113679918|Marisa Franco]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/marisa_franco marisa_franco] | [[:d:Q113679918|Q113679918]] |- | [[Attēls:Nacht van de Radicale Vernieuwing (44737558181) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q33044550|Marjan van Aubel]]'' | | ''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marjan_van_aubel marjan_van_aubel] | [[:d:Q33044550|Q33044550]] |- | [[Attēls:Mark Applebaum at TEDx Stanford (7231657568).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6766581|Mark Applebaum]]'' | | [[komponists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mūziķis]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_applebaum mark_applebaum] | [[:d:Q6766581|Q6766581]] |- | | ''[[:d:Q23784752|Mark Bezos]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q20623701|space tourist]]'' | 1969-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_bezos mark_bezos] | [[:d:Q23784752|Q23784752]] |- | [[Attēls:Mark Bittman 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3294002|Mark Bittman]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1950-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_bittman mark_bittman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/234 234] | [[:d:Q3294002|Q3294002]] |- | [[Attēls:Mark Forsyth portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16216552|Mark Forsyth]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16312408|etymologist]]''<br/>[[žurnālists]] | 1977-04-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_forsyth mark_forsyth] | [[:d:Q16216552|Q16216552]] |- | [[Attēls:Mark Kendall (born 1972) in the video 'WearOptimo and ANU – towards a healthcare future within the fourth industrial revolution'.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23670507|Mark Kendall]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]'' | 1972-04-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_kendall mark_kendall] | [[:d:Q23670507|Q23670507]] |- | | ''[[:d:Q15994669|Mark Pagel]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1954-06-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_pagel mark_pagel] | [[:d:Q15994669|Q15994669]] |- | [[Attēls:D07cd11-Guarup-Xingu-2007-Sue photos (22).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6769279|Mark Plotkin]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]'' | 1955-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_plotkin mark_plotkin] | [[:d:Q6769279|Q6769279]] |- | [[Attēls:Mark Pollock.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6769287|Mark Pollock]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q13382576|airētājs]]'' | 1976-02-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_pollock mark_pollock] | [[:d:Q6769287|Q6769287]] |- | | ''[[:d:Q23662165|Mark Raymond]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mark_raymond mark_raymond] | [[:d:Q23662165|Q23662165]] |- | [[Attēls:Mark Ronson and Jennifer Su, 2011 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q425821|Mark Ronson]]'' | | [[mūzikas producents]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1975-09-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_ronson mark_ronson] | [[:d:Q425821|Q425821]] |- | | ''[[:d:Q6769512|Mark Roth]]'' | | ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_roth mark_roth] | [[:d:Q6769512|Q6769512]] |- | | ''[[:d:Q23713549|Mark Shaw]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mark_shaw mark_shaw] | [[:d:Q23713549|Q23713549]] |- | | ''[[:d:Q51002222|Mark W. Tyndall]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mark_tyndall mark_tyndall] | [[:d:Q51002222|Q51002222]] |- | [[Attēls:Mark Z. Jacobson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6770480|Mark Z. Jacobson]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q19377727|vides inženieris]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mark_z_jacobson mark_z_jacobson] | [[:d:Q6770480|Q6770480]] |- | | ''[[:d:Q23662733|Markham Nolan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/markham_nolan markham_nolan] | [[:d:Q23662733|Q23662733]] |- | | ''[[:d:Q23656649|Markus Fischer]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/markus_fischer markus_fischer] | [[:d:Q23656649|Q23656649]] |- | [[Attēls:Markus giesler.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1789020|Markus Giesler]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q104629540|editor]]'' | 1976-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/markus_giesler markus_giesler] | [[:d:Q1789020|Q1789020]] |- | | ''[[:d:Q16751209|Marla Spivak]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marla_spivak marla_spivak] | [[:d:Q16751209|Q16751209]] |- | [[Attēls:Marlene Zuk, Palmerston North City Library.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7472231|Marlene Zuk]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1956-05-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marlene_zuk marlene_zuk] | [[:d:Q7472231|Q7472231]] |- | [[Attēls:1 martha minow commencement 2010 harvard.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q522066|Martha Minow]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1954-12-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martha_minow martha_minow] | [[:d:Q522066|Q522066]] |- | [[Attēls:Martin Ford Speaking July 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19971558|Martin Ford]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>[[orators]]<br/>[[komersants]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_ford martin_ford] | [[:d:Q19971558|Q19971558]] |- | | ''[[:d:Q23656755|Martin Hanczyc]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/martin_hanczyc martin_hanczyc] | [[:d:Q23656755|Q23656755]] |- | [[Attēls:Martin Jacques (2012).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6775790|Martin Jacques]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]'' | 1945-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_jacques martin_jacques] | [[:d:Q6775790|Q6775790]] |- | [[Attēls:Martin Lockley - Dinosaur Age Meets the Space Age at NASA Goddard (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6776022|Martin Lockley]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | 1950-03-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475 martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475] | [[:d:Q6776022|Q6776022]] |- | | ''[[:d:Q20011313|Martin Pistorius]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q6859454|tīmekļa izstrādātājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1975-12-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_pistorius martin_pistorius] | [[:d:Q20011313|Q20011313]] |- | [[Attēls:Official portrait of Lord Rees of Ludlow crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335213|Martin Rees]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]'' | 1942-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sir_martin_rees sir_martin_rees] | [[:d:Q335213|Q335213]] |- | [[Attēls:Martin Seligman Philadelphia 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q320927|Martin Seligman]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q18437198|bridža spēlētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1942-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_seligman martin_seligman] | [[:d:Q320927|Q320927]] |- | [[Attēls:Photo of filmmaker Martin Villeneuve, April 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3295670|Martin Villeneuve]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]] | 1978-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/martin_villeneuve martin_villeneuve] | [[:d:Q3295670|Q3295670]] |- | | ''[[:d:Q30754553|Martina Flor]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/martina_flor martina_flor] | [[:d:Q30754553|Q30754553]] |- | [[Attēls:Martine-Rothblatt2-5773.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6777103|Martine Rothblatt]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1954-10-10 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/martine_rothblatt martine_rothblatt] | [[:d:Q6777103|Q6777103]] |- | [[Attēls:Marvin Rees - 2023 (52717617130) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24039198|Marvin Rees]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q837703|non-executive director]]'' | 1972-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/marvin_rees marvin_rees] | [[:d:Q24039198|Q24039198]] |- | [[Attēls:Marwa Al-Sabouni.png|center|128px]] | ''[[:d:Q71169687|Marwa Al-Sabouni]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]] | 1981-09-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/marwa_al_sabouni marwa_al_sabouni] | [[:d:Q71169687|Q71169687]] |- | [[Attēls:Mary Ann Sieghart at Chiswick Book Festival (51456855512) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6778913|Mary Ann Sieghart]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1961-08-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_ann_sieghart mary_ann_sieghart] | [[:d:Q6778913|Q6778913]] |- | | ''[[:d:Q114731911|Mary Ellen Hannibal]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mary_ellen_hannibal mary_ellen_hannibal] | [[:d:Q114731911|Q114731911]] |- | [[Attēls:Mary Gray, Microsoft Research, December 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59434193|Mary L. Gray]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6386271|media scholar]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_gray mary_gray] | [[:d:Q59434193|Q59434193]] |- | [[Attēls:Mlj feb 25-hires.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41638|Mary Lou Jepsen]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1965-04-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_lou_jepsen mary_lou_jepsen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1465 1465] | [[:d:Q41638|Q41638]] |- | | ''[[:d:Q123557701|Mary Maker]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidsudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_maker mary_maker] | [[:d:Q123557701|Q123557701]] |- | [[Attēls:Mary Norris 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20979342|Mary Norris]]'' | | [[žurnālists]] | 1952-02-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_norris mary_norris] | [[:d:Q20979342|Q20979342]] |- | [[Attēls:2025 Mary Roach at the Library of Congress on 25 September (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q444136|Mary Roach]]'' | | ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q123853167|magazine writer]]'' | 1959-03-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_roach mary_roach] | [[:d:Q444136|Q444136]] |- | [[Attēls:MARY T. BASSETT in 2023 06.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23767444|Mary Travis Bassett]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_bassett mary_bassett] | [[:d:Q23767444|Q23767444]] |- | | ''[[:d:Q108913675|Mary Ziegler]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1982-03-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mary_ziegler mary_ziegler] | [[:d:Q108913675|Q108913675]] |- | | ''[[:d:Q23498467|Maryn McKenna]]'' | | [[žurnālists]] | 1959-01-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maryn_mckenna maryn_mckenna] | [[:d:Q23498467|Q23498467]] |- | | ''[[:d:Q6004352|María Neira]]'' | | [[direktors]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_neira maria_neira] | [[:d:Q6004352|Q6004352]] |- | [[Attēls:-VLPowerSummit 2017 - María Teresa Kumar (38165224031).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59110013|María Teresa Kumar]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kolumbija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maria_teresa_kumar maria_teresa_kumar] | [[:d:Q59110013|Q59110013]] |- | [[Attēls:Massimo banzi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16174456|Massimo Banzi]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1968-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/massimo_banzi massimo_banzi] | [[:d:Q16174456|Q16174456]] |- | | ''[[:d:Q91168750|Mathias Basner]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/mathias_basner mathias_basner] | [[:d:Q91168750|Q91168750]] |- | | ''[[:d:Q23783045|Mathias Jud]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/mathias_jud mathias_jud] | [[:d:Q23783045|Q23783045]] |- | | ''[[:d:Q3298792|Mathieu Lehanneur]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1974-08-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/mathieu_lehanneur mathieu_lehanneur]<br/>[https://www.ted.com/speakers/501 501] | [[:d:Q3298792|Q3298792]] |- | [[Attēls:Matt Cutts Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q890702|Matt Cutts]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_cutts matt_cutts] | [[:d:Q890702|Q890702]] |- | | ''[[:d:Q16194081|Matt Goldman]]'' | | [[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]'' | 1969-12-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_goldman matt_goldman] | [[:d:Q16194081|Q16194081]] |- | | ''[[:d:Q3299487|Matt Johnson]]'' | | ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]'' | 1970-11-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_johnson matt_johnson] | [[:d:Q3299487|Q3299487]] |- | | ''[[:d:Q23769530|Matt Kenyon]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_kenyon matt_kenyon] | [[:d:Q23769530|Q23769530]] |- | | ''[[:d:Q23662668|Matt Killingsworth]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matt_killingsworth matt_killingsworth] | [[:d:Q23662668|Q23662668]] |- | | ''[[:d:Q23662543|Matt Mills]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_mills_and_tamara_roukaerts matthew_mills_and_tamara_roukaerts] | [[:d:Q23662543|Q23662543]] |- | [[Attēls:Matt Mullenweg (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92877|Matt Mullenweg]]'' | | [[komersants]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1984-01-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_mullenweg matt_mullenweg] | [[:d:Q92877|Q92877]] |- | [[Attēls:Official portrait of Viscount Ridley crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q961972|Matt Ridley]]'' | | ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1483709|zemes īpašnieks]]'' | 1958-02-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/matt_ridley matt_ridley] | [[:d:Q961972|Q961972]] |- | | ''[[:d:Q23301826|Matt Weinstein]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matt_weinstein matt_weinstein] | [[:d:Q23301826|Q23301826]] |- | | ''[[:d:Q124606154|Matthew A. Wilson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matt_wilson matt_wilson] | [[:d:Q124606154|Q124606154]] |- | [[Attēls:Matthew Carter, 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q383244|Matthew Carter]]'' | | ''[[:d:Q354034|type designer]]''<br/>''[[:d:Q635734|arhivārs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1937-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_carter matthew_carter] | [[:d:Q383244|Q383244]] |- | | ''[[:d:Q23783062|Matthew Childs]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_childs matthew_childs] | [[:d:Q23783062|Q23783062]] |- | [[Attēls:Mathew Mazzotta head shot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q66685136|Matthew Mazzotta]]'' | | [[mākslinieks]] | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_mazzotta matthew_mazzotta] | [[:d:Q66685136|Q66685136]] |- | | ''[[:d:Q23759559|Matthew O'Reilly]]'' | | ''[[:d:Q1497094|emergency medical technician]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_o_reilly matthew_o_reilly] | [[:d:Q23759559|Q23759559]] |- | [[Attēls:Matt Scientist Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52637795|Matthew P. Walker]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_walker matthew_walker] | [[:d:Q52637795|Q52637795]] |- | | ''[[:d:Q131552206|Matthew S. Broadhurst]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_broadhurst matthew_broadhurst] | [[:d:Q131552206|Q131552206]] |- | | ''[[:d:Q23783080|Matthew White]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/matthew_white matthew_white] | [[:d:Q23783080|Q23783080]] |- | | ''[[:d:Q24041573|Matthew Williams]]'' | | ''[[:d:Q2066131|sportists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/matthew_williams matthew_williams] | [[:d:Q24041573|Q24041573]] |- | [[Attēls:Portrait de Matthieu Ricard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q732418|Matthieu Ricard]]'' | | ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]'' | 1946-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/matthieu_ricard matthieu_ricard] | [[:d:Q732418|Q732418]] |- | [[Attēls:Seracini.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q283470|Maurizio Seracini]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[speciālists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1946-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/maurizio_seracini maurizio_seracini]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1296 1296] | [[:d:Q283470|Q283470]] |- | | ''[[:d:Q23662756|Max Little]]'' | | [[matemātiķis]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/max_little max_little] | [[:d:Q23662756|Q23662756]] |- | [[Attēls:Max Rashbrooke writer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93320757|Max Rashbrooke]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/max_rashbrooke max_rashbrooke] | [[:d:Q93320757|Q93320757]] |- | [[Attēls:Max Tegmark 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2076321|Max Tegmark]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1967-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/max_tegmark max_tegmark] | [[:d:Q2076321|Q2076321]] |- | [[Attēls:IMG2055 Timchenko Max crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q13718768|Maxim Timchenko]]'' | | ''[[:d:Q2462658|treneris]]'' | 1975-08-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/maxim_timchenko maxim_timchenko] | [[:d:Q13718768|Q13718768]] |- | [[Attēls:20101227 May El-Khalil cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1489143|May El-Khalil]]'' | | | 1955-12-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/may_el_khalil may_el_khalil] | [[:d:Q1489143|Q1489143]] |- | | ''[[:d:Q4081184|Maya Beiser]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1963-12-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maya_beiser maya_beiser] | [[:d:Q4081184|Q4081184]] |- | [[Attēls:Maya Penn headshot.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q19664921|Maya Penn]]'' | | [[animators]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]'' | 2000-02-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maya_penn_1 maya_penn_1]<br/>[https://www.ted.com/speakers/maya_penn maya_penn] | [[:d:Q19664921|Q19664921]] |- | [[Attēls:Maya Shankar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28033873|Maya Shankar]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/maya_shankar maya_shankar] | [[:d:Q28033873|Q28033873]] |- | [[Attēls:General Session with Maysoon Zayid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6797978|Maysoon Zayid]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/maysoon_zayid maysoon_zayid] | [[:d:Q6797978|Q6797978]] |- | [[Attēls:Maz Jobrani VOA 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1142510|Maz Jobrani]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[aktieris]] | 1972-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/maz_jobrani maz_jobrani] | [[:d:Q1142510|Q1142510]] |- | | ''[[:d:Q23798616|McKenna Pope]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mckenna_pope mckenna_pope] | [[:d:Q23798616|Q23798616]] |- | | ''[[:d:Q23759676|Meaghan Ramsey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/meaghan_ramsey meaghan_ramsey] | [[:d:Q23759676|Q23759676]] |- | [[Attēls:Mechai Viravaidya 2008 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6584188|Mechai Viravaidya]]'' | | [[politiķis]] | 1941-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Taizeme]] | [https://www.ted.com/speakers/mechai_viravaidya mechai_viravaidya] | [[:d:Q6584188|Q6584188]] |- | | ''[[:d:Q23759544|Meera Vijayann]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/meera_vijayann meera_vijayann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2071 2071] | [[:d:Q23759544|Q23759544]] |- | | ''[[:d:Q23670504|Meg Jay]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1969-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/meg_jay meg_jay] | [[:d:Q23670504|Q23670504]] |- | | ''[[:d:Q23662848|Megan Kamerick]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5394545|freelance journalist]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/megan_kamerick megan_kamerick] | [[:d:Q23662848|Q23662848]] |- | [[Attēls:Megan Phelps-Roper 266660.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22279168|Megan Phelps-Roper]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q2296674|social media manager]]'' | 1986-01-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/megan_phelps_roper megan_phelps_roper] | [[:d:Q22279168|Q22279168]] |- | [[Attēls:Megan Washington.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6808754|Megan Washington]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1986-01-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/megan_washington megan_washington] | [[:d:Q6808754|Q6808754]] |- | | ''[[:d:Q101111736|Mehret Mandefro]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mehret_mandefro mehret_mandefro] | [[:d:Q101111736|Q101111736]] |- | | ''[[:d:Q59706643|Mei Lin Neo]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/mei_lin_neo mei_lin_neo] | [[:d:Q59706643|Q59706643]] |- | [[Attēls:Meklit Hadero and Susie Ibarra (15276289548) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6810590|Meklit Hadero Meklit]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/meklit_hadero meklit_hadero] | [[:d:Q6810590|Q6810590]] |- | [[Attēls:Mélaku Belay & Zenash Tsegay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16664015|Melaku Belay]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/melaku_belay melaku_belay] | [[:d:Q16664015|Q16664015]] |- | [[Attēls:ChangeNOW2022- Melati Wijsen, Youthtopia (52131649583) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40757815|Melati Wijsen]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/melati_wijsen melati_wijsen] | [[:d:Q40757815|Q40757815]] |- | | ''[[:d:Q23688634|Melati and Isabel Wijsen]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/melati_and_isabel_wijsen melati_and_isabel_wijsen] | [[:d:Q23688634|Q23688634]] |- | [[Attēls:Melinda Gates - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]] | [[Melinda Geitsa]] | | [[uzņēmējs]]<br/>[[mecenāts]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>[[komersants]] | 1964-08-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melinda_french_gates melinda_french_gates]<br/>[https://www.ted.com/speakers/803 803] | [[:d:Q463877|Q463877]] |- | [[Attēls:Melissa Fleming (2021).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759770|Melissa Fleming]]'' | | ''[[:d:Q17221|runaspersona]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melissa_fleming melissa_fleming] | [[:d:Q23759770|Q23759770]] |- | | ''[[:d:Q23662348|Melissa Garren]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/melissa_garren melissa_garren] | [[:d:Q23662348|Q23662348]] |- | | ''[[:d:Q85954688|Melissa J. Moore]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/melissa_j_moore melissa_j_moore] | [[:d:Q85954688|Q85954688]] |- | | ''[[:d:Q23662916|Melissa Marshall]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/melissa_marshall melissa_marshall] | [[:d:Q23662916|Q23662916]] |- | [[Attēls:Melissa Villasenor (Sad People Talking) 6843626905.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26924494|Melissa Villaseñor]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]'' | 1987-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melissa_villasenor melissa_villasenor] | [[:d:Q26924494|Q26924494]] |- | [[Attēls:Mellody Hobson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6813152|Mellody Hobson]]'' | | [[komersants]] | 1969-04-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mellody_hobson mellody_hobson] | [[:d:Q6813152|Q6813152]] |- | | ''[[:d:Q22095432|Keith Chen]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1970s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/keith_chen keith_chen] | [[:d:Q22095432|Q22095432]] |- | | ''[[:d:Q24054818|Melvin Russell]]'' | | ''[[:d:Q384593|policists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/melvin_russell melvin_russell] | [[:d:Q24054818|Q24054818]] |- | [[Attēls:Memory Banda.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760334|Memory Banda]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1996-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Malāvija]] | [https://www.ted.com/speakers/memory_banda memory_banda] | [[:d:Q23760334|Q23760334]] |- | [[Attēls:Mena Trott from The Sew Weekly.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q52826|Mena Grabowski Trott]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1977-09-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mena_trott mena_trott] | [[:d:Q52826|Q52826]] |- | | ''[[:d:Q54956679|Mennat El Ghalid]]'' | | ''[[:d:Q2487799|mikologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/mennat_el_ghalid mennat_el_ghalid] | [[:d:Q54956679|Q54956679]] |- | [[Attēls:Menno schilthuizen-1578685008.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q6817184|Menno Schilthuizen]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16271261|malacologist]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q2083925|botanical collector]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/menno_schilthuizen menno_schilthuizen] | [[:d:Q6817184|Q6817184]] |- | [[Attēls:Meta - Meron Gribetz - Founder-CEO - A.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25095565|Meron Gribetz]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/meron_gribetz meron_gribetz] | [[:d:Q25095565|Q25095565]] |- | [[Attēls:Meryam Sugulle.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q100739878|Meryam Sugulle]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[profesors]] | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/meryam_sugulle meryam_sugulle] | [[:d:Q100739878|Q100739878]] |- | | ''[[:d:Q61159386|Mesmin Destin]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392 dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392] | [[:d:Q61159386|Q61159386]] |- | [[Attēls:Mia Birdsong.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782693|Mia Birdsong]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mia_birdsong mia_birdsong] | [[:d:Q23782693|Q23782693]] |- | [[Attēls:Michael Nielsen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6833069|Michael A. Nielsen]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[programmētājs]] | 1974-01-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_nielsen michael_nielsen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1094 1094] | [[:d:Q6833069|Q6833069]] |- | [[Attēls:Michael Anti.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q536668|Michael Anti]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_anti michael_anti] | [[:d:Q536668|Q536668]] |- | [[Attēls:Michael Bierut.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3856114|Michael Bierut]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1957 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_bierut michael_bierut] | [[:d:Q3856114|Q3856114]] |- | [[Attēls:Michael Botticelli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6828740|Michael Botticelli]]'' | | [[politiķis]] | 1958-01-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_botticelli michael_botticelli] | [[:d:Q6828740|Q6828740]] |- | | ''[[:d:Q6829848|Michael Dickinson]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_dickinson michael_dickinson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1551 1551] | [[:d:Q6829848|Q6829848]] |- | | ''[[:d:Q23670632|Michael Green]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_green michael_green] | [[:d:Q23670632|Q23670632]] |- | | ''[[:d:Q23759758|Michael Green]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_green_spi michael_green_spi] | [[:d:Q23759758|Q23759758]] |- | | ''[[:d:Q6830936|Michael Hansmeyer]]'' | | [[arhitekts]] | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_hansmeyer michael_hansmeyer] | [[:d:Q6830936|Q6830936]] |- | | ''[[:d:Q40001545|Michael Hendryx]]'' | | [[profesors]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_hendryx michael_hendryx] | [[:d:Q40001545|Q40001545]] |- | [[Attēls:Sociologist Michael Kimmel in 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1498283|Michael Kimmel]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_kimmel michael_kimmel] | [[:d:Q1498283|Q1498283]] |- | | ''[[:d:Q96176298|Michael L Middlebrooks]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536 michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536] | [[:d:Q96176298|Q96176298]] |- | [[Attēls:Michael Levin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q39444955|Michael Levin]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Padomju Savienība]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_levin michael_levin] | [[:d:Q39444955|Q39444955]] |- | [[Attēls:Michael Patrick Lynch at Senate House.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6832368|Michael Lynch]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_lynch michael_lynch] | [[:d:Q6832368|Q6832368]] |- | | ''[[:d:Q23662341|Michael McDaniel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_mcdaniel michael_mcdaniel] | [[:d:Q23662341|Q23662341]] |- | | ''[[:d:Q6832811|Michael Merzenich]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1942-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_merzenich michael_merzenich] | [[:d:Q6832811|Q6832811]] |- | | ''[[:d:Q23727972|Michael Metcalfe]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_metcalfe michael_metcalfe] | [[:d:Q23727972|Q23727972]] |- | | ''[[:d:Q3308398|Michael Moschen]]'' | | ''[[:d:Q17307272|circus performer]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_moschen michael_moschen] | [[:d:Q3308398|Q3308398]] |- | | ''[[:d:Q23662981|Michael Norton]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_norton michael_norton] | [[:d:Q23662981|Q23662981]] |- | | ''[[:d:Q23784724|Michael Pawlyn]]'' | | [[arhitekts]] | 1967-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_pawlyn michael_pawlyn] | [[:d:Q23784724|Q23784724]] |- | [[Attēls:Michael Pollan at Yale 1 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1138996|Michael Pollan]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1955-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_pollan michael_pollan] | [[:d:Q1138996|Q1138996]] |- | [[Attēls:Michael porter.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q272146|Michael Porter]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_porter michael_porter]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1622 1622] | [[:d:Q272146|Q272146]] |- | | ''[[:d:Q23783071|Michael Pritchard]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_pritchard michael_pritchard] | [[:d:Q23783071|Q23783071]] |- | | ''[[:d:Q23768729|Michael Rubinstein]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_rubinstein michael_rubinstein] | [[:d:Q23768729|Q23768729]] |- | [[Attēls:2023-08-07 Michael Sandel no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53103759044) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q381044|Michael Sandel]]'' | | ''[[:d:Q18930007|politikas filozofs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1953-03-05<br/>1953-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_sandel michael_sandel] | [[:d:Q381044|Q381044]] |- | [[Attēls:Michael Schur 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1929297|Michael Schur]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1975-10-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_schur michael_schur] | [[:d:Q1929297|Q1929297]] |- | [[Attēls:Michael Sheen crop n2 Good Omens panel at NYCC (61104).jpg|center|128px]] | [[Maikls Šīns|Michael Sheen]] | Velsas aktieris | ''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q116695160|video game actor]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1969-02-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_sheen michael_sheen] | [[:d:Q298276|Q298276]] |- | [[Attēls:Michael Shellenberger.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6834344|Michael Shellenberger]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q30131998|cultural anthropologist]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1971-06-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_shellenberger michael_shellenberger] | [[:d:Q6834344|Q6834344]] |- | [[Attēls:Michael Shermer wiki portrait4.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q126225|Michael Shermer]]'' | | ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2309784|riteņbraucējs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[filozofs]] | 1954-09-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_shermer michael_shermer] | [[:d:Q126225|Q126225]] |- | [[Attēls:Michael Specter Headshot new.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2356503|Michael Specter]]'' | | [[žurnālists]] | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_specter michael_specter] | [[:d:Q2356503|Q2356503]] |- | [[Attēls:Michael Stevens VidCon 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14436762|Michael Stevens]]'' | | ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>[[orators]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q138858|entertainer]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1986-01-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_stevens michael_stevens] | [[:d:Q14436762|Q14436762]] |- | [[Attēls:MTTKeepingScore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q520493|Michael Tilson Thomas]]'' | | ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]'' | 1944-12-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_tilson_thomas michael_tilson_thomas] | [[:d:Q520493|Q520493]] |- | [[Attēls:Michael Tubbs (34490285296).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27916401|Michael Tubbs]]'' | | [[politiķis]] | 1990-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_tubbs michael_tubbs] | [[:d:Q27916401|Q27916401]] |- | [[Attēls:General Fusion Michel Laberge (33250324636).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23727986|Michel Laberge]]'' | | [[fiziķis]] | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/michel_laberge michel_laberge] | [[:d:Q23727986|Q23727986]] |- | | ''[[:d:Q60754633|Michel M Dugon]]'' | | ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/michel_dugon michel_dugon] | [[:d:Q60754633|Q60754633]] |- | [[Attēls:Michele Wucker - 2019.png|center|128px]] | ''[[:d:Q24204274|Michele Wucker]]'' | | [[rakstnieks]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michele_wucker michele_wucker] | [[:d:Q24204274|Q24204274]] |- | | ''[[:d:Q23661627|Michelle Borkin]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michelle_borkin michelle_borkin] | [[:d:Q23661627|Q23661627]] |- | | ''[[:d:Q96002234|Michelle Greene]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michelle_greene michelle_greene] | [[:d:Q96002234|Q96002234]] |- | | ''[[:d:Q110336312|Michelle Kuo]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michelle_kuo michelle_kuo] | [[:d:Q110336312|Q110336312]] |- | [[Attēls:2024-11-29 Michèle Lamont 1080309.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3311640|Michèle Lamont]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1957-12-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/michele_lamont michele_lamont] | [[:d:Q3311640|Q3311640]] |- | [[Attēls:Mick Cornett (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12003032|Mick Cornett]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]] | 1958-07-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mick_cornett mick_cornett] | [[:d:Q12003032|Q12003032]] |- | [[Attēls:Mick Ebeling (2015).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6838160|Mick Ebeling]]'' | | [[kinoproducents]] | 1970-11-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mick_ebeling mick_ebeling] | [[:d:Q6838160|Q6838160]] |- | | ''[[:d:Q16732921|Mick Mountz]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mick_mountz mick_mountz] | [[:d:Q16732921|Q16732921]] |- | | ''[[:d:Q92753609|Miguel A Modestino]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Venecuēla]] | [https://www.ted.com/speakers/miguel_modestino miguel_modestino] | [[:d:Q92753609|Q92753609]] |- | [[Attēls:Miguel Nicolelis (16397324065).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q976399|Miguel Nicolelis]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | 1961-03-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/miguel_nicolelis miguel_nicolelis] | [[:d:Q976399|Q976399]] |- | | ''[[:d:Q89906394|Miho Janvier]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/miho_janvier miho_janvier] | [[:d:Q89906394|Q89906394]] |- | [[Attēls:Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|center|128px]] | [[Mihājs Čīksentmihāji]] | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]] | 1934-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ungārija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mihaly_csikszentmihalyi mihaly_csikszentmihalyi] | [[:d:Q316147|Q316147]] |- | | ''[[:d:Q957612|Mike Archer]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1945-03-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michael_archer michael_archer] | [[:d:Q957612|Q957612]] |- | | ''[[:d:Q23657163|Mike Biddle]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/michael_biddle michael_biddle] | [[:d:Q23657163|Q23657163]] |- | [[Attēls:Mike Cannon-Brookes Australian businessman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23939846|Mike Cannon-Brookes]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1979-11-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_cannon_brookes mike_cannon_brookes] | [[:d:Q23939846|Q23939846]] |- | [[Attēls:Mikematas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21463338|Mike Matas]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q107573818|icon designer]]'' | 1986-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_matas mike_matas] | [[:d:Q21463338|Q21463338]] |- | [[Attēls:Mike Rowe.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q455808|Mike Rowe]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1962-03-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_rowe mike_rowe] | [[:d:Q455808|Q455808]] |- | | ''[[:d:Q24053199|Mike Velings]]'' | | ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q56249301|pisciculturist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mike_velings mike_velings] | [[:d:Q24053199|Q24053199]] |- | [[Attēls:Mike deGruy.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6849378|Mike deGruy]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>[[kinooperators]] | 1951-12-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mike_degruy mike_degruy] | [[:d:Q6849378|Q6849378]] |- | [[Attēls:Mikhail Zygar 2024 (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4194814|Mikhail Zygar]]'' | | ''[[:d:Q15973695|political reporter]]''<br/>''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q108800680|media executive]]'' | 1981-01-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/mikhail_zygar mikhail_zygar] | [[:d:Q4194814|Q4194814]] |- | [[Attēls:Mikko Hyppönen - 2021 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2489610|Mikko Hyppönen]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[speciālists]] | 1969-10-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/mikko_hypponen mikko_hypponen] | [[:d:Q2489610|Q2489610]] |- | [[Attēls:Milton Glaser at Cooper Hewitt, Smithsonian Design Museum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1351481|Milton Glaser]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | 1929-06-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/milton_glaser milton_glaser] | [[:d:Q1351481|Q1351481]] |- | | ''[[:d:Q4794835|Mina Bissell]]'' | | ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1940 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mina_bissell mina_bissell] | [[:d:Q4794835|Q4794835]] |- | | ''[[:d:Q73482980|Mindy Scheier]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mindy_scheier mindy_scheier] | [[:d:Q73482980|Q73482980]] |- | | ''[[:d:Q23809265|Miranda Wang and Jeanny Yao]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/miranda_wang_and_jenny_yao miranda_wang_and_jenny_yao] | [[:d:Q23809265|Q23809265]] |- | [[Attēls:Miru Kim in paris catacombs.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6874759|Miru Kim]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/miru_kim miru_kim] | [[:d:Q6874759|Q6874759]] |- | [[Attēls:2022 - Opening Night PO1 3566 (52470197912) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99528599|Misan Harriman]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/misan_harriman misan_harriman] | [[:d:Q99528599|Q99528599]] |- | [[Attēls:MishaGlenny.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3859025|Misha Glenny]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]] | 1958-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/misha_glenny misha_glenny]<br/>[https://www.ted.com/speakers/486 486] | [[:d:Q3859025|Q3859025]] |- | [[Attēls:Mitchel Resnick.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q650983|Mitchel Resnick]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1956-06-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mitch_resnick mitch_resnick]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1529 1529] | [[:d:Q650983|Q650983]] |- | | ''[[:d:Q23795567|Mitchell Bessel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mitchell_besser mitchell_besser] | [[:d:Q23795567|Q23795567]] |- | | ''[[:d:Q6881232|Mitchell H. Katz]]'' | | [[ārsts]] | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mitchell_katz mitchell_katz] | [[:d:Q6881232|Q6881232]] |- | [[Attēls:Mitchell joachim 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q984089|Mitchell Joachim]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1972-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/mitchell_joachim mitchell_joachim] | [[:d:Q984089|Q984089]] |- | | ''[[:d:Q23795336|Miwa Matreyek]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/miwa_matreyek miwa_matreyek] | [[:d:Q23795336|Q23795336]] |- | [[Attēls:First Lady Michelle Obama and Dr. Jill Biden greet Scott Kelly, First Lady's State of the Union box guest, in the Blue Room of the White House, Jan. 20, 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Mišela Obama]] | ASV pirmā lēdija no 2009. gada līdz 2017. gadam | [[advokāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1964-01-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/michelle_obama michelle_obama] | [[:d:Q13133|Q13133]] |- | | ''[[:d:Q23712268|Mohamed Ali]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mohamed_ali mohamed_ali] | [[:d:Q23712268|Q23712268]] |- | | ''[[:d:Q23712650|Mohamed Hijri]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mohamed_hijri mohamed_hijri] | [[:d:Q23712650|Q23712650]] |- | [[Attēls:Molly Crockett at World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15989936|Molly J. Crockett]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1983-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/molly_crockett molly_crockett] | [[:d:Q15989936|Q15989936]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Molly Stevens.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15896847|Molly Stevens]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/molly_stevens molly_stevens] | [[:d:Q15896847|Q15896847]] |- | | ''[[:d:Q75746978|Molly Webster]]'' | | ''[[:d:Q3406651|radioraidījumu režisors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/molly_webster molly_webster] | [[:d:Q75746978|Q75746978]] |- | [[Attēls:Mona Chalabi, 2013 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21793960|Mona Chalabi]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/mona_chalabi mona_chalabi] | [[:d:Q21793960|Q21793960]] |- | [[Attēls:Monica Byrne Author.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21642356|Monica Byrne]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[dramaturgs]] | 1981-07-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/monica_byrne monica_byrne] | [[:d:Q21642356|Q21642356]] |- | [[Attēls:MONIKA BULAJ 2015.1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3860861|Monika Bulaj]]'' | | [[žurnālists]] | 1966-05-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Polija]] | [https://www.ted.com/speakers/monika_bulaj monika_bulaj] | [[:d:Q3860861|Q3860861]] |- | [[Attēls:MonicaLewinsky-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | [[Monika Levinska]] | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1973-07-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/monica_lewinsky monica_lewinsky] | [[:d:Q212659|Q212659]] |- | | ''[[:d:Q92967714|Moreangels M. Mbizah]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/moreangels_mbizah moreangels_mbizah] | [[:d:Q92967714|Q92967714]] |- | | ''[[:d:Q23662833|Morgan O'Neill]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/morgan_o_neill morgan_o_neill] | [[:d:Q23662833|Q23662833]] |- | [[Attēls:Morgan Spurlock 2012 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q364421|Morgan Spurlock]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1970-11-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/morgan_spurlock morgan_spurlock] | [[:d:Q364421|Q364421]] |- | | ''[[:d:Q23769521|Morgana Bailey]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/morgana_bailey morgana_bailey] | [[:d:Q23769521|Q23769521]] |- | [[Attēls:JahTEDFellow.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q58468214|Moriba Jah]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]'' | 1971-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/moriba_jah moriba_jah] | [[:d:Q58468214|Q58468214]] |- | [[Attēls:Grimmepreis 2019 012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52554729|Moritz Riesewieck]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/moritz_riesewieck moritz_riesewieck] | [[:d:Q52554729|Q52554729]] |- | [[Attēls:Morley.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6912508|Morley]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūzikas producents]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/morley morley] | [[:d:Q6912508|Q6912508]] |- | [[Attēls:Moshe Safdie by Michal Ronnen Safdie (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q220944|Moshe Safdie]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1938-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/moshe_safdie moshe_safdie] | [[:d:Q220944|Q220944]] |- | [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 26.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429344|Moshe Szyf]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/moshe_szyf moshe_szyf] | [[:d:Q15429344|Q15429344]] |- | [[Attēls:Seminci 2025 - Mounia Akl-1 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q69525885|Mounia Akl]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]'' | 1989-06-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Libāna]] | [https://www.ted.com/speakers/mounia_akl mounia_akl] | [[:d:Q69525885|Q69525885]] |- | | ''[[:d:Q23768724|Mundano]]'' | | [[mākslinieks]] | 1986 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/mundano mundano] | [[:d:Q23768724|Q23768724]] |- | | ''[[:d:Q23662706|Munir Virani]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/munir_virani munir_virani] | [[:d:Q23662706|Q23662706]] |- | [[Attēls:Musimbi Kanyoro, CEO and President, Global Fund for Women, speaking at the Girl Summit 2014 (14701908346).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16185411|Musimbi Kanyoro]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]'' | 1953-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/musimbi_kanyoro musimbi_kanyoro] | [[:d:Q16185411|Q16185411]] |- | [[Attēls:Mustafa Akyol.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q6943223|Mustafa Akyol]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q84681895|political analyst]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1972-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/mustafa_akyol mustafa_akyol] | [[:d:Q6943223|Q6943223]] |- | [[Attēls:Festival des Vieilles Charrues 2019 - Muthoni Drummer Queen - 039.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60836183|Muthoni Drummer Queen]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2252262|reperis]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/muthoni_drummer_queen muthoni_drummer_queen] | [[:d:Q60836183|Q60836183]] |- | | ''[[:d:Q123219996|Mwende Katwiwa]]'' | | [[dzejnieks]] | | ''[[:d:Q12964198|genderqueer]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/mwende_freequency_katwiwa mwende_freequency_katwiwa] | [[:d:Q123219996|Q123219996]] |- | | ''[[:d:Q6947648|Myles Allen]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | 1965-08-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/myles_allen myles_allen] | [[:d:Q6947648|Q6947648]] |- | | ''[[:d:Q23759569|Myriam Sidibe]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/myriam_sidibe myriam_sidibe] | [[:d:Q23759569|Q23759569]] |- | [[Attēls:Monica Araya donated by Dave Malkoff (sq cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q109969488|Mónica Araya]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kostarika]] | [https://www.ted.com/speakers/monica_araya monica_araya] | [[:d:Q109969488|Q109969488]] |- | [[Attēls:Marvin Minsky at OLPC.jpg|center|128px]] | [[Mārvins Minskis]] | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1927-08-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/marvin_minsky marvin_minsky] | [[:d:Q204815|Q204815]] |- | [[Attēls:Mary Robinson (2014).jpg|center|128px]] | [[Mērija Robinsone]] | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q808967|barrister]]'' | 1944-05-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/mary_robinson mary_robinson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2526 2526] | [[:d:Q188214|Q188214]] |- | | ''[[:d:Q22095670|N. Jeremy Kasdin]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jeremy_kasdin jeremy_kasdin] | [[:d:Q22095670|Q22095670]] |- | | ''[[:d:Q95970932|Nabiha Saklayen]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nabiha_saklayen nabiha_saklayen] | [[:d:Q95970932|Q95970932]] |- | [[Attēls:Nadia Al-Sakkaf, AlJazeera Channel - May 11, 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20423647|Nadia Al-Sakkaf]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]] | 1977-03-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Jemena]] | [https://www.ted.com/speakers/nadia_al_sakkaf nadia_al_sakkaf] | [[:d:Q20423647|Q20423647]] |- | | ''[[:d:Q43252548|Nadia Drake]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nadia_drake nadia_drake] | [[:d:Q43252548|Q43252548]] |- | [[Attēls:Nadine Burke Harris (38590996961).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19878640|Nadine Burke Harris]]'' | | [[ārsts]] | 1975-10-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nadine_burke_harris_1 nadine_burke_harris_1] | [[:d:Q19878640|Q19878640]] |- | | ''[[:d:Q48043037|Nadya Mason]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nadya_mason nadya_mason] | [[:d:Q48043037|Q48043037]] |- | [[Attēls:Nadezhda Tolokonnikova während einer Paneldisskusion auf der republica 2015-cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q288956|Nadya Tolokonnikova]]'' | | [[modele]]<br/>''[[:d:Q108309647|sewing machine slave]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q1027930|webcam model]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q12359071|anarchist]]''<br/>''[[:d:Q852857|sex worker]]'' | 1989-11-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/nadya_tolokonnikova nadya_tolokonnikova] | [[:d:Q288956|Q288956]] |- | [[Attēls:Nagin Cox with JPL icon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28678622|Nagin Cox]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/nagin_cox nagin_cox] | [[:d:Q28678622|Q28678622]] |- | | ''[[:d:Q23795283|Naif Al-Mutawa]]'' | | ''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naif_al_mutawa naif_al_mutawa] | [[:d:Q23795283|Q23795283]] |- | [[Attēls:Nalini Nadkarni speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1275902|Nalini M. Nadkarni]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]'' | 1954-10-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nalini_nadkarni nalini_nadkarni] | [[:d:Q1275902|Q1275902]] |- | | ''[[:d:Q6962654|Nancy Duarte]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1758037|speaker]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[iestādes vadītājs]] | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_duarte nancy_duarte] | [[:d:Q6962654|Q6962654]] |- | | ''[[:d:Q11789453|Nancy Etcoff]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_etcoff nancy_etcoff] | [[:d:Q11789453|Q11789453]] |- | | ''[[:d:Q23768711|Nancy Frates]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nancy_frates nancy_frates] | [[:d:Q23768711|Q23768711]] |- | [[Attēls:Introduction to the Simons Center, Nancy Kanwisher, 2m33s.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6962770|Nancy Kanwisher]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_kanwisher nancy_kanwisher] | [[:d:Q6962770|Q6962770]] |- | [[Attēls:Nancy Lublin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6962820|Nancy Lublin]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3492227|innovator]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]'' | 1971-06-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_lublin nancy_lublin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1307 1307] | [[:d:Q6962820|Q6962820]] |- | | ''[[:d:Q18156724|Nancy N. Rabalais]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nancy_n_rabalais nancy_n_rabalais] | [[:d:Q18156724|Q18156724]] |- | [[Attēls:Nandan M. Nilekani.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1391255|Nandan Nilekani]]'' | | [[komersants]]<br/>[[politiķis]] | 1955-06-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/nandan_nilekani nandan_nilekani] | [[:d:Q1391255|Q1391255]] |- | [[Attēls:Nanfu Wang 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24609090|Nanfu Wang]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/nanfu_wang nanfu_wang] | [[:d:Q24609090|Q24609090]] |- | [[Attēls:Naná Vasconcelos.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q707607|Naná Vasconcelos]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[aktieris]] | 1944-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/nana_vasconcelos nana_vasconcelos] | [[:d:Q707607|Q707607]] |- | | ''[[:d:Q11584846|Naoko Ishii]]'' | | ''[[:d:Q622807|seiyū]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/naoko_ishii naoko_ishii] | [[:d:Q11584846|Q11584846]] |- | | ''[[:d:Q120615040|Naomi Bagdonas]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naomi_bagdonas naomi_bagdonas] | [[:d:Q120615040|Q120615040]] |- | [[Attēls:Naomi Klein - Brainwash Festival 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q236606|Naomi Klein]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1970-05-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/naomi_klein naomi_klein]<br/>[https://www.ted.com/speakers/845 845] | [[:d:Q236606|Q236606]] |- | | ''[[:d:Q59631607|Naomi McDougall Jones]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naomi_mcdougall_jones naomi_mcdougall_jones] | [[:d:Q59631607|Q59631607]] |- | | ''[[:d:Q41232526|Naomi Mwaura]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/naomi_mwaura naomi_mwaura] | [[:d:Q41232526|Q41232526]] |- | [[Attēls:Naomi Oreskes 2nd European TA conference in Berlin 2015.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q205618|Naomi Oreskes]]'' | | ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]'' | 1958-11-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/naomi_oreskes naomi_oreskes] | [[:d:Q205618|Q205618]] |- | | ''[[:d:Q23798128|Naomi Shah]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/naomi_shah naomi_shah] | [[:d:Q23798128|Q23798128]] |- | | ''[[:d:Q15126459|Nat Keohane]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nat_keohane nat_keohane] | [[:d:Q15126459|Q15126459]] |- | | ''[[:d:Q126278106|Natalie Cargill]]'' | | ''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>[[advokāts]] | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_cargill natalie_cargill] | [[:d:Q126278106|Q126278106]] |- | [[Attēls:Natalie Jeremijenko.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6968182|Natalie Jeremijenko]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1779650|dizaina inženieris]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_jeremijenko natalie_jeremijenko] | [[:d:Q6968182|Q6968182]] |- | [[Attēls:Natalie MacMaster - Seattle - 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6968206|Natalie MacMaster]]'' | | ''[[:d:Q3560496|fiddler]]''<br/>[[mūziķis]] | 1972-06-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_macmaster natalie_macmaster] | [[:d:Q6968206|Q6968206]] |- | [[Attēls:Natalie Merchant 07 15 2017 -13 (36837904352).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q238215|Natalie Merchant]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1963-10-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/natalie_merchant natalie_merchant] | [[:d:Q238215|Q238215]] |- | [[Attēls:Natalie Panek, NASA internship with Henning Leidecker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50379483|Natalie Panek]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natalie_panek natalie_panek] | [[:d:Q50379483|Q50379483]] |- | | ''[[:d:Q23656760|Natalie Warne]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natalie_warne natalie_warne] | [[:d:Q23656760|Q23656760]] |- | | ''[[:d:Q57201099|Natasha Hurley-Walker]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natasha_hurley_walker natasha_hurley_walker] | [[:d:Q57201099|Q57201099]] |- | | ''[[:d:Q16982366|Natasha Tsakos]]'' | | [[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/natasha_tsakos natasha_tsakos] | [[:d:Q16982366|Q16982366]] |- | | ''[[:d:Q23661623|Nate Garvis]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nate_garvis nate_garvis] | [[:d:Q23661623|Q23661623]] |- | [[Attēls:Nate silver poker.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562521|Nate Silver]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q15295720|poker player]]'' | 1978-01-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nate_silver nate_silver] | [[:d:Q562521|Q562521]] |- | [[Attēls:NBF2024-nathalie-cabrol.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21005247|Nathalie A. Cabrol]]'' | | ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''<br/>''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''<br/>''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>[[autors]] | 1963-08-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathalie_cabrol nathalie_cabrol] | [[:d:Q21005247|Q21005247]] |- | | ''[[:d:Q23656749|Nathalie Miebach]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nathalie_miebach nathalie_miebach] | [[:d:Q23656749|Q23656749]] |- | [[Attēls:Nathan Myhrvold.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q365578|Nathan Myhrvold]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[pavārs]]<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | 1959-08-03<br/>1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathan_myhrvold nathan_myhrvold] | [[:d:Q365578|Q365578]] |- | [[Attēls:Nathan Wolfe 2011 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q15438588|Nathan Wolfe]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>''[[:d:Q15634281|virusologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1970-08-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathan_wolfe nathan_wolfe] | [[:d:Q15438588|Q15438588]] |- | [[Attēls:Nathaniel Kahn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3329419|Nathaniel Kahn]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1962-11-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nathaniel_kahn nathaniel_kahn] | [[:d:Q3329419|Q3329419]] |- | | ''[[:d:Q54954376|Natsai Audrey Chieza]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/natsai_audrey_chieza natsai_audrey_chieza] | [[:d:Q54954376|Q54954376]] |- | [[Attēls:2018-07-01 ZDF Fernsehgarten Naturally 7-0347.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1970037|Naturally 7]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/naturally_7 naturally_7] | [[:d:Q1970037|Q1970037]] |- | | ''[[:d:Q6982299|Navi Radjou]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1970-08-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/navi_radjou navi_radjou] | [[:d:Q6982299|Q6982299]] |- | [[Attēls:Ndidi Nwuneli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19564385|Ndidi Okonkwo Nwuneli]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1975-03-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ndidi_nwuneli ndidi_nwuneli] | [[:d:Q19564385|Q19564385]] |- | [[Attēls:Neal Katyal portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1747322|Neal Katyal]]'' | | [[advokāts]] | 1970-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/neal_katyal neal_katyal] | [[:d:Q1747322|Q1747322]] |- | | ''[[:d:Q115429801|Nedra Glover Tawwab]]'' | | ''[[:d:Q2419397|terapeits]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nedra_tawwab nedra_tawwab] | [[:d:Q115429801|Q115429801]] |- | [[Attēls:Negin Farsad and Jason Tottenham Rosemead-40 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6987345|Negin Farsad]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/negin_farsad negin_farsad] | [[:d:Q6987345|Q6987345]] |- | [[Attēls:Neha Narula at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q102962826|Neha Narula]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/neha_narula neha_narula] | [[:d:Q102962826|Q102962826]] |- | [[Attēls:Neil Burgess Royal Society.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657268|Neil Burgess]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966-07-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_burgess neil_burgess] | [[:d:Q23657268|Q23657268]] |- | [[Attēls:Neil Gershenfeld 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1030183|Neil Gershenfeld]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1959-12-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_gershenfeld neil_gershenfeld]<br/>[https://www.ted.com/speakers/88 88] | [[:d:Q1030183|Q1030183]] |- | [[Attēls:Neil Harbisson cyborgist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1355729|Neil Harbisson]]'' | | ''[[:d:Q15977906|experimental artist]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1984-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_harbisson neil_harbisson] | [[:d:Q1355729|Q1355729]] |- | | ''[[:d:Q90240394|Neil M Vora]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/neil_vora neil_vora] | [[:d:Q90240394|Q90240394]] |- | [[Attēls:Neil MacGregor Frankfurter Buchmesse 2015.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q1226759|Neil MacGregor]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1946-06-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_macgregor neil_macgregor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1018 1018] | [[:d:Q1226759|Q1226759]] |- | [[Attēls:Neil Pasricha San Diego.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16733247|Neil Pasricha]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q26831130|personīgās izaugsmes veicinātājs]]'' | 1979-09-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_pasricha neil_pasricha] | [[:d:Q16733247|Q16733247]] |- | [[Attēls:Neil Turok AIMS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1386754|Neil Turok]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1958-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/neil_turok neil_turok]<br/>[https://www.ted.com/speakers/207 207] | [[:d:Q1386754|Q1386754]] |- | [[Attēls:Nellie McKay.png|center|128px]] | ''[[:d:Q454975|Nellie McKay]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1982-04-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nellie_mckay nellie_mckay]<br/>[https://www.ted.com/speakers/248 248] | [[:d:Q454975|Q454975]] |- | [[Attēls:Nemonte Nenquimo 2020 UNEP Champions of the Earth laureate credit UNEP020-compressed.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99543783|Nemonte Nenquimo]]'' | | ''[[:d:Q62933979|indigenous leader of the Americas]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ekvadora]] | [https://www.ted.com/speakers/nemonte_nenquimo nemonte_nenquimo] | [[:d:Q99543783|Q99543783]] |- | [[Attēls:Neri Oxman - Pop!Tech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4981374|Neri Oxman]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/neri_oxman neri_oxman] | [[:d:Q4981374|Q4981374]] |- | | ''[[:d:Q124130309|Newsha Ghaeli]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/newsha_ghaeli newsha_ghaeli] | [[:d:Q124130309|Q124130309]] |- | [[Attēls:Newton Aduaka.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2422311|Newton Aduaka]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/newton_aduaka newton_aduaka] | [[:d:Q2422311|Q2422311]] |- | [[Attēls:Okonjo-Iweala, Ngozi (2008 portrait).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q289350|Ngozi Okonjo-Iweala]]'' | | [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[ministrs]]<br/>''[[:d:Q32947888|bankas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2217507|finanšu direktors]]''<br/>''[[:d:Q7614320|finanšu ministrs]]'' | 1954-06-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/ngozi_okonjo_iweala ngozi_okonjo_iweala]<br/>[https://www.ted.com/speakers/115 115] | [[:d:Q289350|Q289350]] |- | [[Attēls:Niall Ferguson no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (37840342015) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q377638|Niall Ferguson]]'' | | ''[[:d:Q17488363|economic historian]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]] | 1964-04-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/niall_ferguson niall_ferguson] | [[:d:Q377638|Q377638]] |- | | ''[[:d:Q22279054|Nic Marks]]'' | | ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nic_marks nic_marks] | [[:d:Q22279054|Q22279054]] |- | [[Attēls:Nicholas Christakis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1094336|Nicholas A. Christakis]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[ārsts]] | 1962-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_christakis nicholas_christakis] | [[:d:Q1094336|Q1094336]] |- | | ''[[:d:Q92979518|Nicholas J. Leeper]]'' | | ''[[:d:Q15401884|medical researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_leeper nicholas_leeper] | [[:d:Q92979518|Q92979518]] |- | [[Attēls:Nicholas Negroponte USNA 20090415 cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92601|Nicholas Negroponte]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1943-12-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_negroponte nicholas_negroponte] | [[:d:Q92601|Q92601]] |- | [[Attēls:Nicholas Herbert Stern, Baron Stern of Brentford.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q335441|Nicholas Stern, Baron Stern of Brentford]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]'' | 1946-04-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/lord_nicholas_stern lord_nicholas_stern]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2127 2127] | [[:d:Q335441|Q335441]] |- | [[Attēls:Prof Nick Bostrom 324-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q460475|Nick Bostrom]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1973-03-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/nick_bostrom nick_bostrom] | [[:d:Q460475|Q460475]] |- | [[Attēls:Nick Hanauer Laura Flanders 2016.png|center|128px]] | ''[[:d:Q14633126|Nick Hanauer]]'' | | [[komersants]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nick_hanauer nick_hanauer] | [[:d:Q14633126|Q14633126]] |- | | ''[[:d:Q23769567|Nick Sears]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nick_sears_1 nick_sears_1] | [[:d:Q23769567|Q23769567]] |- | | ''[[:d:Q7028078|Nick Veasey]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/nick_veasey nick_veasey] | [[:d:Q7028078|Q7028078]] |- | | ''[[:d:Q23727944|Nicolas Perony]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nicholas_perony nicholas_perony] | [[:d:Q23727944|Q23727944]] |- | [[Attēls:Nicole Maines by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q33124715|Nicole Maines]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1997-10-07 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nicole_maines nicole_maines] | [[:d:Q33124715|Q33124715]] |- | | ''[[:d:Q24054775|Nicole Paris and Ed Cage]]'' | | ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/nicole_paris nicole_paris] | [[:d:Q24054775|Q24054775]] |- | [[Attēls:NielsDiffrient.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3277342|Niels Diffrient]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | 1928-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/niels_diffrient niels_diffrient] | [[:d:Q3277342|Q3277342]] |- | | ''[[:d:Q23783481|Nigel Marsh]]'' | | [[rakstnieks]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nigel_marsh nigel_marsh] | [[:d:Q23783481|Q23783481]] |- | [[Attēls:Nigel Topping at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q115655521|Nigel Topping]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nigel_topping nigel_topping] | [[:d:Q115655521|Q115655521]] |- | [[Attēls:Nighat Dad.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20050928|Nighat Dad]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q7019111|sabiedriskais darbinieks]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/nighat_dad nighat_dad] | [[:d:Q20050928|Q20050928]] |- | [[Attēls:Nicola Sturgeon 2021.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q467112|Nikola Stērdžena]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1970-07-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/nicola_sturgeon nicola_sturgeon] | [[:d:Q467112|Q467112]] |- | | ''[[:d:Q23729145|Nikolai Begg]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nikolai_begg nikolai_begg] | [[:d:Q23729145|Q23729145]] |- | [[Attēls:Nili Gilbert at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q115671502|Nili Gilbert]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nili_gilbert nili_gilbert] | [[:d:Q115671502|Q115671502]] |- | [[Attēls:Nilofer Merchant At Inspirefest 2017 -July 2017--130283 (35410533590).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670940|Nilofer Merchant]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[orators]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nilofer_merchant nilofer_merchant] | [[:d:Q23670940|Q23670940]] |- | | ''[[:d:Q55236636|Nina Brochmann]]'' | | [[autors]]<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1987-12-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_dolvik_brochmann nina_dolvik_brochmann] | [[:d:Q55236636|Q55236636]] |- | [[Attēls:Nina Fedoroff at the New America Foundation (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4494049|Nina Fedoroff]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1942 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_fedoroff nina_fedoroff] | [[:d:Q4494049|Q4494049]] |- | [[Attēls:Nina Jablonski.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q16730096|Nina G. Jablonski]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1953-08-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_jablonski nina_jablonski]<br/>[https://www.ted.com/speakers/340 340] | [[:d:Q16730096|Q16730096]] |- | [[Attēls:Nina Tandon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23657225|Nina Tandon]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nina_tandon nina_tandon] | [[:d:Q23657225|Q23657225]] |- | [[Attēls:Dr. Nir Eyal at Harvard Effective Altruism lecture, April 2015.2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56808752|Nir Eyal]]'' | | ''[[:d:Q47455777|bioethicist]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nir_eyal nir_eyal] | [[:d:Q56808752|Q56808752]] |- | [[Attēls:Nirmalya Kumar.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7040060|Nirmalya Kumar]]'' | | [[skolotājs]] | 1960-03-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/nirmalya_kumar nirmalya_kumar] | [[:d:Q7040060|Q7040060]] |- | [[Attēls:Nita A Farahany at the World Economic Forum in 2016.png|center|128px]] | ''[[:d:Q60322343|Nita A Farahany]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q47455777|bioethicist]]'' | 1978-04-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nita_farahany nita_farahany] | [[:d:Q60322343|Q60322343]] |- | | ''[[:d:Q91232279|Nithya Ramanathan]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/nithya_ramanathan nithya_ramanathan] | [[:d:Q91232279|Q91232279]] |- | [[Attēls:Re publica 19 - Day 2 (32852536387).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63790029|Niti Bhan]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/niti_bhan niti_bhan] | [[:d:Q63790029|Q63790029]] |- | | ''[[:d:Q93152278|Nitish Padmanaban]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/nitish_padmanaban nitish_padmanaban] | [[:d:Q93152278|Q93152278]] |- | [[Attēls:Nizar Ibrahim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769268|Nizar Ibrahim]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Maroka]] | [https://www.ted.com/speakers/nizar_ibrahim nizar_ibrahim] | [[:d:Q23769268|Q23769268]] |- | | ''[[:d:Q101769900|Nkosilathi Nyathi]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 2003 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zimbabve]] | [https://www.ted.com/speakers/nkosilathi_nyathi nkosilathi_nyathi] | [[:d:Q101769900|Q101769900]] |- | [[Attēls:Nnedi Okorafor at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3877423|Nnedi Okorafor]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]'' | 1974-04-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/nnedi_okorafor nnedi_okorafor] | [[:d:Q3877423|Q3877423]] |- | [[Attēls:Noah Feldman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1959850|Noah Feldman]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[autors]] | 1970-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/noah_feldman noah_feldman] | [[:d:Q1959850|Q1959850]] |- | [[Attēls:Noah Headshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q95988606|Noah Raford]]'' | | | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/noah_raford noah_raford] | [[:d:Q95988606|Q95988606]] |- | | ''[[:d:Q23663073|Noah Wilson-Rich]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/noah_wilson_rich noah_wilson_rich] | [[:d:Q23663073|Q23663073]] |- | [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0967-Nonny de la Pena.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18354191|Nonny de la Peña]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[komersants]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nonny_de_la_pena nonny_de_la_pena] | [[:d:Q18354191|Q18354191]] |- | | ''[[:d:Q92203204|Nora E. Atkinson]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nora_atkinson nora_atkinson] | [[:d:Q92203204|Q92203204]] |- | | ''[[:d:Q62611988|Nora McInerny]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/nora_mcinerny nora_mcinerny] | [[:d:Q62611988|Q62611988]] |- | | ''[[:d:Q23797707|Nora York]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/nora_york nora_york] | [[:d:Q23797707|Q23797707]] |- | [[Attēls:Noreena Hertz - Trento - 1.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q94555|Noreena Hertz]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q18190897|ārvalstu korespondents]]''<br/>''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]'' | 1967-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/noreena_hertz noreena_hertz] | [[:d:Q94555|Q94555]] |- | | ''[[:d:Q18817338|Noriko Arai]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/noriko_arai noriko_arai] | [[:d:Q18817338|Q18817338]] |- | [[Attēls:20120515-OSEC-RBN-2077 (7205167124).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88078173|Norma Pimentel]]'' | | [[gleznotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/norma_pimentel norma_pimentel] | [[:d:Q88078173|Q88078173]] |- | [[Attēls:Norman Lear 1975 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1270283|Norman Lear]]'' | | ''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1922-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/norman_lear norman_lear] | [[:d:Q1270283|Q1270283]] |- | | ''[[:d:Q7052808|Norman Spack]]'' | | ''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/norman_spack norman_spack] | [[:d:Q7052808|Q7052808]] |- | | ''[[:d:Q83978785|Normand Voyer]]'' | | ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/normand_voyer normand_voyer] | [[:d:Q83978785|Q83978785]] |- | [[Attēls:Un edificio sostenible de acero y cristal, nuevo proyecto de Foster para Madrid 04 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Normans Fosters]] | | [[arhitekts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1935-06-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/norman_foster norman_foster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/157 157] | [[:d:Q104898|Q104898]] |- | | ''[[:d:Q23769298|Noy Thrupkaew]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/noy_thrupkaew noy_thrupkaew] | [[:d:Q23769298|Q23769298]] |- | [[Attēls:OK Go at Lotusphere 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q736107|OK Go]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ok_go ok_go] | [[:d:Q736107|Q736107]] |- | | ''[[:d:Q87990786|Oded Shoseyov]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/oded_shoseyov oded_shoseyov] | [[:d:Q87990786|Q87990786]] |- | | ''[[:d:Q61994730|Ofer Levy]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ofer_levy ofer_levy] | [[:d:Q61994730|Q61994730]] |- | [[Attēls:Ola Rosling on Factfulness.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22280133|Ola Rosling]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1975-11-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/ola_rosling ola_rosling] | [[:d:Q22280133|Q22280133]] |- | [[Attēls:Ole Scheeren in Frankfurt.20130525.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67031|Ole Scheeren]]'' | | [[arhitekts]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/ole_scheeren ole_scheeren] | [[:d:Q67031|Q67031]] |- | [[Attēls:Oleksandra Matviichuk December 2022 laughing.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q108128555|Oleksandra Matviichuk]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[advokāts]] | 1983-10-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/oleksandra_matviichuk oleksandra_matviichuk] | [[:d:Q108128555|Q108128555]] |- | | ''[[:d:Q95204574|Olesya Khromeychuk]]'' | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/olesya_khromeychuk olesya_khromeychuk] | [[:d:Q95204574|Q95204574]] |- | [[Attēls:NBF2024-oliver-jeffers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3350659|Oliver Jeffers]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/oliver_jeffers oliver_jeffers] | [[:d:Q3350659|Q3350659]] |- | [[Attēls:Oliversacks.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q258662|Oliver Sacks]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q551835|physician writer]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[ārsts]] | 1933-07-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/oliver_sacks oliver_sacks] | [[:d:Q258662|Q258662]] |- | | ''[[:d:Q47109725|Olivia Affuso]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/olivia_affuso olivia_affuso] | [[:d:Q47109725|Q47109725]] |- | [[Attēls:Olivia Arthur - Magnum Photographer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16146066|Olivia Arthur]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/olivia_arthur olivia_arthur] | [[:d:Q16146066|Q16146066]] |- | | ''[[:d:Q116865135|Olivier Scalabre]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1976-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/olivier_scalabre olivier_scalabre] | [[:d:Q116865135|Q116865135]] |- | [[Attēls:OluTimehin Adegbeye Norwegian Council for Africa 2018 (174840).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q32537994|OluTimehin Kukoyi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1991-10-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/olutimehin_adegbeye olutimehin_adegbeye] | [[:d:Q32537994|Q32537994]] |- | [[Attēls:TaiwoLeiden2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99501373|Olúfẹ́mi Táíwò]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/olu_fe_mi_ta_i_wo olu_fe_mi_ta_i_wo] | [[:d:Q99501373|Q99501373]] |- | | ''[[:d:Q7089622|Omar Ahmad]]'' | | ''[[:d:Q5287861|tehnoloģiju nodaļas vadītājs]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>[[politiķis]] | 1964-06-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/omar_ahmad omar_ahmad] | [[:d:Q7089622|Q7089622]] |- | [[Attēls:Official portrait of Baroness O'Neill of Bengarve crop 3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q336089|Onora O'Neill]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]] | 1941-08-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/onora_o_neill onora_o_neill] | [[:d:Q336089|Q336089]] |- | | ''[[:d:Q23656126|Onyx Ashanti]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/onyx_ashanti onyx_ashanti] | [[:d:Q23656126|Q23656126]] |- | | ''[[:d:Q23759585|Oren Yakobovich]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/oren_yakobovich oren_yakobovich] | [[:d:Q23759585|Q23759585]] |- | [[Attēls:Ory Okolloh, Sept. 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49275|Ory Okolloh]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/ory_okolloh ory_okolloh] | [[:d:Q49275|Q49275]] |- | | ''[[:d:Q7106910|Oskar Eustis]]'' | | ''[[:d:Q1797162|mākslinieciskais vadītājs]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>[[dramaturgs]] | 1958-07-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/oskar_eustis oskar_eustis] | [[:d:Q7106910|Q7106910]] |- | [[Attēls:P. Dee Boersma portrait at International Penguin Conference 10.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16971310|P. Dee Boersma]]'' | | ''[[:d:Q76928813|conservation biologist]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q104828277|biology teacher]]'' | 1946-11-01 | No/unknown value | | [https://www.ted.com/speakers/dee_boersma dee_boersma] | [[:d:Q16971310|Q16971310]] |- | [[Attēls:P W Singer Political Scientist and International Relations Expert (26294536015).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q320696|P. W. Singer]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[politiķis]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/p_w_singer p_w_singer] | [[:d:Q320696|Q320696]] |- | | ''[[:d:Q112686007|Paige Alexander]]'' | | | 1966-03-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paige_alexander paige_alexander] | [[:d:Q112686007|Q112686007]] |- | [[Attēls:PamelaMeyerSeptember2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21063835|Pamela Meyer]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pamela_meyer pamela_meyer] | [[:d:Q21063835|Q21063835]] |- | [[Attēls:March for Science San Francisco 20170422-4376.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7129246|Pamela Ronald]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pamela_ronald pamela_ronald] | [[:d:Q7129246|Q7129246]] |- | [[Attēls:Pam Warhurst at TDC12.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7129276|Pamela Warhurst]]'' | | ''[[:d:Q4479442|founder]]'' | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/pam_warhurst pam_warhurst] | [[:d:Q7129276|Q7129276]] |- | [[Attēls:Vienna 2013-07-12 'central garden' - Blublut feat. Colin Webster 078 Pamelia Kurstin.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q275179|Pamelia Kurstin]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q13219637|čellists]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]] | 1976-05-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pamelia_kurstin pamelia_kurstin] | [[:d:Q275179|Q275179]] |- | [[Attēls:Pankaj Ghemawat - 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7131284|Pankaj Ghemawat]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>No/unknown value | [https://www.ted.com/speakers/pankaj_ghemawat pankaj_ghemawat] | [[:d:Q7131284|Q7131284]] |- | [[Attēls:Paola Antonelli in 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q440493|Paola Antonelli]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1963-05-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/paola_antonelli paola_antonelli] | [[:d:Q440493|Q440493]] |- | | ''[[:d:Q23662717|Paolo Cardini]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paolo_cardini paolo_cardini] | [[:d:Q23662717|Q23662717]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Parag Khanna.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2051465|Parag Khanna]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1977-07-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/parag_khanna parag_khanna] | [[:d:Q2051465|Q2051465]] |- | | ''[[:d:Q97655984|Paramjit Parmar]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pj_parmar pj_parmar] | [[:d:Q97655984|Q97655984]] |- | | ''[[:d:Q4970590|Paraorchestra]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/british_paraorchestra british_paraorchestra] | [[:d:Q4970590|Q4970590]] |- | [[Attēls:Pardis Sabeti - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3063122|Pardis C. Sabeti]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]'' | 1975-12-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/pardis_sabeti pardis_sabeti] | [[:d:Q3063122|Q3063122]] |- | | ''[[:d:Q7136564|Pardis Parker]]'' | | [[aktieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pardis_parker pardis_parker] | [[:d:Q7136564|Q7136564]] |- | [[Attēls:Yeonmi Park (53065489343) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18437771|Park Yeon-mi]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1993-10-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ziemeļkoreja]]<br/>[[Dienvidkoreja]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yeonmi_park yeonmi_park] | [[:d:Q18437771|Q18437771]] |- | [[Attēls:Parul Sehgal NBCC 2011 Shankbone.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7141204|Parul Sehgal]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>[[žurnālists]] | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/parul_sehgal_1 parul_sehgal_1] | [[:d:Q7141204|Q7141204]] |- | [[Attēls:Pat Mitchell (8157972890) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7143792|Pat Mitchell]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1943-01-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pat_mitchell pat_mitchell] | [[:d:Q7143792|Q7143792]] |- | [[Attēls:2011 portrait - Patience Mthunzi (6197342763) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782661|Patience Mthunzi]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1976-05-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/patience_mthunzi patience_mthunzi] | [[:d:Q23782661|Q23782661]] |- | [[Attēls:Patrice Gordon at SXSW London 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q136514661|Patrice Gordon]]'' | | [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/patrice_gordon patrice_gordon] | [[:d:Q136514661|Q136514661]] |- | [[Attēls:Stanford2010PatriciaBurchat.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23782676|Patricia Burchat]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/patricia_burchat patricia_burchat] | [[:d:Q23782676|Q23782676]] |- | | ''[[:d:Q7145662|Patricia K. Kuhl]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]'' | 1946-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/patricia_kuhl patricia_kuhl] | [[:d:Q7145662|Q7145662]] |- | | ''[[:d:Q23784397|Patricia Ryan]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/patricia_ryan patricia_ryan] | [[:d:Q23784397|Q23784397]] |- | [[Attēls:Patrick Awuah (Ashesi).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7146064|Patrick Awuah, Jr.]]'' | | ''[[:d:Q6017510|Independent inventor]]''<br/>[[Biznesa inkubators]]<br/>[[komersants]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]] | [https://www.ted.com/speakers/patrick_awuah patrick_awuah] | [[:d:Q7146064|Q7146064]] |- | [[Attēls:Patrick Chappatte-IMG 8680-square.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q116361|Patrick Chappatte]]'' | | ''[[:d:Q3658608|karikatūrists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/patrick_chappatte patrick_chappatte] | [[:d:Q116361|Q116361]] |- | [[Attēls:Patrick James McGinnis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q50082695|Patrick James McGinnis]]'' | | [[rakstnieks]] | 1976-01-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/patrick_mcginnis patrick_mcginnis] | [[:d:Q50082695|Q50082695]] |- | [[Attēls:Patrisse Cullors.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20090524|Patrisse Khan-Cullors]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/patrisse_cullors patrisse_cullors] | [[:d:Q20090524|Q20090524]] |- | [[Attēls:PATRICIA MEDICI. Foto por João Marcos Rosa.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769549|Patrícia Medici]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/patricia_medici patricia_medici] | [[:d:Q23769549|Q23769549]] |- | | ''[[:d:Q7148280|Patsy Rodenburg]]'' | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q20971450|voice coach]]''<br/>[[autors]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]] | 1953-09-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/patsy_rodenburg patsy_rodenburg] | [[:d:Q7148280|Q7148280]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Pattie Maes.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7552|Pattie Maes]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/pattie_maes pattie_maes] | [[:d:Q7552|Q7552]] |- | | ''[[:d:Q60539319|Patty McCord]]'' | | ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/patty_mccord patty_mccord] | [[:d:Q60539319|Q60539319]] |- | | ''[[:d:Q23782390|Paul Bennett]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_bennett paul_bennett] | [[:d:Q23782390|Q23782390]] |- | [[Attēls:Paul Bloom no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2014 (14929910380).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1590549|Paul Bloom]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1963-12-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_bloom paul_bloom] | [[:d:Q1590549|Q1590549]] |- | [[Attēls:Paul Collier World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2059187|Paul Collier]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1949-04-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_collier paul_collier] | [[:d:Q2059187|Q2059187]] |- | | ''[[:d:Q23661675|Paul Conneally]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_conneally paul_conneally] | [[:d:Q23661675|Q23661675]] |- | [[Attēls:Paul Debevec.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q93006|Paul Debevec]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[kinorežisors]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_debevec paul_debevec] | [[:d:Q93006|Q93006]] |- | | ''[[:d:Q108171225|Paul F. Hessburg]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_hessburg paul_hessburg] | [[:d:Q108171225|Q108171225]] |- | [[Attēls:PaulGilding.png|center|128px]] | ''[[:d:Q2754187|Paul Gilding]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_gilding paul_gilding] | [[:d:Q2754187|Q2754187]] |- | [[Attēls:OmegaAuthPhoto.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16196964|Paul Greenberg]]'' | | [[rakstnieks]] | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_greenberg paul_greenberg] | [[:d:Q16196964|Q16196964]] |- | [[Attēls:Paul Hudson at the World Economic Forum.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q67029500|Paul Hudson]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1967-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_hudson paul_hudson] | [[:d:Q67029500|Q67029500]] |- | [[Attēls:Paul J. Zak.png|center|128px]] | ''[[:d:Q1967906|Paul J. Zak]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1962-02-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_zak paul_zak] | [[:d:Q1967906|Q1967906]] |- | | ''[[:d:Q23712890|Paul Kemp-Robertson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_kemp_robertson paul_kemp_robertson] | [[:d:Q23712890|Q23712890]] |- | | ''[[:d:Q16274683|Paul Knoepfler]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1967-04-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_knoepfler paul_knoepfler] | [[:d:Q16274683|Q16274683]] |- | [[Attēls:NMD 2019 Høyrepopulismens fremvekst 6 (32873985077) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7152025|Paul Lewis]]'' | | [[žurnālists]] | 1981 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_lewis paul_lewis] | [[:d:Q7152025|Q7152025]] |- | [[Attēls:Paul maccready.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1374080|Paul MacCready]]'' | | ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q27732138|glider pilot]]'' | 1925-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_maccready paul_maccready] | [[:d:Q1374080|Q1374080]] |- | | ''[[:d:Q7152338|Paul McEuen]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_mceuen paul_mceuen] | [[:d:Q7152338|Q7152338]] |- | [[Attēls:Paul Romer, 2005 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q509262|Paul M. Romer]]'' | ekonomists no Amerikas Savienotās Valstis | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[matemātiķis]] | 1955-11-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_romer paul_romer]<br/>[https://www.ted.com/speakers/471 471] | [[:d:Q509262|Q509262]] |- | | ''[[:d:Q705347|Paul Moller]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1936-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_moller paul_moller] | [[:d:Q705347|Q705347]] |- | [[Attēls:Paul Nicklen’s Polar Wonderland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7152732|Paul Nicklen]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]'' | 1968-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_nicklen paul_nicklen] | [[:d:Q7152732|Q7152732]] |- | [[Attēls:Paul Pholeros, SUST cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15430944|Paul Pholeros]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_pholeros paul_pholeros] | [[:d:Q15430944|Q15430944]] |- | | ''[[:d:Q23728301|Paul Piff]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_piff paul_piff] | [[:d:Q23728301|Q23728301]] |- | | ''[[:d:Q7153314|Paul Root Wolpe]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1957-02-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_root_wolpe paul_root_wolpe] | [[:d:Q7153314|Q7153314]] |- | | ''[[:d:Q106687213|Paul Rucker]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]] | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_rucker paul_rucker] | [[:d:Q106687213|Q106687213]] |- | [[Attēls:Paul Sereno Lab Photo (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562813|Paul Sereno]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]'' | 1957-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_sereno paul_sereno] | [[:d:Q562813|Q562813]] |- | | ''[[:d:Q23657114|Paul Snelgrove]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/paul_snelgrove paul_snelgrove] | [[:d:Q23657114|Q23657114]] |- | [[Attēls:Paul Stamets with Agarikon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q783942|Paul Stamets]]'' | | ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1955-07-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_stamets paul_stamets] | [[:d:Q783942|Q783942]] |- | [[Attēls:Paul Tudor Jones, Tudor Investments.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7154092|Paul Tudor Jones]]'' | | ''[[:d:Q4182927|stockbroker]]''<br/>''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''<br/>''[[:d:Q3704253|tirgotājs]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1954-09-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_tudor_jones_ii paul_tudor_jones_ii] | [[:d:Q7154092|Q7154092]] |- | | ''[[:d:Q2663689|Paul W. Ewald]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1950s<br/>1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_ewald paul_ewald]<br/>[https://www.ted.com/speakers/230 230] | [[:d:Q2663689|Q2663689]] |- | | ''[[:d:Q7154189|Paul W. K. Rothemund]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paul_rothemund paul_rothemund] | [[:d:Q7154189|Q7154189]] |- | | ''[[:d:Q23498304|Paula Johnson]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_johnson paula_johnson] | [[:d:Q23498304|Q23498304]] |- | [[Attēls:Paula Scher interview OnCreativity.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7154764|Paula Scher]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[skolotājs]] | 1948-10-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_scher paula_scher] | [[:d:Q7154764|Q7154764]] |- | | ''[[:d:Q64748198|Paula Stone Williams]]'' | | ''[[:d:Q7143049|pastorālā padomdošana]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1951 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_stone_williams paula_stone_williams] | [[:d:Q64748198|Q64748198]] |- | [[Attēls:Paula Hammond, PCAST Member (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16195100|Paula T. Hammond]]'' | | ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1963 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/paula_hammond paula_hammond] | [[:d:Q16195100|Q16195100]] |- | [[Attēls:Pavan Sukhdev (10186874696) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16254734|Pavan Sukhdev]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1960-03-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/pavan_sukhdev pavan_sukhdev] | [[:d:Q16254734|Q16254734]] |- | | ''[[:d:Q7156113|Pawan Sinha]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1968-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/pawan_sinha pawan_sinha] | [[:d:Q7156113|Q7156113]] |- | | ''[[:d:Q120643687|Peachy Liv]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/peachy_liv peachy_liv] | [[:d:Q120643687|Q120643687]] |- | | ''[[:d:Q23671263|Pearl Arredondo]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pearl_arredondo pearl_arredondo] | [[:d:Q23671263|Q23671263]] |- | [[Attēls:Official portrait of Lord Ashdown of Norton-sub-Hamdon crop 2.jpg|center|128px]] | [[Pedijs Ešdauns]] | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]] | 1941-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/paddy_ashdown paddy_ashdown] | [[:d:Q333066|Q333066]] |- | [[Attēls:Peggy Orenstein on Boys and Sex.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7160710|Peggy Orenstein]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961-11-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peggy_orenstein peggy_orenstein] | [[:d:Q7160710|Q7160710]] |- | [[Attēls:Penelope Boston lecturing on Subsurface Astrobiology Cave Habitats on Earth, Mars, and Beyond.webp|center|128px]] | ''[[:d:Q7162562|Penelope Boston]]'' | | ''[[:d:Q16742175|speleologist]]''<br/>[[ģeologs]]<br/>''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/penelope_boston penelope_boston] | [[:d:Q7162562|Q7162562]] |- | | ''[[:d:Q23662947|Penelope Jagessar Chaffer]]'' | | [[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/penelope_jagessar_chaffer penelope_jagessar_chaffer] | [[:d:Q23662947|Q23662947]] |- | [[Attēls:Per Espen Stoknes (2017) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11995189|Per Espen Stoknes]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[politiķis]] | 1967-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/per_espen_stoknes per_espen_stoknes] | [[:d:Q11995189|Q11995189]] |- | | ''[[:d:Q23783063|Pete Alcorn]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/pete_alcorn pete_alcorn] | [[:d:Q23783063|Q23783063]] |- | [[Attēls:2025 Peter Attia (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23712954|Peter Attia]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1973-03-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_attia peter_attia] | [[:d:Q23712954|Q23712954]] |- | [[Attēls:Peter Calthorpe on book tour (6545182197) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7173152|Peter Calthorpe]]'' | | [[arhitekts]] | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_calthorpe peter_calthorpe] | [[:d:Q7173152|Q7173152]] |- | | ''[[:d:Q950763|Peter D. Ward]]'' | | ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_ward peter_ward] | [[:d:Q950763|Q950763]] |- | [[Attēls:Peter-Diamandis-Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q562799|Peter Diamandis]]'' | | [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | 1961-05-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_diamandis peter_diamandis] | [[:d:Q562799|Q562799]] |- | | ''[[:d:Q7173699|Peter Donnelly]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]'' | 1959-05-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_donnelly peter_donnelly]<br/>[https://www.ted.com/speakers/63 63] | [[:d:Q7173699|Q7173699]] |- | | ''[[:d:Q23712235|Peter Doolittle]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_doolittle peter_doolittle] | [[:d:Q23712235|Q23712235]] |- | [[Attēls:Petereigenfeature.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q95830|Peter Eigen]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1938-06-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_eigen peter_eigen] | [[:d:Q95830|Q95830]] |- | | ''[[:d:Q23759857|Peter Haas]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_haas peter_haas] | [[:d:Q23759857|Q23759857]] |- | [[Attēls:Peter Hirshberg (916338285).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769555|Peter Hirshberg]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_hirshberg peter_hirshberg] | [[:d:Q23769555|Q23769555]] |- | [[Attēls:Peter Molyneux 20080927 Festival du jeu video 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q164565|Peter Molyneux]]'' | | [[Videospēļu programmētājs]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''<br/>''[[:d:Q18882335|video game designer]]'' | 1959-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_molyneux peter_molyneux] | [[:d:Q164565|Q164565]] |- | | ''[[:d:Q58812993|Peter Ouko]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_ouko peter_ouko] | [[:d:Q58812993|Q58812993]] |- | | ''[[:d:Q20853515|Peter Reinhart]]'' | | ''[[:d:Q160131|maiznieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 20th century<br/>1950 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_reinhart peter_reinhart] | [[:d:Q20853515|Q20853515]] |- | | ''[[:d:Q23662569|Peter Saul]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_saul peter_saul] | [[:d:Q23662569|Q23662569]] |- | | ''[[:d:Q23796156|Peter Tyack]]'' | | ''[[:d:Q107267362|behavioral ecologist]]''<br/>''[[:d:Q107267423|marine mammalogist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_tyack peter_tyack] | [[:d:Q23796156|Q23796156]] |- | | ''[[:d:Q23712817|Peter van Manen]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_van_manen peter_van_manen] | [[:d:Q23712817|Q23712817]] |- | [[Attēls:Peter van Uhm.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2079298|Peter van Uhm]]'' | | ''[[:d:Q47064|militārpersona]]'' | 1955-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_van_uhm peter_van_uhm] | [[:d:Q2079298|Q2079298]] |- | | ''[[:d:Q7181721|Phil Borges]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1942 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phil_borges phil_borges] | [[:d:Q7181721|Q7181721]] |- | | ''[[:d:Q3378790|Phil Hansen]]'' | | [[mākslinieks]] | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phil_hansen phil_hansen] | [[:d:Q3378790|Q3378790]] |- | [[Attēls:Philip Plait 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2701388|Phil Plait]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1412961|Trekkie]]'' | 1964-09-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phil_plait phil_plait]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1109 1109] | [[:d:Q2701388|Q2701388]] |- | | ''[[:d:Q23728383|Philip Evans]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/philip_evans philip_evans] | [[:d:Q23728383|Q23728383]] |- | [[Attēls:Philip K. Howard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7183880|Philip K. Howard]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1948 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/philip_k_howard philip_k_howard]<br/>[https://www.ted.com/speakers/621 621] | [[:d:Q7183880|Q7183880]] |- | [[Attēls:Philip Rosedale in 2021 by Chris Michel 1d35908-4-26.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1978446|Philip Rosedale]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1968-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/philip_rosedale philip_rosedale] | [[:d:Q1978446|Q1978446]] |- | [[Attēls:Professor Zimbardo (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q296042|Philip Zimbardo]]'' | | ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[autors]] | 1933-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/philip_zimbardo philip_zimbardo] | [[:d:Q296042|Q296042]] |- | [[Attēls:PhilippePetitAAFeb09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q705289|Philippe Petit]]'' | | ''[[:d:Q11957145|akrobāts]]''<br/>''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q15855449|Citur neklasificēti mākslinieki radošo un izpildītājmākslu jomā]]''<br/>''[[:d:Q3090865|tightrope walker]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kaskadieris]] | 1949-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/philippe_petit philippe_petit] | [[:d:Q705289|Q705289]] |- | [[Attēls:Phillippe Starck 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q316906|Philippe Starck]]'' | | ''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1949-01-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/philippe_starck philippe_starck] | [[:d:Q316906|Q316906]] |- | [[Attēls:Phillip Atiba Goff (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27063586|Phillip Atiba Solomon]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/phillip_goff phillip_goff] | [[:d:Q27063586|Q27063586]] |- | [[Attēls:Pia Mancini.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18326639|Pia Mancini]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/pia_mancini pia_mancini] | [[:d:Q18326639|Q18326639]] |- | [[Attēls:Pico Iyer 2.08.12 (6847745503).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2955951|Pico Iyer]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-02-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/pico_iyer pico_iyer] | [[:d:Q2955951|Q2955951]] |- | [[Attēls:The make it happen crew - 4826111428 Pierre Thiam (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q127305851|Pierre Thiam]]'' | | [[pavārs]]<br/>[[autors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Senegāla]] | [https://www.ted.com/speakers/pierre_thiam pierre_thiam] | [[:d:Q127305851|Q127305851]] |- | | ''[[:d:Q766390|Pilobolus]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/pilobolus pilobolus] | [[:d:Q766390|Q766390]] |- | | ''[[:d:Q23662189|Plankton Chronicles Project]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/plankton_chronicles_project plankton_chronicles_project] | [[:d:Q23662189|Q23662189]] |- | | ''[[:d:Q56882240|Poppy Crum]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/poppy_crum poppy_crum] | [[:d:Q56882240|Q56882240]] |- | [[Attēls:Pranavmistry.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2722796|Pranav Mistry]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1981-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/pranav_mistry pranav_mistry] | [[:d:Q2722796|Q2722796]] |- | | ''[[:d:Q59696234|Pratik Shah]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/pratik_shah pratik_shah] | [[:d:Q59696234|Q59696234]] |- | [[Attēls:Preston Reed June 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q357378|Preston Reed]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1955-04-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/preston_reed preston_reed] | [[:d:Q357378|Q357378]] |- | [[Attēls:Priyanka Chopra at Bulgary launch, 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Prijanka Čopra]] | indiešu aktrise | ''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q3357567|fotomodele]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[modele]] | 1982-07-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/priyanka_chopra priyanka_chopra] | [[:d:Q158957|Q158957]] |- | | ''[[:d:Q2891977|Princess Al Mayassa bint Hamad of Qatar]]'' | | ''[[:d:Q140686|chairperson]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]'' | 1983 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Katara]] | [https://www.ted.com/speakers/sheikha_al_mayassa sheikha_al_mayassa] | [[:d:Q2891977|Q2891977]] |- | [[Attēls:Priti Krishtel - Initiative for Medicines, Access and Knowledge (I-MAK).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q110316854|Priti Krishtel]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/priti_krishtel priti_krishtel] | [[:d:Q110316854|Q110316854]] |- | | ''[[:d:Q106904404|Priya Parker]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/priya_parker priya_parker] | [[:d:Q106904404|Q106904404]] |- | | ''[[:d:Q23662531|Prof. Todd Humphreys]]'' | | ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/todd_humphreys todd_humphreys] | [[:d:Q23662531|Q23662531]] |- | [[Attēls:LSU Museum of Natural Science - Prosanta Chakrabarty with zoological specimen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21338838|Prosanta Chakrabarty]]'' | | ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1978-11-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/prosanta_chakrabarty prosanta_chakrabarty] | [[:d:Q21338838|Q21338838]] |- | | ''[[:d:Q23656762|Péter Fankhauser]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/peter_fankhauser peter_fankhauser] | [[:d:Q23656762|Q23656762]] |- | [[Attēls:Peter Gabriel, Denver 2023.jpg|center|128px]] | [[Pīters Geibriels]] | britu mūziķis | [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]'' | 1950-02-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_gabriel peter_gabriel] | [[:d:Q175195|Q175195]] |- | [[Attēls:Peter Norvig in 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92832|Pīters Norvigs]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1956-12-05<br/>1956-12-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_norvig peter_norvig] | [[:d:Q92832|Q92832]] |- | [[Attēls:Peter Singer 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Pīters Singers]] | | [[filozofs]]<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]] | 1946-07-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/peter_singer peter_singer] | [[:d:Q211539|Q211539]] |- | | ''[[:d:Q23783069|Qi Zhang]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/qi_zhang qi_zhang] | [[:d:Q23783069|Q23783069]] |- | | ''[[:d:Q45175182|Qudus Onikeku]]'' | | ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/qudus_onikeku qudus_onikeku] | [[:d:Q45175182|Q45175182]] |- | | ''[[:d:Q23657158|Quixotic Fusion]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/quixotic quixotic] | [[:d:Q23657158|Q23657158]] |- | | ''[[:d:Q23657089|Quyen Nguyen]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/quyen_nguyen quyen_nguyen] | [[:d:Q23657089|Q23657089]] |- | [[Attēls:Lukedubois.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7273818|R. Luke DuBois]]'' | | [[komponists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]'' | 1975-09-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/r_luke_dubois r_luke_dubois] | [[:d:Q7273818|Q7273818]] |- | [[Attēls:Rachel Armstrong (8460277065).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795664|Rachel Armstrong]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_armstrong rachel_armstrong] | [[:d:Q23795664|Q23795664]] |- | [[Attēls:Explaining the Sharing Economy - Rachel Botsman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20995290|Rachel Botsman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rachel_botsman rachel_botsman] | [[:d:Q20995290|Q20995290]] |- | | ''[[:d:Q109651518|Rachel Kleinfeld]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_kleinfeld rachel_kleinfeld] | [[:d:Q109651518|Q109651518]] |- | [[Attēls:Vienna Energy Forum 2013 Rachel Kyte Kandeh Yumkella (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19663370|Rachel Kyte]]'' | | | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_kyte rachel_kyte] | [[:d:Q19663370|Q19663370]] |- | | ''[[:d:Q23783093|Rachel Pike]]'' | | ''[[:d:Q105839787|atmospheric chemist]]''<br/>''[[:d:Q1113838|klimatologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rachel_pike rachel_pike] | [[:d:Q23783093|Q23783093]] |- | | ''[[:d:Q7279417|Rachel Sussman]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]] | 1975 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rachel_sussman rachel_sussman] | [[:d:Q7279417|Q7279417]] |- | [[Attēls:Horizonte 2014 Fr 1464.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q18397247|Rachelle Garniez]]'' | | ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1965-03-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rachelle_garniez rachelle_garniez] | [[:d:Q18397247|Q18397247]] |- | | ''[[:d:Q17517256|Radhika Nagpal]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/radhika_nagpal radhika_nagpal] | [[:d:Q17517256|Q17517256]] |- | [[Attēls:Raffaello D’Andrea, Professor and artist (48088758103).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16864843|Raffaello D'Andrea]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1967-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/raffaello_d_andrea raffaello_d_andrea] | [[:d:Q16864843|Q16864843]] |- | | ''[[:d:Q23795356|Raghava KK]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/kk_raghava kk_raghava] | [[:d:Q23795356|Q23795356]] |- | [[Attēls:Ramesh Mashelkar Apr09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7283012|Raghunath Anant Mashelkar]]'' | | ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1943-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/r_a_mashelkar r_a_mashelkar] | [[:d:Q7283012|Q7283012]] |- | [[Attēls:Raghuram Rajan, IMF 69MS040421048l.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q981496|Raghuram Rajan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1963-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/raghuram_rajan raghuram_rajan] | [[:d:Q981496|Q981496]] |- | [[Attēls:Rahaf Harfoush.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q11996983|Rahaf Harfoush]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rahaf_harfoush rahaf_harfoush] | [[:d:Q11996983|Q11996983]] |- | | ''[[:d:Q7283604|Rahul Mehrotra]]'' | | [[arhitekts]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/rahul_mehrotra rahul_mehrotra] | [[:d:Q7283604|Q7283604]] |- | | ''[[:d:Q23768717|Rainer Strack]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rainer_strack rainer_strack] | [[:d:Q23768717|Q23768717]] |- | [[Attēls:Rainn Wilson 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q349548|Rainn Wilson]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q948329|character actor]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q685433|salesperson]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1966-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rainn_wilson rainn_wilson] | [[:d:Q349548|Q349548]] |- | [[Attēls:Raj Jayadev at Pacific News Service 40th anniversary celebration.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q100178541|Raj Jayadev]]'' | | ''[[:d:Q28532974|community organizer]]'' | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/raj_jayadev raj_jayadev] | [[:d:Q100178541|Q100178541]] |- | [[Attēls:Raj Panjabi, NSC Senior Director.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28101938|Raj Panjabi]]'' | | [[ārsts]] | 1981-02-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/raj_panjabi raj_panjabi] | [[:d:Q28101938|Q28101938]] |- | [[Attēls:Rajesh Rao 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14751924|Rajesh P.N. Rao]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1970-07-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/rajesh_rao rajesh_rao] | [[:d:Q14751924|Q14751924]] |- | | ''[[:d:Q23760316|Rajiv Maheswaran]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rajiv_maheswaran rajiv_maheswaran] | [[:d:Q23760316|Q23760316]] |- | | ''[[:d:Q41799934|Ralph Chami]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ralph_chami ralph_chami] | [[:d:Q41799934|Q41799934]] |- | | ''[[:d:Q23784293|Ralph Langner]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ralph_langner ralph_langner] | [[:d:Q23784293|Q23784293]] |- | [[Attēls:Ralph nader portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q193156|Ralph Nader]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q15958642|political writer]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]'' | 1934-02-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ralph_nader ralph_nader] | [[:d:Q193156|Q193156]] |- | [[Attēls:Ramanan laxminarayan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759575|Ramanan Laxminarayan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ramanan_laxminarayan ramanan_laxminarayan] | [[:d:Q23759575|Q23759575]] |- | [[Attēls:Ramesh Raskar (11539797465).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16735003|Ramesh Raskar]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1265807|information scientist]]'' | 1970-06-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ramesh_raskar ramesh_raskar] | [[:d:Q16735003|Q16735003]] |- | [[Attēls:Ramez Naam at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29025926993).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4177760|Ramez Naam]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q10272926|computer engineer]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/ramez_naam ramez_naam] | [[:d:Q4177760|Q4177760]] |- | | ''[[:d:Q23657180|Ramona Pierson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ramona_pierson ramona_pierson] | [[:d:Q23657180|Q23657180]] |- | | ''[[:d:Q23712989|Ramsey Musallam]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ramsey_musallam ramsey_musallam] | [[:d:Q23712989|Q23712989]] |- | [[Attēls:Families Belong Together SF march 20180630-4564.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q33103779|Rana Abdelhamid]]'' | | [[politiķis]] | 1993-05-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rana_abdelhamid rana_abdelhamid] | [[:d:Q33103779|Q33103779]] |- | [[Attēls:Rana el Kaliouby.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17465952|Rana el Kaliouby]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/rana_el_kaliouby rana_el_kaliouby]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2533 2533] | [[:d:Q17465952|Q17465952]] |- | [[Attēls:Randall Munroe 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q285048|Randall Munroe]]'' | | [[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q98668847|geohasher]]'' | 1984-10-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/randall_munroe randall_munroe] | [[:d:Q285048|Q285048]] |- | [[Attēls:RandyPausch Wiki 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49828|Randy Pausch]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960-10-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/randy_pausch randy_pausch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/643 643] | [[:d:Q49828|Q49828]] |- | | ''[[:d:Q7294792|Rashad Robinson]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rashad_robinson rashad_robinson] | [[:d:Q7294792|Q7294792]] |- | | ''[[:d:Q12332886|Rasmus Ankersen]]'' | | ''[[:d:Q26481809|sporta funkcionārs]]''<br/>''[[:d:Q937857|futbolists]]''<br/>[[treneris]] | 1983-09-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852 rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852] | [[:d:Q12332886|Q12332886]] |- | | ''[[:d:Q23751633|Raspyni Brothers]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/raspyni_brothers raspyni_brothers] | [[:d:Q23751633|Q23751633]] |- | [[Attēls:The Raul Midón Trio - Leverkusener Jazztage 2017-1537.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1375278|Raul Midón]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]'' | 1966-03-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/raul_midon raul_midon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/168 168] | [[:d:Q1375278|Q1375278]] |- | | ''[[:d:Q23784984|Ravin Agrawal]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ravin_agrawal ravin_agrawal] | [[:d:Q23784984|Q23784984]] |- | | ''[[:d:Q5555893|Ray Anderson]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1934-07-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_anderson ray_anderson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/351 351] | [[:d:Q5555893|Q5555893]] |- | [[Attēls:Web Summit 2018 - Forum - Day 2, November 7 HM1 7481 (44858045925).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7297378|Ray Dalio]]'' | | ''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]'' | 1949-08-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_dalio ray_dalio] | [[:d:Q7297378|Q7297378]] |- | [[Attēls:Ray Zahab speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7298329|Ray Zahab]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]'' | 1968<br/>1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_zahab ray_zahab] | [[:d:Q7298329|Q7298329]] |- | [[Attēls:Rayma Suprani 2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20685271|Rayma Suprani]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1969-04-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Venecuēla]] | [https://www.ted.com/speakers/rayma_suprani rayma_suprani] | [[:d:Q20685271|Q20685271]] |- | [[Attēls:Ray Kurzweil @ SXSW 2017 (32594766664).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q298341|Raymond Kurzweil]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[filozofs]] | 1948-02-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ray_kurzweil ray_kurzweil] | [[:d:Q298341|Q298341]] |- | | ''[[:d:Q24054740|Raymond Wang]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/raymond_wang raymond_wang] | [[:d:Q24054740|Q24054740]] |- | | ''[[:d:Q7300377|Read Montague]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/read_montague read_montague] | [[:d:Q7300377|Q7300377]] |- | | ''[[:d:Q115671548|Rebeca Hwang Eun Young]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/rebeca_hwang rebeca_hwang] | [[:d:Q115671548|Q115671548]] |- | | ''[[:d:Q86113114|Rebecca A Brachman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_brachman rebecca_brachman] | [[:d:Q86113114|Q86113114]] |- | [[Attēls:Rebecca Goldstein.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q766723|Rebecca Goldstein]]'' | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q2468727|classical scholar]]'' | 1950-02-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_newberger_goldstein rebecca_newberger_goldstein] | [[:d:Q766723|Q766723]] |- | [[Attēls:Rebecca MacKinnon (WMEU 2023 photoshoot).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2915379|Rebecca MacKinnon]]'' | | ''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 1969-09-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_mackinnon rebecca_mackinnon] | [[:d:Q2915379|Q2915379]] |- | | ''[[:d:Q7301850|Rebecca Onie]]'' | | [[zinātnieks]] | 1977 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_onie rebecca_onie] | [[:d:Q7301850|Q7301850]] |- | | ''[[:d:Q7301901|Rebecca Saxe]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/rebecca_saxe rebecca_saxe] | [[:d:Q7301901|Q7301901]] |- | | ''[[:d:Q85582624|Rebekah Shirley]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/rebekah_shirley rebekah_shirley] | [[:d:Q85582624|Q85582624]] |- | [[Attēls:Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg|center|128px]] | [[Redžijs Votss]] | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1972-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reggie_watts reggie_watts]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1160 1160] | [[:d:Q3423441|Q3423441]] |- | [[Attēls:Reed Hastings, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7306657|Reed Hastings]]'' | | [[komersants]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1960-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reed_hastings reed_hastings] | [[:d:Q7306657|Q7306657]] |- | | ''[[:d:Q23759787|Reed Kroloff]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/reed_kroloff reed_kroloff] | [[:d:Q23759787|Q23759787]] |- | [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Refik Anadol.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q63718992|Refik Anadol]]'' | | ''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1985 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/refik_anadol refik_anadol] | [[:d:Q63718992|Q63718992]] |- | [[Attēls:DARPA Director Dr regina dugan.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q1709949|Regina E. Dugan]]'' | | [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1963-03-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/regina_dugan regina_dugan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1161 1161] | [[:d:Q1709949|Q1709949]] |- | | ''[[:d:Q23783055|Regina Hartley]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/regina_hartley regina_hartley] | [[:d:Q23783055|Q23783055]] |- | [[Attēls:Renata Salecl, Munich Security Conference 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6118610|Renata Salecl]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962-01-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Slovēnija]] | [https://www.ted.com/speakers/renata_salecl renata_salecl] | [[:d:Q6118610|Q6118610]] |- | [[Attēls:Renee Montgomery UConn.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q299943|Renee Montgomery]]'' | | ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]'' | 1986-12-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/renee_montgomery renee_montgomery] | [[:d:Q299943|Q299943]] |- | | ''[[:d:Q23795629|Renny Gleeson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/renny_gleeson renny_gleeson] | [[:d:Q23795629|Q23795629]] |- | [[Attēls:Renzo Piano, portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q190148|Renzo Piano]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[politiķis]] | 1937-09-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/renzo_piano renzo_piano] | [[:d:Q190148|Q190148]] |- | | ''[[:d:Q124428915|Renzo Vitale]]'' | | ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[komponists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/renzo_vitale renzo_vitale] | [[:d:Q124428915|Q124428915]] |- | [[Attēls:Renee Hlozek.png|center|128px]] | ''[[:d:Q54318944|Renée Hložek]]'' | | ''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]'' | 1983-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/1388817 1388817] | [[:d:Q54318944|Q54318944]] |- | [[Attēls:2018-prathamusa-reshma-saujani.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7315375|Reshma Saujani]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[advokāts]] | 1975-11-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reshma_saujani reshma_saujani] | [[:d:Q7315375|Q7315375]] |- | | ''[[:d:Q105441098|Resson Kantai Duff]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/resson_kantai_duff resson_kantai_duff] | [[:d:Q105441098|Q105441098]] |- | | ''[[:d:Q11140288|Reuben Heyday Margolin]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/reuben_margolin reuben_margolin] | [[:d:Q11140288|Q11140288]] |- | | ''[[:d:Q114630044|Reuben Jonathan Miller]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q8142883|kriminologs]]''<br/>''[[:d:Q7019111|sabiedriskais darbinieks]]''<br/>''[[:d:Q37941017|fieldworker]]''<br/>''[[:d:Q27177003|research professor]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/reuben_jonathan_miller reuben_jonathan_miller] | [[:d:Q114630044|Q114630044]] |- | [[Attēls:Rhiannon Giddens (53972453002).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7320514|Rhiannon Giddens]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[vijolnieks]]<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]'' | 1977-02-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rhiannon_giddens rhiannon_giddens] | [[:d:Q7320514|Q7320514]] |- | | ''[[:d:Q17486500|Ric Elias]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1967-05-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ric_elias ric_elias] | [[:d:Q17486500|Q17486500]] |- | | ''[[:d:Q706665|Ricardo Semler]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/ricardo_semler ricardo_semler] | [[:d:Q706665|Q706665]] |- | | ''[[:d:Q7323191|Rich Benjamin]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rich_benjamin rich_benjamin] | [[:d:Q7323191|Q7323191]] |- | [[Attēls:Rich Powell at World Economic Forum Growth Summit 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q117249162|Rich Powell]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rich_powell rich_powell] | [[:d:Q117249162|Q117249162]] |- | [[Attēls:Richard Bona-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25679|Richard Bona]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1967-10-28<br/>1966-10-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_bona richard_bona] | [[:d:Q25679|Q25679]] |- | [[Attēls:Richard Browning.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30610966|Richard Browning]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1979-01-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_browning richard_browning] | [[:d:Q30610966|Q30610966]] |- | [[Attēls:Richard Baraniuk at the SPARC 2014 OA Meeting - DSC00777 (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7323946|Richard G. Baraniuk]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_baraniuk richard_baraniuk]<br/>[https://www.ted.com/speakers/26 26] | [[:d:Q7323946|Q7323946]] |- | [[Attēls:Richard G Wilkinson.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2096593|Richard G. Wilkinson]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1943-07-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_wilkinson richard_wilkinson] | [[:d:Q2096593|Q2096593]] |- | [[Attēls:Mayor Richard J. Berry first photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7326701|Richard J. Berry]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1962-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_j_berry richard_j_berry] | [[:d:Q7326701|Q7326701]] |- | [[Attēls:Richard L. Pyle On Boat in Philippines, with Poseidon SE7EN Rebreather.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21340682|Richard L. Pyle]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q109120509|zoological collector]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]'' | 1967-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_pyle richard_pyle] | [[:d:Q21340682|Q21340682]] |- | [[Attēls:Richard H. Ledgett.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17079639|Richard Ledgett]]'' | | | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_ledgett rick_ledgett] | [[:d:Q17079639|Q17079639]] |- | | ''[[:d:Q320884|Richard Preston]]'' | | ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q17433421|science journalist]]'' | 1954-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_preston richard_preston] | [[:d:Q320884|Q320884]] |- | | ''[[:d:Q23656666|Richard Resnick]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_resnick richard_resnick] | [[:d:Q23656666|Q23656666]] |- | | ''[[:d:Q23785283|Richard Sears]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_sears richard_sears] | [[:d:Q23785283|Q23785283]] |- | | ''[[:d:Q23657219|Richard Seymour]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_seymour richard_seymour] | [[:d:Q23657219|Q23657219]] |- | [[Attēls:Richard St. John, The 8 Traits Successful People Have in Common - Gulltaggen 2010 (4561385080).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795641|Richard St. John]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1947 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_st_john richard_st_john] | [[:d:Q23795641|Q23795641]] |- | | ''[[:d:Q18609935|Richard T. Ford]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]'' | 1966-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_thompson_ford richard_thompson_ford] | [[:d:Q18609935|Q18609935]] |- | | ''[[:d:Q23797900|Richard Turere]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/richard_turere richard_turere] | [[:d:Q23797900|Q23797900]] |- | [[Attēls:Making Education Work (42839111875).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7328635|Richard V. Reeves]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | 1969-07-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_v_reeves richard_v_reeves] | [[:d:Q7328635|Q7328635]] |- | | ''[[:d:Q23670529|Richard Weller]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_weller richard_weller] | [[:d:Q23670529|Q23670529]] |- | [[Attēls:Rick Doblin - MAPS.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7331358|Rick Doblin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1953-11-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_doblin rick_doblin] | [[:d:Q7331358|Q7331358]] |- | | ''[[:d:Q23662323|Rick Guidotti]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rick_guidotti_s rick_guidotti_s] | [[:d:Q23662323|Q23662323]] |- | [[Attēls:Rick.Smolan.headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7331756|Rick Smolan]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1949-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_smolan rick_smolan] | [[:d:Q7331756|Q7331756]] |- | [[Attēls:Rick Warren (2016).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q380107|Rick Warren]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q152002|pastor]]'' | 1954-01-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_warren rick_warren] | [[:d:Q380107|Q380107]] |- | [[Attēls:Rickard Falkvinge - 2006-06-03 (Jon Åslund).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q443624|Rickard Falkvinge]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1662485|information professional]]'' | 1972-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/rick_falkvinge rick_falkvinge] | [[:d:Q443624|Q443624]] |- | [[Attēls:Riitta ikonen.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16299293|Riitta Ikonen]]'' | | [[mākslinieks]] | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Somija]] | [https://www.ted.com/speakers/riitta_ikonen riitta_ikonen] | [[:d:Q16299293|Q16299293]] |- | [[Attēls:Risa Wechsler 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q48698841|Risa Wechsler]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/risa_wechsler risa_wechsler] | [[:d:Q48698841|Q48698841]] |- | | ''[[:d:Q23759728|Rishi Manchanda]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rishi_manchanda rishi_manchanda] | [[:d:Q23759728|Q23759728]] |- | | ''[[:d:Q23671271|Rita F. Pierson]]'' | | | 1951-10-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rita_f_pierson rita_f_pierson] | [[:d:Q23671271|Q23671271]] |- | | ''[[:d:Q3433529|Rives]]'' | | [[dzejnieks]] | 1968-10-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rives rives] | [[:d:Q3433529|Q3433529]] |- | [[Attēls:5.3.10RichardBransonByDavidShankbone.jpg|center|128px]] | [[Ričards Brensons]] | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1950-07-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_branson richard_branson] | [[:d:Q194419|Q194419]] |- | [[Attēls:Dinner with Richard Dawkins and CFI... like a candle in the dark.jpg|center|128px]] | [[Ričards Dokinss]] | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q16270720|theoretical biologist]]''<br/>''[[:d:Q15632482|epistemologist]]''<br/>''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q116695160|video game actor]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1941-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_dawkins richard_dawkins]<br/>[https://www.ted.com/speakers/93 93] | [[:d:Q44461|Q44461]] |- | [[Attēls:RichardFeynman-PaineMansionWoods1984 copyrightTamikoThiel bw.jpg|center|128px]] | [[Ričards Fainmens]] | amerikāņu fiziķis | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q16745601|quantum physicist]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[politiķis]] | 1918-05-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/richard_feynman richard_feynman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/673 673] | [[:d:Q39246|Q39246]] |- | | ''[[:d:Q23796184|Rob Dunbar]]'' | | ''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rob_dunbar rob_dunbar] | [[:d:Q23796184|Q23796184]] |- | | ''[[:d:Q22087979|Rob Forbes]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rob_forbes rob_forbes] | [[:d:Q22087979|Q22087979]] |- | | ''[[:d:Q23783483|Rob Harmon]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rob_harmon rob_harmon] | [[:d:Q23783483|Q23783483]] |- | [[Attēls:Rob Hopkins, 2014 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1594109|Rob Hopkins]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q17010072|militant]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1968-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rob_hopkins rob_hopkins] | [[:d:Q1594109|Q1594109]] |- | [[Attēls:Congreso Futuro 2020 - Rob Knight 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20657126|Rob Knight]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[zinātnieks]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/rob_knight rob_knight] | [[:d:Q20657126|Q20657126]] |- | [[Attēls:Robb Willer.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41634525|Robb Willer]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1977 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robb_willer robb_willer] | [[:d:Q41634525|Q41634525]] |- | [[Attēls:Kid President in White House 2013 Easter Egg Roll Promo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18196390|Robby Novak]]'' | | [[aktieris]] | 2004-01-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/kid_president kid_president] | [[:d:Q18196390|Q18196390]] |- | [[Attēls:Dr. Ballard visit 2023 (52976464273) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312867|Robert Ballard]]'' | | ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[ģeologs]]<br/>[[kinorežisors]] | 1942-06-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_ballard robert_ballard] | [[:d:Q312867|Q312867]] |- | [[Attēls:330-PSA-153-63 (USN 711326) (22171848378) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2357840|Robert Fischell]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1929-02-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_fischell robert_fischell] | [[:d:Q2357840|Q2357840]] |- | | ''[[:d:Q23728142|Robert Full]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_full robert_full] | [[:d:Q23728142|Q23728142]] |- | | ''[[:d:Q23797194|Robert Gupta]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_gupta robert_gupta] | [[:d:Q23797194|Q23797194]] |- | [[Attēls:RobReid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2798390|Robert H. Reid]]'' | | ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1965-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rob_reid rob_reid] | [[:d:Q2798390|Q2798390]] |- | | ''[[:d:Q104510834|Robert Hakiza]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kongo Demokrātiskā Republika]]<br/>[[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_hakiza robert_hakiza] | [[:d:Q104510834|Q104510834]] |- | | ''[[:d:Q17299886|Robert Hammond]]'' | | | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_hammond robert_hammond] | [[:d:Q17299886|Q17299886]] |- | [[Attēls:ROBERT J. GORDON.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7345891|Robert J. Gordon]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1940-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_j_gordon robert_j_gordon] | [[:d:Q7345891|Q7345891]] |- | [[Attēls:Robert J. Lang, origami expert.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q642995|Robert J. Lang]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[matemātiķis]] | 1961-05-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_lang robert_lang] | [[:d:Q642995|Q642995]] |- | | ''[[:d:Q16150166|Robert J. Waldinger]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_waldinger robert_waldinger] | [[:d:Q16150166|Q16150166]] |- | [[Attēls:ETH-BIB-Katzschmann, Robert-Portr 17424.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56415714|Robert Katzschmann]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_katzschmann robert_katzschmann] | [[:d:Q56415714|Q56415714]] |- | | ''[[:d:Q23797695|Robert Lee Hotz]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_lee_hotz robert_lee_hotz] | [[:d:Q23797695|Q23797695]] |- | | ''[[:d:Q8342|Robert Legato]]'' | | [[kinooperators]]<br/>[[kinorežisors]] | 1956-05-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_legato robert_legato] | [[:d:Q8342|Q8342]] |- | | ''[[:d:Q7347308|Robert Mankoff]]'' | | ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1944-05-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_mankoff bob_mankoff] | [[:d:Q7347308|Q7347308]] |- | | ''[[:d:Q23759693|Robert Muggah]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1974-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_muggah robert_muggah] | [[:d:Q23759693|Q23759693]] |- | [[Attēls:Robert Neuwirth in 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7348003|Robert Neuwirth]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_neuwirth robert_neuwirth] | [[:d:Q7348003|Q7348003]] |- | | ''[[:d:Q23931473|Robert Palmer]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_palmer robert_palmer] | [[:d:Q23931473|Q23931473]] |- | | ''[[:d:Q67942469|Robert Reffkin]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robert_reffkin robert_reffkin] | [[:d:Q67942469|Q67942469]] |- | [[Attēls:Robert Sapolsky in 2023 A 16.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3118802|Robert Sapolsky]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1957-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_sapolsky robert_sapolsky] | [[:d:Q3118802|Q3118802]] |- | [[Attēls:BobStein2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7350029|Robert Stein]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q88109319|computer pioneer]]'' | 1946-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_stein bob_stein] | [[:d:Q7350029|Q7350029]] |- | [[Attēls:Robert Swan in 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2582394|Robert Swan]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]'' | 1956-07-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_swan robert_swan] | [[:d:Q2582394|Q2582394]] |- | [[Attēls:Robert Thurman 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1377791|Robert Thurman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]'' | 1941-08-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bob_thurman bob_thurman] | [[:d:Q1377791|Q1377791]] |- | [[Attēls:Robert Wright journalist.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3123126|Robert Wright]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-01-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robert_wright robert_wright] | [[:d:Q3123126|Q3123126]] |- | | ''[[:d:Q23809243|Roberto D'Angelo and Francesca Fedeli]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/roberto_and_francesca_d_angelo roberto_and_francesca_d_angelo] | [[:d:Q23809243|Q23809243]] |- | [[Attēls:Robinchase2008.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7352317|Robin Chase]]'' | | [[uzņēmējs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_chase robin_chase] | [[:d:Q7352317|Q7352317]] |- | [[Attēls:Robin Hanson in a field 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2159779|Robin Hanson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15319501|social scientist]]'' | 1959-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_hanson robin_hanson] | [[:d:Q2159779|Q2159779]] |- | | ''[[:d:Q106687805|Robin Hauser]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robin_hauser robin_hauser] | [[:d:Q106687805|Q106687805]] |- | [[Attēls:Robin Ince - EdSciFest 2014.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7352559|Robin Ince]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q18545066|improvizācijas komiķis]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1969-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_ince robin_ince] | [[:d:Q7352559|Q7352559]] |- | [[Attēls:RobinMorgan profile.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q450796|Robin Morgan]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1941-01-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_morgan robin_morgan] | [[:d:Q450796|Q450796]] |- | [[Attēls:Murphy talk.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23782688|Robin Murphy]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]'' | 1957-08-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/robin_murphy robin_murphy] | [[:d:Q23782688|Q23782688]] |- | | ''[[:d:Q23713828|Robin Nagle]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robin_nagle robin_nagle] | [[:d:Q23713828|Q23713828]] |- | | ''[[:d:Q89132134|Robin S S Kramer]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/robin_kramer robin_kramer] | [[:d:Q89132134|Q89132134]] |- | | ''[[:d:Q55583699|Robin Steinberg]]'' | | [[advokāts]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robin_steinberg robin_steinberg] | [[:d:Q55583699|Q55583699]] |- | | ''[[:d:Q23760207|Robyn Stein DeLuca]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/robyn_stein_deluca robyn_stein_deluca] | [[:d:Q23760207|Q23760207]] |- | [[Attēls:Rodney Brooks ML40.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92809|Rodney Brooks]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[matemātiķis]] | 1954-12-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/rodney_brooks rodney_brooks] | [[:d:Q92809|Q92809]] |- | [[Attēls:Rodney Mullen PopTech 2013 01 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q313447|Rodney Mullen]]'' | | ''[[:d:Q17502714|skateboarder]]'' | 1966-08-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rodney_mullen rodney_mullen] | [[:d:Q313447|Q313447]] |- | | ''[[:d:Q24052043|Rodrigo Bijou]]'' | | ''[[:d:Q65952601|computer security engineer]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_bijou rodrigo_bijou] | [[:d:Q24052043|Q24052043]] |- | | ''[[:d:Q23712290|Rodrigo Canales]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_canales rodrigo_canales] | [[:d:Q23712290|Q23712290]] |- | [[Attēls:Rodrigo y Gabriela.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1469093|Rodrigo y Gabriela]]'' | | [[komponists]] | | | | [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_y_gabriela rodrigo_y_gabriela] | [[:d:Q1469093|Q1469093]] |- | [[Attēls:Roger Ebert cropped.jpg|center|128px]] | [[Rodžers Īberts]] | Amerikāņu kinokritiķis, autors, žurnālists un scenārists | [[scenārists]]<br/>''[[:d:Q4220892|kinokritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1942-06-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_ebert roger_ebert]<br/>[https://www.ted.com/speakers/904 904] | [[:d:Q212173|Q212173]] |- | | ''[[:d:Q106736121|Roger Antonsen]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[pasniedzējs]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]] | 1976-08-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_antonsen roger_antonsen] | [[:d:Q106736121|Q106736121]] |- | | ''[[:d:Q23657103|Roger Doiron]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roger_doiron roger_doiron] | [[:d:Q23657103|Q23657103]] |- | [[Attēls:2021 - Centre Stage SM5 1003 (51652425540) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7358633|Roger McNamee]]'' | | ''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]'' | 1956-05-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_mcnamee roger_mcnamee] | [[:d:Q7358633|Q7358633]] |- | | ''[[:d:Q23728309|Roger Stein]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roger_stein roger_stein] | [[:d:Q23728309|Q23728309]] |- | | ''[[:d:Q57010924|Roger T. Hanlon]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1947-05-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roger_hanlon roger_hanlon] | [[:d:Q57010924|Q57010924]] |- | | ''[[:d:Q7359408|Rogier van der Heide]]'' | | [[Gaismu mākslinieks]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rogier_van_der_heide rogier_van_der_heide] | [[:d:Q7359408|Q7359408]] |- | [[Attēls:Rokia Traoré - Festival du Bout du Monde 2013 - 012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q256065|Rokia Traoré]]'' | | ''[[:d:Q121368207|Skibidi Toilet]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]] | 1974-01-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Mali]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/rokia_traore rokia_traore]<br/>[https://www.ted.com/speakers/166 166] | [[:d:Q256065|Q256065]] |- | | ''[[:d:Q52151628|Rola Hallam]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sīrija]] | [https://www.ted.com/speakers/rola_hallam rola_hallam] | [[:d:Q52151628|Q52151628]] |- | | ''[[:d:Q105338430|Roman Krznaric]]'' | | [[filozofs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/roman_krznaric roman_krznaric] | [[:d:Q105338430|Q105338430]] |- | | ''[[:d:Q17388690|Roman Mars]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q112120568|radio program designer]]''<br/>[[orators]] | 1974-10-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roman_mars roman_mars] | [[:d:Q17388690|Q17388690]] |- | | ''[[:d:Q23769241|Romina Libster]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/romina_libster romina_libster] | [[:d:Q23769241|Q23769241]] |- | [[Attēls:Mr. Romulus Whitaker.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3532796|Romulus Whitaker]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]'' | 1943-05-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]] | [https://www.ted.com/speakers/romulus_whitaker romulus_whitaker] | [[:d:Q3532796|Q3532796]] |- | | ''[[:d:Q11099812|Ron Eglash]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1958-12-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ron_eglash ron_eglash] | [[:d:Q11099812|Q11099812]] |- | | ''[[:d:Q7363766|Ron Finley]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q758780|gardener]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ron_finley ron_finley] | [[:d:Q7363766|Q7363766]] |- | [[Attēls:Photo of Ron Gutman.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7363861|Ron Gutman]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ron_gutman ron_gutman] | [[:d:Q7363861|Q7363861]] |- | | ''[[:d:Q7364137|Ron McCallum]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1948-10-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/ron_mccallum ron_mccallum] | [[:d:Q7364137|Q7364137]] |- | | ''[[:d:Q107012903|Ronald Rael]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[skolotājs]] | 1971 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ronald_rael ronald_rael] | [[:d:Q107012903|Q107012903]] |- | | ''[[:d:Q7365256|Ronald S. Sullivan Jr.]]'' | | [[profesors]] | 1966-12-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ronald_sullivan ronald_sullivan] | [[:d:Q7365256|Q7365256]] |- | | ''[[:d:Q23662811|Ronny Edry]]'' | | [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ronny_edry ronny_edry] | [[:d:Q23662811|Q23662811]] |- | [[Attēls:Rory Bremner at the Savoy 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3400702|Rory Bremner]]'' | | [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q3149505|improviser]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1961-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rory_bremner rory_bremner] | [[:d:Q3400702|Q3400702]] |- | [[Attēls:Official portrait of Rory Stewart crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q328892|Rory Stewart]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3579035|travel writer]]''<br/>[[virsnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2066131|sportists]]''<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1973-01-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rory_stewart rory_stewart]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1045 1045] | [[:d:Q328892|Q328892]] |- | [[Attēls:Business of Software - Rory Sutherland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19666293|Rory Sutherland]]'' | | ''[[:d:Q10355417|advertising person]]''<br/>''[[:d:Q4178004|publicist]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q106879368|marketing theorist]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]'' | 1965-11-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rory_sutherland rory_sutherland] | [[:d:Q19666293|Q19666293]] |- | | ''[[:d:Q7367220|Rosalind Brewer]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rosalind_g_brewer rosalind_g_brewer] | [[:d:Q7367220|Q7367220]] |- | [[Attēls:Panel Discussion Close-up, Science, Faith, and Technology Cropped.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14109|Rosalind Picard]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | 1962-05-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rosalind_picard rosalind_picard] | [[:d:Q14109|Q14109]] |- | | ''[[:d:Q75975492|Rosamund Adoo-Kissi-Debrah]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rosamund_kissi_debrah rosamund_kissi_debrah] | [[:d:Q75975492|Q75975492]] |- | [[Attēls:Rosanne Cash, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q462289|Rosanne Cash]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]'' | 1955-05-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rosanne_cash rosanne_cash] | [[:d:Q462289|Q462289]] |- | [[Attēls:Rose George on The Big Necessity.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4949823|Rose George]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rose_george rose_george] | [[:d:Q4949823|Q4949823]] |- | [[Attēls:Rose Goslinga - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6264061943).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759550|Rose Goslinga]]'' | | ''[[:d:Q285759|apdrošinātājs]]''<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rose_goslinga rose_goslinga] | [[:d:Q23759550|Q23759550]] |- | | ''[[:d:Q76469472|Rose Mutiso]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/rose_m_mutiso rose_m_mutiso] | [[:d:Q76469472|Q76469472]] |- | | ''[[:d:Q23728320|Roselinde Torres]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roselinde_torres roselinde_torres] | [[:d:Q23728320|Q23728320]] |- | | ''[[:d:Q23759581|Rosie King]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1998 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rosie_king rosie_king] | [[:d:Q23759581|Q23759581]] |- | [[Attēls:Portrait of Ross Lovegrove.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q573143|Ross Lovegrove]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1958-08-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/ross_lovegrove ross_lovegrove]<br/>[https://www.ted.com/speakers/28 28] | [[:d:Q573143|Q573143]] |- | [[Attēls:Roxane gay 9134940.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q16202911|Roxane Gay]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q20708269|Scrabble player]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]'' | 1974-10-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roxane_gay roxane_gay] | [[:d:Q16202911|Q16202911]] |- | [[Attēls:Roy Bahat, head of Bloomberg Beta.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q117249859|Roy Bahat]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roy_bahat roy_bahat] | [[:d:Q117249859|Q117249859]] |- | | ''[[:d:Q23728739|Roy R. Gould]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>[[astronoms]] | 1947 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/roy_gould roy_gould] | [[:d:Q23728739|Q23728739]] |- | [[Attēls:Roy Wood Jr. at Essence Festival of Culture July 2025 - 01 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7373522|Roy Wood Jr.]]'' | | [[komiķis]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[aktieris]] | 1978-12-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/roy_wood_jr roy_wood_jr] | [[:d:Q7373522|Q7373522]] |- | [[Attēls:Official portrait of Roz Savage MP crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7375304|Roz Savage]]'' | | ''[[:d:Q21081635|ocean rower]]''<br/>[[politiķis]] | 1967-12-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/roz_savage roz_savage] | [[:d:Q7375304|Q7375304]] |- | | ''[[:d:Q7376380|Ruby Sales]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1948-07-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ruby_sales ruby_sales] | [[:d:Q7376380|Q7376380]] |- | [[Attēls:Ruby-Wax-2016 (cropped again).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q460549|Ruby Wax]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[scenārists]] | 1953-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ruby_wax ruby_wax] | [[:d:Q460549|Q460549]] |- | [[Attēls:Rufus Cappadocia.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7378014|Rufus Cappadocia]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]'' | 1967 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/rufus_cappadocia rufus_cappadocia] | [[:d:Q7378014|Q7378014]] |- | | ''[[:d:Q23809230|Rufus Griscom and Alisa Volkman]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/rufus_griscom_alisa_volkam rufus_griscom_alisa_volkam] | [[:d:Q23809230|Q23809230]] |- | [[Attēls:Oliver Mark - Rufus Wainwright, Berlin 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q192402|Rufus Wainwright]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1973-07-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/rufus_wainwright rufus_wainwright] | [[:d:Q192402|Q192402]] |- | [[Attēls:Ruha Benjamin, Databite 124, 2019 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28935115|Ruha Benjamin]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ruha_benjamin ruha_benjamin] | [[:d:Q28935115|Q28935115]] |- | [[Attēls:Rumaitha Al Busaidi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q106923101|Rumaitha Al Busaidi]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Omāna]] | [https://www.ted.com/speakers/rumaitha_al_busaidi rumaitha_al_busaidi] | [[:d:Q106923101|Q106923101]] |- | [[Attēls:Rumman Chowdhury at the AI for Good Global Summit 2018 (42110666692).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q41241224|Rumman Chowdhury]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/rumman_chowdhury rumman_chowdhury] | [[:d:Q41241224|Q41241224]] |- | | ''[[:d:Q23713556|Rupal Patel]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/rupal_patel rupal_patel] | [[:d:Q23713556|Q23713556]] |- | [[Attēls:Russ B. Altman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7381092|Russ Altman]]'' | | ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioinženieris]]'' | 1961-11-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/russ_altman russ_altman] | [[:d:Q7381092|Q7381092]] |- | [[Attēls:Russell G Foster - EdSciFest 2014 (20).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7381511|Russell G. Foster]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/russell_foster russell_foster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1623 1623] | [[:d:Q7381511|Q7381511]] |- | [[Attēls:Russell Wilson at the 2013 Jessie Vetter Classic, July 1, 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1149781|Russell Wilson]]'' | | ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q10871364|beisbolists]]'' | 1988-11-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/russell_wilson russell_wilson] | [[:d:Q1149781|Q1149781]] |- | [[Attēls:Rutger Bregman (2024)-32 (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19747970|Rutger Bregman]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q24885626|thinker]]'' | 1988-04-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rutger_bregman rutger_bregman] | [[:d:Q19747970|Q19747970]] |- | [[Attēls:Ruth Chang.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7382918|Ruth Chang]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ruth_chang ruth_chang] | [[:d:Q7382918|Q7382918]] |- | | ''[[:d:Q116456709|Ryan Gersava]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_gersava ryan_gersava] | [[:d:Q116456709|Q116456709]] |- | | ''[[:d:Q59939117|Ryan Gravel]]'' | | ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_gravel ryan_gravel] | [[:d:Q59939117|Q59939117]] |- | | ''[[:d:Q24852229|Ryan Heffington]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]'' | 1973-06-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ryan_heffington ryan_heffington] | [[:d:Q24852229|Q24852229]] |- | | ''[[:d:Q23727935|Ryan Holladay]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_holladay ryan_holladay] | [[:d:Q23727935|Q23727935]] |- | | ''[[:d:Q23783358|Ryan Lobo]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_lobo ryan_lobo] | [[:d:Q23783358|Q23783358]] |- | [[Attēls:TerBurgDSCF0820 (34367491515).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16876158|Ryan Merkley]]'' | | ''[[:d:Q707492|Chief of Staff]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/ryan_merkley ryan_merkley] | [[:d:Q16876158|Q16876158]] |- | [[Attēls:Ryan Panchadsaram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17580365|Ryan Panchadsaram]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ryan_panchadsaram ryan_panchadsaram] | [[:d:Q17580365|Q17580365]] |- | | ''[[:d:Q107224420|Ryan Phelan]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/ryan_phelan ryan_phelan] | [[:d:Q107224420|Q107224420]] |- | | ''[[:d:Q109715748|S. Julio Friedmann]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/julio_friedmann julio_friedmann] | [[:d:Q109715748|Q109715748]] |- | | ''[[:d:Q94458419|Sabine Doebel]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sabine_doebel sabine_doebel] | [[:d:Q94458419|Q94458419]] |- | [[Attēls:Safeena Husain at Jaipur Literature Festival 2026 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18353268|Safeena Husain]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/safeena_husain safeena_husain] | [[:d:Q18353268|Q18353268]] |- | [[Attēls:Safi Rauf Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q112056335|Safi Rauf]]'' | | | 1994 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/safi_rauf safi_rauf] | [[:d:Q112056335|Q112056335]] |- | | ''[[:d:Q56448248|Sahar Zand]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]'' | 1989-01-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sahar_zand sahar_zand] | [[:d:Q56448248|Q56448248]] |- | [[Attēls:Sakena Yacoobi Profile.