Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1129 4465182 4364293 2026-05-08T08:50:58Z ~2026-27913-12 145077 /* Skaņdarba rašanās */ 4465182 wikitext text/x-wiki {{Himna |title = Dievs, svētī Latviju! |image = Dievs, svētī Latviju.jpg |caption = Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis |country = {{LVA}} |composer = [[Baumaņu Kārlis]] |music_date = 1872 |author = [[Baumaņu Kārlis]] |lyrics_date = 1872 |adopted = 1920 |until = |sound = Latvian National Anthem.ogg |sound_title = Latvijas valsts himna (instrumentālā versija) }} [[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|250px|Latvijas himnas teksts un notis uz Baumaņu Kārļa piemiņas zīmes Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]] '''„Dievs, svētī Latviju”''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[valsts himna]], kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Baumaņu Kārlis|krišjānisi bimšteins]] (1835—1905). == Skaņdarba rašanās„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli [[Baumaņu Kārlis]] šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] svinīgajā atklāšanas aktā {{dat|1873|6|26||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.<ref>[[Teodors Zeiferts]]. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm Latviešu rakstniecības vēsture.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Dziesmu svētkos]] Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=46|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-24|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}}: [[Rihards Tomsons]] to aprakstīja šādi: „Pēc [[Jānis Baumanis|Baumaņa kunga]] runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”</ref> <poem> : „Dievs, svētī Baltiju, : Mūs' dārgo tēviju! : Svētī jel Baltiju, : Ak svētī jel to! : Kur latvju meitas zied, : Kur latvju dēli dzied, : Laid mūs tur laimē diet. : Mūs' Baltijā!” </poem> [[Apsīšu Jēkabs]] pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.” [[1905. gada revolūcija]]s laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Dziesmu svētku mazā enciklopēdija |year=2004 |publisher=Musica Baltica |location=Rīga ||pages=181 |ISBN=9984-588-30-0}}</ref> Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna. == Apstiprināšana par Valsts himnu == „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta {{dat|1920|6|7||bez}} [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sēdē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un aneksijas [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[1940. gadi|1940.]]—[[1990. gadi|1990. gados]], to aizstāja ar [[Latvijas PSR himna|Latvijas PSR himnu]], taču {{dat|1990|2|15||bez}} [[LPSR Augstākā padome]] atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu. == Himnas vārdi == {{Listen|type=music|filename=|title=2019. gada vokālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums|description=Himnas versija, kuru izmanto [[Latvijas Televīzija]] plkst 6.00.|filename2=NBS Štāba orķestris - Dievs, svētī Latviju!.ogg|title2=1994. gada instrumentālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums.|description2=Izpilda NBS Štāba orķestris.}} : „Dievs, svētī Latviju, : Mūs' dārgo tēviju, : Svētī jel Latviju, : Ak, svētī jel to! : Kur latvju meitas zied, : Kur latvju dēli dzied, : Laid mums tur laimē diet, : Mūs' Latvijā!” == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas karogs]] * [[Latvijas Republikas ģerbonis]] * [[Latvijas PSR himna]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=47134 Likums „Par Latvijas valsts himnu”]. likumi.lv * [https://himna.lv Latvijas Republikas himna — MP3 versija]{{Novecojusi saite}} * [http://www.youtube.com/watch?v=SCfX2gGohjU 2008. gada Dziesmu svētku kopkora izpildījumā] {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Baumaņu Kārļa dziesmas]] [[Kategorija:Latvijas simboli]] [[Kategorija:Valstu himnas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] 3lmnvpbqz73lp9did7r01j54wd6ypp6 4465184 4465182 2026-05-08T08:52:14Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27913-12|~2026-27913-12]] ([[User talk:~2026-27913-12|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4465182 4465184 wikitext text/x-wiki {{Himna |title = Dievs, svētī Latviju! |image = Dievs, svētī Latviju.jpg |caption = Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis |country = {{LVA}} |composer = [[Baumaņu Kārlis]] |music_date = 1872 |author = [[Baumaņu Kārlis]] |lyrics_date = 1872 |adopted = 1920 |until = |sound = Latvian National Anthem.ogg |sound_title = Latvijas valsts himna (instrumentālā versija) }} [[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|250px|Latvijas himnas teksts un notis uz Baumaņu Kārļa piemiņas zīmes Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]] '''„Dievs, svētī Latviju”''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[valsts himna]], kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Baumaņu Kārlis]] (1835—1905). == Skaņdarba rašanās == „Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli [[Baumaņu Kārlis]] šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] svinīgajā atklāšanas aktā {{dat|1873|6|26||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.<ref>[[Teodors Zeiferts]]. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm Latviešu rakstniecības vēsture.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Dziesmu svētkos]] Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=46|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-24|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}}: [[Rihards Tomsons]] to aprakstīja šādi: „Pēc [[Jānis Baumanis|Baumaņa kunga]] runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”</ref> <poem> : „Dievs, svētī Baltiju, : Mūs' dārgo tēviju! : Svētī jel Baltiju, : Ak svētī jel to! : Kur latvju meitas zied, : Kur latvju dēli dzied, : Laid mūs tur laimē diet. : Mūs' Baltijā!” </poem> [[Apsīšu Jēkabs]] pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.” [[1905. gada revolūcija]]s laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Dziesmu svētku mazā enciklopēdija |year=2004 |publisher=Musica Baltica |location=Rīga ||pages=181 |ISBN=9984-588-30-0}}</ref> Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna. == Apstiprināšana par Valsts himnu == „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta {{dat|1920|6|7||bez}} [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sēdē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un aneksijas [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[1940. gadi|1940.]]—[[1990. gadi|1990. gados]], to aizstāja ar [[Latvijas PSR himna|Latvijas PSR himnu]], taču {{dat|1990|2|15||bez}} [[LPSR Augstākā padome]] atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu. == Himnas vārdi == {{Listen|type=music|filename=|title=2019. gada vokālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums|description=Himnas versija, kuru izmanto [[Latvijas Televīzija]] plkst 6.00.|filename2=NBS Štāba orķestris - Dievs, svētī Latviju!.ogg|title2=1994. gada instrumentālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums.|description2=Izpilda NBS Štāba orķestris.}} : „Dievs, svētī Latviju, : Mūs' dārgo tēviju, : Svētī jel Latviju, : Ak, svētī jel to! : Kur latvju meitas zied, : Kur latvju dēli dzied, : Laid mums tur laimē diet, : Mūs' Latvijā!” == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas karogs]] * [[Latvijas Republikas ģerbonis]] * [[Latvijas PSR himna]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=47134 Likums „Par Latvijas valsts himnu”]. likumi.lv * [https://himna.lv Latvijas Republikas himna — MP3 versija]{{Novecojusi saite}} * [http://www.youtube.com/watch?v=SCfX2gGohjU 2008. gada Dziesmu svētku kopkora izpildījumā] {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Baumaņu Kārļa dziesmas]] [[Kategorija:Latvijas simboli]] [[Kategorija:Valstu himnas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] 94dsepd59glsvz72kpv0i3yo5dawfq1 4 1212 4464983 4449051 2026-05-07T13:56:13Z Papuass 88 4464983 wikitext text/x-wiki {{TOCright}} {{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} Šajā lapā apkopotas '''aktualitātes''' [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]]. Vikipēdijā latviešu valodā notiekošajām aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī tās [https://twitter.com/wikipedia_lv ''Twitter''], [https://www.facebook.com/wikipedialv ''Facebook''] un [https://www.instagram.com/lv.wikipedia ''Instagram''] lapās. == 2026 == * [[7. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''143 000'''. * [[2. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''142 000'''. * [[18. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''141 000'''. == 2025 == [[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 11-09-2025 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Vietējās kopienas 2025. gada 11. septembra sanāksmes]] dalībnieki]] * [[27. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''140 000'''. * [[3. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''139 000'''. * [[18. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''138 000'''. * [[16. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 cilvēki. * [[11. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 cilvēki. * [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''137 000'''. * [[25. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''136 000'''. * [[4. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''135 000'''. * [[6. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''134 000'''. * [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''133 000'''. == 2024 == * [[30. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''132 000'''. * [[23. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''131 000'''. * [[30. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 11 cilvēki. * [[25. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''130 000'''. * [[1. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''129 000'''. * [[12. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''128 000'''. * [[28. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''127 000'''. * [[3. marts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 3. martā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 4 dalībnieki. * [[29. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''126 000'''. * [[5. februāris]] — par 2023. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|atzīti]] {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labākajiem jaunajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|atzīti]] {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}}. * [[12. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''125 000'''. == 2023 == [[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-09-2023 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|Vietējās kopienas 2023. gada 27. septembra sanāksmes]] dalībnieki]] * [[27. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''124 000'''. * [[12. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''123 000'''. * [[27. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 8 dalībnieki. * [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''122 000'''. * [[29. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''121 000'''. * [[19. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''120 000'''. * [[15. maijs]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 15. maijā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki. * [[15. maijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#Baisulis|ievēlēts]] {{u|Baisulis}}. * [[25. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''119 000'''. * [[5. marts]] — par 2022. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|atzīts]] {{u|Eremu1}}. * [[30. janvāris]] — par 2022. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|atzīts]] {{u|Bendžamins}}. * [[25. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''118 000'''. == 2022 == [[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 10-11-2022 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|Vietējās kopienas 2022. gada 10. novembra sanāksmes]] dalībnieki]] * [[1. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''117 000'''. * [[10. novembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 dalībnieki. * [[25. oktobris]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2022/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:CEE Spring 2022|CEE Spring 2022]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[8. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''116 000'''. * [[12. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''115 000'''. * [[20. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''113 000'''. * [[2. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''112 000'''. * [[9. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''111 000'''. == 2021 == [[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 26-08-2021 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|Vietējās kopienas 2021. gada 26. augusta sanāksmes]] dalībnieki]] * [[15. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''110 000'''. * [[27. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''109 000'''. * [[26. augusts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 5 dalībnieki. * [[11. augusts]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2021/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:CEE Spring 2021|CEE Spring 2021]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[12. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''108 000'''. * [[5. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''107 000'''. * [[15. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''106 000'''. * [[22. janvāris]] — par 2020. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|atzīts]] {{u|Pirags}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|atzīta]] {{u|Kasparoviča}}. == 2020 == * [[31. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''105 000'''. * [[13. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''104 000'''. * [[2. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''103 000'''. * [[16. jūlijs]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2020/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:CEE Spring 2022|CEE Spring 2020]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[4. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''102 000'''. * [[10. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''101 000'''. * [[17. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#Egilus|ievēlēts]] {{u|Egilus}}. * [[24. janvāris]] — '''rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza <big>100 000</big>'''. * [[16. janvāris]] — par 2020. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|atzīti]] {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}}, bet par [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|atzīts]] {{u|Entuziasts}}. == 2019 == [[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Vietējās kopienas 2019. gada 27. augusta sanāksmes]] dalībnieki]] * [[18. decembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 18. decembris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 3 dalībnieki. * [[24. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''99 000'''. * [[23. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki. * [[3. oktobris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#DJ EV|ievēlēts]] {{u|DJ EV}}. * [[11. septembris]] — [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|dibināta]] [[Vikipēdija:Vikipēdijas atbalsta biedrība|Vikipēdijas atbalsta biedrība]]. * [[6. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''98 000'''. * [[27. augusts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 11 dalībnieki. * [[3. augusts]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2019/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:CEE Spring 2019|CEE Spring 2019]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[15. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''97 000'''. * [[5. jūnijs]] — ar botu sagatavojot aizmetņus par [[:Kategorija:Latvijas ciemi|Latvijas ciemiem]], rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''96 000'''. * [[10. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''93 000'''. * [[24. aprīlis]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 24. aprīlis|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki. * [[30. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''92 000'''. * [[13. marts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 8 dalībnieki. * [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''91 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2018. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|atzīts]] {{u|Edgars2007}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] otro reizi pēc kārtas [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|atzīta]] {{u|Lieeeneee}}. == 2018 == [[Attēls:Vikidarbnīca Gētes institūtā 2.jpg|thumb|250px|2018. gada 28. februārī Gētes institūtā notiekošā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdija un novadpētniecība bibliotēkās|vikidarbnīca]]]] * [[27. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''90 000'''. * [[6. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''89 000'''. * [[31. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 31. oktobris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 dalībnieki. * [[2. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''88 000'''. * [[27. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 27. septembris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki. * [[12. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''87 000'''. * [[6. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''86 000'''. * [[21. jūnijs]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:CEE Spring 2018|CEE Spring 2018]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[6. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''85 000''' tieši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 15. dzimšanas dienā * [[7. maijs]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 7. maijā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki. * [[12. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''84 000'''. * [[8. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''83 000'''. * [[28. februāris]] — sadarbībā ar [[Gētes institūts|Gētes institūtu]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdija un novadpētniecība bibliotēkās|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 16 dalībnieki. * [[31. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''82 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2017. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|atzīts]] {{u|Zuiks}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|atzīta]] {{u|Lieeeneee}}. == 2017 == * [[26. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''81 000'''. * [[25. novembris]] — sadarbībā ar [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitāti]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca Liepājas Universitātē|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 9 dalībnieki. * [[17. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''80 000'''. * [[1. novembris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ atņemtas {{u|Laurijs|Laurijam}} un {{u|SpeedKing}}. * [[25. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''79 000'''. * [[28. augusts]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] atņemtas {{u|Xil}}. * [[18. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''78 000'''. * [[29. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2017/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2017|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2017]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[11. maijs]] — sadarbībā ar [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/BSA 2017|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 10 dalībnieki. * [[29. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''77 000'''. * [[6. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Biafra|ievēlēts]] {{u|Biafra}}. * [[2. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''76 000'''. * [[3. februāris]] — par 2016. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|atzīts]] {{u|Papuass}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|atzīts]] {{u|Ludis21345}}. * [[15. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''75 000'''. == 2016 == [[Attēls:Editatons 2016.JPG|thumb|250px|Vikipēdijas dalībnieki/mentori 2016. gada 12. marta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|vikidarbnīcā]]]] * [[5. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''74 000'''. * [[11. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''73 000'''. * [[31. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''72 000'''. * [[1. augusts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Zuiks|ievēlēts]] {{u|Zuiks}}. * [[21. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''71 000'''. * [[20. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''70 000'''. * [[19. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|ievēlēts]] {{u|Edgars2007}} un {{u|ScAvenger}}. * [[15. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2016]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[2. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''69 000'''. * [[11. maijs]] — sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LKA 2016|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 11 dalībnieki un izveidoti 7 jauni raksti, bet 2 — ievērojami uzlaboti. * [[10. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''68 000'''. * [[30. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''67 000'''. * [[12. marts]] — sadarbībā ar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] un ''Europeana Sounds'' notika pirmā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 18 dalībnieki un izveidots 21 jauns raksts. * [[26. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''66 000'''. * [[21. janvāris]] — par 2015. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|atzīts]] {{u|Edgars2007}}. * [[15. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''65 000'''. * [[14. janvāris]] — par 2015. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|atzīts]] {{u|Kokomokoz}}. == 2015 == {{Skatīt arī|Vikipēdija:2015. gada statistika}} [[Attēls:Vikimaratona atklāšanas pasākums2.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Vikipēdijas maratons|Latvijas Vikipēdijas maratona]] atklāšana {{dat|2015|3|11||bez}}]] * [[15. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''64 000'''. * [[10. novembris]] — [[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015/Uzvarētāji|paziņoti]] konkursa "[[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]" Latvijas kārtas uzvarētāji. * [[29. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''63 000'''. * [[1. septembris]] — atklāts "[[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]" konkurss. * [[2. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''62 000'''. * [[21. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2015/Rezultāti|paziņoti]] "[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2015|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2015]]" vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji. * [[21. jūnijs]] — birokrāta tiesības neaktivitātes dēļ atņemtas {{u|Tail}} un {{u|Yyy}}. * [[19. jūnijs]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] dēļ atņemtas {{u|Tail}}, {{u|Yyy}} un {{u|Zummis|Zummim}}. * [[25. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''61 000'''. * [[4. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''60 000''', apsteidzot [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdiju]]. * [[11. marts]] — atklāts [[Latvijas Vikipēdijas maratons]]. * [[5. marts]] — ''[[Wikimedia Foundation]]'' pieņēma [[m:Affiliations Committee/Resolutions/Wikimedians of Latvia User Group - Liaison approval, March 2015|oficiālu lēmumu]] par ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' dalībnieku grupas atzīšanu * [[28. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''59 000'''. * [[27. februāris]] — plkst. 15.35 ^{(pēc Latvijas laika)} Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''50 000''', par 50 000. kļūstot dalībniekam {{u|Railyards}}. * [[17. janvāris]] — par 2014. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Edgars2007}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labākajiem jaunajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|atzīti]] {{u|Français anonyme}} un {{u|MC2013}}. * [[5. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''58 000'''. == 2014 == * [[19. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''57 000'''. * [[22. oktobris]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], atklāts pasaulē pirmais [[Vikipēdijas piemineklis|Vikipēdijai veltītais piemineklis]]. * [[11. oktobris]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] atņemtas [[Dalībnieks:Daarznieks|Daarznieks]], [[Dalībnieks:Dekaels|Dekaels]], [[Dalībnieks:Juristiltins|Juristiltins]] un [[Dalībnieks:Mrom|Mrom]]. * [[11. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā tiek ieviesta [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude|izmaiņu pārbaude]]. * [[29. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''56 000'''. * [[17. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''55 000'''. * [[28. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''54 000'''. * [[11. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''53 000'''. * [[1. februāris]] — par 2013. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīti]] {{u|Ingii}} un {{u|Pirags}}. * [[7. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''52 000'''. == 2013 == [[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|250px|Vietējās kopienas 2013. gada 22. augusta tikšanās "Vikialus 50 000" dalībnieki]] * [[6. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''51 000'''. * [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza <big>'''50 000'''</big>. * [[13. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''49 000'''. * [[21. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''48 000'''. * [[21. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 17.54 ^{(pēc Latvijas laika)} [[:Attēls:Wiki-2milj.labojumi.jpg|sasniedza]] '''2 000 000'''. * [[21. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''47 000'''. * [[20. janvāris]] — par 2012. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Edgars2007}}. * [[7. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''46 000'''. * [[1. janvāris]] — līdz ar Sākumlapas dizaina maiņu ieviesta sadaļa "Šī diena vēsturē". == 2012 == * [[18. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''45 000'''. * [[1. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''44 000'''. * [[8. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''43 000'''. * [[4. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''42 000'''. * [[12. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''41 000'''. * [[26. marts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Edgars2007|ievēlēts]] {{u|Edgars2007}}. * [[15. marts]] — administratora tiesības pēc paša dalībnieka vēlēšanās atņemtas [[Dalībnieks:Juzeris|Juzerim]]. * [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''40 000'''. * [[26. janvāris]] — par 2011. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Kikos}}. * [[5. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''39 000'''. == 2011 == * [[22. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''38 000'''. * [[1. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''37 000'''. * [[27. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''35 000'''. * [[3. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''34 000'''. * [[3. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''33 000'''. * [[13. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''32 000'''. == 2010 == * [[26. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''31 000'''. * [[23. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā ielādēto attēlu skaits sasniedza '''10 000'''. * [[19. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''30 000'''. * [[2. septembris]] — plkst. 00.21 ^{(pēc Latvijas laika)} Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''20 000''', par 20 000. kļūstot dalībniekam {{u|Patrons}}. * [[8. augusts]] — uzsākta [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšana]]. * [[1. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''29 000'''. * [[29. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 04.00 ^{(pēc Latvijas laika)} [[:Attēls:Wiki-1milj.labojumi.jpg|sasniedza]] '''1 000 000'''. * [[10. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''28 000'''. * [[2. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Papuass|ievēlēts]] 18. administrators — {{u|Papuass}}. * [[2. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo lapu skaits sasniedza '''100 000'''. * [[25. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''27 000'''. * [[12. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''26 000'''. * [[17. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''25 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 61. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|albāņu]] un [[:pms:|manipuri]] Vikipēdijām). == 2009 == * [[7. decembris]] — plkst. 14.15 ^{(pēc Latvijas laika)} Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''15 000''', par 15 000. kļūstot dalībniekam {{u|AlbaniaShqiperia}}. * [[3. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''24 000'''. * [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''23 000'''. * [[11. augusts]] — dalībnieks {{u|Kikos}} ir izveidojis pirmo [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektu]] — [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|Latvijas pagasti]]. * [[19. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā dziļums (''[[:meta:Wikipedia article depth|depth]]'') sasniedzis '''50'''. * [[20. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''22 000'''. * [[15. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''21 000'''. * [[8. marts]] — plkst. 20.24 ^{(pēc Latvijas laika)} Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''10 000''', par 10 000. kļūstot dalībniekam {{u|Janis24}}. * [[13. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''20 000''', tai ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). == 2008 == * [[28. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''19 000'''. * [[1. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''18 000'''. * [[1. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''17 000''', tai ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). * [[20. augusts]] — izveidots Vikipēdijas tests [[:incubator:Wp/liv/Kuodlēḑ|lībiešu valodā]]. * [[8. augusts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|ievēlēts]] {{u|Digital1}}, {{u|Kikos}}. {{u|SpeedKing}}, {{u|Treisijs}} un {{u|Zummis}}. * [[16. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|ievēlēts]] {{u|Feens}} un {{u|Yyy}}. * [[3. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''16 000''', ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:cy:|velsiešu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām). * [[31. maijs]] — [[go (spēle)|Go]] kļuva par pirmo rakstu Vikipēdijā latviešu valodā, kam piešķirts [[Vikipēdija:Labi raksti|laba raksta]] statuss. * [[24. maijs]] — izvēlēti [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|labu rakstu atzīšanas noteikumi]]. * [[24. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''15 000'''. * [[27. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''14 000'''. * [[30. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''13 000'''. * [[2. janvāris]] — [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] uzsāka pirmo [[Vikipēdija:Portāls|portālu]] — [[Portāls:Zinātne|par zinātni]]. Neatrisinātas vēl bija [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs5#Portāli|dažas problēmas]]. == 2007 == * [[10. decembris]] — līdz ar '''12 000''' rakstu robežas sasniegšanu tika [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=S%C4%81kumlapa&oldid=211018 nomainīts Sākumlapas izskats]. * [[10. novembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs4#ScAvenger un Xil|iecelti]] {{u|ScAvenger}} un {{u|Xil}}. * [[19. jūlijs]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza <big>'''10 000'''</big> rakstu. == 2006 == * [[12. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''6988''' raksti. * [[3. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''4055''' raksti un 1055 reģistrēti dalībnieki. * [[20. februāris]] — tika izveidotas Vikipēdijas [[:incubator:Wp/ltg|latgaliešu]] (ltg), [[:bat-smg:Pėrms poslapis|žemaišu]] (smg) un [[:incubator:Wp/prg|prūšu]] (prg) valodā. * [[20. janvāris]] — [[Rožkrustieši]] bija pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kam [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti/Arhīvs/1#Rožkrustieši|neoficiāli piešķirts]] [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīga raksta]] statuss. == 2005 == * [[5. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza <big>'''1000'''</big> rakstu. * [[6. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''974''' raksti. == 2004 == * [[16. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''499''' raksti.<ref>[http://web.archive.org/web/20041215092052/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|12|16|SK}}</ref> * [[4. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''78''' raksti.<ref>[http://web.archive.org/web/20040415083422/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|4|4|SK}}</ref> == 2003 == * [[6. oktobris]] — tika veikts pirmais labojums [[Sākumlapa|Sākumlapā]]. * [[6. jūnijs]] — plkst. 20.07<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&oldid=90|title=Psiholoģija|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}</ref> Vikipēdijā latviešu valodā izveidots pirmais raksts — [[psiholoģija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&action=history|title=Raksta "Psiholoģija" vēsture|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vikipēdija]] fijerehqm2mkur9luyremvmc0xe38ve 0 2182 4465190 4171976 2026-05-08T09:19:57Z Ivario 51458 /* Politiskā darbība neatkarīgajā Latvijā */ 4465190 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pēteris Juraševskis | attēls = Peteris Jurasevskis.jpg | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{dat|1928|01|24|N}} | term_beigas = {{dat|1928|11|30|N}} | prezidents = [[Gustavs Zemgals]] | priekštecis = [[Marģers Skujenieks]] | pēctecis = [[Hugo Celmiņš]] | dzim_dati = {{dat|1872|04|04|N}} | dzim_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Sesavas pagasts|Lielsesavas pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1945|1|10|1872|4|4}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Jelgava}} (tagad {{LAT}}) | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Darba partija]] <small>(1920—1922)</small><br />[[Demokrātiskais Centrs]] <small>(1922—1934)</small> | dzīvesb = Gotlība Juraševska (dzimusi Vieglais)<br />Lavīze Lilija Juraševska (dzimusi Pigite) | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats2 = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|1928|01|24|N}} | term_beigas2 = {{dat|1928|03|07|N}} | premjers2 = Pēteris Juraševskis | prezidents2 = [[Gustavs Zemgals]] | priekštecis2 = [[Voldemārs Bastjānis]] | pēctecis2 = [[Roberts Liepiņš]] | amats3 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_beigas3 = {{dat|1925|12|23|N}} | term_sākums3 = {{dat|1925|03|03|N}} | prezidents3 = [[Jānis Čakste]] | premjers3 = [[Hugo Celmiņš]] | priekštecis3 = [[Jūlijs Arājs]] | pēctecis3 = [[Ansis Petrevics]] | term_sākums4 = {{dat|1918|11|19|N}} | term_beigas4 = {{dat|1919|03|14|N}} | premjers4 = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis4 = [[Eduards Strautnieks]] | amats5 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|1924|05|25|N}} | term_beigas5 = {{dat|1924|12|18|N}} | prezidents5 = [[Jānis Čakste]] | premjers5 = [[Voldemārs Zāmuels]] | priekštecis5 = [[Alfrēds Birznieks]] | pēctecis5 = [[Eduards Laimiņš]] }} [[Attēls:Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.png|thumb|270px|Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926).]] '''Pēteris Juraševskis''' ({{dat VS|{{dat|1872|04|04|N}}|{{dat||03|23}}}} — {{dat|1945|01|10|N}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists. [[Latvijas Ministru prezidents]] ([[1928]]), vienīgais premjerministrs no partijas [[Demokrātiskais Centrs]].<ref name="prez">{{Grāmatas atsauce |last = Treijs |first = Rihards |title = Latvijas prezidenti 1918—1940 |publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] |year = 2004 |isbn = 9984-731-47-2}}</ref> Bijis arī Latvijas [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu]] un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]], kā arī [[Jelgava]]s domes vadītājs. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1872|04|04|N}} (pēc vecā stila — {{dat||03|23}}) lauksaimnieku Pētera un Lavīzes Juraševsku ģimenē [[Sesavas pagasts|Lielsesavas pagasta]] "Pilnzābakos" (tagad [[Viesturu pagasts|Viesturu pagastā]]).<ref name="prez" /><ref>S. Rusmanis. — Zeme starp Rundāli un Tērveti. — 2006.</ref><ref>[https://archive.today/20101218142342/http://www.lv.lv/?menu=lv90&file=tmin1918 Tieslietu ministri] ''Latvijas Vēstnesis''</ref> Mācījās [[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]] skolā (beidzis 1885), pēc tam [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] skolā (beidzis 1888) un [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]] (beidzis 1890), un [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]]. 1891.–1893. gadā strādājis par mājskolotāju [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku pagastā]], vēlāk (1893–1895) bijis arī skolotājs [[Sesava]]s pagastskolā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem (1918–1940).|last=|first=|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|isbn=9789934822520|location=Rīga|pages=100-120}}</ref> No [[1895]]. līdz [[1899]]. gadam strādāja par ierēdni [[Kurzemes guberņa]]s valdē Jelgavā. [[1900]]. gadā iestājās [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]], kuru pabeidza [[1904]]. gadā, iegūstot [[jurisprudence|jurista]] izglītību. Pēc augstskolas pabeigšanas neilgu laiku strādāja par ierēdni Rīgas–Orlas dzelzceļa kontrolē.<ref name=":0" /> Pēc atgriešanās Latvijā 1905.-1906. gadā Juraševskis bija tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā, 1906. gadā zvērināta advokāta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] palīgs.