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7402892|Sakena Yacoobi]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1950 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Afganistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/sakena_yacoobi sakena_yacoobi] | [[:d:Q7402892|Q7402892]] |- | | ''[[:d:Q23670961|Saki Mafundikwa]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1955 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Botsvāna|Botsvana]] | [https://www.ted.com/speakers/saki_mafundikwa saki_mafundikwa] | [[:d:Q23670961|Q23670961]] |- | [[Attēls:Salman Khan TED 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q471472|Sal Khan]]'' | | [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1056391|skolas direktors]]'' | 1976-10-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/salman_khan salman_khan] | [[:d:Q471472|Q471472]] |- | [[Attēls:Sallie Chisholm.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4794852|Sallie W. Chisholm]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1947-11-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/penny_chisholm penny_chisholm] | [[:d:Q4794852|Q4794852]] |- | [[Attēls:Sally Kohn by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7405192|Sally Kohn]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11499163|political pundit]]''<br/>''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q28532974|community organizer]]'' | 1977-03-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sally_kohn sally_kohn] | [[:d:Q7405192|Q7405192]] |- | | ''[[:d:Q23670952|Salvatore Iaconesi]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>[[hakeris]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/salvatore_iaconesi salvatore_iaconesi] | [[:d:Q23670952|Q23670952]] |- | [[Attēls:Sam Gregory at Republica25 2025-05-26 02 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115558789|Sam Gregory]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sam_gregory sam_gregory] | [[:d:Q115558789|Q115558789]] |- | [[Attēls:SamKass2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16220987|Sam Kass]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sam_kass sam_kass] | [[:d:Q16220987|Q16220987]] |- | | ''[[:d:Q23795645|Sam Martin]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sam_martin sam_martin] | [[:d:Q23795645|Q23795645]] |- | | ''[[:d:Q4844862|Sam Richards]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]'' | 1960-09-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sam_richards sam_richards] | [[:d:Q4844862|Q4844862]] |- | | ''[[:d:Q39067085|Sam Van Aken]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sam_van_aken sam_van_aken] | [[:d:Q39067085|Q39067085]] |- | [[Attēls:Samantha Nutt New Image - -14.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7408709|Samantha Nutt]]'' | | [[ārsts]] | 1969-10-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/samantha_nutt samantha_nutt] | [[:d:Q7408709|Q7408709]] |- | [[Attēls:Samantha Power in 2023 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q454970|Samantha Power]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1970-09-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/samantha_power samantha_power] | [[:d:Q454970|Q454970]] |- | | ''[[:d:Q23782711|Samuel Cohen]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/samuel_cohen samuel_cohen] | [[:d:Q23782711|Q23782711]] |- | | ''[[:d:Q94488349|Sandeep Jauhar]]'' | | ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sandeep_jauhar sandeep_jauhar] | [[:d:Q94488349|Q94488349]] |- | | ''[[:d:Q122963546|Sandersan Onie]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709 sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709] | [[:d:Q122963546|Q122963546]] |- | [[Attēls:Sandi Toksvig - Secret Comedy Podcast - 2013 (9468814916) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q293020|Sandi Toksvig]]'' | | [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q3149505|improviser]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1958-05-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sandi_toksvig sandi_toksvig] | [[:d:Q293020|Q293020]] |- | | ''[[:d:Q111649594|Sandor Markon]]'' | | ''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1948-11-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ungārija]] | [https://www.ted.com/speakers/speaker0046 speaker0046] | [[:d:Q111649594|Q111649594]] |- | | ''[[:d:Q23670660|Sandra Aamodt]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sandra_aamodt sandra_aamodt] | [[:d:Q23670660|Q23670660]] |- | | ''[[:d:Q23657109|Sandra Fisher-Martins]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sandra_fisher_martins sandra_fisher_martins] | [[:d:Q23657109|Q23657109]] |- | [[Attēls:S Dixson-Declève.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64853068|Sandrine Dixson-Declève]]'' | | [[speciālists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/sandrine_dixson_decleve sandrine_dixson_decleve] | [[:d:Q64853068|Q64853068]] |- | | ''[[:d:Q23782729|Sandrine Thuret]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sandrine_thuret sandrine_thuret] | [[:d:Q23782729|Q23782729]] |- | [[Attēls:William Darity.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7417229|Sandy Darity, Jr.]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1953-04-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_sandy_darity william_sandy_darity] | [[:d:Q7417229|Q7417229]] |- | | ''[[:d:Q7417607|Sanford Biggers]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sanford_biggers sanford_biggers] | [[:d:Q7417607|Q7417607]] |- | [[Attēls:Sangeeta N. Bhatia-Heritage-Day-2019-115.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7417919|Sangeeta N. Bhatia]]'' | | [[inženieris]] | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sangeeta_bhatia sangeeta_bhatia] | [[:d:Q7417919|Q7417919]] |- | | ''[[:d:Q23769249|Sangu Delle]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sangu_delle sangu_delle] | [[:d:Q23769249|Q23769249]] |- | | ''[[:d:Q23713544|Sanjay Dastoor]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sanjay_dastoor sanjay_dastoor] | [[:d:Q23713544|Q23713544]] |- | | ''[[:d:Q23662565|Sanjay Pradhan]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sanjay_pradhan sanjay_pradhan] | [[:d:Q23662565|Q23662565]] |- | | ''[[:d:Q23728286|Sara Lewis]]'' | | [[zinātnieks]] | 1953 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sara_lewis sara_lewis] | [[:d:Q23728286|Q23728286]] |- | [[Attēls:Sara Menker 2017.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54908063|Sara Menker]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/sara_menker sara_menker] | [[:d:Q54908063|Q54908063]] |- | [[Attēls:Sara Ramírez3.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q40069|Sara Ramirez]]'' | | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]'' | 1975-08-31 | [[nebināra dzimtes identitāte]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]] | [https://www.ted.com/speakers/sara_ramirez sara_ramirez] | [[:d:Q40069|Q40069]] |- | [[Attēls:Sara Seager.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7421764|Sara Seager]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1971-07-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/sara_seager sara_seager] | [[:d:Q7421764|Q7421764]] |- | | ''[[:d:Q93349658|Sara-Jane Dunn]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/sara_jane_dunn sara_jane_dunn] | [[:d:Q93349658|Q93349658]] |- | | ''[[:d:Q23760629|Sarah Bergbreiter]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sarah_bergbreiter sarah_bergbreiter] | [[:d:Q23760629|Q23760629]] |- | | ''[[:d:Q7422132|Sarah Brosnan]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_brosnan sarah_brosnan] | [[:d:Q7422132|Q7422132]] |- | [[Attēls:Sarah P Corbett (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16205571|Sarah Corbett]]'' | | ''[[:d:Q10694573|tekstilmākslinieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_corbett sarah_corbett] | [[:d:Q16205571|Q16205571]] |- | | ''[[:d:Q125749606|Sarah Jill Kurnick]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/sarah_kurnick sarah_kurnick] | [[:d:Q125749606|Q125749606]] |- | [[Attēls:SarahJones.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7422463|Sarah Jones]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[dramaturgs]] | 1973-11-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_jones sarah_jones] | [[:d:Q7422463|Q7422463]] |- | [[Attēls:Sarah Kaminsky - TEDxTalk 2010 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797164|Sarah Kaminsky]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]] | 1979-03-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_kaminsky sarah_kaminsky] | [[:d:Q23797164|Q23797164]] |- | [[Attēls:Sarah Kay 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q32931|Sarah Kay]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | 1988-06-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_kay sarah_kay] | [[:d:Q32931|Q32931]] |- | [[Attēls:Sarah Lewis at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).png|center|128px]] | ''[[:d:Q7422530|Sarah Lewis]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1979-08-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_lewis sarah_lewis] | [[:d:Q7422530|Q7422530]] |- | [[Attēls:Sarah Longwell - Publisher of the Bulwark (52549214676).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q72759128|Sarah Longwell]]'' | | ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_longwell sarah_longwell] | [[:d:Q72759128|Q72759128]] |- | [[Attēls:Sarah Parcak, 2014 (crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7422673|Sarah Parcak]]'' | | ''[[:d:Q1350189|ēģiptologs]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_parcak sarah_parcak] | [[:d:Q7422673|Q7422673]] |- | | ''[[:d:Q57653565|Sarah Rugheimer]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_rugheimer sarah_rugheimer] | [[:d:Q57653565|Q57653565]] |- | | ''[[:d:Q3473432|Sarah Sze]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11569986|klišejists]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_sze sarah_sze] | [[:d:Q3473432|Q3473432]] |- | | ''[[:d:Q24890253|Sarah T. Stewart-Mukhopadhyay]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_t_stewart sarah_t_stewart] | [[:d:Q24890253|Q24890253]] |- | [[Attēls:Sarah-Jayne Blakemore, University College London.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15739591|Sarah-Jayne Blakemore]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974-08-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sarah_jayne_blakemore sarah_jayne_blakemore] | [[:d:Q15739591|Q15739591]] |- | | ''[[:d:Q23656709|Sasha Dichter]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sasha_dichter sasha_dichter] | [[:d:Q23656709|Q23656709]] |- | [[Attēls:Sasha Luccioni 2022.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q122439015|Sasha Luccioni]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/sasha_luccioni sasha_luccioni] | [[:d:Q122439015|Q122439015]] |- | [[Attēls:Saul Griffith shot at Pop!Tech by Kris Krug.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7427302|Saul Griffith]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]] | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/saul_griffith saul_griffith] | [[:d:Q7427302|Q7427302]] |- | [[Attēls:Sauti-Sol.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7427621|Sauti Sol]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sauti_sol sauti_sol] | [[:d:Q7427621|Q7427621]] |- | [[Attēls:Sayu Bhojwani (14271186660) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88463628|Sayu Bhojwani]]'' | | | 1967 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sayu_bhojwani sayu_bhojwani] | [[:d:Q88463628|Q88463628]] |- | | ''[[:d:Q17017620|Saša Vučinić]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Serbija]] | [https://www.ted.com/speakers/sasa_vucinic sasa_vucinic] | [[:d:Q17017620|Q17017620]] |- | | ''[[:d:Q539960|Scilla Elworthy]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1943-06-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/scilla_elworthy scilla_elworthy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1403 1403] | [[:d:Q539960|Q539960]] |- | | ''[[:d:Q23782703|Scott Dinsmore]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/scott_dinsmore scott_dinsmore] | [[:d:Q23782703|Q23782703]] |- | | ''[[:d:Q23662590|Scott Fraser]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/scott_fraser scott_fraser] | [[:d:Q23662590|Q23662590]] |- | [[Attēls:Scott Galloway (51933097365) (cropped) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29017701|Scott Galloway]]'' | | [[profesors]]<br/>[[orators]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1964-11-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_galloway scott_galloway] | [[:d:Q29017701|Q29017701]] |- | | ''[[:d:Q3476245|Scott Kim]]'' | | [[mākslinieks]] | 1954 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_kim scott_kim] | [[:d:Q3476245|Q3476245]] |- | [[Attēls:Scott McCloud.Making Comics Tour.RISD.gk.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q454833|Scott McCloud]]'' | | ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[gleznotājs]] | 1960-06-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_mccloud scott_mccloud] | [[:d:Q454833|Q454833]] |- | | ''[[:d:Q23661641|Scott Rickard]]'' | | [[matemātiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/scott_rickard scott_rickard] | [[:d:Q23661641|Q23661641]] |- | | ''[[:d:Q21551156|Scott Summit]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/scott_summit scott_summit] | [[:d:Q21551156|Q21551156]] |- | | ''[[:d:Q37390205|Sean Davis]]'' | | ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sean_davis sean_davis] | [[:d:Q37390205|Q37390205]] |- | | ''[[:d:Q24054846|Sean Follmer]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sean_follmer sean_follmer] | [[:d:Q24054846|Q24054846]] |- | | ''[[:d:Q23817870|Sean Gourley]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/sean_gourley sean_gourley] | [[:d:Q23817870|Q23817870]] |- | [[Attēls:Seanmcarroll2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3129354|Sean M. Carroll]]'' | | [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1966-10-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sean_carroll sean_carroll] | [[:d:Q3129354|Q3129354]] |- | [[Attēls:Sean Sherman at the Tatanka Truck 2021-10-09.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q64541096|Sean Sherman]]'' | | ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sean_sherman sean_sherman] | [[:d:Q64541096|Q64541096]] |- | [[Attēls:Sebastian Deterding (6777479684).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23662471|Sebastian Deterding]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[profesors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_deterding sebastian_deterding] | [[:d:Q23662471|Q23662471]] |- | [[Attēls:Sebastian Junger, April 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q969298|Sebastian Junger]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinooperators]]<br/>[[aktieris]] | 1962-01-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_junger sebastian_junger] | [[:d:Q969298|Q969298]] |- | | ''[[:d:Q7442523|Sebastian Seung]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_seung sebastian_seung]<br/>[https://www.ted.com/speakers/751 751] | [[:d:Q7442523|Q7442523]] |- | [[Attēls:Sebastian Thrun at IAA 2019 IMG 0893.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62901|Sebastian Thrun]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1967-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_thrun sebastian_thrun]<br/>[https://www.ted.com/speakers/972 972] | [[:d:Q62901|Q62901]] |- | | ''[[:d:Q23795349|Sebastian Wernicke]]'' | | ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sebastian_wernicke sebastian_wernicke] | [[:d:Q23795349|Q23795349]] |- | [[Attēls:Sebastião Salgado (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q358158|Sebastião Salgado]]'' | | ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1944-02-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastiao_salgado sebastiao_salgado] | [[:d:Q358158|Q358158]] |- | [[Attēls:Sam Harris 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Sems Heriss]] | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1967-04-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sam_harris sam_harris] | [[:d:Q296047|Q296047]] |- | [[Attēls:Sendhil Mullainathan - Behavioral Economics of Extreme Poverty - 2014 (13927918920) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q655590|Sendhil Mullainathan]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sendhil_mullainathan sendhil_mullainathan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/546 546] | [[:d:Q655590|Q655590]] |- | [[Attēls:Serena Williams at 2013 US Open.jpg|center|128px]] | [[Serīna Viljamsa|Serena Viljamsa]] | amerikāņu tenisiste | ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1981-09-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/serena_williams serena_williams] | [[:d:Q11459|Q11459]] |- | | ''[[:d:Q23729052|Sergei Lupashin]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sergei_lupashin sergei_lupashin] | [[:d:Q23729052|Q23729052]] |- | [[Attēls:Sergey Brin Ted 2010 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Sergejs Brins]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''<br/>[[autors]] | 1973-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin sergey_brin] | [[:d:Q92764|Q92764]] |- | [[Attēls:Sergiu P. Pașca in 2025 at Stanford.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q49018109|Sergiu Pasca]]'' | | ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1982-01-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Rumānija]] | [https://www.ted.com/speakers/sergiu_p_pasca sergiu_p_pasca] | [[:d:Q49018109|Q49018109]] |- | [[Attēls:Seth F. Berkley - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7456439|Seth Berkley]]'' | | ''[[:d:Q12765408|epidemiologs]]'' | 1956-10-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_berkley seth_berkley] | [[:d:Q7456439|Q7456439]] |- | [[Attēls:Seth Godin in 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q439396|Seth Godin]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[aktieris]] | 1960-07-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_godin seth_godin] | [[:d:Q439396|Q439396]] |- | | ''[[:d:Q7456582|Seth Priebatsch]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1989 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_priebatsch seth_priebatsch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/784 784] | [[:d:Q7456582|Q7456582]] |- | [[Attēls:CSICON 2011-Seth Shostak.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q5762284|Seth Shostak]]'' | | [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[fiziķis]] | 1943-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/seth_shostak seth_shostak] | [[:d:Q5762284|Q5762284]] |- | [[Attēls:Sethembile Msezane- Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q54915207|Sethembile Msezane]]'' | | [[mākslinieks]] | 1991 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/sethembile_msezane sethembile_msezane] | [[:d:Q54915207|Q54915207]] |- | [[Attēls:Severn Cullis-Suzuki.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q385329|Severn Cullis-Suzuki]]'' | | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1979-11-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/severn_cullis_suzuki severn_cullis_suzuki] | [[:d:Q385329|Q385329]] |- | | ''[[:d:Q109971390|Sevidzem Ernestine Leikeki]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1985<br/>1985-08-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/ernestine_leikeki_sevidzem ernestine_leikeki_sevidzem] | [[:d:Q109971390|Q109971390]] |- | [[Attēls:Seyi Oyesola.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7459066|Seyi Oyesola]]'' | | [[ārsts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/seyi_oyesola seyi_oyesola] | [[:d:Q7459066|Q7459066]] |- | | ''[[:d:Q23498237|Shabana Basij-Rasikh]]'' | | ''[[:d:Q974144|skolotājs]]''<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]'' | 1990 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Afganistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shabana_basij_rasikh shabana_basij_rasikh] | [[:d:Q23498237|Q23498237]] |- | [[Attēls:Shad Begum at 2012 IWOC Award (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7460202|Shad Begum]]'' | | ''[[:d:Q7019111|sabiedriskais darbinieks]]'' | 1979-01-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shad_begum shad_begum] | [[:d:Q7460202|Q7460202]] |- | | ''[[:d:Q16212117|Shaffi Mather]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1970-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shaffi_mather shaffi_mather] | [[:d:Q16212117|Q16212117]] |- | [[Attēls:Shai Agassi2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1235658|Shai Agassi]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1968-04-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/shai_agassi shai_agassi] | [[:d:Q1235658|Q1235658]] |- | [[Attēls:Shai Reshef.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7462389|Shai Reshef]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1955-09-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/shai_reshef shai_reshef] | [[:d:Q7462389|Q7462389]] |- | [[Attēls:Shaka Senghor - Flickr - Knight Foundation.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23498341|Shaka Senghor]]'' | | [[pasniedzējs]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shaka_senghor shaka_senghor] | [[:d:Q23498341|Q23498341]] |- | [[Attēls:Shane Campbell-Staton.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q62018991|Shane Campbell-Staton]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shane_campbell-staton shane_campbell-staton] | [[:d:Q62018991|Q62018991]] |- | [[Attēls:Shane Koyczan and the Short Story Long.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6483777|Shane Koyczan]]'' | | ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1976-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/shane_koyczan shane_koyczan] | [[:d:Q6483777|Q6483777]] |- | | ''[[:d:Q22278829|Shane Legg]]'' | | ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Jaunzēlande]] | [https://www.ted.com/speakers/shane_legg shane_legg] | [[:d:Q22278829|Q22278829]] |- | [[Attēls:Shankar Vedantam April 4, 2016 (26216540846).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18153945|Shankar Vedantam]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shankar_vedantam shankar_vedantam] | [[:d:Q18153945|Q18153945]] |- | [[Attēls:Shannon Lee.png|center|128px]] | ''[[:d:Q698411|Shannon Lee]]'' | | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kaskadieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinoproducents]] | 1969-04-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shannon_lee shannon_lee] | [[:d:Q698411|Q698411]] |- | [[Attēls:Shantell Martin in 2024 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16221050|Shantell Martin]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1980-10-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/shantell_martin shantell_martin] | [[:d:Q16221050|Q16221050]] |- | [[Attēls:ShaoLan speaks at TED 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19058856|Shaolan Hsueh]]'' | | [[komersants]]<br/>[[skolotājs]] | 1971 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīnas Republika]] | [https://www.ted.com/speakers/shaolan_hsueh shaolan_hsueh] | [[:d:Q19058856|Q19058856]] |- | | ''[[:d:Q89387184|Shari Liu]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/shari_liu_TEDxMIT20221204-52121 shari_liu_TEDxMIT20221204-52121] | [[:d:Q89387184|Q89387184]] |- | [[Attēls:Sharmeen Obaid Chinoy World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3563826|Sharmeen Obaid-Chinoy]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | 1978-11-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/sharmeen_obaid_chinoy sharmeen_obaid_chinoy] | [[:d:Q3563826|Q3563826]] |- | [[Attēls:Sharon Brous.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7489999|Sharon Brous]]'' | | [[rabīns]] | 1973 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sharon_brous sharon_brous] | [[:d:Q7489999|Q7489999]] |- | [[Attēls:Sharon F Terry headshot 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7490049|Sharon F. Terry]]'' | | [[advokāts]] | 1956-11-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sharon_terry sharon_terry] | [[:d:Q7490049|Q7490049]] |- | [[Attēls:Sharon Weinberger al Magnànim (34839642425).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7490261|Sharon Weinberger]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sharon_weinberger sharon_weinberger] | [[:d:Q7490261|Q7490261]] |- | [[Attēls:Shashi Tharoor 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q195616|Shashi Tharoor]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1956-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shashi_tharoor shashi_tharoor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/560 560] | [[:d:Q195616|Q195616]] |- | [[Attēls:Shawn Achor by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16156426|Shawn Achor]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[autors]] | 1978-03-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shawn_achor shawn_achor] | [[:d:Q16156426|Q16156426]] |- | | ''[[:d:Q7492127|Shea Hembrey]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shea_hembrey shea_hembrey] | [[:d:Q7492127|Q7492127]] |- | [[Attēls:Sheena Iyengar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q29752|Sheena Iyengar]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1969-11-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheena_iyengar sheena_iyengar] | [[:d:Q29752|Q29752]] |- | | ''[[:d:Q17118618|Sheila Nirenberg]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheila_nirenberg sheila_nirenberg] | [[:d:Q17118618|Q17118618]] |- | | ''[[:d:Q23797211|Sheila Patek]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sheila_patek sheila_patek] | [[:d:Q23797211|Q23797211]] |- | [[Attēls:Shekhar kapur 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q522232|Shekhar Kapur]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q326653|grāmatvedis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[modele]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]'' | 1945-12-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]<br/>[[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shekhar_kapur shekhar_kapur] | [[:d:Q522232|Q522232]] |- | | ''[[:d:Q60057095|Shekinah Elmore]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1982-07-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shekinah_elmore shekinah_elmore] | [[:d:Q60057095|Q60057095]] |- | | ''[[:d:Q63121753|Shep Doeleman]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[astronoms]] | 1967-01-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/sheperd_doeleman sheperd_doeleman] | [[:d:Q63121753|Q63121753]] |- | | ''[[:d:Q14159717|Shereen El Feki]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ēģipte]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/shereen_el_feki shereen_el_feki] | [[:d:Q14159717|Q14159717]] |- | [[Attēls:Sherry Turkle.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52919|Sherry Turkle]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1948-06-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sherry_turkle sherry_turkle]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1166 1166] | [[:d:Q52919|Q52919]] |- | [[Attēls:Sherwin Nuland.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2278468|Sherwin B. Nuland]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1930-12-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sherwin_nuland sherwin_nuland] | [[:d:Q2278468|Q2278468]] |- | [[Attēls:Sheryl Lee Ralph - Philadelphia BME Leadership Awards (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q457180|Sheryl Lee Ralph]]'' | | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1956-12-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheryl_lee_ralph sheryl_lee_ralph] | [[:d:Q457180|Q457180]] |- | [[Attēls:Sheryl Sandberg WEF 2013 (crop by James Tamim).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q234653|Sheryl Sandberg]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]] | 1969-08-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheryl_sandberg sheryl_sandberg] | [[:d:Q234653|Q234653]] |- | [[Attēls:WuDunn, Sheryl.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7126275|Sheryl WuDunn]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''<br/>[[žurnālists]] | 1959-11-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sheryl_wudunn sheryl_wudunn] | [[:d:Q7126275|Q7126275]] |- | [[Attēls:Shigeru Ban.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q526725|Shigeru Ban]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q2145981|restorer]]'' | 1957-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shigeru_ban shigeru_ban] | [[:d:Q526725|Q526725]] |- | | ''[[:d:Q23729147|Shih Chieh Huang]]'' | | [[mākslinieks]] | 1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shih_chieh_huang shih_chieh_huang] | [[:d:Q23729147|Q23729147]] |- | [[Attēls:Shilo Shiv Suleman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20685693|Shilo Shiv Suleman]]'' | | [[mākslinieks]] | 1989 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shilo_shiv_suleman shilo_shiv_suleman] | [[:d:Q20685693|Q20685693]] |- | | ''[[:d:Q23795685|Shimon Schocken]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shimon_schocken shimon_schocken] | [[:d:Q23795685|Q23795685]] |- | | ''[[:d:Q23796822|Shimon Steinberg]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shimon_steinberg shimon_steinberg] | [[:d:Q23796822|Q23796822]] |- | | ''[[:d:Q18233521|Shinpei Takahashi]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1979 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shimpei_takahashi shimpei_takahashi] | [[:d:Q18233521|Q18233521]] |- | [[Attēls:Viennale talk (2), Shirin Neshat.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q262413|Shirin Neshat]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q106227216|video installation artist]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1957-03-26 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/shirin_neshat shirin_neshat]<br/>[https://www.ted.com/speakers/830 830] | [[:d:Q262413|Q262413]] |- | [[Attēls:Shivani Sirona (38198572896).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q61446521|Shivani Siroya]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shivani_siroya shivani_siroya] | [[:d:Q61446521|Q61446521]] |- | | ''[[:d:Q23662139|Shlomo Benartzi]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1968 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/shlomo_benartzi shlomo_benartzi] | [[:d:Q23662139|Q23662139]] |- | [[Attēls:Shohini brch 2018-1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q52707485|Shohini Ghose]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shohini_ghose shohini_ghose] | [[:d:Q52707485|Q52707485]] |- | [[Attēls:Shonda Rhimes 2024.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q242329|Shonda Rhimes]]'' | | [[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1970-01-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shonda_rhimes shonda_rhimes] | [[:d:Q242329|Q242329]] |- | [[Attēls:TikTok CEO Shou Zi Chew.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115591126|Shou Zi Chew]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1983-01-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Singapūra]] | [https://www.ted.com/speakers/shou_chew shou_chew] | [[:d:Q115591126|Q115591126]] |- | [[Attēls:Shree Bose (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797949|Shree Bose]]'' | | [[zinātnieks]] | 1994-03-27 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/shree_bose shree_bose]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1190 1190] | [[:d:Q23797949|Q23797949]] |- | | ''[[:d:Q23728304|Shubhendu Sharma]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shubhendu_sharma shubhendu_sharma] | [[:d:Q23728304|Q23728304]] |- | [[Attēls:Shukla bose.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7504834|Shukla Bose]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[komersants]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shukla_bose shukla_bose] | [[:d:Q7504834|Q7504834]] |- | | ''[[:d:Q23662246|Shyam Sankar]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1982 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/shyam_sankar shyam_sankar] | [[:d:Q23662246|Q23662246]] |- | | ''[[:d:Q16192736|Siamak Hariri]]'' | | [[arhitekts]] | 1958 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/siamak_hariri siamak_hariri] | [[:d:Q16192736|Q16192736]] |- | [[Attēls:Sian Beilock - Dartmouth College - 10 January 2024 - 21 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16198523|Sian Beilock]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1976-01-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sian_leah_beilock sian_leah_beilock] | [[:d:Q16198523|Q16198523]] |- | [[Attēls:Siddhartha Mukherjee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q983450|Siddhartha Mukherjee]]'' | | ''[[:d:Q551835|physician writer]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[zinātnieks]] | 1970-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_mukherjee siddhartha_mukherjee] | [[:d:Q983450|Q983450]] |- | [[Attēls:Siddhartha Roy - Kolkata 2011-05-21 3594.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q27663696|Siddhartha Roy]]'' | | ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]'' | 1954-04-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_roy siddhartha_roy] | [[:d:Q27663696|Q27663696]] |- | | ''[[:d:Q23670511|Siddharthan Chandran]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/siddharthan_chandran siddharthan_chandran] | [[:d:Q23670511|Q23670511]] |- | [[Attēls:Siegfried Woldhek (2017).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7510710|Siegfried Woldhek]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3024627|editorial cartoonist]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1951-05-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/siegfried_woldhek siegfried_woldhek] | [[:d:Q7510710|Q7510710]] |- | [[Attēls:Simon Anholt.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7518172|Simon Anholt]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]'' | 1961 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/simon_anholt simon_anholt] | [[:d:Q7518172|Q7518172]] |- | | ''[[:d:Q23657275|Simon Berrow]]'' | | [[zinātnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simon_berrow simon_berrow] | [[:d:Q23657275|Q23657275]] |- | | ''[[:d:Q23657193|Simon Lewis]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simon_lewis simon_lewis] | [[:d:Q23657193|Q23657193]] |- | [[Attēls:Simon Sinek speaks to I MIG Marines (2) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7519777|Simon Sinek]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1973-10-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/simon_sinek simon_sinek] | [[:d:Q7519777|Q7519777]] |- | | ''[[:d:Q113534602|Simon Stiell]]'' | | [[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simon_stiell simon_stiell] | [[:d:Q113534602|Q113534602]] |- | | ''[[:d:Q12335376|Simona Abdallah]]'' | | ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]'' | 1979 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/simona_abdallah simona_abdallah] | [[:d:Q12335376|Q12335376]] |- | | ''[[:d:Q96065599|Simona Francese]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/simona_francese simona_francese] | [[:d:Q96065599|Q96065599]] |- | [[Attēls:Simone Giertz in Studio.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23304510|Simone Giertz]]'' | | ''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]'' | 1990-11-01 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/simone_giertz simone_giertz] | [[:d:Q23304510|Q23304510]] |- | [[Attēls:Sinan Aral - 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88200399|Sinan Aral]]'' | | ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q29169143|datu zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/sinan_aral sinan_aral] | [[:d:Q88200399|Q88200399]] |- | | ''[[:d:Q7530129|Sirena Huang]]'' | | [[vijolnieks]] | 1994-05-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sirena_huang sirena_huang] | [[:d:Q7530129|Q7530129]] |- | [[Attēls:Sisonke Msimang - TEDxSoweto 2014 - arm raised (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q72181398|Sisonke Msimang]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q84681895|political analyst]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/sisonke_msimang sisonke_msimang] | [[:d:Q72181398|Q72181398]] |- | [[Attēls:Sivamani 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3595145|Sivamani]]'' | | ''[[:d:Q4351403|percussionist]]'' | 1959-12-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sivamani sivamani] | [[:d:Q3595145|Q3595145]] |- | [[Attēls:Siyanda Mohutsiwa (26683928862) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27987700|Siyanda Mohutsiwa]]'' | | [[rakstnieks]] | 1993-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Botsvāna|Botsvana]] | [https://www.ted.com/speakers/siyanda_mohutsiwa siyanda_mohutsiwa] | [[:d:Q27987700|Q27987700]] |- | | ''[[:d:Q19564457|Skylar Tibbits]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/skylar_tibbits skylar_tibbits] | [[:d:Q19564457|Q19564457]] |- | [[Attēls:Slava Balbek.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123992858|Slava Balbek]]'' | | [[arhitekts]] | 1983-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/slava_balbek slava_balbek] | [[:d:Q123992858|Q123992858]] |- | | ''[[:d:Q1493085|Sleepy Man]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sleepy_man_banjo_boys sleepy_man_banjo_boys] | [[:d:Q1493085|Q1493085]] |- | [[Attēls:Sofi Tukker 06 04 2016 -14 (27454016316).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22044898|Sofi Tukker]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sofi_tukker sofi_tukker] | [[:d:Q22044898|Q22044898]] |- | [[Attēls:Sofia Crespo - Art Basel 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123682708|Sofia Crespo]]'' | | [[mākslinieks]] | 1991-04-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/sofia_crespo sofia_crespo] | [[:d:Q123682708|Q123682708]] |- | | ''[[:d:Q108514270|Sofia Jawed-Wessel]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sofia_jawed_wessel sofia_jawed_wessel] | [[:d:Q108514270|Q108514270]] |- | [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-Sofia-Ongele.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q125724755|Sofia Ongele]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 2000 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sofia_ongele sofia_ongele] | [[:d:Q125724755|Q125724755]] |- | [[Attēls:Solitaire Townsend.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7558197|Solitaire Townsend]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/solitaire_townsend solitaire_townsend] | [[:d:Q7558197|Q7558197]] |- | | ''[[:d:Q52004376|Solomon Goldstein-Rose]]'' | | [[politiķis]] | 1993-12-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/solomon_goldstein_rose solomon_goldstein_rose] | [[:d:Q52004376|Q52004376]] |- | [[Attēls:SOMI, концерт в рамках фестиваля "Акваджаз" в "Зимнем театре".jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7560413|Somi]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q66314404|jazz singer]]'' | 1979-06-06<br/>1981-06-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/somi_kakoma somi_kakoma] | [[:d:Q7560413|Q7560413]] |- | | ''[[:d:Q23661638|Sonaar Luthra]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sonaar_luthra sonaar_luthra] | [[:d:Q23661638|Q23661638]] |- | [[Attēls:SoniaShahByJohnnyMartyr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3964777|Sonia Shah]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1969 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sonia_shah sonia_shah] | [[:d:Q3964777|Q3964777]] |- | [[Attēls:Sophal Ear (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20685614|Sophal Ear]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1960s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kambodža]] | [https://www.ted.com/speakers/sophal_ear sophal_ear] | [[:d:Q20685614|Q20685614]] |- | [[Attēls:Sophia Kianni headshot outside.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q95692533|Sophia Kianni]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q970153|bērnu aktieris]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 2001-12-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sophia_kianni sophia_kianni] | [[:d:Q95692533|Q95692533]] |- | [[Attēls:Sophie Howe Change Now.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q102277721|Sophie Howe]]'' | | [[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sophie_howe sophie_howe] | [[:d:Q102277721|Q102277721]] |- | [[Attēls:Sophie Hunger 2009.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q260336|Sophie Hunger]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1983-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/sophie_hunger sophie_hunger] | [[:d:Q260336|Q260336]] |- | [[Attēls:Sophie scott photo.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q17278767|Sophie Scott]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sophie_scott sophie_scott] | [[:d:Q17278767|Q17278767]] |- | [[Attēls:Annual Membership Meeting 2017 9832 3 - Soraya Chemaly.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60695598|Soraya Chemaly]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Bahamas]] | [https://www.ted.com/speakers/soraya_chemaly soraya_chemaly] | [[:d:Q60695598|Q60695598]] |- | [[Attēls:Sougwen Chung at World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions 2023.png|center|128px]] | ''[[:d:Q28871477|Sougwen Chung]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/sougwen_chung sougwen_chung] | [[:d:Q28871477|Q28871477]] |- | [[Attēls:Soul Rebels in 2012.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7564283|Soul Rebels Brass Band]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/the_soul_rebels the_soul_rebels] | [[:d:Q7564283|Q7564283]] |- | | ''[[:d:Q91346129|Soyapi L Mumba]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/soyapi_mumba soyapi_mumba] | [[:d:Q91346129|Q91346129]] |- | [[Attēls:Spencer Wells.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3595861|Spencer Wells]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969-04-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/spencer_wells spencer_wells] | [[:d:Q3595861|Q3595861]] |- | [[Attēls:Srđa Popović, 2012 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2315360|Srđa Popović]]'' | | ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[politiķis]] | 1973-02-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Serbija]] | [https://www.ted.com/speakers/srdja_popovic srdja_popovic] | [[:d:Q2315360|Q2315360]] |- | [[Attēls:Stacey Abrams by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7595813|Stacey Abrams]]'' | | [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q106758751|voting rights activist]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]'' | 1973-12-09 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stacey_abrams stacey_abrams] | [[:d:Q7595813|Q7595813]] |- | | ''[[:d:Q23769382|Stacey Baker]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stacey_baker stacey_baker] | [[:d:Q23769382|Q23769382]] |- | | ''[[:d:Q23796642|Stacey Kramer]]'' | | ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stacey_kramer stacey_kramer] | [[:d:Q23796642|Q23796642]] |- | | ''[[:d:Q117222205|Stacy Smith]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/stacy_smith stacy_smith] | [[:d:Q117222205|Q117222205]] |- | [[Attēls:Stanley McChrystal BG 1999.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q374338|Stanley A. McChrystal]]'' | | ''[[:d:Q38239859|army officer]]''<br/>''[[:d:Q11545923|military commander]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1954-08-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stanley_mcchrystal stanley_mcchrystal] | [[:d:Q374338|Q374338]] |- | | ''[[:d:Q23713770|Stefan Larsson]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stefan_larsson stefan_larsson] | [[:d:Q23713770|Q23713770]] |- | [[Attēls:MJK61338 Stefan Sagmeister (Beyond Tellerrand München 2018).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q89568|Stefan Sagmeister]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1962-08-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/stefan_sagmeister stefan_sagmeister] | [[:d:Q89568|Q89568]] |- | [[Attēls:Stefan Wolff.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7606332|Stefan Wolff]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-02-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stefan_wolff stefan_wolff] | [[:d:Q7606332|Q7606332]] |- | [[Attēls:Stefana Broadbent (6920625333).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23795676|Stefana Broadbent]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stefana_broadbent stefana_broadbent] | [[:d:Q23795676|Q23795676]] |- | | ''[[:d:Q27825327|Stefano Fratepietro]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[autors]]<br/>[[Kiberdrošība|datordrošība]] | 1983-04-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/stefano_fratepietro stefano_fratepietro] | [[:d:Q27825327|Q27825327]] |- | [[Attēls:Stefano Mancuso Laterza.png|center|128px]] | ''[[:d:Q23795300|Stefano Mancuso]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1965-05-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Itālija]] | [https://www.ted.com/speakers/stefano_mancuso stefano_mancuso] | [[:d:Q23795300|Q23795300]] |- | [[Attēls:Stefon Harris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q720524|Stefon Harris]]'' | | ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]'' | 1973-03-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stefon_harris stefon_harris] | [[:d:Q720524|Q720524]] |- | [[Attēls:Stella Young.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16222140|Stella Young]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]'' | 1982-02-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/stella_young stella_young]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1937 1937] | [[:d:Q16222140|Q16222140]] |- | [[Attēls:Stephanie Burt.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7608816|Stephanie Burt]]'' | | ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[dzejnieks]] | 1971 | ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_burt stephen_burt] | [[:d:Q7608816|Q7608816]] |- | [[Attēls:Secretary Blinken Participates in an Interview (51700746148).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q76832840|Stephanie Busari]]'' | | [[žurnālists]] | 1977-08-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephanie_busari stephanie_busari] | [[:d:Q76832840|Q76832840]] |- | [[Attēls:Kelton Ring Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15999879|Stephanie Kelton]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]] | 1969-10-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephanie_kelton stephanie_kelton] | [[:d:Q15999879|Q15999879]] |- | [[Attēls:240130 StephanieMehta.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92622586|Stephanie Mehta]]'' | | ''[[:d:Q1607826|redaktors]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephanie_mehta stephanie_mehta] | [[:d:Q92622586|Q92622586]] |- | | ''[[:d:Q23727585|Stephen Cave]]'' | | [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_cave stephen_cave] | [[:d:Q23727585|Q23727585]] |- | | ''[[:d:Q23661665|Stephen Coleman]]'' | | | 1942 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_coleman stephen_coleman] | [[:d:Q23661665|Q23661665]] |- | | ''[[:d:Q120052205|Stephen DeBerry]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_deberry stephen_deberry] | [[:d:Q120052205|Q120052205]] |- | [[Attēls:Stephen Friend at NightScience 2013 in Paris.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q891710|Stephen Friend]]'' | | [[zinātnieks]] | 1953-12-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_friend stephen_friend] | [[:d:Q891710|Q891710]] |- | | ''[[:d:Q23661621|Stephen Lawler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_lawler stephen_lawler] | [[:d:Q23661621|Q23661621]] |- | [[Attēls:Steve Palumbi on Climate Change Recovery (52391781204).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23797692|Stephen Palumbi]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1956 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_palumbi stephen_palumbi] | [[:d:Q23797692|Q23797692]] |- | [[Attēls:Stephen Petranek 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23301821|Stephen Petranek]]'' | | [[žurnālists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_petranek stephen_petranek] | [[:d:Q23301821|Q23301821]] |- | | ''[[:d:Q23662878|Stephen Ritz]]'' | | [[skolotājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/stephen_ritz stephen_ritz] | [[:d:Q23662878|Q23662878]] |- | | ''[[:d:Q3498677|Stephen Webb]]'' | | [[fiziķis]] | 1963-02-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_webb stephen_webb] | [[:d:Q3498677|Q3498677]] |- | [[Attēls:Stephen Wilkes Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7610852|Stephen Wilkes]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1957 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_wilkes stephen_wilkes] | [[:d:Q7610852|Q7610852]] |- | [[Attēls:Stephen Wolfram PR.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q310798|Stephen Wolfram]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q715679|patent inventor]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[tirgotājs]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1959-08-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_wolfram stephen_wolfram] | [[:d:Q310798|Q310798]] |- | | ''[[:d:Q23670647|Steve Howard]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_howard steve_howard] | [[:d:Q23670647|Q23670647]] |- | [[Attēls:Steve Jurvetson 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q9079904|Steve Jurvetson]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1967-03-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Igaunija]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_jurvetson steve_jurvetson] | [[:d:Q9079904|Q9079904]] |- | [[Attēls:TNW Conference 2012 - Day 2 (6970534756).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23656010|Steve Keil]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_keil steve_keil] | [[:d:Q23656010|Q23656010]] |- | | ''[[:d:Q23712705|Steve Ramirez]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1988 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_ramirez steve_ramirez] | [[:d:Q23712705|Q23712705]] |- | [[Attēls:Dame Stephanie Shirley - 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q214661|Steve Shirley]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1933-09-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/dame_stephanie_steve_shirley dame_stephanie_steve_shirley] | [[:d:Q214661|Q214661]] |- | [[Attēls:Steve Silberman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7613926|Steve Silberman]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1957-12-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_silberman steve_silberman] | [[:d:Q7613926|Q7613926]] |- | | ''[[:d:Q7614168|Steve Truglia]]'' | | ''[[:d:Q2833480|stunt coordinator]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>[[kaskadieris]] | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_truglia steve_truglia] | [[:d:Q7614168|Q7614168]] |- | | ''[[:d:Q30530673|Steven A McCarroll]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steve_mccarroll steve_mccarroll] | [[:d:Q30530673|Q30530673]] |- | | ''[[:d:Q23662571|Steven Addis]]'' | | ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steven_addis steven_addis] | [[:d:Q23662571|Q23662571]] |- | [[Attēls:Professor Steven Cowley FRS.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2347488|Steven Cowley]]'' | | [[fiziķis]] | 1951 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_cowley steven_cowley]<br/>[https://www.ted.com/speakers/463 463] | [[:d:Q2347488|Q2347488]] |- | | ''[[:d:Q56488609|Steven D. Allison]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steven_d_allison steven_d_allison] | [[:d:Q56488609|Q56488609]] |- | [[Attēls:Steven Levitt, 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q730969|Steven D. Levitt]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1967-05-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_levitt steven_levitt]<br/>[https://www.ted.com/speakers/30 30] | [[:d:Q730969|Q730969]] |- | [[Attēls:Steven Strogatz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1384920|Steven H. Strogatz]]'' | | [[matemātiķis]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1959-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_strogatz steven_strogatz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/382 382] | [[:d:Q1384920|Q1384920]] |- | [[Attēls:Steven Berlin Johnson - South by Southwest 2008 crop.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q980046|Steven Johnson]]'' | | [[žurnālists]] | 1968-06-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_johnson steven_johnson] | [[:d:Q980046|Q980046]] |- | [[Attēls:Attorney Steven M. Wise at Boston Vegetarian Society, 10-13-2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7615012|Steven M. Wise]]'' | | ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[advokāts]] | 1950-12-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_wise steven_wise] | [[:d:Q7615012|Q7615012]] |- | [[Attēls:StevenPetrow02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7615140|Steven Petrow]]'' | | [[žurnālists]] | 1957-07-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_petrow steven_petrow] | [[:d:Q7615140|Q7615140]] |- | | ''[[:d:Q23670976|Steven Schwaitzberg]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/steven_schwaitzberg steven_schwaitzberg] | [[:d:Q23670976|Q23670976]] |- | [[Attēls:Stevesoundcheck.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4442562|Steven Sharp Nelson]]'' | | ''[[:d:Q13219637|čellists]]''<br/>[[komponists]] | 1977-07-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_sharp_nelson steven_sharp_nelson] | [[:d:Q4442562|Q4442562]] |- | | ''[[:d:Q7615646|Stew]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]'' | 1961-08-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stew stew] | [[:d:Q7615646|Q7615646]] |- | [[Attēls:Stewart Brand -Sausalito, California, USA -at home-14Dec2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q971994|Stewart Brand]]'' | | ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1208175|camera operator]]'' | 1938-12-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stewart_brand stewart_brand] | [[:d:Q971994|Q971994]] |- | [[Attēls:Sting in April 2018.jpg|center|128px]] | [[Sting]] | angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q584301|basists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q21166956|lautists]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q2251335|skolotājs skolā]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1951-10-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sting sting] | [[:d:Q483203|Q483203]] |- | [[Attēls:Stuart Firestein 2012.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7626530|Stuart Firestein]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1949 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_firestein stuart_firestein] | [[:d:Q7626530|Q7626530]] |- | [[Attēls:Stuart Russell 01.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3656334|Stuart J. Russell]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_russell stuart_russell] | [[:d:Q3656334|Q3656334]] |- | [[Attēls:Stuart Kauffman.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q516009|Stuart Kauffman]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]'' | 1939-09-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_kauffman stuart_kauffman] | [[:d:Q516009|Q516009]] |- | | ''[[:d:Q23783413|Stuart L. Brown]]'' | | [[zinātnieks]] | 1933 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/stuart_brown stuart_brown] | [[:d:Q23783413|Q23783413]] |- | [[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|center|128px]] | [[Stīvens Hokings]] | Britu teorētiskais fiziķis un kosmologs | ''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|kosmologs]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1942-01-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/stephen_hawking stephen_hawking]<br/>[https://www.ted.com/speakers/209 209] | [[:d:Q17714|Q17714]] |- | [[Attēls:Steven Pinker in 2023 A 04 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Stīvens Pinkers]] | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q84320739|evolutionary psychologist]]''<br/>''[[:d:Q115736435|experimental psychologist]]''<br/>[[autors]] | 1954-09-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/steven_pinker steven_pinker] | [[:d:Q212730|Q212730]] |- | [[Attēls:Steve Jobs Headshot 2010-CROP2.jpg|center|128px]] | [[Stīvs Džobss]] | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]'' | 1955-02-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/steve_jobs steve_jobs] | [[:d:Q19837|Q19837]] |- | | ''[[:d:Q47498682|Suchitra Krishnan-Sarin]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suchitra_krishnan_sarin suchitra_krishnan_sarin] | [[:d:Q47498682|Q47498682]] |- | [[Attēls:Sue Austin at TedX Monterrey (crop).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23308975|Sue Austin]]'' | | [[mākslinieks]] | 1965-09-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/sue_austin sue_austin] | [[:d:Q23308975|Q23308975]] |- | | ''[[:d:Q61457270|Sue Klebold]]'' | | [[rakstnieks]] | 1949-03-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sue_klebold sue_klebold] | [[:d:Q61457270|Q61457270]] |- | [[Attēls:Sue Savage Rumbaugh 2011 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q3088125|Sue Savage-Rumbaugh]]'' | | ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1946-08-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_savage_rumbaugh susan_savage_rumbaugh] | [[:d:Q3088125|Q3088125]] |- | [[Attēls:Sugra mitra.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4352958|Sugata Mitra]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]] | 1952-02-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sugata_mitra sugata_mitra] | [[:d:Q4352958|Q4352958]] |- | [[Attēls:SuheirHammad.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2895141|Suheir Hammad]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]] | 1973-10-25 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/suheir_hammad suheir_hammad] | [[:d:Q2895141|Q2895141]] |- | [[Attēls:Suki Kim, Miami Book Fair 2015 - 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7635852|Suki Kim]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[skolotājs]] | 1970-09-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/suki_kim suki_kim] | [[:d:Q7635852|Q7635852]] |- | [[Attēls:Writer Suleika Jaouad in 2025.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20858396|Suleika Jaouad]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | 1988-07-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/suleika_jaouad suleika_jaouad] | [[:d:Q20858396|Q20858396]] |- | [[Attēls:SunithaKrishnanJI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3530114|Sunitha Krishnan]]'' | | ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-05-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/sunitha_krishnan sunitha_krishnan] | [[:d:Q3530114|Q3530114]] |- | | ''[[:d:Q7640561|Sunni Brown]]'' | | [[rakstnieks]] | 1977-07-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sunni_brown sunni_brown] | [[:d:Q7640561|Q7640561]] |- | | ''[[:d:Q113667764|Supasorn Suwajanakorn]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/supasorn_suwajanakorn supasorn_suwajanakorn] | [[:d:Q113667764|Q113667764]] |- | | ''[[:d:Q56709133|Surya Mattu]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/surya_mattu surya_mattu] | [[:d:Q56709133|Q56709133]] |- | [[Attēls:Susan Blackmore (2014).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q155199|Susan Blackmore]]'' | | ''[[:d:Q215279|freelancer]]''<br/>[[pasniedzējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-07-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_blackmore susan_blackmore] | [[:d:Q155199|Q155199]] |- | [[Attēls:SusanCainPortrait 250px 20120305.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2036370|Susan Cain]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]'' | 1968-03-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_cain susan_cain] | [[:d:Q2036370|Q2036370]] |- | | ''[[:d:Q23769279|Susan Colantuono]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_colantuono susan_colantuono] | [[:d:Q23769279|Q23769279]] |- | | ''[[:d:Q96060013|Susan D. Emmett]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/susan_emmett susan_emmett] | [[:d:Q96060013|Q96060013]] |- | [[Attēls:Susan Shaw with Seal Pup 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15429604|Susan D. Shaw]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q113827227|environmental health scientist]]'' | 1943-10-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_shaw susan_shaw] | [[:d:Q15429604|Q15429604]] |- | [[Attēls:SusanDavid.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q105970190|Susan David]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1113899|klīniskais psihologs]]'' | 1970-09-13 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_david susan_david] | [[:d:Q105970190|Q105970190]] |- | [[Attēls:SDH-3249.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7647750|Susan Desmond-Hellmann]]'' | | [[iestādes vadītājs]] | 1958 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sue_desmond_hellman sue_desmond_hellman] | [[:d:Q7647750|Q7647750]] |- | | ''[[:d:Q23759572|Susan Etlinger]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_etlinger susan_etlinger] | [[:d:Q23759572|Q23759572]] |- | [[Attēls:Susan L. Solomon Philanthropy Summit 2016 00.47.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16151526|Susan L. Solomon]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1951-08-23 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_solomon susan_solomon] | [[:d:Q16151526|Q16151526]] |- | [[Attēls:Dr Susan Lim Mey Lee.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7648117|Susan Lim]]'' | | ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[komersants]] | 1962 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/susan_lim susan_lim] | [[:d:Q7648117|Q7648117]] |- | [[Attēls:Dr. Susan Lozier, Ronie-Richelle Garcia-Johnson Professor of Earth and Ocean Sciences at Duke University.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q19667508|Susan Lozier]]'' | | ''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_lozier susan_lozier] | [[:d:Q19667508|Q19667508]] |- | [[Attēls:Susan Pinker no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (38182000214).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q542461|Susan Pinker]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]'' | 1957-06-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/susan_pinker susan_pinker] | [[:d:Q542461|Q542461]] |- | [[Attēls:As Conexões e Desconexões do Amor - Suzana Herculano-Houzel em Sorocaba.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q10375239|Suzana Herculano-Houzel]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/suzana_herculano_houzel suzana_herculano_houzel] | [[:d:Q10375239|Q10375239]] |- | | ''[[:d:Q70058784|Suzanne Barakat]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_barakat suzanne_barakat] | [[:d:Q70058784|Q70058784]] |- | [[Attēls:Christine Butler-426.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7650902|Suzanne Lee]]'' | | ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1970 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_lee suzanne_lee] | [[:d:Q7650902|Q7650902]] |- | | ''[[:d:Q23727927|Suzanne Talhouk]]'' | | [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_talhouk suzanne_talhouk] | [[:d:Q23727927|Q23727927]] |- | [[Attēls:Suzanne Simard.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q26702907|Suzanne W. Simard]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/suzanne_simard suzanne_simard] | [[:d:Q26702907|Q26702907]] |- | [[Attēls:Suzie Sheehy, 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55230019|Suzie Sheehy]]'' | | [[fiziķis]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]'' | 1984 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/suzie_sheehy suzie_sheehy] | [[:d:Q55230019|Q55230019]] |- | [[Attēls:Professor Svante Paabo ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]] | [[Svante Pēbo]] | ģenētiķis no Zviedrija | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]'' | 1955-04-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Zviedrija]] | [https://www.ted.com/speakers/svante_paabo svante_paabo] | [[:d:Q170342|Q170342]] |- | [[Attēls:Sviatlana Tsikhanouskaya in 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Svjatlana Cihanouska]] | | [[politiķis]] | 1982-09-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Baltkrievija]] | [https://www.ted.com/speakers/sviatlana_tsikhanouskaya sviatlana_tsikhanouskaya] | [[:d:Q97010473|Q97010473]] |- | [[Attēls:SwizzBeatz-byPhilipRomano.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q240523|Swizz Beatz]]'' | | [[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q2252262|reperis]]''<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3089940|music executive]]'' | 1978-09-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/swizz_beatz swizz_beatz] | [[:d:Q240523|Q240523]] |- | [[Attēls:Sxip Shirey performing in 2010.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7659404|Sxip Shirey]]'' | | [[komponists]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sxip_shirey sxip_shirey] | [[:d:Q7659404|Q7659404]] |- | | ''[[:d:Q115275764|Sylvester Chauke]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/sylvester_chauke sylvester_chauke] | [[:d:Q115275764|Q115275764]] |- | [[Attēls:SylviaEarle.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q439046|Sylvia A. Earle]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|okeanogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1935-08-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/sylvia_earle sylvia_earle] | [[:d:Q439046|Q439046]] |- | | ''[[:d:Q3510362|Sébastien de Halleux]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1977-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Beļģija]] | [https://www.ted.com/speakers/sebastien_de_halleux sebastien_de_halleux] | [[:d:Q3510362|Q3510362]] |- | [[Attēls:Autessereheadshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759752|Séverine Autesserre]]'' | | ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1976-12-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/severine_autesserre severine_autesserre] | [[:d:Q23759752|Q23759752]] |- | [[Attēls:Caroline Shaw with Attacca Quartet and So Percussion at Miller Theater - 49517620871.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3487248|Sō Percussion]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/so_percussion so_percussion] | [[:d:Q3487248|Q3487248]] |- | [[Attēls:T. Boone Pickens discusses the impact of shale natural gas on the American economy at the Hudson Institute on 6 April 2016 - 25 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q370092|T. Boone Pickens]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q1524582|rančo īpašnieks]]'' | 1928-05-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/t_boone_pickens t_boone_pickens]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1170 1170] | [[:d:Q370092|Q370092]] |- | | ''[[:d:Q58920868|T. Jane Zelikova]]'' | | ''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1978-03-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/jane_zelikova jane_zelikova] | [[:d:Q58920868|Q58920868]] |- | [[Attēls:TabethaSuzanneBoyajian.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22080714|Tabetha S. Boyajian]]'' | | [[astronoms]] | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tabetha_boyajian tabetha_boyajian] | [[:d:Q22080714|Q22080714]] |- | [[Attēls:TaiyeSelasi P1030135.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7484811|Taiye Selasi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[fotogrāfs]] | 1979-11-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/taiye_selasi taiye_selasi] | [[:d:Q7484811|Q7484811]] |- | | ''[[:d:Q11496991|Takaharu Tezuka]]'' | | [[arhitekts]] | 1964-02-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Japāna]] | [https://www.ted.com/speakers/takaharu_tezuka takaharu_tezuka] | [[:d:Q11496991|Q11496991]] |- | | ''[[:d:Q23760236|Tal Danino]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tal_danino tal_danino] | [[:d:Q23760236|Q23760236]] |- | | ''[[:d:Q23662204|Tal Golesworthy]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tal_golesworthy tal_golesworthy] | [[:d:Q23662204|Q23662204]] |- | [[Attēls:Tali Sharot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q19667092|Tali Sharot]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/tali_sharot tali_sharot] | [[:d:Q19667092|Q19667092]] |- | | ''[[:d:Q23729163|Talithia Williams]]'' | | ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/talithia_williams talithia_williams] | [[:d:Q23729163|Q23729163]] |- | | ''[[:d:Q23662544|Tamara Roukaerts]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tamara_roukaerts tamara_roukaerts] | [[:d:Q23662544|Q23662544]] |- | [[Attēls:TanTTLe.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q10823919|Tan Le]]'' | | [[komersants]] | 1977-05-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/tan_le tan_le] | [[:d:Q10823919|Q10823919]] |- | | ''[[:d:Q23714031|Tania Luna]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tania_luna tania_luna] | [[:d:Q23714031|Q23714031]] |- | | ''[[:d:Q39754563|Tania S. Douglas]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-08-11 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tania_douglas tania_douglas] | [[:d:Q39754563|Q39754563]] |- | [[Attēls:Tania Simoncelli.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7683264|Tania Simoncelli]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tania_simoncelli tania_simoncelli] | [[:d:Q7683264|Q7683264]] |- | | ''[[:d:Q51929051|Tanya Y Berger-Wolf]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tanya_berger_wolf tanya_berger_wolf] | [[:d:Q51929051|Q51929051]] |- | [[Attēls:Tara Houska .jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q104094025|Tara Houska]]'' | | [[advokāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tara_houska tara_houska] | [[:d:Q104094025|Q104094025]] |- | | ''[[:d:Q123348125|Tara Winkler]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tara_winkler tara_winkler] | [[:d:Q123348125|Q123348125]] |- | [[Attēls:Tarana Burke from She's Revolutionary.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q43177774|Tarana Burke]]'' | | ''[[:d:Q17010072|militant]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q34074720|feministe]]'' | 1973-09-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tarana_burke tarana_burke] | [[:d:Q43177774|Q43177774]] |- | | ''[[:d:Q534385|Taryn Simon]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>[[mākslinieks]] | 1975-02-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taryn_simon taryn_simon] | [[:d:Q534385|Q534385]] |- | | ''[[:d:Q108168053|Tasos Frantzolas]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Grieķija]] | [https://www.ted.com/speakers/tasos_frantzolas tasos_frantzolas] | [[:d:Q108168053|Q108168053]] |- | [[Attēls:CDH - Comissão de Direitos Humanos e Legislação Participativa (26495983277).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759688|Tasso Azevedo]]'' | | ''[[:d:Q16021386|forestry engineer]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/tasso_azevedo tasso_azevedo] | [[:d:Q23759688|Q23759688]] |- | [[Attēls:Does Technology Need The Arts To Build A Better Future?, Tavares Strachan.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7689031|Tavares Strachan]]'' | | [[mākslinieks]] | 1979-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tavares_strachan tavares_strachan] | [[:d:Q7689031|Q7689031]] |- | [[Attēls:MAKERS event New York Feb 7, 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q443207|Tavi Gevinson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]'' | 1996-04-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tavi_gevinson tavi_gevinson] | [[:d:Q443207|Q443207]] |- | [[Attēls:Tawanda Kanhema Profile.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q68519572|Tawanda Kanhema]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1980s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tawanda_kanhema tawanda_kanhema] | [[:d:Q68519572|Q68519572]] |- | | ''[[:d:Q117640068|Taylor Cassidy]]'' | | ''[[:d:Q94791573|TikToker]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taylor_cassidy taylor_cassidy] | [[:d:Q117640068|Q117640068]] |- | [[Attēls:Taylor Mali.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5973239|Taylor Mali]]'' | | [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[dzejnieks]] | 1965-03-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taylor_mali taylor_mali] | [[:d:Q5973239|Q5973239]] |- | [[Attēls:Taylor Wilson - 02.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1421302|Taylor Wilson]]'' | | [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]'' | 1994-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/taylor_wilson taylor_wilson] | [[:d:Q1421302|Q1421302]] |- | | ''[[:d:Q7693254|Ted Halstead]]'' | | [[rakstnieks]] | 1968-07-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ted_halstead ted_halstead] | [[:d:Q7693254|Q7693254]] |- | [[Attēls:MK34966 Teddy Cruz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q17350521|Teddy Cruz]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Gvatemala]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/teddy_cruz teddy_cruz] | [[:d:Q17350521|Q17350521]] |- | [[Attēls:Teitur Lassen 20090502-DSCF1829.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q737181|Teitur Lassen]]'' | | ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[ģitārists]] | 1977-01-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/teitur teitur]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2396 2396] | [[:d:Q737181|Q737181]] |- | | ''[[:d:Q23887635|Temie Giwa]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q17232000|health care]]'' | 1985-12-04 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/temie_giwa_tubosun temie_giwa_tubosun] | [[:d:Q23887635|Q23887635]] |- | [[Attēls:TempleGrandin (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q232810|Temple Grandin]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1947-08-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/temple_grandin temple_grandin] | [[:d:Q232810|Q232810]] |- | [[Attēls:Thandiwe Newton Peabody Awards, June 2021.png|center|128px]] | ''[[:d:Q229029|Tendija Ņūtona]]'' | | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]'' | 1972-11-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thandie_newton thandie_newton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/thandiwe_newton thandiwe_newton] | [[:d:Q229029|Q229029]] |- | [[Attēls:Teresa Bejan 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q30674189|Teresa Bejan]]'' | | ''[[:d:Q15994177|politikas teorētiķis]]'' | 1984-03-30 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/teresa_bejan teresa_bejan] | [[:d:Q30674189|Q30674189]] |- | | ''[[:d:Q23783488|Terry Moore]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/terry_moore terry_moore] | [[:d:Q23783488|Q23783488]] |- | | ''[[:d:Q106253912|Tessa Khan]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tessa_khan tessa_khan] | [[:d:Q106253912|Q106253912]] |- | | ''[[:d:Q130640464|Tessa West]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tessa_west tessa_west] | [[:d:Q130640464|Q130640464]] |- | [[Attēls:Thandiswa Mazwai1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4348940|Thandiswa Mazwai]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]'' | 1976-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/thandiswa_mazwai thandiswa_mazwai] | [[:d:Q4348940|Q4348940]] |- | | ''[[:d:Q96002081|Thasunda Duckett]]'' | | | 1973-07-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thasunda_duckett thasunda_duckett] | [[:d:Q96002081|Q96002081]] |- | [[Attēls:A Tribe Called Red, Hideaway Records and Bar, February 2014.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4660300|The Halluci Nation]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/a_tribe_called_red a_tribe_called_red] | [[:d:Q4660300|Q4660300]] |- | | ''[[:d:Q23797818|The LXD]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/lxd lxd] | [[:d:Q23797818|Q23797818]] |- | | ''[[:d:Q23797880|The Lady Lifers]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/the_lady_lifers the_lady_lifers] | [[:d:Q23797880|Q23797880]] |- | | ''[[:d:Q23798957|The TED Staff]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/daffodil_hudson daffodil_hudson] | [[:d:Q23798957|Q23798957]] |- | [[Attēls:Unleashing Entrepreneurial Innovation with Stanford University Theaster Gates.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7777257|Theaster Gates]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]'' | 1973-08-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/theaster_gates theaster_gates] | [[:d:Q7777257|Q7777257]] |- | [[Attēls:Thelma Golden - David Adjaye (4) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7781067|Thelma Golden]]'' | | ''[[:d:Q674426|kurators]]'' | 1966-09-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thelma_golden thelma_golden] | [[:d:Q7781067|Q7781067]] |- | [[Attēls:Jansen Theo Hannover.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q540764|Theo Jansen]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q21000481|kinetic artist]]''<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1779650|dizaina inženieris]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1948-03-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/theo_jansen theo_jansen] | [[:d:Q540764|Q540764]] |- | [[Attēls:They Might Be Giants in Asheville, 2025.jpg|center|128px]] | [[They Might Be Giants]] | amerikāņu rokgrupa | | | | | [https://www.ted.com/speakers/they_might_be_giants they_might_be_giants] | [[:d:Q420880|Q420880]] |- | [[Attēls:Thom Mayne, USC, 2023.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312847|Thom Mayne]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1944-01-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thom_mayne thom_mayne] | [[:d:Q312847|Q312847]] |- | [[Attēls:Photo by Mark Ostrow.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q99237228|Thomas Abt]]'' | | ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q600751|prokurors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_abt thomas_abt] | [[:d:Q99237228|Q99237228]] |- | | ''[[:d:Q57091929|Thomas Curran]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1987-06-30 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Īrija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_curran thomas_curran] | [[:d:Q57091929|Q57091929]] |- | | ''[[:d:Q109414016|Thomas Dohmke]]'' | | [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1978 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_dohmke thomas_dohmke] | [[:d:Q109414016|Q109414016]] |- | [[Attēls:Thomas Dolby, 2006.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q553790|Thomas Dolby]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[komponists]] | 1958-10-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_dolby thomas_dolby]<br/>[https://www.ted.com/speakers/107 107] | [[:d:Q553790|Q553790]] |- | | ''[[:d:Q23783479|Thomas Goetz]]'' | | ''[[:d:Q5780518|communicator]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_goetz thomas_goetz] | [[:d:Q23783479|Q23783479]] |- | [[Attēls:CREDIT Raquel Diniz BO5A8061 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3051023|Thomas Heatherwick]]'' | | ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | 1970-02-17 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_heatherwick thomas_heatherwick] | [[:d:Q3051023|Q3051023]] |- | [[Attēls:Tidenes TV-seilas - NMD 2012 (7176547966) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23768719|Thomas Hellum]]'' | | ''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Norvēģija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_hellum thomas_hellum] | [[:d:Q23768719|Q23768719]] |- | | ''[[:d:Q77873402|Thomas L. Griffiths]]'' | | ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_griffiths tom_griffiths] | [[:d:Q77873402|Q77873402]] |- | | ''[[:d:Q7792920|Thomas P. Campbell]]'' | | ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]'' | 1962 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_p_campbell thomas_p_campbell]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1217 1217] | [[:d:Q7792920|Q7792920]] |- | [[Attēls:Thomas Barnett.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q381984|Thomas P. M. Barnett]]'' | | ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q115429803|geostrategist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_barnett thomas_barnett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/33 33] | [[:d:Q381984|Q381984]] |- | [[Attēls:Thomas Piketty2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q984448|Thomas Piketty]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1971-05-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_piketty thomas_piketty] | [[:d:Q984448|Q984448]] |- | [[Attēls:2014-01-08 Thomas Pogge 4737-cropped.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q66820|Thomas Pogge]]'' | | [[filozofs]] | 1953-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_pogge thomas_pogge] | [[:d:Q66820|Q66820]] |- | [[Attēls:Thomas Insel NIMH 2011.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q891667|Thomas R. Insel]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1951-10-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_insel thomas_insel] | [[:d:Q891667|Q891667]] |- | [[Attēls:Tom Shannon, The Highline.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7817541|Thomas Shannon]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1947-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_shannon tom_shannon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/445 445] | [[:d:Q7817541|Q7817541]] |- | | ''[[:d:Q23657200|Thomas Suarez]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_suarez thomas_suarez] | [[:d:Q23657200|Q23657200]] |- | [[Attēls:Thomas Thwaites - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6267267862).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23784804|Thomas Thwaites]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/thomas_thwaites thomas_thwaites] | [[:d:Q23784804|Q23784804]] |- | [[Attēls:Thordis Elva December 2019.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q28962547|Thordis Elva]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q487596|dramaturgs]]'' | 1980 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Islande]] | [https://www.ted.com/speakers/thordis_elva thordis_elva] | [[:d:Q28962547|Q28962547]] |- | | ''[[:d:Q7798747|Thulasiraj Ravilla]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/ravilla_thulasiraj ravilla_thulasiraj] | [[:d:Q7798747|Q7798747]] |- | [[Attēls:Tierney Thys5 (14807437303) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20090055|Tierney Thys]]'' | | ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]'' | 1966 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tierney_thys tierney_thys] | [[:d:Q20090055|Q20090055]] |- | | ''[[:d:Q109498389|Tiffany Watt Smith]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tiffany_watt_smith tiffany_watt_smith] | [[:d:Q109498389|Q109498389]] |- | [[Attēls:Tiffany Yu, Founder of Diversability, at A Day in the Life of a Refugee, Davos 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q91765487|Tiffany Yu]]'' | | | 1988 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856 tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856] | [[:d:Q91765487|Q91765487]] |- | | ''[[:d:Q7803180|Tim Birkhead]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]'' | 1950-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_birkhead tim_birkhead] | [[:d:Q7803180|Q7803180]] |- | [[Attēls:Interview with IDEO CEO Tim Brown about innovating together (Drucker Forum 2018) 3-5 screenshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q1735158|Tim Brown]]'' | | ''[[:d:Q11287574|rūpnieciskais dizainers]]'' | 1962-06-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_brown tim_brown] | [[:d:Q1735158|Q1735158]] |- | [[Attēls:Timothy Ferriss (2315822162).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q563672|Tim Ferriss]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]'' | 1977-07-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_ferriss tim_ferriss] | [[:d:Q563672|Q563672]] |- | [[Attēls:Tim Flannery.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q728660|Tim Flannery]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 1956-01-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_flannery tim_flannery] | [[:d:Q728660|Q728660]] |- | [[Attēls:Tim Guinee by Gage Skidmore.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q788586|Tim Guinee]]'' | amerikāņu aktieris | ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]'' | 1962-11-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_guinee tim_guinee] | [[:d:Q788586|Q788586]] |- | [[Attēls:Tim Harford in 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1141956|Tim Harford]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]'' | 1973-09-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_harford tim_harford] | [[:d:Q1141956|Q1141956]] |- | [[Attēls:Tim Jackson, 2018 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q509730|Tim Jackson]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1957-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_jackson tim_jackson] | [[:d:Q509730|Q509730]] |- | [[Attēls:Tim Leberecht - 2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23663091|Tim Leberecht]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ģitārists]] | 1972 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_leberecht tim_leberecht] | [[:d:Q23663091|Q23663091]] |- | | ''[[:d:Q114349266|Tim Urban]]'' | | ''[[:d:Q8246794|blogeris]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tim_urban tim_urban] | [[:d:Q114349266|Q114349266]] |- | | ''[[:d:Q7807273|Timothy J. Bartik]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1952-10-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/timothy_bartik timothy_bartik] | [[:d:Q7807273|Q7807273]] |- | | ''[[:d:Q23662586|Timothy Prestero]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[iestādes vadītājs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/timothy_prestero timothy_prestero] | [[:d:Q23662586|Q23662586]] |- | [[Attēls:Timothy Snyder, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Timotijs Snaiders]] | | [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1969-08-18 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/timothy_snyder timothy_snyder] | [[:d:Q747312|Q747312]] |- | [[Attēls:LS3 4919 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Tims Bērnerss-Lī]] | Britu zinātnieks, Vispasaules tīmekļa izgudrotājs | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6859454|tīmekļa izstrādātājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[autors]] | 1955-06-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tim_berners_lee tim_berners_lee] | [[:d:Q80|Q80]] |- | | ''[[:d:Q2435551|Tina Seelig]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q20158113|management engineer]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1958<br/>1957 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tina_seelig tina_seelig] | [[:d:Q2435551|Q2435551]] |- | | ''[[:d:Q19893434|Tiq Milan]]'' | | [[orators]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>[[žurnālists]] | 20th century | ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tiq_milan tiq_milan] | [[:d:Q19893434|Q19893434]] |- | [[Attēls:Titus Kaphar at CitizenUCon17 - Reckoning With History - Panel Discussion.png|center|128px]] | ''[[:d:Q28839817|Titus Kaphar]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | 1976 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/titus_kaphar titus_kaphar] | [[:d:Q28839817|Q28839817]] |- | | ''[[:d:Q23670500|Toby Eccles]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/toby_eccles toby_eccles] | [[:d:Q23670500|Q23670500]] |- | [[Attēls:PeVa IMG 7892 Vu Communicatie OAJ Toby Kiers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q78103998|Toby Kiers]]'' | | ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2487799|mikologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1976 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/toby_kiers toby_kiers] | [[:d:Q78103998|Q78103998]] |- | [[Attēls:Toby Shapshak - In Africa, necessity is the mother of innovation - Screenshot.png|center|128px]] | ''[[:d:Q19664221|Toby Shapshak]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/toby_shapshak toby_shapshak] | [[:d:Q19664221|Q19664221]] |- | [[Attēls:Tod Machover JI1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3738050|Tod Machover]]'' | | [[komponists]]<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]'' | 1953-11-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tod_machover tod_machover] | [[:d:Q3738050|Q3738050]] |- | | ''[[:d:Q23656743|Todd Kuiken]]'' | | ''[[:d:Q19902880|biomedicīnas inženieris]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[inženieris]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/todd_kuiken todd_kuiken] | [[:d:Q23656743|Q23656743]] |- | | ''[[:d:Q88052951|Todd P Coleman]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/todd_coleman todd_coleman] | [[:d:Q88052951|Q88052951]] |- | [[Attēls:Tom Chatfield - Debating Europe.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7815261|Tom Chatfield]]'' | | [[rakstnieks]] | 1980 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_chatfield tom_chatfield] | [[:d:Q7815261|Q7815261]] |- | | ''[[:d:Q7816025|Tom Gruber]]'' | | [[inženieris]] | 1959 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_gruber tom_gruber] | [[:d:Q7816025|Q7816025]] |- | | ''[[:d:Q23765117|Tom Honey]]'' | | ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[vikārs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/rev_tom_honey rev_tom_honey] | [[:d:Q23765117|Q23765117]] |- | | ''[[:d:Q108801323|Tom Hulme]]'' | | | 1976-06-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_hulme tom_hulme] | [[:d:Q108801323|Q108801323]] |- | [[Attēls:Thomas Oxley with Stentrode.tif|center|128px]] | ''[[:d:Q65048589|Tom Oxley]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 1980-09-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/thomas_oxley thomas_oxley] | [[:d:Q65048589|Q65048589]] |- | | ''[[:d:Q23655997|Tom Rielly]]'' | | [[komiķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_rielly tom_rielly] | [[:d:Q23655997|Q23655997]] |- | | ''[[:d:Q76140953|Tom Rivett-Carnac]]'' | | ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]'' | 1977-11 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_rivett_carnac tom_rivett_carnac] | [[:d:Q76140953|Q76140953]] |- | | ''[[:d:Q23712919|Tom Thum]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_thum tom_thum] | [[:d:Q23712919|Q23712919]] |- | | ''[[:d:Q23783043|Tom Uglow]]'' | | ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tom_uglow tom_uglow] | [[:d:Q23783043|Q23783043]] |- | [[Attēls:Tom Wujec Speaking Photo.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q7818114|Tom Wujec]]'' | | [[autors]] | 1959-07-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/tom_wujec tom_wujec] | [[:d:Q7818114|Q7818114]] |- | [[Attēls:Tomás Saraceno a Firenze, 21 febbraio 2020, 04.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2441279|Tomás Saraceno]]'' | | [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q15977927|mākslas skolotājs]]'' | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Argentīna]] | [https://www.ted.com/speakers/toma_s_saraceno toma_s_saraceno] | [[:d:Q2441279|Q2441279]] |- | | ''[[:d:Q23727824|Toni Griffin]]'' | | ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/toni_griffin toni_griffin] | [[:d:Q23727824|Q23727824]] |- | [[Attēls:Tony Fadell.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92879|Tony Fadell]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[komersants]] | 1969-03-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tony_fadell tony_fadell] | [[:d:Q92879|Q92879]] |- | | ''[[:d:Q9360020|Tony Porter]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tony_porter tony_porter] | [[:d:Q9360020|Q9360020]] |- | [[Attēls:Tony Robbins (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q380429|Tony Robbins]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]'' | 1960-02-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tony_robbins tony_robbins] | [[:d:Q380429|Q380429]] |- | | ''[[:d:Q23782672|Tony Wyss-Coray]]'' | | [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tony_wyss_coray tony_wyss_coray] | [[:d:Q23782672|Q23782672]] |- | | ''[[:d:Q23769244|Topher White]]'' | | ''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/topher_white topher_white] | [[:d:Q23769244|Q23769244]] |- | | ''[[:d:Q23759778|Torsten Reil]]'' | | ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/torsten_reil torsten_reil] | [[:d:Q23759778|Q23759778]] |- | [[Attēls:Touria El Glaoui.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27999600|Touria El Glaoui]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q173950|art dealer]]'' | 1974 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Maroka]] | [https://www.ted.com/speakers/touria_el_glaoui touria_el_glaoui] | [[:d:Q27999600|Q27999600]] |- | [[Attēls:TraceeEllisRossbyErikMelvin (1).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q534371|Tracee Ellis Ross]]'' | | [[aktieris]]<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1972-10-29 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tracee_ellis_ross tracee_ellis_ross] | [[:d:Q534371|Q534371]] |- | [[Attēls:Tracy Chevalier tree.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q232212|Tracy Chevalier]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]] | 1962-10-19 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tracy_chevalier tracy_chevalier]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1393 1393] | [[:d:Q232212|Q232212]] |- | [[Attēls:HRH Princess Haya of Jordan meets with Tracy Edwards MBE (cropped 2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7831729|Tracy Edwards]]'' | | ''[[:d:Q476246|burātājs]]'' | 1962-09-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tracy_edwards tracy_edwards] | [[:d:Q7831729|Q7831729]] |- | [[Attēls:Travis Kalanick at DLD Munich 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7836291|Travis Kalanick]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1976-08-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/travis_kalanick travis_kalanick] | [[:d:Q7836291|Q7836291]] |- | [[Attēls:Travis rieder5188080.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q88971005|Travis N Rieder]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/travis_rieder travis_rieder] | [[:d:Q88971005|Q88971005]] |- | [[Attēls:-rpTEN - Tag 2 (26728456081).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q115309212|Trebor Scholz]]'' | | ''[[:d:Q6386271|media scholar]]'' | 1969 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/trebor_scholz trebor_scholz] | [[:d:Q115309212|Q115309212]] |- | | ''[[:d:Q18763756|Trevor Aaronson]]'' | | [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/trevor_aaronson trevor_aaronson] | [[:d:Q18763756|Q18763756]] |- | | ''[[:d:Q123334883|Trevor Copp]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/trevor_copp trevor_copp] | [[:d:Q123334883|Q123334883]] |- | [[Attēls:Tristan Harris at Collision Conf 2018.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q59781806|Tristan Harris]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1984 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tristan_harris tristan_harris] | [[:d:Q59781806|Q59781806]] |- | | ''[[:d:Q23729168|Tristram D. Wyatt]]'' | | ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]'' | 1956-12-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tristram_wyatt tristram_wyatt] | [[:d:Q23729168|Q23729168]] |- | [[Attēls:Tristram Stuart, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2451241|Tristram Stuart]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1977-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/tristram_stuart tristram_stuart] | [[:d:Q2451241|Q2451241]] |- | [[Attēls:Attitudes from Tehran - New America Foundation - Trita Parsi.png|center|128px]] | ''[[:d:Q4674518|Trita Parsi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]'' | 1974-07-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Irāna]] | [https://www.ted.com/speakers/trita_parsi trita_parsi] | [[:d:Q4674518|Q4674518]] |- | | ''[[:d:Q124413853|Tsedal Neeley]]'' | | ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tsedal_neeley tsedal_neeley] | [[:d:Q124413853|Q124413853]] |- | [[Attēls:Tshering Tobgay.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | | [[politiķis]] | 1965-09-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Butāna]] | [https://www.ted.com/speakers/tshering_tobgay tshering_tobgay] | [[:d:Q7849613|Q7849613]] |- | | ''[[:d:Q23670993|Tyler "The Hand" DeWitt]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/tyler_dewitt tyler_dewitt] | [[:d:Q23670993|Q23670993]] |- | [[Attēls:Tyler Cowen 1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q602278|Tyler Cowen]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]'' | 1962-01-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tyler_cowen tyler_cowen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1186 1186] | [[:d:Q602278|Q602278]] |- | [[Attēls:Tyrone Hayes at King University in 2013 (10680719164).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7861609|Tyrone Hayes]]'' | | ''[[:d:Q864503|biologs]]'' | 1967-07-29 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/tyrone_hayes tyrone_hayes] | [[:d:Q7861609|Q7861609]] |- | [[Attēls:Tzeporah Berman, 2009 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14949536|Tzeporah Berman]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1969-02-05 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/tzeporah_berman tzeporah_berman] | [[:d:Q14949536|Q14949536]] |- | [[Attēls:Gegenschatz.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q666346|Ueli Gegenschatz]]'' | | ''[[:d:Q6060450|skydiver]]'' | 1971-01-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/ueli_gegenschatz ueli_gegenschatz] | [[:d:Q666346|Q666346]] |- | | ''[[:d:Q21635200|Uldus Bakhtiozina]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1986-07-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Krievija]] | [https://www.ted.com/speakers/uldus_bakhtiozina uldus_bakhtiozina] | [[:d:Q21635200|Q21635200]] |- | | ''[[:d:Q117222245|Uma Valeti]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/uma_valeti uma_valeti] | [[:d:Q117222245|Q117222245]] |- | [[Attēls:Alon Uri.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7900508|Uri Alon]]'' | | ''[[:d:Q11827483|ordinary professor]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1969-03-16 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/uri_alon uri_alon] | [[:d:Q7900508|Q7900508]] |- | | ''[[:d:Q42791358|Uri Hasson]]'' | | ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/uri_hasson uri_hasson] | [[:d:Q42791358|Q42791358]] |- | [[Attēls:Ursus Wehrli, 2011 (cropped).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q1672786|Ursus Wehrli]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1969-08-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/ursus_wehrli ursus_wehrli] | [[:d:Q1672786|Q1672786]] |- | [[Attēls:Ursula von der Leyen 2024.jpg|center|128px]] | [[Urzula fon der Leiena|Urzula fon der Leiene]] | Vācijas politiķe | [[ārsts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2730732|jātnieks]]'' | 1958-10-08 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/ursula_von_der_leyen ursula_von_der_leyen] | [[:d:Q60772|Q60772]] |- | | ''[[:d:Q23662548|Usman Riaz]]'' | | [[mūziķis]]<br/>[[kinorežisors]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/usman_riaz usman_riaz] | [[:d:Q23662548|Q23662548]] |- | [[Attēls:Ugur Sahin v1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2505089|Uğur Şahin]]'' | | ''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ārsts]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]'' | 1965-09-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/ugur_sahin ugur_sahin] | [[:d:Q2505089|Q2505089]] |- | [[Attēls:Valarie Kaur, 2016 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q25197171|Valarie Kaur]]'' | | ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]'' | 1981-02-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/valarie_kaur valarie_kaur] | [[:d:Q25197171|Q25197171]] |- | | ''[[:d:Q77814457|Valerie Purdie Greenaway]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/valerie_purdie_greenaway valerie_purdie_greenaway] | [[:d:Q77814457|Q77814457]] |- | | ''[[:d:Q16728981|Valorie Kondos Field]]'' | | ''[[:d:Q3246315|galvenais treneris]]'' | 1959-08-20 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/valorie_kondos_field valorie_kondos_field] | [[:d:Q16728981|Q16728981]] |- | [[Attēls:Van Jones (27958227305) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3742492|Van Jones]]'' | | ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]'' | 1968-09-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/van_jones van_jones] | [[:d:Q3742492|Q3742492]] |- | [[Attēls:Vanessa Nakate.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q83614709|Vanessa Nakate]]'' | | ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1996-11-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Uganda]] | [https://www.ted.com/speakers/vanessa_nakate vanessa_nakate] | [[:d:Q83614709|Q83614709]] |- | [[Attēls:Varun Sivaram.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q27916436|Varun Sivaram]]'' | | ''[[:d:Q13582652|būvinženieris]]''<br/>[[fiziķis]] | 1989 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/varun_sivaram varun_sivaram] | [[:d:Q27916436|Q27916436]] |- | | ''[[:d:Q88961214|Veerle Provoost]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1974 | | | [https://www.ted.com/speakers/veerle_provoost veerle_provoost] | [[:d:Q88961214|Q88961214]] |- | [[Attēls:Vera Songwe at the UK-Africa Investment Summit 2020 (49418317753) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q22097089|Vera Songwe]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]] | 1968 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kamerūna]] | [https://www.ted.com/speakers/vera_songwe vera_songwe] | [[:d:Q22097089|Q22097089]] |- | [[Attēls:Vernā Myers.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23769282|Vernā Myers]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/verna_myers verna_myers] | [[:d:Q23769282|Q23769282]] |- | | ''[[:d:Q23663066|Vicki Arroyo]]'' | | ''[[:d:Q2906862|influencers]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vicki_arroyo vicki_arroyo] | [[:d:Q23663066|Q23663066]] |- | | ''[[:d:Q28823210|Victor Rios]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/victor_rios victor_rios] | [[:d:Q28823210|Q28823210]] |- | [[Attēls:VVescovo at the Calypso Deep Prior to Diving Feb 2020 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q60050774|Victor Vescovo]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q20623701|space tourist]]'' | 1966-02-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/victor_vescovo victor_vescovo] | [[:d:Q60050774|Q60050774]] |- | | ''[[:d:Q7929163|Vijay Kumar]]'' | | ''[[:d:Q3437279|roboticist]]'' | 1962-04-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/vijay_kumar vijay_kumar] | [[:d:Q7929163|Q7929163]] |- | [[Attēls:Visita - Artista Plástico Vik Muniz (53515588190) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1288454|Vik Muniz]]'' | | [[fotogrāfs]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q33123562|land artist]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14623005|architectural draftsperson]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1961-12-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Brazīlija]] | [https://www.ted.com/speakers/vik_muniz vik_muniz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/32 32] | [[:d:Q1288454|Q1288454]] |- | [[Attēls:Vikram Patel at The Asian Awards.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q21712261|Vikram Patel]]'' | | ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | 1964-05-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/vikram_patel vikram_patel] | [[:d:Q21712261|Q21712261]] |- | | ''[[:d:Q87839253|Vikram Sharma]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/vikram_sharma vikram_sharma] | [[:d:Q87839253|Q87839253]] |- | [[Attēls:Viktor Frankl2.jpg|center|128px]] | [[Viktors Frankls]] | | ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q64485042|existential therapist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1905-03-26 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Austrija]] | [https://www.ted.com/speakers/viktor_e_frankl viktor_e_frankl] | [[:d:Q154723|Q154723]] |- | [[Attēls:Vilayanur S Ramachandran 2011 Shankbone.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q380221|Vilayanur S. Ramachandran]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]] | 1951-08-10 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/vilayanur_ramachandran vilayanur_ramachandran] | [[:d:Q380221|Q380221]] |- | | ''[[:d:Q114874475|Vinay Shandal]]'' | | | | | | [https://www.ted.com/speakers/vinay_shandal vinay_shandal] | [[:d:Q114874475|Q114874475]] |- | | ''[[:d:Q23662545|Vinay Venkatraman]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vinay_venkatraman vinay_venkatraman] | [[:d:Q23662545|Q23662545]] |- | | ''[[:d:Q16682693|Vincent Cochetel]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/vincent_cochetel vincent_cochetel] | [[:d:Q16682693|Q16682693]] |- | [[Attēls:Vincent Moon.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q977743|Vincent Moon]]'' | | [[kinorežisors]] | 1979-08-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/vincent_moon vincent_moon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2104 2104] | [[:d:Q977743|Q977743]] |- | [[Attēls:Vinod Khosla, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q738005|Vinod Khosla]]'' | | [[uzņēmējs]] | 1955-01-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vinod_khosla vinod_khosla] | [[:d:Q738005|Q738005]] |- | [[Attēls:Dr Vint Cerf ForMemRS.jpg|center|128px]] | [[Vints Serfs]] | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]'' | 1943-06-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vint_cerf vint_cerf] | [[:d:Q92743|Q92743]] |- | [[Attēls:Virginia Postrel.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7934461|Virginia Postrel]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]] | 1960-01-14 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/virginia_postrel virginia_postrel] | [[:d:Q7934461|Q7934461]] |- | [[Attēls:Vishaan Chakrabarti Headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q85678964|Vishaan Chakrabarti]]'' | | [[arhitekts]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vishaan_chakrabarti vishaan_chakrabarti] | [[:d:Q85678964|Q85678964]] |- | | ''[[:d:Q23783076|Vishal Vaid]]'' | | [[mūziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/vishal_vaid vishal_vaid] | [[:d:Q23783076|Q23783076]] |- | | ''[[:d:Q88839071|Vittorio Loreto]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/vittorio_loreto vittorio_loreto] | [[:d:Q88839071|Q88839071]] |- | [[Attēls:Vivek Maru.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24248305|Vivek Maru]]'' | | ''[[:d:Q380075|advokāts]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vivek_maru vivek_maru] | [[:d:Q24248305|Q24248305]] |- | [[Attēls:Vivian Hunt public headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q47010849|Vivian Hunt]]'' | | ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[Vecmāte|akušiere]] | 1967-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/vivian_hunt vivian_hunt] | [[:d:Q47010849|Q47010849]] |- | [[Attēls:Vusi Mahlasela 2015.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q909069|Vusi Mahlasela]]'' | | [[komponists]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]] | 1965 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]] | [https://www.ted.com/speakers/vusi_mahlasela vusi_mahlasela] | [[:d:Q909069|Q909069]] |- | [[Attēls:Wadah Khanfar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2918071|Wadah Khanfar]]'' | | [[žurnālists]] | 1968-09-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Palestīnas Valsts]] | [https://www.ted.com/speakers/wadah_khanfar wadah_khanfar] | [[:d:Q2918071|Q2918071]] |- | [[Attēls:Wade-Davis (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7959036|Wade Davis]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]'' | 1953-12-14 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kanāda]] | [https://www.ted.com/speakers/wade_davis wade_davis] | [[:d:Q7959036|Q7959036]] |- | [[Attēls:Wael ghonim.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q312823|Wael Ghonim]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[politiķis]] | 1980-12-23 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Ēģipte]] | [https://www.ted.com/speakers/wael_ghonim wael_ghonim] | [[:d:Q312823|Q312823]] |- | [[Attēls:SXSW-2024-OB7A0147-alih-Wajahat Ali.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q65493690|Wajahat Ali]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wajahat_ali wajahat_ali] | [[:d:Q65493690|Q65493690]] |- | | ''[[:d:Q55080924|Wale Oyejide]]'' | | [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>[[mūziķis]] | 1981 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wale_oyejide wale_oyejide] | [[:d:Q55080924|Q55080924]] |- | | ''[[:d:Q22110955|Wan F.A. Jusoh]]'' | | ''[[:d:Q3055126|entomologs]]'' | | | | [https://www.ted.com/speakers/wan_faridah_akmal_jusoh wan_faridah_akmal_jusoh] | [[:d:Q22110955|Q22110955]] |- | | ''[[:d:Q41570105|Wanda Díaz-Merced]]'' | | ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wanda_diaz_merced wanda_diaz_merced] | [[:d:Q41570105|Q41570105]] |- | | ''[[:d:Q457420|Wangechi Mutu]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q22343478|kolāžists]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]'' | 1972-06-22 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/wangechi_mutu wangechi_mutu] | [[:d:Q457420|Q457420]] |- | [[Attēls:Wanjira Mathai at Global Scholars Symposium 2013.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q79996197|Wanjira Mathai]]'' | | ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1971-12 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/wanjira_mathai wanjira_mathai] | [[:d:Q79996197|Q79996197]] |- | [[Attēls:Wanuri Kahiu at the 2025 Sundance Film Festival (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3566180|Wanuri Kahiu]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]] | 1980-06-21 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kenija]] | [https://www.ted.com/speakers/wanuri_kahiu wanuri_kahiu] | [[:d:Q3566180|Q3566180]] |- | [[Attēls:Wayne McGregor (Random Dance Company) (2545447164).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q2553119|Wayne McGregor]]'' | | ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]'' | 1970-03-12 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/wayne_mcgregor wayne_mcgregor] | [[:d:Q2553119|Q2553119]] |- | | ''[[:d:Q111536479|Wayne Ting]]'' | | | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wayne_ting wayne_ting] | [[:d:Q111536479|Q111536479]] |- | | ''[[:d:Q23727987|Wendy Chung]]'' | | ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wendy_chung wendy_chung] | [[:d:Q23727987|Q23727987]] |- | [[Attēls:Wendy Freedman (4617812603).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q5384049|Wendy Freedman]]'' | | [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]] | 1957-07-17 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wendy_freedman wendy_freedman] | [[:d:Q5384049|Q5384049]] |- | | ''[[:d:Q7982704|Wendy Luers]]'' | | [[politiķis]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wendy_woods wendy_woods] | [[:d:Q7982704|Q7982704]] |- | [[Attēls:Wendy MacNaughton.png|center|128px]] | ''[[:d:Q7982712|Wendy MacNaughton]]'' | | ''[[:d:Q644687|ilustrators]]'' | 1977-11-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wendy_macnaughton wendy_macnaughton] | [[:d:Q7982712|Q7982712]] |- | [[Attēls:Wendy Suzuki at National Institutes of Health Director’s Lecture (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q56065068|Wendy Suzuki]]'' | | ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wendy_suzuki wendy_suzuki] | [[:d:Q56065068|Q56065068]] |- | | ''[[:d:Q56026002|Wendy Troxel]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wendy_troxel wendy_troxel] | [[:d:Q56026002|Q56026002]] |- | [[Attēls:Wes Moore Official Governor Portrait.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q7983732|Wes Moore]]'' | | [[Karavīrs|kareivis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1978-10-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/wes_moore wes_moore] | [[:d:Q7983732|Q7983732]] |- | | ''[[:d:Q18978040|Will Guidara]]'' | | ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]'' | 1979-11-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_guidara will_guidara] | [[:d:Q18978040|Q18978040]] |- | [[Attēls:Will Hurd Texas.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18639742|Will Hurd]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1977-08-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_hurd will_hurd] | [[:d:Q18639742|Q18639742]] |- | [[Attēls:TechCrunch Disrupt San Francisco 2018 - day 1 (43784198524).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23688148|Will Marshall]]'' | | [[iestādes vadītājs]]<br/>[[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_marshall will_marshall] | [[:d:Q23688148|Q23688148]] |- | [[Attēls:Will Potter 0959.JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q8003021|Will Potter]]'' | | [[žurnālists]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_potter will_potter] | [[:d:Q8003021|Q8003021]] |- | [[Attēls:Will Wright - Game Developers Conference 2010 (2).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q309493|Will Wright]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''<br/>''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]'' | 1960-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/will_wright will_wright] | [[:d:Q309493|Q309493]] |- | [[Attēls:Willard Wigan (sq cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8003505|Willard Wigan]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1957-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/willard_wigan willard_wigan] | [[:d:Q8003505|Q8003505]] |- | [[Attēls:Bill Ford 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q321698|William Clay Ford]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q13382533|tekvondists]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]'' | 1957-05-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_ford bill_ford]<br/>[https://www.ted.com/speakers/912 912] | [[:d:Q321698|Q321698]] |- | [[Attēls:Danny Hillis2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92942|William Daniel Hillis]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]] | 1956-09-25 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/danny_hillis danny_hillis]<br/>[https://www.ted.com/speakers/961 961] | [[:d:Q92942|Q92942]] |- | [[Attēls:William K. Black.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3568755|William K. Black]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[advokāts]] | 1951-09-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_black william_black]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1888 1888] | [[:d:Q3568755|Q3568755]] |- | [[Attēls:William Kamkwamba at TED in 2007.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q448964|William Kamkwamba]]'' | | ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1326820|electronician]]''<br/>''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]'' | 1987-08-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Malāvija]] | [https://www.ted.com/speakers/william_kamkwamba william_kamkwamba]<br/>[https://www.ted.com/speakers/245287 245287] | [[:d:Q448964|Q448964]] |- | [[Attēls:Deputy Secretary Censky and The Edge (20180619-OSEC-LSC-0066).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23783392|William Li]]'' | | [[zinātnieks]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/william_li william_li] | [[:d:Q23783392|Q23783392]] |- | [[Attēls:William MacAskill Portrait 2015 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20684655|William MacAskill]]'' | | [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q5403434|ethicist]]'' | 1987-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/will_macaskill will_macaskill] | [[:d:Q20684655|Q20684655]] |- | [[Attēls:William McDonough (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q1662745|William McDonough]]'' | | [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1951-02-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_mcdonough william_mcdonough] | [[:d:Q1662745|Q1662745]] |- | | ''[[:d:Q23662458|William Noel]]'' | | ''[[:d:Q12008505|academic librarian]]'' | 1965-08-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/will_noel will_noel] | [[:d:Q23662458|Q23662458]] |- | [[Attēls:William Stone by VPosypai (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8018871|William Stone]]'' | | ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1952-12-07 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/bill_stone bill_stone] | [[:d:Q8018871|Q8018871]] |- | | ''[[:d:Q18749288|William Ury]]'' | | [[autors]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]'' | 1953 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/william_ury william_ury] | [[:d:Q18749288|Q18749288]] |- | [[Attēls:Willie Smits.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q939502|Willie Smits]]'' | | ''[[:d:Q21244999|forestry scientist]]''<br/>''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1957-02-22 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nīderlandes Karaliste]]<br/>[[Indonēzija]] | [https://www.ted.com/speakers/willie_smits willie_smits] | [[:d:Q939502|Q939502]] |- | | ''[[:d:Q23301429|Wingham Rowan]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wingham_rowan wingham_rowan] | [[:d:Q23301429|Q23301429]] |- | | ''[[:d:Q23662498|Wolfgang Kessling]]'' | | [[fiziķis]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/wolfgang_kessling wolfgang_kessling] | [[:d:Q23662498|Q23662498]] |- | | ''[[:d:Q8033686|Woody Norris]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1938 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/woody_norris woody_norris] | [[:d:Q8033686|Q8033686]] |- | [[Attēls:Xavier Cortada 2007 artist headshot.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16195477|Xavier Cortada]]'' | | [[gleznotājs]] | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Kuba]] | [https://www.ted.com/speakers/xavier_cortada xavier_cortada] | [[:d:Q16195477|Q16195477]] |- | [[Attēls:Xavier Vilalta.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8043321|Xavier Vilalta]]'' | | [[arhitekts]] | 1980-05-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Spānija]] | [https://www.ted.com/speakers/xavier_vilalta xavier_vilalta] | [[:d:Q8043321|Q8043321]] |- | [[Attēls:Xiye Bastida, 2020 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q81646058|Xiye Bastida]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]'' | 2002-04-18 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Meksika]]<br/>[[Čīle]] | [https://www.ted.com/speakers/xiye_bastida xiye_bastida] | [[:d:Q81646058|Q81646058]] |- | | ''[[:d:Q23713831|Xu Liu]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/xu_liu xu_liu] | [[:d:Q23713831|Q23713831]] |- | | ''[[:d:Q82046593|Yael Eisenstat]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yael_eisenstat yael_eisenstat] | [[:d:Q82046593|Q82046593]] |- | [[Attēls:Yang Lan - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8048424|Yang Lan]]'' | | [[komersants]]<br/>''[[:d:Q13590141|raidījuma moderators]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1420621|media proprietor]]'' | 1968-03-31 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ķīna]] | [https://www.ted.com/speakers/yang_lan yang_lan] | [[:d:Q8048424|Q8048424]] |- | | ''[[:d:Q28976247|Yaniv Erlich]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]'' | 1979-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yaniv_erlich yaniv_erlich] | [[:d:Q28976247|Q28976247]] |- | [[Attēls:Yann Arthus-Bertrand, 2009 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q314223|Yann Arthus-Bertrand]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q728425|balloonist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]'' | 1946-03-13 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/yann_arthus_bertrand yann_arthus_bertrand] | [[:d:Q314223|Q314223]] |- | | ''[[:d:Q23728380|Yann Dall'Aglio]]'' | | [[filozofs]] | 20th century | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yann_dall_aglio yann_dall_aglio] | [[:d:Q23728380|Q23728380]] |- | [[Attēls:Yann LeCun - 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3571662|Yann Le Cun]]'' | | ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[profesors]] | 1960-07-08 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yann_lecun yann_lecun] | [[:d:Q3571662|Q3571662]] |- | [[Attēls:Yara Shahidi in 2018.png|center|128px]] | ''[[:d:Q453620|Yara Shahidi]]'' | amerikāņu aktieris | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[modele]] | 2000-02-10 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yara_shahidi yara_shahidi] | [[:d:Q453620|Q453620]] |- | [[Attēls:Huang Yasheng.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q14948726|Yasheng Huang]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1960-03-03 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yasheng_huang yasheng_huang] | [[:d:Q14948726|Q14948726]] |- | | ''[[:d:Q119840344|Yasmin Green]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yasmin_green yasmin_green] | [[:d:Q119840344|Q119840344]] |- | [[Attēls:Yasmin Hurd.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q18044124|Yasmin Hurd]]'' | | [[ārsts]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yasmin_hurd yasmin_hurd] | [[:d:Q18044124|Q18044124]] |- | [[Attēls:-5 - Yassmin Abdel-Magied.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23760263|Yassmin Abdel-Magied]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1906857|mehānikas inženieris]]''<br/>[[inženieris]] | 1991-03-03 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]]<br/>[[Sudāna]] | [https://www.ted.com/speakers/yassmin_abdel_magied yassmin_abdel_magied] | [[:d:Q23760263|Q23760263]] |- | [[Attēls:Yat Siu, Chief Executive Officer, Outblaze, Hong Kong - Flickr - Horasis.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16214630|Yat Siu]]'' | | [[komersants]] | 1973 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yat_siu yat_siu] | [[:d:Q16214630|Q16214630]] |- | | ''[[:d:Q51363202|Yejin Choi]]'' | | ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976270|computational linguist]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Dienvidkoreja]] | [https://www.ted.com/speakers/yejin_choi yejin_choi] | [[:d:Q51363202|Q51363202]] |- | | ''[[:d:Q129739802|Yifat Susskind]]'' | | ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yifat_susskind yifat_susskind] | [[:d:Q129739802|Q129739802]] |- | [[Attēls:Yilian-Canzares-350kzm1qdtka22tddedrcw6zxumisuqsur9ufxckj5ubj0cvu.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q20056629|Yilian Cañizares]]'' | | [[dziedātājs]]<br/>[[vijolnieks]] | 1980-12-16 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Šveice]]<br/>[[Kuba]] | [https://www.ted.com/speakers/yilian_canizares yilian_canizares] | [[:d:Q20056629|Q20056629]] |- | | ''[[:d:Q23656971|Yoav Medan]]'' | | [[komersants]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yoav_medan yoav_medan] | [[:d:Q23656971|Q23656971]] |- | [[Attēls:YochaiBenklerJI6.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q982240|Yochai Benkler]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]'' | 1964 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yochai_benkler yochai_benkler] | [[:d:Q982240|Q982240]] |- | [[Attēls:Yongey-Mingyur-Rinpoche-in-2016.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q3314967|Yongey Mingyur Rinpoche]]'' | | ''[[:d:Q191421|Lama]]''<br/>[[mācītājs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1975-11<br/>1975 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Nepāla]] | [https://www.ted.com/speakers/yongey_mingyur_rinpoche yongey_mingyur_rinpoche] | [[:d:Q3314967|Q3314967]] |- | [[Attēls:Yoram Yovell.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q6977235|Yoram Yovell]]'' | | ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3410028|psihoanalītiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]'' | 1958-08-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yoram_yovell yoram_yovell] | [[:d:Q6977235|Q6977235]] |- | [[Attēls:Yoruba Richen (7311549170).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q16738382|Yoruba Richen]]'' | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]] | 1972 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yoruba_richen yoruba_richen] | [[:d:Q16738382|Q16738382]] |- | [[Attēls:Yossi Vardi, 2005.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q4027187|Yossi Vardi]]'' | | [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]] | 1942-09-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yossi_vardi yossi_vardi] | [[:d:Q4027187|Q4027187]] |- | | ''[[:d:Q8060785|Yuko Munakata]]'' | | ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q357813|adjunct professor]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/yuko_munakata_1 yuko_munakata_1] | [[:d:Q8060785|Q8060785]] |- | [[Attēls:MKr364751 Yuval Noah Harari (Frankfurter Buchmesse 2024).jpg|center|128px]] | [[Juvals Noa Harari|Yuval Harari]] | | ''[[:d:Q3332711|medievalist]]''<br/>''[[:d:Q112972705|popular science author]]''<br/>''[[:d:Q1493121|military historian]]''<br/>[[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]] | 1976-02-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Izraēla]] | [https://www.ted.com/speakers/yuval_noah_harari yuval_noah_harari] | [[:d:Q2484404|Q2484404]] |- | | ''[[:d:Q23712653|Yuyu Rau]]'' | | | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | | [https://www.ted.com/speakers/yuyu_rau yuyu_rau] | [[:d:Q23712653|Q23712653]] |- | | ''[[:d:Q118444951|Yve Blake]]'' | | [[rakstnieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Austrālija]] | [https://www.ted.com/speakers/yve_blake yve_blake] | [[:d:Q118444951|Q118444951]] |- | [[Attēls:Yves Behar.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q123419|Yves Béhar]]'' | | ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-05-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/yves_behar yves_behar]<br/>[https://www.ted.com/speakers/236 236] | [[:d:Q123419|Q123419]] |- | | ''[[:d:Q23728732|Yves Morieux]]'' | | ''[[:d:Q683476|financial adviser]]'' | 1960 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/yves_morieux yves_morieux] | [[:d:Q23728732|Q23728732]] |- | [[Attēls:Yves Rossi mg 4625.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q460670|Yves Rossy]]'' | | [[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]'' | 1959-08-27 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Šveice]] | [https://www.ted.com/speakers/yves_rossy yves_rossy] | [[:d:Q460670|Q460670]] |- | [[Attēls:Yvonne Aki-Sawyerr.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q55238200|Yvonne Aki-Sawyerr]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q326653|grāmatvedis]]'' | 1968-01-07 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Sjerraleone]] | [https://www.ted.com/speakers/yvonne_aki_sawyerr yvonne_aki_sawyerr] | [[:d:Q55238200|Q55238200]] |- | [[Attēls:Official portrait of Lord Goldsmith of Richmond Park crop 2.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q391562|Zac Goldsmith]]'' | | [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15839134|ekoloģijas speciālists]]'' | 1975-01-20 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/zac_goldsmith zac_goldsmith] | [[:d:Q391562|Q391562]] |- | [[Attēls:Zach Kaplan and Brian Fitzpatrick at ORD Camp 2014 (13907776842) (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8063810|Zach Kaplan]]'' | | [[komersants]] | 1970s | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zach_kaplan zach_kaplan] | [[:d:Q8063810|Q8063810]] |- | [[Attēls:Zach King Photo.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q15734051|Zach King]]'' | | [[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]] | 1990-02-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zach_king zach_king] | [[:d:Q15734051|Q15734051]] |- | [[Attēls:Hindi Zahra @ le Chabada, Angers (4315967453).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23670988|Zahra' Langhi]]'' | | ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]'' | 1975-01-28 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Lībija]] | [https://www.ted.com/speakers/zahra_langhi zahra_langhi] | [[:d:Q23670988|Q23670988]] |- | [[Attēls:Zainab Salbi.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12214935|Zainab Salbi]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]'' | 1969-09-24 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | ''[[:d:Q3108185|Ba'athist Iraq]]''<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zainab_salbi zainab_salbi] | [[:d:Q12214935|Q12214935]] |- | | ''[[:d:Q99197458|Zainab Usman]]'' | | ''[[:d:Q188094|ekonomists]]'' | 1986 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/zainab_usman zainab_usman] | [[:d:Q99197458|Q99197458]] |- | [[Attēls:Zak Ebrahim (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q23728371|Zak Ebrahim]]'' | | [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16003550|pacifists]]'' | 1983-03-24 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zak_ebrahim zak_ebrahim] | [[:d:Q23728371|Q23728371]] |- | | ''[[:d:Q47544805|Zaria Forman]]'' | | [[mākslinieks]] | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/zaria_forman zaria_forman] | [[:d:Q47544805|Q47544805]] |- | | ''[[:d:Q110028598|Zarlasht Halaimzai]]'' | | ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]'' | 1981 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Afganistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/zarlasht_halaimzai zarlasht_halaimzai] | [[:d:Q110028598|Q110028598]] |- | [[Attēls:Ze Frank at the 2010 Streamy Awards (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q169286|Ze Frank]]'' | | [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]'' | 1972-03-31 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ze_frank ze_frank] | [[:d:Q169286|Q169286]] |- | [[Attēls:Zeresenay Alemseged (2013-01).JPG|center|128px]] | ''[[:d:Q163169|Zeresenay Alemseged]]'' | | ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 1969-06-04 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Etiopija]] | [https://www.ted.com/speakers/zeresenay_alemseged zeresenay_alemseged]<br/>[https://www.ted.com/speakers/141 141] | [[:d:Q163169|Q163169]] |- | [[Attēls:Zeynep Tufekci crop.jpeg|center|128px]] | ''[[:d:Q23759736|Zeynep Tüfekçi]]'' | | ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q123853167|magazine writer]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]'' | 20th century | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/zeynep_tufekci zeynep_tufekci] | [[:d:Q23759736|Q23759736]] |- | [[Attēls:Photo of Ziauddin Yousafzai.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q8071389|Ziauddin Yousafzai]]'' | | [[diplomāts]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q47799218|education activist]]'' | 1969-01 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Pakistāna]] | [https://www.ted.com/speakers/ziauddin_yousafzai ziauddin_yousafzai] | [[:d:Q8071389|Q8071389]] |- | | ''[[:d:Q23728728|Ziyah Gafić]]'' | | [[fotogrāfs]] | | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Bosnija un Hercegovina]] | [https://www.ted.com/speakers/ziyah_gafic ziyah_gafic] | [[:d:Q23728728|Q23728728]] |- | | ''[[:d:Q97160702|Zoia Lytvyn]]'' | | ''[[:d:Q662729|public figure]]''<br/>[[komersants]] | 1986-04-02 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Ukraina]] | [https://www.ted.com/speakers/zoya_lytvyn zoya_lytvyn] | [[:d:Q97160702|Q97160702]] |- | [[Attēls:Zubaida Bai 2025 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q24572427|Zubaida Bai]]'' | | [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]'' | | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/zubaida_bai zubaida_bai] | [[:d:Q24572427|Q24572427]] |- | [[Attēls:EL Seed (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q12955922|eL Seed]]'' | | [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]'' | 1981-08-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Tunisija]]<br/>[[Francija]] | [https://www.ted.com/speakers/el_seed el_seed] | [[:d:Q12955922|Q12955922]] |- | | ''[[:d:Q5972933|iO Tillett Wright]]'' | | [[fotogrāfs]] | 1985-09-02 | ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/io_tillett_wright io_tillett_wright] | [[:d:Q5972933|Q5972933]] |- | [[Attēls:Prince of Wales in Normandy 2024.jpg|center|128px]] | [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]] | | [[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q13218361|polo player]]''<br/>''[[:d:Q20726593|helikoptera pilots]]''<br/>''[[:d:Q2478141|aristokrāts]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]'' | 1982-06-21 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Apvienotā Karaliste]] | [https://www.ted.com/speakers/prince_william_duke_of_cambridge prince_william_duke_of_cambridge] | [[:d:Q36812|Q36812]] |- | [[Attēls:Ólafur Elíasson Internationale Jury Berlinale 2017 (cropped).jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q365691|Ólafur Elíasson]]'' | | ''[[:d:Q3391743|vizuālo mākslu mākslinieki]]'' | 1967-02-05 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dānijas Karaliste]]<br/>[[Islande]]<br/>[[Vācija]] | [https://www.ted.com/speakers/olafur_eliasson olafur_eliasson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/336 336] | [[:d:Q365691|Q365691]] |- | [[Attēls:Ozlem Tureci v1.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q92379963|Özlem Türeci]]'' | | ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]'' | 1967-03-06 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Vācija]]<br/>[[Turcija]] | [https://www.ted.com/speakers/oezlem_tuereci oezlem_tuereci] | [[:d:Q92379963|Q92379963]] |- | [[Attēls:Adam Driver.jpg|center|128px]] | [[Ādams Draivers]] | ASV aktieris | ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]] | 1983-11-19 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_driver adam_driver] | [[:d:Q4678990|Q4678990]] |- | [[Attēls:AdamSavageJul2011 cropped.jpg|center|128px]] | [[Ādams Sevidžs]] | | [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q21560152|specefektu mākslinieks]]'' | 1967-07-15 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/adam_savage adam_savage] | [[:d:Q297618|Q297618]] |- | [[Attēls:Aaron Huey, 2011.jpg|center|128px]] | ''[[:d:Q302103|Ārons Hjuijs]]'' | | ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]] | 1975-12-09 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/aaron_huey aaron_huey] | [[:d:Q302103|Q302103]] |- | [[Attēls:2025-06-16 Chimamanda Ngozi Adichie no Fronteiras do Pensamento 2025 em São Paulo, 013 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Čimamānda Ngozi Adīčija]] | Nigērijas rakstniece | [[pavārs]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]] | 1977-09-15 | ''[[:d:Q6581072|sieviete]]'' | [[Nigērija]] | [https://www.ted.com/speakers/chimamanda_ngozi_adichie chimamanda_ngozi_adichie] | [[:d:Q230141|Q230141]] |- | [[Attēls:Elon Musk - 54820081119 (cropped).jpg|center|128px]] | [[Īlons Masks]] | ASV uzņēmējs | [[programmētājs]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q11481802|dub actor]]'' | 1971-06-28 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Dienvidāfrika]]<br/>[[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/elon_musk elon_musk] | [[:d:Q317521|Q317521]] |- | [[Attēls:Ethan Hawke at the 2025 Berlin International Film Festival-67055.jpg|center|128px]] | [[Ītans Hoks]] | amerikāņu aktieris | ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]] | 1970-11-06 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | [https://www.ted.com/speakers/ethan_hawke ethan_hawke] | [[:d:Q484615|Q484615]] |- | [[Attēls:Shah Rukh Khan graces the launch of the new Santro.jpg|center|128px]] | [[Šāhruhs Hāns]] | indiešu aktieris | ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]'' | 1965-11-02 | ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]'' | [[Indija]] | [https://www.ted.com/speakers/shah_rukh_khan shah_rukh_khan] | [[:d:Q9535|Q9535]] |} {{Wikidata list end}} ehr1qh23c2qff0cu1ydhhn0dtd3rkhu 0 318996 4464597 4162669 2026-05-06T12:10:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464597 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Broņislavs Spūlis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Vilcāni]], [[Vārkavas pagasts]] | m_dat_alt = | m_gads = 1974 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 25 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Izglītības, kultūras darbinieks un publicists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Broņislavs Spūlis''' ({{val|ltg|Broņislavs Spūļs}}; dzimis {{dat|1899|5|4}}, miris {{dat|1974|10|25}}) bija latviešu izglītības, kultūras darbinieks un publicists. Pabeidzis mācības Preiļu pilsētas skolā. 1918. gadā Daugavpilī apmeklējis skolotāju kursus, Preiļos sāka strādāt par skolotāju (ar pārtraukumiem līdz 1926. gadam). Studējis Latvijas Universitātē.<ref name="lkv zeile">{{Grāmatas atsauce|last=Zeile|first=Pēteris|title=Latgales kultūras vēsture|year=2006|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|location=Rēzekne|isbn=9984-29-107-3|pages=421}}</ref> Publicējies presē ar pseidonīmu Vylcānu Augustāns. Bijis žurnāla "Latgolas Škola" redaktors. 1929. gadā kļuvis par Izglītības ministrijas tautskolu direktora otro biedru. Pēc Otrā pasaules kara strādājis par Preiļu 1. vidusskolas direktoru un skolotāju.<ref name="lkv zeile" /> Par lielo atbalstu un palīdzību novada studējošajiem jauniešiem dēvēts par Latgales studentu tēvu.<ref name="lu ld">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/4353|title=Broņislavs Spūlis [Spūļs]|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|6|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Spūlis, Broņislavs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] 9f4n4jhfs6xywr4oj4rvxyltjt7x0rq 0 325966 4464602 4355307 2026-05-06T12:15:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464602 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Broņislavs Trubiņš | attēls = Broņislavs Trubiņš.jpg | att_izm = 180px | amats = Latvijas PSR valsts kontroles tautas komisārs | term_sākums = {{dat|1940|8|26}} | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1897|9|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = {{mdv|1946|10|29|1897|9|2}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = latvietis | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = skolotājs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Broņislavs Trubiņš''' (1897—1946) bija latviešu skolotājs, [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941). == Dzīvesgājums == Dzimis 1897. gada 2. septembrī Daugavpilī. Uzsācis studijas [[Petrograda]]s Universitātē, bet tās pārtraucis un pabeidzis jūrskolu. [[1920. gada zemes reforma]]s laikā viņam piešķīra [[Landskoronas muiža]]s centru, ko viņš pārdevis. Darbojies kā izglītības darbinieks un Valsts kontrolieris. Viņa svainis bija [[Vikentijs Latkovskis]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūlijā kļuva par tā sauktās [[Tautas Saeima]]s deputātu no [[Latgale]]s vēlēšanu apgabala. [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941), finanšu ministra biedrs. Miris 1946. gada 29. oktobrī Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/1627 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Literatūra == * Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 132.-134.lpp. * Latvijas darba tautas bloka kandidāti (foto). Daugavas Vēstnesis. 1940. gada 13. jūlijs. * Kursītis, St. Atmiņu ceļos. Rēzekne, 1994. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trubiņš, Broņislavs}} [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] ik37ofoaios5hd1vhbdc718x2pi18bi 0 327085 4464803 4086766 2026-05-06T22:54:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464803 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Donāts Vucins''' ({{val|ltg|Donats Vucyns}}; dzimis 1934. gadā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagasta]] [[Dukstagals|Dukstagalā]], miris 1999. gadā) bija [[latgalieši|latgaliešu]] [[kokles|kokļu]] un citu [[tautas mūzika]]s instrumentu ([[ģīga|ģīgu]], [[stabule|stabuļu]] un [[rata lira|rata liru]]) izgatavotājs.<ref name="Vucina-Bērziņa">{{Tīmekļa atsauce |title= Donāts Vucins – ne tikai kokļu meistars |date= 2015. gada 4. janvāris |author= Māra Vucina-Bērziņa |publisher= Latvijas Folkloras biedrība |url= http://www.folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/donats-vucins---ne-tikai-koklu-meistars/ |accessdate= 2016. gada 5. augustā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305065317/http://www.folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/donats-vucins---ne-tikai-koklu-meistars/ |archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref> Īpašu slavu ieguvis ar savām 10, 11 un 12 stīgu koklēm, ko pasūtīja ne vien Latvijā, bet arī no [[Lietuva]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Nīderlande]]s [[Beļģija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]]s un [[Austrālija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Donāts Vucins |publisher= Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūts |url= http://latgalesdati.du.lv/persona/6390 |accessdate= 2016. gada 5. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīves gājums == Vucins piedzima 1934. gadā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagasta]] [[Dukstagals|Dukstagalā]] pagasta priekšnieka piecu bērnu ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas tēvs nošauts, bet mātei ar bērniem pieteikts izsūtījums uz [[Sibīrija|Sibīriju]], tāpēc bieži bija spiests slēpties. Pamatizglītību ieguva tuvējā skolā, pēc kuras iestājās Rēzeknes elektriķu skolā, ko pabeidzot kādu laiku strādājis par elektriķi.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> Tad iesaukts [[Padomju armija|Padomju armijā]], kur brīvajā laikā nodarbojās ar [[glezniecība|glezniecību]]. Pēcāk mēģinājis iestāties [[PSRS Mākslas akadēmija|PSRS Mākslas akadēmijā]] [[Maskava|Maskavā]], kur pēc veiksmīgi nokārtotiem iestājeksāmeniem tomēr nav uzņemts, jo vācu armijā dienējušā brāļa un nošautā tēva dēļ uzskatīts par „tautas ienaidnieku”.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> 1961. gadā pabeidza Rīgas speciālo milicijas vidusskolu un iestājās PSRS iekšlietu ministrijas Kaļiņingradas vidējā speciālajā milicijas skolā. Pēc tās pabeigšanas pārcēlās uz [[Ogre|Ogri]], kur sāka strādāt par [[detektīvs|detektīvu]]. Brīvajā laikā nodarbojies ar glezniecību, grafiku, [[Juvelierdarbs|dārglietu]] veidošanu.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> Savu pirmo kokli pēc [[Valdis Muktupāvels|Valda Muktupāvela]] ierosinājuma izgatavojis [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] lugas „Pilna Māras istabiņa” uzvedumam, kura pirmizrāde notika 1983. gadā. Lai kokli izgatavotu, Vucins apmeklēja dažādu muzeju arhīvus. Kokles vakaros gatavojis sava dzīvokļa pagrabstāvā. Pēc dažiem gadiem pārcēlās uz [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] [[Dekšāres pagasts|Dekšāru pagasta]] Madžuļu sādžu, kur turpinājis nodarboties ar kokļu izgatavošanu. Miris 1999. gadā.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> == Piemiņa == Kopš 2002. gada Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta” par godu Donātam Vucinam Dekšāres pagasta Madžuļu ciema „Riekstos” katras vasaras jūlija pirmajā svētdienā rīko etnogrāfisko koklētāju saietu — „Kokļu dienas”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Nedēļas nogalē Latgalē notiks Trešās Kokļu dienas |date= 2004. gada 28. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57077-nedelas_nogale_latgale_notiks_tresas_koklu_dienas |accessdate= 2016. gada 5. augustā |archive-date= 2011. gada 9. Maijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20110509140514/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57077-nedelas_nogale_latgale_notiks_tresas_koklu_dienas }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Kokļu dienas Latgalē svinēs koklētāji no visas Latvijas |date= 2004. gada 30. jūlijs |author= Ilze Zveja |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://www.lmic.lv/core.php/www.music.lv/academy/skandarbs.php?id=4866 |accessdate= 2016. gada 5. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Latgalē desmito reizi pulcējas koklētāji |date=2013. gada 28. septembris |author=Renāte Lazdiņa |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/izklaide/zinas/latgale-desmito-reizi-pulcejas-kokletaji.a66389/ |accessdate= 2016. gada 5. augustā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Tradicionālo kultūru “Latgaļu sātā” apgūst bērni no visas pasaules |date=2014. gada 3. septembris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/tradicionalo-kulturu-latgalu-seta-apgust-berni-no-visas-pasaules/ |accessdate= 2016. gada 5. augustā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vucins, Donāts}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu amatnieki]] g9wuk0n1mtg6ns4qn5sv650ogso1yiz 0 337906 4464878 4462545 2026-05-07T08:47:09Z Ivario 51458 4464878 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Par cilvēcīgu Latviju | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Logo of the For a Humane Latvia.svg | colorcode = #00acb4 | chairperson = [[Māris Možvillo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cilvecigi.lv/cilveki/valde |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220522095059/https://cilvecigi.lv/cilveki/valde }}</ref> | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = [[Artuss Kaimiņš]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | slogan = Valstij jāsāk ar sevi | founded = {{dat|2016|5|3|N|bez}} | dissolved = {{dat|2025|9|2|N|bez}} | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] 11 - 1, [[Rīga]], {{LAT}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2023 | membership = 652{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-03-07|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[fiskālais konservatīvisms]] * [[nodokļu maksātāju tiesības]] * [[sociāldemokrātija]] | position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = "[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]" | colors = {{krāsa|#c42027}} [[sarkanā krāsa|sarkana]] {{krāsa|#00acb4}} [[zilā krāsa|zila]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#00acb4}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#00acb4}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#00acb4}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#00acb4}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#00acb4}} | symbol = | flag = | website = {{URL|https://cilvecigi.lv/}} | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Par cilvēcīgu Latviju"''' (līdz 2021. gada 1. februārim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52893317|title='Par cilvēcīgu Latviju' — partijai 'KPV LV' reģistrēts jaunais nosaukums un valde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-04-14|date=2021-02-01|language=lv}}</ref> un no 27. marta<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-bijusas-kpv-lv-valdes-prasis-izteretos-lidzeklus-par-neatlautu-partijas-nosaukuma-mainu.a398444/|title=No bijušās «KPV LV» valdes prasīs iztērētos līdzekļus par neatļautu partijas nosaukuma maiņu|website=Lsm.lv|access-date=2021-04-14|date=2021-03-27|language=lv}}</ref> līdz 4. jūnijam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/partijas-kpv-lv-nosaukums-atkal-mainits-uz-par-cilvecigu-latviju/|title=Partijas “KPV LV” nosaukums atkal mainīts uz “Par cilvēcīgu Latviju”|website=skaties.lv|access-date=2021-06-05}}</ref> — '''KPV LV''' jeb '''"Kam pieder valsts?"''') bija 2016. gada 3. maijā izveidota<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40008253188|title=Uzņēmumu reģistrs|last=|first=|website=|access-date=2019-06-13|date=|language=lv}}</ref> [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja līdz 2025. gadam. Par savu [[Ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskatīja [[Fiskālais konservatīvisms|fiskālo konservatīvismu]] un [[nodokļu maksātāju tiesības]],<ref name=":0">http://www.kampiedervalsts.com/lv/programma/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429030041/http://www.kampiedervalsts.com/lv/programma/ |date={{dat|2017|04|29||bez}} }} KPV LV Priekšvēlēšanu programma 03.05.2017</ref> kā arī [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cilvecigi.lv/par-mums/partija|title=Par mums|website=Par cilvēcīgu Latviju {{!}}|access-date=2022-09-07|archive-date=2022-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220907142204/https://cilvecigi.lv/par-mums/partija}}</ref> Partija iestājās par pašvaldību [[Skola|skolu]] pārņemšanu valsts īpašumā, [[Augstskola|augstskolu]] apvienošanu, [[Ministrs|ministru]] skaita samazināšanu un koalīcijas padomes likvidēšanu. Tai bija trīs reģionālās grupas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] — [[Grimsbi]], [[Liverpūle|Liverpūlē]] un [[Mančestra|Mančestrā]]. [[13. Saeima|13. Saeimā]] partija sākotnēji bija pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10, 2020. gada rudenī palielinoties uz 11. KPV LV izvirzītais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] bija advokāts [[Aldis Gobzems]], vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan A. Gobzems, gan partijas dibinātājs [[Artuss Kaimiņš]] tika izslēgti no frakcijas KPV LV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=2&lang=LV|title=Latvijas Republikas 13.Saeimas Frakcijas|last=|first=|website=titania.saeima.lv|access-date=2020-11-10|date=}}</ref> Pēc šīm veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, pārsvarā iekšējo nesaskaņu dēļ, partijas reitings ļoti strauji saruka, pakāpeniski izjuka frakcija un pati partija, tādēļ [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] KPV LV ieguva tikai 0,92% balsu, bet [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]] — 1,12% balsu. 2022. gada 27. aprīlī "Par cilvēcīgu Latviju" kopā ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]] paziņoja par apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" izveidi, taču drīz LSDSP to pameta. "Apvienība Latvijai" piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču saņēma tikai 0,33% vēlētāju atbalstu. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija "Par cilvēcīgu Latviju" piedalījās apvienības "[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]" sastāvā, kuras vēlēšanu saraksta pirmais numurs bija [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7955965/kirsteins-bus-ep-velesanu-lideris-tauta-zeme-valsts-saraksta|title=Kiršteins būs EP vēlēšanu līderis "Tauta. Zeme. Valsts" sarakstā|website=Latvijā|access-date=2024-02-08|date=2024-02-08|language=lv}}</ref> 2024. gadā uzsākts partijas likvidācijas process.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120067194/septinas-partijas-pretlikumigi-izlietojusas-2023-gada-izmaksato-valsts-finansejumu Septiņas partijas pretlikumīgi izlietojušas 2023. gadā izmaksāto valsts finansējumu]</ref> 2025. gada 2. septembrī partija beidza pastāvēt saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/par-cilvecigu-latviju/40008253188|title=Par Cilvēcīgu Latviju, Politiskā partija, 40008253188 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-11-05|date=2025-11-05|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 14,25 | {{Infobox political party/seats|16|100|hex=#c42027}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 0,33 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#c42027}} | Kā "[[Apvienība Latvijai]]" |} === Eiropas Parlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,92 | {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#c42027}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#c42027}} | Kā apvienība [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] |} === Pašvaldību vēlēšanas === 2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām.<ref>[http://www.kampiedervalsts.com/lv/2017/04/26/artuss-kaimins-par-dalibu-2017-gada-pasvaldibu-velesanas/ "Artuss Kaimiņš par dalību 2017. gada pašvaldību vēlēšanās."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170602075842/http://www.kampiedervalsts.com/lv/2017/04/26/artuss-kaimins-par-dalibu-2017-gada-pasvaldibu-velesanas/ |date={{dat|2017|06|02||bez}} }} kampiedervalsts.com. 2017.04.26</ref> Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā [[Ogres novads|Ogres novadā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Burtnieku novads|Burtnieku novadā]], [[Carnikavas novads|Carnikavas novadā]], [[Garkalnes novads|Garkalnes novadā]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]], bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] KPV LV ieguva tikai vienu mandātu Dobeles novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/dobeles-novads/velesanu-rezultati|title=Dobeles novads: Vēlēšanu rezultāti|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2021-06-06}}</ref> ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2017. | [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 3 824 (1,53%) | {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#c42027}} | |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 1 912 (1,12%) | {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#c42027}} | |} ==== Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {| class="wikitable" !Gads !Vēlēšanas !Novads/Pilsēta !Vēlēšanu<br />rezultāts !colspan=2|Ievēlētie deputāti |- | rowspan="7" |2017. | rowspan="7" |[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] |[[Alojas novads]] |236 (11,45%) |[[Māris Možvillo]]<br />[[Ivars Ulmis]] |{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#c42027}} |- |[[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novads]] |598 (9,25%) |[[Ralfs Nemiro]]<br />[[Aivars Geidāns]] |{{Infobox political party/seats|2|17|hex=#c42027}} |- |[[Jēkabpils]] |562 (7,03%) |[[Kaspars Ģirģens]] |{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#c42027}} |- |[[Saldus novads (2009—2021)|Saldus novads]] |600 (6,88%) |[[Ramona Petraviča]] |{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#c42027}} |- |[[Limbažu novads (2009—2021)|Limbažu novads]] |417 (6,40%) |[[Jānis Bārbalis]] |{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#c42027}} |- |[[Jelgava]] |922 (5,40%) |[[Lauris Zīverts]] |{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#c42027}} |- |[[Kuldīgas novads (2009—2021)|Kuldīgas novads]] |415 (5,06%) |[[Ēriks Pucens]] |{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#c42027}} |- |rowspan="19" | 2021. |rowspan="19" | [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] |[[Dobeles novads]] |367 (5,20%) |[[Māris Feldmanis]] |{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#c42027}} |- |[[Bauskas novads]] |432 (4,86%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |- |[[Kuldīgas novads]] |354 (4,82%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Talsu novads]] |429 (4,73%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Saldus novads]] |318 (4,47%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Krāslavas novads]] |188 (3,21%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Jelgavas novads]] |209 (3,05%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |- |[[Jēkabpils novads]] |269 (2,38%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |- |[[Tukuma novads]] |231 (1,94%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Jelgava]] |220 (1,89%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Limbažu novads]] |154 (1,84%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Preiļu novads]] |111 (1,68%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Balvu novads]] |97 (1,44%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Ogres novads]] |232 (1,34%) |— |{{Infobox political party/seats|0|23|hex=#c42027}} |- |[[Salaspils novads]] |49 (1,04%) |— |{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c42027}} |- |[[Aizkraukles novads]] |69 (0,89%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |- |[[Siguldas novads]] |71 (0,78%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |- |[[Dienvidkurzemes novads]] |63 (0,65%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |- |[[Ropažu novads]] |36 (0,48%) |— |{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#c42027}} |} === Partijas šķelšanās === [[Attēls:History of KPV LV Saeima fraction.svg|thumb|500px|KPV LV/Neatkarīgie Saeimas frakcija un pārstāvniecība valdībā]] Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā. No 16 frakcijas deputātiem tikai 11 nobalsoja par [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]], kurā partija bija pārstāvēta ar trim ministriem, bet 5 frakcijas deputāti balsoja pret. 2019. gada 6. februārī no partijas KPV LV frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2019-06-13|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 29. maijā no tās izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-06-13|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]], atstājot frakcijā 12 deputātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-06-13|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgti deputāti [[Aldis Blumbergs]] un [[Artuss Kaimiņš]], atstājot 10 deputātus frakcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=Lsm.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-01-08|language=lv}}</ref> 2020. gada 8. februāra biedru sapulcē tika ievēlēta jauna plašāka valde, ar 9 valdes locekļiem. Valdes locekļi par priekšsēdētāju ievēlēja [[Atis Zakatistovs|Ati Zakatistovu]]. Vēlāk pie frakcijām nepiederošajai deputātei [[Linda Liepiņa|Lindai Liepiņai]] noliekot deputāta mandātu, frakcijā KPV LV no 2020. gada 22. oktobra no Vidzemes saraksta pievienojās deputāts [[Māris Možvillo]], kopā frakciju veidojot 11 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/2EA91F52206F8252C22583320029E5D7?OpenDocument&lang=LV|title=Māris Možvillo - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2020-11-10}}</ref> 2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52728887|title=Notiks divas konkurējošas 'KPV LV' biedru sapulces|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-12-05|language=lv}}</ref> Abās sapulcēs pieņēma lēmumu par tābrīža valdes priekšsēdētāja [[Atis Zakatistovs|Ata Zakatistova]] izslēgšanu no valdes un partijas. A. Zakatistovs izstājās arī no Saeimas frakcijas, samazinot tās lielumu uz atkal 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/zakatistovs-atkapjas-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-priekssedetaja-amata-un-atstaj-frakciju-14253487|title=Zakatistovs atkāpjas no KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata un atstāj frakciju|last=|first=|website=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|access-date=2021-04-15|date=2020-12-12}}</ref> Otrajā no sapulcēm izslēdza arī bijušo ekonomikas ministru [[Ralfs Nemiro|Ralfu Nemiro]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/viena-no-konkurejosam-kpv-lv-biedru-sapulcem-nobalso-par-pasreizejas-partijas-valdes-atsauksanu.a384318/|title=Vienā no konkurējošām «KPV LV» biedru sapulcēm nobalso par pašreizējās partijas valdes atsaukšanu|website=Lsm.lv|access-date=2021-04-14|date=2020-12-06|language=lv}}</ref> un tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", bet [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrs]] 2021. gada janvāra sākumā atlika vairāku lēmumu ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, tai skaitā par partijas nosaukuma maiņu, nosakot 6. aprīli kā termiņu konstatēto nepilnību novēršanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7159845/joprojam-nav-skaidribas-kura-kpv-lv-dala-ir-ista|title=Joprojām nav skaidrības, kura "KPV LV" daļa ir "īstā"|website=Apollo.lv|access-date=2021-04-14|date=2021-01-19|language=lv}}</ref> 2021. gada 7. martā atkārtotā biedru sapulcē tika ievēlēta jauna partijas valde un par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas deputāti [[Ieva Krapāne|Ievu Krapāni]], taču 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs to ir atzinis par likumīgo valdi un tā ir atjaunojusi darbību, atgriežoties pie nosaukuma KPV LV. I. Krapāne to nosauca par reģistra veiktu "tehnisku izmaiņu" un aicināja biedrus "neļauties provokācijām".<ref name=":1" /> 2021. gada 21. aprīlī no partijas KPV LV izstājās [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|ekonomikas ministrs]] [[Jānis Vitenbergs]], tai pašā dienā uzrakstot iesniegumu par iestāšanos [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]], samazinot KPV LV pārstāvniecību valdībā uz diviem ministriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7230550/ekonomikas-ministrs-vitenbergs-no-kpv-lv-nolemis-pariet-uz-na|title=Ekonomikas ministrs Vitenbergs no "KPV LV" nolēmis pāriet uz NA|website=Apollo.lv|access-date=2021-04-21|date=2021-04-21|language=lv}}</ref> 26. aprīlī no Saeimas frakcijas izstājās [[Iveta Benhena-Bēkena]]. 