<ref name=":0" /> Pēc [[1905. gada revolūcija]]s izraisītajām pārmaiņām valstī valdība izveidoja Baltijas ģenerālgubernatora padomi un visu Baltijas guberņu provinciālpadomes, kuru uzdevums bija sagatavot priekšlikumus Baltijā veicamajām reformām, 1906. gada aprīlī Juraševski ievēlēja par Kurzemes guberņas pārstāvja [[Jēkabs Lautenbahs|Jēkaba Lautenbaha]] vietnieku ģenerālgubernatora padomē, un līdz septembra sākumam viņš bija ievēlēts arī Kurzemes guberņas provinciālpadomē.<ref name="prez" /><ref name=":0" /> [[1907]]. gadā februārī Juraševski ievēlēja otrajā [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Krievijas Valsts dome]]s sasaukumā, kur viņš galvenokārt aizstāvēja pilsonības intereses.<ref name="prez" /> Pēc parlamenta atlaišanas tā paša gada jūnijā atsāka strādāt par juristu Jelgavā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā darbojās latviešu bēgļu organizācijās, bija Latviešu bēgļu komitejas sekretārs un juriskonsuls Maskavā.<ref name=":0" /> [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] loceklis.<ref name=":0" /> === Politiskā darbība neatkarīgajā Latvijā === Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s [[1918]]. gadā kļuva par [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]], amatā bija līdz [[1919]]. gada martam.<ref name="prez" /> [[Tautas padome]]s loceklis no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]]. Pēc [[Bermontiāde|bermontiešu]] padzīšanas Pēteris Jurašvekis kļuva par [[Jelgavas pilsētas galva|Jelgavas pilsētas galvu]]. Jelgavas pilsētas domes deputāts (1922.–1928.).<ref name=":0" /> Viens no partijas "[[Demokrātiskais Centrs]]" dibinātājiem un vadītājiem. [[1924]]. gadā bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāra Zāmuēla]] vadītajā valdībā. Vēlāk — tieslietu ministrs [[Hugo Celmiņš|Hugo Celmiņa]] kabinetā. [[1925]]. gadā [[2. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[2. Saeima|2. Saeimā]], bijis tās sekretārs.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925}}</ref> Pēc [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] nāves [[1927]]. gadā kandidēja [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanu]] pirmajā kārtā, kurā guva ievērojamu (44 balsis),<ref name=":0" /> taču nepietiekošu deputātu atbalstu un tika atsaukts. Jaunais prezidents [[Gustavs Zemgals]] [[1928]]. gada janvārī uzaicināja Juraševski vadīt [[Juraševska Ministru kabinets|Ministru kabinetu]]. Līdz martam viņš vienlaicīgi pildīja arī [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] pienākumus. Kabinetu atbalstīja 51 deputāts, pret bija 43. Juraševska valdība akceptēja noteikumus par valsts himnu. Gatavojoties valsts neatkarības desmitgadei, Ministru kabinets sagatavoja likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, kā arī apstiprināja noteikumus par [[Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa|Brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu]]. Valdība parakstīja 14 bilaterālus vai starptautiskus līgumus.<ref name="prez" /> Rudenī Juraševskis [[3. Saeimas vēlēšanas|tika ievēlēts]] [[3. Saeima|3. Saeimā]], taču zaudēja premjerministra amatu. 3. Saeimā bija Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs. 1931. gada martā ievēlēts Rīgas pilsētas domē, bet 1931. gada oktobrī arī [[4. Saeima|4. Saeimā]].<ref name=":0" /> Vadīja Jelgavas brīvības pieminekļa komiteju. Bijis opozīcijā [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] (1934). Pēc Saeimas atlaišanas 1934. gadā Juraševskis turpināja notāra darbu Rīgā, no kura atbrīvots Padomju okupācijas laikā 1940. gada decembrī.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|padomju karaspēka ienākšanas]] piedalījās neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību Latvijā. Viens no [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] 1944. gada 17. marta memoranda parakstītājiem. Miris {{dat|1945|1|10}} [[Jelgava|Jelgavā]], apbedīts [[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]] Jačūnu kapos.<ref>{{APPL|37}}</ref> [[Attēls:Demokratiska.centra.grupa.No.kreisas-Karlis.Skalbe,Gustavs.Zemgals,Berta.Pipina,Pēteris.Jurasevskis.Pirmais.no.labas.Janis.Breikss.1920.gadu.beigas.Fotografs Vilis.Ridzenieks.fotostudija Klio.jpg|thumb|[[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] grupa. No kreisās: [[Kārlis Skalbe]], [[Gustavs Zemgals]], [[Berta Pīpiņa]], Pēteris Juraševskis. Pirmais no labās [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. 1920. gadu beigas. Fotogrāfs [[Vilis Rīdzenieks]], fotostudija “Klio”]] [[Attēls:Atpūta, Nr.388 (08.04.1932)-Peteris.Jurasevskis.ar.gimeni.pdf|alt=Melnbalta fotogrāfija sēpijas nokrāsā. Ģimenes kopbilde. Astoņi pieaugušie, divi bērni un viens zīdainis. |thumb|Ģimenes kopbilde Pētera Juraševska 60 gadu jubilejā: no kreisās sēž znots [[Miķelis Veidemanis]] ar meitu Birutu, otrā sieva Lilija ar dēlu Andreju, P. Juraševskis, meita Anna Veidemane ar dēlu Juri, stāv meita Nora Gruzniņa, znots Alfrēds Gruzniņš, meita Lidija Juraševska un dēls Jānis Juraševskis. Fotogrāfija publicēta ilustrētajā žurnālā [[Atpūta (žurnāls)|"Atpūta"]] (Nr.388, 08.04.1932) kā iekšējā vāka noformējums.]] == Apbalvojumi == * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923)<ref name=":0" /> *II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1929) *[[Latvijas Skautu centrālā organizācija|Latvijas Skautu centrālās organizācijas]] pateicības zīme “Svastika”<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Marģers Skujenieks]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|1928|01|24|N}} — {{dat|1928|11|30|N}} | pēc = [[Hugo Celmiņš]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Voldemārs Bastjānis]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|1928|01|24|N}} — {{dat|1928|03|07|N}} | pēc = [[Roberts Liepiņš]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Alfrēds Birznieks]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1924|05|25|N}} — {{dat|1924|12|18|N}} | pēc = [[Eduards Laimiņš]] }} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots<br />[[Jūlijs Arājs]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1918|11|19|N}} — {{dat|1919|03|14|N}}<br />{{dat|1925|03|03|N}} — {{dat|1925|12|23|N}} | pēc = [[Eduards Strautnieks]]<br />[[Ansis Petrevics]] }} {{kastes beigas}} {{Jelgavas pašvaldības vadītāji}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Kurzemes guberņas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Zāmuēla Ministru kabinets}} {{Celmiņa 1. Ministru kabinets}} {{Juraševska Ministru kabinets}}}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}}}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Juraševskis, Pēteris}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Jelgavas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] 2nsf6w1dli2ta1alry5mgr3k8qw6crv 0 5152 4465212 4461864 2026-05-08T11:15:45Z Ivario 51458 /* Pēc 2011. gada */ 4465212 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | country = Latvia | name = Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija | colorcode = #8D0000 | logo = Lsdsp.png | leader = [[Jānis Dinevičs]] | foundation = {{dat|1904}}<br>{{dat|1989}} (atjaunota Latvijā) | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | ideology = [[sociāldemokrātija]] | position = | international = [[Sociālistiskā Internacionāle]] | european = | europarl = |colors = {{krāsa|#8D0000}} [[Sarkanā krāsa|Tumši sarkana]]<br />{{krāsa|#D5032B}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} |seats2_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|42|hex=#8D0000}} |membership_year = 2026 |membership = 488{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL|http://www.lsdsp.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |affiliation1_title=Daļa no |affiliation1=[[Zaļo un Zemnieku savienība]] }} '''Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija''' ('''LSDSP''') ir [[sociāldemokrāti]]ska [[partija]] [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota [[1904]]. gadā. Šobrīd ietilpst partiju apvienībā "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]". == Partijas vēsture == {{pamatraksts|LSDSP vēsture}} 1899. gadā nodibināja Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju, no 1901. līdz 1903. gadam [[Liepāja]]s, [[Jelgava]]s, [[Ventspils]] un [[Talsi|Talsu]] sociāldemokrātiskās organizācijas. {{dat|1904|06|20}} atsevišķās sociāldemokrātiskās organizācijas un to līderi apvienojās un izveidoja Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju ([[LSDSP]]). Partijas ideju propagandēšanai tika izveidoti partijas preses izdevumi: [[avīze]] "Cīņa" un [[Šveice|Šveicē]] izdotais laikraksts "Sociāldemokrāts". Pēc 1905. gada revolūcijas 1906. gadā LSDSP paliekas iekļāvās [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) sastāvā kā autonoma Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). 1907. gadā [[Štutgarte]]s kongresā LSD tika uzņemta [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskajā Internacionālē]]. 1914. gada janvārī Briselē <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20|title=Brīvība 01.06.1979.|access-date=15.09.2025|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20}}</ref> sasauca 4. LSD kongresu, kurā centrālkomitejas un "Cīņas" redakcijas sastāvā ievēlēja tikai [[Lielinieki|lieliniekus]], kā rezultātā abas sociāldemokrātu pamatplūsmas — lielinieki un [[mazinieki]] sāka darboties visai autonomi viena no otras. 1918. gada maijā XVI konference, kurā piedalījās tikai lielinieki, izslēdza no savām rindām maziniekus, tādējādi partija sašķēlās divās savstarpēji nu vairs nesaistītās partijās: ''Latvijas Sociāldemokrātijā'' (lielinieki) un ''Latvijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā'' (mazinieki). 17. jūnijā Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pirmās nelegālās konferences dalībnieki paziņoja par atdalīšanos no lielinieciskās Latvijas sociāldemokrātijas un par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarību. == Biedri == 2010. gada aprīlī partijai bija 986 biedri, kuri darbojas 43 kopās, 31 teritoriālajā organizācijā un piecās apgabala organizācijās.<ref>[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=208530 Guntars Laganovskis. Sociāldemokrāti — kreisuma izpratnes un savu kļūdu ķīlnieki. // LV.LV]</ref> 2022. gadā partijas biedru skaits bija 542 cilvēki.<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-02-28|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> === Partijas valde === Partiju vada priekšsēdētājs un ievēlētā valde.<ref>Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedru un valdes ievēlēšana notiek kongresu laikā, kur lēmumu pieņem 37 partijas domes locekļi un teritoriālo organizāciju pārstāvji, t.i., kopā 77 partijas biedri.</ref> Atjaunotās LSDSP septiņpadsmit gadu pastāvēšanas posmā partijas priekšsēdētāja postenī atrodas desmit līderi: [[Valdis Šteins]] (1989—1990), [[Uldis Bērziņš]] (1990—1992), [[Egīls Baldzēns]] (1993), [[Jānis Dinēvičs]] (1994—1995; 2006—2011), [[Arnis Mugurēvičs]] (1995—1997), [[Jānis Ādamsons]] (1997), [[Juris Bojārs]] (1999—2002; 2005—2006), [[Dainis Īvāns]] (2002), [[Guntars Jirgensons]] (p.i. 2006), [[Aivars Timofejevs]] (2011—2015), Jānis Dinēvičs (no 2015. gada). Valdes sastāvs ir mainīgs, taču skaita ziņā parasti tas ir aptuveni 20 partijas biedri. Kopš partijas darbības atjaunošanas var novērot noteiktu partijas elitāru personu regulāru ievēlēšanu partijas valdes locekļa amatā. Gluži tāpat tas notiek arī ar priekšsēdētāja un priekšsēdētāja biedra posteņa kandidatūrām. Ja kārtējā iekšējā konflikta sakarā tiek mainīta partijas priekšsēža kandidatūra, tad sliktākajā gadījumā no posteņa atceltais bijušais priekšsēdis iegūs jaunieceltā priekšsēža biedra posteni — t.i. vērojama iekšēja līderu rotācija. Šī tendence ir vērojama visu atjaunotās LSDSP pastāvēšanas laiku un liecina par īpaši stingru partijas iekšējo hierarhiju un noteiktiem principiem partijas elites iekšienē.{{nepieciešama atsauce}} == Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs == === Saeimā === * [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,66% balsu) * [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,56% balsu — LSDSP, [[Latvijas Demokrātiskā darba partija]] (LDDP) un partija "Taisnība" piedalījās kā koalīcija "Darbs un taisnīgums") * [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] — 14 deputātu vietas (kopā koalīcijai ''Latvijas Sociāldemokrātu Apvienība'' — LSDSP, LSDP un Latgales DP) * [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,00% balsu) * [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (LSDSP sarakstā tika izvirzīti arī partijas [[Latgales Gaisma]], [[Darba partija]]s un [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] pārstāvji) * [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] — 1 deputāta vieta (LSDSP kandidāti bija divos vēlēšanu sarakstos — visi kandidāti kandidēja no saraksta [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]], izņemot [[Atis Lejiņš|Ati Lejiņu]], kurš pretēji LSDSP kongresa lēmumam kandidēja no [[Vienotība]]s saraksta un iekļuva Saeimā no Zemgales vēlēšanu apgabala).<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 2010. 10. Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html|date={{dat|2010|12|25||bez}}}}, Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālā informācija</ref> 2011. gadā Lejiņš tika izslēgts no LSDSP.<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1|title=No partijas izslēgts Atis Lejiņš|access-date={{dat|2011|01|29||bez}}|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205171416/http://lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1}}</ref> * [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,28% balsu) * [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,21% balsu — partiju apvienībā "[[Apvienība SKG]]" kopā ar [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]]) * [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] — 2 deputātu vietas (LSDSP vēlēšanās startēja kopā ar [[ZZS]]) === Valdībā === 1998. gada 5. februārī LSDSP tika iekļauta valdošajā koalīcijā un ieguva divus [[Ministrs|ministru]] amatus ([[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs]] [[Pēteris Salkazanovs]] un [[Latvijas Republikas mežu valsts ministrs|Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]] [[Gints Kaktiņš]]) [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana Ministru kabinetā]], valdība darbojās līdz 1999. gada 16. jūlijam. === Eiropas Parlamentā === * 2004. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] — 4,77% (SDS — 0,34%), Rīgā — 3,87% (SDS — 0,25%). * 2009. gada [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP ieguva 3,79% balsu un tās kandidāti Eiropas Parlamentā neiekļuva. === Pašvaldībās === * 1997. gadā janvārī partija "Taisnība" pievienojās LSDP, un martā Rīgas domes vēlēšanās LSDSP un LSDP vienotais saraksts izcīnīja 1. vietu ar 18,7% balsu (11 mandātiem), tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP toreiz ieguva [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tās sarakstu vadīja [[Aleksejs Vidavskis]]. * 2001. gadā [[Rīgas dome]]s vēlēšanas (1. vieta, 23,43%) — 14 deputātu vietas (partijas priekšsēdētāja dēls [[Gundars Bojārs]] kļuva par galvaspilsētas mēru, bet [[Māris Tralmaks]] par izpilddirektoru); partijas pārstāvji 2001.—2005. gados ieņēma mēra amatus arī Rēzeknē, Olainē un kādu laiku arī Jūrmalā. * 2005. gadā Rīgas domes vēlēšanās partija saņēma 9,57%, 7 vietas (SDS — 0,18%, LJP — 0,18%). LSDSP bija spiesta aiziet opozīcijā. Tomēr 2006. g. tās pārstāvis [[Dainis Īvāns]] tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētāju. * 2007. gadā LSDSP priekšsēdētājs J. Dinevičs kļuva par Rīgas vicemēru. * 2001. gadā par Olaines mēru kļuva [[Jānis Pavlovičs]], kurš amatu saglabāja līdz 2009. gada novadu reformai. Kopš 2009. gada LSDSP veido valdošo partiju [[Olaines novada dome|Olaines novada domē]], kuru vadījuši J. Pavlovičs, [[Inta Purviņa]] un [[Andris Bergs]]. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 0,66 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 4,56 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LDDP, "Taisnība" |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 12,81 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP, LatgDP |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 4,00 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 3,50 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Kopā ar [[KDS]], [[Darba partija|DP]], [[Latgales gaisma|LG]] |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,64 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Apvienības "[[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]]" sastāvā |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 0,28 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,21 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | [[Apvienība SKG|Apvienības SKG]] sarakstā |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 12,44 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} | [[ZZS]] sarakstā |} Partijas vēlētāji pārsvarā ir latvieši.<ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=7799 Rīgas vēlētāju profili]</ref><ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=3373 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits] — sk. 97. lpp.</ref> === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,77 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,79 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2014. | [[8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,33 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |- | 2019. | [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,19 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1997. | [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 18,70 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|60|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 23,43 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|60|hex=#8D0000}} | |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] — 9,57 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|60|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 1,24, [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 29,83 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}} | |} ==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines,]]<ref name="veles2017Olaine" /> [[Bauskas novads|Bauskas,]]<ref name="veles2017Bauska" /> [[Saldus novads|Saldus,]]<ref name="veles2017Saldus" /> [[Iecavas novads|Iecavas,]]<ref name="veles2017Iecava" /> un [[Preiļu novads|Preiļu]]<ref name="veles2017Preili" /> novados, kā arī [[Rīga|Rīgā.]]<ref name="veles2017Riga" /> Olaines novadā partija ieguva 10 no 17, Bauskas novadā — 3 no 17, Saldus un Iecavas novados — 1 no 17 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2815 | 53,34% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 1113 | 15,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.png}} [[Saldus novads]] | 709 | 8,13% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Iecavas novads COA.png}} [[Iecavas novads]] | 210 | 6,79% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 143 | 3,43% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Rigas Gerbonis.png}} [[Rīga]] | 576 | 0,23% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}}}} |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novados. Olaines novadā partija ieguva 9 no 15 un Preiļu novadā — 2 no 15 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2065 | 55,59% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 771 | 11,68% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 276 | 3,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]] | 210 | 2,95% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] | 175 | 2,71% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] | 79 | 0,70% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |} == Darbība == 1989. gadā mainoties iekšpolitiskajai situācijai [[Padomju Savienība|PSRS]], [[LTF]] [[Avīze|avīzē]] "Atmoda" pirmo reizi parādījās doma par LSDSP darbības atjaunošanu Latvijā.<ref>Lejiņš Atis. Zviedrijas Sociāldemokrātijai — 100 gadu. // Atmoda. 15.05.89.</ref> LSDSP atjaunošanas posms sākas ar 1989. gada 26. jūliju, kad LSDSP Ārzemju Komiteja (ĀK) deleģēja V. Šteinu atjaunot partijas darbību vispirms nodibinot Rīgas komiteju, pēc tam reģionu pilsētās izveidojot kopas un gala rezultātā 1. septembrī nodibinot koporganizāciju (tās vadībai izveidoja LSDSP Latvijas Komiteju). Kā nākamo uzdevumu ĀK izvirzīja sasaukt atjaunotās LSDSP 20. kongresu. 1989. gada 2. un 3. decembrī [[Melluži|Mellužos]] sanāca partijas 20. kongress, un šo brīdi var uzskatīt LSDSP atjaunošanu Latvijā. Par partijas priešsēdētāju tika ievēlēts V.Šteins, par goda priekšsēdētāju — [[Brūno Kalniņš]] (kurš līdz ar Ārzemju Komitejas vēlēšanām pildīja arī priekšsēdētāja pirmā biedra funkcijas), par otro biedru kļuva [[Jānis Dinēvičs]], trešo biedru [[Pauls Butlers]], un par Centrālkomitejas sekretāru — [[Normunds Beļskis]]. Partija savas atjaunošanas periodā bija skaitliski neliela — 500 biedru no kuriem 100 bija ĀK biedri.<ref name="autogenerated3">Mednis Imants, Antonēvičs Māris. Politiskās partijas Latvijā. Latvija divos laikposmos. — LU vēstures fonds 2001. 289. lpp.</ref> Taču, kaut arī [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā partijai bija gan Ārzemju Komitejas atbalsts, gan tautā cienījami līderi, skaidrs mērķis, finanses un arī sabiedrības atbalsts, taču tā nekādus īpašus panākumus neguva un nekļuva par masu partiju. === 1990.—1992. === Sākumposmā, kad no 1989. decembra līdz 1990. decembrim priekšsēdētājs bija [[Valdis Šteins|V. Šteins]], vērojama tendence pārvērst par labēju nacionāli radikālu partiju, asi vēršoties pret reformkomunistiem.<ref name="autogenerated3" /> Vadlīnijās tika nosprausts, ka LSDSP rindās nedrīkst uzņemt bijušos komunistiskās partijas biedrus vai ar Latvijas komunistisko partiju saistītas personas, kas nozīmēja, ka partija slēgta praktiski visām personām ar akadēmisku izglītību un organizatoriskā darba pieredzi.<ref>Pateicoties šai politikai, tika izveidota Latvijas Neatkarīgā Komunistu partija. — Antonēvičs Māris. Kaut kas kreiss un neskaidrs. // Latvijas Avīze. 21.03.2005.</ref> Šī iemesla dēļ izcēlās konflikts starp Valdi Šteinu un Jāni Dinēviču, kurš uzskata, ka partijas rindās ir jāuzņem jebkurš noderīgs kandidāts neatkarīgi no viņa pagātnes. LSDSP sašķēlās divās frakcijās, kur J. Dinēviča viedokļa piekritēji atradās Rīgas organizācijā.<ref>Butlers Paulis. Kā atjaunot vienotību? // Brīvība. Nr.10. 1990.</ref> 1990. gada janvārī LSDSP vadība izslēdza Rīgas organizāciju.<ref>1990. gada 7. aprīlī partijas Rīgas organizācija, krievu sekcija (viena no lielākajām partijas sekcijām) un gandrīz visi ''Iniciatīvās grupas'' locekļi nodibināja jaunu [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Sociādemokrātisko partiju]] (LSDP) un par priekšsēdētāju ievēlēja J.Dinēviču.</ref> 1990. gada 1.—2. decembrī [[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīšos]] ([[Cēsis]]) notika LSDSP 21. kongress, kurā V. Šteins zaudēja partijas priekšsēža amatu un viņa vietā kā kompromisa figūra tika ievēlēts dzejnieks [[Uldis Bērziņš]].<ref>V.Šteins, zaudējis posteni, ķērās pie pilnīgi atšķirīgas ideoloģiskās orientācijas, uzsākot [[Latvijas Konservatīvā partija|Latvijas Konservatīvās partijas]] veidošanu.</ref> LSDSP šajā laika periodā bija 800 biedru. 1991. gada 28.—29. decembrī pēc ĀK iniciatīvas LSDSP atkalapvienojās ar J.Dinēviča vadīto LSDP un notika apvienotās LSDSP 22. kongress.<ref>Blūzma V. Latvijas valsts atjaunošana 1986. — 1993. — Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., 265. lpp.</ref> Par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts U.Bērziņš, par vietniekiem — E.Baldzēns, A.Mugurēvičs, J.Dinēvičs. === 1993. === Īsi pirms LSDSP 23. kongresa partijas vicepriekšsēdis E.Baldzēns tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju (biedri: U.Bērziņš, J.Dinēvičs un A.Mugurēvičs). Tautas nama telpās Rīgā 1993. gada 16.—17. janvārī notika partijas 23. kongress, kurā galvenā uzmanība tiek veltīta priekšvēlēšanu kampaņai, uzsvērta līdzšinējās valdes un CK neefektīvā darbība kā arī skaidri tiek postulēts, ka jāveido masu partiju. Jaunā partijas līdera aktivitātes galvenokārt izpaudās vēlmē mainīt partijas statūtus un neveiksmēs vainot visus iepriekšējos līderus.<ref>Baldzēns Egīls. Eiropejisku sociāldemokrātiju Latvijai. // Diena. 23.10.95.</ref> 1993. gada LSDSP pirmsvēlēšanu kampaņa izgāzās. Kā kļūdu jāmin vesela Zemgales deputātu saraksta anulēšana, kur, kā izrādījās pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, bija personas, kuras nav LR pilsoņi. Deviņu nepilsoņu parakstu dēļ tika anulēts viss 107 deputātu saraksts.<ref name="autogenerated2">Briķe Ieva. Pret Dinēviča vienošanos. // Neatkarīgā cīņa. 03.06.93.</ref> Vēlēšanu kampaņai tika izmantota partijas biedru nauda un ĀK [[Zviedrija|Zviedrijā]] iegūtie naudas līdzekļi, kas tika negatīvi atspoguļots presē.<ref>Miķelsone Māra. Uz LJ jautājumiem atbild LSDSP priekšsēdētājs. // Latvijas Jaunatne. 19.06.93.</ref> Šajā laikā partijas neprasmīgās propagandas dēļ sociāldemokrātus jauca ar [[LDDP]] un sabiedrībā noteicošo lomu spēlēja līderu aktivitātes, kur LSDSP līderi medijos parādījās lielākotiesu savstarpējos strīdos un konkurentu kritizēšanā. LSDSP izplatīja ļoti maz politisko paziņojumu un arī žurnālistu interese par partijas aktivitātēm bija ļoti maza.<ref>Imša Edmunds. Ko tauta zina par politiku. // Latvijas Jaunatne. 14.04.93.</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP nepārvarēja 4% barjeru. Presē tika negatīvi atspoguļotas J. Dinēviča kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāta aktivitātes, kas veicināja šī līdera popularitātes krišanos sabiedrībā. Pārmetumi presē tika veltīti saistībā ar Krievijas—Latvijas līgumu un ''[[Latavio]]'' lietu.<ref name="autogenerated2" /><ref name="autogenerated1">Senakols Roberts. LSDSP nevarības iemesli. // Brīvība. Nr.1. 97.</ref> === 1994.—1996. === Nesekmīga finansu izlietojuma kā arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātā partijas centrālā komiteja un ĀK uzskatīja par nepieciešamību mainīt partijas vadītāju un par priekšsēdētāju 24. kongresā tika ievēlēts J. Dinēvičs. Jau kongresa laikā LSDSP iekšienē notika kārtējā šķelšanās, jo ar J. Dinēviča iepriekšējo darbības stilu nav apmierināti vairāki partijas biedri un Centrālās Komitejas locekļi. Neilgi pēc 24. kongresa partija atkal sašķēlās divās naidīgās frakcijās.<ref name="autogenerated1" /> Partijas iekšienē [[Ilmārs Rutks]], [[Laila Balga|L.Balga]], L.Pērkone izveidoja labēji orientētu sociāldemokrātu frakcijas iniciatīvas grupu un aizstāvēja priekšsēdētāju uzskatot, ka viņa saimnieciskā darbība ir attaisnojama, jo partija neaizstāv tikai darba ņēmēju intereses. Savukārt kreisi orientētā partijas frakcija postulēja, ka priekšsēdētājs ir zaudējis uzticību, jo ir katastrofāli samazinājies biedru skaits un partija ir izrādījusi klaju novēršanos nostrādājošo interešu aizstāvēšanas (jo LSDSP nepiedalījās un neatbalstīja [[Skolotājs|skolotāju]] [[Streiks|streiku]]).<ref>Rutks I. Sociāldemokrātiskā partija nav tikai kreisie populisti. // Diena. 06.12.95.</ref> Partijas 25. kongresā tika nolemts, ka jāveido koalīcija ar radniecīgām partijām un organizācijām. Kā partneri partijas vadība (J.Dinēvičs, L.Balga, I.Rutks, H.Jordāns, L.Pērkone u.c.) izvirzīja J.Bojāra vadīto [[LDDP]], panākot vairākuma atbalstu. 1995. gada 10. maijā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 notika vēlēšanu koalīcijas līguma parakstīšana, kuru parakstīja trīs politiskās partijas (LSDSP, LDDP, Taisnība) un trīs organizācijas (SSO, BAS, CAB). 1995. gads izvērsās par LSDSP līderu cīņu ar Juri Bojāru par ietekmi koalīcijā.<ref>Piemēram J.Bojāra un L.Balgas (SSO vadītāja) konflikts, kurš beidzas ar sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas izstāšanos no koalīcijas, ka rezultātā 1. jūlijā tika sasaukta LSDSP ārkārtas sēde.</ref> Koalīcijas partnera ultimāta<ref>Jau 26. maija koalīcijas sēdē J.Bojārs uzstādīja koalīcijas partneriem ultimātu, ka nevar atrasties vienā sarakstā ar J.Dinēviču, kurš ir jāizsvītro no padomes, vai arī LSDSP ir jāpamet koalīcija.</ref> dēļ, kas konfrontēja divas koalīcijā esošas partijas, kā arī negatīvās ažiotāžas dēļ, ko radīja prese par J. Dinēviča uzņēmējdarbības aktivitātēm, LSDSP Centrālā komiteja, lai izvairītos no tālākas partijas tēla graušanas, ieteica J. Dinēvičam atkāpties no priekšsēdētāja posteņa. 1995. gada 26. kongresā par LSDSP priekšsēdētāju tika ievēlēts LLA pasniedzējs Arnis Mugurēvičs. 1996. gada janvārī LSDSP CK ārkārtas sēdē tika konstatēts, ka partijā ir tikai 250 biedru. Partijas CK sastāvēja no 32 locekļiem, taču pat uz ārkārtas sēdi ieradās tikai 19 personas. Visā Latvijā bija tikai 3 reāli strādājošas LSDSP organizācijas — [[Madonas rajons|Madonas]], [[Cēsu rajons|Cēsu]] un [[Preiļu rajons|Preiļu]] rajonos. === 1997.—2006. === 1997. gada 25, oktobrī Rīgā tika izveidota divu partiju — [[LSDP]]<ref>1996. gadā Jura Bojāra vadītā LDDP vienotā koalīcijā esot ar LSDSP, izlēma mainīt savu nosaukumu un pārdēvējā par Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDP).</ref> un LSDSP koalīcija — [[Latvijas Sociāldemokrātu apvienība]] (LSDA). 1999. gada 29. maijā Rīgā LSDSP 31. kongress pieņēma lēmumu par trīs partiju; LSDSP, LSDP un LDP apvienošanos vienā partijā. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Bojārs, par priekšsēdētāja biedriem — Egīls Baldzēns un [[Valdis Lauskis]]. Neskatoties uz līderu uz iekšējiem konfliktiem, kuru dēļ LSDSP nebija guvusi panākumus nevienā līdz šim veidotajā vēlēšanu kampaņā, tieši esot šajā koalīcijā 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] partija guva pirmos nopietnos panākumus ar 123056 vēlētāju balsīm, iegūstot 14 deputātu posteņus (koalīcijai kopā) Saeimā. Koalīcijas panākumu sakarā nevar neminēt Jura Bojāra spilgtās personības lomu, un spriežot pēc publikācijām presē, šis līderis pildīja visas triju partiju lokomotīves lomu. Trīs gadus vēlāk, jau kā LSDSP līderis Juris Bojārs prata veidot partijas ārpolitisko stratēģiju un izmantoja visus iespējamos līdzekļus kā rezultātā arī 2001. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP ieguva 14 vietas Rīgas domē. Pēc uzvaras [[Rīgas dome]]s vēlēšanas LSDSP izveidoja koalīciju ar [[PCTVL]] un [[TB/LNNK]] (drīz TB/LNNK no koalīcijas izstājās, un to aizstāja virkne mazu partiju). Ja Bojāra vadībā izveidotā LSDSP ārpolitiskā stratēģija bija sekmīga, tad partijas iekšējais klimats — neveselīgs: LSDSP ir kārtējo reizi bija sadalījusies divās nometnēs no kurām vienu veido J. Bojāra sekotāji un otru — bijušās partijas elites pārstāvji. Partiju pameta Egīls Baldzēns un viņa sekotāji, izveidojot jaunu partiju [[Latvijas Sociāldemokrātu Savienība]]. Pēc partijas šķelšanās LSDSP [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] nevarēja pārvarēt 4% barjeru, bet 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ieguva vairs tikai 7 vietas. Partijas 37. kongresa laikā J. Bojāram nācās atkāpties no partijas vadītāja posteņa un kongress ievēlēja Guntaru Jirgensonu. === 2007.—2010. === 2009. gada oktobrī partijas LSDSP 41. kongress novērtēja kā neapmierinošu gan LSDSP līdzšinējā priekšsēdētāja Dineviča, gan valdes darbību. Iemesls tam bija vairāk nekā pieticīgie rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. LSDSP kongresā tika atzīts, ka "stāvokli LSDSP, kurā patlaban ir 996 biedri, nevar atzīt par apmierinošu". Vairākās teritoriālās organizācijās periodiski strādā valde, bet kopu sanāksmes netiek sasauktas, kā arī LSDSP centrālās valdes sēdes bieži vien nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, jo partijas aktīvisti tajās neuzskata par vajadzīgu piedalīties. LSDSP šajā gadā nebija pārstāvēta ne Saeimā, ne Rīgas domē, bet tās pārstāvis Rihards Eigims tika atbrīvots no Daugavpils mēra amata. «Latvijas faktu» 2009. gada rudens partiju reitingu tabulās LSDSP vairs netika iekļauta.<ref>[http://news.vasabi.lv/lv/polit/politics/91640 LSDSP meklēs partnerus startam 10. Saeimas vēlēšanās]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 10. aprīlī partijas 42. kongresa delegāti ar 121 balsi par, 24 balsīm pret un vienam delegātam atturoties, nobalsoja par priekšvēlēšanu [[Atbildība (partiju apvienība)|apvienības "Atbildība"]] izveidošanu kopīgi ar bijušā eiroparlamentārieša Guntara Krasta vadīto apvienību [[Libertas.lv]] un [[Latvijas Apvienotā Policistu apvienība|Latvijas Apvienotās Policistu apvienības]] priekšsēdētāja [[Agris Sūna|Agra Sūnas]] partiju [[Latvijas kustība «Solidaritāte»]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/foto-lsdsp-lemj-vai-veidot-apvienibu-ar-sikpartijam LSDSP nobalso par apvienības veidošanu; Dinevičam nav jāatkāpjas. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Savukārt LSDSP priekšsēdētāja vietnieki [[Atis Lejiņš]] un [[Ilmārs Gromuls]], kā arī ģenerālsekretārs [[Ansis Dobelis]], protestējot pret kongresa vairākuma balsojumu, paziņoja par atkāpšanos no amatiem.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lejins-grimuls-un-dobelis-atkapjas-no-amatiem-lsdsp Lejiņš, Gromuls un Dobelis atkāpjas no amatiem LSDSP. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Vēlāk Atis Lejiņš nolēma kandidēt [[Vienotība|apvienības Vienotība]] vēlēšanu sarakstā, nepakļaujoties LSDSP kongresa lēmumam, taču no partijas viņu par to izslēdza tikai pēc vēlēšanām.<ref>[http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=272&lang=1 Lejiņa patiesos nolūkus rādīs viņa darbi Saeimā]{{Novecojusi saite}} LSDSP valdes paziņojums 20.10.2010.</ref> Dobelis 2011. gadā izveidoja biedrību "[[Progresīvie]]", kas 2017. gadā pārtapa par partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/politika/jaunie-zalie-raini-14198692|title=Jaunie zaļie raiņi / Diena|last=|first=|website=www.diena.lv|access-date=2020-12-25|date=2018-06-02}}</ref> Pēc neveiksmes [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], iegūstot 0,64% balsu, apvienība "Atbildība" pajuka (likvidācijas process uzsākts 2020. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atbildiba-socialdemokratiska-politisko-partiju-apvieniba/40008127042|title=ATBILDĪBA-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība , 40008127042 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv}}</ref> [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP ieguva 0,28% balsu. Latvijas valsts politisko partiju vēsturē LSDSP ir unikāls piemērs, kur līderu nesaskaņas un to dažādie uzskati ilgstošā laika periodā spēlē tik negatīvu lomu partijas darbībā.{{fact}} === No LSDSP atdalījušās politiskās organizācijas === * 2000. gadā — [[Daugavpils pilsētas partija]] ([[Aleksejs Vidavskis|A. Vidavskis]]). * 2002. gadā — [[Sociāldemokrātu savienība—SDS]] (E. Baldzēns, [[Pēteris Salkazanovs|P. Salkazanovs]], [[J. Leja]]). Kopā ar to partiju uz laiku pameta arī [[JSS]], kas tomēr atgriezās 2003. gadā. * 2004. gadā — [[Latvijas Jaunatnes partija]] ([[J. Kuzins]], [[A. Kontanistovs]]). * 2011. gadā — [[Progresīvie (biedrība)|Biedrība „Progresīve”]] (A. Dobelis) (2017. gadā kļuva par [[Progresīvie (partija)|partiju „Progresīvie”]]). === Pēc 2011. gada === 2014. gadā LSDSP [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ieguva 0,33% balsu, bet [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nepiedalījās. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP guva panākumus reģionos, uzvarot [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un iegūstot trešo vietu [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP piedalījās no politisko partiju [[Apvienība SKG|apvienības SKG]], kurā apvienojās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] (KDS) un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] (GKML).<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-un-kristigo-demokratu-apvieniba-sevi-piesaka-ar-pretnostatijumu-briselei-14194237 LSDSP un kristīgo demokrātu apvienība sevi piesaka ar pretnostatījumu Briselei]</ref> Apvienība nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot vien 0,21% balsu, un Saeimā neiekļuva. Pēc vēlēšanām 2019. gada martā apvienību veidojušās partijas paziņoja par iekļaušanos partijas No sirds Latvijai veidotajā apvienībā [[Atmoda (partija)|Atmoda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50914775|title='LSDSP/KDS/GKL' pārtop par Sudrabas vadītu 'Atmodu'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-03-18|language=lv}}</ref> Par partijas iekļaušanos apvienības "Atmoda LSDSP" sastāvā tika nobalsots partijas kongresā, taču daļa tās biedru atteicās to pieņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50755761|title=LSDSP kongress atbalsta partijas reorganizāciju|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-01-19|language=lv}}</ref> Aprīlī J. Dinevičs medijiem paziņoja, ka LSDSP nepievienojās apvienībai domstarpību dēļ ar partneriem par apvienības nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sudraba-socialdemokrati-varetu-nepievienoties-partijai-atmoda.a309391/|title=Sudraba: «Sociāldemokrāti» varētu nepievienoties partijai «Atmoda»|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-02-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-lideris-dinevics-daudzas-lietas-es-jarisina-nacionala-limeni.a317140/|title=LSDSP līderis Dinevičs: Daudzas lietas ES jārisina nacionālā līmenī|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-04-26|language=lv}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP startēja atsevišķi un ieguva 0,19% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/velesanu-rezultati/|title=Vēlēšanu rezultāti / LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|language=lv}}</ref> Partija nepiedalījās [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]], taču piedalījās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]], noturot vairākumu Olaines novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/olaines-novada-velesanas-vairakumu-gust-lsdsp.a407755/|title=Olaines novadā vēlēšanās vairākumu gūst LSDSP|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-07|date=2021-06-06|language=lv}}</ref> Partija startēja arī atliktajās [[2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas|Rēzeknes novada vēlēšanās]], ierindojoties pēdējā vietā ar 2,71% un neiekļūstot domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php/zinas|title=LSDSP - Ziņas|website=www.lsdsp.lv|access-date=2021-10-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vrd2021.cvk.lv/pub/rezeknes-novads/velesanu-rezultati|title=Balsis 2021 - Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas - Rezultāti|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP zaudēja pārstāvniecību [[Bauskas novads|Bauskas]] un [[Saldus novads|Saldus]] novadu domēs, tomēr partija uzvarēja [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un ieguva 2 deputātu vietas [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Gatavojoties [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], 2022. gada 27. aprīlī LSDSP kopā ar partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (bijusī KPV LV) paziņoja par apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-un-kpv-lv-pectece-vienojusas-par-kopeju-startu-14-saeimas-velesanas.a454281/|title=LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-04-27|date=2022-04-27|language=lv}}</ref> Taču 1. jūnijā tika paziņots par apvienības likvidēšanu un jaunas apvienības izveidi ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] (starpkaru Latvijas LSDSP niknāko sāncensi) uz [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienības]] bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> Vēlēšanās apvienība ieguva 12,44% un 16 deputātu vietas (divas no tām ieguva LSDSP biedri — [[Andrejs Vilks]] un [[Anita Brakovska]]). == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:LSDSP_logo.png|Iepriekšējais partijas logo }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name=veles2017Olaine>{{tīmekļa atsauce|title=Olaines novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gpelR%2BxdMC0jZtduRx17zQ%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name="veles2017Bauska">{{tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=sZRTrAggjXG%2B72pfBMtrDw%3D%3D|title=Bauskas novads|last=|first=|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Saldus>{{tīmekļa atsauce|title=Saldus novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170611133618/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|archivedate={{dat|2017|06|11||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Iecava>{{tīmekļa atsauce|title=Iecavas novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SqnoyuEN1hRNr079UdOFvA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Preili>{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8VZoYiMxRj66Yvkbl%2FV58w%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Riga>{{tīmekļa atsauce|title=Rīga|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190325175819/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location%3FlocationId%3D7GMEialdZcbMIUF05/V2NA%3D%3D|archivedate={{dat|2019|03|25||bez}}}}</ref> }} == Literatūra == * Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — Drukātava: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 289.