12. maijā KPV LV frakcijas deputāti lēma par J. Vitenberga atsaukšanu no ekonomikas ministra amata. Ar četrām balsīm, tai skaitā izšķirošo frakcijas vadītāja M. Možvillo balsi, par, frakcija nolēma pieprasīt ministra atlaišanu. Pārējie četri Saeimas frakcijas deputāti ([[Aivars Geidāns]], [[Edgars Kronbergs]], [[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]], [[Ivars Puga]]) nolēma pamest frakciju, tajā atstājot vairs tikai 5 deputātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7246518/reagejot-uz-kolegu-lemumu-atsaukt-vitenbergu-cetri-kpv-lv-deputati-pamet-frakciju|title=Reaģējot uz kolēģu lēmumu atsaukt Vitenbergu, četri "KPV LV" deputāti pamet frakciju|website=Apollo.lv|access-date=2021-05-12|date=2021-05-12|language=lv}}</ref> Tā paša gada 2. jūnijā KPV LV izslēdza no [[Kariņa Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa ministru kabinetu]] veidojošās koalīcijas, pārējām partijām vienojoties, ka pārdalīs KPV LV ministru amatus savā starpā.<ref>https://www.apollo.lv/7262528/karina-valdiba-stradas-bez-partijas-kpv-lv-tiks-nomainiti-cetri-ministri</ref> Pēc izslēgšanas no valdības, bijusī labklājības ministre [[Ramona Petraviča]] atgriezās Saeimas frakcijā. 2021. gada 12. augustā bijušais iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] un viņa brālis, Saeimas deputāts [[Kaspars Ģirģens]] nolēma veidot jaunu partiju un abi izstājās no partijas "Par cilvēcīgu Latviju", atkārtoti atstājot Saeimas frakciju ar pieciem deputātiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53481643|title=Brāļi Ģirģeni veidos jaunu partiju|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-09-08|date=2021-08-12|language=lv}}</ref> (viņu domubiedrs [[Ēriks Pucens]] pameta partiju, taču palika tās Saeimas frakcijā). 2021. gada 7. septembrī "KPV LV" Saeimas frakcija mainīja nosaukumu uz "Neatkarīgie", pozicionējoties kā vairāku bijušo "KPV LV" deputātu, kuri šobrīd pārstāv dažādas partijas ("Par cilvēcīgu Latviju" un "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]"), apvienība. Nākamajā dienā frakcijai pievienojās [[Aldis Gobzems]] un [[Karina Sprūde]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/gobzems-un-sprude-atkal-pievienojusies-savai-sakotnejai-saeimas-frakcijai|title=Gobzems un Sprūde atkal pievienojušies savai sākotnējai Saeimas frakcijai|website=LA.LV|access-date=2021-09-08|language=lv}}</ref> Savukārt [[Ēriks Pucens]] tajā pašā dienā pameta frakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pucens-pamet-neatkarigo-frakciju-lai-piedalitos-republikas-deputatu-grupas-veidosana|title=Pucens pamet “Neatkarīgo” frakciju, lai piedalītos “Republikas” deputātu grupas veidošanā|website=LA.LV|access-date=2021-09-08|language=lv}}</ref> 2022. gada 6. janvārī no partijas izstājās [[Ramona Petraviča]], atstājot tikai [[Māris Možvillo|Māri Možvillo]] kā vienīgo Saeimas deputātu, kurš ir gan "Par cilvēcīgu Latviju" partijas biedrs, gan "Neatkarīgo" frakcijas biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/368344-petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.htm?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter|title=Petraviča izstājas no partijas "Par cilvēcīgu Latviju"|access-date=2022-01-06|date=2022-01-06|language=lv}}</ref> Tādējādi partijas biedru rindās vairs nav palicis neviens no 16 deputātiem, kas no tās saraksta tika sākotnēji ievēlēti 13. Saeimā. Par pretlikumīgi iztērētiem līdzekļiem [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] 2022. gada janvārī uz gadu apturēja valsts finansējumu partijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-uz-gadu-aptur-valsts-finansejumu-kpv-lv-pectecei-partijai-par-cilvecigu-latviju.a439226/|title=KNAB uz gadu aptur valsts finansējumu «KPV LV» pēctecei partijai «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-17|language=lv}}</ref> Gatavojoties [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], 2022. gada 27. aprīlī PCL kopā ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]] paziņoja par apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" izveidi. Tika ziņots, ka partijā esot vairāk kā 650 biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-un-kpv-lv-pectece-vienojusas-par-kopeju-startu-14-saeimas-velesanas.a454281/|title=LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-04-27|date=2022-04-27|language=lv}}</ref> Tomēr jau jūnijā projekts izjuka, jo LSDSP paziņoja par jaunas apvienības izveidi ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] uz [[Zaļo un zemnieku savienība]]s bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> LSDSP vietu apvienībā ieņēma partija "[[Tēvzemes mantojums]]", taču tas apvienībai neļāva iekļūt Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tevzemesmantojums.mozello.com/jaunumi/params/post/4135696/partijas-tevzemes-mantojums-kandididati-vestijumi-uz-14saeimas-velesanam|title=Partijas “Tēvzemes mantojums” kandididāti vēstījumi uz 14.Saeimas vēlēšanām 17.saraksts "Apvienība Latvijai".|website=tevzemesmantojums.mozello.com|access-date=2023-04-17|language=lv|archive-date=2022-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221103013028/https://tevzemesmantojums.mozello.com/jaunumi/params/post/4135696/partijas-tevzemes-mantojums-kandididati-vestijumi-uz-14saeimas-velesanam}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=3|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Who Owns The State? logo.jpg|2016. gada logotips |File:Kam pieder valsts.png|2018. gada logotips |File:Logo of the Who Owns the State? (2021).svg|2021. gada logotips }} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] kcw61g4y5ooumocpuk7iypjmcjvvgdj 3 341767 4464809 3027242 2026-05-07T00:30:08Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:WiFábio]] to [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 4464809 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 1oswsz8us413ed77onfniyd9qirmc08 0 344920 4464753 4454986 2026-05-06T19:31:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464753 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Messerschmitt Bf 109 ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās.jpg|thumb|Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks]] [[Attēls:Khalkhin Gol Soviet tanks 1939.jpg|thumb|Padomju BT tanki]] [[Attēls:Dünaburg Juli 1941.jpg|thumb|Daugavpils pēc ugunsgrēka]] '''Daugavpils ieņemšana (1941)''' bija [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Vērmahta]] uzbrukuma operācija [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|1941. gada Latvijas vācu okupācijas]] pirmajā nedēļā, kas vainagojās ar [[Daugavpils]] ieņemšanu. == Norise == Par Vācijas uzbrukumu pilsētā uzzināja no publiski pārraidītās [[Molotovs|Molotova]] radio uzrunas plkst. 12.00 dienā. Ap 15.00 sākas ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' uzlidojumi Aizdaugavas lidlaukam un [[Aglonas stacija|Rušonu stacijai]]. Lidošanas spējas saglabājušās padomju lidmašīnas 23. jūnijā pārbāzēja uz [[Polocka|Polocku]], un [[Sarkanā armija]] Latgalē faktiski zaudēja aviācijas atbalstu. Latgales pilsētās tika sasaukti [[Komjaunatne|komjauniešu]] mītiņi, kuru dalībnieki izteica vēlmi saņemt ieročus un iestāties Sarkanajā armijā. Uzreiz pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] radītā [[Strādnieku gvarde]] bija likvidēta mēnesi pirms kara sākuma, un padomju varas piekritējiem vairs nebija ieroču. Strādnieku gvardi atjaunoja 25. jūnijā un bijušajiem gvardistiem atkal izdalīja ieročus. Līdz ar kara pirmo dienu pastiprinājās [[Sarkanais terors]]. Iekšlietu tautas komisariāta darbinieki un gvardu patruļas sāka arestēt pilsētas iedzīvotājus. 23. jūnija vakarā [[Vidusāzija]]s izcelsmes kareivji (dēvēti par ”kalmikiem”) arestēja piecpadsmitgadīgu zēnu par atrašanos uz ielas gaisa trauksmes laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |title=Juris Pavlovičs, Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā Latgalē, 215 lpp |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014846/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Iedzīvotājiem sāka konfiscēt radio aparātus, laukos notika zirgu rekvizīcijas. 23. un 24. jūnijā pilsētu sasniedza no [[Lietuva]]s bēgošie Sarkanās armijas kareivji un civiliedzīvotāji. 25. jūnijā pilsētas iedzīvotāji sāka bēgt no Daugavpils. No bankas trīs kravas auto izveda 15 miljonus rubļu, taču transporta trūkuma dēļ nācās pamest vēl 9,6 miljonus rubļu. 26. jūnija rītā pilsētu pameta pēdējie bēgļi. Sarkanā armija bija atstājusi pilsētu gandrīz neaizsargātu. Ierakumos gar [[Vienības tilts|Vienības tiltu]] izvietojās nelielas apbruņotu kareivju un Strādnieku gvardu grupas, kopskaitā ne vairāk par tūkstoti. 26. jūnija 8.00 no rīta sarkanarmiešu formastērpos pārģērbta vācu vienība pārsteiguma uzbrukumā šķērsoja Vienības tiltu un novērsa tā uzspridzināšanu.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/821 Kauja par Daugavpili]{{Novecojusi saite}}</ref> Neskartu izdevās sagrābt arī dzelzceļa tiltu un vācu armijai bija nodrošināts tālākais ceļš uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Ap 10.00 no rīta tiltu sāka šķērsot vācu tanki, bet Sarkanās armijas kareivji atkāpās [[Stropu mežs|Stropu meža]] virzienā. Pilsētā vēl palikušās kareivju grupiņas veica haotisku atšaudīšanos pret vāciešiem. Daugavpils elektrostacijas darbinieki apturēja stacijas darbību, atstājot pilsētu bez elektrības. Ap 18.00 vakarā vācieši ieņēma [[Jaunbūve (Daugavpils) |Jaunbūves]] un [[Gajoks|Gajoka]] rajonus. Pēcpusdienā un naktī padomju aviācijas 54. bumbvedēju pulks mēģināja neveiksmīgi sabombardēt Daugavas tiltus. Vakarpusē pilsētā izcēlās vairāki lieli ugunsgrēki, kuru iemesls bija apšaudes, kā arī iespējamā bēgošo padomju kareivju diversija. Pēdējie sarkanarmiešu un padomju iestāžu darbinieku mēģinājumi izbēgt no pilsētas turpinājās līdz 27. jūnija vakaram. Arī pārējā Latgalē sākās padomju varasiestāžu bēgšana uz Krievijas robežu, kur joprojām pastāvēja robežkontroles punkti un ne visi tika pāri robežai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |title=Juris Pavlovičs, Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā Latgalē, 222 lpp |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014846/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 26. jūnija vakarā vācu kareivji vispirms Jaunbūves, bet 27. jūnijā arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem pavēlēja pamest karadarbības un ugunsgrēka rajonus un pārvietoties uz [[Grīva (Daugavpils)|Grīvu]]. Kauju un ugunsgrēku dēļ 20 000 daugavpiliešu zaudēja mājas. 28. jūnijā, līdz ar ugunsgrēku norimšanu, iedzīvotāji atgriezās pilsētā. Sākās veikalu un noliktavu izlaupīšana. 25. jūnijā Daugavpils virzienā Daugavas līnijas aizsardzībai tika nosūtīts pulkveža I. Bezugalova 5. gaisa desanta korpuss, ģenerālmajora D. Leļušenko 21. mehanizētais korpuss un citas karaspēka daļas. 26. jūnija vakarā 5. gaisa korpusa desantnieki no Stropu meža puses mēģināja ieiet pilsētā, taču tika atsisti un haotiski pameta kaujas lauku. Pilsētā ieradusies Vērmahta 3. motorizētā divīzija līdz 27. jūnija vakaram ieņēma visu Daugavpils apkārtni. 27. jūnijā no [[Krāslava]]s puses Daugavpilij apmēram 30 km attālumā pietuvojās Leļušenko komandētais 21. mehanizētais tanku korpuss, no kura 175 tankiem kaujai gatavi bija vismaz 98 tanki, daudzi no kuriem bija [[BT-7]] modelis. 28. jūnija rītā tanku korpuss iebruka [[Maļinova|Maļinovkas]] ciemā 12 km no Daugavpils, kur sastapās ar vērmahtu un kauju gaitā ciemats tika pilnībā iznīcināts. Līdz vakaram korpuss bija sakauts un atkāpās [[Aglona]]s un [[Dagda]]s virzienā. == Okupācijas pārvaldes izveide == Vācu okupācijas militārās pārvaldes pārstāvji Daugavpilī ieradās 29. jūnija rītā. Pilsētā tika izveidota 822. lauka komandantūra (''Fieldkommandantur''), kas bija atbildīga par visu Latgali un 536. pilsētas komandantūra (''Ortskommandantur''), kas bija atbildīga par Daugavpili un tās apkārtni. Par pilsētas civilo prefektu 29. jūnijā iecēla [[Roberts Blūzmanis|Robertu Blūzmani]], par pilsētas valdes vecāko 1. jūlijā apstiprināja E. Petersonu. Pilsētā tika veikta infrastruktūras sakārtošana, lai no tās varētu atbalstīt tālāko uzbrukumu [[Ļeņingrada]]i. Strādnieki jau 29. jūnijā sāka atgriezties darbā. 2. jūlijā sāka darboties no brīvprātīgajiem saformētais policijas palīgdienests, kas nodrošināja kārtību pilsētā. Pēc kaujām un ugunsgrēka gandrīz puse pilsētas bija nopostīta un liela iedzīvotāju daļa bija bez pajumtes. Vērmahts uzsāka ūdensvada un elektrostacijas darbības atjaunošanas darbus. Daugavpilī problēmas radīja ūdensapgādes sistēma un atkritumu izvešana, kas rudenī izraisīja tīfa epidēmijas uzliesmojumu. Visiem ebreju vīriešiem tika pavēlēts 30. jūnijā sapulcēties pilsētas laukumā, pēc kā tos ieslodzīja pilsētas cietumā un turpmāk izmantoja gruvešu novākšanas darbos. Pilsētas ebrejiem tika atņemti dzīvokļi, kuros izmitināja ugunsgrēkā bez pajumtes palikušos iedzīvotājus. 9. jūlijā tika izveidots [[Daugavpils geto]], kura apsargāšanu sākotnēji veica vācieši, bet pēc 19. jūlija — vietējo iedzīvotāju sargu vienība. == Atsauces == {{Atsauces}} * [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Daugavpils vēsture|I]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] op5oovbxjq6qf3vsjqya8pwxe4tl17c 0 347136 4464714 4458188 2026-05-06T17:27:25Z ~2026-27470-14 145016 /* Skolas pārziņi un direktori */ 4464714 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola |attēla_nos = Школа Neretas skola - panoramio.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 (1596) |vieta = Dzirnavu iela 4, [[Nereta]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Viktorija Trukša |skoleni = 160 (2022) |mlapa = [http://neretasskola.lv/index.php/lv/ neretasskola.lv] }} '''Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 4 [[Nereta|Neretā]]. Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei latviešu valodā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas Ķesteru skola pirms 1919.jpg|thumb|270px|Neretas Ķesteru skola (pirms 1919).]] [[Attēls:Neretas pamatskola 1936.jpg|thumb|270px|Neretas pamatskolas jaunā ēka (1936).]] 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā atvēra Neretas latīņu skolu, kur skolēni apguva latīņu, grieķu, senebreju valodas, teoloģiju, matemātiku, vēsturi un ģeogrāfiju. Pirmo skolu uzcēla pie [[Neretas luterāņu baznīca]]s, 1607. gadā rakstītajos avotos tā minēta kā Neretas Ķestera skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180819111213/http://www.neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 }}</ref> No 1815. gada ķesterāta telpās skolas vajadzībām izmantoja divas telpas, skolā mācīja lasīt pātarus un rēķināt. 1919. gadā to pārveidoja par Neretas pamatskolu. 1936. gada 30. oktobrī tika iesvētīta jaunā skolas ēka, kurā mācības norit arī pašlaik. 1945. gada 1. septembrī Neretas pamatskolu pārveidoja par Neretas vidusskolu, un 1950. gada pavasarī bija pirmais vidusskolas izlaidums. 2009. gadā Neretas vidusskolu pārdēvēja par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu. 2026. gadā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola tiks reorganizēta par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa pamatskolu. == Nosaukumu maiņa == * Neretas latīņu skola (1596-1607) * Neretas Ķestera skola (1607-1919) * Neretas pamatskola (1919-1945) * Neretas vidusskola (1945-2009) * Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola (no 2009) == Skolas pārziņi un direktori == * Milda Zemīte 1919. — 1931. * Arturs Jurkovskis 1931. — 1940. * Emilija Bluķe 1940. — 1946. * Kārlis Lapiņš 1946. — 1948. * Milda Rudzīte 1948. * Viktors Kokins 1948. — 1953. * Velta Andžāne 1953. — 1954. * Otīlija Uzāne 1954. — 1956. * Pēteris Skrupskis 1956. — 1972. * Ilga Zaņķe 1972. — 1974. * Jānis Gunārs Bajinskis 1974. — 1985. * Vilis Treinis 1985. — 1986. * Laima Grebska no 1986. — 2021. * Viktorija Pimpause 2021— 2025 * Edgars Lapiņš 2026— == Izglītības programmas (2016. gads) == * Pamatizglītības programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem * Speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (vakarskola) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == * koris * ansamblis * tautiskās * dejas; * sporta dejas * drāmas kopa * basketbols * volejbols * vieglatlētika * muzeja draugi * lietišķā māksla * vizuālā māksla * jaunsargi * ticības mācība * mazpulki * leļļu teātris * ārstnieciskā vingrošana * tautas bumba * angļu valoda 1., 2. Klasei == Tradīcijas == * Zinību diena * 10. klases iesvētības * Skolotāju diena * Dzejas dienas * Mārtiņdienas tirgus * Tēvzemes nedēļa * Ierindas skate * Ziemassvētku labdarības akcijas * Ziemsvētku egles iededzināšana skolas pagalmā * Ziemassvētku koncerts * Jaungada karnevāls * Ģimenes dienas koncerts * Žetonu vakars * Skolas pēdējais zvans * Teātra svētki * Izlaidumi * Vecāku dienas * Vecāku kopsapulces klašu grupās * Absolventu salidojumi (ik pēc 5 gadiem) * Valsts svētku atzīmēšana * Erudītu konkursi klašu grupās * Mākslas dienas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * Eiropas Muzeju nakts * Literārās un kultūrvēsturiskās tradīcijas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * A.Velmes kauss volejbolā * Eiropas valodu un Dzimtās valodas dienas * Novada matemātikas olimpiāde * O. Šabanska kauss volejbolā * Novada dabaszinību un sākumskolas olimpiāde * Trīszvaigžņu spēles * Ziemassvētku lasījumi * Labdarības koncerts Neretas Sociālās aprūpes centrā * Nakts volejbols * Vizuālās mākslas pulciņa audzēkņu pavasara darbu skates * Skolēnu gatavotie Ziemassvētku apsveikumi == Starptautiskie projekti (2010. — 2015. gadā) == * Nordplus - Senioru rokasgrāmata (Projekts ''Seniori skolā'' ir izstrādāts Zviedrijā ([[Karlskrūna|Karlskrūnā]]) un tālāk ieviests Latvijā (Neretā) un Dānijā ([[Odense|Odensē]])). * Comenius apakšaktivitātes: # Comenius asistentūra (skolotāja no Spānijas no 16. 09.2013. līdz 16. 12. 2013. strādāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā par bioloģijas skolotājas asistenti); * Latvijas Comenius asistentu dienas Neretā; # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte -1 (1 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēns no 2.01.2014. līdz 2.04.2014. mācījās Slovēnijā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 2 (2 skolēni no Slovēnijas no 23.09.2013. līdz 23.11.2013. mācījās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 3. * [[Erasmus+|Erasmus+:]] # 2 skolotājas uzlaboja zināšanas un iemaņas angļu valodā Anglijā no 15. līdz 26. 09.2014.; # 3 skolotājas ēnoja mācību stundas Peines arodskolā (Berufsbildende Schulen Peine) Vācijā no 16. līdz 18. 03. 2015. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.neretasskola.lv Skolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] hhpv07rzehp7o3p0mtroz7g19qxzj6y 4464717 4464714 2026-05-06T17:34:14Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27470-14|~2026-27470-14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4458188 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola |attēla_nos = Школа Neretas skola - panoramio.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 (1596) |vieta = Dzirnavu iela 4, [[Nereta]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Viktorija Trukša |skoleni = 160 (2022) |mlapa = [http://neretasskola.lv/index.php/lv/ neretasskola.lv] }} '''Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 4 [[Nereta|Neretā]]. Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei latviešu valodā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas Ķesteru skola pirms 1919.jpg|thumb|270px|Neretas Ķesteru skola (pirms 1919).]] [[Attēls:Neretas pamatskola 1936.jpg|thumb|270px|Neretas pamatskolas jaunā ēka (1936).]] 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā atvēra Neretas latīņu skolu, kur skolēni apguva latīņu, grieķu, senebreju valodas, teoloģiju, matemātiku, vēsturi un ģeogrāfiju. Pirmo skolu uzcēla pie [[Neretas luterāņu baznīca]]s, 1607. gadā rakstītajos avotos tā minēta kā Neretas Ķestera skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180819111213/http://www.neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 }}</ref> No 1815. gada ķesterāta telpās skolas vajadzībām izmantoja divas telpas, skolā mācīja lasīt pātarus un rēķināt. 1919. gadā to pārveidoja par Neretas pamatskolu. 1936. gada 30. oktobrī tika iesvētīta jaunā skolas ēka, kurā mācības norit arī pašlaik. 1945. gada 1. septembrī Neretas pamatskolu pārveidoja par Neretas vidusskolu, un 1950. gada pavasarī bija pirmais vidusskolas izlaidums. 2009. gadā Neretas vidusskolu pārdēvēja par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu. 2026. gadā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola tiks reorganizēta par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa pamatskolu. == Nosaukumu maiņa == * Neretas latīņu skola (1596-1607) * Neretas Ķestera skola (1607-1919) * Neretas pamatskola (1919-1945) * Neretas vidusskola (1945-2009) * Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola (no 2009) == Skolas pārziņi un direktori == * Milda Zemīte 1919. — 1931. * Arturs Jurkovskis 1931. — 1940. * Emilija Bluķe 1940. — 1946. * Kārlis Lapiņš 1946. — 1948. * Milda Rudzīte 1948. * Viktors Kokins 1948. — 1953. * Velta Andžāne 1953. — 1954. * Otīlija Uzāne 1954. — 1956. * Pēteris Skrupskis 1956. — 1972. * Ilga Zaņķe 1972. — 1974. * Jānis Gunārs Bajinskis 1974. — 1985. * Vilis Treinis 1985. — 1986. * Laima Grebska no 1986. — 2021. * Viktorija Trukša no 2021. == Izglītības programmas (2016. gads) == * Pamatizglītības programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem * Speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (vakarskola) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == * koris * ansamblis * tautiskās * dejas; * sporta dejas * drāmas kopa * basketbols * volejbols * vieglatlētika * muzeja draugi * lietišķā māksla * vizuālā māksla * jaunsargi * ticības mācība * mazpulki * leļļu teātris * ārstnieciskā vingrošana * tautas bumba * angļu valoda 1., 2. Klasei == Tradīcijas == * Zinību diena * 10. klases iesvētības * Skolotāju diena * Dzejas dienas * Mārtiņdienas tirgus * Tēvzemes nedēļa * Ierindas skate * Ziemassvētku labdarības akcijas * Ziemsvētku egles iededzināšana skolas pagalmā * Ziemassvētku koncerts * Jaungada karnevāls * Ģimenes dienas koncerts * Žetonu vakars * Skolas pēdējais zvans * Teātra svētki * Izlaidumi * Vecāku dienas * Vecāku kopsapulces klašu grupās * Absolventu salidojumi (ik pēc 5 gadiem) * Valsts svētku atzīmēšana * Erudītu konkursi klašu grupās * Mākslas dienas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * Eiropas Muzeju nakts * Literārās un kultūrvēsturiskās tradīcijas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * A.Velmes kauss volejbolā * Eiropas valodu un Dzimtās valodas dienas * Novada matemātikas olimpiāde * O. Šabanska kauss volejbolā * Novada dabaszinību un sākumskolas olimpiāde * Trīszvaigžņu spēles * Ziemassvētku lasījumi * Labdarības koncerts Neretas Sociālās aprūpes centrā * Nakts volejbols * Vizuālās mākslas pulciņa audzēkņu pavasara darbu skates * Skolēnu gatavotie Ziemassvētku apsveikumi == Starptautiskie projekti (2010. — 2015. gadā) == * Nordplus - Senioru rokasgrāmata (Projekts ''Seniori skolā'' ir izstrādāts Zviedrijā ([[Karlskrūna|Karlskrūnā]]) un tālāk ieviests Latvijā (Neretā) un Dānijā ([[Odense|Odensē]])). * Comenius apakšaktivitātes: # Comenius asistentūra (skolotāja no Spānijas no 16. 09.2013. līdz 16. 12. 2013. strādāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā par bioloģijas skolotājas asistenti); * Latvijas Comenius asistentu dienas Neretā; # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte -1 (1 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēns no 2.01.2014. līdz 2.04.2014. mācījās Slovēnijā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 2 (2 skolēni no Slovēnijas no 23.09.2013. līdz 23.11.2013. mācījās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 3. * [[Erasmus+|Erasmus+:]] # 2 skolotājas uzlaboja zināšanas un iemaņas angļu valodā Anglijā no 15. līdz 26. 09.2014.; # 3 skolotājas ēnoja mācību stundas Peines arodskolā (Berufsbildende Schulen Peine) Vācijā no 16. līdz 18. 03. 2015. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.neretasskola.lv Skolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 5fgivcjuiigznvb6df5i52ymqyiyrgj 4464722 4464717 2026-05-06T17:47:11Z Plikpauris 145017 4464722 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola |attēla_nos = Школа Neretas skola - panoramio.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 (1596) |vieta = Dzirnavu iela 4, [[Nereta]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Viktorija Trukša |skoleni = 160 (2022) |mlapa = [http://neretasskola.lv/index.php/lv/ neretasskola.lv] }} '''Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 4 [[Nereta|Neretā]]. Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei latviešu valodā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas Ķesteru skola pirms 1919.jpg|thumb|270px|Neretas Ķesteru skola (pirms 1919).]] [[Attēls:Neretas pamatskola 1936.jpg|thumb|270px|Neretas pamatskolas jaunā ēka (1936).]] 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā atvēra Neretas latīņu skolu, kur skolēni apguva latīņu, grieķu, senebreju valodas, teoloģiju, matemātiku, vēsturi un ģeogrāfiju. Pirmo skolu uzcēla pie [[Neretas luterāņu baznīca]]s, 1607. gadā rakstītajos avotos tā minēta kā Neretas Ķestera skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180819111213/http://www.neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 }}</ref> No 1815. gada ķesterāta telpās skolas vajadzībām izmantoja divas telpas, skolā mācīja lasīt pātarus un rēķināt. 1919. gadā to pārveidoja par Neretas pamatskolu. 1936. gada 30. oktobrī tika iesvētīta jaunā skolas ēka, kurā mācības norit arī pašlaik. 1945. gada 1. septembrī Neretas pamatskolu pārveidoja par Neretas vidusskolu, un 1950. gada pavasarī bija pirmais vidusskolas izlaidums. 2009. gadā Neretas vidusskolu pārdēvēja par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu. 2026. gadā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola tiks reorganizēta par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa pamatskolu. == Nosaukumu maiņa == * Neretas latīņu skola (1596-1607) * Neretas Ķestera skola (1607-1919) * Neretas pamatskola (1919-1945) * Neretas vidusskola (1945-2009) * Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola (no 2009) == Skolas pārziņi un direktori == * Milda Zemīte 1919. — 1931. * Arturs Jurkovskis 1931. — 1940. * Emilija Bluķe 1940. — 1946. * Kārlis Lapiņš 1946. — 1948. * Milda Rudzīte 1948. * Viktors Kokins 1948. — 1953. * Velta Andžāne 1953. — 1954. * Otīlija Uzāne 1954. — 1956. * Pēteris Skrupskis 1956. — 1972. * Ilga Zaņķe 1972. — 1974. * Jānis Gunārs Bajinskis 1974. — 1985. * Vilis Treinis 1985. — 1986. * Laima Grebska no 1986. — 2021. * Viktorija Trukša 2021. — 2026. * edgars larpiņš == Izglītības programmas (2016. gads) == * Pamatizglītības programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem * Speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (vakarskola) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == * koris * ansamblis * tautiskās * dejas; * sporta dejas * drāmas kopa * basketbols * volejbols * vieglatlētika * muzeja draugi * lietišķā māksla * vizuālā māksla * jaunsargi * ticības mācība * mazpulki * leļļu teātris * ārstnieciskā vingrošana * tautas bumba * angļu valoda 1., 2. Klasei == Tradīcijas == * Zinību diena * 10. klases iesvētības * Skolotāju diena * Dzejas dienas * Mārtiņdienas tirgus * Tēvzemes nedēļa * Ierindas skate * Ziemassvētku labdarības akcijas * Ziemsvētku egles iededzināšana skolas pagalmā * Ziemassvētku koncerts * Jaungada karnevāls * Ģimenes dienas koncerts * Žetonu vakars * Skolas pēdējais zvans * Teātra svētki * Izlaidumi * Vecāku dienas * Vecāku kopsapulces klašu grupās * Absolventu salidojumi (ik pēc 5 gadiem) * Valsts svētku atzīmēšana * Erudītu konkursi klašu grupās * Mākslas dienas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * Eiropas Muzeju nakts * Literārās un kultūrvēsturiskās tradīcijas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * A.Velmes kauss volejbolā * Eiropas valodu un Dzimtās valodas dienas * Novada matemātikas olimpiāde * O. Šabanska kauss volejbolā * Novada dabaszinību un sākumskolas olimpiāde * Trīszvaigžņu spēles * Ziemassvētku lasījumi * Labdarības koncerts Neretas Sociālās aprūpes centrā * Nakts volejbols * Vizuālās mākslas pulciņa audzēkņu pavasara darbu skates * Skolēnu gatavotie Ziemassvētku apsveikumi == Starptautiskie projekti (2010. — 2015. gadā) == * Nordplus - Senioru rokasgrāmata (Projekts ''Seniori skolā'' ir izstrādāts Zviedrijā ([[Karlskrūna|Karlskrūnā]]) un tālāk ieviests Latvijā (Neretā) un Dānijā ([[Odense|Odensē]])). * Comenius apakšaktivitātes: # Comenius asistentūra (skolotāja no Spānijas no 16. 09.2013. līdz 16. 12. 2013. strādāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā par bioloģijas skolotājas asistenti); * Latvijas Comenius asistentu dienas Neretā; # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte -1 (1 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēns no 2.01.2014. līdz 2.04.2014. mācījās Slovēnijā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 2 (2 skolēni no Slovēnijas no 23.09.2013. līdz 23.11.2013. mācījās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 3. * [[Erasmus+|Erasmus+:]] # 2 skolotājas uzlaboja zināšanas un iemaņas angļu valodā Anglijā no 15. līdz 26. 09.2014.; # 3 skolotājas ēnoja mācību stundas Peines arodskolā (Berufsbildende Schulen Peine) Vācijā no 16. līdz 18. 03. 2015. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.neretasskola.lv Skolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 98797nbhe5j9tet9dg4et5w6m7nyoxl 4464724 4464722 2026-05-06T17:53:41Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Plikpauris|Plikpauris]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4458188 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola |attēla_nos = Школа Neretas skola - panoramio.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 (1596) |vieta = Dzirnavu iela 4, [[Nereta]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Viktorija Trukša |skoleni = 160 (2022) |mlapa = [http://neretasskola.lv/index.php/lv/ neretasskola.lv] }} '''Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 4 [[Nereta|Neretā]]. Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei latviešu valodā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas Ķesteru skola pirms 1919.jpg|thumb|270px|Neretas Ķesteru skola (pirms 1919).]] [[Attēls:Neretas pamatskola 1936.jpg|thumb|270px|Neretas pamatskolas jaunā ēka (1936).]] 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā atvēra Neretas latīņu skolu, kur skolēni apguva latīņu, grieķu, senebreju valodas, teoloģiju, matemātiku, vēsturi un ģeogrāfiju. Pirmo skolu uzcēla pie [[Neretas luterāņu baznīca]]s, 1607. gadā rakstītajos avotos tā minēta kā Neretas Ķestera skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180819111213/http://www.neretasskola.lv/index.php/lv/ct-menu-item-9/ct-menu-item-7 }}</ref> No 1815. gada ķesterāta telpās skolas vajadzībām izmantoja divas telpas, skolā mācīja lasīt pātarus un rēķināt. 1919. gadā to pārveidoja par Neretas pamatskolu. 1936. gada 30. oktobrī tika iesvētīta jaunā skolas ēka, kurā mācības norit arī pašlaik. 1945. gada 1. septembrī Neretas pamatskolu pārveidoja par Neretas vidusskolu, un 1950. gada pavasarī bija pirmais vidusskolas izlaidums. 2009. gadā Neretas vidusskolu pārdēvēja par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu. 2026. gadā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola tiks reorganizēta par Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa pamatskolu. == Nosaukumu maiņa == * Neretas latīņu skola (1596-1607) * Neretas Ķestera skola (1607-1919) * Neretas pamatskola (1919-1945) * Neretas vidusskola (1945-2009) * Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola (no 2009) == Skolas pārziņi un direktori == * Milda Zemīte 1919. — 1931. * Arturs Jurkovskis 1931. — 1940. * Emilija Bluķe 1940. — 1946. * Kārlis Lapiņš 1946. — 1948. * Milda Rudzīte 1948. * Viktors Kokins 1948. — 1953. * Velta Andžāne 1953. — 1954. * Otīlija Uzāne 1954. — 1956. * Pēteris Skrupskis 1956. — 1972. * Ilga Zaņķe 1972. — 1974. * Jānis Gunārs Bajinskis 1974. — 1985. * Vilis Treinis 1985. — 1986. * Laima Grebska no 1986. — 2021. * Viktorija Trukša no 2021. == Izglītības programmas (2016. gads) == * Pamatizglītības programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem * Speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (vakarskola) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == * koris * ansamblis * tautiskās * dejas; * sporta dejas * drāmas kopa * basketbols * volejbols * vieglatlētika * muzeja draugi * lietišķā māksla * vizuālā māksla * jaunsargi * ticības mācība * mazpulki * leļļu teātris * ārstnieciskā vingrošana * tautas bumba * angļu valoda 1., 2. Klasei == Tradīcijas == * Zinību diena * 10. klases iesvētības * Skolotāju diena * Dzejas dienas * Mārtiņdienas tirgus * Tēvzemes nedēļa * Ierindas skate * Ziemassvētku labdarības akcijas * Ziemsvētku egles iededzināšana skolas pagalmā * Ziemassvētku koncerts * Jaungada karnevāls * Ģimenes dienas koncerts * Žetonu vakars * Skolas pēdējais zvans * Teātra svētki * Izlaidumi * Vecāku dienas * Vecāku kopsapulces klašu grupās * Absolventu salidojumi (ik pēc 5 gadiem) * Valsts svētku atzīmēšana * Erudītu konkursi klašu grupās * Mākslas dienas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * Eiropas Muzeju nakts * Literārās un kultūrvēsturiskās tradīcijas Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” * A.Velmes kauss volejbolā * Eiropas valodu un Dzimtās valodas dienas * Novada matemātikas olimpiāde * O. Šabanska kauss volejbolā * Novada dabaszinību un sākumskolas olimpiāde * Trīszvaigžņu spēles * Ziemassvētku lasījumi * Labdarības koncerts Neretas Sociālās aprūpes centrā * Nakts volejbols * Vizuālās mākslas pulciņa audzēkņu pavasara darbu skates * Skolēnu gatavotie Ziemassvētku apsveikumi == Starptautiskie projekti (2010. — 2015. gadā) == * Nordplus - Senioru rokasgrāmata (Projekts ''Seniori skolā'' ir izstrādāts Zviedrijā ([[Karlskrūna|Karlskrūnā]]) un tālāk ieviests Latvijā (Neretā) un Dānijā ([[Odense|Odensē]])). * Comenius apakšaktivitātes: # Comenius asistentūra (skolotāja no Spānijas no 16. 09.2013. līdz 16. 12. 2013. strādāja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā par bioloģijas skolotājas asistenti); * Latvijas Comenius asistentu dienas Neretā; # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte -1 (1 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēns no 2.01.2014. līdz 2.04.2014. mācījās Slovēnijā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 2 (2 skolēni no Slovēnijas no 23.09.2013. līdz 23.11.2013. mācījās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā); # Comenius skolēnu individuālā mobilitāte - 3. * [[Erasmus+|Erasmus+:]] # 2 skolotājas uzlaboja zināšanas un iemaņas angļu valodā Anglijā no 15. līdz 26. 09.2014.; # 3 skolotājas ēnoja mācību stundas Peines arodskolā (Berufsbildende Schulen Peine) Vācijā no 16. līdz 18. 03. 2015. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.neretasskola.lv Skolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 5fgivcjuiigznvb6df5i52ymqyiyrgj 0 350968 4464691 4308474 2026-05-06T16:00:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464691 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Cilvēks, kas atnāca par agru | attēls = Trondheim_viking.jpg | att_izm = 230px | image_caption = Vikings | author = [[Pouls Andersons]] | title_orig = | language = [[angļu valoda|angļu]] | genre = [[zinātniskā fantastika]] | pub_date = {{dat|1956}} | media_type = stāsts | oclc = }} '''"Cilvēks, kas atnāca par agru"''' ir [[Dāņi|dāņu]]-[[Amerikāņi|amerikāņu]] [[Rakstnieks|rakstnieka]] [[Pouls Andersons|Poula Andersona]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] stāsts par kādu [[ASV Armija]]s [[karavīrs|karavīru]], kurš nejauši nonāk [[Vikingu laiki|vikingu laiku]] [[Islande|Islandē]]. Kaut gan šis stāsts dažos aspektos līdzinās [[Marks Tvens|Marka Tvena]] "[[Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā]]", patiesībā tas ir Tvena stāsta pretstats: Poula Andersona un Marka Tvena attieksme pret primitīvo [[Sabiedrība|sabiedrību]], kādā nonāk stāsta varonis, ir stipri atšķirīga, atšķiras arī viņu domas par mūsdienu cilvēka izdzīvošanas iespējām tādā sabiedrībā. Stāsts pirmo reizi tika publicēts 1956. gada jūnijā amerikāņu fantāzijas un zinātniskās fantastikas [[Žurnāls|žurnālā]] ''The Magazine of Fantasy and Science Fiction.'' Pēc tam tas atkārtoti tika izdots ''The Best from Fantasy and Science Fiction, Sixth Series''<ref>Doubleday & Co, Inc., 1957</ref> un Andersona stāstu apkopojumā ''The Horn of Time''.<ref>New American Library, 1968.</ref> 2010. gadā iznākušajā Poula Andersona stāstu krājumā ''Fragile and Distant Suns''<ref>Amazon, Kindle</ref> tas iekļauts ar nosaukumu ''Early Rise''. Latviešu valodā stāsts izdots 1968. gadā, iekļauts sērijā "[[Fantastikas pasaulē]]" iznākušajā krājumā "[[Ekspedīcija uz Zemi]]".<ref>[http://www.ibook.lv/BD_ekspedicija-uz-zemi-a-klarks-a.aspx?BID=86372406-94bc-4e0c-91c9-87004c1644ea Ekspedīcija uz Zemi]{{Novecojusi saite}}</ref> == Sižets == Stāsts sarakstīts pirmajā personā, to it kā stāsta vikingu laiku [[Islandieši|islandietis]] — Ospaks Ulfsons. Spēcīga pērkona negaisa laikā Ospaka sētā neizskaidrojamā veidā nokļūst cilvēks no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] — [[seržants]] Džeralds Robertss no Savienoto Valstu [[armijas bāze]]s Islandē. Uzskatot Džeraldu par kuģa avārijā izdzīvojušo, viņu pieņem Ospaka ģimene, pēc islandiešu tradīcijām nodēvējot viņu par Semsonu (Džeralda tēvu sauca par Semu). Kaut arī Džeralda [[Inženieris|inženiera]] izglītība ļauj viņam ģenerēt dažādas idejas par to, kā izmainīt islandiešu dzīvi (piemēram, uzlabojot [[zveja]]i izmantotos [[Burinieks|buru kuģus]]), viņam trūkst praktisku iemaņu, viņa idejas ir pārlieku sarežģītas, lai [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] tās varētu realizēt. Zināšanas par 20. gadsimta [[Metalurģija|metalurģiju]] viņam neko nedod, strādājot 10. gadsimta [[kalve|kalvē]], un viņa mēģinājumi beidzas ar [[fiasko]], gandrīz nodedzinot kalvi. Arī zināšanas par to, kā veidot lielu metāla tiltu, nav noderīgas, lai ar [[Viduslaiki|viduslaiku]] galdniecības instrumentiem uzbūvētu nelielu koka tiltiņu pāri strautam. Džeralds arī neprot lauku darbus. Veselu virkni pārpratumu rada laikmetu sociālās un [[kultūra]]s atšķirības. Džeralds mēģina islandiešiem pastāstīt, ka viņa zemē nav [[asinsatriebība]]s, jo [[valdība]] soda tos, kas rīkojas neatļauti. Taču viņa klausītājiem nav priekšstata par valdību un tiesībaizsardzības iestādēm. Džeralds cenšas to izskaidrot saviem klausītājiem saprotamā valodā, taču tiek saprasts tā, ka visu, kas attiecas uz pilsoņu tiesību aizsardzību, veic pats [[karalis]] personiski. Uzjautrinātie islandieši spriež, ka šāds karalis būtu pārāk aizņemts, lai parūpētos par sava mantinieka radīšanu... Un tieši otrādi, kad Džeralds stāsta, ka bijis [[militārais policists]], viņa izklāstu par 20. gadsimta [[karaspēks|armijā]] pierasto karavīru [[Apģērbs|apģērba]] un personiskās dzīves pakļaušanu [[Reglaments|reglamentam]] islandieši uztver kā karavīru aizvainošanu. Džeralds neapdomīgi stāsta, ka viņa ģimenei nepieder zeme un [[ģimene]] dzīvo vienā dzīvoklī, lielā mājā, kopā ar daudzām citām ģimenēm, nesaprotot, ka tikko strauji pazeminājis savu vērtību islandiešu acīs — šajā sabiedrībā cilvēks bez zemes [[Sabiedrības noslāņošanās|sociālajā skalā]] ir tālu lejā. Un, kad viņš lepojas, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir brīva sabiedrība, taču atzīst, ka ASV pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā pat ražas novākšanas laikā, viņa satriektie saimnieki secina, ka ASV ir briesmīgākā no [[Tirānija|tirānijām]], jo 10. gadsimta islandiešu aizkavēšana ražas novākšanas laikā nozīmētu nolemt viņu ģimenes nomiršanai [[Bads|badā]]. Saimnieka meita Torgunna un Džeralds iemīl viens otru. Sāncensis Ketills no kaimiņu ģimenes ir sakaitināts par to, ka viņa izvēlējusies "bezjēdzīgu ārzemnieku", viņš izsaka Džeraldam apvainojumus, strīds noved līdz [[divkauja]]i. Džeralds nezina, ka šajā sabiedrībā bez ieročiem cīnās tikai vergi, [[brīvie cilvēki]] cīnās ar [[Ierocis|ieročiem]] un bieži līdz nāvei. Kā ieroci viņš izvēlas islandiešu cirvi, jo ar zobenu neprot apieties, tiek ievainots, un, lai izvairītos no nākamā — jau nāvējošā cirtiena, viņš izmanto savu [[Revolveris|revolveri]] un nogalina pretinieku. Lai novērstu naidu un asinsatriebību starp ģimeni, kura viņu pieņēmusi, un tās kaimiņiem, Džeralds ir spiests pamest Ospaka māju. Viņš neizstāsta par notikušo Torvaldam Hallsonam, cilvēkam, kas dod viņam pajumti, un līdz ar to Džeraldu [[likums]] vairs neaizsargā. Pēc cīņas ar Ketilla tēvu Jalmaru, kurā viņš ar ieroci ievaino vairākus savus vajātājus, Džeralds aizbēg kalnos. Kad viņš beidzot tiek notverts, viņa ierocis klusē — [[patrona]]s ir beigušās. Tad viņš paķer kāda kritušā zobenu un cīnās tik drosmīgi, ka pat viņa naidnieki vēlāk atzīst viņa varonību. Džeralda apbedījuma vietu ar laiku sāk uzskatīt par "senlaiku varoņa" kapu. Islandes sabiedrībā pēc nāves viņš ir atradis savu vietu, kuru tam nebija izdevies atrast 20. gadsimta dzīvē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.timetravelreviews.com/shorts/man_who_came_early.html Review at Timetravelreviews.com] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Cilvēks, kas atnāca par agru}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Laika ceļošana zinātniskajā fantastikā]] li09mggxkozf0f7ynyzefocrov3myc2 0 355695 4464756 4302997 2026-05-06T19:38:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464756 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|thumb|181x181px|Daugavpils valstspilsētas ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Daugavpils]] pašvaldības vadītāji''' jeb '''[[Daugavpils dome]]s vadītāji''' vai '''Daugavpils mēri''' no 1852. gada.<ref>[https://www.daugavpils.lv/lv/266 DINABURGAS – DVINSKAS – DAUGAVPILS PAŠVALDĪBA]{{Novecojusi saite}}</ref> Vēstures avotos pilsēta pirmo reizi minēta 1275. gadā. Sākotnēji pilsētas nosaukums bija '''Dinaburga''', īslaicīgi no 1656. līdz 1667. gadam to sauca par '''Borisogļebsku''', savukārt 1893. gadā to pārdēvēja par '''Dvinsku''', bet 1920. gadā to pārdēvēja par Daugavpili. Pašvaldība Daugavpilī tika pirmoreiz nodibināta 1582. gadā ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] privilēģiju, kas piešķīra Daugavpilij [[Magdeburgas tiesības]], uz ko pamata pilsētā tika izveidots [[maģistrāts]]. Kopš 1905. gada<ref>[http://www.gorod.lv/novosti/95779-dumu_kupili_za_69_tyisyach "Domi nopirka par 69 tūkstošiem"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306104550/http://www.gorod.lv/novosti/95779-dumu_kupili_za_69_tyisyach |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}. Gorod.lv {{ru ikona}}</ref> izvietojas pilsētas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 1. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (LSDSP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741C27| [[Tautas Saskaņas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Gold| [[Latgales gaisma]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741569| [[LPP/LC]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #2268C1| [[Latvijas Ceļš]], [[Daugavpils pilsētas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #3a3838| [[Attīstības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF9074| [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Dinaburgas pilsētas galva (1852 — 1892)''', {{flag|Krievijas Impērija}} |- | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Losevs]]''' || [[1852]]. — [[1857]]. gads || — || — || |- | || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fions Jefimovs]]''' || [[1858]]. gads || — || — || |- | || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dmitrijs Šatrovs]]''' || [[1859]]. — [[1862]]. gads || — || — || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vikentijs Stankevičs]]''' || [[1862]]. — [[1863]]. gads || — || — || |- | || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Radions Poļakovs]]''' <br/><small>(1805—?)</small> || [[1863]]. — [[1865]]. gads || — || — || |- | || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Hagelstroms]]''' <br/><small>(1812—1883)</small> || [[1865]]. gada [[jūnijs]] — [[1870]]. gada augusts || — || iecelts par pilsētas galvu, kaut vēlēšanās uzvarēja Hieronīms Kvjatkovskis || caur Daugavpili uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]] (1868) |- | || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pāvels Ogijevskis]]''' <br/><small>(1803/05—?)</small> || [[1870]]. — [[1871]]. gads || — || — || |- | || '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Artemijs Makarovs]]''' <br/><small>(1818—?)</small> || [[1871]]. — [[1873]]. gads || — || — || apsūdzēts nelikumīgos darījumos ar pilsētas zemes īpašumiem |- | || '''(6.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Hagelstroms]]''' <br/><small>(1812—1883)</small> || 1873. gads — 1876. gada jūnijs|| — || — || 2. reize |- | || '''9.''' || [[Attēls:Pāvels Dubrovins.jpg|80px]] || '''[[Pāvels Dubrovins]]''' <br/><small>(1839—1890)</small> || [[1876]]. [[maijs]] — [[1890]]. gada [[23. maijs]] <small>(miris esot amatā)</small> || — || — || Viens no visilgāk amatā bijušajiem Daugavpils pašvaldības vadītājiem. Intensīva pilsētbūvniecība pilsētas arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] vadībā (1878—1895) |- | || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vasilijs Subbotins]]''' || [[1891]]. gada [[maijs]] — [[1892]]. [[novembris]] || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Dinaburgas — Dvinskas pilsētas galva (1892 — 1894)''', {{flag|Krievijas Impērija}} |- | || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dmitrijs Antonovs]]''' || [[1892]]. gada [[decembris]] — [[1894]]. gads || — || — ||1893. gadā Dinaburga pārdēvēta par Dvinsku |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas pilsētas galva (1894 — 1917)''', {{flag|Krievijas Impērija}} |- | || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Molčanovs]]''' || [[1894]]. gada [[decembris]] — [[1898]]. gada [[jūlijs]] || — || — || |- | || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Augusts Hāgens (politiķis)|Augusts Hāgens]]''' <br/><small>(1821—1910)</small> || [[1898]]. gada [[jūlijs]] — [[1899]]. gada [[februāris]] || — || — || ''Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs'' |- | || '''14.''' || [[Attēls:Arvīds Pfeifers 1903.jpg|80px]] || '''[[Arvīds Pfeifers]]''' <br/><small>(1847—1918)</small> || [[1899]]. gada [[februāris]] — [[1915]]. gada [[oktobris]] || — || — || Visilgāk amatā bijušais Daugavpils pašvaldības vadītājs |- | || '''15.''' || [[Attēls:Jakovs Molčanovs.jpg|80px]] || '''[[Jakovs Molčanovs]]''' || [[1915]]. gada [[oktobris]] — [[1917]]. gada [[marts]] || — || — || ''Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs'' |- | || '''16.''' || [[Attēls:Vaclavs Češeiko-Sohackis.jpg|80px]] || '''[[Vaclavs Češeiko-Sohackis]]''' || [[1917]]. gada [[marts]] — [[jūnijs]] || — || — || ''Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs'', [[Krievijas Pagaidu valdība]]s laiks |- | || '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[E. Imšeneckis]]''' || [[1917]]. gada [[augusts]] (?) — [[novembris]] || — || — || [[Krievijas Pagaidu valdība]]s laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1917 — 1918)''', {{flaga|Latvija|Iskolats}} [[Iskolats]] |- | || '''18.''' || [[Attēls:Stefans Češeiko-Sohackis.jpg|80px]] || '''[[Stefans Češeiko-Sohackis]]''' <br/><small>(1891—1934)</small> || [[1917]]. [[novembris]] – [[1918]]. [[februāris]] || —|| — || |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas/Dinaburgas pilsētas galva (1918)''', {{flag|Vācijas Impērija}}, militārā pārvalde |- | || '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[M. Rabinovičs]]''' || [[1918]]. gada [[februāris]] — [[aprīlis]] || — || — || |- | || rowspan="2"| '''20.''' || [[Attēls:Kārlis Minuss.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Minuss]]''' || [[1918]]. gada [[aprīlis]] — [[novembris]] || — || — || rowspan="2"| Divu pilsētas galvu kolēģija |- | || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andors Koritcs]]''' <br/><small>(1856—1933)</small> || [[1918]]. gada [[maijs]] — [[novembris]] || — || — |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas pilsētas kolēģijas priekšsēdētājs (1918)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | || '''21.''' || [[Attēls:Jēkabs Movšenzons.jpg|80px]] || '''[[Jakovs Movšenzons]]''' <br/><small>(1864—1919)</small> || [[1918]]. gada [[novembris]] — [[decembris]] || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1918 — 1919)''', {{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas SPR]] |- | || '''(18.)''' || [[Attēls:Stefans Češeiko-Sohackis.jpg|80px]] || '''[[Stefans Češeiko-Sohackis]]''' <br/><small>(1891—1934)</small> || [[1918]]. gada [[decembris]] — [[1919]]. gada [[janvāris]] || — || 2. reize || |- | || '''22.''' || [[Attēls:Kārlis Balodis (padomju darbinieks).jpg|80px]] || '''[[Kārlis Balodis (padomju darbinieks)|Kārlis Balodis]]''' <br/><small>(1893-1938)</small> || [[1919]]. gada [[janvāris]] — [[augusts]] || — || — || Arī ''Dvinskas apriņķa strādnieku deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs'' |- | || '''23.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Allens]]''' <br/><small>(1890—1961)</small> || [[1919]]. gada [[augusts]] — [[novembris]] || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas galva (1920 — 1940)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | || '''24.''' || [[Attēls:Eižens Zinkelis.jpg|80px]] || '''[[Eižens Zinkelis]]''' <br/><small>(1880—1949)</small> || [[1920]]. gada [[janvāris]] — [[1923]]. gada [[oktobris]] || — || — || Pirmais pilsētas galva pēc [[Latgales atbrīvošana]]s |- | || '''25.''' || [[Attēls:Jānis Volonts.jpg|80px]] || '''[[Jānis Volonts]]''' <br/><small>(1882—1943)</small> || [[1923]]. gada [[oktobris]] — [[1937]]. gada [[decembris]] || — || — || Viens no visilgāk amatā bijušajiem Daugavpils pašvaldības vadītājiem |- | || '''26.''' || [[Attēls:Andrejs Švirksts.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Švirksts]]''' <br/><small>(1897—1955)</small> || [[1938]]. — [[1940]]. gads || — || — || |- | || '''27.''' || [[Attēls:Jānis Ancāns.jpg|80px]] || '''[[Jānis Ancāns]]''' <br/><small>(1911—1945)</small> || [[1940]]. gada [[jūlijs]] — [[augusts]] || — || — || Pilsētas galva pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] jūnijā un aneksijas augustā |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu pagaidu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1940 — 1941)''', {{flaga|Latvija|1940}} [[Latvijas PSR]] |- | || '''28.''' || [[Attēls:Bernards Škapars.jpg|80px]] || '''[[Bernards Škapars]]''' <br/><small>(1912—1941)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/9696|title=Bernards Škapars - Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2022-06-04}}{{Novecojusi saite}}</ref>|| [[1940]]. gada [[augusts]] — [[1941]]. gada [[jūnijs]] || — || — || [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas vecākais (1941 — 1944)''', {{flaga|Latvija|Latvijas ģenerālapgabals}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] |- | || '''29.''' || [[Attēls:Eduards Pētersons.jpg|80px]] || '''[[Eduards Pētersons]]''' <br/><small>(1897—1944)</small> || [[1941]]. gada [[jūlijs]] — [[1942]]. gada [[oktobris]] || — || — || [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laiks |- | || '''30.''' || [[Attēls:Jānis Niedre (ierēdnis).jpg|80px]] || '''[[Jānis Niedre (ierēdnis)|Jānis Niedre]]''' <br/><small>(1908–1969)</small> || [[1942]]. gada [[oktobris]] — [[1944]]. gads [[jūlijs]] || — || — || [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1944 — 1991)''', {{flag|Latvijas PSR}} |- | style="background: red| || '''31.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Briedis (Daugavpils)|Jānis Briedis]]''' <br/><small>(1899—?)</small> || [[1944]]. gads [[jūlijs]] — [[1946]]. gada [[marts]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''32.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aleksejs Sinčenko]]''' <br/><small>(1909—1964)</small> || [[1946]]. gada [[marts]] — [[1950]]. gada [[augusts]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''33.''' || [[Attēls:Jānis Pakalns Daugavpils.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]''' <br/><small>(1912—2002)</small> || [[1950]]. gada [[augusts]] — [[1952]]. gada [[maijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]]|| — || |- | style="background: red| || '''34.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kārlis Dzenis]]''' || [[1952]]. gada [[maijs]] — [[decembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''(33.)''' || [[Attēls:Jānis Pakalns Daugavpils.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]''' <br/><small>(1912—2002)</small> || [[1953]]. gada [[janvāris]] — [[1962]]. gada [[janvāris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || 2. reize, 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. Pēc tam [[Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs]] |- | style="background: red| || '''35.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Zigfrīds Treimanis]]''' <br/><small>(1928—1973)</small> || [[1962]]. gada [[janvāris]] — [[1968]]. gada [[novembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''36''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladislavs Azāns]]''' <br/><small>(1928—2006)</small> || [[1968]]. gada [[novembris]] — [[1977]]. gada [[marts]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''37.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eduards Gross]]''' <br/><small>(1936)</small> || [[1977]]. gada [[marts]] — [[1981]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''38.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Leopolds Vanags]]''' <br/><small>(1936—1989)</small> || [[1981]]. gada [[jūnijs]] — [[1985]]. gada [[novembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]]|| — || |- | style="background: red| || '''39.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladimirs Žarkovs (politiķis)|Vladimirs Žarkovs]]''' <br/><small>(1939)</small> || [[1985]]. gada [[decembris]] — [[1987]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''40.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aleksejs Vidavskis.jpg|80px]] || '''[[Aleksejs Vidavskis]]''' <br/><small>(1943—2020)</small> || [[1987]]. gada [[jūnijs]] — [[1991]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas valdes priekšsēdētājs (1991 — 1994)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | style="background: red| || '''(39.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladimirs Žarkovs (politiķis)|Vladimirs Žarkovs]]''' <br/><small>(1939)</small> || [[1991]]. gada [[jūnijs]] — [[septembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || 2. reize, [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laiks |- | || '''41.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valdis Lauskis]]''' <br/><small>(1957)</small> || [[1991]]. gada [[septembris]] — [[1994]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Demokrātiskā darba partija]] || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs (1994 — mūsdienas)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | style="background: #741C27| || rowspan="2"| '''(40.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aleksejs Vidavskis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Aleksejs Vidavskis]]''' <br/><small>(1943—2020)</small> || rowspan="2"| [[1994]]. gada [[jūnijs]] — [[2001]]. gada [[27. marts]] || [[Tautas Saskaņas partija]] || [[1994. gada Daugavpils domes vēlēšanas|1994]] || rowspan="2"| 2. reize |- | style="background: #C00C13| || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[1997. gada Daugavpils domes vēlēšanas|1997]] |- | style="background: Gold| || '''42.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2001]]. gada [[27. marts]] — [[2003]]. gada [[10. aprīlis]] || [[Latgales gaisma]] || [[2001. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2001]] || |- | style="background: Gold| || rowspan="2"| '''43.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Ivars Šķinčs]]''' <br/><small>(1969)</small> || rowspan="2"| [[2003]]. gada [[10. aprīlis]] — [[27. augusts]] || [[Latgales gaisma]] || rowspan="2"| — || rowspan="2"| |- | style="background: #741569| || [[LPP/LC]] |- | style="background: #2268C1| || '''44.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāte Rita Strode.jpg|80px]] || '''[[Rita Strode]]''' <br/><small>(1955)</small> || [[2003]]. gada [[4. septembris]] — [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Latvijas Ceļš]], [[Daugavpils pilsētas partija]] || [[2005. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2005]] || |- | style="background: #C00C13| || '''(42.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1. septembris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[2009. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2009]] || 2. reize |- | style="background: #C00C13| || '''(42.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2009]]. gada [[1. septembris]] — [[24. septembris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || — || 3. reize |- | style="background: #741569| || '''45.''' || '''[[Attēls:Jānis Lāčplēsis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Lāčplēsis]]''' <br/><small>(1958)</small> || [[2009]]. gada [[28. septembris]] — [[2011]]. gada [[24. marts]] || [[LPP/LC]] || — || |- | style="background: #3a3838| || '''46.''' || [[Attēls:KulakovaZhanna.png|80px]] || '''[[Žanna Kulakova]]''' <br/><small>(1965)</small> || [[2011]]. gada [[24. marts]] — [[2013]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Attīstības partija]]|| — || |- | style="background: #00008B| || '''(45.)''' || [[Attēls:Jānis Lāčplēsis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Lāčplēsis]]''' <br/><small>(1958)</small> || [[2013]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2017]]. gada [[26. jūnijs]] || [[Latgales partija]]|| [[2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2013]] || 2. reize |- | style="background: #FF9074| || '''47.''' || [[Attēls:Andrejs Elksniņš.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Elksniņš]]''' <br/><small>(1982)</small> || [[2017]]. gada [[26. jūnijs]] — [[2. septembris]] || [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] || [[2017. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: Gold| || '''(42.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2017]]. gada [[2. septembris]] — [[2018]]. gada [[22. novembris]] || [[Mūsu partija]] || — || 4. reize |- | style="background: Gold| || ''' — ''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Igors Prelatovs]]''' <br/><small>(1986)</small> || [[2018]]. gada [[22. novembris]] — 2019. gada 17. janvāris || [[Mūsu partija]] || — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #FF9074| || '''(47.)''' || [[Attēls:Andrejs Elksniņš.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Elksniņš]]''' <br/><small>(1982)</small><ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-eigima-partijas-atbalstu-par-daugavpils-meru-ievelets-elksnins.d?id=50749479 Ar Eigima partijas atbalstu par Daugavpils mēru ievēlēts A. Elksniņš</ref> || 2019. gada [[17. janvāris]] — 2020. gada [[11. jūnijs]] <ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/elksninu-gaz-no-daugavpils-mera-amata.d?id=52219133 Elksniņu gāž no Daugavpils mēra amata</ref> || [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] || — || 2. reize |- | style="background: #00008B| || ''' — ''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Dukšinskis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Dukšinskis]]''' <br/><small>(1963)</small> || {{dat|2020|6|11|n}}<ref>https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/andrejs-elksnins-atbrivots-no-domes-priekssedetaja-amata {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200702050925/https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/andrejs-elksnins-atbrivots-no-domes-priekssedetaja-amata |date={{dat|2020|07|02||bez}} }} Sēdi turpināja vadīt Domes priekšsēdētāja vietnieks J. Dukšinskis</ref>|| [[Latgales partija]]|| — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #00008B| || ''' — ''' || [[Attēls:Jānis Lāčplēsis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Lāčplēsis]]''' <br/><small>(1958)</small> || {{dat|2020|6|12|n}} — [[29. jūnijs]]<ref>https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/par-daugavpils-domes-priekssedetaju-ievelets-igors-prelatovs {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200630081942/https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/par-daugavpils-domes-priekssedetaju-ievelets-igors-prelatovs |date={{dat|2020|06|30||bez}} }} Sēdi vada domes 1. vietnieks J. Lāčplēsis</ref> || [[Latgales partija]]|| — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: Gold| || ''' 48. ''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Igors Prelatovs]]''' <br/><small>(1986)</small> || {{dat|2020|6|29|n}} — {{dat|2021|7|1|n}} || [[Mūsu partija]] || — || |- | style="background: #FF9074| || rowspan="3"|'''(47.)''' || rowspan="3"|[[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] || rowspan="3"|'''[[Andrejs Elksniņš]]''' <br/><small>(1982) || rowspan="3"|{{dat|2021|7|1|n}} — ''pašlaik'' || [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]]<br/><small>(līdz 2023.gadam) ||rowspan="3"|[[2021. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2021]]<br/>[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025]]|| rowspan="3"|3. reize |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas <br/><small>(2023-2024) |- | style="background: #002e5d| || [[Sarauj, Latgale!]] <br/><small>(kopš 2024) |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170920071822/https://www.daugavpils.lv/ Daugavpils] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Daugavpils dome}} [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji|*]] [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Daugavpils mēri]] 4e4rs89pxzjnwvowwl8bacubxdxg8nq 0 365895 4464723 4313694 2026-05-06T17:53:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464723 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Daiga Kažociņa | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|12|27}} | nodarbošanās = aktrise, režisore | darbības gadi = 2000 — pašlaik | dzimums = S | dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}} | spēlmaņu_nakts = "Gada aktrise" ([[Spēlmaņu nakts 2009/2010|2010]]) }} '''Daiga Kažociņa''' (dzimusi {{dat|1974|12|27}} [[Cēsis|Cēsīs]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dienaszinas.lv/2019/12/17/rezisores-daigas-kazocinas-slaktina-dievs-izrade-dazadiem-speles-laukumiem/|title=Režisores Daigas Kažociņas “Slaktiņa dievs”. Izrāde dažādiem spēles laukumiem|website=Dienas Ziņas|access-date=2020-03-22|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref>) ir latviešu [[Aktieris|aktrise]] un teātra [[Režisors|režisore]], "[[Spēlmaņu nakts]]" balvas ieguvēja kā gada aktrise ([[Spēlmaņu nakts 2009/2010|2010]]). == Dzīvesgājums == === Izglītība === Vidējo izglītību ieguvusi [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], kurai ir teātra specialitāte. Pēc tam mācījusies [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžā]], kur 1996. gadā ieguvusi masu pasākumu režisores diplomu. Ieguvusi 3 augstākās izglītības — aktiermākslā (2000), režijā (2014 — abas [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]) un filozofijā (2011. gadā [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātē]]).<ref name=":0" /> === Karjera === No 2000. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise.<ref>[https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/daiga-kazocina Daiga Kažociņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210927222035/https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/daiga-kazocina |date={{dat|2021|09|27||bez}} }} Skatīts 2018-01-07</ref> 2003. gadā saņēmusi pirmo "[[Spēlmaņu nakts]]" nomināciju "[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]" par Poļinas lomu izrādē "Ienesīga vieta". 2010. gadā "Spēlmaņu nakts" balva "[[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]]" par Katrīnas lomu "Pierādījums". 2014. gadā [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarhu rudens]] balva par režiju izrādei "Ievainotie". 2015. gadā nominācija "Gada aktrise" par Vivjenas Bēringas lomu izrādē "Prāts". 2016. gadā kā režisore debitējusi Nacionālajā teātrī. Iestudējusi arī izrādes ''[[Dirty Deal Teatro]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/166332-rezisore-daiga-kazocina-atlauties-apzinaties-sevi.htm|title=Režisore Daiga Kažociņa. Atļauties apzināties sevi|last=Rušeniece|first=Līga|website=nra.lv|access-date=2020-03-22|date=2016-03-14|language=lv}}</ref> Filmējusies seriālā "[[Ēnu spēles]]". Kino filmējusies īsfilmā "[[Trauslā sirds]]", attēlojusi [[Mērija Grīnberga|galveno lomu]] [[Kristīne Želve|Kristīnes Želves]] dokumentālajā spēlfilmā "[[Mērijas ceļojums]]".<ref name=":0" /> Par šo lomu nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvai]] kā labākā aktrise. Filmējusies filmās "[[Tizlenes]]" (2021), "[[Mamma vēl smaida]]" (2022) un "[[Mātes piens (filma)|Mātes piens]]" (2023). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/6759/ Daiga Kažociņa] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/daiga-kazocina-8279 Daiga Kažociņa] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kažociņa, Daiga}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra režisori]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] hccn7dd76c5e2bi1n3gm03l3mm4njtm 0 382404 4464874 4460074 2026-05-07T08:14:07Z Makenzis 56205 4464874 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ovidijs Verbicks | image = Verbickas.JPG | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}} | birth_place = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}} | height = 185 | currentclub = [[FK Žalgiris]] | clubnumber = 22 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012-2014 |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]] |caps1 = 53 |goals1 = 0 | years2 = 2014 |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps2 = 31 |goals2 = 6 | years3 = 2014-2015 |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]] |caps3 = 4 |goals3 = 0 | years4 = 2015-2017 |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps4 = 47 |goals4 = 12 | years5 = 2017–2019 |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva"]] |caps5 = 68 |goals5 = 13 | years6 = 2020 |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]] |caps6 = 14 |goals6 = 0 | years7 = 2021– |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]] |caps7 = 171 |goals7 = 13 | nationalyears1 = 2011-2012 |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 = 7 |nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2013-2014 |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 = 8 |nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2016- |nationalteam3 = {{fb|LTU}} |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1 | pcupdate = 7.05.2026. | ntupdate = 13.12.2024. }} '''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas "Žalgiris"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Marijampoles "Sūduva"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019 * [[Lietuvas kauss]]: 2019 * [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019 '''Viļņas "Žalgiris"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024 * [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Klaipēdas "Atlantas" spēlētāji]] q37rijw7i2ean8sbu57dqwf25n1szod 0 398509 4464919 4258020 2026-05-07T09:55:59Z Makenzis 56205 4464919 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ED0000 | nos = ''Independiente'' | pilns = ''Club Atlético Independiente'' | iesauka = Sarkanie (''El Rojo'') | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Avellaneda}} | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Primera División]] | sez = 2025. | poz = 11. vieta <!-- Home kit -->| dib = 1905 | stad = ''[[Estadio Libertadores de América]]'' | ietilp = 48 069 | prez = {{flaga|Argentīna}} Hugo Mojano | tren = {{flaga|Argentīna}} Fernando Beron | body1 = FF0000 | pattern_la1 = _independiente1718h | pattern_b1 = _independiente1718h | pattern_ra1 = _independiente1718h | pattern_sh1 = _independiente1718h | pattern_so1 = _ind1718h | leftarm1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000040 | socks1 = FF0000 <!-- Away kit -->| body2 = 000000 | pattern_la2 = _independiente1718a | pattern_b2 = _independiente1718a | pattern_ra2 = _independiente1718a | pattern_sh2 = _independiente1718a | pattern_so2 = _independiente1718a | leftarm2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 <!-- Third kit -->| body3 = 000000 | pattern_la3 = _ind2017a | pattern_b3 = _ind2017a | pattern_ra3 = _ind2017a | pattern_sh3 = _ind2017a | pattern_so3 = _ind2017a | leftarm3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000|| }} [[Attēls:Escudo del Club Atlético Independiente.svg|thumb|left]] [[Attēls:Estadio Libertadores de America 2014.JPG|thumb|left]] '''Club Atlético Independiente''' ir [[futbola klubs]] no [[Avellaneda]]s, [[Argentīna|Argentīnā]]. Klubs pašlaik spēlē [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas futbola pirmajā divīzijā]]. Klubs dibināts {{Dat|1905}}. Mājas spēles aizvada [[Estadio Libertadores de América]]. == Sasniegumi == * '''[[Argentīnas futbola pirmā divīzija]]''' ** Čempioni (16): 1922, 1926, 1938, 1939, 1948, 1960, 1963, 1967, 1970, 1971, 1977, 1978, 1983, 1989, 1994, 2002 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Čempioni (2): 1973, 1984 * '''[[Copa Libertadores]]''' ** Čempioni (7): 1964, 1965, 1972, 1973, 1974, 1975, 1984 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Futbols Argentīnā]] [[Kategorija:Club Atlético Independiente]] sfszwylrnweoo0j6d14lv5vhozdz6o8 0 398763 4464651 3701979 2026-05-06T14:02:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464651 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bērtulis Pizičs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|1|22}} | dz. vieta = [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] [[Broki (Viļānu pagasts)|Broki]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Bērtulis Pizičs''' (dzimis {{dat|1947|1|22}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] [[Broki (Viļānu pagasts)|Brokos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. No 1996. līdz 2003. gadam bijis [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktors. Bijis arī aktieris Dailes teātrī. Pirms tam spēlējis [[Rēzeknes teātris|Rēzeknes teātrī]]. Filmējies filmās "[[Šauj manā vietā]]", "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]", "[[Liktenim spītējot]]", "[[Nepabeigtās vakariņas]]", "[[Trīs minūšu lidojums]]", "[[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]]", "[[Salavecīša personiskā dzīve]]", "[[Šāviens mežā]]", "[[Svešās kaislības]]", "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]", "[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]", "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" un "[[Drosme nogalināt]]", kā arī seriālos "[[Ilgais ceļš kāpās]]" un "[[Likteņa līdumnieki]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/teatr/acter/m/post/3342/bio/|title=Bērtulis Pizičs|publisher=kino-teatr.ru}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/3693|title=Bērtulis Pizičs|publisher=Latgales Dati}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pizičs, Bērtulis}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] rya4ypwfxw0zocazabtl1n4b0wov2vg 0 404597 4464817 4296036 2026-05-07T02:11:05Z JB82 5605 4464817 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #E2001A | nos = ''FC Thun'' | logo = FC_Thun_Logo_2011.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Fussballclub Thun 1898'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Tūna}} | līga = Šveices Super līga | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1898 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stockhorn Arena]]'' | ietilp = 10 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Andre Gerbers | tren = {{flaga|Šveice}} Mauro Lustrinelli | kapteinis = | mediji = {{URL|www.fcthun.ch}} | sadarbojas = |pattern_la1=_whiteshoulders|pattern_b1=_whiteshoulders|pattern_ra1=_whiteshoulders|leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 | pattern_la2 = _blueborder| pattern_b2 = _vneckblue| pattern_ra2 = _blueborder| pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = C4D317| body2 = C4D317| rightarm2 = C4D317| shorts2 = C4D317| socks2 = C4D317 }} '''''FC Thun''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tūna]]s. Klubs ir dibināts 1898. gadā, pašlaik spēlē Šveices futbola otrajā līmenī — Izaicinājuma līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Stockhorn Arena]]'' stadionā. Kluba lielākais panākums ir 2004.—2005. gada sezonā izcīnītais Šveices vicečempionu tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcthun.ch/de/club/Geschichte |title=Geschichte |language=de |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |website=fcthun.ch |archive-date={{dat|2018|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180904005354/http://fcthun.ch/de/club/Geschichte }}</ref> [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005.—2006. gada sezonā]] spēlēja [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=80409/profile/history/index.html |title=History |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[UEFA]] }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2004–05 * '''[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 1954–55, 2018–19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fcthun.ch/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/switzerland/fc-thun/2180/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Thun FC}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Thun]] 02bymkayv6soyfrwby70z40h8k5sn55 4464818 4464817 2026-05-07T02:13:46Z JB82 5605 4464818 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #E2001A | nos = ''FC Thun'' | logo = FC_Thun_Logo_2011.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Fussballclub Thun 1898'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Tūna}} | līga = Šveices Super līga | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1898 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stockhorn Arena]]'' | ietilp = 10 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Andre Gerbers | tren = {{flaga|Šveice}} Mauro Lustrinelli | kapteinis = | mediji = {{URL|www.fcthun.ch}} | sadarbojas = |pattern_la1=_whiteshoulders|pattern_b1=_whiteshoulders|pattern_ra1=_whiteshoulders|leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 | pattern_la2 = _blueborder| pattern_b2 = _vneckblue| pattern_ra2 = _blueborder| pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = C4D317| body2 = C4D317| rightarm2 = C4D317| shorts2 = C4D317| socks2 = C4D317 }} '''''FC Thun''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tūna]]s. Klubs ir dibināts 1898. gadā, pašlaik spēlē Šveices futbola otrajā līmenī — Izaicinājuma līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Stockhorn Arena]]'' stadionā. Kluba lielākais panākums ir 2004.—2005. gada sezonā izcīnītais Šveices vicečempionu tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcthun.ch/de/club/Geschichte |title=Geschichte |language=de |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |website=fcthun.ch |archive-date={{dat|2018|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180904005354/http://fcthun.ch/de/club/Geschichte }}</ref> [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005.—2006. gada sezonā]] spēlēja [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=80409/profile/history/index.html |title=History |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[UEFA]] }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]''' ** Čempioni (1): 2025–26 ** Vicečempioni (1): 2004–05 * '''[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 1954–55, 2018–19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fcthun.ch/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/switzerland/fc-thun/2180/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Thun FC}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Thun]] 2r7fz7sdb9fo2bz2m51hqbq8mny36aq 0 405115 4464598 4461435 2026-05-06T12:11:12Z Uldis s 26307 4464598 wikitext text/x-wiki '''2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts''' bija [[šahs|šaha]] turnīrs, kas notika [[Rīga|Rīgā]] no 19. līdz 30. augustam 2018. gadā. == Organizācija == Latvijas Šaha federācija 2018. gada [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionāta]] vecuma grupās no U8 līdz U18 rīkošanas tiesības ieguva Eiropas šaha savienības (ECU) Ģenerālajā asamblejā 2016. gada septembrī Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku [[42. šaha olimpiāde|pasaules šaha olimpiādes]] laikā kopā ar tiesībām rīkot [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm|2017. gada Eiropas individuālo šaha čempionātu sievietēm]]. Par Eiropas jauniešu šaha čempionāta norises vietu bija izvēlēta starptautiskais izstāžu centrs ''[[Ķīpsala]]'' (Ķīpsalas iela 8). Galvenie organizatori no Latvijas puses bija Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš un turnīra direktors Egons Lavendelis. Čempionāta galvenais tiesnesis bija Ašots Vardapetjans (Armēnija), turnīra tiesneši bija Andra Cimiņa, Vairis Kurpinieks (abi Latvija) un Kristoss Pilalis (Grieķija). Čempionāta laikā tika organizētas katras vecuma grupas turnīru līderu partiju translācijas un interneta tiešraides ar kvalificētu šahistu komentāriem, bet turnīra zāle, saskaņā [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] noteikumiem bija slēgta skatītājiem. == Reglaments == Čempionāts sastāvēja no 12 atsevišķiem turnīriem: atklātie (zēnu) turnīri vecuma grupās O08, O10, O12, O14, O16, O18 un meiteņu turnīri vecuma grupās G08, G10, G12, G14, G16, G18, kuri visi risinājās pēc [[Šveices sistēma]]s 9 kārtās ar apdomas laiku 90 minūtes pirmajiem 40 gājieniem plus 30 minūtes atlikušajai partijai, pievienojot 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Katra kārta sākās 15:00, izņemot pēdējo kārtu, kas sākās 11:00. Turnīra atklāšana notika 19. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/710/mihalcisins-riga-ir-lieliski-apstakli-lai-aizvaditu-eiropas-jauniesu-cempionatu/ |title=Mihalčišins: Rīgā ir lieliski apstākļi, lai aizvadītu Eiropas jauniešu čempionātu |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020051709/https://www.sahafederacija.lv/raksti/710/mihalcisins-riga-ir-lieliski-apstakli-lai-aizvaditu-eiropas-jauniesu-cempionatu/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/711/cempionats-latvijai-dos-finansialus-ieguvumus-un-popularizes-valsti/ |title=Čempionāts Latvijai dos finansiālus ieguvumus un popularizēs valsti |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200808200321/https://sahafederacija.lv/raksti/711/cempionats-latvijai-dos-finansialus-ieguvumus-un-popularizes-valsti/ }}</ref>, bet noslēgums - 30. augustā. Turnīra vienīgā brīvdiena bija 25. augustā pēc 5. kārtas. Turnīra kopējais balvu fonds bija vismaz 10000 euro, kurš tika sadalīts starp pirmajām 5 vietām katrā no 12 čempionāta turnīriem, bet pirmie trīs katra turnīra uzvarētāji saņēma arī medaļas. Ja viens vai vairāki dalībnieki noslēgumā ieguva vienādu punktu skaitu, tad augstāko vietu noteica pēc sekojošiem kritērijiem (A-E): * A - rezultāti savstarpējās partijās (piemērojams tikai tad, ja visi iesaistītie dalībnieki ir aizvadījušas savstarpējas partijas); * B - uzlabotais Buholca koeficients; * C - Buholca koeficients; * D - lielāks vidējais pretinieku [[Elo reitings]]; * E - lielākais uzvaru skaits. == Turnīri == Čempionātā piedalījās 1072 dalībnieki no 47 valstīm, tajā skaitā 426 dalībnieces meiteņu turnīros un 646 dalībnieki atklātajos turnīros. Sakarā ar [[Bulgārija]]s šaha federācijas izslēgšanu no Eiropas šaha savienības, visi Bulgārijas šahisti turnīrā pārstāvēja FIDE. 194 dalībniekiem bija dažādi starptautiskie tituli, tajā skaitā čempionātā piedalījās viens [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]], 10 [[starptautiskais meistars|starptautiskie meistari]], 6 sieviešu starptautiskās meistares, kā arī 76 vīriešu FIDE meistari. Latviju pārstāvēja 103 dalībnieki, tajā skaitā 29 dalībnieces meiteņu turnīros un 74 dalībnieki atklātajos turnīros. Latvijas pārstāvniecība bija otra lielākā čempionātā pēc Krievijas, kuru pārstāvēja 150 dalībnieki. No vairāk nekā 1000 šahistiem čempionātā 194 bija ar dažādiem starptautiskiem tituliem, tajā skaitā viens lielmeistars, desmit starptautiskie meistari, sešas sieviešu starptautiskās meistares, bet visvairāk bija vīriešu Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) meistaru – 76. Pēc lielākās daļas dalībnieku, treneru un viesu domām čempionāts Rīgā bija teicami organizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/723/ozolins-eiropas-cempionatu-jauniesiem-noorganizejam-teicami/ |title=Ozoliņš: Eiropas čempionātu jauniešiem noorganizējām teicami |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024174928/https://www.sahafederacija.lv/raksti/723/ozolins-eiropas-cempionatu-jauniesiem-noorganizejam-teicami/ }}</ref> === G08 meitenes === Meiteņu G08 turnīrā piedalījās 50 dalībnieces, no tām Latviju pārstāvēja 7 dalībnieces. [[Marija Kuzņecova]] sasniedza augstāko vietu starp visiem Latvijas dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/719/kuznecova-pec-septitas-kartas-ienem-13vietu-eiropas-jauniesu-cempionata/ |title=Kuzņecova pēc septītās kārtas ieņem 13.vietu Eiropas jauniešu čempionātā |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201023022701/https://sahafederacija.lv/raksti/719/kuznecova-pec-septitas-kartas-ienem-13vietu-eiropas-jauniesu-cempionata/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/720/kuznecova-pirms-nosledzosas-kartas-ielauzas-pirmaja-desmitnieka/ |title=Kuzņecova pirms noslēdzošās kārtas ielaužas pirmajā desmitniekā |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024183425/https://www.sahafederacija.lv/raksti/720/kuznecova-pirms-nosledzosas-kartas-ielauzas-pirmaja-desmitnieka/ }}</ref> :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ G08 turnīra uzvarētājas |- ! Vieta !! Dalībniece !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Jekaterina Zubkovska]]|Baltkrievija}} || '''7½''' |- | 2. || {{flagathlete|[[Diana Preobraženska]]|Krievija}} || 7 |- | 3. || {{flagathlete|Veronika Judina|Krievija}} || 6½ |- | 4. || {{flagathlete|[[Kesarija Mgeladze]]|Gruzija}} || 6½ |- | 5. || {{flagathlete|Tamila Trunca|Vācija}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 14. || {{flagathlete|[[Marija Kuzņecova]]|Latvija}} || 5½ |} === G10 meitenes === Meiteņu G10 turnīrā piedalījās 71 dalībniece, no tām Latviju pārstāvēja 6 dalībnieces. Pirmajā pieciniekā visas vietas aizņēma Krievijas pārstāves. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ G10 turnīra uzvarētājas |- ! Vieta !! Dalībniece !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Aleksandra Švedova]]|Krievija}} || '''8''' |- | 2. || {{flagathlete|[[Anna Šuhmane]]|Krievija}} || 7½ |- | 3. || {{flagathlete|Jana Žapova|Krievija}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|[[Sofija Svergina]]|Krievija}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|Oļesja Vlasova|Krievija}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 44. || {{flagathlete|Nellija Jēkabsone|Latvija}} || 4 |} === G12 meitenes === Meiteņu G12 turnīrā piedalījās 82 dalībnieces, no tām Latviju pārstāvēja 5 dalībnieces. Pirmo vietu dalīja uzreiz četras dalībnieces, no kurām labāki papildrādītāji bija Krievijas pārstāvei. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ G12 turnīra uzvarētājas |- ! Vieta !! Dalībniece !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Olga Karmanova]]|Krievija}} || '''7''' |- | 2. || {{flagathlete|Luisa Bašilina|Vācija}} || 7 |- | 3. || {{flagathlete|Aliaksandra Tarasenka|Baltkrievija}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|Sisela Anakoglu|Turcija}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|Marija Kozačenko|Ukraina}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 46. || {{flagathlete|[[Agnesa Stepania Ter-Avetisjana]]|Latvija}} || 4½ |} === G14 meitenes === Meiteņu G14 turnīrā piedalījās 92 dalībnieces, no tām Latviju pārstāvēja 5 dalībnieces. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ G14 turnīra uzvarētājas |- ! Vieta !! Dalībniece !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Ajana Allahverdijeva]]|Azerbaidžāna}} || '''8''' |- | 2. || {{flagathlete|Astgika Akobjana|Armēnija}} || 7 |- | 3. || {{flagathlete|[[Beloslava Krasteva]]|Bulgārija}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|Ronita Levitana|Izraēla}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|[[Martina Vikara]]|Polija}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 81. || {{flagathlete|Anna Kazmerika|Latvija}} || 3 |} === G16 meitenes === Meiteņu G16 turnīrā piedalījās 65 dalībnieces, no tām Latviju pārstāvēja tikai 3 dalībnieces, tomēr viena no tām, [[Ramona Golsta]], spēja iekļūt labāko divdesmitniekā.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/tris-latvijas-sahistes-ieklust-labako-divdesmitnieka-riga-notikusaja-eiropas-cempionata-jauniesiem.d?id=50344279 Trīs Latvijas šahistes iekļūst labāko divdesmitniekā Rīgā notikušajā Eiropas čempionātā jauniešiem]</ref> :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ G16 turnīra uzvarētājas |- ! Vieta !! Dalībniece !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Kamalija Bulatova]]|Krievija}} || '''7½''' |- | 2. || {{flagathlete|[[Olga Badelka]]|Baltkrievija}} || 6½ |- | 3. || {{flagathlete|[[Gabriela Antova]]|Bulgārija}} || 6½ |- | 4. || {{flagathlete|[[Govhera Bejdullajeva]]|Azerbaidžāna}} || 6½ |- | 5. || {{flagathlete|Nadja Španko|Ukraina}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 19. || {{flagathlete|[[Ramona Golsta]]|Latvija}} || 5½ |} === G18 meitenes === Meiteņu G18 turnīrā piedalījās 66 dalībnieces, no tām Latviju, tāpat kā G16 turnīrā, pārstāvēja tikai 3 dalībnieces. Starp tām bija Latvijas 2018. gada sieviešu šaha čempionāta uzvarētāja [[Elizabete Limanovska]], kas iekļuva labāko divdesmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/724/limanovska-ieklusana-labako-divdesmitnieka-ir-labs-sasniegums/ |title=Limanovska: Iekļūšana labāko divdesmitniekā ir labs sasniegums |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200808195657/https://sahafederacija.lv/raksti/724/limanovska-ieklusana-labako-divdesmitnieka-ir-labs-sasniegums/ }}</ref> :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ G18 turnīra uzvarētājas |- ! Vieta !! Dalībniece !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Aleksandra Dimitrova]]|Krievija}} || '''8''' |- | 2. || {{flagathlete|[[Olivja Kjolbasa]]|Polija}} || 7 |- | 3. || {{flagathlete|[[Akšaja Kalaijalahana]]|Anglija}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|[[Aleksandra Oboļenceva]]|Krievija}} || 6½ |- | 5. || {{flagathlete|[[Ivana Hreščaka]]|Slovēnija}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 18. || {{flagathlete|[[Elizabete Limanovska]]|Latvija}} || 5 |} === O08 atklātais === Atklātajā O08 turnīrā piedalījās 77 dalībnieki, no tiem Latviju pārstāvēja 10 dalībnieki. Arsenija Derbeņeva ieņemtā 29. vietā bija dalīts labākais sasniegums Latvijas zēniem. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ O08 turnīra uzvarētāji |- ! Vieta !! Dalībnieks !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Džahandars Azadelijevs]]|Azerbaidžāna}} || '''8''' |- | 2. || {{flagathlete|Deniss Gordejevs|Krievija}} || 7½ |- | 3. || {{flagathlete|Bogdans Golovčenko|Krievija}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|Timurs Jonals|Krievija}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|Artjoms Uskovs|Krievija}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 29. || {{flagathlete|Arsenijs Derbeņevs|Latvija}} || 5 |} === O10 atklātais === Atklātajā O10 turnīrā piedalījās 132 dalībnieki, no tiem Latviju pārstāvēja 17 dalībnieki, kas bija lielākais mājinieku skaits kādā no turnīriem. Pirmās trīs vietas dalīja uzreiz trīs šahisti, no kuriem labākie papildrādītāji bija Krievijas pārstāvim. Pirms čempionāta zināmas cerības tika saistītas ar Latvijas pārstāvi Georgiju Germanovu, taču viņš turnīrā nospēlēja nestabili, un tikai vēlreiz apliecināja, ka ir spēcīgākais starp Latvijas šahistiem šajā vecuma grupā. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ O10 turnīra uzvarētāji |- ! Vieta !! Dalībnieks !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Artjoms Pingins]]|Krievija}} || '''7½''' |- | 2. || {{flagathlete|Klements Kūns|Francija}} || 7½ |- | 3. || {{flagathlete|Artsioms Bialiauskis|Baltkrievija}} || 7½ |- | 4. || {{flagathlete|Rudolfs Pašikjans|Armēnija}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|Ivans Saveļjevs|Krievija}} || 7 |- | ... || ... || ... |- | 42. || {{flagathlete|Georgijs Germanovs|Latvija}} || 5 |} === O12 atklātais === Atklātajā O12 turnīrā piedalījās 124 dalībnieki, no tiem Latviju pārstāvēja 16 dalībnieki. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ O12 turnīra uzvarētāji |- ! Vieta !! Dalībnieks !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Volodars Murzins]]|Krievija}} || '''8''' |- | 2. || {{flagathlete|[[Iļja Makovejevs]]|Krievija}} || 7 |- | 3. || {{flagathlete|Semjons Mitusovs|Ukraina}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|[[Timote Razafindracima]]|Francija}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|Augustins Droins|Francija}} || 7 |- | ... || ... || ... |- | 43. || {{flagathlete|Jevgeņijs Sprinģis|Latvija}} || 5 |} === O14 atklātais === Atklātajā O14 turnīrā piedalījās 125 dalībnieki, no tiem Latviju pārstāvēja 7 dalībnieki. Pēc 7. kārtas par krāpšanos tika diskvalificēts Austrijas pārstāvis Marks Morgunovs, kurš atradās 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/721/par-krapsanos-no-eiropas-jauniesu-cempionata-diskvalificets-sahists/ |title=Par krāpšanos no Eiropas jauniešu čempionāta diskvalificēts šahists |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201025013128/https://www.sahafederacija.lv/raksti/721/par-krapsanos-no-eiropas-jauniesu-cempionata-diskvalificets-sahists/ }}</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr367949.aspx?lan=1&art=9&fed=AUT&turdet=YES&flag=30&snr=4 European Youth Chess Championship O-14 - 2018]</ref> :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ O14 turnīra uzvarētāji |- ! Vieta !! Dalībnieks !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Stefans Pogosjans]]|Krievija}} || '''8''' |- | 2. || {{flagathlete|Dmitrijs Cojs|Krievija}} || 7½ |- | 3. || {{flagathlete|[[Jonass Būls Bjerre]]|Dānija}} || 6½ |- | 4. || {{flagathlete|Nikolozi Kačarava|Gruzija}} || 6½ |- | 5. || {{flagathlete|Dmitrijs Kirilovs|Krievija}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 74. || {{flagathlete|Artjoms Vissarionovs|Latvija}} || 4 |} === O16 atklātais === Atklātajā O16 turnīrā piedalījās 113 dalībnieki, no tiem Latviju pārstāvēja 16 dalībnieki. Iļjas Semjonova ieņemtā 29. vietā bija dalīts labākais sasniegums Latvijas zēniem. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ O16 turnīra uzvarētāji |- ! Vieta !! Dalībnieks !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Frančesko Sonis]]|Itālija}} || '''7½''' |- | 2. || {{flagathlete|Jaroslavs Remizovs|Krievija}} || 7 |- | 3. || {{flagathlete|Vjačeslavs Zarubickis|Baltkrievija}} || 7 |- | 4. || {{flagathlete|Felikss Blobergers|Austrija}} || 7 |- | 5. || {{flagathlete|[[Armens Barsegjans]]|Armēnija}} || 7 |- | ... || ... || ... |- | 29. || {{flagathlete|Iļja Semjonovs|Latvija}} || 5½ |} === O18 atklātais === Atklātajā O18 turnīrā piedalījās 75 dalībnieki, no tiem Latviju pārstāvēja 8 dalībnieki. :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ O18 turnīra uzvarētāji |- ! Vieta !! Dalībnieks !! Punkti |- | 1. || {{flagathlete|[[Evgenijs Ioannidis]]|Grieķija}} || '''7½''' |- | 2. || {{flagathlete|Jans Vikouks|Čehija}} || 6½ |- | 3. || {{flagathlete|Ariels Erenbergs|Izraēla}} || 6½ |- | 4. || {{flagathlete|Arturs Gaifuļins|Krievija}} || 6½ |- | 5. || {{flagathlete|Ors Bronšteins|Izraēla}} || 6½ |- | ... || ... || ... |- | 42. || {{flagathlete|Pjotrs Koļasa|Latvija}} || 4½ |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=EYCC 2018 | 2=European Youth Chess Championship 2018 | url=http://www.eycc2018.eu/ | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910131645/http://www.eycc2018.eu/ }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāta oficiālā vietne * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship G-08 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367940.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910164520/http://chess-results.com/tnr367940.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts G08 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship G-10 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367941.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910131701/http://chess-results.com/tnr367941.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts G10 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship G-12 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367942.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts G12 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship G-14 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367943.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts G14 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship G-16 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367944.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910131722/http://chess-results.com/tnr367944.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts G16 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship G-18 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367945.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910164633/http://chess-results.com/tnr367945.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts G18 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship O-08 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367946.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts O08 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship O-10 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367947.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts O10 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship O-12 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367948.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts O12 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship O-14 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367949.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910131741/http://chess-results.com/tnr367949.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts O14 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship O-16 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367950.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true | accessdate={{dat|2018|08|30||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910131645/http://chess-results.com/tnr367950.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts O16 vecuma grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Youth Chess Championship O-18 - 2018 | url=http://chess-results.com/tnr367951.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 | nopp=true}} 2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts O18 vecuma grupā vietnē chess-results.com [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:2018. gads sportā]] [[Kategorija:2018. gads Latvijā]] 5ap5jcjzenvscw9fk3u8lp8qijz24i9 10 413574 4464726 4464352 2026-05-06T18:01:16Z EdgarsBot 50781 upd 4464726 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-06 18:01:16{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Loren (mūziķis)|t|h|d}} || 2026-04-24 09:12:00 || 12 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || ilgstoši neuzlabots raksts || 15 (05.05.2026) |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 3 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- | {{page-multi|page=Hloroze|t|h|d}} || 2026-05-03 21:46:24 || 2 || {{U|Quinlan83}} || <nowiki>Requesting deletion</nowiki> || Test page || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> qn6xp791svl2od34wniaxy978q67hsv 0 413820 4464805 4460885 2026-05-06T23:19:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464805 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Drive eO | native_name = | logo = | logo_size = | logo_caption = | image = OSCar eO at Dakar finish.jpg | image_size = | image_caption = Komanda pie OSCar eO stūres [[Dakaras rallijs|Dakaras rallija]] finišā [[Lima|Limā]] | type = privāts uzņēmums | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2011. gadā | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = [[Ogresgals]], [[Ogres novads]], [[Latvija]] | locations = | area_served = | key_people = Kristaps Dambis | industry = | products = elektroautomobiļi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.driveeo.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Drive eO''''' ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar [[elektromobilis|elektromobiļu]] un [[hibrīdauto]] izstrādi. Tas izveidots 2011. gadā. Uzņēmuma inženieri izveidoja pirmo hibrīdauto 2012. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijam]],<ref name="autoblog">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autoblog.com/2011/04/13/latvian-team-aims-to-be-first-to-contest-dakar-rally-with-ev-w/|title=Latvian team aims to be first to contest Dakar rally with EV &#91;w/video&#93; - Autoblog|publisher=autoblog.com|accessdate=2014-03-22}}</ref> kurš veiksmīgi finišēja (ekipāža — [[Māris Saukāns]] un [[Andris Dambis]]).<ref name="electricvehiclesresearch">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricvehiclesresearch.com/articles/first-electric-vehicle-to-finish-the-dakar-rally-00004145.asp|title=articles/first-electric-vehicle-to-finish-the-dakar-rally-00004145|publisher=electricvehiclesresearch.com|accessdate=2014-03-22}}</ref> Uzņēmums arī izstrādāja elektrisko automobiļu sēriju [[Paikspīkas sacīkstes|Paikspīkas sacīkstēm]] (''Pikes Peak International Hill Climb)'', un 2015. gadā [[Jaunzēlande|jaunzēlandiešu]] pilots [[Rīss Millens]] ar uzņēmuma izstrādāto auto ''eO PP03'' uzstādīja rekordu elektrisko transportlīdzekļu klasē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://autoweek.com/article/racing/rhys-millen-breaks-pikes-peak-ev-record-eo-pp03|title=Rhys Millen breaks Pikes Peak EV record in Latvian eO PP03|publisher=autoweek.com|accessdate=2016-03-10}}</ref> un guva kopvērtējuma uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gizmag.com/electric-cars-pikes-peak-winner/38214|title=Electric power lights up Pikes Peak|publisher=gizmag.com|accessdate=2016-03-10|archive-date=2016-03-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20160315133830/http://www.gizmag.com/electric-cars-pikes-peak-winner/38214/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/motorusports/dambja-eo-pp03-ar-jaunu-rekordu-uzvar-paikspikas-kalna-brauksanas-sacensibas.d?id=46152607|title=Dambja 'eO PP03' ar jaunu rekordu uzvar Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās|work=delfi.lv|access-date=2018-11-28|date=2015-06-28|last=www.DELFI.lv|language=lv}}</ref> == OSCar eO == [[Attēls:OSCar eO Dakar 2012.jpg|thumb|OSCar eO Dakaras rallijā 2012. gadā]] Automobilis ''[[OSCar eO]]'' izstrādāts uz pilnpiedziņas rallija auto ''[[OSCar O3]]'' bāzes (kuru ražo uzņēmums OSC). Aprīkots ar hibrīdtransmisiju. Tā tehniskie rādītāji ir šādi<ref name="driveeo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://driveeo.com/oscar-eo/|title=Electric OSCar eO Off-road Rally Car &#8212; Drive eO|publisher=driveeo.com|accessdate=2014-03-22}}</ref>: {| class="wikitable" |- | Dzinējs || Sinhronā mašīna ar pastāvīgo magnētu un diviem invertoriem, nominālais griezes moments 440 [[Ņūtonmetrs|N-m]], maksimālais — 800 N-m, nominālā jauda 150 кW, maksimālā — 335 кW |- | Ritošā sastāva vadība || eO kontrollers |- | Akumulators || Litija jonu akumulators ''Winston Battery'' ar vadības sistēmu, spriegums 512 V, enerģija 51,2 kWh |- | Uzlādes iekārta || Ārējā uzlādes iekārta ar jaudu 10 кW |- | Autonomais noskrējiens || Līdz 1000 km (atkarībā no reljefa) |- | Pārnesumu kārba || 6 ātrumu sekvenciālā |- | Masa || 2800 kg |} OSCar eO piedalījās 3 rallijos: {| class="wikitable" |- ! Gads !! Rallijs !! Maršruts !! Komanda !! Vieta kategorijā !! Kopējā vieta !! Finišējušo mašīnu skaits !! Startējušo mašīnu skaits |- | 2012 ||[[Dakaras rallijs]]||''Mar del Plata'' — [[Kopjapo]] — [[Lima]]|| Māris Saukāns / Andris Dambis || 2. vieta ''NRJ Challenge''|| 77 || 78 || 161 |- | 2012 || Rallijs "Zīda ceļš" ||[[Maskava]] — [[Gelendžika]]||Andris Dambis / Māris Saukāns | Uzvara Green ''Challenge''|| 21 || 60 || 81 |- | 2013 ||''Affrica EcoRace''||''Saint-Cyprien'' — [[Dakara]]|| Māris Saukāns / Uldis Dzenis || Uzvara eksperimentālo automobiļu kategorijā || 8 || 33 || 39 |} == eO PP01 == Automobilim ir pilnpiedziņas elektriskā transmisija ar iekšpusē uzstādītu motoru un ritošā daļa no sacīkšu automobiļa ''Aquila CR1''. Tā tehniskie rādītāji<ref name="driveeo2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://driveeo.com/pikes-peak/|title=Electric eO PP01 Supercar for Pikes Peak Hill Climb &#8212; Drive eO|publisher=driveeo.com|accessdate=2014-03-22}}</ref>: {| class="wikitable" |- | Dzinējs | 4 elektromotori ''YASA-750'' ar šķidruma dzesēšanu, maksimālā jauda 400 кW, maksimālais griezes moments 3000 N-m |- | Motora vadība || Četri elektromotoru kontrolleri ''SEVCON'' |- | Ritošā sastāva vadība || eO kontrollers |- | Akumulators || Akumulators eO 50 кW ar integrētu vadības sistēmu |- | Uzlādes iekārta || Ārējā uzlādes iekārta eO ar jaudu 80 кW |- | Masa || 1050 kg |} Automobilis piedalījās Paikspīkas sacīkstēs 2013. gadā, to vadīja [[Jānis Horeliks]].<ref name="jh-motorsport">{{Tīmekļa atsauce|url=http://jh-motorsport.lv/karjera/|title=Jānis Horeliks - JH-Motorsport|publisher=jh-motorsport.lv|accessdate=2014-03-22|archive-date=2014-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301001316/http://jh-motorsport.lv/karjera/}}</ref> Sliktu laika apstākļu dēļ ceļš bija slidens, un Horeliks, nespējot mašīnu kontrolēt pagriezienā pa kreisi, noslīdēja no ceļa.<ref name="autonet">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autonet.ca/en/2013/07/02/pikes-peak-electric-race-car-crash|title=Pikes Peak electric race car crash &#124; Autonet.ca|publisher=autonet.ca|accessdate=2014-03-22|archive-url=https://archive.today/20140223135212/http://www.autonet.ca/en/2013/07/02/pikes-peak-electric-race-car-crash|dead-url=yes|archive-date=2014-02-23}} {{Webarchive|url=https://archive.today/20140223135212/http://www.autonet.ca/en/2013/07/02/pikes-peak-electric-race-car-crash |date=2014-02-23 }}</ref> 2013. gada septembrī [[Latvijas televīzija]]s kanālā LTV7 programmā "Tavs auto"<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/motoru_sports/476667-tavs_auto_dokumentalais_stasts_par_pikes_peak_sacikstem|title=TVNET :: Motoru sports - "Tavs auto" dokumentālais stāsts par Pikes Peak sacīkstēm|publisher=tvnet.lv|accessdate=2014-03-22|archive-date=2014-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301112623/http://www.tvnet.lv/auto/motoru_sports/476667-tavs_auto_dokumentalais_stasts_par_pikes_peak_sacikstem}}</ref> tika demonstrēta [[dokumentālā filma|dokumentāla filma]] par projektu "Uzvaras cena".<ref>{{Youtube|jaWQq9KGWV0|Uzvaras cena}}</ref> == eO PP02 == [[Attēls:DriveeO 2014 Tesla Roadster 360.jpg|thumb|eO PP02 uz [[Tesla Roadster]] bāzes]] ''Drive eO'' atgriezās Paikspīkas sacīkstēs 2014. gadā ar jaunu automobili, kura ritošā daļa bija no ''[[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]]''. Tā bija pirmā reize, kad starptautiskās autosporta sacensībās piedalījās [[Tesla (uzņēmums)|''Tesla'']] markas automobiļi. Saglabājot ritošo daļu, tika nolemts aizstāt transmisiju ar ''Drive eO'', lai pārbaudītu jaunās detaļas, pirms tās iekļautu nākamajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autoblog.com/2014/06/18/drive-eo-tesla-roadster-up-pikes-peak-video|title=Drive eO Tesla Roadster is going to race up Pikes Peak [w/video]|publisher=autoblog.com|accessdate=2016-03-10}}</ref> Automobiļa vadītājs Jānis Horeliks ieguva 5. vietu automašīnu klasē ar elektromotoru modifikācijām ar 12: 57.536 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricautosport.com/2014/06/pikes-peak-international-hill-climb-almost-saw-ev-winning|title=Pikes Peak International Hill Climb almost saw an EV winning - ElectricAutosport.com|publisher=electricautosport.com|accessdate=2016-03-10|archive-date=2014-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20141205143528/http://www.electricautosport.com/2014/06/pikes-peak-international-hill-climb-almost-saw-ev-winning/}}</ref> Auto tehniskie raksturlielumi<ref name="driveeo4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://driveeo.com/blog/racing/pp02-pikes-peak-tesla-roadster/|title=eO PP02 is our electric drive train research & development platform based on Tesla Roadster chassis &#8212; Drive eO|publisher=driveeo.com|accessdate=2014-03-22}}</ref>: {| class="wikitable" |- | Dzinējs || Elektromotors ''YASA'' ar šķidruma dzesēšanu, maksimālā jauda 360 кW, maksimālais griezes moments 800 N-m |- | Ritošā sastāva vadība || eO kontrollers |- | Akumulators || Akumulators 40 kWh ar iebūvētu vadības sistēmu |- | Masa || 1060 kg |} == eO PP03 == Nākamais solis bija ''eO PP03'' automašīnas izstrāde Paikspīkas 93. sacensībām, kas notika 2015. gada 28. jūnijā. Par pamatu automašīnai bija elektriskā transmisija ar jaudu 1 MW un transmisija ar pilnpiedziņu. [[Rīss Millens]], kas brauca ar šo automašīnu, ieguva kopvērtējuma uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2015/04/03/megawatt-electric-race-car|title=Megawatt electric race car chases prestigious motorsport title|publisher=engadget.com|accessdate=2014-03-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autoblog.com/2015/04/29/rhys-millen-pikes-peak-latvian-electric-car|title=Rhys Millen returns to Pikes Peak driving a Latvian electric car|publisher=autoblog.com|accessdate=2014-03-22}}</ref><ref name="driveeo5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://driveeo.com/pikes-peak|title=Electric eO PP03 for Pikes Peak International Hill Climb 2015 – Drive eO|publisher=driveeo.com|accessdate=2014-03-22}}</ref> {| class="wikitable" |- | Elektrotransmisija || Seši elektromotori ''YASA'' ar Drive eO kontrolleriem, maksimālā jauda 1020 kW, maksimālais griezes moments 2160 N-m |- | Akumulators || Litija jonu akumulators 50 kWh ar iebūvētu vadības sistēmu |- | Standarta transmisija || Pilnpiedziņas, ierobežoti asu diferenciāļi, atsevišķa pārnesumkārba |- | Ritošā daļa || Rāmis no tērauda caurulēm, oglekļa šķiedras virsbūve |- | Stūres iekārta || Elektriskā stūre |- | Piekare || Noņemami amortizatori |- | Bremzes || Ventilējami bremžu diski, priekšpuses diametrs 378 mm,aizmugures diametrs 330 mm |- | Riepas un diski || Riepas 320/710 R18, diski 13” × 18” |- | Masa || 1150 kg |- | Maksimālais ātrums || 260 km/h |- |} Rīss Millens uzvarēja ar rezultātu 9:7.222, uzstādot rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ppihc.com/wp-content/uploads/2015-Overall-Results.pdf |title=PPIHC 2015 Overall Results |publisher=PPIHC |format=PDF |access-date=10 March 2016 |dead-url=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304092244/http://www.ppihc.com/wp-content/uploads/2015-Overall-Results.pdf |archivedate=2016-03-04 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304092244/http://www.ppihc.com/wp-content/uploads/2015-Overall-Results.pdf |date=2016-03-04 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ppihc.com/wp-content/uploads/2015-Records.pdf |title=PPIHC 2015 Records |publisher=PPIHC |format=PDF |access-date=10 March 2016 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306011700/http://www.ppihc.com/wp-content/uploads/2015-Records.pdf |archivedate=6 March 2016 |df= }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306011700/http://www.ppihc.com/wp-content/uploads/2015-Records.pdf |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> == eO PP100 == 2016. gadā ar automobili ''eO PP100'', kura jauda bija 1620 zirgspēku, maksimālais griezes moments 520 N-m un masa 1200 kg, Rīss Millens uzstādīja jaunu rekordu — 8:57.118. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] qa4vzvl688gthy5qyq25sf1l52ksupa 0 414327 4464844 4121190 2026-05-07T06:08:37Z Meistars Joda 781 4464844 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāizņem saites un Vikipēdiju angliski un atsauces uz Vikipēdiju angliski jānomaina pret citām atsaucēm}} {{infokaste+}} '''Zaļaļģes''' (''Chlorophyta'') pieder ''[[:en:Chlorophyta|Chlorophyta]]'' nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas. Tā ir parafilētiska grupa. Tipiskajām zaļaļģēm, kas var būt kustīgas vai nekustīgas, ir centrālā [[vakuola]], [[Pigments|pigmenti]], kas atrodas dažādu sugu [[Plastīdas|plastīdās]], un divu slāņu — [[Celuloze|celulozes]] un [[Pektīnvielas|pektīna]] šūnapvalki. Tāpat kā augi, arī zaļaļģes satur divas [[Hlorofils|hlorofila]] formas — hlorofilu a un b, ko izmanto, lai iegūtu gaismas enerģiju cukuru ražošanai, bet atšķirībā no augiem tās galvenokārt ir ūdens organismi. [[:en:Photosynthetic pigment|Fotosintētiskie pigmenti]] (hlorofili a un b, karotīns un ksantofils) ir tādās pašās proporcijās kā augstākajos augos. Barības vielas uzkrāj [[Ciete|cietes]] veidā pirenoīdos. Visām zaļaļģēm ir [[Mitohondrijs|mitohondriji]] ar plakanām kristām. Zaļaļģes, kuru lielums un forma ir mainīga, ir vienšūnas (''Chlamydomonas''), koloniālas (''Hydrodictyon'', ''Volvox''), pavedienveida (''Spirogyra'', ''Cladophora'') un tubulāras (''Actebularia'', ''Caulerpa'') formas. [[Taksonomija (bioloģija)|Taksonomiskos]] rangus nosaka Starptautiskais [[Aļģes|aļģu]], [[Sēnes|sēņu]] un [[Augi|augu]] nomenklatūras kodekss. Zaļaļģu klasei pieder [[Planktons|planktonā]] un [[Bentoss|bentosā]], kā arī augsnē augošas un aerofītiskas aļģes tipiski zaļā krāsā ar ļoti daudzveidīgu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisko]] uzbūvi: monadālo, palmellas, kokoidālo, trihālo un sifonālo. Gan mikroskopiskas, sīkas vienšūnas aļģes līdz pat makroskopiskām, bieži vien ar pavedienveida zarotiem vai plātņveida lapoņiem.<ref>Druvietis I. 2017. "Macroscopic green algae from genus Cladophora in freshwaters of Latvia." Abstract of the 75th Scientific Conference of the University of Latvia.</ref><ref>Piterāns A. et.al. 1987. "Zemāko augu sistemātikas praktikums." Rīga: Zvaigzne.</ref> <br>Vairums zaļaļģu ir izplatītas visā pasaulē un aug galvenokārt [[Saldūdens|saldūdeņos]], bet ir arī [[Sauszeme|sauszemes]] un [[Jūra|jūras]] sugas. Brīvi peldošās mikroskopiskās sugas kalpo kā pārtikas un [[Skābeklis|skābekļa]] avoti ūdens organismiem. Savairojoties masveidā izraisa “ziedēšanu”.<ref>Baltijas krasti. 2018. "Aļģu apsaimniekošana Latvijas piekrastē." [http://baltijaskrasti.lv/blog/algu-apsaimniekosana-latvijas-piekraste/], Baltijaskrasti.lv, {{dat|2018|11|17|SK}}</ref> Zaļaļģes ir svarīgas arī augu [[Evolūcija|evolūcijas]] pētījumos; vienšūnas zaļaļģes ''Chlamydomonas'' tiek uzskatītas par līdzīgām senču formai, kas, iespējams, ir pirmsākumi sauszemes augiem. <br><br> <gallery> Green Algae on Rocks (4909998958).jpg|Zaļaļģes Green algae .jpg|Zaļaļģu pavedieni Algaeconjugate.jpg|Aļģu konjugācija </gallery> == Klasifikācija == {| class="wikitable" |- ! Klasifikācija |- | Valsts: Augi (''Plantae'') |- | Nodalījums: Hlorofīti (''Chlorophyta'') |- |}<br> {| class="wikitable" |- ! Klases |- | * Chlorodendrophyceae * Chloropicophyceae * Mamiellophyceae * Nephrophyceae * Palmophyllophyceae (Prasinophyceae s.s.) * Pedinophyceae * Picocystophyceae * Pyramimonadophyceae * UTC clade * Ulvophyceae * Trebouxiophyceae * Chlorophyceae<ref>Guiry MD, Guiry GM. 2011. "AlgaeBase : Chlorophyta". World-wide electronic publication, National University of Ireland, Galway.</ref> |} == Izcelsme == Plastīdu izcelšanos no [[Zilaļģes|zilaļģēm]] līdzīgiem prokariotiem, kas dzīvojuši eikariotiskās šūnās, apraksta endosimbiozes teorija. Šīs teorijas izveidotāji uzskata, ka [[Mitohondrijs|mitohondriji]] un [[Hloroplasts|hloroplasti]] ir cēlušies no kādreiz brīvi dzīvojošām baktērijām, kuras endosimbiozes ceļā nonākušas citās — lielākās šūnās. Jēdzienu ''endosimbionts'' attiecina uz šūnām, kuras dzīvo citās šūnās. Morfoloģiskie, bioķīmiskie un molekulārie pētījumi pierāda, ka plastīdas ir endosimbiontu priekšteči. Hloroplastiem un mitohondrijiem piemīt vairākas pazīmes,kas liecina par labu endosimbiozes teorijai: * hloroplastu un mitohodriju izmēri un uzbūve ir līdzīga baktērijām; * hloroplastiem un mitohondrijiem ir [[DNS]] gredzens, kas atgādina baktēriju gredzenveida [[Hromosoma|hromosomu]]; * abi [[organoīdi]] vairojas daloties; * hloroplastos un mitohondrijos ir [[Ribosoma|ribosomas]], kas pēc izmēra ir līdzīgas baktēriju ribosomām; * abiem organoīdiem ir divas [[Šūnas membrāna|membrānas]] — ārējā varēja rasties no saimniekšūnas, tās plazmatiskajai membrānai ieliecoties un ieslēdzot "ieceļotāju"; iekšējā membrāna ir kādreizējās baktērijas plazmatiskā membrāna; * hloroplastu tilakoīdi atgādina ciānbaktēriju [[Fotosintēze|fotosintezējošās]] membrānas gan pēc formas, gan pēc funkcijām, jo šajās membrānās ir izvietojies hlorofils.<ref>Sausiņa L. 2009. "Bioloģija vidusskolai. 3.daļa." Rīga: Zvaigzne ABC.</ref> Primārajā endosimbiozē brīvi dzīvojoša fotosintezējoša zilaļģe, nonākot vienšūnu heteretorfā [[Protistu sistemātika|protistā]], kļūst par tā sastāvdaļu. Tādējādi veidojas divām membrānām klātas plastīdas, tādas kā zaļaļģēs, augos un sārtaļģēs. Primārā endosimbioze radīja trīs autotrofiskus kladus ar primārajām plastīdām: zaļaļģes, sārtaļģes un glaukofītus.<ref name="index-php">Wikipedia contributors. (2018, November 24). Green algae. In Wikipedia, The Free Encyclopedia. [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Green_algae&oldid=870372812], wikipedia.org, {{dat|2018|12|5|SK}}</ref><br> == Vairošanās == Zaļaļģes ir eikariotiski organismi, kam novērojams vairošanās cikls ar paaudžu maiņu. Seksuālā reprodukcija (dzimumvairošanās) ir bieži sastopama, vairojas ar gametām (dzimumšūnām). Labvēlīgos apstākļos tās vairojas bezdzimumiski — zaudē vicas un dalās — aseksuāla reprodukcija (bezdzimumvairošanās) ir [[Bezdzimumvairošanās|šūnu dalīšanās]] (Protococcus), vairošanās ar zoosporām (saldūdens sugām 2 vicas, jūras sugām — 4) (Ulothrix, Oedogonium) un fragmentācija.<ref>The Editors of Encyclopaedia Britannica. 2011. Green algae. [https://www.britannica.com/science/green-algae], britannica.com, {{dat|2018|11|18|SK}}</ref> == Fizioloģija == Zaļaļģes ir kalpojušas par eksperimentāliem organismiem, lai saprastu mehānismus membrānu jonu un ūdens caurlaidībā, [[Osmoze|osmoregulāciju]], turgoru regulāciju, sāls toleranci, [[Citoplazma|citoplazmas]] straumēšanu u.c.<ref name="index-php" /> == Nozīme == * Zaļaļģes ietilpst [[Ķērpji|ķērpju]] lapoņu sastāvā; * Izmanto laboratorijās pētījumos; * Izmanto bioindikācijā; * To īpatsvars [[Makrofīti|makrofītu]] izskalojumos var norādīt uz paaugstinātu [[Eitrofikācija|eitrofikācijas]] līmeni; * Sekmē piesārņotu ūdeņu attīrīšanos; * Dažas zaļaļģu sugas savairojas eitrofā vidē, nomācot citus augus; * Ūdens organismu slēptuve un barība; * Zaļaļģi ''Chlorella'' kultivē un izmanto kā papildus barību putnu u.c. mājdzīvnieku ēdināšanā; * Var izmantot pārtikā, piemēram, ''Ulvae'' — zaļie jūras salāti; * No saldūdens zaļaļģēm var izgatavot [[Papīrs|papīru]]; * Veido [[Sapropelis|sapropeli]]; * Zaļaļģes fotosintēzes procesā skābekļa vietā var producēt ievērojamu daudzumu [[Ūdeņradis|ūdeņraža]], kas nozīmē, ka makroaļģes var tikt izmantotas enerģijas ražošanai bioreaktoros.<ref>Zviedre E. 2014. "Aļģes — sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana." [http://priede.bf.lu.lv/grozs/BotanikasEkologijas/Botanika%20un%20Latvijas%20flora/pirmais%20kurss/Alges2014_lekcija.pdf], priede.bf.lu.lv, {{dat|2018|11|18|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Aļģes]] frkvttpetc4gs2d3zmyp0ol8gex7kuj 4 415707 4464725 4464351 2026-05-06T18:00:46Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4464725 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|06||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199412}}] | {{formatnum:1349}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}] | 2009-02-13 | 2026-05-06 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171769}}] | {{formatnum:10621}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7959}}] | 2007-12-03 | 2026-05-06 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113378}}] | {{formatnum:10041}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9716}}] | 2007-11-24 | 2026-05-06 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111798}}] | {{formatnum:9883}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1874}}] | 2009-10-02 | 2026-05-06 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86811}}] | {{formatnum:7331}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6596}}] | 2005-10-30 | 2026-05-06 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69523}}] | {{formatnum:10721}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-04 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68541}}] | {{formatnum:1784}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-05-06 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1192}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50571}}] | {{formatnum:7615}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6285}}] | 2018-06-22 | 2026-05-06 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48821}}] | {{formatnum:1575}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3515}}] | 2006-05-03 | 2026-05-06 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47859}}] | {{formatnum:4759}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-06 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43110}}] | {{formatnum:4630}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1485}}] | 2015-03-11 | 2026-05-05 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1924}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38103}}] | {{formatnum:5029}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:766}}] | 2013-03-30 | 2026-05-06 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30905}}] | {{formatnum:3703}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:608}}] | 2020-05-10 | 2026-05-06 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27753}}] | {{formatnum:7920}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4104}}] | 2023-01-18 | 2026-05-05 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25870}}] | {{formatnum:4680}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:892}}] | 2015-08-30 | 2026-05-06 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2728}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15547}}] | {{formatnum:1289}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-06 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14733}}] | {{formatnum:2234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1955}}] | 2005-07-30 | 2026-05-06 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14480}}] | {{formatnum:3301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}] | 2014-07-27 | 2026-05-06 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14407}}] | {{formatnum:544}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}] | 2011-08-03 | 2026-05-06 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14128}}] | {{formatnum:755}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:230}}] | 2013-06-21 | 2026-05-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13189}}] | {{formatnum:995}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10582}}] | {{formatnum:2097}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:387}}] | 2021-07-27 | 2026-05-03 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10516}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10091}}] | {{formatnum:278}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-06 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:264}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:855}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:101}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] p410xa5ei7l2dte628girtg7sodaq3g 3 421663 4464810 3025012 2026-05-07T00:30:13Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:WiFábio]] to [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 4464810 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 1oswsz8us413ed77onfniyd9qirmc08 0 431896 4464766 4431256 2026-05-06T20:18:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464766 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Deimaņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Ozolaines pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4583 |title=Informācija par objektu: Deimaņi |accessdate={{dat|2021|01|11||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = | latd = 56.3974 | latNS = N | longd = 27.2493 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Deimaņi''' ir ciems [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 254 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas rakstnieka disidenta [[Mihaila Naricas māja-muzejs|Mihaila Naricas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4930|title=Mihails Narica|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 11.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Mihaila Naricas māja-muzejs|māja-muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ozolaine.lv/index.php/ozo/2-uncategorised/40-rakstnieka-mihaila-naricas-maja-muzejs|title=Rakstnieka Mihaila Naricas māja-muzejs|last=|first=|website=ozolaine.lv|access-date=2021.gada 11.janvārī|date=|archive-date={{dat|2022|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703050449/http://ozolaine.lv/index.php/ozo/2-uncategorised/40-rakstnieka-mihaila-naricas-maja-muzejs}}</ref>. 1897. gadā vecticībnieku ciemā bija 18 sētas ar 107 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ozolaines pagasta ciemi}} gzo0uh220fn17ey888aqwwqxm2nbvlk 0 441204 4464676 4012489 2026-05-06T15:32:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464676 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ceļš mājup | attēls = The-Road-to-Home-Benny-Wenda.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = The Road to Home | žanrs = Dokumentālā filma | režisors = Dominiks Brauns | producents = Dominiks Brauns | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Benijs Venda]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = Dancing Turtle Films | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2015|7|4|}} | ilgums = 54 minūtes<ref>[https://www.imdb.com/title/tt4633320/ IMDb: The Road to Home (2015)]</ref> | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''Ceļš uz mājām''' ({{val|en|The Road to Home}}) ir godalgota 2015. gada pilnmetrāžas dokumentālā filma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dancingturtle.co.uk/portfolio/the-road-to-home/|title=The Road To Home - Benny Wenda documentary - Dancing Turtle Films|publisher=Dancing Turtle Films|access-date=20 November 2018|archive-date={{dat|2016|04|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403193928/https://www.dancingturtle.co.uk/portfolio/the-road-to-home/}}</ref> par Rietumu [[Jaungvineja]]s neatkarības kustības vadītāju un [[Nobela miera prēmija]]s kandidātu [[Benijs Venda|Beniju Vendu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theoslotimes.com/article/benny-wenda-nominated-for-peace-prize-again|title=Benny Wenda nominated for Peace Prize again|website=The Oslo Times|access-date=20 November 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181120180219/http://www.theoslotimes.com/article/benny-wenda-nominated-for-peace-prize-again|archivedate={{dat|2018|11|20||bez}}}}</ref> Kopš dramatiskās bēgšanas no [[Indonēzija]]s cietuma 2002. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.democracynow.org/blog/2013/8/20/as_indonesia_threatens_west_papuan_freedom_flotilla_benny_wenda_on_struggle_for_independencea|title=As Indonesia Threatens West Papuan Freedom Flotilla, Benny Wenda on Struggle for Independence|publisher=Democracy Now|access-date=20 November 2018}}</ref> kur viņš tika spīdzināts un turēts izolācijā kā [[politiskais ieslodzītais]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://freewestpapua.org/info/benny-wendas-story/|title=Free West Papua - Benny Wenda’s Story|website=freewestpapua.org|access-date=20 November 2018}}</ref> Benijs ir bijis nerimtīgs politisks cīnītājs, kurš vada kampaņu par savas tautas atbrīvošanu no Indonēzijas koloniālā režīma varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://newint.org/features/web-exclusive/2014/08/05/benny-wenda-interview/|title=Benny Wenda: ‘West Papuans are living in a prison’|publisher=|access-date=20 November 2018|date=5 August 2014|archive-date={{dat|2019|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191002204840/https://newint.org/features/web-exclusive/2014/08/05/benny-wenda-interview}}</ref> == Fons == Saņēmis politisko patvērumu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 2004. gadā, Venda saskārās ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem 2011. gadā, kad pēc Indonēzijas valdības lūguma [[Interpols]] izdeva “sarkano paziņojumu”, draudot viņam ar arestu un [[Ekstradīcija|ekstradīciju]] uz Indonēziju izceļošanas gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/expat/expatlife/8920491/Benny-Wenda-Theres-a-silent-genocide-going-on-in-West-Papua.html|title=Benny Wenda: ‘There’s a silent genocide going on in West Papua'|last=Hyslop|first=Leah|website=|access-date=20 November 2018|date=28 November 2011}}</ref> Nākamajā gadā “sarkanais paziņojums” tika atcelts pēc tam, kad tas tika atzīts par “galvenokārt politiska rakstura” un tādēļ neatbilstošu Interpola noteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-19149678|title=Man given asylum off wanted list|last=Shaw|first=Danny|publisher=|access-date=20 November 2018|date=6 August 2012}}</ref> Pēc tam Venda sāka vispasaules "Brīvības tūri",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bennywenda.org/2013/freedom-tour/|title=Freedom Tour announcement - The Office of Benny Wenda|website=bennywenda.org|access-date=20 November 2018}}</ref> lai veidotu pasaulē atbalstu un izpratni par rietumu [[Papuasi|papuasu]] neatkarības kustību. Ar to Benijs ir uzstājies daudzās valstīs, tādās kā [[Jaunzēlande]], [[Austrālija]], [[Šveice]], [[Polija]], Lielbritānija, [[Papua-Jaungvineja]], [[Zālamana salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis]] un citās. Tikmēr iebraukšana Indonēzijā viņam joprojām nozīmē arestu.<ref>[https://regnum.ru/news/polit/2708872.html Регнум: В Индонезии лидера движения за свободное Папуа арестуют при въезде в страну]</ref> == Uzņemšana == Filmu producēja un režisēja britu kinorežisors Dominiks Brauns, un tā tika uzņemta divu gadu laikā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theroadtohomefilm.com/about/|title=About|website=The Road to Home|access-date=November 21, 2018}}</ref> kad filmas veidotājs pievienojās Benijam Vendam viņa ārzemju ceļojumos, ieskaitot viņa parādīšanos Oslo Brīvības forumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oslofreedomforum.com/speakers/benny-wenda|title=Speakers: Benny Wenda|publisher=Oslo Freedom Forum|access-date=November 21, 2018}}</ref> un viņa pirmo oficiālo ārzemju tūri uz ASV, Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju un [[Vanuatu]]. == Balvas == Labākā dokumentālā filma — Amsterdamas filmu festivālā, 2016.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amsterdamfilmfestival.com/van-gogh-awards/2016-winners|title=Amsterdam Film Festival - Amsterdam Screenplay Contest - 2016 Winners|last=User|first=Super|website=Amsterdam Film Festival|access-date=20 November 2018|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526192650/https://amsterdamfilmfestival.com/van-gogh-awards/2016-winners}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.theroadtohomefilm.com}} * {{IMDB filma|4633320|The Road to Home}} * [https://www.youtube.com/watch?v=flWP4OM1NY4 Filmas treileris Youtube] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:Dokumentālās filmas]] mp0m0tdw1jocro3o7aqvd0mpz2lv6yw 4 450126 4464910 4463006 2026-05-07T09:39:34Z Papuass 88 4464910 wikitext text/x-wiki {{shortcut|WP:100K}} <div style="color: var(--color-neutral,#404244); font-size: 1.2em; line-height: 1.75; margin: 0 10%"> <div class="center" style="font-size:140%;width:auto; margin-left:auto; margin-right:auto;"> '''Vikipēdija latviešu valodā <u>100 000</u> rakstus sasniedza'''<br>2020. gada 24. janvārī plkst. 23.12. </div> {{-}} ---- <div style = "font-size: 120%; margin: 0 8%; line-height: 1.5"> [[Attēls:Latvian Wikipedia 100K page banner.png|850px|center|class=skin-invert-image|Vikipēdijā latviešu valodā — 100 000 rakstu]] {{quote|Iedomājieties pasauli, kurā ikvienai personai uz planētas ir brīva pieeja visas cilvēces zināšanu kopsummai. Tas ir tas, ko mēs darām.|[[Džimijs Veilss]], Vikipēdijas līdzdibinātājs}} {{clear}} Populārā interneta enciklopēdija [[Vikipēdija]] tika izveidota 2001. gadā angļu valodā, bet drīz sekoja versijas arī citās valodās, 2003. gada 6. jūnijā — arī [[Vikipēdija latviešu valodā|versija latviešu valodā]]. Nepilnu 20 gadu laikā šis daudzvalodu sadarbības projekts neatgriezeniski ir mainījis enciklopēdiju žanru, attīstības gaitā palielinot lietotāju uzticēšanos interneta enciklopēdijas saturam. Vikipēdijas latviešu valodā kopiena ir pateicīga tās 14 587 reģistrētajiem un neskaitāmajiem anonīmajiem dalībniekiem, kas pielikuši roku enciklopēdijas uzlabošanā. Sākot ar pirmo rakstu par tēmu “psiholoģija” un beidzot ar [[Special:NewPages|jaunākajiem rakstiem]], dalībnieki savu darbu veikuši pilnībā pēc brīvprātības principiem. == Īsa vēsture == Vikipēdiju 2001. gada 15. janvārī izveidoja [[Džimijs Veilss]] un [[Lerijs Sangers]], uz viena servera palaižot sava iepriekšējā projekta ''Nupedia'' turpinājumu. Pirmoreiz preses uzmanību tā izpelnījās [http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9800E5D6123BF933A1575AC0A9679C8B63 2001. gada 20. septembra ''The New York Times''] rakstā. Pirmajā pastāvēšanas gadā tika izveidoti vairāk nekā 20 000 enciklopēdijas ierakstu — vairāk nekā 1500 rakstu mēnesī. 2003. gada 6. jūnijā tai sekoja arī [[Vikipēdija latviešu valodā|versija latviešu valodā]]. Patlaban Vikipēdija pieejama vairāk nekā 300 valodās, tapusi arī [[:commons:Sākumlapa|Vikikrātuve]], [[:d:Sākumlapa|Vikidati]] un vairāki citi brīvā satura projekti. Saskaņā ar [http://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org ''Alexa''] datiem Vikipēdija ir viena no 10 [http://www.alexa.com/topsites populārākajām tīmekļa vietnēm], bet tās latviešu valodas versijas lapas [https://stats.wikimedia.org/v2/#/lv.wikipedia.org mēnesī skatītas 19 miljonus reižu]. == Nepārtrauktā tapšanā == [[Attēls:Wikimedia projects edits counter 17 November 2019.png|thumb|275px|right|link=toollabs:wmcounter|''Wikimedia'' projekti ir [[toollabs:wmcounter|nepārtrauktā attīstībā]]]] Lai arī Vikipēdija ir neticami veiksmīgs projekts, tā joprojām tikai top. Vikipēdijas tēmu pārklājumā vēl arvien ir [[:en:User:Emijrp/All human knowledge|baltie plankumi]], un trūkst rakstu par miljoniem [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmīgu]] tēmu. Daudzi raksti, pat [[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti|vissvarīgākie]], nav novērtēti kā kvalitatīvi. No mūsu [[Special:Statistics|simt tūkstošiem]] rakstu tikai nedaudz vairāk nekā 100 atzīti par [[Vikipēdija:Labi raksti|labiem]], bet gandrīz 50 — par [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīgiem]], un liela daļa rakstu ir vien [[Vikipēdija:Aizmetnis|īsi aizmetņi]]. Citiem vārdiem sakot, darāmā vēl ir daudz — '''un tu vari palīdzēt!''' == Kā vari palīdzēt? == Vikipēdiju veido cilvēki, kas to lieto. Enciklopēdijas veidošanā var piedalīties ikviens, neatkarīgi no pieredzes. Tev pat nav jāveido lietotāja konts (lai arī no tā ir ieguvumi). Ja atrodi kādu uzlabojamu vai papildināmu rakstu, vari [[Vikipēdija:Ievads|veikt labojumus]], lai padarītu to precīzāku un noderīgāku citiem. Katrā lapā ir labošanas saite izmaiņu veikšanai. Novērtēts tiks jebkurš uzlabojums, gan pareizrakstības kļūdas labojums, gan jauna raksta izveide. Vikipēdijā ir cieņā iniciatīvas uzņemšanās un kopsaucēja meklēšana. Nenokar degunu, ja tavs pirmais ieguldījums tiek atcelts — Vikipēdija ir ''sadarbības'' projekts, tātad dažreiz mūsu domas var nesakrist. ''Tas ir normāli''. Katrā Vikipēdijas lapā ir diskusiju lapa, kas paredzēta labojumu apspriešanai, un katram Vikipēdijas dalībniekam ir sava diskusiju lapa, kur ar viņu var sazināties individuāli. == Laipni lūdzam Vikipēdijā! == Ja esi jaunpienācējs/-a, [[Vikipēdija:Laipni lūdzam Vikipēdijā|laipni lūdzam]]! Ceram, tev te patiks un vēlēsies te palikt. Ir pāris lietas, ar ko vari sākt: :* [[Vikipēdija:Pieci pīlāri|Vikipēdijas pieci pīlāri]] — pamatprincipi, pēc kā vadāmies lēmumu pieņemšanā; :* [[Palīdzība:Saturs|palīdzības sadaļa]] — vieta, kur meklēt skaidrojumu noformēšanas jautājumos; :* [[Vikipēdija:Vikitikšanās|kopienas sanākšanas]] — iespēja satikt citus kopienas dalībniekus klātienē; :* [[Vikipēdija:Vikipēdijas atbalsta biedrība|Vikipēdijas atbalsta biedrība]] — 2019. gadā dibināta biedrība vietējās kopienas darbības atbalstam. == Saziņai == * Uzrunā kopienu sociālajos tīklos: [https://www.facebook.com/wikipedialv <span style="color:#3b5998; font-weight:bolder;">Facebook</span>], [https://twitter.com/wikipedia_lv <span style="color:#1da1f2; font-weight:bolder;">Twitter</span>] vai [https://www.instagram.com/lv.wikipedia/ <span style="color:#c32aa3; font-weight:bolder;">Instagram</span>] * Atstāj ziņu [[Vikipēdija:Kopienas_portāls|kopienas portālā]] </div> <gallery mode=packed heights=200px> Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|Kopienas sanāksme Rīgā 2019. gada vasarā LAT-EST wikipedian meeting in Valga, 2016.jpg|Sadarbības pasākumā Valgā ar Igaunijas kolēģiem Vikidarbnīca Gētes institūtā 2.jpg|Vikidarbnīca bibliotekāriem Gētes institūtā Wikimedia Summit 2019 - Group photo 4.jpg|Daudzu dalībnieku vidū starptautiskā konferencē Berlīnē </gallery> [[Kategorija:Vikipēdijas esejas]] j75xi9irmj9ux393c2rdmxz0t93a8ke 0 452652 4464759 4407602 2026-05-06T19:51:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464759 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" | org/group = | image = Daugavpils_reģionālā_slimnīca_1.jpg | alt = | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | logo = | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Daugavpils|Vasarnīcu iela 20|3s=Vasarnīcu iela (Daugavpils)}} | healthcare = | funding = | type = Reģionālas nozīmes daudzprofilu ārstniecības iestāde | speciality = | standards = | emergency = | helipad = | affiliation = Rīgas Stradiņa universitātes studiju un pētniecības klīniskā bāze. | patron = | network = | beds = 782 (2016) | founded = 2010 | closed = | demolished = | website = https://slimnica.daugavpils.lv/ | other_links = }} '''Daugavpils reģionālā slimnīca''' ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Vasarnīcu ielā 20, [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā ārstē ne tikai [[Daugavpils pilsēta]]s un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]], bet arī visa [[Latgale]]s reģiona iedzīvotājus. 2016. gada decembrī tā kļuva par vienu no [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s studiju un pētniecības klīniskajām bāzēm. Tolaik slimnīcā strādāja 241 ārsti, 602 medmāsas, 224 māsu palīgi un 419 citi darbinieki. == Vēsture == [[Attēls:Daugavpils pilsētas slimnīca pirms 1940.jpg|thumb|240px|Daugavpils pilsētas slimnīca (pirms 1940).]] 19. gadsimta otrajā pusē nodibināja Daugavpils zemstes slimnīcu Mazā Dārza ielā. 1921. gadā [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksnī]] izveidoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Daugavpils kara slimnīcu. Slimnīcu vadīja kara ārsti [[Emīls Hugo Skadiņš]] (1921-1922), [[Jānis Alksnis (ārsts)|Jānis Alksnis]] (1922-1930), [[Voldemārs Hibšmans]] (1930-1931) un [[Bruno Blosfelds]] (1931-1940). 1923. gada augustā slimnīcā atvēra sieviešu nodaļu, bet 1939. gada 22. aprīlī bērnu infekcijas nodaļu. 1924. gada 1. oktobrī atvēra valsts Daugavpils slimnīcu. 1937. gadā nolēma būvēt jaunu slimnīcas ēku Siguldas ielā. 1939. gadā nodibināja Daugavpils apvienoto slimnīcu, apvienojot agrāko apriņķa slimnīcu ar pilsētas slimnīcu. Pēc Otrā pasaules kara apvienotā slimnīca pārcēlās uz agrākās Psihoneiroloģiskās slimnīcas ēku Siguldas ielā.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/2071 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> === Daugavpils pilsētas centrālā slimnīca === 1986. gadā [[Stropu ezers|Stropu ezera]] krastā atklāja jaunu 12 stāvu Daugavpils pilsētas centrālās slimnīcas ēku. 1998. gadā tai pievienoja Daugavpils pilsētas dzemdību namu, 2000. gadā Daugavpils Infekcijas slimnīcu, bet 2001. gadā Daugavpils pilsētas Bērnu slimnīcu un Centra poliklīniku. === Daugavpils reģionālā slimnīca === 2002. gadā, apvienojot Daugavpils pilsētas domes pašvaldības uzņēmumu "Daugavpils pilsētas centrālā slimnīca" ar [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] pašvaldības SIA "Plaušu slimību un tuberkulozes centrs", izveidoja SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". 2005. gadā Daugavpils reģionālās slimnīcas infekciju nodaļa pārcēlās uz jaunām telpām 18. Novembra ielā 311, Daugavpilī. 2010. gadā tai pievienoja SIA "Daugavas slimnīcu" un izveidoja slimnīcas [[Narkoloģija]]s stacionāro nodaļu Jātnieku ielā 53/55, Daugavpilī un Narkoloģijas ambulatoro nodaļu Stacijas ielā 2, Daugavpilī.<ref>[https://slimnica.daugavpils.lv/par-mums/vesture/ SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” vēsture]</ref> [[Attēls:Daugavpils reģionālā slimnīca 2.jpg|thumb]] 2024. gada 18. decembrī Latvijas valsts pārņēma 80,5% slimnīcas kapitāldaļu, sedzot slimnīcas parādus, valsts apņēmās ieguldīt 4,6 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-vesturiska-diena-daugavpils-slimnica-valsts-pasparne-jauno-gadu-vares-sakt-no-baltas-lapas.a581015/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vēsturiska diena. Daugavpils slimnīca valsts paspārnē jauno gadu varēs sākt no baltas lapas] lsm.lv 2024. gada 19. decembrī</ref> 2026. gada sākumā slimnīca, būdama kritiskās infrastruktūras objekts, saskaņā ar jauno likumu par šādu objektu drošību atlaida no darba gandrīz 50 tajā strādājušos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120105049/daugavpilsskaya-bolnica-uvolila-pochti-50-sotrudnikov-grazhdan-rossii-i-belarusi|title=Даугавпилсская больница уволила почти 50 сотрудников — граждан России и Беларуси|website=Delfi|access-date=2026-02-03|date=2026-02-02|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://slimnica.daugavpils.lv/ mājas lapa] {{aizmetnis}} [[Kategorija:IV līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Jaunie Stropi]] e0tp4i4uvsdnxk72p4k6l7fow1kmoh5 2 462707 4464944 4454514 2026-05-07T11:15:28Z Meistars14 141372 4464944 wikitext text/x-wiki Ice Hokcey ---- {| class="wikitable" |+IIHF Big Chmapionships places 2012-2025 !'''Countries''' !BIG !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2023 !2024 !2025 |- !Canada ! |5 |5 |5 |1 |1 |2 |4 |2 |1 |4 |5 |- !United States ! |7 |4 |6 |3 |4 |5 |3 |7 |4 |5 |1 |- !Sweden ! |6 |1 |3 |5 |6 |1 |1 |5 |6 |3 |3 |- !Russia ! |1 |6 |1 |2 |3 |3 |6 |3 | - | - | - |- !Finland ! |4 |5 |2 |6 |2 |4 |5 |1 |7 |8 |7 |- !Czechia ! |3 |7 |4 |4 |5 |7 |7 |4 |8 |1 |6 |- !Switzerland ! |11 |2 |10 |8 |11 |6 |2 |8 |5 |2 |2 |- !Slovakia ! |2 |8 |9 |9 |9 |14 |9 |9 |9 |7 |11 |- !Germany ! |12 |9 |14 |10 |7 |8 |11 |6 |2 |6 |9 |- !Latvia ! |10 |11 |11 |13 |13 |10 |8 |10 |3 |9 |10 |- !Denmark ! |13 |12 |13 |14 |8 |12 |10 |11 |10 |13 |4 |- !Belarus ! |14 |14 |7 |7 |12 |13 |15 |18 | - | - | - |- !Norway ! |8 |10 |12 |11 |10 |11 |13 |12 |13 |11 |12 |- !France ! |9 |13 |8 |12 |14 |9 |12 |15 |12 |14 |16 |- !Kazakhstan ! |16 |17 |16 |17 |16 |19 |19 |17 |11 |12 |15 |- !Austria ! |18 |15 |18 |15 |20 |17 |14 |16 |14 |10 |8 |- !Slovenia ! |17 |16 |17 |16 |17 |15 |21 |20 |16 |18 |13 |- !Italy ! |15 |18 |15 |21 |18 |16 |18 |14 |19 |19 |18 |- !Hungary ! |19 |19 |21 |18 |15 |21 |20 |21 |15 |17 |14 |- !Japan ! |20 |20 |19 |20 |22 |24 |24 |25 |23 |21 |20 |- !Ukraine ! |22 |23 |20 |22 |23 |22 |26 |27 |24 |23 |19 |- !Poland ! |24 |24 |23 |19 |19 |20 |22 |24 |18 |16 |21 |- !Great Britain ! |21 |22 |26 |24 |24 |23 |17 |13 |17 |15 |17 |- !South Korea ! |23 |21 |22 |23 |21 |18 |16 |19 |20 |22 |24 |- !Lithuania ! |27 |27 |25 |25 |25 |25 |23 |22 |22 |24 |23 |- !Estonia ! |29 |28 |29 |27 |27 |26 |25 |26 |26 |25 |25 |- !Romania ! |26 |26 |28 |29 |28 |29 |27 |23 |21 |20 |22 |- !Croatia ! |31 |29 |24 |26 |26 |27 |28 |30 |31 |29 |28 |- !Netherlands ! |25 |25 |27 |28 |29 |28 |29 |28 |27 |28 |29 |- !Spain ! |30 |34 |35 |32 |30 |34 |35 |32 |29 |27 |27 |- !Serbia ! |33 |33 |31 |31 |32 |31 |31 |29 |28 |30 |30 |- !Australia ! |29 |32 |32 |34 |35 |30 |30 |31 |32 |33 |33 |- !China ! |36 |38 |38 |35 |34 |35 |32 |33 |25 |26 |26 |- !Belgium ! |35 |30 |33 |30 |31 |32 |33 |34 |36 |35 |32 |- !Iceland ! |32 |31 |30 |33 |33 |33 |34 |36 |34 |34 |36 |- !Israel ! |39 |35 |34 |39 |37 |37 |37 |35 |33 |32 |34 |- !Mexico ! |38 |37 |36 |37 |36 |39 |39 |39 |40 |46 |47 |- !Bulgaria ! |37 |40 |41 |38 |40 |42 |42 |41 |37 |38 |38 |- !New Zealand ! |34 |36 |37 |36 |38 |36 |36 |37 |38 |36 |37 |- !Turkiye ! |41 |39 |40 |42 |41 |40 |43 |42 |39 |40 |43 |- !Taiwan ! | - | - | - | - | - |46 |44 |45 |41 |39 |39 |- !Uzbekistan ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |53 |- !North Korea ! |42 |42 |42 |41 |39 |38 |38 |40 | - |48 |48 |- !Georgia ! | - |48 |46 |45 |46 |43 |41 |38 |30 |37 |35 |- !South Africa ! |40 |41 |39 |40 |42 |45 |45 |46 |43 |45 |44 |- !Kyrgyzstan ! | - | - | - | - | - | - | - | - |46 |42 |41 |- !Bosnia-Herzegovina ! | - | - | - |47 |44 | - |48 |50 |47 |47 |45 |- !Turkmenistan ! | - | - | - | - | - | - |47 |43 |42 |44 |42 |- !Thailand ! | - | - | - | - | - | - | - |49 |44 |41 |40 |- !Luxembourg ! |43 |43 |43 |43 |43 |41 |40 |44 |45 |43 |46 |- !United Arab Emirates ! | - |46 |45 |46 | - |47 |49 |47 |35 |31 |31 |- !Hong Kong ! | - | - |44 |44 |45 |44 |46 |48 |48 |49 |49 |- !Ireland ! |44 |44 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Greece ! |45 |45 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Mongolia ! |46 |47 | - | - | - | - | - | - |53 |53 |50 |- !Singapore ! | - | - | - | - | - | - | - | - |49 |51 |52 |- !Philippines ! | - | - | - | - | - | - | - | - |52 |50 |51 |- !Armenia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |54 |- !Iran ! | - | - | - | - | - | - | - | - |50 |52 |57 |- !Kuwait ! | - | - | - | - | - | - |50 |51 |54 |54 |55 |- !Malaysia ! | - | - | - | - | - | - | - | - |51 |56 |58 |- !Indonesia ! | - | - | - | - | - | - | - | - |55 |55 |56 |} {| class="wikitable" |+IIHF U20 Chmapionships places 2012-2026 !'''Countries''' !U20 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2023 !2024 !2025 !2026 |- !Canada ! |3 |4 |4 |1 |6 |2 |1 |6 |1 |1 |5 |5 |3 |- !United States ! |7 |1 |5 |5 |3 |1 |3 |2 |6 |3 |1 |1 |5 |- !Sweden ! |1 |2 |2 |4 |4 |4 |2 |5 |3 |4 |2 |4 |1 |- !Russia ! |2 |3 |3 |2 |2 |3 |5 |3 |2 | - | - | - | - |- !Finland ! |4 |7 |1 |7 |1 |9 |6 |1 |4 |5 |4 |2 |4 |- !Czechia ! |5 |5 |6 |6 |5 |6 |4 |7 |7 |2 |3 |3 |2 |- !Switzerland ! |8 |6 |7 |9 |9 |7 |8 |4 |5 |7 |7 |8 |6 |- !Slovakia ! |6 |8 |8 |3 |7 |8 |7 |8 |8 |6 |6 |6 |8 |- !Germany ! |11 |9 |9 |10 |15 |12 |13 |11 |9 |8 |9 |9 |9 |- !Latvia ! |9 |10 |12 |13 |11 |10 |12 |14 |12 |9 |8 |7 |7 |- !Denmark ! |10 |13 |11 |8 |8 |5 |9 |10 |15 |15 |13 |11 |10 |- !Belarus ! |12 |12 |13 |11 |10 |11 |10 |12 |13 | - | - | - | - |- !Norway ! |13 |11 |10 |12 |14 |16 |17 |13 |14 |11 |10 |13 |11 |- !France ! |17 |16 |19 |20 |17 |13 |14 |16 |18 |13 |12 |15 |16 |- !Kazakhstan ! |18 |18 |18 |17 |13 |14 |11 |9 |10 |12 |11 |10 |12 |- !Austria ! |15 |15 |14 |15 |12 |15 |15 |15 |11 |10 |14 |12 |13 |- !Slovenia ! |14 |14 |15 |16 |21 |19 |19 |17 |16 |16 |17 |14 |14 |- !Italy ! |19 |19 |17 |14 |16 |20 |21 |20 |22 |19 |19 |19 |22 |- !Hungary ! |25 |24 |23 |22 |22 |17 |16 |19 |17 |14 |15 |16 |17 |- !Japan ! |22 |23 |21 |21 | - |24 |23 |22 |23 |17 |16 |18 |21 |- !Ukraine ! |23 |20 |20 |18 |20 |21 |20 |21 |19 |18 |18 |17 |15 |- !Poland ! |20 |17 |16 |19 |18 |18 |18 |18 |20 |20 |21 |21 |20 |- !Great Britain ! |16 |21 |22 |23 |19 |22 |25 |25 |24 |24 |25 |26 |24 |- !South Korea ! |28 |30 |29 |25 |27 |29 |24 |28 |29 |22 |23 |22 |23 |- !Lithuania ! |24 |27 |24 |24 |23 |23 |22 |24 |25 |25 |24 |23 |19 |- !Estonia ! |30 |29 |26 |27 |24 |26 |26 |23 |21 |21 |20 |20 |18 |- !Romania ! |29 |25 |27 |28 |28 |25 |27 |26 |26 |28 |29 |24 |26 |- !Croatia ! |21 |22 |28 |29 |25 |28 |31 |30 |32 |23 |22 |25 |25 |- !Netherlands ! |27 |26 |25 |26 |26 |27 |28 |31 |30 |27 |27 |28 |29 |- !Spain ! |26 |28 |30 |30 |29 |30 |29 |27 |27 |26 |28 |29 |28 |- !Serbia ! |31 |31 |31 |33 |31 |31 |30 |29 |28 |31 |30 |31 |32 |- !Australia ! |33 |32 |32 |31 |33 |34 |39 |36 |36 |35 |32 |32 |30 |- !China ! |36 |35 |34 |35 |34 |36 |36 |35 |31 |29 |26 |27 |27 |- !Belgium ! |32 |34 |35 |32 |32 |32 |32 |32 |33 |30 |33 |34 |37 |- !Iceland ! |35 |33 |33 |34 |39 |37 |38 |42 |35 |32 |30 |33 |34 |- !Israel ! | - | - | - | - |38 |39 |35 |33 |34 |36 |35 |30 |31 |- !Mexico ! |34 |38 |37 |37 |35 |33 |33 |34 |38 |34 |39 |40 |43 |- !Bulgaria ! |38 |36 |40 | - |36 |40 |37 |38 |39 |37 |37 |37 |36 |- !New Zealand ! |37 |37 |36 |36 |37 |38 |40 |39 |40 |39 |36 |35 |33 |- !Turkiye ! |39 |39 |38 |39 |40 |35 |34 |37 |37 |38 |38 |38 |38 |- !Taiwan ! | - | - | - | - | - |41 |42 |40 |41 |33 |34 |36 |35 |- !Uzbekistan ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !North Korea ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Georgia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !South Africa ! | - | - |39 |38 |41 |42 |41 |41 |42 | - |43 |43 |45 |- !Kyrgyzstan ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |42 |41 |- !Bosnia-Herzegovina ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - |39 |38 |39 |40 |- !Turkmenistan ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |40 | - | - |- !Thailand ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - |43 |41 |41 |39 |- !Luxembourg ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - |44 |40 |44 |44 |- !United Arab Emirates ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Hong Kong ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |42 |- !Ireland ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Greece ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Mongolia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Singapore ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Philippines ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Armenia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Iran ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |46 |- !Kuwait ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Malaysia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Indonesia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |} {| class="wikitable" |+IIHF U18 Chmapionships places 2012-2025 !'''Countries''' !U18 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2023 !2024 !2025 !2026 |- !Canada ! |3 |1 |3 |3 |4 |5 |5 |4 |3 |1 |1 |6 |- !United States ! |1 |2 |1 |1 |3 |1 |2 |3 |1 |3 |3 |5 |- !Sweden ! |2 |5 |4 |8 |2 |4 |3 |1 |2 |3 |2 |1 |- !Russia ! |5 |4 |5 |5 |6 |3 |6 |2 | - | - | - | - |- !Finland ! |4 |3 |6 |2 |1 |2 |1 |7 |5 |5 |5 |7 |- !Czechia ! |8 |7 |2 |6 |7 |7 |4 |6 |7 |6 |7 |3 |- !Switzerland ! |7 |6 |7 |4 |8 |8 |9 |9 |6 |7 |10 |11 |- !Slovakia ! |11 |9 |8 |7 |5 |6 |7 |10 |4 |4 |4 |2 |- !Germany ! |6 |8 |9 |10 |12 |15 |12 |11 |10 |11 |6 |10 |- !Latvia ! |9 |10 |11 |9 |9 |10 |11 |8 |8 |8 |8 |4 |- !Denmark ! |10 |11 |10 |11 |10 |13 |13 |13 |12 |15 |11 |8 |- !Belarus ! |17 |14 |14 |12 |11 |9 |8 |5 | - | - | - | - |- !Norway ! |12 |12 |12 |14 |15 |14 |15 |14 |9 |9 |9 |9 |- !France ! |14 |15 |15 |13 |14 |11 |10 |15 |16 |19 |20 |18 |- !Kazakhstan ! |18 |17 |13 |15 |13 |12 |14 |12 |11 |10 |13 |12 |- !Austria ! |19 |19 |18 |17 |16 |18 |18 |18 |17 |13 |16 |17 |- !Slovenia ! |15 |16 |19 |18 |20 |17 |16 |21 |18 |17 |14 |15 |- !Italy ! |13 |13 |16 |21 |21 |20 |21 |20 |19 |20 |23 |21 |- !Hungary ! |22 |23 |17 |16 |17 |16 |20 |19 |14 |14 |15 |14 |- !Japan ! |16 |18 |20 |19 |18 |19 |19 |17 |13 |16 |22 |23 |- !Ukraine ! |20 |21 |21 |20 |19 |21 |17 |16 |15 |12 |12 |13 |- !Poland ! |21 |20 |22 |24 |23 |22 |25 |23 |22 |21 |17 |16 |- !Great Britain ! |26 |26 |27 |25 |26 |27 |23 |22 |25 |22 |24 |25 |- !South Korea ! |23 |22 |24 |23 |22 |26 |26 |27 |20 |19 |19 |22 |- !Lithuania ! |25 |27 |23 |22 |25 |25 |24 |24 |23 |17 |18 |18 |- !Estonia ! |29 |28 |29 |28 |29 |24 |27 |25 |21 |18 |21 |20 |- !Romania ! |24 |25 |28 |29 |24 |23 |22 |26 |27 |24 |27 |26 |- !Croatia ! |27 |24 |25 |27 |27 |28 |30 |32 |24 |25 |26 |27 |- !Netherlands ! |28 |29 |26 |26 |28 |32 |32 |31 |29 |23 |28 |29 |- !Spain ! |31 |30 |30 |30 |30 |30 |29 |28 |28 |28 |29 |288 |- !Serbia ! |30 |31 |31 |31 |31 |31 |31 |29 |26 |26 |33 |31 |- !Australia ! |35 |34 |35 |34 |35 |29 |28 |33 |33 |30 |30 |32 |- !China ! |36 |35 |33 |33 |34 |35 |33 |30 |30 |27 |25 |24 |- !Belgium ! |37 |32 |32 |32 |33 |34 |35 |34 |34 |33 |32 |33 |- !Iceland ! |34 |33 |34 |35 |32 |33 |34 |37 |36 |36 |40 |42 |- !Israel ! | - |40 |36 |39 |38 |36 |38 |36 |35 |32 |37 |37 |- !Mexico ! |39 |39 |39 |36 |40 |41 |36 |39 |38 |34 |35 |30 |- !Bulgaria ! |40 |38 |38 |37 |37 |38 |37 |35 |32 |29 |34 |39 |- !New Zealand ! |38 |36 |40 |42 |41 |40 |41 |40 |41 |37 |39 |40 |- !Turkiye ! | - |43 |42 |41 |36 |39 |39 |38 |37 |35 |36 |38 |- !Taiwan ! |41 |37 |37 |38 |39 |37 |40 |41 |31 |31 |31 |34 |- !Uzbekistan ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |41 |35 |- !North Korea ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Georgia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !South Africa ! |42 |41 |41 |40 |42 |43 |43 |43 |44 |42 |45 |45 |- !Kyrgyzstan ! | - | - | - | - | - | - | - | - |40 |40 | - | - |- !Bosnia-Herzegovina ! | - | - | - | - | - | - | - | - |41 | - |44 |43 |- !Turkmenistan ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |43 |44 |- !Thailand ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |42 |41 |- !Luxembourg ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - |42 |46 |46 |- !United Arab Emirates ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Hong Kong ! | - | - |43 |43 |43 |42 |42 |42 |42 |39 |38 |36 |- !Ireland ! |44 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Greece ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Mongolia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Singapore ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Philippines ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Armenia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Iran ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Kuwait ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Malaysia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- !Indonesia ! | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |} ---- [[Kategorija:List of most 175 countries military comnparison]] __DISAMBIG__ pvcmkjd2caxhfi12k8rx87vo205vtyc 0 467014 4464859 4464569 2026-05-07T06:48:44Z Kaamis007 67303 stilistiskas/defisīgas izmaiņas 4464859 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Akciju sabiedrība Alfa, 2022.jpg|thumb|Galvenais korpuss AS "Alfa" un rūpnīcai "Alfa RPAR"]] '''Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"''' (pēc 1971. gada — '''Rīgas pusvadītāju ierīču ražošanas apvienība "Alfa"''',<ref>[http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&kods=640974&db_id=1 Fonda kartīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200917115636/http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&kods=640974&db_id=1|date={{dat|2020|09|17||bez}}}} Elektroniskā datubāze "Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs"</ref> pēc 2004. gada — '''"ALFA RPAR" AS'''), ir [[Latvija]]s elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmums. Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar pusvadītāju ražošanu, kā arī piedāvā līgumražošanas pakalpojumus [[iespiedshēmas plate|iespiedshēmas platēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.lv/eng/comm/about.php|title=About ALFA|website=alfarzpp.lv|access-date=2023-09-19|archive-date=2023-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230613090106/https://www.alfarzpp.lv/eng/comm/about.php}}</ref> Uzņēmuma un tā struktūrā ietilpstošo uzņēmumu galvenie eksporta noieta tirgi ir Krievija un Baltkrievija. Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa" bija bija viens no pirmajiem uzņēmumiem [[Padomju Savienība|PSRS]], kas [[1960. gadi|1960. gados]] sāka ražot integrālās mikroshēmas; tās izmantoja galvenokārt [[Padomju Savienība|PSRS]] militārā kompleksa un [[kosmoss|kosmosa]] nozares vajadzībām. AS "Alfa RPAR" 2022. gadā bija 144 darbinieki, un uzņēmums strādāja ar 3,5 miljonu eiro apgrozījumu un 0,3 miljonu eiro zaudējumiem. == Īpašumtiesību struktūra == AS "Alfa RPAR" ir AS "Alfa" meitassabiedrība, kam pieder 100% uzņēmuma akciju daļu. Uzņēmuma AS "Alfa RPAR" produkciju Krievijā pārstāv tā māsas uzņēmums (arī AS "Alfa" meitassabiedrība) — OOO "АЛЬФА", kas izplata gan AS "Alfa RPAR", gan AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments" produkciju caur tirdzniecības uzņēmumu "Lesta-M",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.importgenius.com/russia/importers/%D0%BE%D0%BE%D0%BE-%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F-%D0%BB%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B0-%D0%BC|title=Ооо Компания Леста-м {{!}} See Full Import/Export History|last=Ninja|first=with ❤️ Code|website=ImportGenius|access-date=2023-09-19|language=en-US}}</ref> kuram ir piešķirtas "ekskluzīvas tiesības" piegādāt produkciju ieroču un militārā aprīkojuma ražotājiem Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.ru/rus/comm/about.html|title=О компании|last=www.alfarzpp.ru|access-date=19/09/2023|archive-date={{dat|2022|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702201946/https://alfarzpp.ru/rus/comm/about.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.ru/rus/comm/contact_us.html|title=Генеральный представитель АО "ALFA RPAR" в России ООО "АЛЬФА|website=web.archive.org|access-date=2023-09-19|date=2022-07-02|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702211602/https://alfarzpp.ru/rus/comm/contact_us.html}}</ref> Baltkrievijā šo uzņēmumu produkciju pārstāv ООО "АЛЬФА-БЛР".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfablr.by/|title=RD ALFA Microelectronics {{!}}|website=alfablr.by|access-date=2023-09-19|archive-date=2022-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004195444/https://alfablr.by/}}</ref> Savukārt AS "Alfa" lielākais akcionārs ir SIA "Zinātniskais Centrs Mikroelektronika" ar 96,9% akciju daļu, kura īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Aleksandrs Kuzņecovs, Aleksandrs Zaslavskis un Krievijas pilsonis Viktors Sedovs.<ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.09.2023-the-insider-latvijas-uznemumi-apgada-krievijas-militaras-rupnicas-ar-mikroshemam.a524590/|title=«The Insider»: Latvijas uzņēmumi apgādā Krievijas militārās rūpnīcas ar mikroshēmām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-19|language=lv}}</ref> SIA "Zinātniskais Centrs Mikroelektronika" ir arī vairākuma akcionārs uzņēmumiem AS "Alton" (iespiedplašu montāža, kabeļu izstrādājumu un elektronisko bloku izgatavošana),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alton.lv/lat/about_us.html|title=ALTON|website=www.alton.lv|access-date=2023-09-19}}</ref> kā arī AS "Rīgas autoelektrokomponentu rūpnīca" (AS RAR), kas ražo dažādas auto detaļas, galvenokārt Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem — AS "[[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]]", AS "[[AvtoVAZ|VAZ]]" un AS "[[Minskas traktoru rūpnīca|MTZ]]", bet arī Ukrainas uzņēmumiem — AS "ZAZ".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as-rar.lv/onas.html|title=Предприятие AS|website=as-rar.lv|access-date=2023-09-19|archive-date=2024-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240620175330/https://as-rar.lv/onas.html}}</ref> == Vēsture == 1960. gadā sāka darboties Rīgas aparātbūves rūpnīca, tajā ražoja [[diode]]s un [[tranzistors|tranzistorus]], bet no 1962. gada mikroshēmas. [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]], kurā atradās rūpnīca, pārdēvēja par [[Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu. 1965. gadā rūpnīca pārgāja PSRS militārā kompleksa pakļautībā, 1966. gadā to pārdēvēja par Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcu (RPAR, ''РЗПП''). 1966. gadā nodibināja [[Rīgas mikroaparātu zinātniski pētnieciskais institūts|Rīgas mikroaparātu ZPI]] (RMZPI, ''РНИИМП''). 1971. gadā RPAR un RMZPI apvienoja, izveidojot ražošanas tehnisko apvienību “Alfa” Jurija Gagarina ielā 140 Rīgā, 1977. gadā to pārdēvēja par ražošanas apvienību “Alfa” PSRS Elektroniskās rūpniecības ministrijas pakļautībā, kurā ietilpa arī [[Gulbene]]s rūpnīca "Mitrāns" (1976), rūpnīca "Invertors" [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]] 240 Rīgā (1977). 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus integrālo mikroshēmu, tajā strādāja apmēram 11 000 darbinieku.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/26232 Jānis Šiliņš. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā] enciklopedija.lv</ref> [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s laikā, deviņdesmito gadu beigās, uzņēmums tika privatizēts, par lielāko akcionāru kļūstot SIA "Zinātniskais Centrs Mikroelektronika".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par 'Alfas' straujo atdzimšanu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-09-19|language=lv}}</ref> Privatizācijas procesa ietvaros veiktās pārstrukturizācijas rezultātā tika izveidotas vairākas uzņēmuma struktūrvienības - AS "Alfa Ekspo", "Mitrāns", AS "Alton", "IRM", Rīgas Mikroaparātu Zinātniski pētnieciskais institūts (vēlāk - AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments"), AS "Alfa" "Invertors" un "Alfa" PRO.<ref>[http://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F454_VI.pdf archiv.org.lv]</ref> Vairums jaunizveidoto stuktūrvienību laika gaitā bankrotēja un tika likvidētas vai pārdotas. Piemēram, AS "Alfa Ekspo" ar tai piederošo rūpnīcas kompleksa ēku Brīvības gatvē 372 Rīgā iegādājās Norvēģijas investīciju grupa "Linstow Varner", kas 1998. gadā uzsāka ēkas rekonstrukciju, lai jau 2001. gadā atvērtu tolaik lielāko tirdzniecības centru Baltijas valstīs, saglabājot tā vēsturisko nosaukumu — "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:418116%7Carticle:DIVL712|title=Lielākais tirdzniecības centrs Baltijas valstīs. Latvijas Vēstnesis, Nr.33.|website=periodika.lv|access-date=2023-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linstowbaltic.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Linstow Baltic|access-date=2023-09-19|language=lv}}</ref> 2006. gadā pārtrauca darboties Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca Ropažu ielā 140,<ref>[https://company.lursoft.lv/rigas-pusvaditaju-aparatu-rupnica/40003084669 company.lursoft.lv]</ref> taču vēlāk ražošanu atjaunoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfarzpp.lv/eng/sc/semiconductor.php|title=Semiconductor production - ALFA -Riga Latvia Europe|website=www.alfarzpp.lv|access-date=2022-10-05|archive-date=2022-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220118013104/https://alfarzpp.lv/eng/sc/semiconductor.php}}</ref> Tāpat joprojām darbojas AS "Alton"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://alton.lv/about_us.html|title=ALTON|website=alton.lv|access-date=2023-09-19}}</ref> un AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdalfa.eu/en/menu/9-About_us.html|title=RD ALFA Microelectronics {{!}} About us|website=www.rdalfa.eu|access-date=2023-09-19}}</ref> Lai arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s uzņēmumu darbības apjoms ievērojami samazinājies, tomēr ražošana nav apstājusies. == Saistība ar Krievijas militārajām operācijām == 2023. gadā medijos izskanēja ziņas, ka vairāki Krievijas uzņēmumi, kas saistīti ar militāro nozari, piemēram, Zinātniski pētnieciskais elektronisko aparātu institūts (NIIEP), [[Iževska]]s Elektromehāniskā rūpnīca "Kupol" (IEMZ) un [[Ufa]]s instrumentu ražošanas asociācija, iegādājās Rīgā ražotās mikroshēmas ar "RD Alfa" un "Alfa RPAR" preču zīmēm arī pēc Eiropas Savienības sankcijām šādu preču eksportam uz Krieviju. Tomēr oficiāli nav zināms, vai tās ir tikušas izmantotas raķešu ražošanā Krievijas militārajām vajadzībām.<ref name="lsm.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.info/politika/264866|title=Рижский бальзам на душу Путина: как латвийский бизнес оснащает российскую армию микросхемами|website=The Insider|access-date=2023-09-19|language=ru|archive-date=2023-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230927054719/https://theins.info/politika/264866}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Ropažu iela]] tggk0uk7ui307xqggptxstjzhucdmlo 0 468034 4464802 4441748 2026-05-06T22:47:08Z Silraks 36716 4464802 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | area_total_km2 = 90.57 | latm = 58 | established_date = 1854. gadā | established_title = Dibināta | image_shield = | image_skyline = File:Lawrence, KS August 2025.jpg | image = | latNS = N | motto = | elevation_m = | lats = 00 | longEW = W | longd = 95 | longm = 14 | longs = 00 | leader_name = | leader_title = | latd = 38 | name = Lorensa | subdivision_name2 = | subdivision_type = Valsts | population_total = 94934 | pushpin_map = ASV#Kanzasa | settlement_type = pilsēta | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | population_density_km2 = auto | subdivision_name1 = {{karogs|Kanzasa}} | native_name = ''Lawrence'' | population_as_of = 2020 | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | timezone = CST | timezone_DST = CDT | utc_offset = -6 | utc_offset_DST = -5 | website = {{URL|https://lawrenceks.org/}} | image_flag = }}'''Lorensa''' ({{Val|en|Lawrence}}) ir pilsēta [[ASV]], [[Kanzasa]]s štatā. 2020. gadā Lorensā dzīvoja 94 934 iedzīvotāji. Lorensā atrodas [[Kanzasas Universitāte]]. == Attēlojums mākslā un kino == [[Sems Vinčesters]] un [[Dīns Vinčesters]], seriāla [[Supernatural (seriāls)|''Supernatural'']] galvenie varoņi, ir no Lorensas, un šova vēsturē pilsēta ir pieminēta neskaitāmas reizes. [[Ēriks Kripke]], ''Supernatural'' veidotājs, nolēma, ka abi brāļi ir no Lorensas, jo tā atrodas tuvu Stalas kapsētai, kas ir slavena ar savām pilsētas leģendām.<ref> Kripke, Eric (October 12, 2006). "Supernatural: Your Burning Questions Answered!". TV Guide. Retrieved September 30, 2009.