—302. lpp. == Ārējās saites == * [http://www.lsdsp.lv Partijas mājaslapa] * [http://www.twitter.com/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā Twitter] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120707141442/http://twitter.com/lsdsp |date={{dat|2012|07|07||bez}} }} * [http://www.draugiem.lv/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā draugiem.lv] * [http://www.kreisie.lv Kreisie.LV] Sociāldemokrātisko ziņu portāls * [http://www.jauniesocialdemokrati.lv Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526020528/http://www.jauniesocialdemokrati.lv/ |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.nakotnesriga.lv Nākotnes Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180817210648/http://www.nakotnesriga.lv/ |date={{dat|2018|08|17||bez}} }}, partijas projekts Rīgas problemātikas aktualizēšanai. * [http://nakotnesriga.lv/images/!lsdsp/programma.pdf LSDSP īsā programma]{{Novecojusi saite}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} {{7. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas politiskās partijas]] 7d6hduagr45ou2r9tbwxc5cgzu1jhq7 4465213 4465212 2026-05-08T11:16:15Z Ivario 51458 /* Iepriekšējie logo */ 4465213 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | country = Latvia | name = Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija | colorcode = #8D0000 | logo = Lsdsp.png | leader = [[Jānis Dinevičs]] | foundation = {{dat|1904}}<br>{{dat|1989}} (atjaunota Latvijā) | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | ideology = [[sociāldemokrātija]] | position = | international = [[Sociālistiskā Internacionāle]] | european = | europarl = |colors = {{krāsa|#8D0000}} [[Sarkanā krāsa|Tumši sarkana]]<br />{{krāsa|#D5032B}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} |seats2_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|42|hex=#8D0000}} |membership_year = 2026 |membership = 488{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL|http://www.lsdsp.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |affiliation1_title=Daļa no |affiliation1=[[Zaļo un Zemnieku savienība]] }} '''Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija''' ('''LSDSP''') ir [[sociāldemokrāti]]ska [[partija]] [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota [[1904]]. gadā. Šobrīd ietilpst partiju apvienībā "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]". == Partijas vēsture == {{pamatraksts|LSDSP vēsture}} 1899. gadā nodibināja Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju, no 1901. līdz 1903. gadam [[Liepāja]]s, [[Jelgava]]s, [[Ventspils]] un [[Talsi|Talsu]] sociāldemokrātiskās organizācijas. {{dat|1904|06|20}} atsevišķās sociāldemokrātiskās organizācijas un to līderi apvienojās un izveidoja Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju ([[LSDSP]]). Partijas ideju propagandēšanai tika izveidoti partijas preses izdevumi: [[avīze]] "Cīņa" un [[Šveice|Šveicē]] izdotais laikraksts "Sociāldemokrāts". Pēc 1905. gada revolūcijas 1906. gadā LSDSP paliekas iekļāvās [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) sastāvā kā autonoma Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). 1907. gadā [[Štutgarte]]s kongresā LSD tika uzņemta [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskajā Internacionālē]]. 1914. gada janvārī Briselē <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20|title=Brīvība 01.06.1979.|access-date=15.09.2025|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20}}</ref> sasauca 4. LSD kongresu, kurā centrālkomitejas un "Cīņas" redakcijas sastāvā ievēlēja tikai [[Lielinieki|lieliniekus]], kā rezultātā abas sociāldemokrātu pamatplūsmas — lielinieki un [[mazinieki]] sāka darboties visai autonomi viena no otras. 1918. gada maijā XVI konference, kurā piedalījās tikai lielinieki, izslēdza no savām rindām maziniekus, tādējādi partija sašķēlās divās savstarpēji nu vairs nesaistītās partijās: ''Latvijas Sociāldemokrātijā'' (lielinieki) un ''Latvijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā'' (mazinieki). 17. jūnijā Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pirmās nelegālās konferences dalībnieki paziņoja par atdalīšanos no lielinieciskās Latvijas sociāldemokrātijas un par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarību. == Biedri == 2010. gada aprīlī partijai bija 986 biedri, kuri darbojas 43 kopās, 31 teritoriālajā organizācijā un piecās apgabala organizācijās.<ref>[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=208530 Guntars Laganovskis. Sociāldemokrāti — kreisuma izpratnes un savu kļūdu ķīlnieki. // LV.LV]</ref> 2022. gadā partijas biedru skaits bija 542 cilvēki.<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-02-28|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> === Partijas valde === Partiju vada priekšsēdētājs un ievēlētā valde.<ref>Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedru un valdes ievēlēšana notiek kongresu laikā, kur lēmumu pieņem 37 partijas domes locekļi un teritoriālo organizāciju pārstāvji, t.i., kopā 77 partijas biedri.</ref> Atjaunotās LSDSP septiņpadsmit gadu pastāvēšanas posmā partijas priekšsēdētāja postenī atrodas desmit līderi: [[Valdis Šteins]] (1989—1990), [[Uldis Bērziņš]] (1990—1992), [[Egīls Baldzēns]] (1993), [[Jānis Dinēvičs]] (1994—1995; 2006—2011), [[Arnis Mugurēvičs]] (1995—1997), [[Jānis Ādamsons]] (1997), [[Juris Bojārs]] (1999—2002; 2005—2006), [[Dainis Īvāns]] (2002), [[Guntars Jirgensons]] (p.i. 2006), [[Aivars Timofejevs]] (2011—2015), Jānis Dinēvičs (no 2015. gada). Valdes sastāvs ir mainīgs, taču skaita ziņā parasti tas ir aptuveni 20 partijas biedri. Kopš partijas darbības atjaunošanas var novērot noteiktu partijas elitāru personu regulāru ievēlēšanu partijas valdes locekļa amatā. Gluži tāpat tas notiek arī ar priekšsēdētāja un priekšsēdētāja biedra posteņa kandidatūrām. Ja kārtējā iekšējā konflikta sakarā tiek mainīta partijas priekšsēža kandidatūra, tad sliktākajā gadījumā no posteņa atceltais bijušais priekšsēdis iegūs jaunieceltā priekšsēža biedra posteni — t.i. vērojama iekšēja līderu rotācija. Šī tendence ir vērojama visu atjaunotās LSDSP pastāvēšanas laiku un liecina par īpaši stingru partijas iekšējo hierarhiju un noteiktiem principiem partijas elites iekšienē.{{nepieciešama atsauce}} == Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs == === Saeimā === * [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,66% balsu) * [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,56% balsu — LSDSP, [[Latvijas Demokrātiskā darba partija]] (LDDP) un partija "Taisnība" piedalījās kā koalīcija "Darbs un taisnīgums") * [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] — 14 deputātu vietas (kopā koalīcijai ''Latvijas Sociāldemokrātu Apvienība'' — LSDSP, LSDP un Latgales DP) * [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,00% balsu) * [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (LSDSP sarakstā tika izvirzīti arī partijas [[Latgales Gaisma]], [[Darba partija]]s un [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] pārstāvji) * [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] — 1 deputāta vieta (LSDSP kandidāti bija divos vēlēšanu sarakstos — visi kandidāti kandidēja no saraksta [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]], izņemot [[Atis Lejiņš|Ati Lejiņu]], kurš pretēji LSDSP kongresa lēmumam kandidēja no [[Vienotība]]s saraksta un iekļuva Saeimā no Zemgales vēlēšanu apgabala).<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 2010. 10. Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html|date={{dat|2010|12|25||bez}}}}, Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālā informācija</ref> 2011. gadā Lejiņš tika izslēgts no LSDSP.<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1|title=No partijas izslēgts Atis Lejiņš|access-date={{dat|2011|01|29||bez}}|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205171416/http://lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1}}</ref> * [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,28% balsu) * [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,21% balsu — partiju apvienībā "[[Apvienība SKG]]" kopā ar [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]]) * [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] — 2 deputātu vietas (LSDSP vēlēšanās startēja kopā ar [[ZZS]]) === Valdībā === 1998. gada 5. februārī LSDSP tika iekļauta valdošajā koalīcijā un ieguva divus [[Ministrs|ministru]] amatus ([[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs]] [[Pēteris Salkazanovs]] un [[Latvijas Republikas mežu valsts ministrs|Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]] [[Gints Kaktiņš]]) [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana Ministru kabinetā]], valdība darbojās līdz 1999. gada 16. jūlijam. === Eiropas Parlamentā === * 2004. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] — 4,77% (SDS — 0,34%), Rīgā — 3,87% (SDS — 0,25%). * 2009. gada [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP ieguva 3,79% balsu un tās kandidāti Eiropas Parlamentā neiekļuva. === Pašvaldībās === * 1997. gadā janvārī partija "Taisnība" pievienojās LSDP, un martā Rīgas domes vēlēšanās LSDSP un LSDP vienotais saraksts izcīnīja 1. vietu ar 18,7% balsu (11 mandātiem), tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP toreiz ieguva [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tās sarakstu vadīja [[Aleksejs Vidavskis]]. * 2001. gadā [[Rīgas dome]]s vēlēšanas (1. vieta, 23,43%) — 14 deputātu vietas (partijas priekšsēdētāja dēls [[Gundars Bojārs]] kļuva par galvaspilsētas mēru, bet [[Māris Tralmaks]] par izpilddirektoru); partijas pārstāvji 2001.—2005. gados ieņēma mēra amatus arī Rēzeknē, Olainē un kādu laiku arī Jūrmalā. * 2005. gadā Rīgas domes vēlēšanās partija saņēma 9,57%, 7 vietas (SDS — 0,18%, LJP — 0,18%). LSDSP bija spiesta aiziet opozīcijā. Tomēr 2006. g. tās pārstāvis [[Dainis Īvāns]] tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētāju. * 2007. gadā LSDSP priekšsēdētājs J. Dinevičs kļuva par Rīgas vicemēru. * 2001. gadā par Olaines mēru kļuva [[Jānis Pavlovičs]], kurš amatu saglabāja līdz 2009. gada novadu reformai. Kopš 2009. gada LSDSP veido valdošo partiju [[Olaines novada dome|Olaines novada domē]], kuru vadījuši J. Pavlovičs, [[Inta Purviņa]] un [[Andris Bergs]]. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 0,66 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 4,56 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LDDP, "Taisnība" |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 12,81 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP, LatgDP |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 4,00 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 3,50 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Kopā ar [[KDS]], [[Darba partija|DP]], [[Latgales gaisma|LG]] |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,64 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Apvienības "[[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]]" sastāvā |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 0,28 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,21 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | [[Apvienība SKG|Apvienības SKG]] sarakstā |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 12,44 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} | [[ZZS]] sarakstā |} Partijas vēlētāji pārsvarā ir latvieši.<ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=7799 Rīgas vēlētāju profili]</ref><ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=3373 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits] — sk. 97. lpp.</ref> === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,77 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,79 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2014. | [[8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,33 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |- | 2019. | [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,19 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1997. | [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 18,70 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|60|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 23,43 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|60|hex=#8D0000}} | |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] — 9,57 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|60|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 1,24, [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 29,83 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}} | |} ==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines,]]<ref name="veles2017Olaine" /> [[Bauskas novads|Bauskas,]]<ref name="veles2017Bauska" /> [[Saldus novads|Saldus,]]<ref name="veles2017Saldus" /> [[Iecavas novads|Iecavas,]]<ref name="veles2017Iecava" /> un [[Preiļu novads|Preiļu]]<ref name="veles2017Preili" /> novados, kā arī [[Rīga|Rīgā.]]<ref name="veles2017Riga" /> Olaines novadā partija ieguva 10 no 17, Bauskas novadā — 3 no 17, Saldus un Iecavas novados — 1 no 17 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2815 | 53,34% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 1113 | 15,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.png}} [[Saldus novads]] | 709 | 8,13% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Iecavas novads COA.png}} [[Iecavas novads]] | 210 | 6,79% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 143 | 3,43% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Rigas Gerbonis.png}} [[Rīga]] | 576 | 0,23% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}}}} |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novados. Olaines novadā partija ieguva 9 no 15 un Preiļu novadā — 2 no 15 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2065 | 55,59% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 771 | 11,68% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 276 | 3,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]] | 210 | 2,95% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] | 175 | 2,71% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] | 79 | 0,70% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |} == Darbība == 1989. gadā mainoties iekšpolitiskajai situācijai [[Padomju Savienība|PSRS]], [[LTF]] [[Avīze|avīzē]] "Atmoda" pirmo reizi parādījās doma par LSDSP darbības atjaunošanu Latvijā.<ref>Lejiņš Atis. Zviedrijas Sociāldemokrātijai — 100 gadu. // Atmoda. 15.05.89.</ref> LSDSP atjaunošanas posms sākas ar 1989. gada 26. jūliju, kad LSDSP Ārzemju Komiteja (ĀK) deleģēja V. Šteinu atjaunot partijas darbību vispirms nodibinot Rīgas komiteju, pēc tam reģionu pilsētās izveidojot kopas un gala rezultātā 1. septembrī nodibinot koporganizāciju (tās vadībai izveidoja LSDSP Latvijas Komiteju). Kā nākamo uzdevumu ĀK izvirzīja sasaukt atjaunotās LSDSP 20. kongresu. 1989. gada 2. un 3. decembrī [[Melluži|Mellužos]] sanāca partijas 20. kongress, un šo brīdi var uzskatīt LSDSP atjaunošanu Latvijā. Par partijas priešsēdētāju tika ievēlēts V.Šteins, par goda priekšsēdētāju — [[Brūno Kalniņš]] (kurš līdz ar Ārzemju Komitejas vēlēšanām pildīja arī priekšsēdētāja pirmā biedra funkcijas), par otro biedru kļuva [[Jānis Dinēvičs]], trešo biedru [[Pauls Butlers]], un par Centrālkomitejas sekretāru — [[Normunds Beļskis]]. Partija savas atjaunošanas periodā bija skaitliski neliela — 500 biedru no kuriem 100 bija ĀK biedri.<ref name="autogenerated3">Mednis Imants, Antonēvičs Māris. Politiskās partijas Latvijā. Latvija divos laikposmos. — LU vēstures fonds 2001. 289. lpp.</ref> Taču, kaut arī [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā partijai bija gan Ārzemju Komitejas atbalsts, gan tautā cienījami līderi, skaidrs mērķis, finanses un arī sabiedrības atbalsts, taču tā nekādus īpašus panākumus neguva un nekļuva par masu partiju. === 1990.—1992. === Sākumposmā, kad no 1989. decembra līdz 1990. decembrim priekšsēdētājs bija [[Valdis Šteins|V. Šteins]], vērojama tendence pārvērst par labēju nacionāli radikālu partiju, asi vēršoties pret reformkomunistiem.<ref name="autogenerated3" /> Vadlīnijās tika nosprausts, ka LSDSP rindās nedrīkst uzņemt bijušos komunistiskās partijas biedrus vai ar Latvijas komunistisko partiju saistītas personas, kas nozīmēja, ka partija slēgta praktiski visām personām ar akadēmisku izglītību un organizatoriskā darba pieredzi.<ref>Pateicoties šai politikai, tika izveidota Latvijas Neatkarīgā Komunistu partija. — Antonēvičs Māris. Kaut kas kreiss un neskaidrs. // Latvijas Avīze. 21.03.2005.</ref> Šī iemesla dēļ izcēlās konflikts starp Valdi Šteinu un Jāni Dinēviču, kurš uzskata, ka partijas rindās ir jāuzņem jebkurš noderīgs kandidāts neatkarīgi no viņa pagātnes. LSDSP sašķēlās divās frakcijās, kur J. Dinēviča viedokļa piekritēji atradās Rīgas organizācijā.<ref>Butlers Paulis. Kā atjaunot vienotību? // Brīvība. Nr.10. 1990.</ref> 1990. gada janvārī LSDSP vadība izslēdza Rīgas organizāciju.<ref>1990. gada 7. aprīlī partijas Rīgas organizācija, krievu sekcija (viena no lielākajām partijas sekcijām) un gandrīz visi ''Iniciatīvās grupas'' locekļi nodibināja jaunu [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Sociādemokrātisko partiju]] (LSDP) un par priekšsēdētāju ievēlēja J.Dinēviču.</ref> 1990. gada 1.—2. decembrī [[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīšos]] ([[Cēsis]]) notika LSDSP 21. kongress, kurā V. Šteins zaudēja partijas priekšsēža amatu un viņa vietā kā kompromisa figūra tika ievēlēts dzejnieks [[Uldis Bērziņš]].<ref>V.Šteins, zaudējis posteni, ķērās pie pilnīgi atšķirīgas ideoloģiskās orientācijas, uzsākot [[Latvijas Konservatīvā partija|Latvijas Konservatīvās partijas]] veidošanu.</ref> LSDSP šajā laika periodā bija 800 biedru. 1991. gada 28.—29. decembrī pēc ĀK iniciatīvas LSDSP atkalapvienojās ar J.Dinēviča vadīto LSDP un notika apvienotās LSDSP 22. kongress.<ref>Blūzma V. Latvijas valsts atjaunošana 1986. — 1993. — Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., 265. lpp.</ref> Par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts U.Bērziņš, par vietniekiem — E.Baldzēns, A.Mugurēvičs, J.Dinēvičs. === 1993. === Īsi pirms LSDSP 23. kongresa partijas vicepriekšsēdis E.Baldzēns tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju (biedri: U.Bērziņš, J.Dinēvičs un A.Mugurēvičs). Tautas nama telpās Rīgā 1993. gada 16.—17. janvārī notika partijas 23. kongress, kurā galvenā uzmanība tiek veltīta priekšvēlēšanu kampaņai, uzsvērta līdzšinējās valdes un CK neefektīvā darbība kā arī skaidri tiek postulēts, ka jāveido masu partiju. Jaunā partijas līdera aktivitātes galvenokārt izpaudās vēlmē mainīt partijas statūtus un neveiksmēs vainot visus iepriekšējos līderus.<ref>Baldzēns Egīls. Eiropejisku sociāldemokrātiju Latvijai. // Diena. 23.10.95.</ref> 1993. gada LSDSP pirmsvēlēšanu kampaņa izgāzās. Kā kļūdu jāmin vesela Zemgales deputātu saraksta anulēšana, kur, kā izrādījās pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, bija personas, kuras nav LR pilsoņi. Deviņu nepilsoņu parakstu dēļ tika anulēts viss 107 deputātu saraksts.<ref name="autogenerated2">Briķe Ieva. Pret Dinēviča vienošanos. // Neatkarīgā cīņa. 03.06.93.</ref> Vēlēšanu kampaņai tika izmantota partijas biedru nauda un ĀK [[Zviedrija|Zviedrijā]] iegūtie naudas līdzekļi, kas tika negatīvi atspoguļots presē.<ref>Miķelsone Māra. Uz LJ jautājumiem atbild LSDSP priekšsēdētājs. // Latvijas Jaunatne. 19.06.93.</ref> Šajā laikā partijas neprasmīgās propagandas dēļ sociāldemokrātus jauca ar [[LDDP]] un sabiedrībā noteicošo lomu spēlēja līderu aktivitātes, kur LSDSP līderi medijos parādījās lielākotiesu savstarpējos strīdos un konkurentu kritizēšanā. LSDSP izplatīja ļoti maz politisko paziņojumu un arī žurnālistu interese par partijas aktivitātēm bija ļoti maza.<ref>Imša Edmunds. Ko tauta zina par politiku. // Latvijas Jaunatne. 14.04.93.</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP nepārvarēja 4% barjeru. Presē tika negatīvi atspoguļotas J. Dinēviča kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāta aktivitātes, kas veicināja šī līdera popularitātes krišanos sabiedrībā. Pārmetumi presē tika veltīti saistībā ar Krievijas—Latvijas līgumu un ''[[Latavio]]'' lietu.<ref name="autogenerated2" /><ref name="autogenerated1">Senakols Roberts. LSDSP nevarības iemesli. // Brīvība. Nr.1. 97.</ref> === 1994.—1996. === Nesekmīga finansu izlietojuma kā arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātā partijas centrālā komiteja un ĀK uzskatīja par nepieciešamību mainīt partijas vadītāju un par priekšsēdētāju 24. kongresā tika ievēlēts J. Dinēvičs. Jau kongresa laikā LSDSP iekšienē notika kārtējā šķelšanās, jo ar J. Dinēviča iepriekšējo darbības stilu nav apmierināti vairāki partijas biedri un Centrālās Komitejas locekļi. Neilgi pēc 24. kongresa partija atkal sašķēlās divās naidīgās frakcijās.<ref name="autogenerated1" /> Partijas iekšienē [[Ilmārs Rutks]], [[Laila Balga|L.Balga]], L.Pērkone izveidoja labēji orientētu sociāldemokrātu frakcijas iniciatīvas grupu un aizstāvēja priekšsēdētāju uzskatot, ka viņa saimnieciskā darbība ir attaisnojama, jo partija neaizstāv tikai darba ņēmēju intereses. Savukārt kreisi orientētā partijas frakcija postulēja, ka priekšsēdētājs ir zaudējis uzticību, jo ir katastrofāli samazinājies biedru skaits un partija ir izrādījusi klaju novēršanos nostrādājošo interešu aizstāvēšanas (jo LSDSP nepiedalījās un neatbalstīja [[Skolotājs|skolotāju]] [[Streiks|streiku]]).<ref>Rutks I. Sociāldemokrātiskā partija nav tikai kreisie populisti. // Diena. 06.12.95.</ref> Partijas 25. kongresā tika nolemts, ka jāveido koalīcija ar radniecīgām partijām un organizācijām. Kā partneri partijas vadība (J.Dinēvičs, L.Balga, I.Rutks, H.Jordāns, L.Pērkone u.c.) izvirzīja J.Bojāra vadīto [[LDDP]], panākot vairākuma atbalstu. 1995. gada 10. maijā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 notika vēlēšanu koalīcijas līguma parakstīšana, kuru parakstīja trīs politiskās partijas (LSDSP, LDDP, Taisnība) un trīs organizācijas (SSO, BAS, CAB). 1995. gads izvērsās par LSDSP līderu cīņu ar Juri Bojāru par ietekmi koalīcijā.<ref>Piemēram J.Bojāra un L.Balgas (SSO vadītāja) konflikts, kurš beidzas ar sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas izstāšanos no koalīcijas, ka rezultātā 1. jūlijā tika sasaukta LSDSP ārkārtas sēde.</ref> Koalīcijas partnera ultimāta<ref>Jau 26. maija koalīcijas sēdē J.Bojārs uzstādīja koalīcijas partneriem ultimātu, ka nevar atrasties vienā sarakstā ar J.Dinēviču, kurš ir jāizsvītro no padomes, vai arī LSDSP ir jāpamet koalīcija.</ref> dēļ, kas konfrontēja divas koalīcijā esošas partijas, kā arī negatīvās ažiotāžas dēļ, ko radīja prese par J. Dinēviča uzņēmējdarbības aktivitātēm, LSDSP Centrālā komiteja, lai izvairītos no tālākas partijas tēla graušanas, ieteica J. Dinēvičam atkāpties no priekšsēdētāja posteņa. 1995. gada 26. kongresā par LSDSP priekšsēdētāju tika ievēlēts LLA pasniedzējs Arnis Mugurēvičs. 1996. gada janvārī LSDSP CK ārkārtas sēdē tika konstatēts, ka partijā ir tikai 250 biedru. Partijas CK sastāvēja no 32 locekļiem, taču pat uz ārkārtas sēdi ieradās tikai 19 personas. Visā Latvijā bija tikai 3 reāli strādājošas LSDSP organizācijas — [[Madonas rajons|Madonas]], [[Cēsu rajons|Cēsu]] un [[Preiļu rajons|Preiļu]] rajonos. === 1997.—2006. === 1997. gada 25, oktobrī Rīgā tika izveidota divu partiju — [[LSDP]]<ref>1996. gadā Jura Bojāra vadītā LDDP vienotā koalīcijā esot ar LSDSP, izlēma mainīt savu nosaukumu un pārdēvējā par Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDP).</ref> un LSDSP koalīcija — [[Latvijas Sociāldemokrātu apvienība]] (LSDA). 1999. gada 29. maijā Rīgā LSDSP 31. kongress pieņēma lēmumu par trīs partiju; LSDSP, LSDP un LDP apvienošanos vienā partijā. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Bojārs, par priekšsēdētāja biedriem — Egīls Baldzēns un [[Valdis Lauskis]]. Neskatoties uz līderu uz iekšējiem konfliktiem, kuru dēļ LSDSP nebija guvusi panākumus nevienā līdz šim veidotajā vēlēšanu kampaņā, tieši esot šajā koalīcijā 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] partija guva pirmos nopietnos panākumus ar 123056 vēlētāju balsīm, iegūstot 14 deputātu posteņus (koalīcijai kopā) Saeimā. Koalīcijas panākumu sakarā nevar neminēt Jura Bojāra spilgtās personības lomu, un spriežot pēc publikācijām presē, šis līderis pildīja visas triju partiju lokomotīves lomu. Trīs gadus vēlāk, jau kā LSDSP līderis Juris Bojārs prata veidot partijas ārpolitisko stratēģiju un izmantoja visus iespējamos līdzekļus kā rezultātā arī 2001. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP ieguva 14 vietas Rīgas domē. Pēc uzvaras [[Rīgas dome]]s vēlēšanas LSDSP izveidoja koalīciju ar [[PCTVL]] un [[TB/LNNK]] (drīz TB/LNNK no koalīcijas izstājās, un to aizstāja virkne mazu partiju). Ja Bojāra vadībā izveidotā LSDSP ārpolitiskā stratēģija bija sekmīga, tad partijas iekšējais klimats — neveselīgs: LSDSP ir kārtējo reizi bija sadalījusies divās nometnēs no kurām vienu veido J. Bojāra sekotāji un otru — bijušās partijas elites pārstāvji. Partiju pameta Egīls Baldzēns un viņa sekotāji, izveidojot jaunu partiju [[Latvijas Sociāldemokrātu Savienība]]. Pēc partijas šķelšanās LSDSP [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] nevarēja pārvarēt 4% barjeru, bet 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ieguva vairs tikai 7 vietas. Partijas 37. kongresa laikā J. Bojāram nācās atkāpties no partijas vadītāja posteņa un kongress ievēlēja Guntaru Jirgensonu. === 2007.—2010. === 2009. gada oktobrī partijas LSDSP 41. kongress novērtēja kā neapmierinošu gan LSDSP līdzšinējā priekšsēdētāja Dineviča, gan valdes darbību. Iemesls tam bija vairāk nekā pieticīgie rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. LSDSP kongresā tika atzīts, ka "stāvokli LSDSP, kurā patlaban ir 996 biedri, nevar atzīt par apmierinošu". Vairākās teritoriālās organizācijās periodiski strādā valde, bet kopu sanāksmes netiek sasauktas, kā arī LSDSP centrālās valdes sēdes bieži vien nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, jo partijas aktīvisti tajās neuzskata par vajadzīgu piedalīties. LSDSP šajā gadā nebija pārstāvēta ne Saeimā, ne Rīgas domē, bet tās pārstāvis Rihards Eigims tika atbrīvots no Daugavpils mēra amata. «Latvijas faktu» 2009. gada rudens partiju reitingu tabulās LSDSP vairs netika iekļauta.<ref>[http://news.vasabi.lv/lv/polit/politics/91640 LSDSP meklēs partnerus startam 10. Saeimas vēlēšanās]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 10. aprīlī partijas 42. kongresa delegāti ar 121 balsi par, 24 balsīm pret un vienam delegātam atturoties, nobalsoja par priekšvēlēšanu [[Atbildība (partiju apvienība)|apvienības "Atbildība"]] izveidošanu kopīgi ar bijušā eiroparlamentārieša Guntara Krasta vadīto apvienību [[Libertas.lv]] un [[Latvijas Apvienotā Policistu apvienība|Latvijas Apvienotās Policistu apvienības]] priekšsēdētāja [[Agris Sūna|Agra Sūnas]] partiju [[Latvijas kustība «Solidaritāte»]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/foto-lsdsp-lemj-vai-veidot-apvienibu-ar-sikpartijam LSDSP nobalso par apvienības veidošanu; Dinevičam nav jāatkāpjas. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Savukārt LSDSP priekšsēdētāja vietnieki [[Atis Lejiņš]] un [[Ilmārs Gromuls]], kā arī ģenerālsekretārs [[Ansis Dobelis]], protestējot pret kongresa vairākuma balsojumu, paziņoja par atkāpšanos no amatiem.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lejins-grimuls-un-dobelis-atkapjas-no-amatiem-lsdsp Lejiņš, Gromuls un Dobelis atkāpjas no amatiem LSDSP. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Vēlāk Atis Lejiņš nolēma kandidēt [[Vienotība|apvienības Vienotība]] vēlēšanu sarakstā, nepakļaujoties LSDSP kongresa lēmumam, taču no partijas viņu par to izslēdza tikai pēc vēlēšanām.<ref>[http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=272&lang=1 Lejiņa patiesos nolūkus rādīs viņa darbi Saeimā]{{Novecojusi saite}} LSDSP valdes paziņojums 20.10.2010.</ref> Dobelis 2011. gadā izveidoja biedrību "[[Progresīvie]]", kas 2017. gadā pārtapa par partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/politika/jaunie-zalie-raini-14198692|title=Jaunie zaļie raiņi / Diena|last=|first=|website=www.diena.lv|access-date=2020-12-25|date=2018-06-02}}</ref> Pēc neveiksmes [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], iegūstot 0,64% balsu, apvienība "Atbildība" pajuka (likvidācijas process uzsākts 2020. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atbildiba-socialdemokratiska-politisko-partiju-apvieniba/40008127042|title=ATBILDĪBA-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība , 40008127042 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv}}</ref> [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP ieguva 0,28% balsu. Latvijas valsts politisko partiju vēsturē LSDSP ir unikāls piemērs, kur līderu nesaskaņas un to dažādie uzskati ilgstošā laika periodā spēlē tik negatīvu lomu partijas darbībā.{{fact}} === No LSDSP atdalījušās politiskās organizācijas === * 2000. gadā — [[Daugavpils pilsētas partija]] ([[Aleksejs Vidavskis|A. Vidavskis]]). * 2002. gadā — [[Sociāldemokrātu savienība—SDS]] (E. Baldzēns, [[Pēteris Salkazanovs|P. Salkazanovs]], [[J. Leja]]). Kopā ar to partiju uz laiku pameta arī [[JSS]], kas tomēr atgriezās 2003. gadā. * 2004. gadā — [[Latvijas Jaunatnes partija]] ([[J. Kuzins]], [[A. Kontanistovs]]). * 2011. gadā — [[Progresīvie (biedrība)|Biedrība „Progresīve”]] (A. Dobelis) (2017. gadā kļuva par [[Progresīvie (partija)|partiju „Progresīvie”]]). === Pēc 2011. gada === 2014. gadā LSDSP [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ieguva 0,33% balsu, bet [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nepiedalījās. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP guva panākumus reģionos, uzvarot [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un iegūstot trešo vietu [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP piedalījās no politisko partiju [[Apvienība SKG|apvienības SKG]], kurā apvienojās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] (KDS) un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] (GKML).<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-un-kristigo-demokratu-apvieniba-sevi-piesaka-ar-pretnostatijumu-briselei-14194237 LSDSP un kristīgo demokrātu apvienība sevi piesaka ar pretnostatījumu Briselei]</ref> Apvienība nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot vien 0,21% balsu, un Saeimā neiekļuva. Pēc vēlēšanām 2019. gada martā apvienību veidojušās partijas paziņoja par iekļaušanos partijas No sirds Latvijai veidotajā apvienībā [[Atmoda (partija)|Atmoda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50914775|title='LSDSP/KDS/GKL' pārtop par Sudrabas vadītu 'Atmodu'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-03-18|language=lv}}</ref> Par partijas iekļaušanos apvienības "Atmoda LSDSP" sastāvā tika nobalsots partijas kongresā, taču daļa tās biedru atteicās to pieņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50755761|title=LSDSP kongress atbalsta partijas reorganizāciju|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-01-19|language=lv}}</ref> Aprīlī J. Dinevičs medijiem paziņoja, ka LSDSP nepievienojās apvienībai domstarpību dēļ ar partneriem par apvienības nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sudraba-socialdemokrati-varetu-nepievienoties-partijai-atmoda.a309391/|title=Sudraba: «Sociāldemokrāti» varētu nepievienoties partijai «Atmoda»|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-02-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-lideris-dinevics-daudzas-lietas-es-jarisina-nacionala-limeni.a317140/|title=LSDSP līderis Dinevičs: Daudzas lietas ES jārisina nacionālā līmenī|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-04-26|language=lv}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP startēja atsevišķi un ieguva 0,19% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/velesanu-rezultati/|title=Vēlēšanu rezultāti / LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|language=lv}}</ref> Partija nepiedalījās [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]], taču piedalījās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]], noturot vairākumu Olaines novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/olaines-novada-velesanas-vairakumu-gust-lsdsp.a407755/|title=Olaines novadā vēlēšanās vairākumu gūst LSDSP|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-07|date=2021-06-06|language=lv}}</ref> Partija startēja arī atliktajās [[2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas|Rēzeknes novada vēlēšanās]], ierindojoties pēdējā vietā ar 2,71% un neiekļūstot domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php/zinas|title=LSDSP - Ziņas|website=www.lsdsp.lv|access-date=2021-10-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vrd2021.cvk.lv/pub/rezeknes-novads/velesanu-rezultati|title=Balsis 2021 - Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas - Rezultāti|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP zaudēja pārstāvniecību [[Bauskas novads|Bauskas]] un [[Saldus novads|Saldus]] novadu domēs, tomēr partija uzvarēja [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un ieguva 2 deputātu vietas [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Gatavojoties [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], 2022. gada 27. aprīlī LSDSP kopā ar partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (bijusī KPV LV) paziņoja par apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-un-kpv-lv-pectece-vienojusas-par-kopeju-startu-14-saeimas-velesanas.a454281/|title=LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-04-27|date=2022-04-27|language=lv}}</ref> Taču 1. jūnijā tika paziņots par apvienības likvidēšanu un jaunas apvienības izveidi ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] (starpkaru Latvijas LSDSP niknāko sāncensi) uz [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienības]] bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> Vēlēšanās apvienība ieguva 12,44% un 16 deputātu vietas (divas no tām ieguva LSDSP biedri — [[Andrejs Vilks]] un [[Anita Brakovska]]). == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:LSDSP_logo.png|Iepriekšējais partijas logo, epizodiski izmantots 21. gs. sākumā }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name=veles2017Olaine>{{tīmekļa atsauce|title=Olaines novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gpelR%2BxdMC0jZtduRx17zQ%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name="veles2017Bauska">{{tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=sZRTrAggjXG%2B72pfBMtrDw%3D%3D|title=Bauskas novads|last=|first=|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Saldus>{{tīmekļa atsauce|title=Saldus novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170611133618/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|archivedate={{dat|2017|06|11||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Iecava>{{tīmekļa atsauce|title=Iecavas novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SqnoyuEN1hRNr079UdOFvA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Preili>{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8VZoYiMxRj66Yvkbl%2FV58w%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Riga>{{tīmekļa atsauce|title=Rīga|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190325175819/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location%3FlocationId%3D7GMEialdZcbMIUF05/V2NA%3D%3D|archivedate={{dat|2019|03|25||bez}}}}</ref> }} == Literatūra == * Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — Drukātava: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 289.—302. lpp. == Ārējās saites == * [http://www.lsdsp.lv Partijas mājaslapa] * [http://www.twitter.com/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā Twitter] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120707141442/http://twitter.com/lsdsp |date={{dat|2012|07|07||bez}} }} * [http://www.draugiem.lv/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā draugiem.lv] * [http://www.kreisie.lv Kreisie.LV] Sociāldemokrātisko ziņu portāls * [http://www.jauniesocialdemokrati.lv Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526020528/http://www.jauniesocialdemokrati.lv/ |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.nakotnesriga.lv Nākotnes Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180817210648/http://www.nakotnesriga.lv/ |date={{dat|2018|08|17||bez}} }}, partijas projekts Rīgas problemātikas aktualizēšanai. * [http://nakotnesriga.lv/images/!lsdsp/programma.pdf LSDSP īsā programma]{{Novecojusi saite}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} {{7. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas politiskās partijas]] ppuqj2qkpzf5c6x5zm1t187eifgsm1x 4465215 4465213 2026-05-08T11:18:04Z Ivario 51458 /* Iepriekšējie logo */ 4465215 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | country = Latvia | name = Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija | colorcode = #8D0000 | logo = Lsdsp.png | leader = [[Jānis Dinevičs]] | foundation = {{dat|1904}}<br>{{dat|1989}} (atjaunota Latvijā) | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | ideology = [[sociāldemokrātija]] | position = | international = [[Sociālistiskā Internacionāle]] | european = | europarl = |colors = {{krāsa|#8D0000}} [[Sarkanā krāsa|Tumši sarkana]]<br />{{krāsa|#D5032B}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} |seats2_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|42|hex=#8D0000}} |membership_year = 2026 |membership = 488{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL|http://www.lsdsp.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |affiliation1_title=Daļa no |affiliation1=[[Zaļo un Zemnieku savienība]] }} '''Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija''' ('''LSDSP''') ir [[sociāldemokrāti]]ska [[partija]] [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota [[1904]]. gadā. Šobrīd ietilpst partiju apvienībā "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]". == Partijas vēsture == {{pamatraksts|LSDSP vēsture}} 1899. gadā nodibināja Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju, no 1901. līdz 1903. gadam [[Liepāja]]s, [[Jelgava]]s, [[Ventspils]] un [[Talsi|Talsu]] sociāldemokrātiskās organizācijas. {{dat|1904|06|20}} atsevišķās sociāldemokrātiskās organizācijas un to līderi apvienojās un izveidoja Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju ([[LSDSP]]). Partijas ideju propagandēšanai tika izveidoti partijas preses izdevumi: [[avīze]] "Cīņa" un [[Šveice|Šveicē]] izdotais laikraksts "Sociāldemokrāts". Pēc 1905. gada revolūcijas 1906. gadā LSDSP paliekas iekļāvās [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) sastāvā kā autonoma Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). 1907. gadā [[Štutgarte]]s kongresā LSD tika uzņemta [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskajā Internacionālē]]. 1914. gada janvārī Briselē <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20|title=Brīvība 01.06.1979.|access-date=15.09.2025|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20}}</ref> sasauca 4. LSD kongresu, kurā centrālkomitejas un "Cīņas" redakcijas sastāvā ievēlēja tikai [[Lielinieki|lieliniekus]], kā rezultātā abas sociāldemokrātu pamatplūsmas — lielinieki un [[mazinieki]] sāka darboties visai autonomi viena no otras. 1918. gada maijā XVI konference, kurā piedalījās tikai lielinieki, izslēdza no savām rindām maziniekus, tādējādi partija sašķēlās divās savstarpēji nu vairs nesaistītās partijās: ''Latvijas Sociāldemokrātijā'' (lielinieki) un ''Latvijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā'' (mazinieki). 17. jūnijā Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pirmās nelegālās konferences dalībnieki paziņoja par atdalīšanos no lielinieciskās Latvijas sociāldemokrātijas un par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarību. == Biedri == 2010. gada aprīlī partijai bija 986 biedri, kuri darbojas 43 kopās, 31 teritoriālajā organizācijā un piecās apgabala organizācijās.<ref>[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=208530 Guntars Laganovskis. Sociāldemokrāti — kreisuma izpratnes un savu kļūdu ķīlnieki. // LV.LV]</ref> 2022. gadā partijas biedru skaits bija 542 cilvēki.<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-02-28|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> === Partijas valde === Partiju vada priekšsēdētājs un ievēlētā valde.<ref>Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedru un valdes ievēlēšana notiek kongresu laikā, kur lēmumu pieņem 37 partijas domes locekļi un teritoriālo organizāciju pārstāvji, t.i., kopā 77 partijas biedri.</ref> Atjaunotās LSDSP septiņpadsmit gadu pastāvēšanas posmā partijas priekšsēdētāja postenī atrodas desmit līderi: [[Valdis Šteins]] (1989—1990), [[Uldis Bērziņš]] (1990—1992), [[Egīls Baldzēns]] (1993), [[Jānis Dinēvičs]] (1994—1995; 2006—2011), [[Arnis Mugurēvičs]] (1995—1997), [[Jānis Ādamsons]] (1997), [[Juris Bojārs]] (1999—2002; 2005—2006), [[Dainis Īvāns]] (2002), [[Guntars Jirgensons]] (p.i. 2006), [[Aivars Timofejevs]] (2011—2015), Jānis Dinēvičs (no 2015. gada). Valdes sastāvs ir mainīgs, taču skaita ziņā parasti tas ir aptuveni 20 partijas biedri. Kopš partijas darbības atjaunošanas var novērot noteiktu partijas elitāru personu regulāru ievēlēšanu partijas valdes locekļa amatā. Gluži tāpat tas notiek arī ar priekšsēdētāja un priekšsēdētāja biedra posteņa kandidatūrām. Ja kārtējā iekšējā konflikta sakarā tiek mainīta partijas priekšsēža kandidatūra, tad sliktākajā gadījumā no posteņa atceltais bijušais priekšsēdis iegūs jaunieceltā priekšsēža biedra posteni — t.i. vērojama iekšēja līderu rotācija. Šī tendence ir vērojama visu atjaunotās LSDSP pastāvēšanas laiku un liecina par īpaši stingru partijas iekšējo hierarhiju un noteiktiem principiem partijas elites iekšienē.{{nepieciešama atsauce}} == Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs == === Saeimā === * [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,66% balsu) * [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,56% balsu — LSDSP, [[Latvijas Demokrātiskā darba partija]] (LDDP) un partija "Taisnība" piedalījās kā koalīcija "Darbs un taisnīgums") * [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] — 14 deputātu vietas (kopā koalīcijai ''Latvijas Sociāldemokrātu Apvienība'' — LSDSP, LSDP un Latgales DP) * [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,00% balsu) * [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (LSDSP sarakstā tika izvirzīti arī partijas [[Latgales Gaisma]], [[Darba partija]]s un [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] pārstāvji) * [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] — 1 deputāta vieta (LSDSP kandidāti bija divos vēlēšanu sarakstos — visi kandidāti kandidēja no saraksta [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]], izņemot [[Atis Lejiņš|Ati Lejiņu]], kurš pretēji LSDSP kongresa lēmumam kandidēja no [[Vienotība]]s saraksta un iekļuva Saeimā no Zemgales vēlēšanu apgabala).<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 2010. 10. Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html|date={{dat|2010|12|25||bez}}}}, Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālā informācija</ref> 2011. gadā Lejiņš tika izslēgts no LSDSP.<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1|title=No partijas izslēgts Atis Lejiņš|access-date={{dat|2011|01|29||bez}}|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205171416/http://lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1}}</ref> * [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,28% balsu) * [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,21% balsu — partiju apvienībā "[[Apvienība SKG]]" kopā ar [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]]) * [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] — 2 deputātu vietas (LSDSP vēlēšanās startēja kopā ar [[ZZS]]) === Valdībā === 1998. gada 5. februārī LSDSP tika iekļauta valdošajā koalīcijā un ieguva divus [[Ministrs|ministru]] amatus ([[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs]] [[Pēteris Salkazanovs]] un [[Latvijas Republikas mežu valsts ministrs|Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]] [[Gints Kaktiņš]]) [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana Ministru kabinetā]], valdība darbojās līdz 1999. gada 16. jūlijam. === Eiropas Parlamentā === * 2004. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] — 4,77% (SDS — 0,34%), Rīgā — 3,87% (SDS — 0,25%). * 2009. gada [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP ieguva 3,79% balsu un tās kandidāti Eiropas Parlamentā neiekļuva. === Pašvaldībās === * 1997. gadā janvārī partija "Taisnība" pievienojās LSDP, un martā Rīgas domes vēlēšanās LSDSP un LSDP vienotais saraksts izcīnīja 1. vietu ar 18,7% balsu (11 mandātiem), tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP toreiz ieguva [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tās sarakstu vadīja [[Aleksejs Vidavskis]]. * 2001. gadā [[Rīgas dome]]s vēlēšanas (1. vieta, 23,43%) — 14 deputātu vietas (partijas priekšsēdētāja dēls [[Gundars Bojārs]] kļuva par galvaspilsētas mēru, bet [[Māris Tralmaks]] par izpilddirektoru); partijas pārstāvji 2001.—2005. gados ieņēma mēra amatus arī Rēzeknē, Olainē un kādu laiku arī Jūrmalā. * 2005. gadā Rīgas domes vēlēšanās partija saņēma 9,57%, 7 vietas (SDS — 0,18%, LJP — 0,18%). LSDSP bija spiesta aiziet opozīcijā. Tomēr 2006. g. tās pārstāvis [[Dainis Īvāns]] tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētāju. * 2007. gadā LSDSP priekšsēdētājs J. Dinevičs kļuva par Rīgas vicemēru. * 2001. gadā par Olaines mēru kļuva [[Jānis Pavlovičs]], kurš amatu saglabāja līdz 2009. gada novadu reformai. Kopš 2009. gada LSDSP veido valdošo partiju [[Olaines novada dome|Olaines novada domē]], kuru vadījuši J. Pavlovičs, [[Inta Purviņa]] un [[Andris Bergs]]. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 0,66 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 4,56 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LDDP, "Taisnība" |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 12,81 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP, LatgDP |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 4,00 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 3,50 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Kopā ar [[KDS]], [[Darba partija|DP]], [[Latgales gaisma|LG]] |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,64 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Apvienības "[[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]]" sastāvā |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 0,28 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,21 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | [[Apvienība SKG|Apvienības SKG]] sarakstā |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 12,44 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} | [[ZZS]] sarakstā |} Partijas vēlētāji pārsvarā ir latvieši.<ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=7799 Rīgas vēlētāju profili]</ref><ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=3373 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits] — sk. 97. lpp.</ref> === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,77 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,79 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2014. | [[8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,33 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |- | 2019. | [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,19 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1997. | [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 18,70 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|60|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 23,43 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|60|hex=#8D0000}} | |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] — 9,57 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|60|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 1,24, [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 29,83 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}} | |} ==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines,]]<ref name="veles2017Olaine" /> [[Bauskas novads|Bauskas,]]<ref name="veles2017Bauska" /> [[Saldus novads|Saldus,]]<ref name="veles2017Saldus" /> [[Iecavas novads|Iecavas,]]<ref name="veles2017Iecava" /> un [[Preiļu novads|Preiļu]]<ref name="veles2017Preili" /> novados, kā arī [[Rīga|Rīgā.]]<ref name="veles2017Riga" /> Olaines novadā partija ieguva 10 no 17, Bauskas novadā — 3 no 17, Saldus un Iecavas novados — 1 no 17 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2815 | 53,34% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 1113 | 15,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.png}} [[Saldus novads]] | 709 | 8,13% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Iecavas novads COA.png}} [[Iecavas novads]] | 210 | 6,79% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 143 | 3,43% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Rigas Gerbonis.png}} [[Rīga]] | 576 | 0,23% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}}}} |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novados. Olaines novadā partija ieguva 9 no 15 un Preiļu novadā — 2 no 15 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2065 | 55,59% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 771 | 11,68% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 276 | 3,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]] | 210 | 2,95% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] | 175 | 2,71% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] | 79 | 0,70% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |} == Darbība == 1989. gadā mainoties iekšpolitiskajai situācijai [[Padomju Savienība|PSRS]], [[LTF]] [[Avīze|avīzē]] "Atmoda" pirmo reizi parādījās doma par LSDSP darbības atjaunošanu Latvijā.<ref>Lejiņš Atis. Zviedrijas Sociāldemokrātijai — 100 gadu. // Atmoda. 15.05.89.</ref> LSDSP atjaunošanas posms sākas ar 1989. gada 26. jūliju, kad LSDSP Ārzemju Komiteja (ĀK) deleģēja V. Šteinu atjaunot partijas darbību vispirms nodibinot Rīgas komiteju, pēc tam reģionu pilsētās izveidojot kopas un gala rezultātā 1. septembrī nodibinot koporganizāciju (tās vadībai izveidoja LSDSP Latvijas Komiteju). Kā nākamo uzdevumu ĀK izvirzīja sasaukt atjaunotās LSDSP 20. kongresu. 1989. gada 2. un 3. decembrī [[Melluži|Mellužos]] sanāca partijas 20. kongress, un šo brīdi var uzskatīt LSDSP atjaunošanu Latvijā. Par partijas priešsēdētāju tika ievēlēts V.Šteins, par goda priekšsēdētāju — [[Brūno Kalniņš]] (kurš līdz ar Ārzemju Komitejas vēlēšanām pildīja arī priekšsēdētāja pirmā biedra funkcijas), par otro biedru kļuva [[Jānis Dinēvičs]], trešo biedru [[Pauls Butlers]], un par Centrālkomitejas sekretāru — [[Normunds Beļskis]]. Partija savas atjaunošanas periodā bija skaitliski neliela — 500 biedru no kuriem 100 bija ĀK biedri.<ref name="autogenerated3">Mednis Imants, Antonēvičs Māris. Politiskās partijas Latvijā. Latvija divos laikposmos. — LU vēstures fonds 2001. 289. lpp.</ref> Taču, kaut arī [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā partijai bija gan Ārzemju Komitejas atbalsts, gan tautā cienījami līderi, skaidrs mērķis, finanses un arī sabiedrības atbalsts, taču tā nekādus īpašus panākumus neguva un nekļuva par masu partiju. === 1990.—1992. === Sākumposmā, kad no 1989. decembra līdz 1990. decembrim priekšsēdētājs bija [[Valdis Šteins|V. Šteins]], vērojama tendence pārvērst par labēju nacionāli radikālu partiju, asi vēršoties pret reformkomunistiem.<ref name="autogenerated3" /> Vadlīnijās tika nosprausts, ka LSDSP rindās nedrīkst uzņemt bijušos komunistiskās partijas biedrus vai ar Latvijas komunistisko partiju saistītas personas, kas nozīmēja, ka partija slēgta praktiski visām personām ar akadēmisku izglītību un organizatoriskā darba pieredzi.<ref>Pateicoties šai politikai, tika izveidota Latvijas Neatkarīgā Komunistu partija. — Antonēvičs Māris. Kaut kas kreiss un neskaidrs. // Latvijas Avīze. 21.03.2005.</ref> Šī iemesla dēļ izcēlās konflikts starp Valdi Šteinu un Jāni Dinēviču, kurš uzskata, ka partijas rindās ir jāuzņem jebkurš noderīgs kandidāts neatkarīgi no viņa pagātnes. LSDSP sašķēlās divās frakcijās, kur J. Dinēviča viedokļa piekritēji atradās Rīgas organizācijā.<ref>Butlers Paulis. Kā atjaunot vienotību? // Brīvība. Nr.10. 1990.</ref> 1990. gada janvārī LSDSP vadība izslēdza Rīgas organizāciju.<ref>1990. gada 7. aprīlī partijas Rīgas organizācija, krievu sekcija (viena no lielākajām partijas sekcijām) un gandrīz visi ''Iniciatīvās grupas'' locekļi nodibināja jaunu [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Sociādemokrātisko partiju]] (LSDP) un par priekšsēdētāju ievēlēja J.Dinēviču.</ref> 1990. gada 1.—2. decembrī [[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīšos]] ([[Cēsis]]) notika LSDSP 21. kongress, kurā V. Šteins zaudēja partijas priekšsēža amatu un viņa vietā kā kompromisa figūra tika ievēlēts dzejnieks [[Uldis Bērziņš]].<ref>V.Šteins, zaudējis posteni, ķērās pie pilnīgi atšķirīgas ideoloģiskās orientācijas, uzsākot [[Latvijas Konservatīvā partija|Latvijas Konservatīvās partijas]] veidošanu.</ref> LSDSP šajā laika periodā bija 800 biedru. 1991. gada 28.—29. decembrī pēc ĀK iniciatīvas LSDSP atkalapvienojās ar J.Dinēviča vadīto LSDP un notika apvienotās LSDSP 22. kongress.<ref>Blūzma V. Latvijas valsts atjaunošana 1986. — 1993. — Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., 265. lpp.</ref> Par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts U.Bērziņš, par vietniekiem — E.Baldzēns, A.Mugurēvičs, J.Dinēvičs. === 1993. === Īsi pirms LSDSP 23. kongresa partijas vicepriekšsēdis E.Baldzēns tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju (biedri: U.Bērziņš, J.Dinēvičs un A.Mugurēvičs). Tautas nama telpās Rīgā 1993. gada 16.—17. janvārī notika partijas 23. kongress, kurā galvenā uzmanība tiek veltīta priekšvēlēšanu kampaņai, uzsvērta līdzšinējās valdes un CK neefektīvā darbība kā arī skaidri tiek postulēts, ka jāveido masu partiju. Jaunā partijas līdera aktivitātes galvenokārt izpaudās vēlmē mainīt partijas statūtus un neveiksmēs vainot visus iepriekšējos līderus.<ref>Baldzēns Egīls. Eiropejisku sociāldemokrātiju Latvijai. // Diena. 23.10.95.</ref> 1993. gada LSDSP pirmsvēlēšanu kampaņa izgāzās. Kā kļūdu jāmin vesela Zemgales deputātu saraksta anulēšana, kur, kā izrādījās pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, bija personas, kuras nav LR pilsoņi. Deviņu nepilsoņu parakstu dēļ tika anulēts viss 107 deputātu saraksts.<ref name="autogenerated2">Briķe Ieva. Pret Dinēviča vienošanos. // Neatkarīgā cīņa. 03.06.93.</ref> Vēlēšanu kampaņai tika izmantota partijas biedru nauda un ĀK [[Zviedrija|Zviedrijā]] iegūtie naudas līdzekļi, kas tika negatīvi atspoguļots presē.<ref>Miķelsone Māra. Uz LJ jautājumiem atbild LSDSP priekšsēdētājs. // Latvijas Jaunatne. 19.06.93.</ref> Šajā laikā partijas neprasmīgās propagandas dēļ sociāldemokrātus jauca ar [[LDDP]] un sabiedrībā noteicošo lomu spēlēja līderu aktivitātes, kur LSDSP līderi medijos parādījās lielākotiesu savstarpējos strīdos un konkurentu kritizēšanā. LSDSP izplatīja ļoti maz politisko paziņojumu un arī žurnālistu interese par partijas aktivitātēm bija ļoti maza.<ref>Imša Edmunds. Ko tauta zina par politiku. // Latvijas Jaunatne. 14.04.93.</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP nepārvarēja 4% barjeru. Presē tika negatīvi atspoguļotas J. Dinēviča kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāta aktivitātes, kas veicināja šī līdera popularitātes krišanos sabiedrībā. Pārmetumi presē tika veltīti saistībā ar Krievijas—Latvijas līgumu un ''[[Latavio]]'' lietu.<ref name="autogenerated2" /><ref name="autogenerated1">Senakols Roberts. LSDSP nevarības iemesli. // Brīvība. Nr.1. 97.</ref> === 1994.—1996. === Nesekmīga finansu izlietojuma kā arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātā partijas centrālā komiteja un ĀK uzskatīja par nepieciešamību mainīt partijas vadītāju un par priekšsēdētāju 24. kongresā tika ievēlēts J. Dinēvičs. Jau kongresa laikā LSDSP iekšienē notika kārtējā šķelšanās, jo ar J. Dinēviča iepriekšējo darbības stilu nav apmierināti vairāki partijas biedri un Centrālās Komitejas locekļi. Neilgi pēc 24. kongresa partija atkal sašķēlās divās naidīgās frakcijās.<ref name="autogenerated1" /> Partijas iekšienē [[Ilmārs Rutks]], [[Laila Balga|L.Balga]], L.Pērkone izveidoja labēji orientētu sociāldemokrātu frakcijas iniciatīvas grupu un aizstāvēja priekšsēdētāju uzskatot, ka viņa saimnieciskā darbība ir attaisnojama, jo partija neaizstāv tikai darba ņēmēju intereses. Savukārt kreisi orientētā partijas frakcija postulēja, ka priekšsēdētājs ir zaudējis uzticību, jo ir katastrofāli samazinājies biedru skaits un partija ir izrādījusi klaju novēršanos nostrādājošo interešu aizstāvēšanas (jo LSDSP nepiedalījās un neatbalstīja [[Skolotājs|skolotāju]] [[Streiks|streiku]]).<ref>Rutks I. Sociāldemokrātiskā partija nav tikai kreisie populisti. // Diena. 06.12.95.</ref> Partijas 25. kongresā tika nolemts, ka jāveido koalīcija ar radniecīgām partijām un organizācijām. Kā partneri partijas vadība (J.Dinēvičs, L.Balga, I.Rutks, H.Jordāns, L.Pērkone u.c.) izvirzīja J.Bojāra vadīto [[LDDP]], panākot vairākuma atbalstu. 1995. gada 10. maijā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 notika vēlēšanu koalīcijas līguma parakstīšana, kuru parakstīja trīs politiskās partijas (LSDSP, LDDP, Taisnība) un trīs organizācijas (SSO, BAS, CAB). 1995. gads izvērsās par LSDSP līderu cīņu ar Juri Bojāru par ietekmi koalīcijā.<ref>Piemēram J.Bojāra un L.Balgas (SSO vadītāja) konflikts, kurš beidzas ar sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas izstāšanos no koalīcijas, ka rezultātā 1. jūlijā tika sasaukta LSDSP ārkārtas sēde.</ref> Koalīcijas partnera ultimāta<ref>Jau 26. maija koalīcijas sēdē J.Bojārs uzstādīja koalīcijas partneriem ultimātu, ka nevar atrasties vienā sarakstā ar J.Dinēviču, kurš ir jāizsvītro no padomes, vai arī LSDSP ir jāpamet koalīcija.</ref> dēļ, kas konfrontēja divas koalīcijā esošas partijas, kā arī negatīvās ažiotāžas dēļ, ko radīja prese par J. Dinēviča uzņēmējdarbības aktivitātēm, LSDSP Centrālā komiteja, lai izvairītos no tālākas partijas tēla graušanas, ieteica J. Dinēvičam atkāpties no priekšsēdētāja posteņa. 1995. gada 26. kongresā par LSDSP priekšsēdētāju tika ievēlēts LLA pasniedzējs Arnis Mugurēvičs. 1996. gada janvārī LSDSP CK ārkārtas sēdē tika konstatēts, ka partijā ir tikai 250 biedru. Partijas CK sastāvēja no 32 locekļiem, taču pat uz ārkārtas sēdi ieradās tikai 19 personas. Visā Latvijā bija tikai 3 reāli strādājošas LSDSP organizācijas — [[Madonas rajons|Madonas]], [[Cēsu rajons|Cēsu]] un [[Preiļu rajons|Preiļu]] rajonos. === 1997.—2006. === 1997. gada 25, oktobrī Rīgā tika izveidota divu partiju — [[LSDP]]<ref>1996. gadā Jura Bojāra vadītā LDDP vienotā koalīcijā esot ar LSDSP, izlēma mainīt savu nosaukumu un pārdēvējā par Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDP).</ref> un LSDSP koalīcija — [[Latvijas Sociāldemokrātu apvienība]] (LSDA). 1999. gada 29. maijā Rīgā LSDSP 31. kongress pieņēma lēmumu par trīs partiju; LSDSP, LSDP un LDP apvienošanos vienā partijā. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Bojārs, par priekšsēdētāja biedriem — Egīls Baldzēns un [[Valdis Lauskis]]. Neskatoties uz līderu uz iekšējiem konfliktiem, kuru dēļ LSDSP nebija guvusi panākumus nevienā līdz šim veidotajā vēlēšanu kampaņā, tieši esot šajā koalīcijā 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] partija guva pirmos nopietnos panākumus ar 123056 vēlētāju balsīm, iegūstot 14 deputātu posteņus (koalīcijai kopā) Saeimā. Koalīcijas panākumu sakarā nevar neminēt Jura Bojāra spilgtās personības lomu, un spriežot pēc publikācijām presē, šis līderis pildīja visas triju partiju lokomotīves lomu. Trīs gadus vēlāk, jau kā LSDSP līderis Juris Bojārs prata veidot partijas ārpolitisko stratēģiju un izmantoja visus iespējamos līdzekļus kā rezultātā arī 2001. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP ieguva 14 vietas Rīgas domē. Pēc uzvaras [[Rīgas dome]]s vēlēšanas LSDSP izveidoja koalīciju ar [[PCTVL]] un [[TB/LNNK]] (drīz TB/LNNK no koalīcijas izstājās, un to aizstāja virkne mazu partiju). Ja Bojāra vadībā izveidotā LSDSP ārpolitiskā stratēģija bija sekmīga, tad partijas iekšējais klimats — neveselīgs: LSDSP ir kārtējo reizi bija sadalījusies divās nometnēs no kurām vienu veido J. Bojāra sekotāji un otru — bijušās partijas elites pārstāvji. Partiju pameta Egīls Baldzēns un viņa sekotāji, izveidojot jaunu partiju [[Latvijas Sociāldemokrātu Savienība]]. Pēc partijas šķelšanās LSDSP [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] nevarēja pārvarēt 4% barjeru, bet 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ieguva vairs tikai 7 vietas. Partijas 37. kongresa laikā J. Bojāram nācās atkāpties no partijas vadītāja posteņa un kongress ievēlēja Guntaru Jirgensonu. === 2007.—2010. === 2009. gada oktobrī partijas LSDSP 41. kongress novērtēja kā neapmierinošu gan LSDSP līdzšinējā priekšsēdētāja Dineviča, gan valdes darbību. Iemesls tam bija vairāk nekā pieticīgie rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. LSDSP kongresā tika atzīts, ka "stāvokli LSDSP, kurā patlaban ir 996 biedri, nevar atzīt par apmierinošu". Vairākās teritoriālās organizācijās periodiski strādā valde, bet kopu sanāksmes netiek sasauktas, kā arī LSDSP centrālās valdes sēdes bieži vien nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, jo partijas aktīvisti tajās neuzskata par vajadzīgu piedalīties. LSDSP šajā gadā nebija pārstāvēta ne Saeimā, ne Rīgas domē, bet tās pārstāvis Rihards Eigims tika atbrīvots no Daugavpils mēra amata. «Latvijas faktu» 2009. gada rudens partiju reitingu tabulās LSDSP vairs netika iekļauta.<ref>[http://news.vasabi.lv/lv/polit/politics/91640 LSDSP meklēs partnerus startam 10. Saeimas vēlēšanās]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 10. aprīlī partijas 42. kongresa delegāti ar 121 balsi par, 24 balsīm pret un vienam delegātam atturoties, nobalsoja par priekšvēlēšanu [[Atbildība (partiju apvienība)|apvienības "Atbildība"]] izveidošanu kopīgi ar bijušā eiroparlamentārieša Guntara Krasta vadīto apvienību [[Libertas.lv]] un [[Latvijas Apvienotā Policistu apvienība|Latvijas Apvienotās Policistu apvienības]] priekšsēdētāja [[Agris Sūna|Agra Sūnas]] partiju [[Latvijas kustība «Solidaritāte»]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/foto-lsdsp-lemj-vai-veidot-apvienibu-ar-sikpartijam LSDSP nobalso par apvienības veidošanu; Dinevičam nav jāatkāpjas. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Savukārt LSDSP priekšsēdētāja vietnieki [[Atis Lejiņš]] un [[Ilmārs Gromuls]], kā arī ģenerālsekretārs [[Ansis Dobelis]], protestējot pret kongresa vairākuma balsojumu, paziņoja par atkāpšanos no amatiem.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lejins-grimuls-un-dobelis-atkapjas-no-amatiem-lsdsp Lejiņš, Gromuls un Dobelis atkāpjas no amatiem LSDSP. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Vēlāk Atis Lejiņš nolēma kandidēt [[Vienotība|apvienības Vienotība]] vēlēšanu sarakstā, nepakļaujoties LSDSP kongresa lēmumam, taču no partijas viņu par to izslēdza tikai pēc vēlēšanām.<ref>[http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=272&lang=1 Lejiņa patiesos nolūkus rādīs viņa darbi Saeimā]{{Novecojusi saite}} LSDSP valdes paziņojums 20.10.2010.</ref> Dobelis 2011. gadā izveidoja biedrību "[[Progresīvie]]", kas 2017. gadā pārtapa par partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/politika/jaunie-zalie-raini-14198692|title=Jaunie zaļie raiņi / Diena|last=|first=|website=www.diena.lv|access-date=2020-12-25|date=2018-06-02}}</ref> Pēc neveiksmes [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], iegūstot 0,64% balsu, apvienība "Atbildība" pajuka (likvidācijas process uzsākts 2020. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atbildiba-socialdemokratiska-politisko-partiju-apvieniba/40008127042|title=ATBILDĪBA-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība , 40008127042 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv}}</ref> [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP ieguva 0,28% balsu. Latvijas valsts politisko partiju vēsturē LSDSP ir unikāls piemērs, kur līderu nesaskaņas un to dažādie uzskati ilgstošā laika periodā spēlē tik negatīvu lomu partijas darbībā.{{fact}} === No LSDSP atdalījušās politiskās organizācijas === * 2000. gadā — [[Daugavpils pilsētas partija]] ([[Aleksejs Vidavskis|A. Vidavskis]]). * 2002. gadā — [[Sociāldemokrātu savienība—SDS]] (E. Baldzēns, [[Pēteris Salkazanovs|P. Salkazanovs]], [[J. Leja]]). Kopā ar to partiju uz laiku pameta arī [[JSS]], kas tomēr atgriezās 2003. gadā. * 2004. gadā — [[Latvijas Jaunatnes partija]] ([[J. Kuzins]], [[A. Kontanistovs]]). * 2011. gadā — [[Progresīvie (biedrība)|Biedrība „Progresīve”]] (A. Dobelis) (2017. gadā kļuva par [[Progresīvie (partija)|partiju „Progresīvie”]]). === Pēc 2011. gada === 2014. gadā LSDSP [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ieguva 0,33% balsu, bet [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nepiedalījās. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP guva panākumus reģionos, uzvarot [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un iegūstot trešo vietu [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP piedalījās no politisko partiju [[Apvienība SKG|apvienības SKG]], kurā apvienojās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] (KDS) un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] (GKML).<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-un-kristigo-demokratu-apvieniba-sevi-piesaka-ar-pretnostatijumu-briselei-14194237 LSDSP un kristīgo demokrātu apvienība sevi piesaka ar pretnostatījumu Briselei]</ref> Apvienība nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot vien 0,21% balsu, un Saeimā neiekļuva. Pēc vēlēšanām 2019. gada martā apvienību veidojušās partijas paziņoja par iekļaušanos partijas No sirds Latvijai veidotajā apvienībā [[Atmoda (partija)|Atmoda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50914775|title='LSDSP/KDS/GKL' pārtop par Sudrabas vadītu 'Atmodu'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-03-18|language=lv}}</ref> Par partijas iekļaušanos apvienības "Atmoda LSDSP" sastāvā tika nobalsots partijas kongresā, taču daļa tās biedru atteicās to pieņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50755761|title=LSDSP kongress atbalsta partijas reorganizāciju|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-01-19|language=lv}}</ref> Aprīlī J. Dinevičs medijiem paziņoja, ka LSDSP nepievienojās apvienībai domstarpību dēļ ar partneriem par apvienības nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sudraba-socialdemokrati-varetu-nepievienoties-partijai-atmoda.a309391/|title=Sudraba: «Sociāldemokrāti» varētu nepievienoties partijai «Atmoda»|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-02-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-lideris-dinevics-daudzas-lietas-es-jarisina-nacionala-limeni.a317140/|title=LSDSP līderis Dinevičs: Daudzas lietas ES jārisina nacionālā līmenī|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-04-26|language=lv}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP startēja atsevišķi un ieguva 0,19% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/velesanu-rezultati/|title=Vēlēšanu rezultāti / LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|language=lv}}</ref> Partija nepiedalījās [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]], taču piedalījās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]], noturot vairākumu Olaines novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/olaines-novada-velesanas-vairakumu-gust-lsdsp.a407755/|title=Olaines novadā vēlēšanās vairākumu gūst LSDSP|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-07|date=2021-06-06|language=lv}}</ref> Partija startēja arī atliktajās [[2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas|Rēzeknes novada vēlēšanās]], ierindojoties pēdējā vietā ar 2,71% un neiekļūstot domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php/zinas|title=LSDSP - Ziņas|website=www.lsdsp.lv|access-date=2021-10-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vrd2021.cvk.lv/pub/rezeknes-novads/velesanu-rezultati|title=Balsis 2021 - Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas - Rezultāti|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP zaudēja pārstāvniecību [[Bauskas novads|Bauskas]] un [[Saldus novads|Saldus]] novadu domēs, tomēr partija uzvarēja [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un ieguva 2 deputātu vietas [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Gatavojoties [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], 2022. gada 27. aprīlī LSDSP kopā ar partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (bijusī KPV LV) paziņoja par apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-un-kpv-lv-pectece-vienojusas-par-kopeju-startu-14-saeimas-velesanas.a454281/|title=LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-04-27|date=2022-04-27|language=lv}}</ref> Taču 1. jūnijā tika paziņots par apvienības likvidēšanu un jaunas apvienības izveidi ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] (starpkaru Latvijas LSDSP niknāko sāncensi) uz [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienības]] bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> Vēlēšanās apvienība ieguva 12,44% un 16 deputātu vietas (divas no tām ieguva LSDSP biedri — [[Andrejs Vilks]] un [[Anita Brakovska]]). == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:LSDSP_logo.png|Iepriekšējais logotips (reizēm lietots 21. gs. sākumā) }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name=veles2017Olaine>{{tīmekļa atsauce|title=Olaines novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gpelR%2BxdMC0jZtduRx17zQ%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name="veles2017Bauska">{{tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=sZRTrAggjXG%2B72pfBMtrDw%3D%3D|title=Bauskas novads|last=|first=|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Saldus>{{tīmekļa atsauce|title=Saldus novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170611133618/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|archivedate={{dat|2017|06|11||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Iecava>{{tīmekļa atsauce|title=Iecavas novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SqnoyuEN1hRNr079UdOFvA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Preili>{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8VZoYiMxRj66Yvkbl%2FV58w%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Riga>{{tīmekļa atsauce|title=Rīga|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190325175819/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location%3FlocationId%3D7GMEialdZcbMIUF05/V2NA%3D%3D|archivedate={{dat|2019|03|25||bez}}}}</ref> }} == Literatūra == * Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — Drukātava: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 289.—302. lpp. == Ārējās saites == * [http://www.lsdsp.lv Partijas mājaslapa] * [http://www.twitter.com/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā Twitter] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120707141442/http://twitter.com/lsdsp |date={{dat|2012|07|07||bez}} }} * [http://www.draugiem.lv/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā draugiem.lv] * [http://www.kreisie.lv Kreisie.LV] Sociāldemokrātisko ziņu portāls * [http://www.jauniesocialdemokrati.lv Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526020528/http://www.jauniesocialdemokrati.lv/ |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.nakotnesriga.lv Nākotnes Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180817210648/http://www.nakotnesriga.lv/ |date={{dat|2018|08|17||bez}} }}, partijas projekts Rīgas problemātikas aktualizēšanai. * [http://nakotnesriga.lv/images/!lsdsp/programma.pdf LSDSP īsā programma]{{Novecojusi saite}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} {{7. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas politiskās partijas]] 3y8t1mr9zm3ht6mhhkz65l47205deie 0 14133 4465171 4461747 2026-05-08T08:11:04Z ~2026-27907-42 145073 4465171 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Valdemārs | vārds_orig = | attēls = Krišjānis Valdemārs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1825 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 02 | dz_vieta = „Vecjunkuri”, [[Ārlavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad [[Valdgales pagasts]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 07 | m_vieta = [[Maskava]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Mārtiņš un Marija Valdemāri | brāļi = Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs | māsas = [[Marija Medinska-Valdemāre]] | dzīvesbiedrs = Luīze Johanna fon Ramma | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = ekonomists, žurnālists, publicists, sabiedrisks darbinieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]], [[vācu valoda]], [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }}VALDEMAARS Suukaa == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131004213127/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Luize.pdf Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts — Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. // Latvijas Arhīvi. 2007. Nr.4.] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valdemars, Kriszjanis}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Krievijas žurnālisti]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] p6ref6ypy9sdckputq1du8anvn7bmnn 4465172 4465171 2026-05-08T08:11:23Z Der-Wir-Ing 105831 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-27907-42|~2026-27907-42]] ([[User talk:~2026-27907-42|talk]]) to last version by InternetArchiveBot: unexplained content removal 4465172 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Valdemārs | vārds_orig = | attēls = Krišjānis Valdemārs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1825 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 02 | dz_vieta = „Vecjunkuri”, [[Ārlavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad [[Valdgales pagasts]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1891 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 07 | m_vieta = [[Maskava]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Mārtiņš un Marija Valdemāri | brāļi = Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs | māsas = [[Marija Medinska-Valdemāre]] | dzīvesbiedrs = Luīze Johanna fon Ramma | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = ekonomists, žurnālists, publicists, sabiedrisks darbinieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]], [[vācu valoda]], [[krievu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Krišjānis Valdemārs''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1825|12|2}}|{{dat||11|20}}}} [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]] (tagad [[Valdgales pagasts]]), miris {{dat VS|{{dat|1891|12|7}}|{{dat||11|25}}}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[latvieši|latviešu]] ekonomists, publicists un politiķis, viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējiem, [[Ainažu jūrskola]]s dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1825. gada 2. decembrī "Vecjunkuros" rentnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819—1880) bija pārvācojies vēsturnieks un arhivārs, bet māsa [[Marija Medinska-Valdemāre]] (1830—1887) — rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc [[Lubezere]]s skolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā [[Valdemārpils]]) par skolotāju, pēc tam [[Pilsrundāle|Rundālē]] par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk [[Lielbērsteles muiža|Lielberstelē]] un [[Ēdoles muiža|Ēdolē]] par skrīveri.