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Lawrence, Kansas|Lorensa}} * {{wikivoyage|Lawrence (Kansas)}} * [https://lawrenceks.org/ Mājaslapa] {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Kanzasas pilsētas]] k2o4mqblzsag7snam62gjg2gi0eq315 0 468194 4464640 4463659 2026-05-06T13:30:44Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4464640 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2020. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]] | time = | location = Tiešsaistē | network = | first = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] | first_t = [[Ņujorkas "Rangers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | latv1_nr = 149 | latv1 = [[Raivis Ansons]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | next_year = [[2021. gada NHL drafts|2021]] }} '''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |2 |{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |3 |{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]] |[[Otavas "Senators"]] |- |4 |{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]] |[[Otavas "Senators"]] |- |6 |{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |7 |{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |8 |{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |10 |{{flaga|CAN}} [[Kols Perfeti]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |11 |{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |12 |{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |13 |{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |14 |{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |15 |{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |16 |{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |17 |{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |18 |{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |19 |{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |20 |{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |21 |{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |22 |{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |24 |{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |25 |{{flaga|CAN}} [[Džastins Berons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |26 |{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |27 |{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Grīgs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |30 |{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |31 |{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |43 |{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |45 |{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |60 |{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |149 |{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |161 |{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} {{NHLdrafts}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] 76seda72pdooal52acudh77o9zohj87 0 468617 4464904 4453817 2026-05-07T09:36:44Z ~2026-27638-96 145040 /* Tēli */ 4464904 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'') | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = ''pašlaik'' | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 9 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta, tas redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras ir dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. * '''Mesija''' ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa un Ievas Koganas slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Ir attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju. Ir attiecībās ar Jāni Balodi. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste. Aivo draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija gadījuma sakars ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] hhomrtj7ru3zcezetzjkku3bv2mzk7x 0 476647 4464644 3617857 2026-05-06T13:33:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464644 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Buorhajas rags |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Jakutija#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |mark = Orange_pog.svg |position = |vietējais nosaukums =''мыс Буор-Хая'' |izvietojums = Buorhajas pussala |apskalo = [[Laptevu jūra]] |atdala = [[Buorhajas līcis]]<br />[[Janas līcis]] |atdala1 = |latd=71|latm=56|lats=38|latNS=N |longd=132|longm=47|longs=38|longEW=E |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{RUS}} |valsts adm vienības tips1 = Republika |valsts adm vienība1 = [[Sahas Republika]] |valsts adm vienības tips2 = Uluss |valsts adm vienība2 = [[Ustjanas uluss]] |piezīme = }} '''Buorhajas rags''' ({{val|ru|мыс Буор-Хая}}) ir [[zemesrags]] [[Krievija]]s ziemeļos, [[Laptevu jūra]]s krastā. Administratīvi ietilpst [[Sahas Republika]]s [[Ustjanas uluss|Ustjanas ulusā]]. == Ģeogrāfija == Zemesrags izvietojies Buorhajas pussalas ziemeļu galā un atdala [[Janas līcis|Janas līci]] austrumos no [[Buorhajas līcis|Buorhajas līča]] rietumos. Austrumos no zemesraga atrodas ap 30&nbsp;km gara pusapplūdusi smilšu strēle. Apvidus bīstams kuģošanai, apkārtnē daudz kuģu vraku.<ref>[https://www.scanex.ru/company/news/snimok-nedeli-buor-khaya/ Снимок недели: Буор-Хая]</ref> Pussalas un līča nosaukums cēlies no zemesraga nosaukuma, kas tulkojumā no [[jakutu valoda]]s nozīmē ‘Zemes kalns’.<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=52&t=1860&start=2 Полярная Почта. Попов С.В. Морские имена Якутии]</ref> Zemesragā no 1942. līdz 1964. gadam darbojās [[Misbuorhaja]]s polārā hidrometeoroloģiskā stacija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nodc.meteo.ru/EMDM/Laptevix/Tabl1_4/104_tabl1_4.htm |title=ОПИСАНИЕ МОРСКИХ ГИДРОМЕТСТАНЦИЙ И ПОСТОВ |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210204004406/http://nodc.meteo.ru/EMDM/Laptevix/Tabl1_4/104_tabl1_4.htm }}</ref> Zemesraga tuvumā atrodas arheoloģisks piemineklis — vēlīnā [[paleolīts|paleolīta]] (ap 27 000 gadu veca) atradne, kur uz [[mamuts|mamutu]] kauliem atklātas darbarīku pēdas.<ref>[https://epic.awi.de/id/eprint/34763/1/106_pitulko_etal.pdf A MIS 3 kill-butchery mammoth site on Buor-Khaya Peninsula, Eastern Laptev Sea, Russian Arctic]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://images.esosedi.org/bochki_stantsiya_buor_haya_zabroshen/83560252/index.html#lat=71947542&lng=132786166&z=15&mt=1&v=0 Бочки, Станция Буор Хая заброшенная]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Krievijas zemesragi]] [[Kategorija:Āzijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Jakutija]] [[Kategorija:Laptevu jūra]] 677cwtimq45ptkjdgf6858bwcm9mz4o 0 476663 4464643 3617856 2026-05-06T13:33:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464643 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Misbuorhaja | oriģinālnosaukums = ''Мыс Буор-Хая'' | attēls = | paraksts = | karte = Jakutija#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}}/{{RUS}} | latd=71| latm=56| lats=43| latNS=N | longd=132| longm=47| longs=15| longEW=E | novietojums = [[Buorhajas rags]] | tips = vissezonas | atvērta = 1942 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 1993 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = 24 | vid_t = -12,0 | vas_t = 36,0 | ziem_t = -51,0 | laika_zona = [[UTC+9]] | mājaslapa = }} '''Polārā stacija «Misbuorhaja»''' ({{val|ru|Полярная станция «Мыс Буор-Хая»}}) ir slēgta [[Krievija]]s [[polārstacija|polārā]] [[meteostacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[http://climatebase.ru/station/21823 Climatebase.ru Мыс Буор-Хая, Саха (Якутия) респ., Российская федерация #21823]</ref> Izvietojusies [[Buorhajas rags|Buorhajas ragā]] [[Laptevu jūra]]s dienvidu krastā. Administratīvi ietilpst [[Sahas Republika]]s [[Ustjanas uluss|Ustjanas ulusā]]. Stacija izveidota 1942. gadā, slēgta 1965. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nodc.meteo.ru/EMDM/Laptevix/Tabl1_4/104_tabl1_4.htm |title=ОПИСАНИЕ МОРСКИХ ГИДРОМЕТСТАНЦИЙ И ПОСТОВ |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210204004406/http://nodc.meteo.ru/EMDM/Laptevix/Tabl1_4/104_tabl1_4.htm }}</ref> pēc citiem datiem — 1993. gadā.<ref>[http://www.aari.ru/dept/science/mathlab/report_04_4.pdf Исследование текущих проявлений изменений климата в природной среде арктических морей]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://images.esosedi.org/bochki_stantsiya_buor_haya_zabroshen/83560252/index.html#lat=71947542&lng=132786166&z=15&mt=1&v=0 Бочки, Станция Буор Хая заброшенная]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] [[Kategorija:Jakutija]] [[Kategorija:Krievijas polārstacijas]] 86gqbxv42z0btcdzu57fdjf6xbmqa19 0 484665 4464706 4420647 2026-05-06T16:50:39Z Biafra 13794 4464706 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Alekss Leņs | vārds_orig = ''Alex Len'' | attēls = Alex Len 2020.jpg | att_izm = | paraksts = Alekss Leņs 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|16}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Antracita}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[ukrainis]] | garums = 213 [[centimetrs|cm]] | svars = 113 [[Kilograms|kg]] | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Mērilendas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | numurs = 25 | amats = | līga = [[ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5. | dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Fīniksas "Suns"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010–2011 | klubs 1 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BK Dnipro]]'' | kl_sez 2 = {{NBA Year|2013|start}}—{{NBA Year|2017|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 3 = {{NBA Year|2018|start}}—{{NBA Year|2019|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 4 = {{NBA Year|2019|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 5 = {{NBA Year|2020|fsy}} | klubs 5 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 6 = {{NBA Year|2020|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 7 = {{NBA Year|2021|start}}—{{NBA Year|2024|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 8 = {{NBA Year|2024|end}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 9 = 2025—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—2022 | taut 1 = {{Bk|Ukraina}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * Ukrainas kausa ieguvējs <small>(2011)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Oleksijs (Alekss) Leņs''' ({{val|uk|Олексій Лень}}; dzimis {{dat|1993|6|16}} [[Antracita|Antracitā]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s [[ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]], bet iepriekš 12 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. Bijis [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karejera == Basketbolā trenēties sācis 13 gadu vecumā. Vienu sezonu aizvadījis profesionālā basketbola komandā [[Ukraina|Ukrainā]] — ''[[BK Dnipro]]'', pēc tam pārcēlies uz [[ASV]]. Studēja [[Mērilendas Universitāte|Mērilendas Universitātē]], pēc divām labām sezonām [[NCAA]] pieteicās NBA draftam, kurā viņam tika prognozēta augsta izvēle. [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA drafta]] pirmajā kārtā A. Leņu ar kopējo 5. kārtas numuru izraudzījās [[Fīniksas "Suns"]] (augstākā vieta starp Eiropas basketbolistiem šajā draftā un augstākā vēsturē starp Ukrainas basketbolistiem). "Suns" sastāvā viņš nospēlēja 5 sezonas. 2018. gada augustā A. Leņs noslēdza līgumu ar [[Atlantas "Hawks"]]. Tās sastāvā aizvadījis karjeras rezultatīvāko spēli, 2019. gada aprīlī gūstot 33 punktus zaudētā spēlē (107—115) pret [[Milvoki "Bucks"]]. 2020. gada februārī kopā ar [[Džabari Pārkers|Džabari Pārkeru]] aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]] pret [[Dveins Dedmonds|Dveinu Dedmondu]]. 2020. gada novembrī A. Leņs noslēdza līgumu ar [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda A. Leņu atbrīvoja (viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]). 2021. gada 23. janvārī A. Leņs pievienojās [[Vašingtonas "Wizards"]], bet vasarā kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Sakramento "Kings"]]. "Kings" sastāvā A. Leņs bija līdz 2025. gada februārim, kad viņu aizmainīja atpakaļ uz "Wizards" plašā vairāku komandu maiņas darījumā. Dažas dienas vēlāk "Wizards" viņu no līguma atbrīvoja, un spēlētājs noslēdza līgumu ar [[Losandželosas "Lakers"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nba/wizards/onsi/washington-wizards-news/alex-len-waived-washington-wizards-signs-with-lakers|title=Alex Len, Waived By Wizards, Signs With Lakers|website=Washington Wizards On SI|access-date=2025-11-17|date=2025-02-11|language=en-US}}</ref> kura sastāvā A. Leņs nospēlēja 10 spēles. Septembrī viņš noslēdza līgumu ar [[Ņujorkas "Knicks"]], tomēr tieši pirms sezonas klubs viņu atbrīvoja. 2025. gada 30. oktobrī A. Leņs noslēdza vairāku gadu līgumu ar [[Spānija]]s [[ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euroleaguebasketball.net/euroleague/news/real-madrid-reels-in-12-year-nba-veteran-alex-len/|title=Real Madrid reels in 12-year NBA veteran Alex Len {{!}} EuroLeague|website=Euroleague Basketball|access-date=2025-11-17|date=2025-10-30|language=en-GB}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Ukrainas izlase === A. Leņs ir spēlējis Ukrainas jaunatnes izlasēs, būdams komandas līderis Eiropas čempionātos, bet pēc tam turpinājis spēlēt [[Ukrainas basketbola izlase|Ukrainas pieaugušo izlasē]], kuras sastāvā bijis no 2018. līdz 2022. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Leņs, Alekss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luhanskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] 5z8r5drgqdfkxdagxz1eyi5d3etrutp 0 487664 4464661 4357625 2026-05-06T14:45:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464661 wikitext text/x-wiki [[File:COVID-19 rapid test.jpg|thumb|SARS-CoV-2 ātrie testi. Vīrusa antigēna noteikšanas sānplūsmas testi]] '''COVID-19 ātrie antigēnu testi''', ko bieži sauc arī par [[COVID-19]] sānu plūsmas testiem, ir [[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]], ko izmanto SARS-COV-2 infekcijas (COVID-19) noteikšanai. Tie ir ātri ieviešami ar minimālu apmācību, tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības, jo tie maksā tikai daļu no citu COVID-19 testu izmaksām un sniedz lietotājiem rezultātu 5-30 minūšu laikā. Tomēr tiem ir augsts kļūdaini negatīvu rezultātu īpatsvars. Ātrie antigēnu testi tiek izmantoti vairākās valstīs kā daļa no masveida testēšanas vai iedzīvotāju skrīninga pieejām.<ref name="Press corner">{{tīmekļa atsauce|title=Press corner|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/home/en|access-date=2021-03-20|website=European Commission - European Commission|language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|date=2 November 2020|title=Slovakia carries out Covid mass testing of two-thirds of population|language=en-GB|work=The Guardian|agency=Agence France-Presse|url=https://www.theguardian.com/world/2020/nov/02/slovakia-carries-out-covid-mass-testing-of-two-thirds-of-population|issn=0261-3077}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|author=Peter Littlejohns|date=6 November 2020|title=The UK is trialling lateral flow testing for Covid-19 – how does it work?|url=https://www.nsmedicaldevices.com/news/lateral-flow-test-covid-19/|website=NS Medical Devices}}</ref> Tiek uzskatīts, ka tie ir vērtīgi, lai identificētu personas, kuras ir asimptomātiskas un potenciāli varētu izplatīt vīrusu citiem cilvēkiem, kuri citādi nezinātu, ka ir inficēti.<ref>{{cite journal|vauthors=Guglielmi G|date=September 2020|title=Fast coronavirus tests: what they can and can't do|journal=Nature|volume=585|issue=7826|pages=496–498|bibcode=2020Natur.585..496G|doi=10.1038/d41586-020-02661-2|pmid=32939084|doi-access=free}}</ref> Tas atšķiras no citiem COVID-19 testēšanas veidiem, piemēram, [[PCR]], kas parasti tiek uzskatīti par noderīgiem simptomātisku personu testiem, jo tiem ir augstāka jutība un tie var precīzāk identificēt gadījumus. == COVID-19 ātrās testēšanas tehnoloģijas attīstības vēsture == COVID-19 ātrie testi radās, pateicoties lieliem ieguldījumiem, ko veica pretrunīgi vērtētā Apvienotās Karalistes ''Moonshot'' programma – 100 miljardu sterliņu mārciņu programma, kuras mērķis bija sistemātiski novērtēt, izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas COVID-19 testēšanai.<ref>{{cite journal|vauthors=Iacobucci G, Coombes R|date=September 2020|title=Covid-19: Government plans to spend £100bn on expanding testing to 10 million a day|journal=BMJ|volume=370|pages=m3520|doi=10.1136/bmj.m3520|pmid=32907851|doi-access=free}}</ref> Sākotnēji ātrie testi tika iekļauti šajā sistemātiskajā novērtēšanas sistēmā līdzās daudzām citām iespējamām COVID-19 testēšanas tehnoloģijām, piemēram, ''Lamp'', ''Lampore'', PĶR aprūpes vietā, masspektrometrijai un paraugu apvienošanai. Tomēr, turpinoties novērtēšanai, ātrie testi kļuva par veiksmīgāko COVID-19 testēšanas veidu šajā programmā, lai papildinātu esošo PCR testēšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Council agrees on strengthening the use of rapid antigen tests and on the mutual recognition of COVID-19 test results|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2021/01/21/council-agrees-on-strengthening-the-use-of-rapid-antigen-tests-and-on-the-mutual-recognition-of-covid-19-test-results|access-date=20 March 2021|publisher=Council of the EU}}</ref> == Starptautiskās vadlīnijas COVID-19 ātrās testēšanas tehnoloģiju izmantošanai un izstrādei == Agrīno zinātnisko pamatojumu ātrās noteikšanas testu potenciālajai lietderībai un globālo virzienu ātrās noteikšanas testu tehnoloģiju attīstībai veicināja PVO starpposma norādījumi, kuros tika norādīts uz potenciālajām priekšrocībām. Ziņojumā bija norādīts, ka ātrās testēšanas testus ir daudz vieglāk ieviest un ka tie ir rentabli. PVO ieteica tos izmantot slimības uzliesmojumu gadījumos, lai agrīni identificētu slimības gadījumus un uzraudzītu slimības tendences. Vēlāk, ņemot vērā strauji pieaugošo pētījumu skaitu, šo ieteikumu paplašināja Eiropas Komisija. Eiropas Komisija ieteica izmantot ātrās testēšanas tehnoloģiju iedzīvotāju skrīningam, ja pozitīvu testu īpatsvars ir liels vai ļoti liels. Līdz 2021. gada janvārim Eiropas Komisija piekrita nostiprināt savu nostāju, atbalstot daudz plašāku ātrās testēšanas testu izmantošanu, norādot, ka "ja pētījumi pierādītu, ka ātrās antigēnu testus var veikt pats testējamais.... varētu apsvērt arī pašpārbaudes veikšanu ar vai bez profesionālu speciālistu norādījumiem".<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Oxford University and PHE confirm lateral flow tests show high specificity and are effective at identifying most individuals who are infectious {{!}} University of Oxford|url=https://www.ox.ac.uk/news/2020-11-11-oxford-university-and-phe-confirm-lateral-flow-tests-show-high-specificity-and-are|access-date=2020-12-27|website=www.ox.ac.uk|language=en|archive-date=2021-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210717053744/https://www.ox.ac.uk/news/2020-11-11-oxford-university-and-phe-confirm-lateral-flow-tests-show-high-specificity-and-are}}</ref> == Sākotnējie pētījumi == Vienu no galīgajiem ātrās testēšanas pētījumiem pabeidza ''Public Health England'', [[Oksfordas Universitāte]] un [[Mančestras Universitāte]], un to uzsāka profesors ''Richard Body'' un ''Dr. Lennard Lee''. Falcon-C19 pētījums, kas tika uzsākts trīs dienu laikā 17. septembrī. Pirmais pacients tika uzņemts [[Mančestra|Mančestras]] pilsētas [[Mančestras pilsētas stadions|Etihad]] stadiona autostāvvietā jaunajā COVID-19 testēšanas pētniecības centrā. Pētījums strauji paplašinājās, iekļaujot 14 sabiedriskās pētniecības vietas visā Apvienotajā Karalistē. Pētījums noslēdzās 23. oktobrī, kad tajā piedalījās 878 cilvēki. Pētījums bija viens no visātrāk uzņemtajiem COVID-19 pētījumiem Apvienotajā Karalistē. Pētījums sniedza pārliecinošus pierādījumus, ka ātrās testēšanas ierīces spēj ar augstu precizitāti noteikt pozitīvus rezultātus. Kopumā šajā pētījumā tika validēti 4 ātrie testi, tostarp ''Innova'' un ''Orientgene'', izmantojot uztriepes paraugus no personām ar simptomātisku un asimptomātisku slimību.<ref>{{Cite journal|vauthors=Kahanec M, Laffers L, Schmidpeter B|date=2021-03-01|title=The Impact of Mass Antigen Testing for COVID-19 on the Prevalence of the Disease|url=https://www.iza.org/de/publications/dp/14228/the-impact-of-mass-antigen-testing-for-covid-19-on-the-prevalence-of-the-disease|journal=IZA Discussion Paper|language=English|number=14228}}</ref><ref>{{cite journal|display-authors=6|vauthors=Pavelka M, Van-Zandvoort K, Abbott S, Sherratt K, Majdan M, Jarčuška P, Krajčí M, Flasche S, Funk S|date=May 2021|title=The impact of population-wide rapid antigen testing on SARS-CoV-2 prevalence in Slovakia|journal=Science|volume=372|issue=6542|pages=635–641|doi=10.1126/science.abf9648|pmid=33758017|doi-access=free}}</ref> Ap šo Apvienotās Karalistes pētījuma starpposma analīzes publicēšanu ASV apstiprināja, ka no ''Abbott'' tiks iegādāti 100 miljoni ātrās noteikšanas testu un nosūtīti uz visu valsti, lai sāktu līdzīgus ASV pētījumus, kas papildinātu Oksfordas universitātes uzsāktos pētījumus. == Vērtēšanas pētījumi visā pasaulē == 2. novembrī Slovākija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas sāka masveida testēšanu visā valstī, izmantojot ātrās noteikšanas testus. Piecus miljonus ātro testu veica 60 000 darbinieku, kuri izmantoja ''SD Biosensor'' antigēnu testu un veica iedzīvotāju uztriepes. Tas lika Eiropas Komisijai ieteikt izmantot ātrās noteikšanas testus kā daļu no iedzīvotāju skrīninga. Divi pētījumi, kas publicēti 2021. gada sākumā, no kuriem vienu veica Centrāleiropas Universitātes profesors Martins Kahanecs un viņa līdzautori, bet otru – Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas profesors Martins Pavelka un viņa komanda, liecina, ka Slovākijā veiktā ātrās antigēnu masveida testēšanas rudens viļņa ietekme palīdzēja apspiest pandēmiju valstī, lai gan saskaņā ar pirmā pētījuma datiem masveida testēšanas ietekme uz pandēmiju bija īslaicīga un pēc aptuveni divām nedēļām sāka izkliedēties. Apvienotā Karaliste turpināja uzsākto ātrās noteikšanas testu izstrādes programmu, izmantojot Innova ātrās noteikšanas testu, un tas kļuva aizvien steidzamāks, jo COVID-19 gadījumu skaits Eiropā pieauga. Premjerministrs [[Boriss Džonsons]] 6. novembrī sāka Liverpūles pilsētas skrīningu paātrinātās tehnoloģijas novērtēšanas ietvaros. Tika uzsākta arī turpmāka ātrās testēšanas pilotprojektu paplašināšana daudzās nozarēs, kurās iepriekš testēšana nebija pieejama. Tostarp tika pārbaudīti studenti universitātēs, kuras bija īpaši cietušas no slimības uzliesmojumiem. Sākotnēji tas tika uzsākts Daremas Universitātē, kurai bija infrastruktūra un zināšanas, lai vadītu ātrās testēšanas programmu, bet pēc tam tika paplašināts uz lielāko daļu Apvienotās Karalistes universitāšu, un tas ļāva īstenot valsts evakuācijas plānu, lai studenti Ziemassvētkos droši atgrieztos mājās. Ātrie testi tika ieviesti arī Nacionālajā veselības dienestā personālam, lai samazinātu iespējamo infekcijas izplatīšanos pacientiem, vietējās iestādēs un aprūpes namos, lai varētu apmeklēt iedzīvotājus. 18. novembrī Velsā tika pabeigta pirmā testēšana visā [[Mērtirtidvila|Mērtirtidvilā]]. Šajā laikā testēšana tika īstenota arī ASV skolās skolēniem ar slimības simptomiem un Portugāles aprūpes namos un skolās. Globālos centienus pastiprināt ātrās diagnostikas testu novērtēšanu uzsāka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtas situāciju departaments, kas 10. novembrī uzsāka vērienīgu ātrās diagnostikas testu ieviešanas projektu, kuru atbalstīja Bila un Melindas Geitsu fonda (''Bill and Melinda Gates Foundation'') vienošanās, kas ierobežoja izmaksas valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Austrija 5. decembrī sāka masveida testēšanu visā valstī un pasūtīja septiņus miljonus testu, kas sastāv no ''SD Biosensor'' testa un ''Siemens Clinitest'' (pazīstams arī kā ''Orientgene''). Līdz decembra vidum bija veikti daudzi pētījumi, kas apstiprināja ātrās diagnostikas testu izmantošanas efektivitāti un panākumus, lai identificētu personas ar COVID-19, tostarp pētījumi Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un ASV. Visi šie pētījumi ļāva ātrās noteikšanas testus iekļaut valsts standarta COVID-19 testēšanas stratēģijās. Ātrās testēšanas izmēģinājuma testi visā pasaulē tagad bija plaši izplatīti Kanādas skolās, ceļojumu centros Indonēzijā un Indijā. == Bažas par lietošanu == Daudzi cilvēki pauda bažas, ka ātrās testēšanas testu precizitāte nav tik laba kā pašreizējā COVID-19 testēšanas PCR formā. Dati, kas publicēti no Apvienotās Karalistes Liverpūles pilsētas mēroga skrīninga, parādīja, ka pēc citiem izmēģinājuma projektiem Indijā armijas operatori ar šo testu ieguva apmācītu laboratorijas zinātnieku testa veiktspēju. Tas izraisīja nelielas problēmas zinātniski psiholoģiskajā sabiedrībā, kur tika diskutēts par to, vai ātrie testi var radīt viltus pārliecību un mainīt uzvedību. Tomēr pēc publikācijas no ASV tika apstiprināta domāšanas maiņa par ātro testu izmantošanu. Profesors Maikls Mina (Michael Mina) izvirzīja teoriju, ka ātrie testi joprojām būtu noderīgi, jo ar tiem varētu identificēt infekciozus cilvēkus, kā arī tika novērotas iespējamās priekšrocības, ko varētu sniegt ātrā testa atkārtošana un rezultātu iegūšana daudz ātrāk nekā citi testēšanas veidi. Arī Apvienotās Karalistes galvenā klīniskā mediķe Dr. Susan Hopkins norādīja, ka ātrie testi nodrošina iespēju atrast "cilvēkus, kurus... citādi mēs nevarētu atrast". Ņemot vērā iespēju ātrāk noteikt saslimšanas gadījumus un to, ka Eiropā saslimšanas gadījumu skaits ir palielinājies, Eiropas Komisija 11. decembrī tikās un izstrādāja kopēju Eiropas sistēmu "ātrās noteikšanas testu izmantošanai, validācijai un savstarpējai atzīšanai", piešķirot 100 miljonus eiro Roche un Abbott testu iegādei. Veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kirjakidesa sacīja: "Ātrie antigēnu testi nodrošina mums ātrumu, uzticamību un ātru reakciju, lai izolētu COVID gadījumus. Tas ir ļoti svarīgi, lai palēninātu pandēmijas izplatību." Citas personas ir paudušas bažas par lēno ātro testu ieviešanu un izvēršanu un iespējamiem cilvēku upuriem, kas varētu būt radušies tā rezultātā. Kāda akadēmiskā grupa no Kanādas norādīja, ka pusi no nāves gadījumiem aprūpes mājās pandēmijas sākumā būtu bijis iespējams novērst, izmantojot ātrās testēšanas testus. == Globālais regulatīvais apstiprinājums izmantošanai COVID-19 testēšanai == Pēc daudzu pētījumu panākumiem visā pasaulē, lai analizētu ātrās testēšanas rezultātus, no 2020. gada augusta regulatīvās iestādes visā pasaulē apstiprināja ātrās testēšanas rezultātus kā daļu no stratēģijas izmantot testēšanu kā "jaunu pieeju pandēmijas apkarošanai". FDA 16. decembrī kļuva par pirmo iestādi, kas apstiprināja Abbott ātrās noteikšanas testu. Vēlāk tika apstiprināts Ellume COVID-19 mājas tests. Ātrās diagnostikas testus apstiprināja arī Kanādas Veselības ministrija (Health Canada), kuras padomnieks profesors Deivids Džunkters (David Juncter) norādīja, ka "labākie ātrās diagnostikas testi ir ļoti precīzi, lai atklātu infekciozus cilvēkus", un infekcijas slimību speciālists Žans Longtins (Jean Longtin) atzīmēja: "Tas ļaus mums rīkoties ātrāk par vīrusu un atrast personas kontaktus stundas vai divu laikā, nevis gaidīt 24 stundas.". Apvienotās Karalistes MHRA 23. decembrī apstiprināja Innova ātrās noteikšanas testa apstiprinājumu pašizmēģinājumiem. Pēc acīmredzamajiem panākumiem, kas gūti, izstrādājot ātrās diagnostikas testus visā pasaulē, Oksfordas Universitātes medicīnas profesors sers Džons Bells (Sir John Bell) teica: "Ātrie testi bija galvenais labas aizsardzības elements pret koronavīrusu, jo tie bija ātri, lēti un pieejami atkārtotai lietošanai.". == Ātrie testi kā "atgriešanās pie normas" == Spānija kļuva par pirmo valsti, kas izmantoja ātrās noteikšanas testus, lai veicinātu atgriešanos normālā stāvoklī, jo ātrās noteikšanas testi bija plaši pieejami aptiekās, un Barselonā tika rīkots bezmaksas mūzikas koncerts personām, kuras veica ātrās noteikšanas testu. Līdzīga pieeja tika izmantota Albānijā, lai nodrošinātu mūzikas festivālus. Tomēr daudzi eksperti nebija pārliecināti par šo pieeju, uzskatot, ka "ātrie testi nav risinājums, lai atsāktu normālu dzīvi", bet tos varētu izmantot kopā ar citiem būtiskiem infekciju profilakses kontroles pasākumiem, piemēram, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, regulāru roku mazgāšanu un sociālo distanci, lai ļautu cilvēkiem pavadīt tik svarīgo laiku kopā ar tiem, kurus viņi mīl, vienlaikus palīdzot saglabāt viņu drošību. == Jaunie COVID-19 celmi == 2020. gada 22. decembrī Apvienotajā Karalistē tika identificēts jauns infekciozāks SARS-CoV-2 celms VOC-202012/01. Šis celms strauji izplatījās visā pasaulē. Tā kā visā pasaulē plaši tika izmantota šī COVID-19 testēšanas forma, radās bažas, ka šis variants padarīs ātro testēšanu novecojušu. Apvienotās Karalistes paātrinātā sānu plūsmas tehnoloģijas novērtējuma ietvaros Sabiedrības veselības Anglijas laboratorijas 24 stundu laikā varēja apstiprināt, ka pasaules mērogā izstrādātie ātrās testēšanas testi netiek ietekmēti un ka tās var identificēt jauno variantu. Tas notika tāpēc, ka ātrais tests parasti ir vērsts uz nukleokapsīdas proteīnu, nevis uz smailes proteīnu. Tomēr nesen ir identificēti daži celmi, kas ietekmē dažu ātrās noteikšanas testu jutību līdz pat 1000 reižu. Par laimi, šo nukleokapsīdu mutāciju (īpaši D399N) biežums pasaulē joprojām ir salīdzinoši zems - ~0,02 %. == Ātrās diagnostikas testu izmantošana humānās palīdzības nolūkos == Papildus ikdienas lietošanai sabiedrībā ātrie testi tika izmantoti arī humānās palīdzības pasākumos pandēmijas laikā. Pēc plūdiem Džakartā Indonēzijā 2. decembrī ātrās noteikšanas testi bija pieejami plūdu patversmēs. Turklāt pēc valstu robežu slēgšanas Eiropā, ko izraisīja jaunā Apvienotās Karalistes vīrusa celma ārkārtas situācija tieši pirms Ziemassvētkiem, gandrīz 6000 kravas automašīnu vadītāju palika bez pārtikas, faktiski pārtraucot Ziemassvētku pārtikas piegādi. Francijas ugunsdzēsēji 24 stundu laikā pie Lamanša kanāla izvietoja ātrās pārbaudes. Ātrie testi ļāva kravas automašīnām doties ceļā, pabeigt piegādes un atgriezties pie savām ģimenēm Ziemassvētkos, parādot, cik potenciāli globāli noderīgs ir viegli īstenojams COVID-19 tests. Organizācija "Ārsti bez robežām" stingri atbalstīja ātro testu izmantošanu valstīs ar zemākiem un vidējiem ienākumiem, norādot, ka "COVID-19 antigēnu testi var sniegt ātrus un operatīvus rezultātus, nodrošinot ar vīrusu inficēto cilvēku savlaicīgu identificēšanu kopienas līmenī". == Amerika un ātrie testi == Sākotnēji kopā ar Apvienoto Karalisti ieguldījusi ievērojamus līdzekļus ātrās testēšanas tehnoloģiju izstrādē, ASV, kas ir daļa no masveida testēšanas pieejām, turpmāka ātrās testēšanas testu novērtēšana apstājās, jo nonāca strupceļā saistībā ar COVID-19 atvieglojumiem 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ietverti 2020. gada Konsolidēto apropriāciju likumā, 2021. gadā. Likumprojekts tika kritizēts par to, ka tajā nav īpaši atdalīti ieguldījumi ātrās noteikšanas testos kā rentablā un efektīvā populācijas mēroga testēšanas veidā. ASV zinātnieki, piemēram, Hārvarda universitātes profesors Maikls Mina (Michael Mina), norādīja, ka testi ir "ļoti spēcīgs papildinājums visam pārējam, ko cilvēki jau dara", un ka "COVID-19 mājas testi varētu samazināt inficēšanās līmeni". Šo viedokli apstiprināja arī Hārvarda profesors Viljams A. Haseltins (William A. Haseltine) žurnālā Forbes publicētajā rakstā, kurā ierosināja, ka "ātra, pašapkalpošanās testēšana varētu apturēt arvien pieaugošo slimību un nāves straumi", un Ņujorkas Mount Sinai universitātes profesores Annijas Sparrow rakstā, kurā ierosināja, ka "lēti masveida testi ir būtiski pandēmijas uzvarai", ņemot vērā "ārkārtas situāciju, ko izraisīja ļoti lipīgais un ātri izplatītais B117 celms Apvienotajā Karalistē un līdzīgs celms no Dienvidāfrikas". Tomēr COVID-19 ātrie mājas testi bija publiski pieejami privātpersonām 2021. gada janvārī pēc iepriekšēja FDA apstiprinājuma. Šos testus kompensēja ASV veselības apdrošināšana cilvēkiem ar COVID-19 simptomiem vai tiem, kuriem ir bijis ciešs kontakts ar inficētu personu vai ar kādu, kam ir novēroti simptomi. Rakstā laikrakstā Washington Post tika izteikts ierosinājums, ka maksimālo ieguvumu no ātrās testēšanas ASV varētu gūt tikai tad, kad "federālā valdība segs bezsimptomātisku cilvēku testēšanu, jo slimības pārnešana caur šiem cilvēkiem ir tik liela slimības uzliesmojuma daļa", jo šo personu testēšanu veselības apdrošināšana nesedz. Pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas 2021. gada janvārī ASV sāka atsākt investēt ātrās testēšanas tehnoloģiju attīstībā, publicējot prezidenta rīkojumus. == Globālā tirgus vērtība == Pēc ātro testu plašas izmantošanas visā pasaulē ātro testu tirgus vērtība ir 15 miljardi ASV dolāru, tomēr paredzams, ka no 2024. gada tirgus darbība beigsies, jo līdz 2023. gada beigām tiks veikta pasaules iedzīvotāju vakcinācija. ASV ātrās noteikšanas testu tirgus bija 3,9 miljardi ASV dolāru ar > 20 % pieaugumu slimnīcās, klīnikās, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī kā galalietotāju testi. Starptautiskie tirgus analītiķi ir prognozējuši, ka ātrās noteikšanas testu ražotāji saskarsies ar pastāvīgi pieaugošu pieprasījumu, jo arvien vairāk personu un valstu sāks izmantot ātrās noteikšanas testus, lai identificētu personas ar vieglākiem simptomiem. Vairāki komentētāji un zinātnieki no ASV pauda bažas par to, vai globālais ražošanas tīkls spēs apmierināt globālo pieprasījumu un saražot simtiem miljonu testu, kas būtu nepieciešami biežai ātrai testēšanai. == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Imunoloģija]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] [[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]] 8x23fe6f8vi3lyvvzx0ze5i21qn4xqh 0 496054 4464824 4464488 2026-05-07T03:27:10Z Egilus 27634 /* Nosaukumi */ 4464824 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Atomkalns | Nosaukums2 = ''Dālderkalns'' | Photo = Atomkalna dienvidu virsotne no austrumiem.jpg | Photo size = | Paraksts = Atomkalns no austrumiem | karte = Latvija | plat_d = 56 | plat_m = 45 | plat_s = 49 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 19 | gar_s = 46 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 65,4<ref name="Baldone">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baldone.lv/images/userfiles/Civil%C4%81s%20aizsardz%C4%ABbas%20pl%C4%81ns_aktuals_10.2018.pdf |title=Baldone.lv. BAPVA civilās aizsardzības plāns |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101004752/https://www.baldone.lv/images/userfiles/Civil%C4%81s%20aizsardz%C4%ABbas%20pl%C4%81ns_aktuals_10.2018.pdf }}</ref> | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = [[Baldones pagasts]], Kalniņi | Kalnu grēda = | Augstiene = [[Upmales paugurlīdzenums]] | Kāpums = }} '''Atomkalns''' jeb '''Dālderkalns''' ir atsevišķi stāvošs paugurs [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastā]] ar nedaudz pakavveida virsotni, kuras vidū esošā sākotnēji lēzenā ieleja vērsta uz ziemeļrietumiem, bet visas nogāzes ir stāvas. Pauguram ir divas virsotnes — augstākā dienvidos un zemāks vaļņveida pacēlums ziemeļos. Dažādas kartes lokalizē paugura virsotni (no 64 līdz 65,4 m) vai galveno punktu paugura ziemeļu<ref name="LĢIAkarte">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/mv_lgiamap5n?p_x=520132&p_y=291326&p_id=85213&p_river= LĢIA karte]</ref> vai dienvidu virsotnē,<ref>[https://www.openstreetmap.org/#map=14/56.7632/24.3394 OpenStreet karte]</ref> kuras atrodas ap 100 metru attālumā viena no otras. Latvijas Valsts Mežu kartes savukārt norāda Dālderkalnu kā atsevišķu kalnu ziemeļu virsotnes vietā, bet augstāko 65 m punktu kā Atomkalnu dienvidu virsotnē.<ref>[https://lvmgeo.lvm.lv/?loc=521015;290856;11 LVM karte]</ref> == Ģeogrāfija == === Ģeoloģija === Kalna virspusē atrodas nogulumi, kas sastāv g.k. no smalkgraudainas smilts. Šo kvartāra nogulumu biezums sasniedz 40—50 m. Paklājošo devona iežu virsa atrodas ap 10 m [[v.j.l.]].<ref name="Baldone" /> === Augājs === [[Attēls:Skats uz Atomkalna ziemeļu virsotni no ZR.jpg|thumb|Skats uz Atomkalna ziemeļu virsotni no ZR 2021. gada oktobrī]] Paugurs ir klāts ar skujkoku un jauktu koku mežu, izņemot 2021. gadā izcirsto ziemeļu nogāzi un senāk izcirsto, lēni ar priedēm aizaugošo ziemeļrietumu nogāzi. Mežs ir Mašenu sila ziemeļrietumu daļa, tuvākās viensētas atrodas 1 km attālumā, 4 km uz ziemeļaustrumiem atrodas [[Baldone]]. Ap trešdaļa apkaimes iedzīvotāju izmanto kalnu un tam pieguļošo teritoriju ogošanai un [[sēņošana]]i,<ref>[https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Radons_2tvertnes_IVN_atzinums.pdf Meteo.lv. Atzinums Nr.7]</ref> arī mikologi novēro šo vietu.<ref>[http://www.fungi.lv/urnula_craterium.htm Fungi.lv Krātera urnula]</ref> Kalna [[augājs]] atbilst Eiropas aizsargājamam biotopam 9010 "Veci vai dabiski boreālie meži", iespējamā aizsargājamu sugu klātbūtne mežā nav pētīta.<ref>[https://www.varam.gov.lv/lv/media/3289/download VARAM. Vides pārskata projekts]</ref> Puskilometra rādiusā atrodas vairāki bijušie karjeri (t. sk. "Zilais ezers"), kuru ūdens tirkīzzilā krāsa dažos radījusi nepamatotu uztraukumu par radioaktīvo vielu noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.multisports.lv/kosmosa-kirzakas-un-latvijas-seravoti/ |title=Multisports. Kosmosa ķirzakas un Latvijas sēravoti |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101004752/https://www.multisports.lv/kosmosa-kirzakas-un-latvijas-seravoti/ }}</ref> === Klimats === Gada vidējā temperatūra šajā apkaimē ir +6 °C. Gada siltākie mēneši ir jūlijs un augusts ar vidējo temperatūru +16—+17 °C, aukstākie — janvāris un februāris. Maksimālā un minimālā reģistrētā gaisa temperatūra ir +33,6 °C augustā un —34,9 °C februārī. Sniegs parasti zemi sedz no decembra līdz martam, gada vidējais nokrišņu daudzums ir 633 mm, maksimālais reģistrētais nokrišņu daudzums mēnesī ir 250 mm (jūlijā).<ref name="Baldone" /> Gada vidējā iztvaikošana — aptuveni 73% vai 462 mm, bet gada vidējā notece — 27% vai 161 mm, no kuras virszemes notece (g,k. pa meliorācijas grāvjiem uz [[Sūnupīte|Sūnupīti]])<ref name="Baldone" /> — 60%, bet infiltrācija gruntsūdeņos — 40%. No augusta līdz martam dominē dienvidu un dienvidaustrumu vēji ar vidējo ātrumu 4,6 m/s. No aprīļa līdz jūlijam galvenais vēja virziens ir no ziemeļiem un ziemeļrietumiem, vidējais vēja ātrums šai periodā ir 3,9 m/s.<ref name="Baldone" /> == Nosaukumi == Pēc vienas no versijām, senākais kalna nosaukums ir Tēvu kalns, vēlāk to mēģinājuši dēvēt par Bumbu kalnu un Granātkalnu un tikai vācu laikā radies nosaukums Dālderkalns,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/forums/aktiva-atputa-un-izklaide/otrais-velobrauciens-153514 |title=Bauskas dzīve. Otrais velobrauciens |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101004753/https://www.bauskasdzive.lv/forums/aktiva-atputa-un-izklaide/otrais-velobrauciens-153514 }}</ref> jaunākais nosaukums Atomkalns radies, kad kalna dienvidrietumu daļā 6—20 m zemāk par tā virsotni 1962. gadā dažādu uzņēmumu un īpaši [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktora]] vajadzībām tika izbūvēta [[Radons (radioaktīvo atkritumu glabātava)|radioaktīvo atkritumu novietne]].<ref>[http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/34503-baldones-radons-%E2%80%93-maksa-par-tiru-vidi Apriņķis. Baldones "Radons" — maksa par tīru vidi]</ref><ref>[https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums Vides dienests. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums]</ref> Faktiskā radiācija novietnes apkaimē ir pat zemāka kā citur Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mklat.lv/obschestvo/47315-datse-shatrovska-radiatsiya-est-vezde |title=MK Latvija: 27 Октябрь 2018, Даце Шатровска: «Радиация есть везде!» |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101030313/http://www.mklat.lv/obschestvo/47315-datse-shatrovska-radiatsiya-est-vezde }}</ref> tomēr šis nosaukums ir iegājies. Oficiālā nosaukuma pauguram nav, publiski tiek lietoti Atomkalns vai Dālderkalns.<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=85213 Atomkalns] Vietvārdu datubāze</ref> Dažos avotos Atomkalns tiek jaukts ar 1 km uz ziemeļiem esošo 56 m augsto Rubeņkalnu.<ref>[http://www.upes.lv/informacija/daugavas-baseins/ Upes.lv. Daugavas lielbaseins]</ref> Vārds "Dālderkalns" lietots [[Ieva Bērziņa|Ievas Bērziņas]] grāmatu nosaukumos,<ref>[http://www.ibook.lv/BD_dalderkalna-ieva-berzina.aspx?BID=594f3f35-4457-418d-83b5-0ddeaf401e86 IBook. Ieva Bērziņa. Dālderkalnā]{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr tas ir izdomāts un nav saistīts ar konkrēto Dālderkalnu. == Piekļuve == Gar pauguru austrumos ved vietējais grants ceļš no šosejas [[Autoceļš P89|Rīga—Skaistkalne]], kas sākas pie autobusa pieturas "Kalniņi". Uz kalna virsotni no šī ceļa ziemeļaustrumos ved tikai traktoriem izbraucams ceļš, kurš dienvidrietumos pēc tam sasniedz ceļu no šosejas uz radioaktīvo atkritumu novietni, kas ir iežogota un apsargāta. Piekļuve no citām pusēm pauguram un tā virsotnei nav nekādi ierobežota. Uz ziemeļrietumu pakājē atrodošos karjeru arī ved pievedceļš no šosejas.<ref>[https://www.google.lv/maps/place/56%C2%B045'48.9%22N+24%C2%B019'45.6%22E/@56.7635809,24.3271363,434m/data=!3m2!1e3!4b1!4m6!3m5!1s0x0:0x0!7e2!8m2!3d56.7635781!4d24.3293249 Google maps]</ref> Nepilnu kilometru tālāk no Rīgas no šosejas ziemeļaustrumu virzienā atzarojas LVM meža ceļš ar nosaukumu "Radona ceļš", tomēr, neraugoties uz nosaukumu, tas nepietuvojas pauguram un uzņēmumam "Radons" tuvāk par 300 metriem.<ref name="LĢIAkarte" /> == Attēlu galerija (2021) == <gallery> Atomkalna dienvidu virsotne.jpg|Atomkalna dienvidu virsotne Atomkalna ziemeļu virsotne.jpg|Atomkalna ziemeļu virsotne Kosām apaugusī Atomkalna dienvidu virsotnes rietumu nogāze.jpg|[[Kosas|Kosām]] apaugusī Atomkalna dienvidu virsotnes R nogāze Dūmainās piltuvenes Atomkalnā.jpg|[[Dūmainā piltuvene|Dūmainās piltuvenes]] Atomkalnā Lielākais no Atomkalna apkaimes karjeru ezeriem.jpg|Lielākais no Atomkalna pacēluma pakājes karjeru ezeriem </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Latvijas pauguri]] [[Kategorija:Baldones pagasts]] nh30j2twhffk9taold2537toalaytu6 14 500402 4464853 3533094 2026-05-07T06:22:06Z Olgerts V 41522 jauna [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā]] atslēga: " 4", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464853 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā| 4]] 12junahhoa1io1lwgmn5bicwp5buoud 14 500403 4464850 3533102 2026-05-07T06:21:34Z Olgerts V 41522 jauna [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā]] atslēga: " 5", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464850 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā| 5]] 0gk4ezwe84gb44g5q9ji4igl8n2w1ll 14 500404 4464852 3533106 2026-05-07T06:22:00Z Olgerts V 41522 jauna [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā]] atslēga: " 3", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464852 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā| 3]] g3qg7npikzrbdzha6k2benh4u2nefxp 14 500405 4464851 3533116 2026-05-07T06:21:50Z Olgerts V 41522 jauna [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā]] atslēga: " 1", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464851 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Slimnīcas Latvijā| 1]] 4e9kk7yd1f9i3rar1khbzyko08bf2ez 3 501459 4464772 4461546 2026-05-06T20:58:49Z Spnq 103627 /* Balsošana un divas konferences */ Atbilde 4464772 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Spnq}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.54 (EET) == Atzinība == Paldies par sakarīgo devumu vajadzīgā tēmā. Izskatās, ka īsā laikā ir apgūtas pamatlietas, kā veidot pareizi noformētus rakstus. Ja rodas kādi jautājumi — droši jautājiet. Ja kādreiz būs vēlme satikt kopienu klātienē, tad pēc kovida ēras droši vien ik pa laikam rīkosim kādu sanākšanu Rīgā (ja neinteresē, tad var arī mierīgi darboties savā lauciņā). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 12.15 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.33 (EET) == Kategorijas un citas lietas == Paldies par ieguldījumu Vikipēdijā! Aicinu nelikt pēc klasifikācijas visas taksonomiskās kategorijas, kuras attiecas uz konkrēto sugu. Redzu, ka rakstiem tiek pievienoti ne tikai ģints, bet arī dzimtas un arī rindas kategorijas. Kategorijas ir tieši tāpēc, lai pārlieku daudzos rakstus kategorijās sagrupētu pēc kādām pazīmēm, šajā gadījumā dzimtās un pat vēl sīkāk — ģintīs. Ja visas graudzāļu rindas sugas saliktu [[:Kategorija:Graudzāļu rinda|kategorijā "Graudzāļu rinda"]], tad tā būtu pārlieku liela un grūti pārskatāma. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) :Labi, ņemšu vērā. :Vai man nepieciešams manuāli iet cauri saviem rakstiem un labot kategorijas, vai arī ir kāds bots, kurš par to var parūpēties? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 22. maijs, plkst. 15.00 (EEST) :: Ja ir runa par [[:kategorija:Graudzāļu rinda]], tad es jau salaboju, bet ja ir vēl kādi raksti, tad jāskatās.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 22. maijs, plkst. 20.59 (EEST) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Izolētie raksti == Paldies par darbu izolēto rakstu sasaistīšanā, tas ir ļoti vērtīgs! Vikipēdijā ir amerikāniska tradīcija piešķirt citiem "[[:en:Barnstar|barnstar]]" apbalvojumus, kas cēlušie no tur piekoptās šķūņu dekorēšanas prakses. [[File:Cleanup Barnstar a.png|111px|right]] [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 21. aprīlis, plkst. 15.38 (EEST) :Liels paldies :) [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2023. gada 21. aprīlis, plkst. 19.58 (EEST) ::pamanīju šādu rīku: https://linkrec.toolforge.org/, varbūt noder. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. septembris, plkst. 20.06 (EEST) == Iekavas (10.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3898619 šis labojums] lapā [[Ekosistēmu pakalpojumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ekosistēmu pakalpojumi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p><span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;&#123;</span>raksts&#124;&#91;&#91;Attēls:Siguldas pļava.jpg&#124;thumb&#124;Pļava sniedz ne tikai zāli lopbarībai, bet arī |} Paldies! <!-- (0, 0, 2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 11. augusts, plkst. 02.02 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == Invite to Join Wikipedia Asian Month 2023 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''You are receiving this message because you participated in the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]] as an organizer or editor.'' [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|Join the Wikipedia Asian Month 2023 ]] <big>Dear all,</big> <big>The '''[[:m:Wikipedia Asian Month Home|Wikipedia Asian Month 2023]]'''[1] is coming !</big> <big>The campaign start within a flexible 30 days from November to December. Following with the changes of the rules made by last year, the wish to have more people get to know Asia and Asian related topic is the same! </big>'''<big>Click [[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|"Here"]] to Organize/Join a WAM Event.</big>''' '''1. Propose "Focus Theme" related to Asia !''' If you are based somewhere in Asia, or have specific passion on an Asian topic, please propose your "Focus Theme" by October 25th. The WAM international team will select 5 themes. Please propose your focus theme through [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link this link][2]. '''2. Enhancing existing articles can also count as part of campaign contribution.''' Any edits, including creating new articles or adding new content to existing articles, over 3000 bytes in total would be able to get a reward. Last year, due to this change of rules, the Programs & Events Dashboard was suggested. However, according to community survey of 2022, Fountain Tool is still the best platform for tracking edit and points. You don’t need to create any Dashboard. For the tracking of editing existing article, the international team is currently designing a form. Will soon publish to the main page of WAM 2023. '''3. More flexible campaign time''' The contribution duration would remain 30days, but we extended the overall campaign timeline to 2 months. All organizers can decide when to start their WAM as long as the whole duration is within November 1st to December 31th. It means that you can participate in WAM based on the needs of your local community. '''Timetable''' * October 1st, 2023 : Publish International Campaign Page of the Year * October 5th to 25th, 2023 : Call for focus themes of WAM 2023. * Before 29 October, 2023: Complete '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|Registration]]''' [3] of Each language Wikipedia. * November 1st, UTC 00:00 to December 31th, UTC 00:00, 2023: Running the Campaign. (Find your local campaign for the actual event date.) * January 1st to March 15th, 2024: Auditing of each language Wikipedia. * March 30th, 2024: Deadline of reporting statistics and eligible editors to the International Team * April 1st to May 15th, 2024: The international team distributes Barnstars and Certificates to eligible editors of each event. For your information, the main page of Wikipedia Asian Month is currently undertaking a reconstruction for archiving purpose. For the 2023 event please bookmarked this page. We hope you will enjoy Wikipedia Asian Month! If you have any inquiry, feel free to contact us by info@asianmonth.wiki [4]. <big> We look forward to your participation. Cheers!!! WAM 2023 International Team</big> [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023 [2] https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023/Join_an_Event [4] info@asianmonth.wiki </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/Wikipedia_Asian_Month_2023_Message_receiver_main&oldid=25753309 --> == [[:Attēls:Masas-plakats.jpg|Masas-plakats.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Masas-plakats.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2023 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2023 you '''[https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2023_(all) were one of the top medical editors in your language]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdWfjVFbDO4ji-_qn2SsAgdCflhcOZychLnr1JUacsPaBr1eA/viewform Consider joining for 2024]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translation of health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [https://mdwiki.org/wiki/User:Doc_James <span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.25 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2023&oldid=26173705 --> == 2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīta par 2023. gada labāko jauno dalībnieci Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.37 (EET) :Liels paldies :) [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 07.45 (EET) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; color: #000; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2025 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2025 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2025_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2026]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Look forwards to collaborating in the year ahead. Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2026. gada 14. Februāris, plkst. 09.42 (EET) </div> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.33 (EEST) :Laba diena! Paldies par ziņu un piedāvājumiem, bet man šajā brīdī Vikipēdija ir otrajā plānā, jo nupat bija ģimenēs pieaugums 🙂 [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 23.58 (EEST) (This message was sent to [[:Dalībniece:Spnq]] and is being posted here due to a redirect.) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2025&oldid=30070084 --> epy9pgyo0hp8tw191z128wtj77uggal 4464821 4464772 2026-05-07T03:15:38Z Biafra 13794 /* Balsošana un divas konferences */ Atbilde 4464821 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Spnq}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.54 (EET) == Atzinība == Paldies par sakarīgo devumu vajadzīgā tēmā. Izskatās, ka īsā laikā ir apgūtas pamatlietas, kā veidot pareizi noformētus rakstus. Ja rodas kādi jautājumi — droši jautājiet. Ja kādreiz būs vēlme satikt kopienu klātienē, tad pēc kovida ēras droši vien ik pa laikam rīkosim kādu sanākšanu Rīgā (ja neinteresē, tad var arī mierīgi darboties savā lauciņā). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 12.15 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.33 (EET) == Kategorijas un citas lietas == Paldies par ieguldījumu Vikipēdijā! Aicinu nelikt pēc klasifikācijas visas taksonomiskās kategorijas, kuras attiecas uz konkrēto sugu. Redzu, ka rakstiem tiek pievienoti ne tikai ģints, bet arī dzimtas un arī rindas kategorijas. Kategorijas ir tieši tāpēc, lai pārlieku daudzos rakstus kategorijās sagrupētu pēc kādām pazīmēm, šajā gadījumā dzimtās un pat vēl sīkāk — ģintīs. Ja visas graudzāļu rindas sugas saliktu [[:Kategorija:Graudzāļu rinda|kategorijā "Graudzāļu rinda"]], tad tā būtu pārlieku liela un grūti pārskatāma. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) :Labi, ņemšu vērā. :Vai man nepieciešams manuāli iet cauri saviem rakstiem un labot kategorijas, vai arī ir kāds bots, kurš par to var parūpēties? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 22. maijs, plkst. 15.00 (EEST) :: Ja ir runa par [[:kategorija:Graudzāļu rinda]], tad es jau salaboju, bet ja ir vēl kādi raksti, tad jāskatās.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 22. maijs, plkst. 20.59 (EEST) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Izolētie raksti == Paldies par darbu izolēto rakstu sasaistīšanā, tas ir ļoti vērtīgs! Vikipēdijā ir amerikāniska tradīcija piešķirt citiem "[[:en:Barnstar|barnstar]]" apbalvojumus, kas cēlušie no tur piekoptās šķūņu dekorēšanas prakses. [[File:Cleanup Barnstar a.png|111px|right]] [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 21. aprīlis, plkst. 15.38 (EEST) :Liels paldies :) [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2023. gada 21. aprīlis, plkst. 19.58 (EEST) ::pamanīju šādu rīku: https://linkrec.toolforge.org/, varbūt noder. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. septembris, plkst. 20.06 (EEST) == Iekavas (10.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3898619 šis labojums] lapā [[Ekosistēmu pakalpojumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ekosistēmu pakalpojumi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p><span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;&#123;</span>raksts&#124;&#91;&#91;Attēls:Siguldas pļava.jpg&#124;thumb&#124;Pļava sniedz ne tikai zāli lopbarībai, bet arī |} Paldies! <!-- (0, 0, 2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 11. augusts, plkst. 02.02 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == Invite to Join Wikipedia Asian Month 2023 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''You are receiving this message because you participated in the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]] as an organizer or editor.'' [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|Join the Wikipedia Asian Month 2023 ]] <big>Dear all,</big> <big>The '''[[:m:Wikipedia Asian Month Home|Wikipedia Asian Month 2023]]'''[1] is coming !</big> <big>The campaign start within a flexible 30 days from November to December. Following with the changes of the rules made by last year, the wish to have more people get to know Asia and Asian related topic is the same! </big>'''<big>Click [[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|"Here"]] to Organize/Join a WAM Event.</big>''' '''1. Propose "Focus Theme" related to Asia !''' If you are based somewhere in Asia, or have specific passion on an Asian topic, please propose your "Focus Theme" by October 25th. The WAM international team will select 5 themes. Please propose your focus theme through [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link this link][2]. '''2. Enhancing existing articles can also count as part of campaign contribution.''' Any edits, including creating new articles or adding new content to existing articles, over 3000 bytes in total would be able to get a reward. Last year, due to this change of rules, the Programs & Events Dashboard was suggested. However, according to community survey of 2022, Fountain Tool is still the best platform for tracking edit and points. You don’t need to create any Dashboard. For the tracking of editing existing article, the international team is currently designing a form. Will soon publish to the main page of WAM 2023. '''3. More flexible campaign time''' The contribution duration would remain 30days, but we extended the overall campaign timeline to 2 months. All organizers can decide when to start their WAM as long as the whole duration is within November 1st to December 31th. It means that you can participate in WAM based on the needs of your local community. '''Timetable''' * October 1st, 2023 : Publish International Campaign Page of the Year * October 5th to 25th, 2023 : Call for focus themes of WAM 2023. * Before 29 October, 2023: Complete '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|Registration]]''' [3] of Each language Wikipedia. * November 1st, UTC 00:00 to December 31th, UTC 00:00, 2023: Running the Campaign. (Find your local campaign for the actual event date.) * January 1st to March 15th, 2024: Auditing of each language Wikipedia. * March 30th, 2024: Deadline of reporting statistics and eligible editors to the International Team * April 1st to May 15th, 2024: The international team distributes Barnstars and Certificates to eligible editors of each event. For your information, the main page of Wikipedia Asian Month is currently undertaking a reconstruction for archiving purpose. For the 2023 event please bookmarked this page. We hope you will enjoy Wikipedia Asian Month! If you have any inquiry, feel free to contact us by info@asianmonth.wiki [4]. <big> We look forward to your participation. Cheers!!! WAM 2023 International Team</big> [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023 [2] https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023/Join_an_Event [4] info@asianmonth.wiki </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/Wikipedia_Asian_Month_2023_Message_receiver_main&oldid=25753309 --> == [[:Attēls:Masas-plakats.jpg|Masas-plakats.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Masas-plakats.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2023 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2023 you '''[https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2023_(all) were one of the top medical editors in your language]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdWfjVFbDO4ji-_qn2SsAgdCflhcOZychLnr1JUacsPaBr1eA/viewform Consider joining for 2024]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translation of health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [https://mdwiki.org/wiki/User:Doc_James <span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.25 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2023&oldid=26173705 --> == 2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīta par 2023. gada labāko jauno dalībnieci Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.37 (EET) :Liels paldies :) [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 07.45 (EET) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; color: #000; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2025 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2025 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2025_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2026]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Look forwards to collaborating in the year ahead. Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2026. gada 14. Februāris, plkst. 09.42 (EET) </div> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.33 (EEST) :Laba diena! Paldies par ziņu un piedāvājumiem, bet man šajā brīdī Vikipēdija ir otrajā plānā, jo nupat bija ģimenēs pieaugums 🙂 [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 23.58 (EEST) ::Vikipēdija nav tā vieta, kur mēdzam runāt par privātām lietām, bet šis nu ir brīdis, kad nedrīkst atturēties - no sirds apsveicu! un lai izdodas izgulēties :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.15 (EEST) (This message was sent to [[:Dalībniece:Spnq]] and is being posted here due to a redirect.) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2025&oldid=30070084 --> nme532i7noa037evr3041vztexhjljr 0 504831 4464761 4462357 2026-05-06T19:58:37Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4464761 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> ==== Pamiera sarunas ==== {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', "Gerber" un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzījies Ukrainas drons, arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 286jdu5t3z1eymsov3sgaa2kf0fnks7 4464764 4464761 2026-05-06T20:16:57Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4464764 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> ==== Pamiera sarunas ==== {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', "Gerber" un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzījies Ukrainas drons, arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] jzl6fc613ozo9xiacovzwb98c7jf9tn 1 504844 4464829 4058783 2026-05-07T04:56:45Z Lasks 38532 /* Droni Eiropā */ jauna sadaļa 4464829 wikitext text/x-wiki Interesanti, ka krievu versijā pašlaik tiek atzīts, ka šis uzbrukums [https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%92%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%83_(2022)&type=revision&diff=120279099&oldid=120279081&diffmode=source ir tikai Krievijas-Ukrainas kara fāze], kamēr mūsu versija ir prokrieviskāka un par visu karu neko nemin. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 12.21 (EET) :Droši var labot un papildināt. Es vadījos pēc tā, kas rakstīts Vikipēdijā angļu valodā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 12.26 (EET) == Vikisaites == {{ping|Papuass}} u.c.administratori, vai nevajadzētu pielikt kreisajā pusē brīvi pieejamām citu valodu vikisaitēm arī saiti uz ukraiņu valodu? Aptuveni jau mēs daudzi saprastu, kas tur rakstīts.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. februāris, plkst. 14.25 (EET) :Tur neko neliek administratori, tas ir automātiski un tā saite tur ir. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. februāris, plkst. 22.40 (EET) ::Un kā tieši to saiti atrast? Pa tiešo no raksta latviešu valodā kreisajā pusē atrodu dažas saites (starp tām ir valodas, ko neviens Latvijā nepārzina - atvainojos, ja tomēr kāds zina šīs valodas) un linku uz vēl 79 valodām, starp kurām ukraiņu valodas nav. Protams, ja citiem neliekas, ka vajadzētu pārskatīt, kuras valodas liekam īsajā sarakstā, var to nedarīt. Var jau arī iztikt, piemēram, ieiet angļu vai krievu vikipēdijas rakstā un caur to kreisajā malā atrast saiti uz rakstu ukraiņu valodā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 10.55 (EET) :::Ir starp tām 79 ukraiņu valoda. Pie Eiropa - Українська. Un īso sarakstu nekādi nevaram, nevis negribam, veidot mēs - kas mani, starp citu, kaitina. Kas attiecas uz ietekmi uz to īso sarakstu - kaut kad lasīju, ka viņu ietekmē veidnes #babel saturs profilā (sk.manējo) un tās valodas, uz kurām visbiežāk lietotājs iet caur kreisās puses sarakstu. Man tas šķiet daudz neefektīvāk nekā pašam izveidot noteiktu valodu sarakstu, bet ne jau man pa spēkam to izmainīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 11.13 (EET) ::::https://m.mediawiki.org/wiki/Universal_Language_Selector/Compact_Language_Links [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 11.19 (EET) :::::Veinkāršākais veids ir pievienot interesējošās valodas pārlūka advanced setingos (chrome). Kā izrādās, tas valodu kontents ir ļoti individuāls katram lietotājam. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 14.00 (EET) == Aizliegt okkupantiem rediģēt Brīvo Vikipēdiju! == Kāpēc joprojām fašistkās valsts propogandisti nav atslēgti no iespējas melot Brīvās pasaules enciklopēdijā no okupanta IP adresēm?! [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] ([[Dalībnieka diskusija:Piebaldzēns|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 10.24 (EET) :nebūs īstā arēna šādām idejām :) konkrētus rakstus aizsargāt pret visiem anonīmajiem labotājiem - jā, protams, to var. bloķēt kādas konkrētas valsts ip adreses - teorētiski jā, var, bet ne lvwiki līmenī. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 12.34 (EET) :: Runa neiet par lvwiki līmeni! Runa iet par to lai JEBKURU valodu Vikipedijas rakstu būtu AIZLIEGTS REDIĢĒT - tikai skatīties un piedalīties DISKUSSIJĀS. RU meļi ir vairak nopietni draudi mieram un brīvībai kā visi noblokietie RU TV kanali kopā! Kuri ir ar admīna tiesībam - rakstiet Viki administrācijai iniciatīvu! Un kā minimum līdz laikam kad RU karaspēki aizvāksies no visas Ukraīnas territorijas, ieskaitot Krimu. [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] ([[Dalībnieka diskusija:Piebaldzēns|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 13.29 (EET) :::nedarbojos citās vikipēdijās kā vien latviešu, taču varu iztēloties situāciju, kad esmu vikipēdists no Novosibirskas un gribu papildināt rakstu ar informāciju par pretkara protestiem savā pilsētā, taču nevaru to izdarīt, jo no Krievijas nav iespējams rediģēt vikipēdiju. drīzāk būtu jāstrādā pie uzraudzības/administrēšanas kapacitātes, kā filtrēt, neļaut publicēt melus. taču, protams, te latviešu vikipēdijā viegli par to spriest, man nav ne jausmas, kādā režīmā šobrīd jāstrādā en.wiki adminiem, lai apkarotu demagoģiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 14.06 (EET) ::::Drīzāk var sanākt tā, ka Krievija pati izolēs savu internetu pēc Ķīnas parauga (tādi teksti regulāri tiek bīdīti vēl pat pirms 2014. gada), un nāksies domāt, kā nodrošināt pieeju tiem krieviem, kas Putinu neatbalsta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 18.57 (EET) :::::Par tēmu [https://twitter.com/ru_wikipedia/status/1498729685592727554?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1498729685592727554%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url= šeit]. Nekas nav vienkārši. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 22.26 (EET) :::::Ievērojot Vikipēdijas oficiāli naidīgo nostāju pret anonīmaizeriem, Toru utt., beigsies ar to, ka krieviem Vikipēdijas saturs būs draugiem jāsūta pa e-pastu un viņiem savi labojumi jāsūta tāpat, lai ārzemju draugi ieliek. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. marts, plkst. 07.17 (EET) :Varbūt pirms ierosinājuma kaut ko bloķēt jāizlasa Vikipēdijas [https://en.wikipedia.org/wiki/Blocking_of_Wikipedia_in_Russia raksts] (ielieku en, bet pieejams vairākās valodās, arī krievu).--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST) ::Tai rakstā trūkst svaigāko notikumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 12.58 (EEST) == Kāpēc? == Kāpēc pie karotājiem tiek pieskaitītas imaginārās Luhanskas/Doneckas tautas republikas. kuras ir piesegorganizācijas Krievijas realizētajai okupācijai kopš 2014. gada (varbūt ieskaitīsim hobitu komunistus arī?)? Vai Latvijas vikipēdisti ir pro-kremliski angažēti jeb vienkārši nejēgas? -- Labvēlis : Tāpēc, ka vienmēr šādas piesegorganizācijas karu aprakstos tiek iekļautas. Ukraiņu Vikipēdija, piemēram, tās arī uzrāda starp karotājiem. Pirms runājat par nejēgām lietās, kuras neizprotat, painteresējieties par tēmu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 00.25 (EEST) :Ok Egilus tad laikam ir pro-kremliski angažēts - nezināju ka "citur arī ir tā rakstīts" ir derīgs arguments Vikipēdijā. Paldies par atbildi - lai jums izdodas. -- Labvēlis [[Special:Contributions/95.68.110.126|95.68.110.126]] 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 00.47 (EEST) ::Paldies, mēs sapratām — visa pasaule prokremliski angažēta, vienīgi Labvēlis tas pareizais. Ja nopietni, tad varētu vēl padiskutēt, vai ir jēga tur likt Piedņestru. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 06.15 (EEST) :::drīzāk jāliek Baltkrevija pozīcijā 'atbalsta' un tā Piedņestra jāmet ārā. jo tādā līmenī jau tad atbalsta vēl, piemēram, Abhāzija. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) ::::Daudzās valodās infokastēs figurē Dienvidosetija. Bija arī ziņas, ka no turienes uz Ukrainu nosūtīti karavīri. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST) == Droni Eiropā == Jautājums jeb ierosinājums - vai nebūtu vērts pievienot sadaļu par Dronu uzbrukumu incidentiem citur Eiropā (Polijā, Baltijas valstīs, Somijā, Moldovā u.c.)? Galu galā, tie ir tieši saistīti ar šo karu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 07.56 (EEST) jhoxjf27woc45zkckwo6h7fpakvhae5 0 509795 4464875 4170487 2026-05-07T08:44:07Z Luvigas36437 87875 4464875 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aivis Ceriņš | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Latvija]] | pilsonība = {{LAT}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = būvinženieris, TV personība | dzimums = V | dzīvesbiedrs = [[Lelde Ceriņa]] (Šķirušies) | bērni = 2 }} '''Aivis Ceriņš''' (dzimis 1988. gada 19. septembrī [[Cēsis|Cēsīs]]) ir latviešu būvinženieris un TV personība. Pazīstams kā kanāla [[TV24]] raidījuma "[[Preses klubs]]" vadītājs. == Biogrāfija == Dzimis 1988. gada 19. septembrī Cēsīs. Mācījies [[Mārsnēni|Mārsnēnu]] pamatskolā (līdz 6. klasei) un [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepas]] pamatskolā, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Celtniecības koledža|Rīgas Celtniecības koledžā]] būvdarbu specialitātē. Jau kopš bērnības vienmēr bijis uz skatuves: piedalījies dzejoļu skaitīšanas konkursos, amatieru teātros, vadījis pasākumus skolās un kultūras namos, tāpēc viņam bija doma par "[[Aktieris|aktieriem]]". Strādājis par būvnieku, [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]] tirgojis [[Hotdogs|hotdogus]], bijis [[bārmenis]], strādājis pie mākleriem (organizējis noliktavas darbu, uzskaitījis ienākošo preci, veicis inventarizāciju, pieņēmis klientu pasūtījumus). Kopumā noliktavā pavadījis 2 gadus. Tad sāka veidoties kanāls TV24. Viņa draudzene (tagad bijusī sieva) [[Lelde Ceriņa|Lelde]] aizgāja uz [[kastings|kastingu]], viņu pieņēma. Tika meklēti arī citi raidījumu vadītāji. A. Ceriņš aizgāja uz pārrunām un arī izturēja konkursu. Kopš tā laika viņš pazīstams kā raidījuma "[[Preses klubs]]" vadītājs,<ref name= "aivis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/167981-preses-kluba-pavelnieks-aivis-cerins.htm|title=Preses kluba pavēlnieks Aivis Ceriņš|publisher=nra.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> un viņš nostrādāja šajā raidījumā 12 gadus.<ref name= "atvadas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video/aivis-cerins-atvadas-no-preses-kluba-skatitajiem|title=Aivis Ceriņš atvadās no “Preses kluba” skatītājiem|publisher=la.lv|accessdate=30 March 2026}}</ref> == Privātā dzīve == Bija precējies ar [[Lelde Ceriņa|Leldi Ceriņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/sampanietis-cerini-londona-prata-vetra-lelde-cerina-publisko-vecmeitu-ballites-fotografijas/|title=ampanietis, ceriņi, Londona, ”Prāta vētra”: Lelde Ceriņa publisko vecmeitu ballītes fotogrāfijas|publisher=izklaide.tv3.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> Šajā laulībā dzima divi bērni - meita un dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/citas-slavenibas/lelde-cerina-atklati-par-otra-bernina-ienaksanu-gimene/|title=Lelde Ceriņa atklāti par otrā bērniņa ienākšanu ģimenē|publisher=izklaide.tv3.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> A. Ceriņa hobiji ir [[ceļošana]], koncertu apmeklēšana un braukt ar [[Snovbords|sniegadēli]].<ref name= "aivis"></ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ceriņš, Aivis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Rīga TV24 darbinieki]] tcdy6grg45onfejp1e9skrye1kuzy6n 4464876 4464875 2026-05-07T08:45:22Z Luvigas36437 87875 4464876 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aivis Ceriņš | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Latvija]] | pilsonība = {{LAT}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = būvinženieris, TV personība | dzimums = V | dzīvesbiedrs = [[Lelde Ceriņa]] (Šķirušies) | bērni = 2 }} '''Aivis Ceriņš''' (dzimis 1988. gada 19. septembrī [[Cēsis|Cēsīs]]) ir latviešu būvinženieris un TV personība. Pazīstams kā kanāla [[TV24]] raidījuma "[[Preses klubs]]" vadītājs. == Biogrāfija == Dzimis 1988. gada 19. septembrī Cēsīs. Mācījies [[Mārsnēni|Mārsnēnu]] pamatskolā (līdz 6. klasei) un [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepas]] pamatskolā, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Celtniecības koledža|Rīgas Celtniecības koledžā]] būvdarbu specialitātē. Jau kopš bērnības vienmēr bijis uz skatuves: piedalījies dzejoļu skaitīšanas konkursos, amatieru teātros, vadījis pasākumus skolās un kultūras namos, tāpēc viņam bija doma par "[[Aktieris|aktieriem]]". Strādājis par būvnieku, [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]] tirgojis [[Hotdogs|hotdogus]], bijis [[bārmenis]], strādājis pie mākleriem (organizējis noliktavas darbu, uzskaitījis ienākošo preci, veicis inventarizāciju, pieņēmis klientu pasūtījumus). Kopumā noliktavā pavadījis 2 gadus. Tad sāka veidoties kanāls TV24. Viņa draudzene (tagad bijusī sieva) [[Lelde Ceriņa|Lelde]] aizgāja uz [[kastings|kastingu]], viņu pieņēma. Tika meklēti arī citi raidījumu vadītāji. A. Ceriņš aizgāja uz pārrunām un arī izturēja konkursu. Kopš tā laika viņš pazīstams kā raidījuma "[[Preses klubs]]" vadītājs,<ref name= "aivis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/167981-preses-kluba-pavelnieks-aivis-cerins.htm|title=Preses kluba pavēlnieks Aivis Ceriņš|publisher=nra.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> un viņš nostrādāja šajā raidījumā 12 gadus.<ref name= "atvadas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video/aivis-cerins-atvadas-no-preses-kluba-skatitajiem|title=Aivis Ceriņš atvadās no “Preses kluba” skatītājiem|publisher=la.lv|accessdate=30 April 2026}}</ref> == Privātā dzīve == Bija precējies ar [[Lelde Ceriņa|Leldi Ceriņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/sampanietis-cerini-londona-prata-vetra-lelde-cerina-publisko-vecmeitu-ballites-fotografijas/|title=ampanietis, ceriņi, Londona, ”Prāta vētra”: Lelde Ceriņa publisko vecmeitu ballītes fotogrāfijas|publisher=izklaide.tv3.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> Šajā laulībā dzima divi bērni - meita un dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/citas-slavenibas/lelde-cerina-atklati-par-otra-bernina-ienaksanu-gimene/|title=Lelde Ceriņa atklāti par otrā bērniņa ienākšanu ģimenē|publisher=izklaide.tv3.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> A. Ceriņa hobiji ir [[ceļošana]], koncertu apmeklēšana un braukt ar [[Snovbords|sniegadēli]].<ref name= "aivis"></ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ceriņš, Aivis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Rīga TV24 darbinieki]] sbdjnmdz74ul7ouxbidupw9uhdev8um 0 510216 4464879 4305871 2026-05-07T08:47:32Z Luvigas36437 87875 4464879 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Preses klubs | image = Preses klubs logo.jpeg | genre = diskusiju raidījums | presenter = [[Elizabete Reičela]] | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | runtime = 90 min | channel = [[TV24]] | first_aired = 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/345456-vakara-zinas-aivis-cerins-mana-sirds-deg-par-preses-klubu.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Aivis Ceriņš: Mana sirds deg par "Preses klubu"|publisher=nra.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> | last_aired = pašlaik }} '''Preses klubs''' ir diskusiju raidījums, kurš no 2014. gada tiek pārraidīts kanālā [[TV24]]. Tā sākums ir katru darba dienu plkst. 17:00. Raidījumā ik dienu iespējams uzzināt profesionāļu un sabiedrībā zināmu cilvēku privāto un profesionālo viedokli par dienas notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs|title=Preses klubs|publisher=xtv.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Piecu nedēļu garumā „Preses kluba” vadības grožus savās rokās pārņēma viesvadītāji — kardiologs [[Andrejs Ērglis]], žurnālisti [[Armands Puče]] un [[Edvīns Inkēns]], ekspremjers [[Vilis Krištopans]] un toreizējā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] izpilddirektore [[Eva Juhņēviča]]. Viņi katrs vienu nedēļu iejutās „Preses kluba” vadītāja lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-turpmak-vadis-preses-klubu|title=FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu|publisher=la.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> 2019. gadā raidījumam pievienojās [[Ansis Klintsons]] kā pārinieks jau esošajam vadītājam [[Aivis Ceriņš|Aivim Ceriņam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7203532/no-preses-kluba-vaditaja-amata-atbrivots-ansis-klintsons|title=No "Preses kluba" vadītāja amata atbrīvots Ansis Klintsons|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> taču pēc viņa atbrīvošanas no raidījuma vadītāja amata, 2021. gada 7. jūnijā raidījumam pievienojās jauns vadītājs — [[režisors]] un [[žurnālists]] [[Sandijs Semjonovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7264405/raidijumam-preses-klubs-pievienojas-jauns-vaditajs|title=Raidījumam "Preses klubs" pievienojas jauns vadītājs|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Dažkārt raidījuma vadīšanu aizvieto arī [[Kārlis Streips]] un to vadīja līdz 2022. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs xtv.lv] * [https://www.facebook.com/PresesKlubs/?ref=page_internal ''Facebook'' lapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:TV24 raidījumi]] qwctefscnd9dqyoush2zbkhut0vwaev 4464881 4464879 2026-05-07T08:52:02Z Luvigas36437 87875 4464881 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Preses klubs | image = Preses klubs logo.jpeg | genre = diskusiju raidījums | presenter = [[Elizabete Puče]] | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | runtime = 90 min | channel = [[TV24]] | first_aired = 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/345456-vakara-zinas-aivis-cerins-mana-sirds-deg-par-preses-klubu.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Aivis Ceriņš: Mana sirds deg par "Preses klubu"|publisher=nra.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> | last_aired = pašlaik }} '''Preses klubs''' ir diskusiju raidījums, kurš no 2014. gada tiek pārraidīts kanālā [[TV24]]. Tā sākums ir katru darba dienu plkst. 17:00. Raidījumā ik dienu iespējams uzzināt profesionāļu un sabiedrībā zināmu cilvēku privāto un profesionālo viedokli par dienas notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs|title=Preses klubs|publisher=xtv.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Piecu nedēļu garumā „Preses kluba” vadības grožus savās rokās pārņēma viesvadītāji — kardiologs [[Andrejs Ērglis]], žurnālisti [[Armands Puče]] un [[Edvīns Inkēns]], ekspremjers [[Vilis Krištopans]] un toreizējā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] izpilddirektore [[Eva Juhņēviča]]. Viņi katrs vienu nedēļu iejutās „Preses kluba” vadītāja lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-turpmak-vadis-preses-klubu|title=FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu|publisher=la.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> 2019. gadā raidījumam pievienojās [[Ansis Klintsons]] kā pārinieks jau esošajam vadītājam [[Aivis Ceriņš|Aivim Ceriņam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7203532/no-preses-kluba-vaditaja-amata-atbrivots-ansis-klintsons|title=No "Preses kluba" vadītāja amata atbrīvots Ansis Klintsons|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> taču pēc viņa atbrīvošanas no raidījuma vadītāja amata, 2021. gada 7. jūnijā raidījumam pievienojās jauns vadītājs — [[režisors]] un [[žurnālists]] [[Sandijs Semjonovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7264405/raidijumam-preses-klubs-pievienojas-jauns-vaditajs|title=Raidījumam "Preses klubs" pievienojas jauns vadītājs|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Dažkārt raidījuma vadīšanu aizvieto arī [[Kārlis Streips]] un to vadīja līdz 2022. gadam. Pirmos 12 gadus raidījumu vadījis Aivis Ceriņš, bet tagad šobrīd raidījumu vada Elizabete Reičela Puče.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/680968-armanda-puces-meita-elizabete-reicela-klust-par-teva-kolegi-televizija|title=Armanda Pučes meita Elizabete Reičela kļūst par tēva kolēģi televīzijā|publisher=jauns.lv|accessdate=13 November 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs xtv.lv] * [https://www.facebook.com/PresesKlubs/?ref=page_internal ''Facebook'' lapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:TV24 raidījumi]] gts98vv7ftegeqw4r4wvjb9g1e3sedn 4464884 4464881 2026-05-07T08:56:17Z Luvigas36437 87875 4464884 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Preses klubs | image = Preses klubs logo.jpeg | genre = diskusiju raidījums | presenter = [[Elizabete Puče]] | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | runtime = 90 min | channel = [[TV24]] | first_aired = 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/345456-vakara-zinas-aivis-cerins-mana-sirds-deg-par-preses-klubu.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Aivis Ceriņš: Mana sirds deg par "Preses klubu"|publisher=nra.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> | last_aired = pašlaik }} '''Preses klubs''' ir diskusiju raidījums, kurš no 2014. gada tiek pārraidīts kanālā [[TV24]]. Tā sākums ir katru darba dienu plkst. 17:00. Raidījumā ik dienu iespējams uzzināt profesionāļu un sabiedrībā zināmu cilvēku privāto un profesionālo viedokli par dienas notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs|title=Preses klubs|publisher=xtv.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Piecu nedēļu garumā „Preses kluba” vadības grožus savās rokās pārņēma viesvadītāji — kardiologs [[Andrejs Ērglis]], žurnālisti [[Armands Puče]] un [[Edvīns Inkēns]], ekspremjers [[Vilis Krištopans]] un toreizējā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] izpilddirektore [[Eva Juhņēviča]]. Viņi katrs vienu nedēļu iejutās „Preses kluba” vadītāja lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-turpmak-vadis-preses-klubu|title=FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu|publisher=la.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> 2019. gadā raidījumam pievienojās [[Ansis Klintsons]] kā pārinieks jau esošajam vadītājam [[Aivis Ceriņš|Aivim Ceriņam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7203532/no-preses-kluba-vaditaja-amata-atbrivots-ansis-klintsons|title=No "Preses kluba" vadītāja amata atbrīvots Ansis Klintsons|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> taču pēc viņa atbrīvošanas no raidījuma vadītāja amata, 2021. gada 7. jūnijā raidījumam pievienojās jauns vadītājs — [[režisors]] un [[žurnālists]] [[Sandijs Semjonovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7264405/raidijumam-preses-klubs-pievienojas-jauns-vaditajs|title=Raidījumam "Preses klubs" pievienojas jauns vadītājs|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Dažkārt raidījuma vadīšanu aizvieto arī [[Kārlis Streips]] un to vadīja līdz 2022. gadam. Pirmos 12 gadus raidījumu vadījis Aivis Ceriņš, bet tagad šobrīd raidījumu vada Elizabete Reičela Puče.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/680968-armanda-puces-meita-elizabete-reicela-klust-par-teva-kolegi-televizija|title=Armanda Pučes meita Elizabete Reičela kļūst par tēva kolēģi televīzijā|publisher=jauns.lv|accessdate=13 November 2025}}</ref> Pirms tam raidījumu vadījis arī [[Toms Liepājnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/55862910/aktieris-toms-liepajnieks-turpmak-vadis-raidijumu-preses-klubs|title=Aktieris Toms Liepājnieks turpmāk vadīs raidījumu 'Preses klubs' |publisher=[[Delfi]]|accessdate=21 August 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs xtv.lv] * [https://www.facebook.com/PresesKlubs/?ref=page_internal ''Facebook'' lapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:TV24 raidījumi]] a73mj40upygyc1057wu9ykxx2rmsrcc 4464886 4464884 2026-05-07T09:01:26Z Luvigas36437 87875 4464886 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Preses klubs | image = Preses klubs logo.jpeg | genre = diskusiju raidījums | presenter = [[Elizabete Puče]] | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | runtime = 90 min | channel = [[TV24]] | first_aired = 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/345456-vakara-zinas-aivis-cerins-mana-sirds-deg-par-preses-klubu.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Aivis Ceriņš: Mana sirds deg par "Preses klubu"|publisher=nra.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> | last_aired = pašlaik }} '''Preses klubs''' ir diskusiju raidījums, kurš no 2014. gada tiek pārraidīts kanālā [[TV24]]. Tā sākums ir katru darba dienu plkst. 17:00. Raidījumā ik dienu iespējams uzzināt profesionāļu un sabiedrībā zināmu cilvēku privāto un profesionālo viedokli par dienas notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs|title=Preses klubs|publisher=xtv.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Piecu nedēļu garumā „Preses kluba” vadības grožus savās rokās pārņēma viesvadītāji — kardiologs [[Andrejs Ērglis]], žurnālisti [[Armands Puče]] un [[Edvīns Inkēns]], ekspremjers [[Vilis Krištopans]] un toreizējā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] izpilddirektore [[Eva Juhņēviča]]. Viņi katrs vienu nedēļu iejutās „Preses kluba” vadītāja lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-turpmak-vadis-preses-klubu|title=FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu|publisher=la.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> 2019. gadā raidījumam pievienojās [[Ansis Klintsons]] kā pārinieks jau esošajam vadītājam [[Aivis Ceriņš|Aivim Ceriņam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7203532/no-preses-kluba-vaditaja-amata-atbrivots-ansis-klintsons|title=No "Preses kluba" vadītāja amata atbrīvots Ansis Klintsons|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> taču pēc viņa atbrīvošanas no raidījuma vadītāja amata, 2021. gada 7. jūnijā raidījumam pievienojās jauns vadītājs — [[režisors]] un [[žurnālists]] [[Sandijs Semjonovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7264405/raidijumam-preses-klubs-pievienojas-jauns-vaditajs|title=Raidījumam "Preses klubs" pievienojas jauns vadītājs|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Dažkārt raidījuma vadīšanu aizvieto arī [[Kārlis Streips]] un to vadīja līdz 2022. gadam. Pirmos 12 gadus raidījumu vadījis Aivis Ceriņš <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8463324/aivis-cerins-pazino-ka-vairs-nevadis-preses-klubu|title=Aivis Ceriņš paziņo, ka vairs nevadīs "Preses klubu"|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=2 May 2026}}</ref>, bet tagad šobrīd raidījumu vada Elizabete Reičela Puče.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/680968-armanda-puces-meita-elizabete-reicela-klust-par-teva-kolegi-televizija|title=Armanda Pučes meita Elizabete Reičela kļūst par tēva kolēģi televīzijā|publisher=jauns.lv|accessdate=13 November 2025}}</ref> Pirms tam raidījumu vadījis arī [[Toms Liepājnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/55862910/aktieris-toms-liepajnieks-turpmak-vadis-raidijumu-preses-klubs|title=Aktieris Toms Liepājnieks turpmāk vadīs raidījumu 'Preses klubs' |publisher=[[Delfi]]|accessdate=21 August 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs xtv.lv] * [https://www.facebook.com/PresesKlubs/?ref=page_internal ''Facebook'' lapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:TV24 raidījumi]] fu9wxni7m6wsik5dk3mfcduqj3qa7bx 4464887 4464886 2026-05-07T09:03:36Z Luvigas36437 87875 4464887 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Preses klubs | image = Preses klubs logo.jpeg | genre = diskusiju raidījums | presenter = [[Elizabete Puče]] | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | runtime = 90 min | channel = [[TV24]] | first_aired = 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/345456-vakara-zinas-aivis-cerins-mana-sirds-deg-par-preses-klubu.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Aivis Ceriņš: Mana sirds deg par "Preses klubu"|publisher=nra.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> | last_aired = pašlaik }} '''Preses klubs''' ir diskusiju raidījums, kurš no 2014. gada tiek pārraidīts kanālā [[TV24]]. Tā sākums ir katru darba dienu plkst. 17:00. Raidījumā ik dienu iespējams uzzināt profesionāļu un sabiedrībā zināmu cilvēku privāto un profesionālo viedokli par dienas notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs|title=Preses klubs|publisher=xtv.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Piecu nedēļu garumā „Preses kluba” vadības grožus savās rokās pārņēma viesvadītāji — kardiologs [[Andrejs Ērglis]], žurnālisti [[Armands Puče]] un [[Edvīns Inkēns]], ekspremjers [[Vilis Krištopans]] un toreizējā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] izpilddirektore [[Eva Juhņēviča]]. Viņi katrs vienu nedēļu iejutās „Preses kluba” vadītāja lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-turpmak-vadis-preses-klubu|title=FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu|publisher=la.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> 2019. gadā raidījumam pievienojās [[Ansis Klintsons]] kā pārinieks jau esošajam vadītājam [[Aivis Ceriņš|Aivim Ceriņam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7203532/no-preses-kluba-vaditaja-amata-atbrivots-ansis-klintsons|title=No "Preses kluba" vadītāja amata atbrīvots Ansis Klintsons|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> taču pēc viņa atbrīvošanas no raidījuma vadītāja amata, 2021. gada 7. jūnijā raidījumam pievienojās jauns vadītājs — [[režisors]] un [[žurnālists]] [[Sandijs Semjonovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7264405/raidijumam-preses-klubs-pievienojas-jauns-vaditajs|title=Raidījumam "Preses klubs" pievienojas jauns vadītājs|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> Dažkārt raidījuma vadīšanu aizvieto arī [[Kārlis Streips]] un to vadīja līdz 2022. gadam. Pirmos 12 gadus raidījumu vadījis Aivis Ceriņš <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/8463324/aivis-cerins-pazino-ka-vairs-nevadis-preses-klubu|title=Aivis Ceriņš paziņo, ka vairs nevadīs "Preses klubu"|publisher=sejas.tvnet.lv|accessdate=2 May 2026}}</ref>, bet tagad šobrīd raidījumu vada Elizabete Reičela Puče.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/680968-armanda-puces-meita-elizabete-reicela-klust-par-teva-kolegi-televizija|title=Armanda Pučes meita Elizabete Reičela kļūst par tēva kolēģi televīzijā|publisher=jauns.lv|accessdate=13 November 2025}}</ref> Pirms tam raidījumu vadījis arī [[Toms Liepājnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/55862910/aktieris-toms-liepajnieks-turpmak-vadis-raidijumu-preses-klubs|title=Aktieris Toms Liepājnieks turpmāk vadīs raidījumu 'Preses klubs' |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate=21 August 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://xtv.lv/rigatv24/program/blmNmRL7OPR-preses_klubs xtv.lv] * [https://www.facebook.com/PresesKlubs/?ref=page_internal ''Facebook'' lapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] [[Kategorija:TV24 raidījumi]] dq6svi2ksfdxc1ilyvznflalg59qe5u 0 516474 4464631 4464327 2026-05-06T13:21:08Z Bendžamins 76862 /* 2. kārta */ 4464631 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste|name=2021. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2021. gads|2021. gada]] [[23. jūlijs|23]].-[[24. jūlijs|24. jūlijā]]|time=|location=Tiešsaistē|network=|first={{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]|first_t=[[Bufalo "Sabres"]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=224|latv1_nr=|latv1=|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2020. gada NHL drafts|2020]]|next_year=[[2022. gada NHL drafts|2022]]}}'''2021. gada NHL drafts''' bija 59. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2021. gads|2021]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 224 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |2 |{{flaga|ASV}} [[Metijs Benierss]] |[[Sietlas "Kraken"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktevišs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |4 |{{flaga|ASV}} [[Lūks Hjūzs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |6 |{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Edvinsons]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |7 |{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Eklunds]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |8 |{{flaga|Kanāda}} [[Brands Klārks]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Gunters]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |10 |{{flaga|ASV}} [[Tailers Bušē]] |[[Otavas "Senators"]] |- |11 |Izvēle atcelta |<s>[[Arizonas "Coyotes"]]</s> |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |13 |{{flaga|ASV}} [[Metjū Koronato]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |14 |{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Rosens]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |15 |{{flaga|Kanāda}} [[Sebastjēns Kosa]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Brenans Otmens]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Bolduks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |18 |{{flaga|ASV}} [[Čezs Lusiuss]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |19 |{{flaga|Krievija}} [[Fjodors Svečkovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |20 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |21 |{{flaga|Zviedrija}} [[Fabians Lisells]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |22 |{{flaga|Kanāda}} [[Ksavjē Burgo]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Vjats Džonstons]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |24 |{{flaga|ASV}} [[Mekijs Samoskevičs]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |25 |{{flaga|Kanāda}} [[Korsons Kēlemanss]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Kārsons Lamboss]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Lerū]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |28 |{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Olausons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |29 |{{flaga|Kanāda}} [[Čeiss Stilmens]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Zeks Dīns]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |31 |{{flaga|Kanāda}} [[Logans Mailū]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |32 |{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Allans]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|Kanāda}} [[Olens Zelvēgers]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |35 |{{flaga|Kanāda}} [[Raikers Evanss]] |[[Sietlas "Kraken"]] |- |37 |{{flaga|ASV}} [[Džošs Douns]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |64 |{{flaga|Somija}} [[Olivers Kapanens]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |107 |{{flaga|Norvēģija}} [[Ēmils Lillebergs]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |} {{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] m8uc2rauwu3uuf956vq1dhq38kvgq85 4464649 4464631 2026-05-06T13:50:49Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4464649 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste|name=2021. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2021. gads|2021. gada]] [[23. jūlijs|23]].-[[24. jūlijs|24. jūlijā]]|time=|location=Tiešsaistē|network=|first={{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]|first_t=[[Bufalo "Sabres"]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=224|latv1_nr=|latv1=|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2020. gada NHL drafts|2020]]|next_year=[[2022. gada NHL drafts|2022]]}}'''2021. gada NHL drafts''' bija 59. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2021. gads|2021]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 224 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |2 |{{flaga|ASV}} [[Metijs Benierss]] |[[Sietlas "Kraken"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktevišs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |4 |{{flaga|ASV}} [[Lūks Hjūzs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |6 |{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Edvinsons]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |7 |{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Eklunds]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |8 |{{flaga|Kanāda}} [[Brands Klārks]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Ganters]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |10 |{{flaga|ASV}} [[Tailers Bušē]] |[[Otavas "Senators"]] |- |11 |Izvēle atcelta |<s>[[Arizonas "Coyotes"]]</s> |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |13 |{{flaga|ASV}} [[Metjū Koronato]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |14 |{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Rosens]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |15 |{{flaga|Kanāda}} [[Sebastjēns Kosa]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Brenans Otmens]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Bolduks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |18 |{{flaga|ASV}} [[Čezs Lusiuss]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |19 |{{flaga|Krievija}} [[Fjodors Svečkovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |20 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |21 |{{flaga|Zviedrija}} [[Fabians Lisells]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |22 |{{flaga|Kanāda}} [[Ksavjē Burgo]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Vjats Džonstons]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |24 |{{flaga|ASV}} [[Mekijs Samoskevičs]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |25 |{{flaga|Kanāda}} [[Korsons Kēlemanss]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Kārsons Lamboss]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Lerū]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |28 |{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Olausons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |29 |{{flaga|Kanāda}} [[Čeiss Stilmens]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Zeks Dīns]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |31 |{{flaga|Kanāda}} [[Logans Mailū]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |32 |{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Allans]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|Kanāda}} [[Olens Zelvēgers]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |35 |{{flaga|Kanāda}} [[Raikers Evanss]] |[[Sietlas "Kraken"]] |- |37 |{{flaga|ASV}} [[Džošs Douns]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |64 |{{flaga|Somija}} [[Olivers Kapanens]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |107 |{{flaga|Norvēģija}} [[Ēmils Lillebergs]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |} {{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] 7q8f5smuseaa31eaf7ywulp73tnuuhy 0 531756 4464800 3959608 2026-05-06T22:32:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464800 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Dogma" | oriģinālnos = ''Dogma'' | attēls = Dogma (movie).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[kinokomēdija]], [[satīra]] | režisors = [[Kevins Smits]] | producents = Skots Mosjē | scenārijs = Kevins Smits | aktieri = * [[Bens Afleks]] * [[Mets Deimons]] * [[Linda Fiorentino]] * [[Salma Hajeka]] * [[Džeisons Lī]] * [[Bads Korts]] * [[Džeisons Mjūzs]] * [[Elans Rikmens]] * [[Kriss Roks]] | mūzika = | operators = | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[View Askew Productions]]'' * ''STKstudio'' | izplatītājs = * ''[[Lions Gate Films]]'' * ''[[Miramax International]]'' | izdošana = {{filmas datums|1999|5|21|[[Kannu kinofestivāls]]|1999|11|12|ASV}} | ilgums = 128 minūtes | valsts = {{ASV}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dogma |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3478095361/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2023|1|22||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|44 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dogma (1999) |url=https://www.the-numbers.com/movie/Dogma#tab=summary |website=The Numbers |accessdate={{dat|2023|1|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Dogma"''' ({{val|en|Dogma}}) ir 1999. gada ASV [[kinokomēdija]], kuras režisors, scenārija autors un viens no aktieriem ir [[Kevins Smits]]. Pārējās lomas atveido [[Bens Afleks]] (Bārtelbijs), [[Mets Deimons]] ([[Loki]]), [[Džordžs Karlins]] (Kardināls Gliks), [[Linda Fiorentino]] (Betānija), [[Džanīne Garofalo]] (Liza), [[Salma Hajeka]] (Serendipitija), [[Džeisons Lī]] ([[Azraīls]]), [[Bads Korts]] (Džons Dou), [[Džeisons Mjūzs]] (Džejs), [[Elans Rikmens]] ([[Metatrons]]) un [[Kriss Roks]] (Rufuss). Filma ir par aborta klīnikas darbinieci Betāniju Slounu, kurai kopā ar [[pravietis|praviešiem]] Džeju un Kluso Bobu un trīspadsmito [[apustulis|apustuli]] Rufusu jāaptur divus [[kritušie eņģeļi|kritušos eņģeļus]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1999|5|21||bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Šī ir ceturtā filma ''[[View Askewniverse]]'' [[kopīgais visums|visumā]]. Filmā attēlotā [[katoļticība|katolicisma]] kritika izraisīja ievērojamas diskusijas jau pirms filmas izdošanas, it sevišķi to nosodīja ASV Katoļu līga. Organizētie protesti aizkavēja filmas pirmizrādi vairākās valstīs un izraisīja vismaz divus slepkavības draudus Kevinam Smitam.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Jones |first1=Kimberley |title=Mr. Smith Goes to Austin |url=https://www.austinchronicle.com/screens/2001-08-10/82630/ |accessdate={{dat|2023|1|22||bez}} |publisher=Austin Chronicle |date={{dat|2001|8|1||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Seiler |first1=Andy |title=Kevin Smith is seldom 'Silent' |url=https://usatoday30.usatoday.com/life/movies/2001-08-24-kevin-smith.htm |accessdate={{dat|2023|1|22||bez}} |publisher=[[USA Today]] |date={{dat|2001|8|24||bez}}}}</ref> Neraugoties uz to, filma saņēma labas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 44 miljonus dolāru pie 10 miljonu dolāru budžeta, tolaik tā bija ienesīgākā filma ''View Askewniverse'' visumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Miramax filmas]] [[Kategorija:Kevina Smita filmas]] [[Kategorija:Lionsgate filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] jl6384zgq68resyx1stf8rkdnfkdimn 0 533066 4464893 4258581 2026-05-07T09:28:43Z Makenzis 56205 | poz = 21. vieta 4464893 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1896 | dib_mēn = 1 | dib_com = | nos = ''Banfield'' | logo = CA Banfield (2014).svg | pilns = ''Club Atlético Banfield'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Banfīlda}} | dib_dat = 21 | mediji = {{url|https://clubabanfield.org/inicio/}} | stad = ''[[Estadio Florencio Sola]]'' | ietilp = 34 901 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Havjers Sangvineti]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 21. vieta | pattern_la1 = _banfield22h | pattern_b1 = _banfield22h | pattern_ra1 = _banfield22h | pattern_sh1 = _shorts | pattern_so1 = _socks | leftarm1 = 008000 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = 008000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _banfield22t | pattern_b2 = _banfield2223a | pattern_ra2 = _banfield22t | pattern_sh2 = _shorts | pattern_so2 = _socks | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _banfield2022a | pattern_b3 = _banfield2022a | pattern_ra3 = _banfield2022a | pattern_sh3 = _shorts | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | bg_color = #039540 }}'''''Club Atlético Banfield''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Banfīlda|Banfīldas]] apgabala, [[Buenosairesa|Buenosairesas]] aglomerācijā. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Banfield'' 1896. gadā dibināja [[Briti|britu]] imigranti. Klubs savas mājas spēles aizvada [[Estadio Florencio Sola|''Estadio Florencio Sola'']] stadionā, kurā ir 34 901 skatītāju vietas. Klubs savu līdz šim vienīgo Argentīnas augstākās līgas titulu izcīnīja 2009. gadā. Klubam lielākā sāncensība ir izveidojusies ar [[Club Atlético Lanús|''Lanús'']] komandu, pateicoties abu komandu labajai spēlei pēdējo gadu laikā. Mačus starp abām komandām sauc ''Clásico del Sur'' (dienvidu klasika). Klubam ir komandas arī šādos sporta veidos: [[Bokss|boksā]], [[Šahs|šahā]], [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], [[Telpu futbols|telpu futbolā]], [[Vingrošana|vingrošanā]], [[Rokasbumba|rokasbumbā]], [[Skrituļslidošana|skrituļslidošanā]], [[tekvondo]], [[Teniss|tenisā]] un [[Volejbols|volejbolā]]. == Sasniegumi == * '''Primera División (1)''': 2009 Apertura * '''Copa de Honor Municipalidad de Buenos Aires (1)''': 1920 * '''Primera B Nacional (3)''': 1992–93, 2000–01, 2013–14 * '''División Intermedia (1)''': 1919 * '''Segunda División / Primera B (7)''': 1899, 1900, 1912, 1939, 1946, 1962, 1973 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Banfield}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Banfield]] nmalnd5tic59es1mqk3kab8torgxs4z 0 533068 4464900 4268611 2026-05-07T09:32:01Z Makenzis 56205 | poz = 10. vieta 4464900 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1904 | dib_mēn = 4 | dib_com = | nos = ''Barracas Central'' | logo = Barracas Central logo.svg | pilns = ''Club Atlético Barracas Central'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Barrakasa}} | dib_dat = 5 | mediji = {{url|http://www.barracascentral.com/}} | stad = ''[[Estadio Claudio Chiqui Tapia]]'' | ietilp = 4 400 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Rodolfo de Paoli]] | līga = Primera | sez = 2025 | poz = 10. vieta | pattern_la1 = _edelp1819h | pattern_b1 = _bc2021tit | pattern_ra1 = _edelp1819h | pattern_sh1 = _bc2021h | pattern_so1 = _bc2021h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _bc2021sup | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _quilmes1920t | pattern_so2 = _banfield1819h | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _bc2021ter | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _bc2021t | pattern_so3 = _bc2021t | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | bg_color = #de1d22 }}'''''Club Atlético Barracas Central''''' ir profesionāls [[Argentīna]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Barrakasa]]s apgabala, [[Buenosairesa]]s aglomerācijā, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Barracas Central'' ir dibināts 1904. gadā un tas savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Claudio Chiqui Tapia]]'' stadionā, kurā ir 4 400 skatītāju vietas. == Sasniegumi == * '''División Intermedia (1)''': 1919 * '''Primera B (1)''': 2018–19 * '''Primera C (3)''': 1944, 1948, 2009–10 * '''Primera D (3)''': 1974, 1981, 2003–04 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Barracas Central}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Barracas Central]] siegfs5tr9uh23k8viimkqcw2etby6p 0 533069 4464902 4258200 2026-05-07T09:33:16Z Makenzis 56205 4464902 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | dib = 1905 | dib_mēn = 3 | dib_com = | nos = ''Belgrano'' | logo = Escudo del Club Atlético Belgrano.svg | pilns = ''Club Atlético Belgrano'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Kordova|2s=Kordova (Argentīna)}} | dib_dat = 19 | mediji = {{url|http://www.belgranocordoba.com/}} | stad = ''[[El Gigante de Alberdi]]'' | ietilp = 30 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Giljermo Farre]] | līga = ''[[Primera Nacional]]'' | sez = 2025 | poz = 20. vieta | pattern_la1 = _belgrano2022h | pattern_b1 = _belgrano2022h | pattern_ra1 = _belgrano2022h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0099F1 | body1 = 0099F1 | rightarm1 = 0099F1 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _belgrano2022a | pattern_b2 = _belgrano2022a | pattern_ra2 = _belgrano2022a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | bg_color = #00baf1 }}'''''Club Atlético Belgrano''''' ir profesionāls [[Argentīna]]s sporta klubs no [[Kordova (Argentīna)|Kordovas]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Belgrano'' tika dibināts 1905. gadā un tas savas mājas spēles aizvada ''[[El Gigante de Alberdi]]'' stadionā, kurā ir 30 000 skatītāju vietas. == Sasniegumi == === Nacionālā līmenī === * '''Primera Nacional (1)''': 2022 === Reģionālā līmenī === * '''Liga Cordobesa de Fútbol (28)''': 1913, 1914, 1917, 1919, 1920, 1929, 1930, 1931, 1932, 1933, 1935, 1936, 1937, 1940, 1946, 1947, 1949, 1950, 1954, 1955, 1957, 1970, 1971, 1973, 1984, 1985, Cl 2003, 2013 * '''Segunda División Liga Cordobesa (3)''': 1908, 1909, 1910 * '''Unión Cordobesa de Fútbol (1)''': 1956 * '''Primera División Asociación Cordobesa (2)''': 1984, 1985 * '''Campeonato Provincial Asociación Cordobesa (3)''': 1983, 1984, 1985 * '''Torneo Regional de Córdoba (9)''': 1968, 1971, 1972, 1973, 1974, 1975, 1977, 1981, 1985 * '''Torneo del Interior (1)''': 1985–86 * '''Torneo Regional de AFA (8)''': 1968, 1971, 1972, 1973, 1974, 1975, 1977, 1981 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Belgrano}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Belgrano]] pba94baimtltqhltemuio0sdbn6pdg1 0 533070 4464906 4316589 2026-05-07T09:37:14Z Makenzis 56205 | poz = 14. vieta 4464906 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | dib = 1919 | dib_mēn = 6 | dib_com = | nos = ''Central Córdoba'' | logo = Escudo del Club Central Córdoba de Santiago del Estero. (1970s created logo).svg | pilns = ''Club Atlético Central Córdoba'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Santjago del Estero}} | dib_dat = 3 | mediji = {{url|https://www.cacentralcordoba.com/}} | stad = ''[[Estadio Alfredo Terrera]]'' | ietilp = 16 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Abels Balbo]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 14. vieta | pattern_la1 = _ccse2223h | pattern_b1 = _ccse2223h | pattern_ra1 = _ccse2223h | pattern_sh1 = _shorts | pattern_so1 = _socks | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _ccse2223a | pattern_b2 = _ccse2223a | pattern_ra2 = _ccse2223a | pattern_sh2 = _shorts | pattern_so2 = _socks | leftarm2 = 800000 | body2 = 800000 | rightarm2 = 800000 | shorts2 = 800000 | socks2 = 800000 | bg_color = #ffffff }}'''''Club Atlético Central Córdoba''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Santjago del Estero]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Central Córdoba'' 1919. gadā dibināja dzelzceļa darbinieki. Tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Alfredo Terrera|''Estadio Alfredo Terrera'']] stadionā, kurā ir 16 000 skatītāju vietas. == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.cacentralcordoba.com/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] dvxkps9eheyonzzhn2y8myr5ffjlenw 0 533132 4464914 4010928 2026-05-07T09:48:01Z Makenzis 56205 | poz = 16. vieta (B) 4464914 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | dib = 1905 | dib_mēn = 5 | dib_com = | nos = ''Colón'' | logo = Escudo Colon Con Estrella.png | pilns = ''Club Atlético Colón de Santa Fe'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Santafē|2s=Santafē (Argentīna)}} | dib_dat = 5 | mediji = {{url|http://www.clubcolon.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio Brigadier General Estanislao López]]'' | ietilp = 40 000 | prez = | tren = {{flaga|URU}} [[Marselo Saralegui]] | līga = [[Primera Nacional]] | sez = 2025 | poz = 16. vieta (B) | pattern_la1 = _colon2022h | pattern_b1 = _colon2022h | pattern_ra1 = _colon2022h | pattern_sh1 = _colon2022h | pattern_so1 = _socks | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _colon2022a | pattern_b2 = _colon2022a | pattern_ra2 = _colon2022a | pattern_sh2 = _colon2022a | pattern_so2 = _colon2022a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _colon2022t | pattern_b3 = _colon2022t | pattern_ra3 = _colon2022t | pattern_sh3 = _colon2022t | pattern_so3 = _colon2022t | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | bg_color = #fe0000 }}'''''Club Atlético Colón de Santa Fe''''' ir profesionāls [[Argentīna]]s sporta klubs no [[Santafē (Argentīna)|Santafē]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Colón'' dibināja 1905. gadā un tas savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Brigadier General Estanislao López]]'' stadionā, kurā ir 40 000 skatītāju vietas. Klubam ir komandas arī šādos sporta veidos: [[Basketbols|basketbolā]], [[Volejbols|volejbolā]], [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], sieviešu futbolā, [[Bokss|boksā]], [[Zāles futbols|zāles futbolā]] un [[Peldēšana|peldēšanā]]. == Sasniegumi == * '''Copa de la Liga Profesional (1)''': 2021 * '''Primera B (1)''': 1965 * '''Torneo de Honor''': 1950 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Colón}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Colón]] 5s03bsfl2az1n4wafquao9m1eqryx5b 0 533133 4464927 4194900 2026-05-07T10:16:56Z Makenzis 56205 4464927 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #00722d | dib = 1935 | dib_mēn = 3 | dib_com = | nos = ''Defensa y Justicia'' | logo = Escudo del Club Social y Deportivo Defensa y Justicia.svg | pilns = ''Club Social y Deportivo Defensa y Justicia'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Florensio Varela}} | dib_dat = 20 | mediji = {{URL|http://www.defensayjusticia.org.ar/}} | stad = ''[[Estadio Norberto "Tito" Tomaghello]]'' | ietilp = 10 500 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Hulio Vakari]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 18. vieta | pattern_la1 = _dyj2122h | pattern_b1 = _dyj2122h | pattern_ra1 = _dyj2122h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _dyj2122h | leftarm1 = FFFF00 | body1 = 004020 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = 228C22 | socks1 = 004020 | pattern_la2 = _dyj2021a | pattern_b2 = _dyj2021a | pattern_ra2 = _dyj2021a | pattern_sh2 = _dyj2021a | pattern_so2 = _dyj1617h | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _left | pattern_b3 = _dyj2021t | pattern_ra3 = _right | pattern_sh3 = _dyj2021t | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = 004000 | body3 = 004000 | rightarm3 = 004000 | shorts3 = 004000 | socks3 = 004000 | bg_color = #ffdd00 }}'''''Club Social y Deportivo Defensa y Justicia''''', pazīstams kā '''''Defensa y Justicia''''', ir profesionāls [[Argentīna]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Florensio Varela]]s, [[Buenosairesa]]s aglomerācijā. Klubs piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Defensa y Justicia'' ir dibināts 1935. gadā un tas savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Norberto "Tito" Tomaghello]]'' stadionā, kurā ir 10 500 skatītāju vietas. Klubs nekad nav uzvarējis Argentīnas augstākajā futbola līgā, tomēr 2020. gadā tas uzvarēja starptautiskajā turnīrā ''[[Copa Sudamericana]]'', bet 2021. gadā ''[[Recopa Sudamericana]]''. == Sasniegumi == * '''Primera B (1):''' 1996–97 * '''Primera C (1):''' 1985 * '''Primera D (1):''' 1982 * '''Copa Sudamericana (1):''' 2020 * '''Recopa Sudamericana (1):''' 2021 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Defensa y Justicia]] jc8ezx9bn2xnfa3878swi9hxuxwwdu7 0 533157 4464915 4257546 2026-05-07T09:52:18Z Makenzis 56205 | poz = 12. vieta 4464915 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ff0000 | dib = 1908 | dib_mēn = 11 | dib_com = | nos = ''Huracán'' | logo = Club huracan logo.png | pilns = ''Club Atlético Huracán'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Buenosairesa}} | dib_dat = 1 | mediji = {{url|https://cahuracan.com/}} | stad = ''[[Estadio Tomás Adolfo Ducó]]'' | ietilp = 48 314 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Djego Dabove]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 12. vieta | pattern_la1 = _huracan2021tit | pattern_b1 = _huracan2021tit | pattern_ra1 = _huracan2021tit | pattern_sh1 = _shorts | pattern_so1 = _red halfhorizontal | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _huracan2021sup | pattern_b2 = _huracan2021sup | pattern_ra2 = _huracan2021sup | pattern_sh2 = _shorts | pattern_so2 = _white halfhorizontal | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | bg_color = #ffffff }}'''''Club Atlético Huracán''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Buenosairesa|Buenosairesas]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Huracán'' tika dibināts 1908. gadā un tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Tomás Adolfo Ducó|''Estadio Tomás Adolfo Ducó'']] stadionā, kurā ir 48 314 skatītāju vietas. Klubs savas pastāvēšanas vēsturē ir izcīnījis vairākus titulus, tai skaitā piecus Argentīnas augstākās līgas čempionu titulus. Par ''Huracán'' lielākajiem sāncenšiem tiek uzskatīts [[San Lorenzo de Almagro|''San Lorenzo de Almagro'']] klubs. Klubam ir komandas arī šādos sporta veidos: [[Mākslas vingrošana|mākslas vingrošanā]], [[Bokss|boksā]], [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], [[Inline hokejs|inline hokejā]], [[Rokasbumba|rokasbumbā]], [[Cīņas māksla|cīņas mākslā]] un [[Volejbols|volejbolā]]. == Sasniegumi == * '''Primera División (5)''': 1921, 1922, 1925, 1928, 1973 Metropolitano * '''División Intermedia (1)''': 1913 * '''Segunda División (2)''': 1916, 1921 * '''Primera B Nacional (2)''': 1989–90, 1999–00 * '''Copa Estímulo (1)''': 1920 * '''Copa Dr. Carlos Ibarguren (2)''': 1922, 1925 * '''Copa Adrián C. Escobar (2)''': 1942, 1943 * '''Copa de Competencia Británica George VI (1)''': 1944 * '''Copa Argentina (1)''': 2013–14 * '''Supercopa Argentina (1)''': 2014 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://cahuracan.com/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Huracán]] {{DEFAULTSORT:Huracán}} f71czxr0l4eohj5hncztsx2ab2n3ufg 0 533159 4464930 4258167 2026-05-07T10:38:54Z Makenzis 56205 4464930 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1918 | dib_mēn = 8 | dib_com = | nos = ''Instituto'' | logo = Instituto Atlético Central Córdoba logo.svg | pilns = ''Instituto Atlético Central Córdoba'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Kordova|2s=Kordova (Argentīna)}} | dib_dat = 8 | mediji = {{url|https://www.institutoacc.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio Presidente Perón]]'' | ietilp = 26 535 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Lukass Bovaljo]] | līga = ''[[Primera Nacional Zone B]]'' | sez = 2026 | poz = 26. vieta | bg_color = #df040b }}'''Instituto Atlético Central Córdoba''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Kordova (Argentīna)|Kordovas]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Instituto'' tika dibināts 1918. gadā un tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Presidente Perón|''Estadio Presidente Perón'']] stadionā, kurā ir 26 535 skatītāju vietas. Klubā ir izauguši vairāki vēlāk pazīstami spēlētāji, kā [[Osvaldo Ardiless]], [[Mario Kempess]], [[Marselo Bjelsa]] un [[Paulo Divala]]. Klubam ir arī pazīstama [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas spēlē Argentīnas augstākajā līgā. == Sasniegumi == * '''Primera B Nacional (2)''': 1998–99, 2003–04 * '''Liga Cordobesa de Fútbol (8)''': 1925, 1926, 1927, 1928, 1961, 1966, 1972, 1990 * '''Liga Cordobesa Segunda División (4)''': 1919, 1920, 1941, 1946 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.institutoacc.com.ar/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Instituto Atlético Central Córdoba]] aif62ibq9w19bzfb9qo5d3i97zhgotq 4464931 4464930 2026-05-07T10:39:18Z Makenzis 56205 4464931 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1918 | dib_mēn = 8 | dib_com = | nos = ''Instituto'' | logo = Instituto Atlético Central Córdoba logo.svg | pilns = ''Instituto Atlético Central Córdoba'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Kordova|2s=Kordova (Argentīna)}} | dib_dat = 8 | mediji = {{url|https://www.institutoacc.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio Presidente Perón]]'' | ietilp = 26 535 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Lukass Bovaljo]] | līga = ''[[Primera Nacional Zone B]]'' | sez = 2026 | poz = 26. vieta | bg_color = #df040b | pattern_la1 = _instituto2026h | pattern_b1 = _instituto2026h | pattern_ra1 = _instituto2026h | pattern_sh1 = _instituto2026h | pattern_so1 = _union2026h | leftarm1 = FF0000 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _instituto2026a | pattern_b2 = _instituto2026a | pattern_ra2 = _instituto2026a | pattern_sh2 = _instituto2026a | pattern_so2 = _instituto2026a | leftarm2 = 6600BB | body2 = 6600BB | rightarm2 = 6600BB | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _instituto2526t | pattern_b3 = _instituto2526t | pattern_ra3 = _instituto2526t | pattern_sh3 = _union2025t | pattern_so3 = _union2025t | leftarm3 = FF0000 | body3 = FF0000 | rightarm3 = FF0000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 }}'''Instituto Atlético Central Córdoba''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Kordova (Argentīna)|Kordovas]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Instituto'' tika dibināts 1918. gadā un tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Presidente Perón|''Estadio Presidente Perón'']] stadionā, kurā ir 26 535 skatītāju vietas. Klubā ir izauguši vairāki vēlāk pazīstami spēlētāji, kā [[Osvaldo Ardiless]], [[Mario Kempess]], [[Marselo Bjelsa]] un [[Paulo Divala]]. Klubam ir arī pazīstama [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas spēlē Argentīnas augstākajā līgā. == Sasniegumi == * '''Primera B Nacional (2)''': 1998–99, 2003–04 * '''Liga Cordobesa de Fútbol (8)''': 1925, 1926, 1927, 1928, 1961, 1966, 1972, 1990 * '''Liga Cordobesa Segunda División (4)''': 1919, 1920, 1941, 1946 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.institutoacc.com.ar/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Instituto Atlético Central Córdoba]] kxq1uuijuqv77gyl215x7n9g3fk1933 0 533161 4464934 4258187 2026-05-07T10:41:03Z Makenzis 56205 4464934 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1915 | dib_mēn = 1 | dib_com = | nos = ''Lanús'' | logo = Club lanus logo.svg | pilns = ''Club Atlético Lanús'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Lanusa}} | dib_dat = 3 | mediji = {{URL|http://clublanus.com/}} | stad = ''[[Estadio Ciudad de Lanús – Néstor Díaz Pérez]]'' | ietilp = 47 027 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Franks Kudelka]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 8. vieta |pattern_la1 = _lanus22h |pattern_b1 = _lanus22h |pattern_ra1 = _lanus22h |pattern_sh1 = _lanus22h |pattern_so1 = _lanus22h |leftarm1 = 58151C |body1 = 58151C |rightarm1 = 58151C |shorts1 = 58151C |socks1 = 58151C |pattern_la2 = _lanus22a |pattern_b2 = _lanus22a |pattern_ra2 = _lanus22a |pattern_sh2 = _lanus22a |pattern_so2 = _lanus22a |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | bg_color = #741a2f }}'''''Club Atlético Lanús''''' ir profesionāls [[Argentīna]]s sporta klubs no [[Lanusa]]s apgabala, [[Buenosairesa]]s aglomerācijā. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Lanús'' ir dibināts 1915. gadā un tas savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Ciudad de Lanús – Néstor Díaz Pérez]]'' stadionā, kurā ir 47 027 skatītāju vietas. Klubs savā vēsturē ir izcīnījis divus Argentīnas čempionu titulus, kā arī starptautiskā līmenī klubam ir viens ''[[Copa CONMEBOL]]'' un viens ''[[Copa Sudamericana]]'' kauss. Klubam ir komandas arī šādos sporta veidos: [[Bokss|boksā]], [[Basketbols|basketbolā]], [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Vingrošana|vingrošanā]], [[Cīņas māksla|cīņas mākslā]], [[Rokasbumba|rokasbumbā]], [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], [[Skrituļslidošana|skrituļslidošanā]], [[Peldēšana|peldēšanā]], [[Teniss|tenisā]], [[Volejbols|volejbolā]] un [[Svarcelšana|svarcelšanā]]. == Sasniegumi == * '''Primera División (2):''' 2007 Apertura, 2016 * '''Primera B Nacional (1):''' 1991–92 * '''Primera B (4):''' 1950, 1964, 1971, 1976 * '''Copa del Bicentenario (1):''' 2016 * '''Supercopa Argentina (1):''' 2016 * '''Copa CONMEBOL (1):''' 1996 * '''Copa Sudamericana (1):''' 2013 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lanús}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Lanús]] ne6qv1cr8gvlb9r2gd4uw157tf0bj14 0 533162 4464936 4259094 2026-05-07T10:45:45Z Makenzis 56205 | poz = 27. vieta 4464936 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | dib = 1903 | dib_mēn = 11 | dib_com = | nos = ''Newell's Old Boys'' | logo = Escudo del Club Atlético Newell's Old Boys de Rosario.svg | pilns = ''Club Atlético Newell's Old Boys'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Rosario}} | dib_dat = 3 | mediji = {{URL|http://www.newellsoldboys.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio Marcelo Bielsa]]'' | ietilp = 42 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Gabriels Heince]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 27. vieta | pattern_la1 = _newells2023h | pattern_b1 = _newells2023h | pattern_ra1 = _newells2023h | pattern_sh1 = _newells2023h | pattern_so1 = _newells2021h | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _newells14a | pattern_b2 = _newells2023a | pattern_ra2 = _newells14a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _newells2023a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | bg_color = #f32120 }}'''''Club Atlético Newell's Old Boys''''' ir profesionāls [[Argentīna]]s sporta klubs no [[Rosario]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. ''Newell's Old Boys'' tika dibināts 1903. gadā. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Marcelo Bielsa]]'' stadionā, kas nosaukts par godu kluba bijušajam trenerim [[Marselo Bjelsa]]m. Klubs ir izcīnījis sešus Argentīnas pirmās divīzijas čempionu titulus un trīs nacionālos kausus. Klubam vēstures gaitā ir izveidojusies liela sāncensība ar citu Rosario klubu ''[[Rosario Central]]''. Klubā ir izauguši un savas pirmās sezonas aizvadījuši futbolisti, kā [[Gabriels Batistuta]], [[Evers Banega]], [[Valters Samuels]], [[Ameriko Galjego]], [[Horhe Valdano]], [[Gabriels Heince]], [[Maurisio Početino]] un [[Maksi Rodrigess]]. Kluba jauniešu sistēmā vairākus gadus pavadījis arī [[Lionels Mesi]]. Klubam ir komandas arī šādos sporta veidos: [[Basketbols|basketbolā]], [[Bokss|boksā]], [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], [[Cīņas māksla|cīņas mākslā]], [[Skrituļslidošana|skrituļslidošanā]], [[Volejbols|volejbolā]] un [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbolā]]. == Sasniegumi == * '''Primera División (6):''' 1974 Metropolitano, 1987–88, 1990–91, 1992 Clausura, 2004 Apertura, 2013 Final * '''Copa de Honor Municipalidad de Buenos Aires (1):''' 1911 * '''Copa Ibarguren (1):''' 1921 * '''Copa Adrián C. Escobar (1):''' 1949 * '''Copa Nicasio Vila (9)''': 1907, 1909, 1910, 1911, 1913, 1918, 1921, 1922, 1929 * '''Copa Santiago Pinasco (2)''': 1905, 1906 * '''Trofeo Luciano Molinas (4)''': 1931, 1933, 1934, 1935 * '''Copa Estímulo (2)''': 1925, 1933 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Newell's Old Boys}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Newell's Old Boys]] 0eya1bwdifn7objmusqt4m7ytgsmxcs 0 533164 4464937 4313346 2026-05-07T10:52:47Z Makenzis 56205 4464937 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1905 | dib_mēn = 5 | dib_com = | nos = ''Platense'' | logo = Escudo del Club Altético Platense. (1970s created logo).svg | pilns = ''Club Atlético Platense'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Florida|2s=Florida (Argentīna)}} | dib_dat = 25 | mediji = {{URL|http://www.cap.org.ar/}} | stad = ''[[Estadio Ciudad de Vicente López]]'' | ietilp = 31 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Martins Palermo]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 22. vieta | bg_color = #5b3a19 }}'''''Club Atlético Platense''''' ir profesionāls [[Argentīna]]s sporta klubs no [[Florida (Argentīna)|Floridas]] apgabala, [[Buenosairesa]]s aglomerācijā. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs tika dibināts 1905. gadā un tas savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Ciudad de Vicente López]]'' stadionā, kurā ir 31 000 skatītāju vietas. == Sasniegumi == * '''Primera B (3)''': 1976, 2005–06, 2017–18 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Platense}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Platense]] nru30ron1xt1m3pp6aicsx1izz3fmf5 0 533166 4464940 4259121 2026-05-07T10:57:30Z Makenzis 56205 4464940 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1903 | dib_mēn = 3 | dib_com = | nos = ''Racing'' | logo = Escudo de Racing Club (2014).svg | pilns = ''Racing Club de Avellaneda'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Aveljaneda}} | dib_dat = 25 | mediji = {{url|https://www.racingclub.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio Presidente Juan Domingo Perón]]'' | ietilp = 61 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Gustavo Kostass]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 5. vieta |pattern_la1 = _racing2024h |pattern_b1 = _racing2024h |pattern_ra1 = _racing2024h |pattern_sh1 = _racing2024h |pattern_so1 = _racing2024h |leftarm1 = |body1 = |rightarm1 = |shorts1 = |socks1 = 000000 |pattern_la2 = _racing2024a |pattern_b2 = _racing2024a |pattern_ra2 = _racing2024a |pattern_sh2 = _racing2024h |pattern_so2 = _blacktop |leftarm2 = |body2 = |rightarm2 = |shorts2 = |socks2 = 27BEF8 |pattern_la3 = _racing2024t |pattern_b3 = _racing2024t |pattern_ra3 = _racing2024t |pattern_sh3 = _racing2024t |pattern_so3 = _blacktop |leftarm3 = |body3 = |rightarm3 = |shorts3 = |socks3 = FFFFFF | bg_color = #029cd9 }}'''''Racing Club de Avellaneda''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Aveljaneda|Aveljanedas]] apgabala, [[Buenosairesa|Buenosairesas]] aglomerācijā. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada [[Estadio Presidente Juan Domingo Perón|''Estadio Presidente Juan Domingo Perón'']] stadionā, kurā ir 61 000 skatītāju vietas. Klubs ir dibināts 1903. gadā un tiek uzskatīts par vienu no Argentīnas "lielā piecinieka" komandām. ''Racing'' kļuva par pirmo komandu pasaulē, kas par savas valsts čempioniem kļuva septiņus gadus pēc kārtas. Tas kļuva arī par pirmo Argentīnas klubu, kas ieguva [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elcomercio.pe/deporte-total/racing-club-considera-primer-grande-argentina-noticia-622320-noticia/|title=Racing Club: ¿Por qué es considerado el primer equipo grande de Argentina? {{!}} DEPORTE-TOTAL|last=PERÚ|first=NOTICIAS EL COMERCIO|website=El Comercio Perú|access-date=2023-02-04|date=2019-04-02|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/deportes-2/2019/06/30/racing-el-primer-grande-en-serio/|title=Racing, el Primer Grande en serio|last=Fern|first=Por|last2=de 2019|first2=o Taveira30 de Junio|website=infobae|access-date=2023-02-04|language=es-ES}}</ref> Kopumā komanda ir izcīnījusi 18 Argentīnas čempionu titulus, kā arī 15 Argentīnas nacionālos kausus. Komanda izcīnījusi arī vienu [[Copa Libertadores|''Copa Libertadores'']] un vienu [[Supercopa Libertadores|''Supercopa Libertadores'']]. == Sasniegumi == === Nacionālie tituli === * '''Primera División (18)''': 1913, 1914, 1915, 1916, 1917, 1918, 1919, 1921, 1925, 1949, 1950, 1951, 1958, 1961, 1966, 2001 Apertura, 2014, 2018–19 * '''Segunda División (3)''': 1910, 1924 AAm, 1926 AAm AAm * '''Tercera División (3)''': 1911, 1919, 1929 * '''Copa Dr. Carlos Ibarguren (5)''': 1913, 1914, 1916, 1917, 1918 * '''Copa de Honor Municipalidad de Buenos Aires (4)''': 1912, 1913, 1915, 1917 * '''Copa de Honor Beccar Varela (1)''': 1932 * '''Copa de Competencia (LAF) (1)''': 1933 * '''Copa de Competencia Británica (1)''': 1945 * '''Trofeo de Campeones de la Superliga Argentina (1)''': 2019 * '''Trofeo de Campeones de la Liga Profesional''' '''(1)''': 2022 * '''Supercopa Internacional''' '''(1)''': 2022 === Starptautiskie tituli === * '''Intercontinental Cup (1)''': 1967 * '''Copa Libertadores (1)''': 1967 * '''Supercopa Libertadores (1)''': 1988 * '''Copa de Honor Cousenier (1)''': 1913 * '''Copa Aldao (2)''': 1917, 1918 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.racingclub.com.ar/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Racing Club de Avellaneda]] {{DEFAULTSORT:Racing Club de Avellaneda}} s02ulp908e4hxqzwxman79tvh02ttx5 0 533168 4464941 4259137 2026-05-07T11:04:13Z Makenzis 56205 4464941 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffcb05 | dib = 1889 | dib_mēn = 12 | dib_com = | nos = ''Rosario Central'' | logo = Rosario Central logo.svg | pilns = ''Club Atlético Rosario Central'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Rosario}} | dib_dat = 24 | mediji = {{url|https://rosariocentral.com/}} | stad = ''[[Estadio Gigante de Arroyito]]'' | ietilp = 41 654 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Migels Anhels Ruso]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _rc2019a | pattern_b1 = _rc2022h | pattern_ra1 = _rc2019a | pattern_sh1 = _rc2022h | pattern_so1 = _rc2022h | leftarm1 = FFDF00 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFDF00 | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_la2 = _rc2022a | pattern_b2 = _rc2022a | pattern_ra2 = _rc2022a | pattern_sh2 = _rc2022a | pattern_so2 = _rc2022a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | bg_color = #004070 }}'''''Club Atlético Rosario Central''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Rosario]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs tika dibināts 1889. gadā un tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Gigante de Arroyito|''Estadio Gigante de Arroyito'']] stadiona, kurā ir 41 654 skatītāju vietas. ''Rosario Central'' četras reizes ir uzvarējis Argentīnas pirmajā divīzijā, kā arī izcīnījis sešus Argentīnas nacionālos kausus. Starptautiski komanda 1995. gadā ieguva [[Copa Conmebol|''Copa Conmebol'']] trofeju. Klubam vislielākā sāncensība ir ar citu Rosario komandu [[Newell's Old Boys|''Newell's Old Boys'']]. == Sasniegumi == * '''Primera División (4)''': 1971 Nacional, 1973 Nacional, 1980 Nacional, 1986–87 * '''Primera B Nacional (1)''': 2012–13 * '''Primera B (3)''': 1942, 1951, 1985 * '''Copa de Competencia La Nación (FAF) (1)''': 1913 * '''Copa Ibarguren (1)''': 1915 * '''Copa de Honor MCBA (1)''': 1916 * '''Copa de Competencia Jockey Club (1)''': 1916 * '''Copa de Competencia (AAmF) (1)''': 1920 * '''Copa Argentina (1)''': 2018 * '''Copa Conmebol (1)''': 1995 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://rosariocentral.com/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Rosario Central]] {{DEFAULTSORT:Rosario Central}} dhnmz4klv4meuh2nyoww3ht89u8zch9 0 533169 4464945 4258557 2026-05-07T11:16:57Z Makenzis 56205 | poz = 23. vieta 4464945 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1911 | dib_mēn = 4 | dib_com = | nos = ''Sarmiento'' | logo = Escudo del Club Atlético Sarmiento de Junín.svg | pilns = ''Club Atlético Sarmiento'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Hunina}} | dib_dat = 1 | mediji = | stad = ''[[Estadio Eva Perón]]'' | ietilp = 22 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Israels Damonte]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 23. vieta | pattern_la1 = _sarjunin2022h | pattern_b1 = _sarjunin2022h | pattern_ra1 = _sarjunin2022h | pattern_sh1 = _sarjunin2022h | pattern_so1 = _socks | leftarm1 = 004000 | body1 = 004000 | rightarm1 = 004000 | shorts1 = 004000 | socks1 = 004000 | pattern_la2 = _sarjunin2022a | pattern_b2 = _sarjunin2022a | pattern_ra2 = _sarjunin2022a | pattern_sh2 = _sarjunin2022a | pattern_so2 = _socks | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _sarjunin2022t | pattern_b3 = _sarjunin2022t | pattern_ra3 = _sarjunin2022t | pattern_sh3 = _shorts | pattern_so3 = _socks | leftarm3 = BFBFBF | body3 = BFBFBF | rightarm3 = BFBFBF | shorts3 = BFBFBF | socks3 = BFBFBF | bg_color = #008349 }}'''''Club Atlético Sarmiento''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Hunina|Huninas]] apgabala, [[Buenosairesa|Buenosairesas]] aglomerācijā. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs tika dibināts 1911. gadā un tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Eva Perón|''Estadio Eva Perón'']] stadionā, kurā ir 22 000 skatītāju vietas. == Sasniegumi == * '''B Nacional (1)''': 2020 * '''Primera B (3)''': 1980, 2003–04, 2011–12 * '''Primera C (1)''': 1977 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Sarmiento]] {{DEFAULTSORT:Sarmiento}} r4291hn8gi921b46m5512rqbz2ugfe4 0 533170 4464946 4257508 2026-05-07T11:18:56Z Makenzis 56205 4464946 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1913 | dib_mēn = 10 | dib_com = | nos = ''Talleres'' | logo = Escudo Talleres 2015.svg | pilns = ''Club Atlético Talleres'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Kordova|2s=Kordova (Argentīna)}} | dib_dat = 12 | mediji = {{url|https://www.clubtalleres.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio Mario Alberto Kempes]]'' | ietilp = 57 000 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Havjers Gondolfi]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 24. vieta |pattern_la1 =_cde2023a |pattern_b1 =_talleres2024h |pattern_ra1 =_cde2023a |pattern_sh1 =_shorts |pattern_so1 =_socks |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FFFFFF |pattern_la2 =_talleres2024a |pattern_b2 =_talleres2024a |pattern_ra2 =_talleres2024a |pattern_sh2 =_shorts |pattern_so2 =_socks |leftarm2 = 000040 |body2 = 000040 |rightarm2 = 000040 |shorts2 = 000040 |socks2 = 000040 | bg_color = #040d2e }}'''''Club Atlético Talleres''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Kordova (Argentīna)|Kordovas]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs tika dibināts 1913. gadā un tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio Mario Alberto Kempes|''Estadio Mario Alberto Kempes'']] stadionā, kurā ir 57 000 skatītāju vietas. Klubam lielākā sāncensība ir ar citu Kordovas klubu [[Club Atlético Belgrano|''Club Atlético Belgrano'']]. Mačus starp abām komandām sauc ''el clásico cordobés''. == Sasniegumi == * '''Primera B Nacional (2)''': 1997–98, 2016 * '''Torneo Federal A (2)''': 2012–13, 2015 * '''Copa Conmebol (1)''': 1999 * '''Liga Cordobesa de Fútbol (27)''': 1915, 1916, 1918, 1921, 1922, 1923, 1924, 1934, 1938, 1939, 1941, 1944, 1945, 1948, 1949, 1951, 1953, 1958, 1960, 1963, 1969, 1974, 1975, 1976, 1977, 1978, 1979 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.clubtalleres.com.ar/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Talleres de Córdoba]] {{DEFAULTSORT:Talleres de Córdoba}} nion5392jpu0uihktz87m23jawk4pgg 0 533171 4464924 4258203 2026-05-07T10:13:52Z Makenzis 56205 | poz = 9. vieta 4464924 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ed2a3b | dib = 1902 | dib_mēn = 8 | dib_com = | nos = ''Tigre'' | logo = Escudo del Club Atlético Tigre - 2019.svg | pilns = ''Club Atlético Tigre'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Viktorija|2s=Viktorija (Argentīna)}} | dib_dat = 3 | mediji = {{url|https://catigre.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio José Dellagiovanna]]'' | ietilp = 26 282 | prez = | tren = {{flaga|ARG}} [[Djego Martiness]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 9. vieta | pattern_la1 = _tigre2122h | leftarm1 = 0000ff | pattern_b1 = _tigre2122h | body1 = 0000ff | pattern_ra1 = _tigre2122h | rightarm1 = 0000ff | pattern_sh1 = _tigre2122h | shorts1 = 0000ff | pattern_so1 = _ socks | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _tigre2122a | leftarm2 = FFFFFF | pattern_b2 = _tigre2122a | body2 = FFFFFF | pattern_ra2 = _tigre2122a | rightarm2 = FFFFFF | pattern_sh2 = _velez2021H | shorts2 = FFFFFF | pattern_so2 = _blueline | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _tigre2122t | leftarm3 = ff0000 | pattern_b3 = _tigre2122t | body3 = ff0000 | pattern_ra3 = _tigre2122t | rightarm3 = ff0000 | pattern_sh3 = _union2021h | shorts3 = ff0000 | pattern_so3 = | socks3 = ff0000 | bg_color = #1e448d }}'''''Club Atlético Tigre''''' ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] [[Futbols|futbola]] klubs no [[Viktorija (Argentīna)|Viktorijas]] apgabala, [[Buenosairesa|Buenosairesas]] aglomerācijā. Klubs piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs tika dibināts 1902. gadā, [[Tigre|Tigres]] pilsētā, no kā nāk kluba nosaukums. Tas savas mājas spēles aizvada [[Estadio José Dellagiovanna|''Estadio José Dellagiovanna'']] stadionā, kur ir 26 282 skatītāju vietas. == Sasniegumi == * '''Copa de la Superliga (1)''': 2019 * '''Primera Nacional (1)''': 2021 * '''Primera B (6)''': 1912 FAF, 1914 FAF, 1945, 1953, 1979, 2004–05 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://catigre.com.ar/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Club Atlético Tigre]] {{DEFAULTSORT:Tigre}} q6je4ujhima9a4x98pkq1zv0u8z5nf4 0 533172 4464943 4258066 2026-05-07T11:14:13Z Makenzis 56205 4464943 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | dib = 1907 | dib_mēn = 4 | dib_com = | nos = ''Unión'' | logo = Escudo del Club Atlético Unión.svg | pilns = ''Club Atlético Unión'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Argentīna|Santafē|2s=Santafē (Argentīna)}} | dib_dat = 15 | mediji = {{url|https://www.clubaunion.com.ar/}} | stad = ''[[Estadio 15 de Abril]]'' | ietilp = 28 000 | prez = | tren = {{flaga|URU}} [[Gustavo Munua]] | līga = [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]] | sez = 2025 | poz = 17. vieta | bg_color = #e20814 }}'''''Club Atlético Unión''''', pazīstams kā '''''Unión de Santa Fe''''', ir profesionāls [[Argentīna|Argentīnas]] sporta klubs no [[Santafē (Argentīna)|Santafē]]. Klubs ir vislabāk pazīstams ar savu [[Futbols|futbola]] komandu, kas piedalās [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmajā divīzijā]]. Klubs ir dibināts 1907. gadā un savas mājas spēles aizvada [[Estadio 15 de Abril|''Estadio 15 de Abril'']] stadionā, kurā ir 28 000 skatītāju vietas. Klubam ir komandas arī šādos sporta veidos: [[Loka šaušana|loka šaušanā]], [[Basketbols|basketbolā]], [[Lauka hokejs|lauka hokejā]], [[Vingrošana|vingrošanā]], [[Cīņas māksla|cīņas mākslā]], [[Skrituļslidošana|skrituļslidošanā]], [[Peldēšana|peldēšanā]] un [[Volejbols|volejbolā]]. == Sasniegumi == * '''Primera B (1)''': 1966 * '''Liga Santafesina de Fútbol (36)''': 1915, 1917, 1919, 1920, 1924, 1926, 1928, 1932, 1934, 1935, 1936, 1938, 1939, 1940, 1942, 1953, 1954, 1955, 1956, 1959, 1960, 1961, 1962, 1963, 1964, 1965, 1966, Classificatorio 1971, Selectivo 1971, 1971, 1974, 1979, 1994, Apertura 2000, Apertura 2003, Apertura 2010 == Ārējās saites == * {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.clubaunion.com.ar/}} {{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]] [[Kategorija:Unión de Santa Fe]] {{DEFAULTSORT:Unión de Santa Fe}} krw17fgwo519soqwtchcfa894fe0po0 0 534240 4464835 3806182 2026-05-07T05:54:29Z Meistars Joda 781 4464835 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada februāris}} '''Neiroplastiskums''', '''neironu plastiskums''' vai '''smadzeņu plastiskums''', ir [[Smadzenes|smadzeņu]] neironu tīklu spēja mainīties caur augšanu un reorganizāciju. Tas ir tad, kad smadzenes tiek pārveidotas, lai tās darbotos veidā, kas atšķiras no tā, kā tās darbojās iepriekš.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Costandi, Moheb|url=http://worldcat.org/oclc/987683015|title=Neuroplasticity|date=19 August 2016|isbn=978-0-262-52933-4|oclc=987683015}}</ref> Šīs izmaiņas svārstās no atsevišķiem [[Neironu ceļš|neironu ceļiem]], kas veido jaunus savienojumus, līdz sistemātiskiem pielāgojumiem, piemēram, garozas pārkārtošanai. Neiroplastiskuma piemēri ietver ķēdes un tīkla izmaiņas, kas rodas, [[Mācīšanās|apgūstot]] jaunas spējas, vides ietekmi, praksi un psiholoģisko stresu. Neirozinātnieki kādreiz uzskatīja, ka neiroplastiskums izpaužas tikai bērnībā,<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Leuner B, Gould E|date=January 2010|title=Structural plasticity and hippocampal function|journal=Annual Review of Psychology|volume=61|issue=1|pages=111–140|doi=10.1146/annurev.psych.093008.100359|pmc=3012424|pmid=19575621}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Neurological Rehabilitation|date=2013|publisher=Elsevier Inc. Chapters|isbn=978-0-12-807792-4|edition=3rd|location=China}}</ref> taču 20. gadsimta otrajā pusē veiktie pētījumi parādīja, ka daudzi smadzeņu aspekti var tikt mainīti (vai tie ir "plastiski") pat pieaugušā vecumā. Tomēr jaunattīstītas smadzenes uzrāda augstāku plastiskuma pakāpi nekā pieaugušo smadzenes.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Hensch TK, Bilimoria PM|date=July 2012|title=Re-opening Windows: Manipulating Critical Periods for Brain Development|journal=Cerebrum|volume=2012|pages=11|pmc=3574806|pmid=23447797}}</ref> No aktivitātes atkarīgs plastiskums var būtiski ietekmēt veselīgu attīstību, mācīšanos, [[Atmiņa|atmiņu]] un atveseļošanos pēc smadzeņu bojājumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Ganguly K, Poo MM|date=October 2013|title=Activity-dependent neural plasticity from bench to bedside|journal=Neuron|volume=80|issue=3|pages=729–741|doi=10.1016/j.neuron.2013.10.028|pmid=24183023|doi-access=free}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Carey L, Walsh A, Adikari A, Goodin P, Alahakoon D, De Silva D, Ong KL, Nilsson M, Boyd L|date=2 May 2019|title=Finding the Intersection of Neuroplasticity, Stroke Recovery, and Learning: Scope and Contributions to Stroke Rehabilitation|journal=Neural Plasticity|volume=2019|pages=5232374|doi=10.1155/2019/5232374|pmc=6525913|pmid=31191637|doi-access=free}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Neiroloģija]] [[Kategorija:Neirofizioloģija]] [[Kategorija:Smadzenes]] 0k9dva4l5ynnsn9o5j3pr4aayd71rsk 0 544905 4464780 4326501 2026-05-06T21:32:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464780 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dievs piedos | attēls = God Will Forgive 2021.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Бог Простить'' | žanrs = īsfilma | režisors = Ohanness Hačatrjans | producents = * Mila Andrijaša * Antons Sova | scenārija autors = Marina Artemenko | galvenajās lomās = * Viktors Ždanovs * Sergejs Šadrins * Tamāra Morozova * Danilo Braga | mūzika = | operators = Artjoms Kozirevs | montāža = | studija = ''[[Tuaron]]'' | izplatītājs = ''Tuaron'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2021|10|9|[[Kijiva]]}} | ilgums = 17 minūtes | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 15336820 }} '''"Dievs piedos"''' ({{val|uk|Бог Простить}}) ir [[Ukraina]]s īsmetrāžas spēlfilma, kuras režisors ir Ohanness Hačatrjans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supportyourart.com/conversations/ogannes-khachatrian/|title=Оганнес Хачатрян про тонку лінію вибору, Сергія Параджанова та свій дебют|website=Your Art|access-date=2023-07-01|date=2020-06-01}}</ref> Galveno lomu filmā atveidoja Viktors Ždanovs, kurš filmējies arī filmās "[[Kiborgi (filma)|Kiborgi]]", "Ex", "Vulkāns", "Pieaugošais haizivs" un citās ukraiņu filmās un seriālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7502009-9482|title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №750/2009. Президент України|last=Ющенко|first=Віктор|access-date=|date=17.09.2009}}</ref> Īsfilma "Dievs piedos" bija starp 13. Ukrainas Valsts kinematogrāfijas aģentūras prezentāciju uzvarētājiem un saņēma finansējumu pēc Valsts kinematogrāfijas atbalsta padomes balsojuma, kā arī filmu iekļāva šī konkursa 6 interesantāko īso spēlfilmu debiju projektu izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://moviegram.com.ua/khto-distav-finansuvannia-na-trynadtsiatomu-pitchynhu-derzhkino/|title=Хто дістав фінансування на Тринадцятому пітчингу Держкіно|last=Самусенко|first=Юрій|website=Moviegram|access-date=2023-07-01|date=2020-07-10|language=uk|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129212437/https://moviegram.com.ua/khto-distav-finansuvannia-na-trynadtsiatomu-pitchynhu-derzhkino/}}</ref> Filmu uzņēma ar [[Ukrainas Nacionālā gvarde|Ukrainas Nacionālās gvardes]] atbalstu, kas nodrošināja aprīkojumu un personālu. Filmas [[Kinoproducents|producenti]] ir [[Mila Andrijaša]] un [[Antons Sova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://plitkar.com.ua/shestaya-natsionalnaya-kinopremiya-v-spisok-nominantov-popal-korotkometrazhnyi-film-bog-prostit/|title=Шестая национальная кинопремия: в список номинантов попал короткометражный фильм «Бог простит»|last=Шевченко|first=Юлия|website=Plitkar|access-date=2023-07-01|date=2023-06-19|language=ru-RU}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wz.lviv.ua/news/495508-kinovyrobnyk-tuaron-zdobuly-premiiu-za-krashchyi-ihrovyi-korotkometrazhnyi-film|title=Кіновиробник Туарон здобули премію за кращий ігровий короткометражний фільм «Бог простить» — Високий Замок|last=Замок|first=Високий|website=wz.lviv.ua|access-date=2023-08-19|date=2023-08-11|language=uk-ua}}</ref> == Sižets == [[Attēls:Кадр з фільму "Бог Простить" 2021 (2).png|thumb|Viktors Ždanovs — kapelāns. Kadrs no filmas.]] Ukraiņu [[kapelāns]], mēģinot izkļūt no pelēkās zonas starp [[Krievijas—Ukrainas karš|karojošām pusēm]], uzduras sašautam separātistu konvojam, kur sastop nāvīgi ievainotu algotni un ir izvēles priekšā — palīdzēt vai bēgt tālāk, taču pēkšņi netīšām uzkāpj uz kājnieku [[mīna]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usfa.gov.ua/movie-catalog/bog-prostyt-i11313|title=Бог простить|website=usfa.gov.ua|access-date=2023-07-01|language=uk-Uk}}</ref> == Lomās == * Viktors Ždanovs — kapelāns * Sergejs Šadrins (1980—2021)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/styler/umer-izvestnyy-ukrainskiy-akter-perezhil-1622745401.html|title=Умер известный украинский актер: не пережил операцию|website=РБК-Украина|access-date=2023-07-01|language=uk}}</ref> — separātists * Tamāra Morozova — māte * Danilo Braga — dēls == Ražošanas process == * 1 gadu ilga finansējuma meklēšana * 1,5 mēnešus notika sagatavošanās * 4 dienas ilga filmas uzņemšana * 1 mēnesis tika patērēts montāžai == Apbalvojumi un nominācijas == * 2021. gada Starptautiskās Brukovkas balvas nominante — Nacionālā īsfilma * 2021. gada Kristāla Kijivas kino balvas nominante — labākais operatora darbs īsfilmā * 2021. gada Kijivas starptautiskais filmu festivāls ''Kinolitopis'', par operatora darbu Artjomam Kozirevam<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Переможці 2021 – КІНОЛІТОПИС {{!}} 18 КИЇВСЬКИЙ МІЖНАРОДНИЙ ФЕСТИВАЛЬ|url=https://kinolitopys.com.ua/uk/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%BC%D0%BE%D0%B6%D1%86%D1%96-2021/|website=kinolitopys.com.ua|accessdate=2023-01-29|archive-date=2022-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220522210415/https://kinolitopys.com.ua/uk/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%BC%D0%BE%D0%B6%D1%86%D1%96-2021/}}</ref> * 2023. gada 26. Ukrainas bērnu un jauniešu filmu festivāls "Zelta cālis" — labākā pilnmetrāžas īsfilma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://amalberlin.de/ua/2023/07/18/the-golden-hen-ukrainian-film-festival-took-place-in-germany/|title="Золоте курча" в екзилі: в Німеччині відбувся український кінофестиваль|last=editor|website=Amal, Berlin!|access-date=2023-07-30|date=2023-07-18|language=uk}}</ref><ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{facebook|GodWillForgive}} * {{Youtube|8sLj31nnEdA&t|"Dievs Piedos" treileris}} [[Kategorija:Ukrainas filmas]] [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] fq3247r87n2dab6sgqhyz2kwo0tleix 0 548193 4464685 3953030 2026-05-06T15:47:42Z Meistars Joda 781 4464685 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Curfew Patrol (49985847162).jpg|thumb|Bruņota policija ievieš komandantstundu [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijā]], 2020. gadā]] '''Komandantstunda''' jeb '''policijas stunda'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/komandantstunda|title=komandantstunda {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2023-08-12}}</ref> ir aizliegums personām bez atļaujas noteiktā diennakts laikā brīvi pārvietoties ārpus dzīvesvietas, lai ieviestu un uzturētu kārtību, samazinātu upuru skaitu ārkārtas stāvokļa laikā vai [[Karš|kara]] laikā. == Vēsture == Lai ierobežotu iedzīvotāju sacelšanos, jau kopš viduslaikiem tika izmantota komandantstunda, tostarp [[Viljams I Iekarotājs|Viljama I Iekarotāja]] laikā. Pirms [[Amerikas pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] vairums dienvidu štatu noteica policijas stundu vergiem. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika ieviesta arī kara policijas stunda. Pirmā pasaules kara laikā, lai taupītu [[Degviela|degvielu]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Tirdzniecības padome ieviesa oficiālu policijas stundu, kas paredzēja, ka veikaliem un izklaides iestādēm līdz plkst. 22.30 ir jāizdzēš apgaismojums. Saistībā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī]] daudzos [[Ukraina]]s reģionos tika ieviesta policijas stunda, kas ierobežoja civiliedzīvotāju pārvietošanos nakts laikā bez īpašām atļaujām. Policijas stundas sākuma un beigu laiku noteica reģionālā padome katrā apgabalā atsevišķi. Piemēram, [[Kijiva|Kijivā]] tas tika noteikts no plkst. 22:00 līdz 7:00. Ja apdzīvotās vietas tika apšaudītas īpaši spēcīgi vai pastāvēja risks, ka pilsētās varētu iebrukt [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], policijas stundu pagarināja līdz pat vairākām dienām, piemēram, Kijivā no 15. līdz 17. martam. == Skatīt arī == * [[Karastāvoklis]] * [[Bumbu patvertne]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Nacionālā drošība]] dpl8ki240z8rwt7pqdx574b0uaafxhj 10 549997 4464899 3911900 2026-05-07T09:31:55Z Papuass 88 4464899 wikitext text/x-wiki '''[[Vikipēdija]]''' ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē. Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "[[wiki]]" un "[[enciklopēdija]]". Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sangers|Leriju Sangeru]]. Vikipēdijā ir vairāk nekā 55 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[angļu valodas Vikipēdija|angļu valodā]] (vairāk nekā 6 000 000). Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību, kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā. Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''. [[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|-3}}}} rakstu. qnfr6xkgdqlcxoufr1z94ksd6p7auls 4464903 4464899 2026-05-07T09:33:28Z Papuass 88 4464903 wikitext text/x-wiki '''[[Vikipēdija]]''' ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē. Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "[[wiki]]" un "[[enciklopēdija]]". Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sangers|Leriju Sangeru]]. Vikipēdijā ir vairāk nekā 67 miljoni rakstu, no tiem visvairāk ir [[angļu valodas Vikipēdija|angļu valodā]] (vairāk nekā 7 000 000). Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību, kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā. Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''. [[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|-3}}}} rakstu. rwi4yehxd1hb4io60w1mc5iyiot9fsy 3 551396 4464854 3922870 2026-05-07T06:26:31Z J ansari 70277 J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:SahdOnWikitionary]] uz [[Dalībnieka diskusija:Ppeonppeon]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/SahdOnWikitionary|SahdOnWikitionary]]" to "[[Special:CentralAuth/Ppeonppeon|Ppeonppeon]]" 3922870 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SahdOnWikitionary}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 26. septembris, plkst. 08.12 (EEST) au5jilbqvjkhr6mb6qga41zweud2nsc 0 558193 4464958 4394297 2026-05-07T11:50:01Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Saurashtrauniversity.jpg", jo [[c:User:CptViraj|CptViraj]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: [[:c:COM:NETCOPYVIO|]], found elsewhere on the web, very unlikely to be own work). 4464958 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rādžkota | official_name = {{ubl|રાજકોટ|राजकोट}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |total_width = 300 |caption_align = center | image1=High street - 150 ft Ring road Rajkot.jpg | image2=Rajkot from a kite 2.jpg | image3=Mahatma Gandhi Museum, Rajkot.jpg | image4=Front temple.jpg | image5= | image6=Rajkot Center Bus Stand.jpg | image7=Rajkot airport.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Gudžarāta#Indija#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Gudžarāta]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Rādžkotas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 104.86 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 2043000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22 | latm = 17 | lats = 49 | latNS = N | longd = 70 | longm = 47 | longs = 54 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 360001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 128 | website = {{URL|https://vmc.gov.in/}} | footnotes = }} '''Rādžkota''' ({{val|gu|રાજકોટ}}, {{val|hi|राजकोट}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļrietumos, [[Gudžarāta]]s štatā. 2023. gadā pilsētā dzīvoja 2,04 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā pilsēta Gudžarātas štatā. Tā bija viena no straujāk augošajām pilsētām pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.citymayors.com/statistics/urban_growth1.html | title= The world’s fastest growing cities and urban areas from 2006 to 2020 | publisher= citymayors.com}}</ref> Rādžkotā ir attīstīta [[rūpniecība]], piemēram, [[Inženierija|inžnierzinātnes]], [[tekstilrūpniecība]], [[keramika]]s izstrādājumu gatavošana, [[mašīnbūve]]. Rādžkota ir [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahatmas Gandija]] jaunības gadu pilsēta. Mājā, kurā viņš dzīvoja, izveidots muzejs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] fqk7dykuzpf5braghajhvaiivm9sosf 0 560371 4464682 4282729 2026-05-06T15:45:30Z Meistars Joda 781 4464682 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Burundi pilsoņu karš | partof = | image = [[Attēls:People_fleeing_during_1993_Burundian_genocide.jpg|300px]] | caption = Burundijas bēgļi 1993. gadā | date = 1993. gada 21. oktobris — 2005. gada augusts | place = [[Attēls:Flag_of_Burundi.svg|20px]] [[Burundija]] | casus = | territory = | result = Miera līgums un politiskās reformas 2005. gadā | combatant1 = [[Hutu]] grupējumi | combatant2 = [[Tutsi]] grupējumi | commander1 = | commander2 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = 300 000 nogalināti }} '''Burundi pilsoņu karš''' bija [[bruņots konflikts]] starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada 21. oktobra līdz 2005. gada augustam. Konflikts sākās pēc valsts pirmajām daudzpartiju vēlēšanām kopš neatkarības iegūšanas no [[Beļģija]]s 1962. gadā, un oficiāli tas tika izbeigts tikai pēc tam, kad 2005. gada augustā amatā stājās prezidents [[Pjērs Nkurunziza]]. Kara laikā gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku. == Kara gaita == === Konflikta pirmsākumi === [[Attēls:Burundi in its region.svg|thumb|Burundijas atrašanās vieta [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]]|left]] Tutsi un hutu izcelsme joprojām ir neskaidra, taču eiropiešu kolonizatori (vispirms vācieši un pēc tam beļģi) nostiprināja tutsi pārākumu pār hutu gan īpašuma, gan politikas ziņā, neraugoties uz to, ka tutsi [[Ruanda-Urundi|Ruandā-Urundi]] bija skaitliski mazākumā. [[Burundija]]s neatkarība politisko situāciju nemainīja. Jau 1966. gadā [[Mišels Mičombero]] (''Michel Michombero'') gāza monarhiju un izveidoja Burundijas prezidentālu republiku, faktiski militāru [[Hunta|huntu]]. Sekoja divdesmit piecus gadus ilgs tutsi militārais režīms. Pēdējais militārais apvērsums notika 1987. gada 9. septembrī. To vadīja majors [[Pjērs Bujoja]] (''Pierre Buyoya''). Mēģinot sākt nacionālo dialogu, Bujoja ieviesa virkni reformu, lai samazinātu plašsaziņas līdzekļu kontroli. Taču dialoga vietā šīs reformas hutu vidū raisīja cerības, ka hutu vara vājināsies un pēc tam kritīsies, tādējādi palielinot spriedzi starp etniskajām grupām. Valsts ziemeļos notika vairākas lokālas hutu sacelšanās pret vietējiem tutsi vadītājiem, kurās vietējie tutsi tika nogalināti simtiem cilvēku. Bujoja nosūtīja armiju, lai apspiestu sacelšanos, un karaspēks nogalināja tūkstošiem hutu. === 1993. gada genocīds === Šādos apstākļos 1993. gada 27. jūnijā valstī tika sarīkotas pirmās daudzpartiju vēlēšanas. Tajās, protams, uzvarēja hutu [[Melhiors Ndadaje]] no Burundijas Demokrātijas frontes (''Front pour la Démocratie au Burundi'', FRODEBU). Taču 1993. gada 21. oktobrī viņu nogalināja tutsi ekstrēmisti. FRODEBU atbildēja ar uzbrukumiem tutsi. Tika nogalināti līdz 25 000 cilvēku. Atbildē daļa Burundijas armijas (daudzi karavīri bija tutsi) un tutsi civiliedzīvotāji uzbruka hutu, tostarp civiliedzīvotājiem, nogalinot aptuveni tikpat daudz cilvēku. Kopumā nākamajā gadā valstī tika nogalināti no 50 000 līdz 100 000 cilvēku. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1993. gada notikumus vēlāk pasludināja par hutu veikto tutsi [[Genocīds|genocīdu]], ko organizēja gan valsts, gan kaujinieku grupas. === Sipriēna Ntarjamiras nāve === Tutsi apvērsuma mēģinājums, kurā tika nogalināts Melhiors Ndadaje un 6 valdības locekļi, turpmākajos notikumos cieta neveiksmi, un parlaments, kurā dominēja FRODEBU, 1994. gada 5. februārī par jauno prezidentu ievēlēja [[Sipriēns Ntarjamira|Sipriēnu Ntarjamiru]]. Taču 1994. gada 6. aprīlī lidmašīna, ar kuru no [[Tanzānija]]s atgriezās cilvēki, kas bija ieradušies no starptautiskās sanāksmes, kuras mērķis bija atrisināt konfliktu starp tutsi un hutu [[Ruanda]]s un Burundi teritorijā, ceļā uz [[Kigali]] lidlauku avarēja. Avarijā gāja bojā Sipriens Ntarjamira un [[Ruandas prezidentu uzskaitījums|Ruandas prezidents]] [[Žuvenāls Habjarimana]]. Saskaņā ar vienu no versijām lidmašīna tika notriekta, un hutu par to vainoja savus pretiniekus tutsi. Šīs traģēdijas sekas bija [[Ruandas genocīds]], kas izraisīja vēl lielāku tutsi slepkavību vilni Burundijā. Tomēr šīs slepkavības nebija organizētas slepkavības kā kaimiņvalstī, bet tikai nekārtības. 8. aprīlī parlamenta priekšsēdētājam [[Silvestrs Ntibantunganja|Silvestram Ntibantunganjam]], kurš kopš 6. aprīļa bija prezidenta pienākumu izpildītājs, uz 4 gadiem tika uzticēta prezidenta amata pilnvaru pildīšana, bet faktiski viņš kļuva par prezidentu tikai 1994. gada oktobrī. Situācija valstī turpināja pasliktināties, jo īpaši saistībā ar tūkstošiem Ruandas bēgļu. === Pēc 1996. gada apvērsuma === [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|thumb|Bijušais prezidents [[Pjērs Bujoja]], kas pārņēma varu Burundijā 1996. gada apvērsuma laikā]] Neraugoties uz nemieriem, politiskā sistēma ar hutu prezidentu un tutsi armiju pastāvēja līdz 1996. gadam, kad [[Pjērs Bujoja]] militārā apvērsuma rezultātā gāza nākamo prezidentu. 