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/107502-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Valdem%C4%81rs|title=Krišjānis Valdemārs|last=Apals|first=Gints|publisher=LNB|access-date=2025-09-15|date=2025-06-30}}</ref> 1848. gada 23. aprīlī (pēc vecā stila 11. aprīlī) Ēdolē K. Valdemārs dibināja pirmo latviešu bibliotēku, kas sākumā atradās Ēdoles baznīcā, bet pēc tam K. Valdemāra mājās. Pirmajā gadā tika saziedoti ap 70 rubļu, kas ļāva iegādāties ap 200 grāmatu,<ref>Šīmanis, Gints. Pirmajai latviešu bibliotēkai 140 (1988. gada 16. jūnijā). ''Dzimtenes Balss''</ref> kuras izdeva zemniekiem lasīšanai. Valdemārs zemniekus pulcināja uz dažādām pārrunām.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=[[Frīdis Zālītis|Zalītis]]|first=Frīdis|publisher=Valters un Rapas AS Apgāds|year=1937|location=Rīga|pages=247-256}}</ref> Ēdolē viņš arī izveidoja jauniešu grupu — “Baltijas jūras izsmelšanas biedrība” (1847—1848).<ref name=":1" /> 1849. gadā, 24 gadu vecumā Valdemārs gribēja iestāties [[Liepājas augstākā apriņķa skola|Liepājas augstākajā apriņķa skolā]], bet viņu neuzņēma.<ref name=":2" />Tad viņš vērsās pie toreizēja [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernatora]] [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Suvorova]], kurš atbalstīja viņa vēlēšanos un viņš iekļuva skolā.<ref name=":1" /> Liepājā sāka literāro darbību, izdodot grāmatu "300 stāsti"<ref>{{Grāmatas atsauce|title=300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas, ar ko jaunekļiem un pieaugušiem lusti uz grāmatām vairot gribējis<ref>{{Grāmatas atsauce|title=300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas, ar ko jaunekļiem un pieaugušiem lusti uz grāmatām vairot gribējis C.Woldemar|last=Valdemārs|first=Krišjānis|year=1853, atkārtots 1925|location=Liepāja}}</ref> (1853) un rakstot dzeju gan latviešu, gan vācu valodā. Beidzis mācības Liepājas apriņķa skolā (1854), viņš studēja ekonomiku (tolaik sauktu par "kamerālzinātni"), tautsaimniecības organizāciju un valststiesības [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/1.Vald.htm |title=Krišjānis Valdemārs /Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2012|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131004213707/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/1.Vald.htm }}</ref> Tērbatā izveidoja studentu kopu “Tērbatas latviešu vakari” (1855–1857), publiski uzsvēra savu latviešu tautību pretim tiem studentiem, kuri sarāva sakarus ar savu tautu un uzskatīja savu izcelšanos no latviešiem par kaunu. <ref name=":2" /> Latviešu vakaru dalībniekos bija [[Juris Alunāns]] un [[Krišjānis Barons]], un arī medicīnas students [[Jānis Jurjāns]] (vēlāk ārsts [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]) un teoloģijas students Zakranovičs (vēlāk mācītājs [[Lielauce|Lielaucē]]).<ref name=":2" /> Kādu laiku viņš darbojās vāciskajās [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]] “[[Curonia]]” un “[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]”, <ref>[http://www.kuldigasmuzejs.lv/id330/fridrihs-freibergs Fridrihs Freibergs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429093704/http://www.kuldigasmuzejs.lv/id330/fridrihs-freibergs|date={{dat|2017|04|29||bez}}}} Jolanta Mediņa, „Kurzemnieks” Nr. 18. 2014. gada 12. februārī</ref> bet vēlāk ieņēma noraidošu nostāju pret studentu korporācijām, atteicās pieņemt latviešu studentu korporācijas [[Lettonia|“Lettonia”]] filistra statusu.<ref name=":1" /> Studiju gados K. Valdemārs publicēja Dundagas mācītāja F. Bankava 1721. gadā sacerēto dzejojumu vācu valodā par Dundagu (''Dondangen'') ar savām piezīmēm par folkloras materiāla vākšanas nozīmi (''Das Inland'', 1855, 14-16) un no 1856. gada laikrakstā "Mājas Viesis" krievu un vācu presē rakstus par dabas zinātnēm. 1856. gada 5. novembrī tapa pirmā K. Valdemāra publikācija latviešu valodā — "Ziņa par jaunām grāmatām" laikrakstā [[Mājas Viesis|"Mājas Viesis"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lt/person/view/25800?slug=Krisjanis-Valdemars|title=Krišjānis Valdemārs|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2018-01-08|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180109064035/http://literatura.lv/lt/person/view/25800?slug=Krisjanis-Valdemars|archivedate=2018-01-09}}</ref> Pēc Tērbatas Universitātes beigšanas (1858) strādāja Sanktpēterburgā, kur kļuva par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s laikraksta ''St. Petersburgische Zeitung'' redaktora palīgu un Finanšu ministrijas ierēdni Nodokļu dzēšanas komisijā.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Voroņins|first=Vsevolods|date=2002|title=Lielkņazs Konstantīns Nikolajevičs un Krišjānis Valdemārs – Krievijas jūras flotes rekrūšu sistēmas atcelšanas iniciatori (19. gs. 50. gadu beigas–60. gadu sākums)|url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/13-18-VESTURE-Voronins.pdf|journal="Latvijas Arhīvi" Nr. 3|pages=13}}</ref> Ar rakstiem par jūrskolu veidošanas nepieciešamību (''Das Inland'', 1857, 18-19) un brošūru ''Ueber die Heranziehung der Letten und Esten zum Seewesen'' ("Par latviešu un igauņu piesaistīšanu jūrniecībai..", Tērbatā, 1857) jaunais ierēdnis pievērsa sev Krievijas flotes ģenerāladmirāļa un jūrlietu ministra lielkņaza [[Konstantīns Romanovs (lielkņazs)|Konstantīna Nikolajeviča]] (Константин Николаевич; 1827–1892) – ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] brāļa – uzmanību. Viņš lūdza savam tuvākajam palīgam Aleksandram Golovņinam (Головнин; 1821–1886) savākt ziņas par tirdzniecības flotes attīstībai veltīto rakstu autoru. A. Golovņins tolaik nebija personiski pazīstams ar K. Valdemāru, bet bija visai pārsteigts par savākto informāciju un ieteica Konstantīnam Nikolajevičam publicēt trīs Valdemāra brošūras žurnālā "Morskoj Sborņik (“Морской сборник”).<ref name=":3" /> Ar savu tālāko darbību jūrniecības attīstīšanā Valdemārs ieguva lielkņaza Konstantīna labvēlību un ietekmēja jūrniecības attīstību [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] un Baltijas piekrastē.<ref name=":1" /> 1862. gadā viņš Leipcigā publicēja anonīmu brošūru ''Baltische, namentlich livländische Bauernzustände'' ("Baltijas, īpaši Vidzemes zemnieku stāvoklis"), kur atzinīgi novērtēja [[Garlībs Merķelis|G. Merķeļa]] paveikto un vērsās pret zemnieku beztiesisko stāvokli. No 1862. līdz 1865. gadam viņš bija "[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīžu]]" izdevējs (sākumā [[cenzors (amatpersona)|cenzors]] un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu [[Ainaži|Ainažos]] kā rezultātu saviem pētījumiem ekonomikā, kuros viņš galvenokārt pievērsās jūrniecības nozarei un tās attīstīšanai. Kopā pēc viņa iniciatīvas Krievijas Impērijā tika izveidota 41 jūrskola, ieskaitot 11 Vidzemes un Kurzemes guberņu robežās. Kā [[Jūrlietu ministrija]]s ierēdnis viņš ierosināja pieņemt Krievijas jūrskolu likumu un izstrādāja tā projektu (1867). Bija viens no Ķeizariskās Krievu tirdzniecības un kuģniecības veicināšanas biedrības dibinātājiem, ilggadējs biedrības sekretārs un vēlāk tās žurnāla redaktors (1873–1891).<ref name=":1" /> 1865. gadā pret Valdemāru sāka kriminālizmeklēšanu un tiesas procesu t.s. Novgorodas lietā (Valdemārs bija ierosinājis latviešus iepirkt zemi Novgorodas apkārtnē, ja viņi to nevarēja izdarīt Baltijā, taču pasākums izrādījās nesekmīgs), kā rezultātā viņš zaudēja visus ietaupījumus un uz laiku tālākas karjeras iespējas. Lai izvairītos no kreditoriem (manta tika apķīlāta un pārdota izsolē) un rastu darba iespējas, 1867. gadā Valdemārs pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]], kur sākumā dzīvoja lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu valodu vārdnīcu, vēlāk atkal pievērsās jūrniecības un ekonomikas jautājumiem. Pēc K. Valdemāra ierosinājuma [[Fricis Brīvzemnieks]] Maskavā sāka organizēt [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]], no kuriem vēlāk izauga latviešu trešā vecākā akadēmiskā mūža organizācija — [[akadēmiskā vienība "Austrums"]]. 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā nodibināja pirmo jūrniecības attīstības biedrību, kurā Valdemārs sāka strādāt par pastāvīgo sekretāru, kaut arī faktiski veica pētījumus jūrniecības ekonomikā, tajā skaitā pēc krievu valdības pasūtījuma. Līdz ar to 1870. gados ģimenes materiālais stāvoklis atkal uzlabojās. Krišjānis Valdemārs miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā, apbedīts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] Rīgā. == Ģimene == 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā K. Valdemārs salaulājās ar Rīgas tirgotāja meitu, [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841—1914). Savu bērnu viņiem nebija, un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas — latviešu meiteni Annu (dzim. Stīgi) un angļu meitenes Esteri un Fransisu (dzim. Klarkas). Anna nomira 9 gadu vecumā, Estere nomira 1893. gadā un Fransisa (prec. Ertlinga) 1939. gadā izceļoja uz Vāciju. == Kredo == [[Attēls:Krišjānis Valdemārs jaunībā.jpg|thumb|Krišjānis Valdemārs jaunībā.]] Latvijas Valsts vēstures arhīvs 1997. gadā izdeva Valdemāra vēstuļu krājumu, kur apkopots viss līdz šim laikam apzinātais viņa epistolārais mantojums, kas glabājas Latvijas, Igaunijas un Krievijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos. Izdevuma zinātniskā redaktore bija Dr.hist. V. Zelče.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/k.valdemars-divu-gramatu-skatijuma-10024648|title=K.Valdemārs divu grāmatu skatījumā|access-date=2018-01-08}}</ref> Grāmatā tika ievietotas 575 vēstules, kas attiecināmas laika posmā no 1854. gada līdz Valdemāra nāvei 1891. gadā. Tās hronoloģiski sakārtotas trīs posmos: Tērbata (1854—1858), Sanktpēterburga (1859—1867) un Maskava (1867—1891). Zinātniskā izdevumā darbi nodrukāti oriģinālvalodā — latviešu, vācu un krievu, ar latvisko tulkojumu citvalodās tapušajām vēstulēm. Grāmatu noslēdz kopsavilkums vācu, krievu un angļu valodā un personu, vietu, priekšmetu u.c. rādītāji. === Jūrniecība === [[Attēls:Krišjānis Valdemārs par jūrniecības lietām Latviešu Avīzēs 1883.JPG|thumb|]] [[Attēls:Krišjānis Valdemārs par jūrniecības lietām Latviešu Avīzēs 1883 turpinājums.JPG|thumb|Krišjāņa Valdemāra piezīmes par jūrniecības lietām laikrakstā [[Latviešu Avīze]]s (1883)]] Valdemāra sabiedriski politiskās darbības pamats bija jūrniecība, un visvairāk vēstuļu — 135 — viņš no 1868. līdz 1891. gadam adresējis savam domubiedram kapteinim un [[Ainažu jūrskola]]s priekšniekam [[Kristiāns Dāls|Kristiānam Dālam]] (1839—1904). Jau 1860. gadā Valdemārs formulēja sava veida programmu kuģniecības attīstībai Baltijas piekrastē savam patronam, ķeizara Nikolaja I dēlam, Krievijas Jūrlietu ministrijas vadītājam, ģenerāladmirālim Konstantīnam Nikolajevičam (1827—1892). Baltijas jūras piekrasti no Somu jūras līča līdz pat Prūsijas robežām Valdemārs uzskatīja par labāku vietu ostu attīstībai: šī zeme «dabisko apstākļu dēļ ir kā radīta tam, lai nākotnē te milzīgos apjomos varētu nodarboties ar (..) Krievijas jūras tirdzniecību». Latviešiem un igauņiem ir labas dotības jūrniecībā, taču viņi nevarēs konkurēt ar plaši izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja Latvijā un Igaunijā nebūs daudz labu un lētu mācību iestāžu. Tāpēc īpašs Valdemāra rūpju objekts bija pirmā 1864. gadā Ainažos nodibinātā jūrskola, kā arī jaunu kuģu būve latviešu un igauņu zvejnieku ciemos. 1885. gada 13. martā viņš jau gandarīts varēja rakstīt Dālam, ka Ainažos ir pierakstīti 83 burukuģi, Ventspilī — 68 burukuģi un 7 tvaikoņi, Liepājā — 18 burukuģi un 2 tvaikoņi utt.<ref name=":0" /> Valdemārs rosmīgi piedalījās pirmo latviešu kuģniecības akciju sabiedrību izveidošanā un darbā. Pie viņa nopelniem pieder arī pirmās jūras terminu vārdnīcas izdošana, rūpes par Ziemeļu jūras ceļa attīstību, inspekcijas braucieni uz jūrām, kuras apskaloja Krieviju, un pētniecības ceļojumi uz vairākām Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. Valdemāra darbība jūrniecības laukā vainagojās ar Krievijas tirdzniecības kuģniecības veicināšanas biedrības nodibināšanu 1873. gadā. Viņš kļuva par šīs organizācijas faktisko vadītāju un tās žurnāla redaktoru. === Krišjānis Valdemārs un "Pēterburgas Avīzes" (1862—1865) === Pēterburgas Avīzes dibinātājs un viens no vadītājiem, ielika stingrus pamatus latviešu nacionālajai žurnālistikai un publicistikai. Par laikraksta darbību viņš rakstīja dažādām valsts institūcijām un privātpersonām, it īpaši Avīžu vajāšanas laikā. Atbildot uz Baltijas ģenerālgubernatora V. H. fon Līvena sūdzību par laikraksta kaitīgo virzienu, viņš 1862. gada 10. oktobrī paskaidrojumā Sanktpēterburgas cenzūras komitejai noraidīja visus apvainojumus un norādīja, ka «jaunā avīze iemantojusi vispārēju uzticību», ka redakcija saņem milzums vēstuļu. Laikrakstam jau ir ap 4000 abonentu, jo tas ir daudz labāks un lietderīgāks par abām līdz šim izdotajām latviešu avīzēm ("Latviešu Avīzes" un "Mājas Viesis"). Būdams labs diplomāts, 1865. gada aprīļa sākumā Valdemārs rakstīja Krievijas žandarmērijas štāba priekšniekam N. Mezencevam, ka viņa avīze ir "pati piesardzīgākā visā Krievijā", bet, neraugoties uz to, ir pakļauta "visā Krievijā smagākajai cenzūrai", ka viņam nācies aizstāvēties jau pret 10-15 sūdzībām, kuru autoriem, daudziem vācu muižniecības un garīdzniecības pārstāvjiem inteliģentā tonī ieturētā latviešu avīze liekas "nīstama un visādi apkarojama" == Devums == Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos K. Valdemārs uzstājās pret [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] nosaukumu. Daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu. K. Valdemārs tiek uzskatīts par [[jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas [[tautasdziesma]]s, kopā ar saviem sekotājiem ([[Krišjānis Barons|Krišjāni Baronu]], [[Fricis Brīvzemnieks|Frici Brīvzemnieku]]) izveidojis latviešu [[Dainu skapis|Dainu skapi]], kurā ir 268 815 dainas. == Literatūra == ''Āronu Matīss''. Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā. Jelgava, 1892; ''Līgotņu Jēkabs''. Krišjānis Valdemārs. Rīga, 1923; ''Birkerts A.'' "Kr. Valdemars un viņa centieni", Rīga, 1925; ''K. Valdemārs''. Raksti, (t.) 1-2, Rīga, 1936-37. Sastādītājs E.Ķiploks;<ref name=":0" /> ''Niedre J.'' "Krišjānis Valdemārs", rakstu krājumā: "Latviešu literatūra", (t.) 2, Rīga, 1953; ''Jakovļeva M., Kvaskova V., Pētersone P., Pijola S., Zelče V'''.''''' (sast.), ''Zelče V''. (zin. red.). "Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste: Divos sējumos". Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1997. 1. sēj.: Krišjāņa Valdemāra vēstules. Rīga, 1997. == Piemiņa == Krišjāņa Valdemāra vārdā nosauktas daudzas [[Krišjāņa Valdemāra iela|ielas]] un [[Valdemārpils|pilsēta]]. Valdemārpilī plāno izveidot Krišjānim Valdemāram veltītu muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/krisjanis-valdemars-nepelniti-aizmirsts|title=Krišjānis Valdemārs nepelnīti aizmirsts|website=www.retv.lv|access-date=2023-12-22|language=lv|archive-date=2023-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20231222120241/https://www.retv.lv/raksts/krisjanis-valdemars-nepelniti-aizmirsts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131004213127/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Luize.pdf Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts — Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. // Latvijas Arhīvi. 2007. Nr.4.] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Valdemars, Kriszjanis}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Krievijas žurnālisti]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] jgl6zkzqvcnm1f6oqm547r6af35yey5 0 14739 4464964 4457985 2026-05-07T12:17:02Z Vylks 50297 4464964 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #034694 | nos = ''Chelsea'' | logo = [[Attēls:Chelsea FC.svg|190px]] | pilns = ''Chelsea Football Club'' | iesauka = ''The Blues (zilie)'' | pilsēta = {{vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1905 | dib_dat = 10 | dib_mēn = 3 | stad = ''[[Stamford Bridge]]'' | ietilp = 41 663<ref name="capacity">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseafc.com/the-club/about-chelsea-football-club/general-club-info.html |title=General Club Information |publisher=Chelsea F.C. official website |accessdate=13 August 2015}}</ref> | prez = {{flaga|ASV}} [[Brūss Baks]] | īpašn = {{flaga|ASV}} [[Tods Bolī]]<ref>https://www.chelseafc.com/en/news/2022/05/30/consortium-led-by-todd-boehly-and-clearlake-capital-completes-ac</ref><br/>Clearlake Capital<br/>[[Hansjorgs Vaiss]]<br/>[[Marks Valters]] | tren = {{flaga|ENG}} [[Kelams Makfārlins]] (pagaidu) | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 4. vieta | pattern_la1 = _chelsea2526h | pattern_b1 = _chelsea2526h | pattern_ra1 = _chelsea2526h | pattern_sh1 = _chelsea2526h | pattern_so1 = _chelsea2526h | leftarm1 = 0040D0 | body1 = 0040D0 | rightarm1 = 0040D0 | shorts1 = 0040D0 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 =_chelsea2526a | pattern_b2 = _chelsea2526a | pattern_ra2 = _chelsea2526a | pattern_sh2 = _chelsea2526a | pattern_so2 = _chelsea2526al | leftarm2 = eeefdf | body2 = eeefdf | rightarm2 = eeefdf | shorts2 = eeefdf | socks2 = 495d54 | pattern_la3 = _chelsea2526t | pattern_b3 = _chelsea2526t | pattern_ra3 = _chelsea2526t | pattern_sh3 = _chelsea2526t | pattern_so3 = _whitetopl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Chelsea Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona|Rietumlondonas]]. Klubs dibināts 1905. gadā, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un lielāko daļu no savas vēstures ir pavadījuši [[Futbols Anglijā|Anglijas futbola]] augstākajā līmenī. "Chelsea" ir seškārtēji Anglijas čempioni, pirmo titulu iegūstot 1955. gadā, savukārt, līdz šim pēdējo — 2017. gadā. Klubs ir astoņas reizes ieguvis prestižāko no Anglijas nacionālajiem kausiem – Futbola Asociācijas, jeb [[FA kauss|FA kausu]], pēdējo no tiem iegūstot 2018. gadā. Tāpat klubs ir piecas reizes ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausu]], kā arī četras reizes ''FA Community Shield''. Kluba futbolisti ir divas reizes uzvarējuši [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2012. un 2021. gadā), divas reizes [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (2013. un 2019. gadā), kā arī divreiz izcīnījuši [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] (1971, 1998). 1998. gadā ir izcīnīts arī [[UEFA Superkauss]]. ''Chelsea'' mājvieta ir 41 623 vietu ietilpīgais<ref name="capacity"/> [[Stamford Bridge]] futbola stadions [[Fulema|Fulemā]], [[Londona|Rietumlondonā]], kur viņi ir spēlējuši kopš kluba dibināšanas. Neskatoties uz savu nosaukumu, klubs atrodas ārpus Kensingtonas un Čelsijas karaliskā mikrorajona, Hamersmita un Fulhemas Londonas mikrorajonā. 2003. gadā to nopirka Krievijas [[nafta]]s magnāts [[Romāns Abramovičs]].<ref name="takeover">{{Ziņu atsauce | date=2003-07-02 | url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/3036838.stm | title=Russian businessman buys Chelsea | publisher=BBC | accessdate=2007-02-11}}</ref> ''Chelsea'' tradicionālās [[forma (futbols)|formas]] krāsas ir [[spilgti zilā krāsa|spilgti zila]] krekliem un šortiem ar [[baltā krāsa|baltām]] zeķēm. Kluba logo ir ticis mainīts vairākas reizes, mēģinot modernizēt vai atjaunot zīmolu; pašreizējais logo, kurā redzams ceremonijas lauva turot zizli, ir modificēta versija pirmo reizi pieņemtajam 1950. gados.<ref name="new crest">{{Ziņu atsauce | date=2004-11-12 | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/chelsea/4008257.stm | title=Chelsea centenary crest unveiled | publisher=BBC | accessdate=2007-01-02}}</ref> Klubam vidēji ir piektais augstākais visu laiku atbalstītāju apmeklējums Anglijas futbolā.<ref name="attendance">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | title=All Time League Attendance Records | accessdate=2008-11-14 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201053356/http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | archivedate=2009-02-01 }}</ref> Kluba vidējais mājas spēļu apmeklējums 2008./09. gada sezonā bija 41 464, sestais augstākais Premjerlīgā.<ref name="tonykempster.co.uk">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.tonykempster.co.uk/prematt.htm?comp=1 | title=Attendances 2007/08 | author=Kempster, Tony | accessdate=2009-06-01}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Chelsea_Team_1905.jpg|thumb|left|250px|Chelsea komanda [[1905]]. gadā.]] Klubs tika dibināts [[1905]]. gada 10. martā ar nosaukumu The Rising Sun. Kluba pirmais treneris bija [[Džons Robertsons]]. Savā pirmajā spēlē Chelsea zaudēja [[Stockport County F.C.|Stokportas County]] komandai ar rezultātu 1-0. "Chelsea" palielināja savu popularitāti parakstot līgumus ar slaveniem futbolistiem. [[1952]]. gadā par kluba treneri kļuva [[Teds Dreiks]], kurš turpināja popularizēt klubu. [[1955]]. gadā komanda ieguva pirmo trofeju uzvarot līgas čempionātā. [[1960]]. gadā klubā spēlēja daudzi talantīgi futbolisti. No [[1961]] līdz [[1967]]. gadam kluba treneris bija [[Tommijs Dokhertijs]]. Chelsea uzvarēja vairākās kausu sacensībās 1960. un 1970. gadu laikā, bet pēc tam nespēja iegūt nevienu nozīmīgu titulu līdz 1997. gadam. [[1982]]. gadā par kluba īpašnieku kļuva [[Kens Beits]]. [[1996]]. gadā par kluba treneri kļuva nīderlantietis [[Rūds Gullits]]. [[2003. gads|2003]]. gadā [[Kens Beits]] pārdeva klubu, un par kluba īpašnieku kļuva krievu miljonārs [[Romans Abramovičs]]. No 2007. – 2008. gadam kluba treneris bija [[Avrams Grants]]. [[2008. gads|2008]]. gada 24. maijā klubs lauza līgumu ar kluba treneri [[Avrams Grants|Avramu Grantu]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|6||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/4/Chelsea/squad|title=2022/2023 Chelsea Football Club|website=premierleague|access-date=2023-02-06}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ESP|pos=GK|name=[[Roberts Sančess]]}} {{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Tosins Adarabiojo]]}} {{Fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Benuā Badiašils]]}} {{Fs player|no=6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Levi Kolvils]]}} {{Fs player|no=7|nat=POR|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]}} {{Fs player|no=8|nat=ARG|pos=MF|name=[[Enco Fernandess]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Liams Delaps]]}} {{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Kols Pālmers]]}} {{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeimijs Gitenss]]}} {{Fs player|no=12|nat=DEN|pos=GK|name=[[Filips Jergensens]]}} {{Fs player|no=14|nat=POR|pos=MF|name=[[Dariu Essugu]]}} {{Fs player|no=17|nat=BRA|pos=MF|name=[[Andrejs Santuss]]}} {{Fs player|no=20|nat=BRA|pos=MF|name=[[Žuau Pedru]]}} {{Fs player|no=21|nat=NED|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=DF|name=[[Trevo Čalobā]]}} {{Fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=25|nat=ECU|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]|other=[[Kapteinis (futbols)|3. kapteinis]]}} {{Fs player|no=27|nat=FRA|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]}} {{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=DF|name=[[Veslijs Fofana]]}} {{Fs player|no=32|nat=ENG|pos=FW|name=[[Tajrīks Džordžs]]}} {{Fs player|no=34|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džošs Ačeampongs]]}} {{Fs player|no=38|nat=ESP|pos=FW|name=[[Marks Giu]]}} {{Fs player|no=41|nat=BRA|pos=FW|name=[[Estevans Viljans]]}} {{Fs player|no=44|nat=USA|pos=GK|name=[[Gabriels Slonina]]}} {{Fs player|no=45|nat=BEL|pos=MF|name=[[Romeo Lavija]]}} {{Fs player|no=49|nat=ARG|pos=FW|name=[[Alehandro Garnačo]]}} {{Fs player|no=|nat=ARG|pos=MF|name=[[Fakundo Buonanote]]|other=īrē no [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]}} {{Fs player|no=|nat=UKR|pos=FW|name=[[Mihailo Mudriks]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (6): 1954–55, 2004–05, 2005–06, 2009–10, 2014–15, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]] ** Vicečempioni (4): 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2010–11 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1983–84, 1988–89 ** Vicečempioni (5): 1906–07, 1911–12, 1929–30, 1962–63, 1976–77 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1969–70, 1996–97, 1999–2000, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2017–18 ** Finālisti (8): 1914–15, 1966–67, 1993–94, 2001–02, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021–22 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1964–65, 1997–98, 2004–05, 2006–07, 2014–15 ** Finālisti (4): 1971–72, 2007–08, 2018–19, 2021–22 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1955, 2000, 2005, 2009 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011–12]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]] ** Finālisti (1): 2007–08 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2012–13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Konferences līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1970–71, 1997–98 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1998, 2021 ** Finālisti (3): 2012, 2013, 2019 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 2021, [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> ** Finālisti (1): 2012 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.chelseafc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Chelsea, Londona}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Chelsea F.C.]] a26hs0320dfdriklhubbux2injoy99f 10 15425 4465034 4464831 2026-05-07T19:35:28Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4465034 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? r5zw88z274tbo4k8fjbbgjr50ndcdzd 4465092 4465034 2026-05-08T02:10:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4465092 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ctf05lse2x2o5xu29inizzqamz2m0n7 4465116 4465092 2026-05-08T04:30:15Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4465116 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? dk99cw5g3mlmb4hrnbc10x0yuiw6p44 0 16933 4465075 4418466 2026-05-07T20:48:15Z Lasks 38532 /* Pasaules čempionāts */ 4465075 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | krāsu shēma = | valsts_angl = | att_izm = | logo = Latvia national ice hockey team logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Latvijas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 10. (2025) | rangs max = 7. | rangs max date = 2009. | rangs min = 13. | rangs min date = pirmoreiz 2018. | iesauka = | stadions = | arēna = [[Xiaomi Arēna]] <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Sandis Ozoliņš]]<br />[[Artūrs Irbe]]<br />[[Lauris Dārziņš]]<br />[[Peteri Nummelins]]<br />[[Raimonds Vilkoits]] | pers02 = Ģenerālmenedžeris | pers02_vārds = [[Rūdolfs Kalvītis]] | kapteinis = [[Kaspars Daugaviņš]] | visv spēles = [[Rodrigo Laviņš]] (230)<!-- līdz OS kvalifikācijas beigām --> | visv vārtu = <nowiki>Leonīds Tambijevs (66)</nowiki> | visv punktu = [[Leonīds Tambijevs]] (150) <!--- OS ---> | OS reizes = 7 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = 8. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 36 (pirmoreiz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933. gadā]]) | PČ medaļas = 1 | PČ lab sasn = {{Bronze03}} ([[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]]) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|LAT}} 3—0 {{ih-rt|LTU}}<br />([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1932|2|27|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|LAT}} 32—0 {{ih-rt|ISR}}<br />([[Bleda]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|15|N}}) | liel zaud = {{ih|CAN|1921}} 14—0 {{ih-rt|LAT}}<br />([[Davosa]], [[Šveice]]; {{dat|1935|1|20|N}}) | pašreizējais = |pers00=Asistents|pers00_vārds=Žaks Klutjē}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Comp|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023 Somija/Latvija]]|}} }} '''Latvijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies septiņās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] 1936., 2002., 2006., 2010., 2014., 2022. un 2026. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] ir [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gadā izcīnītā 3. vieta.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-fantastika_latvija_papildlaika_salauz_lie</ref> 2001. un [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā. Šobrīd tā atrodas 10. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā. == Vēsture == === 1929.—1940. gadā === [[Attēls:Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935.jpg|240px|thumb|Latvijas hokeja valstsvienība [[Davosa|Davosā]] [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]]. No kreisās: 1. rindā [[Roberts Lapainis|R. Lapainis]], [[Aleksejs Auziņš|A. Auziņš]], [[Kārlis Paegle|K. Paegle]], [[Andrejs Jessens|A. Jessens]], I. Plūme, [[Roberts Bluķis|R. Bluķis]], [[Arvīds Pētersons|A. Pētersons]], [[Ādolfs Petrovskis|Ā. Petrovskis]], [[Arvīds Jurgens|A. Jurgens]], [[Leonīds Vedējs|L. Vedējs]]; 2. rindā 2. [[Herberts Kušķis|H. Kušķis]], 4. [[Roberts Plūme|R. Plūme]], 6. [[Edgars Klāvs|E. Klāvs]] (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)]] Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi — [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas]] izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva [[Indriķis Reinbahs]]. Tajā pašā 1932. gadā no 14. līdz 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās [[IIHF Eiropas Čempionu kauss hokejā|Eiropas meistarsacīkstēs]] [[Berlīne|Berlīnē]], kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni [[Čehoslovākijas hokeja izlase|Čehoslovākijas]] izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja [[Francijas hokeja izlase|Francijai]] ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]] un 2:5 piekāpjoties [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijas]] izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]]. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātu]] [[Prāga|Prāgā]], taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] 1:5, [[Ungārijas hokeja izlase|Ungāriju]] 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]] ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. [[1934]]. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā [[Milāna|Milānā]] nepiedalījās, bet [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] [[Davosa|Davosā]] bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijai]]. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]], kā arī ar 1:3 — [[Vācijas hokeja izlase|Vācijai]]. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandi]], tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā [[Garmišpartenkirhene|Garmišpartenkirhenē]] Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs]], kurās cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās [[Otrais pasaules karš]] un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms [[Baltijas valstu okupācija]]s Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunijas]] izlasi. Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. === Pēc 1992. gada === Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodibināto [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federāciju]] 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvu]] [[1992]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]]. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva [[Aigars Cipruss]], otros komandas kapteinis [[Helmuts Balderis]], uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga [[Pēteris Skudra|Pētera Skudras]] meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igauniju]] 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē. 1993. gada pavasarī [[Slovēnija|Slovēnijā]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot [[Leonīds Beresņevs|Leonīda Beresņeva]] vadībā, 1996. gada pavasarī, [[Nīderlande|Nīderlandē]] izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990. gada pasaules čempionāta]] labākajam vārtsargam [[Artūrs Irbe|Artūram Irbem]]. 1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijai]], pēc tam nospēlēja neizšķirti ar [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] un uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Norvēģiju]], paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākij]]u un čempionātu noslēdza 7. vietā 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000. gada pasaules čempionātā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja [[5. maijs|5. maijā]] pēc uzvaras pār [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]] izlasi (rezultāts 3:2). [[2001]]. gadā [[Haralds Vasiļjevs|Haralda Vasiļjeva]] trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], kur ieguva 9. vietu. Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs [[Leonīds Tambijevs]], kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs [[Kārlis Skrastiņš]]. ==== 2005. gads ==== [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|240px|thumb|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā, [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta [[Polijas hokeja izlase|Polija]] (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs. [[Vīne|Vīnē]] un [[Insbruka|Insbrukā]] Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]], bet trešajā spēlē uzveica [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] (3:0), nospēlēja neizšķirti ar [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] (9:1). ==== 2006. gads ==== 2006. gada februārī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu. [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Skonto halle]]. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša [[Riks Lūkers|Rika Lūkera]] darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrija]], kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]]. ==== 2007. gada Pasaules čempionāts ==== 71. [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]] un [[Mitišči|Mitiščos]], [[Krievija|Krievijā]], attiecīgi [[Hodinkas halle|Hodinkas hallē]] un [[Mitišču halle|Mitišču hallē]]. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru [[Šveices hokeja izlase|Šveicei]] (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainas]] izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] (4:7). ==== 2008. gada Pasaules čempionāts ==== [[Helifeksa|Helifeksā]], [[Kanāda|Kanādā]] Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] (4:0) un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas]] izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja [[Vācijas hokeja izlase]]i ar rezultātu 3:5. ==== 2009. gada Pasaules čempionāts ==== [[Berne|Bernē]], [[Šveice|Šveicē]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]] ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] pēcspēles metienos ar 2:1, [[Francijas hokeja izlase|Franciju]] 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlasei]] ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 4:2. ==== 2010. gads ==== [[Attēls:Team Lativa, Men's Hockey.jpg|thumb|240px|Latvijas izlase [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada Olimpiskajās spēlēs]] [[Vankūvera|Vankūverā]]]] 2010. gada februārī [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu. [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionātā]] [[Manheima|Manheimā]], [[Vācija|Vācijā]] Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] ar 1:3 un pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar 2:4, tam sekoja uzvara pār [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma [[Čehijas hokeja izlase|Čehijai]] ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam. ==== 2011. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2011. gada Pasaules čempionātā}} [[Slovākija|Slovākijā]] notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasei]], pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas izlasi]], tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēnijas izlasei]], bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas]] izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā. Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija [[Miķelis Rēdlihs]] ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva [[Mārtiņš Cipulis]] (6 vārti). ==== 2012. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2012. gada Pasaules čempionātā}} 2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], bet otra [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijas izlases]], bet piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģijas]], [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlasēm]]. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu. ==== 2013. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2013. gada Pasaules čempionātā}} Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja [[Helsinki|Helsinkos]], bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja [[Stokholma|Stokholmā]]. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas valstsvienībai]], tad sekoja 1:4 zaudējums [[ASV hokeja izlase|ASV izlasei]], 3:6 zaudējums [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas izlasei]], uzvara pret [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlasi]], ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas izlasei]] un uzvara ar 3:1 pret [[Francijas hokeja izlase|Francijas izlasi]]. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasei]] zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.<ref>http://stats.iihf.com/Hydra/352/IHM352000_08_9_0.pdf</ref> Šajā čempionātā uzbrucējs [[Lauris Dārziņš]] ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-cempionats/statistika/|title=Komandas Rezultāti Statistika - DELFI|website=www.delfi.lv}}</ref> ==== 2014—2016 ==== [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas bija Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros. 2014. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja uzvaras pār Somijas un ASV izlasēm, bet piekāpās Baltkrievijas izlasei ar 1:3 un čempionātu noslēdza 11. vietā. Šis bija arī trenera Teda Nolana pēdējais čempionāts pie izlases stūres. 2015. gada čempionāts bija vienīgais čempionāts izlases vēsturē, kurā Latvijas izlase neizcīnīja nevienu uzvaru pamatlaikā, tikai pateicoties labākiem rezultātiem savstarpējās spēlēs, tai izdevās palikt augstākajā divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada pasaules čempionāts līdzīgi kā iepriekšējā gada čempionāts bija diezgan neveiksmīgs. Kaut arī čempionātu izdevās iesākt, atņemot punktus spēcīgajām izlasēm — Zviedrijai (1:2 papildlaikā) un Čehijai (3:4 pēcspēles metienos), turpinājumā sekoja sērija ar zaudējumiem pamatlaikā. Tomēr, pateicoties uzvarai pār Kazahstānu 2:1, Latvijas izlasei izdevās palikt elites divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās. Pēc neiekļūšanas olimpiādē no amata atkāpās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, viņa vietā šo amatu ieņēma Aigars Kalvītis. ==== 2017. gada Pasaules čempionāts ==== {{skatīt arī|Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā}} Latvijas hokeja izlase [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]] spēlēja A apakšgrupā [[Ķelne|Ķelnē]] pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un turnīra rīkotājiem [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2018. gada Pasaules čempionāts ==== [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Dienvidkorejas hokeja izlase|Dienvidkoreju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] un [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]], kopvērtējumā iegūstot 8. vietu. ==== 2019. gada Pasaules čempionāts ==== [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Bratislava|Bratislavā]] pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2021. gada Pasaules čempionāts ==== [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Olimpiskais sporta centrs]], kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 2—0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]]. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus [[Renārs Krastenbergs|Renāru Krastenbergu]], [[Lauris Dārziņš|Lauri Dārziņu]] un [[Ronalds Ķēniņš|Ronaldu Ķēniņu]]. 2021. gada augustā Arēnā Rīga tika aizvadīts kvalifikācijas turnīrs 2022. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. Turnīra pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 6:0 uzvarēja Itāliju, otrajā spēlē ar 9:0 sagrāva Ungāriju (kaut arī pēc otrās trešdaļas rezultāts bija tikai 1:0), šajā mačā jaunu izlases rekordu uzstādīja Rūdolfs Balcers, kurš mača trešajā trešdaļā viena perioda laikā guva 3 vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles. Trešajā un izšķirošajā spēlē mūsējie sīvā cīņā ar 2:1 pieveica Franciju, tādējādi iekļūstot Pekinas olimpiādē. ==== 2022. gada Pasaules čempionāts ==== 2022. gada februārī Latvijas izlase piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs. [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ arī šis olimpiskais turnīrs tika aizvadīts bez NHL spēlētājiem. Latvija izlase grupu turnīrā cieta 3 zaudējumus — 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret vēlākajiem spēļu uzvarētājiem Somijas izlasi un 2:5 pret Slovākiju. Kvalifikācijas spēlē piedzīvots vēl viens zaudējums 2:3 pret Dāniju, kā rezultātā, paliekot bez uzvarām, Latvijas izlase olimpiskās spēles noslēdza 11. vietā, apsteidzot vienīgi mājinieci Ķīnas izlasi. [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Tampere|Tamperē]] pret [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritāniju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam. ==== 2023. gada Pasaules čempionāts ==== [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] čempionātu pārcēla uz [[Tampere|Tamperi]] un [[Rīga|Rīgu]]. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]] un [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja [[ASV hokeja izlase|ASV izlasi]]. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Artūrs Šilovs]], bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-latvijas_muris_silovs_atzits_pasaules_cem|title=Latvijas mūris Šilovs atzīts par pasaules čempionāta MVP|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-28|date=2023-05-28|language=lv}}</ref> Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/29052023-hokejistu_atgriesanas_i_zemais_lidojums_i|title=Video: Hokejistu atgriešanās: zemais lidojums, ūdens salūts, "Prāta vētra" un tautas mīlestība|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-29|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> ==== 2024. gada Pasaules čempionāts ==== [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Ostrava|Ostravā]] pret [[Polijas hokeja izlase|Poliju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]], [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[ASV hokeja izlase|ASV]]. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Kristers Gudļevskis]]. 2024. gada augustā Rīgā norisinājās [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrs. Latvijas izlase izcīnīja uzvaras visos trīs mačos, vispirms ar 4:2 apspēlējot [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], pēc tam uzvarot arī [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] 5:1, bet izšķirošajā trešajā cīņā ar 5:2 pārspēja [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], kā rezultātā Latvijas hokeja izlase kvalificējās savām septītajām olimpiskajām spēlēm. ==== 2025. gada Pasaules čempionāts ==== [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja A apakšgrupā [[Stokholma|Stokholmā]] pret [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas izlase guva trīs uzvaras un četrus zaudējumus. Latvijas izlasei pēc sestās spēles, izcīnot uzvaru pār Slovākiju ar rezultātu 5:1, pietika ar vienu punktu pēdējā grupu turnīra spēlē, lai varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam. Cerības nepiepildījās, piedzīvojot smagu zaudējumu pret Austriju ar rezultātu 1:6 un nekvalificējoties ceturtdaļfinālam, kopvērtējumā iegūstot 10. vietu. Par Latvijas izlases labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kristers Gudļevskis]], [[Kristiāns Rubīns]] un [[Dans Ločmelis]]. ==== 2026. gada ziemas olimpiskās spēles ==== [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]] bija septītās olimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas hokeja izlase. Grupu turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]. Pirmajā spēlē pret ASV Latvija zaudēja ar rezultātu 1:5. Nākamajā spēlē pret Vācijas izlasi Latvija guva panākumu ar rezultātu 4:3. Šī uzvara bija pirmā uzvara olimpiskajās spēlēs kopš 2014. gada. Pēdējā grupas spēlē pret Dāniju Latvija piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 2:4. Astotdaļfinālā Latvija zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]] ar rezultātu 1:5. 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase ieguva 10. vietu. == Līdzjutēji == Kopā ar [[basketbols|basketbolu]] un [[futbols|futbolu]], hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|"Dinamo"]] laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] A divīzijā [[1997]]. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. [[IIHF]] prezidents [[Renē Fāzels]] savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.<ref>hockeyfans.ch, [http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090505205058/http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm |date={{dat|2009|05|05||bez}} }}</ref> Arī atsevišķām [[Latvijas hokeja līga]]s komandām ir savs fanu loks. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu laikā]] kanāls [[NBC]] Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ For Latvians, hockey is a religion] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120904175455/http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ |date={{dat|2012|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas, [[Saeima]] nobalsoja par oficiālas brīvdienas piešķiršanu. Rīgā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no [[Tampere]]s. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/hokejs/hokejs2023/latvijas-hokeja-izlasi-pie-brivibas-pieminekla-sagaida-desmitiem-tukstosi-cilveku/|title=Latvijas hokeja izlasi pie Brīvības pieminekļa sagaida desmitiem tūkstoši cilvēku|website=tv3.lv|access-date=2023-05-29|language=lv}}</ref> <gallery> Latvian ice hockey supporters.jpg|Latvijas izlases līdzjutēji Bronze medal ceremony. Latvian fans greeting Latvian ice hockey team after winning IIHF Worlds Bronze.jpg|Latvijas hokeja izlases sagaidīšana (2023) </gallery> == Komanda == [[Attēls:Latvia_national_ice_hockey_team_jerseys_2022_(WOG).png|140px|thumb|Komandas formas tērpi (2022).]] [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīrā]] Latvijas hokeja izlasē bija šādi spēlētāji: {{#section:2026. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|LAT}} <!-- [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2025. gada pasaules čempionātā]] Latvijas hokeja izlasē bija šādi spēlētāji: {| class="wikitable sortable" border="0" cellspacing="2" cellpadding="2" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Mareks Mitens]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]'' |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Kristers Gudļevskis]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Gustavs Dāvis Grigals]] |{{flaga|Slovākija}} [[Trenčīnas "Dukla"]] |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Markuss Komuls]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Kladno|Kladno "Rytiri"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Oskars Cibuļskis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ralfs Freibergs]] |{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves "Mountfield"]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Miks Tumanovs]] |{{Flaga|Somija}} [[Jiveskiles JYP]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Roberts Mamčics]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]'' |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jānis Jaks]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristaps Roberts Zīle]] |{{flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |94 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristiāns Rubīns]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]'' |- | style="text-align:center;" |11 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dans Ločmelis]] |{{flaga|ASV}} [[Providensas "Bruins"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Gļebs Prohorenkovs]] |{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rihards Bukarts]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]'' |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kaspars Daugaviņš]] |Bez kluba |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mārtiņš Dzierkals]] |{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]] |- | style="text-align: center;" |18 | style="text-align: center;" |U |[[Rodrigo Ābols]] |{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rūdolfs Balcers]] |{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Toms Andersons]] |{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]'' |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Eduards Tralmaks]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Kladno|Kladno "Rytiri"]] |- | style="text-align:center;" |36 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Laviņš]] |{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Anrī Ravinskis]] |{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]] |- | style="text-align:center;" |82 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fēlikss Gavars]] |{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |89 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Buncis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Odenses "Bulldogs"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Batņa]] |{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves "Mountfield"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Haralds Egle]] |{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]] |}--> === Iemūžinātie numuri === Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji: * '''1''' — [[Artūrs Irbe]] * '''7''' — [[Kārlis Skrastiņš]] * '''19''' — [[Helmuts Balderis]] * '''33''' — [[Sergejs Žoltoks]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/24042019-lhf_iemuzina_zoltoka_33_numuru_un_godina_|title = LHF iemūžina Žoltoka 33. Numuru un godina viņa piemiņu|date = 24 April 2019}}</ref> === Vadība === <!-- uz kādu datumu ir norādīts vecums? --> {| class="wikitable" |- !Persona !Dzimšanas dati !Amats |- | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1968|4|30}} || galvenais treneris |- | [[Artūrs Irbe]] || {{dzimšanas datums un vecums|1967|2|2}} || trenera asistents |- | [[Lauris Dārziņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|28}} || trenera asistents |- | [[Peteri Nummelins]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|25}} ||trenera asistents |- | [[Sandis Ozoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|3}} ||trenera asistents |- | [[Pēteris Groms]] || {{dzimšanas datums un vecums|1979|5|15}} || video treneris |- | [[Agris Bricis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|10}} || ekipējuma menedžeris |- | [[Agnis Otvars]] || {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|24}} || ārsts |- | [[Rūdolfs Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|24}} || ģenerālmenedžeris |- | [[Aigars Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|27}} || prezidents |} === Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji === {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums}} <small>Ar <span style="background-color:#A0F0A0;"> zaļu </span> iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.</small> {| class="wikitable sortable" ! Spēlētājs ! {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} ! {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! {{Piezīme|V|Vārti}} ! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} ! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! Debija izlasē ! Dalība [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] ! Dalība [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] |- align=center | align=left| [[Leonīds Tambijevs]] || {{HOK-U}} || 208 || '''''66''''' || 84 || '''''150''''' || 152 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 15 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Kerčs]] || {{HOK-U}} || 155 || 59 || 75 || 134 || 192 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 10 || 1 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Ņiživijs]] || {{HOK-U}} || 227 || 39 || '''''90''''' || 129 || 74 || {{dat|1993|11|29|SK}} || '''''16''''' || 3 |- align=center | align=left| [[Aigars Cipruss]] || {{HOK-U}} || 172 || 50 || 62 || 112 || 48 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 12 || 2 |- align=center | align=left| [[Mārtiņš Cipulis]] || {{HOK-U}} || 207 || 56 || 51 || 107 || 82 || {{dat|2001|4|9|SK}} || 11 || 3 |- align=center | align=left| [[Miķelis Rēdlihs]] || {{HOK-U}} || 209 || 37 || 62 || 99 || 133 || {{dat|2003|9|5|SK}} || 13 || 3 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Semjonovs]] || {{HOK-U}} || 208 || 54 || 43 || 97 || '''''235''''' || {{dat|1992|11|7|SK}} || 14 || 2 |- align=center | align=left| [[Lauris Dārziņš]] || {{HOK-U}} || 145 || 51 || 44 || 95 || 96 || {{dat|2003|11|7|SK}} || 10 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Beļavskis]] || {{HOK-U}} || 104 || 47 || 48 || 95 || 186 || {{dat|1992|12|27|SK}} || 9 || 1 |- align=center | align=left| [[Jānis Sprukts]] || {{HOK-U}} || 171 || 34 || 57 || 91 || 73 || {{dat|2000|4|12|SK}} || 12 || 2 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- ! width=100px| Periods ! width=175px| Treneris ! width=35px| {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! width=35px| {{Piezīme|U|Uzvaras}} ! width=35px| {{Piezīme|N|Neizšķirti}} ! width=35px| {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} ! width=50px| {{Piezīme|V|Vārtu attiecība}} ! width=35px| {{Piezīme|PTS|Punkti}} ! width=35px| {{Piezīme|Uzvaras koef.|Uzvaras koeficents}} |- |1932?—1935? |{{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Kavass]] | | | | | | | |- |1935?—1939 |{{flaga|Latvija}} [[Arvīds Jurgens]] | | | | | | | |- |1939 |{{flaga|Kanāda}} [[Lorenss Edvards Māršs|Lerijs Māršs]] | | | | | | | |- |1992||{{flaga|Latvija}} [[Mihails Beskašnovs]]||2||0||0||2||3:6||0||0.00 |- |1992—1994||{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||34||25||2||7||256:86||52||73.53 |- |1995||{{flaga|Latvija}} [[Ēvalds Grabovskis]]||11||9||0||2||79:25||18||81.82 |- |1996—1999||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||56||36||7||13||275:143||79||64.29 |- |1999—2001||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||32||12||8||12||81:76||32||37.5 |- |2001—2004||{{flaga|Zviedrija}} [[Kurts Lindstrems]]||65||32||8||25||202:161||72||49.23 |- |2004—2006||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||32||25||3||14||112:113||53||78.13 |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Pjotrs Vorobjovs]]||11||4||1||6||25:35||9||36.37 |- |2006—2011||{{flaga|Latvija}} [[Oļegs Znaroks]]||37||15||0||22||98:126||41||40.54 |- |2011—2014||{{flaga|Kanāda}} [[Teds Nolans]]||26||11||0||15||57:65||35||42.31 |- |2014—2015||{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Beļavskis]]||7||2||0||5||11:25 ||5||28.57 |- |2015—2016||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||7||1||0||6||13:22||6||14.29 |- |2016||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||3||2||0||1||13:8||6||66.67 |- |2017—2021||{{flaga|Kanāda}} [[Bobs Hārtlijs]]||29||12||0||15||49:63||41||41.38 |- |2021—pašlaik||{{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]||38||20||0||18||103:111||54||52.63 |}<!-- ''* — Pēcspēles metienos'' --> == Sasniegumi == === Olimpiskās spēles === {{pamatraksts|Hokejs olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:LatviaIIHF.png|thumb|350px|Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (pēc 1993)]] {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās'' |- |{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] | 3 | 0 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 27 | [[Arvīds Jurgens]] | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|NOR}} [[Hokejs 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā'' |- | {{flagicon|JAP}} [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā'' |- | {{flagicon|USA}} [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] | 4 | 2 | colspan=2 | 1 | 1 | 20 | 14 | [[Kurts Lindstrems]] | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 9 |- | {{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] | 5 | 0 | colspan=2 | 1 | 4 | 11 | 29 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|CAN}} [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | 4 | 0 | 0 | 1 | 3 | 6 | 22 | [[Oļegs Znaroks]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- | {{flagicon|RUS}} [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | 5 | 1 | 0 | 0 | 4 | 9 | 14 | [[Teds Nolans]] | [[Sandis Ozoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|KOR}} [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] | style="text-align:center;" colspan="10"|''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā'' |- | {{flagicon|CHN}} [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | 4 | 0 | 0 | 0 | 4 | 7 | 14 | rowspan="2" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- |{{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2026]] |4 |1 |0 |0 |3 |7 |12 |[[Kaspars Daugaviņš]] |10 |} === Pasaules čempionāts === {{pamatraksts|Pasaules čempionāts hokejā}} {| class="wikitable sortable" |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|France}} {{flagicon|Austria}} {{flagicon|Germany}} [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | style="text-align:center;" colspan=10 rowspan=2 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Poland}} [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 9 | [[Nikolajs Kavass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/article/1296/praga-1933-latvijas-izlases-pirmais-pasaules-cempionats|title=Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts|website=lhf.lv|access-date=2021-08-31|language=lv}}</ref> <small>(nepiedalījās)</small> | [[Arvīds Jurgens]] | 10 |- | {{flagicon|Italy}} [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] | 5 | 1 | colspan=2 | 0 | 4 | 11 | 25 | ? | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | {{flagicon|Great Britain}} [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 4 | 8 | [[Arvīds Jurgens]] | rowspan="2" | [[Leonīds Vedējs]] | 10 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | 3 | 1 | colspan=2 | 0 | 2 | 6 | 21 | [[Lerijs Māršs]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots'' |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|Slovenia}} [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] (C grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 101 | 9 | rowspan=2 | [[Helmuts Balderis]] | rowspan=2 | [[Konstantīns Grigorjevs]] | 21 (1. vieta C grupā) |- | {{flagicon|Denmark}} [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 61 | 9 | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Slovakia}} [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 65 | 16 | [[Ēvalds Grabovskis]] | [[Aleksandrs Beļavskis]] | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Netherlands}} [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 41 | 16 | rowspan=4 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Oļegs Znaroks]] | 13 (1. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Finland}} [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | 8 | 4 | colspan=2 | 2 | 2 | 37 | 23 | [[Normunds Sējējs]] | 7 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 21 | 18 | rowspan=2 | [[Oļegs Znaroks]] | 9 |- | {{flagicon|Norway}} [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | 6 | 2 | colspan=2 | 0 | 4 | 24 | 22 | 11 |- | {{flagicon|Russia}} [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | 7 | 3 | colspan=2 | 1 | 3 | 15 | 17 | rowspan=2 | [[Haralds Vasiļjevs]] | rowspan=4 | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|Germany}} [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 19 | 13 | 13 |- | {{flagicon|Sweden}} [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | 6 | 1 | colspan=2 | 0 | 5 | 11 | 18 | rowspan=3 | [[Kurts Lindstrems]] | 11 |- | {{flagicon|Finland}} [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | 6 | 3 | colspan=2 | 0 | 3 | 14 | 16 | 9 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | 7 | 2 | colspan=2 | 2 | 3 | 12 | 14 | [[Sergejs Žoltoks]] | 7 |- | {{flagicon|Austria}} [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 10 | 21 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 9 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 12 | 24 | [[Pjotrs Vorobjovs]] | [[Aleksandrs Semjonovs]] | 10 |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|Russia}} [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | 6 | 2 | 0 | 1 | 3 | 20 | 22 | rowspan=5 | [[Oļegs Znaroks]] | rowspan=2 | [[Rodrigo Laviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Canada}} [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11 | 19 | 11 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | 7 | 2 | 2 | 0 | 3 | 15 | 23 | [[Kārlis Skrastiņš]] | 7 |- | {{flagicon|Germany}} [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 15 | 18 | rowspan=2 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | 6 | 2 | 0 | 2 | 2 | 18 | 19 | 13 |- | {{flagicon|Finland}} {{flagicon|Sweden}} [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | 7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 11 | 19 | rowspan=3 | [[Teds Nolans]] | [[Jānis Sprukts]] | 10 |- | {{flagicon|Sweden}} {{flagicon|Finland}} [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | 7 | 2 | 0 | 1 | 4 | 14 | 25 | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- | {{flagicon|Belarus}} [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 20 | 24 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | 7 | 0 | 2 | 1 | 4 | 11 | 25 | [[Aleksandrs Beļavskis]] | rowspan=3 | [[Kaspars Daugaviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Russia}} [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | 7 | 1 | 0 | 3 | 3 | 13 | 22 | [[Leonīds Beresņevs]] | 13 |- | {{flagicon|Germany}} {{flagicon|France}} [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | 7 | 3 | 0 | 1 | 3 | 14 | 18 | rowspan=3 | [[Bobs Hārtlijs]] | 10 |- | {{flagicon|Denmark}} [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] | 8 | 3 | 1 | 2 | 2 | 18 | 19 | [[Roberts Bukarts]] | 8 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 21 | 20 | [[Lauris Dārziņš]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan="11" |''[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020. gada pasaules čempionāts]] tika atcelts'' |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] | 7 | 2 | 0 | 3 | 2 | 15 | 16 |[[Bobs Hārtlijs]] |[[Kaspars Daugaviņš]] | 11 |- | {{flagicon|Somija}} [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] | 7 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 19 | rowspan="5" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Rodrigo Ābols]] |10 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Somija}}{{flagicon|Latvia}}[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] | 10 | 4 | 3 | 0 | 3 | 30 | 25 | rowspan="3" | [[Kaspars Daugaviņš]] |{{Bronze03}} |- | {{flagicon|Čehija}} [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] | 7 | 1 | 3 | 0 | 3 | 19 | 29 |9 |- | {{flagicon|Zviedrija}} {{flagicon|Dānija}} [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 17 | 25 |10 |- | {{flagicon|Šveice}} [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | | | | | | | | [[Rūdolfs Balcers]] | |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="12"|''No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās'' |- | {{flagicon|GER}} [[1932. gada Eiropas čempionāts hokejā|1932]] | 4 | 1 | 0 | 3 | 5 | 13 | ? | ? | 8 |} == Sāncensība == {{updated|2025. gada 20. maijā}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-08-07 |title=Latvia - National Teams of Ice Hockey |url=https://nationalteamsoficehockey.com/latvia/ |access-date=2024-05-22 |website=nationalteamsoficehockey.com |language=en-US}}</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! Pretinieks ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! {{piezīme|VS|Vārtu starpība}} |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|AUT}} || 28 || 23 || 0 || 5 || 106 || 65 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BLR}} || 40 || 19 || 3 || 18 || 106 || 97 || +9 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BEL}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 31 || 4 || +27 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CAN}} || 24 || 1 || 1 || 22 || 29 || 126 || -97 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|CHN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CZE}} || 19 || 1 || 1 || 17 || 34 || 66 || −32 |- bgcolor=#FFCCCC |''{{ih|TCH}}'' || 2 || 0 || 0 || 2 || 0 || 16 || −16 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|DEN}} || 38 || 24 || 0 || 14 || 131 || 93 || +38 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|EST}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 32 || 6 || +26 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|FIN}} || 36 || 5 || 2 || 29 || 66 || 136 || −70 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|FRA}} || 57 || 37 || 4 || 16 || 195 || 115 || +80 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|GER}} || 41 || 13 || 4 || 24 || 91 || 111 || -20 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|GBR}} || 11 || 6 || 1 || 4 || 44 || 39 || +5 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|HUN}} || 6 || 4 || 1 || 1 || 31 || 12 || +19 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ISR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 32 || 0 || +32 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ITA}} || 19 || 14 || 1 || 4 || 71 || 30 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|JPN}} || 13 || 12 || 0 || 1 || 79 || 26 || +53 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KAZ}} || 15 || 10 || 0 || 5 || 54 || 31 || +23 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|LTU}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 45 || 2 || +43 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NED}} || 6 || 6 || 0 || 0 || 45 || 6 || +39 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|PRK}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NOR}} || 45 || 27 || 0 || 18 || 144 || 112 || +30 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|POL}} || 21 || 16 || 0 || 5 || 72 || 50 || +22 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ROU}} || 8 || 6 || 0 || 2 || 49 || 7 || +42 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|RUS}} || 22 || 6 || 1 || 15 || 38 || 83 || −45 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SVK}} || 37 || 12 || 2 || 23 || 79 || 119 || -40 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|SLO}} || 14 || 13 || 0 || 2 || 49 || 25 || +24 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KOR}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 38 || 2 || +36 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SWE}} || 30 || 3 || 1 || 26 || 50 || 126 || −76 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SUI}} || 43 || 10 || 3 || 30 || 78 || 134 || -56 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|UKR}} || 20 || 14 || 1 || 5 || 67 || 49 || +18 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|USA}} || 19 || 4 || 2 || 13 || 38 || 61 || −23 |- bgcolor=#CCFFCC |''{{ih|YUG}}'' || 2 || 2 || 0 || 0 || 10 || 0 || +10 |- !Kopā !! 615 || 295 || 28 || 292 || 1 908 || 1 691 || +217 |} == Formas tērpi == <gallery class="center" widths="180"> File:Latvia national ice hockey team jerseys 1996-1997.png|1996-2005 IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys.png|Bijušais IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys - 2014 Winter Olympics.png|2014 ziemas olimpisko spēļu formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2018 IHWC.png|2018–2021 IIHF formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2022 (WOG).png|2022 ziemas olimpisko spēļu formas tērps </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{refbegin}} {{note|PSRS|}} '''PSRS''' hokeja izlases spēlētāji no [[Latvijas PSR]]: * [[Harijs Mellups]] (1948) * [[Helmuts Balderis]] (1976—83) * [[Vitālijs Samoilovs]] (1987—88) * [[Artūrs Irbe]] (1989—90) {{refend}} == Skatīt arī == * [[Latvijas sieviešu hokeja izlase]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{Portāls2|Hokejs|Latvija}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.lhf.lv/ Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180302141013/http://www.iihf.com/sk/iihf-home/countries/latvia/ IIHF profils] {{en ikona}} {{Latvijas vīriešu hokeja izlase}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} {{Hokejaizlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas hokeja izlase| ]] 79ogwvr33mbjex1plp3ap8dpn1ldv34 4465077 4465075 2026-05-07T20:52:04Z Lasks 38532 4465077 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | krāsu shēma = | valsts_angl = | att_izm = | logo = Latvia national ice hockey team logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Latvijas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 10. (2025) | rangs max = 7. | rangs max date = 2009. | rangs min = 13. | rangs min date = pirmoreiz 2018. | iesauka = | stadions = | arēna = [[Xiaomi Arēna]] <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Sandis Ozoliņš]]<br />[[Artūrs Irbe]]<br />[[Lauris Dārziņš]]<br />[[Peteri Nummelins]]<br />[[Raimonds Vilkoits]] | pers02 = Ģenerālmenedžeris | pers02_vārds = [[Rūdolfs Kalvītis]] | kapteinis = [[Rūdolfs Balcers]] | visv spēles = [[Rodrigo Laviņš]] (230)<!-- līdz OS kvalifikācijas beigām --> | visv vārtu = <nowiki>Leonīds Tambijevs (66)</nowiki> | visv punktu = [[Leonīds Tambijevs]] (150) <!--- OS ---> | OS reizes = 7 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = 8. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 36 (pirmoreiz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933. gadā]]) | PČ medaļas = 1 | PČ lab sasn = {{Bronze03}} ([[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]]) <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|LAT}} 3—0 {{ih-rt|LTU}}<br />([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1932|2|27|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|LAT}} 32—0 {{ih-rt|ISR}}<br />([[Bleda]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|15|N}}) | liel zaud = {{ih|CAN|1921}} 14—0 {{ih-rt|LAT}}<br />([[Davosa]], [[Šveice]]; {{dat|1935|1|20|N}}) | pašreizējais = |pers00=Asistents|pers00_vārds=Žaks Klutjē}} {{MedalBox|medals= {{Medal|Comp|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023 Somija/Latvija]]|}} }} '''Latvijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies septiņās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] 1936., 2002., 2006., 2010., 2014., 2022. un 2026. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] ir [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gadā izcīnītā 3. vieta.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-fantastika_latvija_papildlaika_salauz_lie</ref> 2001. un [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā. Šobrīd tā atrodas 10. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlēs [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā. == Vēsture == === 1929.—1940. gadā === [[Attēls:Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935.jpg|240px|thumb|Latvijas hokeja valstsvienība [[Davosa|Davosā]] [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]]. No kreisās: 1. rindā [[Roberts Lapainis|R. Lapainis]], [[Aleksejs Auziņš|A. Auziņš]], [[Kārlis Paegle|K. Paegle]], [[Andrejs Jessens|A. Jessens]], I. Plūme, [[Roberts Bluķis|R. Bluķis]], [[Arvīds Pētersons|A. Pētersons]], [[Ādolfs Petrovskis|Ā. Petrovskis]], [[Arvīds Jurgens|A. Jurgens]], [[Leonīds Vedējs|L. Vedējs]]; 2. rindā 2. [[Herberts Kušķis|H. Kušķis]], 4. [[Roberts Plūme|R. Plūme]], 6. [[Edgars Klāvs|E. Klāvs]] (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)]] Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi — [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas]] izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva [[Indriķis Reinbahs]]. Tajā pašā 1932. gadā no 14. līdz 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās [[IIHF Eiropas Čempionu kauss hokejā|Eiropas meistarsacīkstēs]] [[Berlīne|Berlīnē]], kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni [[Čehoslovākijas hokeja izlase|Čehoslovākijas]] izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja [[Francijas hokeja izlase|Francijai]] ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]] un 2:5 piekāpjoties [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijas]] izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi [[Rumānijas hokeja izlase|Rumāniju]]. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātu]] [[Prāga|Prāgā]], taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] 1:5, [[Ungārijas hokeja izlase|Ungāriju]] 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]] ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. [[1934]]. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā [[Milāna|Milānā]] nepiedalījās, bet [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] [[Davosa|Davosā]] bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijai]]. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja [[Rumānijas hokeja izlase|Rumānijai]], kā arī ar 1:3 — [[Vācijas hokeja izlase|Vācijai]]. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandi]], tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā [[Garmišpartenkirhene|Garmišpartenkirhenē]] Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs]], kurās cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās [[Otrais pasaules karš]] un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms [[Baltijas valstu okupācija]]s Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunijas]] izlasi. Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. === Pēc 1992. gada === Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodibināto [[Latvijas Hokeja federācija|Latvijas Hokeja federāciju]] 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja [[IIHF|Starptautiskajā Hokeja federācijā]]. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvu]] [[1992]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]]. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva [[Aigars Cipruss]], otros komandas kapteinis [[Helmuts Balderis]], uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga [[Pēteris Skudra|Pētera Skudras]] meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār [[Igaunijas hokeja izlase|Igauniju]] 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē. 1993. gada pavasarī [[Slovēnija|Slovēnijā]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot [[Leonīds Beresņevs|Leonīda Beresņeva]] vadībā, 1996. gada pavasarī, [[Nīderlande|Nīderlandē]] izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990. gada pasaules čempionāta]] labākajam vārtsargam [[Artūrs Irbe|Artūram Irbem]]. 1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijai]], pēc tam nospēlēja neizšķirti ar [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] un uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Norvēģiju]], paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākij]]u un čempionātu noslēdza 7. vietā 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000. gada pasaules čempionātā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja [[5. maijs|5. maijā]] pēc uzvaras pār [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]] izlasi (rezultāts 3:2). [[2001]]. gadā [[Haralds Vasiļjevs|Haralda Vasiļjeva]] trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], kur ieguva 9. vietu. Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs [[Leonīds Tambijevs]], kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs [[Kārlis Skrastiņš]]. ==== 2005. gads ==== [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|240px|thumb|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā, [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta [[Polijas hokeja izlase|Polija]] (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs. [[Vīne|Vīnē]] un [[Insbruka|Insbrukā]] Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]], bet trešajā spēlē uzveica [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] (3:0), nospēlēja neizšķirti ar [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] (9:1). ==== 2006. gads ==== 2006. gada februārī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu. [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Skonto halle]]. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša [[Riks Lūkers|Rika Lūkera]] darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrija]], kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]]. ==== 2007. gada Pasaules čempionāts ==== 71. [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]] un [[Mitišči|Mitiščos]], [[Krievija|Krievijā]], attiecīgi [[Hodinkas halle|Hodinkas hallē]] un [[Mitišču halle|Mitišču hallē]]. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru [[Šveices hokeja izlase|Šveicei]] (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainas]] izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] (4:7). ==== 2008. gada Pasaules čempionāts ==== [[Helifeksa|Helifeksā]], [[Kanāda|Kanādā]] Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] (4:0) un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]] un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas]] izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja [[Vācijas hokeja izlase]]i ar rezultātu 3:5. ==== 2009. gada Pasaules čempionāts ==== [[Berne|Bernē]], [[Šveice|Šveicē]] Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja [[ASV hokeja izlase|ASV]] ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]] ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] pēcspēles metienos ar 2:1, [[Francijas hokeja izlase|Franciju]] 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas izlasei]] ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]] ar 4:2. ==== 2010. gads ==== [[Attēls:Team Lativa, Men's Hockey.jpg|thumb|240px|Latvijas izlase [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada Olimpiskajās spēlēs]] [[Vankūvera|Vankūverā]]]] 2010. gada februārī [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu. [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionātā]] [[Manheima|Manheimā]], [[Vācija|Vācijā]] Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret [[Šveices hokeja izlase|Šveici]] ar 1:3 un pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]] tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]] ar 2:4, tam sekoja uzvara pār [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]] ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma [[Čehijas hokeja izlase|Čehijai]] ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam. ==== 2011. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2011. gada Pasaules čempionātā}} [[Slovākija|Slovākijā]] notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasei]], pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas izlasi]], tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēnijas izlasei]], bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrievijas]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas]] izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā. Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija [[Miķelis Rēdlihs]] ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva [[Mārtiņš Cipulis]] (6 vārti). ==== 2012. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2012. gada Pasaules čempionātā}} 2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], bet otra [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itālijas izlases]], bet piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģijas]], [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlasēm]]. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu. ==== 2013. gada Pasaules čempionāts ==== {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlase 2013. gada Pasaules čempionātā}} Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja [[Helsinki|Helsinkos]], bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja [[Stokholma|Stokholmā]]. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas valstsvienībai]], tad sekoja 1:4 zaudējums [[ASV hokeja izlase|ASV izlasei]], 3:6 zaudējums [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas izlasei]], uzvara pret [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlasi]], ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas izlasei]] un uzvara ar 3:1 pret [[Francijas hokeja izlase|Francijas izlasi]]. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasei]] zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.<ref>http://stats.iihf.com/Hydra/352/IHM352000_08_9_0.pdf</ref> Šajā čempionātā uzbrucējs [[Lauris Dārziņš]] ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokeja-cempionats/statistika/|title=Komandas Rezultāti Statistika - DELFI|website=www.delfi.lv}}</ref> ==== 2014—2016 ==== [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas bija Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros. 2014. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja uzvaras pār Somijas un ASV izlasēm, bet piekāpās Baltkrievijas izlasei ar 1:3 un čempionātu noslēdza 11. vietā. Šis bija arī trenera Teda Nolana pēdējais čempionāts pie izlases stūres. 2015. gada čempionāts bija vienīgais čempionāts izlases vēsturē, kurā Latvijas izlase neizcīnīja nevienu uzvaru pamatlaikā, tikai pateicoties labākiem rezultātiem savstarpējās spēlēs, tai izdevās palikt augstākajā divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada pasaules čempionāts līdzīgi kā iepriekšējā gada čempionāts bija diezgan neveiksmīgs. Kaut arī čempionātu izdevās iesākt, atņemot punktus spēcīgajām izlasēm — Zviedrijai (1:2 papildlaikā) un Čehijai (3:4 pēcspēles metienos), turpinājumā sekoja sērija ar zaudējumiem pamatlaikā. Tomēr, pateicoties uzvarai pār Kazahstānu 2:1, Latvijas izlasei izdevās palikt elites divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās. Pēc neiekļūšanas olimpiādē no amata atkāpās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, viņa vietā šo amatu ieņēma Aigars Kalvītis. ==== 2017. gada Pasaules čempionāts ==== {{skatīt arī|Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā}} Latvijas hokeja izlase [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]] spēlēja A apakšgrupā [[Ķelne|Ķelnē]] pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un turnīra rīkotājiem [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2018. gada Pasaules čempionāts ==== [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]], [[Dienvidkorejas hokeja izlase|Dienvidkoreju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]] un [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]]. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]], kopvērtējumā iegūstot 8. vietu. ==== 2019. gada Pasaules čempionāts ==== [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Bratislava|Bratislavā]] pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Krievijas hokeja izlase|Krieviju]] un [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]]. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu. ==== 2021. gada Pasaules čempionāts ==== [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tam tika izmantotas divas halles — [[Arēna Rīga]] un [[Olimpiskais sporta centrs]], kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] ar 2—0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]] un [[Itālijas hokeja izlase|Itāliju]]. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus [[Renārs Krastenbergs|Renāru Krastenbergu]], [[Lauris Dārziņš|Lauri Dārziņu]] un [[Ronalds Ķēniņš|Ronaldu Ķēniņu]]. 2021. gada augustā Arēnā Rīga tika aizvadīts kvalifikācijas turnīrs 2022. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. Turnīra pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 6:0 uzvarēja Itāliju, otrajā spēlē ar 9:0 sagrāva Ungāriju (kaut arī pēc otrās trešdaļas rezultāts bija tikai 1:0), šajā mačā jaunu izlases rekordu uzstādīja Rūdolfs Balcers, kurš mača trešajā trešdaļā viena perioda laikā guva 3 vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles. Trešajā un izšķirošajā spēlē mūsējie sīvā cīņā ar 2:1 pieveica Franciju, tādējādi iekļūstot Pekinas olimpiādē. ==== 2022. gada Pasaules čempionāts ==== 2022. gada februārī Latvijas izlase piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs. [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ arī šis olimpiskais turnīrs tika aizvadīts bez NHL spēlētājiem. Latvija izlase grupu turnīrā cieta 3 zaudējumus — 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret vēlākajiem spēļu uzvarētājiem Somijas izlasi un 2:5 pret Slovākiju. Kvalifikācijas spēlē piedzīvots vēl viens zaudējums 2:3 pret Dāniju, kā rezultātā, paliekot bez uzvarām, Latvijas izlase olimpiskās spēles noslēdza 11. vietā, apsteidzot vienīgi mājinieci Ķīnas izlasi. [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Tampere|Tamperē]] pret [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[ASV hokeja izlase|ASV]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritāniju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam. ==== 2023. gada Pasaules čempionāts ==== [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] čempionātu pārcēla uz [[Tampere|Tamperi]] un [[Rīga|Rīgu]]. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], [[Šveices hokeja izlase|Šveici]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]], [[Norvēģijas hokeja izlase|Norvēģiju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]] un [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]]. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja [[Kanādas hokeja izlase|Kanādai]], taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja [[ASV hokeja izlase|ASV izlasi]]. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Artūrs Šilovs]], bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/28052023-latvijas_muris_silovs_atzits_pasaules_cem|title=Latvijas mūris Šilovs atzīts par pasaules čempionāta MVP|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-28|date=2023-05-28|language=lv}}</ref> Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2023/29052023-hokejistu_atgriesanas_i_zemais_lidojums_i|title=Video: Hokejistu atgriešanās: zemais lidojums, ūdens salūts, "Prāta vētra" un tautas mīlestība|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-29|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> ==== 2024. gada Pasaules čempionāts ==== [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā [[Ostrava|Ostravā]] pret [[Polijas hokeja izlase|Poliju]], [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānu]], [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[ASV hokeja izlase|ASV]]. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kaspars Daugaviņš]], [[Rodrigo Ābols]] un [[Kristers Gudļevskis]]. 2024. gada augustā Rīgā norisinājās [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrs. Latvijas izlase izcīnīja uzvaras visos trīs mačos, vispirms ar 4:2 apspēlējot [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], pēc tam uzvarot arī [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainu]] 5:1, bet izšķirošajā trešajā cīņā ar 5:2 pārspēja [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], kā rezultātā Latvijas hokeja izlase kvalificējās savām septītajām olimpiskajām spēlēm. ==== 2025. gada Pasaules čempionāts ==== [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase spēlēja A apakšgrupā [[Stokholma|Stokholmā]] pret [[Francijas hokeja izlase|Franciju]], [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]], [[Slovēnijas hokeja izlase|Slovēniju]], [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedriju]], [[Somijas hokeja izlase|Somiju]], [[Slovākijas hokeja izlase|Slovākiju]] un [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]]. Turnīrā Latvijas izlase guva trīs uzvaras un četrus zaudējumus. Latvijas izlasei pēc sestās spēles, izcīnot uzvaru pār Slovākiju ar rezultātu 5:1, pietika ar vienu punktu pēdējā grupu turnīra spēlē, lai varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam. Cerības nepiepildījās, piedzīvojot smagu zaudējumu pret Austriju ar rezultātu 1:6 un nekvalificējoties ceturtdaļfinālam, kopvērtējumā iegūstot 10. vietu. Par Latvijas izlases labākajiem spēlētājiem tika atzīti [[Kristers Gudļevskis]], [[Kristiāns Rubīns]] un [[Dans Ločmelis]]. ==== 2026. gada ziemas olimpiskās spēles ==== [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]] bija septītās olimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas hokeja izlase. Grupu turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret [[ASV hokeja izlase|ASV]] [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] un [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]. Pirmajā spēlē pret ASV Latvija zaudēja ar rezultātu 1:5. Nākamajā spēlē pret Vācijas izlasi Latvija guva panākumu ar rezultātu 4:3. Šī uzvara bija pirmā uzvara olimpiskajās spēlēs kopš 2014. gada. Pēdējā grupas spēlē pret Dāniju Latvija piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 2:4. Astotdaļfinālā Latvija zaudēja [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijai]] ar rezultātu 1:5. 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase ieguva 10. vietu. == Līdzjutēji == Kopā ar [[basketbols|basketbolu]] un [[futbols|futbolu]], hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|"Dinamo"]] laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] A divīzijā [[1997]]. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. [[IIHF]] prezidents [[Renē Fāzels]] savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.<ref>hockeyfans.ch, [http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm Lettland mit Druck, Enthusiasmus, Zwist und Trauer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090505205058/http://www.hockeyfans.ch/wm06/lettland.htm |date={{dat|2009|05|05||bez}} }}</ref> Arī atsevišķām [[Latvijas hokeja līga]]s komandām ir savs fanu loks. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu laikā]] kanāls [[NBC]] Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ For Latvians, hockey is a religion] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120904175455/http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/ns/nightly_news/t/latvians-hockey-religion/ |date={{dat|2012|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas, [[Saeima]] nobalsoja par oficiālas brīvdienas piešķiršanu. Rīgā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no [[Tampere]]s. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/hokejs/hokejs2023/latvijas-hokeja-izlasi-pie-brivibas-pieminekla-sagaida-desmitiem-tukstosi-cilveku/|title=Latvijas hokeja izlasi pie Brīvības pieminekļa sagaida desmitiem tūkstoši cilvēku|website=tv3.lv|access-date=2023-05-29|language=lv}}</ref> <gallery> Latvian ice hockey supporters.jpg|Latvijas izlases līdzjutēji Bronze medal ceremony. Latvian fans greeting Latvian ice hockey team after winning IIHF Worlds Bronze.jpg|Latvijas hokeja izlases sagaidīšana (2023) </gallery> == Komanda == [[Attēls:Latvia_national_ice_hockey_team_jerseys_2022_(WOG).png|140px|thumb|Komandas formas tērpi (2022).]] [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīrā]] Latvijas hokeja izlasē bija šādi spēlētāji: {{#section:2026. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|LAT}} <!-- [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2025. gada pasaules čempionātā]] Latvijas hokeja izlasē bija šādi spēlētāji: {| class="wikitable sortable" border="0" cellspacing="2" cellpadding="2" ! width="40" |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width="40" |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width="250" |Spēlētājs ! width="250" |Klubs |- | style="text-align:center;" |40 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Mareks Mitens]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]'' |- | style="text-align:center;" |50 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Kristers Gudļevskis]] |{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]'' |- | style="text-align:center;" |88 | style="text-align:center;" |{{HOK-V}} |[[Gustavs Dāvis Grigals]] |{{flaga|Slovākija}} [[Trenčīnas "Dukla"]] |- | style="text-align:center;" |6 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Markuss Komuls]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Kladno|Kladno "Rytiri"]] |- | style="text-align:center;" |27 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Oskars Cibuļskis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Herningas "Blue Fox"]] |- | style="text-align:center;" |29 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Ralfs Freibergs]] |{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves "Mountfield"]] |- | style="text-align:center;" |42 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Miks Tumanovs]] |{{Flaga|Somija}} [[Jiveskiles JYP]] |- | style="text-align:center;" |55 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Roberts Mamčics]] |{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]'' |- | style="text-align:center;" |72 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Jānis Jaks]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]'' |- | style="text-align:center;" |77 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristaps Roberts Zīle]] |{{flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]'' |- | style="text-align:center;" |94 | style="text-align:center;" |{{HOK-A}} |[[Kristiāns Rubīns]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]'' |- | style="text-align:center;" |11 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Dans Ločmelis]] |{{flaga|ASV}} [[Providensas "Bruins"]] |- | style="text-align:center;" |12 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Gļebs Prohorenkovs]] |{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |13 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rihards Bukarts]] |{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]'' |- | style="text-align:center;" |16 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Kaspars Daugaviņš]] |Bez kluba |- | style="text-align:center;" |17 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Mārtiņš Dzierkals]] |{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]] |- | style="text-align: center;" |18 | style="text-align: center;" |U |[[Rodrigo Ābols]] |{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | style="text-align:center;" |21 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Rūdolfs Balcers]] |{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes "Lions"]] |- | style="text-align:center;" |22 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Toms Andersons]] |{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]'' |- | style="text-align:center;" |34 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Eduards Tralmaks]] |{{flaga|Čehija}} [[HC Kladno|Kladno "Rytiri"]] |- | style="text-align:center;" |36 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Martins Laviņš]] |{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |43 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Anrī Ravinskis]] |{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]] |- | style="text-align:center;" |82 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Fēlikss Gavars]] |{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]] |- | style="text-align:center;" |89 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Filips Buncis]] |{{Flaga|Dānija}} [[Odenses "Bulldogs"]] |- | style="text-align:center;" |95 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Oskars Batņa]] |{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves "Mountfield"]] |- | style="text-align:center;" |97 | style="text-align:center;" |{{HOK-U}} |[[Haralds Egle]] |{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]] |}--> === Iemūžinātie numuri === Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji: * '''1''' — [[Artūrs Irbe]] * '''7''' — [[Kārlis Skrastiņš]] * '''19''' — [[Helmuts Balderis]] * '''33''' — [[Sergejs Žoltoks]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/24042019-lhf_iemuzina_zoltoka_33_numuru_un_godina_|title = LHF iemūžina Žoltoka 33. Numuru un godina viņa piemiņu|date = 24 April 2019}}</ref> === Vadība === <!-- uz kādu datumu ir norādīts vecums? --> {| class="wikitable" |- !Persona !Dzimšanas dati !Amats |- | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1968|4|30}} || galvenais treneris |- | [[Artūrs Irbe]] || {{dzimšanas datums un vecums|1967|2|2}} || trenera asistents |- | [[Lauris Dārziņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|28}} || trenera asistents |- | [[Peteri Nummelins]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|25}} ||trenera asistents |- | [[Sandis Ozoliņš]] || {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|3}} ||trenera asistents |- | [[Pēteris Groms]] || {{dzimšanas datums un vecums|1979|5|15}} || video treneris |- | [[Agris Bricis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|10}} || ekipējuma menedžeris |- | [[Agnis Otvars]] || {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|24}} || ārsts |- | [[Rūdolfs Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|24}} || ģenerālmenedžeris |- | [[Aigars Kalvītis]] || {{dzimšanas datums un vecums|1966|6|27}} || prezidents |} === Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji === {{pamatraksts|Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums}} <small>Ar <span style="background-color:#A0F0A0;"> zaļu </span> iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.</small> {| class="wikitable sortable" ! Spēlētājs ! {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} ! {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! {{Piezīme|V|Vārti}} ! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} ! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! Debija izlasē ! Dalība [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] ! Dalība [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] |- align=center | align=left| [[Leonīds Tambijevs]] || {{HOK-U}} || 208 || '''''66''''' || 84 || '''''150''''' || 152 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 15 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Kerčs]] || {{HOK-U}} || 155 || 59 || 75 || 134 || 192 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 10 || 1 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Ņiživijs]] || {{HOK-U}} || 227 || 39 || '''''90''''' || 129 || 74 || {{dat|1993|11|29|SK}} || '''''16''''' || 3 |- align=center | align=left| [[Aigars Cipruss]] || {{HOK-U}} || 172 || 50 || 62 || 112 || 48 || {{dat|1992|11|7|SK}} || 12 || 2 |- align=center | align=left| [[Mārtiņš Cipulis]] || {{HOK-U}} || 207 || 56 || 51 || 107 || 82 || {{dat|2001|4|9|SK}} || 11 || 3 |- align=center | align=left| [[Miķelis Rēdlihs]] || {{HOK-U}} || 209 || 37 || 62 || 99 || 133 || {{dat|2003|9|5|SK}} || 13 || 3 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Semjonovs]] || {{HOK-U}} || 208 || 54 || 43 || 97 || '''''235''''' || {{dat|1992|11|7|SK}} || 14 || 2 |- align=center | align=left| [[Lauris Dārziņš]] || {{HOK-U}} || 145 || 51 || 44 || 95 || 96 || {{dat|2003|11|7|SK}} || 10 || 2 |- align=center | align=left| [[Aleksandrs Beļavskis]] || {{HOK-U}} || 104 || 47 || 48 || 95 || 186 || {{dat|1992|12|27|SK}} || 9 || 1 |- align=center | align=left| [[Jānis Sprukts]] || {{HOK-U}} || 171 || 34 || 57 || 91 || 73 || {{dat|2000|4|12|SK}} || 12 || 2 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- ! width=100px| Periods ! width=175px| Treneris ! width=35px| {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! width=35px| {{Piezīme|U|Uzvaras}} ! width=35px| {{Piezīme|N|Neizšķirti}} ! width=35px| {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} ! width=50px| {{Piezīme|V|Vārtu attiecība}} ! width=35px| {{Piezīme|PTS|Punkti}} ! width=35px| {{Piezīme|Uzvaras koef.|Uzvaras koeficents}} |- |1932?—1935? |{{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Kavass]] | | | | | | | |- |1935?—1939 |{{flaga|Latvija}} [[Arvīds Jurgens]] | | | | | | | |- |1939 |{{flaga|Kanāda}} [[Lorenss Edvards Māršs|Lerijs Māršs]] | | | | | | | |- |1992||{{flaga|Latvija}} [[Mihails Beskašnovs]]||2||0||0||2||3:6||0||0.00 |- |1992—1994||{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||34||25||2||7||256:86||52||73.53 |- |1995||{{flaga|Latvija}} [[Ēvalds Grabovskis]]||11||9||0||2||79:25||18||81.82 |- |1996—1999||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||56||36||7||13||275:143||79||64.29 |- |1999—2001||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||32||12||8||12||81:76||32||37.5 |- |2001—2004||{{flaga|Zviedrija}} [[Kurts Lindstrems]]||65||32||8||25||202:161||72||49.23 |- |2004—2006||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||32||25||3||14||112:113||53||78.13 |- |2006||{{flaga|Krievija}} [[Pjotrs Vorobjovs]]||11||4||1||6||25:35||9||36.37 |- |2006—2011||{{flaga|Latvija}} [[Oļegs Znaroks]]||37||15||0||22||98:126||41||40.54 |- |2011—2014||{{flaga|Kanāda}} [[Teds Nolans]]||26||11||0||15||57:65||35||42.31 |- |2014—2015||{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Beļavskis]]||7||2||0||5||11:25 ||5||28.57 |- |2015—2016||{{flaga|Latvija}} [[Leonīds Beresņevs]]||7||1||0||6||13:22||6||14.29 |- |2016||{{flaga|Latvija}} [[Haralds Vasiļjevs]]||3||2||0||1||13:8||6||66.67 |- |2017—2021||{{flaga|Kanāda}} [[Bobs Hārtlijs]]||29||12||0||15||49:63||41||41.38 |- |2021—pašlaik||{{flaga|Latvija}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]||38||20||0||18||103:111||54||52.63 |}<!-- ''* — Pēcspēles metienos'' --> == Sasniegumi == === Olimpiskās spēles === {{pamatraksts|Hokejs olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:LatviaIIHF.png|thumb|350px|Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (pēc 1993)]] {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās'' |- |{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] | 3 | 0 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 27 | [[Arvīds Jurgens]] | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | style="text-align:center;" colspan="11"|''No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|NOR}} [[Hokejs 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā'' |- | {{flagicon|JAP}} [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] | colspan="10" style="text-align:center;" |''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā'' |- | {{flagicon|USA}} [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] | 4 | 2 | colspan=2 | 1 | 1 | 20 | 14 | [[Kurts Lindstrems]] | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 9 |- | {{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] | 5 | 0 | colspan=2 | 1 | 4 | 11 | 29 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|CAN}} [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | 4 | 0 | 0 | 1 | 3 | 6 | 22 | [[Oļegs Znaroks]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 12 |- | {{flagicon|RUS}} [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | 5 | 1 | 0 | 0 | 4 | 9 | 14 | [[Teds Nolans]] | [[Sandis Ozoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|KOR}} [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] | style="text-align:center;" colspan="10"|''Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā'' |- | {{flagicon|CHN}} [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | 4 | 0 | 0 | 0 | 4 | 7 | 14 | rowspan="2" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- |{{flagicon|ITA}} [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2026]] |4 |1 |0 |0 |3 |7 |12 |[[Kaspars Daugaviņš]] |10 |} === Pasaules čempionāts === {{pamatraksts|Pasaules čempionāts hokejā}} {| class="wikitable sortable" |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! colspan=2| {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|France}} {{flagicon|Austria}} {{flagicon|Germany}} [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | style="text-align:center;" colspan=10 rowspan=2 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Poland}} [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 3 | 9 | [[Nikolajs Kavass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/article/1296/praga-1933-latvijas-izlases-pirmais-pasaules-cempionats|title=Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts|website=lhf.lv|access-date=2021-08-31|language=lv}}</ref> <small>(nepiedalījās)</small> | [[Arvīds Jurgens]] | 10 |- | {{flagicon|Italy}} [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] | 5 | 1 | colspan=2 | 0 | 4 | 11 | 25 | ? | [[Leonīds Vedējs]] | 13 |- | {{flagicon|Great Britain}} [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | style="text-align:center;" colspan=10 |''Nepiedalījās'' |- | {{flagicon|Czechoslovakia}} [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] | 4 | 1 | colspan=2 | 0 | 3 | 4 | 8 | [[Arvīds Jurgens]] | rowspan="2" | [[Leonīds Vedējs]] | 10 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | 3 | 1 | colspan=2 | 0 | 2 | 6 | 21 | [[Lerijs Māršs]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots'' |- | style="text-align:center;" colspan=11 |''No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti [[PSRS hokeja izlase]]s sastāvā''{{ref|PSRS|[PSRS]}} |- | {{flagicon|Slovenia}} [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] (C grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 101 | 9 | rowspan=2 | [[Helmuts Balderis]] | rowspan=2 | [[Konstantīns Grigorjevs]] | 21 (1. vieta C grupā) |- | {{flagicon|Denmark}} [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 61 | 9 | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Slovakia}} [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 0 | 1 | 65 | 16 | [[Ēvalds Grabovskis]] | [[Aleksandrs Beļavskis]] | 14 (2. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Netherlands}} [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] (B grupa) | 7 | 6 | colspan=2 | 1 | 0 | 41 | 16 | rowspan=4 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Oļegs Znaroks]] | 13 (1. vieta B grupā) |- | {{flagicon|Finland}} [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | 8 | 4 | colspan=2 | 2 | 2 | 37 | 23 | [[Normunds Sējējs]] | 7 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 21 | 18 | rowspan=2 | [[Oļegs Znaroks]] | 9 |- | {{flagicon|Norway}} [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | 6 | 2 | colspan=2 | 0 | 4 | 24 | 22 | 11 |- | {{flagicon|Russia}} [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | 7 | 3 | colspan=2 | 1 | 3 | 15 | 17 | rowspan=2 | [[Haralds Vasiļjevs]] | rowspan=4 | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | 8 |- | {{flagicon|Germany}} [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | 6 | 3 | colspan=2 | 1 | 2 | 19 | 13 | 13 |- | {{flagicon|Sweden}} [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | 6 | 1 | colspan=2 | 0 | 5 | 11 | 18 | rowspan=3 | [[Kurts Lindstrems]] | 11 |- | {{flagicon|Finland}} [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | 6 | 3 | colspan=2 | 0 | 3 | 14 | 16 | 9 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | 7 | 2 | colspan=2 | 2 | 3 | 12 | 14 | [[Sergejs Žoltoks]] | 7 |- | {{flagicon|Austria}} [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 10 | 21 | [[Leonīds Beresņevs]] | [[Kārlis Skrastiņš]] | 9 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | 6 | 2 | colspan=2 | 1 | 3 | 12 | 24 | [[Pjotrs Vorobjovs]] | [[Aleksandrs Semjonovs]] | 10 |- ! Čempionāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | {{flagicon|Russia}} [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | 6 | 2 | 0 | 1 | 3 | 20 | 22 | rowspan=5 | [[Oļegs Znaroks]] | rowspan=2 | [[Rodrigo Laviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Canada}} [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11 | 19 | 11 |- | {{flagicon|Switzerland}} [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | 7 | 2 | 2 | 0 | 3 | 15 | 23 | [[Kārlis Skrastiņš]] | 7 |- | {{flagicon|Germany}} [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | 6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 15 | 18 | rowspan=2 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | 6 | 2 | 0 | 2 | 2 | 18 | 19 | 13 |- | {{flagicon|Finland}} {{flagicon|Sweden}} [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | 7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 11 | 19 | rowspan=3 | [[Teds Nolans]] | [[Jānis Sprukts]] | 10 |- | {{flagicon|Sweden}} {{flagicon|Finland}} [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | 7 | 2 | 0 | 1 | 4 | 14 | 25 | [[Lauris Dārziņš]] | 11 |- | {{flagicon|Belarus}} [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 20 | 24 | [[Herberts Vasiļjevs]] | 11 |- | {{flagicon|Czech Republic}} [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | 7 | 0 | 2 | 1 | 4 | 11 | 25 | [[Aleksandrs Beļavskis]] | rowspan=3 | [[Kaspars Daugaviņš]] | 13 |- | {{flagicon|Russia}} [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | 7 | 1 | 0 | 3 | 3 | 13 | 22 | [[Leonīds Beresņevs]] | 13 |- | {{flagicon|Germany}} {{flagicon|France}} [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] | 7 | 3 | 0 | 1 | 3 | 14 | 18 | rowspan=3 | [[Bobs Hārtlijs]] | 10 |- | {{flagicon|Denmark}} [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] | 8 | 3 | 1 | 2 | 2 | 18 | 19 | [[Roberts Bukarts]] | 8 |- | {{flagicon|Slovakia}} [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 21 | 20 | [[Lauris Dārziņš]] | 10 |- | style="text-align:center;" colspan="11" |''[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020. gada pasaules čempionāts]] tika atcelts'' |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Latvia}} [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] | 7 | 2 | 0 | 3 | 2 | 15 | 16 |[[Bobs Hārtlijs]] |[[Kaspars Daugaviņš]] | 11 |- | {{flagicon|Somija}} [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] | 7 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 19 | rowspan="5" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] | [[Rodrigo Ābols]] |10 |- |style="background-color: #D8FFF1;"| {{flagicon|Somija}}{{flagicon|Latvia}}[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]] | 10 | 4 | 3 | 0 | 3 | 30 | 25 | rowspan="3" | [[Kaspars Daugaviņš]] |{{Bronze03}} |- | {{flagicon|Čehija}} [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]] | 7 | 1 | 3 | 0 | 3 | 19 | 29 |9 |- | {{flagicon|Zviedrija}} {{flagicon|Dānija}} [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | 7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 17 | 25 |10 |- | {{flagicon|Šveice}} [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | | | | | | | | [[Rūdolfs Balcers]] | |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! Treneris ! [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] ! Rezultāts |- | style="text-align:center;" colspan="12"|''No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās'' |- | {{flagicon|GER}} [[1932. gada Eiropas čempionāts hokejā|1932]] | 4 | 1 | 0 | 3 | 5 | 13 | ? | ? | 8 |} == Sāncensība == {{updated|2025. gada 20. maijā}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2016-08-07 |title=Latvia - National Teams of Ice Hockey |url=https://nationalteamsoficehockey.com/latvia/ |access-date=2024-05-22 |website=nationalteamsoficehockey.com |language=en-US}}</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! Pretinieks ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|N|Neizšķirts}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|GV|Gūtie vārti}} ! {{piezīme|ZV|Zaudētie vārti}} ! {{piezīme|VS|Vārtu starpība}} |- bgcolor="#d0ffd0" align="center" |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|AUT}} || 28 || 23 || 0 || 5 || 106 || 65 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BLR}} || 40 || 19 || 3 || 18 || 106 || 97 || +9 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|BEL}} || 2 || 2 || 0 || 0 || 31 || 4 || +27 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CAN}} || 24 || 1 || 1 || 22 || 29 || 126 || -97 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|CHN}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 22 || 0 || +22 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|CZE}} || 19 || 1 || 1 || 17 || 34 || 66 || −32 |- bgcolor=#FFCCCC |''{{ih|TCH}}'' || 2 || 0 || 0 || 2 || 0 || 16 || −16 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|DEN}} || 38 || 24 || 0 || 14 || 131 || 93 || +38 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|EST}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 32 || 6 || +26 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|FIN}} || 36 || 5 || 2 || 29 || 66 || 136 || −70 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|FRA}} || 57 || 37 || 4 || 16 || 195 || 115 || +80 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|GER}} || 41 || 13 || 4 || 24 || 91 || 111 || -20 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|GBR}} || 11 || 6 || 1 || 4 || 44 || 39 || +5 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|HUN}} || 6 || 4 || 1 || 1 || 31 || 12 || +19 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ISR}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 32 || 0 || +32 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ITA}} || 19 || 14 || 1 || 4 || 71 || 30 || +41 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|JPN}} || 13 || 12 || 0 || 1 || 79 || 26 || +53 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KAZ}} || 15 || 10 || 0 || 5 || 54 || 31 || +23 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|LTU}} || 5 || 5 || 0 || 0 || 45 || 2 || +43 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NED}} || 6 || 6 || 0 || 0 || 45 || 6 || +39 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|PRK}} || 1 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || +4 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|NOR}} || 45 || 27 || 0 || 18 || 144 || 112 || +30 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|POL}} || 21 || 16 || 0 || 5 || 72 || 50 || +22 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|ROU}} || 8 || 6 || 0 || 2 || 49 || 7 || +42 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|RUS}} || 22 || 6 || 1 || 15 || 38 || 83 || −45 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SVK}} || 37 || 12 || 2 || 23 || 79 || 119 || -40 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|SLO}} || 14 || 13 || 0 || 2 || 49 || 25 || +24 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|KOR}} || 3 || 3 || 0 || 0 || 38 || 2 || +36 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SWE}} || 30 || 3 || 1 || 26 || 50 || 126 || −76 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|SUI}} || 43 || 10 || 3 || 30 || 78 || 134 || -56 |- bgcolor=#CCFFCC |{{ih|UKR}} || 20 || 14 || 1 || 5 || 67 || 49 || +18 |- bgcolor=#FFCCCC |{{ih|USA}} || 19 || 4 || 2 || 13 || 38 || 61 || −23 |- bgcolor=#CCFFCC |''{{ih|YUG}}'' || 2 || 2 || 0 || 0 || 10 || 0 || +10 |- !Kopā !! 