1996. gada 20. jūlijā hutu kaujinieki nogalināja 300 tutsi. 1997. gada 5. janvārī tutsi karavīri nogalināja 126 hutu bēgļus. Tikai 1998. gadā Bujoja un parlaments, kurā joprojām dominēja hutu, vienojās par valsts pārejas konstitūciju, un Bujoja varēja oficiāli kļūt par prezidentu. 1998. gada 15. jūnijā sākās miera sarunas. Tomēr karš turpinājās. 2000. gadā Tanzānijā ar [[Nelsons Mandela|Nelsona Mandelas]] starpniecību tika panākta vienošanās par pamieru Burundijā. To rezultātā tika izveidota pagaidu valdība, kurā prezidenta un viceprezidenta amatus pārmaiņus ik pēc 18 mēnešiem ieņēma hutu un tutsi pārstāvji. Taču vienošanās tika panākta tikai starp valdību un trim tutsi nemiernieku grupām. Divas hutu grupējumi sarunās nepiedalījās un atteicās atzīt vienošanos. Miera sarunas, kas notika kopš 1998. gada, beidzās 2000. gada 30. novembrī, bet panākumi bija nelieli. Hutu kaujinieki 2000. gada 28. decembrī nogalināja cilvēkus autobusā "''Titanic Express''", kas brauca no Kigali. Tika nogalināti 20 tutsi un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] pilsone Šarlote Vilsone. Vēl viens apvērsuma mēģinājums 2001. gada 18. aprīlī cieta neveiksmi. 9. novembrī tika nolaupīti 300 koledžas studenti. 25. decembrī hutu grupējumi, kas atteicās sākt miera sarunas, neveiksmīgi uzbruka armijas daļām. Tika nogalināti 500 kaujinieki. Tā rezultātā vairākus mēnešus turpinājās smagākas kaujas. 2002. gada 9. septembrī Itabā kaujās starp armiju un nemierniekiem no Nacionālā kongresa par demokrātijas aizsardzību — Demokrātijas aizsardzības spēkiem (FDD) tika nogalināti līdz 267 neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. 2003. gada jūlijā nemiernieku uzbrukumā galvaspilsētai Bužumburai tika nogalināti 300 cilvēki. Vēl 15 000 cilvēku kļuva par bēgļiem. Tajā pašā mēnesī prezidents Bujoja nodeva varu hutu pārstāvim [[Dometjēns Ndajizeje|Dometjēnam Ndajizejei]]. Ndajizeje 2003. gada novembrī Āfrikas līderu samitā Tanzānijā parakstīja pamiera līgumu ar FDD. Saskaņā ar šo vienošanos FDD kļuva par politisku partiju, un tika nolemts, ka kaujinieki tiks integrēti armijā. 2003. gada 29. decembrī tika nogalināts pāvesta [[nuncijs]] Burundijā, arhibīskaps Maikls Kortnijs. 2004. gada decembrī cits hutu nemiernieku grupējums — Nacionālās atbrīvošanas spēki (FNL) — uzņēmās atbildību par 160 Kongo tutsi nogalināšanu ANO Gatumba bēgļu nometnē Burundijā, netālu no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas. ANO nosodīja šo slaktiņu, uzsverot, ka lielākā daļa nogalināto bija sievietes un bērni. ANO sūtnim Burundijā tika dots rīkojums izmeklēt noziegumu, un šis solis liecināja par ANO pieaugošo iejaukšanos Burundijas pilsoņu karā. ANO un valdības spēki 2004. gada decembrī sāka atbruņot tūkstošiem Burundijas karavīru un bijušo kaujinieku. === Miera process un kara izbeigšana === [[Attēls:Burundi peacekeepers prepare for next rotation to Somalia, Bjumbura, Burundi 012210 (4324781393).jpg|thumb|Burundijas karavīri 2006. gadā, neilgi pēc konflikta beigām]] 2005. gada janvārī prezidents parakstīja likumu, ar kuru tika izveidota jauna nacionālā armija, ko veidoja tutsi militārie spēki un gandrīz visu hutu grupu kaujinieki. Jauna konstitūcija tika apstiprināta pirmajā tautas balsojumā kopš 1994. gada. Jūlijā notika parlamenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja FDD. Dažus mēnešus vēlāk jaunais divpalātu parlaments, kura abas palātas bija hutu kontrolē, par prezidentu ievēlēja FDD pārstāvi [[Pjērs Nkurunziza|Pjēru Nkurunzizu]]. 2006. gada 15. aprīlī tika atcelta nakts [[Komandantstunda|policijas stunda]], kas bija spēkā kopš 1993. gada. Visbeidzot [[Tanzānija|Tanzānijā]] tika parakstīta vienošanās ar pēdējo hutu grupējumu — FNL. Taču 2008. gada aprīļa vidū FNL vienības apšaudīja Burundijas galvaspilsētu. Tika nogalināti 33 cilvēki. == Skatīt arī == * [[Ruandas genocīds]] * [[Ruandas pilsoņu karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burundijas vēsture]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:Kari Āfrikā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:21. gadsimta kari]] rtu9945k35nbqg3qa13ogmfk1ex0mv7 0 570242 4464758 4051176 2026-05-06T19:46:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464758 wikitext text/x-wiki '''Valsts SIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca''' ir [[slimnīca]], kas atrodas Lielā Dārza ielā 60/62, [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tā sniedz [[psihiatrija|psihiatrisko]] stacionāro palīdzību, kā arī nodrošina ambulatorās psihiskās veselības aprūpes un ilgstošas sociālās [[rehabilitācija]]s pakalpojumus. == Vēsture == Slimnīca atvērta Siguldas ielā 4 kā "Daugavpils vājprātīgo slimnīca" 1924. gada 26. oktobrī bijušajās 99. Ivangorodas kājnieku pulka kazarmās un infekcijas slimnīcas četros paviljonos. 1934. gadā Valsts Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā ārstējās 658 pacienti, tajā strādāja 7 ārsti, 14 medmāsas, 64 sanitāri un 56 aprūpētāji. Slimnīcā bija 13 nodaļas, tajā skaitā arī bērnu nodaļa. 58,6% pacientu bija izrakstīti no slimnīcas ar nozīmīgām garīgās veselības stāvokļa uzlabošanās pazīmēm, daudzi pacienti izveseļojās pilnībā. Tika reģistrēti 4326 personāla nelaimes gadījumi, aprūpējot pacientus. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas vācu okupācijas]] 1941. gadā slimnīcas pacientus pārvietoja uz [[Aglona|Aglonu]], kur 22. augustā nošāva 760 slimniekus, tai skaitā 60 bērnus. Pēc kara beigām 1946. gada 4. decembrī slimnīcu atjaunoja kā Republikānisko psihiatrisko slimnīcu ar 300 gultvietām, tajā strādāja 14 ārsti, 33 medmāsas, 86 sanitāri. 1978. gadā izveidoja rehabilitācijas centru, 1989. gadā organizēja geriatrisko centru un sāka piedāvāt maksas aprūpi. 2006. gadā uzsāka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju. 2021. gada janvārī Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai tika pievienota [[Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca]]. Aknīstes slimnīca nodrošina ārstniecību vienīgi tiem pacientiem, kuriem nav nepieciešama diennakts psihiatra uzraudzība.<ref>[http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=28486&r=Jekabpils Sākta Aknīstes un Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošana] jekabpilslaiks.lv 26.03.2020</ref> == Slimnīcas vadītāji (1924—1940) == Zināms, ka līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā slimnīcai bija šādi vadītāji:<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/2548 Daugavpilī top psihiatriskā slimnīca]{{Novecojusi saite}}</ref> * Ernests Hellmans (1924-1926) * Voldemārs Hibšmans (1926-?) * Celmiņš * Pēteris Grišāns (?-1933) * Arnolds Laksbergs (1933-1938) * Arveds Sukurs (1938-1939) * G.Bergs (1939-1940) == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|55|52|37|N|26|33|44|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Psihoneiroloģiskās slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Daugavpils]] 7w55h0n5hztgjqwijf0aeqtgs7e47ya 0 570421 4464648 4461811 2026-05-06T13:50:29Z Bendžamins 76862 /* Uzbrucēji */ 4464648 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste|text_color=#000000|bg_color=background:#FFFFFF !important; border-top:#010101 5px solid !important; border-bottom:#7AB2E0 5px solid !important;|team=Jūtas Mammoth|logo=Utah Mammoth logo.svg|logosize=|city={{Vieta|ASV|Jūta|Soltleiksitija}}|league={{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]|conference=[[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]|division=[[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]]|founded=2024|dissolved=|operated=|arena=''[[Delta Center]]''|ietilpība=16 200|colors=|owner=Raiens Smits|prezidents=|GM={{flaga|Kanāda}} [[Bills Ārmstrongs]]|coach={{flaga|Kanāda}} [[Andrē Turiņī]]|coach2=|captain={{flaga|ASV}} [[Kleitons Kellers]]|media={{URL|https://nhl.com/utah/}}|affiliates=<!---Čempiontituli--->|stanley_cups=0}} '''Jūtas "Mammoth"''' ({{val|en|Utah Mammoth}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzējas [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], [[Jūta|Jūtas štatā]]. Komanda spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]] un savas mājas spēles aizvada ''[[Delta Center]]'' arēnā. Atšķirībā no diviem citiem jaunākajiem NHL klubiem, [[Sietlas "Kraken"]] un [[Vegasas "Golden Knights"]], Jūtas komanda saglabāja [[Arizonas "Coyotes"]] sastāvu, jo klubs tika izveidots, sadalot "Coyotes" franšīzi divās daļās. Komanda pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par '''''Utah Hockey Club''.''' Pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā 2025. gada 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums Jūtas "Mammoth". == Talismani == 2024. gada 7. oktobrī komanda paziņoja, ka ''Džeza Lācis'', [[NBA]] komandas [[Jūtas "Jazz"]] talismans, kalpos arī par hokeja komandas talismanu tās pirmajā sezonā.<ref>{{cite web |last1=Urban |first1=Andrea |title=Jazz Bear turns into 'Hockey Bear' for Utah's inaugural NHL season |url=https://www.fox13now.com/sports/utah-hockey-club/jazz-bear-turns-into-hockey-bear-for-utahs-inaugural-nhl-season |website=Fox 13 News |date=October 7, 2024 |access-date=October 8, 2024}}</ref> 2025. gada 15. oktobrī pirms komandas pirmās mājas spēles ar nosaukumu "Mammoth" komanda atklāja savu pastāvīgo talismanu — zilu [[Matainais mamuts|mataino mamutu]] vārdā Taskijs.<ref>{{Cite web |date=2025-10-16 |title=Mammoth mascot Tusky emerges from block of ice before home opener {{!}} NHL.com |url=https://www.nhl.com/news/utah-mammoth-unveil-mascot-tusky-before-home-opener |access-date=2025-10-16 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> == Spēlētāji == === Šobrīdējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 41 {{Flaga|CZE}} [[Vīteks Vanēčeks]] * 70 {{flaga|CZE}} [[Karels Vejmelka]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}6 {{flaga|USA}} [[Džons Marino]] * 28 {{flaga|USA}} [[Ians Kols]] * 50 {{flaga|CAN}} [[Šons Durci]] * 52 {{flaga|CAN}} [[Makenzijs Vīgers]] * 57 {{flaga|USA}} [[Niks Desimone]] * 88 {{flaga|USA}} [[Neits Šmids]] * 98 {{flaga|RUS}} [[Mihails Sergačovs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}8 {{Flaga|USA}} [[Niks Šmalcs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Kleitons Kellers]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 11 {{flaga|CAN}} [[Dilans Ganters]] * 13 {{flaga|CAN}} [[Brendons Tanevs]] * 15 {{flaga|CAN}} [[Aleksandrs Kerfuts]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 22 {{flaga|CAN}} [[Džeks Makbeins]] * 27 {{flaga|CAN}} [[Barets Heitons]] * 38 {{flaga|CAN}} [[Liams O'Braiens]] * 53 {{flaga|CAN}} [[Maikls Karkone]] * 56 {{Flaga|USA}} [[Kailers Jamamoto]] * 67 {{flaga|CAN}} [[Losons Krūss]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 77 {{Flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]] * 82 {{Flaga|SWE}} [[Kevins Stenlunds]] * 92 {{Flaga|ASV}} [[Logans Kūlijs]] == Līderi == === Galvenie treneri === * [[Andrē Turiņī]] (2024—''pašlaik'') === Kapteiņi === * {{flaga|ASV}} [[Kleitons Kellers]] (2024—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nhl.com/utah/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Jūtas "Mammoth"| ]] [[Kategorija:Jūta]] 4a2q8umz68vhvm4g5vbn39n60yc5s8p 0 570585 4464626 4464316 2026-05-06T13:13:30Z Bendžamins 76862 /*  Dānija */ 4464626 wikitext text/x-wiki Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''. == A grupa == === {{Ih|AUT}} === * Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Dāvids Kikerts]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |- | style="text-align:center;" |31 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Dāvids Madlēners]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]'' |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Tomass Hēnekls]] |{{Flaga|Austrija}} [[Lincas "Black Wings"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Dāvids Maiers]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kilians Cindels]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]'' |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Pauls Stepfelds]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|Red Bull Salzburg]]'' |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Niko Brunners]] |{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes "Capitals"]] |- | style="text-align:center;" |24 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Stīvens Strongs]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]'' |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Bernds Volfs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]'' |- | style="text-align:center;" |81 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ramons Šnecers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]'' |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Dominiks Henrihs]] |{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes "Capitals"]] |- | style="text-align:center;" |92 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Klemenss Untervēgers]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]'' |- | style="text-align:center;" |98 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Benjamins Baumgartners]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]'' |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tomass Rafls]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ali Vukovics]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Emilio Romigs]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[Lincas "Black Wings"]]'' |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dominiks Cvergers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]'' |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Manuels Ganāls]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]'' |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lūkass Haudums]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]'' |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lūkass Kaincs]] |{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes "Capitals"]] |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |48 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lukass Tālers]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |- | style="text-align:center;" |52 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pauls Hūbers]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |- | style="text-align:center;" |61 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Īans Šercers]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]'' |- | style="text-align:center;" |70 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Benjamins Nisners]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |- | style="text-align:center;" |96 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mario Hūbers]] |{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas "Red Bull" (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']] |} === {{Ih|CZE}} === * Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |1 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Lukāšs Dostāls]] |{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Petrs Mrāzeks]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Karels Vejmelka]] |{{Flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Radko Gudass]] |{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Mihals Kempnijs]] |{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]] |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Davids Špačeks]] |{{Flaga|ASV}} [[Aiovas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |36 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jakubs Krejčīks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]] |- | style="text-align:center;" |44 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jans Ruta]] |{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Libors Hājeks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices "Dinamo"]] |- | style="text-align:center;" |84 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Tomāšs Kundrāteks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas "Oceláři"]] |- | style="text-align:center;" |8 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ondržejs Berāneks]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]'' |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Romans Červenka]] |{{Flaga|Šveice}} [[Rapersvīlas-Jonas "Lakers"]] |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pavels Zaha]] |{{Flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]] |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ondržejs Palāts]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |19 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jakubs Fleks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Brno "Kometa"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jāhims Kondelīks]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]'' |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lukāšs Sedlāks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices "Dinamo"]] |- | style="text-align:center;" |64 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dāvids Kempfs]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | style="text-align:center;" |73 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ondržejs Kaše]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |81 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dominiks Kubalīks]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Davids Pastrņāks]] |{{Flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]] |- | style="text-align:center;" |93 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Matejs Strānskis]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]'' |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Daniels Voženīleks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas "Oceláři"]] |- | style="text-align:center;" |96 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Davids Tomāšeks]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]'' |- | style="text-align:center;" |98 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Nečass]] |{{Flaga|ASV}} [[Karolīnas "Hurricanes"]] |} === {{Ih|DEN}} === * Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |1 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Viljams Rērts]] |{{flaga|Dānija}} [[Redovres "Mighty Bulls"]] |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Matiass Seldrups]] |{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas "Energy"]] |- | style="text-align:center;" |80 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Frederiks Dihovs]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]'' |- | style="text-align:center;" |15 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Matiass Lasens]] |{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes "Redhawks"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Markuss Lauridsens]] |{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes "Löwen"]] |- | style="text-align:center;" |25 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olivers Lauridsens]] |{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]] |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Anderss Kohs]] |{{flaga|Dānija}} [[Olborgas "Pirates"]] |- | style="text-align:center;" |41 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jespers Jensens]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]'' |- | style="text-align:center;" |47 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olivers Larsens]] |{{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Nikolass Jensens]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Filips Brugisers]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Frederiks Storms]] |{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes "Haie"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Mēlgārds]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]'' |- | style="text-align:center;" |38 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mortens Poulsens]] |{{flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mikels Ogords]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]'' |- | style="text-align:center;" |54 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fēlikss Šēls]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |63 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Rasels]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]'' |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristians Vejse]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niklass Andersens]] |{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas "Panther"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niks Olesens]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]'' |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Aleksandrs Trū]] |{{Flaga|ASV}} [[Šarlotas "Checkers"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Joahims Blihfelds]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]'' |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Matiass Froms]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Olivers Kjērs]] |{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas "Energy"]] |- | style="text-align:center;" | | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Šulcs]] |{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas "Energy"]] |} === {{Ih|CAN}} === Galvenais treneris: [[Andrē Turiņī]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Džoels Hofers]] |{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] |- | style="text-align:center;" |35 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Niko Doss]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Džordans Biningtons]] |{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olens Zelvēgers]] |{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] |- | style="text-align:center;" |4 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Bouens Bairems]] |{{Flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Keidens Gūlī]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] |- | style="text-align:center;" |24 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Džeimijs Oleksiaks]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |- | style="text-align:center;" |25 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ouens Pauers]] |{{Flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Koltons Pareiko]] |{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] |- | style="text-align:center;" |78 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Deimons Seversons]] |{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | style="text-align:center;" |8 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Maikls Bantings]] |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Brendons Tanevs]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dilans Ganters]] |{{Flaga|ASV}} [[Arizonas "Coyotes"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džeks Makbeins]] |{{Flaga|ASV}} [[Arizonas "Coyotes"]] |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dosons Mersers]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |19 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džēreds Makenns]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niks Pols]] |{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dilans Kozenss]] |{{Flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] |- | style="text-align:center;" |38 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Brendons Heigels]] |{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ridlijs Greigs]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] |- | style="text-align:center;" |80 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pjērs Lūks Dibuā]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Vegasas "Golden Knights"]] |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Endrū Mandžapane]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari "Flames"]] |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džons Tavaress]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | style="text-align:center;" |98 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Konors Bedārds]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |} === {{Ih|GBR}} === * Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |1 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Džeksons Vistls]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]'' |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Bens Baunss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]'' |- | style="text-align:center;" |35 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Lukass Brains]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]'' |- | style="text-align:center;" |2 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Sems Rups]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Lausitzer Füchse]]'' |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Deivids Filipss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]'' |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Marks Ričardsons]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]'' |- | style="text-align:center;" |24 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Džošs Tetlovs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]'' |- | style="text-align:center;" |26 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Evans Mosijs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]'' |- | style="text-align:center;" |28 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Bens O'Konors]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]'' |- | style="text-align:center;" |41 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Džošs Bačs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]'' |- | style="text-align:center;" |44 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Sems Džonss (hokejists)|Sems Džonss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]'' |- | style="text-align:center;" |79 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Natenjels Halberts]] |{{Flaga|Austrija}} ''[[HC Innsbruck]]'' |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]'' |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Roberts Lahovics]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]'' |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Brets Perlīni]] |{{flaga|Vācija}} ''[[Saale Bulls]]'' |- | style="text-align:center;" |11 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kems Kritlovs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Liams Kērks]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Sems Dugans]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]'' |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Šons Noriss]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]'' |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kols Šudra]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]'' |- | style="text-align:center;" |48 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džonijs Karans]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]'' |- | style="text-align:center;" |74 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Olijs Beteridžs]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]'' |- | style="text-align:center;" |75 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Roberts Dauds]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]'' |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Bens Leiks]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]'' |- | style="text-align:center;" |94 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Keids Neilsons]] |{{Flaga|ASV}} ''[[Alaska Nanooks]]'' |} === {{Ih|NOR}} === * Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Tobiass Normans]] |{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas "AIK Ishockey"]] |- | style="text-align:center;" |31 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Jonass Arncens]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]'' |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Henriks Haukelands]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]'' |- | style="text-align:center;" |2 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Īsaks Hansens]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]'' |- | style="text-align:center;" |4 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Johanness Johannesens]] |{{Flaga|Somija}} [[Lahti "Pelicans"]] |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Sanders Volds Engebrotens]] |{{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Matiass Nērstebē]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]'' |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Makss Krogdāls]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Östersunds IK]]'' |- | style="text-align:center;" |49 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristians Kosastuls]] |{{flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]'' |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Stīans Sūlbergs]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]'' |- | style="text-align:center;" |8 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Matiass Treteness]] |{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres "Oilers"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Noa Stēns]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]'' |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Peters Vesterheims]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]'' |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Eiriks Salstens]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]'' |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tomass Olsens]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]'' |- | style="text-align:center;" |19 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Hovards Salstens]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]'' |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Rēnilds]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]'' |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tomass Bergs Paulsens]] |{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes "Redhawks"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Andreass Martinsens]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]'' |- | style="text-align:center;" |28 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]'' |- | style="text-align:center;" |36 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Matss Dzukarello Osens]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |37 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Markuss Vikingstads]] |{{Flaga|Vācija}} [[Fištaunas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |41 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Tūresens]] |{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]'' |} === {{Ih|FIN}} === * Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Harri Seteri]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]'' |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Lasi Lehtinens]] |{{flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]'' |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Emils Larmi]] |{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]'' |- | style="text-align:center;" |2 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Rasmuss Risanens]] |{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]'' |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olli Mēte]] |{{flaga|ASV}} [[Detroitas "Red Wings"]] |- | style="text-align:center;" |4 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]] |{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]'' |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Olivers Kaski]] |{{flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]'' |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Vili Sārijervi]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]'' |- | style="text-align:center;" |38 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Veli Mati Vitasmeki]] |{{flaga|Somija}} [[Tamperes "Tappara"]] |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jūso Rīkola]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]'' |- | style="text-align:center;" |62 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jespers Matila]] |{{Flaga|Somija}} [[Kuopio "KalPa"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jere Innala]] |{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]'' |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jese Puljujervi]] |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |15 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Juha Jēske]] |{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] |- | style="text-align:center;" |19 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Konsta Heleniuss]] |{{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Puistola]] |{{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" |24 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Hanness Bjerninens]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]'' |- | style="text-align:center;" |25 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Peka Jormaka]] |{{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Olivers Kapanens]] |{{flaga|Somija}} [[Kuopio "KalPa"]] |- | style="text-align:center;" |48 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Valteri Pūstinens]] |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |57 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Artu Hiri]] |{{flaga|Somija}} [[Oulu "Kärpät"]] |- | style="text-align:center;" |64 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mikaels Granlunns]] |{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ahti Oksanens]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]'' |- | style="text-align:center;" |80 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Saku Menalanens]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]'' |- | style="text-align:center;" |81 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Īro Pakarinens]] |{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] |} === {{Ih|SUI}} === * Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Reto Berra]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'' |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Akira Šmids]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |63 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Leonardo Dženoni]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Dīns Kukans]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Svens Jungs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]'' |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Andrea Glauzers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]'' |- | style="text-align:center;" |45 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Mihaels Fora]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]'' |- | style="text-align:center;" |54 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristians Marti]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Romēns Lefels]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]'' |- | style="text-align:center;" |90 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Romans Josi]] |{{Flaga|ASV}} [[Našvilas "Predators"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jonass Zīgentālers]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Andress Ambīls]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]'' |- | style="text-align:center;" |11 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Svens Zentelers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niko Hišīrs]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kens Jēgers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]'' |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kevins Fiala]] |{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Nino Nīderreiters]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas "Jets"]] |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Kuraševs]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | style="text-align:center;" |59 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dario Simions]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |60 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tristans Šervejs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]'' |- | style="text-align:center;" |68 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fabriss Hercogs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |79 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kalvins Tirkaufs]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]'' |- | style="text-align:center;" |85 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Svens Andrigeto]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristofs Berči]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'' |- | style="text-align:center;" |92 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Getans Hāss]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]'' |} == B grupa == === {{Ih|USA}} === * Galvenais treneris: [[Džons Hainss]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |1 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Trejs Augustins]] |{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]'' |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Alekss Laions]] |{{Flaga|ASV}} [[Detroitas "Red Wings"]] |- | style="text-align:center;" |39 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Alekss Nedeļkovičs]] |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |4 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Sets Džonss]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Maikls Keselrings]] |{{Flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] |- | style="text-align:center;" |8 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Zaks Verenskis]] |{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Lūks Hjūzs]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |46 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Džefs Petrijs]] |{{Flaga|ASV}} [[Detroitas "Red Wings"]] |- | style="text-align:center;" |51 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Metjū Kesels]] |{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Alekss Vlasiks]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | style="text-align:center;" |85 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Džeiks Sandersons]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]] |{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]'' |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Breidijs Tkačuks]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Trevors Zīgrass]] |{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] |- | style="text-align:center;" |11 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lūks Kanins]] |{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mets Boldijs]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džonijs Gudro]] |{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kouls Kofīlds]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mikijs Eisimonts]] |{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] |- | style="text-align:center;" |24 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Raiens Leonards]] |{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]'' |- | style="text-align:center;" |26 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kevins Heiss]] |{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Broks Nelsons]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | style="text-align:center;" |57 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Šeins Pinto]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] |- | style="text-align:center;" |86 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džoels Farabī]] |{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] |} === {{Ih|FRA}} === * Galvenais treneris: [[Filips Bozons]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} | [[Kantēns Papijons]] | {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]] |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Žiljēns Žinkā]] |{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas "Wolves"]] |- | style="text-align:center;" |37 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Sebastians Ilenens]] |{{Flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]'' |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} | [[Enzo Gebē]] | {{flaga|SUI}} [[HC Davos]] |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Vensāns Lorka]] |{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]'' |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Pjērs Krinons]] |{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]'' |- | style="text-align:center;" |8 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Igo Galē]] |{{Flaga|Somija}} [[Kuopio "KalPa"]] |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Joans Ovitū]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]'' |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Enzo Kantagalo]] |{{Flaga|Francija}} [[Ruānas "Dragons"]] |- | style="text-align:center;" |62 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Floriāns Čakiašvili]] |{{Flaga|Francija}} [[Ruānas "Dragons"]] |- | style="text-align:center;" |74 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Tomā Tirī]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]'' |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Šarls Bertrāns]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]'' |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Valentēns Klero]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Stefāns Da Kosta]] |{{Flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas "Avtomobilist"]] |- | style="text-align:center;" |25 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} | [[Nicolā Rics]] | {{flaga|FRA}} [[Ducs d'Angers]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Luijs Budons]] |{{Flaga|ASV}} [[Aiovas "Heartlanders"]] |- | style="text-align:center;" |41 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pjērs Eduārs Belmārs]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |- | style="text-align:center;" |44 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tomā Simonsens]] |{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]'' |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Žordans Perē]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Saša Trejs]] |{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]'' |- | style="text-align:center;" |81 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Antonī Reks]] |{{Flaga|Francija}} [[Ruānas "Dragons"]] |- | style="text-align:center;" |90 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} | [[Oreljēns Dērs]] | {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]'' |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} | [[Batists Brušs]] | {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]] |- | style="text-align:center;" |94 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Timotē Bozons|Tims Bozons]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]'' |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kevins Bozons]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]'' |} === {{Ih|KAZ}} === * Galvenais treneris: [[Gaļims Mambetalijevs]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |1 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Ņikita Bojarkins]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Andrejs Šutovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Leonīds Metaļņikovs]] |{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas "Admiral"]] |- | style="text-align:center;" |24 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Dmitrijs Breuss]] |{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas "Chaika"]] |- | style="text-align:center;" |28 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Valērijs Orehovs]] |{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas "Metallurg"]] |- | style="text-align:center;" |31 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Artjoms Koroļovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Nomad"]] |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Sergejs Kudrjavcevs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau "Arlan"]] |- | style="text-align:center;" |58 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Tamirlans Gaitamirovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Samats Danijars]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Madi Dihanbeks]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Nomad"]] |- | style="text-align:center;" |87 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Adils Beketajevs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oļegs Boiko (hokejists)|Oļegs Boiko]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Nomad"]] |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Ņikita Mihailiss]] |{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas "Metallurg"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Alihans Omirbekovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Nomad"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kirils Paņukovs]] |{{Flaga|Krievija}} [[Habarovskas "Amur"]] |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Maksims Muhametovs]] |{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas "Metallurg"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Maksims Musorovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Nomad"]] |- | style="text-align:center;" |48 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Romāns Starčenko]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |64 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Arkādijs Šestakovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |79 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mihails Rahmanovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |81 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Batirlans Muratovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |84 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kirils Savickis]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jevgeņijs Rimarevs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |- | style="text-align:center;" |92 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dmitrijs Grencs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau "Arlan"]] |- | style="text-align:center;" |96 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Alihans Asetovs]] |{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas "Baris"]] |} === {{Ih|LAT}} === * Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] {| class="wikitable sortable" border="0" cellspacing="2" cellpadding="2" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |31 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Elvis Merzļikins]] |{{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Kristers Gudļevskis]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |35 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Ēriks Vītols]] |{{Flaga|Somija}} [[KeuPa HT]] |- | style="text-align:center;" |2 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kārlis Čukste]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]'' |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Markuss Komuls]] |{{flaga|Kanāda}} [[Truā-Rivjēras "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Oskars Cibuļskis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ralfs Freibergs]] |{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves "Mountfield"]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Roberts Mamčics]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]'' |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Arvils Bergmanis]] |{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas "Nanooks"]] |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jānis Jaks]] |{{Flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]] |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristaps Roberts Zīle]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]] |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Renārs Krastenbergs]] |{{flaga|Austrija}} [[Grācas "99ers"]] |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rihards Bukarts]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]'' |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kaspars Daugaviņš]] |{{flaga|Slovākija}} [[Mihalovces "Dukla"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mārtiņš Dzierkals]] |{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]] |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rodrigo Ābols]] |{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]] |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Raivis Ansons]] |{{Flaga|ASV}} [[Vilksbāras/Skrentonas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Eduards Tralmaks]] |{{flaga|Čehija}} [[Kladno "Rytiri"]] |- | style="text-align:center;" |36 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Laviņš]] |{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |82 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fēlikss Gavars]] |{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |70 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Miks Indrašis]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]'' |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Roberts Bukarts]] |{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]'' |- | style="text-align:center;" |85 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dans Ločmelis]] |{{flaga|ASV}} [[Masačūsetsas Universitāte Emerstā]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Batņa]] |{{Flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Haralds Egle]] |{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]] |} === {{Ih|Polija}} === * Galvenais treneris: [[Roberts Kalābers]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |31 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Džons Marijs]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]'' |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Tomašs Fučiks]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]'' |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Davids Zabolotni]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]'' |- | style="text-align:center;" |3 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Bartošs Cjura]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]'' |- | style="text-align:center;" |4 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Patriks Vajda]] |{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]'' |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Arkadjušs Kosteks]] |{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]'' |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Macejs Kručeks]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]'' |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kamils Gurnijs]] |{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]'' |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Marcins Kolušs]] |{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]'' |- | style="text-align:center;" |51 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jakubs Vanackis]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]'' |- | style="text-align:center;" |69 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Mateušs Briks]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]'' |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Pavels Droņa]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Ravensburg Towerstars]]'' |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Komorskis]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]'' |- | style="text-align:center;" |10 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Bartošs Fraško]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dominiks Pašs]] |{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]'' |- | style="text-align:center;" |15 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Vronka]] |{{Flaga|Polija}} ''[[Podhale Nowy Targ]]'' |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pavels Zigmunts]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Gžegožs Pasjuts]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]'' |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kamils Valenga]] |{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas "Oceláři"]] |- | style="text-align:center;" |28 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mateušs Mihalskis]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]'' |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kšištofs Macjass]] |{{Flaga|Kanāda}} ''[[Prince Albert Raiders]]'' |- | style="text-align:center;" |61 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kristians Dzjubiņskis]] |{{Flaga|Polija}} ''[[TH Unia Oświęcim]]'' |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Alans Liščarčiks]] |{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]'' |- | style="text-align:center;" |92 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Macejs Urbanovičs]] |{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]'' |- | style="text-align:center;" |98 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Patriks Krenžoleks]] |{{Flaga|Polija}} ''[[KH Zagłębie Sosnowiec]]'' |} === {{Ih|SVK}} === * Galvenais treneris: [[Kreigs Remzijs]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Matejs Tomeks]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |31 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Samuels Hlavajs]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Škoda Plzeň]]'' |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Stanislavs Škorvāneks]] |{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces "Dukla"]] |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Mārio Grmans]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vitkovice]]'' |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Františeks Gajdošs]] |{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Peters Čerešņāks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices "Dinamo"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Šimons Nemecs]] |{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Mihals Ivans]] |{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas "Bílí Tygři"]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Martins Fehērvārs]] |{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | style="text-align:center;" |64 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Patriks Kohs]] |{{Flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] |- | style="text-align:center;" |98 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Andrejs Golians]] |{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas "Slovan"]] |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lukāšs Cingels]] |{{Flaga|Čehija}} [[Brno "Kometa"]] |- | style="text-align:center;" |18 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Andrejs Kudrna]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |20 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jurajs Slafkovskis]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Milošs Kelemens]] |{{Flaga|ASV}} [[Tūsonas "Roadrunners"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mareks Hrivīks]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]'' |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Peters Cehlāriks]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]'' |- | style="text-align:center;" |48 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Viliams Čaho]] |{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas "Oceláři"]] |- | style="text-align:center;" |56 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Marko Daņo]] |{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas "Oceláři"]] |- | style="text-align:center;" |76 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Pospīšils]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari "Flames"]] |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Faško-Rudāšs]] |{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas "Bílí Tygři"]] |- | style="text-align:center;" |79 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Libors Hudāčeks]] |{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas "Oceláři"]] |- | style="text-align:center;" |87 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pavols Regenda]] |{{Flaga|ASV}} [[Sandjego "Gulls"]] |- | style="text-align:center;" |90 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tomāšs Tatars]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Matušs Sukels]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |} === {{Ih|Vācija}} === * Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Filips Grūbauers]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |- | style="text-align:center;" |35 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Matiass Nīderbergers]] |{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] |- | style="text-align:center;" |45 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Tobiass Ančička]] |{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes "Haie"]] |- | style="text-align:center;" |5 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Tobiass Forlers]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]'' |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kajs Vismans]] |{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Eisbären"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Maksimiliāns Šūbers]] |{{Flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] |- | style="text-align:center;" |38 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Fābio Vāgners]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]'' |- | style="text-align:center;" |41 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jonass Millers]] |{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Eisbären"]] |- | style="text-align:center;" |49 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Lukass Kēlble]] |{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas "Adler"]] |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Morics Millers]] |{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes "Haie"]] |- | style="text-align:center;" |7 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Maksimiliāns Kastners]] |{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Tobiass Eders]] |{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Eisbären"]] |- | style="text-align:center;" |19 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Vojcehs Stahovjaks]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]'' |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Džons Džeisons Peterka]] |{{Flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Aleksandrs Ēls]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]'' |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jasins Ēlics]] |{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] |- | style="text-align:center;" |62 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pārkers Tumijs]] |{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes "Haie"]] |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Marks Miheliss]] |{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas "Adler"]] |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dominiks Kahūns]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Daniels Fišbuhs]] |{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas "Adler"]] |- | style="text-align:center;" |78 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Niko Šturms]] |{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] |- | style="text-align:center;" |79 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kolins Ugbelike]] |{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas "Roosters"]] |- | style="text-align:center;" |83 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Leonards Frēderls]] |{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Eisbären"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Frederiks Tifelss]] |{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Eisbären"]] |} === {{Ih|SWE}} === * Galvenais treneris: [[Sems Hallams]] {| class="wikitable sortable" cellpadding="2" cellspacing="2" border="0" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |30 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Jespers Valstets]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |33 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Sāmuels Ešons]] |{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | style="text-align:center;" |35 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Filips Gustavsons]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |25 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jūnass Brudīns]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |26 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Rasmuss Dālīns]] |{{Flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] |- | style="text-align:center;" |28 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Markuss Petešons]] |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |32 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Lūkass Bengtsons]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]'' |- | style="text-align:center;" |65 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ēriks Kārlsons]] |{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Tims Hēds]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Viktors Hedmans]] |{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] |- | style="text-align:center;" |9 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Adrians Kempe]] |{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Makss Frībergs]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]'' |- | style="text-align:center;" |14 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jūels Ēriksons Eks]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fēlikss Ungers Sērums]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]'' |- | style="text-align:center;" |19 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Markuss Sērensens]] |{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]'' |- | style="text-align:center;" |23 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Lūkass Reimonds]] |{{Flaga|ASV}} [[Detroitas "Red Wings"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Pontuss Holmberjs]] |{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | style="text-align:center;" |37 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Īsaks Lundestrēms]] |{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] |- | style="text-align:center;" |49 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fābians Seterlunds]] |{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē "Sharks"]] |- | style="text-align:center;" |59 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Līnuss Jūhansons]] |{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]'' |- | style="text-align:center;" |71 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Viktors Olofsons]] |{{Flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] |- | style="text-align:center;" |82 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Jonass Fredēns]] |{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |90 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Markuss Jūhansons]] |{{Flaga|ASV}} [[Minesotas "Wild"]] |- | style="text-align:center;" |91 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kārls Grundstrems]] |{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Andrē Burakovskis]] |{{Flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |} == Skatīt arī == * [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]] == Ārējās saites == * [https://www.iihf.com/en/events/2024/wm Oficiālā mājaslapa] {{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} [[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] 5z1h8sfbspgfkuu3knio0rot78f3mkw 0 571128 4464711 4456632 2026-05-06T17:10:41Z Dejelnieks 78787 /* Otrais pusfināls */ 4464711 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = Eurovision Song Contest 2026 logo.png | att_izm = | fināls = {{dat|2026|5|16|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2026|5|12|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2026|5|14|N}} | vadītājs (i) = [[Viktorija Svarovska]]<br />[[Mihaels Ostrovskis]]<br />[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja) | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = [[Maikls Krēns]] | pārraidītājs = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) | vieta = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]'' | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 35 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Rumānija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Slovēnija}}<br />{{ESC|Spānija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2026 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]] | nākamais = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]] }} '''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''. Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā). == Norises vieta == [[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]] 2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.<ref name="esc-location-202508202">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}</ref> Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī "Tirkīzzilo paklāju" un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.<ref name="esc-location-202508202" /><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}</ref> Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Austria | width = 320px | float = right | caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā) | label1 = [[Grāca]] | lat1 = 47.076 | long1 = 15.421 | position1 = bottom | mark1 = Gray pog.svg | label2 = [[Insbruka]] | lat2 = 47.268 | long2 = 11.393 | position2 = right | mark2 = Red pog.svg | label3 = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] & [[Linca]] | lat3 = 48.239 | long3 = 14.192 | position3 = left | mark3 = Gray pog.svg | label4 = [[Obervarta]] | lat4 = 47.283 | long4 = 16.200 | position4 = left | mark4 = Gray pog.svg | label5 = [[Sanktpeltene|Sankt-<br/>peltene]] | lat5 = 48.200 | long5 = 15.616 | position5 = top-left | mark5 = Gray pog.svg | label6 = <u>'''[[Vīne]]'''</u> | lat6 = 48.208 | long6 = 16.372 | position6 = top | mark6 = Blue pog.svg | label7 = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}} | lat7 = 47.967 | long7 = 16.400 | position7 = bottom | mark7 = Gray pog.svg }} Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}</ref> Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work & Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.<ref name="Klaus">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref> Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}</ref> [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.<ref name="StPolten">{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}</ref> {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.<ref name="Ebreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}</ref> ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},<ref name="NoEbreichsdorf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}</ref> tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}</ref> Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}</ref> un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}</ref> Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.<ref name="esc-location-202508202" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |- ! scope="row" | [[Ebreihsdorfa]] | Pagaidu arēna | Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}. | <ref name="Ebreichsdorf" /><ref name="NoEbreichsdorf" /> |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Grāca]] | ''Stadthalle Graz'' | rowspan="2"| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}. | rowspan="2"| <ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title="Perfekte Location": Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title="Perfect location": Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}</ref><ref name=":7" /> |- | ''Schwarzl Freizeit Zentrum'' |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Insbruka]] ^ |''Olympiahalle'' |Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}</ref> |- ! scope="row" | [[Obervarta]] | ''Messe Oberwart'' | Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}. | <ref name=":3" /><ref name=":4" /> |- ! scope="row" | [[Sanktpeltene]] | ''VAZ St. Pölten'' | Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās. | <ref name="StPolten" /> |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Vīne]]''' † |'''''[[Wiener Stadthalle]]''''' |Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |- ! scope="row" | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}} |''Messe Wels'' |Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}. |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}</ref><ref name=":9" /> |} == Formāts == === Pusfināla izloze === [[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā četrinieka" dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Sanmarīno}} |} == Dalībvalstis == Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem. 2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].<ref name="esc2026 partecipants">{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}</ref> === Pusfināli === ==== Pirmais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Moldova}} | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | "Lai dzīvo Moldova!" | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |- | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]] | ''My System'' | "Mana sistēma" | Angļu |- | 03 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | ''[[Lelek]]'' | ''Andromeda'' | — | [[Horvātu valoda|Horvātu]] |- | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | [[Akilas Mitilinaios]] | ''Ferto <small>(Φέρτο)</small>'' | "Lai notiek" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] | ''[[Bandidos do Cante]]'' | ''Rosa'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |- | 06 | {{ESC|Gruzija}} | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | ''[[Bzikebi]]'' | ''On Replay'' | "Atkārtot" | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Somija}} | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]] | ''Liekinheitin'' | "Liesmumetējs" | [[Somu valoda|Somu]] |- | 08 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | [[Tamara Živkoviča]] | ''Nova zora (<small>Нова зора</small>)'' | "Jauna rītausma" | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |- | 09 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Too Epic to Be True'' | "Pārāk labi, lai būtu patiesība" | Angļu |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]] | [[Noams Betans]] | ''Michelle'' | "Mišela" | [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[RTBF]] | ''[[Essyla]]'' | ''Dancing on the Ice'' | "Dejot uz ledus" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | ''[[Lion Ceccah]]'' | ''Sólo Quiero Más'' | "Es tikai vēlos vairāk" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu |- | 13 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | [[Senita]] | ''Superstar'' | "Superzvaigzne" | Angļu |- | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Polijas Televīzija|TVP]] | [[Alicja Szempliņska|Alicja]] | ''Pray'' | "Lūgšana" | Angļu |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]] | ''[[Lavina]]'' | ''Kraj mene <small>(Крај мене)</small>'' | "Man blakus" | [[Serbu valoda|Serbu]] |} ==== Otrais pusfināls ==== <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --> Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref name="esc2026 partecipants" /> Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā "Pārējā pasaule". Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.<ref name=":14" /> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda <!--! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti--> |- | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''Bangaranga'' | — | Angļu |- | 02 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Publiskais Radio & Televīzija|İTV]] | ''[[Jiva]]'' | ''Just Go'' | "Vienkārši ej" | Angļu,<br />[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |- | 03 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | [[Aleksandra Kapitanesku]] | ''Choke Me'' | "Žņaudz mani" | Angļu |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[RTL Group|RTL]] | [[Eva Marija]] | ''Mother Nature'' | "Māte daba" | Angļu |- | 05 | {{ESC|Čehija}} | [[Čehijas Televīzija|ČT]] | [[Daniels Žižka]] | ''Crossroads'' | "Krustceles" | Angļu |- | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]] | ''[[Simón]]'' | ''Paloma Rumba'' | — | [[Angļu valoda|Angļu]] |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | [[Veronika Fuzaro]] | ''Alice'' | "Alise" | Angļu |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | ''[[Antigoni]]'' | ''Jalla'' | "Vairāk" | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] |- | 09 | {{ESC|Latvija}} | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | [[Atvara]] | "[[Ēnā]]" | — | [[Latviešu valoda|Latviešu]] |- | 10 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | [[Sorens Torpegārds Lunds]] | ''Før vi går hjem'' | "Pirms mēs ejam mājās" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] |- | 11 | {{ESC|Austrālija}} | [[SBS]] | [[Delta Gudrema]] | ''Eclipse'' | "Aptumsums" | Angļu |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | [[Suspilne]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym'' <small>(Рідним)</small> | "Dzimtā" | Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |- | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | [[Alis]] | ''Nân'' | "Māte" | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |- | 14 | {{ESC|Malta}} | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | ''[[Aidan]]'' | ''Bella'' | — | Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]] |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[NRK]] | [[Jonas Lovs]] | ''Ya Ya Ya'' | — | Angļu |} === Fināls === <!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --> Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, "Lielais četrinieks" un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā "Pārējā pasaule". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="70" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | 25 | {{ESC|Austrija}} (rīkotāji) | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | ''[[Cosmó]]'' | ''[[Tanzschein]]'' | "Dejas atļauja" | [[Vācu valoda|Vācu]] |- | rowspan="4" | TBA | {{ESC|Francija}} | [[Francijas Televīzija]] | ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]'' | ''Regarde!'' | "Skaties!" | [[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Itālija}} | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | ''[[Sal Da Vinci]]'' | ''Per sempre sì'' | "Mūžīgi jā" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]<br />[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | [[BBC]] | ''[[Look Mum No Computer]]'' | ''Eins, zwei, drei'' | "Viens, divi, trīs" | Angļu<br />Vācu |- | {{ESC|Vācija}} | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | [[Sāra Engelsa]] | ''Fire'' | "Uguns" | [[Angļu valoda|Angļu]] |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] rhqdp84sw8v81f3zvk6bce7qmw7ysin 0 581463 4464616 4355925 2026-05-06T12:39:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464616 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Brīvdabas koncertzāle "Mītava" | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Brīvdabas koncertzāle "Mītava".jpg | image_alt = | image_size = | caption = Koncertzāle 2024. gadā. | altitude = | building_type = koncertzāle | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = [[Pasta sala]] | address = Pasta sala 3 | location_town = [[Jelgava]] | location_country = {{karogs|Latvija}} | pushpin_map = | latd = 56 | latm = 39 | lats = 02 | latNS = N | longd = 23 | longm = 44 | longs = 04 | longEW = E | map_type = Jelgava | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 2014 | completion_date = 2019 | opened_date = 2019. gada 13. septembrī | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = 1200 (700 sēdvietas un 500 papildkrēslus) | elevator_count = | architect = | architecture_firm = ''SGS Sistēmas'' | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = 4 | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = [https://kultura.jelgava.lv/brivdabas-koncertzale-mitava/ Jelgavas kultūras nams] | embedded = | references = }}'''Brīvdabas koncertzāle "Mītava"''' ir kultūras vieta [[Jelgava|Jelgavā]], [[Pasta sala|Pasta salā]], kas tika atklāta 2019. gada 13. septembrī. Kopš tās izveides tā ir kļuvusi par nozīmīgu pasākumu norises vietu. Koncertzālei ir unikālā arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi, kas padara to par vienu no ievērojamākajām ārtelpu pasākumiem vietām [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Tā spēj uzņemt līdz 1200 apmeklētāju, no kuriem 700 var baudīt pasākumus sēdvietās zem jumta, savukārt 500 cilvēkiem ir pieejams parteris. Koncertzāles tika izbūvēta 2014. gadā ar [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem projekta "Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā" ietvaros. Tās konstrukcija veidota kā amfiteātra formas brīvdabas estrāde ar skatuvi, parteru un tribīnēm.<ref name="visit">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/kulturas-objekti/item/4863-brivdabas-koncertzale-mitava|title=Brīvdabas koncertzāle "Mītava" - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=www.visit.jelgava.lv|access-date=2024-10-04|language=lv-lv|archive-date=2024-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20241007100034/https://www.visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/kulturas-objekti/item/4863-brivdabas-koncertzale-mitava}}</ref> Apmeklētāji var izbaudīt daudzveidīgus pasākumus, sākot no klasiskās mūzikas koncertiem līdz moderniem priekšnesumiem. Pasākumu laikā ieeja koncertzālē ir pieejama tikai ar biļetēm, taču pārējā laikā tā ir brīvi pieejama apskatei. == Arhitektūra == Apkārt estrādei izbūvētas sienas no 250 gabioniem, kuros izmantoti apmēram 2000 tonnu Latvijas [[laukakmens|laukakmeņu]]. Tas rada dabisku vidi un stiprina vietas lokālo identitāti. Aiz estrādes atrodas ģērbtuves, bet blakus divi laukumi, kas pārklāti ar [[klinkers|klinkera ķieģeļiem]] un granīta bruģi. Šie laukumi kalpo kā izstāžu, tirdzniecības un pasākumu platformas.<ref name="visit"/> Īpaša uzmanība pievērsta akustikai, kuru uzlabo lielizmēra jumts gliemežvāka formā. Tas veidots no liekti līmētas koksnes ar vienlaidu garumu līdz 60 metriem. Jumta pārsegums veidots no kvalitatīvas membrānas ar augstiem stiprības, stiepes un plīšanas rādītājiem.<ref name="sgs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sgssistemas.lv/portfolio/brivdabas-koncertzale-mitava|title=Brīvdabas koncertzāle Mītava|website=SGS Sistēmas|access-date=2024-10-04|language=lv}}</ref> Kopumā jumta būvniecībā tika izmantoti apmēram 530 kubikmetri koksnes. Šis ir vienīgais šāda veida jumts Baltijā, un tāds risinājums ir unikāls arī pasaulē. Jumts ne tikai pasargā no saules stariem un nelabvēlīgiem laikapstākļiem, bet arī uzlabo skaņas kvalitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/jelgava-darbu-sak-jauna-brivdabas-koncertzale-mitava.a331888/|title=Jelgavā darbu sāk jaunā brīvdabas koncertzāle «Mītava»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-04|language=lv}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Jelgava winter.jpg|thumb|300px|Koncertzāle no augšas, ziemā 2023. gadā Attēls:Jelgava, Pasta island - panoramio (3).jpg|thumb|300px|Koncertzāle bez jumta, 2015. gadā Attēls:Brīvdabas koncertzāle "Mītava" no iekšpuses.jpg|thumb|300px|Koncertzāle no iekšpuses </gallery> == Apbalvojumi == {| class="wikitable" ! width="5%" | Gads ! width="30%" | Nosaukums ! width="30%" | Nominācija ! width="5%" | Vieta ! width="5%" | Avots |- | align="center" | 2019 | Latvijas Būvniecības Gada balva 2019 | ''Koka būve'' | align="center" | 1. | align="center" | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buvniekupadome.lv/konkurss/konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2019-rezultati/|title=Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2019 rezultāti : Building Design & Construction Council|website=www.buvniekupadome.lv|access-date=2024-10-04|language=lv-LV}}</ref> |- | align="center" | 2019 | Gada labākā būve Latvijā 2019 | ''Koka būve'' | align="center" | 1. | align="center" | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gadabuve.lv/index.php/koka-buve-2019-laureati/|title=Koka būve 2019 laureāti – Gada labākā būve Latvijā|access-date=2024-10-04|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- | rowspan="2" align="center" | 2021 | rowspan="2" |Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balva 2020 | "2020. gada izcilākais notikums Zemgalē" | rowspan="2" align="center" | - | rowspan="2" align="center" | <ref name="balva">{{Tīmekļa atsauce|url=https://balva.pasakumuforums.lv/?id=30|title=Izcilības balva 2020|last=UNTITLED|first=SIA|website=pasakumuforums.lv|access-date=2024-10-04}}</ref> |- | "2020. gada izcilākā pasākumu norises vieta" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://kultura.jelgava.lv/brivdabas-koncertzale-mitava/ Koncertzāles oficiālā mājlapa] * [https://www.facebook.com/BrivdabaskoncertzaleMitava Koncertzāles ''Facebook'' lapa] * [https://www.instagram.com/brivdabaskoncertzaleMitava Koncertzāles ''Instagram'' konts] [[Kategorija:Celtnes un būves Jelgavā]] [[Kategorija:Kultūras būves Latvijā]] 0xzsd2wt7vru3s0dzvnsdxtnad8xp2k 0 590623 4464747 4405777 2026-05-06T19:01:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464747 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Daugavas iela|Daugavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Daugavas iela |attēls = Ночью - panoramio (6).jpg |attēla paraksts = Daugavas iela pie krustojuma ar Saules ielu |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 8080 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Nikolaja dambis * Krasta iela * Piedaugavas iela * Viļa Plūdoņa gatve |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Daugavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s labajā krastā. Daugavas iela sākas pilsētas centrā kā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] turpinājums rietumu virzienā un ved līdz Daugavpils ziemeļrietumu robežai [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Tur iela pārtop bezvārda ceļā [[Kooperators (Līksnas pagasts)|Kooperatora]] vasarnīcu ciemā un tālāk stiepjas pa [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] līdz [[Autoceļš A14 (Latvija)|A14 autoceļam]]. Daugavas iela savieno [[Centrs (Daugavpils)|Centra]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietokšņa]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru]] un [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimes. Daugavas ielas garums ir 8080 metri, tā ir viena no garākām ielām pilsētā. Ielā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Ielas posms no tās sākuma līdz [[Vienības tilts|Vienības tiltam]] ir valsts galvenā [[Autoceļš A13 (Latvija)|autoceļa A13]] daļa, bet posms no Vienības tilta līdz sazarojumam [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru apkaimē]] — valsts reģionālā [[Autoceļš P67|autoceļa P67]] daļa. Pa Daugavas ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi. Ielas apkāŗtnē atrodas Daugavpils pašvaldības un [[Daugavpils Universitāte]]s ēkas, [[Dubrovina parks]], Esplanādes parks ar ūdenskrātuvi, [[Daugavpils cietoksnis]]. Netālu no Cietokšņa Daugavas iela šķērso [[Šuņica]]s upi, kā arī [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līniju]] zem sena ķieģeļu viadukta. == Vēsture == [[Attēls:Railroad Bridge - panoramio - Ivars Indāns.jpg|274px|thumb|Viadukts Daugavas ielā]] [[Attēls:Дорога в город - panoramio (3).jpg|274px|thumb|Daugavas iela pie [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]]]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675a5 Ielas skats 19.—20. gadsimtu mijā] |image2 = Iela 1930. gados: * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ savienoums ar Raiņa ielu] * skats gar Daugavu [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14133/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28495/ (2)] |image3 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51662/ Ielas skats 1960. gados] }} Daugavas ielu, kopā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] daļu pilsētas centrā, uzbūvēja 19. gadsimta pirmajā pusē kā aizsargdambi pret plūdiem. Kapteiņa Meļņikova izstrādāto projektu 1833. gada 27. aprīlī apstiprināja personīgi ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs&nbsp;I]], tāpēc dambi ilgu laiku sauca par '''Nikolaja dambi'''. Dambja celtniecība tika pabeigta 1841. gadā, un uz dambja izveidoja šoseju (tagadējās 18. novembra iela un Daugavas iela).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nikolaja dambis. Daugavpils |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> 20. gadsimta sākumā Daugavas ielas nosaukums bija '''Krasta iela''' ({{val|ru|Набережная улица}}) vai '''Piedaugavas iela''' ({{val|ru|Придвинская улица}}). Savu tagadējo vārdu tā ieguva 1925. gada 12. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmaiņas Daugavpils ielu nosaukumos |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4766 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|29||bez}} |date={{dat|1925|1|12||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1940. gada aprīli uz neilgu laiku (līdz [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sākumam) ielas posms no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Šuņica|Šūņupītei]] tika nosaukts par '''Viļa Plūdoņa gatvi'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 8 — dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4755 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 22 un 24 — dzīvojamās ēkas, uzceltas 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamās ēkas (2) |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4756 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 131 — bijušās sanatorijas "Mežciems" (dibināta 1883. gadā) viesnīca, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sanatorija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4758 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Kieģeļu mūra dzelzceļa viadukts pār ielu, [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]] (agrāk [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburga—Varšava]]), uzbūvēts 1902. gadā. Tilta garums 28 metri, augstums 4,9 metri, ailas platums 10,7 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzelzceļa viadukts Cietokšņa ielā Daugavpilī |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12811/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Daugavas iela ir savienota ar šādām ielām:<ref>Visi krustojumi ir T veida, jo iela iet gar upes krastu.</ref> * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (ielas turpinājums) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Vienības tilts]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] / [[Mihaila iela]] (apļveida krustojums) * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] (otro reizi) * [[Ceriņu iela (Daugavpils)|Ceriņu iela]] * {{P ceļš|67}} ("Rīgas šoseja") * [[Sabuļu iela]] * [[Jaunciema iela (Daugavpils)|Jaunciema iela]] * [[Magoņu iela (Daugavpils)|Magoņu iela]] * [[Alberta iela (Daugavpils)|Alberta iela]] * [[Rožu iela (Daugavpils)|Rožu iela]] * [[Bezdelīgu iela (Daugavpils)|Bezdelīgu iela]] * [[Dienvidu iela (Daugavpils)|Dienvidu iela]] * [[Tālavas iela (Daugavpils)|Tālavas iela]] * [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]] * [[Dundagas iela (Daugavpils)|Dundagas iela]] * [[Lauku iela (Daugavpils)|Lauku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Dzintaros (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] sz7mfg5djbu4fjpf147kfrz32vg1m0b 4464848 4464747 2026-05-07T06:15:30Z Olgerts V 41522 karte 4464848 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Daugavas iela|Daugavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Daugavas iela |attēls = Ночью - panoramio (6).jpg |attēla paraksts = Daugavas iela pie krustojuma ar Saules ielu |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 12 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 8080 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Nikolaja dambis * Krasta iela * Piedaugavas iela * Viļa Plūdoņa gatve |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Daugavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s labajā krastā. Daugavas iela sākas pilsētas centrā kā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] turpinājums rietumu virzienā un ved līdz Daugavpils ziemeļrietumu robežai [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Tur iela pārtop bezvārda ceļā [[Kooperators (Līksnas pagasts)|Kooperatora]] vasarnīcu ciemā un tālāk stiepjas pa [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] līdz [[Autoceļš A14 (Latvija)|A14 autoceļam]]. Daugavas iela savieno [[Centrs (Daugavpils)|Centra]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietokšņa]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru]] un [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimes. Daugavas ielas garums ir 8080 metri, tā ir viena no garākām ielām pilsētā. Ielā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Ielas posms no tās sākuma līdz [[Vienības tilts|Vienības tiltam]] ir valsts galvenā [[Autoceļš A13 (Latvija)|autoceļa A13]] daļa, bet posms no Vienības tilta līdz sazarojumam [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru apkaimē]] — valsts reģionālā [[Autoceļš P67|autoceļa P67]] daļa. Pa Daugavas ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi. Ielas apkāŗtnē atrodas Daugavpils pašvaldības un [[Daugavpils Universitāte]]s ēkas, [[Dubrovina parks]], Esplanādes parks ar ūdenskrātuvi, [[Daugavpils cietoksnis]]. Netālu no Cietokšņa Daugavas iela šķērso [[Šuņica]]s upi, kā arī [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līniju]] zem sena ķieģeļu viadukta. == Vēsture == [[Attēls:Railroad Bridge - panoramio - Ivars Indāns.jpg|274px|thumb|Viadukts Daugavas ielā]] [[Attēls:Дорога в город - panoramio (3).jpg|274px|thumb|Daugavas iela pie [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]]]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675a5 Ielas skats 19.—20. gadsimtu mijā] |image2 = Iela 1930. gados: * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ savienoums ar Raiņa ielu] * skats gar Daugavu [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14133/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28495/ (2)] |image3 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51662/ Ielas skats 1960. gados] }} Daugavas ielu, kopā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] daļu pilsētas centrā, uzbūvēja 19. gadsimta pirmajā pusē kā aizsargdambi pret plūdiem. Kapteiņa Meļņikova izstrādāto projektu 1833. gada 27. aprīlī apstiprināja personīgi ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs&nbsp;I]], tāpēc dambi ilgu laiku sauca par '''Nikolaja dambi'''. Dambja celtniecība tika pabeigta 1841. gadā, un uz dambja izveidoja šoseju (tagadējās 18. novembra iela un Daugavas iela).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nikolaja dambis. Daugavpils |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> 20. gadsimta sākumā Daugavas ielas nosaukums bija '''Krasta iela''' ({{val|ru|Набережная улица}}) vai '''Piedaugavas iela''' ({{val|ru|Придвинская улица}}). Savu tagadējo vārdu tā ieguva 1925. gada 12. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmaiņas Daugavpils ielu nosaukumos |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4766 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|29||bez}} |date={{dat|1925|1|12||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1940. gada aprīli uz neilgu laiku (līdz [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sākumam) ielas posms no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Šuņica|Šūņupītei]] tika nosaukts par '''Viļa Plūdoņa gatvi'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 8 — dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4755 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 22 un 24 — dzīvojamās ēkas, uzceltas 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamās ēkas (2) |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4756 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 131 — bijušās sanatorijas "Mežciems" (dibināta 1883. gadā) viesnīca, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sanatorija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4758 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Kieģeļu mūra dzelzceļa viadukts pār ielu, [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]] (agrāk [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburga—Varšava]]), uzbūvēts 1902. gadā. Tilta garums 28 metri, augstums 4,9 metri, ailas platums 10,7 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzelzceļa viadukts Cietokšņa ielā Daugavpilī |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12811/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Daugavas iela ir savienota ar šādām ielām:<ref>Visi krustojumi ir T veida, jo iela iet gar upes krastu.</ref> * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (ielas turpinājums) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Vienības tilts]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] / [[Mihaila iela]] (apļveida krustojums) * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] (otro reizi) * [[Ceriņu iela (Daugavpils)|Ceriņu iela]] * {{P ceļš|67}} ("Rīgas šoseja") * [[Sabuļu iela]] * [[Jaunciema iela (Daugavpils)|Jaunciema iela]] * [[Magoņu iela (Daugavpils)|Magoņu iela]] * [[Alberta iela (Daugavpils)|Alberta iela]] * [[Rožu iela (Daugavpils)|Rožu iela]] * [[Bezdelīgu iela (Daugavpils)|Bezdelīgu iela]] * [[Dienvidu iela (Daugavpils)|Dienvidu iela]] * [[Tālavas iela (Daugavpils)|Tālavas iela]] * [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]] * [[Dundagas iela (Daugavpils)|Dundagas iela]] * [[Lauku iela (Daugavpils)|Lauku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Dzintaros (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] p1bv1vll0ch1tu2n68pchgarom9mdjg 0 593177 4464686 4460691 2026-05-06T15:48:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464686 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Cietokšņa iela|Cietokšņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Cietokšņa iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (38).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 2100 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Maskavas iela * Suvorova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[9. autobusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Cietokšņa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Cietokšņa iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]]. Cietokšņa ielas kopējais garums ir aptuveni 2100 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām, administratīvām un tirdzniecības ēkām. Posmā no [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas ielas]] līdz [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielai]] Cietokšņa iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |page=84 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Cietokšņa ielu kursē [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršrutu tramvaji, kā arī [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[9. autobusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#10729 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250428120251/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#10729 }}</ref> == Vēsture == Iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē kā ceļš no pilsētas jaunizveidotās "Lielās forštates" (tagadējais Daugavpils [[Centrs (Daugavpils)|centrs]]) līdz [[Daugavpils cietoksnis|cietoksnim]]. Jau 1830. gadā tā tika bruģēta.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=История одного микрорайона Даугавпилса: Эспланада-Майки-Черёмушки |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158182 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |language=ru }}</ref> Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Maskavas iela''' ({{val|ru|Московская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva nosaukumu '''Cietokšņa iela''', bet 1944. gada 7. septembrī, pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Daugavpils ieņemšanas, tika atjaunots nosaukums Maskavas iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5517 |website=Latgales dati |publisher=LNA DZVA, 202.f., 1.apr., 1.l., 26. lp. |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1944|9|7||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk ielu pārdēvēja par '''Suvorova ielu''', jo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] arī bija [[Garā iela (Daugavpils)|Maskavas iela]]. Beidzot, no 1991. gada 19. decembra ir atjaunots nosaukums '''Cietokšņa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Cietokšņa iela 37 un 39 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Cietokšņa iela 37 un 39]] [[Attēls:Daugavpils synagogue 03.JPG|273px|thumb|[[Daugavpils sinagoga|Sinagoga]]]] [[Attēls:3. tramvajs uz Cietokšņa ielas.jpg|273px|thumb|Tramvajs pienāk pieturā "Balvu iela"]] * Nr. 10 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4745 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 20 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4746 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 28 — divstāvu administratīva ēka, uzcelta 1913. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4747 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 33 — [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]. * Nr. 35 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta ap 1900. gadu, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4748 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1900. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4749 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 38 — [[Daugavpils sinagoga]] ("Kadiša"), uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sinagoga |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4750 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 39 — trīsstāvu dzīvojamā ēka ar mansarda stāvu, uzcelta 19.—20. gadsimtu robežā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4751 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 44 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4812 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 52 — šeit 1920.—1930. gados atradās viesnīca "Teivan" (nav saglabājusies).<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=47 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Viesnīca "Teivan" (reklāma)}}</ref> * Nr. 60 — tirdzniecības centrs "Ditton".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontaktinformācija un rekvizīti |url=https://www.ditton.lv/tc-ditton-nams-kontakti/kontaktinformacija-un-rekviziti/ |website=Ditton.lv |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Cietokšņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (gājēju iela) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] / [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (Y veida krustojums) * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] / [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (apļveida krustojums) * [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Konstantīna iela]] * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] 58dwxlrkthg3ujo28f4rdc526oofjwd 0 596900 4464833 4259348 2026-05-07T05:46:36Z Biafra 13794 jāuzlabo 4464833 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Ilze Kalnāre pirms 1940.jpg|thumb|Ilze Kalnāre (pirms 1940)]] '''Ilze Kalnāre''' (1918—1968) bija latviešu rakstniece un dzejniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1918. gada 27. janvārī [[Gdova|Gdovā]] kā Ņina Ivanova skolotāja Nikolaja Ivanova un viņa sievas Martas, dzimušas Dreimanes, ģimenē. Pēc 1920. gada kopā ar māti un jaunāko brāli Ansi dzīvoja [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] "Igaļos" pie mātes vecākiem.<ref>[https://timenote.info/lv/Ilze-Kalnare timenote.info]</ref> Mācījās Vestienas pamatskolā, tad [[Kārsava]]s latviešu 6-klašu pamatskolā (1933) un [[Jaunaglona]]s sieviešu ģimnāzijā (1934). 1934. gadā laikraksts "[[Brīvā Zeme]]" iespieda viņas dzejoli "Ceļiniekam" ar mātes uzvārdu Ņina Dreimane. 1935.—1936. gadā viņa papildinājās Rīgas Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolā. 1938. gadā viņa dabūja darbu laikrakstā "Brīvā Zeme" un izdevniecība "[[Zemnieka Domas]]" iespieda viņas romānu "Aktrise Ragārēs", 1940. gadā dzejoļu krājumu "Vidzemniece", laikraksts "Latvijas Vilnis" iespieda viņas garstāstu "Pārraudzes dienasgrāmata" (1940, Nr. 1—11). Vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī Ilzi Kalnāri pieņēma darbā [[Laikmets (žurnāls)|žurnālā "Laikmets"]] (1942—1944), kas turpinājumos iespieda viņas romānu "Sniega Roze". 1943. gadā viņa bija laikraksta "Daugavas Vanagi" frontes korespondente un darbojās [[SS 19. divīzija]]s teātrī Volhovā. Folklorizējās viņas dziesma "Piebaldzietes precinieks" ("Lai nu paliek šoruden..."). No 1945. gada bija [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] sakarniece, 1947. gada jūlijā apcietināta un notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos, izsūtīta uz [[Karaghandi]] [[Kazahijas PSR]]. 1956. gada oktobrī viņai atļāva atgriezties Latvijā, strādāja gadījuma darbus [[Skrīveri|Skrīveru]] dārzniecībā, tad par apkopēju [[Ikšķile]]s skolā, par dežuranti [[Madona]]s kultūras namā un [[Lazdona]]s bibliotēkā. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā publicēti daži viņas dzejoļi. 1967. gada decembrī viņu ievietoja [[Ropaži|Ropažu]] pansionātā. 1968. gada 22. augustā Ilze Kalnāre aizgāja no pansionāta un pazuda, 15. septembrī viņas līķi atrada Ropažu mežā. Viņas darbus atkal sāka izdot pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s. 1996. gadā tapa TV videofilma trīs sērijās pēc Ilzes Kalnāres romāna "[[Aktrise Ragārēs]]" motīviem.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/ilze-kalnare Ilze Kalnāre] [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Darbi == * 1938: romāns "Aktrise Ragārēs" (atkārtoti izdevumi 1990, 1997, 2006) * 1940: garstāsts "Pārraudzes dienasgrāmata" (laikrakstā "Latvijas Vilnis", atkārtoti 1990) * 1940: dzejas krājums "Vidzemniece" * 1942: "Sniega Roze" (laikrakstā "Laikmets", atkārtoti 1991) * 1943: romāna "Aktrise Ragārēs" pirmā daļa ar nosaukumu "Ieva" (atkārtoti izdota 1990) un otrs romāns ar nosaukumu "Dienasgrāmata" * 1972: dzejas izlase "Zelta ziedi" (atkārtoti 1982) * 1996: stāsti un tēlojumi "Daugavas laiviniece" * 1998: dzejas izlase "Īsas vasaras rasa" == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalnāre, Ilze}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] p5v086hb3gkplab27kkfg7kuxouq6zu 0 602061 4464675 4322259 2026-05-06T15:30:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464675 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grāmatu|filmu|Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Ceļojums uz Zemes centru | image = A Journey to the Centre of the Earth-1874.jpg | image_caption = 1874. gada angļu izdevuma vāks | author = [[Žils Verns]] | title_orig = ''Voyage au centre de la Terre'' | translator = | illustrator = [[Eduards Rio]] | cover_artist = Eduards Rio | country = {{FRA}} | language = [[Franču valoda|franču]] | series = ''[[Neparasti ceļojumi zināmajā un nezināmajā pasaulē]]'' #3 | genre = [[zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu romāns]] | publisher = [[Pjērs Žils Hetcels]] | pub_date = 1864. gadā; pārstr. 1867. gadā | izdota latviski = 1996., 1997., 2002. gadā | preceded_by = "[[Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi]]" | followed_by = "[[Ceļojums no Zemes uz Mēnesi]]" }} '''"Ceļojums uz Zemes centru"''' ({{val|fr|Voyage au centre de la Terre}}) ir franču rakstnieka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns, kas pirmo reizi izdots franču valodā 1864. gadā, bet 1867. gadā izdota romāna pārstrādāta un papildināta versija. Romāna galvenais varonis ir ekscentrisks vācu zinātnieks profesors Otto Lidenbroks, kurš uzskata, ka caur [[vulkāns|vulkāniem]] var nokļūt līdz pašam Zemes centram. Viņš kopā ar savu brāļadēlu Akselu un islandiešu gidu Hansu ieceļo [[Islande|Islandē]] un nolaižas [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]], kur sastopas ar daudzām briesmām, pazemes okeānu un dzīviem aizvēsturiskiem radījumiem. == Sižets == Stāsts sākas 1863. gada maijā profesora Otto Lidenbroka mājā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pāršķirstot senu islandiešu sāgu rokrakstu, Lidenbroks un viņa brāļadēls Aksels atrod šifrētu piezīmi, ko rakstījis 16. gadsimta islandiešu [[alķīmija|alķīmiķis]] Arne Saknusems. Atšifrētajā ziņojumā teikts, ka caur Snaifelsjokulu var nokļūt līdz Zemes centram. Lidenbroks nekavējoties dodas uz Islandi, paņemot līdzi negribīgo Akselu. [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņi nolīgst islandiešu gidu Hansu Bjelki, un jūnija beigās sasniedz Snaifelsjokulu. Viņi nolaižas vulkānā un sastopas ar daudzām briesmām un neparastām parādībām. Pēc kļūdaina pagrieziena viņiem pietrūkst ūdens, un Aksels gandrīz iet bojā, taču Hanss glābj viņus, atrodot pazemes upi. Ceļotāji sasniedz pazemes pasauli ar plašu okeānu (ko Lidenbroks nosauc par Lidenbroka jūru) un milzīgu griestveida telpu ar mākoņiem un pastāvīgu polārblāzmu, kas nodrošina gaismu. Viņi veido plostu no pārakmeņota koka un dodas jūrā. Krastā viņi ierauga aizvēsturiskos dzīvniekus, tostarp mastodontus un pirmcilvēku, kas ir vairāk nekā 3,5 metrus garš. Jūrā viņi sastop aizvēsturiskās zivis un jūras rāpuļus, ieskaitot ihtiozauru un pleziozauru, kuru cīņa gandrīz apdraud plostu. Sastopot nosprostojumu ceļā, ceļotāji nolemj uzspridzināt akmeni, izmantojot šaujampulveri. Pēc sprādziena viņus aizrauj spēcīga pazemes straume, kas tos nes milzīgā ātrumā uz leju. Pēc ilgas krišanas viņi nonāk vulkāna izvirdumā un tiek izsviesti [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]. Viņi atgriežas Vācijā, kur gūst lielu atzinību — profesors Lidenbroks tiek godāts kā izcils zinātnieks, Aksels apprecas ar savu mīļoto Graubenu, bet Hanss atgriežas savā mierīgajā dzīvē Islandē. == Galvenie tēli == * Profesors Otto Lidenbroks — kaismīgs ģeologs ar radikālām idejām * Aksels — Lidenbroka brāļadēls, jauns students ar piesardzīgākām idejām * Hanss Bjelke — islandiešu gids, kurš ir neatkarīgs un mierīgs * Graubena — Lidenbroka krustmeita, kurā Aksels ir iemīlējies == Ietekme uz kultūru == Romāns ietekmējis daudzus vēlākos autorus, tostarp [[Arturs Konans Doils|Arturu Konanu Doilu]] viņa romānā "Pazudusī pasaule" un [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R. Tolkīnu]] darbā "Hobits". Romānam ir vairākas ekranizācijas, no kurām pazīstamākā ir 1959. gada filma ar [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimsu Meisonu]] un [[Pets Būns|Petu Būnu]] galvenajās lomās. Šī versija maina darbības vietu no Hamburgas uz Edinburgu, profesora Otto Lidenbroka vārdu uz profesoru Oliveru Lindenbruku, un pievieno jaunus tēlus: pētnieci (Ārlīna Dāla) un ļaundari (Teiers Deivids).<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0052948/|publisher=Twentieth Century Fox, Joseph M. Schenck Enterprises, Cooga Mooga|accessdate=2025-06-04|first=Henry|last=Levin|others=James Mason, Pat Boone, Arlene Dahl}}</ref> 2008. gadā tika uzņemta 3D filma "[[Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)|Ceļojums uz Zemes centru]]", ko režisēja [[Ēriks Brevigs]] ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]], [[Anita Briema|Anitu Briemu]] un [[Džošs Hatčersons|Džošu Hatčersonu]] galvenajās lomās. Šī filma veidota kā mūsdienu versija, kurā Verna grāmata tiek izmantota kā norāde uz reālu ceļu uz Zemes centru. Filmas varoņi — ģeoloģijas profesors, viņa brāļadēls un islandiešu gide — iekļūst Snaifelsjokulā, atklāj pazemes okeānu ar milzīgām sēnēm, sastopas ar aizvēsturiskiem dzīvniekiem un galu galā nokļūst atpakaļ virspusē caur izvirdušu vulkānu Itālijā.<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0373051/|publisher=New Line Cinema, Walden Media|date=2008-07-11|accessdate=2025-06-04|first=Eric|last=Brevig|others=Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Aníta Briem}}</ref> == Izdevumi latviešu valodā == Žila Verna romāns "Ceļojums uz Zemes centru" latviešu valodā ir izdots vairākkārt: * 1996. gadā — izdevniecība "Alberts XII", tulkojusi S. Jaunarāja, mākslinieks J. Jaunarājs, 256 lpp., ISBN 9984557340.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.you-books.com/book/Z-Verns/Celojums-Uz-Zemes-Centru|title=Ceļojums uz Zemes centru. Žils Verns|last=Verns|first=Žils|website=https://www.you-books.com/book/Z-Verns/Celojums-Uz-Zemes-Centru|access-date=2025-06-04|language=en}}</ref> * 1997. gadā — izdevniecība "Sprīdītis", 256 lpp., ISBN 5796004409.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_celojums-uz-zemes-centru-zils-verns.aspx?BID=8898c5c4-5cc6-403c-ba1a-a80e0350958e|title=Ceļojums uz Zemes centru - Žils Verns - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2025-06-04}}{{Novecojusi saite}}</ref> * 2002. gadā — izdevniecība "Zvaigzne ABC", ISBN 9984227502.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_celojums-uz-zemes-centru-zils-verns.aspx?BID=d70bc23f-41e1-42b7-b8ea-31291ebe95da|title=Ceļojums uz zemes centru - Žils Verns - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2025-06-04}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žila Verna darbi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] h32wbara7d4lotvli3is68zb6nnehx2 0 603107 4464605 4409237 2026-05-06T12:25:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464605 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Bruģa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Bruģu iela |attēls = Ул. Бругю - panoramio.jpg |attēla paraksts = Bruģu iela pirms rekonstrukcijas |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125217647|zoom=14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 1200 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Krasta iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Bruģu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], Daugavas labajā krastā, [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Bruģu iela sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved pa [[Daugava]]s krastu austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada ielu]]. Bruģu iela ir viena no pilsētas krastmalam un tiek izmantota kā promenāde. Tajā ir gan rūpnieciska, gan dzīvojama apbūve. Bruģu ielas kopējais garums ir aptuveni 1200 metri, visā garumā tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. No ielas sākuma līdz [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu ielai]] tai ir tikai gājēju un velosipēdu celiņš gar pilsētas vecāko siltumcentrāli, bet tālāk ir arī bruģēta brauktuve. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Bruģu ielu nekursē. == Vēsture == Bruģu iela izveidota 19. gadsimta otrajā pusē kā [[Gajoks|Gajoka]] krastmala, ar nosaukumu '''Krasta iela''' ({{val|ru|Набережная улица}}). Tā bija apbūvēta galvenokārt ar rūpniecības uzņēmumiem. 1860. gadā pie krustojuma ar Dzirnavu ielu tika atklāta alus darītava (vēlāk "Latgales alus"). 1860. gados Bruģu (tolaik Naberežnaja) ielā tika organizēta kaļķu un ķieģeļu ražošana, kas pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], bet 1883. gadā atklāja ziepju ražotni Naberežnaja ielā 17, kura darbojās līdz Otrajam pasaules karam. 1911. gadā pie Šosejas (tagad [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra]]) ielas uzcelta pilsētas elektrostacija (vēlāk siltumcentrāle). 1928. gadā Krasta ielā 15 tika dibināta [[Flīzes|flīžu]] un [[pods|podiņu]] fabrika, kas pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam.<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Улица хмельная, кирпичная и Мостовая |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id325-ULITSA_KHMEL_NAYA_KIRPICHNAYA_I_MOSTOVAYA/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191023165838/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id325-ULITSA_KHMEL_NAYA_KIRPICHNAYA_I_MOSTOVAYA/ |archivedate={{dat|2019|10|23||bez}}}}</ref> 1922. gadā, pēc postošajiem plūdiem, kad ūdens appludināja ne tikai Gajoku, bet arī pilsētas centru, tika pieņemts lēmums par aizsargdambja būvniecību Krasta ielā. 1930. gadu sākumā to dambi remontēja defektu dēļ.<ref name="dvinsker" /> Tagadējais ielas nosaukums, '''Bruģu iela''' ({{val|ru|Мостовая улица}}), pirmo reizi sastopams 1956. gadā. Ir vērts atzīmēt, ka vēsturiski šai ielai nebija bruģa seguma,<ref name="dvinsker" /> tas ierīkots tikai 2019. gadā, ielas pārbūves un labiekārtošanas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bruģu ielas promenāde Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3054 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|18||bez}} |date={{dat|2019|10|30||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Saglabājušās senās ēkas un aizsargdambis ļauj iekļaut Bruģu ielu Gajoka kultūrvēsturiski vērtīgajā teritorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|18||bez}} |page=72 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Старый дом по ул. Бругю 17 - panoramio.jpg|274px|thumb|Bruģu iela 17]] * Bruģu ielas sākumā {{dat|2003|9|25||bez}}, atzīmējot [[Marks Rotko|Marka Rotko]] simtgadi, tika atklāta mākslinieka [[Romualds Gibovskis|Romualda Gibovska]] veidotā piemiņas zīme "Veltījums Rotko".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rotkocentrs.lv/rmc/simtgades-svinibas|title=Simtgades svinības|publisher=rotkocentrs.lv|accessdate={{dat|2014|2|16||bez}} |archivedate={{dat|2016|3|7||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307145224/http://rotkocentrs.lv/rmc/simtgades-svinibas}}</ref> * Netālu no ielas sākuma 2022. gadā uz bijušā ūdenstorņa pamatiem tika izveidots novērošanas klājs.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Елена Иванцова |title=Смотровая площадка на променаде на улице Бругю в Даугавпилсе почти готова |url=https://chayka.lv/2022/03/17/smotrovaya-ploshhadka/ |website=Chayka.lv |accessdate={{dat|2025|6|18||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|3|17||bez}}}}</ref> * Nr. 15 un 17 — vienstāva dzīvojāmas ēkas, uzbūvētas 19. gadsimta beigās. == Ielu savienojumi == Bruģu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu iela]] * [[Dzelzceļu iela]] * [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] jhs71hbg1s0sjstncb3por5l8np458r 0 606692 4464700 4451823 2026-05-06T16:29:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464700 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Programmatūras infokaste | name = Claude | logo = [[Attēls:Claude AI logo.svg|frameless|upright=1.2|class=skin-invert]] | screenshot = Claude chatbot example screenshot (LV).webp | caption = ''Claude Opus 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu | author = | developer = ''[[Anthropic]]'' | released = 2023. gada marts | latest release version = ''Claude Opus 4.5''<br />{{start date and age|2025|11|24}}<br />''Claude Sonnet 4.5''<br />{{start date and age|2025|09|29}}<br />''Claude Haiku 4.5'' <br />{{start date and age|2025|10|15}} | latest release date = | latest preview version = | latest preview date = | programming language = | engine = | operating system = | platform = | language = | status = aktīvs | genre = [[valodas modelis|lielais valodas modelis]] | license = [[slēgtais kods]] | repo = | website = {{URL|https://claude.ai/}} }} '''''Claude''''' ir [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saime, ko izstrādā uzņēmums ''[[Anthropic]]''. Pirmais modelis izlaists 2023. gada martā, jaunākais — ''Claude Opus 4.5'' — 2025. gada novembrī. == Apmācība == ''Claude'' modeļi ir ģeneratīvi iepriekš apmācīti transformatori. Tie ir iepriekš apmācīti prognozēt nākamo vārdu lielā teksta apjomā. Pēc tam tie ir precīzi noregulēti, jo īpaši izmantojot konstitucionālo mākslīgo intelektu un pastiprināto mācīšanos no cilvēka atsauksmēm (RLHF).<ref name="Time-2023">{{Publikācijas atsauce|date={{dat|2023|7|18|5=bez}}|title=What to Know About Claude 2, Anthropic's Rival to ChatGPT|url=https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|journal=|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111192116/https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|archive-date={{dat|2024|1|11}}|access-date={{dat|2024|1|23}}|magazine=TIME}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/|title=Anthropic releases AI constitution to promote ethical behavior and development|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241219154545/https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/}}</ref> '''''ClaudeBot''''' meklē saturu tīmeklī. Tas ievēro vietnes [[robots.txt]], taču ''[[iFixit]]'' to kritizēja 2024. gadā par pārmērīgu servera slodzi satura nokopēšanas laikā (pirms viņi pievienoja savu robots.txt).<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2024|7|26}} |url=https://www.theverge.com/2024/7/25/24205943/anthropic-ai-web-crawler-claudebot-ifixit-scraping-training-data |title=Anthropic's crawler is ignoring websites' anti-AI scraping policies|website=The Verge |language=en}}</ref> === Konstitucionālais mākslīgais intelekts === Konstitucionālais mākslīgais intelekts ir ''Anthropic'' izstrādāta pieeja mākslīgā intelekta sistēmu, jo īpaši tādu valodas modeļu kā ''Claude'', apmācībai, lai tās būtu nekaitīgas un izpalīdzīgas, nepaļaujoties uz plašu cilvēka atgriezenisko saiti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/|title=AI gains "values" with Anthropic's new Constitutional AI chatbot approach|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2023|5|10}}|archive-url=https://archive.today/20230510111936/https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/}}</ref> ''Claude'' tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem valodas modeļiem, un ''Anthropic'' publicē tā konstitūciju, cerot iedvesmot konstitūciju pieņemšanu visā nozarē.<ref name="Time-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Ostrovsky |first=Nikita |last2=Perrigo |first2=Billy |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Can You Teach an AI to Be Good? Anthropic Thinks So |url=https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=TIME |language=en |archive-date={{dat|2026|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260124154501/https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ }}</ref> Tā kā konstitūcija ir publicēta cilvēkiem saprotamos vārdos, nevis necaurredzamā datorkodā, tiek cerēts, ka tas atvieglos [[mākslīgā intelekta saskaņošana|saskaņošanas]] pārvaldību un auditu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Matthews |first=Dylan |date={{dat|2023|7|17|5=bez}} |title=The $1 billion gamble to ensure AI doesn't destroy humanity |url=https://www.vox.com/future-perfect/23794855/anthropic-ai-openai-claude-2 |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Vox |language=en}}</ref> ''Claude'' konstitūcijas tiek publicētas kopš 2022. gada. 2023. gada atjauninājumā bija uzskaitītas 75 vadlīnijas, kas ''Claude'' jāievēro.<ref name="Bai-2022">{{Citation |last1=Bai |first1=Yuntao |title=Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback |date={{dat|2022|12|15|5=bez}} |arxiv=2212.08073 |last2=Kadavath |first2=Saurav |last3=Kundu |first3=Sandipan |last4=Askell |first4=Amanda |last5=Kernion |first5=Jackson |last6=Jones |first6=Andy |last7=Chen |first7=Anna |last8=Goldie |first8=Anna |last9=Mirhoseini |first9=Azalia}}</ref><ref name="Time-2023" /><ref name="Verge-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Anthropic's new Claude 'constitution': be helpful and honest, and don't destroy humanity |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/865185/anthropic-claude-constitution-soul-doc |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=The Verge |language=en}}</ref> Pirmās konstitūcijas ietvēra idejas tieši no 1948. gada [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]].<ref name="Time-2026" /><ref name=":0" /> 2026. gada konstitūcija sniedz modelim plašāku kontekstu, izskaidrojot, kāpēc tā vadlīnijas, piemēram, atturēšanās no palīdzības demokrātijas graušanā, ir svarīgas.<ref name="Time-2026" /><ref name="Verge-2026" /> Konstitūcija attiecas uz visiem produktu publiskajiem lietotājiem, bet neattiecas uz visām sadarbībām, piemēram, dažiem militārajiem līgumiem.<ref name="Time-2026" /><ref name="Verge-2026" /> Konstitūcijas apjoms pieauga no 2700 vārdiem 2023. gadā līdz 23 000 vārdiem 2026. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Anthropic writes 23,000-word 'constitution' for Claude |url=https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123042656/https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |language=en |last=Sharwood |first=Simon |date={{dat|2026|1|22|5=bez}} |work=[[The Register]] }}</ref> Šī metode, kas detalizēti aprakstīta 2022. gada dokumentā ''Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback'', ietver divus posmus: uzraudzītu mācīšanos un pastiprinājuma mācīšanos.<ref name="Bai-2022" /><ref name="Anthropic-2023b">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution|title=Claude's Constitution|website=Anthropic|access-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240326110757/https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution}}</ref><ref name=":0" /> Uzraudzītās mācīšanās fāzē modelis ģenerē atbildes uz uzvednēm (''prompts''), paškritizē šīs atbildes, pamatojoties uz pamatprincipu kopumu ("konstitūciju"), un pārskata atbildes. Pēc tam modelis tiek precizēts, pamatojoties uz šīm pārskatītajām atbildēm.<ref name="Anthropic-2023b" /><ref name=":0" /> Pastiprinātās mācīšanās no mākslīgā intelekta atgriezeniskās saites (RLAIF) posmā tiek ģenerētas atbildes, un mākslīgais intelekts salīdzina to atbilstību šai konstitūcijai. Šo mākslīgā intelekta atsauksmju datu kopu izmanto, lai apmācītu preferenču modeli, kas novērtē atbildes, pamatojoties uz to, cik lielā mērā tās atbilst konstitūcijai. Pēc tam tiek veikts precīzs ''Claude'' pielāgojums, lai atbilstu šim preferenču modelim. Šī metode ir līdzīga RLHF, izņemot to, ka preferenču modeļa apmācībai izmantotie salīdzinājumi ir mākslīgā intelekta radīti.<ref name=":0" /> == Iespējas == === Tīmekļa meklēšana === 2025. gada martā ''Anthropic'' pievienoja ''Claude'' tīmekļa meklēšanas funkciju, sākumā tikai maksas lietotājiem ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Robinson |first=Kylie |date={{dat|2025|3|20}} |title=Anthropic's chatbot now has web search |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/632824/anthropic-claude-web-search-ai-scott-white |access-date={{dat|2025|3|21}} |website=The Verge |language=en}}</ref> Bezmaksas lietotāji ieguva piekļuvi 2025. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2025|5|27|5=bez}} |title=Anthropic brings web search to free Claude users |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-brings-web-search-to-free-claude-users-224222689.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}</ref> === Aģentiskās funkcijas === 2024. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida "datora izmantošanas" funkciju, kas ļauj ''Claude'' mēģināt navigēt datoros, interpretējot ekrāna saturu un simulējot tastatūras un peles ievadi.<ref name="Shakir-2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai|title=Anthropic's latest AI update can use a computer on its own|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date={{dat|2025|3|21}}|date={{dat|2024|10|22}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|5}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250105154321/https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai}}</ref> 2025. gada augustā ''Anthropic'' izlaida ''Claude for Chrome'' — ''[[Google Chrome]]'' [[Pārlūkprogrammas paplašinājums|paplašinājumu]], kas ļauj [[Mākslīgā intelekta aģents|mākslīgā intelekta aģentam]] tieši vadīt pārlūkprogrammu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|8|27}} |title=Anthropic's auto-clicking AI Chrome extension raises browser-hijacking concerns |url=https://arstechnica.com/information-technology/2025/08/new-ai-browser-agents-create-risks-if-sites-hijack-them-with-hidden-instructions/ |access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}</ref> === Programmēšana === 2024. gada jūnijā ''Anthropic'' izlaida Artefaktu funkciju, kas ļauj lietotājiem ģenerēt un mijiedarboties ar koda fragmentiem un dokumentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2024|6|21}} |title=Why Anthropic's Artifacts may be this year's most important AI feature: Unveiling the interface battle |url=https://venturebeat.com/ai/why-anthropics-artifacts-may-be-this-years-most-important-ai-feature-unveiling-the-interface-battle/ |access-date={{dat|2025|3|23}} |website=VentureBeat |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bonifacic |first=Igor |date={{dat|2025|6|25|5=bez}} |title=Anthropic makes it easier to create and share Claude's bite-sized Artifact apps |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-makes-it-easier-to-create-and-share-claudes-bite-sized-artifact-apps-170022293.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}</ref> 2025. gada februārī ''Anthropic'' sāka pētniecisko priekšskatījumu par ''Claude Code'' — aģentisku komandrindas rīku, kas ļauj izstrādātājiem deleģēt programmēšanas uzdevumus tieši no termināļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/|title=Anthropic's Claude 3.7 Sonnet takes aim at OpenAI and DeepSeek in AI's next big battle|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|2|24}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183545/https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/}}</ref> Tas kļuva plaši pieejams 2025. gada maijā līdz ar ''Claude 4'' izlaišanu.<ref name="Edwards-2025">{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|5|22|5=bez}} |title=New Claude 4 AI model refactored code for 7 hours straight |url=https://arstechnica.com/ai/2025/05/anthropic-calls-new-claude-4-worlds-best-ai-coding-model/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}</ref> ''Claude Code'' ieviešana uzņēmumos piedzīvoja ievērojamu pieaugumu — ''Anthropic'' ziņoja, ka līdz jūlijam ''Claude Code'' ieņēmumi bija pieauguši 5,5 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-adds-usage-tracking-to-claude-code-as-enterprise-ai-spending-surges/|title=Claude Code revenue jumps 5.5x as Anthropic launches analytics dashboard|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|7|16|5=bez}}|language=en}}</ref> 2025. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida tīmekļa versiju (pieejama arī iOS lietotnē<ref>{{Ziņu atsauce |last=Morris |first=Lily |date={{dat|2025|10|21|5=bez}} |title=Anthropic Brings Claude Code to the Cloud and Mobile |url=https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20251227162445/https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-date={{dat|2025|12|27||bez}} |access-date={{dat|2026|1|14|5=bez}} |work=The National CIO Review |language=en }}</ref>), bet 2026. gada janvārī — versiju "Cowork" ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]], kas paredzēta lietotājiem bez tehniskām zināšanām.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rogers |first=Reece |title=Anthropic's Claude Cowork Is an AI Agent That Actually Works |url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-cowork-agent/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}</ref> 2026. gada janvārī ''Claude Code'' tika plaši uzskatīts par labāko MI programmēšanas palīgu, lai gan arī ''[[GPT-5.2]]'' uzrādīja ievērojamus uzlabojumus.<ref name="Axios-2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Morrone |first=Megan |date={{dat|2026|1|7|5=bez}} |title=Anthropic's Claude Code in the spotlight |url=https://www.axios.com/2026/01/07/anthropics-claude-code-vibe-coding |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=Axios |language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Zeff |first=Maxwell |title=How Claude Code Is Reshaping Software— and Anthropic |url=https://www.wired.com/story/claude-code-success-anthropic-business-model/ |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |work=Wired |language=en}}</ref> Tas kļuva virāls ziemas brīvdienās, kad cilvēkiem bija laiks ar to eksperimentēt, tostarp daudziem, kas nav programmētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Olson |first=Bradley |date={{dat|2026|1|17|5=bez}} |title=Claude Is Taking the AI World by Storm, and Even Non-Nerds Are Blown Away |url=https://www.wsj.com/tech/ai/anthropic-claude-code-ai-7a46460e |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=The Wall Street Journal |language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Rocha |first=Natallie |date={{dat|2026|1|23|5=bez}} |title=This A.I. Tool Is Going Viral. Five Ways People Are Using It. |url=https://www.nytimes.com/2026/01/23/technology/claude-code.html |work=New York Times}}</ref><ref name="Axios-2026" /> ==== Drošības incidenti ==== 2025. gada augustā ''Anthropic'' atklāja, ka hakeru grupa "GTG-5004", iespējams, Ķīnas valsts atbalstīts, izmantoja ''Claude Code'' uzbrukumiem vismaz 17 organizācijām.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |title=The Era of AI-Generated Ransomware Has Arrived |url=https://www.wired.com/story/the-era-of-ai-generated-ransomware-has-arrived/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}</ref> 2025. gada novembrī ''Anthropic'' paziņoja, ka tas septembrī atklājis, ka tā pati hakeru grupa izmantoja ''Claude Code'', lai automatizētu 80—90% no saviem spiegošanas kiberuzbrukumiem pret 30 organizācijām.<ref name="BBC-2025">{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2025|11|14|5=bez}} |title=AI firm claims Chinese spies used its tech to automate cyber attacks |url=https://www.bbc.com/news/articles/cx2lzmygr84o |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=BBC |language=en|last=Tidy|first=Joe}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sabin |first=Sam |date={{dat|2025|11|13|5=bez}} |title=Chinese hackers used Anthropic's AI agent to automate spying |url=https://www.axios.com/2025/11/13/anthropic-china-claude-code-cyberattack |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Axios |language=en}}</ref> Visi ar uzbrukumiem saistītie konti tika bloķēti, un tika informētas tiesībsargājošās iestādes un cietušie.<ref name="BBC-2025" /> == Modeļi == {| class="wikitable sortable" !Versija !Izdošanas datums !Statuss !Zināšanu pārtraukums |- |''Claude'' |{{dat|2023|3|14|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Roth |first=Emma |date={{dat|2023|3|14}} |title=Google-backed Anthropic launches Claude, an AI chatbot that's easier to talk to |url=https://www.theverge.com/2023/3/14/23640056/anthropic-ai-chatbot-claude-google-launch |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=The Verge |language=en}}</ref> | {{Eliminated|Pārtraukts}} |? |- |''Claude 2'' |{{dat|2023|7|11|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-2|title=Claude 2|website=Anthropic|access-date={{dat|2025|4|12}}|date={{dat|2023|7|11}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|30}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250130070048/https://www.anthropic.com/news/claude-2}}</ref> | {{Eliminated|Pārtraukts}} |? |- |''Claude Instant 1.2'' |{{dat|2023|8|9|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wiggers |first=Kyle |date={{dat|2023|8|9}} |title=Anthropic launches improved version of its entry-level LLM |url=https://techcrunch.com/2023/08/09/anthropic-launches-improved-version-of-its-entry-level-llm/ |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=TechCrunch |language=en}}</ref> | {{Eliminated|Pārtraukts}} |? |- |''Claude 2.1'' |{{dat|2023|11|21|5=bez}}<ref name="Davis-2023" /> | {{Eliminated|Pārtraukts}} |? |- |''Claude 3'' |{{dat|2024|3|4|5=bez}}<ref>{{Ziņu atsauce |date={{dat|2024|3|4}} |title=Anthropic releases more powerful Claude 3 AI as tech race continues |url=https://www.reuters.com/technology/anthropic-releases-more-powerful-claude-3-ai-tech-race-continues-2024-03-04/ |work=Reuters}}</ref> | {{Eliminated|Pārtraukts}} |? |- |''Claude 3.5 Sonnet'' |{{dat|2024|6|20|5=bez}}<ref name=":2" /> | {{Eliminated|Pārtraukts}} |2024. gada aprīlis<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/1cd9d098ac3e6467/original/Claude-3-Model-Card-October-Addendum.pdf|title=Model Card Addendum: Claude 3.5 Haiku and Upgraded Claude 3.5 Sonnet|last=Anthropic|access-date=October 17, 2025}}</ref> |- |''Claude 3.5 Haiku'' |{{dat|2024|10|22|5=bez}} | {{Maybe|Novecojis}} |2024. gada jūlijs<ref name=":7" /> |- |''Claude 3.7 Sonnet'' |{{dat|2025|2|24|5=bez}}<ref name=":3" /> | {{Maybe|Novecojis}} |2024. gada oktobris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/785e231869ea8b3b/original/claude-3-7-sonnet-system-card.pdf|title=Claude 3.7 Sonnet System Card|last=Anthropic|date=February 2025}}</ref> |- |''Claude Sonnet 4'' |{{dat|2025|5|22|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/4263b940cabb546aa0e3283f35b686f4f3b2ff47.pdf|title=System Card: Claude Opus 4 & Claude Sonnet 4|last=Anthropic|date=May 2025}}</ref> |- |''Claude Opus 4'' |{{dat|2025|5|22|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/4263b940cabb546aa0e3283f35b686f4f3b2ff47.pdf|title=System Card: Claude Opus 4 & Claude Sonnet 4|last=Anthropic|date=May 2025}}</ref> |- |''Claude Opus 4.1'' |{{dat|2025|8|5|5=bez}}<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Opus 4.1 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-1 |access-date={{dat|2025|8|5}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/transparency|title=Anthropic's Transparency Hub|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}</ref> |- |''Claude Sonnet 4.5'' |{{dat|2025|9|29|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-5|title=Introducing Claude Sonnet 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-09-29|language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada jūlijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/12f214efcc2f457a/original/Claude-Sonnet-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Sonnet 4.5 System Card|last=|date=}}</ref> |- |''Claude Haiku 4.5'' |{{dat|2025|10|15|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-01|language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada jūlijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/99128ddd009bdcb/Claude-Haiku-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Haiku 4.5 System Card|last=|date=}}</ref> |- |''Claude Opus 4.5'' |{{dat|2025|11|24|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-5|title=Introducing Claude Opus 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada maijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/64823ba7485345a7/Claude-Opus-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Opus 4.5 System Card|last=|date=}}</ref> |- |''Claude Opus 4.6'' |{{dat|2026|02|05|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-6|title=Introducing Claude Opus 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada augusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/0dd865075ad3132672ee0ab40b05a53f14cf5288.pdf|title=Claude Opus 4.6 System Card|last=|date=}}</ref> |- |''Claude Sonnet 4.6'' |{{dat|2026|02|17|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6|title=Introducing Claude Sonnet 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}</ref> | {{Active}} |2025. gada augusts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/78073f739564e986ff3e28522761a7a0b4484f84.pdf|title=Claude Sonnet 4.6 System Card|last=|date=}}</ref> |- |''Claude Mythos Preview'' |{{dat|2026|04|7|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://red.anthropic.com/2026/mythos-preview/|title=Assessing Claude Mythos Preview’s cybersecurity capabilities|website=red.anthropic.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> | {{Active}} |?<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/53566bf5440a10affd749724787c8913a2ae0841.pdf|title=System Card: Claude Mythos Preview|last=|date=}}</ref> |} ''Claude'' nosaukts par godu [[Klods Šenons|Klodam Šenonam]] — 20. gadsimta matemātiķim, kas lika pamatus [[informācijas teorija]]i.<ref name="Roose-2023">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html|title=Inside the White-Hot Center of A.I. Doomerism|work=The New York Times|access-date={{dat|2024|10|25}}|date={{dat|2023|7|11}}|last=Roose|first=Kevin|archive-date={{dat|2023|7|12}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230712235416/https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html}}</ref> === ''Claude 2'' === ''Claude 2'' bija nākamā lielā ''Claude'' iterācija, kas izlaista 2023. gada jūlijā un bija pieejama plašai sabiedrībai, kamēr ''Claude 1'' bija pieejams tikai atlasītiem lietotājiem, kurus apstiprinājis ''Anthropic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Matthews |first=Dylan |date={{dat|2023|7|17|5=bez}} |title=The $1 billion gamble to ensure AI doesn't destroy humanity |url=https://www.vox.com/future-perfect/23794855/anthropic-ai-openai-claude-2 |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Vox |language=en}}</ref> ==== ''Claude 2.1'' ==== ''Claude 2.1'' dubultoja tokenu skaitu, ko čatbots var apstrādāt, palielinot to līdz {{sk|200000}} tokenu logam, kas atbilst aptuveni 500 rakstīta materiāla lapām.<ref name="Davis-2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools|title=OpenAI rival Anthropic makes its Claude chatbot even more useful|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date={{dat|2024|1|23}}|date={{dat|2023|11|21}}|language=en|archive-date={{dat|2024|1|23}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240123003015/https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools}}</ref> === ''Claude 3'' === ''Claude 3'' izlaists {{dat|2024|3|4|L|bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Dastin |first=Jeffrey |date={{dat|2024|3|4}} |title=Anthropic releases more powerful Claude 3 AI as tech race continues |url=https://www.reuters.com/technology/anthropic-releases-more-powerful-claude-3-ai-tech-race-continues-2024-03-04/ |work=Reuters}}</ref> ''Claude 3'' piesaistīja uzmanību, jo demonstrēja acīmredzamu spēju apzināties, ka tas tiek mākslīgi pārbaudīts "adatas siena kaudzē" testu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/|title=Anthropic's Claude 3 causes stir by seeming to realize when it was being tested|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|3|9}}|date={{dat|2024|3|5}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|8}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308165441/https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/}}</ref> ==== ''Claude 3.5'' ==== [[Attēls:Claude 3.5 Sonnet example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude 3.5 Sonnet'' izvades piemērs]] {{dat|2024|6|20|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude 3.5 Sonnet'', kas saskaņā ar uzņēmuma pašu standartmērījumiem demonstrēja labāku veiktspēju nekā lielākais ''Claude 3 Opus''. Līdz ar ''3.5 Sonnet'' izlaista jauna Artefaktu funkcija, kurā ''Claude'' var izveidot kodu atsevišķā logā saskarnes iekšienē un priekšskatīt renderēto izvadi reālajā laikā, piemēram, SVG grafiku vai tīmekļa vietnes.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch|title=Anthropic has a fast new AI model — and a clever new way to interact with chatbots|last=Pierce|first=David|website=The Verge|access-date={{dat|2024|6|20}}|date={{dat|2024|6|20}}|language=en|archive-date={{dat|2024|7|14}}|archive-url=https://archive.today/20240714062712/https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch}}</ref> Uzlabots ''Claude 3.5 Sonnet'' prezentēts {{dat|2024|10|22|L|bez}} kopā ar ''Claude 3.5 Haiku''.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2024|10|22|5=bez}} |title=Anthropic is letting Claude AI control your PC |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-is-letting-claude-ai-control-your-pc-181500127.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}</ref> Tika arī atklāta funkcija "datora izmantošana" publiskajā beta versijā. Šī iespēja ļauj ''Claude 3.5 Sonnet'' mijiedarboties ar datora darbvirsmas vidi, veicot uzdevumus kā kursora pārvietošana, pogu spiešana un teksta rakstīšana.<ref name="Shakir-2024" /><ref name=":6" /> {{dat|2024|11|4|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka palielina ''Haiku'' modeļa cenu.<ref name="techcrunch-haiku">{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/|title=Anthropic hikes the price of its Haiku model|work=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|13}}|date={{dat|2024|11|4}}|last=Wiggers|first=Kyle|archive-date={{dat|2025|2|14}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250214181406/https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/}}</ref> ==== ''Claude 3.7'' ==== ''Claude 3.7 Sonnet'' izdota {{dat|2025|2|24|L|bez}}. Tas ir hibrīda mākslīgā intelekta spriešanas modelis, kas ļauj lietotājiem izvēlēties starp ātru reakciju un pārdomātāku, pakāpenisku spriešanu. Lietotāji var kontrolēt, cik ilgi modelis "domā" par jautājumu, līdzsvarojot ātrumu un precizitāti.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/|title=Anthropic launches a new AI model that 'thinks' as long as you want|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|25}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183412/https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/}}</ref> === ''Claude 4'' === {{dat|2025|5|22|L|bez}} ''Anthropic'' izdeva divus jaunus modeļus: ''Claude Sonnet 4'' un ''Claude Opus 4''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic's Claude 4 AI models are better at coding and reasoning |url=https://www.theverge.com/news/672705/anthropic-claude-4-ai-ous-sonnet-availability |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=The Verge |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic launches Claude 4, its most powerful AI model yet |url=https://www.cnbc.com/2025/05/22/claude-4-opus-sonnet-anthropic.html |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=CNBC |language=en}}</ref> ''Anthropic'' pievienoja API funkcijas izstrādātājiem: koda izpildes rīku, savienotāju ar ''[[Model Context Protocol]]'' un ''Files API''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic overtakes OpenAI: Claude Opus 4 codes seven hours nonstop, sets record SWE-Bench score and reshapes enterprise AI |url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-claude-opus-4-can-code-for-7-hours-straight-and-its-about-to-change-how-we-work-with-ai/ |access-date={{dat|2025|5|29}} |website=VentureBeat |language=en}}</ref> Uzņēmums klasificēja ''Opus 4'' kā "3. līmeņa" modeli savā četru punktu drošības skalā, kas nozīmē, ka uzskata to par tik jaudīgu, ka tas rada "ievērojami augstāku risku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2025/05/23/anthropic-ai-deception-risk|title=Anthropic's new AI model shows ability to deceive and blackmail|last=Fried|first=Ina|website=Axios|access-date={{dat|2025|5|25|5=bez}}|date={{dat|2025|5|23|5=bez}}|language=en}}</ref> ''Anthropic'' ziņoja, ka drošības testā, kas ietver fiktīvu scenāriju, ''Claude'' un citi vadošie LLM bieži nosūta šantāžas e-pastu inženierim, lai novērstu to nomaiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Fried |first=Ina |date={{dat|2025|6|20}} |title=Top AI models will deceive, steal and blackmail, Anthropic finds |url=https://www.axios.com/2025/06/20/ai-models-deceive-steal-blackmail-anthropic |access-date={{dat|2025|6|25}} |website=Axios |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Goldman |first=Sharon |title=An AI tried to blackmail its creators—in a test. The real story is why transparency matters more than fear |url=https://fortune.com/2025/05/27/anthropic-ai-model-blackmail-transparency/ |access-date={{dat|2025|6|8}} |website=Fortune |language=en}}</ref> ''Opus'' API cena ir $15/$75 par miljonu tokenu (ievade/izvade), bet ''Sonnet'' — $3/$15.<ref name="Edwards-2025" /> ==== ''Claude Opus 4.1'' ==== {{Dat|2025|8|5|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.1''. Tā cena ir tāda pati kā ''Claude Opus 4''. Tas ir pieejams maksas ''Claude'' lietotājiem, ''Claude Code'', [[Lietojumprogrammas saskarne|API]], ''[[Amazon Bedrock]]'' un ''[[Vertex AI]]''.<ref name=":5" /> Tas tika pievienots arī kā pieejams modelis pakalpojumam ''[[GitHub Copilot]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.blog/changelog/2025-08-05-anthropic-claude-opus-4-1-is-now-in-public-preview-in-github-copilot/|title=Anthropic Claude Opus 4.1 is now in public preview in GitHub Copilot|website=The GitHub Blog|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|language=en}}</ref> 2025. gada augustā ''Anthropic'' iespējoja ''Opus 4'' un ''4.1'' spēju pārtraukt sarunas, kas paliek "pastāvīgi kaitīgas vai aizskarošas", kā galējo līdzekli pēc vairākkārtējiem atteikumiem.<ref>{{Citation |last=Roth |first=Emma |title=Claude AI will end "persistently harmful or abusive user interactions" |date={{dat|2025|8|18|5=bez}} |url=https://www.theverge.com/news/760561/anthropic-claude-ai-chatbot-end-harmful-conversations |website=The Verge |access-date={{dat|2025|10|27|5=bez}}}}</ref> ==== ''Claude Sonnet 4.5'' ==== {{Dat|2025|9|29|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Sonnet 4.5'', kura cena ir tāda pati kā ''Claude Sonnet 4''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Sonnet 4.5 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-5 |access-date={{dat|2025|9|29|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}</ref> Tas tika pievienots ''[[GitHub Copilot]]'' tajā pašā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2025|9|29|5=bez}} |title=Anthropic Claude Sonnet 4.5 is in public preview for GitHub Copilot |url=https://github.blog/changelog/2025-09-29-anthropic-claude-sonnet-4-5-is-in-public-preview-for-github-copilot/ |access-date={{dat|2025|9|29|5=bez}} |website=The GitHub Blog |language=en}}</ref> ''Barrons'' aprakstīja modeli kā tādu, kas pārslēdz mākslīgā intelekta sacīkstes uz "augstāku pārnesumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barrons.com/articles/ai-anthropic-claude-sonnet-c0a98dfc|title=AI Race Goes Into Higher Gear. Anthropic's Claude Sonnet 4.5 Is a Game-Changer.|last=Kim|first=Tae|website=Barrons|access-date={{dat|2025|9|29|5=bez}}|language=en}}</ref> ==== ''Claude Haiku 4.5'' ==== ''Anthropic'' izlaida ''Claude Haiku 4.5'' {{dat|2025|10|15|L|bez}} kā savu mazo, ātro modeli, kas optimizēts ātrai atbildēm un zemām izmaksām. Uzņēmums to pozicionēja izmantošanai reāllaika palīgiem, klientu atbalstam un paralēlu apakšaģentu darbam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|11|1|5=bez}}|language=en}}</ref> ''Inc.'' ziņoja, ka ''Haiku 4.5'' ir paredzēts mazākiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātrāks un lētāks palīgs.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Sherry |first=Ben |date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |title=Anthropic's New Claude Release Could Be the Faster, Cheaper AI Tool Small Companies Need |url=https://www.inc.com/ben-sherry/anthropics-new-claude-release-could-be-the-faster-cheaper-ai-tool-small-companies-need/91251543 |access-date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |work=Inc.com}}</ref> ==== ''Claude Opus 4.5'' ==== ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.5'' {{dat|2025|11|24|L|bez}} kā savu jaudīgāko modeli.<ref name="Opus45">{{Tīmekļa atsauce |last=Hughes |first=Alex |date={{dat|2025|11|24|5=bez}} |title=Claude Opus 4.5 launches: A major upgrade for coding and workplace efficiency |url=https://www.tomsguide.com/ai/claude-opus-4-5-is-here-anthropics-most-powerful-version-to-date |access-date={{dat|2026|1|6|5=bez}} |website=Tom's Guide |language=en}}</ref> Galvenie uzlabojumi ir programmēšanā un darba uzdevumos, piemēram, izklājlapu veidošanā. ''Anthropic'' ieviesa funkciju "Infinite Chats", kas ļauj neierobežoti garas sarunas.<ref name="Opus45" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Anthropic's Opus 4.5 model is here to conquer Microsoft Excel|url=https://www.engadget.com/ai/anthropics-opus-45-model-is-here-to-conquer-microsoft-excel-190000905.html|website=Engadget|date={{dat|2025|11|24|5=bez}}|access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}}|language=en|last=Bonifacic|first=Igor}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Ģeneratīvais mākslīgais intelekts}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Valodas modelēšana]] 5msdsl3c45daq1ei1pe2rnb9cm0re0n 0 609167 4464845 4334865 2026-05-07T06:10:03Z Biafra 13794 dzimšanas datums. 4464845 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jeļena Kļaviņa''' (dzimusi 1979. gada 23. decembrī) ir [[Latvija]]s [[psiholoģe]] un politiķe. Šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]] kā neatkarīgā deputāte. 2002. gadā absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot psihologa specialitāti. Pirms kļūšanas par Saeimas deputāti bija SIA "Aleksa" valdes locekle.<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/politiska-partija-stabilitatei/711-jelena-klavina kandidātu saraksti] lsm.lv</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Kļaviņa kandidēja no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā, taču sākotnēji netika ievēlēta. 2025. gada 4. septembrī Jeļena Kļaviņa kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā, taču tūlīt pameta partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta un kļuva par neatkarīgu deputāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kļaviņa, Jeļena}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] 6kuevj55fqzx3khw6vpjr6xddo87mqc 3 609523 4464856 4334320 2026-05-07T06:28:03Z J ansari 70277 J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Felipe84740]] uz [[Dalībnieka diskusija:F84740]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Felipe84740|Felipe84740]]" to "[[Special:CentralAuth/F84740|F84740]]" 4334320 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Felipe84740}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 07.20 (EEST) 93x52lz2mzxtrtg8jrlnb6z0wkxes85 0 610996 4464830 4354230 2026-05-07T05:03:54Z Biafra 13794 4464830 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = 12499686 Chimaera monstrosa.jpg | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Chimaera monstrosa|Eiropas himēra}} | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Chondrichthyes | klase_lv = Skrimšļzivis | apakšklase = Holocephali | apakšklase_lv = Veselgalves | binomial = Holocephali <small>([[Šarls Lisjēns Bonaparts|Bonaparte]], 1832)</small> | iedalījums= * {{TaksoSaite|Holocephalimorpha|}} * {{TaksoSaite|Paraselachimorpha|}} }} '''Veselgalves''' jeb '''veselgalvjzivis''' (''Holocephali'') ir [[skrimšļzivis|skrimšļzivju klases]] (''Chondrichthyes'') apakšklase, kas, lai gan ir pārstāvēta tikai ar vienu recentu kārtu un trim dzimtām, taču iekļauj sevī daudzas izmirušu pārstāvju kārtas. Savu uzplaukumu veselgalves piedzīvoja [[Paleozojs|paleozojā]] un [[Mezozojs|mezozojā]]. Senākie zināmie pārstāvji ir zināmi no [[Vidusdevons|vidusdevona]], bet savas daudzveidības maksimumu grupa sasniedza [[Karbons|karbonā]]. Molekulārā pulksteņa pētījumi rāda, ka apakšklase atdalījās no saviem tuvākajiem radiniekiem, [[plātņžauņi]]em ([[haizivis]] un [[rajas]]), [[Apakšdevons|apakšdevonā]] vai [[Silūrs|silūrā]]. Nosaukums "veselgalves" (''Holocephali'', [[Grieķu valoda|grieķiski]] "vesela galva") norāda uz [[Augšžokļa kauls|augšžokļa]] saaugšanu ar pārējo [[Galvaskauss|galvaskausa]] daļu. == Apraksts == [[Aukslēju-kvadrātskrimslis]] ir saaudzis ar galvaskausu ([[holostilija]]). Četras [[žaunu spraugas]] piesedz ādas kroka, bet ārējā žaunu atvere ir tikai viena. [[Šļāktuvīte]]s pieaugušiem īpatņiem nav. [[Žoklis|Žokļi]] ir ar nedaudzām zobu plātnēm no cauruļu [[Dentīns|dentīna]] bez [[zobu emalja|emaljas]]. Veselgalvēm ir [[Etmoīds|etmoīdais]] kanāls — no ārpuses sekundāri nosegta telpa galvaskausa priekšējai daļai. [[Dzirdes kapsula]] ir ar nepilnīgu mediālo sieniņu. Galvaskausā ir starpacu starpsiena. Lūpu skrimšļi ir labi attīstīti un aprīkoti ar [[muskuļi]]em. [[Muguras stiegra|Horda]] saglabājas un ir apņemta ar gredzenveidīgiem [[Skriemeļi|skriemeļu]] ķermeņiem. [[Ribas|Ribu]] nav. [[Iegurņa josla]]s puses nav saaugušas. [[Kloāka]]s nav, bet urīna un [[anālā atvere]]s ir izvietotas atsevišķi. [[Āda]] ir kaila vai arī klāta ar plakoīdiem graudiem vai plātnītēm. [[Sānu līnija]]s kanāli uz [[galva]]s ir apņemti ar pārkaļķotiem skrimšļa gredzeniem. [[Tēviņš|Tēviņiem]] ir [[pterigopodijas]].<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 238. lpp.</ref> == Sistemātika == * apakšklase: '''Veselgalves''' (''Holocephali'') <small>(Bonaparte, 1832)</small><ref>[http://taxonomicon.taxonomy.nl/TaxonTree.aspx?src=5727&id=42181 The taxonomicon.]</ref> :::* dzimta ''[[Harpacanthidae]]'' <small>Lund & Grogan, 2004</small> † :* virskārta ''[[Holocephalimorpha]]'' <small>Lund, 1986</small> ::* kārta ''[[Psammodontiformes]]'' <small>Obruchev, 1953</small> † ::* kārta ''[[Copodontiformes]]'' <small>Obruchev, 1953</small> † ::* kārta ''[[Squalorajiformes]]'' <small>Patterson, 1965</small> † ::* kārta ''[[Chondrenchelyiformes]]'' <small>Moy-Thomas, 1939</small> † ::* kārta ''[[Menaspiformes]]'' <small>Patterson, 1965</small> † ::* kārta ''[[Cochliodontiformes]]'' <small>Obruchev, 1953</small> † ::* kārta ''[[Chimaeriformes]]'' <small>Obruchev, 1953</small> :* virskārta ''[[Paraselachimorpha]]'' <small>(Lund, 1977)</small> † :::* dzimta ''[[Gregoriidae]]'' <small>Lund & Grogan, 2004</small> † ::* kārta ''[[Orodontiformes]]'' <small>Zangerl, 1981</small> † ::* kārta ''[[Petalodontiformes]]'' <small>Zangerl, 1981</small> † ::* kārta ''[[Helodontiformes]]'' <small>Patterson, 1965</small> † ::* kārta ''[[Iniopterygiformes]]'' <small>Zangerl & Case, 1973</small> † ::* kārta ''[[Debeeriiformes]]'' <small>Grogan & Lund, 2000</small> † ::* kārta ''[[Eugeneodontiformes]]'' <small>Zangerl, 1981</small> † == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skrimšļzivis]] j8irc5bdv9imtywhql8iodcgfyfqny2 0 613256 4464749 4375900 2026-05-06T19:20:06Z Biafra 13794 /* Vēsture */ ieslēpju nepareizi iztulkotu teikumu. 4464749 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Tujabegizas ūdenskrātuve | attēls = Tashkent_Sea.jpg | paraksts = Tujabegizas ūdenskrātuve | map = Uzbekistāna | vieta = {{vieta|Uzbekistāna}} | plat_d=40.5700 | plat_m= | plat_s= | plat_NS=N | gar_d= 69.2000 | gar_m= | gar_s= | gar_EW=E | platība = 20 | garums = | platums = | krasta_līnija = | Vid_dziļums = 12.5 | Max_dziļums = | tilpums = 0.25 | augstums_vjl = | izteka = [[Ohangarona]] | baseins = | salas = | pilsētas = [[Tujabegiza]] }} '''Tujabegizas ūdenskrātuve''' ({{val|uz|Tuyaboʻgʻiz suv ombori}}), kas pazīstama arī kā '''Taškentas jūra''' vai '''Tašmora''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geographic.org/geographic_names/name.php?uni=-3550190&fid=6567&c|title=Tuyabuguz, Uzbekistan - Geographical Names, map, geographic coordinates|website=geographic.org|access-date=2025-11-03}}</ref> ir hidrotehniska būve [[Taškentas apgabals|Taškentas vilojatā]], [[ūdenskrātuve]] [[Ohangarona]]s upes vidustecē. Tā atrodas 30 km uz dienvidiem no Taškentas. Tujabegizas ūdenskrātuves ziemeļu krastā atrodas [[Tujabegiza]]s pilsēta. Ūdenskrātuve nodrošina apūdeņošanu Taškentas vilojatam. Tā ir viena no divām ūdenskrātuvēm upē (otra ir Ohangaronas ūdenskrātuve). Tā apgādā Tujabegizas labā krasta kanālu un kreisā krasta Karasu kanālu. 2019. gadā tika nodota ekspluatācijā 12 MW hidroelektrostacija. == Raksturojums == Ūdenskrātuves platība ir 20 km². Tās kopējais tilpums ir 250 miljoni m³, bet lietderīgais tilpums 224 miljoni m³. Ūdenskrātuves vidējais dziļums ir 12,5 m. Dambim ir divas izplūdes atveres no pretējiem Ohangaronas krastiem. Viena no tām piegādā ūdeni Karasu kanālam (55 m³/s). Otra izplūdes atvere kalpo kā galvenais Tujabegizas kreisā krasta kanāla regulators (25 m³/s). Būvei ir 440 metrus gara, straujas plūsmas pārplūdes atvere ar kritumu 34 m. Pārplūdes atveres izplūdes ātrums ir 760 m³/s. == Vēsture == Ūdenskrātuves komplekss tika uzcelts 1962. gadā. Hidrauliskās būves projektu izstrādāja ''Sredazgiprovodkhlopok'' institūts. Tas sastāv no 2,9 kilometrus gara [[Dambis|dambja]] ar uzbērumiem abos galos, kuru kopējais garums ir 1,9 km. Dambja centrālā daļa bloķē Ohangaronas upes [[Paliene|palieni]]. To veido [[Māls|mālains]] kodols, kas augšpusē un apakšā ir piebērts ar granti, un tā biezums samazinās virzienā uz malām. Augšdaļa ir pastiprināta ar saliekamām [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] plātnēm 2 x 2 x 0,2 metru izmērā un monolītu dzelzsbetonu. Gar dambja kori ved [[Taškenta]]s-[[Bekoboda]]s šoseja. Ūdenskrātuve tika uzbūvēta, lai sezonāli regulētu Ohangaronas un [[Čirčika]]s upju ūdens resursus (daļa no tiem tiek novirzīta caur Taškentas kanālu un ieplūst Ohangaronā pie pirmā sifona), kurus izmanto apūdeņošanas vajadzībām. Pēc desmit darbības gadiem pārplūdes atveres galā izveidojās ievērojama [[erozija]], kas draudēja to iznīcināt. <!-- Šo eroziju izraisīja aktīva [[grants]] veidošanās dambja zonā. --> Lai novērstu briesmas, 600 metru attālumā no izplūdes vietas tika uzbūvēts atklāts divpakāpju kritums ar kopējo kritumu 40 metri. Tujabegizas ūdenskrātuve nodrošina labāko [[apūdeņošana]]s ūdeni tuvākajiem vilojatiem. Ap Taškentas jūru ir izveidota [[atpūtas zona]]. Tašmora ir iecienīta atpūtas vieta, to labprāt apmeklē arī [[Makšķerēšana|makšķernieki]], jo tās ūdeņos mīt [[čūskgalves]], [[karpas]], [[sami]] un citas lielas zivis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://rybalka.ru/node/141360|title=Туябугузское {{!}} РЫБАЛКА.РУ|work=archive.ph|access-date=2025-11-03|date=2014-06-08|archive-date=2014-06-08|archive-url=https://archive.today/20140608224546/http://rybalka.ru/node/141360}}</ref> Bija plānots pārvietot ceļu, kas veda pāri ūdenskrātuves dambim. [[Apvedceļš (satiksme)|Apvedceļu]] bija paredzēts uzbūvēt līdz 2003. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lex.uz/docs/611999#612010|title= 398-сон 20.08.1999. О мерах по повышению безопасности работы и надежности эксплуатации крупных и особо важных водохозяйственных объектов на период 1999-2005 годы|website=www.lex.uz|access-date=2025-11-03}}</ref> === Tujabegizas HES === Elektrostacijas būvniecība sākās 2017. gada jūlijā. 12 MW Tujabegizas [[hidroelektrostacija]] tika nodota ekspluatācijā 2019. gada marta beigās. Būvniecību finansēja ''Uzbekhydroenergo'' un Ķīnas ''Exim Bank'' of China.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sasac.gov.cn/n2588025/n2588124/c10916783/content.html|title=SASAC News}}</ref> Iekārtas piegādāja [[Ķīna]]s uzņēmums ''Dongfang Electric Corporation International Cooperation''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xs.uz/ru/post/v-uzbekistane-vveli-v-ekspluatatsiyu-tuyabuguzskuyu-ges|title=В Узбекистане ввели в эксплуатацию Туябугузскую ГЭС}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fergana.agency/news/106182/|title=На «Ташморе» заработала новая ГЭС|website=fergana.agency|access-date=2025-03-19|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Uzbekistānas hidrogrāfija]] bs6fc9c8g964pre2hke0663b4wt8nbw 0 614503 4464701 4391173 2026-05-06T16:30:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464701 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|mašīntulkojums. Jāpārskata kādam tēmu pārzinošam cilvēkam}} {{infokaste+}} {{nosaukums slīprakstā}} '''Cloudflare, Inc.''' ir amerikāņu uzņēmums, kas nodrošina satura piegādes tīkla pakalpojumus, [[Kiberdrošība|kiberdrošību]], [[Pakalpojumatteices uzbrukums|DDoS mazināšanu]], [[Teritoriālais tīkls|plaša apgabala tīkla]] pakalpojumus, reversos starpniekserverus, [[DNS (protokols)|domēna vārdu pakalpojumu]], [[Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija|ICANN]] akreditētu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icann.org/en/accredited-registrars|title=List of Accredited Registrars|website=www.icann.org|access-date=2023-04-25}}</ref> domēna reģistrāciju un citus pakalpojumus.<ref name="CNBC">{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnbc.com/2020/10/06/cloudflares-election-security-services-used-by-most-states-ceo-says.html|title=Cloudflare CEO: Dozens of U.S. states are using Athenian Project for election security|publisher=[[CNBC]]|access-date=25 January 2021|date=6 October 2020|last=Clifford|first=Tyler}}</ref><ref name="thinking-big">{{Ziņu atsauce|url=https://seekingalpha.com/article/4348730-cloudflare-thinking-big|title=Cloudflare: Thinking Big|publisher=[[Seeking Alpha]]|access-date=25 January 2021|date=19 May 2020|last=Durant|first=Richard}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2018/09/27/cloudflare-launches-a-low-cost-domain-registrar/|title=Cloudflare launches a low-cost domain registrar|last=Lardinois|first=Frederic|website=TechCrunch|access-date=2023-04-25|date=2018-09-27}}</ref> ''Cloudflare'' galvenā mītne atrodas [[Sanfrancisko]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref name="CNBC" /> Saskaņā ar ''W3Techs'' datiem, 2025. gada janvārī aptuveni 19,3% no visām tīmekļa vietnēm [[Internets|Internetā]] izmantoja ''Cloudflare'' tīmekļa drošības pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://w3techs.com/technologies/details/cn-cloudflare|title=Usage statistics and market share of Cloudflare|website=w3techs.com|access-date=2025-01-14}}</ref> == Vēsture == Uzņēmumu ''Cloudflare'' 2009. gada 26. jūlijā dibināja [[Metjū Prinss]], Lī Holovejs un Mišela Zatlina.<ref name="inc-2020">{{Ziņu atsauce|url=https://www.inc.com/christine-lagorio/what-i-know-cloudflare-matthew-prince.html|title=Why the CEO of a $350 Million Internet Security Company Practices Radical Transparency|publisher=[[Inc. (magazine)|Inc.]]|date=6 November 2020|last=Lagorio-Chafkin|first=Christine}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/08/15/cloudflare-has-a-third-cofounder-lee-holloway-whos-credited-with-making-the-company-what-is-today/|title=Cloudflare, in its IPO filing, thanks a third co-founder: Lee Holloway|website=[[TechCrunch]]|access-date=2021-05-06|date=August 15, 2019|language=en}}</ref> Prinss un Holovejs iepriekš bija sadarbojušies pie projekta ''Honey Pot — Unspam Technologies'' produkta, kas daļēji iedvesmoja ''Cloudflare'' pamatu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-37348016|title=The firm that protects both banks and the Eurovision Song contest|work=[[BBC News]]|access-date=4 September 2022|date=25 September 2016|last=Kleinman|first=Zoe}}</ref> 2009. gadā uzņēmums saņēma riska kapitāla finansējumu. 2019. gada 15. augustā ''Cloudflare'' iesniedza savu S-1 pieteikumu sākotnējam publiskajam piedāvājumam [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas Fondu biržā]] ar biržas indeksu NET.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://techcrunch.com/2019/08/15/cloudflare-files-for-initial-public-offering/|title=Cloudflare files for initial public offering|last=Shieber|first=Jonathan|website=[[TechCrunch]]|access-date=August 22, 2019|date=August 15, 2019|language=en}}</ref> Tas tika atvērts publiskai tirdzniecībai 2019. gada 13. septembrī ar 15 USD par akciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://techcrunch.com/2019/09/13/cloudflare-cofounder-michelle-zatlyn-on-the-companys-successful-ipo-and-whats-next/|title=Cloudflare co-founder Michelle Zatlyn on the company's IPO today, its unique dual class structure, and what's next|last=Loizos|first=Connie|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 16, 2019|date=September 13, 2019|language=en}}</ref> 2020. gadā par prezidenti tika iecelta ''Cloudflare'' līdzdibinātāja un operāciju direktore Mišela Zatlina.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90587133/exclusive-cloudflare-promotes-michelle-zatlyn-to-president-a-gain-for-women-in-tech|title=Exclusive: Cloudflare promotes Michelle Zatlyn to president, a gain for women in tech|last=Mehta|first=Stephanie|website=[[Fast Company]]|access-date=December 20, 2020|date=December 17, 2020|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' ir iegādājies daudzus citus tīmekļa pakalpojumu un drošības uzņēmumus, tostarp ''StopTheHacker'' (2014. gada februārī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bizjournals.com/sanfrancisco/news/2020/01/07/fresh-off-its-ipo-this-high-profile-bay-area-cloud.html|title=Fresh off IPO, this high-profile Bay Area cloud company just snapped up a browser isolation company|website=[[bizjournals.com]]|access-date=2021-05-12|date=2020-01-07}}</ref> ''CryptoSeal'' (2014. gada jūnijā),<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/cloudflare-acquires-vpn-service-cryptoseal-shuts-it-down/|title=CloudFlare acquires VPN service CryptoSeal, shuts it down|publisher=[[ZDNet]]|date=19 June 2014|last=Tung|first=Liam}}</ref> ''Eager Platform Co.'' (2016. gada decembrī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2016/12/13/cloudflare-acquires-app-platform-eager-will-sunset-service-in-q1-2017/|title=Cloudflare acquires app platform Eager, will sunset service in Q1 2017|website=[[VentureBeat]]|access-date=2021-05-12|date=2016-12-13|language=en|archive-date=2017-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20170821215441/https://venturebeat.com/2016/12/13/cloudflare-acquires-app-platform-eager-will-sunset-service-in-q1-2017/}}</ref> ''Neumob'' (2017. gada novembrī),<ref name="tech_Neum">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/11/14/cloudflare-expands-into-mobile-performance-with-neumob-acquisition/|title=Neumob acquisition gives Cloudflare missing mobile component – TechCrunch|last=Miller|first=Ron|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 18, 2020|date=November 14, 2017}}</ref> ''S2 Systems'' (2020. gada janvārī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/01/07/cloudflare-acquires-stealthy-startup-s2-system-announces-cloudflare-for-teams/?guccounter=1|title=Cloudflare acquires stealthy startup S2 Systems, announces Cloudflare for Teams – TechCrunch|last=Miller|first=Ron|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 17, 2020|date=January 7, 2020}}</ref> ''Linc'' (2020. gada decembrī),<ref name="vent_Clou">{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2020/12/22/cloudflare-acquires-linc-to-automate-web-app-deployment/|title=Cloudflare acquires Linc to automate web app deployment|last=Wiggers|first=Kyle|website=[[VentureBeat]]|access-date=December 22, 2020|date=December 22, 2020|archive-date={{dat|2020|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201222162720/https://venturebeat.com/2020/12/22/cloudflare-acquires-linc-to-automate-web-app-deployment/}}</ref> ''Zaraz'' (2021. gada decembrī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/enterprise/cloudflare-acquires-zaraz-to-speed-up-websites-and-solve-third-party-bloat/|title=Cloudflare acquires Zaraz to speed up websites and solve third-party bloat|last=Sawers|first=Paul|website=[[VentureBeat]]|date=2021-12-08}}</ref> ''Vectrix'' (2022. gada februārī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://itsecuritywire.com/news/cloudflare-acquires-vectrix-to-help-businesses-gain-visibility-and-control-of-their-applications/|title=Cloudflare Acquires Vectrix to Help Businesses Gain Visibility and Control of Their Applications|website=ITSecurityWire|access-date=2022-02-11|date=2022-02-11|language=en}}</ref> ''Area 1 Security'' (2022. gada februārī),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerworld.com/article/3646533/noteworthy-tech-acquisitions-2022.html?page=2|title=Noteworthy tech acquisitions 2022|last=Charlotte Trueman|website=[[Computerworld]]|access-date=March 25, 2022|date=March 23, 2022}}</ref> ''Nefeli Networks'' (2024. gada martā), ''BastionZero'' (2024. gada maijā),<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.databreachtoday.com/cloudflare-buys-bastionzero-to-guard-critical-infrastructure-a-25365|title=Cloudflare Buys BastionZero to Guard Critical Infrastructure|work=Data Breach Today|access-date=2024-05-31|date=2024-05-30|last=Novinson|first=Michael}}</ref> un ''Kivera'' (2024. gada oktobrī).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/cloudflare-acquires-kivera-deliver-simple-130000704.html|title=Cloudflare Acquires Kivera to Deliver Simple, Preventive Cloud Security|work=Yahoo Finance|access-date=2025-01-30|language=en}}</ref> [[Attēls:Lava_Lamps_at_Cloudflare_1_2022-12-04.jpeg|thumb|Lavas lampas Cloudflare birojā]] Vismaz kopš 2017. gada ''Cloudflare'' savā Sanfrancisko galvenajā mītnē kā šifrēšanas atslēgu nejaušības avotu izmanto [[Lavas lampa|lavas lampu]] sienu, kā arī dubultus svārstus Londonas birojos un [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāju]] Singapūras birojos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90137157/the-hardest-working-office-design-in-america-encrypts-your-data-with-lava-lamps|title=The Hardest Working Office Design In America Encrypts Your Data–With Lava Lamps|last=Schwab|first=Katharine|website=[[Fast Company]]|access-date=2022-04-16|date=2017-08-18|language=en}}</ref> Lavas lampu instalācijā tiek izmantota Lavaranda metode, kur kamera pārveido neparedzamās "lavas" pilienu formas digitālā attēlā.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.cloudflare.com/lavarand-in-production-the-nitty-gritty-technical-details/|title=LavaRand in Production: The Nitty-Gritty Technical Details|website=The Cloudflare Blog|access-date=2022-04-16|date=2017-11-06|language=en}}</ref> 2022. gada 4. kvartālā ''Cloudflare'' sniedza maksas pakalpojumus 162 086 klientiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barrons.com/articles/cloudflare-earnings-stock-price-9aefd34a|title=Cloudflare Sales Guidance Looks Good. But It's Still Contending With a Spending Slowdown.|last=Palumbo|first=Angela|website=[[Barron's]]|access-date=2023-10-15|date=2023-02-10|language=en}}</ref> 2024. gada oktobrī ''Cloudflare'' uzvarēja tiesas prāvā pret [[Patentu trollis|patentu trolli]] ''Sable Networks''. ''Sable'' samaksāja ''Cloudflare'' 225 000 ASV dolāru, piešķīra tai bezatlīdzības licenci uz tās patentu portfeli un, atsakoties no savām patentu tiesībām, piešķīra tās patentus publiskai lietošanai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theregister.com/2024/10/03/patent_shakedown_fails_as_troll/|title=Cloudflare beats patent troll so badly it basically gives up|work=[[The Register]]|access-date=2025-08-22|date=2024-10-03|last=Claburn|first=Thomas|language=en}}</ref> == Produkti == ''Cloudflare'' nodrošina tīkla un drošības produktus patērētājiem un uzņēmumiem, izmantojot perifērijas skaitļošanu, reversos starpniekserverus tīmekļa datplūsmai, datu centru savienojumus un satura izplatīšanas tīklu, lai apkalpotu saturu visā tā serveru tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2010/09/27/cloudflare-wants-to-be-a-cdn-for-the-masses-and-takes-five-minutes-to-set-up/|title=Cloudflare Wants To Be A CDN For The Masses (And Takes Five Minutes To Set Up)|last=Kincaid|first=Jason|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 26, 2020|date=September 27, 2010}}</ref> Tas atbalsta [[Transporta slānis|transporta slāņa]] protokolus [[TCP]], [[Lietotāja datogrammu protokols|UDP]], QUIC un daudzus [[Lietojumslānis|lietojumprogrammu slāņa]] protokolus, piemēram, DNS pār HTTPS, [[SMTP]] un HTTP/2 ar atbalstu ''HTTP/2 Server Push''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/cloudflare-offers-http2-server-push-to-boost-internet-speeds/|title=Cloudflare figured out how to make the Web one second faster|work=[[ZDNet]]|access-date=May 17, 2016|date=April 28, 2016|last=Osborne|first=Charlie}}</ref> 2023. gadā ''Cloudflare'' apstrādāja vidēji 45 miljonus HTTP pieprasījumu sekundē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sdxcentral.com/articles/news/attackers-target-microsoft-exchange-according-to-cloudflare-application-security-report/2023/03/|title=Attackers Target Microsoft Exchange, According to Cloudflare Application Security Report|last=Kerner|first=Sean Michael|website=SDX Central|access-date=30 March 2023|date=14 March 2023}}</ref> Sākot ar 2024. gadu, ''Cloudflare'' serverus darbina [[Advanced Micro Devices|AMD]] EPYC 9684X procesori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tomshardware.com/pc-components/cpus/cloudflare-switches-to-epyc-9684x-genoa-x-cpus-with-3d-v-cache-145-faster-than-previous-gen-milan-servers|title=Cloudflare switches to EPYC 9684X Genoa-X CPUs with 3D V-Cache — 145% faster than previous-gen Milan servers|last=Aaron Klotz|website=Tom's Hardware|access-date=2025-02-21|date=2024-09-25|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' sniedz arī analīzi un pārskatus par liela mēroga elektroapgādes pārtraukumiem, tostarp [[Verizon]] 2024. gada oktobra elektroapgādes pārtraukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techradar.com/pro/scale-of-verizon-outage-impact-laid-bare-in-cloudflare-report|title=Scale of Verizon outage impact laid bare in Cloudflare report|last=Kelly|first=Ross|website=TechRadar|access-date=25 February 2025|date=7 October 2024|language=en}}</ref> === Mākslīgais intelekts === 2023. gadā ''Cloudflare'' laida klajā “''Workers AI''” — ietvaru, kas ļauj izmantot [[Nvidia]] [[Grafiskais procesors|GPU]] ''Cloudflare'' tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datacenterdynamics.com/en/news/cloudflare-to-deploy-nvidia-gpus-at-the-edge-for-generative-ai-inference-in-up-to-300-data-centers/|title=Cloudflare to deploy Nvidia GPUs at the Edge for generative "AI" "inference" - in up to 300 data centers|last=Moss|first=Sebastian|website=Datacenter Dynamics|access-date=9 July 2024|date=29 September 2023}}</ref> 2024. gadā ''Cloudflare'' laida klajā rīku, kas neļauj robotiem nolasīt tīmekļa vietnes. Lai izveidotu automātiskus robotu detektoru modeļus, uzņēmums analizēja "mākslīgā intelekta" robotus un rāpuļprogrammu trafiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/07/03/cloudflare-launches-a-tool-to-combat-ai-bots/|title=Cloudflare launches a tool to combat "AI" bots|last=Wiggers|first=Kyle|website=TechCrunch|access-date=2024-07-16|date=2024-07-03|language=en}}</ref> Uzņēmums arī laida klajā "mākslīgā intelekta" palīgu, lai ģenerētu diagrammas, pamatojoties uz vaicājumiem, izmantojot "darbinieku mākslīgo intelektu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/cloudflare-introduces-ai-security-solutions/|title=Cloudflare Introduces "AI" Security Solutions|last=Arghire|first=Ionut|website=SecurityWeek|access-date=2025-02-09|date=2024-03-05|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' 2024. gada septembrī paziņoja par plāniem izveidot tirgu, kurā tīmekļa vietņu īpašnieki var pārdot "mākslīgā intelekta" modeļu sniedzējiem piekļuvi, lai nolasītu viņu vietņu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/09/23/cloudflares-new-marketplace-will-let-websites-charge-ai-bots-for-scraping/?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&guce_referrer_sig=AQAAAL8WG2Lq-W2DW05kMfkZ1P08HjvrIi6NXrNMHgSYsxv30Hjip68ZE6CSlLLl3QHER9xRuoqSlhziAt2ulIsM-pMHnEzpwyvuYIKg2DALgn8SqjR4V92oUkFqatBTiB7B83IA0yIYMKz7KlCceZ3ZPereJdjamPHN8iJGOgjfksHX|title=Cloudflare's new marketplace will let websites charge "AI" bots for scraping|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date=2025-03-25|date=2024-09-23|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' laida klajā arī AI auditu, kas nodrošina analīzi par "mākslīgā intelekta" modeļiem, kas nolasa viņu vietņu saturu (kopā ar iespēju tos pilnībā bloķēt).<ref name="AIscraper">{{Tīmekļa atsauce|url=https://siliconangle.com/2024/09/23/cloudflare-debuts-tools-website-owners-charge-ai-companies-scrape-content/|title=Cloudflare debuts tools for website owners to charge "AI" companies that scrape their content|last=Wheatley|first=Mike|website=SiliconANGLE|access-date=14 May 2025|date=23 September 2024}}</ref> 2025. gada martā ''Cloudflare'' paziņoja par jaunu funkciju ar nosaukumu “AI labirints”, kas cīnās pret neatļautu AI datu ieguvi, LLM robotiem sniedzot viltotu “AI” ģenerētu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2025/03/cloudflare-turns-ai-against-itself-with-endless-maze-of-irrelevant-facts/|title=Cloudflare turns "AI" against itself with endless maze of irrelevant facts|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date=2025-07-02|date=2025-03-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/news/634345/cloudflare-ai-labyrinth-web-scraping-bots-training-data|title=Cloudflare is luring web-scraping bots into an 'AI Labyrinth'|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date=2025-07-02|date=2025-03-22|language=en}}</ref> === DDoS mazināšana === ''Cloudflare'' nodrošina bezmaksas un maksas DDoS mazināšanas pakalpojumus, kas aizsargā klientus no izkliedētiem [[Pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojuma atteikuma]] (DDoS) uzbrukumiem. ''Cloudflare'' saņēma plašsaziņas līdzekļu uzmanību 2011. gada jūnijā par DDoS mazināšanas nodrošināšanu hakeru grupas uzbrukumā LulzSec tīmekļa vietnei.<ref name="allthingsd1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://allthingsd.com/20110610/web-security-start-up-Cloudflare-gets-buzz-courtesy-of-lulzsec-hackers/|title=Web Security Start-Up Cloudflare Gets Buzz, Courtesy of LulzSec Hackers|last=Hesseldahl|first=Arik|website=[[All Things Digital]]|access-date=August 15, 2011|date=June 10, 2011}}</ref> 2013. gada martā projekts [[Spamhaus]] tika pakļauts DDoS uzbrukumam, kas, pēc ''Cloudflare'' ziņojuma, pārsniedza 300{{Spaces}}[[Gigabits|gigabitus]] sekundē (Gbit/s).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.computerworld.com/article/2474809/cybercrime-hacking/biggest-ddos-attack-in-history-slows-internet--breaks-record-at-300-gbps.html|title=Biggest DDoS attack in history slows Internet, breaks record at 300 Gbps|work=[[Computerworld]]|access-date=August 22, 2019|date=March 27, 2013|last=Storm|first=Darlene}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/03/27/technology/internet/online-dispute-becomes-internet-snarling-attack.html|title=Online Dispute Becomes Internet-Snarling Attack|work=[[The New York Times]]|access-date=August 22, 2019|date=March 26, 2013|last=Markoff|first=John}}</ref> Patriks Gilmors no Akamai paziņoja, ka tolaik tas bija "lielākais publiski paziņotais DDoS uzbrukums interneta vēsturē". Cenšoties aizstāvēt ''Spamhaus'' pret DDoS uzbrukumiem, uzbrukumam tika pakļauts arī ''Cloudflare''; [[Google]] un citi uzņēmumi piebiedrojās ''Spamhaus'' aizstāvībai un palīdzēja absorbēt vēl nebijušu uzbrukumu datplūsmas apjomu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://theweek.com/articles/466160/biggest-cyberattack-internet-history-happening-right-now|title=The biggest cyberattack in Internet history is happening right now|publisher=[[The Week]]|date=9 January 2015|last=Gayomali|first=Chris}}</ref> 2014. gadā ''Cloudflare'' sāka nodrošināt bezmaksas DDoS apdraudējumu mazināšanas pakalpojumus māksliniekiem, aktīvistiem, žurnālistiem un cilvēktiesību grupām ar nosaukumu "Project Galileo". 2017. gadā viņi paplašināja pakalpojumu, iekļaujot vēlēšanu infrastruktūru un politiskās kampaņas ar nosaukumu "Athenian Project".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90515280/amid-pandemic-and-protests-cloudflare-is-defending-vulnerable-websites|title=Amid pandemic and protests, Cloudflare is defending vulnerable websites|publisher=[[Fast Company]]|access-date=3 February 2021|date=11 June 2020|last=Melendez|first=Steven}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2018/07/19/cloudflare-athenian-project/|title=Cloudflare Recruits State and Local Governments for Free Election Site Security Programs|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=28 January 2021|date=19 July 2018|last=Hatmaker|first=Taylor}}</ref> Līdz 2025. gadam projektā ''Galileo'' piedalījās vairāk nekā 2900 lietotāju un organizāciju, tostarp 31 ASV štats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90515280/amid-pandemic-and-protests-cloudflare-is-defending-vulnerable-websites|title=Amid pandemic and protests, Cloudflare is defending vulnerable websites|last=Melendez|first=Steven|website=[[Fast Company]]|access-date=2021-05-12|date=2020-06-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cloudflare.com/galileo/|title=Project Galileo|website=www.cloudflare.com|access-date=2025-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/tech/security/states-look-secure-election-results-websites-ahead-midterms-rcna50441|title=After a series of cyberattacks, states look to secure election results websites|website=NBC News|access-date=2023-08-09|date=2022-11-03|language=en}}</ref> 2014. gada februārī ''Cloudflare'' apgalvoja, ka ir mazinājis NTP atstarošanas uzbrukumu pret nenosauktu Eiropas klientu, kas, viņuprāt, sasniedza maksimumu 400 Gbit/s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnet.com/news/privacy/record-breaking-ddos-attack-in-europe-hits-400gbps/|title=Record-breaking DDoS attack in Europe hits 400&nbsp;Gbit/s|publisher=[[CNET]]|date=11 February 2014|last=Musil|first=Steven}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://arstechnica.com/security/2014/02/biggest-ddos-ever-aimed-at-cloudflares-content-delivery-network/|title=Biggest DDoS ever aimed at Cloudflare's content delivery network|work=[[Ars Technica]]|access-date=May 17, 2016|date=February 11, 2014|last=Gallagher|first=Sean}}</ref> 2014. gada novembrī tika ziņots par 500 Gbit/s DDoS uzbrukumu Honkongā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/parmyolson/2014/11/20/the-largest-cyber-attack-in-history-has-been-hitting-hong-kong-sites/#5b0c02b13fc4|title=The Largest Cyber Attack in History Has Been Hitting Hong Kong Sites|work=[[Forbes]]|access-date=August 22, 2019|date=November 20, 2014|last=Olson|first=Parmy}}</ref> 2021. gada jūlijā uzņēmums apgalvoja, ka ir absorbējis DDoS uzbrukumu, kas ir trīs reizes lielāks nekā jebkurš iepriekš reģistrētais, un viņu korporatīvais emuārs norādīja, ka tas bija vairāk nekā 1,2 Tbit/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/cloudflare-says-it-stopped-the-largest-ddos-attack-ever-reported/|title=Cloudflare says it stopped the largest DDoS attack ever reported|last=Greig|first=Jonathan|website=[[ZDNet]]|access-date=2021-11-19|language=en}}</ref> 2023. gada februārī ''Cloudflare'' ziņoja par 71 miljona pieprasījumu sekundē DDoS uzbrukuma bloķēšanu, kas, pēc uzņēmuma teiktā, bija lielākais HTTP DDoS uzbrukums vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/record-breaking-71-million-rps-ddos-attack-seen-by-cloudflare/|title=Record-Breaking 71 Million RPS DDoS Attack Seen by Cloudflare|last=Arghire|first=Ionut|website=SecurityWeek|access-date=18 February 2023|date=14 February 2023}}</ref> ''Cloudflare'' bloķēja lielāko publiski reģistrēto DDoS uzbrukumu 2025. gada augustā, apjomīgajiem uzbrukumiem sasniedzot maksimumu 11,5[[Bits|terabitu]] sekundē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bleepingcomputer.com/news/security/cloudflare-blocks-record-breaking-115-tbps-ddos-attack/|title=Cloudflare blocks largest recorded DDoS attack peaking at 11.5 Tbps|last=Gatlan|first=Sergiu|website=BleepingComputer|access-date=2025-09-06|language=en}}</ref> === Perifērijas skaitļošana === 2017. gadā ''Cloudflare'' laida klajā ''Cloudflare Workers'' — bezserveru skaitļošanas platformu jaunu lietojumprogrammu izveidei un esošo lietojumprogrammu papildināšanai, nekonfigurējot vai neuzturot infrastruktūru. Tā ir paplašināta, iekļaujot ''Workers KV'' — zema latentuma atslēgu un vērtību datu krātuvi; ''Cron Trigers'' [[Cron]] uzdevumu plānošanai un papildu rīkus izstrādātājiem, lai izvietotu un mērogotu savu kodu visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://datacenternews.asia/story/cloudflare-creates-workers-unbound-platform-for-serverless-development|title=Cloudflare creates Workers Unbound platform for serverless development|website=datacenternews.asia|access-date=2021-05-26|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Cloudflare'' izlaida ''JAMstack'' platformu izstrādātājiem, lai izvietotu tīmekļa vietnes ''Cloudflare Edge'' infrastruktūrā ar nosaukumu “Pages”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/12/17/cloudflare-launches-cloudflare-pages-a-platform-to-deploy-and-host-jamstack-sites/|title=Cloudflare launches Cloudflare Pages, a platform to deploy and host JAMstack sites|last=Dillet|first=Romain|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=2021-05-26|date=17 December 2020|language=en}}</ref> 2022. gadā ''Cloudflare'' paziņoja par ''Edge'' [[SQL]] datubāzi D1, kas ir veidota uz [[SQLite|SQLite bāzes]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2022/05/11/with-new-serverless-database-cloudflare-gets-serious-about-infrastructure-services/|title=Cloudflare gets serious about infrastructure services|website=[[TechCrunch]]|access-date=2022-05-12|date=May 11, 2022|language=en}}</ref> 2023. gada augustā ''Cloudflare'' un [[IBM]] paziņoja par partnerību, kas nodrošina botu pārvaldības iespējas, lai aizsargātu ''IBM Cloud'' klientus no ļaunprātīgiem botiem un automatizētiem draudiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sdxcentral.com/articles/news/ibm-and-cloudflare-partner-to-protect-user-sites-against-malicious-bots/2023/08/|title=IBM and Cloudflare partner to protect user sites against malicious bots|last=Kerner|first=Sean Michael|website=SDX Central|access-date=13 June 2024|date=August 8, 2023}}</ref> Tajā pašā mēnesī [[SpaceX]] nolīga ''Cloudflare'', lai uzlabotu [[Starlink]] veiktspēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/spacex-working-cloudflare-speed-starlink-194833246.html|title=SpaceX working with Cloudflare to speed up Starlink service- The Information|website=Yahoo Finance|access-date=2024-05-17|date=2023-08-23|language=en}}</ref> Septembrī uzņēmums laida klajā ''Cloudflare Fonts'' kā ''Google Fonts'' konkurentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techradar.com/pro/cloudflare-launches-new-fight-against-google-overfonts|title=Cloudflare launches new fight against Google over...fonts?|last=Craig Hale|website=TechRadar|access-date=2024-09-06|date=2023-09-27|language=en}}</ref> === Interneta drošība === 2020. gada aprīlī ''Cloudflare'' paziņoja, ka atsakās no [[reCAPTCHA]] izmantošanas par labu [[Cilvēktests|hCaptcha]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thankyourobot.com/2020/04/cloudflare-moves-from-recaptcha-to.html|title=Cloudflare moves from reCAPTCHA to hCaptcha|website=Thank You Robot|access-date=2021-02-11|date=2020-01-08|language=en}}</ref> 2022. gada septembrī ''Cloudflare'' sāka testēt ''Turnstile'' — alternatīvu [[Cilvēktests|CAPTCHA]]. Produkts, tā vietā, lai lietotājam parādītu vizuālu ''CAPTCHA'', ko atrisināt, automatizē verifikācijas procesu, veicot pārlūkprogrammā uz [[JavaScript]] balstītas pārbaudes, lai noteiktu, vai lietotājs ir īsta persona vai automatizēta vienība. Tiek ziņots, ka algoritms procesa optimizēšanai izmanto mašīnmācīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2022/9/28/23367035/cloudflare-turnstile-captcha-bot-blocker-beta|title=Turnstile is Cloudflare's latest attempt to rid the web of CAPTCHAs|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date=28 September 2022}}</ref> ''Turnstile'' atbilst [[Vispārīgā datu aizsardzības regula|GDPR]] prasībām, piedāvājot privātāku alternatīvu Google [[reCAPTCHA]], kas ir rūpīgi pārbaudīts datu vākšanas ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nexterwp.com/blog/cloudflare-turnstile-vs-google-recaptcha/#Pros-and-Cons-of-Cloudflare-Turnstile|title=Cloudflare Turnstile vs Google reCAPTCHA [5 Key Differences]|website=nexterwp.com|access-date=2025-04-15|date=2025-03-23|language=en}}</ref> Saskaņā ar līgumu ar Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūru ''Cloudflare'' nodrošina reģistra un autoritatīvus DNS pakalpojumus.gov [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēnam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msspalert.com/cybersecurity-news/cloudflare-lands-7-2m-project-from-cisa-for-registry-dns-services/|title=Cloudflare Lands $7.2M Project from CISA for Registry, DNS Services|last=Kass|first=D. Howard|website=MSSP Alert|access-date=2023-04-12|date=2023-01-17|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' arī 2020. gadā palaida ''Cloudflare for Campaigns'', lai piedāvātu bezmaksas kiberdrošības rīkus politiskajām kampaņām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/01/15/cloudflare-campaigns-security-protections/|title=Cloudflare is giving away its security tools to US political campaigns|last=Whittaker|first=Zack|website=TechCrunch|access-date=2025-07-14|date=2020-01-15|language=en}}</ref> Šie rīki tika paplašināti, iekļaujot drošas e-pasta sistēmas 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apacnewsnetwork.com/2025/03/cloudflare-offers-free-email-security-for-political-parties-and-campaigns/|title=Cloudflare Offers Free Email Security for Political Parties and Campaigns|last=|first=|access-date=2025-07-24|date=2025-03-18|language=en}}</ref> 2020. gada novembrī ''Cloudflare'' paziņoja par ''Cloudflare for Teams'', kas sastāv no DNS risinātāja un tīmekļa vārtejas ar nosaukumu “Gateway”, kā arī nulles uzticamības autentifikācijas pakalpojuma ar nosaukumu “Access”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpnetsecurity.com/2020/01/08/cloudflare-for-teams/|title=Cloudflare for Teams: Protecting corporations without sacrificing performance|website=Help Net Security|access-date=2021-02-11|date=2020-01-08|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' 2022. gadā izlaida ''Oblivious HTTP'' releja pakalpojumu ar nosaukumu ''Privacy Gateway''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/building-privacy-into-internet-standards-and-how-to-make-your-app-more-private-today/|title=Privacy Gateway: a privacy preserving proxy built on Internet standards|last=Galicer|first=Mari|last2=Wood|first2=Christopher|website=The Cloudflare Blog|access-date=2025-09-20|date=2022-10-27|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' 2023. gada janvārī paziņoja par partnerību ar ''PhonePe'', lai nodrošinātu savu mobilo maksājumu sistēmu drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/data-infrastructure/digital-payments-leader-partners-with-cloudflare-to-accelerate-secure-monthly-mobile-payments/|title=Digital payments leader partners with Cloudflare to accelerate, secure monthly mobile payments|website=VentureBeat|access-date=2023-05-08|date=2023-01-20|language=en}}</ref> Februārī ''Cloudflare'' palaida ''Wildebeest'', lai [[Mastodon (programmatūra)|Mastodon]] lietotāji varētu iestatīt un darboties ''Cloudflare'' infrastruktūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/2/10/23593966/cloudflare-mastodon-server-wildebeest-instance-fediverse|title=Cloudflare wants to help you set up your own Mastodon-compatible server in 'minutes'|last=Porter|first=Jon|website=The Verge|access-date=2023-07-05|date=2023-02-10|language=en}}</ref> 2023. gada augustā ''Cloudflare'' uzsāka programmu “Project Cybersafe Schools” kā daļu no [[Amazon Web Services]] 20 miljonu dolāru grantu programmas, padarot 7 % valsts skolu rajonu Amerikas Savienotajās Valstīs tiesīgus saņemt bezmaksas kiberdrošības pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsnetmedia.com/story/50025852/k12-schools-improve-protection-against-online-attacks-but-are-vulnerable-to-ransomware|title=K-12 Schools Improve Protection Against Online Attacks, But Are Vulnerable to Ransomware|website=www.newsnetmedia.com|access-date=2024-06-27|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada martā viņi paziņoja par mākslīgā intelekta ugunsmūri (''Firewall for AI''), lai aizsargātu lietojumprogrammas, kurās darbojas [[Sarunbots|lieli valodu modeļi]] (LLM).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmagazine.com/brief/cloudflares-firewall-for-ai|title=Cloudflare's Firewall for AI|last=Staff|first=S. C.|website=SC Media|access-date=2024-08-19|date=2024-03-05|language=en}}</ref> Septembrī ''Cloudflare'' paziņoja par īslaicīgiem identifikatoriem (''Ephemeral ID''), kas identificē krāpnieciskas darbības, sasaistot rīcību ar klientu, izmantojot īslaicīgu, ģenerētu identifikatoru, nevis tradicionālos IP adreses izmantošanas veidus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoq.com/news/2024/10/cloudflare-ephemeral-id/|title=Ephemeral IDs: Cloudflare's Latest Tool for Fraud Detection|website=InfoQ|access-date=2025-03-07|language=en}}</ref> Tajā pašā mēnesī uzņēmums arī paziņoja, ka visi interneta pakalpojumu sniedzēji un iekārtu ražotāji var bez maksas izmantot savus DNS risinātājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techradar.com/news/best-dns-server|title=Best free and public DNS server of 2025|last=Williams|first=Mike|website=TechRadar|access-date=14 March 2025|date=6 November 2024|language=en}}</ref> ''Cloudflare'' ieviesa ''Cloudforce One'' apdraudējumu notikumu platformu 2025. gada martā, piedāvājot reāllaika ieskatu kiberuzbrukumos, izmantojot datus, kas apkopoti no ''Cloudflare'' tīkla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpnetsecurity.com/2025/03/19/cloudforce-one-threat-events-platform/|title=Cloudforce One threat events platform provides a real-time view of threat activity|website=Help Net Security|access-date=10 June 2025|date=19 March 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20240924793509/en/Cloudflare-Introduces-Threat-Intel-Team-and-Commits-to-Making-Precise-and-Timely-Global-Threat-Research-Accessible-For-Anyone|title=Cloudflare Introduces Threat Intel Team and Commits to Making Precise and Timely Global Threat Research Accessible For Anyone|website=Businesswire|access-date=June 10, 2025|date=September 24, 2024}}</ref> === SASE === ''Cloudflare'' visaptverošā [[SASE]] platforma debitēja 2020. gada oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protocol.com/enterprise/cloudflare-network-security-zero-trust|title=Cloudflare expanding into zero-trust network security - Protocol|last=Alspach|first=Kyle|website=www.protocol.com|access-date=2023-05-22|date=July 27, 2022|language=en|archive-date=2023-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522162519/https://www.protocol.com/enterprise/cloudflare-network-security-zero-trust}}</ref> ''Cloudflare'' 2022. gada februārī paziņoja par ''Area 1 Security'' iegādi. ''Area'' ir uzņēmums, kas izstrādāja produktu, kas paredzēts cīņai pret pikšķerēšanas e-pasta uzbrukumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-23/cloudflare-to-buy-area-1-security-in-biggest-acquisition|title=Cloudflare to Buy Area 1 Security in Push to Protect Against Phishing Emails|work=Bloomberg|access-date=6 May 2024|date=February 23, 2022|last=Williams|first=Joe}}</ref> Cloudflare 2024. gada martā iegādājās ''Nefeli Networks'', mākoņtīklu uzņēmumu, ko līdzdibināja datorzinātniece Silvija Ratnasamija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datacenterdynamics.com/en/news/cloudflare-acquires-nefeli-networks-to-boost-multi-cloud-networking/|title=Cloudflare acquires Nefeli Networks to boost multi-cloud networking|last=Swinhoe|first=Dan|website=Data Center Dynamics|access-date=2025-08-22|date=2024-03-07|language=en}}</ref> === VPN === 2019. gadā ''Cloudflare'' izlaida VPN pakalpojumu ar nosaukumu [[WARP]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2019/04/01/cloudflares-privacy-focused-dns-app-adds-a-free-vpn/|title=Cloudflare's privacy-focused DNS app adds a free VPN|last=Khalid|first=Amrita|website=Engadget|access-date=April 2, 2019|date=April 2, 2019}}</ref><ref name="warppcmag">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/news/370979/cloudflare-finally-launches-warp-but-its-not-a-mobile-vpn|title=Cloudflare Finally Launches Warp, But It's Not a Mobile VPN|last=Humphries|first=Matthew|website=[[PCMag]]|access-date=2022-11-19|date=September 26, 2019|language=en}}</ref> un atvērtā pirmkoda ''WireGuard'' ieviešanu, kas rakstīta [[Rust]] valodā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/boringtun-userspace-wireguard-rust/|title=BoringTun, a userspace WireGuard implementation in Rust|last=Krasnov|first=Vlad|website=Cloudflare Blog|access-date=2019-03-29|date=2018-12-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phoronix.com/scan.php?page=news_item&px=CloudFlare-BoringTun-WireGuard|title=CloudFlare Launches "BoringTun" As Rust-Written WireGuard User-Space Implementation|website=[[phoronix.com]]|access-date=29 March 2019}}</ref> === Citi pakalpojumi === 2021. gada janvārī uzņēmums sāka bez maksas nodrošināt savu digitālās rindas produktu “Waiting Room” COVID-19 vakcinācijas plānošanai ar nosaukumu “Project Fair Shot”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/01/22/cloudflare-introduces-free-digital-waiting-rooms-for-any-organizations-distributing-covid-19-vaccines/|title=Cloudflare introduces free digital waiting rooms for any organizations distributing COVID-19 vaccines|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=2021-05-12|date=22 January 2021|last=Etherington|first=Darrell|language=en}}</ref> Vēlāk, 2022. gadā “Project Fair Shot” ieguva ''Webby People's Choice'' balvu par pasākumu pārvaldību lietotņu un programmatūras kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://winners.webbyawards.com/2022/apps-and-software/software-services-platforms/event-management/220961/cloudflares-project-fair-shot|title=Cloudflare's Project Fair Shot|website=[[Webby Awards]]|access-date=26 May 2022|language=en}}</ref> 2023. gada martā ''Cloudflare'' paziņoja, ka postkvantu kriptogrāfija būs brīvA un uz visiem laikiem pieejama [[Mākoņskaitļošana|mākoņpakalpojumiem]], lietojumprogrammām un interneta savienojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/post-quantum-crypto-should-be-free/|title=Post-quantum crypto should be free, so we're including it for free, forever|website=The Cloudflare Blog|date=March 16, 2023}}</ref> Cloudflare 2024. gada septembrī izlaida ''Speed Brain'' un ''Instant Purge'' funkcijas, lai ievērojami samazinātu lapas ielādes ILGumu, iepriekš ielādējot saturu un padarot kešatmiņā saglabāto saturu nederīgu mazāk nekā 150 [[Milisekunde|ms]].<ref name="prefetch">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.debugbear.com/blog/cloudflare-speed-brain|title=Cloudflare Speed Brain: What You Need to Know|last=Hansa|first=Umar|website=DebugBear|access-date=19 June 2025|date=26 September 2024|language=en}}</ref> 2024. gadā ''Cloudflare'' paziņoja par plāniem ieviest jaunu maksāšanas metodi ar nosaukumu ''Stripe Link'', kas rudenī nonāca beta versijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paymentsdive.com/news/stripe-partners-with-nvidia-pepsi-and-rivian/729594/|title=Stripe partners with Nvidia, Pepsi and Rivian {{!}} Payments Dive|website=www.paymentsdive.com|access-date=2025-04-02|language=en}}</ref> Kopš 2010. gada ''Cloudflare'' sadarbojas ar ASV Nacionālo pazudušo un izmantoto bērnu centru, lai sniegtu datus, failus un papildu izmeklēšanu no viņu tīklā novērotajiem ļaunprātīgas izmantošanas ziņojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/the-csam-scanning-tool/|title=Announcing the CSAM Scanning Tool, Free for All Cloudflare Customers|last=Paine|first=Justin|last2=Graham-Cumming|first2=John|website=The Cloudflare Blog|access-date=2025-07-28|date=2019-12-18}}</ref> ''Cloudflare'' izstrādāja jaunu NCMEC ziņošanas sistēmu 2024. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inhope.org/EN/articles/cloudflare-simplifying-the-fight-against-csam|title=Cloudflare: Simplifying the Fight Against CSAM|website=inhope.org|access-date=2025-07-28}}</ref> atjauninot to 2025. gadā, integrējot ''Cloudflare'' darbplūsmas un padarot CSAM skenēšanas rīku pieejamu globāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riklewis.com/2020/01/cloudflare-csam-scanning-tool/|title=Cloudflare CSAM Scanning Tool – Rik Lewis|website=www.riklewis.com|access-date=2025-07-28}}</ref> == Drošības un privātuma problēmas == === Ielaušanās === 2012. gada 1. jūnijā hakeru grupa ''UGNazi'' uzlauza dažus ''Cloudflare'' izpilddirektora Metjū Prinsa kontus un novirzīja vietnes [[4chan]] apmeklētājus uz ''UGNazi'' piederošu [[Twitter]] kontu. Viņi, iespējams, izmantoja [[Sociālā inženierija|sociālo inženieriju]], lai apmānītu [[AT&T]] atbalsta personālu, lai iegūtu piekļuvi Prinsa balss pastam, un pēc tam izmantoja ''Cloudflare'' Google divfaktoru autentifikācijas sistēmas ievainojamību. Iegūstot kontroli pār Prinsa e-pasta kontu, ''UGNazi'' spēja novirzīt 4chan domēnu, izmantojot ''Cloudflare'' datubāzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.macleans.ca/society/technology/the-4chan-breach-how-hackers-got-a-password-through-voicemail/|title=The 4chan breach: How hackers got a password through voicemail|last=Simcoe|first=Luke|website=[[Maclean's]]|access-date=August 22, 2019|date=June 14, 2012}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.networkworld.com/community/blog/hacktivists-ugnazi-attack-4chan-Cloudflare-and-wounded-warrior-project|title=Hacktivists UGNazi attack 4chan, Cloudflare and Wounded Warrior Project|last=Smith|first=Ms.|publisher=[[NetworkWorld]]|website=Privacy and Security Fanatic|access-date=August 22, 2019|date=June 3, 2012|archive-date={{dat|2013|11|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112193000/http://www.networkworld.com/community/blog/hacktivists-ugnazi-attack-4chan-Cloudflare-and-wounded-warrior-project}}</ref> === 2016.—2017. gada datu noplūde === No 2016. gada septembra līdz 2017. gada februārim nopietna ''Cloudflare'' kļūda ar iesauku ''Cloudbleed''<ref name="USA Today">{{Ziņu atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/tech/talkingtech/2017/02/28/cloudfare-cloudbleed-bug-change-your-passwords/98519794/|title=Cloudfare bug: Yes, you should change your passwords|work=[[USA Today]]|access-date=March 1, 2017|date=February 28, 2017|last=Molina|first=Brett}}</ref> nopludināja sensitīvus datus, tostarp paroles un autentifikācijas žetonus, no klientu tīmekļa vietnēm, nosūtot papildu datus, atbildot uz tīmekļa pieprasījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/02/23/major-cloudflare-bug-leaked-sensitive-data-from-customers-websites/|title=Major Cloudflare bug leaked sensitive data from customers' websites|last=Conger|first=Kate|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=August 22, 2019|date=February 23, 2017}}</ref> === 2025. gada novembra pārtraukums === 2025. gada 18. novembrī ''Cloudflare'' piedzīvoja nopietnu globālu darbības pārtraukumu, kas izslēdza pieeju daudzām tīmekļa vietnēm un tiešsaistes pakalpojumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/technology/tech-news/cloudflare-down-what-the-it-services-company-has-to-say-on-mass-outage/articleshow/125412391.cms|title=Cloudflare down: What the company's status page has to say on mass outage|work=The Times of India|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|issn=0971-8257}}</ref> Traucējumus izraisīja plaši izplatītas 500. kļūdas, padarot daudzas platformas lēnas, nesasniedzamas vai pilnībā nedarbojošas lietotājiem visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/india-news/cloudflare-faces-outage-disrupting-services-for-thousands-of-users-101763467617603.html|title=Cloudflare down for several users globally; OpenAI, Perplexity among websites affected|website=Hindustan Times|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|language=en}}</ref> ''Cloudfare'' pārstāvis paziņoja, ka uzņēmums piedzīvoja "neparastu datplūsmas pieaugumu", kā rezultātā daļai datplūsmas, kas plūda caur tā tīklu, radās kļūdas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnbc.com/2025/11/18/cloudflare-down-outage-traffic-spike-x-chatgpt.html|title=Cloudflare down: Company blames 'unusual' spike in traffic before outage errors|work=NBC News|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|last=Palmer|first=Annie}}</ref> Ietekmētie pakalpojumi ietvēra [[Twitter|X]], [[ChatGPT]], [[Google Gemini|Gemini]], Perplexity AI, [[Spotify]], Canva, Quora, [[Discord]], Grindr, [[League of Legends]], [[IKEA]], [[Archive of Our Own]], vairākas ziņu un mediju vietnes un visus pakalpojumus, kas drošības pārbaudēm izmanto ''Turnstile''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/tech/2025/11/18/cloudflare-outage-twitter-x-down-websites/87333063007/#|title=Is X down? Cloudflare outage impacts ChatGPT, Spotify, more websites|work=USA Today|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|last=Khan|first=Melina}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/cloudflare-down-live-x-gemini-perplexity-and-other-platforms-face-widespread-outage-check-complete-details-11763467644089.html|title=Cloudflare Down: X, Gemini, Perplexity, ChatGPT and other platforms face widespread outage|last=Gupta|first=Aman|website=Mint|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2025/11/18/business/cloudflare-down-challenges-error.html|title=Outage at Cloudflare Disrupts Parts of the Internet|last=Mather|first=Victor|website=The New York Times|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18}}</ref> == Strīdi == ''Cloudflare'' ir ieviesis satura neitralitātes politiku un iebilst pret savu klientu uzraudzību, pamatojoties uz [[Vārda brīvība|vārda brīvību]], ja vien minētie klienti nepārkāpj likumu.<ref name="Kashmir">{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/kashmirhill/2014/07/30/cloudflare-protection/?sh=ac906f414555|title=The Company Keeping Your Favorite (And Least Favorite) Websites Online|work=[[Forbes]]|access-date=15 September 2021|date=17 August 2014|last=Hill|first=Kashmir}}</ref><ref name="BI17">{{Ziņu atsauce|url=https://www.businessinsider.com/the-daily-stormer-got-pushed-offline-by-hackers-2017-8|title=Cloudflare CEO explains his emotional decision to punt The Daily Stormer and subject it to hackers: I woke up 'in a bad mood and decided to kick them off the Internet'|work=[[Business Insider]]|access-date=15 September 2021|date=17 August 2017|last=Peterson|first=Becky}}</ref> Uzņēmums ir saskāries ar kritiku par to, ka tas neaizliedz naida runas vietnes un vietnes, kas, iespējams, ir saistītas ar teroristu grupējumiem,<ref name="Guardian15">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2015/nov/19/cloudflare-accused-by-anonymous-helping-isis|title=Web services firm CloudFlare accused by Anonymous of helping Isis|work=[[The Guardian]]|access-date=15 September 2021|date=19 November 2015}}</ref> taču ''Cloudflare'' ir apgalvojis, ka neviena tiesībaizsardzības iestāde nav lūgusi uzņēmumam pārtraukt šo pakalpojumu sniegšanu, un tas rūpīgi uzrauga savas saistības saskaņā ar ASV likumiem.<ref name="auto">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theregister.com/2015/11/18/cloudflare_ceo_rubbishes_anonymous_claims_of_terrorist_support/|title=CloudFlare CEO blasts Anonymous claims of ISIS terrorist support|work=[[The Register]]|access-date=16 September 2021|date=18 November 2015}}</ref> Cloudflare vairākkārt ir nonācis spiediena ietekmē, jo tā pakalpojumi tiek izmantoti tai skaitā, lai piekļūtu radikālam saturam.<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2017/12/cloudflares-ceo-has-a-plan-to-never-censor-hate-speech-again/|title=Cloudflare's CEO has a plan to never censor hate speech again|last=Lee|first=Timothy B.|website=[[Ars Technica]]|access-date=August 5, 2019|date=December 4, 2017}}</ref> === Pakalpojumu pārtraukšana === ==== ''The Daily Stormer'' ==== ''Cloudflare'' nodrošināja [[DNS (protokols)|DNS]] maršrutēšanu un [[Pakalpojumatteices uzbrukums|DDoS]] aizsardzību baltās rases pārākuma aizstāvju un [[Neonacisms|neonacistu]] vietnei ''The Daily Stormer''. 2017. gadā, iepriekš atsakoties veikt jebkādas darbības pret vietni,<ref name=":12" /> ''Cloudflare'' tomēr pārtrauca sniegt pakalpojumus vietnei ''The Daily Stormer'' pēc tam, kad vietnē tika publicēts paziņojums, ka ''Cloudflare'' vadītāji privāti atbalsta tās ideoloģiju. Paziņojumā ''Business Insider'' Cloudflare izpilddirektors Metjū Prinss sacīja, ka viņam nepatīk ''The Daily Stormer'' saturs, vienlaikus paužot nožēlu par to, ka viņa lēmums apturēt pakalpojumus ir apturējis vietnes darbību: "Kāda cilvēka spēja vienpersoniski izvēlēties izslēgt saturu neatbilst taisnīguma vai pienācīgas tiesas pamatidejām. Neatkarīgi no tā, vai uzbrukumus veic valsts valdība vai privātpersona."<ref name="businessinsider">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/the-daily-stormer-got-pushed-offline-by-hackers-2017-8|title=Cloudflare CEO explains his emotional decision to punt The Daily Stormer and subject it to hackers: I woke up 'in a bad mood and decided to kick them off the Internet'|last=Peterson|first=Becky|website=Business Insider|access-date=2023-05-15|language=en}}</ref> Pašpasludināts par "vārda brīvības absolūtistu", Prinss apgalvoja, ka nevēlas atkārtot šo lēmumu un meklēja aizsardzību uzņēmumam, ja tas nākotnē saskartos ar līdzīgu situāciju.<ref name=":12" /> Prinss tālāk pievērsās briesmām, kas rodas, ja lielie uzņēmumi lemj par to, kas ir atļauts palikt tiešsaistē, un šīs bažas pauda arī vairākas pilsonisko brīvību grupas un privātuma eksperti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Citron|first=Danielle Keats|date=November 28, 2017|title=What to Do about the Emerging Threat of Censorship Creep on the Internet|url=https://object.cato.org/sites/cato.org/files/pubs/pdf/pa-828.pdf|journal=[[Policy Analysis (journal)|Policy Analysis]]|volume=282|pages=3–4|via=Cato.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberlaw.stanford.edu/blog/2017/08/daily-stormer-online-speech-and-internet-registrars|title=The Daily Stormer, Online Speech, and Internet Registrars|last=Keller|first=Daphne|publisher=[[Stanford Law School]]|website=[[Stanford Center for Internet and Society]]|access-date=August 6, 2019|date=August 15, 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/the-switch/wp/2017/08/18/banning-neo-nazis-online-may-be-slippery-slope-tech-group-warns-silicon-valley/|title=Banning neo-Nazis online may be slippery slope, tech group warns Silicon Valley|work=[[The Washington Post]]|access-date=August 6, 2019|date=August 18, 2017|last=Shaban|first=Hamza}}</ref> ASV digitālo tiesību grupa " Electronic Frontier Foundation" paziņoja, ka tādiem pakalpojumiem kā "Cloudflare" nevajadzētu lemt par to, kāda runa ir pieņemama, un ka nelegāls saturs būtu jārisina ar tiesu sistēmas starpniecību. ==== Masu apšaudes un 8chan ==== 2019. gadā ''Cloudflare'' tika kritizēta par pakalpojumu sniegšanu radikālajam diskusiju un attēlu forumam [[8chan]]. Ziņojumu forums ir saistīts ar masu apšaušanām Amerikas Savienotajās Valstīs un [[Kraistčērčas mošeju apšaude|Kraistčērčas mošejas apšaudi]] Jaunzēlandē.<ref name=":8">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2019/08/04/technology/8chan-shooting-manifesto.html|title=8chan Is a Megaphone for Gunmen. 'Shut the Site Down,' Says Its Creator.|work=[[The New York Times]]|access-date=August 5, 2019|date=August 4, 2019|last=Roose|first=Kevin}}</ref> Turklāt vairākas ziņu organizācijas, tostarp ''[[The Washington Post]]'' un ''The Daily Dot,'' ir ziņojušas par bērnu pornogrāfijas un bērnu seksuālas izmantošanas diskusiju forumu esamību.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailydot.com/layer8/8chan-pedophiles-child-porn-gamergate/|title=8chan, the central hive of Gamergate, is also an active pedophile network|last=O'Neill|first=Patrick Howell|website=[[The Daily Dot]]|access-date=August 5, 2019|date=November 17, 2014}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2015/08/8chan-hosted-content-disappears-from-google-searches/|title=8chan-hosted content disappears from Google searches: Domain-specific searches contain warning about "suspected child abuse content"|last=Machkovech|first=Sam|website=[[Ars Technica]]|access-date=August 5, 2019|date=August 17, 2015}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/the-intersect/wp/2015/01/13/this-is-what-happens-when-you-create-an-online-community-without-any-rules/|title=This is what happens when you create an online community without any rules|work=[[The Washington Post]]|access-date=August 22, 2019|date=January 13, 2015|last=Dewey|first=Caitlin}}</ref> ''Cloudflare'' pārstāvis sacīja, ka platforma "nemitina norādītās tīmekļa vietnes, nevar bloķēt tīmekļa vietnes un nenodarbojas kā slēpts uzņēmums, kas mitina nelegālu saturu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/technology-50138970|title=Cloudflare embroiled in child abuse row|work=[[BBC News]]|access-date=November 15, 2019|date=October 22, 2019}}</ref> ''Cloudflare'' nepārtrauca pakalpojumu sniegšanu ''8chan'', kamēr pēc 2019. gada Elpaso apšaudes neizveidojās publisks un juridisks spiediens, kurā 8chan tika publicēts saistīts manifests.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wgbh.org/news/national-news/2019/08/06/el-paso-when-freedom-of-speech-turns-violent|title=El Paso: When Freedom Of Speech Turns Violent|work=[[WGBH (FM)|WGBH]]|access-date=2021-06-06|date=August 6, 2019|last=Uebele|first=Hannah|archive-date=2021-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210606225920/https://www.wgbh.org/news/national-news/2019/08/06/el-paso-when-freedom-of-speech-turns-violent}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/investigators-reasonably-confident-texas-suspect-left-anti-immigrant-screed-tipped-n1039031|title=Investigators 'reasonably confident' Texas suspect left anti-immigrant screed|work=[[NBC News]]|access-date=August 22, 2019|date=August 4, 2019|last=Collins|first=Ben}}</ref> Intervijā laikrakstam ''[[The Guardian|“The Guardian”]]'' tūlīt pēc apšaudes izpilddirektors Metjū Prinss aizstāvēja ''Cloudflare'' atbalstu ''8chan'', sakot, ka viņam ir “morāls pienākums” uzturēt ''8chan'' tiešsaistē.<ref name="Matthew Prince">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2019/aug/04/mass-shootings-el-paso-texas-dayton-ohio-8chan-far-right-website|title=8chan: the far-right website linked to the rise in hate crimes|work=[[The Guardian]]|access-date=August 3, 2019|date=August 3, 2019|last=Wong|first=Julia Carrie|authorlink=Julia Carrie Wong|location=London}}</ref> 2019. gada 5. augustā ''Cloudflare'' pārtrauca pakalpojumu sniegšanu vietnei ''8chan'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/terminating-service-for-8chan/|title=Terminating Service for 8Chan|website=The Cloudflare Blog|date=August 5, 2019}}</ref> kā rezultātā vietne tika pārvietota uz ''Dark Web''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2019/8/5/20754943/8chan-epik-offline-voxility-service-cutoff-hate-speech-ban|title=8chan goes dark after hardware provider discontinues service|website=[[The Verge]]|date=August 5, 2019}}</ref> ''Cloudflare'' paskaidroja, ka ''8chan'' "ir pierādījuši, ka rīkojas nelikumīgi, un ka nelikumīgums ir izraisījis vairākus traģiskus nāves gadījumus. Pat ja ''8chan'', iespējams, nav pārkāpis likuma burtu, atsakoties regulēt savu naida pilno kopienu, viņi ir radījuši vidi, kas bauda tā gara pārkāpšanu."<ref name="Matthew Prince"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2019/aug/04/mass-shootings-el-paso-texas-dayton-ohio-8chan-far-right-website|title=8chan: the far-right website linked to the rise in hate crimes|work=The Guardian|access-date=2023-04-30|date=2019-08-05|last=Wong|first=Julia Carrie|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2019/8/4/20754310/cloudflare-8chan-fredrick-brennan-ddos-attack|title=Cloudflare to revoke 8chan's service, opening the fringe website up for DDoS attacks|last=Kelly|first=Makena|website=The Verge|access-date=2023-06-16|date=2019-08-05|language=en}}</ref> Uzņēmums atzina, ka, lai gan varētu būt populārāk noņemt vietnes, kuras ''Cloudflare'' komanda uzskata par aizskarošām, viņi paliek pie sava lēmuma to nedarīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protocol.com/bulletins/cloudflare-service-termination-kiwi-farms|title=Cloudflare probably won't terminate services for 'despicable' sites|last=Alspach|first=Kyle|website=[[Protocol (website)|Protocol]]|access-date=31 August 2022|date=August 31, 2022|archive-date={{dat|2022|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220831210230/https://www.protocol.com/bulletins/cloudflare-service-termination-kiwi-farms}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bnnbloomberg.ca/cloudflare-hints-it-won-t-cut-ties-to-site-linked-to-harassment-1.1812952|title=Cloudflare Hints It Won't Cut Ties to Site Linked to Harassment|last=D'Anastasio|first=Cecilia|website=[[BNN Bloomberg]]|access-date=31 August 2022|date=August 31, 2022}}</ref> Uzņēmums arī aizstāvēja savu lēmumu, sakot, ka visus ieņēmumus no vietnēm, kas vērstas pret [[LGBTIQ+]], ziedoja organizācijai, kas aizstāv ''LGBTIQ+'' tiesības.<ref name="guardian-trolling-site">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2022/sep/01/cloudflare-defends-providing-security-services-to-trans-trolling-website-kiwi-farms|title=Cloudflare defends providing security services to trans trolling website Kiwi Farms|last=Taylor|first=Josh|website=[[The Guardian]]|access-date=2 September 2022|date=September 1, 2022}}</ref> Emuāra ierakstā tika minēti ''Cloudflare'' lietošanas noteikumi, kas ļauj tiem pārtraukt pakalpojumu "satura dēļ, kas atklāj sensitīvu personas informāciju, [un] kūda uz vardarbību pret cilvēkiem vai izmanto to".<ref name="guardian-trolling-site" /> === Terorisms === 2015. gadā sniegtajā liecībā Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas Ārlietu komitejai tika ziņots, ka divus no trim populārākajiem tiešsaistes tērzēšanas forumiem un gandrīz četrdesmit citas tīmekļa vietnes, kas pieder [[Islāma valsts|Irākas un Levantes Islāma valstij]] (ISIL), aizsargāja ''Cloudflare''.<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=http://docs.house.gov/meetings/FA/FA18/20150127/102855/HHRG-114-FA18-Wstate-KohlmannE-20150127.pdf|title=Charlie Hebdo and the Jihadi Online Network: Assessing the Role of American Commercial Social Media Platforms|last=Kohlmann|first=Evan F.|publisher=[[United States House of Representatives]]|access-date=August 22, 2019|date=January 27, 2015}}</ref> 2018. gadā laikraksts ''“''[[The Huffington Post]]''”'' dokumentēja, ka Cloudflare sniedza pakalpojumus “vismaz 7 teroristu grupām”, kuras noteica [[ASV Valsts departaments]], tostarp [[Al-Šabāb|Al-Shabaab]], [[Taliban]], Palestīnas atbrīvošanas Tautas frontei, Al-Kudsas brigādēm, [[Kurdistānas Strādnieku partija]]i, Al-Aksas mocekļu brigādēm un [[Hamās|Hamas]]. Tobrīd ''Cloudflare'' ģenerālpadomnieks Dags Krāmers laikrakstam “The Huffington Post” sacīja, ka viņš nevar komentēt konkrētus gadījumus, kad ''Cloudflare'' tika informēts par iespējamām teroristu organizācijām, kas izmanto tā pakalpojumus, taču ''Cloudflare'' sadarbojas ar valdības iestādēm, lai izpildītu savas juridiskās saistības. === Atbilde uz Krievijas iebrukumu Ukrainā === Pēc tam, kad [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija 2022. gada februāra beigās iebruka Ukrainā]], [[Ukraina]]s premjerministra vietnieks, digitālās transformācijas ministrs Mihails Fjodorovs<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/technology/2022/03/04/russia-ukraine-internet-cogent-cutoff/|title=A new iron curtain is descending across Russia's Internet|work=[[The Washington Post]]|access-date=11 May 2022|date=4 March 2022|last=Timberg|first=Craig}}</ref> un citi<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.barrons.com/articles/russia-ukraine-war-companies-51648143368|title=These Companies Haven't Left Russia. Behind Their Decisions to Stay.|work=[[Barron's (magazine)|Barron's]]|access-date=17 May 2022|date=25 March 2022|last=Moore|first=Logan}}</ref> aicināja ''Cloudflare'' pārtraukt pakalpojumu sniegšanu [[Krievija]]s tirgū, jo parādījās ziņojumi, ka ar Krieviju saistītas tīmekļa vietnes, kas izplata dezinformāciju, izmanto uzņēmuma satura piegādes tīkla pakalpojumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-08/cloudflare-rebuffs-ukraine-requests-to-stop-working-with-russia|title=Cloudflare Rebuffs Ukraine Requests to Stop Working With Russia|work=[[Bloomberg News|Bloomberg]]|access-date=11 May 2022|date=8 March 2022|last=Stone|first=Jeff}}</ref> ''Cloudflare'' izpilddirektors Metjū Prinss atbildēja, ka uzņēmums nolēma turpināt sniegt pakalpojumus Krievijas iedzīvotājiem, lai pretotos Krievijas mēģinājumiem pacelt “digitālo dzelzs priekškaru”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2022/03/cloudflare-wont-cut-off-russia-says-it-needs-more-internet-access-not-less/|title=Cloudflare refuses to pull out of Russia, says Putin would celebrate shutoff|last=Brodkin|first=Jon|website=Ars Technica|access-date=2023-07-05|date=2022-03-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.institute.global/insights/geopolitics-and-security/disrupters-and-defenders-what-ukraine-war-has-taught-us-about-power-global-tech-companies|title=Disrupters and Defenders: What the Ukraine War Has Taught Us About the Power of Global Tech Companies|website=www.institute.global|access-date=2023-07-05|language=en}}</ref> Prinss dalījās, ka “Pakalpojumu bezizšķiroša pārtraukšana maz kaitētu Krievijas valdībai, bet gan ierobežotu [Krievijas pilsoņu] piekļuvi informācijai ārpus valsts un padarītu ievērojami neaizsargātākus tos, kuri mūs ir izmantojuši, lai pasargātu sevi, kritizējot valdību.”<ref name="Ars22">{{Ziņu atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2022/03/cloudflare-wont-cut-off-russia-says-it-needs-more-internet-access-not-less/|title=Cloudflare refuses to pull out of Russia, says Putin would celebrate shutoff|work=[[Ars Technica]]|access-date=19 April 2022|date=8 March 2022|last=Brodkin|first=Jon}}</ref> Vēlāk uzņēmums paziņoja, ka tam ir minimāla pārdošanas un komercdarbība Krievijā, un tas ir “pārtraucis līgumus ar visiem klientiem, kurus esam identificējuši kā saistītus ar sankcionētām vienībām”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/05/26/investing/premarket-stocks-trading/index.html|title=Crypto is dead. Long live crypto: Davos Dispatch|work=[[CNN]]|access-date=26 May 2022|date=26 May 2022|last=Morrow|first=Allison}}</ref> ''Cloudflare'' projekts ''Galileo'', kas tika uzsākts 2014. gadā, piedāvā [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskajām organizācijām]] bezmaksas [[Pakalpojumatteices uzbrukums|DDoS]] aizsardzību. 2022. gadā viņi paplašināja bezmaksas aizsardzību [[Ukrainas valdība]]i un telekomunikāciju uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2014/06/12/cloudflare-teams-up-with-15-ngos-to-protect-citizen-journalists-and-activists-from-ddos-attacks/|title=CloudFlare Teams Up With 15 NGOs To Protect Citizen Journalists And Activists From DDoS Attacks|website=[[TechCrunch]]|access-date=2022-06-26|date=June 12, 2014|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Garson|first=Melanie|last2=Furlong|first2=Pete|date=May 2022|title=Disrupters and Defenders: What the Ukraine War Has Taught Us About the Power of Global Tech Companies|url=https://institute.global/policy/disrupters-and-defenders-what-ukraine-war-has-taught-us-about-power-global-tech-companies|journal=[[Tony Blair Institute for Global Change]]|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Interneta pakalpojumu sniedzēji]] jezr5lc66au4i9ohh6e1ma74vqa03iv 2 618873 4464652 4464524 2026-05-06T14:05:28Z Meistars Joda 781 4464652 wikitext text/x-wiki '''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Doctor Who]]" 2023. gada speciālizlaiduma galvenā varoņa inkarnācija, kas parādās 2023. gada speciālizlaidumos. Viņu atveido [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam, kā arī 2013. gadā bija atveidojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]]. Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas [[Galifreja|Galifrejas]], kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors spēj [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]], to darot, mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot cits aktieris. Tenanta atveidotā Četrpadsmitā Doktora inkarnācija ārēji līdzinās Desmitajam Doktoram, taču tai piemīt sentimentālāka un sirsnīgāka personība, kā arī zināms nogurums, kas atspoguļo viņa ilgās dzīves pieredzi. Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] atveidotās Trīspadsmitās Doktores pēctecis tika izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka tieši viņš atveidos Četrpadsmito Doktoru. Tomēr Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].<ref name="DCHTCAK">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} nty08wrk147vkedrkicxd8u5dkrs1t1 4464653 4464652 2026-05-06T14:10:40Z Meistars Joda 781 4464653 wikitext text/x-wiki {{Doktora inkarnācijas infokaste | nth = Četrpadsmitais | doc_image = Fourteenth_Doctor_in_Wild_Blue_Yonder_(cropped2).png | caption = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā | start = ''The Star Beast'' (2023) | finish = ''The Giggle'' (2023) | portrayed = [[Deivids Tenants]] | preceding = [[Džodija Vitakere]] | succeeding = [[Nčuti Gatkva]] | period_start = {{dat|2023|11|25|N}} | period_end = {{dat|2023|12|9|N}} | no_series = 1 | no_stories = 3 | no_episodes = 3 | companions = {{Plainlist| * [[Donna Nobla]] }} | series_list = {{Plainlist| * 2023. gada speciālizlaidums }} | previous = [[Trīspadsmitā Doktore]]<br />[[Džodija Vitakere]] | next = [[Piecpadsmitais Doktors]]<br />[[Nčuti Gatkva]] }} '''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Doctor Who]]" 2023. gada speciālizlaiduma galvenais varonis. Viņu attēlo [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants|Deivids Tennants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam un atkal 2013. gadā bija attēlojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]]. Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas [[Galifreja|Galifrejas]], kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors var [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]], to darot, mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tennanta otrā inkarnācija ir ārēji līdzīga Desmitajam Doktoram, bet ar sentimentālāku un sirsnīgāku personību un nogurumu, kas atspoguļo viņa dzīves pieredzi gadsimtos kopš tā laika. Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] pēctecis seriāla galvenās lomas atveidošanā bija izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka pēc [[Trīspadsmitā Doktore|Trīspadsmitās Doktores]] reģenerācijas Četrpadsmito Doktoru atveidos viņš.<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|author=Martin Belam|website=The Guardian|access-date=2022-10-25|date=2022-05-08|archive-date=2022-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220508114940/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces}}</ref> Taču Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Deivids Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].<ref name="DCHTCAK">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} rz7o5wqp7iovo3h9l3sam6rf5ldft5y 4464655 4464653 2026-05-06T14:23:24Z Meistars Joda 781 4464655 wikitext text/x-wiki {{Doktora inkarnācijas infokaste | nth = Četrpadsmitais | doc_image = Fourteenth_Doctor_in_Wild_Blue_Yonder_(cropped2).png | caption = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā | start = ''The Star Beast'' (2023) | finish = ''The Giggle'' (2023) | portrayed = [[Deivids Tenants]] | preceding = [[Džodija Vitakere]] | succeeding = [[Nčuti Gatkva]] | period_start = {{dat|2023|11|25|N}} | period_end = {{dat|2023|12|9|N}} | no_series = 1 | no_stories = 3 | no_episodes = 3 | companions = {{Plainlist| * [[Donna Nobla]] }} | series_list = {{Plainlist| * 2023. gada speciālizlaidums }} | previous = [[Trīspadsmitā Doktore]]<br />[[Džodija Vitakere]] | next = [[Piecpadsmitais Doktors]]<br />[[Nčuti Gatkva]] }} '''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Doctor Who]]" galvenā varoņa inkarnācija, kas parādās 2023. gada speciālizlaidumos. Viņu attēlo [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam, kā arī 2013. gadā bija attēlojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]]. Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas [[Galifreja|Galifrejas]], kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors spēj [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]] — šajā procesā mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tennanta atveidotā Četrpadsmitā Doktora inkarnācija ārēji līdzinās Desmitajam Doktoram, taču tai piemīt sentimentālāka un sirsnīgāka personība, kā arī zināms nogurums, kas atspoguļo viņa ilgās dzīves pieredzi. Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] atveidotās Trīspadsmitās Doktores pēctecis tika izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka tieši viņš atveidos Četrpadsmito Doktoru.<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|author=Martin Belam|website=The Guardian|access-date=2022-10-25|date=2022-05-08|archive-date=2022-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220508114940/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces}}</ref> Taču Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].<ref name="DCHTCAK">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} j3wk9dc29gw2tpgh74y45qcwaeaan5a 4464659 4464655 2026-05-06T14:31:28Z Meistars Joda 781 Nodzēsa lapu 4464659 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 10 619615 4464679 4462952 2026-05-06T15:34:55Z Dainis 876 4464679 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> kfmvqhvfw0wnhnbhr98m1kg2xr4qtay 0 619616 4464678 4462949 2026-05-06T15:33:59Z Dainis 876 /* Maijs */ 4464678 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''<!--, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā-->. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] r7y9m7u5ncz2pzeigwtnqxlbh10vexz 0 623162 4464692 4464489 2026-05-06T16:05:34Z Dejelnieks 78787 4464692 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Atvara | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Liene Stūrmane | Pseidonīms = Atvara | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = Atvara.lv | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Liene Stūrmane''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title="Gribas ko tīru!" Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma "Lūgums"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref name="atvara">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}</ref> (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere. == Biogrāfija == Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].<ref name=":0" /> Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā]] džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla "[[Nelūgtie viesi (2023)|Nelūgtie viesi]]" tituldziesmām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020., un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu "[[Ēnā]]". Finālā, ieguva 1. vietu skatītāju un žūrijas kopējā balsojumā, un ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Pseidonīms "Atvara" faktiski bija tēva uzvārds, kurš tika izvēlēts psiholoģisku motīvu dēļ.<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Tautumeitas]]<br />ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "[[Ēnā]]" | periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 3lml1xcljd3fjnllsqzbclpegp1ujpj 0 625081 4464834 4425682 2026-05-07T05:49:22Z Biafra 13794 4464834 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Pikvika kluba piezīmes | title_orig = ''The Posthumous Papers of the Pickwick Club'' | translator = | attēls = Pickwickclub serial.jpg | att_izm = 300px | image_caption = 1836. gada izdevuma vāks | author = [[Čārlzs Dikenss]] (pseidonīms “Bozs.”) | illustrator = | country = {{GBR}} | language = Angļu | series = Ik mēnesi:<br>1836. gada marts – 1837. novembris | genre = | publisher = ''Chapman & Hall'' | release_date = 1837 | media_type = | isbn = | oclc= | preceded_by = | followed_by = }} '''"Pikvika kluba piezīmes"''' ({{val|en|The Posthumous Papers of the Pickwick Club}}) ir angļu rakstnieka [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] pirmais [[romāns]]. To 1836.—1837. gadā divdesmit atsevišķās burtnīcās izdeva ''Chapman & Hall''. Grāmatas sižetu veido virkne brīvi saistītu piedzīvojumu, kas it kā norisinājušies 1827.—1828. gadā. Romāna galvenais varonis ir laipns un turīgs eskvairs Semjuels Pikviks, [[klubs|kluba]] dibinātājs un prezidents. Viņš kopā ar trim kluba biedriem Natanielu Vinklu, Augustu Snodgrasu un Treisiju Tapmenu dodas “zinātniskos” ceļojumos pa [[Anglija]]s laukiem ar karieti uz vietām, kas atrodas patālu no [[Londona]]s, lai ziņotu par redzēto un piedzīvoto. Spilgtākie romāna varoņi ir sulainis Sems Vellers un viņa tēvs kučieris Tonijs Vellers, kā arī klejojošais aktieris Alfrēds Džingls. Grāmatas sižetu izmantoja vairāku teātra izrāžu un filmu veidošanā. == Latviskais tulkojums == * Čarlzs Dikenss. Pikvika kluba piezīmes. Rīɡa: LVI, 1961. — 847 lpp. [tulkotājs [[Mārtiņš Kalndruva]], ilustratori E. Skujiņš, R. Seimors un H. Brauns (Fizs)] ** 1991. gada digitāls audioieraksts (lasa Aleksandrs Kūlainis, 35 st. 9 min.) <gallery> Mr. Pickwick addresses the club.jpg|Roberta Seimūra ilustrācija ɡrāmatas pirmajai burtnīcai Mrs Bardell Mr Pickwick Browne 1837.jpg|Heblota Brauna ilustrācija Handkerchief; commemorative handkerchief - The Pickwickians - Google Art Project.jpg|kabatlakatiņš ar Dikensa portretu un ɡrāmatas personāžiem (pēc 1839) Pikvika kluba piezīmes filmas afiša 1954.JPG|filmas “Pikvika kluba piezīmes” afiša (1954) Pikvika kluba piezīmes grāmatas vāks 1961.JPG|Pikvika kluba piezīmes (grāmatas vāks, 1961) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1836. gada romāni]] [[Kategorija:1837. gada romāni]] 7gfxqb0j9zuzr58cpy7o8h05c53ph9h 4464847 4464834 2026-05-07T06:13:38Z Meistars Joda 781 4464847 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Pikvika kluba piezīmes | title_orig = ''The Posthumous Papers of the Pickwick Club'' | translator = | attēls = Pickwickclub serial.jpg | att_izm = 300px | image_caption = 1836. gada izdevuma vāks | author = [[Čārlzs Dikenss]] (pseidonīms “Bozs”) | illustrator = | country = {{GBR}} | language = Angļu | series = Ik mēnesi:<br>1836. gada marts – 1837. gada novembris | genre = | publisher = ''Chapman & Hall'' | release_date = 1837 | media_type = | isbn = | oclc= | preceded_by = | followed_by = }} '''"Pikvika kluba piezīmes"''' ({{val|en|The Posthumous Papers of the Pickwick Club}}) ir angļu rakstnieka [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] pirmais [[romāns]]. To 1836.—1837. gadā divdesmit atsevišķās burtnīcās izdeva ''Chapman & Hall''. Grāmatas sižetu veido virkne brīvi saistītu piedzīvojumu, kas it kā norisinājušies 1827.—1828. gadā. Romāna galvenais varonis ir laipns un turīgs eskvairs Semjuels Pikviks, [[klubs|kluba]] dibinātājs un prezidents. Viņš kopā ar trim kluba biedriem Natanielu Vinklu, Augustu Snodgrasu un Treisiju Tapmenu dodas “zinātniskos” ceļojumos pa [[Anglija]]s laukiem ar karieti uz vietām, kas atrodas patālu no [[Londona]]s, lai ziņotu par redzēto un piedzīvoto. Spilgtākie romāna varoņi ir sulainis Sems Vellers un viņa tēvs kučieris Tonijs Vellers, kā arī klejojošais aktieris Alfrēds Džingls. Grāmatas sižetu izmantoja vairāku teātra izrāžu un filmu veidošanā. == Latviskais tulkojums == * Čarlzs Dikenss. Pikvika kluba piezīmes. Rīɡa: LVI, 1961. — 847 lpp. [tulkotājs [[Mārtiņš Kalndruva]], ilustratori E. Skujiņš, R. Seimors un H. Brauns (Fizs)] ** 1991. gada digitāls audioieraksts (lasa Aleksandrs Kūlainis, 35 st. 9 min.) <gallery> Mr. Pickwick addresses the club.jpg|Roberta Seimūra ilustrācija ɡrāmatas pirmajai burtnīcai Mrs Bardell Mr Pickwick Browne 1837.jpg|Heblota Brauna ilustrācija Handkerchief; commemorative handkerchief - The Pickwickians - Google Art Project.jpg|kabatlakatiņš ar Dikensa portretu un ɡrāmatas personāžiem (pēc 1839) Pikvika kluba piezīmes filmas afiša 1954.JPG|filmas “Pikvika kluba piezīmes” afiša (1954) Pikvika kluba piezīmes grāmatas vāks 1961.JPG|Pikvika kluba piezīmes (grāmatas vāks, 1961) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1836. gada romāni]] [[Kategorija:1837. gada romāni]] jvcsqftbyp1dmgayj1d7gkgeb9y47ob 0 625618 4464889 4460599 2026-05-07T09:12:55Z Latvinskyy 142552 4464889 wikitext text/x-wiki {{Ierocis infokaste|name=Boxer|image=DSCN7330-crop - Copy.jpg|caption=Boxer RCT30 IFV variants apskatāms DVD 2024 izstādē.|origin=[[Apvienotā Karaliste]] / [[Vācija]] / [[Nīderlande]] / <!-- Šeit neizmantojiet karoga ikonas, saskaņā ar MOS:INFOBOXFLAG -->|type=[[Kājnieku kaujas mašīna/bruņutransportieris]]|is_vehicle=|service=Kopš 2011. gada<ref>{{cite web|url=https://www.militarytoday.com/apc/boxer_mrav.htm|title=Boxer|publisher=militarytoday|access-date=2023. gada 22. novembris}}{{Novecojusi saite}}</ref>|used_by=Skatīt [[#Operatori|''Operatori'']]|wars=[[Karš Afganistānā (2001.–2021. g.)|Afganistānas karš]] [[Starptautiskie drošības palīdzības spēki|(ISAF)]] <br />[[NATO Reaģēšanas spēki]] <br />[[Krievijas-Ukrainas karš]]|designer={{ill|ARTEC GmbH|de|Artec}}|design_date=1998–2009|manufacturer=[[Rheinmetall]]<br /> [[KNDS Deutschland]]|unit_cost=*[[Bruņutransportieris|APC]] 4–5 miljoni eiro *[[Kājnieku kaujas mašīna|IFV]] 7–9 miljoni eiro<ref name="Boxer; Janes atjaunināts 2024. gada septembrī">{{cite web |url=https://customer.janes.com/display/JAA_0304-JAFV|title=Sauszemes{{Novecojusi saite}} kara platformas: Bruņu kaujas mašīnas — Boxer (2024. gada septembra atjauninājumi)|publisher=Janes|piekļuves datums= 2024. gada 9. septembris}</ref>|production_date=2009–present|number=1866 uz februāri (piegādes un apstiprinātie pasūtījumi, kuriem ir norādīti daudzumi: Skatīt [[#Operatori|''Operatori'']])<ref>{{Cite web|date=2021-06-23 |title=Pēdējais Bundeswehr GTK Boxer piegādāts |url=https://www.joint-forces.com/defence-equipment-news/44410-last-bundeswehr-gtk-boxer-delivered |access-date=2023-11-22 |website=Joint Forces News |language=en-GB}}</ref><ref>{{Cite web |last=Defensie |first=Ministerie van |date=2023-04-20 |title=Boxer-pantserwielveroertuig - Materieel - Defensie.nl |url=https://www.defensie.nl/onderwerpen/materieel/voertuigen/boxer |piekļuves datums=2023-11-22 |tīmekļa vietne=www.defensie.nl |valoda=nl-NL}}<ref><ref>{{Cite web |date=2023-05-02 |title=Lietuva saņems otro Vilkas jakas kaujas raķešu partiju {{!}} DefenceToday.com |url=https://www.defencetoday.com/land/land-platforms/lithuania-to-receive-second-batch-of-vilkas-ifvs/ |piekļuves datums=2023-11-22 |valoda=en-GB}</ref><ref>{{cite web | url=https://www.australiandefence.com.au/defence/land/rheinmetall-begins-local-production-of-boxer-crvs | title=Rheinmetall sāk Boxer CRVS vietējo ražošanu - Austrālijas aizsardzības žurnāls }</ref>|variants=|spec_label=|crew=8|image_size=300px|primary_armament=|secondary_armament=}} '''Boxer''' ir modulāra bruņota kaujas transportlīdzekļu saime ar 8×8 riteņu piedziņu, kas paredzēta dažādiem militāriem uzdevumiem. To izstrādāja starptautisks konsorcijs ARTEC GmbH, kura galvenie rūpnieciskie partneri ir Vācijas uzņēmumi [[Rheinmetall]] un KNDS Deutschland, kā arī Rheinmetall Defence Nederland Nīderlandē. Programmu koordinē starptautiskā organizācija OCCAR. Boxer konstrukcija ļauj vienai platformai izmantot dažādus maināmus misijas moduļus, kas transportlīdzekli var pārvērst par bruņutransportieri, komandvadības transportu, medicīnisko evakuācijas mašīnu, kājnieku kaujas mašīnu vai citām specializētām versijām. == Ražošanas vēsture == Boxer projekta sākums meklējams 1993. gadā, kad [[Vācija]] un [[Francija]] uzsāka kopīgu jauna bruņutransportiera izstrādi. [[Apvienotā Karaliste]] pievienojās projektam 1996. gadā, bet Francija no tā izstājās 1999. gadā, lai izstrādātu savu VBCI transportlīdzekli. Pirmie Boxer prototipi tika prezentēti 2002. gadā. [[Nīderlande]] projektam pievienojās 2001. gadā un kļuva par vienu no galvenajiem pasūtītājiem. Vācija 2006. gadā apstiprināja 272 Boxer transportlīdzekļu iegādi Bundesvēram. Pirmais sērijveida transportlīdzeklis tika piegādāts 2009. gadā. Vēlāk programmu paplašināja arī citas valstis, tostarp Lietuva un Austrālija. [[Lietuva]] izvēlējās Boxer 2016. gadā kā savu jauno kājnieku kaujas mašīnu “Vilkas”. Pirmās vienības tika piegādātas 2019. gadā. [[Attēls:Op_de_foto_een_prototype_van_een_Boxer_Infanterie_gevechtsvoertuig_(2170-004-78).jpg|thumb|Boksera prototips 2013. gadā.]] == Dizains == Boxer transportlīdzekļa galvenā īpašība ir divdaļīga konstrukcija, kas sastāv no: # Braukšanas moduļa (Drive Module) # Misijas moduļa (Mission Module) Braukšanas modulis satur dzinēju, transmisiju, piekari un vadītāja vietu. Savukārt misijas modulis ir nomaināma kapsula, kurā atrodas ekipāža, bruņojums vai specializētais aprīkojums. Šos moduļus iespējams nomainīt aptuveni stundas laikā, kas ļauj vienu transportlīdzekli pārveidot citai lomai. Boxer sastāv no diviem galvenajiem elementiem: platformas/piedziņas mehānisma (piedziņas moduļa) un noņemamā misijas moduļa. === Braukšanas modulis === [[Attēls:GTK_Boxer_Chassis.jpg|right|thumb|Boxera modulis, skats no aizmugures, misijas modulis ir noņemts]] Boxer braukšanas modulis ir smagi bruņota šasija ar 8×8 piedziņu. Transportlīdzeklim ir pilnpiedziņa ar diferenciāļu bloķēšanu visiem riteņiem, kas nodrošina labu mobilitāti sarežģītā apvidū. Transportlīdzeklis izmanto MTU dīzeļdzinēju, kas attīsta līdz pat 720–820 zirgspēkiem atkarībā no versijas. Maksimālais ātrums uz ceļa var sasniegt aptuveni 100 km/h, bet darbības rādiuss ir līdz 1000 km. Piekare ir neatkarīga ar dubultsviru sistēmu, kas uzlabo stabilitāti un komfortu braukšanas laikā. === Aizsardzība === Boxer ir viens no vislabāk aizsargātajiem riteņu bruņutransportieriem pasaulē. Transportlīdzekļa korpuss ir izgatavots no metināta tērauda bruņām, kurām pievienotas papildus modulārās bruņas. Aizsardzība ietver: * aizsardzību pret 14.5 mm bruņusitēj munīciju visos virzienos * pastiprinātu frontālo bruņu aizsardzību pret 30 mm lielgabalu munīciju * mīnu un improvizēto spridzekļu (IED) aizsardzību Transportlīdzekļa grīda ir veidota ar vairāku slāņu V formas konstrukciju, kas samazina sprādziena triecienu ekipāžai. === Bruņojums === [[Attēls:Boxer_fitted_with_the_Oerlikon_Skyranger_air_defence_system.jpg|right|thumb|2018. gada Eurosatory izstādē Rheinmetall demonstrēja Boxer lidmašīnu, kas bija aprīkota ar Oerlikon Skyranger pretgaisa aizsardzības sistēmu .]] Boxer var aprīkot ar dažādiem bruņojuma veidiem atkarībā no misijas moduļa. Visbiežāk tiek izmantotas attālināti vadāmas ieroču stacijas vai torņi. Iespējamais bruņojums: * 7.62 mm vai 12.7 mm ložmetēji * 40 mm granātmetēji * 30 mm automātiskie lielgabali * prettanku raķetes Spike * 105 mm vai 155 mm lielgabali (specializētās versijās) Piemēram, Lietuvas Vilkas IFV versija ir aprīkota ar 30 mm Mk44 lielgabalu, ložmetēju un Spike-LR prettanku raķetēm. === Mobilitāte === Boxer ir izstrādāts, lai nodrošinātu augstu mobilitāti gan uz ceļiem, gan bezceļa apstākļos. Transportlīdzeklis spēj: * pārvietoties ar ātrumu līdz 103 km/h * pārvarēt 60% slīpumu * šķērsot līdz 2 metrus platu grāvi * pārvarēt līdz 0.8 metru vertikālu šķērsli Transportlīdzeklim ir centrālā riepu spiediena regulēšanas sistēma, kas ļauj pielāgot riepu spiedienu dažādiem apvidiem. [[Attēls:Dutch_military_in_Augustdorf,_Germany.jpg|thumb|Holandiešu Boxer modelis aprīkots ar papildu pretbombāru jumta bruņām]] [[Attēls:Gepanzertes_Transportkraftfahrzeug_(GTK)_Boxer_-_Motor.jpg|right|thumb|Boxer spēka agregāts sastāv no MTU dīzeļdzinēja, kas savienots ar Allison transmisiju.]] == Boxer variantu un misijas moduļu pārskats == Boxer platformai ir izstrādāti daudzi varianti ar dažādiem misiju moduļiem. Svarīgākie varianti: Bruņotais personāla transportieris (APC) Pamata transportlīdzeklis kājnieku pārvadāšanai. Kājnieku kaujas mašīna (IFV) Aprīkota ar torni un smagāku bruņojumu. Komandpunkts Izmanto sakaru un vadības operācijām kaujas laukā. Medicīniskais transportlīdzeklis Aprīkots ievainoto evakuācijai un medicīniskajai palīdzībai. Inženieru transportlīdzeklis Paredzēts mīnu tīrīšanai, šķēršļu pārvarēšanai un citām inženiertehniskām operācijām. Pašgājējhaubice RCH 155 Versija ar 155 mm artilērijas lielgabalu. Pretgaisa aizsardzības versija Skyranger 30 Aprīkota ar 30 mm automātisko lielgabalu un pretgaisa raķetēm. [[Attēls:Boxer_operators.png|thumb|Operatori]] === Pašreizējie operatori === Boxer transportlīdzekli izmanto vairākas valstis: * [[Vācija]] * [[Nīderlande]] * [[Lietuva]] * [[Austrālija]] * [[Apvienotā Karaliste]] * [[Ukraina]] * [[Katara]] Dažas valstis izmanto īpašas konfigurācijas, piemēram, Lietuvas Vilkas IFV versiju vai Austrālijas Combat Reconnaissance Vehicle (CRV). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rheinmetall]] [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] cb0kejk45y903qosx1fhqd3zmxncnmp 4464890 4464889 2026-05-07T09:14:50Z Latvinskyy 142552 4464890 wikitext text/x-wiki {{Ierocis infokaste|name=Boxer|image=DSCN7330-crop - Copy.jpg|caption=Boxer RCT30 IFV variants apskatāms DVD 2024 izstādē.|origin=[[Apvienotā Karaliste]] / [[Vācija]] / [[Nīderlande]] / <!-- Šeit neizmantojiet karoga ikonas, saskaņā ar MOS:INFOBOXFLAG -->|type=[[Kājnieku kaujas mašīna]] [[Bruņutransportieris]]|is_vehicle=|service=Kopš 2011. gada<ref>{{cite web|url=https://www.militarytoday.com/apc/boxer_mrav.htm|title=Boxer|publisher=militarytoday|access-date=2023. gada 22. novembris}}{{Novecojusi saite}}</ref>|used_by=Skatīt [[#Operatori|''Operatori'']]|wars=[[Karš Afganistānā (2001.–2021. g.)|Afganistānas karš]] [[Starptautiskie drošības palīdzības spēki|(ISAF)]] <br />[[NATO Reaģēšanas spēki]] <br />[[Krievijas-Ukrainas karš]]|designer={{ill|ARTEC GmbH|de|Artec}}|design_date=1998–2009|manufacturer=[[Rheinmetall]]<br /> [[KNDS Deutschland]]|unit_cost=*[[Bruņutransportieris|APC]] 4–5 miljoni eiro *[[Kājnieku kaujas mašīna|IFV]] 7–9 miljoni eiro<ref name="Boxer; Janes atjaunināts 2024. gada septembrī">{{cite web |url=https://customer.janes.com/display/JAA_0304-JAFV|title=Sauszemes{{Novecojusi saite}} kara platformas: Bruņu kaujas mašīnas — Boxer (2024. gada septembra atjauninājumi)|publisher=Janes|piekļuves datums= 2024. gada 9. septembris}</ref>|production_date=2009–present|number=1866 uz februāri (piegādes un apstiprinātie pasūtījumi, kuriem ir norādīti daudzumi: Skatīt [[#Operatori|''Operatori'']])<ref>{{Cite web|date=2021-06-23 |title=Pēdējais Bundeswehr GTK Boxer piegādāts |url=https://www.joint-forces.com/defence-equipment-news/44410-last-bundeswehr-gtk-boxer-delivered |access-date=2023-11-22 |website=Joint Forces News |language=en-GB}}</ref><ref>{{Cite web |last=Defensie |first=Ministerie van |date=2023-04-20 |title=Boxer-pantserwielveroertuig - Materieel - Defensie.nl |url=https://www.defensie.nl/onderwerpen/materieel/voertuigen/boxer |piekļuves datums=2023-11-22 |tīmekļa vietne=www.defensie.nl |valoda=nl-NL}}<ref><ref>{{Cite web |date=2023-05-02 |title=Lietuva saņems otro Vilkas jakas kaujas raķešu partiju {{!}} DefenceToday.com |url=https://www.defencetoday.com/land/land-platforms/lithuania-to-receive-second-batch-of-vilkas-ifvs/ |piekļuves datums=2023-11-22 |valoda=en-GB}</ref><ref>{{cite web | url=https://www.australiandefence.com.au/defence/land/rheinmetall-begins-local-production-of-boxer-crvs | title=Rheinmetall sāk Boxer CRVS vietējo ražošanu - Austrālijas aizsardzības žurnāls }</ref>|variants=|spec_label=|crew=8|image_size=300px|primary_armament=|secondary_armament=}} '''Boxer''' ir modulāra bruņota kaujas transportlīdzekļu saime ar 8×8 riteņu piedziņu, kas paredzēta dažādiem militāriem uzdevumiem. To izstrādāja starptautisks konsorcijs ARTEC GmbH, kura galvenie rūpnieciskie partneri ir Vācijas uzņēmumi [[Rheinmetall]] un KNDS Deutschland, kā arī Rheinmetall Defence Nederland Nīderlandē. Programmu koordinē starptautiskā organizācija OCCAR. Boxer konstrukcija ļauj vienai platformai izmantot dažādus maināmus misijas moduļus, kas transportlīdzekli var pārvērst par bruņutransportieri, komandvadības transportu, medicīnisko evakuācijas mašīnu, kājnieku kaujas mašīnu vai citām specializētām versijām. == Ražošanas vēsture == Boxer projekta sākums meklējams 1993. gadā, kad [[Vācija]] un [[Francija]] uzsāka kopīgu jauna bruņutransportiera izstrādi. [[Apvienotā Karaliste]] pievienojās projektam 1996. gadā, bet Francija no tā izstājās 1999. gadā, lai izstrādātu savu VBCI transportlīdzekli. Pirmie Boxer prototipi tika prezentēti 2002. gadā. [[Nīderlande]] projektam pievienojās 2001. gadā un kļuva par vienu no galvenajiem pasūtītājiem. Vācija 2006. gadā apstiprināja 272 Boxer transportlīdzekļu iegādi Bundesvēram. Pirmais sērijveida transportlīdzeklis tika piegādāts 2009. gadā. Vēlāk programmu paplašināja arī citas valstis, tostarp Lietuva un Austrālija. [[Lietuva]] izvēlējās Boxer 2016. gadā kā savu jauno kājnieku kaujas mašīnu “Vilkas”. Pirmās vienības tika piegādātas 2019. gadā. [[Attēls:Op_de_foto_een_prototype_van_een_Boxer_Infanterie_gevechtsvoertuig_(2170-004-78).jpg|thumb|Boksera prototips 2013. gadā.]] == Dizains == Boxer transportlīdzekļa galvenā īpašība ir divdaļīga konstrukcija, kas sastāv no: # Braukšanas moduļa (Drive Module) # Misijas moduļa (Mission Module) Braukšanas modulis satur dzinēju, transmisiju, piekari un vadītāja vietu. Savukārt misijas modulis ir nomaināma kapsula, kurā atrodas ekipāža, bruņojums vai specializētais aprīkojums. Šos moduļus iespējams nomainīt aptuveni stundas laikā, kas ļauj vienu transportlīdzekli pārveidot citai lomai. Boxer sastāv no diviem galvenajiem elementiem: platformas/piedziņas mehānisma (piedziņas moduļa) un noņemamā misijas moduļa. === Braukšanas modulis === [[Attēls:GTK_Boxer_Chassis.jpg|right|thumb|Boxera modulis, skats no aizmugures, misijas modulis ir noņemts]] Boxer braukšanas modulis ir smagi bruņota šasija ar 8×8 piedziņu. Transportlīdzeklim ir pilnpiedziņa ar diferenciāļu bloķēšanu visiem riteņiem, kas nodrošina labu mobilitāti sarežģītā apvidū. Transportlīdzeklis izmanto MTU dīzeļdzinēju, kas attīsta līdz pat 720–820 zirgspēkiem atkarībā no versijas. Maksimālais ātrums uz ceļa var sasniegt aptuveni 100 km/h, bet darbības rādiuss ir līdz 1000 km. Piekare ir neatkarīga ar dubultsviru sistēmu, kas uzlabo stabilitāti un komfortu braukšanas laikā. === Aizsardzība === Boxer ir viens no vislabāk aizsargātajiem riteņu bruņutransportieriem pasaulē. Transportlīdzekļa korpuss ir izgatavots no metināta tērauda bruņām, kurām pievienotas papildus modulārās bruņas. Aizsardzība ietver: * aizsardzību pret 14.5 mm bruņusitēj munīciju visos virzienos * pastiprinātu frontālo bruņu aizsardzību pret 30 mm lielgabalu munīciju * mīnu un improvizēto spridzekļu (IED) aizsardzību Transportlīdzekļa grīda ir veidota ar vairāku slāņu V formas konstrukciju, kas samazina sprādziena triecienu ekipāžai. === Bruņojums === [[Attēls:Boxer_fitted_with_the_Oerlikon_Skyranger_air_defence_system.jpg|right|thumb|2018. gada Eurosatory izstādē Rheinmetall demonstrēja Boxer lidmašīnu, kas bija aprīkota ar Oerlikon Skyranger pretgaisa aizsardzības sistēmu .]] Boxer var aprīkot ar dažādiem bruņojuma veidiem atkarībā no misijas moduļa. Visbiežāk tiek izmantotas attālināti vadāmas ieroču stacijas vai torņi. Iespējamais bruņojums: * 7.62 mm vai 12.7 mm ložmetēji * 40 mm granātmetēji * 30 mm automātiskie lielgabali * prettanku raķetes Spike * 105 mm vai 155 mm lielgabali (specializētās versijās) Piemēram, Lietuvas Vilkas IFV versija ir aprīkota ar 30 mm Mk44 lielgabalu, ložmetēju un Spike-LR prettanku raķetēm. === Mobilitāte === Boxer ir izstrādāts, lai nodrošinātu augstu mobilitāti gan uz ceļiem, gan bezceļa apstākļos. Transportlīdzeklis spēj: * pārvietoties ar ātrumu līdz 103 km/h * pārvarēt 60% slīpumu * šķērsot līdz 2 metrus platu grāvi * pārvarēt līdz 0.8 metru vertikālu šķērsli Transportlīdzeklim ir centrālā riepu spiediena regulēšanas sistēma, kas ļauj pielāgot riepu spiedienu dažādiem apvidiem. [[Attēls:Dutch_military_in_Augustdorf,_Germany.jpg|thumb|Holandiešu Boxer modelis aprīkots ar papildu pretbombāru jumta bruņām]] [[Attēls:Gepanzertes_Transportkraftfahrzeug_(GTK)_Boxer_-_Motor.jpg|right|thumb|Boxer spēka agregāts sastāv no MTU dīzeļdzinēja, kas savienots ar Allison transmisiju.]] == Boxer variantu un misijas moduļu pārskats == Boxer platformai ir izstrādāti daudzi varianti ar dažādiem misiju moduļiem. Svarīgākie varianti: Bruņotais personāla transportieris (APC) Pamata transportlīdzeklis kājnieku pārvadāšanai. Kājnieku kaujas mašīna (IFV) Aprīkota ar torni un smagāku bruņojumu. Komandpunkts Izmanto sakaru un vadības operācijām kaujas laukā. Medicīniskais transportlīdzeklis Aprīkots ievainoto evakuācijai un medicīniskajai palīdzībai. Inženieru transportlīdzeklis Paredzēts mīnu tīrīšanai, šķēršļu pārvarēšanai un citām inženiertehniskām operācijām. Pašgājējhaubice RCH 155 Versija ar 155 mm artilērijas lielgabalu. Pretgaisa aizsardzības versija Skyranger 30 Aprīkota ar 30 mm automātisko lielgabalu un pretgaisa raķetēm. [[Attēls:Boxer_operators.png|thumb|Operatori]] === Pašreizējie operatori === Boxer transportlīdzekli izmanto vairākas valstis: * [[Vācija]] * [[Nīderlande]] * [[Lietuva]] * [[Austrālija]] * [[Apvienotā Karaliste]] * [[Ukraina]] * [[Katara]] Dažas valstis izmanto īpašas konfigurācijas, piemēram, Lietuvas Vilkas IFV versiju vai Austrālijas Combat Reconnaissance Vehicle (CRV). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rheinmetall]] [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] g8iddy7ztz3i4v76emy5oh6cj0u6bxm 4 626261 4464863 4464474 2026-05-07T07:21:41Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (664 raksti) 4464863 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4283 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4554 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71399 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10141 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12025 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7165 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9185 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4515 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 664 * '''Dalībnieku skaits:''' 26 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (317), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (84), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (64), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (52), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 40 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (257), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (109), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (43), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,656,882 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 107 no 664 (16.1%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 251 raksti, 402,922 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 173 raksti, 496,878 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 44 raksti, 323,788 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,293 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 29 raksti, 13,101 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 26 raksti, 124,785 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 24 raksti, 21,516 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 13 raksti, 46,149 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 8 raksti, 42,307 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 3 raksti, 12,542 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] mly9rz9xfgyklau8gjkwx5v9kb3lxgl 4 626708 4464864 4464475 2026-05-07T07:21:43Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4464864 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 664 kopējiem rakstiem 661 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 825,278 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 809,521 baiti # {{U|Egilus}} - 642,323 baiti # {{U|Treisijs}} - 195,625 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,009 baiti # {{U|Tankists}} - 141,418 baiti # {{U|MC2013}} - 133,363 baiti # {{U|Biafra}} - 102,302 baiti # {{U|Lasks}} - 99,297 baiti # {{U|Bendžamins}} - 80,500 baiti # {{U|Dainis}} - 58,192 baiti # {{U|Vylks}} - 51,162 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 23,781 baiti # {{U|Pirags}} - 18,663 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 13 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 12 raksti # {{U|MC2013}} - 8 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 3 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 3dqv9uwgm1lhhy7jljhn6lm8zt4zzj1 0 626900 4464806 4446413 2026-05-06T23:37:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464806 wikitext text/x-wiki '''Drēbnieks ''' ir [[amatnieks]], kurš nodarbojas ar [[Apģērbs|apģērbu]] izgatavošanu, pielāgošanu un labošanu. Drēbnieka darbs ietver [[Audums|audumu]] izvēli, [[Piegrieztne|pamatpiegrieztnes]] konstruēšanu, modelēšanu, piegriešanu, [[Šūšana|šūšanu]] un apģērba [[Pielaikošana|pielaikošanu]], lai nodrošinātu tā atbilstību konkrēta cilvēka izmēriem un vēlmēm. Tradicionāli drēbnieki strādāja individuāli vai nelielās [[Darbnīca|darbnīcās]], izgatavojot apģērbu pēc pasūtījuma. Mūsdienās drēbnieka profesija pastāv līdzās industriālajai apģērbu ražošanai, un tā biežāk saistīta ar individuālu pasūtījumu izpildi, apģērba pielāgošanu (piemēram, saīsināšanu vai sašaurināšanu) un kvalitatīvu remontu.<ref>[http://www.niid.lv/files/prof_standartu_registrs/Drebnieka.pdf Profesijas standarts. (2001). Rīga: IZM. ]</ref> Drēbnieka prasmes ietver darbu izpildes precizitāti, zināšanas par dažādiem audumiem un šūšanas tehnikām, kā arī izpratni par apģērba konstrukciju un modes tendencēm. Drēbnieks var strādāt [[tekstilrūpniecība]]s nozares uzņēmumos, kas ražo izstrādājumus, vai izpildīt individuālus pasūtījumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.<ref>Drēbnieka profesijas standarts (2018). Rīga: Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome. https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0014.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{apģērbs-aizmetnis}} [[Kategorija:Profesijas]] 2ijwi7pexx9nlob1b18knp7eacv0fsu 0 627116 4464762 4447118 2026-05-06T19:58:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464762 wikitext text/x-wiki '''Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”''' bija [[Daugavpils]] metālapstrādes uzņēmums, kura galvenais birojs atradās Valkas ielā 2. == Vēsture == PSRS Celtniecības un ceļu mašīnbūves ministrijai pakļauto Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” nodibināja 1949. gadā 19,7 ha lielā zemes gabalā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā]] (tolaik Sarkanarmijas ielā) 188 un Valkas ielā 2. Rūpnīcas būvēšanas laikā valdei piešķīra telpas tramvaju depo klubā.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/7147 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 1973. gadā pie rūpnīcas izvietoja vara kaluma [[Ļeņins|Ļeņina]] cilni uz 5 metrus augsta obeliska.<ref>[https://sovietheritage.blogspot.com/2017/04/daugavpils-rajona-zudusie-padomju-laika.html#google_vignette Daugavpils rajona padomju laika pieminekļi] 2017. gada 26. aprīlī</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s rūnīcu 1991. ɡada septembrī pārveidoja par firma "DAUer", 1994. ɡadā par akciju sabiedrību "DAUer", kuru likvidēja 2004. ɡadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie uzņēmumi Daugavpilī]] [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] [[Kategorija:Daugavpils]] l0mjjg6sszgojfaeelz07mrfnsbib6j 0 627565 4464932 4448614 2026-05-07T10:39:30Z Kikos 3705 /* */ 4464932 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rozalima | official_name = ''Rozalimas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Rozalimo bažnyčia.JPG | image_caption = Rozalimas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pakrojas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Pakrojas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Rozalimas seņūnija]] | area_total_km2 = 1.59 | population_total = 714 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 53 | lats = 35 | latNS = N | longd = 23 | longm = 52 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = 65 | website = }} '''Rozalima''' ({{val|lt|Rozalimas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Dauģīvene|Dauģīvenes]] upes krastā, 10 kilometrus uz dienvidiem no [[Pakroja|Pakrojas]]. Pilsētvides piemineklis ar unikālu koka arhitektūru un neregulāras formas centrālo laukumu. == Vēsture == Rozalima sāka veidoties 18. gadsimta vidū Padubīsas muižas zemē; muiža minēta jau 17. gadsimtā. 1767. gadā muižnieks Ādams Drabavičs šeit uzcēla pirmo koka baznīcu un nosauca vietu savas sievas Rozālijas vārdā. 19. gadsimtā Rozalima attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības miests ar blīvu koka apbūvi. 20. gadsimta starpkaru periodā Rozalima bija slavena arī kā [[kūrorts]], pateicoties tuvumā esošajam plašajam priežu mežam — tas piesaistīja daudz vasaras apmeklētāju. Daugīvenē tika ierīkoti peldbaseini. Padomju periodā Rozalima bija kolhoza ''Į šviesią ateitį'' (Uz gaišo nākotni) centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un lopkopībā, taču, atšķirībā no daudziem citiem padomju laika centriem, Rozalimā izdevās saglabāt lielu daļu vēsturiskās koka apbūves un miesta centrālo laukumu, neaizstājot to ar silikātķieģeļu arhitektūru. 1996. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Rozalimas Jaunavas Marijas vārda baznīca: celta 1794. gadā vēlā baroka stilā. Tā ir viena no lielākajām un vērtīgākajām koka baznīcām Lietuvā, kas iekļauta kultūras mantojuma sarakstā. Līdzās atrodas koka zvanu tornis un mūra žogs. * Rozalimas priežu meža mācību taka: gleznains dabas maršruts miesta pievārtē, kurā atrodas vairāki mitoloģiskie akmeņi un vēsturiskas vietas, tostarp partizānu bunkuri. * Vēsturiskais koka miesta centrs: Rozalima ir pazīstama kā viens no labāk saglabātajiem "koka miestiem" Lietuvā. Šeit saglabājušās vēsturiskās tirdzniecības ēkas, ebreju skolas ēka, sinagoga un tradicionālās žemaišu sētas. * Rozalimas vējdzirnavas: atrodas miesta dienvidu daļā, liecina par reģiona vēsturisko graudu pārstrādes nozīmi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Rozalimas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Rozalima ir populārs kultūras tūrisma galamērķis, pateicoties savai autentiskajai videi un ikgadējiem baznīcas svētkiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.pakruojis.lt/ Pakrojas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Pakrojas rajona pašvaldība]] e4rhozcxzhvrxd448nlkvwj60sdu54a 0 627646 4464933 4449009 2026-05-07T10:40:01Z Kikos 3705 /* */ 4464933 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Klovaiņi | official_name = ''Klovainiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Klovainiai, bažnyčios apsidė.JPG | image_caption = Klovaiņu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pakrojas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Pakrojas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Klovaiņu seņūnija]] | area_total_km2 = 9.11 | population_total = 673 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 57 | lats = 00 | latNS = N | longd = 23 | longm = 56 | longs = 38 | longEW = E | elevation_m = 60 | website = }} '''Klovaiņi''' ({{val|lt|Klovainiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Dauģīvene|Dauģīvenes]] upes krastos, 7 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Pakroja]]s. == Vēsture == Klovaiņi rakstos pirmo reizi minēti 16. gadsimtā, bet kā miests — kopš 1632. gada. 1621. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. Miesta attīstību vēsturiski noteica muižnieku Karpu dzimta, kurai šeit piederēja plaši īpašumi. 1779. gadā [[Staņislavs Poņatovskis]] apstiprināja Klovaiņu pilsētas statusu, bet 1781. gadā piešķīra tiem 4 gadatirgu tiesības. 19. gadsimtā Klovaiņi bija pazīstami kā nozīmīgs amatniecības un tirdzniecības centrs. Padomju periodā Klovaiņi piedzīvoja strauju rūpniecisko izaugsmi. Šeit tika izveidots jaudīgs dolomīta šķembu ražošanas mezgls, kas kļuva par vienu no lielākajiem visā [[Lietuvas PSR]]. Līdzās rūpniecībai miests bija arī kolhoza centrālais ciemats, kas ļāva attīstīt plašu sociālo infrastruktūru — uzcelt vidusskolu, kultūras namu un daudzdzīvokļu māju kvartālus strādniekiem. 1997. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Klovaiņu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca: celta 1854. gadā eklektikas stilā. Tā ir monumentāla koka celtne, kuras interjerā saglabājušies vērtīgi 19. gadsimta altāri un sakrālās mākslas darbi. * Klovaiņu ozols: valsts aizsargājams dabas piemineklis, viens no vecākajiem dižkokiem rajonā. * Klovaiņu dolomīta karjers: iespaidīga industriāla ainava miesta pievārtē, kur joprojām notiek aktīva derīgo izrakteņu ieguve. * Vēsturiskās ūdensdzirnavas: atrodas uz Daugīvenes upes, liecinot par miesta vēsturisko saimniecisko nozīmi. == Sabiedrība == Miestā darbojas Klovaiņu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Klovaiņi ir pazīstami ar savām aktīvajām sabiedriskajām organizācijām un amatniecības tradīcijām. Saimnieciski miests joprojām ir cieši saistīts ar būvmateriālu ražošanu un lauksaimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.pakruojis.lt/ Pakrojas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Pakrojas rajona pašvaldība]] gubcvfjmyrgv3k5aotpji9kb6aigj7m 0 629283 4464604 4464165 2026-05-06T12:22:41Z Uldis s 26307 /* Turnīra tabula */ 4464604 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" cellpadding="5" cellspacing="0" style="width:30%; border-collapse:collapse; text-align:center;" |- | style="text-align: center;"|'''<span style="font-size:115%">Esošā pasaules čempione</span>''' | style="text-align: center;"|'''<span style="font-size:115%">Pretendente</span>''' |- | width=50% | [[Attēls:Ju Wenjun in 2024 (cropped).jpg|center|120px]] | width=50% | [[Attēls:Vaishali in 2025 Tata Steel Challengers.jpg|center|152px]] |- | style="text-align: center;"|{{flagathlete|[[Dzjui Veņdzjuņa]]|CHN}} | style="text-align: center;"|{{flagathlete|[[Vaišali Ramešbābu]]|IND}} |- | style="text-align:center"|Dzimusi 1991. gada 31. janvārī<br />35 gadus veca<!-- ages reported here are FROM THE TIME OF THE EVENT --> | style="text-align:center"|Dzimusi 2001. gada 21. jūnijā<br />24 gadus veca |- style="font-size:200%;" |style="text-align: center;"| '''-''' |style="text-align: center;"| '''-''' |- | style="text-align: center;"|[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]] | style="text-align: center;"|2026. gada Pasaules čempionāta šahā pretendenšu turnīra uzvarētāja |- | style="text-align: center;"|[[Elo reitings|Reitings]]: 2559<br />(Nr. 3 sievietēm)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ratings.fide.com/top.phtml?list=women|title=FIDE Online. Standard Top 100 Women April 2026|website=ratings.fide.com}}</ref> | style="text-align: center;"|[[Elo reitings|Reitings]]: 2470<br />(Nr. 19 sievietēm) |- |style="text-align:left"| ← [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025]] |style="text-align:right"| → |} '''2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm''' bija šaha mačs par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu. Tajā sacentīsies pašreizējā čempione [[Ķīna]]s šahiste [[Dzjui Veņdzjuņa]] ([[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja]]) un pretendente [[Vaišali Ramešbābu]] no [[Indija]]s (2026. gada pretendenšu turnīra uzvarētāja). == Pretendenšu turnīrs == Sieviešu pretendenšu turnīrs tika izspēlēts no 28. marta līdz 16. aprīlim [[Kipra]]s pilsētā [[Pegija|Pegijā]] vienlaicīgi ar tādu pašu vīriešu pretendentu turnīru.<ref>[https://www.fide.com/mediterranean-stage-set-for-chess-history-the-2026-fide-candidates-come-to-cyprus/ Mediterranean Stage Set for Chess History: The 2026 FIDE Candidates Come to Cyprus]</ref> No piedalīšanās turnīrā atteicās Indijas šahiste [[Humpi Koneru]], aizbildinoties ar drošības apsvērumiem, kas radušies sakarā ar [[Irānas karš (2026)|Irānas kara sekām]]. Viņu turnīrā nomainīja Ukrainas šahiste [[Anna Muzičuka]].<ref>[https://indianexpress.com/article/sports/chess/candidates-2026-anna-muzychuk-koneru-humpy-indian-pulls-out-10595993/ Candidates 2026: Anna Muzychuk to replace Koneru Humpy after Indian GM pulls out]</ref> Par turnīra uzvarētāju kļuva cita Indijas šahiste [[Vaišali Ramešbābu]], kas ieguva uzvaru nodrošināja tikai pēdējā kārtā uzvarot [[Katerina Lagno|Katerinu Lagno]].<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref><ref>[https://www.fide.com/vaishali-conquers-womens-candidates-to-set-up-world-title-showdown-against-ju-wenjun/ Vaishali conquers Women’s Candidates to set up world title showdown against Ju Wenjun]</ref> Visas Krieviju pārstāvošās šahistes spelēja zem FIDE karoga. === Balvu fonds === Saskaņā ar noteikumiem balvu pretendenšu balvu fonds bija 28 000 eiro par pirmo vietu, 17 000 eiro par otro vietu un 8600 eiro par trešo vietu (spēlētājām ar vienādu punktu skaitu balvu fonds bija vienāds, neatkarīgi no papildu rādītājiem), kā arī 2200 eiro par katru puspunktu katrai spēlētājai. Kopējā balvu fonda kopsumma bija 300 000 eiro. === Turnīra tabula === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" ! № ! Dalībniece ! [[Elo reitings|Reitings]] ! class="unsortable" colspan="2"|1 ! class="unsortable" colspan="2"|2 ! class="unsortable" colspan="2"|3 ! class="unsortable" colspan="2"|4 ! class="unsortable" colspan="2"|5 ! class="unsortable" colspan="2"|6 ! class="unsortable" colspan="2"|7 ! class="unsortable" colspan="2"|8 ! class="unsortable" | ! width="18px" |+ ! width="18px" |= ! width="18px" |− ! Punkti ! Vieta |- |1 | align="left" |{{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]] |2522 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 ! | style="color: red;" |2 | style="color: green;" |10 | style="color: blue;" |2 |7 |5. |- |2 | align="left" |[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]] |2508 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |4 | style="color: green;" |5 | style="color: blue;" |5 |6½ |6. |- |3 | align="left" |{{flagicon|CHN}} [[Džu Dzjiņera]] |2578 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ ! | style="color: red;" |5 | style="color: green;" |5 | style="color: blue;" |4 |7½ |3. |- |4 | align="left" |{{flagicon|KAZ}} [[Bibisara Asaubajeva]] |2516 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ ! | style="color: red;" |4 | style="color: green;" |8 | style="color: blue;" |2 |8 |2. |- |5 | align="left" |[[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]] |2534 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |3 | style="color: green;" |9 | style="color: blue;" |2 |7½ |4. |- |6 | align="left" |{{flagicon|IND}} '''[[Vaišali Ramešbābu]]''' |2470 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |5 | style="color: green;" |7 | style="color: blue;" |2 |8½ |1. |- |7 | align="left" |{{flagicon|CHN}} [[Taņa Džunji]] |2535 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 ! | style="color: red;" |1 | style="color: green;" |9 | style="color: blue;" |4 |5½ |8. |- |8 | align="left" |{{flagicon|IND}} [[Divja Dešmuka]] |2497 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green"|½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] ! | style="color: red;" |2 | style="color: green;" |7 | style="color: blue;" |5 |5½ |7. |} '''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:'' <span style="background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''baltie,'' <span style="background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''melnie''. </small> === Virzība pa kārtām === {| class="wikitable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" |- ! width="650px" colspan="16" | Dalībnieču pārvietošanās pa kārtām <ref>Tabulā redzamie skaitļi atspoguļo kopējo uzvaru skaitu, no kura atskaitīts kopējais zaudējumu skaits katrai spēlētājai pēc katras kārtas. Zaļš fons norāda spēlētāju(-us) ar augstāko rezultātu pēc katras kārtas.</ref> |- ! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībniece !! colspan=14 | Kārtas |- ! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 |- | 1. || align="left" | {{flagicon|IND}} [[Vaišali Ramešbābu]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || =0 || −1 || =0 || +1 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 ||bgcolor="#DFD" | +3 ||bgcolor="#DFD" | +2||bgcolor="#DFD" | +2||bgcolor="#DFD" |+3 |- | 2. || align="left" | {{flagicon|KAZ}} [[Bibisara Asaubajeva]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || =0 ||=0 || +1||bgcolor="#DFD" | +2||+2 |- | 3. || align="left" | {{flagicon|CHN}} [[Džu Dzjiņera]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || −1 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || +1 ||+1 || bgcolor="#DFD" |+2|| +1||+1 |- | 4. || align="left" | [[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Aleksandra Gorjačkina]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || =0 || =0 || =0 || =0 || −1 || −1 || =0 || −1|| −1|| =0||+1 |- | 5. || align="left" | {{flagicon|UKR}} [[Anna Muzičuka]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +1 || +1 || +1 ||+1 || +1|| =0||=0 |- | 6. || align="left" | [[Attēls:Fidelogo.png|20px]] [[Katerina Lagno]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || =0 ||=0 || −1|| =0||−1 |- | 7. || align="left" | {{flagicon|IND}} [[Divja Dešmuka]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || =0 || −1 || −1 || =0 || =0 || bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || −1 ||−1 || −2|| −3||−3 |- | 8. || align="left" | {{flagicon|CHN}} [[Taņa Džunji]] | bgcolor="#DFD" | =0 || bgcolor="#DFD" | =0 || −1 || −1 || −1 || −1 || −2 || −3 || −3 || −3 ||−3 || −2|| -2||−3 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://candidates2026.fide.com/ Official site], FIDE oficiālā vietne * [https://handbook.fide.com/files/handbook/WomenCandidatesRegulations2026.pdf FIDE sieviešu pretendenšu turnīra 2026. gada nolikums], FIDE {{Pasaules šaha čempionāts sievietēm}} [[Kategorija:Šahs Kiprā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts šahā sievietēm]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts šahā sievietēm]] qvx6nflttzalw2q5rfxnaa8lpveyatj 4 630254 4464860 4464486 2026-05-07T06:54:54Z Kaamis007 67303 /* Balsošana */ 4464860 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS * '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju) :Valka # --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST) # -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa "Pilsonība" vai, piemēram, sportistiem "Pārstāvētā valsts" vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) * '''tikai vēsturiskajai valstij''' :[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) * '''tikai mūsdienu valstij''' :[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]] {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Šādi mazāk vietas diskusijai; mazāk PSRS karogu etc. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?</span>''' * '''pie valsts nosaukuma''' : [[Valka]], {{LAT}} # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) * '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)''' : {{vieta|Latvija|Valka}} #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) # Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās). #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # Vienādi uz visiem laikiem, ja tas objektīvi ir iespējams. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) == Skatīt arī == == Komentāri == Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST) :vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST) ::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST) :::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST) ::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz "savējiem" tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST) :::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST) ::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST) :::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :) Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) ::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST) Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — "tikai mūsdienu valstij") un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) :domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST) ::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST) Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST) :īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā "kaskādes balsojumā", vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST) Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem "Ja karogi tiktu rādīti..." (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST) :protams. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.07 (EEST) 9c6xjlmupclos3lq3ft08cz2vfphzn9 0 630372 4464862 4464166 2026-05-07T07:05:51Z Kaamis007 67303 drusku piekārtoju 4464862 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Juris Egle | dz_dat = 1942. gada 20. februāris | dz_viet = Rīga | tautība = Latvietis | dzīvesvieta = Rīga | iesauka = Kaķis | sporta veids = Burāšana, kalnu slēpošana, akadēmiskā airēšana, kamaniņu sports | dzimums = Vīrietis | attēls = Juris Egle, legendary sailor nicknamed "Kaķis" (cat).png }} '''Juris Egle''' (dzimis 1942. gada 20. februārī) ir bijušais Latvijas sportists. Sporta meistars [[Akadēmiskā airēšana|akadēmiskajā airēšanā]] un [[Vindsērfings|vindsērfingā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:892601&#124;article:DIVL161&#124;query:vinds%C4%93rfinga%20Juris%20Egle%20|title=SBI uzvirmo|last=|first=|publisher=Padomju Jaunatne|website=Periodika.lv|access-date=2026. gada 28. aprīlis|date=1985. gada 5. februāris|series=Nr. 25}}</ref> == Biogrāfija == Uzaudzis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]], [[Rīga|Rīgā]]. Divnieka ekipāžā kopā ar Valdi Ķuzi piedalījās pirmajās [[Kamaniņu braukšana|kamaniņu sporta]] sacensībās Latvijā, kas notika [[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīšos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/50_kamanu_gados|title=50 kamanu gados|last=Caune|first=Dainis|website=Sporto.lv|access-date=2018-12-28|date=2018. gada decembris|language=lv|archive-date=2018-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181227023517/http://www.sporto.lv/raksts/50_kamanu_gados}}</ref> 1967. gadā Juris Egle kļuva par PSRS sporta meistaru akadēmiskajā airēšanā kā stūrmanis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:1142206&#124;article:DIVL181&#124;query:Juris%20Egle%20|title=Vienmēr jauns un zaļojošs.|publisher=Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums|work=Sports|access-date=2026. gada 28. aprīlis|date=1994. gada 30. jūlijs|last=Bērziņš|first=Arnis|authorlink=}}</ref> 1979. gadā Juris Egle kļuva par vienu no diviem pirmajiem PSRS sporta meistariem vindsērfingā kopā ar Egonu Bērziņu.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=1980. gada 9. aprīlis|title=Rīt un visu vasaru|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:609325&#124;article:DIVL202&#124;query:vinds%C4%93rfinga%20Juris%20Egle%20|journal=Sports|volume=Nr. 56|via=Periodika.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports]] [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Latvijas airētāji]] [[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Latvijas burātāji]] [[Kategorija:Latvijas vējdēļu burātāji]] f1tqfsjb6sct4rt55vmjxefb6x34c40 0 630439 4464754 4461881 2026-05-06T19:35:32Z Biafra 13794 4464754 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Loganellia sp 435 maf Scozia.jpg | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Loganelliiformes | kārta_lv =Loganelveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Loganelliiformes <small>Turner, 1991</small> }} '''Loganelveidīgie''' (''Loganelliiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta austrāliešu mikropaleontoloģei Sūzanai Tērnerei, kura 1991. gadā izveidoja "''loganellids''" telodontu grupu. Loganelveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijā]], [[Kanāda]]s un [[Grenlande]]s ziemeļos, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timāna-Pečoru reģionā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]), [[Tiva|Tivā]], kā arī laukakmeņos [[Vācija]]s un [[Polija]]s ziemeļu daļā u.c. Ir atrasti arī loganelveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Loganellia scotica]]''). == Apraksts == Loganelveidīgie ir vidēja izmēra telodonti (līdz 275 mm garumā). Ķermeņa priekšējā daļa ir horizontāli saplacināta. Tām ir nepāra [[Muguras spura|muguras]] un [[anālā spura]]. [[Astes spura]] ir nedaudz asimetriska, hipocerkāla ([[mugurkauls]] iestiepjas spuras apakšējā daivā). Tajā var saskatīt 22—25 "starus", kurus izveido [[Zvīņas|zvīņu]] rindas. [[Acs|Acu]] orbītas izvietotas laterāli aiz priekšējiem sānu stūriem un tās ieskauj lielāka izmēra zvīņas. [[Mute]] izvietota gandrīz termināli horizontālas ovālas spraugas veidā. Loganelveidīgajiem ir astoņi [[branhiālie maisi]]. [[Žaunu spraugas]] izvietotas ventrāli attiecībā pret [[Krūšu spura|krūšu spurām]], tuvu tām. Mute un [[rīkle]] klātas ar ļoti smalkām [[Aukslējas|aukslēju]] zvīņām — [[dentikuli]]em. Uz [[žaunu loki]]em ir attīstītas sīkas plātnītes, klātas ar zobiņiem. Pieaugušu īpatņu zvīņas veido rostrokaudālas rindas. Katra nākamā zvīņa pārklāj iepriekšējo. Zvīņu morfoloģija ir atkarīga no to atrašanās vietas uz ķermeņa.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 23. lpp.</ref> == Sistemātika == Loganelveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Loganelliiformes''''' <small>Turner, 1991</small> † :* dzimta: [[Loganelliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Illoganellia]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Loganellia]] <small>Fredholm, 1990</small> † ::* ģints: [[Talimaalepis]] <small>Žigaite, 2004</small> † :* dzimta: [[Nunavutiidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Nunavutia]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] suyimnnvv14po889pe1m4f7bxgf8kqf 0 630530 4464713 4461861 2026-05-06T17:24:13Z Biafra 13794 4464713 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Sebastians Save | vārds_orig = ''Sabastian Sawe'' | attēls = Sabastian Sawe (KEN) 2025.jpg | att_izm = | paraksts = Sebastians Save 2025. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|16}} | dz_viet = {{vieta|Kenija|Uasinas Gišu apgabals|Barsombe}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{KEN}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=}} | svars = | iesauka = | izglītība = | disc = [[maratons]], [[pusmaratons]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = [[Adidas]] | treneris = | trenē = | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 27:09.46 ([[Maja (pilsēta)|Maja]], 2022) | PR1_d = 10 000 m | PR2 = 41:51.64 ([[Brisele]], 2022) WB | PR2_d = 15 000 m | PR3 = 21,250 m ([[Brisele]], 2022) PR | PR3_d = stundas skrējiens | PR4 = 58:05 ([[Kopenhāgena]], 2024) | PR4_d = pusmaratons | PR5 = 1:59:30 ([[Londona]], 2026) {{piezīme|[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|WR]]|pasaules rekords}} | PR5_d = maratons | dzimums = v | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts skriešanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|Rīga 2025]]|pusmaratons}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts krosā]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts krosā|Bathērsta 2024]]|10 km kross}} {{MedalCompetition|[[World Marathon Majors]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Berlīnes maratons|Berlīne 2025]]|maratons}} {{MedalGold|[[2025. gada Londonas maratons|Londona 2025]]|maratons}} {{MedalGold|[[2026. gada Londonas maratons|Londona 2026]]|maratons}} }} '''Sabastians Kimaru Save''' ({{val|en|Sabastian Kimaru Sawe}}; dzimis {{dat|1995|3|16}}) ir [[Kenija]]s [[vieglatlēts]]. Save ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[maratons|maratonā]]. 2026. gada 26. aprīlī viņš uzvarēja 46. [[Londonas maratons|Londonas maratonā]], kļūstot par pirmo cilvēku vēsturē, kurš oficiālu maratonu noskrēja ātrāk nekā divās stundās (1:59:30, pārspējot iepriekšējo rekordu par 65 sekundēm). Viņš uzvarēja arī 2025. gada Londonas un [[Berlīnes maratons|Berlīnes maratonos]]. 2023. gadā [[Rīga|Rīgā]] viņš kļuva par [[2023. gada Pasaules čempionāts skriešanā|pasaules čempionu pusmaratonā]], un kā nacionālās komandas dalībnieks viņš ieguva pasaules pusmaratona un pasaules krosa čempiona titulus. == Biogrāfija == === Pasaules rekords === 2026. gada 26. aprīlī, uzvarot Londonas maratonā, 31 gadu vecais Save kļuva par pirmo cilvēku vēsturē, kurš oficiālu maratonu noskrēja ātrāk par divām stundām — 1:59:30.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8459893/divu-stundu-barjera-ir-lauzta-londona-veikts-jauns-ieraksts-vesture?_gl=1*k6ga4j*_gcl_au*MTg0NTgzMjAyNi4xNzc1ODMyNTcz|title=Divu stundu barjera ir lauzta: Londonā veikts jauns ieraksts vēsturē|website=TVNET.LV|language=|date={{dat|2026|4|28|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|28||bez}}}}</ref> Pirmais cilvēks, kurš sasniedza skrējiena laiku zem divām stundām, bija vēl viens kenijietis [[Eliuds Kipčoge]], kurš 2019. gada 12. oktobrī [[Vīne|Vīnē]] privātā projekta ''Ineos 1:59 Challenge'' ietvaros noskrēja maratonu ar rezultātu 1:59:40. Tomēr [[IAAF]] šo laiku nereģistrēja kā pasaules rekordu, jo sacensības nebija atklātas un Kipčogi pavadīja pastāvīgi mainošies skrējēji tempa turētāji ("zaķi").<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.theatlantic.com/health/archive/2019/10/kipchoges-sub-two-hour-marathon-how-legitimate-it/599974/ |title=The Greatest, Fakest World Record|first=Paul|last=Bisceglio|work=The Atlantic|date=2019-10-13}}</ref> Save uzlaboja Eliuda Kipčoges laiku par 10 sekundēm, bet kenijieša [[Kelvins Kiptums|Kelvina Kiptumu]] oficiālo pasaules rekordu, kas tika uzstādīts 2023. gada [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]], — par 65 sekundēm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Save, Sebastians}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kenijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] ax2gobf8k5b4zjgs5ou452owcn5m4vm 0 630583 4464752 4461985 2026-05-06T19:27:33Z Biafra 13794 4464752 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 310px | attēls = Tolypelepis undulata (Kolka).jpg | att_nosaukums = ''Tolypelepis undulata'' bruņas fragments ([[Kolka]]) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Heterostraci | apakšklase_lv =Dažādvairodži | kārta = Cyathaspidiformes | kārta_lv = Kvataspīdveidīgie | dzimta = Tolypelepididae | dzimta_lv =Tolipelepīdes | ģints = Tolypelepis | ģints_lv =Tolipelepji | suga = Tolypelepis undulata | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= <small>Pander, 1856</small> | sinonīmi = ''Tolypaspis undulata'' }} '''''Tolypelepis undulata''''' ir [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] izmirušās [[dažādvairodži|dažādvairodžu]] apakšklases [[tolipelepīdes|tolipelepīžu]] dzimtas suga. Šo sugu 1856. gadā aprakstīja aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Kristians Panders]], par [[Holotips|holotipu]] paņemot ļoti nelielu bruņas fragmentu, nenorādot tā atrašanas vietu. Sugas aprakstu veidoja tikai šī fragmenta ornamentējuma raksturojums un mikrostruktūra. 1893. gadā šo sugu pēc labi saglabājušā [[Muguras vairogs|muguras vairoga]] no [[Sāmsala|Sāremā]] salas ar nosaukumu ''Tolypaspis undulata'' aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Frīdrihs Šmits]]. Šo viņa aprakstīto vairogu norvēģu paleontologs [[Johans Kiers]] izvēlējās par jauno holotipu. Tajā pat laikā daži autori par holotipu uzskata Pandera publicēto fragmentu. ''Tolypelepis undulata'' ir [[tolipelepji|tolipelepju]] ģints [[tipiskā suga]]. ''Tolypelepis undulata'' pārstāvji dzīvoja [[Augšsilūrs|vēlajā silūrā]] ([[Pršidoli]]), un bija izplatīti [[Igaunija|Igaunijā]] ([[Sāmsala|Sāremā]]) un [[Latvija|Latvijā]] ([[Kolka]]) kaugatumas un ohesāres horizontos, [[Lietuva|Lietuvā]] (minijas un jurasas svītas), [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timānā]] (eptarminas svīta) un, iespējams, [[Vācija|Vācijā]] (beirihijas horizonts) un [[Anglija|Anglijā]] (''[[Traquairaspis pococki]]'' zona). == Apraksts == [[Muguras vairogs]] ir ovāls, pakāpeniski paplatinās vidusdaļā (ap 3,5 cm garš un līdz 2,5 cm plats). Priekšējā un sānu malas ir lēzeni noapaļotas. [[Acs orbīta|Orbitālie]] izgriezumi atrodas tuvu bruņas priekšējam galam. Vairogam ir attīstīti preorbitālie izaugumi. Dorsālā ķīļa nav. [[Dentīns|Dentīna]] ķīlīši (4—5 uz 1 mm) grupējas zvīņveidīgos ciklomoriālos iecirņos. Rostrālais, centrālais un laterālie [[epitegumi]] labi izceļas. Postrostrālais apgabals neskaidri nodalīts no rostrālā epiteguma. [[Tesēras]] izvietotas slīpi-šķērseniski postrostrālajā apgabalā un elipsveidīgi centrālajā epitegumā. Plātnes aizmugurējā trešdaļā tās zvīņveidīgi pārsedzas. Tesēru centrālais pauguriņš ir augstāks un biezāks par apkārtējiem. Starp ciklomoriālajām tesērām ir garenisku ķīlīšu iecirkņi. [[Vēdera plātne]] ir ļoti izliekta. Tās priekšējā mala ieapaļi iztaisnota. Aizmugurējā mala ir stūrveidīgi izstiepta, sānu malas — gandrīz taisnas. Plātnei ir ovāla kontūra. Ornamentējums ir līdzīgs kā muguras vairogam. [[Sānu līnija]]s sensorie kanāli sastāv no īsiem segmentiem, veidojot zīmējumu garenisku un šķērsenisku līniju veidā. Poras atveras tesēru centrālajos ķīlīšos.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 104. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Bezžokļaiņi]] sbsnty49783qpikv2q6v1oohrrgr0sw 0 630679 4464799 4462512 2026-05-06T22:20:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4464799 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dmitrijs Poļakovs | vārds_orig = ''Дмитрий Поляков'' | attēls = Dmitri polyakov spy.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Starobiļska]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]<br>(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 15 | m_vieta = [[Maskava]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = [[PSRS]] | tautība = | nodarbošanās = izlūkdienesta darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[file:RAF A F6MajGen since 2010par.svg|23px]] Ģenerālmajors (dienesta pakāpe atņemta) | dienesta_laiks = 1939—1980 | valsts = [[PSRS]] | struktūra = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]], [[Tēvijas Kara ordenis]] (1988. gadā atņemti visi valsts apbalvojumi) }} }} '''Dmitrijs Fjodorovičs Poļakovs''' ({{val|ru|Дмитрий Фёдорович Поляков}}; dzimis 1921. gada 6. jūlijā, miris 1988. gada 15. martā)<ref>[https://id.oclc.org/worldcat/entity/E39PBJv4qxYfwh8XGMGbwWH6Kd Dmitri Polyakov]. ''WorldCat''. Retrieved 1 Nov 2024.</ref> bija [[Padomju Savienība]]s [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU]] [[ģenerālmajors]] [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Pēc bijušā augsta ranga [[VDK]] virsnieka Sergeja Kondraševa teiktā, Poļakovs darbojās kā VDK dezinformācijas aģents [[FIB]] Ņujorkas lauka birojā, kad 1962. gadā tika norīkots uz Apvienoto Nāciju Organizācijas galveno mītni. Kondraševa draugs pēc Aukstā kara un bijušais augsta ranga CIP pretizlūkošanas virsnieks Tenents H. Beglijs saka, ka Poļakovs "mainījās" un sāka spiegot [[CIP]] labā, kad tika pārcelts uz [[Ranguna|Rangūnu]], Maskavu un [[Ņūdeli]]. Poļakovs pēkšņi tika atsaukts uz Maskavu 1980. gadā, un arestēts 1986. gadā, tiesāts un visbeidzot sodīts ar nāvi 1988. gadā.<ref>{{Cite journal |last=Bagley |first=Tennent H. |date=2014 |title=Ghosts of the Spy Wars: A Personal Reminder to Interested Parties |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/08850607.2014.962362 |journal=International Journal of Intelligence and CounterIntelligence|volume=28 |pages=1–37 |doi=10.1080/08850607.2014.962362 }}</ref> CIP Poļakovs bija pazīstams ar segvārdiem "Burbons" un "Klejotājs", savukārt FIB viņu dēvēja par "Topāzu".<ref>{{Cite web |title=Dmitri Polyakov (Soviet General and Cold War Spy) |url=https://www.onthisday.com/people/dmitri-polyakov |access-date=2024-08-14 |website=On This Day |language=en}}</ref> == Biogrāfija == Dmitrijs Poļakovs piedzima [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainā]] [[Starobiļska]]s pilsētā 1921. gadā grāmatveža ģimenē. Viņš absolvēja Sumu artilērijas skolu 1941. gada jūnijā un Otrā pasaules kara laikā dienēja par artilērijas virsnieku, kura laikā saņēma apbalvojumu par drosmi. Pēc studiju pabeigšanas M. V. Frunzes Militārajā akadēmijā un GRU apmācības kursos Poļakovs pievienojās Padomju Savienības ārējās militārās izlūkošanas aģentūrai (GRU). Poļakova pirmais uzdevums bija strādāt padomju delegācijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Militārā štāba komitejā no 1951. līdz 1956. gadam, vadot padomju spiegu tīklu. Viņa turpmākie ārvalstu uzdevumi ietvēra Rangunu (1965.–1969.) un Ņūdeli (1973.–1976. un 1979.–1980.), kur viņš bija [[Padomju Savienība]]s [[militārais atašejs]]. == GRU virsnieks un dubultaģents == Savā otrajā komandējumā uz [[Ņujorka|Ņujorku]] 1959.–1961. gadā Poļakovs vērsās pie [[FIB|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) pretizlūkošanas aģentiem, lai piedāvātu savus pakalpojumus kā informatoram. Poļakovs apgalvoja, ka viņš ir krievu patriots, kuru motivē kļūt par dubultaģentu, jo viņam nepatīk Komunistiskās partijas elites korupcija. Viņa CIP kontaktpersona no [[Deli]] uzskatīja, ka Poļakova dienests [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bija faktors viņa lēmumā kļūt par dubultaģentu, savukārt cits CIP aģents, kurš piecpadsmit gadus risināja viņa lietu, teica: "Viņš pauda sajūtu, ka viņam ir jāpalīdz mums, pretējā gadījumā padomju vara uzvarēs aukstajā karā, un viņš to nevarēja paciest. Viņš uzskatīja, ka mēs esam ļoti naivi un ka cietīsim neveiksmi šajā cīņā."<ref name=TimeMag>{{cite magazine|magazine=Time|date=2001-06-24|url=http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html|title=Death of The Perfect Spy|author=Elaine Shannon|author-link=Elaine Shannon|access-date=2007-07-22|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610045605/https://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html}}</ref> PSRS izlūks [[Viktors Čerkašins]] norādīja, ka Poļakovs bija sarūgtināts, jo padomju vadība viņam liedza atļauju vest savu smagi slimo dēlu, vecāko no trim bērniem, uz slimnīcu Ņujorkā, kur viņš varētu saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību [[poliomelīts|poliomelīta]] ārstēšanai. Viņa dēls slimības rezultātā nomira, un drīz pēc tam Poļakovs vērsās pie amerikāņiem ar sadarbības piedāvājumu.<ref>{{cite news|url=http://www.boston.com/ae/books/articles/2005/03/06/spooks_shadows_codes_and_moles/|work=The Boston Globe|title=Spooks, shadows, codes, and moles&nbsp;— Spy wars, from inside the KGB|author=Ann Blackman|author-link=Ann Blackman|date=2005-03-06|access-date=2007-07-22}}</ref> Bijušais CIP pretizlūkošanas virsnieks Tenents H. Beglijs savā 2007. gada grāmatā “Spiegu kari: kurmji, mistērijas un nāvējošas spēles un citur” apgalvo, ka Poļakovs bija [[Kremlis|Kremlim]] lojāls trīskāršais aģents, kad 1961. gada beigās sazinājās ar FBI. Beglijs tālāk apgalvo, ka Poļakovs un vēl viens padomju izlūkdienestu virsnieks majors Aleksejs Kulaks, kurš dažas nedēļas pēc Poļakova burtiski iegāja biroja Ņujorkas lauka birojā, sniedza ASV izlūkdienestiem VDK dezinformāciju, kas sūtīja aģentūras “mežonīgās medībās” un novērsa uzmanību no VDK/GRU viltus pārbēdzējiem un īstiem “kurmjiem” ASV izlūkdienestos. Apmēram gadu pēc sākotnējā kontakta ar FBI Poļakovs tika nosūtīts atpakaļ uz Maskavu, kur viņš varēja piekļūt GRU dokumentiem, lai identificētu dubultaģentus, atmaskojot Frenku Bosardu, vadāmo raķešu pētnieku Lielbritānijas aviācijas ministrijā, un ASV armijas seržantu Džeku Danlapu, [[Nacionālās drošības aģentūra|Nacionālās drošības aģentūras]] kurjeru. Sešdesmito gadu beigās, atrodoties Rangunā, Poļakovs sniedza CIP visu GRU rīcībā esošo informāciju par Vjetnamas un [[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija|Ķīnas armiju]]. Ap šo laiku viņš arī nodeva informāciju par (it kā) pieaugošo Ķīnas un Padomju Savienības šķelšanos, ko vēlāk izmantoja [[Henrijs Kisindžers]] un [[Ričards Niksons]], uzsākot attiecības ar Ķīnu 1972. gadā. Grāmatās “Spiegu kari”<ref>{{Cite book |last=Bagley |first=Tennent H. |title=Spy Wars: Moles, Mysteries and Deadly Games |publisher=Yale University Press |year=2007 |isbn=978-0-300-12198-8 |location=New Haven & London |pages=170–174 |language=English}}</ref> un “Spiegu meistars: satriecošas aukstā kara atklāsmes par padomju KGB vadītāju”,<ref>{{Cite book |last=Bagley |first=Tennent H. |title=Spymaster: Startling Cold War Revelations of a Soviet KGB Chief |publisher=Skyhorse Publishing |year=2013 |isbn=978-1-62636-065-5 |location=United States |pages=213–222 |language=English}}</ref> kā arī savā tiešsaistes PDF failā “Spiegu karu spoki”<ref>[https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/08850607.2014.962362 Ghosts of the Spy Wars: A Personal Reminder to Interested Parties]</ref> Beglijs stāsta, ka bijušais augsta ranga KGB virsnieks Sergejs Kondraševs viņam pastāstījis, ka Poļakovs 1962. gada sākumā tika nosūtīts uz FIB Ņujorkas lauka biroju, lai sniegtu tur dezinformāciju, un ka viņš to darīja līdz brīdim, kad 1962. gada beigās atgriezās Maskavā. Beglijs stāsta, ka Poļakovu CIP savervēja 1965. gadā pēc tam, kad viņš tika norīkots uz Rangunu, Birmā, un ka no tā laika viņš spiegoja aģentūras labā, līdz 1980. gadā tika atsaukts no Ņūdeli, Indijā, uz Maskavu, kad viņš pazuda no CIP “radara”. Beglijs stāsta, ka Kondraševs viņam esot stāstījis, ka kāds vārdā neminēts "kurmis" CIP ziņojis [[VDK]] galvenajai mītnei, ko Poļakovs stāstījis CIP, un ka Poļakovs ticis arestēts, tiesāts un sodīts ar nāvi, jo VDK sapratusi, ka viņš stāsta CIP vairāk, nekā viņam vajadzētu. == Arests un nāvessods == VDK arestēja Poļakovu 1986. gadā, sešus gadus pēc viņa aiziešanas pensijā no GRU. Viņa kontaktpersonām CIP nebija nekādas informācijas par to, kas ar viņu bija noticis. Tikai vēlāk kļuva skaidrs, ka viņu, iespējams, nodeva divi padomju savervēti aģenti: [[Roberts Hansens]] no FBI un [[Oldričs Eimss]] no CIP. 1988. gadā Poļakovam tika piespriests nāvessods par nodevību un pēc tam izpildīts [[nāvessods]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://nvo.ng.ru/spforces/2003-04-18/7_gulev.html В единоборстве с «кротом»]{{Ref|ru}} * [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html Death of The Perfect Spy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130801171317/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html |date={{dat|2013|08|01||bez}} }} {{Wayback|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html |date=20130801171317 }}{{Ref|en}} * [http://www.gwu.edu/~nsarchiv/coldwar/interviews/episode-21/grimes1.html Интервью с Сенди Граймс]{{Ref|en}} * [https://web.archive.org/web/20081109081547/http://www.zn.ua/3000/3150/30497/ Шпион, за которым охотились четверть века // Владимир Галайко] * https://pamyat-naroda.ru/heroes/podvig-chelovek_nagrazhdenie21663277/ * [https://lenta.ru/articles/2023/06/17/spyy/ «Я ходил по острию ножа». Генерал ГРУ выдал США сотни советских разведчиков и агентов. Почему его не могли поймать 25 лет?] {{DEFAULTSORT:Poļakovs, Dmitrijs}} [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS spiegi]] [[Kategorija:Spiegi]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] 5r77e6dpk3b6gllxoa513wih5a9sk6n 0 631078 4464641 4464234 2026-05-06T13:31:00Z Jaunais Strēlnieks 127483 Koriģējums kategorijai 4464641 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Jankavs | vārds_orig = | attēls = Jānis Jankavs.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Vestienas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1918 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 13 | m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Petrograda]], [[Krievijas Republika]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = -vs, J. H. | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = [[publicistika]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Jānis Jankavs''' (1886—1918) bija [[Latvieši|latviešu]] sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teorētiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1886. gada 13. decembrī [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] "Jānīšos". Mācījās [[Vestiena|Vestienas]] [[Draudzes skolas|draudzes skolā]], vēlāk izglītojās pašmācības ceļā. 1901. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], strādāja par rakstvedi, bija laikraksta "Vārds" redakcijas loceklis (1901—02). Bija gan [[LSDSP vēsture|LSDSP]], gan [[Latviešu sociāldemokrātu savienība|Latviešu sociāldemokrātu savienības]] biedrs, piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]]. 1905. gada septembrī emigrēja uz [[Francijas Trešā republika|Franciju]], kur studēja literatūru un tautsaimniecību, aizrāvās ar [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teoriju, nodibināja anarhosindikālistisko "jankavisma" politisko strāvu. 1907. gadā ieradās Rīgā, uz neilgu laiku apcietināts, pēc atbrīvošanas atgriezies Francijā. No 1911. gada sadarbojās ar laikrakstu "[[Dzimtenes Vēstnesis]]", publicēja vairākus politiska satura rakstus, kuros vērsies pret [[LSDSP vēsture|LSD]] un tās vadošajiem darbiniekiem. 1913. gadā īsu laiku uzturējās Latvijā, tad pārcēlās uz Petrogradu. Miris 1918. gada 13. janvārī psihiatriskā slimnīcā Petrogradā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-jankavs|title=Jānis Jankavs|author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatūra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}</ref> == Literārā darbība == Sākot ar 1903. gadu, regulāri nodarbojās ar [[Publicistika|publicistiku]]. Savus darbus bieži ar parakstīja ar '-vs', kriptonīmu 'J.H.' vai anonīmi. Viņš bija spējīgs publicists un veikls polemists ar noslieci uz politisko avantūrismu, demagoģiju un subjektīvismu spriedumos, mūža pēdējos gados viņa darbos bija jūtama psihiatriska nenoturība. Tulkoja [[Maksims Gorkijs|M. Gorkija]] "Vecene Izergila" (1905), [[Leonīds Andrejevs|L. Andrejeva]] u.c. rakstnieku darbus. Apcerējumā "Vecie elki mūsu jaunākajā literatūrā" (1907) Jankavs vērsās pret [[Individuālisms|individuālisma]] un [[Dekadence|dekadences]] izpausmēm mākslā, literatūras vērtējumā atzīstot tikai šķirisko kritēriju. Sastādīja [[Rainis|J. Raiņa]] dzejoļu krājumu "Jaunais spēks" (1907) un piedalījās Raiņa lugas "[[Uguns un nakts]]" izdošanā. Ar brošūru "Sociāldemokrātija ir kungu inteliģentu, bet nevis strādnieku partija" (1—2, 1907), kuras viss metiens tipogrāfijā tika konfiscēts, Jankavs sāka [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] propagandu un nodibināja "jankavisma" politisko strāvu. Grāmatā "Viņu māksla" (1910), polemizējot ar [[Miķelis Valters|M. Valteru]], Jankavs nostājās pret visiem latviešu rakstniekiem, kurus neuzskatīja par saviem domubiedriem, un atteicās no šķiriskas pieejas literatūrai. Pamfletos "Kad pusnakts pāri, maskas krīt" (1913) un "Rainis un sociāldemokrātiskā kliķe" (1913) asi vērsās pret LSD un tās vadošo darbinieku politisko ievirzi. Citi darbi: * "Bērnu literatūra" (1, 1905), * "Dzīvības attīstība dabā" (1908), * "Ģimene un brīva savienība" (1909), * "Progresīvo demokrātu zinātne latviešu vēstures jautājumos" (1910).<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jankavs, Jānis}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:LSS biedri]] [[Kategorija:Latviešu anarhisti]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] ii5k1eo9jalih1eefyljp31hmll1kko 0 631090 4464660 4464307 2026-05-06T14:33:42Z Meistars Joda 781 4464660 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | name = Donna Nobla | color = | series = ''[[Doctor Who]]'' | image = Donna Nobla.jpg | image_size = | caption = Doktora kompanjone | first = "''Doomsday''" (2006) | last = "''The Giggle''" (2023) | creator = Rasels T Deiviss (''Russell T Davies'') | portrayer = [[Ketrīna Teita]] | companions = Desmitais Doktors | occupation = biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone }} '''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un [[Četrpadsmitais Doktors|Četrpadsmitā Doktora]] (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem. == Donna Nobla seriālā == Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2006. gadā 2. sezonas noslēguma sērijā ''"Doomsday''", pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā "''The Runaway Bride''". Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.<ref name="return">{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says "I do!"|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}</ref> Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā<ref name="westernmailapr14">{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=Western Mail|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}</ref> un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.<ref name="BBC News Return">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}</ref><ref name="DoctorDonnaReturn">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=Digital Spy|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}</ref> Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni. Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu. Sērijā "''The End of Time''" Doktors [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}</ref> Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Doctor Who]] qwyeqypptxo3jh4o6cmln948dn1c725 0 631142 4464600 2026-05-06T12:12:35Z Uldis s 26307 Izveidota lapa par Bulgārijas šaha lielmeistari - Beloslava Krasteva 4464600 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Beloslava Krasteva | vārds_orig = ''Белослава Кръстева'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{BUL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Beloslava Krasteva''' ({{val|bg|Белослава Кръстева}}, dzimusi {{dat|2004|5|3}}) ir [[Bulgārija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023). Bulgārijas čempionāta šahā sievietēm uzvarētāja (2020). [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionāta sievietēm]] uzvarētāja (2023). == Biogrāfija == 2019. gadā uzvarējusi Bulgārijas jauniešu šaha čempionātā meiteņu M16 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr417115.aspx?lan=1&art=4 Bulgarian Individual Chess Championship – G16 standart Asenovgrad 30.03-05.04]</ref> Pārstāvējusi savu valsti [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas]] un Pasaules jauniešu šaha čempionātos. 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]] piedalījusies [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] meiteņu G14 vecuma grupā, kurā izcīnījusi 3. vietu. 2019. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Bulgārijas čempionātā šahā sievietēm.<ref>[http://chess-results.com/tnr416087.aspx?lan=1&art=4 68-МО ДЪРЖАВНО ИНДИВИДУАЛНО ПЪРВЕНСТВО ФИНАЛ 2019 ПО ШАХМАТ ЗА ЖЕНИ 26.02–04.03.2019 г.]</ref> Gadu vēlāk [[Sofija|Sofijā]] kļuvusi par savas valsts čempioni, izcīnot 7 punktus no 9 iespējamiem.<ref>[http://chess-results.com/tnr521979.aspx?lan=1&art=4 69-th Bulgarian Individual Chess Championship 2020 - Women]</ref> 2023. gada Bulgārijas čempionātā šahā sievietēm izcīnījusi sudraba medaļu.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr714020.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 ДЪРЖАВНО ИНДИВИДУАЛНО ПЪРВЕНСТВО ЗА ЖЕНИ - 21-28 януари 2023]</ref> 2023. gadā [[Mehiko]] dalījusi 1.-3. vietu Pasaules junioru šaha čempionātā, bet pēc papildu rādītājiem palikusi 3. vietā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr809139.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE World Junior Chess Championship “México 2023” GIRL]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Bulgārijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 2 reizes (2022, 2024);<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=BUL&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=20&fed=BUL&flag=30&SNode=S0 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2 reizes (2023, 2025) un komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2023) medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr832216.aspx?lan=1&art=20&turdet=YES&flag=30&snr=5 European Team Chess Championship 2023 - Women]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1263014.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=5&SNode=S0 European Team Chess Championship 2025 - Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2023. gadā Beloslava Krastevai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2922029 | chessgames = 150469 | 365chess = Beloslava_Krasteva }} {{DEFAULTSORT:Krasteva, Beloslava}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bulgārijas šahisti]] cdnbg69xhp6241tm3zr8qcdzmb1cc8s 0 631143 4464601 2026-05-06T12:13:30Z Uldis s 26307 Pāradresē uz [[Beloslava Krasteva]] 4464601 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Beloslava Krasteva]] 5pyz5t2nuzom0k7pqknyomwkr81cbdr 1 631144 4464611 2026-05-06T12:29:11Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464611 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 631145 4464613 2026-05-06T12:29:25Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464613 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Uldis s |valsts = Bulgārija |tēma = Sievietes |tēma2 = Sports }} c1obclqiuvdumrhzfz7mngrtriaf1m5 3 631146 4464615 2026-05-06T12:34:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464615 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fjordland Sound}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 15.34 (EEST) ggduy5cg9iffgipbri6v6vry69un9o7 3 631147 4464621 2026-05-06T13:05:21Z SHB2000 98004 SHB2000 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:WiFábio]] uz [[Dalībnieka diskusija:Difabio]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/WiFábio|WiFábio]]" to "[[Special:CentralAuth/Difabio|Difabio]]" 4464621 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Difabio]] 1oswsz8us413ed77onfniyd9qirmc08 0 631148 4464624 2026-05-06T13:09:41Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Davids Tomāšeks | vārds_orig = ''David Tomášek'' | attēls = 2023-04-15 Deutschland gegen Tschechische Republik (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–179.jpg | att_izm = | paraksts = Davids Tomāšeks 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|10}} | dz_viet = {{Vieta|Čehija|Prāga}} | mir_... 4464624 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Davids Tomāšeks | vārds_orig = ''David Tomášek'' | attēls = 2023-04-15 Deutschland gegen Tschechische Republik (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–179.jpg | att_izm = | paraksts = Davids Tomāšeks 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|10}} | dz_viet = {{Vieta|Čehija|Prāga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Zviedrija}} [[Färjestad BK]] | numurs = | amats = | līga = [[Zviedrijas hokeja līga|SHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Prāga/Ostrava 2024]]}} }} }} '''Davids Tomāšeks''' ({{Val|cz|David Tomášek}}; dzimis {{dat|1996|2|10}}) ir [[čehi|čehu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Tomāšeks spēlē [[Zviedrijas hokeja līga]]s kluba ''[[Färjestad BK]]'' rindās. Iepriekš spēlējis Čehijas komandās ''[[HC Dynamo Pardubice]]'' un [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]], Somijas komandā ''[[JYP Jyväskylä]]'', [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komandā [[Habarovskas "Amur"]], kā arī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Edmontonas "Oilers"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tomāšeks, Davids}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Prāgā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Habarovskas "Amur" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 0ofl8b9xzp1amicg5y4mgyg8r073b4d 1 631149 4464625 2026-05-06T13:12:50Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464625 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Bendžamins |valsts = Čehija |tēma = Sports }} 3uti9xu1ggyoia4aatasg1ugifcpba9 0 631150 4464629 2026-05-06T13:19:34Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Olens Zelvēgers | vārds_orig = ''Olen Zellweger'' | attēls = Olen Zellweger at Dux In Tux 2025.png | att_izm = | paraksts = Olens Zelvēgers 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|9|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvie... 4464629 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Olens Zelvēgers | vārds_orig = ''Olen Zellweger'' | attēls = Olen Zellweger at Dux In Tux 2025.png | att_izm = | paraksts = Olens Zelvēgers 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|9|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=79}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2024 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 34., 2. kārtā | dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Anahaimas "Ducks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2022]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}} }} }} '''Olens Andrē Zelvēgers''' ({{Val|en|Olen Andre Zellweger}}; dzimis {{dat|2003|9|10}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Zelvēgers spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Zelvēgeru otrajā kārtā ar kopējo 34. numuru izvēlējās [[Anahaimas "Ducks"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Zelvēgers, Olens}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Albertā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] g0pzr7cckr3qd8wdprqanef8rm1rmqx 0 631151 4464630 2026-05-06T13:20:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Panemunēle | official_name = ''Panemunėlis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Panemunėlis, Lithuania - panoramio (3).jpg | image_caption = Panemunēles panorāma ar Sv. Jāzepa baznīcu | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 =... 4464630 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Panemunēle | official_name = ''Panemunėlis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Panemunėlis, Lithuania - panoramio (3).jpg | image_caption = Panemunēles panorāma ar Sv. Jāzepa baznīcu | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Rokišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Panemunēles seņūnija]] | area_total_km2 = 0.61 | population_total = 183 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 54 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 26 | longs = 49 | longEW = E | elevation_m = 95 | website = }} '''Panemunēle''' ({{val|lt|Panemunėlis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas pie [[Mēmele]]s (Nemunēles) upes, aptuveni 14 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Rokišķi]]em. 4 km uz dienvidrietumiem atrodas Panemunēles dzelzceļa stacija un seņūnijas centrs [[Panemunēles stacija]]s ciems. == Vēsture == Panemunēles muiža dibināta 16. gadsimta pirmajā pusē. Miests veidojās kā muižas centrs. 19. gadsimta beigās tika uzbūvēts [[Daugavpils]]—Radvilišķu dzelzceļš, kas veicināja miesta izaugsmi. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Panemunēle kļuva par nozīmīgu lietuviešu nacionālās kultūras un [[grāmatneši|slepenās grāmatniecības]] centru. Laikā no 1872. līdz 1908. gadam par Panemunēļa mācītāju bija pedagogs Jons Katele. Ar viņa gādību draudzē tika izveidots slepenu lietuviešu skolu tīkls, un līdz 1911. gadam tika uzcelta ķieģeļu baznīca. 1893. gadā miestā tika iestudēta pirmā lietuviešu luga. 1894. gadā tika nodibināta slepenā lietuviešu izglītības biedrība ''Žvaigždė'' (Zvaigzne). == Arhitektūra un apskates objekti == * Panemunēles Sv. Jāzepa baznīca: mūra baznīca celta laikā no 1898. līdz 1911. gadam neogotikas stilā. Tā ir ievērojama ar savu arhitektonisko varenību un augsto zvanu torni, kas saskatāms no liela attāluma. * Piemiņas vietas: miestā uzstādīti vairāki pieminekļi un piemiņas zīmes, kas veltītas nacionālajai atmodai un tās darbiniekiem. * Panemunēles muižas ansamblis: saglabājušās atsevišķas muižas ēkas un parka fragmenti pie upes. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, medpunkts un Tindžuļu dzelzceļa stacija (pietura). Pamatskola, kultūras nams un cita infrastruktūra atrodas Panemunēles stacijas ciemā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Panemunėlis}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.rokiskis.lt/ Rokišķu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība]] 5xy353ufr8yir902b25eyunb6szvjwy 0 631152 4464632 2026-05-06T13:21:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Panemunēle]] 4464632 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Panemunēle]] qz3vaq6x14m6hambov27ttmavs9vvkl 0 631153 4464633 2026-05-06T13:21:23Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Panemunēle]] 4464633 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Panemunēle]] qz3vaq6x14m6hambov27ttmavs9vvkl 1 631154 4464635 2026-05-06T13:23:54Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464635 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 631155 4464638 2026-05-06T13:29:14Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Keidens Gūlī | vārds_orig = ''Kaiden Guhle'' | attēls = Kaiden Guhle 2022.05.23.jpg | att_izm = | paraksts = Keidens Gūlī 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|18}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Šērvudparka}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=1... 4464638 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Keidens Gūlī | vārds_orig = ''Kaiden Guhle'' | attēls = Kaiden Guhle 2022.05.23.jpg | att_izm = | paraksts = Keidens Gūlī 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|18}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Šērvudparka}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=92}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 16., 1. kārtā | dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Monreālas "Canadiens"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}} }} }} '''Keidens Gūlī''' ({{Val|en|Kaiden Guhle}}; dzimis {{dat|2002|1|18}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Gūlī spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] rindās. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Gūlī pirmajā kārtā ar kopējo 16. numuru izvēlējās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Kouls Kofīlds]] | title = [[Monreālas "Canadiens"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|CAN}} [[Logans Mailū]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Gūlī, Keidens}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Albertā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] hx9k6gzvk5awu7n1581vgl8l36b23xu 0 631156 4464645 2026-05-06T13:41:18Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Maikls Bantings | vārds_orig = ''Michael Bunting'' | attēls = Michael Bunting 2019.jpg | att_izm = | paraksts = Maikls Bantings 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|17}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Skārboro}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=18... 4464645 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Maikls Bantings | vārds_orig = ''Michael Bunting'' | attēls = Michael Bunting 2019.jpg | att_izm = | paraksts = Maikls Bantings 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|17}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Skārboro}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Stars"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 117., 4. kārtā | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Arizonas "Coyotes"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}} }} }} '''Maikls Bantings''' ({{Val|en|Michael Bunting}}; dzimis {{dat|1995|9|17}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Bantings spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Dalasas "Stars"]] rindās. [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] Bantingu ceturtajā kārtā ar kopējo 117. numuru izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]]. Savas karjeras laikā spēlējis "Coyotes", [[Toronto "Maple Leafs"]], [[Karolīnas "Hurricanes"]], [[Pitsburgas "Penguins"]] un [[Našvilas "Predators"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bantings, Maikls}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Albertā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] an15dvyw21vxns8911f0gxs0oq5qeiv 0 631157 4464647 2026-05-06T13:49:43Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Dilans Ganters | vārds_orig = ''Dylan Guenther'' | attēls = Dylan Guenther 2022.05.23.jpg | att_izm = | paraksts = Dilans Ganters 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=1... 4464647 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Dilans Ganters | vārds_orig = ''Dylan Guenther'' | attēls = Dylan Guenther 2022.05.23.jpg | att_izm = | paraksts = Dilans Ganters 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2022 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 9., 1. kārtā | dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Arizonas "Coyotes"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}} }} }} '''Dilans Ganters''' ({{Val|en|Dylan Guenther}}; dzimis {{dat|2003|4|10}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Ganters spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Jūtas "Mammoth"]] rindās. [[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Ganteru pirmajā kārtā ar kopējo 9. numuru izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|SWE}} [[Viktors Sēderstrēms]] | title = [[Arizonas "Coyotes"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | after = {{flaga|USA}} [[Logans Kūlijs]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Ganters, Dilans}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Albertā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Mammoth" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] phm2mx9i296xrq02hfxv3rdjiugmzri 3 631158 4464650 2026-05-06T14:02:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464650 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Imsigma952}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 17.02 (EEST) g2pj0ke8648q9troan3ujdavvtcrlzz 0 631159 4464657 2026-05-06T14:30:26Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Doktora inkarnācijas infokaste | nth = Četrpadsmitais | doc_image = Fourteenth_Doctor_in_Wild_Blue_Yonder_(cropped2).png | caption = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā | start = ''The Star Beast'' (2023) | finish = ''The Giggle'' (2023) | portrayed = [[Deivids Tenants]] | preceding = [[Džodija Vitakere]] | succeeding = [[Nčuti Gatkva]] | period_start = {{dat|2023|11|25|N}} | period_end = {{dat|2023|12|9|N}} | no_series =... 4464657 wikitext text/x-wiki {{Doktora inkarnācijas infokaste | nth = Četrpadsmitais | doc_image = Fourteenth_Doctor_in_Wild_Blue_Yonder_(cropped2).png | caption = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā | start = ''The Star Beast'' (2023) | finish = ''The Giggle'' (2023) | portrayed = [[Deivids Tenants]] | preceding = [[Džodija Vitakere]] | succeeding = [[Nčuti Gatkva]] | period_start = {{dat|2023|11|25|N}} | period_end = {{dat|2023|12|9|N}} | no_series = 1 | no_stories = 3 | no_episodes = 3 | companions = {{Plainlist| * [[Donna Nobla]] }} | series_list = {{Plainlist| * 2023. gada speciālizlaidums }} | previous = [[Trīspadsmitā Doktore]]<br />[[Džodija Vitakere]] | next = [[Piecpadsmitais Doktors]]<br />[[Nčuti Gatkva]] }} '''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Doctor Who]]" galvenā varoņa inkarnācija, kas parādās 2023. gada speciālizlaidumos. Viņu atveido [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam, kā arī 2013. gadā bija atveidojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]]. Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas [[Galifreja]]s, kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors spēj [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]] — šajā procesā mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tennanta atveidotā Četrpadsmitā Doktora inkarnācija ārēji līdzinās Desmitajam Doktoram, taču tai piemīt sentimentālāka un sirsnīgāka personība, kā arī zināms nogurums, kas atspoguļo viņa ilgās dzīves pieredzi. Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] atveidotās Trīspadsmitās Doktores pēctecis tika izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka tieši viņš atveidos Četrpadsmito Doktoru.<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|author=Martin Belam|website=The Guardian|access-date=2022-10-25|date=2022-05-08|archive-date=2022-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220508114940/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces}}</ref> Taču Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].<ref name="DCHTCAK">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} kzxqxm1sfzrlws33tllq8a0t25qcwln 4464658 4464657 2026-05-06T14:30:43Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Doctor Who]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464658 wikitext text/x-wiki {{Doktora inkarnācijas infokaste | nth = Četrpadsmitais | doc_image = Fourteenth_Doctor_in_Wild_Blue_Yonder_(cropped2).png | caption = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā | start = ''The Star Beast'' (2023) | finish = ''The Giggle'' (2023) | portrayed = [[Deivids Tenants]] | preceding = [[Džodija Vitakere]] | succeeding = [[Nčuti Gatkva]] | period_start = {{dat|2023|11|25|N}} | period_end = {{dat|2023|12|9|N}} | no_series = 1 | no_stories = 3 | no_episodes = 3 | companions = {{Plainlist| * [[Donna Nobla]] }} | series_list = {{Plainlist| * 2023. gada speciālizlaidums }} | previous = [[Trīspadsmitā Doktore]]<br />[[Džodija Vitakere]] | next = [[Piecpadsmitais Doktors]]<br />[[Nčuti Gatkva]] }} '''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Doctor Who]]" galvenā varoņa inkarnācija, kas parādās 2023. gada speciālizlaidumos. Viņu atveido [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam, kā arī 2013. gadā bija atveidojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]]. Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas [[Galifreja]]s, kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors spēj [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]] — šajā procesā mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tennanta atveidotā Četrpadsmitā Doktora inkarnācija ārēji līdzinās Desmitajam Doktoram, taču tai piemīt sentimentālāka un sirsnīgāka personība, kā arī zināms nogurums, kas atspoguļo viņa ilgās dzīves pieredzi. Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] atveidotās Trīspadsmitās Doktores pēctecis tika izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka tieši viņš atveidos Četrpadsmito Doktoru.<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|author=Martin Belam|website=The Guardian|access-date=2022-10-25|date=2022-05-08|archive-date=2022-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220508114940/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces}}</ref> Taču Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].<ref name="DCHTCAK">{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Doctor Who]] 1yx93gbx5r6hx9rwucehibzoz30p5iv 3 631160 4464663 2026-05-06T14:50:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464663 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Joker Island}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 17.50 (EEST) m6zjnbjj3kqr4kx6oy7ji5yzac20szl 3 631161 4464664 2026-05-06T15:01:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464664 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Busesandroads}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 18.01 (EEST) g8g4cdzdcsgb0n086h83oo33r5x3vw3 0 631162 4464665 2026-05-06T15:09:44Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] Gliemeņvēži|gl... 4464665 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] klases ģints. Šo ģinti 1851. gadā izveidoja franču paleontologs [[Marī Ruo]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Leperditia brittannica]]''. Leperditijas dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Devons|devonam]]. == Apraksts == Leperditijām ir gareniska izliekta (0,2-6,6 mm gara) pupiņveidīga vai nierveidīga čaula, kas paplašinās virzienā uz aizmuguri. Muguras jeb slēdzenes mala ir taisna, īsāka par maksimālo čaulas garumu, un parasti dažādos leņķos pāriet priekšējā un aizmugurējā vairāk vai mazāk izliektā malā. Ventrālā mala ir nedaudz izliekta, un ar noapaļojumu pāriet uz priekšējo un aizmugurējo malu. Čaulas vāki nav vienādi. Labais vāks vienmēr ir lielāks par kreiso un ventrālajā malā uzguļ kreisajam, nosedzot tā daļu. Čaulas priekšējā trešdaļā tuvāk slēdzenes malai atrodas acs pauguriņš. Aiz tā, nedaudz zemāk atrodas "mediālais plankums" - adduktora muskuļa stiprināšanās vieta. Tai ir apaļa vai nedaudz ovāla forma. Zem acs pauguriņa bieži vien ir novērojams neliels plankums, acīmredzot, arī muskuļa stiprināšanās vieta. Gar čaulas malu tās priekšēja un aizmugurējā daļā, sākot ar slēdzenes malas, stiepjas malas apmale, kas gandrīz vienmēr pazūd ventrālajā malā, kur sākas liekuma vieta. Čaulas vākiem ir kompakta struktūra. Ārējā virsma lielākoties ir gluda vai glancēta.<ref>Глебовская Е.А. ''Палеонтология СССР. Том 2. Часть 1., Силурийские Ostracoda СССР,'' Издательство Академии наук СССР, Москва-Ленинград, 1936 г., 108 стр. 12-13. lpp.</ref> == Sistemātika == Leperditiju sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/ostracoda/aphia.php?p=taxdetails&id=769691 World Ostracoda Database]</ref> * ģints: '''''Leperditia''''' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia altiscalaris]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia brittannica]]'' <small>Rouault, 1851</small> ::* suga: ''[[Leperditia canadensis]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia desiderata]]'' <small>(Barrande, 1872) Bassler & Kellett, 1934 </small> ::* suga: ''[[Leperditia faba]]'' <small>(Hall, 1879) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia fragilis]]'' <small>Barrande, 1872</small> ::* suga: ''[[Leperditia knowsleyensis]]'' <small>(Chapman, 1904) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia longigibbera]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia mathewsi]]'' <small>Ulrich & Bassler, 1923</small> ::* suga: ''[[Leperditia ovata]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia pauquettiana]]'' <small>(Jones, 1858) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia pennsylvanica]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia rhenana]]'' <small>Maurer, 1896</small> ::* suga: ''[[Leperditia subquadrata]]'' <small>Jones, 1889</small> :* apakšģints: ''[[Leperditia (Herrmannella)]]'' <small>Kegel, 1922</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) calceolae]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) curva]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) fastigata]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) strigosa]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) subobliqua]]'' <small>Kegel, 1933</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Apaļmutnieki]] [[Kategorija:Gliemeņvēži]] 240ulmfuhd4bucyuc0rlu1oh4ec8iea 4464667 4464665 2026-05-06T15:13:35Z Jānis U. 198 4464667 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] klases ģints. Šo ģinti 1851. gadā izveidoja franču paleontologs [[Marī Ruo]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Leperditia brittannica]]''. Leperditijas dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Devons|devonam]]. == Apraksts == Leperditijām ir gareniska izliekta (0,2-6,6 mm gara) pupiņveidīga vai nierveidīga [[čaula]], kas paplašinās virzienā uz aizmuguri. Muguras jeb slēdzenes mala ir taisna, īsāka par maksimālo čaulas garumu, un parasti dažādos leņķos pāriet priekšējā un aizmugurējā vairāk vai mazāk izliektā malā. Ventrālā mala ir nedaudz izliekta, un ar noapaļojumu pāriet uz priekšējo un aizmugurējo malu. Čaulas vāki nav vienādi. Labais vāks vienmēr ir lielāks par kreiso un ventrālajā malā uzguļ kreisajam, nosedzot tā daļu. Čaulas priekšējā trešdaļā tuvāk slēdzenes malai atrodas [[acs pauguriņš]]. Aiz tā, nedaudz zemāk atrodas "mediālais plankums" - [[Adduktors|adduktora]] [[Muskuļi|muskuļa]] stiprināšanās vieta. Tai ir apaļa vai nedaudz ovāla forma. Zem acs pauguriņa bieži vien ir novērojams neliels plankums, acīmredzot, arī muskuļa stiprināšanās vieta. Gar čaulas malu tās priekšēja un aizmugurējā daļā, sākot ar slēdzenes malas, stiepjas malas apmale, kas gandrīz vienmēr pazūd ventrālajā malā, kur sākas liekuma vieta. Čaulas vākiem ir kompakta struktūra. Ārējā virsma lielākoties ir gluda vai glancēta.<ref>Глебовская Е.А. ''Палеонтология СССР. Том 2. Часть 1., Силурийские Ostracoda СССР,'' Издательство Академии наук СССР, Москва-Ленинград, 1936 г., 108 стр. 12-13. lpp.</ref> == Sistemātika == Leperditiju sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/ostracoda/aphia.php?p=taxdetails&id=769691 World Ostracoda Database]</ref> * ģints: '''''Leperditia''''' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia altiscalaris]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia brittannica]]'' <small>Rouault, 1851</small> ::* suga: ''[[Leperditia canadensis]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia desiderata]]'' <small>(Barrande, 1872) Bassler & Kellett, 1934 </small> ::* suga: ''[[Leperditia faba]]'' <small>(Hall, 1879) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia fragilis]]'' <small>Barrande, 1872</small> ::* suga: ''[[Leperditia knowsleyensis]]'' <small>(Chapman, 1904) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia longigibbera]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia mathewsi]]'' <small>Ulrich & Bassler, 1923</small> ::* suga: ''[[Leperditia ovata]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia pauquettiana]]'' <small>(Jones, 1858) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia pennsylvanica]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia rhenana]]'' <small>Maurer, 1896</small> ::* suga: ''[[Leperditia subquadrata]]'' <small>Jones, 1889</small> :* apakšģints: ''[[Leperditia (Herrmannella)]]'' <small>Kegel, 1922</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) calceolae]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) curva]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) fastigata]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) strigosa]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) subobliqua]]'' <small>Kegel, 1933</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Apaļmutnieki]] [[Kategorija:Gliemeņvēži]] 3vrvqa44ovy4unny8my2ujujc94fm6u 4464669 4464667 2026-05-06T15:25:05Z Jānis U. 198 4464669 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] klases ģints. Šo ģinti 1851. gadā izveidoja franču paleontologs [[Marī Ruo]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Leperditia brittannica]]''. Leperditijas dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Devons|devonam]]. == Apraksts == Leperditijām ir gareniska izliekta (0,2-6,6 mm gara) pupiņveidīga vai nierveidīga [[čaula]], kas paplašinās virzienā uz aizmuguri. Muguras jeb slēdzenes mala ir taisna, īsāka par maksimālo čaulas garumu, un parasti dažādos leņķos pāriet priekšējā un aizmugurējā vairāk vai mazāk izliektā malā. Ventrālā mala ir nedaudz izliekta, un ar noapaļojumu pāriet uz priekšējo un aizmugurējo malu. Čaulas vāki nav vienādi. Labais vāks vienmēr ir lielāks par kreiso un ventrālajā malā uzguļ kreisajam, nosedzot tā daļu. Čaulas priekšējā trešdaļā tuvāk slēdzenes malai atrodas [[acs pauguriņš]]. Aiz tā, nedaudz zemāk atrodas "mediālais plankums" - [[Adduktors|adduktora]] [[Muskuļi|muskuļa]] stiprināšanās vieta. Tai ir apaļa vai nedaudz ovāla forma. Zem acs pauguriņa bieži vien ir novērojams neliels plankums, acīmredzot, arī muskuļa stiprināšanās vieta. Gar čaulas malu tās priekšēja un aizmugurējā daļā, sākot ar slēdzenes malas, stiepjas malas apmale, kas gandrīz vienmēr pazūd ventrālajā malā, kur sākas liekuma vieta. Čaulas vākiem ir kompakta struktūra. Ārējā virsma lielākoties ir gluda vai glancēta.<ref>Глебовская Е.А. ''Палеонтология СССР. Том 2. Часть 1., Силурийские Ostracoda СССР,'' Издательство Академии наук СССР, Москва-Ленинград, 1936 г., 108 стр. 12-13. lpp.</ref> == Sistemātika == Leperditiju sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/ostracoda/aphia.php?p=taxdetails&id=769691 World Ostracoda Database]</ref> * ģints: '''''Leperditia''''' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia altiscalaris]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia brittannica]]'' <small>Rouault, 1851</small> ::* suga: ''[[Leperditia canadensis]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia desiderata]]'' <small>(Barrande, 1872) Bassler & Kellett, 1934 </small> ::* suga: ''[[Leperditia faba]]'' <small>(Hall, 1879) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia fragilis]]'' <small>Barrande, 1872</small> ::* suga: ''[[Leperditia geographica]]'' <small>Hecker, 1939</small> ::* suga: ''[[Leperditia knowsleyensis]]'' <small>(Chapman, 1904) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia longigibbera]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia mathewsi]]'' <small>Ulrich & Bassler, 1923</small> ::* suga: ''[[Leperditia ovata]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia pauquettiana]]'' <small>(Jones, 1858) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia pennsylvanica]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia rhenana]]'' <small>Maurer, 1896</small> ::* suga: ''[[Leperditia subquadrata]]'' <small>Jones, 1889</small> ::* suga: ''[[Leperditia tartuensis]]'' <small>Öpik, 1935</small> :* apakšģints: ''[[Leperditia (Herrmannella)]]'' <small>Kegel, 1922</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) calceolae]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) curva]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) fastigata]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) strigosa]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) subobliqua]]'' <small>Kegel, 1933</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Apaļmutnieki]] [[Kategorija:Gliemeņvēži]] d67wz0x94or2gpddt4fgoz2p7eqwjoo 4464674 4464669 2026-05-06T15:29:42Z Jānis U. 198 4464674 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Leperditia tartuensis.jpg | att_nosaukums = Leperditija ''[[Leperditia tartuensis]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] klases ģints. Šo ģinti 1851. gadā izveidoja franču paleontologs [[Marī Ruo]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Leperditia brittannica]]''. Leperditijas dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Devons|devonam]]. == Apraksts == Leperditijām ir gareniska izliekta (0,2-6,6 mm gara) pupiņveidīga vai nierveidīga [[čaula]], kas paplašinās virzienā uz aizmuguri. Muguras jeb slēdzenes mala ir taisna, īsāka par maksimālo čaulas garumu, un parasti dažādos leņķos pāriet priekšējā un aizmugurējā vairāk vai mazāk izliektā malā. Ventrālā mala ir nedaudz izliekta, un ar noapaļojumu pāriet uz priekšējo un aizmugurējo malu. Čaulas vāki nav vienādi. Labais vāks vienmēr ir lielāks par kreiso un ventrālajā malā uzguļ kreisajam, nosedzot tā daļu. Čaulas priekšējā trešdaļā tuvāk slēdzenes malai atrodas [[acs pauguriņš]]. Aiz tā, nedaudz zemāk atrodas "mediālais plankums" - [[Adduktors|adduktora]] [[Muskuļi|muskuļa]] stiprināšanās vieta. Tai ir apaļa vai nedaudz ovāla forma. Zem acs pauguriņa bieži vien ir novērojams neliels plankums, acīmredzot, arī muskuļa stiprināšanās vieta. Gar čaulas malu tās priekšēja un aizmugurējā daļā, sākot ar slēdzenes malas, stiepjas malas apmale, kas gandrīz vienmēr pazūd ventrālajā malā, kur sākas liekuma vieta. Čaulas vākiem ir kompakta struktūra. Ārējā virsma lielākoties ir gluda vai glancēta.<ref>Глебовская Е.А. ''Палеонтология СССР. Том 2. Часть 1., Силурийские Ostracoda СССР,'' Издательство Академии наук СССР, Москва-Ленинград, 1936 г., 108 стр. 12-13. lpp.</ref> == Sistemātika == Leperditiju sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/ostracoda/aphia.php?p=taxdetails&id=769691 World Ostracoda Database]</ref> * ģints: '''''Leperditia''''' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia altiscalaris]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia brittannica]]'' <small>Rouault, 1851</small> ::* suga: ''[[Leperditia canadensis]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia desiderata]]'' <small>(Barrande, 1872) Bassler & Kellett, 1934 </small> ::* suga: ''[[Leperditia faba]]'' <small>(Hall, 1879) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia fragilis]]'' <small>Barrande, 1872</small> ::* suga: ''[[Leperditia geographica]]'' <small>Hecker, 1939</small> ::* suga: ''[[Leperditia knowsleyensis]]'' <small>(Chapman, 1904) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia longigibbera]]'' <small>Swartz, 1949</small> ::* suga: ''[[Leperditia mathewsi]]'' <small>Ulrich & Bassler, 1923</small> ::* suga: ''[[Leperditia ovata]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia pauquettiana]]'' <small>(Jones, 1858) Bassler & Kellett, 1934</small> ::* suga: ''[[Leperditia pennsylvanica]]'' <small>Jones, 1858</small> ::* suga: ''[[Leperditia rhenana]]'' <small>Maurer, 1896</small> ::* suga: ''[[Leperditia subquadrata]]'' <small>Jones, 1889</small> ::* suga: ''[[Leperditia tartuensis]]'' <small>Öpik, 1935</small> :* apakšģints: ''[[Leperditia (Herrmannella)]]'' <small>Kegel, 1922</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) calceolae]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) curva]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) fastigata]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) strigosa]]'' <small>Kegel, 1933</small> ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) subobliqua]]'' <small>Kegel, 1933</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Apaļmutnieki]] [[Kategorija:Gliemeņvēži]] 3kld03p2wgqborthg562hkapgro9xvb 4464684 4464674 2026-05-06T15:46:57Z Jānis U. 198 4464684 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Leperditia tartuensis.jpg | att_nosaukums = Leperditija ''[[Leperditia tartuensis]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] klases ģints. Šo ģinti 1851. gadā izveidoja franču paleontologs [[Marī Ruo]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Leperditia brittannica]]''. Leperditijas dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Devons|devonam]]. == Apraksts == Leperditijām ir gareniska izliekta (0,2-6,6 mm gara) pupiņveidīga vai nierveidīga [[čaula]], kas paplašinās virzienā uz aizmuguri. Muguras jeb slēdzenes mala ir taisna, īsāka par maksimālo čaulas garumu, un parasti dažādos leņķos pāriet priekšējā un aizmugurējā vairāk vai mazāk izliektā malā. Ventrālā mala ir nedaudz izliekta, un ar noapaļojumu pāriet uz priekšējo un aizmugurējo malu. Čaulas vāki nav vienādi. Labais vāks vienmēr ir lielāks par kreiso un ventrālajā malā uzguļ kreisajam, nosedzot tā daļu. Čaulas priekšējā trešdaļā tuvāk slēdzenes malai atrodas [[acs pauguriņš]]. Aiz tā, nedaudz zemāk atrodas "mediālais plankums" - [[Adduktors|adduktora]] [[Muskuļi|muskuļa]] stiprināšanās vieta. Tai ir apaļa vai nedaudz ovāla forma. Zem acs pauguriņa bieži vien ir novērojams neliels plankums, acīmredzot, arī muskuļa stiprināšanās vieta. Gar čaulas malu tās priekšēja un aizmugurējā daļā, sākot ar slēdzenes malas, stiepjas malas apmale, kas gandrīz vienmēr pazūd ventrālajā malā, kur sākas liekuma vieta. Čaulas vākiem ir kompakta struktūra. Ārējā virsma lielākoties ir gluda vai glancēta.<ref>Глебовская Е.А. ''Палеонтология СССР. Том 2. Часть 1., Силурийские Ostracoda СССР,'' Издательство Академии наук СССР, Москва-Ленинград, 1936 г., 108 стр. 12-13. lpp.</ref> == Sistemātika == Leperditiju sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/ostracoda/aphia.php?p=taxdetails&id=769691 World Ostracoda Database]</ref> * ģints: '''''Leperditia''''' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia altiscalaris]]'' <small>Swartz, 1949</small> † ::* suga: ''[[Leperditia brittannica]]'' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia canadensis]]'' <small>Jones, 1858</small> † ::* suga: ''[[Leperditia desiderata]]'' <small>(Barrande, 1872) Bassler & Kellett, 1934 </small> † ::* suga: ''[[Leperditia faba]]'' <small>(Hall, 1879) Bassler & Kellett, 1934</small> † ::* suga: ''[[Leperditia fragilis]]'' <small>Barrande, 1872</small> † ::* suga: ''[[Leperditia geographica]]'' <small>Hecker, 1939</small> † ::* suga: ''[[Leperditia knowsleyensis]]'' <small>(Chapman, 1904) Bassler & Kellett, 1934</small> † ::* suga: ''[[Leperditia longigibbera]]'' <small>Swartz, 1949</small> † ::* suga: ''[[Leperditia mathewsi]]'' <small>Ulrich & Bassler, 1923</small> † ::* suga: ''[[Leperditia ovata]]'' <small>Jones, 1858</small> † ::* suga: ''[[Leperditia pauquettiana]]'' <small>(Jones, 1858) Bassler & Kellett, 1934</small> † ::* suga: ''[[Leperditia pennsylvanica]]'' <small>Jones, 1858</small> † ::* suga: ''[[Leperditia rhenana]]'' <small>Maurer, 1896</small> † ::* suga: ''[[Leperditia subquadrata]]'' <small>Jones, 1889</small> † ::* suga: ''[[Leperditia tartuensis]]'' <small>Öpik, 1935</small> † :* apakšģints: ''[[Leperditia (Herrmannella)]]'' <small>Kegel, 1922</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) calceolae]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) curva]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) fastigata]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) strigosa]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) subobliqua]]'' <small>Kegel, 1933</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Apaļmutnieki]] [[Kategorija:Gliemeņvēži]] j8u9gijae4a6njoo1cyo9mnjbvfo8qn 4464719 4464684 2026-05-06T17:36:35Z Meistars Joda 781 4464719 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Leperditia tartuensis.jpg | att_nosaukums = Leperditija ''[[Leperditia tartuensis]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Ostracoda | klase_lv =Gliemeņvēži | apakšklase =Podocopa | kārta =Platycopida | dzimta =Leperditiidae | ģints =Leperditia | ģints_lv =Leperditijas | binomial =Leperditia <small>Rouault, 1851</small> | sinonīmi = | iedalījums= | kategorijas =nē }} '''Leperditijas''' (''Leperditia'') ir [[Vēžveidīgie|vēžveidīgo]] [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] klases ģints. Šo ģinti 1851. gadā izveidoja franču paleontologs [[Marī Ruo]]. Ģints tipiskā suga ir ''[[Leperditia brittannica]]''. Leperditijas dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Devons|devonam]]. == Apraksts == Leperditijām ir gareniska izliekta (0,2-6,6 mm gara) pupiņveidīga vai nierveidīga [[čaula]], kas paplašinās virzienā uz aizmuguri. Muguras jeb slēdzenes mala ir taisna, īsāka par maksimālo čaulas garumu, un parasti dažādos leņķos pāriet priekšējā un aizmugurējā vairāk vai mazāk izliektā malā. Ventrālā mala ir nedaudz izliekta, un ar noapaļojumu pāriet uz priekšējo un aizmugurējo malu. Čaulas vāki nav vienādi. Labais vāks vienmēr ir lielāks par kreiso un ventrālajā malā uzguļ kreisajam, nosedzot tā daļu. Čaulas priekšējā trešdaļā tuvāk slēdzenes malai atrodas [[acs pauguriņš]]. Aiz tā, nedaudz zemāk atrodas "mediālais plankums" - [[Adduktors|adduktora]] [[Muskuļi|muskuļa]] stiprināšanās vieta. Tai ir apaļa vai nedaudz ovāla forma. Zem acs pauguriņa bieži vien ir novērojams neliels plankums, acīmredzot, arī muskuļa stiprināšanās vieta. Gar čaulas malu tās priekšējā un aizmugurējā daļā, sākot ar slēdzenes malas, stiepjas malas apmale, kas gandrīz vienmēr pazūd ventrālajā malā, kur sākas liekuma vieta. Čaulas vākiem ir kompakta struktūra. Ārējā virsma lielākoties ir gluda vai glancēta.<ref>Глебовская Е.А. ''Палеонтология СССР. Том 2. Часть 1., Силурийские Ostracoda СССР,'' Издательство Академии наук СССР, Москва-Ленинград, 1936 г., 108 стр. 12-13. lpp.</ref> == Sistemātika == Leperditiju sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/ostracoda/aphia.php?p=taxdetails&id=769691 World Ostracoda Database]</ref> * ģints: '''''Leperditia''''' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia altiscalaris]]'' <small>Swartz, 1949</small> † ::* suga: ''[[Leperditia brittannica]]'' <small>Rouault, 1851</small> † ::* suga: ''[[Leperditia canadensis]]'' <small>Jones, 1858</small> † ::* suga: ''[[Leperditia desiderata]]'' <small>(Barrande, 1872) Bassler & Kellett, 1934 </small> † ::* suga: ''[[Leperditia faba]]'' <small>(Hall, 1879) Bassler & Kellett, 1934</small> † ::* suga: ''[[Leperditia fragilis]]'' <small>Barrande, 1872</small> † ::* suga: ''[[Leperditia geographica]]'' <small>Hecker, 1939</small> † ::* suga: ''[[Leperditia knowsleyensis]]'' <small>(Chapman, 1904) Bassler & Kellett, 1934</small> † ::* suga: ''[[Leperditia longigibbera]]'' <small>Swartz, 1949</small> † ::* suga: ''[[Leperditia mathewsi]]'' <small>Ulrich & Bassler, 1923</small> † ::* suga: ''[[Leperditia ovata]]'' <small>Jones, 1858</small> † ::* suga: ''[[Leperditia pauquettiana]]'' <small>(Jones, 1858) Bassler & Kellett, 1934</small> † ::* suga: ''[[Leperditia pennsylvanica]]'' <small>Jones, 1858</small> † ::* suga: ''[[Leperditia rhenana]]'' <small>Maurer, 1896</small> † ::* suga: ''[[Leperditia subquadrata]]'' <small>Jones, 1889</small> † ::* suga: ''[[Leperditia tartuensis]]'' <small>Öpik, 1935</small> † :* apakšģints: ''[[Leperditia (Herrmannella)]]'' <small>Kegel, 1922</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) calceolae]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) curva]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) fastigata]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) strigosa]]'' <small>Kegel, 1933</small> † ::* suga: ''[[Leperditia (Herrmannella) subobliqua]]'' <small>Kegel, 1933</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Apaļmutnieki]] [[Kategorija:Gliemeņvēži]] ntbwovseaokflqusqafvlemu8tiyqav 0 631163 4464666 2026-05-06T15:10:18Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Leperditijas]] 4464666 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leperditijas]] h1arx8up0bucva90wmc4sd4dljdoghx 0 631164 4464670 2026-05-06T15:27:55Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dubiņģi | official_name = ''Dubingiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vosbučiai F G Grižas 202005 09 29 DJI 0237 13.jpg | image_caption = Dubiņģu pilskalns | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | su... 4464670 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dubiņģi | official_name = ''Dubingiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vosbučiai F G Grižas 202005 09 29 DJI 0237 13.jpg | image_caption = Dubiņģu pilskalns | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Molētu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Dubiņģu seņūnija]] | area_total_km2 = 1.40 | population_total = 180 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 03 | lats = 32 | latNS = N | longd = 25 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 165 | website = }} '''Dubiņģi''' ({{val|lt|Dubingiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Asveja (ezers)|Asvejas ezera]] ziemeļu krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no [[Molēti]]em. == Vēsture == Dubiņģi ir viena no senākajām un vēsturiski svarīgākajām Lietuvas apmetnēm. Rakstiskajos avotos tie pirmoreiz minēti 1334. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] hronikās kā ''terra Dubingam''. 14. gadsimtā šeit tika uzcelta koka pils, kas aizsargāja ceļu uz [[Viļņa|Viļņu]]. 16. gadsimtā Dubiņģi kļuva par vienu no galvenajiem muižnieku [[Radvili|Radzivilu]] dzimtas centriem — Dubiņģu hercogisti. Dubiņģu pils kalpoja kā Radzivilu rezidence, un šeit savulaik dzīvoja arī [[Barbara Radzivila]]. Miests bija nozīmīgs reformācijas centrs Lietuvā. 17. gadsimtā karu un mēra ietekmē miesta nozīme mazinājās, taču tas saglabāja savu statusu kā svarīgs kultūrvēsturisks centrs. 1808. gadā Radzivili nodeva Dubiņģus Tiškeviču īpašumā par parādiem. 1808. gadā miestā dzīvoja 7 ģimenes, bet 1838. gadā jau 10 ģimenes. 19. gadsimta beigās Dubiņģi bija pilsēta Viļņas apriņķī, seniūnijas centrs. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada 8. martā, [[Armia Krajowa]] vienība Zigmunta Šendzelaža-Lupaško vadībā Dubiņģu slaktiņa laikā nogalināja 6 lietuviešu policistus un ievainoja 10, bet 23. jūnijā apkārtējā teritorijā nogalināja vairākas lietuviešu ģimenes, nogalinot 27 cilvēkus. Tā bija atriebība par iepriekšējo poļu slaktiņu, ko Glitišķēs veica lietuviešu policija. Padomju laikā miests bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Dugiņģu ģerbonis apstiprināts 2014. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Dubiņģu pilskalns: atrodas ezera salā un ir viena no lielākajām un iespaidīgākajām 16. gadsimta pils vietām Lietuvā. Tajā atrodas bijušās pils un evaņģēliski luteriskās baznīcas pamati, kā arī Radvilu dzimtas panteons, kur 2009. gadā tika pārapbedītas atrastās dzimtas pārstāvju mirstīgās atliekas. * Dubiņģu Sv. Jura baznīca: 1958. gadā celta koka baznīca, kas atrodas miesta centrā. * Dubiņģu krogs: būvēts 19. gadsimtā uz augstiem ķieģeļu pamatiem, vēstures un kultūras piemineklis. * [[Asveja (ezers)|Asvejas ezers]]: Lietuvas garākais ezers, kura krastā izvietotais miests ir kļuvis par populāru atpūtas un tūrisma galamērķi. * Koka tilts pār Asvejas ezeru: vēsturisks un inženiertehniski interesants 100 m garš tilts, kas celts 1934. gadā un ir viens no retajiem šāda veida koka tiltiem Lietuvā. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts, novadpētniecības muzejs un Asvejas reģionālā parka direkcija. Dubiņģi ietilpst Asvejas reģionālā parka teritorijā, un miesta ekonomika ir cieši saistīta ar dabas tūrismu un vēstures mantojuma eksponēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Dubingiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.moletai.lt/ Molētu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Molētu rajona pašvaldība]] 48qj2r2vnay89wee3k5ivs8gzrhh617 6 631165 4464671 2026-05-06T15:28:13Z Jānis U. 198 Gliemeņvēzis Leperditia tartuensis, Lugas upe pie Kleskušām, arukilas svīta, vidusdevons. 4464671 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Gliemeņvēzis Leperditia tartuensis, Lugas upe pie Kleskušām, arukilas svīta, vidusdevons. == Licence == {{PD-self}} tl93c25y9pew1tuxcn7wmq0093mdt4h 0 631166 4464672 2026-05-06T15:28:35Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dubiņģi]] 4464672 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dubiņģi]] g2rrc5zdjhs9e13ii9yg0wq4q0ykgzv 0 631167 4464673 2026-05-06T15:29:08Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dubiņģi]] 4464673 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dubiņģi]] g2rrc5zdjhs9e13ii9yg0wq4q0ykgzv 0 631168 4464683 2026-05-06T15:46:35Z Jaunais Strēlnieks 127483 Izveidota pārvirzīšanas lapa Anarhismam Latvijā 4464683 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anarhisms#Latvijā]] jh2qddtq6nqqwujsdl1su72xhbb20px 0 631169 4464687 2026-05-06T15:48:39Z Plazmasspriegums 144902 Jauna lapa: '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu, kā arī jonizējošā starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]... 4464687 wikitext text/x-wiki '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu, kā arī jonizējošā starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]]. 2016. gada augustā objektam tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. == Vēsture == Nepieciešamība pēc drošas radioaktīvo atkritumu glabātavas Latvijā radās līdz ar Salaspils kodolreaktora darbības uzsākšanu 1961. gadā. Līdz glabātavas izbūvei radioaktīvie atkritumi īslaicīgi tika uzglabāti dažādās vietās, piemēram, [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniskajā]] un [[Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts|Mikrobioloģijas]] institūtā. * '''1959. gads:''' Baldones mežniecībai tika atsavināta zeme "Kalniņos" pirmo tvertņu būvniecībai. * '''1962. gada oktobris:''' Glabātava "Radons" oficiāli uzsāka darbību. Visi Latvijā radušies radioaktīvie atkritumi regulāri tika vākti un transportēti uz šo objektu. * '''Sākotnējā infrastruktūra:''' Sākotnēji tika izbūvētas divas tvertnes — viena sausajiem, bet otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. == Atrašanās vieta un ģeoloģija == Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas – Baldones novadā), aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas centra, autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne) malā. Attālums no Rīgas centra ir aptuveni 27 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums|title=Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> * '''Reljefs un ģeoloģija:''' Objekts ir izvietots Dālderkalna paugura virsotnē, aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ap glabātuvi izveidojušies pēdējā ledus laikmetā pirms aptuveni 10 000 gadu. Pamatiežus klāj vidēji 10–20 metrus bieza kvartāra nogulumu sega, ko galvenokārt veido mālsmilts un smilšmāls. * '''Hidroloģija:''' Gruntsūdeņu līmenis atkarībā no nokrišņu daudzuma svārstās no 8 līdz 20 metru dziļumā zem glabātavas virsmas, kas ievērojami samazina gruntsūdeņu piesārņojuma risku. == Infrastruktūra un tehniskais raksturojums == * Glabātavas kopējā platība ir '''7 hektāri''', un tā klasificējama kā pievirsmas tipa radioaktīvo atkritumu glabātava. Drošības un uzraudzības nolūkos teritorija ir stingri aizsargāta un organizatoriski sadalīta divās galvenajās zonās: * '''Pārraudzības zona:''' To no apkārtējās teritorijas atdala 2,5 m augsts metāla režģu žogs. Šeit izvietota administrācijas ēka, palīgēkas, kā arī tehniskais aprīkojums. * '''Kontroles zona:''' Zonu norobežo 2 m augsts betona žogs, papildu iekšējais žogs un atbilstošas elektroniskās drošības sistēmas. Šajā zonā atrodas pašas atkritumu apglabāšanas tvertnes. === Atkritumu tvertnes un uzglabāšanas process === Kopumā glabātavā vēsturiski ir izbūvētas '''septiņas dzelzsbetona tvertnes''', kas var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos: * '''1. līdz 6. tvertne:''' Ir pilnībā aizpildītas, slēgtas un pārklātas ar daudzslāņu aizsargpārklājumu. To ekspluatācija ir pabeigta. * '''7. tvertne:''' Šobrīd atrodas aktīvā ekspluatācijā. Tajā tiek izvietoti un apglabāti jaunie radioaktīvie atkritumi. Visa informācija par apglabātajiem atkritumiem tiek reģistrēta speciālā elektroniskā datubāzē, kurā fiksē datus par atkritumu ražotāju, katras pakas saturu, aktivitātes līmeni, atkritumu apstrādes pakāpi un izmantotajiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lvgmc.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lvgmc.lv|access-date=2026-05-06}}</ref> == Drošība, monitorings un nākotnes attīstība == Glabātavā tiek ievēroti augstākie radiācijas drošības standarti atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai praksei. Teritorijā un tās apkārtnē regulāri tiek veikts vides un gruntsūdeņu radiācijas monitorings. Objekts kalpo arī kā bāze Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieku mācībām un treniņiem reaģēšanai krīzes situācijās. '''Kapacitātes palielināšana un ilgtermiņa drošība''' Tā kā atkritumu plūsma turpinās (lai gan mazākos apjomos nekā kodolreaktora darbības laikā), tiek plānoti vairāki stratēģiski paplašināšanās un drošības uzlabošanas pasākumi: * '''Jaunu tvertņu izbūve:''' Plānots izbūvēt divas jaunas tvertnes, kuru katras minimālais tilpums būtu 1200 m³. * '''Ilgtermiņa glabātavas izveide:''' Plānota īpaša virszemes būve, kas aizsargās atkritumu pakas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, hipotētiskiem plūdiem un seismiskiem notikumiem. Šī būve paredzēta ilgstošai glabāšanai pirms atkritumu iespējamas pārvietošanas uz ģeoloģisko (dziļo) glabātavu nākotnē. * '''Barjerslāņu papildināšana:''' Lai samazinātu jebkādu vides apdraudējumu, paredzēts izveidot papildu hidroizolācijas barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām 1.–6. tvertnēm. nysx1hd50vmomn8dy795gcu6d8mwmtf 4464688 4464687 2026-05-06T15:49:03Z Plazmasspriegums 144902 4464688 wikitext text/x-wiki '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu, kā arī jonizējošā starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]]. 2016. gada augustā objektam tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. == Vēsture == Nepieciešamība pēc drošas radioaktīvo atkritumu glabātavas Latvijā radās līdz ar Salaspils kodolreaktora darbības uzsākšanu 1961. gadā. Līdz glabātavas izbūvei radioaktīvie atkritumi īslaicīgi tika uzglabāti dažādās vietās, piemēram, [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniskajā]] un [[Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts|Mikrobioloģijas]] institūtā. * '''1959. gads:''' Baldones mežniecībai tika atsavināta zeme "Kalniņos" pirmo tvertņu būvniecībai. * '''1962. gada oktobris:''' Glabātava "Radons" oficiāli uzsāka darbību. Visi Latvijā radušies radioaktīvie atkritumi regulāri tika vākti un transportēti uz šo objektu. * '''Sākotnējā infrastruktūra:''' Sākotnēji tika izbūvētas divas tvertnes — viena sausajiem, bet otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. == Atrašanās vieta un ģeoloģija == Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas – Baldones novadā), aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas centra, autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne) malā. Attālums no Rīgas centra ir aptuveni 27 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums|title=Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> * '''Reljefs un ģeoloģija:''' Objekts ir izvietots Dālderkalna paugura virsotnē, aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ap glabātuvi izveidojušies pēdējā ledus laikmetā pirms aptuveni 10 000 gadu. Pamatiežus klāj vidēji 10–20 metrus bieza kvartāra nogulumu sega, ko galvenokārt veido mālsmilts un smilšmāls. * '''Hidroloģija:''' Gruntsūdeņu līmenis atkarībā no nokrišņu daudzuma svārstās no 8 līdz 20 metru dziļumā zem glabātavas virsmas, kas ievērojami samazina gruntsūdeņu piesārņojuma risku. == Infrastruktūra un tehniskais raksturojums == * Glabātavas kopējā platība ir '''7 hektāri''', un tā klasificējama kā pievirsmas tipa radioaktīvo atkritumu glabātava. Drošības un uzraudzības nolūkos teritorija ir stingri aizsargāta un organizatoriski sadalīta divās galvenajās zonās: * '''Pārraudzības zona:''' To no apkārtējās teritorijas atdala 2,5 m augsts metāla režģu žogs. Šeit izvietota administrācijas ēka, palīgēkas, kā arī tehniskais aprīkojums. * '''Kontroles zona:''' Zonu norobežo 2 m augsts betona žogs, papildu iekšējais žogs un atbilstošas elektroniskās drošības sistēmas. Šajā zonā atrodas pašas atkritumu apglabāšanas tvertnes. === Atkritumu tvertnes un uzglabāšanas process === Kopumā glabātavā vēsturiski ir izbūvētas '''septiņas dzelzsbetona tvertnes''', kas var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos: * '''1. līdz 6. tvertne:''' Ir pilnībā aizpildītas, slēgtas un pārklātas ar daudzslāņu aizsargpārklājumu. To ekspluatācija ir pabeigta. * '''7. tvertne:''' Šobrīd atrodas aktīvā ekspluatācijā. Tajā tiek izvietoti un apglabāti jaunie radioaktīvie atkritumi. Visa informācija par apglabātajiem atkritumiem tiek reģistrēta speciālā elektroniskā datubāzē, kurā fiksē datus par atkritumu ražotāju, katras pakas saturu, aktivitātes līmeni, atkritumu apstrādes pakāpi un izmantotajiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lvgmc.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lvgmc.lv|access-date=2026-05-06}}</ref> == Drošība, monitorings un nākotnes attīstība == Glabātavā tiek ievēroti augstākie radiācijas drošības standarti atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai praksei. Teritorijā un tās apkārtnē regulāri tiek veikts vides un gruntsūdeņu radiācijas monitorings. Objekts kalpo arī kā bāze Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieku mācībām un treniņiem reaģēšanai krīzes situācijās. '''Kapacitātes palielināšana un ilgtermiņa drošība''' Tā kā atkritumu plūsma turpinās (lai gan mazākos apjomos nekā kodolreaktora darbības laikā), tiek plānoti vairāki stratēģiski paplašināšanās un drošības uzlabošanas pasākumi: * '''Jaunu tvertņu izbūve:''' Plānots izbūvēt divas jaunas tvertnes, kuru katras minimālais tilpums būtu 1200 m³. * '''Ilgtermiņa glabātavas izveide:''' Plānota īpaša virszemes būve, kas aizsargās atkritumu pakas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, hipotētiskiem plūdiem un seismiskiem notikumiem. Šī būve paredzēta ilgstošai glabāšanai pirms atkritumu iespējamas pārvietošanas uz ģeoloģisko (dziļo) glabātavu nākotnē. * '''Barjerslāņu papildināšana:''' Lai samazinātu jebkādu vides apdraudējumu, paredzēts izveidot papildu hidroizolācijas barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām 1.–6. tvertnēm. == Atsauces == p6lju22a5h1dore43e2m155pvjb2tr2 4464822 4464688 2026-05-07T03:25:28Z Egilus 27634 {{jāuzlabo|jāpārraksta no MI stila}} 4464822 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāpārraksta no MI stila}} '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu, kā arī jonizējošā starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]]. 2016. gada augustā objektam tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. == Vēsture == Nepieciešamība pēc drošas radioaktīvo atkritumu glabātavas Latvijā radās līdz ar Salaspils kodolreaktora darbības uzsākšanu 1961. gadā. Līdz glabātavas izbūvei radioaktīvie atkritumi īslaicīgi tika uzglabāti dažādās vietās, piemēram, [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniskajā]] un [[Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts|Mikrobioloģijas]] institūtā. * '''1959. gads:''' Baldones mežniecībai tika atsavināta zeme "Kalniņos" pirmo tvertņu būvniecībai. * '''1962. gada oktobris:''' Glabātava "Radons" oficiāli uzsāka darbību. Visi Latvijā radušies radioaktīvie atkritumi regulāri tika vākti un transportēti uz šo objektu. * '''Sākotnējā infrastruktūra:''' Sākotnēji tika izbūvētas divas tvertnes — viena sausajiem, bet otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. == Atrašanās vieta un ģeoloģija == Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas – Baldones novadā), aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas centra, autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne) malā. Attālums no Rīgas centra ir aptuveni 27 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums|title=Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> * '''Reljefs un ģeoloģija:''' Objekts ir izvietots Dālderkalna paugura virsotnē, aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ap glabātuvi izveidojušies pēdējā ledus laikmetā pirms aptuveni 10 000 gadu. Pamatiežus klāj vidēji 10–20 metrus bieza kvartāra nogulumu sega, ko galvenokārt veido mālsmilts un smilšmāls. * '''Hidroloģija:''' Gruntsūdeņu līmenis atkarībā no nokrišņu daudzuma svārstās no 8 līdz 20 metru dziļumā zem glabātavas virsmas, kas ievērojami samazina gruntsūdeņu piesārņojuma risku. == Infrastruktūra un tehniskais raksturojums == * Glabātavas kopējā platība ir '''7 hektāri''', un tā klasificējama kā pievirsmas tipa radioaktīvo atkritumu glabātava. Drošības un uzraudzības nolūkos teritorija ir stingri aizsargāta un organizatoriski sadalīta divās galvenajās zonās: * '''Pārraudzības zona:''' To no apkārtējās teritorijas atdala 2,5 m augsts metāla režģu žogs. Šeit izvietota administrācijas ēka, palīgēkas, kā arī tehniskais aprīkojums. * '''Kontroles zona:''' Zonu norobežo 2 m augsts betona žogs, papildu iekšējais žogs un atbilstošas elektroniskās drošības sistēmas. Šajā zonā atrodas pašas atkritumu apglabāšanas tvertnes. === Atkritumu tvertnes un uzglabāšanas process === Kopumā glabātavā vēsturiski ir izbūvētas '''septiņas dzelzsbetona tvertnes''', kas var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos: * '''1. līdz 6. tvertne:''' Ir pilnībā aizpildītas, slēgtas un pārklātas ar daudzslāņu aizsargpārklājumu. To ekspluatācija ir pabeigta. * '''7. tvertne:''' Šobrīd atrodas aktīvā ekspluatācijā. Tajā tiek izvietoti un apglabāti jaunie radioaktīvie atkritumi. Visa informācija par apglabātajiem atkritumiem tiek reģistrēta speciālā elektroniskā datubāzē, kurā fiksē datus par atkritumu ražotāju, katras pakas saturu, aktivitātes līmeni, atkritumu apstrādes pakāpi un izmantotajiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lvgmc.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lvgmc.lv|access-date=2026-05-06}}</ref> == Drošība, monitorings un nākotnes attīstība == Glabātavā tiek ievēroti augstākie radiācijas drošības standarti atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai praksei. Teritorijā un tās apkārtnē regulāri tiek veikts vides un gruntsūdeņu radiācijas monitorings. Objekts kalpo arī kā bāze Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieku mācībām un treniņiem reaģēšanai krīzes situācijās. '''Kapacitātes palielināšana un ilgtermiņa drošība''' Tā kā atkritumu plūsma turpinās (lai gan mazākos apjomos nekā kodolreaktora darbības laikā), tiek plānoti vairāki stratēģiski paplašināšanās un drošības uzlabošanas pasākumi: * '''Jaunu tvertņu izbūve:''' Plānots izbūvēt divas jaunas tvertnes, kuru katras minimālais tilpums būtu 1200 m³. * '''Ilgtermiņa glabātavas izveide:''' Plānota īpaša virszemes būve, kas aizsargās atkritumu pakas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, hipotētiskiem plūdiem un seismiskiem notikumiem. Šī būve paredzēta ilgstošai glabāšanai pirms atkritumu iespējamas pārvietošanas uz ģeoloģisko (dziļo) glabātavu nākotnē. * '''Barjerslāņu papildināšana:''' Lai samazinātu jebkādu vides apdraudējumu, paredzēts izveidot papildu hidroizolācijas barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām 1.–6. tvertnēm. == Atsauces == n0zw9kapu4kbgjldlnweznxecugjlp6 4464823 4464822 2026-05-07T03:26:48Z Egilus 27634 Nav viņa virsotnē, un iespējams, ka tekstā ir arī citas MI halucinācijas. 4464823 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāpārraksta no MI stila}} '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu, kā arī jonizējošā starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]]. 2016. gada augustā objektam tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. == Vēsture == Nepieciešamība pēc drošas radioaktīvo atkritumu glabātavas Latvijā radās līdz ar Salaspils kodolreaktora darbības uzsākšanu 1961. gadā. Līdz glabātavas izbūvei radioaktīvie atkritumi īslaicīgi tika uzglabāti dažādās vietās, piemēram, [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniskajā]] un [[Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts|Mikrobioloģijas]] institūtā. * '''1959. gads:''' Baldones mežniecībai tika atsavināta zeme "Kalniņos" pirmo tvertņu būvniecībai. * '''1962. gada oktobris:''' Glabātava "Radons" oficiāli uzsāka darbību. Visi Latvijā radušies radioaktīvie atkritumi regulāri tika vākti un transportēti uz šo objektu. * '''Sākotnējā infrastruktūra:''' Sākotnēji tika izbūvētas divas tvertnes — viena sausajiem, bet otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. == Atrašanās vieta un ģeoloģija == Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas – Baldones novadā), aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas centra, autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne) malā. Attālums no Rīgas centra ir aptuveni 27 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums|title=Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> * '''Reljefs un ģeoloģija:''' Objekts ir izvietots [[Atomkalns|Dālderkalna]] paugura pakājē, aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ap glabātuvi izveidojušies pēdējā ledus laikmetā pirms aptuveni 10 000 gadu. Pamatiežus klāj vidēji 10–20 metrus bieza kvartāra nogulumu sega, ko galvenokārt veido mālsmilts un smilšmāls. * '''Hidroloģija:''' Gruntsūdeņu līmenis atkarībā no nokrišņu daudzuma svārstās no 8 līdz 20 metru dziļumā zem glabātavas virsmas, kas ievērojami samazina gruntsūdeņu piesārņojuma risku. == Infrastruktūra un tehniskais raksturojums == * Glabātavas kopējā platība ir '''7 hektāri''', un tā klasificējama kā pievirsmas tipa radioaktīvo atkritumu glabātava. Drošības un uzraudzības nolūkos teritorija ir stingri aizsargāta un organizatoriski sadalīta divās galvenajās zonās: * '''Pārraudzības zona:''' To no apkārtējās teritorijas atdala 2,5 m augsts metāla režģu žogs. Šeit izvietota administrācijas ēka, palīgēkas, kā arī tehniskais aprīkojums. * '''Kontroles zona:''' Zonu norobežo 2 m augsts betona žogs, papildu iekšējais žogs un atbilstošas elektroniskās drošības sistēmas. Šajā zonā atrodas pašas atkritumu apglabāšanas tvertnes. === Atkritumu tvertnes un uzglabāšanas process === Kopumā glabātavā vēsturiski ir izbūvētas '''septiņas dzelzsbetona tvertnes''', kas var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos: * '''1. līdz 6. tvertne:''' Ir pilnībā aizpildītas, slēgtas un pārklātas ar daudzslāņu aizsargpārklājumu. To ekspluatācija ir pabeigta. * '''7. tvertne:''' Šobrīd atrodas aktīvā ekspluatācijā. Tajā tiek izvietoti un apglabāti jaunie radioaktīvie atkritumi. Visa informācija par apglabātajiem atkritumiem tiek reģistrēta speciālā elektroniskā datubāzē, kurā fiksē datus par atkritumu ražotāju, katras pakas saturu, aktivitātes līmeni, atkritumu apstrādes pakāpi un izmantotajiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lvgmc.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lvgmc.lv|access-date=2026-05-06}}</ref> == Drošība, monitorings un nākotnes attīstība == Glabātavā tiek ievēroti augstākie radiācijas drošības standarti atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai praksei. Teritorijā un tās apkārtnē regulāri tiek veikts vides un gruntsūdeņu radiācijas monitorings. Objekts kalpo arī kā bāze Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieku mācībām un treniņiem reaģēšanai krīzes situācijās. '''Kapacitātes palielināšana un ilgtermiņa drošība''' Tā kā atkritumu plūsma turpinās (lai gan mazākos apjomos nekā kodolreaktora darbības laikā), tiek plānoti vairāki stratēģiski paplašināšanās un drošības uzlabošanas pasākumi: * '''Jaunu tvertņu izbūve:''' Plānots izbūvēt divas jaunas tvertnes, kuru katras minimālais tilpums būtu 1200 m³. * '''Ilgtermiņa glabātavas izveide:''' Plānota īpaša virszemes būve, kas aizsargās atkritumu pakas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, hipotētiskiem plūdiem un seismiskiem notikumiem. Šī būve paredzēta ilgstošai glabāšanai pirms atkritumu iespējamas pārvietošanas uz ģeoloģisko (dziļo) glabātavu nākotnē. * '''Barjerslāņu papildināšana:''' Lai samazinātu jebkādu vides apdraudējumu, paredzēts izveidot papildu hidroizolācijas barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām 1.–6. tvertnēm. == Atsauces == 1cbacn51gitnbea0rs8xmm5ataq2ukg 0 631170 4464702 2026-05-06T16:39:42Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu 4464702 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=27|nosaukums=Misas tilts–Dzērumi |garums=5 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls=Kažoki.JPG |ārpus_pilsētas=5 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|7}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Dzērumi]] }} |} |} '''V27''' autoceļš '''Misas tilts–Dzērumi''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A7 (Latvija)|Autoceļu A7]] ar [[Dzērumi|Dzērumiem]]. Autoceļš ir {{nobr|5 km}} garš,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-09|language=lv}}</ref> klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. == Atsauces == {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V27]] 7ioveak7slr3unyi9vj73b9j0lr0pew 4464703 4464702 2026-05-06T16:40:01Z Cirkulis11 92566 4464703 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=27|nosaukums=Misas tilts–Dzērumi |garums=5 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls=Kažoki.JPG |ārpus_pilsētas=5 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|7}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Dzērumi]] }} |} |} '''V27''' autoceļš '''Misas tilts–Dzērumi''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A7 (Latvija)|Autoceļu A7]] ar [[Dzērumi|Dzērumiem]]. Autoceļš ir {{nobr|5 km}} garš,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-09|language=lv}}</ref> klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V27]] ry5q3c2cfixvo3lx2sgtwp5mycwtj30 3 631171 4464704 2026-05-06T16:41:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464704 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Abbasovm15}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 19.41 (EEST) 6j1i9ztk0srwsla06dhu8sa50krhrte 0 631172 4464705 2026-05-06T16:50:20Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Alekss Leņs]] 4464705 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alekss Leņs]] 1207emf67xsanem3bmx0fyq0yrjxzh3 1 631173 4464707 2026-05-06T16:57:06Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464707 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 631174 4464709 2026-05-06T17:05:56Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums= ''BMC Kirpi'' | attēls= [[file:2012 Eurosatory BMC trucks.JPG|300px]] | virsraksts= | apkalpe= 13 cilvēki | garums= 6.0 m (īsā versija; 4×4) un 7.075 m (garā versija; 4×4) | platums= 2,51 m (4×4) | augstums= 3,2 m | masa= 20 t | bruņas= STANAG 4569 Level 3 (MRAP) | primārais= 7.62 vai 12.7 mm ložmetēji | sekundārais= Izvēles šaušanas... 4464709 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums= ''BMC Kirpi'' | attēls= [[file:2012 Eurosatory BMC trucks.JPG|300px]] | virsraksts= | apkalpe= 13 cilvēki | garums= 6.0 m (īsā versija; 4×4) un 7.075 m (garā versija; 4×4) | platums= 2,51 m (4×4) | augstums= 3,2 m | masa= 20 t | bruņas= STANAG 4569 Level 3 (MRAP) | primārais= 7.62 vai 12.7 mm ložmetēji | sekundārais= Izvēles šaušanas porti | dzinējs= BMC TUNA turbodīzelis | dzinēja_jauda= 350 Zs (257 kW) |ātrums_uz ceļa= 105 km/h | zs_koeficents= |maks. attālums= 1000 km ar ātrumu 60 km/h }} '''BMC Kirpi''' (turku valodā "ezis") ir [[Turcija|Turcijā]] ražota riteņu [[bruņumašīna]]s un uzlabotu aizsardzību pret mīnām, (MRAP), ko ražo autobūves uzņēmums [[BMC]].<ref>{{cite web|url=http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|title=Kirpi BMC 350 MRAP armoured vehicle personnel carrier data sheet specifications description pictures|website=www.armyrecognition.com|access-date=8 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161109112844/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|archive-date=9 November 2016|url-status=|df=}}</ref> == Mašīnas raksturojums == Bruņumašīnas izstrādes līgums tika parakstīts 2009. gadā, un piegādes sākās 2014. gadā. [[File:Combined Joint U.S., Turkey Patrols.jpg|thumb|Kirpi bruņumašīnas patruļas laikā [[Sīrija|Sīrijā]].]] Transportlīdzekļa bruņotais korpuss nodrošina aizsardzību pret bruņas caururbjošām lodēm un artilērijas šāviņu šķembām. Daži transportlīdzekļi bija aprīkoti ar režģu bruņām, lai aizsargātu pret [[Rokas prettanku granātmetējs|RPG]] lādiņu detonāciju. [[File:UA Marines BMC Kirpi 03.jpg|thumb|Kirpi I [[Ukrainas Sauszemes spēki|Ukrainas Sauszemes spēku]] bruņojumā.|left]] Kirpi ir aprīkots ar sēdekļu amortizatoriem, [[GPS]] sistēmu, atpakaļskata kameru un automātisku ugunsdzēsības sistēmu. Tam ir piecas kājnieku ieroču šaušanas atveres un četri ložu necaurlaidīgi logi katrā nodalījuma pusē.<ref>{{Cite web|url=http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|title=Kirpi BMC 350 MRAP armoured vehicle personnel carrier data sheet specifications description pictures {{!}} Turkey Turkish army wheeled armoured vehicles UK {{!}} Turkey Turkish army military equipment vehicles UK|website=www.armyrecognition.com|access-date=2016-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20161109112844/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html|archive-date=9 November 2016|url-status=}}</ref> Uz jumta atrodas arī ekranēta ložmetējnieka pozīcija, ko var manuāli vadīt un pagriezt par 360 grādiem. Transportlīdzekli var apbruņot ar 7,62 mm vai 12,7 mm ložmetēju, un tas ir pieejams arī ar attālināti vadāmām ieroču stacijām. == Varianti == BMC Kirpi ir karaspēka transportieris, ko galvenokārt izmanto, lai droši pārvietotu karaspēku no vienas vietas uz otru. Tā ir arī daudzfunkcionāla platforma, ko var pielāgot vēlamajai lomai, kas nepieciešama gala lietotājam. To var izmantot dažādiem taktiskiem mērķiem atbilstoši noteiktām prasībām. BMC Kirpi ir 4×4 un 6×6 konfigurācijas. Transportlīdzekli darbina visi pieejamie riteņi, kas padara to piemērotu pienākumu veikšanai jebkurā reljefā. '''4×4 desanta mašīna''' Standarta karaspēka pārvadātāja versija tiek izmantota, lai pārvadātu 13 personas no vienas vietas uz otru ar augstu drošību, ignorējot klimata un reljefa grūtības. '''6×6 desanta mašīna''' Standarta karaspēka pārvadātāja 6×6 versija. Var pārvadāt 15 personas. '''Taktiskā kaujas automašīna''' Kad standarta karavīru pārvadātāja versija ir aprīkota ar situācijas apzināšanās un uzbrukuma ieroču sistēmām, Kirpi kļūst par kaujas transportlīdzekli. '''Loģistikas transportlīdzeklis''' Standarta karavīru pārvadātāja versiju var pārveidot par [[loģistika]]s transportlīdzekli, lai droši pārvadātu kravu. '''Ātrā palīdzība''' Ātrā palīdzība izved ievainotos karavīrus no kaujas karstuma un droši pavada viņus uz frontes aizmuguri. Var pārvadāt divus ārstus ar diviem guļošiem pacientiem vai divus ārstus ar vienu guļošu pacientu un diviem staigājošiem pacientiem. '''Mīnu meklēšanas un neitralizēšanas transportlīdzeklis''' Vada jebkuru militāro konvoju, atrod pazemē apraktas sprāgstvielas, izjauc to ar savu robotizēto hidraulisko roku un neitralizē jebkuru mīnu radītu apdraudējumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://www.bmc.com.tr/en/defense-industry/kirpi Official website] * [http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html BMC-350 Kirpi MRAP Mine protected armoured vehicle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160907092045/http://www.armyrecognition.com/turkey_turkish_army_wheeled_armoured_vehicles_uk/kirpi_bmc_350_mrap_armoured_vehicle_personnel_carrier_data_sheet_specifications_description_pictures.html |date=7 September 2016 }} armyrecognition.com [[Kategorija:Bruņuautomobiļi]] [[Kategorija:Smagie bruņuautomobiļi]] jpyxerfaigilexsvx6k4lnrnsx8sns1 0 631175 4464710 2026-05-06T17:07:44Z Fallen Sheep 64129 Pāradresē uz [[Huņadi]] 4464710 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Huņadi]] 4zfrv49sbpvn8loj9r2178jwxk6k761 0 631176 4464712 2026-05-06T17:22:19Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Sebastians Save]] 4464712 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastians Save]] dacz8d9qic6virhluu6yrb2fb6ejbhb 3 631177 4464716 2026-05-06T17:32:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464716 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Plikpauris}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 20.32 (EEST) 00xdevr5p322c9qp4f7hodvz9kbz1r9 3 631178 4464718 2026-05-06T17:36:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464718 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Robertkubicafan01}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 20.36 (EEST) 1oq2pqk585a03qr41zu2yw5ss8pkkdn 0 631179 4464720 2026-05-06T17:43:11Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu 4464720 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=28|nosaukums=Blukas–Emburga |garums=24,1 |segums=grants, asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]], [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales]] |attēls=Переезд pārbrauktuve - panoramio.jpg |ārpus_pilsētas=24,1 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Medaine]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1067}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Dzelzceļš Jelgava–Krustpils]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Garoze (upe)|Garoze]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|94}}}} |} |} '''V28''' autoceļš '''Blukas–Emburga''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A8 (Latvija)|Autoceļu A8]] ar [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgu]]. Autoceļš ir {{nobr|24,1 km}}garš,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-09|language=lv}}</ref> klāts ar [[Asfalts|asfalta]] un [[grants]] segumu un atrodas [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. == Vēsture == 2023. gadā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] pārbūvēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]], siju augšējai virsmai izveidojot monolīta betona laiduma plātni, tādējādi izbūvējot ietves abās tilta pusēs un izveidojot jaunas drošības barjeras. Pārbūvi veica SIA ''Katleri'' par 659 204,57 eiro (bez PVN). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V28]] rbb6z3prue76yibr7ke4numlvz6bz76 4464721 4464720 2026-05-06T17:44:15Z Cirkulis11 92566 4464721 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=28|nosaukums=Blukas–Emburga |garums=24,1 |segums=grants, asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]], [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales]] |attēls=Переезд pārbrauktuve - panoramio.jpg |ārpus_pilsētas=24,1 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Medaine]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1067}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Dzelzceļš Jelgava–Krustpils]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|93}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Garoze (upe)|Garoze]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Garoza (Salgales pagasts)|Garoza]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|94}}}} |} |} '''V28''' autoceļš '''Blukas–Emburga''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A8 (Latvija)|Autoceļu A8]] ar [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgu]]. Autoceļš ir {{nobr|24,1 km}}garš,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-09|language=lv}}</ref> klāts ar [[Asfalts|asfalta]] un [[grants]] segumu un atrodas [[Olaines novads|Olaines]] un [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. == Vēsture == 2023. gadā [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]] pārbūvēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]], siju augšējai virsmai izveidojot monolīta betona laiduma plātni, tādējādi izbūvējot ietves abās tilta pusēs un izveidojot jaunas drošības barjeras. Pārbūvi veica SIA ''Katleri'' par 659 204,57 eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/publiceta-rigas-planosanas-regiona-iecereto-valsts-celu-buvdarbu-darbu-karte-un-saraksts/|title=Rīgas plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-06|date=2023-04-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V28]] 2xdjlr0sfnxvcxx5cyu3sgrkqv8pmgy 0 631180 4464729 2026-05-06T18:27:42Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Oktaviāns]] 4464729 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oktaviāns]] pfndlf3c3m6c6tg3p6i8r9rqbhtq8t9 0 631181 4464730 2026-05-06T18:31:03Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Reliģija Senajā Romā''' bija ticējumu, rituālu, priesteru institūciju un sabiedrisko pienākumu kopums, kas ieņēma nozīmīgu vietu [[Senā Roma|Senās Romas]] politiskajā, militārajā un ikdienas dzīvē. Romiešu reliģija sākotnēji balstījās uz vietējo dievību, senču kultu un mājas garu pielūgšanu, bet vēlāk spēcīgi ietekmējās no [[Senā Grieķija|grieķu]], [[etruski|etrusku]], austrumu provinču un citu Vidusjūras tautu reliģiskajām tradīcij... 4464730 wikitext text/x-wiki '''Reliģija Senajā Romā''' bija ticējumu, rituālu, priesteru institūciju un sabiedrisko pienākumu kopums, kas ieņēma nozīmīgu vietu [[Senā Roma|Senās Romas]] politiskajā, militārajā un ikdienas dzīvē. Romiešu reliģija sākotnēji balstījās uz vietējo dievību, senču kultu un mājas garu pielūgšanu, bet vēlāk spēcīgi ietekmējās no [[Senā Grieķija|grieķu]], [[etruski|etrusku]], austrumu provinču un citu Vidusjūras tautu reliģiskajām tradīcijām. Romieši reliģiju uztvēra galvenokārt kā pareizi izpildāmu pienākumu pret dieviem, nevis kā personisku ticības apliecinājumu. Svarīgākais bija uzturēt labas attiecības starp cilvēkiem un dieviem — ''pax deorum'' jeb “dievu mieru”. Tika uzskatīts, ka valsts labklājība, militāras uzvaras, raža un sabiedriskā kārtība ir atkarīga no tā, vai rituāli tiek veikti precīzi un dievi saņem pienācīgu godināšanu. == Raksturojums == Senās Romas reliģija bija politeistiska, tas ir, romieši pielūdza daudzus dievus un dievietes. Dievībām bija noteiktas darbības sfēras: [[Jupiters]] bija debesu un valsts augstākais dievs, [[Junona]] tika saistīta ar laulību un sieviešu aizbildniecību, bet [[Minerva]] — ar gudrību, amatniecību un karadarbību. Šo trīs dievību kopumu sauca par Kapitolija triādi, jo tām bija galvenais templis [[Kapitolijs|Kapitolijā]]. Romiešu reliģijai bija praktisks un juridisks raksturs. Rituāli, upurēšana, solījumi un svētku ievērošana tika uzskatīti par līguma veidu starp cilvēkiem un dieviem. Ja dievi tika pienācīgi godināti, viņiem vajadzēja aizsargāt pilsētu, armiju un ģimenes. Ja valsti piemeklēja nelaimes, piemēram, sakāve karā, bads vai epidēmija, to bieži skaidroja ar rituālu kļūdām vai dievu neapmierinātību. Romiešu reliģija nebija stingri noslēgta sistēma. Tā spēja iekļaut jaunas dievības un kultus. Tādēļ Romas vēsturē līdzās senajiem romiešu dieviem ienāca grieķu dievības, ēģiptiešu [[Isīda]], persiešu izcelsmes [[Mitraisms|Mitra]], Mazāzijas dieviete [[Kibele]] un vēlāk arī [[kristietība]]. == Mājas un ģimenes reliģija == Svarīga vieta romiešu reliģijā bija ģimenes un mājas kultam. Katra ģimene godināja mājas sarggarus — ''lares'' un ''penates''. ''Lares'' aizsargāja māju, ģimeni un īpašumu, bet ''penates'' bija saistīti ar pārtikas krājumiem un mājas labklājību. Mājas svētnīcu sauca par ''lararium'', un tajā ģimenes locekļi ziedoja ēdienu, vīnu, eļļu vai vīraku. Ģimenes reliģiskās dzīves vadītājs bija tēvs — ''pater familias''. Viņš bija atbildīgs par senču godināšanu, mājas rituāliem un ģimenes attiecībām ar dieviem. Senču kults bija nozīmīgs, jo romieši uzskatīja, ka mirušo gari turpina ietekmēt dzīvo pasauli. Mirušos senčus godināja īpašos svētkos, piemēram, ''Parentalia''. == Valsts reliģija == Romā reliģija bija cieši saistīta ar valsti. Publiskos rituālus veica amatpersonas un priesteri, un daudzi politiskie lēmumi tika pieņemti tikai pēc dievu gribas noskaidrošanas. Pirms kara, vēlēšanām, tautas sapulcēm vai nozīmīgiem valsts pasākumiem tika veikti pareģošanas rituāli. Valsts reliģiju pārraudzīja vairākas priesteru kolēģijas. Starp nozīmīgākajām bija: * pontifiki — priesteri, kas uzraudzīja reliģisko likumu, kalendāru un rituālu pareizību; * auguri — priesteri, kas tulkoja dievu gribu pēc putnu lidojuma, debesu zīmēm un citām parādībām; * vestālietes — dievietes [[Vesta|Vestas]] priesterienes, kas uzturēja svēto uguni; * flamini — konkrētu dievību priesteri; * haruspiki — pareģi, kas dievu gribu noteica pēc upurēto dzīvnieku iekšām. Īpaši nozīmīga bija Vestas priesterieņu kolēģija. Vestālietes bija sievietes no augstām romiešu ģimenēm, kurām bija jāuztur mūžīgā uguns Vestas templī. Šī uguns simbolizēja Romas valsts nepārtrauktību. Ja uguns nodzisa, to uzskatīja par ļoti sliktu zīmi. == Galvenie dievi == Romiešu panteons bija plašs un daudzveidīgs. Daudzas romiešu dievības vēlāk tika identificētas ar grieķu dieviem. {| class="wikitable" ! Romiešu dievība ! Grieķu atbilstība ! Darbības joma |- | [[Jupiters]] | [[Zevs]] | Debesis, pērkons, valsts vara |- | [[Junona]] | [[Hēra]] | Laulība, sievietes, ģimene |- | [[Minerva]] | [[Atēna]] | Gudrība, amatniecība, karadarbība |- | [[Marss]] | [[Arejs]] | Karš, karavīri, Romas aizbildniecība |- | [[Venēra]] | [[Afrodīte]] | Mīlestība, skaistums, auglība |- | [[Neptūns]] | [[Poseidons]] | Jūra un ūdeņi |- | [[Merkurs]] | [[Hermejs]] | Tirdzniecība, ceļotāji, ziņneši |- | [[Vulkāns]] | [[Hēfaists]] | Uguns, kalēja darbs |- | [[Diāna]] | [[Artemīda]] | Medības, daba, mēness |- | [[Apollons]] | [[Apollons]] | Gaisma, māksla, dziedniecība, pareģošana |- | [[Cerera]] | [[Dēmetra]] | Labība, raža, zemkopība |- | [[Bakhs]] | [[Dionīss]] | Vīns, auglība, ekstāze |} Svarīgākais dievs bija Jupiters, kura templis Kapitolijā bija viens no galvenajiem Romas reliģiskajiem centriem. Marss sākotnēji bija saistīts ne tikai ar karu, bet arī ar zemkopību un pavasara auglību. Vēlāk viņš kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Romas militārās varas simboliem. == Rituāli un upurēšana == Rituāli bija Senās Romas reliģijas pamats. Tika uzskatīts, ka rituālam jābūt izpildītam precīzi — ar pareiziem vārdiem, kustībām, upurdzīvniekiem un noteiktā laikā. Ja priesteris kļūdījās lūgšanas vārdos vai rituāla kārtībā, ceremoniju varēja atkārtot no sākuma. Dieviem upurēja dzīvniekus, vīnu, graudus, augļus, ziedus un vīraku. Valsts rituālos bieži tika upurēti vērši, auni un cūkas. Upurdzīvnieka izvēle bija atkarīga no dievības un ceremonijas nozīmes. Pēc upurēšanas dzīvnieka iekšas tika pārbaudītas, lai noskaidrotu, vai dievi upuri pieņēmuši. Nozīmīgs rituāla veids bija ''votum'' — solījums dievam. Ja dievs palīdzēja sasniegt noteiktu mērķi, piemēram, uzvarēt kaujā, cilvēks vai valsts izpildīja iepriekš doto solījumu: uzcēla templi, sarīkoja spēles vai ziedoja īpašu upuri. == Pareģošana == Romieši uzskatīja, ka dievi var dot zīmes par nākotni vai par savu attieksmi pret cilvēku rīcību. Tādēļ pareģošana bija neatņemama valsts dzīves daļa. Auguri vēroja putnu lidojumu, debesu parādības, pērkonu un citas zīmes. Īpaša nozīme bija ''auspicia'' — dievu labvēlības zīmēm pirms politiskiem vai militāriem lēmumiem. No etruskiem romieši pārņēma ''haruspicia'' — pareģošanu pēc upurēto dzīvnieku aknām un citām iekšām. Ja zīmes tika uzskatītas par nelabvēlīgām, pasākumu varēja atlikt vai atcelt. Tādējādi reliģiskā pareģošana kalpoja arī kā politisks instruments. == Svētki == Romiešu kalendārā bija daudz reliģisku svētku. Daži bija saistīti ar zemkopību, citi — ar mirušajiem, ģimeni, karu vai konkrētām dievībām. Nozīmīgi romiešu svētki bija: * Saturnālijas — svētki par godu dievam Saturnam decembrī; tos raksturoja mielasti, dāvanu došana un sociālo lomu īslaicīga apvēršana; * Luperkālijas — februāra svētki, kas bija saistīti ar auglību un pilsētas attīrīšanu; * ''Parentalia'' — mirušo senču piemiņas svētki; * ''Vestalia'' — svētki par godu Vestai; * ''Consualia'' — svētki, kas bija saistīti ar ražu un zirgiem; * ''Floralia'' — pavasara un ziedu dievietes Floras svētki. Svētki bija gan reliģiski, gan sabiedriski notikumi. Tie ietvēra procesijas, upurēšanu, mielastus, teātra izrādes, cirka spēles un gladiatoru cīņas. == Grieķu un etrusku ietekme == Romiešu reliģija būtiski ietekmējās no etruskiem un grieķiem. No etruskiem romieši pārņēma daudzus pareģošanas paņēmienus, īpaši haruspiku praksi, kā arī atsevišķas tempļu un rituālu formas. Grieķu ietekme kļuva īpaši spēcīga pēc Romas kontaktiem ar Dienviditālijas grieķu pilsētām un vēlāk pēc Grieķijas iekarošanas. Daudzi romiešu dievi tika identificēti ar grieķu dieviem: Jupiters ar Zevu, Junona ar Hēru, Minerva ar Atēnu, Marss ar Areju, Venēra ar Afrodīti. Līdz ar to romiešu mitoloģijā ienāca daudzi grieķu mīti, literārie tēli un mākslas priekšstati. Tomēr romiešu reliģija nebija vienkārša grieķu reliģijas kopija. Romieši vairāk uzsvēra rituāla pareizību, valsts labklājību un juridisku attiecību ar dieviem, kamēr grieķu tradīcijā lielāka nozīme bija mītiem par dievu dzīvi un raksturu. == Austrumu kulti == Romas impērijai paplašinoties, tajā ienāca dažādi austrumu kulti. Tie bieži piedāvāja personiskāku reliģisko pieredzi, pestīšanas ideju vai cerību uz dzīvi pēc nāves. Starp nozīmīgākajiem bija Isīdas, Kibeles, Mitras un Sol Invictus kulti. [[Isīda|Isīdas]] kults nāca no Ēģiptes un kļuva populārs daudzās Romas impērijas daļās. Isīdu pielūdza kā mātišķu, dziedinošu un aizsargājošu dievieti. [[Kibele|Kibeles]] kults tika ievests Romā no Mazāzijas Otrā pūniešu kara laikā. [[Mitraisms]] bija īpaši populārs karavīru vidū; tas bija noslēpumu kults, kurā dalībnieki izgāja iesvētīšanas pakāpes. Šie kulti nepazuda līdzās tradicionālajai romiešu reliģijai, bet bieži pastāvēja tai paralēli. Romiešu reliģiskā sistēma parasti pieļāva vairāku dievību godināšanu vienlaikus, ja vien tas neapdraudēja valsts kārtību un imperatora autoritāti. == Imperatora kults == Pēc Romas Republikas beigām un [[Augusts|Augusta]] nākšanas pie varas izveidojās imperatora kults. Mirušos imperatorus Senāts varēja pasludināt par dieviem, bet dzīvos imperatorus īpaši godināja provincēs kā valsts vienotības un lojalitātes simbolus. Imperatora kults bija gan reliģisks, gan politisks. Piedalīšanās tajā nozīmēja uzticību Romas valstij. Provincēs imperatora tempļi, priesteri un svētki palīdzēja sasaistīt vietējās elites ar Romas varu. Dažiem iedzīvotājiem atteikšanās piedalīties imperatora kultā varēja tikt uztverta kā politiska nepakļāvība. == Reliģiskā tolerance un konflikti == Roma parasti bija reliģiski elastīga. Iekaroto tautu dievības bieži tika atzītas, pielīdzinātas romiešu dieviem vai iekļautas impērijas reliģiskajā vidē. Tomēr tolerancei bija robežas. Reliģiskas kustības tika vajātas, ja tās tika uzskatītas par draudu sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai vai tradicionālajām institūcijām. Tādēļ dažādos laikos tika ierobežoti vai apspiesti atsevišķi kulti. Piemēram, {{dat|186||P}} Senāts ierobežoja Bakha kultu, jo to uzskatīja par slepenu un politiski bīstamu kustību. Vēlāk konflikti izcēlās arī ar kristiešiem, kuru atteikšanās upurēt romiešu dieviem un imperatoram tika uztverta kā nepakļaušanās valsts reliģiskajai kārtībai. == Kristietības izplatīšanās == [[Kristietība]] Romas impērijā sāka izplatīties 1. gadsimtā. Sākotnēji tā bija neliela reliģiska kustība jūdaisma vidē, bet vēlāk kļuva par atsevišķu reliģiju, kas izplatījās pilsētās visā impērijā. Kristieši pielūdza vienu Dievu un noraidīja upurēšanu romiešu dieviem, tādēļ viņi bieži nonāca konfliktā ar tradicionālo reliģisko sistēmu. Dažos periodos kristieši tika vajāti, īpaši tad, kad valsts viņus uzskatīja par draudu sabiedriskajai vienotībai. Plašākas vajāšanas notika imperatoru Decija, Valeriāna un Diokletiāna laikā. Tomēr kristietība turpināja izplatīties. {{dat|313||P}} imperatori [[Konstantīns Lielais]] un Licīnijs izdeva Milānas ediktu, kas atļāva kristiešiem brīvi praktizēt savu reliģiju. 4. gadsimtā kristietība ieguva arvien lielāku ietekmi. {{dat|380||P}} imperators [[Teodosijs I]] ar Tesalonikas ediktu pasludināja Nīkajas kristietību par Romas impērijas oficiāli atbalstīto ticību. Vēlāk tradicionālie pagāniskie kulti tika ierobežoti un pakāpeniski zaudēja valsts atbalstu. == Skatīt arī == * [[Jupiters]] * [[Junona]] * [[Minerva]] * [[Vesta]] == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}}{{Reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Senās Romas reliģija]] [[Kategorija:Romas mitoloģija]] [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Politeisms]] [[Kategorija:Reliģijas vēsture]] ghnmdky0ldcbzosddzqkckubofmu5vp 3 631182 4464731 2026-05-06T18:32:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464731 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kirils Ruscaks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 21.32 (EEST) femjhqaxjeux5jzskxvd9lr72n42z3y 0 631183 4464732 2026-05-06T18:32:40Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Reliģija Senajā Romā]] 4464732 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Reliģija Senajā Romā]] kazju0fq8tff66bdywpna31ygzktkvi 0 631184 4464733 2026-05-06T18:33:23Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Oktaviāns]] 4464733 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oktaviāns]] pfndlf3c3m6c6tg3p6i8r9rqbhtq8t9 3 631185 4464734 2026-05-06T18:36:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464734 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Recall92}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 21.36 (EEST) abcx77nt7ody3p1z0n201xzx25popjp 0 631186 4464735 2026-05-06T18:43:08Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Vikipēdijas vēsture''' sākās {{dat|2001|1|15}}, kad tika atklāta brīvi rediģējama tiešsaistes enciklopēdija [[Vikipēdija]]. Projekts radās kā papildinājums agrākai enciklopēdijai [[Nupedia]], kurā rakstus veidoja speciālisti un publicēja pēc recenzēšanas. Atšķirībā no Nupedia, Vikipēdija izmantoja [[viki]] tehnoloģiju, kas ļāva lietotājiem ātri izveidot un labot rakstus tieši tīmeklī. Vikipēdiju izveidoja interneta uzņēmējs Džimijs V... 4464735 wikitext text/x-wiki '''Vikipēdijas vēsture''' sākās {{dat|2001|1|15}}, kad tika atklāta brīvi rediģējama tiešsaistes enciklopēdija [[Vikipēdija]]. Projekts radās kā papildinājums agrākai enciklopēdijai [[Nupedia]], kurā rakstus veidoja speciālisti un publicēja pēc recenzēšanas. Atšķirībā no Nupedia, Vikipēdija izmantoja [[viki]] tehnoloģiju, kas ļāva lietotājiem ātri izveidot un labot rakstus tieši tīmeklī. Vikipēdiju izveidoja interneta uzņēmējs [[Džimijs Veilss]] un filozofs [[Lerijs Sangers]]. Sākotnēji tā bija paredzēta kā palīgprojekts Nupedia rakstu sagatavošanai, taču ļoti ātri kļuva patstāvīga. Nosaukumu “Wikipedia” ierosināja Sangers, apvienojot vārdus ''wiki'' un ''encyclopedia''. == Priekšvēsture == Pirms Vikipēdijas pastāvēja vairāki mēģinājumi izveidot brīvi pieejamu tiešsaistes enciklopēdiju. Viens no svarīgākajiem bija [[Nupedia]], kas tika atklāta {{dat|2000||}}. Nupedia dibinātāji bija Džimijs Veilss un Lerijs Sangers. Tās mērķis bija izveidot bezmaksas enciklopēdiju, kuras rakstus sagatavotu eksperti un pārbaudītu recenzenti. Nupedia darbība izrādījās ļoti lēna. Rakstu pārbaudes process bija sarežģīts, un pirmajos darbības mēnešos tika publicēts tikai neliels skaits rakstu. Lai paātrinātu rakstu veidošanu, Sangers ierosināja izmantot viki programmatūru, kas ļautu plašākam lietotāju lokam kopīgi veidot tekstus. == Dibināšana == {{dat|2001|1|10}} tika izveidots pirmais viki projekts pie Nupedia. Dažas dienas vēlāk tas tika pārcelts uz atsevišķu domēnu. {{dat|2001|1|15}} tika atklāta Vikipēdija domēnā ''wikipedia.com''. Šo datumu uzskata par Vikipēdijas dzimšanas dienu. Pirmajos mēnešos Vikipēdija strauji auga, jo rakstus varēja veidot ikviens lietotājs. Atšķirībā no tradicionālām enciklopēdijām Vikipēdijas saturs nebija atkarīgs tikai no algotiem autoriem vai redaktoriem. Rakstu tapšanu nodrošināja brīvprātīgie dalībnieki no dažādām valstīm. Jau {{dat|2001||}} tika izveidotas pirmās Vikipēdijas valodu versijas ārpus angļu valodas. Starp agrīnajām versijām bija vācu, franču, katalāņu, zviedru un itāļu Vikipēdija. Tajā pašā gadā tika nostiprināts arī viens no galvenajiem Vikipēdijas principiem — neitrāls skatpunkts. == Attīstība 2000. gados == 2000. gadu sākumā Vikipēdija no neliela eksperimentāla projekta pārvērtās par vienu no lielākajiem informācijas avotiem internetā. Rakstu skaits strauji pieauga, un arvien vairāk lietotāju iesaistījās to labošanā, papildināšanā un pārbaudē. {{dat|2003||}} tika izveidots [[Wikimedia Foundation|Wikimedia fonds]], bezpeļņas organizācija, kas pārņēma Vikipēdijas un citu saistīto projektu uzturēšanu. Fonds kļuva par tehnisko un juridisko struktūru, kas nodrošina serverus, programmatūras attīstību un projektu darbību. Wikimedia fonds uztur arī citus brīvās zināšanu projektus, piemēram, [[Wikimedia Commons]], [[Wiktionary]], [[Wikisource]] un [[Wikidata]]. Vikipēdijas izaugsmi veicināja tās atvērtā rediģēšanas sistēma. Lietotāji varēja labot kļūdas, papildināt rakstus, izveidot jaunus šķirkļus un piedalīties diskusijās. Vienlaikus šī sistēma radīja arī problēmas: vandalismu, neprecizitātes, autoru konfliktus un strīdus par neitralitāti. == Latviešu Vikipēdija == [[Vikipēdija latviešu valodā|Latviešu Vikipēdija]] ir Vikipēdijas latviešu valodas versija. Tā tika izveidota {{dat|2003|6|6}}. Tās mērķis ir nodrošināt brīvi pieejamu enciklopēdisku saturu latviešu valodā. Latviešu Vikipēdija attīstījās lēnāk nekā lielākās valodu versijas, tomēr kļuva par nozīmīgu latviešu valodas informācijas avotu internetā. Tajā tiek veidoti raksti par vēsturi, ģeogrāfiju, zinātni, kultūru, personām, Latviju un pasaules notikumiem. Tāpat kā citās valodu versijās, arī latviešu Vikipēdijā rakstus veido brīvprātīgie. Svarīgi principi ir neitrāls skatpunkts, pārbaudāmība, atsauču izmantošana un enciklopēdisks rakstības stils. == Pamatprincipi == Vikipēdijas attīstības laikā izveidojās vairāki pamatprincipi, kas nosaka projekta darbību. Svarīgākie principi ir: * brīva piekļuve — Vikipēdiju var lasīt bez maksas; * brīva rediģēšana — lielāko daļu rakstu var labot lietotāji; * neitrāls skatpunkts — rakstos jāatspoguļo tēma līdzsvaroti; * pārbaudāmība — informācijai jābalstās uz uzticamiem avotiem; * brīva licence — saturu drīkst izmantot un izplatīt saskaņā ar licences noteikumiem; * kopienas pārvaldība — noteikumus un lēmumus lielā mērā veido paši dalībnieki. Šie principi ļāva Vikipēdijai kļūt par plašu un daudzvalodīgu enciklopēdiju, taču vienlaikus radīja nepieciešamību pēc noteikumiem, administratoriem un kvalitātes kontroles mehānismiem. == Tehnoloģiskā attīstība == Sākotnēji Vikipēdija izmantoja vienkāršu viki programmatūru. Vēlāk tika izveidota īpaša programmatūra [[MediaWiki]], kas kļuva par Vikipēdijas un citu Wikimedia projektu pamatu. MediaWiki ļauj saglabāt rakstu vēsturi, salīdzināt izmaiņas, atcelt vandalismu, izmantot veidnes, kategorijas un starpvalodu saites. Tehnoloģiski nozīmīgs bija arī [[Wikidata]] projekts, kas tika atklāts {{dat|2012||}}. Wikidata nodrošina strukturētu datu glabāšanu un ļauj dažādām Vikipēdijas valodu versijām izmantot vienotus datus, piemēram, dzimšanas datumus, ģeogrāfiskās koordinātas un autoritatīvās kontroles identifikatorus. == Izaugsme un valodu versijas == Vikipēdija kļuva par daudzvalodīgu projektu jau pirmajā darbības gadā. Laika gaitā tika izveidotas simtiem valodu versiju. Lielākās no tām ir angļu, cebuaniešu, vācu, franču, zviedru, nīderlandiešu, krievu, spāņu, itāļu un poļu Vikipēdija. 2026. gada maijā Vikipēdijai bija vairāk nekā 360 valodu versiju un vairāk nekā 67 miljoni rakstu kopā visās valodās. Angļu Vikipēdijā tajā pašā laikā bija vairāk nekā 7 miljoni rakstu. Vikipēdijas izaugsme mainīja enciklopēdiju nozīmi. Agrāk enciklopēdijas parasti tika izdotas daudzsējumu grāmatās vai kompaktdiskos, bet Vikipēdija nodrošināja pastāvīgi atjaunināmu un visiem pieejamu informācijas avotu. == Skatīt arī == * [[Vikipēdija]] * [[Latviešu Vikipēdija]] * [[Wikimedia Foundation]] * [[MediaWiki]] * [[Wikidata]] * [[Nupedia]] * [[Džimijs Veilss]] == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vikipēdija]] [[Kategorija:Interneta vēsture]] [[Kategorija:Enciklopēdijas]] [[Kategorija:Wikimedia]] [[Kategorija:2001. gads]] 7cycm874nc7ju46w1f4m68p8owo4e28 0 631187 4464737 2026-05-06T18:52:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:فتوح المغرب.jpg|thumb|Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanas karte]] '''Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana''' bija vairāku militāru kampaņu un politisku procesu kopums 7.—8. gadsimtā, kuru rezultātā [[Arābi|arābu]] musulmaņu karaspēks pakāpeniski pakļāva plašas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] teritorijas no [[Ēģipte|Ēģiptes]] līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastei. Iekarošana sākās pēc [[Islāms|islāma]] izplatīš... 4464737 wikitext text/x-wiki [[Attēls:فتوح المغرب.jpg|thumb|Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanas karte]] '''Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana''' bija vairāku militāru kampaņu un politisku procesu kopums 7.—8. gadsimtā, kuru rezultātā [[Arābi|arābu]] musulmaņu karaspēks pakāpeniski pakļāva plašas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] teritorijas no [[Ēģipte|Ēģiptes]] līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastei. Iekarošana sākās pēc [[Islāms|islāma]] izplatīšanās Arābijas pussalā un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pakļaušanas, bet turpinājās vairākus gadu desmitus, sastopoties ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]], vietējo romāņu-afrikāņu iedzīvotāju un [[berberi|berberu]] cilšu pretestību. Arābu ekspansija Ziemeļāfrikā būtiski mainīja reģiona vēsturi. Tās rezultātā tika sagrauta Bizantijas vara [[Āfrikas eksarhāts|Āfrikas eksarhātā]], izveidojās musulmaņu pārvaldes centri, sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Ziemeļāfrikas iekarošana pavēra ceļu turpmākai musulmaņu ekspansijai uz [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalu]], kur {{dat|711||}} sākās [[Al-Andalus|Al-Andalūzas]] izveide. == Vēsturiskais fons == Pirms arābu iekarošanas Ziemeļāfrika bija politiski un etniski daudzveidīgs reģions. Austrumos atradās [[Ēģipte]], kas kopš 1. gadsimta p.m.ē. bija bijusi Romas, bet vēlāk Bizantijas impērijas daļa. Tālāk uz rietumiem atradās [[Lībija]], [[Tripolitānija]], [[Ifriķija]], [[Numīdija]], [[Mauretānija]] un citas vēsturiskas zemes. Ziemeļāfrikas piekrastes pilsētas bija cieši saistītas ar Vidusjūras pasauli. Tās bija romanizētas, tajās pastāvēja kristietība, latīņu un grieķu administratīvās tradīcijas, kā arī pilsētu pašpārvalde. Nozīmīgākās pilsētas bija [[Aleksandrija]], [[Kirēna]], [[Kartāga]], [[Hadrumeta]], [[Hipona]] un citas. Tomēr iekšzemē liela nozīme bija berberu ciltīm. Berberi nebija vienota politiska tauta, bet gan dažādu cilšu, konfederāciju un vietējo valdnieku kopums. Daļa berberu bija kristieši, daļa saglabāja vietējos ticējumus, bet daļa bija ietekmējušies no romiešu un bizantiešu kultūras. Bizantijas vara bieži bija spēcīga piekrastes pilsētās, bet vājāka kalnu un tuksneša reģionos. == Bizantijas stāvoklis Ziemeļāfrikā == 6. gadsimtā Bizantijas imperators [[Justiniāns I]] atguva Ziemeļāfrikas piekrasti no [[vandāļi|vandāļiem]]. Pēc vandāļu valsts sakāves tika izveidots Bizantijas Āfrikas eksarhāts ar centru [[Kartāga|Kartāgā]]. Šī teritorija bija viena no svarīgākajām Bizantijas Vidusjūras provincēm, jo tā nodrošināja graudus, nodokļus un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Tomēr 7. gadsimtā Bizantijas impērija bija novājināta. Tā bija iztērējusi milzīgus resursus karos pret [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], un drīz pēc tam tai nācās saskarties ar musulmaņu arābu ekspansiju. Bizantija zaudēja Sīriju, Palestīnu un Ēģipti, kas ievērojami samazināja tās ekonomisko un militāro spēku. Ziemeļāfrikā Bizantijas vara bija nestabila arī iekšēju iemeslu dēļ. Starp Konstantinopoli, vietējām elites grupām un berberu valdniekiem pastāvēja politiskas domstarpības. Daudzi reģioni bija vāji kontrolēti, un Bizantijas garnizoni bieži koncentrējās tikai nocietinātās pilsētās un piekrastes zonās. == Ēģiptes iekarošana == Arābu iebrukums Ziemeļāfrikā sākās ar [[Ēģiptes musulmaņu iekarošana|Ēģiptes iekarošanu]]. 640. gadā arābu karavadonis [[Amrs ibn al-Āss]] iebruka Ēģiptē ar salīdzinoši nelielu karaspēku. Bizantijas aizsardzību apgrūtināja politiskā šķelšanās, reliģiskās pretrunas starp Halkedonas kristiešiem un Ēģiptes koptu kristiešiem, kā arī impērijas militārais vājums pēc kariem austrumos. Pēc vairākām kaujām arābi ieņēma [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie Nīlas un pēc tam aplenca [[Aleksandrija|Aleksandriju]]. {{dat|642||}} Aleksandrija padevās musulmaņiem. Lai gan Bizantija vēlāk mēģināja atgūt pilsētu, Ēģipte palika musulmaņu kontrolē. Ēģiptes iekarošana bija ārkārtīgi nozīmīga. Tā nodrošināja arābiem bagātu provinci, nodokļu ienākumus, graudu resursus un stratēģisku bāzi turpmākai virzībai uz rietumiem. Par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kas tika izveidota netālu no mūsdienu [[Kaira|Kairas]]. == Pirmie arābu karagājieni uz rietumiem == Pēc Ēģiptes pakļaušanas arābu karaspēks sāka virzīties uz [[Kirenaika|Kirenaiku]] un [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]. Šie reģioni atradās starp Ēģipti un Bizantijas Āfrikas galvenajām provincēm. Arābu kampaņas sākotnēji bija vairāk laupīšanas un izlūkošanas karagājieni, nevis pilnīga teritoriju pārvaldes pārņemšana. {{dat|642||}} Amrs ibn al-Āss ieņēma [[Barka|Barku]] Kirenaikā. Vēlāk arābi pakļāva arī [[Tripole|Tripoli]]. Šie panākumi deva musulmaņiem kontroli pār nozīmīgiem Vidusjūras piekrastes punktiem un tuksneša ceļiem. Tomēr pilnīga varas nostiprināšana rietumos vēl nebija iespējama, jo kalifāts bija aizņemts ar kariem citos virzienos un iekšējām politiskām krīzēm. Pirmie arābu uzbrukumi parādīja Bizantijas aizsardzības vājumu, taču Ziemeļāfrikas tālāka iekarošana prasīja daudz ilgāku laiku nekā Sīrijas vai Ēģiptes pakļaušana. To noteica lielie attālumi, tuksneši, kalnu apgabali, berberu cilšu pretestība un Bizantijas nocietināto pilsētu sistēma. == Abdallāha ibn Sāda karagājiens == Nozīmīgs posms bija karagājiens, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. {{dat|647||}} viņš iebruka Bizantijas Āfrikā un sadūrās ar vietējā eksarha [[Gregors Patricijs|Gregora Patricija]] spēkiem. Gregors, iespējams, bija sacēlies pret Bizantijas imperatoru un valdīja Āfrikā kā faktiski neatkarīgs valdnieks. Izšķiroša bija [[Sufetulas kauja]], kas notika pie mūsdienu [[Sbeitla|Sbeitlas]] Tunisijā. Arābi sakāva Gregora spēkus, un pats Gregors, pēc vairāku avotu ziņām, tika nogalināts. Pēc uzvaras arābi ieguva lielu laupījumu un piespieda vietējos maksāt nodevas. Tomēr Abdallāha ibn Sāda karagājiens vēl nenoveda pie pastāvīgas arābu pārvaldes Ifriķijā. Pēc kampaņas musulmaņu karaspēks atgriezās Ēģiptē. Kalifātā sākās iekšējās nesaskaņas, kas noveda pie pirmās musulmaņu pilsoņu kara jeb [[Pirmā fitna|Pirmās fitnas]]. Tādēļ arābu ekspansija Ziemeļāfrikā uz laiku palēninājās. == Ukba ibn Nāfi un Kairuānas dibināšana == Jauns iekarošanas posms sākās pēc [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] varas nostiprināšanās. Viens no nozīmīgākajiem arābu karavadoņiem Ziemeļāfrikā bija [[Ukba ibn Nāfi]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no musulmaņu varas pamatlicējiem Ifriķijā. {{dat|670||}} Ukba ibn Nāfi dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]] mūsdienu Tunisijas teritorijā. Pilsēta tika izveidota kā militāra nometne un administratīvs centrs iekšzemē, pietiekami tālu no Bizantijas flotes uzbrukumiem piekrastē. Kairuāna kļuva par galveno arābu bāzi Ziemeļāfrikā un vēlāk par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. No Kairuānas arābi varēja organizēt tālākus karagājienus uz rietumiem, kontrolēt iekšzemes ceļus un piesaistīt vietējās ciltis. Pilsētai bija arī reliģiska nozīme, jo tajā tika uzcelta mošeja, kas vēlāk kļuva slavena kā viena no senākajām un nozīmīgākajām mošejām Ziemeļāfrikā. == Ukbas karagājiens līdz Atlantijas okeānam == Tradicionālie arābu avoti vēsta, ka Ukba ibn Nāfi veica plašu karagājienu uz rietumiem cauri Magribai un sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti. Leģendārs kļuva stāsts, ka Ukba iejājis okeāna ūdenī un paziņojis, ka turpinātu iekarošanu, ja jūra viņu neapturētu. Tomēr šī karagājiena raksturs vēsturnieku vidū tiek vērtēts piesardzīgi. Iespējams, Ukba patiešām veica tālu militāru reidu uz rietumiem, bet tas nenozīmēja pilnīgu un stabilu arābu kontroli pār visu Magribu. Daudzas teritorijas pēc viņa aiziešanas turpināja pārvaldīt vietējie berberu valdnieki. Ukbas ekspansija izraisīja spēcīgu berberu pretestību. Viens no nozīmīgākajiem viņa pretiniekiem bija berberu valdnieks [[Kusaila]], kurš sākotnēji, iespējams, bija sadarbojies ar arābiem, bet vēlāk sacēlās pret viņiem. == Kusailas sacelšanās == Pēc Ukbas karagājiena berberu valdnieks Kusaila apvienoja vairākas berberu un, iespējams, arī bizantiešu grupas pret arābiem. {{dat|683||}} pie [[Veskera|Veskeras]] vai tās tuvumā Kusailas spēki uzbruka Ukbas karaspēkam. Ukba ibn Nāfi tika nogalināts, un arābu pozīcijas Ifriķijā uz laiku sabruka. Kusaila ieņēma Kairuānu un kļuva par vienu no spēcīgākajiem vietējiem valdniekiem reģionā. Šis notikums parādīja, ka Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienkārša militāra ekspansija. Arābiem nācās cīnīties ne tikai pret Bizantiju, bet arī pret vietējām berberu politiskajām struktūrām. Kusailas panākumi tomēr nebija ilgstoši. Omeijādu kalifāts vēlāk atjaunoja militāro spiedienu Ziemeļāfrikā. Arābu karaspēks atguva Kairuānu un turpināja virzīties uz rietumiem. == Hasāns ibn an-Numāns un Kartāgas krišana == Nākamais nozīmīgais arābu karavadonis bija [[Hasāns ibn an-Numāns]]. Viņš vadīja plašu kampaņu pret Bizantijas varu Ziemeļāfrikā un pret berberu pretestību. Viņa laikā arābi panāca vienu no izšķirošākajiem panākumiem — [[Kartāga|Kartāgas]] ieņemšanu. Kartāga bija Bizantijas Āfrikas galvenais centrs un simboliski ļoti nozīmīga pilsēta. Tā bija sena feniķiešu, vēlāk romiešu un bizantiešu pilsēta, kas kontrolēja svarīgus Vidusjūras ceļus. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu. Bizantija ar flotes palīdzību mēģināja pilsētu atgūt, bet nespēja ilgstoši saglabāt kontroli. Pēc galīgās arābu uzvaras Kartāgas nozīme strauji samazinājās. Kartāgas krišana iezīmēja Bizantijas varas beigas Ziemeļāfrikas centrālajā daļā. Pēc tās Bizantijas klātbūtne Magribā kļuva fragmentāra un aprobežojās ar dažiem piekrastes punktiem. Arābu vara nostiprinājās Ifriķijā, un Kairuāna kļuva par galveno reģiona centru. == Kahīnas pretestība == Pēc Kartāgas krišanas arābi saskārās ar vēl vienu spēcīgu berberu pretestības vilni. Tā centrālā figūra bija valdniece, kuru arābu avoti sauc par [[Kahīna|al-Kāhinu]] jeb Kahīnu. Viņa bija berberu līdere Aurēsa kalnu reģionā un kļuva par vienu no slavenākajām pretošanās simboliem Ziemeļāfrikas vēsturē. Kahīna spēja apvienot vairākas berberu grupas un sakaut Hasāna ibn an-Numāna karaspēku. Pēc sakāves arābi uz laiku atkāpās uz austrumiem. Kahīnas vara aptvēra ievērojamu daļu iekšzemes teritoriju, un viņa vairākus gadus kavēja arābu tālāku ekspansiju. Vēlāk Hasāns atgriezās ar papildspēkiem. Ap {{dat|701||}} vai {{dat|702||}} Kahīna tika sakauta un nogalināta. Pēc viņas nāves daļa berberu cilšu turpināja pretošanos, bet daļa pieņēma islāmu un iekļāvās arābu militārajā un politiskajā sistēmā. == Berberu iesaistīšanās musulmaņu karaspēkā == Pēc galveno pretošanās centru sakāves arābu vara Ziemeļāfrikā nostiprinājās, taču tās panākumi arvien vairāk bija atkarīgi no berberu iesaistīšanas. Daudzas berberu ciltis pieņēma islāmu un kļuva par musulmaņu karaspēka daļu. Berberi spēlēja ļoti svarīgu lomu turpmākajā ekspansijā uz rietumiem un ziemeļiem. Tieši berberu karavīri veidoja ievērojamu daļu armijas, kas {{dat|711||}} [[Tāriqs ibn Zijāds|Tārika ibn Zijāda]] vadībā šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un iebruka [[Vestgotu karaliste|Vestgotu karalistē]] Ibērijas pussalā. Tomēr berberu un arābu attiecības nebija vienkāršas. Arābu elites bieži izturējās pret nesen islamizētajiem berberiem kā pret zemāka statusa sabiedrotajiem. Nodokļu politika, sociālā nevienlīdzība un politiskā diskriminācija vēlāk izraisīja berberu sacelšanās, tostarp lielo [[Berberu sacelšanās|Berberu sacelšanos]] 8. gadsimtā. == Mūsā ibn Nusairs un Magribas pakļaušana == Viens no pēdējiem lielās iekarošanas posma vadītājiem bija [[Mūsā ibn Nusairs]], kurš kļuva par Ifriķijas pārvaldnieku Omeijādu kalifāta vārdā. Viņa laikā arābu un musulmaņu vara tika nostiprināta lielā daļā Magribas. Mūsā ibn Nusairs turpināja militārās kampaņas pret vietējām ciltīm un pilsētām, vienlaikus izmantojot diplomātiju, alianses un berberu karavīru iesaistīšanu. Līdz 8. gadsimta sākumam musulmaņu vara sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti un nostiprinājās mūsdienu [[Maroka|Marokas]] teritorijā. Mūsā iecēla Tāriqu ibn Zijādu par vienu no saviem komandieriem. Tāriqs, iespējams, bija berberu izcelsmes vai cieši saistīts ar berberu karaspēku. Viņa vadītais iebrukums Ibērijā kļuva par tiešu Ziemeļāfrikas iekarošanas turpinājumu. == Hronoloģija == {| class="wikitable" ! Gads ! Notikums |- | {{dat|639||}}/{{dat|640||}} | Amrs ibn al-Āss sāk arābu iebrukumu Ēģiptē. |- | {{dat|642||}} | Aleksandrija nonāk musulmaņu kontrolē; Ēģipte kļūst par arābu bāzi tālākai ekspansijai. |- | {{dat|642||}} | Arābi ieņem Barku Kirenaikā. |- | {{dat|647||}} | Abdallāhs ibn Sāds sakauj Gregoru Patriciju pie Sufetulas. |- | {{dat|670||}} | Ukba ibn Nāfi dibina Kairuānu. |- | {{dat|683||}} | Kusailas spēki sakauj arābus; Ukba ibn Nāfi tiek nogalināts. |- | {{dat|698||}} | Arābi ieņem Kartāgu; Bizantijas vara Ifriķijā sabrūk. |- | ap {{dat|701||}}—{{dat|702||}} | Kahīna tiek sakauta; berberu pretestība zaudē vienu no galvenajiem līderiem. |- | {{dat|705||}}—{{dat|710||}} | Mūsā ibn Nusairs nostiprina musulmaņu varu Magribā. |- | {{dat|711||}} | Tāriqs ibn Zijāds šķērso Gibraltāra šaurumu un sāk musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Galvenās personas == {| class="wikitable" ! Persona ! Loma |- | [[Amrs ibn al-Āss]] | Arābu karavadonis, kurš iekaroja Ēģipti. |- | [[Abdallāhs ibn Sāds]] | Vadīja agrīnu karagājienu uz Ifriķiju un uzvarēja pie Sufetulas. |- | [[Ukba ibn Nāfi]] | Dibināja Kairuānu un vadīja plašas kampaņas Magribā. |- | [[Kusaila]] | Berberu valdnieks, kurš sakāva Ukbu ibn Nāfi un uz laiku ieņēma Kairuānu. |- | [[Hasāns ibn an-Numāns]] | Arābu karavadonis, kura laikā tika ieņemta Kartāga un sakauta Kahīna. |- | [[Kahīna]] | Berberu valdniece un pretošanās līdere Aurēsa kalnos. |- | [[Mūsā ibn Nusairs]] | Omeijādu pārvaldnieks, kurš nostiprināja musulmaņu varu Magribā. |- | [[Tāriqs ibn Zijāds]] | Karavadonis, kurš no Ziemeļāfrikas sāka musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Militārais raksturs == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienots nepārtraukts karš. Tā sastāvēja no atsevišķām kampaņām, reidiem, aplenkumiem, diplomātiskām vienošanām un vietējo sacelšanos apspiešanas. Dažos apgabalos musulmaņu vara tika nodibināta ātri, citos tā nostiprinājās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Arābu karaspēks bieži izmantoja ātras kavalērijas vienības, kas bija piemērotas tuksneša un stepju apstākļiem. Tomēr piekrastes pilsētu aplenkšanai bija nepieciešama ilgāka sagatavošanās. Bizantijas flote dažkārt spēja atbalstīt piekrastes pilsētas, tādēļ arābi centās izveidot iekšzemes militāros centrus, piemēram, Kairuānu. Berberu pretošanās bija īpaši efektīva kalnu un iekšzemes reģionos. Berberu ciltis labi pārzināja vietējo ģeogrāfiju, varēja izvairīties no izšķirošām kaujām un izmantot pēkšņus uzbrukumus. Tādēļ musulmaņu komandieriem nācās ne tikai karot, bet arī slēgt alianses un integrēt vietējās elites. == Administratīvās pārmaiņas == Pēc iekarošanas Ziemeļāfrikas teritorijas tika iekļautas kalifāta pārvaldes sistēmā. Sākotnēji tās bija saistītas ar Ēģiptes pārvaldnieku, bet vēlāk Ifriķija kļuva par atsevišķu administratīvu vienību. Kairuāna kļuva par reģiona politisko, militāro un reliģisko centru. Arābu pārvalde balstījās uz garnizoniem, nodokļu iekasēšanu un vietējo elites grupu pakļaušanu. Daļā teritoriju iepriekšējās administratīvās struktūras tika saglabātas, ja tās bija noderīgas nodokļu iekasēšanai. Kristieši un jūdi parasti tika uzskatīti par ''ahl al-kitāb'' jeb “Grāmatas ļaudīm” un varēja saglabāt savu reliģiju, maksājot īpašu nodokli — ''džizju''. Tomēr pārvaldes forma dažādos reģionos atšķīrās. Piekrastes pilsētās varēja saglabāties romiešu un bizantiešu pilsētu tradīcijas, bet iekšzemē lielāka nozīme bija cilšu attiecībām un militārām aliansēm. == Islāma izplatīšanās == Islāma izplatīšanās Ziemeļāfrikā bija pakāpenisks process. Tas nenotika uzreiz pēc militārās iekarošanas. Sākumā musulmaņu kopienas galvenokārt veidoja arābu karavīri, pārvaldnieki un viņu ģimenes. Vietējie iedzīvotāji dažādos reģionos vēl ilgi saglabāja kristietību, jūdaismu vai vietējos ticējumus. Berberu pievēršanās islāmam paātrinājās 8. gadsimtā, īpaši pēc tam, kad berberi sāka aktīvi piedalīties musulmaņu militārajās kampaņās. Tomēr viņi ne vienmēr pieņēma arābu politisko pārākumu. Vēlāk daudzi berberi pievērsās [[Haridžīti|haridžītu]] islāmam, kas uzsvēra musulmaņu vienlīdzību un kritizēja Omeijādu aristokrātisko varu. Kristietība Ziemeļāfrikā nepazuda uzreiz. Dažās vietās kristiešu kopienas pastāvēja vēl vairākus gadsimtus. Tomēr, mainoties politiskajai varai, valodai, nodokļu sistēmai un sociālajām iespējām, islāms pakāpeniski kļuva par dominējošo reliģiju. == Arabizācija == Arabizācija, tas ir, arābu valodas un kultūras izplatīšanās, bija vēl lēnāks process nekā islamizācija. Sākotnēji arābu valoda bija galvenokārt pārvaldes, armijas un reliģijas valoda. Vietējie iedzīvotāji turpināja lietot berberu valodas, latīņu valodas vietējos paveidus, grieķu valodu un citas reģionālās valodas. Arābu valodas nozīme pieauga līdz ar Korāna, islāma tiesību, administrācijas un pilsētu kultūras izplatīšanos. Tomēr daudzos Magribas apgabalos berberu valodas saglabājās ļoti ilgi un tiek lietotas arī mūsdienās. Arabizāciju pastiprināja vēlākas arābu cilšu migrācijas, īpaši [[Banu Hilāl|''Banu Hilāsl'']] un ''[[Banu Sulajm]]'' pārvietošanās 11. gadsimtā. Tādēļ 7.—8. gadsimta iekarošanu nevajadzētu jaukt ar pilnīgu un tūlītēju reģiona arābizāciju. == Sekas == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanai bija ilgstošas un dziļas sekas. Svarīgākās sekas bija: * Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas; * Kairuānas izveidošanās par galveno islāma centru Magribā; * islāma pakāpeniska izplatīšanās vietējo iedzīvotāju vidū; * arābu valodas un kultūras ietekmes pieaugums; * berberu cilšu integrācija musulmaņu militārajā un politiskajā sistēmā; * musulmaņu ekspansijas turpināšanās uz Ibērijas pussalu; * senās romiešu un bizantiešu pilsētu kultūras pakāpeniska pārveide; * jaunu musulmaņu valstu un dinastiju rašanās Magribā. Iekarošana neiznīcināja vietējās sabiedrības, bet pārveidoja tās. Berberi kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma pasaules spēkiem rietumos. Vēlāk Magribā izveidojās vairākas berberu dinastijas, tostarp [[Almoravīdi]] un [[Almohadi]], kas ietekmēja ne tikai Ziemeļāfriku, bet arī Ibēriju. == Nozīme Vidusjūras vēsturē == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana mainīja spēku līdzsvaru Vidusjūras pasaulē. Līdz 7. gadsimtam Ziemeļāfrikas piekraste bija daļa no romiešu un bizantiešu politiskās telpas. Pēc iekarošanas tā kļuva par islāma pasaules rietumu daļu. Šī pārmaiņa ietekmēja tirdzniecību, militāro stratēģiju, reliģisko karti un kultūras sakarus. Vidusjūra vairs nebija gandrīz vienota romiešu-bizantiešu jūra, bet kļuva par robežzonu starp kristīgo Eiropu un musulmaņu valstīm. Tajā pašā laikā tirdzniecības un kultūras kontakti starp abām pusēm turpinājās. Ziemeļāfrikas iekarošana arī savienoja Vidusjūras pasauli ar Sahāras un Subsahāras Āfrikas ceļiem. Vēlāk musulmaņu tirgotāji un berberu starpnieki būtiski veicināja islāma izplatīšanos Rietumāfrikā. == Vērtējums historiogrāfijā == Vēsturnieki arābu Ziemeļāfrikas iekarošanu vērtē kā ilgstošu un sarežģītu procesu, nevis vienkāršu militāru uzvaru virkni. Senākos aprakstos bieži tika uzsvērts arābu karaspēka ātrums un reliģiskais entuziasms. Mūsdienu pētniecībā lielāka uzmanība tiek pievērsta vietējo sabiedrību lomai, berberu pretestībai, Bizantijas vājumiem un ekonomiskajiem faktoriem. Īpaši nozīmīga ir berberu loma. Viņi nebija tikai iekarotie iedzīvotāji, bet arī aktīvi politiskie un militārie dalībnieki. Dažos periodos viņi pretojās arābiem, citos — kļuva par viņu sabiedrotajiem un galveno karaspēka spēku. Tādēļ Magribas islamizācija un turpmākā vēsture nav saprotama bez berberu līdzdalības. == Skatīt arī == * [[Omeijādu kalifāts]] * [[Kartāga]] * [[Berberi]] * [[Al-Andalus]] * [[Bizantijas impērija]] * [[Āfrikas eksarhāts]] == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Omeijādu kalifāts]] [[Kategorija:Bizantijas impērijas kari]] [[Kategorija:7. gadsimta konflikti]] [[Kategorija:8. gadsimta konflikti]] [[Kategorija:Berberi]] 9f39ha03pfr522pfr0tgx7e71alwk3r 4464738 4464737 2026-05-06T18:54:33Z Votre Provocateur 111653 4464738 wikitext text/x-wiki [[Attēls:فتوح المغرب.jpg|thumb|Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanas karte]] '''Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana''' bija vairāku militāru kampaņu un politisku procesu kopums 7.—8. gadsimtā, kuru rezultātā [[Arābi|arābu]] musulmaņu karaspēks pakāpeniski pakļāva plašas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] teritorijas no [[Ēģipte|Ēģiptes]] līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastei. Iekarošana sākās pēc [[Islāms|islāma]] izplatīšanās Arābijas pussalā un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pakļaušanas, bet turpinājās vairākus gadu desmitus, sastopoties ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]], vietējo romāņu-afrikāņu iedzīvotāju un [[berberi|berberu]] cilšu pretestību. Arābu ekspansija Ziemeļāfrikā būtiski mainīja reģiona vēsturi. Tās rezultātā tika sagrauta Bizantijas vara [[Āfrikas eksarhāts|Āfrikas eksarhātā]], izveidojās musulmaņu pārvaldes centri, sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Ziemeļāfrikas iekarošana pavēra ceļu turpmākai musulmaņu ekspansijai uz [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalu]], kur {{dat|711||}} sākās [[Al-Andalus|Al-Andalūzas]] izveide. == Vēsturiskais fons == Pirms arābu iekarošanas Ziemeļāfrika bija politiski un etniski daudzveidīgs reģions. Austrumos atradās [[Ēģipte]], kas kopš 1. gadsimta p.m.ē. bija bijusi Romas, bet vēlāk Bizantijas impērijas daļa. Tālāk uz rietumiem atradās [[Lībija]], [[Tripolitānija]], [[Ifriķija]], [[Numīdija]], [[Mauretānija]] un citas vēsturiskas zemes. Ziemeļāfrikas piekrastes pilsētas bija cieši saistītas ar Vidusjūras pasauli. Tās bija romanizētas, tajās pastāvēja kristietība, latīņu un grieķu administratīvās tradīcijas, kā arī pilsētu pašpārvalde. Nozīmīgākās pilsētas bija [[Aleksandrija]], [[Kirēna]], [[Kartāga]], [[Hadrumeta]], [[Hipona]] un citas. Tomēr iekšzemē liela nozīme bija berberu ciltīm. Berberi nebija vienota politiska tauta, bet gan dažādu cilšu, konfederāciju un vietējo valdnieku kopums. Daļa berberu bija kristieši, daļa saglabāja vietējos ticējumus, bet daļa bija ietekmējušies no romiešu un bizantiešu kultūras. Bizantijas vara bieži bija spēcīga piekrastes pilsētās, bet vājāka kalnu un tuksneša reģionos. == Bizantijas stāvoklis Ziemeļāfrikā == 6. gadsimtā Bizantijas imperators [[Justiniāns I]] atguva Ziemeļāfrikas piekrasti no [[vandāļi|vandāļiem]]. Pēc vandāļu valsts sakāves tika izveidots Bizantijas Āfrikas eksarhāts ar centru [[Kartāga|Kartāgā]]. Šī teritorija bija viena no svarīgākajām Bizantijas Vidusjūras provincēm, jo tā nodrošināja graudus, nodokļus un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Tomēr 7. gadsimtā Bizantijas impērija bija novājināta. Tā bija iztērējusi milzīgus resursus karos pret [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], un drīz pēc tam tai nācās saskarties ar musulmaņu arābu ekspansiju. Bizantija zaudēja Sīriju, Palestīnu un Ēģipti, kas ievērojami samazināja tās ekonomisko un militāro spēku. Ziemeļāfrikā Bizantijas vara bija nestabila arī iekšēju iemeslu dēļ. Starp Konstantinopoli, vietējām elites grupām un berberu valdniekiem pastāvēja politiskas domstarpības. Daudzi reģioni bija vāji kontrolēti, un Bizantijas garnizoni bieži koncentrējās tikai nocietinātās pilsētās un piekrastes zonās. == Ēģiptes iekarošana == Arābu iebrukums Ziemeļāfrikā sākās ar [[Ēģiptes musulmaņu iekarošana|Ēģiptes iekarošanu]]. 640. gadā arābu karavadonis [[Amrs ibn al-Āss]] iebruka Ēģiptē ar salīdzinoši nelielu karaspēku. Bizantijas aizsardzību apgrūtināja politiskā šķelšanās, reliģiskās pretrunas starp Halkedonas kristiešiem un Ēģiptes koptu kristiešiem, kā arī impērijas militārais vājums pēc kariem austrumos. Pēc vairākām kaujām arābi ieņēma [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie Nīlas un pēc tam aplenca [[Aleksandrija|Aleksandriju]]. {{dat|642||}} Aleksandrija padevās musulmaņiem. Lai gan Bizantija vēlāk mēģināja atgūt pilsētu, Ēģipte palika musulmaņu kontrolē. Ēģiptes iekarošana bija ārkārtīgi nozīmīga. Tā nodrošināja arābiem bagātu provinci, nodokļu ienākumus, graudu resursus un stratēģisku bāzi turpmākai virzībai uz rietumiem. Par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kas tika izveidota netālu no mūsdienu [[Kaira|Kairas]]. == Pirmie arābu karagājieni uz rietumiem == Pēc Ēģiptes pakļaušanas arābu karaspēks sāka virzīties uz [[Kirenaika|Kirenaiku]] un [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]. Šie reģioni atradās starp Ēģipti un Bizantijas Āfrikas galvenajām provincēm. Arābu kampaņas sākotnēji bija vairāk laupīšanas un izlūkošanas karagājieni, nevis pilnīga teritoriju pārvaldes pārņemšana. {{dat|642||}} Amrs ibn al-Āss ieņēma [[Barka|Barku]] Kirenaikā. Vēlāk arābi pakļāva arī [[Tripole|Tripoli]]. Šie panākumi deva musulmaņiem kontroli pār nozīmīgiem Vidusjūras piekrastes punktiem un tuksneša ceļiem. Tomēr pilnīga varas nostiprināšana rietumos vēl nebija iespējama, jo kalifāts bija aizņemts ar kariem citos virzienos un iekšējām politiskām krīzēm. Pirmie arābu uzbrukumi parādīja Bizantijas aizsardzības vājumu, taču Ziemeļāfrikas tālāka iekarošana prasīja daudz ilgāku laiku nekā Sīrijas vai Ēģiptes pakļaušana. To noteica lielie attālumi, tuksneši, kalnu apgabali, berberu cilšu pretestība un Bizantijas nocietināto pilsētu sistēma. == Abdallāha ibn Sāda karagājiens == Nozīmīgs posms bija karagājiens, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. {{dat|647||}} viņš iebruka Bizantijas Āfrikā un sadūrās ar vietējā eksarha [[Gregors Patricijs|Gregora Patricija]] spēkiem. Gregors, iespējams, bija sacēlies pret Bizantijas imperatoru un valdīja Āfrikā kā faktiski neatkarīgs valdnieks. Izšķiroša bija [[Sufetulas kauja]], kas notika pie mūsdienu [[Sbeitla|Sbeitlas]] Tunisijā. Arābi sakāva Gregora spēkus, un pats Gregors, pēc vairāku avotu ziņām, tika nogalināts. Pēc uzvaras arābi ieguva lielu laupījumu un piespieda vietējos maksāt nodevas. Tomēr Abdallāha ibn Sāda karagājiens vēl nenoveda pie pastāvīgas arābu pārvaldes Ifriķijā. Pēc kampaņas musulmaņu karaspēks atgriezās Ēģiptē. Kalifātā sākās iekšējās nesaskaņas, kas noveda pie pirmās musulmaņu pilsoņu kara jeb [[Pirmā fitna|Pirmās fitnas]]. Tādēļ arābu ekspansija Ziemeļāfrikā uz laiku palēninājās. == Ukba ibn Nāfi un Kairuānas dibināšana == Jauns iekarošanas posms sākās pēc [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] varas nostiprināšanās. Viens no nozīmīgākajiem arābu karavadoņiem Ziemeļāfrikā bija [[Ukba ibn Nāfi]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no musulmaņu varas pamatlicējiem Ifriķijā. {{dat|670||}} Ukba ibn Nāfi dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]] mūsdienu Tunisijas teritorijā. Pilsēta tika izveidota kā militāra nometne un administratīvs centrs iekšzemē, pietiekami tālu no Bizantijas flotes uzbrukumiem piekrastē. Kairuāna kļuva par galveno arābu bāzi Ziemeļāfrikā un vēlāk par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. No Kairuānas arābi varēja organizēt tālākus karagājienus uz rietumiem, kontrolēt iekšzemes ceļus un piesaistīt vietējās ciltis. Pilsētai bija arī reliģiska nozīme, jo tajā tika uzcelta mošeja, kas vēlāk kļuva slavena kā viena no senākajām un nozīmīgākajām mošejām Ziemeļāfrikā. == Ukbas karagājiens līdz Atlantijas okeānam == Tradicionālie arābu avoti vēsta, ka Ukba ibn Nāfi veica plašu karagājienu uz rietumiem cauri Magribai un sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti. Leģendārs kļuva stāsts, ka Ukba iejājis okeāna ūdenī un paziņojis, ka turpinātu iekarošanu, ja jūra viņu neapturētu. Tomēr šī karagājiena raksturs vēsturnieku vidū tiek vērtēts piesardzīgi. Iespējams, Ukba patiešām veica tālu militāru reidu uz rietumiem, bet tas nenozīmēja pilnīgu un stabilu arābu kontroli pār visu Magribu. Daudzas teritorijas pēc viņa aiziešanas turpināja pārvaldīt vietējie berberu valdnieki. Ukbas ekspansija izraisīja spēcīgu berberu pretestību. Viens no nozīmīgākajiem viņa pretiniekiem bija berberu valdnieks [[Kusaila]], kurš sākotnēji, iespējams, bija sadarbojies ar arābiem, bet vēlāk sacēlās pret viņiem. == Kusailas sacelšanās == Pēc Ukbas karagājiena berberu valdnieks Kusaila apvienoja vairākas berberu un, iespējams, arī bizantiešu grupas pret arābiem. {{dat|683||}} pie [[Veskera|Veskeras]] vai tās tuvumā Kusailas spēki uzbruka Ukbas karaspēkam. Ukba ibn Nāfi tika nogalināts, un arābu pozīcijas Ifriķijā uz laiku sabruka. Kusaila ieņēma Kairuānu un kļuva par vienu no spēcīgākajiem vietējiem valdniekiem reģionā. Šis notikums parādīja, ka Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienkārša militāra ekspansija. Arābiem nācās cīnīties ne tikai pret Bizantiju, bet arī pret vietējām berberu politiskajām struktūrām. Kusailas panākumi tomēr nebija ilgstoši. Omeijādu kalifāts vēlāk atjaunoja militāro spiedienu Ziemeļāfrikā. Arābu karaspēks atguva Kairuānu un turpināja virzīties uz rietumiem. == Hasāns ibn an-Numāns un Kartāgas krišana == Nākamais nozīmīgais arābu karavadonis bija [[Hasāns ibn an-Numāns]]. Viņš vadīja plašu kampaņu pret Bizantijas varu Ziemeļāfrikā un pret berberu pretestību. Viņa laikā arābi panāca vienu no izšķirošākajiem panākumiem — [[Kartāga|Kartāgas]] ieņemšanu. Kartāga bija Bizantijas Āfrikas galvenais centrs un simboliski ļoti nozīmīga pilsēta. Tā bija sena feniķiešu, vēlāk romiešu un bizantiešu pilsēta, kas kontrolēja svarīgus Vidusjūras ceļus. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu. Bizantija ar flotes palīdzību mēģināja pilsētu atgūt, bet nespēja ilgstoši saglabāt kontroli. Pēc galīgās arābu uzvaras Kartāgas nozīme strauji samazinājās. Kartāgas krišana iezīmēja Bizantijas varas beigas Ziemeļāfrikas centrālajā daļā. Pēc tās Bizantijas klātbūtne Magribā kļuva fragmentāra un aprobežojās ar dažiem piekrastes punktiem. Arābu vara nostiprinājās Ifriķijā, un Kairuāna kļuva par galveno reģiona centru. == Kahīnas pretestība == Pēc Kartāgas krišanas arābi saskārās ar vēl vienu spēcīgu berberu pretestības vilni. Tā centrālā figūra bija valdniece, kuru arābu avoti sauc par [[Kahīna|al-Kāhinu]] jeb Kahīnu. Viņa bija berberu līdere Aurēsa kalnu reģionā un kļuva par vienu no slavenākajām pretošanās simboliem Ziemeļāfrikas vēsturē. Kahīna spēja apvienot vairākas berberu grupas un sakaut Hasāna ibn an-Numāna karaspēku. Pēc sakāves arābi uz laiku atkāpās uz austrumiem. Kahīnas vara aptvēra ievērojamu daļu iekšzemes teritoriju, un viņa vairākus gadus kavēja arābu tālāku ekspansiju. Vēlāk Hasāns atgriezās ar papildspēkiem. Ap {{dat|701||}} vai {{dat|702||}} Kahīna tika sakauta un nogalināta. Pēc viņas nāves daļa berberu cilšu turpināja pretošanos, bet daļa pieņēma islāmu un iekļāvās arābu militārajā un politiskajā sistēmā. == Berberu iesaistīšanās musulmaņu karaspēkā == Pēc galveno pretošanās centru sakāves arābu vara Ziemeļāfrikā nostiprinājās, taču tās panākumi arvien vairāk bija atkarīgi no berberu iesaistīšanas. Daudzas berberu ciltis pieņēma islāmu un kļuva par musulmaņu karaspēka daļu. Berberi spēlēja ļoti svarīgu lomu turpmākajā ekspansijā uz rietumiem un ziemeļiem. Tieši berberu karavīri veidoja ievērojamu daļu armijas, kas {{dat|711||}} [[Tāriqs ibn Zijāds|Tārika ibn Zijāda]] vadībā šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un iebruka [[Vestgotu karaliste|Vestgotu karalistē]] Ibērijas pussalā. Tomēr berberu un arābu attiecības nebija vienkāršas. Arābu elites bieži izturējās pret nesen islamizētajiem berberiem kā pret zemāka statusa sabiedrotajiem. Nodokļu politika, sociālā nevienlīdzība un politiskā diskriminācija vēlāk izraisīja berberu sacelšanās, tostarp lielo [[Berberu sacelšanās|Berberu sacelšanos]] 8. gadsimtā. == Mūsā ibn Nusairs un Magribas pakļaušana == Viens no pēdējiem lielās iekarošanas posma vadītājiem bija [[Mūsā ibn Nusairs]], kurš kļuva par Ifriķijas pārvaldnieku Omeijādu kalifāta vārdā. Viņa laikā arābu un musulmaņu vara tika nostiprināta lielā daļā Magribas. Mūsā ibn Nusairs turpināja militārās kampaņas pret vietējām ciltīm un pilsētām, vienlaikus izmantojot diplomātiju, alianses un berberu karavīru iesaistīšanu. Līdz 8. gadsimta sākumam musulmaņu vara sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti un nostiprinājās mūsdienu [[Maroka|Marokas]] teritorijā. Mūsā iecēla Tāriqu ibn Zijādu par vienu no saviem komandieriem. Tāriqs, iespējams, bija berberu izcelsmes vai cieši saistīts ar berberu karaspēku. Viņa vadītais iebrukums Ibērijā kļuva par tiešu Ziemeļāfrikas iekarošanas turpinājumu. == Hronoloģija == {| class="wikitable" ! Gads ! Notikums |- | {{dat|639||}}/{{dat|640||}} | Amrs ibn al-Āss sāk arābu iebrukumu Ēģiptē. |- | {{dat|642||}} | Aleksandrija nonāk musulmaņu kontrolē; Ēģipte kļūst par arābu bāzi tālākai ekspansijai. |- | {{dat|642||}} | Arābi ieņem Barku Kirenaikā. |- | {{dat|647||}} | Abdallāhs ibn Sāds sakauj Gregoru Patriciju pie Sufetulas. |- | {{dat|670||}} | Ukba ibn Nāfi dibina Kairuānu. |- | {{dat|683||}} | Kusailas spēki sakauj arābus; Ukba ibn Nāfi tiek nogalināts. |- | {{dat|698||}} | Arābi ieņem Kartāgu; Bizantijas vara Ifriķijā sabrūk. |- | ap {{dat|701||}}—{{dat|702||}} | Kahīna tiek sakauta; berberu pretestība zaudē vienu no galvenajiem līderiem. |- | {{dat|705||}}—{{dat|710||}} | Mūsā ibn Nusairs nostiprina musulmaņu varu Magribā. |- | {{dat|711||}} | Tāriqs ibn Zijāds šķērso Gibraltāra šaurumu un sāk musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Galvenās personas == {| class="wikitable" ! Persona ! Loma |- | [[Amrs ibn al-Āss]] | Arābu karavadonis, kurš iekaroja Ēģipti. |- | [[Abdallāhs ibn Sāds]] | Vadīja agrīnu karagājienu uz Ifriķiju un uzvarēja pie Sufetulas. |- | [[Ukba ibn Nāfi]] | Dibināja Kairuānu un vadīja plašas kampaņas Magribā. |- | [[Kusaila]] | Berberu valdnieks, kurš sakāva Ukbu ibn Nāfi un uz laiku ieņēma Kairuānu. |- | [[Hasāns ibn an-Numāns]] | Arābu karavadonis, kura laikā tika ieņemta Kartāga un sakauta Kahīna. |- | [[Kahīna]] | Berberu valdniece un pretošanās līdere Aurēsa kalnos. |- | [[Mūsā ibn Nusairs]] | Omeijādu pārvaldnieks, kurš nostiprināja musulmaņu varu Magribā. |- | [[Tāriqs ibn Zijāds]] | Karavadonis, kurš no Ziemeļāfrikas sāka musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Militārais raksturs == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienots nepārtraukts karš. Tā sastāvēja no atsevišķām kampaņām, reidiem, aplenkumiem, diplomātiskām vienošanām un vietējo sacelšanos apspiešanas. Dažos apgabalos musulmaņu vara tika nodibināta ātri, citos tā nostiprinājās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Arābu karaspēks bieži izmantoja ātras kavalērijas vienības, kas bija piemērotas tuksneša un stepju apstākļiem. Tomēr piekrastes pilsētu aplenkšanai bija nepieciešama ilgāka sagatavošanās. Bizantijas flote dažkārt spēja atbalstīt piekrastes pilsētas, tādēļ arābi centās izveidot iekšzemes militāros centrus, piemēram, Kairuānu. Berberu pretošanās bija īpaši efektīva kalnu un iekšzemes reģionos. Berberu ciltis labi pārzināja vietējo ģeogrāfiju, varēja izvairīties no izšķirošām kaujām un izmantot pēkšņus uzbrukumus. Tādēļ musulmaņu komandieriem nācās ne tikai karot, bet arī slēgt alianses un integrēt vietējās elites. == Administratīvās pārmaiņas == Pēc iekarošanas Ziemeļāfrikas teritorijas tika iekļautas kalifāta pārvaldes sistēmā. Sākotnēji tās bija saistītas ar Ēģiptes pārvaldnieku, bet vēlāk Ifriķija kļuva par atsevišķu administratīvu vienību. Kairuāna kļuva par reģiona politisko, militāro un reliģisko centru. Arābu pārvalde balstījās uz garnizoniem, nodokļu iekasēšanu un vietējo elites grupu pakļaušanu. Daļā teritoriju iepriekšējās administratīvās struktūras tika saglabātas, ja tās bija noderīgas nodokļu iekasēšanai. Kristieši un jūdi parasti tika uzskatīti par ''ahl al-kitāb'' jeb “Grāmatas ļaudīm” un varēja saglabāt savu reliģiju, maksājot īpašu nodokli — ''džizju''. Tomēr pārvaldes forma dažādos reģionos atšķīrās. Piekrastes pilsētās varēja saglabāties romiešu un bizantiešu pilsētu tradīcijas, bet iekšzemē lielāka nozīme bija cilšu attiecībām un militārām aliansēm. == Islāma izplatīšanās == Islāma izplatīšanās Ziemeļāfrikā bija pakāpenisks process. Tas nenotika uzreiz pēc militārās iekarošanas. Sākumā musulmaņu kopienas galvenokārt veidoja arābu karavīri, pārvaldnieki un viņu ģimenes. Vietējie iedzīvotāji dažādos reģionos vēl ilgi saglabāja kristietību, jūdaismu vai vietējos ticējumus. Berberu pievēršanās islāmam paātrinājās 8. gadsimtā, īpaši pēc tam, kad berberi sāka aktīvi piedalīties musulmaņu militārajās kampaņās. Tomēr viņi ne vienmēr pieņēma arābu politisko pārākumu. Vēlāk daudzi berberi pievērsās [[Haridžīti|haridžītu]] islāmam, kas uzsvēra musulmaņu vienlīdzību un kritizēja Omeijādu aristokrātisko varu. Kristietība Ziemeļāfrikā nepazuda uzreiz. Dažās vietās kristiešu kopienas pastāvēja vēl vairākus gadsimtus. Tomēr, mainoties politiskajai varai, valodai, nodokļu sistēmai un sociālajām iespējām, islāms pakāpeniski kļuva par dominējošo reliģiju. == Arabizācija == Arabizācija, tas ir, arābu valodas un kultūras izplatīšanās, bija vēl lēnāks process nekā islamizācija. Sākotnēji arābu valoda bija galvenokārt pārvaldes, armijas un reliģijas valoda. Vietējie iedzīvotāji turpināja lietot berberu valodas, latīņu valodas vietējos paveidus, grieķu valodu un citas reģionālās valodas. Arābu valodas nozīme pieauga līdz ar Korāna, islāma tiesību, administrācijas un pilsētu kultūras izplatīšanos. Tomēr daudzos Magribas apgabalos berberu valodas saglabājās ļoti ilgi un tiek lietotas arī mūsdienās. Arabizāciju pastiprināja vēlākas arābu cilšu migrācijas, īpaši [[Banu Hilāl|''Banu Hilāsl'']] un ''[[Banu Sulajm]]'' pārvietošanās 11. gadsimtā. Tādēļ 7.—8. gadsimta iekarošanu nevajadzētu jaukt ar pilnīgu un tūlītēju reģiona arābizāciju. == Sekas == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanai bija ilgstošas un dziļas sekas. Svarīgākās sekas bija: * Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas; * Kairuānas izveidošanās par galveno islāma centru Magribā; * islāma pakāpeniska izplatīšanās vietējo iedzīvotāju vidū; * arābu valodas un kultūras ietekmes pieaugums; * berberu cilšu integrācija musulmaņu militārajā un politiskajā sistēmā; * musulmaņu ekspansijas turpināšanās uz Ibērijas pussalu; * senās romiešu un bizantiešu pilsētu kultūras pakāpeniska pārveide; * jaunu musulmaņu valstu un dinastiju rašanās Magribā. Iekarošana neiznīcināja vietējās sabiedrības, bet pārveidoja tās. Berberi kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma pasaules spēkiem rietumos. Vēlāk Magribā izveidojās vairākas berberu dinastijas, tostarp [[Almoravīdi]] un [[Almohadi]], kas ietekmēja ne tikai Ziemeļāfriku, bet arī Ibēriju. == Nozīme Vidusjūras vēsturē == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana mainīja spēku līdzsvaru Vidusjūras pasaulē. Līdz 7. gadsimtam Ziemeļāfrikas piekraste bija daļa no romiešu un bizantiešu politiskās telpas. Pēc iekarošanas tā kļuva par islāma pasaules rietumu daļu. Šī pārmaiņa ietekmēja tirdzniecību, militāro stratēģiju, reliģisko karti un kultūras sakarus. Vidusjūra vairs nebija gandrīz vienota romiešu-bizantiešu jūra, bet kļuva par robežzonu starp kristīgo Eiropu un musulmaņu valstīm. Tajā pašā laikā tirdzniecības un kultūras kontakti starp abām pusēm turpinājās. Ziemeļāfrikas iekarošana arī savienoja Vidusjūras pasauli ar Sahāras un Subsahāras Āfrikas ceļiem. Vēlāk musulmaņu tirgotāji un berberu starpnieki būtiski veicināja islāma izplatīšanos Rietumāfrikā. == Vērtējums historiogrāfijā == Vēsturnieki arābu Ziemeļāfrikas iekarošanu vērtē kā ilgstošu un sarežģītu procesu, nevis vienkāršu militāru uzvaru virkni. Senākos aprakstos bieži tika uzsvērts arābu karaspēka ātrums un reliģiskais entuziasms. Mūsdienu pētniecībā lielāka uzmanība tiek pievērsta vietējo sabiedrību lomai, berberu pretestībai, Bizantijas vājumiem un ekonomiskajiem faktoriem. Īpaši nozīmīga ir berberu loma. Viņi nebija tikai iekarotie iedzīvotāji, bet arī aktīvi politiskie un militārie dalībnieki. Dažos periodos viņi pretojās arābiem, citos — kļuva par viņu sabiedrotajiem un galveno karaspēka spēku. Tādēļ Magribas islamizācija un turpmākā vēsture nav saprotama bez berberu līdzdalības. == Skatīt arī == * [[Omeijādu kalifāts]] * [[Kartāga]] * [[Berberi]] * [[Al-Andalus]] * [[Bizantijas impērija]] * [[Āfrikas eksarhāts]] == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] j8pkv8oetjr2ktwsb8ob4oxzifnl9nl 4464739 4464738 2026-05-06T18:54:55Z Votre Provocateur 111653 4464739 wikitext text/x-wiki [[Attēls:فتوح المغرب.jpg|thumb|Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanas karte]] '''Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana''' bija vairāku militāru kampaņu un politisku procesu kopums 7.—8. gadsimtā, kuru rezultātā [[Arābi|arābu]] musulmaņu karaspēks pakāpeniski pakļāva plašas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] teritorijas no [[Ēģipte|Ēģiptes]] līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastei. Iekarošana sākās pēc [[Islāms|islāma]] izplatīšanās Arābijas pussalā un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pakļaušanas, bet turpinājās vairākus gadu desmitus, sastopoties ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]], vietējo romāņu-afrikāņu iedzīvotāju un [[berberi|berberu]] cilšu pretestību. Arābu ekspansija Ziemeļāfrikā būtiski mainīja reģiona vēsturi. Tās rezultātā tika sagrauta Bizantijas vara [[Āfrikas eksarhāts|Āfrikas eksarhātā]], izveidojās musulmaņu pārvaldes centri, sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Ziemeļāfrikas iekarošana pavēra ceļu turpmākai musulmaņu ekspansijai uz [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalu]], kur {{dat|711||}} sākās [[Al-Andalus|Al-Andalūzas]] izveide. == Vēsturiskais fons == Pirms arābu iekarošanas Ziemeļāfrika bija politiski un etniski daudzveidīgs reģions. Austrumos atradās [[Ēģipte]], kas kopš 1. gadsimta p.m.ē. bija bijusi Romas, bet vēlāk Bizantijas impērijas daļa. Tālāk uz rietumiem atradās [[Lībija]], [[Tripolitānija]], [[Ifriķija]], [[Numīdija]], [[Mauretānija]] un citas vēsturiskas zemes. Ziemeļāfrikas piekrastes pilsētas bija cieši saistītas ar Vidusjūras pasauli. Tās bija romanizētas, tajās pastāvēja kristietība, latīņu un grieķu administratīvās tradīcijas, kā arī pilsētu pašpārvalde. Nozīmīgākās pilsētas bija [[Aleksandrija]], [[Kirēna]], [[Kartāga]], [[Hadrumeta]], [[Hipona]] un citas. Tomēr iekšzemē liela nozīme bija berberu ciltīm. Berberi nebija vienota politiska tauta, bet gan dažādu cilšu, konfederāciju un vietējo valdnieku kopums. Daļa berberu bija kristieši, daļa saglabāja vietējos ticējumus, bet daļa bija ietekmējušies no romiešu un bizantiešu kultūras. Bizantijas vara bieži bija spēcīga piekrastes pilsētās, bet vājāka kalnu un tuksneša reģionos. == Bizantijas stāvoklis Ziemeļāfrikā == 6. gadsimtā Bizantijas imperators [[Justiniāns I]] atguva Ziemeļāfrikas piekrasti no [[vandāļi|vandāļiem]]. Pēc vandāļu valsts sakāves tika izveidots Bizantijas Āfrikas eksarhāts ar centru [[Kartāga|Kartāgā]]. Šī teritorija bija viena no svarīgākajām Bizantijas Vidusjūras provincēm, jo tā nodrošināja graudus, nodokļus un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Tomēr 7. gadsimtā Bizantijas impērija bija novājināta. Tā bija iztērējusi milzīgus resursus karos pret [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], un drīz pēc tam tai nācās saskarties ar musulmaņu arābu ekspansiju. Bizantija zaudēja Sīriju, Palestīnu un Ēģipti, kas ievērojami samazināja tās ekonomisko un militāro spēku. Ziemeļāfrikā Bizantijas vara bija nestabila arī iekšēju iemeslu dēļ. Starp Konstantinopoli, vietējām elites grupām un berberu valdniekiem pastāvēja politiskas domstarpības. Daudzi reģioni bija vāji kontrolēti, un Bizantijas garnizoni bieži koncentrējās tikai nocietinātās pilsētās un piekrastes zonās. == Ēģiptes iekarošana == Arābu iebrukums Ziemeļāfrikā sākās ar [[Ēģiptes musulmaņu iekarošana|Ēģiptes iekarošanu]]. 640. gadā arābu karavadonis [[Amrs ibn al-Āss]] iebruka Ēģiptē ar salīdzinoši nelielu karaspēku. Bizantijas aizsardzību apgrūtināja politiskā šķelšanās, reliģiskās pretrunas starp Halkedonas kristiešiem un Ēģiptes koptu kristiešiem, kā arī impērijas militārais vājums pēc kariem austrumos. Pēc vairākām kaujām arābi ieņēma [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie Nīlas un pēc tam aplenca [[Aleksandrija|Aleksandriju]]. {{dat|642||}} Aleksandrija padevās musulmaņiem. Lai gan Bizantija vēlāk mēģināja atgūt pilsētu, Ēģipte palika musulmaņu kontrolē. Ēģiptes iekarošana bija ārkārtīgi nozīmīga. Tā nodrošināja arābiem bagātu provinci, nodokļu ienākumus, graudu resursus un stratēģisku bāzi turpmākai virzībai uz rietumiem. Par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kas tika izveidota netālu no mūsdienu [[Kaira|Kairas]]. == Pirmie arābu karagājieni uz rietumiem == Pēc Ēģiptes pakļaušanas arābu karaspēks sāka virzīties uz [[Kirenaika|Kirenaiku]] un [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]. Šie reģioni atradās starp Ēģipti un Bizantijas Āfrikas galvenajām provincēm. Arābu kampaņas sākotnēji bija vairāk laupīšanas un izlūkošanas karagājieni, nevis pilnīga teritoriju pārvaldes pārņemšana. {{dat|642||}} Amrs ibn al-Āss ieņēma [[Barka|Barku]] Kirenaikā. Vēlāk arābi pakļāva arī [[Tripole|Tripoli]]. Šie panākumi deva musulmaņiem kontroli pār nozīmīgiem Vidusjūras piekrastes punktiem un tuksneša ceļiem. Tomēr pilnīga varas nostiprināšana rietumos vēl nebija iespējama, jo kalifāts bija aizņemts ar kariem citos virzienos un iekšējām politiskām krīzēm. Pirmie arābu uzbrukumi parādīja Bizantijas aizsardzības vājumu, taču Ziemeļāfrikas tālāka iekarošana prasīja daudz ilgāku laiku nekā Sīrijas vai Ēģiptes pakļaušana. To noteica lielie attālumi, tuksneši, kalnu apgabali, berberu cilšu pretestība un Bizantijas nocietināto pilsētu sistēma. == Abdallāha ibn Sāda karagājiens == Nozīmīgs posms bija karagājiens, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. {{dat|647||}} viņš iebruka Bizantijas Āfrikā un sadūrās ar vietējā eksarha [[Gregors Patricijs|Gregora Patricija]] spēkiem. Gregors, iespējams, bija sacēlies pret Bizantijas imperatoru un valdīja Āfrikā kā faktiski neatkarīgs valdnieks. Izšķiroša bija [[Sufetulas kauja]], kas notika pie mūsdienu [[Sbeitla|Sbeitlas]] Tunisijā. Arābi sakāva Gregora spēkus, un pats Gregors, pēc vairāku avotu ziņām, tika nogalināts. Pēc uzvaras arābi ieguva lielu laupījumu un piespieda vietējos maksāt nodevas. Tomēr Abdallāha ibn Sāda karagājiens vēl nenoveda pie pastāvīgas arābu pārvaldes Ifriķijā. Pēc kampaņas musulmaņu karaspēks atgriezās Ēģiptē. Kalifātā sākās iekšējās nesaskaņas, kas noveda pie pirmās musulmaņu pilsoņu kara jeb [[Pirmā fitna|Pirmās fitnas]]. Tādēļ arābu ekspansija Ziemeļāfrikā uz laiku palēninājās. == Ukba ibn Nāfi un Kairuānas dibināšana == Jauns iekarošanas posms sākās pēc [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] varas nostiprināšanās. Viens no nozīmīgākajiem arābu karavadoņiem Ziemeļāfrikā bija [[Ukba ibn Nāfi]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no musulmaņu varas pamatlicējiem Ifriķijā. {{dat|670||}} Ukba ibn Nāfi dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]] mūsdienu Tunisijas teritorijā. Pilsēta tika izveidota kā militāra nometne un administratīvs centrs iekšzemē, pietiekami tālu no Bizantijas flotes uzbrukumiem piekrastē. Kairuāna kļuva par galveno arābu bāzi Ziemeļāfrikā un vēlāk par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. No Kairuānas arābi varēja organizēt tālākus karagājienus uz rietumiem, kontrolēt iekšzemes ceļus un piesaistīt vietējās ciltis. Pilsētai bija arī reliģiska nozīme, jo tajā tika uzcelta mošeja, kas vēlāk kļuva slavena kā viena no senākajām un nozīmīgākajām mošejām Ziemeļāfrikā. == Ukbas karagājiens līdz Atlantijas okeānam == Tradicionālie arābu avoti vēsta, ka Ukba ibn Nāfi veica plašu karagājienu uz rietumiem cauri Magribai un sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti. Leģendārs kļuva stāsts, ka Ukba iejājis okeāna ūdenī un paziņojis, ka turpinātu iekarošanu, ja jūra viņu neapturētu. Tomēr šī karagājiena raksturs vēsturnieku vidū tiek vērtēts piesardzīgi. Iespējams, Ukba patiešām veica tālu militāru reidu uz rietumiem, bet tas nenozīmēja pilnīgu un stabilu arābu kontroli pār visu Magribu. Daudzas teritorijas pēc viņa aiziešanas turpināja pārvaldīt vietējie berberu valdnieki. Ukbas ekspansija izraisīja spēcīgu berberu pretestību. Viens no nozīmīgākajiem viņa pretiniekiem bija berberu valdnieks [[Kusaila]], kurš sākotnēji, iespējams, bija sadarbojies ar arābiem, bet vēlāk sacēlās pret viņiem. == Kusailas sacelšanās == Pēc Ukbas karagājiena berberu valdnieks Kusaila apvienoja vairākas berberu un, iespējams, arī bizantiešu grupas pret arābiem. {{dat|683||}} pie [[Veskera|Veskeras]] vai tās tuvumā Kusailas spēki uzbruka Ukbas karaspēkam. Ukba ibn Nāfi tika nogalināts, un arābu pozīcijas Ifriķijā uz laiku sabruka. Kusaila ieņēma Kairuānu un kļuva par vienu no spēcīgākajiem vietējiem valdniekiem reģionā. Šis notikums parādīja, ka Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienkārša militāra ekspansija. Arābiem nācās cīnīties ne tikai pret Bizantiju, bet arī pret vietējām berberu politiskajām struktūrām. Kusailas panākumi tomēr nebija ilgstoši. Omeijādu kalifāts vēlāk atjaunoja militāro spiedienu Ziemeļāfrikā. Arābu karaspēks atguva Kairuānu un turpināja virzīties uz rietumiem. == Hasāns ibn an-Numāns un Kartāgas krišana == Nākamais nozīmīgais arābu karavadonis bija [[Hasāns ibn an-Numāns]]. Viņš vadīja plašu kampaņu pret Bizantijas varu Ziemeļāfrikā un pret berberu pretestību. Viņa laikā arābi panāca vienu no izšķirošākajiem panākumiem — [[Kartāga|Kartāgas]] ieņemšanu. Kartāga bija Bizantijas Āfrikas galvenais centrs un simboliski ļoti nozīmīga pilsēta. Tā bija sena feniķiešu, vēlāk romiešu un bizantiešu pilsēta, kas kontrolēja svarīgus Vidusjūras ceļus. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu. Bizantija ar flotes palīdzību mēģināja pilsētu atgūt, bet nespēja ilgstoši saglabāt kontroli. Pēc galīgās arābu uzvaras Kartāgas nozīme strauji samazinājās. Kartāgas krišana iezīmēja Bizantijas varas beigas Ziemeļāfrikas centrālajā daļā. Pēc tās Bizantijas klātbūtne Magribā kļuva fragmentāra un aprobežojās ar dažiem piekrastes punktiem. Arābu vara nostiprinājās Ifriķijā, un Kairuāna kļuva par galveno reģiona centru. == Kahīnas pretestība == Pēc Kartāgas krišanas arābi saskārās ar vēl vienu spēcīgu berberu pretestības vilni. Tā centrālā figūra bija valdniece, kuru arābu avoti sauc par [[Kahīna|al-Kāhinu]] jeb Kahīnu. Viņa bija berberu līdere Aurēsa kalnu reģionā un kļuva par vienu no slavenākajām pretošanās simboliem Ziemeļāfrikas vēsturē. Kahīna spēja apvienot vairākas berberu grupas un sakaut Hasāna ibn an-Numāna karaspēku. Pēc sakāves arābi uz laiku atkāpās uz austrumiem. Kahīnas vara aptvēra ievērojamu daļu iekšzemes teritoriju, un viņa vairākus gadus kavēja arābu tālāku ekspansiju. Vēlāk Hasāns atgriezās ar papildspēkiem. Ap {{dat|701||}} vai {{dat|702||}} Kahīna tika sakauta un nogalināta. Pēc viņas nāves daļa berberu cilšu turpināja pretošanos, bet daļa pieņēma islāmu un iekļāvās arābu militārajā un politiskajā sistēmā. == Berberu iesaistīšanās musulmaņu karaspēkā == Pēc galveno pretošanās centru sakāves arābu vara Ziemeļāfrikā nostiprinājās, taču tās panākumi arvien vairāk bija atkarīgi no berberu iesaistīšanas. Daudzas berberu ciltis pieņēma islāmu un kļuva par musulmaņu karaspēka daļu. Berberi spēlēja ļoti svarīgu lomu turpmākajā ekspansijā uz rietumiem un ziemeļiem. Tieši berberu karavīri veidoja ievērojamu daļu armijas, kas {{dat|711||}} [[Tāriqs ibn Zijāds|Tārika ibn Zijāda]] vadībā šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un iebruka [[Vestgotu karaliste|Vestgotu karalistē]] Ibērijas pussalā. Tomēr berberu un arābu attiecības nebija vienkāršas. Arābu elites bieži izturējās pret nesen islamizētajiem berberiem kā pret zemāka statusa sabiedrotajiem. Nodokļu politika, sociālā nevienlīdzība un politiskā diskriminācija vēlāk izraisīja berberu sacelšanās, tostarp lielo [[Berberu sacelšanās|Berberu sacelšanos]] 8. gadsimtā. == Mūsā ibn Nusairs un Magribas pakļaušana == Viens no pēdējiem lielās iekarošanas posma vadītājiem bija [[Mūsā ibn Nusairs]], kurš kļuva par Ifriķijas pārvaldnieku Omeijādu kalifāta vārdā. Viņa laikā arābu un musulmaņu vara tika nostiprināta lielā daļā Magribas. Mūsā ibn Nusairs turpināja militārās kampaņas pret vietējām ciltīm un pilsētām, vienlaikus izmantojot diplomātiju, alianses un berberu karavīru iesaistīšanu. Līdz 8. gadsimta sākumam musulmaņu vara sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti un nostiprinājās mūsdienu [[Maroka|Marokas]] teritorijā. Mūsā iecēla Tāriqu ibn Zijādu par vienu no saviem komandieriem. Tāriqs, iespējams, bija berberu izcelsmes vai cieši saistīts ar berberu karaspēku. Viņa vadītais iebrukums Ibērijā kļuva par tiešu Ziemeļāfrikas iekarošanas turpinājumu. == Hronoloģija == {| class="wikitable" ! Gads ! Notikums |- | {{dat|639||}}/{{dat|640||}} | Amrs ibn al-Āss sāk arābu iebrukumu Ēģiptē. |- | {{dat|642||}} | Aleksandrija nonāk musulmaņu kontrolē; Ēģipte kļūst par arābu bāzi tālākai ekspansijai. |- | {{dat|642||}} | Arābi ieņem Barku Kirenaikā. |- | {{dat|647||}} | Abdallāhs ibn Sāds sakauj Gregoru Patriciju pie Sufetulas. |- | {{dat|670||}} | Ukba ibn Nāfi dibina Kairuānu. |- | {{dat|683||}} | Kusailas spēki sakauj arābus; Ukba ibn Nāfi tiek nogalināts. |- | {{dat|698||}} | Arābi ieņem Kartāgu; Bizantijas vara Ifriķijā sabrūk. |- | ap {{dat|701||}}—{{dat|702||}} | Kahīna tiek sakauta; berberu pretestība zaudē vienu no galvenajiem līderiem. |- | {{dat|705||}}—{{dat|710||}} | Mūsā ibn Nusairs nostiprina musulmaņu varu Magribā. |- | {{dat|711||}} | Tāriqs ibn Zijāds šķērso Gibraltāra šaurumu un sāk musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Galvenās personas == {| class="wikitable" ! Persona ! Loma |- | [[Amrs ibn al-Āss]] | Arābu karavadonis, kurš iekaroja Ēģipti. |- | [[Abdallāhs ibn Sāds]] | Vadīja agrīnu karagājienu uz Ifriķiju un uzvarēja pie Sufetulas. |- | [[Ukba ibn Nāfi]] | Dibināja Kairuānu un vadīja plašas kampaņas Magribā. |- | [[Kusaila]] | Berberu valdnieks, kurš sakāva Ukbu ibn Nāfi un uz laiku ieņēma Kairuānu. |- | [[Hasāns ibn an-Numāns]] | Arābu karavadonis, kura laikā tika ieņemta Kartāga un sakauta Kahīna. |- | [[Kahīna]] | Berberu valdniece un pretošanās līdere Aurēsa kalnos. |- | [[Mūsā ibn Nusairs]] | Omeijādu pārvaldnieks, kurš nostiprināja musulmaņu varu Magribā. |- | [[Tāriqs ibn Zijāds]] | Karavadonis, kurš no Ziemeļāfrikas sāka musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Militārais raksturs == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienots nepārtraukts karš. Tā sastāvēja no atsevišķām kampaņām, reidiem, aplenkumiem, diplomātiskām vienošanām un vietējo sacelšanos apspiešanas. Dažos apgabalos musulmaņu vara tika nodibināta ātri, citos tā nostiprinājās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Arābu karaspēks bieži izmantoja ātras kavalērijas vienības, kas bija piemērotas tuksneša un stepju apstākļiem. Tomēr piekrastes pilsētu aplenkšanai bija nepieciešama ilgāka sagatavošanās. Bizantijas flote dažkārt spēja atbalstīt piekrastes pilsētas, tādēļ arābi centās izveidot iekšzemes militāros centrus, piemēram, Kairuānu. Berberu pretošanās bija īpaši efektīva kalnu un iekšzemes reģionos. Berberu ciltis labi pārzināja vietējo ģeogrāfiju, varēja izvairīties no izšķirošām kaujām un izmantot pēkšņus uzbrukumus. Tādēļ musulmaņu komandieriem nācās ne tikai karot, bet arī slēgt alianses un integrēt vietējās elites. == Administratīvās pārmaiņas == Pēc iekarošanas Ziemeļāfrikas teritorijas tika iekļautas kalifāta pārvaldes sistēmā. Sākotnēji tās bija saistītas ar Ēģiptes pārvaldnieku, bet vēlāk Ifriķija kļuva par atsevišķu administratīvu vienību. Kairuāna kļuva par reģiona politisko, militāro un reliģisko centru. Arābu pārvalde balstījās uz garnizoniem, nodokļu iekasēšanu un vietējo elites grupu pakļaušanu. Daļā teritoriju iepriekšējās administratīvās struktūras tika saglabātas, ja tās bija noderīgas nodokļu iekasēšanai. Kristieši un jūdi parasti tika uzskatīti par ''ahl al-kitāb'' jeb “Grāmatas ļaudīm” un varēja saglabāt savu reliģiju, maksājot īpašu nodokli — ''džizju''. Tomēr pārvaldes forma dažādos reģionos atšķīrās. Piekrastes pilsētās varēja saglabāties romiešu un bizantiešu pilsētu tradīcijas, bet iekšzemē lielāka nozīme bija cilšu attiecībām un militārām aliansēm. == Islāma izplatīšanās == Islāma izplatīšanās Ziemeļāfrikā bija pakāpenisks process. Tas nenotika uzreiz pēc militārās iekarošanas. Sākumā musulmaņu kopienas galvenokārt veidoja arābu karavīri, pārvaldnieki un viņu ģimenes. Vietējie iedzīvotāji dažādos reģionos vēl ilgi saglabāja kristietību, jūdaismu vai vietējos ticējumus. Berberu pievēršanās islāmam paātrinājās 8. gadsimtā, īpaši pēc tam, kad berberi sāka aktīvi piedalīties musulmaņu militārajās kampaņās. Tomēr viņi ne vienmēr pieņēma arābu politisko pārākumu. Vēlāk daudzi berberi pievērsās [[Haridžīti|haridžītu]] islāmam, kas uzsvēra musulmaņu vienlīdzību un kritizēja Omeijādu aristokrātisko varu. Kristietība Ziemeļāfrikā nepazuda uzreiz. Dažās vietās kristiešu kopienas pastāvēja vēl vairākus gadsimtus. Tomēr, mainoties politiskajai varai, valodai, nodokļu sistēmai un sociālajām iespējām, islāms pakāpeniski kļuva par dominējošo reliģiju. == Arabizācija == Arabizācija, tas ir, arābu valodas un kultūras izplatīšanās, bija vēl lēnāks process nekā islamizācija. Sākotnēji arābu valoda bija galvenokārt pārvaldes, armijas un reliģijas valoda. Vietējie iedzīvotāji turpināja lietot berberu valodas, latīņu valodas vietējos paveidus, grieķu valodu un citas reģionālās valodas. Arābu valodas nozīme pieauga līdz ar Korāna, islāma tiesību, administrācijas un pilsētu kultūras izplatīšanos. Tomēr daudzos Magribas apgabalos berberu valodas saglabājās ļoti ilgi un tiek lietotas arī mūsdienās. Arabizāciju pastiprināja vēlākas arābu cilšu migrācijas, īpaši [[Banu Hilāl|''Banu Hilāsl'']] un ''[[Banu Sulajm]]'' pārvietošanās 11. gadsimtā. Tādēļ 7.—8. gadsimta iekarošanu nevajadzētu jaukt ar pilnīgu un tūlītēju reģiona arābizāciju. == Sekas == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanai bija ilgstošas un dziļas sekas. Svarīgākās sekas bija: * Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas; * Kairuānas izveidošanās par galveno islāma centru Magribā; * islāma pakāpeniska izplatīšanās vietējo iedzīvotāju vidū; * arābu valodas un kultūras ietekmes pieaugums; * berberu cilšu integrācija musulmaņu militārajā un politiskajā sistēmā; * musulmaņu ekspansijas turpināšanās uz Ibērijas pussalu; * senās romiešu un bizantiešu pilsētu kultūras pakāpeniska pārveide; * jaunu musulmaņu valstu un dinastiju rašanās Magribā. Iekarošana neiznīcināja vietējās sabiedrības, bet pārveidoja tās. Berberi kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma pasaules spēkiem rietumos. Vēlāk Magribā izveidojās vairākas berberu dinastijas, tostarp [[Almoravīdi]] un [[Almohadi]], kas ietekmēja ne tikai Ziemeļāfriku, bet arī Ibēriju. == Nozīme Vidusjūras vēsturē == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana mainīja spēku līdzsvaru Vidusjūras pasaulē. Līdz 7. gadsimtam Ziemeļāfrikas piekraste bija daļa no romiešu un bizantiešu politiskās telpas. Pēc iekarošanas tā kļuva par islāma pasaules rietumu daļu. Šī pārmaiņa ietekmēja tirdzniecību, militāro stratēģiju, reliģisko karti un kultūras sakarus. Vidusjūra vairs nebija gandrīz vienota romiešu-bizantiešu jūra, bet kļuva par robežzonu starp kristīgo Eiropu un musulmaņu valstīm. Tajā pašā laikā tirdzniecības un kultūras kontakti starp abām pusēm turpinājās. Ziemeļāfrikas iekarošana arī savienoja Vidusjūras pasauli ar Sahāras un Subsahāras Āfrikas ceļiem. Vēlāk musulmaņu tirgotāji un berberu starpnieki būtiski veicināja islāma izplatīšanos Rietumāfrikā. == Vērtējums historiogrāfijā == Vēsturnieki arābu Ziemeļāfrikas iekarošanu vērtē kā ilgstošu un sarežģītu procesu, nevis vienkāršu militāru uzvaru virkni. Senākos aprakstos bieži tika uzsvērts arābu karaspēka ātrums un reliģiskais entuziasms. Mūsdienu pētniecībā lielāka uzmanība tiek pievērsta vietējo sabiedrību lomai, berberu pretestībai, Bizantijas vājumiem un ekonomiskajiem faktoriem. Īpaši nozīmīga ir berberu loma. Viņi nebija tikai iekarotie iedzīvotāji, bet arī aktīvi politiskie un militārie dalībnieki. Dažos periodos viņi pretojās arābiem, citos — kļuva par viņu sabiedrotajiem un galveno karaspēka spēku. Tādēļ Magribas islamizācija un turpmākā vēsture nav saprotama bez berberu līdzdalības. == Skatīt arī == * [[Omeijādu kalifāts]] * [[Kartāga]] * [[Berberi]] * [[Al-Andalus]] * [[Bizantijas impērija]] * [[Āfrikas eksarhāts]] == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Tunisijas vēsture]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Marokas vēsture]] rw0f0j38wmda9nzjfajdouw7evl2t9q 4464745 4464739 2026-05-06T18:58:30Z Votre Provocateur 111653 /* Arabizācija */ 4464745 wikitext text/x-wiki [[Attēls:فتوح المغرب.jpg|thumb|Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanas karte]] '''Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana''' bija vairāku militāru kampaņu un politisku procesu kopums 7.—8. gadsimtā, kuru rezultātā [[Arābi|arābu]] musulmaņu karaspēks pakāpeniski pakļāva plašas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] teritorijas no [[Ēģipte|Ēģiptes]] līdz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastei. Iekarošana sākās pēc [[Islāms|islāma]] izplatīšanās Arābijas pussalā un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pakļaušanas, bet turpinājās vairākus gadu desmitus, sastopoties ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]], vietējo romāņu-afrikāņu iedzīvotāju un [[berberi|berberu]] cilšu pretestību. Arābu ekspansija Ziemeļāfrikā būtiski mainīja reģiona vēsturi. Tās rezultātā tika sagrauta Bizantijas vara [[Āfrikas eksarhāts|Āfrikas eksarhātā]], izveidojās musulmaņu pārvaldes centri, sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Ziemeļāfrikas iekarošana pavēra ceļu turpmākai musulmaņu ekspansijai uz [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalu]], kur {{dat|711||}} sākās [[Al-Andalus|Al-Andalūzas]] izveide. == Vēsturiskais fons == Pirms arābu iekarošanas Ziemeļāfrika bija politiski un etniski daudzveidīgs reģions. Austrumos atradās [[Ēģipte]], kas kopš 1. gadsimta p.m.ē. bija bijusi Romas, bet vēlāk Bizantijas impērijas daļa. Tālāk uz rietumiem atradās [[Lībija]], [[Tripolitānija]], [[Ifriķija]], [[Numīdija]], [[Mauretānija]] un citas vēsturiskas zemes. Ziemeļāfrikas piekrastes pilsētas bija cieši saistītas ar Vidusjūras pasauli. Tās bija romanizētas, tajās pastāvēja kristietība, latīņu un grieķu administratīvās tradīcijas, kā arī pilsētu pašpārvalde. Nozīmīgākās pilsētas bija [[Aleksandrija]], [[Kirēna]], [[Kartāga]], [[Hadrumeta]], [[Hipona]] un citas. Tomēr iekšzemē liela nozīme bija berberu ciltīm. Berberi nebija vienota politiska tauta, bet gan dažādu cilšu, konfederāciju un vietējo valdnieku kopums. Daļa berberu bija kristieši, daļa saglabāja vietējos ticējumus, bet daļa bija ietekmējušies no romiešu un bizantiešu kultūras. Bizantijas vara bieži bija spēcīga piekrastes pilsētās, bet vājāka kalnu un tuksneša reģionos. == Bizantijas stāvoklis Ziemeļāfrikā == 6. gadsimtā Bizantijas imperators [[Justiniāns I]] atguva Ziemeļāfrikas piekrasti no [[vandāļi|vandāļiem]]. Pēc vandāļu valsts sakāves tika izveidots Bizantijas Āfrikas eksarhāts ar centru [[Kartāga|Kartāgā]]. Šī teritorija bija viena no svarīgākajām Bizantijas Vidusjūras provincēm, jo tā nodrošināja graudus, nodokļus un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Tomēr 7. gadsimtā Bizantijas impērija bija novājināta. Tā bija iztērējusi milzīgus resursus karos pret [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], un drīz pēc tam tai nācās saskarties ar musulmaņu arābu ekspansiju. Bizantija zaudēja Sīriju, Palestīnu un Ēģipti, kas ievērojami samazināja tās ekonomisko un militāro spēku. Ziemeļāfrikā Bizantijas vara bija nestabila arī iekšēju iemeslu dēļ. Starp Konstantinopoli, vietējām elites grupām un berberu valdniekiem pastāvēja politiskas domstarpības. Daudzi reģioni bija vāji kontrolēti, un Bizantijas garnizoni bieži koncentrējās tikai nocietinātās pilsētās un piekrastes zonās. == Ēģiptes iekarošana == Arābu iebrukums Ziemeļāfrikā sākās ar [[Ēģiptes musulmaņu iekarošana|Ēģiptes iekarošanu]]. 640. gadā arābu karavadonis [[Amrs ibn al-Āss]] iebruka Ēģiptē ar salīdzinoši nelielu karaspēku. Bizantijas aizsardzību apgrūtināja politiskā šķelšanās, reliģiskās pretrunas starp Halkedonas kristiešiem un Ēģiptes koptu kristiešiem, kā arī impērijas militārais vājums pēc kariem austrumos. Pēc vairākām kaujām arābi ieņēma [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie Nīlas un pēc tam aplenca [[Aleksandrija|Aleksandriju]]. {{dat|642||}} Aleksandrija padevās musulmaņiem. Lai gan Bizantija vēlāk mēģināja atgūt pilsētu, Ēģipte palika musulmaņu kontrolē. Ēģiptes iekarošana bija ārkārtīgi nozīmīga. Tā nodrošināja arābiem bagātu provinci, nodokļu ienākumus, graudu resursus un stratēģisku bāzi turpmākai virzībai uz rietumiem. Par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kas tika izveidota netālu no mūsdienu [[Kaira|Kairas]]. == Pirmie arābu karagājieni uz rietumiem == Pēc Ēģiptes pakļaušanas arābu karaspēks sāka virzīties uz [[Kirenaika|Kirenaiku]] un [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]. Šie reģioni atradās starp Ēģipti un Bizantijas Āfrikas galvenajām provincēm. Arābu kampaņas sākotnēji bija vairāk laupīšanas un izlūkošanas karagājieni, nevis pilnīga teritoriju pārvaldes pārņemšana. {{dat|642||}} Amrs ibn al-Āss ieņēma [[Barka|Barku]] Kirenaikā. Vēlāk arābi pakļāva arī [[Tripole|Tripoli]]. Šie panākumi deva musulmaņiem kontroli pār nozīmīgiem Vidusjūras piekrastes punktiem un tuksneša ceļiem. Tomēr pilnīga varas nostiprināšana rietumos vēl nebija iespējama, jo kalifāts bija aizņemts ar kariem citos virzienos un iekšējām politiskām krīzēm. Pirmie arābu uzbrukumi parādīja Bizantijas aizsardzības vājumu, taču Ziemeļāfrikas tālāka iekarošana prasīja daudz ilgāku laiku nekā Sīrijas vai Ēģiptes pakļaušana. To noteica lielie attālumi, tuksneši, kalnu apgabali, berberu cilšu pretestība un Bizantijas nocietināto pilsētu sistēma. == Abdallāha ibn Sāda karagājiens == Nozīmīgs posms bija karagājiens, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. {{dat|647||}} viņš iebruka Bizantijas Āfrikā un sadūrās ar vietējā eksarha [[Gregors Patricijs|Gregora Patricija]] spēkiem. Gregors, iespējams, bija sacēlies pret Bizantijas imperatoru un valdīja Āfrikā kā faktiski neatkarīgs valdnieks. Izšķiroša bija [[Sufetulas kauja]], kas notika pie mūsdienu [[Sbeitla|Sbeitlas]] Tunisijā. Arābi sakāva Gregora spēkus, un pats Gregors, pēc vairāku avotu ziņām, tika nogalināts. Pēc uzvaras arābi ieguva lielu laupījumu un piespieda vietējos maksāt nodevas. Tomēr Abdallāha ibn Sāda karagājiens vēl nenoveda pie pastāvīgas arābu pārvaldes Ifriķijā. Pēc kampaņas musulmaņu karaspēks atgriezās Ēģiptē. Kalifātā sākās iekšējās nesaskaņas, kas noveda pie pirmās musulmaņu pilsoņu kara jeb [[Pirmā fitna|Pirmās fitnas]]. Tādēļ arābu ekspansija Ziemeļāfrikā uz laiku palēninājās. == Ukba ibn Nāfi un Kairuānas dibināšana == Jauns iekarošanas posms sākās pēc [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] varas nostiprināšanās. Viens no nozīmīgākajiem arābu karavadoņiem Ziemeļāfrikā bija [[Ukba ibn Nāfi]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no musulmaņu varas pamatlicējiem Ifriķijā. {{dat|670||}} Ukba ibn Nāfi dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]] mūsdienu Tunisijas teritorijā. Pilsēta tika izveidota kā militāra nometne un administratīvs centrs iekšzemē, pietiekami tālu no Bizantijas flotes uzbrukumiem piekrastē. Kairuāna kļuva par galveno arābu bāzi Ziemeļāfrikā un vēlāk par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. No Kairuānas arābi varēja organizēt tālākus karagājienus uz rietumiem, kontrolēt iekšzemes ceļus un piesaistīt vietējās ciltis. Pilsētai bija arī reliģiska nozīme, jo tajā tika uzcelta mošeja, kas vēlāk kļuva slavena kā viena no senākajām un nozīmīgākajām mošejām Ziemeļāfrikā. == Ukbas karagājiens līdz Atlantijas okeānam == Tradicionālie arābu avoti vēsta, ka Ukba ibn Nāfi veica plašu karagājienu uz rietumiem cauri Magribai un sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti. Leģendārs kļuva stāsts, ka Ukba iejājis okeāna ūdenī un paziņojis, ka turpinātu iekarošanu, ja jūra viņu neapturētu. Tomēr šī karagājiena raksturs vēsturnieku vidū tiek vērtēts piesardzīgi. Iespējams, Ukba patiešām veica tālu militāru reidu uz rietumiem, bet tas nenozīmēja pilnīgu un stabilu arābu kontroli pār visu Magribu. Daudzas teritorijas pēc viņa aiziešanas turpināja pārvaldīt vietējie berberu valdnieki. Ukbas ekspansija izraisīja spēcīgu berberu pretestību. Viens no nozīmīgākajiem viņa pretiniekiem bija berberu valdnieks [[Kusaila]], kurš sākotnēji, iespējams, bija sadarbojies ar arābiem, bet vēlāk sacēlās pret viņiem. == Kusailas sacelšanās == Pēc Ukbas karagājiena berberu valdnieks Kusaila apvienoja vairākas berberu un, iespējams, arī bizantiešu grupas pret arābiem. {{dat|683||}} pie [[Veskera|Veskeras]] vai tās tuvumā Kusailas spēki uzbruka Ukbas karaspēkam. Ukba ibn Nāfi tika nogalināts, un arābu pozīcijas Ifriķijā uz laiku sabruka. Kusaila ieņēma Kairuānu un kļuva par vienu no spēcīgākajiem vietējiem valdniekiem reģionā. Šis notikums parādīja, ka Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienkārša militāra ekspansija. Arābiem nācās cīnīties ne tikai pret Bizantiju, bet arī pret vietējām berberu politiskajām struktūrām. Kusailas panākumi tomēr nebija ilgstoši. Omeijādu kalifāts vēlāk atjaunoja militāro spiedienu Ziemeļāfrikā. Arābu karaspēks atguva Kairuānu un turpināja virzīties uz rietumiem. == Hasāns ibn an-Numāns un Kartāgas krišana == Nākamais nozīmīgais arābu karavadonis bija [[Hasāns ibn an-Numāns]]. Viņš vadīja plašu kampaņu pret Bizantijas varu Ziemeļāfrikā un pret berberu pretestību. Viņa laikā arābi panāca vienu no izšķirošākajiem panākumiem — [[Kartāga|Kartāgas]] ieņemšanu. Kartāga bija Bizantijas Āfrikas galvenais centrs un simboliski ļoti nozīmīga pilsēta. Tā bija sena feniķiešu, vēlāk romiešu un bizantiešu pilsēta, kas kontrolēja svarīgus Vidusjūras ceļus. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu. Bizantija ar flotes palīdzību mēģināja pilsētu atgūt, bet nespēja ilgstoši saglabāt kontroli. Pēc galīgās arābu uzvaras Kartāgas nozīme strauji samazinājās. Kartāgas krišana iezīmēja Bizantijas varas beigas Ziemeļāfrikas centrālajā daļā. Pēc tās Bizantijas klātbūtne Magribā kļuva fragmentāra un aprobežojās ar dažiem piekrastes punktiem. Arābu vara nostiprinājās Ifriķijā, un Kairuāna kļuva par galveno reģiona centru. == Kahīnas pretestība == Pēc Kartāgas krišanas arābi saskārās ar vēl vienu spēcīgu berberu pretestības vilni. Tā centrālā figūra bija valdniece, kuru arābu avoti sauc par [[Kahīna|al-Kāhinu]] jeb Kahīnu. Viņa bija berberu līdere Aurēsa kalnu reģionā un kļuva par vienu no slavenākajām pretošanās simboliem Ziemeļāfrikas vēsturē. Kahīna spēja apvienot vairākas berberu grupas un sakaut Hasāna ibn an-Numāna karaspēku. Pēc sakāves arābi uz laiku atkāpās uz austrumiem. Kahīnas vara aptvēra ievērojamu daļu iekšzemes teritoriju, un viņa vairākus gadus kavēja arābu tālāku ekspansiju. Vēlāk Hasāns atgriezās ar papildspēkiem. Ap {{dat|701||}} vai {{dat|702||}} Kahīna tika sakauta un nogalināta. Pēc viņas nāves daļa berberu cilšu turpināja pretošanos, bet daļa pieņēma islāmu un iekļāvās arābu militārajā un politiskajā sistēmā. == Berberu iesaistīšanās musulmaņu karaspēkā == Pēc galveno pretošanās centru sakāves arābu vara Ziemeļāfrikā nostiprinājās, taču tās panākumi arvien vairāk bija atkarīgi no berberu iesaistīšanas. Daudzas berberu ciltis pieņēma islāmu un kļuva par musulmaņu karaspēka daļu. Berberi spēlēja ļoti svarīgu lomu turpmākajā ekspansijā uz rietumiem un ziemeļiem. Tieši berberu karavīri veidoja ievērojamu daļu armijas, kas {{dat|711||}} [[Tāriqs ibn Zijāds|Tārika ibn Zijāda]] vadībā šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un iebruka [[Vestgotu karaliste|Vestgotu karalistē]] Ibērijas pussalā. Tomēr berberu un arābu attiecības nebija vienkāršas. Arābu elites bieži izturējās pret nesen islamizētajiem berberiem kā pret zemāka statusa sabiedrotajiem. Nodokļu politika, sociālā nevienlīdzība un politiskā diskriminācija vēlāk izraisīja berberu sacelšanās, tostarp lielo [[Berberu sacelšanās|Berberu sacelšanos]] 8. gadsimtā. == Mūsā ibn Nusairs un Magribas pakļaušana == Viens no pēdējiem lielās iekarošanas posma vadītājiem bija [[Mūsā ibn Nusairs]], kurš kļuva par Ifriķijas pārvaldnieku Omeijādu kalifāta vārdā. Viņa laikā arābu un musulmaņu vara tika nostiprināta lielā daļā Magribas. Mūsā ibn Nusairs turpināja militārās kampaņas pret vietējām ciltīm un pilsētām, vienlaikus izmantojot diplomātiju, alianses un berberu karavīru iesaistīšanu. Līdz 8. gadsimta sākumam musulmaņu vara sasniedza Atlantijas okeāna piekrasti un nostiprinājās mūsdienu [[Maroka|Marokas]] teritorijā. Mūsā iecēla Tāriqu ibn Zijādu par vienu no saviem komandieriem. Tāriqs, iespējams, bija berberu izcelsmes vai cieši saistīts ar berberu karaspēku. Viņa vadītais iebrukums Ibērijā kļuva par tiešu Ziemeļāfrikas iekarošanas turpinājumu. == Hronoloģija == {| class="wikitable" ! Gads ! Notikums |- | {{dat|639||}}/{{dat|640||}} | Amrs ibn al-Āss sāk arābu iebrukumu Ēģiptē. |- | {{dat|642||}} | Aleksandrija nonāk musulmaņu kontrolē; Ēģipte kļūst par arābu bāzi tālākai ekspansijai. |- | {{dat|642||}} | Arābi ieņem Barku Kirenaikā. |- | {{dat|647||}} | Abdallāhs ibn Sāds sakauj Gregoru Patriciju pie Sufetulas. |- | {{dat|670||}} | Ukba ibn Nāfi dibina Kairuānu. |- | {{dat|683||}} | Kusailas spēki sakauj arābus; Ukba ibn Nāfi tiek nogalināts. |- | {{dat|698||}} | Arābi ieņem Kartāgu; Bizantijas vara Ifriķijā sabrūk. |- | ap {{dat|701||}}—{{dat|702||}} | Kahīna tiek sakauta; berberu pretestība zaudē vienu no galvenajiem līderiem. |- | {{dat|705||}}—{{dat|710||}} | Mūsā ibn Nusairs nostiprina musulmaņu varu Magribā. |- | {{dat|711||}} | Tāriqs ibn Zijāds šķērso Gibraltāra šaurumu un sāk musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Galvenās personas == {| class="wikitable" ! Persona ! Loma |- | [[Amrs ibn al-Āss]] | Arābu karavadonis, kurš iekaroja Ēģipti. |- | [[Abdallāhs ibn Sāds]] | Vadīja agrīnu karagājienu uz Ifriķiju un uzvarēja pie Sufetulas. |- | [[Ukba ibn Nāfi]] | Dibināja Kairuānu un vadīja plašas kampaņas Magribā. |- | [[Kusaila]] | Berberu valdnieks, kurš sakāva Ukbu ibn Nāfi un uz laiku ieņēma Kairuānu. |- | [[Hasāns ibn an-Numāns]] | Arābu karavadonis, kura laikā tika ieņemta Kartāga un sakauta Kahīna. |- | [[Kahīna]] | Berberu valdniece un pretošanās līdere Aurēsa kalnos. |- | [[Mūsā ibn Nusairs]] | Omeijādu pārvaldnieks, kurš nostiprināja musulmaņu varu Magribā. |- | [[Tāriqs ibn Zijāds]] | Karavadonis, kurš no Ziemeļāfrikas sāka musulmaņu iebrukumu Ibērijā. |} == Militārais raksturs == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana nebija vienots nepārtraukts karš. Tā sastāvēja no atsevišķām kampaņām, reidiem, aplenkumiem, diplomātiskām vienošanām un vietējo sacelšanos apspiešanas. Dažos apgabalos musulmaņu vara tika nodibināta ātri, citos tā nostiprinājās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Arābu karaspēks bieži izmantoja ātras kavalērijas vienības, kas bija piemērotas tuksneša un stepju apstākļiem. Tomēr piekrastes pilsētu aplenkšanai bija nepieciešama ilgāka sagatavošanās. Bizantijas flote dažkārt spēja atbalstīt piekrastes pilsētas, tādēļ arābi centās izveidot iekšzemes militāros centrus, piemēram, Kairuānu. Berberu pretošanās bija īpaši efektīva kalnu un iekšzemes reģionos. Berberu ciltis labi pārzināja vietējo ģeogrāfiju, varēja izvairīties no izšķirošām kaujām un izmantot pēkšņus uzbrukumus. Tādēļ musulmaņu komandieriem nācās ne tikai karot, bet arī slēgt alianses un integrēt vietējās elites. == Administratīvās pārmaiņas == Pēc iekarošanas Ziemeļāfrikas teritorijas tika iekļautas kalifāta pārvaldes sistēmā. Sākotnēji tās bija saistītas ar Ēģiptes pārvaldnieku, bet vēlāk Ifriķija kļuva par atsevišķu administratīvu vienību. Kairuāna kļuva par reģiona politisko, militāro un reliģisko centru. Arābu pārvalde balstījās uz garnizoniem, nodokļu iekasēšanu un vietējo elites grupu pakļaušanu. Daļā teritoriju iepriekšējās administratīvās struktūras tika saglabātas, ja tās bija noderīgas nodokļu iekasēšanai. Kristieši un jūdi parasti tika uzskatīti par ''ahl al-kitāb'' jeb “Grāmatas ļaudīm” un varēja saglabāt savu reliģiju, maksājot īpašu nodokli — ''džizju''. Tomēr pārvaldes forma dažādos reģionos atšķīrās. Piekrastes pilsētās varēja saglabāties romiešu un bizantiešu pilsētu tradīcijas, bet iekšzemē lielāka nozīme bija cilšu attiecībām un militārām aliansēm. == Islāma izplatīšanās == Islāma izplatīšanās Ziemeļāfrikā bija pakāpenisks process. Tas nenotika uzreiz pēc militārās iekarošanas. Sākumā musulmaņu kopienas galvenokārt veidoja arābu karavīri, pārvaldnieki un viņu ģimenes. Vietējie iedzīvotāji dažādos reģionos vēl ilgi saglabāja kristietību, jūdaismu vai vietējos ticējumus. Berberu pievēršanās islāmam paātrinājās 8. gadsimtā, īpaši pēc tam, kad berberi sāka aktīvi piedalīties musulmaņu militārajās kampaņās. Tomēr viņi ne vienmēr pieņēma arābu politisko pārākumu. Vēlāk daudzi berberi pievērsās [[Haridžīti|haridžītu]] islāmam, kas uzsvēra musulmaņu vienlīdzību un kritizēja Omeijādu aristokrātisko varu. Kristietība Ziemeļāfrikā nepazuda uzreiz. Dažās vietās kristiešu kopienas pastāvēja vēl vairākus gadsimtus. Tomēr, mainoties politiskajai varai, valodai, nodokļu sistēmai un sociālajām iespējām, islāms pakāpeniski kļuva par dominējošo reliģiju. == Arabizācija == Arabizācija, tas ir, arābu valodas un kultūras izplatīšanās, bija vēl lēnāks process nekā islamizācija. Sākotnēji arābu valoda bija galvenokārt pārvaldes, armijas un reliģijas valoda. Vietējie iedzīvotāji turpināja lietot berberu valodas, latīņu valodas vietējos paveidus, grieķu valodu un citas reģionālās valodas. Arābu valodas nozīme pieauga līdz ar Korāna, islāma tiesību, administrācijas un pilsētu kultūras izplatīšanos. Tomēr daudzos Magribas apgabalos berberu valodas saglabājās ļoti ilgi un tiek lietotas arī mūsdienās. Arabizāciju pastiprināja vēlākas arābu cilšu migrācijas, īpaši ''Banu Hilāsl'' un ''Banu Sulajm'' pārvietošanās 11. gadsimtā. Tādēļ 7.—8. gadsimta iekarošanu nevajadzētu jaukt ar pilnīgu un tūlītēju reģiona arābizāciju. == Sekas == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošanai bija ilgstošas un dziļas sekas. Svarīgākās sekas bija: * Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas; * Kairuānas izveidošanās par galveno islāma centru Magribā; * islāma pakāpeniska izplatīšanās vietējo iedzīvotāju vidū; * arābu valodas un kultūras ietekmes pieaugums; * berberu cilšu integrācija musulmaņu militārajā un politiskajā sistēmā; * musulmaņu ekspansijas turpināšanās uz Ibērijas pussalu; * senās romiešu un bizantiešu pilsētu kultūras pakāpeniska pārveide; * jaunu musulmaņu valstu un dinastiju rašanās Magribā. Iekarošana neiznīcināja vietējās sabiedrības, bet pārveidoja tās. Berberi kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma pasaules spēkiem rietumos. Vēlāk Magribā izveidojās vairākas berberu dinastijas, tostarp [[Almoravīdi]] un [[Almohadi]], kas ietekmēja ne tikai Ziemeļāfriku, bet arī Ibēriju. == Nozīme Vidusjūras vēsturē == Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana mainīja spēku līdzsvaru Vidusjūras pasaulē. Līdz 7. gadsimtam Ziemeļāfrikas piekraste bija daļa no romiešu un bizantiešu politiskās telpas. Pēc iekarošanas tā kļuva par islāma pasaules rietumu daļu. Šī pārmaiņa ietekmēja tirdzniecību, militāro stratēģiju, reliģisko karti un kultūras sakarus. Vidusjūra vairs nebija gandrīz vienota romiešu-bizantiešu jūra, bet kļuva par robežzonu starp kristīgo Eiropu un musulmaņu valstīm. Tajā pašā laikā tirdzniecības un kultūras kontakti starp abām pusēm turpinājās. Ziemeļāfrikas iekarošana arī savienoja Vidusjūras pasauli ar Sahāras un Subsahāras Āfrikas ceļiem. Vēlāk musulmaņu tirgotāji un berberu starpnieki būtiski veicināja islāma izplatīšanos Rietumāfrikā. == Vērtējums historiogrāfijā == Vēsturnieki arābu Ziemeļāfrikas iekarošanu vērtē kā ilgstošu un sarežģītu procesu, nevis vienkāršu militāru uzvaru virkni. Senākos aprakstos bieži tika uzsvērts arābu karaspēka ātrums un reliģiskais entuziasms. Mūsdienu pētniecībā lielāka uzmanība tiek pievērsta vietējo sabiedrību lomai, berberu pretestībai, Bizantijas vājumiem un ekonomiskajiem faktoriem. Īpaši nozīmīga ir berberu loma. Viņi nebija tikai iekarotie iedzīvotāji, bet arī aktīvi politiskie un militārie dalībnieki. Dažos periodos viņi pretojās arābiem, citos — kļuva par viņu sabiedrotajiem un galveno karaspēka spēku. Tādēļ Magribas islamizācija un turpmākā vēsture nav saprotama bez berberu līdzdalības. == Skatīt arī == * [[Omeijādu kalifāts]] * [[Kartāga]] * [[Berberi]] * [[Al-Andalus]] * [[Bizantijas impērija]] * [[Āfrikas eksarhāts]] == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Tunisijas vēsture]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Marokas vēsture]] 5a6si2qlayaq2jv7oqfvzhv3btmouem 0 631188 4464740 2026-05-06T18:55:32Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākaji... 4464740 wikitext text/x-wiki '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākajiem Bizantijas rietumu valdījumiem. Tas nodrošināja impērijai nodokļus, graudus, ostas un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Eksarhāts pastāvēja laikā, kad Bizantijai nācās aizsargāt savas teritorijas gan pret vietējām sacelšanām, gan pret [[berberi|berberu]] ciltīm, gan vēlāk pret [[arābi|arābu]] musulmaņu iebrukumiem. Bizantijas vara Ziemeļāfrikā tika atjaunota pēc [[Vandāļu karš|Vandāļu kara]] {{dat|533||}}—{{dat|534||}}, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] sakāva vandāļu karali [[Gelimers|Gelimeru]]. Pēc uzvaras bijušās Vandāļu karalistes zemes tika iekļautas Bizantijas impērijā. Sākotnēji šīs teritorijas pārvaldīja parasta provinces administrācija. Tomēr pastāvīgie kari, lielais attālums no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] un nepieciešamība ātri reaģēt uz militāriem draudiem lika Bizantijai mainīt pārvaldes sistēmu. 6. gadsimta beigās tika izveidots Āfrikas eksarhāts. Tā pārvaldnieku sauca par eksarhu, un viņam bija gan civilā, gan militārā vara. == Teritorija == Āfrikas eksarhāts aptvēra lielu daļu Bizantijas valdījumu Ziemeļāfrikā. Tā galvenā teritorija bija [[Ifriķija]] jeb mūsdienu [[Tunisija|Tunisijas]] un tās apkārtnes zemes. Eksarhāta ietekme dažādos laikos attiecās arī uz [[Tripolitānija|Tripolitāniju]], [[Numīdija|Numīdiju]], [[Mauretānija|Mauretāniju]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Baleāru salas|Baleāru salām]]. Tomēr Bizantijas vara nebija vienādi stipra visā teritorijā. Piekrastes pilsētas un nocietinātie centri parasti atradās tiešākā Bizantijas kontrolē, bet iekšzemē liela ietekme bija vietējiem berberu valdniekiem un cilšu savienībām. == Pārvalde == Eksarhāts bija īpaša Bizantijas pārvaldes forma. Eksarhs bija imperatora pārstāvis reģionā un apvienoja vairākas funkcijas. Viņš vadīja karaspēku, pārraudzīja nodokļu iekasēšanu, uzturēja kārtību un aizstāvēja teritoriju pret ārējiem ienaidniekiem. Šāda sistēma tika izveidota tādēļ, ka attālās provinces bieži nevarēja gaidīt tiešus norādījumus no Konstantinopoles. Eksarham bija plašas pilnvaras, un viņš varēja patstāvīgi pieņemt militārus un politiskus lēmumus. Līdzīga pārvaldes sistēma tika izmantota arī [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhātā]] Itālijā. == Nozīme Bizantijas impērijā == Āfrikas eksarhāts bija svarīgs Bizantijas ekonomikai un aizsardzībai. Ziemeļāfrika kopš Romas impērijas laikiem bija pazīstama kā bagāts graudu ražošanas reģions. Tās ostas nodrošināja sakarus starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu. Eksarhāts bija arī militāra bāze Bizantijas ietekmes uzturēšanai rietumos. No Āfrikas varēja kontrolēt jūras ceļus uz Itāliju, Sicīliju, Sardīniju un Spānijas dienvidiem. == Attiecības ar berberiem == Svarīga eksarhāta problēma bija attiecības ar berberu ciltīm. Daļa berberu sadarbojās ar Bizantiju, dienēja karaspēkā vai atzina imperatora varu. Citas ciltis pretojās Bizantijas kontrolei, īpaši kalnu un tuksneša apgabalos. Bizantieši bieži izmantoja diplomātiju, dāvanas un militāras kampaņas, lai uzturētu ietekmi pār vietējiem valdniekiem. Tomēr pilnīga kontrole pār iekšzemi nekad netika panākta. == Gregora Patricija sacelšanās == Viens no pazīstamākajiem Āfrikas eksarhāta valdniekiem bija [[Gregors Patricijs]]. 7. gadsimta vidū viņš sacēlās pret Bizantijas imperatoru un, iespējams, pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. {{dat|647||}} Gregors Patricijs cīnījās pret arābu karaspēku, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. Izšķirošā sadursme notika pie [[Sufetula|Sufetulas]] mūsdienu Tunisijā. Gregora spēki tika sakauti, un pats Gregors, pēc vairākiem avotiem, krita kaujā. Šī sakāve parādīja, ka Bizantijas vara Ziemeļāfrikā ir ievērojami novājināta. == Arābu iebrukumi un krišana == 7. gadsimtā Bizantijas impērija zaudēja vairākas austrumu provinces musulmaņu arābiem. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] iekarošanas arābi sāka virzīties tālāk uz rietumiem. Āfrikas eksarhāts kļuva par nākamo nozīmīgo mērķi. Sākumā arābu uzbrukumi bija īslaicīgi karagājieni, bet vēlāk tie kļuva par pastāvīgu iekarošanu. {{dat|670||}} arābu karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par musulmaņu militāro un reliģisko centru Ziemeļāfrikā. Izšķirošs trieciens Bizantijas varai bija [[Kartāga|Kartāgas]] krišana. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas mēģinājumi atgūt pilsētu neizdevās. Pēc Kartāgas zaudēšanas Āfrikas eksarhāts faktiski beidza pastāvēt. == Sekas == Āfrikas eksarhāta krišana nozīmēja Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas. Reģions pakāpeniski nonāca [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu kalifāta]] kontrolē. Sākās islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Kartāgas nozīme samazinājās, bet Kairuāna kļuva par jauno politisko un reliģisko centru. Ziemeļāfrikas iekļaušana islāma pasaulē vēlāk pavēra ceļu musulmaņu iebrukumam [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] {{dat|711||}}. [[Kategorija:Bizantijas impērija]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Āfrikas eksarhāts]] [[Kategorija:Kartāga]] [[Kategorija:6. gadsimts]] [[Kategorija:7. gadsimts]] kt5q4qzhd80xvwbgirgrpu6v9m10auh 4464741 4464740 2026-05-06T18:55:49Z Votre Provocateur 111653 4464741 wikitext text/x-wiki '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākajiem Bizantijas rietumu valdījumiem. Tas nodrošināja impērijai nodokļus, graudus, ostas un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Eksarhāts pastāvēja laikā, kad Bizantijai nācās aizsargāt savas teritorijas gan pret vietējām sacelšanām, gan pret [[berberi|berberu]] ciltīm, gan vēlāk pret [[arābi|arābu]] musulmaņu iebrukumiem. Bizantijas vara Ziemeļāfrikā tika atjaunota pēc Vandāļu kara {{dat|533||}}—{{dat|534||}}, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] sakāva vandāļu karali [[Gelimers|Gelimeru]]. Pēc uzvaras bijušās Vandāļu karalistes zemes tika iekļautas Bizantijas impērijā. Sākotnēji šīs teritorijas pārvaldīja parasta provinces administrācija. Tomēr pastāvīgie kari, lielais attālums no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] un nepieciešamība ātri reaģēt uz militāriem draudiem lika Bizantijai mainīt pārvaldes sistēmu. 6. gadsimta beigās tika izveidots Āfrikas eksarhāts. Tā pārvaldnieku sauca par eksarhu, un viņam bija gan civilā, gan militārā vara. == Teritorija == Āfrikas eksarhāts aptvēra lielu daļu Bizantijas valdījumu Ziemeļāfrikā. Tā galvenā teritorija bija [[Ifriķija]] jeb mūsdienu [[Tunisija|Tunisijas]] un tās apkārtnes zemes. Eksarhāta ietekme dažādos laikos attiecās arī uz [[Tripolitānija|Tripolitāniju]], [[Numīdija|Numīdiju]], [[Mauretānija|Mauretāniju]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Baleāru salas|Baleāru salām]]. Tomēr Bizantijas vara nebija vienādi stipra visā teritorijā. Piekrastes pilsētas un nocietinātie centri parasti atradās tiešākā Bizantijas kontrolē, bet iekšzemē liela ietekme bija vietējiem berberu valdniekiem un cilšu savienībām. == Pārvalde == Eksarhāts bija īpaša Bizantijas pārvaldes forma. Eksarhs bija imperatora pārstāvis reģionā un apvienoja vairākas funkcijas. Viņš vadīja karaspēku, pārraudzīja nodokļu iekasēšanu, uzturēja kārtību un aizstāvēja teritoriju pret ārējiem ienaidniekiem. Šāda sistēma tika izveidota tādēļ, ka attālās provinces bieži nevarēja gaidīt tiešus norādījumus no Konstantinopoles. Eksarham bija plašas pilnvaras, un viņš varēja patstāvīgi pieņemt militārus un politiskus lēmumus. Līdzīga pārvaldes sistēma tika izmantota arī [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhātā]] Itālijā. == Nozīme Bizantijas impērijā == Āfrikas eksarhāts bija svarīgs Bizantijas ekonomikai un aizsardzībai. Ziemeļāfrika kopš Romas impērijas laikiem bija pazīstama kā bagāts graudu ražošanas reģions. Tās ostas nodrošināja sakarus starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu. Eksarhāts bija arī militāra bāze Bizantijas ietekmes uzturēšanai rietumos. No Āfrikas varēja kontrolēt jūras ceļus uz Itāliju, Sicīliju, Sardīniju un Spānijas dienvidiem. == Attiecības ar berberiem == Svarīga eksarhāta problēma bija attiecības ar berberu ciltīm. Daļa berberu sadarbojās ar Bizantiju, dienēja karaspēkā vai atzina imperatora varu. Citas ciltis pretojās Bizantijas kontrolei, īpaši kalnu un tuksneša apgabalos. Bizantieši bieži izmantoja diplomātiju, dāvanas un militāras kampaņas, lai uzturētu ietekmi pār vietējiem valdniekiem. Tomēr pilnīga kontrole pār iekšzemi nekad netika panākta. == Gregora Patricija sacelšanās == Viens no pazīstamākajiem Āfrikas eksarhāta valdniekiem bija [[Gregors Patricijs]]. 7. gadsimta vidū viņš sacēlās pret Bizantijas imperatoru un, iespējams, pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. {{dat|647||}} Gregors Patricijs cīnījās pret arābu karaspēku, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. Izšķirošā sadursme notika pie [[Sufetula|Sufetulas]] mūsdienu Tunisijā. Gregora spēki tika sakauti, un pats Gregors, pēc vairākiem avotiem, krita kaujā. Šī sakāve parādīja, ka Bizantijas vara Ziemeļāfrikā ir ievērojami novājināta. == Arābu iebrukumi un krišana == 7. gadsimtā Bizantijas impērija zaudēja vairākas austrumu provinces musulmaņu arābiem. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] iekarošanas arābi sāka virzīties tālāk uz rietumiem. Āfrikas eksarhāts kļuva par nākamo nozīmīgo mērķi. Sākumā arābu uzbrukumi bija īslaicīgi karagājieni, bet vēlāk tie kļuva par pastāvīgu iekarošanu. {{dat|670||}} arābu karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par musulmaņu militāro un reliģisko centru Ziemeļāfrikā. Izšķirošs trieciens Bizantijas varai bija [[Kartāga|Kartāgas]] krišana. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas mēģinājumi atgūt pilsētu neizdevās. Pēc Kartāgas zaudēšanas Āfrikas eksarhāts faktiski beidza pastāvēt. == Sekas == Āfrikas eksarhāta krišana nozīmēja Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas. Reģions pakāpeniski nonāca [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu kalifāta]] kontrolē. Sākās islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Kartāgas nozīme samazinājās, bet Kairuāna kļuva par jauno politisko un reliģisko centru. Ziemeļāfrikas iekļaušana islāma pasaulē vēlāk pavēra ceļu musulmaņu iebrukumam [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] {{dat|711||}}. [[Kategorija:Bizantijas impērija]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Āfrikas eksarhāts]] [[Kategorija:Kartāga]] [[Kategorija:6. gadsimts]] [[Kategorija:7. gadsimts]] l0m4p5gl1tz8url6pttr1xy1msdzydh 4464742 4464741 2026-05-06T18:56:28Z Votre Provocateur 111653 4464742 wikitext text/x-wiki '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākajiem Bizantijas rietumu valdījumiem. Tas nodrošināja impērijai nodokļus, graudus, ostas un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Eksarhāts pastāvēja laikā, kad Bizantijai nācās aizsargāt savas teritorijas gan pret vietējām sacelšanām, gan pret [[berberi|berberu]] ciltīm, gan vēlāk pret [[arābi|arābu]] musulmaņu iebrukumiem. Bizantijas vara Ziemeļāfrikā tika atjaunota pēc Vandāļu kara 533. — 534. gadā, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] sakāva vandāļu karali [[Gelimers|Gelimeru]]. Pēc uzvaras bijušās Vandāļu karalistes zemes tika iekļautas Bizantijas impērijā. Sākotnēji šīs teritorijas pārvaldīja parasta provinces administrācija. Tomēr pastāvīgie kari, lielais attālums no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] un nepieciešamība ātri reaģēt uz militāriem draudiem lika Bizantijai mainīt pārvaldes sistēmu. 6. gadsimta beigās tika izveidots Āfrikas eksarhāts. Tā pārvaldnieku sauca par eksarhu, un viņam bija gan civilā, gan militārā vara. == Teritorija == Āfrikas eksarhāts aptvēra lielu daļu Bizantijas valdījumu Ziemeļāfrikā. Tā galvenā teritorija bija [[Ifriķija]] jeb mūsdienu [[Tunisija|Tunisijas]] un tās apkārtnes zemes. Eksarhāta ietekme dažādos laikos attiecās arī uz [[Tripolitānija|Tripolitāniju]], [[Numīdija|Numīdiju]], [[Mauretānija|Mauretāniju]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Baleāru salas|Baleāru salām]]. Tomēr Bizantijas vara nebija vienādi stipra visā teritorijā. Piekrastes pilsētas un nocietinātie centri parasti atradās tiešākā Bizantijas kontrolē, bet iekšzemē liela ietekme bija vietējiem berberu valdniekiem un cilšu savienībām. == Pārvalde == Eksarhāts bija īpaša Bizantijas pārvaldes forma. Eksarhs bija imperatora pārstāvis reģionā un apvienoja vairākas funkcijas. Viņš vadīja karaspēku, pārraudzīja nodokļu iekasēšanu, uzturēja kārtību un aizstāvēja teritoriju pret ārējiem ienaidniekiem. Šāda sistēma tika izveidota tādēļ, ka attālās provinces bieži nevarēja gaidīt tiešus norādījumus no Konstantinopoles. Eksarham bija plašas pilnvaras, un viņš varēja patstāvīgi pieņemt militārus un politiskus lēmumus. Līdzīga pārvaldes sistēma tika izmantota arī [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhātā]] Itālijā. == Nozīme Bizantijas impērijā == Āfrikas eksarhāts bija svarīgs Bizantijas ekonomikai un aizsardzībai. Ziemeļāfrika kopš Romas impērijas laikiem bija pazīstama kā bagāts graudu ražošanas reģions. Tās ostas nodrošināja sakarus starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu. Eksarhāts bija arī militāra bāze Bizantijas ietekmes uzturēšanai rietumos. No Āfrikas varēja kontrolēt jūras ceļus uz Itāliju, Sicīliju, Sardīniju un Spānijas dienvidiem. == Attiecības ar berberiem == Svarīga eksarhāta problēma bija attiecības ar berberu ciltīm. Daļa berberu sadarbojās ar Bizantiju, dienēja karaspēkā vai atzina imperatora varu. Citas ciltis pretojās Bizantijas kontrolei, īpaši kalnu un tuksneša apgabalos. Bizantieši bieži izmantoja diplomātiju, dāvanas un militāras kampaņas, lai uzturētu ietekmi pār vietējiem valdniekiem. Tomēr pilnīga kontrole pār iekšzemi nekad netika panākta. == Gregora Patricija sacelšanās == Viens no pazīstamākajiem Āfrikas eksarhāta valdniekiem bija [[Gregors Patricijs]]. 7. gadsimta vidū viņš sacēlās pret Bizantijas imperatoru un, iespējams, pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. {{dat|647||}} Gregors Patricijs cīnījās pret arābu karaspēku, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. Izšķirošā sadursme notika pie [[Sufetula|Sufetulas]] mūsdienu Tunisijā. Gregora spēki tika sakauti, un pats Gregors, pēc vairākiem avotiem, krita kaujā. Šī sakāve parādīja, ka Bizantijas vara Ziemeļāfrikā ir ievērojami novājināta. == Arābu iebrukumi un krišana == 7. gadsimtā Bizantijas impērija zaudēja vairākas austrumu provinces musulmaņu arābiem. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] iekarošanas arābi sāka virzīties tālāk uz rietumiem. Āfrikas eksarhāts kļuva par nākamo nozīmīgo mērķi. Sākumā arābu uzbrukumi bija īslaicīgi karagājieni, bet vēlāk tie kļuva par pastāvīgu iekarošanu. {{dat|670||}} arābu karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par musulmaņu militāro un reliģisko centru Ziemeļāfrikā. Izšķirošs trieciens Bizantijas varai bija [[Kartāga|Kartāgas]] krišana. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas mēģinājumi atgūt pilsētu neizdevās. Pēc Kartāgas zaudēšanas Āfrikas eksarhāts faktiski beidza pastāvēt. == Sekas == Āfrikas eksarhāta krišana nozīmēja Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas. Reģions pakāpeniski nonāca [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu kalifāta]] kontrolē. Sākās islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Kartāgas nozīme samazinājās, bet Kairuāna kļuva par jauno politisko un reliģisko centru. Ziemeļāfrikas iekļaušana islāma pasaulē vēlāk pavēra ceļu musulmaņu iebrukumam [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] {{dat|711||}}. [[Kategorija:Bizantijas impērija]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Āfrikas eksarhāts]] [[Kategorija:Kartāga]] [[Kategorija:6. gadsimts]] [[Kategorija:7. gadsimts]] cs935jsgh3j3gwpp9kpa1tlgvn5fd0f 4464743 4464742 2026-05-06T18:57:06Z Votre Provocateur 111653 4464743 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Exarchate of Africa 600 AD.png|thumb|Āfrikas eksarhāta karte Romas (Bizantijas) impērijas sastāvā 600. gadā.]] '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākajiem Bizantijas rietumu valdījumiem. Tas nodrošināja impērijai nodokļus, graudus, ostas un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Eksarhāts pastāvēja laikā, kad Bizantijai nācās aizsargāt savas teritorijas gan pret vietējām sacelšanām, gan pret [[berberi|berberu]] ciltīm, gan vēlāk pret [[arābi|arābu]] musulmaņu iebrukumiem. Bizantijas vara Ziemeļāfrikā tika atjaunota pēc Vandāļu kara 533. — 534. gadā, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] sakāva vandāļu karali [[Gelimers|Gelimeru]]. Pēc uzvaras bijušās Vandāļu karalistes zemes tika iekļautas Bizantijas impērijā. Sākotnēji šīs teritorijas pārvaldīja parasta provinces administrācija. Tomēr pastāvīgie kari, lielais attālums no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] un nepieciešamība ātri reaģēt uz militāriem draudiem lika Bizantijai mainīt pārvaldes sistēmu. 6. gadsimta beigās tika izveidots Āfrikas eksarhāts. Tā pārvaldnieku sauca par eksarhu, un viņam bija gan civilā, gan militārā vara. == Teritorija == Āfrikas eksarhāts aptvēra lielu daļu Bizantijas valdījumu Ziemeļāfrikā. Tā galvenā teritorija bija [[Ifriķija]] jeb mūsdienu [[Tunisija|Tunisijas]] un tās apkārtnes zemes. Eksarhāta ietekme dažādos laikos attiecās arī uz [[Tripolitānija|Tripolitāniju]], [[Numīdija|Numīdiju]], [[Mauretānija|Mauretāniju]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Baleāru salas|Baleāru salām]]. Tomēr Bizantijas vara nebija vienādi stipra visā teritorijā. Piekrastes pilsētas un nocietinātie centri parasti atradās tiešākā Bizantijas kontrolē, bet iekšzemē liela ietekme bija vietējiem berberu valdniekiem un cilšu savienībām. == Pārvalde == Eksarhāts bija īpaša Bizantijas pārvaldes forma. Eksarhs bija imperatora pārstāvis reģionā un apvienoja vairākas funkcijas. Viņš vadīja karaspēku, pārraudzīja nodokļu iekasēšanu, uzturēja kārtību un aizstāvēja teritoriju pret ārējiem ienaidniekiem. Šāda sistēma tika izveidota tādēļ, ka attālās provinces bieži nevarēja gaidīt tiešus norādījumus no Konstantinopoles. Eksarham bija plašas pilnvaras, un viņš varēja patstāvīgi pieņemt militārus un politiskus lēmumus. Līdzīga pārvaldes sistēma tika izmantota arī [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhātā]] Itālijā. == Nozīme Bizantijas impērijā == Āfrikas eksarhāts bija svarīgs Bizantijas ekonomikai un aizsardzībai. Ziemeļāfrika kopš Romas impērijas laikiem bija pazīstama kā bagāts graudu ražošanas reģions. Tās ostas nodrošināja sakarus starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu. Eksarhāts bija arī militāra bāze Bizantijas ietekmes uzturēšanai rietumos. No Āfrikas varēja kontrolēt jūras ceļus uz Itāliju, Sicīliju, Sardīniju un Spānijas dienvidiem. == Attiecības ar berberiem == Svarīga eksarhāta problēma bija attiecības ar berberu ciltīm. Daļa berberu sadarbojās ar Bizantiju, dienēja karaspēkā vai atzina imperatora varu. Citas ciltis pretojās Bizantijas kontrolei, īpaši kalnu un tuksneša apgabalos. Bizantieši bieži izmantoja diplomātiju, dāvanas un militāras kampaņas, lai uzturētu ietekmi pār vietējiem valdniekiem. Tomēr pilnīga kontrole pār iekšzemi nekad netika panākta. == Gregora Patricija sacelšanās == Viens no pazīstamākajiem Āfrikas eksarhāta valdniekiem bija [[Gregors Patricijs]]. 7. gadsimta vidū viņš sacēlās pret Bizantijas imperatoru un, iespējams, pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. {{dat|647||}} Gregors Patricijs cīnījās pret arābu karaspēku, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. Izšķirošā sadursme notika pie [[Sufetula|Sufetulas]] mūsdienu Tunisijā. Gregora spēki tika sakauti, un pats Gregors, pēc vairākiem avotiem, krita kaujā. Šī sakāve parādīja, ka Bizantijas vara Ziemeļāfrikā ir ievērojami novājināta. == Arābu iebrukumi un krišana == 7. gadsimtā Bizantijas impērija zaudēja vairākas austrumu provinces musulmaņu arābiem. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] iekarošanas arābi sāka virzīties tālāk uz rietumiem. Āfrikas eksarhāts kļuva par nākamo nozīmīgo mērķi. Sākumā arābu uzbrukumi bija īslaicīgi karagājieni, bet vēlāk tie kļuva par pastāvīgu iekarošanu. {{dat|670||}} arābu karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par musulmaņu militāro un reliģisko centru Ziemeļāfrikā. Izšķirošs trieciens Bizantijas varai bija [[Kartāga|Kartāgas]] krišana. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas mēģinājumi atgūt pilsētu neizdevās. Pēc Kartāgas zaudēšanas Āfrikas eksarhāts faktiski beidza pastāvēt. == Sekas == Āfrikas eksarhāta krišana nozīmēja Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas. Reģions pakāpeniski nonāca [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu kalifāta]] kontrolē. Sākās islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Kartāgas nozīme samazinājās, bet Kairuāna kļuva par jauno politisko un reliģisko centru. Ziemeļāfrikas iekļaušana islāma pasaulē vēlāk pavēra ceļu musulmaņu iebrukumam [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] {{dat|711||}}. [[Kategorija:Bizantijas impērija]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Āfrikas eksarhāts]] [[Kategorija:Kartāga]] [[Kategorija:6. gadsimts]] [[Kategorija:7. gadsimts]] ltowctqi4iof243yooy2dqsxm8ng78x 4464744 4464743 2026-05-06T18:57:24Z Votre Provocateur 111653 4464744 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Exarchate of Africa 600 AD.png|thumb|Āfrikas eksarhāta karte Romas (Bizantijas) impērijas sastāvā 600. gadā.]] '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākajiem Bizantijas rietumu valdījumiem. Tas nodrošināja impērijai nodokļus, graudus, ostas un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Eksarhāts pastāvēja laikā, kad Bizantijai nācās aizsargāt savas teritorijas gan pret vietējām sacelšanām, gan pret [[berberi|berberu]] ciltīm, gan vēlāk pret [[arābi|arābu]] musulmaņu iebrukumiem. Bizantijas vara Ziemeļāfrikā tika atjaunota pēc Vandāļu kara 533. — 534. gadā, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] sakāva vandāļu karali [[Gelimers|Gelimeru]]. Pēc uzvaras bijušās Vandāļu karalistes zemes tika iekļautas Bizantijas impērijā. Sākotnēji šīs teritorijas pārvaldīja parasta provinces administrācija. Tomēr pastāvīgie kari, lielais attālums no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] un nepieciešamība ātri reaģēt uz militāriem draudiem lika Bizantijai mainīt pārvaldes sistēmu. 6. gadsimta beigās tika izveidots Āfrikas eksarhāts. Tā pārvaldnieku sauca par eksarhu, un viņam bija gan civilā, gan militārā vara. == Teritorija == Āfrikas eksarhāts aptvēra lielu daļu Bizantijas valdījumu Ziemeļāfrikā. Tā galvenā teritorija bija [[Ifriķija]] jeb mūsdienu [[Tunisija|Tunisijas]] un tās apkārtnes zemes. Eksarhāta ietekme dažādos laikos attiecās arī uz [[Tripolitānija|Tripolitāniju]], [[Numīdija|Numīdiju]], [[Mauretānija|Mauretāniju]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Baleāru salas|Baleāru salām]]. Tomēr Bizantijas vara nebija vienādi stipra visā teritorijā. Piekrastes pilsētas un nocietinātie centri parasti atradās tiešākā Bizantijas kontrolē, bet iekšzemē liela ietekme bija vietējiem berberu valdniekiem un cilšu savienībām. == Pārvalde == Eksarhāts bija īpaša Bizantijas pārvaldes forma. Eksarhs bija imperatora pārstāvis reģionā un apvienoja vairākas funkcijas. Viņš vadīja karaspēku, pārraudzīja nodokļu iekasēšanu, uzturēja kārtību un aizstāvēja teritoriju pret ārējiem ienaidniekiem. Šāda sistēma tika izveidota tādēļ, ka attālās provinces bieži nevarēja gaidīt tiešus norādījumus no Konstantinopoles. Eksarham bija plašas pilnvaras, un viņš varēja patstāvīgi pieņemt militārus un politiskus lēmumus. Līdzīga pārvaldes sistēma tika izmantota arī [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhātā]] Itālijā. == Nozīme Bizantijas impērijā == Āfrikas eksarhāts bija svarīgs Bizantijas ekonomikai un aizsardzībai. Ziemeļāfrika kopš Romas impērijas laikiem bija pazīstama kā bagāts graudu ražošanas reģions. Tās ostas nodrošināja sakarus starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu. Eksarhāts bija arī militāra bāze Bizantijas ietekmes uzturēšanai rietumos. No Āfrikas varēja kontrolēt jūras ceļus uz Itāliju, Sicīliju, Sardīniju un Spānijas dienvidiem. == Attiecības ar berberiem == Svarīga eksarhāta problēma bija attiecības ar [[Berberi|berberu]] ciltīm. Daļa berberu sadarbojās ar Bizantiju, dienēja karaspēkā vai atzina imperatora varu. Citas ciltis pretojās Bizantijas kontrolei, īpaši kalnu un tuksneša apgabalos. Bizantieši bieži izmantoja diplomātiju, dāvanas un militāras kampaņas, lai uzturētu ietekmi pār vietējiem valdniekiem. Tomēr pilnīga kontrole pār iekšzemi nekad netika panākta. == Gregora Patricija sacelšanās == Viens no pazīstamākajiem Āfrikas eksarhāta valdniekiem bija [[Gregors Patricijs]]. 7. gadsimta vidū viņš sacēlās pret Bizantijas imperatoru un, iespējams, pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. {{dat|647||}} Gregors Patricijs cīnījās pret arābu karaspēku, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. Izšķirošā sadursme notika pie [[Sufetula|Sufetulas]] mūsdienu Tunisijā. Gregora spēki tika sakauti, un pats Gregors, pēc vairākiem avotiem, krita kaujā. Šī sakāve parādīja, ka Bizantijas vara Ziemeļāfrikā ir ievērojami novājināta. == Arābu iebrukumi un krišana == 7. gadsimtā Bizantijas impērija zaudēja vairākas austrumu provinces musulmaņu arābiem. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] iekarošanas arābi sāka virzīties tālāk uz rietumiem. Āfrikas eksarhāts kļuva par nākamo nozīmīgo mērķi. Sākumā arābu uzbrukumi bija īslaicīgi karagājieni, bet vēlāk tie kļuva par pastāvīgu iekarošanu. {{dat|670||}} arābu karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par musulmaņu militāro un reliģisko centru Ziemeļāfrikā. Izšķirošs trieciens Bizantijas varai bija [[Kartāga|Kartāgas]] krišana. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas mēģinājumi atgūt pilsētu neizdevās. Pēc Kartāgas zaudēšanas Āfrikas eksarhāts faktiski beidza pastāvēt. == Sekas == Āfrikas eksarhāta krišana nozīmēja Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas. Reģions pakāpeniski nonāca [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu kalifāta]] kontrolē. Sākās islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Kartāgas nozīme samazinājās, bet Kairuāna kļuva par jauno politisko un reliģisko centru. Ziemeļāfrikas iekļaušana islāma pasaulē vēlāk pavēra ceļu musulmaņu iebrukumam [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] {{dat|711||}}. [[Kategorija:Bizantijas impērija]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Āfrikas eksarhāts]] [[Kategorija:Kartāga]] [[Kategorija:6. gadsimts]] [[Kategorija:7. gadsimts]] nyttw02cbfy9taz951pdaccc9a18tq0 4464778 4464744 2026-05-06T21:29:48Z Votre Provocateur 111653 4464778 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Exarchate of Africa 600 AD.png|thumb|Āfrikas eksarhāta karte Romas (Bizantijas) impērijas sastāvā 600. gadā.]] '''Āfrikas eksarhāts''' bija [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] administratīva un militāra province Ziemeļāfrikā, kas pastāvēja no 6. gadsimta beigām līdz 7. gadsimta beigām. Tā centrs atradās [[Kartāga|Kartāgā]], un eksarhāts pārvaldīja bijušās [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalistes]] zemes, kuras Bizantija bija atguvusi imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] valdīšanas laikā. Āfrikas eksarhāts bija viens no svarīgākajiem Bizantijas rietumu valdījumiem. Tas nodrošināja impērijai nodokļus, graudus, ostas un stratēģisku kontroli pār Vidusjūras rietumu daļu. Eksarhāts pastāvēja laikā, kad Bizantijai nācās aizsargāt savas teritorijas gan pret vietējām sacelšanām, gan pret [[berberi|berberu]] ciltīm, gan vēlāk pret [[arābi|arābu]] musulmaņu iebrukumiem. Bizantijas vara Ziemeļāfrikā tika atjaunota pēc Vandāļu kara 533. — 534. gadā, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] sakāva vandāļu karali [[Gelimers|Gelimeru]]. Pēc uzvaras bijušās Vandāļu karalistes zemes tika iekļautas Bizantijas impērijā. Sākotnēji šīs teritorijas pārvaldīja parasta provinces administrācija. Tomēr pastāvīgie kari, lielais attālums no [[Konstantinopole|Konstantinopoles]] un nepieciešamība ātri reaģēt uz militāriem draudiem lika Bizantijai mainīt pārvaldes sistēmu. 6. gadsimta beigās tika izveidots Āfrikas eksarhāts. Tā pārvaldnieku sauca par eksarhu, un viņam bija gan civilā, gan militārā vara. == Teritorija == Āfrikas eksarhāts aptvēra lielu daļu Bizantijas valdījumu Ziemeļāfrikā. Tā galvenā teritorija bija [[Ifriķija]] jeb mūsdienu [[Tunisija|Tunisijas]] un tās apkārtnes zemes. Eksarhāta ietekme dažādos laikos attiecās arī uz [[Tripolitānija|Tripolitāniju]], [[Numīdija|Numīdiju]], [[Mauretānija|Mauretāniju]], [[Sardīnija|Sardīniju]], [[Korsika|Korsiku]] un [[Baleāru salas|Baleāru salām]]. Tomēr Bizantijas vara nebija vienādi stipra visā teritorijā. Piekrastes pilsētas un nocietinātie centri parasti atradās tiešākā Bizantijas kontrolē, bet iekšzemē liela ietekme bija vietējiem berberu valdniekiem un cilšu savienībām. == Pārvalde == Eksarhāts bija īpaša Bizantijas pārvaldes forma. Eksarhs bija imperatora pārstāvis reģionā un apvienoja vairākas funkcijas. Viņš vadīja karaspēku, pārraudzīja nodokļu iekasēšanu, uzturēja kārtību un aizstāvēja teritoriju pret ārējiem ienaidniekiem. Šāda sistēma tika izveidota tādēļ, ka attālās provinces bieži nevarēja gaidīt tiešus norādījumus no Konstantinopoles. Eksarham bija plašas pilnvaras, un viņš varēja patstāvīgi pieņemt militārus un politiskus lēmumus. Līdzīga pārvaldes sistēma tika izmantota arī [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhātā]] Itālijā. == Nozīme Bizantijas impērijā == Āfrikas eksarhāts bija svarīgs Bizantijas ekonomikai un aizsardzībai. Ziemeļāfrika kopš Romas impērijas laikiem bija pazīstama kā bagāts graudu ražošanas reģions. Tās ostas nodrošināja sakarus starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu. Eksarhāts bija arī militāra bāze Bizantijas ietekmes uzturēšanai rietumos. No Āfrikas varēja kontrolēt jūras ceļus uz Itāliju, Sicīliju, Sardīniju un Spānijas dienvidiem. == Attiecības ar berberiem == Svarīga eksarhāta problēma bija attiecības ar [[Berberi|berberu]] ciltīm. Daļa berberu sadarbojās ar Bizantiju, dienēja karaspēkā vai atzina imperatora varu. Citas ciltis pretojās Bizantijas kontrolei, īpaši kalnu un tuksneša apgabalos. Bizantieši bieži izmantoja diplomātiju, dāvanas un militāras kampaņas, lai uzturētu ietekmi pār vietējiem valdniekiem. Tomēr pilnīga kontrole pār iekšzemi nekad netika panākta. == Gregora Patricija sacelšanās == Viens no pazīstamākajiem Āfrikas eksarhāta valdniekiem bija [[Gregors Patricijs]]. 7. gadsimta vidū viņš sacēlās pret Bizantijas imperatoru un, iespējams, pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. {{dat|647||}} Gregors Patricijs cīnījās pret arābu karaspēku, kuru vadīja [[Abdallāhs ibn Sāds]]. Izšķirošā sadursme notika pie [[Sufetula|Sufetulas]] mūsdienu Tunisijā. Gregora spēki tika sakauti, un pats Gregors, pēc vairākiem avotiem, krita kaujā. Šī sakāve parādīja, ka Bizantijas vara Ziemeļāfrikā ir ievērojami novājināta. == Arābu iebrukumi un krišana == 7. gadsimtā Bizantijas impērija zaudēja vairākas austrumu provinces musulmaņu arābiem. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] iekarošanas arābi sāka virzīties tālāk uz rietumiem. Āfrikas eksarhāts kļuva par nākamo nozīmīgo mērķi. Sākumā arābu uzbrukumi bija īslaicīgi karagājieni, bet vēlāk tie kļuva par pastāvīgu iekarošanu. {{dat|670||}} arābu karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par musulmaņu militāro un reliģisko centru Ziemeļāfrikā. Izšķirošs trieciens Bizantijas varai bija [[Kartāga|Kartāgas]] krišana. {{dat|698||}} arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas mēģinājumi atgūt pilsētu neizdevās. Pēc Kartāgas zaudēšanas Āfrikas eksarhāts faktiski beidza pastāvēt. == Sekas == Āfrikas eksarhāta krišana nozīmēja Bizantijas varas beigas lielākajā daļā Ziemeļāfrikas. Reģions pakāpeniski nonāca [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu kalifāta]] kontrolē. Sākās islāma izplatīšanās un vēlāk arī arābu valodas nostiprināšanās. Kartāgas nozīme samazinājās, bet Kairuāna kļuva par jauno politisko un reliģisko centru. Ziemeļāfrikas iekļaušana islāma pasaulē vēlāk pavēra ceļu musulmaņu iebrukumam [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] {{dat|711||}}. [[Kategorija:Bizantijas impērija]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas vēsture]] [[Kategorija:Kartāga]] [[Kategorija:6. gadsimts]] [[Kategorija:7. gadsimts]] 4xw6vyosq7l9z4eiu53hb51ztyqclvg 2 631189 4464751 2026-05-06T19:24:46Z Kirils Ruscaks 145020 Jauna lapa: {{Infobox company | industry = Logu un durvju ražošana | founded = 1988 | founder = Mihails Buhbinders | headquarters = Latvija | key_people = Andrejs Ruščaks | products = PVC un alumīnija logi, durvis | website = https://www.maiga.lv/ | company_name = Maiga | company_logo = [[File:Maiga.svg|thumb|Maiga]] }} = Maiga A = SIA „Maiga ” ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar PVC un alumīnija logu un durvju ražošanu, montāžu un apkopi. Uzņēmums dibināts 1988. gad... 4464751 wikitext text/x-wiki {{Infobox company | industry = Logu un durvju ražošana | founded = 1988 | founder = Mihails Buhbinders | headquarters = Latvija | key_people = Andrejs Ruščaks | products = PVC un alumīnija logi, durvis | website = https://www.maiga.lv/ | company_name = Maiga | company_logo = [[File:Maiga.svg|thumb|Maiga]] }} = Maiga A = SIA „Maiga ” ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar PVC un alumīnija logu un durvju ražošanu, montāžu un apkopi. Uzņēmums dibināts 1988. gadā, un tā darbība galvenokārt saistīta ar būvniecības un logu ražošanas nozari. = Vēsture = Uzņēmumu 1988. gadā dibināja [[Mihails Buhbinders]]. Vēlāk uzņēmuma vadību pārņēma [[Andrejs Buhbinders]]. Pašlaik uzņēmumu vada [[Andrejs Ruščaks]]. Kopš 1997. gada uzņēmums darbojas arī kā PVC logu ražotājs un ir Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas biedrs. 2004. gadā uzņēmums bija viens no pirmajiem Latvijā, kas iesniedza projekta pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā]] (LIAA). Projekts bija saistīts ar ražotnes modernizāciju un pielāgošanu starptautiskajiem standartiem. = Darbība = Uzņēmums specializējas plastikāta un alumīnija logu un durvju ražošanā, kā arī to uzstādīšanā un apkopē. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz vairākām valstīm, tostarp [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Igaunija|Igauniju.]] Ražotne atrodas Latvijā, un uzņēmums piedāvā arī nestandarta risinājumus logu izgatavošanā. = Attīstība = No nelielas darbnīcas uzņēmums attīstījies līdz ražotnei ar aptuveni 1,5 hektāru teritoriju un 1200 m² ražošanas telpām. Uzņēmumā strādā ap 30 darbinieku. = Kvalitāte un pieeja = Uzņēmuma darbības pamatā ir ideja par energoefektivitāti un trokšņa samazināšanu. Ražošanā tiek izmantoti materiāli, kas nesatur kaitīgas vielas, un produkcija paredzēta izmantošanai gan dzīvojamās, gan sabiedriskās ēkās. = Ārējās saites = * '''Delfi.lv :: [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/8815827/pirmais-es-strukturfondu-lidzfinansejumam-piesakas-jelgavas-uznemums-sia-maiga SIA „Maiga” pirmais iesniedz projekta pieteikumu ES struktūrfondu finansējumam. 2004. gads]''' * '''Diena :: [https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/uznemeji-sak-celu-pec-es-naudas-12096846 Uzņēmēji sāk ceļu pēc ES naudas. 2004. gada 13. augusts]''' * '''Vesnese.lv ::''' '''[https://www.vestnesis.lv/ta/id/92368 Projektu pieņemšana sākusies]''' * '''ZZ.lv ::''' '''[https://zz.lv/arhivs/razotne-modernizeta-bez-cereta-es-atbalsta/ Ražotne modernizēta bez cerētā ES atbalsta]''' 3rs0ldbxy1neszdjdos72gxn5ux70tw 3 631190 4464757 2026-05-06T19:40:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464757 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ægishjálmur}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 22.40 (EEST) pesh4up96ewapbpqi2r0ilrtbd7cjlc 3 631191 4464765 2026-05-06T20:17:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464765 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cloudisstupid}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 23.17 (EEST) gpgtbsox0eakev132xiqh74tvvnhpjo 3 631192 4464768 2026-05-06T20:28:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464768 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Igors Mironovs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 23.28 (EEST) 5ieg4xsc9lh57b4a1ijn5wn7wk9gj7t 3 631193 4464770 2026-05-06T20:53:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464770 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KarinAyv}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 23.53 (EEST) bi5ugcq9o8gmx2ctfufpomi9b5sviwv 3 631194 4464775 2026-05-06T21:18:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464775 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Obama's 4th Child}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 00.18 (EEST) ahw83iw0hajhzhz6tgh3tyyt1h2bfjx 14 631195 4464776 2026-05-06T21:29:22Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4464776 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 14 631196 4464777 2026-05-06T21:29:32Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4464777 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 631197 4464789 2026-05-06T21:46:31Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Ar... 4464789 wikitext text/x-wiki '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumiem]]. [[Taisnīgie kalifi|Taisnīgo kalifu]] laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma [[Saudi Vision 2030]], kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] 4o314f48kfd7a4684a6um30y91fgizg 4464791 4464789 2026-05-06T21:49:04Z Votre Provocateur 111653 4464791 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumiem]]. [[Taisnīgie kalifi|Taisnīgo kalifu]] laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma [[Saudi Vision 2030]], kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] ncqrzujxsuvc9cf96vgkemxkqslov6z 4464792 4464791 2026-05-06T21:50:30Z Votre Provocateur 111653 4464792 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi arābu iekarojumiem. Taisnīgo kalifu laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma [[Saudi Vision 2030]], kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] svf316i20qaawqy5o2qqw54vm91dha4 4464794 4464792 2026-05-06T21:51:12Z Votre Provocateur 111653 /* 21. gadsimts */ 4464794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi arābu iekarojumiem. Taisnīgo kalifu laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma ''Saudi Vision 2030'', kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] t1vt5o5kg22r8ookx5mh163pa4blsle 4464795 4464794 2026-05-06T21:52:16Z Votre Provocateur 111653 4464795 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi arābu iekarojumiem. Taisnīgo kalifu laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. [[Attēls:Arabia 1914.png|thumb|Arābijas pussala 1914. gadā]] Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma ''Saudi Vision 2030'', kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] lsalxt4qf3qv7al1sz1unumw2n7tqas 4464796 4464795 2026-05-06T21:52:55Z Votre Provocateur 111653 4464796 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi arābu iekarojumiem. Taisnīgo kalifu laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == [[Attēls:The First Saudi State Greatest Extent.png|thumb|Pirmā Saūdu valsts (1727–1818)]] 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. [[Attēls:Arabia 1914.png|thumb|Arābijas pussala 1914. gadā]] Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma ''Saudi Vision 2030'', kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] 7tb8zwfsdbqssccfrayemfubg0lprxv 4464797 4464796 2026-05-06T21:54:44Z Votre Provocateur 111653 4464797 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, garšvielas, tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir [[Madaīna Sāliha]], kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi arābu iekarojumiem. Taisnīgo kalifu laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == [[Attēls:The First Saudi State Greatest Extent.png|thumb|Pirmā Saūdu valsts (1727–1818)]] 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. [[Attēls:Arabia 1914.png|thumb|Arābijas pussala 1914. gadā]] Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma ''Saudi Vision 2030'', kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] bgu7fq9i7l3xhi0ex751urbagz43o32 4464798 4464797 2026-05-06T21:55:16Z Votre Provocateur 111653 4464798 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ibn Saud 1945.jpg|thumb|[[Ibn Saūds]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] pirmais monarhs]] '''Saūda Arābijas vēsture''' ir cieši saistīta ar [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] ģeogrāfisko novietojumu, cilšu sabiedrības struktūru, islāma rašanos un vēlāk ar modernās [[Saūda Arābija|Saūdu valsts]] izveidi. Mūsdienu valsts teritorija aptver vairākus vēsturiski atšķirīgus reģionus, tostarp [[Hidžāza|Hidžāzu]], [[Nedžda|Nedždu]], [[Asīra|Asīru]], [[Alhasa|Alhasu]] un [[Rubelhālī]] tuksneša apgabalus. == Pirmsislāma periods == Arābijas pussala jau senatnē atradās starp [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]], [[Levante|Levantes]], [[Ēģipte|Ēģiptes]], [[Persija|Persijas]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības telpām. Pussalas rietumu un dienvidu daļās veidojās karavānu ceļi, pa kuriem pārvadāja vīraku, mirres, [[Garšviela|garšvielas]], tekstilpreces un citus luksusa priekšmetus. Mūsdienu Saūda Arābijas ziemeļrietumos nozīmīga bija [[Nabatieši|nabatiešu]] ietekme. Viņu tirdzniecības un apmetņu sistēma bija saistīta ar [[Petra|Petru]] un citiem reģiona centriem. Viena no nozīmīgākajām arheoloģiskajām vietām Saūda Arābijā ir Madaīna Sāliha, kas bija nabatiešu apmetne un vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku pieminekli. Pirms islāma Arābijas sabiedrība nebija politiski vienota. To veidoja cilšu savienības, oāžu pilsētas, klejotāju grupas un vietējās valdnieku dzimtas. Reliģiski pussalā pastāvēja politeisms, vietējo dievību kulti, kā arī [[jūdaisms]], [[kristietība]] un zoroastrisma ietekme atsevišķos reģionos. == Islāma rašanās == 7. gadsimta sākumā Hidžāzā radās [[islāms]]. [[Muhameds]] sāka sludināt [[Meka|Mekā]], kas jau pirms islāma bija nozīmīgs reliģisks un tirdzniecības centrs. 622. gadā Muhameds un viņa sekotāji pārcēlās uz [[Medīna|Medīnu]]. Šo notikumu sauc par [[hidžra|hidžru]], un tas kļuva par islāma kalendāra sākumpunktu. Medīnā izveidojās pirmā musulmaņu politiskā kopiena, kurā reliģiskā autoritāte tika savienota ar politisko un militāro vadību. Pēc Mekas pakļaušanas 630. gadā islāms kļuva par dominējošo spēku lielā daļā Arābijas pussalas. Pēc Muhameda nāves 632. gadā Arābijas pussala kļuva par sākotnējo bāzi arābu iekarojumiem. Taisnīgo kalifu laikā musulmaņu vara izplatījās ārpus pussalas — Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Persijā. Tomēr politiskās varas centrs drīz pārvietojās ārpus Arābijas: sākumā uz [[Damaska|Damasku]] [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]] laikā, vēlāk uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] laikā. == Hidžāzs un svētās pilsētas == Lai gan Arābijas pussala zaudēja centrālo politisko nozīmi kalifātu pārvaldē, [[Meka]] un [[Medīna]] saglabāja izšķirošu reliģisku nozīmi. Tās kļuva par divām svarīgākajām islāma svētajām pilsētām. Katru gadu musulmaņi no dažādām zemēm devās [[hadžs|hadžā]] uz Meku, kas uzturēja Hidžāza sakarus ar plašāku islāma pasauli. Hidžāza pārvaldē nozīmīga loma bija Mekas šarifiem, kuri savu izcelsmi saistīja ar Muhameda dzimtu. Dažādos laikos viņi atzina Abāsīdu, Fatimīdu, Ajūbīdu, Mameluku vai Osmaņu virsvaru, tomēr bieži saglabāja plašu vietējo autonomiju. == Centrālā Arābija viduslaikos un jaunajos laikos == Centrālā Arābija jeb Nedžda ilgstoši atradās ārpus lielo impēriju tiešas kontroles. Reģiona politisko struktūru noteica cilšu alianšu, oāžu apmetņu un vietējo valdnieku savstarpējās attiecības. Ekonomika balstījās uz lopkopību, ierobežotu zemkopību oāzēs un vietējo tirdzniecību. Atšķirībā no Hidžāza, kas bija cieši saistīts ar svētceļojumu un starptautiskiem islāma sakariem, Nedžda bija relatīvi izolētāka. Šī vide vēlāk kļuva par pamatu Saūdu dzimtas politiskajam kāpumam un reliģiskās reformu kustības izplatībai. == Pirmā Saūdu valsts == [[Attēls:The First Saudi State Greatest Extent.png|thumb|Pirmā Saūdu valsts (1727–1818)]] 18. gadsimtā Nedždā izveidojās alianse starp vietējo valdnieku [[Muhammads ibn Saūds|Muhammadu ibn Saūdu]] un reliģisko reformatoru [[Muhammads ibn Abd al-Vahhābs|Muhammadu ibn Abd al-Vahhābu]]. Šī savienība, noslēgta 1744. gadā Dirijā, kļuva par Saūdu politiskās varas un vahhābisma reliģiskās ideoloģijas pamatu. Pirmā Saūdu valsts pakāpeniski paplašinājās Nedždā un citos Arābijas reģionos. Tās valdnieki centās apvienot cilšu teritorijas, nostiprināt centralizētāku pārvaldi un ieviest reliģisku normu sistēmu, kas balstījās uz stingru monoteisma interpretāciju. 19. gadsimta sākumā Saūdu vara izplatījās arī Hidžāzā, un tika ieņemtas Meka un Medīna. Tas izraisīja konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurai svēto pilsētu kontrole bija būtiski svarīga reliģiskās leģitimitātes dēļ. Osmaņu uzdevumā karagājienu pret Saūdiem vadīja Ēģiptes valdnieks [[Muhammads Alī Pašā]] un viņa dēls Ibrahīms Pašā. 1818. gadā Saūdu galvaspilsēta Dirija tika ieņemta un sagrauta. Pirmā Saūdu valsts beidza pastāvēt. == Otrā Saūdu valsts == Pēc Pirmās Saūdu valsts krišanas Saūdu dzimta spēja atjaunot varu daļā Nedždas. 1824. gadā [[Turkī ibn Abdallāhs]] ieņēma [[Rijāda|Rijādu]], kas kļuva par jaunās valsts centru. Šo posmu parasti sauc par Otro Saūdu valsti. Otrā Saūdu valsts bija politiski nestabilāka nekā pirmā. To vājināja dinastiskas cīņas, cilšu konflikti un sāncensība ar citām Arābijas pussalas varām, īpaši ar [[Rašīdu emirāts|Rašīdu emirātu]] Hailā. 19. gadsimta beigās Rašīdi guva virsroku, un Saūdu dzimta zaudēja Rijādu. 1891. gadā pēc sakāves pie Mulaydas Saūdu valdnieku dzimta devās trimdā uz Kuveitu. Šī sakāve noslēdza Otrās Saūdu valsts pastāvēšanu. == Abdulazīzs ibn Saūds un valsts apvienošana == Modernās Saūda Arābijas izveide saistīta ar [[Abdulazīzs ibn Saūds|Abdulazīzu ibn Saūdu]]. 1902. gadā viņš ar nelielu atbalstītāju grupu ieņēma Rijādu, atjaunojot Saūdu varu Nedždā. Šis notikums tiek uzskatīts par trešās Saūdu valsts sākumu. [[Attēls:Arabia 1914.png|thumb|Arābijas pussala 1914. gadā]] Turpmākajās desmitgadēs Abdulazīzs pakāpeniski pakļāva lielu daļu Arābijas pussalas. Viņš izmantoja militāru spēku, cilšu alianses, laulību politiku, reliģisku leģitimitāti un diplomātiskus sakarus ar ārējām varām. Svarīga loma bija [[Ikhvāni|Ikhvānu]] kustībai — reliģiski motivētām cilšu militārām kopienām, kas palīdzēja Saūdiem paplašināt kontroli pār Nedždu, Alhasu un citiem reģioniem. Tomēr vēlāk Ikhvāni nonāca konfliktā ar Abdulazīzu, jo iebilda pret viņa pragmatisko ārpolitiku un attiecībām ar britiem. 1929. gadā Ikhvāni tika sakauti Sabillas kaujā. 1913. gadā Abdulazīzs ieņēma Alhasu Persijas līča piekrastē. 1921. gadā viņš sakāva Rašīdu emirātu un pakļāva Hailu. 1924.–1925. gadā viņa spēki ieņēma Hidžāzu, tostarp Meku un Medīnu, izbeidzot [[Hāšimīti|Hāšimītu]] varu reģionā. 1932. gada 23. septembrī Abdulazīzs pasludināja apvienoto valsti par [[Saūda Arābijas Karaliste|Saūda Arābijas Karalisti]]. == Naftas atklāšana un valsts transformācija == Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei Saūda Arābijas ekonomika galvenokārt balstījās uz lopkopību, oāžu zemkopību, tirdzniecību un ienākumiem no svētceļojuma uz Meku. Situācija būtiski mainījās pēc naftas atradņu atklāšanas. 1938. gadā Dammāmas reģionā tika iegūta komerciāli nozīmīga nafta. Sadarbībā ar amerikāņu uzņēmumiem izveidojās uzņēmums, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Saudi Aramco]]. Naftas eksports pēc Otrā pasaules kara strauji palielināja valsts ienākumus. Naftas ienākumi ļāva Saūda Arābijai izveidot modernu infrastruktūru, attīstīt izglītību, veselības aprūpi, ceļus, pilsētas un valsts pārvaldi. Vienlaikus valsts politiskā sistēma saglabājās absolūta monarhija, kurā centrālā vara pieder Saūdu dinastijai. == Ārpolitika un aukstais karš == 20. gadsimta otrajā pusē Saūda Arābija kļuva par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Tās ārpolitiku noteica vairākas dimensijas: islāma svēto vietu aizbildniecība, konkurence ar arābu republikānismu, attiecības ar ASV, naftas politika un vēlāk sāncensība ar Irānu. 1945. gadā Abdulazīzs tikās ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uz kuģa ''USS Quincy''. Šī tikšanās simboliski iezīmēja ilgtermiņa Saūda Arābijas un ASV stratēģisko partnerību, kuras pamatā bija drošības sadarbība un naftas piegādes. 1960. gadā Saūda Arābija kļuva par vienu no [[OPEC]] dibinātājvalstīm. 1973. gada naftas krīzes laikā Saūda Arābijas un citu arābu naftas eksportētāju politika būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. == Modernizācija un iekšpolitiskie izaicinājumi == Saūda Arābijas modernizācija norisinājās specifiskā sociālpolitiskā sistēmā, kurā tehnoloģiska un ekonomiska attīstība tika apvienota ar konservatīvu reliģisku un sociālu kārtību. Valsts modernās institūcijas attīstījās pakāpeniski, bet politiskā līdzdalība palika ierobežota. 1979. gads bija īpaši nozīmīgs. Togad notika [[Lielās mošejas ieņemšana]] Mekā, kad bruņota reliģisku radikāļu grupa sagrāba islāmā svētāko vietu. Šis notikums spēcīgi ietekmēja valsts iekšpolitiku un veicināja vēl konservatīvāku reliģiskās kontroles pastiprināšanos nākamajās desmitgadēs. Tajā pašā gadā Irānā notika [[Irānas islāma revolūcija]], kas pastiprināja reģionālo sāncensību starp Saūda Arābiju un Irānu. Šī sāncensība vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu faktoriem. == Persijas līča karš un reģionālā drošība == 1990. gadā [[Irāka]] iebruka [[Kuveita|Kuveitā]], radot tiešu drošības apdraudējumu Saūda Arābijai. Karaliste atļāva ASV un sabiedroto spēkiem izvietoties savā teritorijā, lai aizstāvētu reģionu un vēlāk atbrīvotu Kuveitu [[Persijas līča karš|Persijas līča karā]]. Ārvalstu karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā izraisīja spriedzi konservatīvās aprindās un kļuva par vienu no faktoriem, ko vēlāk izmantoja džihādistu propaganda. 1990. un 2000. gados Saūda Arābija saskārās ar terorisma draudiem un iekšējās drošības izaicinājumiem. == 21. gadsimts == 21. gadsimtā Saūda Arābija turpināja būt viena no nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, pateicoties naftas resursiem, reliģiskajam statusam un stratēģiskajām attiecībām ar lielvarām. Vienlaikus valsts saskārās ar nepieciešamību dažādot ekonomiku, samazināt atkarību no naftas un pielāgoties demogrāfiskām un sociālām pārmaiņām. Karaļa Abdullāha valdīšanas laikā tika īstenotas ierobežotas izglītības, administratīvas un sociālas reformas. 2015. gadā par karali kļuva [[Salmāns ibn Abdulazīzs Āl Saūds]], bet īpaši liela politiskā ietekme pakāpeniski nonāca kroņprinča [[Muhammads ibn Salmāns|Muhammada ibn Salmāna]] rokās. 2016. gadā tika izsludināta programma ''Saudi Vision 2030'', kuras mērķis ir ekonomikas diversifikācija, privātā sektora attīstība, tūrisma paplašināšana un sociālo reformu īstenošana. Šajā periodā tika atviegloti vairāki sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tostarp sievietēm tika atļauts vadīt automašīnas un paplašinājās izklaides industrija. Vienlaikus Saūda Arābijas mūsdienu vēsturi raksturo arī autoritāras pārvaldes saglabāšanās, cilvēktiesību kritika, aktīva ārpolitika un militāra iesaiste reģionā, īpaši [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenā]]. Valsts attīstība 21. gadsimtā atrodas starp ekonomisku modernizāciju, politiskās centralizācijas nostiprināšanu un tradicionālās reliģiski monarhiskās sistēmas pārveidi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] [[Kategorija:Arābijas pussalas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Āzijas valstu vēsture]] [[Kategorija:Monarhiju vēsture]] thlihrx5ewfhqqde2z9azjnfac7s19i 3 631198 4464793 2026-05-06T21:50:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464793 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mustang208}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 00.50 (EEST) 8ip2jsn4bh92d9so7uciaqwrnr4r0pm 3 631199 4464801 2026-05-06T22:33:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464801 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Davidb soca}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 01.33 (EEST) p16ondwkh6ft5kquyhfx2eughjsdmg7 3 631200 4464811 2026-05-07T00:38:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464811 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Googolflexian}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 03.38 (EEST) iqwln3es2ushz3vk441bpd52zixeo6t 0 631201 4464837 2026-05-07T06:05:07Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tonijs Brazerss | vārds_orig = ''Tony Brothers'' | attēls = Tony Brothers (51688442700) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Tonijs Brazerss 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Norfolka (Virdžīnija)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena =... 4464837 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tonijs Brazerss | vārds_orig = ''Tony Brothers'' | attēls = Tony Brothers (51688442700) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Tonijs Brazerss 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Norfolka (Virdžīnija)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | nodarbošanās = basketbola tiesnesis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Tonijs Brazerss''' ({{val|en|Tony Brothers}}; dzimis {{dat|1964|9|14}} [[Virdžīnija|Virdžīnijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis. Viņš tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) spēles kopš 1994. gada un ir viens no pieredzējušākajiem tiesnešiem šajā līgā. NBA spēlētāju aptaujā T. Brazerss tika atzīts par vienu no iecienītākajiem tiesnešiem, taču saņēma arī vairākas balsis kā vismazāk iecienītākais tiesnesis. Viņš ir absolvējis ''Booker T. Washington High School'' vidusskolu dzimtajā [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]], kā arī ''[[Old Dominion University]]'' 2022. gadā. Iesaistītjies sabiedriskajās un labdarības organizācijās. 2025. gada jūlijā viņš paziņoja, ka apsver iespēju kandidēt Norfolkas mēra vēlēšanās 2028. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{basketbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Brazerss, Tonijs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Basketbola tiesneši]] jq345txtqr3bwtnkxdf2rockd0xcpaq 4464838 4464837 2026-05-07T06:05:19Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Tonijs Brazers]] uz [[Tonijs Brazerss]]: Kļūdains nosaukums 4464837 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tonijs Brazerss | vārds_orig = ''Tony Brothers'' | attēls = Tony Brothers (51688442700) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Tonijs Brazerss 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Norfolka (Virdžīnija)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | nodarbošanās = basketbola tiesnesis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Tonijs Brazerss''' ({{val|en|Tony Brothers}}; dzimis {{dat|1964|9|14}} [[Virdžīnija|Virdžīnijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis. Viņš tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) spēles kopš 1994. gada un ir viens no pieredzējušākajiem tiesnešiem šajā līgā. NBA spēlētāju aptaujā T. Brazerss tika atzīts par vienu no iecienītākajiem tiesnešiem, taču saņēma arī vairākas balsis kā vismazāk iecienītākais tiesnesis. Viņš ir absolvējis ''Booker T. Washington High School'' vidusskolu dzimtajā [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]], kā arī ''[[Old Dominion University]]'' 2022. gadā. Iesaistītjies sabiedriskajās un labdarības organizācijās. 2025. gada jūlijā viņš paziņoja, ka apsver iespēju kandidēt Norfolkas mēra vēlēšanās 2028. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{basketbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Brazerss, Tonijs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Basketbola tiesneši]] jq345txtqr3bwtnkxdf2rockd0xcpaq 4464843 4464838 2026-05-07T06:08:14Z Biafra 13794 +atsauces 4464843 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tonijs Brazerss | vārds_orig = ''Tony Brothers'' | attēls = Tony Brothers (51688442700) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Tonijs Brazerss 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Norfolka (Virdžīnija)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | nodarbošanās = basketbola tiesnesis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Tonijs Brazerss''' ({{val|en|Tony Brothers}}; dzimis {{dat|1964|9|14}} [[Virdžīnija|Virdžīnijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis. Viņš tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) spēles kopš 1994. gada un ir viens no pieredzējušākajiem tiesnešiem šajā līgā. NBA spēlētāju aptaujā T. Brazerss tika atzīts par vienu no iecienītākajiem tiesnešiem, taču saņēma arī vairākas balsis kā vismazāk iecienītākais tiesnesis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10072853-nba-players-vote-tony-brothers-best-2nd-worst-ref-scott-foster-rated-worst|title=NBA Players Vote Tony Brothers Best, 2nd-Worst Ref; Scott Foster Rated Worst|last=Sam|first=Doric|website=bleacherreport.com|access-date=2026-05-07|language=en}}</ref> Viņš ir absolvējis ''Booker T. Washington High School'' vidusskolu dzimtajā [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]], kā arī ''[[Old Dominion University]]'' 2022. gadā. Iesaistītjies sabiedriskajās un labdarības organizācijās. 2025. gada jūlijā viņš paziņoja, ka apsver iespēju kandidēt Norfolkas mēra vēlēšanās 2028. gadā.<ref>{{Cite web|url=https://hoopshype.com/rumor/tony-brothers-considering-mayoral-run-in-norfolk-for-2028/|title=NBA rumors: Tony Brothers considering mayoral run in Norfolk for 2028|website=HoopsHype}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{basketbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Brazerss, Tonijs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Basketbola tiesneši]] ptv1bkc2sqkdl1efztj0bnjhm5z84xv 4464846 4464843 2026-05-07T06:11:11Z Meistars Joda 781 4464846 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tonijs Brazerss | vārds_orig = ''Tony Brothers'' | attēls = Tony Brothers (51688442700) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Tonijs Brazerss 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Norfolka (Virdžīnija)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | nodarbošanās = basketbola tiesnesis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Tonijs Brazerss''' ({{val|en|Tony Brothers}}; dzimis {{dat|1964|9|14}} [[Virdžīnija|Virdžīnijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis. Viņš tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) spēles kopš 1994. gada un ir viens no pieredzējušākajiem tiesnešiem šajā līgā. NBA spēlētāju aptaujā T. Brazerss tika atzīts par vienu no iecienītākajiem tiesnešiem, taču saņēma arī vairākas balsis kā vismazāk iecienītākais tiesnesis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10072853-nba-players-vote-tony-brothers-best-2nd-worst-ref-scott-foster-rated-worst|title=NBA Players Vote Tony Brothers Best, 2nd-Worst Ref; Scott Foster Rated Worst|last=Sam|first=Doric|website=bleacherreport.com|access-date=2026-05-07|language=en}}</ref> Viņš ir absolvējis ''Booker T. Washington High School'' vidusskolu dzimtajā [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolkā]], kā arī ''[[Old Dominion University]]'' 2022. gadā. Iesaistījies sabiedriskajās un labdarības organizācijās. 2025. gada jūlijā viņš paziņoja, ka apsver iespēju kandidēt Norfolkas mēra vēlēšanās 2028. gadā.<ref>{{Cite web|url=https://hoopshype.com/rumor/tony-brothers-considering-mayoral-run-in-norfolk-for-2028/|title=NBA rumors: Tony Brothers considering mayoral run in Norfolk for 2028|website=HoopsHype}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{basketbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Brazerss, Tonijs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Basketbola tiesneši]] h23caudpg94g94a5a387m9e2edxxxbc 0 631202 4464839 2026-05-07T06:05:19Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Tonijs Brazers]] uz [[Tonijs Brazerss]]: Kļūdains nosaukums 4464839 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tonijs Brazerss]] a8ilxkzkwoeezh16cnrf3wqf9yf0qw6 0 631203 4464840 2026-05-07T06:05:37Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Tonijs Brazerss]] 4464840 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tonijs Brazerss]] a8ilxkzkwoeezh16cnrf3wqf9yf0qw6 0 631204 4464841 2026-05-07T06:05:54Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Tonijs Brazerss]] 4464841 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tonijs Brazerss]] a8ilxkzkwoeezh16cnrf3wqf9yf0qw6 0 631205 4464842 2026-05-07T06:06:17Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Tonijs Brazerss]] 4464842 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tonijs Brazerss]] a8ilxkzkwoeezh16cnrf3wqf9yf0qw6 3 631206 4464855 2026-05-07T06:26:31Z J ansari 70277 J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:SahdOnWikitionary]] uz [[Dalībnieka diskusija:Ppeonppeon]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/SahdOnWikitionary|SahdOnWikitionary]]" to "[[Special:CentralAuth/Ppeonppeon|Ppeonppeon]]" 4464855 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Ppeonppeon]] l5ke9473dokxek1idj3c7sc5d0jpzp0 3 631207 4464857 2026-05-07T06:28:03Z J ansari 70277 J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Felipe84740]] uz [[Dalībnieka diskusija:F84740]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Felipe84740|Felipe84740]]" to "[[Special:CentralAuth/F84740|F84740]]" 4464857 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:F84740]] 1llvaxli2hpu2hopfetwyar6yz748dk 1 631208 4464858 2026-05-07T06:36:00Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{ping|Jānis U.}} vai nebūtu tā, ka ja tu liec garumzīmi - tātad latvisko - un tātad ģints nosaukums būtu 'Mēksiellas'? vai arī tad nelitot garumzīmi un atstāt zinātnisko nosaukumu? --~~~~ 4464858 wikitext text/x-wiki {{ping|Jānis U.}} vai nebūtu tā, ka ja tu liec garumzīmi - tātad latvisko - un tātad ģints nosaukums būtu 'Mēksiellas'? vai arī tad nelitot garumzīmi un atstāt zinātnisko nosaukumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.35 (EEST) dzlfk228p69274og0vcbsjd8pmbaclb 4464922 4464858 2026-05-07T10:10:53Z Jānis U. 198 4464922 wikitext text/x-wiki {{ping|Jānis U.}} vai nebūtu tā, ka ja tu liec garumzīmi - tātad latvisko - un tātad ģints nosaukums būtu 'Mēksiellas'? vai arī tad nelitot garumzīmi un atstāt zinātnisko nosaukumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.35 (EEST) : Es cenšos latviskot taksonus, izņemot sugu nosaukumus. Tas viss ir diskutējams. Šajā gadījumā piekrītu par garumzīmi--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.10 (EEST) 425awstxkeu0y39wfhgwwg6eyi7i9eq 4464935 4464922 2026-05-07T10:43:20Z Biafra 13794 /* */ Atbilde 4464935 wikitext text/x-wiki {{ping|Jānis U.}} vai nebūtu tā, ka ja tu liec garumzīmi - tātad latvisko - un tātad ģints nosaukums būtu 'Mēksiellas'? vai arī tad nelitot garumzīmi un atstāt zinātnisko nosaukumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.35 (EEST) : Es cenšos latviskot taksonus, izņemot sugu nosaukumus. Tas viss ir diskutējams. Šajā gadījumā piekrītu par garumzīmi--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.10 (EEST) ::mans jautājums bia par galoti vairāk: 'Mēksiellas'? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.43 (EEST) env272nx1fobp8jrd937xxbmuoqhlov 0 631209 4464865 2026-05-07T07:23:07Z Latvinskyy 142552 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1345906205|Puma (German infantry fighting vehicle)]]" 4464865 wikitext text/x-wiki {{Ierocis infokaste|name=Schützenpanzer Puma|image=Puma, first series.jpg|image_size=310|caption=|origin=[[Vācija]]|service=2015–present|type=[[Kājnieku kaujas mašīna]]|is_vehicle=jā|used_by=[[Bundeswehr]]|designer=[[Krauss-Maffei Wegmann]]<br />[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]|design_date=1995–2009|production_date=2009.–pašlaik|unit_cost=|number=350 2022. gada decembrī<ref name=pause/><ref name="bmvg">{{cite web|url=https://www.bmvg.de/resource/blob/5325320/1f15343d355c6d77c332b06f27ebd025/download-14-ruestungsbericht-data.pdf|title=Bericht des BMVg zu Rüstungsangelegenheiten|publisher=bmvg|access-date=2022. gada 2. aprīlis}}</ref>|length={{convert|7.4|m|ft|0|abbr=on}}<ref name=TechnicalData>{{cite web| url=https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/infantry-fighting-vehicles/puma/ | publisher=knds.de | title=PUMA IFV | piekļuves datums=2023. gada 4. decembris}}<ref>|width={{convert|3,7|m|ft|0|abbr=on}} ar pamata bruņām <br>{{convert|4,0|m|ft|0|abbr=on}} pastiprināti bruņots <ref name=tech/>|height={{convert|3,1|m|ft|0|abbr=on}} torņa jumtam <br>{{convert|3,6|m|ft|0|abbr=on}} optikai <ref name=bw/>|weight={{ubl |{{convert|31,4|t|lb|0|abbr=on}} (A līmenis) |{{convert|43,0|t|lb|0|abbr=on}} (C līmenis)<ref name=bw/>}}|suspension=Horstman [[hidropneimatiskie|hidrostrukcijas]]|primary_armament=Autocanon {{ill|MK 30-2/ABM|de|MK 30}} <br>([[30 mm kalibrs|30 mm]], 200 patronas šaušanas gatavībā, 200 noliktavā)|secondary_armament=Pamata variants: * [[HK MG4]] ([[5,56 × 45 mm NATO]]) S1 variants: *[[Spike (raķete)|Spike LR (MELLS)]] ATGM <ref name=bw>{{cite web|language=de|title=Der Puma: Einer der modernsten Schützenpanzer der Welt|url=https://www.bundeswehr.de/portal/a/bwde/start/aktuelles/aus_der_technik/!ut/p/z1/hY_RC4IwEMb _I28zU3ucSCKhlJbpXmK4YYZtMpb00B_fJPBNuocP7vvufscBhRqoZFPfMdMryQbbN9S_-TsvTdwSZYl7IYhUxflQZTlGyQYquP4bo TZGK0UQlFxAYxnBKiP0oQQKlAunVVKYWY2QprfaaWaUdkalzTAnL61t4vQcGoTjCAfLKfwhdZVkJ-R5cRoVM_DBJvZedlk7Pw3NnUk-iKNqyc8Yn_swz7fdF9Ktb5U!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/#Z7_694IG2S0MG2UA0AVRTKVMN1086}}<ref> *Daudzlādiņu granātmetējs tuvaizsardzībai|armour=[[Uzlabota modulāra bruņu aizsardzība|AMAP]] modulāras [[kompozītmateriālu bruņas]]<ref>{{cite web | title=IBD Deisenroth Engineering: Lietošanā esošie produkti | url=http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | piekļuves datums=29. decembris 2010. g. | izdevējs=IBD Deisenroth Engineering | url-status=dead | archive-url=https://web.archive.org/web/20100612162104/http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | archive-date=12. jūnijs 2010. g. }}</ref> kompozītmateriālu bruņas|engine=[[MTU Friedrichshafen|MTU Fried.]] {{ill|MT 892 Ka-501|de|Liste von Dieselmotoren für militärische Rad- und Kettenfahrzeuge der MTU Friedrichshafen}} [[V10 engine|v10]] 11.1-litre|crew=3|passengers=6|engine_power={{convert|1088|PS|kW|0|abbr=on}} (pie 3800 apgr./min), <br> {{convert|2200|Nm|ftlb|0|abbr=on}}<ref name=tech/><ref name=TehniskieDati />|pw_ratio=18,6 kW/t<ref name=bw/>|transmission=[[Renk]] HSWL 256|fuel_capacity={{konvertēt|900|L|ASV gal impgal|saīsinājums=on}}|vehicle_range={{convert|600|km|mi|0|abbr=on}} uz ceļa <ref name=tech>{{Cite web|title=Der Schützenpanzer Puma |url=https://www.bundeswehr.de/de/ausruestung-technik-bundeswehr/landsysteme-bundeswehr/schuetzenpanzer-puma|access-date=2021. gada 20. novembris|website=www.bundeswehr.de|date=2017. gada 20. septembris |language=de}}</ref>|speed={{convert|70|km/h|mph|0|abbr=on}} uz ceļa <ref name=tech/>}} '''Puma''' ir moderna vācu kājnieku kaujas mašīna (IFV), kas izstrādāta, lai aizstātu novecojušo Marder bruņoto transportlīdzekli Vācijas armijā. To izstrādāja Vācijas aizsardzības uzņēmumi KNDS Deutschland (agrāk Krauss-Maffei Wegmann) un [[Rheinmetall]] Landsysteme. Plānots, ka Vācijas Bundesvērs iegādāsies vairāk nekā 350 Puma transportlīdzekļus, un šis modelis tiek uzskatīts par vienu no tehnoloģiski attīstītākajiem IFV pasaulē. Lai gan pirmie transportlīdzekļi tika piegādāti jau 2010. gadā, projekts ir saskāries ar ievērojamu kavēšanos, izmaksu pieaugumu un tehniskām problēmām. == Vēsture == === Attīstība === Puma saknes meklējamas 1990. gadu projektā “Neue Gepanzerte Plattformen (NGP)”, kura mērķis bija izstrādāt vienotu bruņotu platformu dažādām militārām vajadzībām – no kājnieku kaujas mašīnas līdz pretgaisa aizsardzības sistēmām. Pēc NGP projekta pārtraukšanas 2001. gadā tā idejas tika izmantotas jaunā programmā – “neuer Schützenpanzer” (jaunais IFV). Puma izstrāde kā Marder pēctecim faktiski sākās 2002. gadā. Svarīgākie attīstības posmi: * 2004: pasūtīti pirmie prototipi un apmācības sistēmas * 2007: apstiprināts ~3 miljardu eiro finansējums * 2010: piegādāti pirmie sērijveida transportlīdzekļi * 2015: Puma oficiāli pieņemts dienestā Testēšana notika dažādos klimatiskos apstākļos, tostarp: * Norvēģijā (aukstuma testi) * Apvienotajos Arābu Emirātos (karstuma un tuksneša testi) Gūtās atziņas tika iekļautas jaunajā taktiskajā koncepcijā ar nosaukumu ''neuer Schützenpanzer'' ("jaunā javas mašīna"). Puma kā Marder pēcteča plānošana sākās 2002. gadā. Tajā pašā gadā [[Bundesvērs|Vācijas armija]] ( ''Heer'' ) 2004. gada beigās pasūtīja piecu pirmsražošanas transportlīdzekļu piegādi un to loģistikas un apmācības pakalpojumus. 2007. gada 8. novembrī tika panākta vienošanās par 3 miljardu eiro budžetu 405 Puma iegādei (izņemot piecus Puma, kas jau bija piegādāti Vācijas armijai izmēģinājumiem). 2010. gada 6. decembrī pirmie divi sērijveida transportlīdzekļi tika nodoti Vācijas Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung. === Nākotne === Ņemot vērā pašreizējo Marder vecumu un to, ka pasaules tirgū nav pieejams neviens transportlīdzeklis, kas būtu salīdzināms ar Puma specifikācijām, Bundestāga Budžeta komiteja vienbalsīgi nobalsoja par jauno transportlīdzekļu iegādi. Nākotnē Puma platforma var tikt vēl vairāk attīstīta: * jauni aktīvās aizsardzības risinājumi * uzlabota elektronika un sakari * potenciālas S2 versijas Pastāv arī plāni palielināt kopējo transportlīdzekļu skaitu līdz pat 1000 vienībām, ja tiks novērstas esošās tehniskās problēmas. == Dizains == [[Attēls:Schützenpanzer_Puma_(Kampfraum).jpg|thumb|Skats uz karaspēka nodalījumu]] Puma dizains būtiski atšķiras no iepriekšējām paaudzes IFV. Transportlīdzeklis apvieno vairākas modernas tehnoloģijas: * bezapkalpes tornis * kompakta, vienota ekipāžas kabīne * modulāra bruņu sistēma * augsts automatizācijas līmenis Ekipāža sastāv no: * 3 apkalpes locekļiem (vadītājs, komandieris, šāvējs) * līdz 6 desantniekiem Kabīne ir hermētiska un aizsargāta pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioloģiskajiem draudiem NBC. Tā ir aprīkota arī ar automātiskām ugunsdzēšanas sistēmām. === Bruņojums === [[Attēls:MK30-2-ABM_automatic_cannon.jpg|thumb|MK 30-2/ABM]] ==== Galvenais lielgabals ==== Puma galvenais bruņojums ir 30 mm automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM, kas spēj izšaut līdz 200 šāvieniem minūtē. Tas izmanto divu tipu munīciju: * APFSDS-T – bruņusitēj munīcija * KETF (air-burst) – eksplodē gaisā un izkliedē fragmentus Efektīvais darbības attālums ir līdz 3000 metriem. Pašlaik, izmantojot automātiskā lielgabala divkāršo munīcijas padevi, ir pieejami divi munīcijas veidi. Viens ir mazāka kalibra, ar spurām stabilizēta APFSDS -T (T apzīmē trasētāju) ar augstu caursišanas spēju, galvenokārt paredzēts lietošanai pret vidēji bruņotām mašīnām. Otrais ir pilna kalibra, daudzfunkcionāls, kinētiskās enerģijas laika ierobežojuma detonators (KETF) ar detonatora iestatījumu, kas ļauj gaisa sprādziena veidā izšaut munīcijas konusu. Munīcijas veidu var izvēlēties katram šāvienam, jo ierocis šauj no atvērta aizslēga, neievietojot patronu, kamēr nav nospiests sprūds. Munīcijas ietilpība ir 400 patronas; 200 gatavas šaušanai un 200 noliktavā. [[Attēls:MELLS_launcher_on_PUMA_1.jpg|thumb|MELLS raķešu kanistru palaišanas iekārta]] ==== Prettanku vadāma raķete ==== Transportlīdzeklis var tikt aprīkots ar Spike-LR prettanku raķetēm, kuras spēj iznīcināt tankus un nocietinājumus līdz 4 km attālumā. ==== Ložmetējs ==== * 5.56 mm vai 7.62 mm ložmetējs * dūmu granātu palaišanas sistēmas * 40 mm granātmetējs tuvās aizsardzības vajadzībām ==== Granātmetējs ==== Papildus parastajiem dūmu granātu metējiem ar 8 šāvieniem ir arī daudzkārtņu 40 šāvienu granātu metējs mm palaišanas iekārta transportlīdzekļa aizmugurē tuvaizsardzībai. Galvenās aizmugurējās durvis var atvērt līdz pusei, un tas ļauj diviem pasažieriem veikt izlūkošanu un šaut no mērenas aizsardzības. === Aizsardzība === Puma izstrādē prioritāte bija maksimāla ekipāžas aizsardzība. Transportlīdzeklis izmanto modulāru bruņu sistēmu, kas ļauj pielāgot aizsardzības līmeni. * aizsardzība pret vidēja kalibra ieročiem frontāli * pilna aizsardzība pret 14.5 mm munīciju no visām pusēm * aizsardzība pret mīnām un IED Papildu bruņu komplekts (C līmenis) būtiski palielina aizsardzību pret: * prettanku granātām (RPG) * sprādzieniem * artilērijas fragmentiem Visa apkalpe, ieskaitot vadītāju un demontāžas komandu, atrodas vienā nodalījumā, kas ļāva Vācijas armijai sasniegt augstāku aizsardzības līmeni. Vadītājam tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ir droši veidi, kā izkļūt no transportlīdzekļa. [[Attēls:Puma_IFV_interior1.jpg|thumb|Pumas sēdekļi un aprīkojums ir atdalīti no grīdas, lai uzlabotu izdzīvošanas spējas mīnu trieciena gadījumā.]] Sākotnēji bija arī ''B aizsardzības klase,'' kas paredzēta dzelzceļa pārvadājumiem. Tomēr kļuva skaidrs, ka C klase atbilst vilcienu/kuģu pārvadājumu svara un izmēru ierobežojumiem, tāpēc B klase tika atcelta. Četru A400M lidmašīnu grupa varēja ievest trīs A klases Puma uz kaujas laukumu, bet ceturtā lidmašīna pārvadātu C klases bruņu komplektus un vienkāršu celšanas aprīkojumu. Puma īsā laikā varēja tikt uzbūvēta līdz C bruņu klasei. ==== Reaktīvās bruņas ==== [[Attēls:Puma_IFV_with_MJH.jpg|thumb|Šīs Puma ERA kasetes ir aizstātas ar inertu treniņu variantu.]] Puma ir aprīkots ar reaktīvās bruņas elementiem (ERA), kas samazina prettanku lādiņu ietekmi. Atšķirībā no tradicionālajām ERA sistēmām, šīs ir izgatavotas no kompozītmateriāliem, lai samazinātu risku tuvumā esošiem karavīriem. ==== Aktīvās aizsardzības sistēma ==== [[Attēls:Puma_IFV_MUSS.jpg|thumb|MUSS komponenti: IR traucētājs, UV sensori, dūmu granātu dozators]] Transportlīdzeklis izmanto MUSS aktīvās aizsardzības sistēmu, kas: * identificē ienākošās raķetes * izmanto dūmu granātas un traucējumus * samazina lāzera un raķešu mērķēšanas efektivitāti Otrā Vācijas armijas pasūtītā Puma PKV partija tiks aprīkota ar uzlaboto MUSS 2.0 sistēmu, kas var darboties arī kā ienaidnieka uguns indikators un atklāt otrās paaudzes lāzera tālmēru un lāzerstara raķetes, piemēram, Kornet pretgaisa aizsardzības sistēmu. === Sensori un situācijas apzināšanās === [[Attēls:PERI_Puma.JPG|thumb|PERI tēmēklis komandierim.]] Puma piedāvā ļoti augstu situācijas apzināšanos: * 360° periskopi un kameras * termālā redze * lāzera tālmēri * digitālie displeji visai ekipāžai Komandieris var izmantot “hunter-killer” sistēmu, kas ļauj ātri noteikt un nodot mērķus šāvējam. Ložmetēja optika, ko var pilnībā aizsargāt ar bīdāmu lūku, ir koaksiāli piestiprināta pie galvenā ieroča. Ložmetējam ir termiskā kamera un lāzera tālmērs (identiski PERI modeļiem) un optroniskais dienas tēmēklis, ko noapaļo stikla bloks. Vadītājam ir trīs redzes bloki, kā arī attēla pastiprinātājs un displejs optronisko attēlu padevei. Pasažieru kabīnē ir lūka un trīs redzes bloki transportlīdzekļa aizmugurē labajā pusē, viens no tiem rotējošā stiprinājumā. Aizmugurējā kabīnē ir arī divi elektroniskie displeji. === Mobilitāte === Puma ir izstrādāts, lai spētu darboties kopā ar moderniem tankiem, piemēram, [[Leopard 2|Leopard 2.]] Galvenās īpašības: * jaudīgs MTU dzinējs (~1100 ZS) * augsta jaudas attiecība pret svaru * hidropneimatiskā piekare * uzlabota stabilitāte bezceļa apstākļos Maksimālais svars ar pilnu bruņojumu var sasniegt vairāk nekā 40 tonnas, taču mobilitāte saglabājas ļoti augsta. == Operatori == === Pašreizējais operators === ; {{DEU}} ((350 aktīvi, 50 pēc pasūtījuma, 204. gada opcija no 2025. gada) Puma ir dienestā [[Bundesvērs|Vācijas armijā]] kopš 2015. gada aprīļa. Vācijas armija turpina paplašināt un modernizēt savu Puma floti, un nākotnē iespējama arī eksporta attīstība. [[Kategorija:Rheinmetall]] 6hyu4xzn7fxv3odloonaew1ddpwdt49 4464867 4464865 2026-05-07T07:24:58Z Latvinskyy 142552 4464867 wikitext text/x-wiki {{Ierocis infokaste|name=Schützenpanzer Puma|image=Puma, first series.jpg|image_size=310|caption=|origin=[[Vācija]]|service=2015–present|type=[[Kājnieku kaujas mašīna]]|is_vehicle=jā|used_by=[[Bundeswehr]]|designer=[[Krauss-Maffei Wegmann]]<br />[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]|design_date=1995–2009|production_date=2009.–pašlaik|unit_cost=|number=350 2022. gada decembrī<ref name=pause/><ref name="bmvg">{{cite web|url=https://www.bmvg.de/resource/blob/5325320/1f15343d355c6d77c332b06f27ebd025/download-14-ruestungsbericht-data.pdf|title=Bericht des BMVg zu Rüstungsangelegenheiten|publisher=bmvg|access-date=2022. gada 2. aprīlis}}</ref>|length={{convert|7.4|m|ft|0|abbr=on}}<ref name=TechnicalData>{{cite web| url=https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/infantry-fighting-vehicles/puma/ | publisher=knds.de | title=PUMA IFV | piekļuves datums=2023. gada 4. decembris}}<ref>|width={{convert|3,7|m|ft|0|abbr=on}} ar pamata bruņām <br>{{convert|4,0|m|ft|0|abbr=on}} pastiprināti bruņots <ref name=tech/>|height={{convert|3,1|m|ft|0|abbr=on}} torņa jumtam <br>{{convert|3,6|m|ft|0|abbr=on}} optikai <ref name=bw/>|weight={{ubl |{{convert|31,4|t|lb|0|abbr=on}} (A līmenis) |{{convert|43,0|t|lb|0|abbr=on}} (C līmenis)<ref name=bw/>}}|suspension=Horstman [[hidropneimatiskie|hidrostrukcijas]]|primary_armament=Autocanon {{ill|MK 30-2/ABM|de|MK 30}} <br>([[30 mm kalibrs|30 mm]], 200 patronas šaušanas gatavībā, 200 noliktavā)|secondary_armament=Pamata variants: * [[HK MG4]] ([[5,56 × 45 mm NATO]]) S1 variants: *[[Spike (raķete)|Spike LR (MELLS)]] ATGM <ref name=bw>{{cite web|language=de|title=Der Puma: Einer der modernsten Schützenpanzer der Welt|url=https://www.bundeswehr.de/portal/a/bwde/start/aktuelles/aus_der_technik/!ut/p/z1/hY_RC4IwEMb _I28zU3ucSCKhlJbpXmK4YYZtMpb00B_fJPBNuocP7vvufscBhRqoZFPfMdMryQbbN9S_-TsvTdwSZYl7IYhUxflQZTlGyQYquP4bo TZGK0UQlFxAYxnBKiP0oQQKlAunVVKYWY2QprfaaWaUdkalzTAnL61t4vQcGoTjCAfLKfwhdZVkJ-R5cRoVM_DBJvZedlk7Pw3NnUk-iKNqyc8Yn_swz7fdF9Ktb5U!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/#Z7_694IG2S0MG2UA0AVRTKVMN1086}}<ref> *Daudzlādiņu granātmetējs tuvaizsardzībai|armour=[[Uzlabota modulāra bruņu aizsardzība|AMAP]] modulāras [[kompozītmateriālu bruņas]]<ref>{{cite web | title=IBD Deisenroth Engineering: Lietošanā esošie produkti | url=http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | piekļuves datums=29. decembris 2010. g. | izdevējs=IBD Deisenroth Engineering | url-status=dead | archive-url=https://web.archive.org/web/20100612162104/http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | archive-date=12. jūnijs 2010. g. }}</ref> kompozītmateriālu bruņas|engine=[[MTU Friedrichshafen|MTU Fried.]] {{ill|MT 892 Ka-501|de|Liste von Dieselmotoren für militärische Rad- und Kettenfahrzeuge der MTU Friedrichshafen}} [[V10 engine|v10]] 11.1-litre|crew=3|passengers=6|engine_power={{convert|1088|PS|kW|0|abbr=on}} (pie 3800 apgr./min), <br> {{convert|2200|Nm|ftlb|0|abbr=on}}<ref name=tech/><ref name=TehniskieDati />|pw_ratio=18,6 kW/t<ref name=bw/>|transmission=[[Renk]] HSWL 256|fuel_capacity={{konvertēt|900|L|ASV gal impgal|saīsinājums=on}}|vehicle_range={{convert|600|km|mi|0|abbr=on}} uz ceļa <ref name=tech>{{Cite web|title=Der Schützenpanzer Puma |url=https://www.bundeswehr.de/de/ausruestung-technik-bundeswehr/landsysteme-bundeswehr/schuetzenpanzer-puma|access-date=2021. gada 20. novembris|website=www.bundeswehr.de|date=2017. gada 20. septembris |language=de}}</ref>|speed={{convert|70|km/h|mph|0|abbr=on}} uz ceļa <ref name=tech/>}} '''Puma''' ir moderna vācu kājnieku kaujas mašīna (IFV), kas izstrādāta, lai aizstātu novecojušo Marder bruņoto transportlīdzekli Vācijas armijā. To izstrādāja Vācijas aizsardzības uzņēmumi KNDS Deutschland (agrāk Krauss-Maffei Wegmann) un [[Rheinmetall]] Landsysteme. Plānots, ka Vācijas Bundesvērs iegādāsies vairāk nekā 350 Puma transportlīdzekļus, un šis modelis tiek uzskatīts par vienu no tehnoloģiski attīstītākajiem IFV pasaulē. Lai gan pirmie transportlīdzekļi tika piegādāti jau 2010. gadā, projekts ir saskāries ar ievērojamu kavēšanos, izmaksu pieaugumu un tehniskām problēmām. == Vēsture == === Attīstība === Puma saknes meklējamas 1990. gadu projektā “Neue Gepanzerte Plattformen (NGP)”, kura mērķis bija izstrādāt vienotu bruņotu platformu dažādām militārām vajadzībām – no kājnieku kaujas mašīnas līdz pretgaisa aizsardzības sistēmām. Pēc NGP projekta pārtraukšanas 2001. gadā tā idejas tika izmantotas jaunā programmā – “neuer Schützenpanzer” (jaunais IFV). Puma izstrāde kā Marder pēctecim faktiski sākās 2002. gadā. Svarīgākie attīstības posmi: * 2004: pasūtīti pirmie prototipi un apmācības sistēmas * 2007: apstiprināts ~3 miljardu eiro finansējums * 2010: piegādāti pirmie sērijveida transportlīdzekļi * 2015: Puma oficiāli pieņemts dienestā Testēšana notika dažādos klimatiskos apstākļos, tostarp: * Norvēģijā (aukstuma testi) * Apvienotajos Arābu Emirātos (karstuma un tuksneša testi) Gūtās atziņas tika iekļautas jaunajā taktiskajā koncepcijā ar nosaukumu ''neuer Schützenpanzer'' ("jaunā javas mašīna"). Puma kā Marder pēcteča plānošana sākās 2002. gadā. Tajā pašā gadā [[Bundesvērs|Vācijas armija]] ( ''Heer'' ) 2004. gada beigās pasūtīja piecu pirmsražošanas transportlīdzekļu piegādi un to loģistikas un apmācības pakalpojumus. 2007. gada 8. novembrī tika panākta vienošanās par 3 miljardu eiro budžetu 405 Puma iegādei (izņemot piecus Puma, kas jau bija piegādāti Vācijas armijai izmēģinājumiem). 2010. gada 6. decembrī pirmie divi sērijveida transportlīdzekļi tika nodoti Vācijas Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung. === Nākotne === Ņemot vērā pašreizējo Marder vecumu un to, ka pasaules tirgū nav pieejams neviens transportlīdzeklis, kas būtu salīdzināms ar Puma specifikācijām, Bundestāga Budžeta komiteja vienbalsīgi nobalsoja par jauno transportlīdzekļu iegādi. Nākotnē Puma platforma var tikt vēl vairāk attīstīta: * jauni aktīvās aizsardzības risinājumi * uzlabota elektronika un sakari * potenciālas S2 versijas Pastāv arī plāni palielināt kopējo transportlīdzekļu skaitu līdz pat 1000 vienībām, ja tiks novērstas esošās tehniskās problēmas. == Dizains == [[Attēls:Schützenpanzer_Puma_(Kampfraum).jpg|thumb|Skats uz karaspēka nodalījumu]] Puma dizains būtiski atšķiras no iepriekšējām paaudzes IFV. Transportlīdzeklis apvieno vairākas modernas tehnoloģijas: * bezapkalpes tornis * kompakta, vienota ekipāžas kabīne * modulāra bruņu sistēma * augsts automatizācijas līmenis Ekipāža sastāv no: * 3 apkalpes locekļiem (vadītājs, komandieris, šāvējs) * līdz 6 desantniekiem Kabīne ir hermētiska un aizsargāta pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioloģiskajiem draudiem NBC. Tā ir aprīkota arī ar automātiskām ugunsdzēšanas sistēmām. === Bruņojums === [[Attēls:MK30-2-ABM_automatic_cannon.jpg|thumb|MK 30-2/ABM]] ==== Galvenais lielgabals ==== Puma galvenais bruņojums ir 30 mm automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM, kas spēj izšaut līdz 200 šāvieniem minūtē. Tas izmanto divu tipu munīciju: * APFSDS-T – bruņusitēj munīcija * KETF (air-burst) – eksplodē gaisā un izkliedē fragmentus Efektīvais darbības attālums ir līdz 3000 metriem. Pašlaik, izmantojot automātiskā lielgabala divkāršo munīcijas padevi, ir pieejami divi munīcijas veidi. Viens ir mazāka kalibra, ar spurām stabilizēta APFSDS -T (T apzīmē trasētāju) ar augstu caursišanas spēju, galvenokārt paredzēts lietošanai pret vidēji bruņotām mašīnām. Otrais ir pilna kalibra, daudzfunkcionāls, kinētiskās enerģijas laika ierobežojuma detonators (KETF) ar detonatora iestatījumu, kas ļauj gaisa sprādziena veidā izšaut munīcijas konusu. Munīcijas veidu var izvēlēties katram šāvienam, jo ierocis šauj no atvērta aizslēga, neievietojot patronu, kamēr nav nospiests sprūds. Munīcijas ietilpība ir 400 patronas; 200 gatavas šaušanai un 200 noliktavā. [[Attēls:MELLS_launcher_on_PUMA_1.jpg|thumb|MELLS raķešu kanistru palaišanas iekārta]] ==== Prettanku vadāma raķete ==== Transportlīdzeklis var tikt aprīkots ar Spike-LR prettanku raķetēm, kuras spēj iznīcināt tankus un nocietinājumus līdz 4 km attālumā. ==== Ložmetējs ==== * 5.56 mm vai 7.62 mm ložmetējs * dūmu granātu palaišanas sistēmas * 40 mm granātmetējs tuvās aizsardzības vajadzībām ==== Granātmetējs ==== Papildus parastajiem dūmu granātu metējiem ar 8 šāvieniem ir arī daudzkārtņu 40 šāvienu granātu metējs mm palaišanas iekārta transportlīdzekļa aizmugurē tuvaizsardzībai. Galvenās aizmugurējās durvis var atvērt līdz pusei, un tas ļauj diviem pasažieriem veikt izlūkošanu un šaut no mērenas aizsardzības. === Aizsardzība === Puma izstrādē prioritāte bija maksimāla ekipāžas aizsardzība. Transportlīdzeklis izmanto modulāru bruņu sistēmu, kas ļauj pielāgot aizsardzības līmeni. * aizsardzība pret vidēja kalibra ieročiem frontāli * pilna aizsardzība pret 14.5 mm munīciju no visām pusēm * aizsardzība pret mīnām un IED Papildu bruņu komplekts (C līmenis) būtiski palielina aizsardzību pret: * prettanku granātām (RPG) * sprādzieniem * artilērijas fragmentiem Visa apkalpe, ieskaitot vadītāju un demontāžas komandu, atrodas vienā nodalījumā, kas ļāva Vācijas armijai sasniegt augstāku aizsardzības līmeni. Vadītājam tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ir droši veidi, kā izkļūt no transportlīdzekļa. [[Attēls:Puma_IFV_interior1.jpg|thumb|Pumas sēdekļi un aprīkojums ir atdalīti no grīdas, lai uzlabotu izdzīvošanas spējas mīnu trieciena gadījumā.]] Sākotnēji bija arī ''B aizsardzības klase,'' kas paredzēta dzelzceļa pārvadājumiem. Tomēr kļuva skaidrs, ka C klase atbilst vilcienu/kuģu pārvadājumu svara un izmēru ierobežojumiem, tāpēc B klase tika atcelta. Četru A400M lidmašīnu grupa varēja ievest trīs A klases Puma uz kaujas laukumu, bet ceturtā lidmašīna pārvadātu C klases bruņu komplektus un vienkāršu celšanas aprīkojumu. Puma īsā laikā varēja tikt uzbūvēta līdz C bruņu klasei. ==== Reaktīvās bruņas ==== [[Attēls:Puma_IFV_with_MJH.jpg|thumb|Šīs Puma ERA kasetes ir aizstātas ar inertu treniņu variantu.]] Puma ir aprīkots ar reaktīvās bruņas elementiem (ERA), kas samazina prettanku lādiņu ietekmi. Atšķirībā no tradicionālajām ERA sistēmām, šīs ir izgatavotas no kompozītmateriāliem, lai samazinātu risku tuvumā esošiem karavīriem. ==== Aktīvās aizsardzības sistēma ==== [[Attēls:Puma_IFV_MUSS.jpg|thumb|MUSS komponenti: IR traucētājs, UV sensori, dūmu granātu dozators]] Transportlīdzeklis izmanto MUSS aktīvās aizsardzības sistēmu, kas: * identificē ienākošās raķetes * izmanto dūmu granātas un traucējumus * samazina lāzera un raķešu mērķēšanas efektivitāti Otrā Vācijas armijas pasūtītā Puma PKV partija tiks aprīkota ar uzlaboto MUSS 2.0 sistēmu, kas var darboties arī kā ienaidnieka uguns indikators un atklāt otrās paaudzes lāzera tālmēru un lāzerstara raķetes, piemēram, Kornet pretgaisa aizsardzības sistēmu. === Sensori un situācijas apzināšanās === [[Attēls:PERI_Puma.JPG|thumb|PERI tēmēklis komandierim.]] Puma piedāvā ļoti augstu situācijas apzināšanos: * 360° periskopi un kameras * termālā redze * lāzera tālmēri * digitālie displeji visai ekipāžai Komandieris var izmantot “hunter-killer” sistēmu, kas ļauj ātri noteikt un nodot mērķus šāvējam. Ložmetēja optika, ko var pilnībā aizsargāt ar bīdāmu lūku, ir koaksiāli piestiprināta pie galvenā ieroča. Ložmetējam ir termiskā kamera un lāzera tālmērs (identiski PERI modeļiem) un optroniskais dienas tēmēklis, ko noapaļo stikla bloks. Vadītājam ir trīs redzes bloki, kā arī attēla pastiprinātājs un displejs optronisko attēlu padevei. Pasažieru kabīnē ir lūka un trīs redzes bloki transportlīdzekļa aizmugurē labajā pusē, viens no tiem rotējošā stiprinājumā. Aizmugurējā kabīnē ir arī divi elektroniskie displeji. === Mobilitāte === Puma ir izstrādāts, lai spētu darboties kopā ar moderniem tankiem, piemēram, [[Leopard 2|Leopard 2.]] Galvenās īpašības: * jaudīgs MTU dzinējs (~1100 ZS) * augsta jaudas attiecība pret svaru * hidropneimatiskā piekare * uzlabota stabilitāte bezceļa apstākļos Maksimālais svars ar pilnu bruņojumu var sasniegt vairāk nekā 40 tonnas, taču mobilitāte saglabājas ļoti augsta. == Operatori == === Pašreizējais operators === ; {{DEU}} ((350 aktīvi, 50 pēc pasūtījuma, 204. gada opcija no 2025. gada) Puma ir dienestā [[Bundesvērs|Vācijas armijā]] kopš 2015. gada aprīļa. Vācijas armija turpina paplašināt un modernizēt savu Puma floti, un nākotnē iespējama arī eksporta attīstība. # ''Land Defense&nbsp;– MTU. Your partner for unrivaled solutions.''&nbsp;(PDF;&nbsp;6,4&nbsp;MB)&nbsp;In:&nbsp;''mtu-online.com.''&nbsp;MTU Friedrichshafen GmbH,&nbsp;S.&nbsp;12,&nbsp;archiviert&nbsp;vom&nbsp;Original&nbsp;(nicht mehr online verfügbar)&nbsp;am&nbsp;2.&nbsp;April 2015;&nbsp;abgerufen am 2.&nbsp;April 2015&nbsp;(englisch). # {{Internetquelle|url=http://www.spiegel.de/politik/deutschland/bundeswehr-der-marder-geht-der-igel-kommt-a-213675.html|titel=Bundeswehr: Der Marder geht – der Igel kommt|werk=[[Spiegel Online]]|datum=2002-09-12|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|url=https://www.spiegel.de/politik/deutschland/ruestungspolitik-scharping-laesst-den-panther-ausrollen-a-204900.html|titel=Rüstungspolitik: Scharping lässt den Panther ausrollen|werk=[[Spiegel Online]]|datum=2002-07-12|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|url=https://www.spiegel.de/politik/deutschland/0,1518,623846,00.html|titel=40 Jahre Schützenpanzer MARDER|werk=[[Spiegel Online]]|datum=2009-05-09|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|autor=Thomas Reisener|url=http://www.rp-online.de/public/article/wirtschaft/news/729059/Milliardenauftrag-fuer-Rheinmetall.html|titel=„Puma“: Ministerium bestellt 405 umstrittene Panzer|werk=[[RP Online]]|datum=2009-06-06|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20090709080058/http://www.rp-online.de/public/article/wirtschaft/news/729059/Milliardenauftrag-fuer-Rheinmetall.html|archiv-datum=2009-07-09|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|url=http://www.bmvg.de/portal/a/bmvg/!ut/p/c4/NYy9DoJAEISfhQfwFgwmaCehkdIGsVuOy7mG-8m6QOPDe1c4k0wxX2bgCckeN7IoFDwu8IBR02Xa1eQ2q95h5dQqR54-YphWB0PezEbp4I3kFOOFUlpGCaxiYFkyWZkTUTTDWFZdW1blX9W3Geq-Px9PdXdr7_kwMlqHMPpw0KhfBqJzzX4tih8KPHGv/|titel=Bundeswehr beschafft weniger Puma|werk=bmvg.de|datum=2012-07-12|offline=1|archiv-url=https://archive.today/20130206154512/http://www.bmvg.de/portal/a/bmvg/!ut/p/c4/NYy9DoJAEISfhQfwFgwmaCehkdIGsVuOy7mG-8m6QOPDe1c4k0wxX2bgCckeN7IoFDwu8IBR02Xa1eQ2q95h5dQqR54-YphWB0PezEbp4I3kFOOFUlpGCaxiYFkyWZkTUTTDWFZdW1blX9W3Geq-Px9PdXdr7_kwMlqHMPpw0KhfBqJzzX4tih8KPHGv/|archiv-datum=2013-02-06|abruf=2012-07-12}} # {{Internetquelle|autor=FOCUS Online|url=https://www.focus.de/politik/deutschland/eine-der-groessten-fehlplanungen-preis-fuer-schuetzenpanzer-puma-hat-sich-verdoppelt_id_10943827.html|titel=Eine der größten Fehlplanungen: Preis für Schützenpanzer Puma hat sich verdoppelt|sprache=de|abruf=2020-06-16}} # {{Internetquelle|url=http://presseservice.pressrelations.de/pressemitteilung/serienstart-fuer-neuen-schuetzenpanzer-puma-434892.html|titel=bwtv-Video zur Herstellung des PUMA bei KMW|werk=pressrelations.de|datum=2012-10-07|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20170719022049/http://presseservice.pressrelations.de/pressemitteilung/serienstart-fuer-neuen-schuetzenpanzer-puma-434892.html|archiv-datum=2017-07-19|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|autor=Jörg Fleischer|url=http://www.derwesten.de/wp-info/neuer-panzer-fuer-die-truppe-id462780.html|titel=Regierung bestellt 405 „Puma“-Panzer&nbsp; Milliardenauftrag für Rheinmetall|werk=[[derwesten.de]]|datum=2009-07-06|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20150924160306/http://www.derwesten.de/wp-info/neuer-panzer-fuer-die-truppe-id462780.html|archiv-datum=2015-09-24|abruf=2020-11-25|abruf-verborgen=1}} # {{Internetquelle|url=https://www.volksfreund.de/nachrichten/region/rheinlandpfalz/rheinlandpfalz/Heute-im-Trierischen-Volksfreund-Trierer-pruefen-Panzer-Puma-erneut-Externe-Berater-legen-heute-Risikoanalyse-zu-Ruestungsprojekten-der-Bundeswehr-vor;art806,4014699|titel=Neuer Panzer für die Truppe|werk=volksfreund.de|datum=2014-10-05|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|url=http://psm-spz.de/index.php?id=news#c83|titel=Der SPz PUMA in der Truppe|werk=psm-spz.de|datum=2015-04-17|abruf=2015-04-18}} # {{Internetquelle|autor=Waldemar Geiger|url=https://esut.de/2019/06/fachbeitraege/ruestung/13812/finanzierung-fuer-bis-zu-210-weitere-schuetzenpanzer-puma-gesichert/|titel=Finanzierung für bis zu 210 weitere Schützenpanzer Puma gesichert|werk=esut.de|datum=2019-06-27|abruf=2022-04-22}} # ''Schützenpanzer Puma VJTFVery High Readiness Joint Task Force – neues Zeitalter für die Grenadiere.'' Bundeswehr.de, 18. März 2021. # Thomas Wiegold: Haushaltsausschuss billigt Bundeswehr-Beschaffungen für 13 Mrd Euro – Erste Bestellungen aus dem Sondervermögen. # ESuT: Schützenpanzer Puma: 2. Los besteht wohl nur aus 50 Fahrzeugen # {{Literatur|Titel=Neue Panzerpannen: Bundeswehr hat abermals schwere Probleme mit dem Puma|Sammelwerk=FAZ.NET|Datum=|ISSN=0174-4909|Online=https://www.faz.net/aktuell/politik/inland/bundeswehr-hat-abermals-schwere-probleme-mit-dem-puma-18543017.html|Abruf=2022-12-18}} # {{cite web|title=50 neue Schützenpanzer Puma für das Deutsche Heer|url=https://www.bundeswehr-journal.de/2023/50-neue-schuetzenpanzer-puma-fuer-das-deutsche-heer/|publisher=Bundeswehr Journal|access-date=2025-10-27}} # {{cite web|title=2. Los Schützenpanzer Puma auf 250 erweitert – Auslieferung ab 2028|url=https://esut.de/2025/12/meldungen/66467/schuetzenpanzer-puma-auslieferung/|publisher=Mittler Report Verlag|access-date=2026-02-05|author=Gerhard Heiming}} # {{Internetquelle|url=http://home.janes.com/events/exhibitions/eurosatory2010/sections/daily/day4/us-gcv-to-harness-puma-te.shtml|titel=US GCV to harness Puma technology|werk=janes.com|offline=1|archiv-url=https://archive.today/20120717044609/http://home.janes.com/events/exhibitions/eurosatory2010/sections/daily/day4/us-gcv-to-harness-puma-te.shtml|archiv-datum=2012-07-17|abruf=2018-01-08}} # {{Internetquelle|url=http://www.kmweg.de/2922-YWt0X3BhZ2U9MiZuZXdzX2lkPTQwNzA0-~rechte-navi~pressemitteilungen~news_detail.html|titel=Pressemitteilungen|werk=KMWeg|datum=2010-05-25|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20100709062308/http://www.kmweg.de/2922-YWt0X3BhZ2U9MiZuZXdzX2lkPTQwNzA0-~rechte-navi~pressemitteilungen~news_detail.html|archiv-datum=2010-07-09|abruf=2018-01-08}} # {{Internetquelle|autor=Brendan McGarry, Danielle Ivory|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2011-12-05/saic-loses-bid-protest-for-u-s-army-ground-combat-vehicle|titel=SAIC Loses Bid Protest for U.S. Army Ground Combat Vehicle|sprache=en|abruf=2022-04-22}} # {{Internetquelle|url=http://www.kmweg.de/2922-YWt0X3BhZ2U9MiZuZXdzX2lkPTQwNzA0-~rechte-navi~pressemitteilungen~news_detail.html|titel=Pressemitteilungen|hrsg=Report Verlag|datum=2010-05-25|format=PDF|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20100709062308/http://www.kmweg.de/2922-YWt0X3BhZ2U9MiZuZXdzX2lkPTQwNzA0-~rechte-navi~pressemitteilungen~news_detail.html|archiv-datum=2010-07-09|abruf=2018-01-08}} # Strategie und Technik, Report Verlag, Ausgabe Januar 2009 Streitkräftegemeinsame Taktische Feuerunterstützung. ''S. 30–34''. # <nowiki>https://www.mtu-solutions.com/eu/de/pressreleases/2003/hochleistungs-leichtmotor_fuer_fres.html</nowiki> # {{Internetquelle|url=https://d-nb.info/102312064X/34|titel=Newsletter Verteidigung – Ausgabe 17 / KW 48 Dienstag, 25. November 2008|werk=psm-spz.com|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20181123023038/https://d-nb.info/102312064X/34|archiv-datum=2018-11-23|abruf=2009-01-26}} # ''Führungsunterstützung aus einer Hand'' Wehrtechnischer Report, 3/2015, Mittler Report Verlag. # {{Internetquelle|url=https://wikileaks.org/gifiles/docs/16/1679150_-utf-8-q-germany_-_details_on_eurospike-e2-80-99s_-e2-82.html|titel=GERMANY – Details on EuroSpike’s €35 million MELLS programme for the Bundeswehr|werk=[[Wikileaks]]|datum=2013-03-11|sprache=en|abruf=2014-11-07}} # {{Internetquelle|url=http://www.diehl.com/en/diehl-group/press/mells-latest-missile-technology-for-the-german-army/190/2009/06/7.html|titel=MELLS: Latest missile technology for the German army|werk=eurospike.com|datum=2009-06-29|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20160312154319/http://www.diehl.com/en/diehl-group/press/mells-latest-missile-technology-for-the-german-army/190/2009/06/7.html|archiv-datum=2016-03-12|abruf=2018-01-08}} # {{Internetquelle|autor=Christian Thiels|url=https://www.tagesschau.de/inland/bundeswehr-ruestungsprojekte-103.html|titel=Schlagseite beim Kriegsgerät|werk=[[tagesschau.de|Tagesschau]]|hrsg=ARD|datum=2017-05-12|offline=1|archiv-url=https://web.archive.org/web/20180823132846/https://www.tagesschau.de/inland/bundeswehr-ruestungsprojekte-103.html|archiv-datum=2018-08-23|abruf=2018-02-03}} # Ulrich Friese: ''Schwangerenschutz beim Panzerfahren.'' In: ''Frankfurter Allgemeine Zeitung''. 6. Februar 2015. # {{Internetquelle|url=https://www.faz.net/aktuell/wirtschaft/unternehmen/puma-panzer-buerokratie-und-sonderwuensche-verteuern-und-verzoegern-13405087.html|titel=Puma-Panzer: Bürokratie und Sonderwünsche verteuern und verzögern|datum=2015-02-06|sprache=de|abruf=2025-10-21}} # {{Internetquelle|url=https://www.tagesschau.de/inland/innenpolitik/panzer-puma-103.html|titel=Bundeswehr: Warum der „Puma“ bislang ein Papiertiger ist|werk=[[tagesschau.de]]|sprache=de|abruf=2022-12-19}} # Fabian Hoberg, Robin Hornig: ''Problem-Panzer Puma.'' In: ''Autobild''. 10. November 2015. # {{Internetquelle|url=https://www.businessinsider.de/tech/eine-der-modernsten-und-teuersten-waffen-der-bundeswehr-hat-sich-fuer-deutschland-zur-bedrohung-entwickelt-2018-6/|titel=Eine der modernsten und teuersten Waffen der Bundeswehr hat sich für Deutschland zur Bedrohung entwickelt|werk=[[Business Insider]]|datum=2018-06-19|abruf=2022-04-22}} # Sabine Siebold: ''„Puma“-Aufrüstung kostet 500 Millionen.'' In: ''n-tv''. 25. Januar 2018. # Puma, der Pannenpanzer In: ''Frontal 21''. 8. Oktober 2018. # {{Internetquelle|url=https://www.handelsblatt.com/unternehmen/industrie/ruestungskonzern-rheinmetall-bekommt-grossauftrag-von-der-bundeswehr/27373810.html|titel=Rheinmetall: Bundeswehr vergibt Panzer-Großauftrag|werk=[[Handelsblatt]]|datum=2021-06-29|abruf=2022-04-22}} # {{Internetquelle|autor=[[Thomas Wiegold]]|url=https://augengeradeaus.net/2022/12/haushaltsausschuss-billigt-bundeswehr-beschaffungen-fuer-13-mrd-euro-erste-bestellungen-aus-dem-sondervermoegen/|titel=Haushaltsausschuss billigt Bundeswehr-Beschaffungen für 13 Mrd Euro – Erste Bestellungen aus dem Sondervermögen|werk=Augen geradeaus!|hrsg=Thomas Wiegold|datum=2022-12-14|abruf=2022-12-15}} [[Kategorija:Rheinmetall]] c0l1jco0pdkg0jx6i90gimyegmtmgjz 4464868 4464867 2026-05-07T07:27:18Z Latvinskyy 142552 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1345906205|Puma (German infantry fighting vehicle)]]" 4464868 wikitext text/x-wiki {{Ierocis infokaste|name=Schützenpanzer Puma|image=Puma, first series.jpg|image_size=310|caption=|origin=[[Vācija]]|service=2015–present|type=[[Kājnieku kaujas mašīna]]|is_vehicle=jā|used_by=[[Bundeswehr]]|designer=[[Krauss-Maffei Wegmann]]<br />[[Rheinmetall|Rheinmetall Landsysteme]]|design_date=1995–2009|production_date=2009.–pašlaik|unit_cost=|number=350 2022. gada decembrī<ref name=pause/><ref name="bmvg">{{cite web|url=https://www.bmvg.de/resource/blob/5325320/1f15343d355c6d77c332b06f27ebd025/download-14-ruestungsbericht-data.pdf|title=Bericht des BMVg zu Rüstungsangelegenheiten|publisher=bmvg|access-date=2022. gada 2. aprīlis}}</ref>|length={{convert|7.4|m|ft|0|abbr=on}}<ref name=TechnicalData>{{cite web| url=https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/infantry-fighting-vehicles/puma/ | publisher=knds.de | title=PUMA IFV | piekļuves datums=2023. gada 4. decembris}}<ref>|width={{convert|3,7|m|ft|0|abbr=on}} ar pamata bruņām <br>{{convert|4,0|m|ft|0|abbr=on}} pastiprināti bruņots <ref name=tech/>|height={{convert|3,1|m|ft|0|abbr=on}} torņa jumtam <br>{{convert|3,6|m|ft|0|abbr=on}} optikai <ref name=bw/>|weight={{ubl |{{convert|31,4|t|lb|0|abbr=on}} (A līmenis) |{{convert|43,0|t|lb|0|abbr=on}} (C līmenis)<ref name=bw/>}}|suspension=Horstman [[hidropneimatiskie|hidrostrukcijas]]|primary_armament=Autocanon {{ill|MK 30-2/ABM|de|MK 30}} <br>([[30 mm kalibrs|30 mm]], 200 patronas šaušanas gatavībā, 200 noliktavā)|secondary_armament=Pamata variants: * [[HK MG4]] ([[5,56 × 45 mm NATO]]) S1 variants: *[[Spike (raķete)|Spike LR (MELLS)]] ATGM <ref name=bw>{{cite web|language=de|title=Der Puma: Einer der modernsten Schützenpanzer der Welt|url=https://www.bundeswehr.de/portal/a/bwde/start/aktuelles/aus_der_technik/!ut/p/z1/hY_RC4IwEMb _I28zU3ucSCKhlJbpXmK4YYZtMpb00B_fJPBNuocP7vvufscBhRqoZFPfMdMryQbbN9S_-TsvTdwSZYl7IYhUxflQZTlGyQYquP4bo TZGK0UQlFxAYxnBKiP0oQQKlAunVVKYWY2QprfaaWaUdkalzTAnL61t4vQcGoTjCAfLKfwhdZVkJ-R5cRoVM_DBJvZedlk7Pw3NnUk-iKNqyc8Yn_swz7fdF9Ktb5U!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/#Z7_694IG2S0MG2UA0AVRTKVMN1086}}<ref> *Daudzlādiņu granātmetējs tuvaizsardzībai|armour=[[Uzlabota modulāra bruņu aizsardzība|AMAP]] modulāras [[kompozītmateriālu bruņas]]<ref>{{cite web | title=IBD Deisenroth Engineering: Lietošanā esošie produkti | url=http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | piekļuves datums=29. decembris 2010. g. | izdevējs=IBD Deisenroth Engineering | url-status=dead | archive-url=https://web.archive.org/web/20100612162104/http://www.ibd-deisenroth-engineering.de/products-in-use.html | archive-date=12. jūnijs 2010. g. }}</ref> kompozītmateriālu bruņas|engine=[[MTU Friedrichshafen|MTU Fried.]] {{ill|MT 892 Ka-501|de|Liste von Dieselmotoren für militärische Rad- und Kettenfahrzeuge der MTU Friedrichshafen}} [[V10 engine|v10]] 11.1-litre|crew=3|passengers=6|engine_power={{convert|1088|PS|kW|0|abbr=on}} (pie 3800 apgr./min), <br> {{convert|2200|Nm|ftlb|0|abbr=on}}<ref name=tech/><ref name=TehniskieDati />|pw_ratio=18,6 kW/t<ref name=bw/>|transmission=[[Renk]] HSWL 256|fuel_capacity={{konvertēt|900|L|ASV gal impgal|saīsinājums=on}}|vehicle_range={{convert|600|km|mi|0|abbr=on}} uz ceļa <ref name=tech>{{Cite web|title=Der Schützenpanzer Puma |url=https://www.bundeswehr.de/de/ausruestung-technik-bundeswehr/landsysteme-bundeswehr/schuetzenpanzer-puma|access-date=2021. gada 20. novembris|website=www.bundeswehr.de|date=2017. gada 20. septembris |language=de}}</ref>|speed={{convert|70|km/h|mph|0|abbr=on}} uz ceļa <ref name=tech/>}} '''Puma''' ir moderna vācu kājnieku kaujas mašīna (IFV), kas izstrādāta, lai aizstātu novecojušo Marder bruņoto transportlīdzekli Vācijas armijā. To izstrādāja Vācijas aizsardzības uzņēmumi KNDS Deutschland (agrāk Krauss-Maffei Wegmann) un [[Rheinmetall]] Landsysteme. Plānots, ka Vācijas Bundesvērs iegādāsies vairāk nekā 350 Puma transportlīdzekļus, un šis modelis tiek uzskatīts par vienu no tehnoloģiski attīstītākajiem IFV pasaulē. Lai gan pirmie transportlīdzekļi tika piegādāti jau 2010. gadā, projekts ir saskāries ar ievērojamu kavēšanos, izmaksu pieaugumu un tehniskām problēmām. == Vēsture == === Attīstība === Puma saknes meklējamas 1990. gadu projektā “Neue Gepanzerte Plattformen (NGP)”, kura mērķis bija izstrādāt vienotu bruņotu platformu dažādām militārām vajadzībām – no kājnieku kaujas mašīnas līdz pretgaisa aizsardzības sistēmām. Pēc NGP projekta pārtraukšanas 2001. gadā tā idejas tika izmantotas jaunā programmā – “neuer Schützenpanzer” (jaunais IFV). Puma izstrāde kā Marder pēctecim faktiski sākās 2002. gadā. Svarīgākie attīstības posmi: * 2004: pasūtīti pirmie prototipi un apmācības sistēmas * 2007: apstiprināts ~3 miljardu eiro finansējums * 2010: piegādāti pirmie sērijveida transportlīdzekļi * 2015: Puma oficiāli pieņemts dienestā Testēšana notika dažādos klimatiskos apstākļos, tostarp: * Norvēģijā (aukstuma testi) * Apvienotajos Arābu Emirātos (karstuma un tuksneša testi) Gūtās atziņas tika iekļautas jaunajā taktiskajā koncepcijā ar nosaukumu ''neuer Schützenpanzer'' ("jaunā javas mašīna"). Puma kā Marder pēcteča plānošana sākās 2002. gadā. Tajā pašā gadā [[Bundesvērs|Vācijas armija]] ( ''Heer'' ) 2004. gada beigās pasūtīja piecu pirmsražošanas transportlīdzekļu piegādi un to loģistikas un apmācības pakalpojumus. 2007. gada 8. novembrī tika panākta vienošanās par 3 miljardu eiro budžetu 405 Puma iegādei (izņemot piecus Puma, kas jau bija piegādāti Vācijas armijai izmēģinājumiem). 2010. gada 6. decembrī pirmie divi sērijveida transportlīdzekļi tika nodoti Vācijas Bundesamt für Wehrtechnik und Beschaffung. === Nākotne === Ņemot vērā pašreizējo Marder vecumu un to, ka pasaules tirgū nav pieejams neviens transportlīdzeklis, kas būtu salīdzināms ar Puma specifikācijām, Bundestāga Budžeta komiteja vienbalsīgi nobalsoja par jauno transportlīdzekļu iegādi. Nākotnē Puma platforma var tikt vēl vairāk attīstīta: * jauni aktīvās aizsardzības risinājumi * uzlabota elektronika un sakari * potenciālas S2 versijas Pastāv arī plāni palielināt kopējo transportlīdzekļu skaitu līdz pat 1000 vienībām, ja tiks novērstas esošās tehniskās problēmas. == Dizains == [[Attēls:Schützenpanzer_Puma_(Kampfraum).jpg|thumb|Skats uz karaspēka nodalījumu]] Puma dizains būtiski atšķiras no iepriekšējām paaudzes IFV. Transportlīdzeklis apvieno vairākas modernas tehnoloģijas: * bezapkalpes tornis * kompakta, vienota ekipāžas kabīne * modulāra bruņu sistēma * augsts automatizācijas līmenis Ekipāža sastāv no: * 3 apkalpes locekļiem (vadītājs, komandieris, šāvējs) * līdz 6 desantniekiem Kabīne ir hermētiska un aizsargāta pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioloģiskajiem draudiem NBC. Tā ir aprīkota arī ar automātiskām ugunsdzēšanas sistēmām. === Bruņojums === [[Attēls:MK30-2-ABM_automatic_cannon.jpg|thumb|MK 30-2/ABM]] ==== Galvenais lielgabals ==== Puma galvenais bruņojums ir 30 mm automātiskais lielgabals MK 30-2/ABM, kas spēj izšaut līdz 200 šāvieniem minūtē. Tas izmanto divu tipu munīciju: * APFSDS-T – bruņusitēj munīcija * KETF (air-burst) – eksplodē gaisā un izkliedē fragmentus Efektīvais darbības attālums ir līdz 3000 metriem. Pašlaik, izmantojot automātiskā lielgabala divkāršo munīcijas padevi, ir pieejami divi munīcijas veidi. Viens ir mazāka kalibra, ar spurām stabilizēta APFSDS -T (T apzīmē trasētāju) ar augstu caursišanas spēju, galvenokārt paredzēts lietošanai pret vidēji bruņotām mašīnām. Otrais ir pilna kalibra, daudzfunkcionāls, kinētiskās enerģijas laika ierobežojuma detonators (KETF) ar detonatora iestatījumu, kas ļauj gaisa sprādziena veidā izšaut munīcijas konusu. Munīcijas veidu var izvēlēties katram šāvienam, jo ierocis šauj no atvērta aizslēga, neievietojot patronu, kamēr nav nospiests sprūds. Munīcijas ietilpība ir 400 patronas; 200 gatavas šaušanai un 200 noliktavā. [[Attēls:MELLS_launcher_on_PUMA_1.jpg|thumb|MELLS raķešu kanistru palaišanas iekārta]] ==== Prettanku vadāma raķete ==== Transportlīdzeklis var tikt aprīkots ar Spike-LR prettanku raķetēm, kuras spēj iznīcināt tankus un nocietinājumus līdz 4 km attālumā. ==== Ložmetējs ==== * 5.56 mm vai 7.62 mm ložmetējs * dūmu granātu palaišanas sistēmas * 40 mm granātmetējs tuvās aizsardzības vajadzībām ==== Granātmetējs ==== Papildus parastajiem dūmu granātu metējiem ar 8 šāvieniem ir arī daudzkārtņu 40 šāvienu granātu metējs mm palaišanas iekārta transportlīdzekļa aizmugurē tuvaizsardzībai. Galvenās aizmugurējās durvis var atvērt līdz pusei, un tas ļauj diviem pasažieriem veikt izlūkošanu un šaut no mērenas aizsardzības. === Aizsardzība === Puma izstrādē prioritāte bija maksimāla ekipāžas aizsardzība. Transportlīdzeklis izmanto modulāru bruņu sistēmu, kas ļauj pielāgot aizsardzības līmeni. * aizsardzība pret vidēja kalibra ieročiem frontāli * pilna aizsardzība pret 14.5 mm munīciju no visām pusēm * aizsardzība pret mīnām un IED Papildu bruņu komplekts (C līmenis) būtiski palielina aizsardzību pret: * prettanku granātām (RPG) * sprādzieniem * artilērijas fragmentiem Visa apkalpe, ieskaitot vadītāju un demontāžas komandu, atrodas vienā nodalījumā, kas ļāva Vācijas armijai sasniegt augstāku aizsardzības līmeni. Vadītājam tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ir droši veidi, kā izkļūt no transportlīdzekļa. [[Attēls:Puma_IFV_interior1.jpg|thumb|Pumas sēdekļi un aprīkojums ir atdalīti no grīdas, lai uzlabotu izdzīvošanas spējas mīnu trieciena gadījumā.]] Sākotnēji bija arī ''B aizsardzības klase,'' kas paredzēta dzelzceļa pārvadājumiem. Tomēr kļuva skaidrs, ka C klase atbilst vilcienu/kuģu pārvadājumu svara un izmēru ierobežojumiem, tāpēc B klase tika atcelta. Četru A400M lidmašīnu grupa varēja ievest trīs A klases Puma uz kaujas laukumu, bet ceturtā lidmašīna pārvadātu C klases bruņu komplektus un vienkāršu celšanas aprīkojumu. Puma īsā laikā varēja tikt uzbūvēta līdz C bruņu klasei. ==== Reaktīvās bruņas ==== [[Attēls:Puma_IFV_with_MJH.jpg|thumb|Šīs Puma ERA kasetes ir aizstātas ar inertu treniņu variantu.]] Puma ir aprīkots ar reaktīvās bruņas elementiem (ERA), kas samazina prettanku lādiņu ietekmi. Atšķirībā no tradicionālajām ERA sistēmām, šīs ir izgatavotas no kompozītmateriāliem, lai samazinātu risku tuvumā esošiem karavīriem. ==== Aktīvās aizsardzības sistēma ==== [[Attēls:Puma_IFV_MUSS.jpg|thumb|MUSS komponenti: IR traucētājs, UV sensori, dūmu granātu dozators]] Transportlīdzeklis izmanto MUSS aktīvās aizsardzības sistēmu, kas: * identificē ienākošās raķetes * izmanto dūmu granātas un traucējumus * samazina lāzera un raķešu mērķēšanas efektivitāti Otrā Vācijas armijas pasūtītā Puma PKV partija tiks aprīkota ar uzlaboto MUSS 2.0 sistēmu, kas var darboties arī kā ienaidnieka uguns indikators un atklāt otrās paaudzes lāzera tālmēru un lāzerstara raķetes, piemēram, Kornet pretgaisa aizsardzības sistēmu. === Sensori un situācijas apzināšanās === [[Attēls:PERI_Puma.JPG|thumb|PERI tēmēklis komandierim.]] Puma piedāvā ļoti augstu situācijas apzināšanos: * 360° periskopi un kameras * termālā redze * lāzera tālmēri * digitālie displeji visai ekipāžai Komandieris var izmantot “hunter-killer” sistēmu, kas ļauj ātri noteikt un nodot mērķus šāvējam. Ložmetēja optika, ko var pilnībā aizsargāt ar bīdāmu lūku, ir koaksiāli piestiprināta pie galvenā ieroča. Ložmetējam ir termiskā kamera un lāzera tālmērs (identiski PERI modeļiem) un optroniskais dienas tēmēklis, ko noapaļo stikla bloks. Vadītājam ir trīs redzes bloki, kā arī attēla pastiprinātājs un displejs optronisko attēlu padevei. Pasažieru kabīnē ir lūka un trīs redzes bloki transportlīdzekļa aizmugurē labajā pusē, viens no tiem rotējošā stiprinājumā. Aizmugurējā kabīnē ir arī divi elektroniskie displeji. === Mobilitāte === Puma ir izstrādāts, lai spētu darboties kopā ar moderniem tankiem, piemēram, [[Leopard 2|Leopard 2.]] Galvenās īpašības: * jaudīgs MTU dzinējs (~1100 ZS) * augsta jaudas attiecība pret svaru * hidropneimatiskā piekare * uzlabota stabilitāte bezceļa apstākļos Maksimālais svars ar pilnu bruņojumu var sasniegt vairāk nekā 40 tonnas, taču mobilitāte saglabājas ļoti augsta. == Operatori == === Pašreizējais operators === ; {{DEU}} ((350 aktīvi, 50 pēc pasūtījuma, 204. gada opcija no 2025. gada) Puma ir dienestā [[Bundesvērs|Vācijas armijā]] kopš 2015. gada aprīļa. Vācijas armija turpina paplašināt un modernizēt savu Puma floti, un nākotnē iespējama arī eksporta attīstība. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Rheinmetall]] 8rv618r58ca3x2vuu75oqz7opdks6ui 3 631210 4464866 2026-05-07T07:24:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464866 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ashraf.f.hassan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 10.24 (EEST) jbxy7cw6wdko6baf72cgvpiwk60dyq1 3 631211 4464873 2026-05-07T08:10:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464873 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kittyloid}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 11.10 (EEST) mjjy5puclybf7ppqcuiig3cpnll4u80 0 631212 4464882 2026-05-07T08:52:46Z Latvinskyy 142552 Izveidots, tulkojot lapu "[[:lt:Special:Redirect/revision/7502520|Pėstininkų kovos mašina]]" 4464882 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Marder1A3.5.jpg|thumb|Vācu kājnieku kaujas mašīna Marder 1A3]] '''Kājnieku kaujas mašīna''' (saīsināti '''KKM''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''Infantry'' Fighting Vehicle – IFV, [[Vācu valoda|vācu]]: Schützenpanzer) ir bruņots kaujas transportlīdzeklis, kas paredzēts kājnieku pārvadāšanai un tiešam uguns atbalstam kaujas laukā. Šīs mašīnas ļauj kājniekiem efektīvi darboties kopā ar [[Tanks|tankiem]] un nodrošina aizsardzību pret dažādiem draudiem, tostarp radioloģiskajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Tradicionāli KKM ir kāpurķēžu transportlīdzekļi, taču mūsdienās arvien biežāk sastopamas arī riteņu platformas, kas piedāvā lielāku mobilitāti un vienkāršāku uzturēšanu. == Kājnieku kaujas mašīnu (KKM) un [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] (BT) salīdzinājums == === Atšķirības === * Šasija KKM visbiežāk izmanto kāpurķēžu šasiju, savukārt bruņutransportieri var būt gan kāpurķēžu, gan riteņu. Tomēr pēdējās desmitgadēs ir parādījušies arī riteņu transportlīdzekļi, kuru īpašības atbilst KKM klasei. Aizsardzība Kājnieku kaujas mašīnas parasti ir labāk bruņotas nekā klasiskie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]]. Tomēr atšķirība ne vienmēr ir ļoti liela, jo ir izstrādāti arī smagi bruņutransportieri ar [[Tanks|tanku]] līmeņa aizsardzību. Bruņojums KKM ir aprīkotas ar spēcīgāku bruņojumu, piemēram: ** automātiskajiem lielgabaliem ** prettanku raķetēm ** granātmetējiem ** ložmetējiem Savukārt bruņutransportieri tradicionāli ir bruņoti galvenokārt ar [[Ložmetējs|ložmetējiem]], lai gan mūsdienās arī tiem bieži tiek uzstādīti moderni ieroču moduļi. Šaušanas iespējas no iekšpuses Dažām KKM ir šaušanas atveres desantam, lai karavīri varētu šaut no transportlīdzekļa iekšpuses. Tomēr šī īpašība nav universāla un sastopama arī dažos bruņutransportieros. Aizsardzība pret NBC draudiem KKM parasti ir aprīkotas ar: ** hermētisku korpusu ** gaisa filtrēšanas sistēmu ** iekšējā spiediena uzturēšanu Tas ļauj darboties vidē, kur izmantoti masu iznīcināšanas ieroči. Bruņutransportieriem šādas sistēmas bieži nav. === Līdzības === ** abi transportlīdzekļu veidi ir bruņoti un aizsargāti ** abi spēj pārvadāt kājniekus (parasti 5–10 karavīrus) ** abi tiek izmantoti kājnieku atbalstam kaujā == Kājnieku kaujas mašīnas vēsture == Par KKM priekštečiem var uzskatīt ASV M113 bruņutransportierus, kurus Vjetnamas kara laikā bieži izmantoja arī kaujas atbalstam. Liels pavērsiens notika 1967. gadā, kad Padomju Savienība demonstrēja pirmo specializēto KKM – BMP-1. Šis transportlīdzeklis bija aprīkots ar: * 73 mm lielgabalu * prettanku raķešu palaišanas iekārtu BMP-1 spēja apdraudēt gan viegli bruņotus transportlīdzekļus, gan pat tankus, kas būtiski pārsteidza Rietumu valstis. Pēc tam gandrīz visas militāri attīstītās valstis izstrādāja savas KKM, piemēram: * Marder * [[Puma (Vācu kājnieku kaujas mašīna)|Puma]] * [[M2/M3 Bradley|M2 Bradley]] * Warrior * CV90 * AMX-10P Rietumu pasaule bija pārsteigta, kad 1967. gadā Maskavā parādē tika demonstrētas pirmās speciāli konstruētās kājnieku kaujas mašīnas. Tas bija BMP-1 - bruņumašīna, kas bija bruņota ar 73 mm gludstobra [[Lielgabals|lielgabalu]] un prettanku raķešu palaišanas iekārtu. Slīpā frontālā bruņa no priekšpuses nodrošināja labu aizsardzību pret tā laika 12,7 mm kalibra lodēm, un paši BMP-1 ieroči bija bīstami [[NATO]] bruņutransportieriem un pat tā laika galvenajiem tankiem. Rietumvalstis šādas bruņumašīnas bija sākušas būvēt tikai tagad. == Konstrukcija un īpašības == Daudzi KKM ir peldoši un pārvadājami pa gaisu. === Riteņu un kāpurķēžu KKM salīdzinājums === * Daudzas KKM ir projektētas ar šādām īpašībām: ** spēja pārvietoties pa ūdeni (amfībijas funkcija) ** iespēja transportēt ar lidmašīnām ** modulāra konstrukcija ** augsta mobilitāte dažādos apvidos == Riteņu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * spēj veikt lielus attālumus bez būtiska nodiluma * mazāk bojā ceļa segumu * bieži spēj turpināt kustību pat ar bojātiem riteņiem == Kāpurķēžu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * labāka caurgājamība sarežģītā reljefā * lielāka izturība pret kaujas bojājumiem * stabilāka platforma smagam bruņojumam === Aizsardzība === KKM bruņas parasti ir vieglākas nekā tankiem, jo to galvenais uzdevums nav tieša cīņa ar tankiem. Aizsardzības līmenis: * iztur ložmetēju uguni (līdz ~12.7 mm vai vairāk) * aizsargā pret artilērijas šķembām * nodrošina aizsardzību pret mīnām Mūsdienu KKM bieži izmanto modulāras bruņas, kuras var pielāgot atkarībā no misijas. Piemēram, vieglāka konfigurācija tiek izmantota gaisa transportēšanai, bet smagāka – intensīvai kaujai. Daži moderni transportlīdzekļi izmanto arī: * aktīvās aizsardzības sistēmas * reaktīvās bruņas * dūmu granātu sistēmas PKM bruņu biezums ievērojami atšķiras. Daži nevar izturēt ieročus, kas ir jaudīgāki par 12,7 mm kalibru, savukārt citi (piemēram, zviedru CV90) var izturēt 30 mm automātiskā lielgabala lādiņus no priekšpuses. Sāniem, augšpusei un apakšpusei ir plānākas bruņas. Mūsdienu PKM dizains un bruņas ir paredzētas, lai aizsargātu PKM apkalpi un desantu no kājnieku un prettanku mīnām . Jaunāki PKM, piemēram, somu ''[[Patria AMV]]'', izmanto bruņas maināmos moduļos ar dažādu biezumu. Tas ļauj mainīt bruņas atbilstoši paredzētajam lietojumam. Piemēram, pirms gaisa pārvadāšanas var uzstādīt plānākas un vieglākas bruņas. Jaunākajā Krievijas [[BMP-3]] modelī tiek izmantota aktīvās aizsardzības sistēma ''Arena'', kas aizsargā pret šāviņiem, granātām un raķetēm, kas lido ar ātrumu 70–700 m/s. === Galvenie ieroči === Parasti KKM ir aprīkotas ar automātisko lielgabalu (20–40 mm), kas spēj efektīvi darboties pret: * viegli bruņotiem transportlīdzekļiem * kājniekiem * helikopteriem * zemu lidojošiem lidaparātiem === Papildu ieroči === Papildus galvenajam lielgabalam KKM var būt: * ložmetēji (parasti 7.62 mm) * prettanku raķetes (2–4 km darbības rādiuss) * granātmetēji * dažkārt arī pretgaisa ieroči Dažām prettanku vadāmajām raķetēm (PTGM) ir prettanku vadāmās raķetes ( ATGM ). Tās ir vidēja darbības rādiusa ATGM ar darbības rādiusu no 2000 līdz 4000 m. Tām var būt zeme-gaiss raķešu aizsardzība pret helikopteriem un lidmašīnām. Dažus PKM var aprīkot ar 30, 40 vai 76 mm granātmetējiem. == Galerija == <gallery> Attēls:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|link=Vaizdas:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|alt=BMP-2 (TSRS)| BMP-2 ( [[Padomju Savienība|PSRS]] ) Attēls:Bmd1.jpg|link=Vaizdas:Bmd1.jpg|alt=BMD-1 (TSRS)| BMD-1 (PSRS) Attēls:Dardo_IFV.jpg|link=Vaizdas:Dardo_IFV.jpg|alt=Dardo (Italija)| Dardo ( [[Itālija]] ) Attēls:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|link=Vaizdas:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|alt=VBCI(Prancūzija)| VBCI ( [[Francija]] ) Attēls:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|link=Vaizdas:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|alt=ZBD97 (Kinija)| ZBD97 ( [[Ķīna]] ) Attēls:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|link=Vaizdas:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|alt=FV510 Warrior (Jungtinė Karalystė)| FV510 Warrior ( [[Apvienotā Karaliste]] ) Attēls:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|link=Vaizdas:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|alt=JGSDF Type 89 (Japonija)| JGSDF 89. tips ( [[Japāna]] ) Attēls:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|link=Vaizdas:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|alt=K21 (Korėja)| K21 ( [[Dienvidkoreja|Koreja]] ) Attēls:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|link=Vaizdas:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|alt=MLI-84M (Rumunija)| MLI-84M ( [[Rumānija]] ) Attēls:M-80_A.JPG|link=Vaizdas:M-80_A.JPG|alt=M-80A (Jugoslavija)| M-80A ( [[Dienvidslāvija]] ) </gallery> == Avoti == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] rsrk1h5cd4qkqqgxe4d7168l2zz67zw 4464885 4464882 2026-05-07T08:57:52Z Latvinskyy 142552 4464885 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Marder1A3.5.jpg|thumb|Vācu kājnieku kaujas mašīna Marder 1A3]] '''Kājnieku kaujas mašīna''' (saīsināti '''KKM''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''Infantry'' Fighting Vehicle – IFV, [[Vācu valoda|vācu]]: Schützenpanzer) ir bruņots kaujas transportlīdzeklis, kas paredzēts kājnieku pārvadāšanai un tiešam uguns atbalstam kaujas laukā. Šīs mašīnas ļauj kājniekiem efektīvi darboties kopā ar [[Tanks|tankiem]] un nodrošina aizsardzību pret dažādiem draudiem, tostarp radioloģiskajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Tradicionāli KKM ir kāpurķēžu transportlīdzekļi, taču mūsdienās arvien biežāk sastopamas arī riteņu platformas, kas piedāvā lielāku mobilitāti un vienkāršāku uzturēšanu. == Kājnieku kaujas mašīnu (KKM) un [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] (BT) salīdzinājums == === Atšķirības === * Šasija KKM visbiežāk izmanto kāpurķēžu šasiju, savukārt bruņutransportieri var būt gan kāpurķēžu, gan riteņu. Tomēr pēdējās desmitgadēs ir parādījušies arī riteņu transportlīdzekļi, kuru īpašības atbilst KKM klasei. Aizsardzība Kājnieku kaujas mašīnas parasti ir labāk bruņotas nekā klasiskie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]]. Tomēr atšķirība ne vienmēr ir ļoti liela, jo ir izstrādāti arī smagi bruņutransportieri ar [[Tanks|tanku]] līmeņa aizsardzību. Bruņojums KKM ir aprīkotas ar spēcīgāku bruņojumu, piemēram: ** automātiskajiem lielgabaliem ** prettanku raķetēm ** granātmetējiem ** ložmetējiem Savukārt bruņutransportieri tradicionāli ir bruņoti galvenokārt ar [[Ložmetējs|ložmetējiem]], lai gan mūsdienās arī tiem bieži tiek uzstādīti moderni ieroču moduļi. Šaušanas iespējas no iekšpuses Dažām KKM ir šaušanas atveres desantam, lai karavīri varētu šaut no transportlīdzekļa iekšpuses. Tomēr šī īpašība nav universāla un sastopama arī dažos bruņutransportieros. Aizsardzība pret NBC draudiem KKM parasti ir aprīkotas ar: ** hermētisku korpusu ** gaisa filtrēšanas sistēmu ** iekšējā spiediena uzturēšanu Tas ļauj darboties vidē, kur izmantoti masu iznīcināšanas ieroči. Bruņutransportieriem šādas sistēmas bieži nav. === Līdzības === ** abi transportlīdzekļu veidi ir bruņoti un aizsargāti ** abi spēj pārvadāt kājniekus (parasti 5–10 karavīrus) ** abi tiek izmantoti kājnieku atbalstam kaujā == Kājnieku kaujas mašīnas vēsture == Par KKM priekštečiem var uzskatīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] M113 bruņutransportierus, kurus [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā bieži izmantoja arī kaujas atbalstam. Liels pavērsiens notika 1967. gadā, kad [[Padomju Savienība]] demonstrēja pirmo specializēto KKM – [[BMP-1]]. Šis transportlīdzeklis bija aprīkots ar: * 73 mm lielgabalu * prettanku raķešu palaišanas iekārtu [[BMP-1]] spēja apdraudēt gan viegli bruņotus transportlīdzekļus, gan pat tankus, kas būtiski pārsteidza Rietumu valstis. Pēc tam gandrīz visas militāri attīstītās valstis izstrādāja savas KKM, piemēram: * Marder * [[Puma (Vācu kājnieku kaujas mašīna)|Puma]] * [[M2/M3 Bradley|M2 Bradley]] * Warrior * CV90 * AMX-10P Rietumu pasaule bija pārsteigta, kad 1967. gadā Maskavā parādē tika demonstrētas pirmās speciāli konstruētās kājnieku kaujas mašīnas. Tas bija BMP-1 - bruņumašīna, kas bija bruņota ar 73 mm gludstobra [[Lielgabals|lielgabalu]] un prettanku raķešu palaišanas iekārtu. Slīpā frontālā bruņa no priekšpuses nodrošināja labu aizsardzību pret tā laika 12,7 mm kalibra lodēm, un paši BMP-1 ieroči bija bīstami [[NATO]] bruņutransportieriem un pat tā laika galvenajiem tankiem. Rietumvalstis šādas bruņumašīnas bija sākušas būvēt tikai tagad. == Konstrukcija un īpašības == Daudzi KKM ir peldoši un pārvadājami pa gaisu. === Riteņu un kāpurķēžu KKM salīdzinājums === * Daudzas KKM ir projektētas ar šādām īpašībām: ** spēja pārvietoties pa ūdeni (amfībijas funkcija) ** iespēja transportēt ar lidmašīnām ** modulāra konstrukcija ** augsta mobilitāte dažādos apvidos == Riteņu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * spēj veikt lielus attālumus bez būtiska nodiluma * mazāk bojā ceļa segumu * bieži spēj turpināt kustību pat ar bojātiem riteņiem == Kāpurķēžu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * labāka caurgājamība sarežģītā reljefā * lielāka izturība pret kaujas bojājumiem * stabilāka platforma smagam bruņojumam === Aizsardzība === KKM bruņas parasti ir vieglākas nekā tankiem, jo to galvenais uzdevums nav tieša cīņa ar tankiem. Aizsardzības līmenis: * iztur ložmetēju uguni (līdz ~12.7 mm vai vairāk) * aizsargā pret artilērijas šķembām * nodrošina aizsardzību pret mīnām Mūsdienu KKM bieži izmanto modulāras bruņas, kuras var pielāgot atkarībā no misijas. Piemēram, vieglāka konfigurācija tiek izmantota gaisa transportēšanai, bet smagāka – intensīvai kaujai. Daži moderni transportlīdzekļi izmanto arī: * aktīvās aizsardzības sistēmas * reaktīvās bruņas * dūmu granātu sistēmas PKM bruņu biezums ievērojami atšķiras. Daži nevar izturēt ieročus, kas ir jaudīgāki par 12,7 mm kalibru, savukārt citi (piemēram, zviedru CV90) var izturēt 30 mm automātiskā lielgabala lādiņus no priekšpuses. Sāniem, augšpusei un apakšpusei ir plānākas bruņas. Mūsdienu PKM dizains un bruņas ir paredzētas, lai aizsargātu PKM apkalpi un desantu no kājnieku un prettanku mīnām . Jaunāki PKM, piemēram, somu ''[[Patria AMV]]'', izmanto bruņas maināmos moduļos ar dažādu biezumu. Tas ļauj mainīt bruņas atbilstoši paredzētajam lietojumam. Piemēram, pirms gaisa pārvadāšanas var uzstādīt plānākas un vieglākas bruņas. Jaunākajā Krievijas [[BMP-3]] modelī tiek izmantota aktīvās aizsardzības sistēma ''Arena'', kas aizsargā pret šāviņiem, granātām un raķetēm, kas lido ar ātrumu 70–700 m/s. === Galvenie ieroči === Parasti KKM ir aprīkotas ar automātisko lielgabalu (20–40 mm), kas spēj efektīvi darboties pret: * viegli bruņotiem transportlīdzekļiem * [[Kājnieki|kājniekiem]] * [[Helikopters|helikopteriem]] * zemu lidojošiem [[Lidaparāts|lidaparātiem]] === Papildu ieroči === Papildus galvenajam lielgabalam KKM var būt: * ložmetēji (parasti 7.62 mm) * prettanku raķetes (2–4 km darbības rādiuss) * granātmetēji * dažkārt arī pretgaisa ieroči Dažām prettanku vadāmajām raķetēm (PTGM) ir prettanku vadāmās raķetes ( ATGM ). Tās ir vidēja darbības rādiusa ATGM ar darbības rādiusu no 2000 līdz 4000 m. Tām var būt zeme-gaiss raķešu aizsardzība pret helikopteriem un lidmašīnām. Dažus PKM var aprīkot ar 30, 40 vai 76 mm granātmetējiem. == Galerija == <gallery> Attēls:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|link=Vaizdas:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|alt=BMP-2 (TSRS)| [[BMP-2]] ( [[Padomju Savienība|PSRS]] ) Attēls:Bmd1.jpg|link=Vaizdas:Bmd1.jpg|alt=BMD-1 (TSRS)| BMD-1 (PSRS) Attēls:Dardo_IFV.jpg|link=Vaizdas:Dardo_IFV.jpg|alt=Dardo (Italija)| Dardo ( [[Itālija]] ) Attēls:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|link=Vaizdas:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|alt=VBCI(Prancūzija)| VBCI ( [[Francija]] ) Attēls:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|link=Vaizdas:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|alt=ZBD97 (Kinija)| ZBD97 ( [[Ķīna]] ) Attēls:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|link=Vaizdas:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|alt=FV510 Warrior (Jungtinė Karalystė)| FV510 Warrior ( [[Apvienotā Karaliste]] ) Attēls:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|link=Vaizdas:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|alt=JGSDF Type 89 (Japonija)| JGSDF 89. tips ( [[Japāna]] ) Attēls:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|link=Vaizdas:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|alt=K21 (Korėja)| K21 ( [[Dienvidkoreja|Koreja]] ) Attēls:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|link=Vaizdas:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|alt=MLI-84M (Rumunija)| MLI-84M ( [[Rumānija]] ) Attēls:M-80_A.JPG|link=Vaizdas:M-80_A.JPG|alt=M-80A (Jugoslavija)| M-80A ( [[Dienvidslāvija]] ) </gallery> == Avoti == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] 9beunxwg5dt6bqfszevofp31amvkz5g 4464916 4464885 2026-05-07T09:52:31Z Kikos 3705 /* Avoti */ 4464916 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Marder1A3.5.jpg|thumb|Vācu kājnieku kaujas mašīna Marder 1A3]] '''Kājnieku kaujas mašīna''' (saīsināti '''KKM''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''Infantry'' Fighting Vehicle – IFV, [[Vācu valoda|vācu]]: Schützenpanzer) ir bruņots kaujas transportlīdzeklis, kas paredzēts kājnieku pārvadāšanai un tiešam uguns atbalstam kaujas laukā. Šīs mašīnas ļauj kājniekiem efektīvi darboties kopā ar [[Tanks|tankiem]] un nodrošina aizsardzību pret dažādiem draudiem, tostarp radioloģiskajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Tradicionāli KKM ir kāpurķēžu transportlīdzekļi, taču mūsdienās arvien biežāk sastopamas arī riteņu platformas, kas piedāvā lielāku mobilitāti un vienkāršāku uzturēšanu. == Kājnieku kaujas mašīnu (KKM) un [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] (BT) salīdzinājums == === Atšķirības === * Šasija KKM visbiežāk izmanto kāpurķēžu šasiju, savukārt bruņutransportieri var būt gan kāpurķēžu, gan riteņu. Tomēr pēdējās desmitgadēs ir parādījušies arī riteņu transportlīdzekļi, kuru īpašības atbilst KKM klasei. Aizsardzība Kājnieku kaujas mašīnas parasti ir labāk bruņotas nekā klasiskie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]]. Tomēr atšķirība ne vienmēr ir ļoti liela, jo ir izstrādāti arī smagi bruņutransportieri ar [[Tanks|tanku]] līmeņa aizsardzību. Bruņojums KKM ir aprīkotas ar spēcīgāku bruņojumu, piemēram: ** automātiskajiem lielgabaliem ** prettanku raķetēm ** granātmetējiem ** ložmetējiem Savukārt bruņutransportieri tradicionāli ir bruņoti galvenokārt ar [[Ložmetējs|ložmetējiem]], lai gan mūsdienās arī tiem bieži tiek uzstādīti moderni ieroču moduļi. Šaušanas iespējas no iekšpuses Dažām KKM ir šaušanas atveres desantam, lai karavīri varētu šaut no transportlīdzekļa iekšpuses. Tomēr šī īpašība nav universāla un sastopama arī dažos bruņutransportieros. Aizsardzība pret NBC draudiem KKM parasti ir aprīkotas ar: ** hermētisku korpusu ** gaisa filtrēšanas sistēmu ** iekšējā spiediena uzturēšanu Tas ļauj darboties vidē, kur izmantoti masu iznīcināšanas ieroči. Bruņutransportieriem šādas sistēmas bieži nav. === Līdzības === ** abi transportlīdzekļu veidi ir bruņoti un aizsargāti ** abi spēj pārvadāt kājniekus (parasti 5–10 karavīrus) ** abi tiek izmantoti kājnieku atbalstam kaujā == Kājnieku kaujas mašīnas vēsture == Par KKM priekštečiem var uzskatīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] M113 bruņutransportierus, kurus [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā bieži izmantoja arī kaujas atbalstam. Liels pavērsiens notika 1967. gadā, kad [[Padomju Savienība]] demonstrēja pirmo specializēto KKM – [[BMP-1]]. Šis transportlīdzeklis bija aprīkots ar: * 73 mm lielgabalu * prettanku raķešu palaišanas iekārtu [[BMP-1]] spēja apdraudēt gan viegli bruņotus transportlīdzekļus, gan pat tankus, kas būtiski pārsteidza Rietumu valstis. Pēc tam gandrīz visas militāri attīstītās valstis izstrādāja savas KKM, piemēram: * Marder * [[Puma (Vācu kājnieku kaujas mašīna)|Puma]] * [[M2/M3 Bradley|M2 Bradley]] * Warrior * CV90 * AMX-10P Rietumu pasaule bija pārsteigta, kad 1967. gadā Maskavā parādē tika demonstrētas pirmās speciāli konstruētās kājnieku kaujas mašīnas. Tas bija BMP-1 - bruņumašīna, kas bija bruņota ar 73 mm gludstobra [[Lielgabals|lielgabalu]] un prettanku raķešu palaišanas iekārtu. Slīpā frontālā bruņa no priekšpuses nodrošināja labu aizsardzību pret tā laika 12,7 mm kalibra lodēm, un paši BMP-1 ieroči bija bīstami [[NATO]] bruņutransportieriem un pat tā laika galvenajiem tankiem. Rietumvalstis šādas bruņumašīnas bija sākušas būvēt tikai tagad. == Konstrukcija un īpašības == Daudzi KKM ir peldoši un pārvadājami pa gaisu. === Riteņu un kāpurķēžu KKM salīdzinājums === * Daudzas KKM ir projektētas ar šādām īpašībām: ** spēja pārvietoties pa ūdeni (amfībijas funkcija) ** iespēja transportēt ar lidmašīnām ** modulāra konstrukcija ** augsta mobilitāte dažādos apvidos == Riteņu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * spēj veikt lielus attālumus bez būtiska nodiluma * mazāk bojā ceļa segumu * bieži spēj turpināt kustību pat ar bojātiem riteņiem == Kāpurķēžu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * labāka caurgājamība sarežģītā reljefā * lielāka izturība pret kaujas bojājumiem * stabilāka platforma smagam bruņojumam === Aizsardzība === KKM bruņas parasti ir vieglākas nekā tankiem, jo to galvenais uzdevums nav tieša cīņa ar tankiem. Aizsardzības līmenis: * iztur ložmetēju uguni (līdz ~12.7 mm vai vairāk) * aizsargā pret artilērijas šķembām * nodrošina aizsardzību pret mīnām Mūsdienu KKM bieži izmanto modulāras bruņas, kuras var pielāgot atkarībā no misijas. Piemēram, vieglāka konfigurācija tiek izmantota gaisa transportēšanai, bet smagāka – intensīvai kaujai. Daži moderni transportlīdzekļi izmanto arī: * aktīvās aizsardzības sistēmas * reaktīvās bruņas * dūmu granātu sistēmas PKM bruņu biezums ievērojami atšķiras. Daži nevar izturēt ieročus, kas ir jaudīgāki par 12,7 mm kalibru, savukārt citi (piemēram, zviedru CV90) var izturēt 30 mm automātiskā lielgabala lādiņus no priekšpuses. Sāniem, augšpusei un apakšpusei ir plānākas bruņas. Mūsdienu PKM dizains un bruņas ir paredzētas, lai aizsargātu PKM apkalpi un desantu no kājnieku un prettanku mīnām . Jaunāki PKM, piemēram, somu ''[[Patria AMV]]'', izmanto bruņas maināmos moduļos ar dažādu biezumu. Tas ļauj mainīt bruņas atbilstoši paredzētajam lietojumam. Piemēram, pirms gaisa pārvadāšanas var uzstādīt plānākas un vieglākas bruņas. Jaunākajā Krievijas [[BMP-3]] modelī tiek izmantota aktīvās aizsardzības sistēma ''Arena'', kas aizsargā pret šāviņiem, granātām un raķetēm, kas lido ar ātrumu 70–700 m/s. === Galvenie ieroči === Parasti KKM ir aprīkotas ar automātisko lielgabalu (20–40 mm), kas spēj efektīvi darboties pret: * viegli bruņotiem transportlīdzekļiem * [[Kājnieki|kājniekiem]] * [[Helikopters|helikopteriem]] * zemu lidojošiem [[Lidaparāts|lidaparātiem]] === Papildu ieroči === Papildus galvenajam lielgabalam KKM var būt: * ložmetēji (parasti 7.62 mm) * prettanku raķetes (2–4 km darbības rādiuss) * granātmetēji * dažkārt arī pretgaisa ieroči Dažām prettanku vadāmajām raķetēm (PTGM) ir prettanku vadāmās raķetes ( ATGM ). Tās ir vidēja darbības rādiusa ATGM ar darbības rādiusu no 2000 līdz 4000 m. Tām var būt zeme-gaiss raķešu aizsardzība pret helikopteriem un lidmašīnām. Dažus PKM var aprīkot ar 30, 40 vai 76 mm granātmetējiem. == Galerija == <gallery> Attēls:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|link=Vaizdas:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|alt=BMP-2 (TSRS)| [[BMP-2]] ( [[Padomju Savienība|PSRS]] ) Attēls:Bmd1.jpg|link=Vaizdas:Bmd1.jpg|alt=BMD-1 (TSRS)| BMD-1 (PSRS) Attēls:Dardo_IFV.jpg|link=Vaizdas:Dardo_IFV.jpg|alt=Dardo (Italija)| Dardo ( [[Itālija]] ) Attēls:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|link=Vaizdas:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|alt=VBCI(Prancūzija)| VBCI ( [[Francija]] ) Attēls:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|link=Vaizdas:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|alt=ZBD97 (Kinija)| ZBD97 ( [[Ķīna]] ) Attēls:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|link=Vaizdas:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|alt=FV510 Warrior (Jungtinė Karalystė)| FV510 Warrior ( [[Apvienotā Karaliste]] ) Attēls:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|link=Vaizdas:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|alt=JGSDF Type 89 (Japonija)| JGSDF 89. tips ( [[Japāna]] ) Attēls:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|link=Vaizdas:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|alt=K21 (Korėja)| K21 ( [[Dienvidkoreja|Koreja]] ) Attēls:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|link=Vaizdas:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|alt=MLI-84M (Rumunija)| MLI-84M ( [[Rumānija]] ) Attēls:M-80_A.JPG|link=Vaizdas:M-80_A.JPG|alt=M-80A (Jugoslavija)| M-80A ( [[Dienvidslāvija]] ) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] ryuw74x1i9lta7cntto80caoma1cghs 4464917 4464916 2026-05-07T09:52:44Z Kikos 3705 jauna [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] atslēga: " ", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4464917 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Marder1A3.5.jpg|thumb|Vācu kājnieku kaujas mašīna Marder 1A3]] '''Kājnieku kaujas mašīna''' (saīsināti '''KKM''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''Infantry'' Fighting Vehicle – IFV, [[Vācu valoda|vācu]]: Schützenpanzer) ir bruņots kaujas transportlīdzeklis, kas paredzēts kājnieku pārvadāšanai un tiešam uguns atbalstam kaujas laukā. Šīs mašīnas ļauj kājniekiem efektīvi darboties kopā ar [[Tanks|tankiem]] un nodrošina aizsardzību pret dažādiem draudiem, tostarp radioloģiskajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Tradicionāli KKM ir kāpurķēžu transportlīdzekļi, taču mūsdienās arvien biežāk sastopamas arī riteņu platformas, kas piedāvā lielāku mobilitāti un vienkāršāku uzturēšanu. == Kājnieku kaujas mašīnu (KKM) un [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] (BT) salīdzinājums == === Atšķirības === * Šasija KKM visbiežāk izmanto kāpurķēžu šasiju, savukārt bruņutransportieri var būt gan kāpurķēžu, gan riteņu. Tomēr pēdējās desmitgadēs ir parādījušies arī riteņu transportlīdzekļi, kuru īpašības atbilst KKM klasei. Aizsardzība Kājnieku kaujas mašīnas parasti ir labāk bruņotas nekā klasiskie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]]. Tomēr atšķirība ne vienmēr ir ļoti liela, jo ir izstrādāti arī smagi bruņutransportieri ar [[Tanks|tanku]] līmeņa aizsardzību. Bruņojums KKM ir aprīkotas ar spēcīgāku bruņojumu, piemēram: ** automātiskajiem lielgabaliem ** prettanku raķetēm ** granātmetējiem ** ložmetējiem Savukārt bruņutransportieri tradicionāli ir bruņoti galvenokārt ar [[Ložmetējs|ložmetējiem]], lai gan mūsdienās arī tiem bieži tiek uzstādīti moderni ieroču moduļi. Šaušanas iespējas no iekšpuses Dažām KKM ir šaušanas atveres desantam, lai karavīri varētu šaut no transportlīdzekļa iekšpuses. Tomēr šī īpašība nav universāla un sastopama arī dažos bruņutransportieros. Aizsardzība pret NBC draudiem KKM parasti ir aprīkotas ar: ** hermētisku korpusu ** gaisa filtrēšanas sistēmu ** iekšējā spiediena uzturēšanu Tas ļauj darboties vidē, kur izmantoti masu iznīcināšanas ieroči. Bruņutransportieriem šādas sistēmas bieži nav. === Līdzības === ** abi transportlīdzekļu veidi ir bruņoti un aizsargāti ** abi spēj pārvadāt kājniekus (parasti 5–10 karavīrus) ** abi tiek izmantoti kājnieku atbalstam kaujā == Kājnieku kaujas mašīnas vēsture == Par KKM priekštečiem var uzskatīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] M113 bruņutransportierus, kurus [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā bieži izmantoja arī kaujas atbalstam. Liels pavērsiens notika 1967. gadā, kad [[Padomju Savienība]] demonstrēja pirmo specializēto KKM – [[BMP-1]]. Šis transportlīdzeklis bija aprīkots ar: * 73 mm lielgabalu * prettanku raķešu palaišanas iekārtu [[BMP-1]] spēja apdraudēt gan viegli bruņotus transportlīdzekļus, gan pat tankus, kas būtiski pārsteidza Rietumu valstis. Pēc tam gandrīz visas militāri attīstītās valstis izstrādāja savas KKM, piemēram: * Marder * [[Puma (Vācu kājnieku kaujas mašīna)|Puma]] * [[M2/M3 Bradley|M2 Bradley]] * Warrior * CV90 * AMX-10P Rietumu pasaule bija pārsteigta, kad 1967. gadā Maskavā parādē tika demonstrētas pirmās speciāli konstruētās kājnieku kaujas mašīnas. Tas bija BMP-1 - bruņumašīna, kas bija bruņota ar 73 mm gludstobra [[Lielgabals|lielgabalu]] un prettanku raķešu palaišanas iekārtu. Slīpā frontālā bruņa no priekšpuses nodrošināja labu aizsardzību pret tā laika 12,7 mm kalibra lodēm, un paši BMP-1 ieroči bija bīstami [[NATO]] bruņutransportieriem un pat tā laika galvenajiem tankiem. Rietumvalstis šādas bruņumašīnas bija sākušas būvēt tikai tagad. == Konstrukcija un īpašības == Daudzi KKM ir peldoši un pārvadājami pa gaisu. === Riteņu un kāpurķēžu KKM salīdzinājums === * Daudzas KKM ir projektētas ar šādām īpašībām: ** spēja pārvietoties pa ūdeni (amfībijas funkcija) ** iespēja transportēt ar lidmašīnām ** modulāra konstrukcija ** augsta mobilitāte dažādos apvidos == Riteņu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * spēj veikt lielus attālumus bez būtiska nodiluma * mazāk bojā ceļa segumu * bieži spēj turpināt kustību pat ar bojātiem riteņiem == Kāpurķēžu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * labāka caurgājamība sarežģītā reljefā * lielāka izturība pret kaujas bojājumiem * stabilāka platforma smagam bruņojumam === Aizsardzība === KKM bruņas parasti ir vieglākas nekā tankiem, jo to galvenais uzdevums nav tieša cīņa ar tankiem. Aizsardzības līmenis: * iztur ložmetēju uguni (līdz ~12.7 mm vai vairāk) * aizsargā pret artilērijas šķembām * nodrošina aizsardzību pret mīnām Mūsdienu KKM bieži izmanto modulāras bruņas, kuras var pielāgot atkarībā no misijas. Piemēram, vieglāka konfigurācija tiek izmantota gaisa transportēšanai, bet smagāka – intensīvai kaujai. Daži moderni transportlīdzekļi izmanto arī: * aktīvās aizsardzības sistēmas * reaktīvās bruņas * dūmu granātu sistēmas PKM bruņu biezums ievērojami atšķiras. Daži nevar izturēt ieročus, kas ir jaudīgāki par 12,7 mm kalibru, savukārt citi (piemēram, zviedru CV90) var izturēt 30 mm automātiskā lielgabala lādiņus no priekšpuses. Sāniem, augšpusei un apakšpusei ir plānākas bruņas. Mūsdienu PKM dizains un bruņas ir paredzētas, lai aizsargātu PKM apkalpi un desantu no kājnieku un prettanku mīnām . Jaunāki PKM, piemēram, somu ''[[Patria AMV]]'', izmanto bruņas maināmos moduļos ar dažādu biezumu. Tas ļauj mainīt bruņas atbilstoši paredzētajam lietojumam. Piemēram, pirms gaisa pārvadāšanas var uzstādīt plānākas un vieglākas bruņas. Jaunākajā Krievijas [[BMP-3]] modelī tiek izmantota aktīvās aizsardzības sistēma ''Arena'', kas aizsargā pret šāviņiem, granātām un raķetēm, kas lido ar ātrumu 70–700 m/s. === Galvenie ieroči === Parasti KKM ir aprīkotas ar automātisko lielgabalu (20–40 mm), kas spēj efektīvi darboties pret: * viegli bruņotiem transportlīdzekļiem * [[Kājnieki|kājniekiem]] * [[Helikopters|helikopteriem]] * zemu lidojošiem [[Lidaparāts|lidaparātiem]] === Papildu ieroči === Papildus galvenajam lielgabalam KKM var būt: * ložmetēji (parasti 7.62 mm) * prettanku raķetes (2–4 km darbības rādiuss) * granātmetēji * dažkārt arī pretgaisa ieroči Dažām prettanku vadāmajām raķetēm (PTGM) ir prettanku vadāmās raķetes ( ATGM ). Tās ir vidēja darbības rādiusa ATGM ar darbības rādiusu no 2000 līdz 4000 m. Tām var būt zeme-gaiss raķešu aizsardzība pret helikopteriem un lidmašīnām. Dažus PKM var aprīkot ar 30, 40 vai 76 mm granātmetējiem. == Galerija == <gallery> Attēls:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|link=Vaizdas:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|alt=BMP-2 (TSRS)| [[BMP-2]] ( [[Padomju Savienība|PSRS]] ) Attēls:Bmd1.jpg|link=Vaizdas:Bmd1.jpg|alt=BMD-1 (TSRS)| BMD-1 (PSRS) Attēls:Dardo_IFV.jpg|link=Vaizdas:Dardo_IFV.jpg|alt=Dardo (Italija)| Dardo ( [[Itālija]] ) Attēls:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|link=Vaizdas:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|alt=VBCI(Prancūzija)| VBCI ( [[Francija]] ) Attēls:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|link=Vaizdas:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|alt=ZBD97 (Kinija)| ZBD97 ( [[Ķīna]] ) Attēls:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|link=Vaizdas:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|alt=FV510 Warrior (Jungtinė Karalystė)| FV510 Warrior ( [[Apvienotā Karaliste]] ) Attēls:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|link=Vaizdas:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|alt=JGSDF Type 89 (Japonija)| JGSDF 89. tips ( [[Japāna]] ) Attēls:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|link=Vaizdas:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|alt=K21 (Korėja)| K21 ( [[Dienvidkoreja|Koreja]] ) Attēls:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|link=Vaizdas:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|alt=MLI-84M (Rumunija)| MLI-84M ( [[Rumānija]] ) Attēls:M-80_A.JPG|link=Vaizdas:M-80_A.JPG|alt=M-80A (Jugoslavija)| M-80A ( [[Dienvidslāvija]] ) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas| ]] nfnk2of6mjugm02ouv3wxwa7js63cvz 4464918 4464917 2026-05-07T09:54:43Z Kikos 3705 /* */ 4464918 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Marder1A3.5.jpg|thumb|Vācu kājnieku kaujas mašīna ''Marder'' 1A3]] '''Kājnieku kaujas mašīna''' (saīsināti '''KKM''') ir bruņots kaujas transportlīdzeklis, kas paredzēts kājnieku pārvadāšanai un tiešam uguns atbalstam kaujas laukā. Šīs mašīnas ļauj kājniekiem efektīvi darboties kopā ar [[Tanks|tankiem]] un nodrošina aizsardzību pret dažādiem draudiem, tostarp radioloģiskajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Tradicionāli KKM ir kāpurķēžu transportlīdzekļi, taču mūsdienās arvien biežāk sastopamas arī riteņu platformas, kas piedāvā lielāku mobilitāti un vienkāršāku uzturēšanu. == Kājnieku kaujas mašīnu (KKM) un [[Bruņutransportieris|bruņutransportieru]] (BT) salīdzinājums == === Atšķirības === * Šasija KKM visbiežāk izmanto kāpurķēžu šasiju, savukārt bruņutransportieri var būt gan kāpurķēžu, gan riteņu. Tomēr pēdējās desmitgadēs ir parādījušies arī riteņu transportlīdzekļi, kuru īpašības atbilst KKM klasei. Aizsardzība Kājnieku kaujas mašīnas parasti ir labāk bruņotas nekā klasiskie [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]]. Tomēr atšķirība ne vienmēr ir ļoti liela, jo ir izstrādāti arī smagi bruņutransportieri ar [[Tanks|tanku]] līmeņa aizsardzību. Bruņojums KKM ir aprīkotas ar spēcīgāku bruņojumu, piemēram: ** automātiskajiem lielgabaliem ** prettanku raķetēm ** granātmetējiem ** ložmetējiem Savukārt bruņutransportieri tradicionāli ir bruņoti galvenokārt ar [[Ložmetējs|ložmetējiem]], lai gan mūsdienās arī tiem bieži tiek uzstādīti moderni ieroču moduļi. Šaušanas iespējas no iekšpuses Dažām KKM ir šaušanas atveres desantam, lai karavīri varētu šaut no transportlīdzekļa iekšpuses. Tomēr šī īpašība nav universāla un sastopama arī dažos bruņutransportieros. Aizsardzība pret NBC draudiem KKM parasti ir aprīkotas ar: ** hermētisku korpusu ** gaisa filtrēšanas sistēmu ** iekšējā spiediena uzturēšanu Tas ļauj darboties vidē, kur izmantoti masu iznīcināšanas ieroči. Bruņutransportieriem šādas sistēmas bieži nav. === Līdzības === ** abi transportlīdzekļu veidi ir bruņoti un aizsargāti ** abi spēj pārvadāt kājniekus (parasti 5–10 karavīrus) ** abi tiek izmantoti kājnieku atbalstam kaujā == Kājnieku kaujas mašīnas vēsture == Par KKM priekštečiem var uzskatīt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] M113 bruņutransportierus, kurus [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā bieži izmantoja arī kaujas atbalstam. Liels pavērsiens notika 1967. gadā, kad [[Padomju Savienība]] demonstrēja pirmo specializēto KKM – [[BMP-1]]. Šis transportlīdzeklis bija aprīkots ar: * 73 mm lielgabalu * prettanku raķešu palaišanas iekārtu [[BMP-1]] spēja apdraudēt gan viegli bruņotus transportlīdzekļus, gan pat tankus, kas būtiski pārsteidza Rietumu valstis. Pēc tam gandrīz visas militāri attīstītās valstis izstrādāja savas KKM, piemēram: * Marder * [[Puma (Vācu kājnieku kaujas mašīna)|Puma]] * [[M2/M3 Bradley|M2 Bradley]] * Warrior * CV90 * AMX-10P Rietumu pasaule bija pārsteigta, kad 1967. gadā Maskavā parādē tika demonstrētas pirmās speciāli konstruētās kājnieku kaujas mašīnas. Tas bija BMP-1 - bruņumašīna, kas bija bruņota ar 73 mm gludstobra [[Lielgabals|lielgabalu]] un prettanku raķešu palaišanas iekārtu. Slīpā frontālā bruņa no priekšpuses nodrošināja labu aizsardzību pret tā laika 12,7 mm kalibra lodēm, un paši BMP-1 ieroči bija bīstami [[NATO]] bruņutransportieriem un pat tā laika galvenajiem tankiem. Rietumvalstis šādas bruņumašīnas bija sākušas būvēt tikai tagad. == Konstrukcija un īpašības == Daudzi KKM ir peldoši un pārvadājami pa gaisu. === Riteņu un kāpurķēžu KKM salīdzinājums === * Daudzas KKM ir projektētas ar šādām īpašībām: ** spēja pārvietoties pa ūdeni (amfībijas funkcija) ** iespēja transportēt ar lidmašīnām ** modulāra konstrukcija ** augsta mobilitāte dažādos apvidos == Riteņu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * spēj veikt lielus attālumus bez būtiska nodiluma * mazāk bojā ceļa segumu * bieži spēj turpināt kustību pat ar bojātiem riteņiem == Kāpurķēžu transportlīdzekļi == Priekšrocības: * labāka caurgājamība sarežģītā reljefā * lielāka izturība pret kaujas bojājumiem * stabilāka platforma smagam bruņojumam === Aizsardzība === KKM bruņas parasti ir vieglākas nekā tankiem, jo to galvenais uzdevums nav tieša cīņa ar tankiem. Aizsardzības līmenis: * iztur ložmetēju uguni (līdz ~12.7 mm vai vairāk) * aizsargā pret artilērijas šķembām * nodrošina aizsardzību pret mīnām Mūsdienu KKM bieži izmanto modulāras bruņas, kuras var pielāgot atkarībā no misijas. Piemēram, vieglāka konfigurācija tiek izmantota gaisa transportēšanai, bet smagāka – intensīvai kaujai. Daži moderni transportlīdzekļi izmanto arī: * aktīvās aizsardzības sistēmas * reaktīvās bruņas * dūmu granātu sistēmas PKM bruņu biezums ievērojami atšķiras. Daži nevar izturēt ieročus, kas ir jaudīgāki par 12,7 mm kalibru, savukārt citi (piemēram, zviedru CV90) var izturēt 30 mm automātiskā lielgabala lādiņus no priekšpuses. Sāniem, augšpusei un apakšpusei ir plānākas bruņas. Mūsdienu PKM dizains un bruņas ir paredzētas, lai aizsargātu PKM apkalpi un desantu no kājnieku un prettanku mīnām . Jaunāki PKM, piemēram, somu ''[[Patria AMV]]'', izmanto bruņas maināmos moduļos ar dažādu biezumu. Tas ļauj mainīt bruņas atbilstoši paredzētajam lietojumam. Piemēram, pirms gaisa pārvadāšanas var uzstādīt plānākas un vieglākas bruņas. Jaunākajā Krievijas [[BMP-3]] modelī tiek izmantota aktīvās aizsardzības sistēma ''Arena'', kas aizsargā pret šāviņiem, granātām un raķetēm, kas lido ar ātrumu 70–700 m/s. === Galvenie ieroči === Parasti KKM ir aprīkotas ar automātisko lielgabalu (20–40 mm), kas spēj efektīvi darboties pret: * viegli bruņotiem transportlīdzekļiem * [[Kājnieki|kājniekiem]] * [[Helikopters|helikopteriem]] * zemu lidojošiem [[Lidaparāts|lidaparātiem]] === Papildu ieroči === Papildus galvenajam lielgabalam KKM var būt: * ložmetēji (parasti 7.62 mm) * prettanku raķetes (2–4 km darbības rādiuss) * granātmetēji * dažkārt arī pretgaisa ieroči Dažām prettanku vadāmajām raķetēm (PTGM) ir prettanku vadāmās raķetes ( ATGM ). Tās ir vidēja darbības rādiusa ATGM ar darbības rādiusu no 2000 līdz 4000 m. Tām var būt zeme-gaiss raķešu aizsardzība pret helikopteriem un lidmašīnām. Dažus PKM var aprīkot ar 30, 40 vai 76 mm granātmetējiem. == Galerija == <gallery> Attēls:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|link=Vaizdas:BMP-2_military_parade_rehearsal.jpg|alt=BMP-2 (TSRS)| [[BMP-2]] ([[Padomju Savienība|PSRS]]) Attēls:Bmd1.jpg|link=Vaizdas:Bmd1.jpg|alt=BMD-1 (TSRS)| BMD-1 (PSRS) Attēls:Dardo_IFV.jpg|link=Vaizdas:Dardo_IFV.jpg|alt=Dardo (Italija)| Dardo ([[Itālija]]) Attēls:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|link=Vaizdas:VBCI_(Véhicule_blindé_de_combat_d'infanterie)_(1).JPG|alt=VBCI(Prancūzija)| VBCI ([[Francija]]) Attēls:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|link=Vaizdas:ZBD-04_-_front_left_view.jpg|alt=ZBD97 (Kinija)| ZBD97 ([[Ķīna]]) Attēls:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|link=Vaizdas:Warrior_Light_Tank_MOD_45148919.jpg|alt=FV510 Warrior (Jungtinė Karalystė)| FV510 Warrior ([[Apvienotā Karaliste]]) Attēls:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|link=Vaizdas:JGSDF_IFV_Type_89_20120108-02.JPG|alt=JGSDF Type 89 (Japonija)| JGSDF 89. tips ([[Japāna]]) Attēls:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|link=Vaizdas:2014.5.20_육군_수도기계화보병사단_K-21_장갑차_전투사격훈련_K-21_combat_firing_practice,_Republic_of_Korea_Army_Capital_Mechanized_Infantry_Division_(14299828042).jpg|alt=K21 (Korėja)| K21 ([[Dienvidkoreja|Koreja]]) Attēls:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|link=Vaizdas:MLI-84M_Military_Parade_on_December_the_1st_2009.jpg|alt=MLI-84M (Rumunija)| MLI-84M ([[Rumānija]]) Attēls:M-80_A.JPG|link=Vaizdas:M-80_A.JPG|alt=M-80A (Jugoslavija)| M-80A ([[Dienvidslāvija]]) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas| ]] 7os2lt745ucwuwuflcrowlqgunwl099 3 631213 4464891 2026-05-07T09:16:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464891 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kayossha}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 12.16 (EEST) s2vylfrqtjncm1tp5c3p9he7dg1scf1 0 631214 4464895 2026-05-07T09:29:07Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Lerijs Sendžers]] uz [[Lerijs Sangers]]: Kļūdains nosaukums: atveidošana 4464895 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lerijs Sangers]] ham6arjy043uoblonddadr1s1qgqe4f 1 631215 4464897 2026-05-07T09:29:07Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Diskusija:Lerijs Sendžers]] uz [[Diskusija:Lerijs Sangers]]: Kļūdains nosaukums: atveidošana 4464897 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Lerijs Sangers]] 5rxgccx1q72qc6lfjtgfk18c86hfbrs 0 631216 4464923 2026-05-07T10:13:28Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Dauģīvene | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Daugyvenė.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Dauģīvene pie [[Rozalima]]s | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Dargužiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Mūsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=41 | sāk_plat_s... 4464923 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Dauģīvene | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Daugyvenė.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Dauģīvene pie [[Rozalima]]s | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Dargužiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Mūsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=41 | sāk_plat_s=43 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=43 | sāk_gar_s=06 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=01 | iet_plat_s=41 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=57 | iet_gar_s=56 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 61,1 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 2,5 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 488 | baseins_latvijā = | pietekas = Ežerēle }} '''Dauģīvene''' ({{val|lt|Daugyvenė}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās ceturtā garākā pieteka [[Pakrojas rajons|Pakrojas]] un [[Radvilišķu rajons|Radvilišķu]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/daugyvene/|title=Daugyvenė|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-05|language=lt}}</ref> Sākas 6 km uz dienvidrietumiem no [[Šeduva]]s pie Dargužu ciema. Plūst ziemeļaustrumu virzienā pa morēnu līdzenumu Mūšas-Nemunēles zemienē. Ietek Mūšā Rimšoņu ciemā. Ieleja ir neizteiksmīga un sekla, nogāžu augstums ir 3–5 metri. 4 km attālumā no iztekas gultne ir regulēta, 14 km attālumā tā ir aizsprostota. Upes gultnes platums ir 5–13 m, dziļums — 0,4–1,1 metri, straumes ātrums — 0,1–0,3 m/s, vidējais kritums — 0,95 m/km. Sausās vasarās augštece un vietām vidustece izžūst. Lielākās pietekas ir Ežerēle (40 km gara), Šaka (16 km), Ņauduva (12 km), Dubīsa (14 km, kreisā krasta pietekas) un Ramīte (27 km gara, labā krasta pieteka). Liela upes ielejas daļa ietilpst Dauģīvenes ainavu rezervātā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Raudondvare]], [[Rozalima]] un [[Klovaiņi]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A9 (Lietuva)|A9]] un [[Radvilišķi|Radvilišķu]]—[[Daugavpils]] dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Mūsas pietekas]] jcyt4z3c3tyc39anupbh5bdt8abyg4i 0 631217 4464925 2026-05-07T10:14:14Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dauģīvene]] 4464925 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dauģīvene]] rp0g3d18eq339am0yoii2omycva7gt2 0 631218 4464926 2026-05-07T10:14:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Dauģīvene]] 4464926 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dauģīvene]] rp0g3d18eq339am0yoii2omycva7gt2 1 631219 4464939 2026-05-07T10:55:26Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464939 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 3 631220 4464948 2026-05-07T11:32:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464948 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TwinkieAC19}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 14.32 (EEST) 8dke70gvs6pu82wk0ykqyz8cgm26vh4 0 631221 4464953 2026-05-07T11:44:02Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Porolepja rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis |... 4464953 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Porolepja rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Porolepididae | dzimta_lv = Porolepīdi | ģints = Porolepis | ģints_lv = Porolepji | binomial = Porolepis <small>Woodward, 1891</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Porolepji''' (''Porolepis'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') ģintīm. Šo ģinti 1891. gadā izveidoja angļu paleontologs [[Arturs Vudvards]]. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small>. == Apraksts == Porolepji ir sīkas līdz vidēji lielas zivis. To starpdeguna apgabalā, acīmredzot, nav etmoīdā dobuma. Starpdeguna bedres ir ļoti lielas. Mediālajai gulare ir izstiepta forma. Operculum ir neregulāri ieapaļš. Apakšžoklis ir augsts (garums 3,5 reizes lielāks par augstumu) un ar strupu priekšējo galu. Prekoronoīda bedre ir liela. Spleniale ir izbīdīta no praearticulare apakšas. Simfīzs ir liels. Apakšžokļa kanāla poras izvietotas vairākās rindās. Zobi ir ar vienkāršu sieniņu krokojumu un brīvu pulpāro dobumu. Zvīņu raksturīga īpašības ir lielu poru rindas no priekšējām malām, reizēm starp ķīlīšiem.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство "Наука", Москва, 1964. г., 288. lpp.</ref> == Sistemātika == Porolepju sugas: * ģints: '''''Porolepis''''' <small>Woodward, 1891</small> † :* suga: ''[[Porolepis brevis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis elongata]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis foxi]]'' <small>Johanson et al., 2013</small> † :* suga: ''[[Porolepis hefteri]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis kureikensis]]'' <small>Vorobyeva, 1963</small> † :* suga: ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small> † :* suga: ''[[Porolepis siegenensis]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis spitsbergensis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis uralensis]]'' <small>Obrutchev, 1938</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] d8fif3r7ehl3x1fh3zvja2w5gwiwoot 4464957 4464953 2026-05-07T11:48:06Z Jānis U. 198 4464957 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Porolepja rekonstrukcija. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Porolepididae | dzimta_lv = Porolepīdi | ģints = Porolepis | ģints_lv = Porolepji | binomial = Porolepis <small>Woodward, 1891</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Porolepji''' (''Porolepis'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') ģintīm. Šo ģinti 1891. gadā izveidoja angļu paleontologs [[Arturs Vudvards]]. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small>. == Apraksts == Porolepji ir sīkas līdz vidēji lielas [[zivis]]. To starpdeguna apgabalā, acīmredzot, nav [[Etmoīds|etmoīdā]] dobuma. Starpdeguna bedres ir ļoti lielas. Mediālajai ''[[gulare]]'' ir izstiepta forma. ''[[Operculum]]'' ir neregulāri ieapaļš. [[Apakšžoklis]] ir augsts (garums 3,5 reizes lielāks par augstumu) un ar strupu priekšējo galu. Prekoronoīda bedre ir liela. ''[[Spleniale]]'' ir izbīdīta no ''[[praearticulare]]'' apakšas. [[Simfīzs]] ir liels. Apakšžokļa kanāla poras izvietotas vairākās rindās. [[Zobi]] ir ar vienkāršu sieniņu krokojumu un brīvu pulpāro dobumu. [[Zvīņas|Zvīņu]] raksturīga īpašības ir lielu poru rindas no priekšējām malām, reizēm starp ķīlīšiem.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство "Наука", Москва, 1964. г., 288. lpp.</ref> == Sistemātika == Porolepju sugas: * ģints: '''''Porolepis''''' <small>Woodward, 1891</small> † :* suga: ''[[Porolepis brevis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis elongata]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis foxi]]'' <small>Johanson et al., 2013</small> † :* suga: ''[[Porolepis hefteri]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis kureikensis]]'' <small>Vorobyeva, 1963</small> † :* suga: ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small> † :* suga: ''[[Porolepis siegenensis]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis spitsbergensis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis uralensis]]'' <small>Obrutchev, 1938</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] ga98vd7aq22mmx8yatic6lj3by5uwai 4464960 4464957 2026-05-07T11:51:21Z Jānis U. 198 4464960 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porolepis zvīņa.jpg | att_nosaukums = Porolepja zvīņa. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Porolepididae | dzimta_lv = Porolepīdi | ģints = Porolepis | ģints_lv = Porolepji | binomial = Porolepis <small>Woodward, 1891</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Porolepji''' (''Porolepis'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') ģintīm. Šo ģinti 1891. gadā izveidoja angļu paleontologs [[Arturs Vudvards]]. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small>. == Apraksts == Porolepji ir sīkas līdz vidēji lielas [[zivis]]. To starpdeguna apgabalā, acīmredzot, nav [[Etmoīds|etmoīdā]] dobuma. Starpdeguna bedres ir ļoti lielas. Mediālajai ''[[gulare]]'' ir izstiepta forma. ''[[Operculum]]'' ir neregulāri ieapaļš. [[Apakšžoklis]] ir augsts (garums 3,5 reizes lielāks par augstumu) un ar strupu priekšējo galu. Prekoronoīda bedre ir liela. ''[[Spleniale]]'' ir izbīdīta no ''[[praearticulare]]'' apakšas. [[Simfīzs]] ir liels. Apakšžokļa kanāla poras izvietotas vairākās rindās. [[Zobi]] ir ar vienkāršu sieniņu krokojumu un brīvu pulpāro dobumu. [[Zvīņas|Zvīņu]] raksturīga īpašības ir lielu poru rindas no priekšējām malām, reizēm starp ķīlīšiem.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство "Наука", Москва, 1964. г., 288. lpp.</ref> == Sistemātika == Porolepju sugas: * ģints: '''''Porolepis''''' <small>Woodward, 1891</small> † :* suga: ''[[Porolepis brevis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis elongata]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis foxi]]'' <small>Johanson et al., 2013</small> † :* suga: ''[[Porolepis hefteri]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis kureikensis]]'' <small>Vorobyeva, 1963</small> † :* suga: ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small> † :* suga: ''[[Porolepis siegenensis]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis spitsbergensis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis uralensis]]'' <small>Obrutchev, 1938</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] g65h5d2au4lq1yh3bb6xduywj2n754h 0 631222 4464955 2026-05-07T11:44:32Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Porolepji]] 4464955 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Porolepji]] rcogr6nbtplafr16h5jkx2tgw6grykb 6 631223 4464959 2026-05-07T11:50:13Z Jānis U. 198 Porolepis sp. zvīņa. Lugas upe pie Kleskušām, arukilas svīta, vidusdevons. 4464959 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Porolepis sp. zvīņa. Lugas upe pie Kleskušām, arukilas svīta, vidusdevons. == Licence == {{PD-self}} pa6ddvyhfemrvfbuyebrcgxpm82w9nl