615 || 295 || 28 || 292 || 1 908 || 1 691 || +217 |} == Formas tērpi == <gallery class="center" widths="180"> File:Latvia national ice hockey team jerseys 1996-1997.png|1996-2005 IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys.png|Bijušais IIHF formas tērps File:Latvia national hockey team jerseys - 2014 Winter Olympics.png|2014 ziemas olimpisko spēļu formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2018 IHWC.png|2018–2021 IIHF formas tērps File:Latvia national ice hockey team jerseys 2022 (WOG).png|2022 ziemas olimpisko spēļu formas tērps </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{refbegin}} {{note|PSRS|}} '''PSRS''' hokeja izlases spēlētāji no [[Latvijas PSR]]: * [[Harijs Mellups]] (1948) * [[Helmuts Balderis]] (1976—83) * [[Vitālijs Samoilovs]] (1987—88) * [[Artūrs Irbe]] (1989—90) {{refend}} == Skatīt arī == * [[Latvijas sieviešu hokeja izlase]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{Portāls2|Hokejs|Latvija}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.lhf.lv/ Latvijas Hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180302141013/http://www.iihf.com/sk/iihf-home/countries/latvia/ IIHF profils] {{en ikona}} {{Latvijas vīriešu hokeja izlase}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} {{Hokejaizlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas hokeja izlase| ]] kw85pzwbb0s2e9f2pjshwqm7ja2stk0 0 32841 4465073 4455052 2026-05-07T20:24:54Z Lasks 38532 4465073 wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{atveidošana+}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2005 |tēma = ''"Awakening"'' |attēls = Kyiv ESC 2005.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2005|5|21|N}} |pusfināls = {{dat|2005|5|19|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Erosinfina]]<br />[[Pavlo Šilko]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Ukraina}} [[NTU]] |vieta = {{karogs|Ukraina}}, [[Kijiva]]<br />[[Sporta Pils]] |uzvarētājs = {{flaga|Grieķija}} [[Elena Paparizu]] - [[My Number One]] |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 39 kopā - 25 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Libāna}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Ruslana]]<br />Grupa [[NOVA]] |map = ESC 2005 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]] |nākamais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]] }} '''50. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[2005. gads|2005]]. gada 19. un 21. maijā. Tiesības rīkot konkursu Ukraina ieguva [[2004. gads|2004]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Ruslana]]. Par 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''My Number One''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja duets "[[Valters un Kaža]]" ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'', kas ieguva 10. vietu pusfinālā, tādējādi iegūstot iespēju startēt finālā, kurā ieguva 5. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Bulgārija]] un [[Moldova]]. Bija paredzēta arī [[Libāna]]s dalība, tomēr Izraēlas iebildumu dēļ tā nepiedalījās konkursā. == Dalībvalstis == Pusfinālā piedalās 25 valstis, bet finālā 24 valstis. === Pusfināls === {| class="sortable wikitable" style="width:100%;" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Global Kryner]]'' | "Y así" | "Tāpat" | 21 | 30 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Laura un The Lovers|Laura un ''The Lovers'']] | "Little by Little" | "Pamazām" | 25 | 17 |- | 03 | {{ESC|Portugāle}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | ''[[2B]]'' | "Amar" | "Mīlēt" | 17 | 51 |-style="background:#ffdead;" | 04 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | "Boonika Bate Toba" | "Vecmāmiņa sit bungas" | 2 | 207 |-style="background:#ffdead;" | 05 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Valters un Kaža]]'' | "The War is not Over" | "Karš nav beidzies" | 10 | 85 |- | 06 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Lisa Dārlija]] | "Tout de moi" | "Visi no manis" | 24 | 22 |-style="background:#ffdead;" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[ivrits]] | [[Širī Maimona]] | "Hasheket Shenish'ar" (השקט שנשאר) | "Klusums, kas paliek" | 7 | 158 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Anželika Agureibaša]] | "Love me Tonight" | "Mīli mani šonakt" | 13 | 67 |- | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Glenisa Greisa]] | "My Impossible Dream" | "Mans neiespējams sapnis" | 14 | 53 |- | 10 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Zelma Bjorgvinsdotīra]] | "If I Had Your Love" | "Ja es esmu tava mīla" | 16 | 52 |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Nuno Resende]] | "Le grand soir" | "Lielā nakts" | 22 | 29 |- | 12 | {{ESC|Igaunija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Suntribe]]'' | "Let's Get Loud" | — | 20 | 31 |-style="background:#ffdead;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Wig Wam]]'' | "In My Dreams" | "Manā sapnī" | 6 | 164 |-style="background:#ffdead;" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | "Let Me Try" | "Ļaujiet man mēģināt" | 1 | 235 |-style="background:#ffdead;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | "Forogj, világ!" | "Spin, pasaule" | 5 | 167 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Geirs Renings]] | "Why?" | "Kāpēc?" | 18 | 50 |-style="background:#ffdead;" | 17 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Martins Vučičš]] | "Make My Day" | "Veido manu dienu" | 9 | 97 |- | 18 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]] | [[Mariana van de Valla]] | "La mirada interior" | "Iekšējā acs" | 23 | 27 |-style="background:#ffdead;" | 19 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrāvijām" | 8 | 114 |-style="background:#ffdead;" | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boris Novković|Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | "Vukovi umiru sami" | "Savvaļa viena" | 4 | 169 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Kaffe]]'' | "Lorraine" | — | 19 | 49 |- | 22 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Donna]] un [[Džo (mūziķis)|Džo]] | "Love?" | "Mīlu?" | 14 | 53 |- | 23 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Omars Nabers]] | "Stop" | — | 12 | 69 |-style="background:#ffdead;" | 24 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Jakobs Sveistrups]] | "Talking to You" | "Runājot ar tevi" | 3 | 185 |- | 25 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|poļu]]<br />[[Krievu valoda|krievu]] | [[Ivans Komarenko|Ivans]] un ''[[Delfin]]'' | "Czarna dziewczyna" | "Melnā meitene" | 11 | 81 |} == Fināls == {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tūlkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | "Forogj, világ!" | "Spin, pasaule" | 12. | 97 |- | 02 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Javine|Javīne Hiltone]] | "Touch My Fire" | "Pieskaries manai ugunij" | 22. | 18 |- | 03 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Šiāra Cirauska]] | "Angel" | "Eņģelis" | 2. | 192 |- | 04 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Luminika Angela]] un ''[[Sistem]]'' | "Let Me Try" | "Ļauļ man atkal" | 3. | 158 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Wig Wam]]'' | "In My Dreams" | "Manā sapnī" | 9. | 125 |- | 06 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]] | ''[[Gülseren]]'' | "Rimi Rimi Ley" | — | 13. | 92 |- | 07 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|angļu]]<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | "Boonika Bate Toba" | "Vecmāmiņa sit bungas" | 6. | 148 |- | 08 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | Ledina Kelo | "Tomorrow I Go" | "Rīt es iešu" | 16. | 53 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Konstantīns Kristoforovs]] | "Ela Ela (Come Baby)" | "Nāc mazulīt" | 18. | 46 |- | 10 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Son de Sol]]'' | "Brujería" | "Maģija" | 21. | 28 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | [[ivrits]]<br />[[Angļu valoda|angļu]] | [[Širī Maimona]] | "Hasheket Shenish'ar" (השקט שנשאר) | "Klusums kas joprojām ir" | 4. | 154 |- | 12 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | ''[[No Name]]'' | "Zauvijek moja" (Заувијек моја) | "Uz visu mūžu raktuves" | 7. | 137 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Jakob Sveistrup|Jakobs Sveistrups]] | "Talking to You" | "Runājot ar tevi" | 9. | 125 |- | 14 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Martin Stenmarck|Martins Stenmarks]] | "Las Vegas" | "Lasvegasa" | 19. | 30 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Martin Vučić|Martins Vučičš]] | "Make My Day" | "Veido manu dienu" | 17. | 52 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} (rīkotāji) | [[Angļu valoda|angļu]]<br />[[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | ''[[GreenJolly]]'' | "Razom nas bahato" (Разом нас багато) | "Kopā mēs esam daudz" | 19. | 30 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Gracia Baur|''Gracia'']] | "Run & Hide" | "Bēgt un slēpt" | 24. | 4 |- | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boris Novković|Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | "Vukovi umiru sami" | "Savvaļa viena" | 11. | 115 |-style="background:gold;" | '''19''' | '''{{ESC|Grieķija}}''' | '''[[Angļu valoda|angļu]]''' | '''[[Elena Paparizu]]''' | '''"My Number One"''' | '''"Mans numurs viens"''' | '''1.''' | '''230''' |- | 20 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Nataļja Podoļska]] | "Nobody Hurt No One" | "Neviens ievainotais" | 15. | 57 |- | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Feminnem]]'' | "Call Me" | "Zvani man" | 14. | 79 |- | 22 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrāvijām" | 8. | 128 |- | 23 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Valters un Kaža]]'' | "The War is not Over" | "Karš nav beidzies" | 5. | 153 |- | 24 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | ''[[Ortal]]'' | "Chacun pense à soi" | "Ikviens domā par sevi" | 23. | 11 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2005]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2005. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] t5cto82bcs67wt0s3aiq1p0cynttzc7 0 35093 4465180 4462554 2026-05-08T08:49:49Z ~2026-27882-79 145076 ralfs 4465180 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Rīgas vagonbūves rūpnīca | logo = [[Attēls:RVR Riga logo.jpg]] | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2001. gads (1895. gadā kā a/s "Fēnikss") | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = mašīnbūve | products = sliežu transportlīdzekļi un to remonts | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:RVR.JPG|thumb|250px|Rīgas vagonbūves rūpnīcas galvenā ēka 2009. gadā]] '''AS Rīgas vagonbūves rūpnīca''' ('''RVR''') ir ralfins gejs haha maksātnespējīga [[Latvija]]s [[akciju sabiedrība]], kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu. RVR birojs un ražošanas ēkas atrodas [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 201, [[Rīga|Rīgā]]. No 2014. līdz 2019. gadam RVR īpašnieks bija SIA ''East-West Industrial Group''. 2017. gadā uzņēmumam sāka [[maksātnespējas process|maksātnespējas procesu]].<ref>[https://company.lursoft.lv/rigas-vagonbuves-rupnica/40003527016 company.lursoft.lv]</ref> RVR dibināta 1895. gadā kā akciju sabiedrība '''Fēnikss'''. Tā bija labākā vagonu rūpnīca [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], pēc rekonstrukcijas 1925. gadā viens no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]], kas ražota tramvajus un vilcienu vagonus, kopš 1936. gada kā '''Ford-Vairogs''' automašīnas gan vietējiem, gan ārzemju pasūtījumiem. Pēc Otrā pasaules kara RVR izveidojās par vienu no lielākajām [[vilciens|vilcienu]] rūpnīcām [[Padomju Savienība|PSRS]]. ''RVR'' ražotie vilcieni tika eksportēti arī uz [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], [[Bulgārija|Bulgāriju]] un [[Kuba|Kubu]]. Populārākas produkciju sērijas bija elektrovilcieni ''[[ER1]]'', ''[[ER2]]'', ''ER22'' un ''ER9'', kā arī tramvaji ''RVR-6''. Rīgas vagonbūves rūpnīcā tika izgatavots arī pirmais PSRS ātrgaitas vilciens ''ER200''. Bijušās PSRS un Dienvidslāvijas teritorijās ''RVR'' ražotie vilcieni tiek lietoti vēl joprojām. Latvijā mūsdienās vēl izmanto modernizētus ''ER2'' elektrovilcienus. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] rūpnīca veica nelielus pasūtījumus, nodarbojoties galvenokārt ar esošo vilcienu remontu un modernizāciju. Tika izlaisti arī daži jauni vilcieni. == RVR vēsture == [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei]] [[Attēls:Rīgas pilsētai 1928. gadā rūpnīcā Fēnikss izgatavotie tramvaji.jpg|thumb|250px|Rīgas pilsētai 1928. gadā izgatavotie 40 tramvaji]] [[Attēls:Vairogsauto.jpg|thumb|250px|''Ford-Vairogs'' izgatavotie kravas automobiļi]] === Pirmsākumi, Pirmais pasaules karš === {{dat|1895|3|31}} austriešu rūpnieks Oskars Freivirts ({{val|de|Freywirth}}) saņēma [[Krievijas imperators|Krievijas Impērija]]s ķeizara atļauju dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu akciju sabiedrību "Fēnikss" (''Phoenix''). Rūpnīcas būvniecībai viņš iepirka tolaik neapbūvētu klajumu [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] pie [[Rīgas—Pleskavas dzelzceļš|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa]]. Projektēšanai pieaicināja pazīstamo Rīgas arhitektu [[Kārlis Johans Felsko|Kārli Felsko]]. 1897. gada beigās rūpnīcā strādāja jau vairāk nekā 2000 strādnieku. Rūpnīca specializējās preču, pasažieru, ledus vagonu un platformu ražošanā. 1902. gadā rūpnīcā izgatavoja aptuveni 7000 vagonu. 1910. gadā pēc rekonstrukcijas rūpnīca palielināja saražotās produkcijas apjomu. 1913. gadā rūpnīcā izgatavoja 4 000 preču vagonu un 200 pasažieru vagonu, tai skaitā salonvagonu Krievijas Impērijas ķeizara galmam un augstākās klases pasažieru vagonus [[Itālija]]i. Rīgas vagoni skaitījās vieni no labākajiem [[Krievija|Krievijā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas darbība tika apturēta. Uzņēmuma aprīkojums un daļa no rūpnīcas darbiniekiem 1915. gadā tika evakuēti uz [[Ribinska]]s pilsētu Krievijā. === Starpkaru Latvijā === Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas laika posmā no 1919. līdz 1923. gadu rūpnīcas teritorijā atradās Dzelzceļu virsvaldes darbnīcas. 1922. gada 30. jūnijā apstiprināti "Rīgas savienoto metalurģisko, lokomotīvju, vagonu un mašīnu fabrikas "Fenikss" statūti. Valdes priekšsēdētājs bija Frīdrihs Kette. 1923. gadā tika uzsākti rūpnīcas ēkas renovācijas darbi un darbs pie [[Latvija]]s dzelzceļa metālizstrādājumu pasūtījumu izpildes. Rūpnīcas tehniskais aprīkojums bija augstā līmenī. Tika pielietotas jaunas tehnoloģijas — tādas, kā tērauda elektriskā kausēšana. 1925. gadā rūpnīca uzsāka ražot jauna tipa vagonus pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma. a/s „Fēnikss” un Liepājas kara ostas darbnīcās līdz 1931. gadam pavisam tika izgatavoti 196 šāda tipa vagoni, to skaitā 146 III klases vagoni. Viens no šiem vagoniem saglabājies, pilnībā restaurēts un apskatāms Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. 1928. gadā no [[Padomju Savienība]]s tika saņemts pasūtījums 1180 vagonu izgatavošanai, turklāt pēc Rīgas pilsētas valdes pasūtījuma tika izgatavoti 40 tramvaju vagoni. 1931. gadā rūpnīcā tika komplektētas 6 Tk (1-1-1) lokomotīves valsts uzņēmuma "[[Latvijas dzelzceļi]]" vajadzībām. Katlus, riteņpārus, armatūru un tvaika mašīnas daļas šīm lokomotīvēm izgatavoja ''Friedrich. Krupp'' ''A.G.'' (Nr.234, 235, 236) un ''Henschel & Sohn'' (Nr.237, 238, 239) rūpnīcās, bet vadītāju kabīnes un ūdens tankus izgatavoja un galīgās montāžas darbus veica Rīgā, akciju sabiedrībā “Fēnikss”.<ref>T.Altbergs Latvijas dzelzceļu lokomotīves. Rīga 2005., 84.lpp</ref> Pēc līdzīgas shēmas 1930. gadā Latvijas dzelzceļiem tika izgatavots Eiropas jeb normālplatuma motorvagons "Balodis" - rāmis, dzenošais mehānisms, ritošā daļa no Vācijas, bet virsbūve, interjera daļas un montāža veikta A/s "Fenikss". Pasaules ekonomiskās krīzes, ierobežotā pasūtījumu skaita un nepilnīgi izmantoto rūpnīcas jaudu dēļ uzņēmuma finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. Lai glābtu situāciju, [[Latvijas Kredītbanka]], pamatojoties uz valdības lēmumu, 1936. gada 15. oktobrī nopirka visas 4000 a/s Fenikss akcijas. 1936. gada 23. decembrī uz rūpnīcas "Fēnikss" bāzes tika nodibināta jauna akciju sabiedrība "Vairogs". Tās [[pamatkapitāls]] bija 8,5 miljoni latu, 99 procenti akciju piederēja valstij, kuras lielākie akcionāri bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]], [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Kara ministrija]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]], LR Kredītbanka, rūpnīca [[VEF]] un [[Tosmares kuģubūvētava|Liepājas kara ostas darbnīca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Nodibinata-akciju-sabiedriba-Vairogs|title=23.12.1936: Nodibināta Latvijas valsts akciju sabiedrība "Vairogs" automobiļu ražošanai|website=timenote.info|access-date=2024-04-11|language=lv}}</ref> Nozīmīgs notikums bija "Ford Motor Company" automobiļu montāžas licences saņemšana. 1937.—1940. gadu laikā, neskaitot kara pasūtījumus, rūpnīcā tika izgatavotas 332 vieglās un vairāk nekā 1200 kravas automašīnas [[Ford]], turklāt tika izgatavoti arī 200 autobusi. Šajā laika posmā tika pilnveidota vagonbūve un rūpnīca bija lielākais automašīnu ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. === Padomju ražošanas milzis === Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] rūpnīca galvenokārt nodarbojās ar vagonu remontu un renovāciju, kā arī tanku un automobiļu apkopi. 1945. gadā [[Padomju Savienība]]s valdība ar īpašu dekrētu noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā. RVR tika saņemts valsts pasūtījums piepilsētas elektrovilcienu vagonu ražošanai PSRS pilsētu dzelzceļu tīklu apgādei. 1947. gadā tika izlaista pirmā tipa elektrosekcija, 1949. gadā tika uzsākta tramvaju vagonu MTV-82 ražošana. 1951. gadā saražotās produkcijas apjoms bija 300 elektrovilcienu un 76 tramvaju vagonu gadā. Līdz ar produkcijas apjoma palielināšanos pieauga arī darbinieku skaits. 1966. gadā rūpnīcā tika uzstādīts elektrovilcienu [[Motorvagons|motorvagonu]] ražošanas rekords - 569 vienību gadā. 1960. gadu beigās uzņēmumā jau tika nodarbināti 5963 darbinieki. Sākot ar 1970. gadu, tika uzsākta regulāra elektrovilcienu piegāde [[Bulgārija]]i un [[Dienvidslāvija]]i. 1974. gadā tika uzbūvēts ātrgaitas elektrovilciens ER200, kas spēja sasniegt ātrumu 200 km/h. Jaunā vilciena vagonu garums bija 26 metri, bet virsbūve bija izgatavota no [[Alumīnijs|alumīnija]] sakausējuma. 1978. gadā RVR tika izgatavoti jau 685 dzelzceļa un 241 tramvaja vagoni. 1991. gadā ''RVR'' kļuva par patstāvīgu uzņēmumu. 1993. gada 22. jūnijā rūpnīca tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību. 1994. gadā tika saņemti pirmie pasūtījumi no [[Baltkrievija]]s. [[Baku]] un [[Odesa]]s pilsētām tika izgatavoti divi jaunas, savienotās konstrukcijas ''TR2'' tramvaji. Tika atjaunota sadarbība ar [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Krievija]]s, [[Serbija]]s un [[Bulgārija]]s dzelzceļiem.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> Gandrīz 50 gadus RVR bija vienīgā elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un tramvaju ražotāja PSRS teritorijā un viena no lielākajām Eiropā. Laikā no 1947. līdz 1993. gadam rūpnīcā tika izgatavots vairāk nekā 20 347 elektrovilcienu, 1934 dīzeļvilcienu un 7744 tramvaju vagonu. === Pārveide, jaunākā vēsture === Tā kā pasūtījumu bija maz, 1996. gadā ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' faktiski pārtrauca savu darbību. 1998. gada martā ''RVR'' tika atzīta par bankrotējušu.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> 2000. gadā lielāko uzņēmuma daļu nopirka metāla apstrādes un ražošanas uzņēmumi ''Vairogs - M'' un ''Severstaļlat''. Rūpnīcas korpusi tika izmantoti kā metālkonstrukciju noliktavas. 2001. gada 10. janvārī rūpnīcu nopirka uzņēmums ''[[Holdinga Kompānija FELIX]]'' un uz tās bāzes nodibināja AS '''''Rīgas Vagonbūves Rūpnīcu'''''. Pārņemta arī ''RVR'' preču zīme.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> No 2001. līdz 2007. gadam Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Somijas dzelzceļiem tika izgatavoti, remontēti vai modernizēti 850 vagoni un pārformēti 2505 elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī kravas platformu riteņpāri. 2005. gadā ''RVR'' Baltkrievijai izstrādāja pilnīgi jaunu dīzeļvilcienu ''DR1B.'' Pirms [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] sākuma 2007. gada aprīlī 75 % ''RVR'' akciju piederēja ''Holdinga kompānijai Felix'', bet 25 % — SIA ''Vairogs K''.<ref name="tvnet 2009.08.28" /> 2009. gada 31. decembrī par ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' 67 % akciju īpašnieku kļuva Kiprā reģistrēts uzņēmums ''Mysea Enterprises Limited''. 24,75 % akciju saglabāja SIA ''Holdinga kompānija Felix'', bet 8,25 % — SIA ''Vairogs K''. 2009. gada decembra sākumā valstij pastarpināti piederošā AS [[Pasažieru vilciens]] izsludināja vilcienu iepirkuma konkursu, pēc kura būtu jāpiegādā 34 elektrovilcieni un 7 dīzeļvilcieni un kura lielu daļu finansētu [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds]]. Līguma otra daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Tajā piedalījās arī ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' sadarbībā ar [[Kanāda]]s uzņēmumu ''[[Bombardier Transportation|Bombardier]]''.<ref name="NRA 2010.08.11" /> 2010. gada 5. martā ''Mysea Enterprises Limited'' ieķīlāja [[Latvijas Krājbanka|Latvijas Krājbankā]] sev piederošās ''RVR'' akcijas. 2011. gada 31. maijā ''RVR'' ieķīlāja ''Latvijas Krājbankā'' visu savu mantu.<ref name="tvnet 2011.11.22" /> Par vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīts [[Spānija]]s uzņēmums ''[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.]]'' (''CAF'') un 2012. gada 2. aprīlī ar to tika noslēgts līgums. ''CAF'' izvēlējās ''Rīgas vagonbūves rūpnīcu'' kā apakšuzņēmēju. Neilgi pēc līguma parakstīšanas atklājās, ka vairāki līguma nosacījumi neatbilda valdības apstiprinātajai pozīcijai, un tika pieprasīts pārslēgt līgumu ar atbilstošiem noteikumiem. 2012. gada 3. oktobrī paziņots, ka vienošanās starp ''Pasažieru vilciens'' un ''CAF'' par jauno vilcienu iegādi nav panākta. ''Rīgas vagonbūves rūpnīca''i bija parādsaistības pret AS ''Latvijas Krājbanka'' vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, un tās ievērojamu laiku netika pildītas. Pēc ''Latvijas Krājbanka''s bankrota tās likvidācijas administratori vēlējās atgūt ''RVR'' ieguldītos līdzekļus. 2013. gada oktobrī bija plānota ''Latvijas Krājbankas'' prasījuma tiesību pret ''RVR'' izsole, bet tā nenotika, jo neviens nebija iemaksājis noteikto nodrošinājumu. Tad tika plānots sākt ''RVR'' mantas izsoli pa daļām. 2014. gada 17. februārī nenotika ''RVR'' piederošo ''VRC Zasulauks'' akciju izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents. 2014. gada 15. maijā notika izsole, kurā izsolītas ''Rīgas vagonbūves rūpnīca''s 100 % akcijas kā kustamās mantas lietu kopība kopā ar ''Latvijas Krājbankai'' piederošajām prasījuma tiesībām pret ''RVR'' 14 109 420,08 EUR apmērā.<ref name="delfi 2014.05.15" /> Akcijas par 4,545 miljoniem EUR iegādājās SIA ''East-West Industrial Group'', kas dibināta 2014. gada 8. maijā. ''East-West Industrial Group'' bija apvienojušies trīs investori: Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA ''CBLM'' (25,09 %); Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs (33,7%), kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem; Krievijas pilsonis Igors Sušencovs (41,22 %), kurš pārstāv Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupu, kuras sastāvā ir smagās mašīnbūves holdings ''PTPA'' un tās pamata darbība saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c.<ref name="delfi 2014.05.15 2" /><ref name="tvnet 20.05.2014" /> RVR paziņoja, ka sadarbībā ar [[Baltkrievija]]s uzņēmumu ''[[Belkommunmaš]]'' plāno ražot zemās grīdas tramvaju ''AKSM-843''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ves.lv/article/102741 |title=Минск + Рига = трамвай |access-date={{dat|2009|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091128084230/http://www.ves.lv/article/102741 |archivedate={{dat|2009|11|28||bez}} }}</ref> Tika veikta arī ''ER2'' vilcienu modernizācija. Noritēja darbi arī pie jaunu sēriju izveides: ''ER22'', ''ER29'' un ''ER35''. 2015. gada aprīlī [[Ufa|Ufā]] nodibināja [[Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīca|"Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīcu"]], kuras viens no īpašniekiem bija RVR. Tur bija plānots ražot tramvaju RVR-8 (''РВЗ-8''), kam daļu detaļu piegādātu Rīgas rūpnīca.<ref name="Дзен, 2021-01-31" /> 2015. gadā ''RVR'' strādāja ar {{sk|182794|EUR}} lielu peļņu. 2016. gadā uzņēmums strādāja ar 2,96 miljonu eiro lieliem zaudējumiem un nodarbināja 182 darbiniekus. 2016. gada nogalē AS ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. 2017. gada aprīlī uzņēmumam tika sākts [[maksātnespējas process]]. ''RVR'' to apstrīdēja, un augustā Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu. 14. novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu sākt ''Rīgas vagonbūves rūpnīcas'' maksātnespējas procesu.<ref name="DB 2017.11" /> 2018. gada martā izsolē nonāca uzņēmuma manta. Uz to brīdi RVR nodokļu parāds sasniedza gandrīz divus miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49835755|title=Izsolīs maksātnespējīgās 'Rīgas vagonbūves rūpnīcas' mantu|last=Veidemanis|first=Guntars|website=delfi.lv|access-date=2021-12-06|date=2018-03-13|language=lv}}</ref> Ap 2022. gadu rūpnīcas galvenajā ēkā Gustava Zemgala gatvē 77 uzsāka īstenot dzīvokļu projektu ''RVR Smart'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/teika/cnbhj.html|title=SS.COM Dzīvokļi - Rīga - Teika, Cena 220 €/mēn. (12.22 €/m²). Izīrē Rvr Smart projekta ērtu un mājīgu Teika”, электрической - Sludinājumi|website=www.ss.com|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rvrsmart.com/lv/|title=Apart Hotel Riga - Ilgtermiņa un īstermiņa īre - RVR Smart|website=RVR Smart Apartments Riga|access-date=2024-10-04|language=lv}}</ref> tajā atradās arī [[Padelteniss|padeltenisa]] klubs, ziedu vairumtirgotājs un citi dažādi uzņēmumi. Bijušās rūpnīcas "Vairogs" vārdu turpināja lietot 1991. gadā dibinātais<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vairogs-m/40103020077|title=VAIROGS-M, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103020077 - par uzņēmumu|website=Lursoft IT|access-date=2024-10-04|date=2024-10-04|language=lv}}</ref> metālapstrādes uzņēmums "Vairogs-M". === Sports un kultūra === 1941. gada beigās vācu okupācijas laikā rūpnīcas paspārnē radās futbola komanda "Vairogs", kuru par RVR pārdēvēja tikai 20. gadsimta 50. gadu sākumā. No 50. gadu beigām līdz 60. gadu vidum komanda spēlēja LPSR čempionāta augstākajā līgā, bet pēc tam līdz 90. gadiem aprobežojās ar jauniešu sporta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/26427851/futbols-pilseta-vairogs-rvr|title='Futbols pilsētā': 'Vairogs'/RVR|last=Kaže|first=Raimonds|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-04|date=2009-08-25|language=lv}}</ref> 1964. gada 29. oktobrī nodibinājās RVR [[Regbijs|regbija]] klubs Arnolda Spādes vadībā, kuru 1993. gadā pārdēvēja par RVR/[[Galerija Centrs|UV ''Centrs'']] un kurš piedalījās [[Latvijas čempionāts regbijā|Latvijas čempionātā]]. Eksistēja arī RVR hokeja meistarkomanda.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42987905&isArticle=true|title=Tūkstošā spēle un trīsdesmitgade|work=Sports|access-date=2024-10-04|date=1994-10-29|last=Nikans|first=Valters}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rūpnīca 20. gadsimta 60. gados rūpnīca pārņēma Mežaparka stadionu (arī - [[FK Ķeizarmežs|sporta biedrības "Kaiserwald"]] stadionu).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=7067858&isArticle=true|title=Futbols pirms un pēc 40 gadiem...|work=[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]|access-date=2024-10-04|date=1990-07-05|last=Robežnieks|first=Juris}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1993. gadā RVR stadions (reizēm saukts arī stadions "Vagonbūvētājs")<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42466666&isArticle=true|title=Kur izmantosim vasaru?|work=Sports|date=1977-06-15|page=2}}{{Novecojusi saite}}</ref> pārgāja [[Latvijas Futbola federācija]]s pārziņā un izzuda 90. gadu beigās, teritorijā topot sporta kompleksam "Ķeizarmežs" (šobrīd – ''Mežaparks Sports Village'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42940440&isArticle=true|title=Ar jauniem spēkiem|work=[[Sports (žurnāls)|Sports]]|access-date=2024-10-04|date=1993-02-17|page=4}}{{Novecojusi saite}}</ref> == RVR tramvaji == Rīgas Vagonbūves rūpnīca bija viena no vadošajām tramvaju rūpnīcām bijušajā PSRS teritorijā. === MTV-82 === [[Attēls:Mtv82 nn.jpg|thumb|250px|Tramvajs MTV-82 Ņižņijnovgorodā, Krievijā (2006)]] Sākotnēji ražots fabrikā Nr. 82 (Maskava, Krievija). MTV ''(Krieviski MTB)'' ir abreviatūra, pilnais nosaukums ir "Maskavas Tramvaja Vagons" ''(Moskovskij Tramvajnij Vagon)''. Rīgā tika ražots laika posmā no 1949. līdz 1961. gadam un kopumā tika saražoti 1755 vagoni (~80% no kopējā saražoto vagonu skaitu). Galvenokārt izmantots [[Maskava|Maskavā]], [[Kijiva|Kijivā]], [[Ņižņijnovgoroda|Gorkijā]], [[Jekaterinburga|Sverdlovskā]] un [[Vladivostoka|Vladivostokā]] līdz 1983. gadam.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigashadow.net.tc |title=Riga Shadow |access-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130414073421/http://www.rigashadow.net.tc/ |archivedate={{dat|2013|04|14||bez}} }}</ref> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1945. gadā * Ražots - 1947-1961 * Izgatavoti - 2160 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13611&nbsp;mm * Platums - 2550&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3050&nbsp;mm * Pašmasa - 17,5t * Maksimālais ātrums - 55km/h * Sēdvietas - 40 * Pilnā ietilpība - 140 cilvēki === RVR-50 === Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-50 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1950. gadā * Ražots - 1950. gadā * Izgatavoti - 1 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 111 cilvēki === RVR-51 === Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-51 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1951. gadā * Ražots - 1951. gadā * Izgatavoti - 1 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 111 cilvēki === RVR-55 === Tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-55 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1955. gadā * Ražots - 1955-1956 * Izgatavoti - 10 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 98 cilvēki === RVR-57 === Tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-57 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1958. gadā * Ražots - 1957. gadā * Izgatavoti - 3 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 98 cilvēki === RVR-6 === [[Attēls:RVZ6 nn.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVR-6(6М2) Ņižņijnovgorodā, Krievijā (2006)]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVR-6M2 Daugavpilī (2011)]] Tika ražots trīs variantos - RVR-6 (1960.-1966. gads, 918 gab.), RVR-6M (1966.-1974. gads, 1988 gab.) un RVR-6M2 (1974.-1987. gads, 3110 gab.). Galvenās atšķirības starp variantiem ir šādas - RVR-6M ir ar nedaudz palielinātu jaudu salīdzinājumā ar RVR-6. Savukārt ar RVR-6M2 parādās iespēja tos savienot 2-3 vagonu vilcienos (parādījās kontaktligzdas vagona priekšā un aizmugurē). Starp pirmajiem un pēdējiem RVR-6M2 modeļiem ir nelielas atšķirības, kas neļauj tos savā starpā savienot vilcienā (sākotnējais + pēdējais). 1972. gadā līdz ar RVR logo nomaiņu (no riteņa ar spārniem un RVZ (kirilicā) uz RVR (tikai burtiem)) mainījās arī logo atrašanās vieta uz vagoniem - no vagona priekšas tas tika pārlikts uz labo sānu (tieši aiz priekšējām durvīm.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1960. gadā * Ražots - 1960-1987 * Izgatavoti - 6008 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 14080&nbsp;mm * Platums - 2596&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3148&nbsp;mm * Sēdvietas - 39 * Pilnā ietilpība - 197 cilvēki == Nerealizētās sērijas == 1980. gados RVR sāka darbu pie jaunu tramvaju sēriju izveides, kuras netika realizētas [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma un RVR darbības apturēšanas dēļ. === RVR-7 === Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 2 neiznīcināti eksemplāri. Viens no tiem atrodas Ņižņijnovgorodas tramvaju muzejā. Otrs atrodas Tveras 2. depo (izjaukts pa detaļām). 1974. gadā tika izgatavoti 2 vagoni, kurus divus gadus testēja [[Rīga|Rīgā]]. Šo testu laikā tika veiktas daudzas modifikācijas tramvaja virsbūvē. 1976. gadā viens vagons tika izgatavots izstādei "''Интербытмаш-76''" [[Maskava|Maskavā]]. Pēc šīs izstādes visi ražotie vagoni nonāca [[Maskava|Maskavā]] - Apakovas Depo. Ātri tika nolemts vagonus nogādāt Gorkijā (tagad [[Ņižņijnovgoroda]]), lai testētu vagonus uz sarežģīta reljefa līnijām. Šajā pašā gadā tika saražoti vēl 4 vagoni, kuri 1978. gadā arī tika nogādāti Gorkijā. 1978. gadā tika saražoti vēl 10 tramvaji, kuri nonāca Gorkijā un Kazaņā. Līdz ar šajā gadā ražotajiem tramvajiem tika izmainītas daudzas apgaismes ierīces - gan salonā, gan ārējās. 1980. gadā viens vagons tika pārvests no Gorkiju uz Kaļiņinu (tagad Tvera), lai tur turpinātu testus. 1982. gadā 6 vagoni no Gorkijas tika nodoti Novosibirskai, lai tur veiktu nopietnas modifikācijas. Šajā pašā gadā Gorkijā pārtrauca izmantot RVR-7 tramvajus. Laika posmā no 1982. līdz 1985. gadam tika ražoti vēl 8 RVR-7 vagoni. Neskatoties uz uzlabojumiem, jaunajos testos atklājās jaunas nepilnības. 1985. gadā tika apturēts projekts RVR-7.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1970. gadā * Ražots - 1974, 1976, 1978, 1982-1985 * Izgatavoti - 24 gab. * Sliežu platums - 1520&nbsp;mm * Garums - 15090&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3020&nbsp;mm * Sēdvietas - 33 * Pilnā ietilpība - 126 cilvēki === RVR-8 === 2015. gadā Krievijas rūpnieciskā dizaina studija ''FORMA'' pēc RVR pasūtījuma izstrādāja tramvaju ''RVR-8'' (''РВЗ-8'') ar 1 līdz 7 sekcijām, ko varētu pārdot Krievijas tirgū.<ref name="Дзен, 2021-01-31" /> === TR-1 === Projekts TR-1 bija pirmais savienotā tramvaja projekts [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā. Šis projekts bieži tiek salīdzināts ar ER200 vilcieniem, jo šī projekta maksimālais sasniegtais ātrums ir virs 90 km/h. TR-1 nekad nav pametis [[Rīga|Rīgu]]. Tas tika testēts Rīgā un atradās RVR teritorijā.<ref name="autogenerated1" /> 2009. gadā RVR TR-1 tika nodots metāllūžņos. '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1988. gadā * Ražots - 1988. gadā * Izgatavoti - 1 gab. === TR-2 === Projekts TR-2 bija mēģinājums atjaunot projektu TR-1, piešķirot tam nedaudz savādāku variantu. TR-2 atšķirība no TR-1 bija par vienu posmu mazāk, bet citas iezīmes palika līdzšinējās - izmēri, jauda, ātrums. Viens tramvajs vēl 1997. gadā tika testēts [[Rīga|Rīgā]] (4. maršrutā). Otrs tramvajs jau no 1994. gada tika izmantots [[Baku]]. [[Rīga]]s tramvajam bija divu veida strāvas noņēmēji - stangas tipa (izmantots [[Rīga|Rīgā]]) un pantogrāfs (lai tramvaju varētu izmantot testos [[Odesa|Odesā]]). Pēc atgriešanās no [[Odesa]]s un nelieliem uzlabojumiem tramvaja nākamais mērķis bija piebiedroties otram TR-2 tramvajam [[Baku]]. Bet tik tālu tramvajs nenonāca un tagad tas atrodas - [[Maskava]]s Lokomotīvju remonta rūpnīcā.<ref name="autogenerated1" /> Bija plānots ka TR-2 atgriezīsies Rīgā, bet tas nenotika un visticamāk TR-2 tika norakstīts metāllūžņos Maskavā. '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1994. gadā * Ražots - 1994. gadā * Izgatavoti - 2 gab. === TR-1 četrasu versija === Kopā ar TR-2 vismaz ideju līmenī tapa arī šīs sērijas četrasu tramvajs. Tā kā šis modelis nekad netika realizēts, tam nav piešķirts modeļa nosaukums (netika uzbūvēts pat prototips). Šis tramvajs bija paredzēts kā viena posma tramvajs. == RVR vilcieni == === AR1 === Vienvagona automotrise, kura tika plānota dzelzceļa līnijām ar mazu pasažieru skaitu. Virsbūve un ratiņi tika unificēti no dīzeļvilciena DR1. Vilciena katrā galā atradās mašīntelpa ar dzinēju JaMZ-238 (240 ZS) un hidropārvads GMP-240. Vienīgās divas automotrises uzbūvētas 1969. gadā, izmēģinātas posmā [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]], pēc tam gadu ekspluatētas [[Ukraina|Ukrainā]] [[Ļviva]]s dzelzceļā, tad nosūtītas atpakaļ uz RVR nepilnību novēršanai, vēlāk novirzītas uz [[Krievija]]s Oktobra dzelzceļu darbinieku pārvadāšanai. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1969. gads * Izgatavoti - 2 gab. * Sēdvietas - 90 * Maksimālais ātrums - 100 km/h === AR2 === [[Attēls:LG AR2-001 Vilnius 01.JPG|thumb|250px|AR2-002 Viļņa, Lietuva]] Vienvagona automotrise, ražota 1997. gadā. Tika uzstādīts zemvagona dzinējs ''Cummins'' ar ''Voith'' hidropārvadu. AR2 bija savādāks priekšgals nekā AR1, salonā tika uzstādīti polsterēti sēdekļi, kā arī luminiscences spuldzes. AR2-01 tika izmantota Latvijas dzelzceļā strādnieku pārvadāšanai posmā [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] (pasažieru pārvadājumiem tika izmantota līdz 2007. gada oktobrim uz Ērgļu dzelzceļa līnijas). AR2-02 atšķīrās no AR2-01 ar logiem, tā tiek izmantota [[Lietuva|Lietuvā]]. '''Tehniskie paramatri''' * Ražots - 1997. gads * Izgatavoti - 2 gab. * Sēdvietas - 76 * Maksimālais ātrums - 120 km/h === DR1 / DR1P / DR1A / DR1B === [[Attēls:LG DR1A-283M Paneriai 01.JPG|thumb|250px|DR1A-283M Paneriai, Lietuva]] DR1 tika ražots no 1963. gada. Sākotnēji tas bija ar apaļu priekšgalu, bet no DR1-09 tika ražoti kantaini priekšgali. Sērijveida dīzeļvilcienu ražošana sākās 1967. gadā. DR1P tika ražots no 1970. gada, tam bija startģeneratora piedziņa. DR1A tika ražots no 1976. gada, kaut gan eksperimentālais vilciens tika izgatavots jau 1973. gadā. DR1A-168 un DR1A-318—332 tika saražoti ar citādu priekšgalu (DR1A-168 bija zemāks prožektora novietojums). DR1A tika ražoti līdz 1998. gadam, no 2005. līdz 2011. gadam tika ražoti dīzeļvilcieni DR1B [[Baltkrievija]]s dzelzceļiem, to priekšgals un mašīnista kabīne ir līdzīgi Latvijas modernizētajiem ER2T elektrovilcieniem. Vilcienos tika uzstādīti ''Zvezda'' M756B dīzeļdzinēji, hidropārvads GDP-100. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1963.—1998. gads, 2005.—2008. gads, 2011. gads * Izgatavoti - 344 gab. (DR1 - 53, DR1P - 74, DR1A - 201, DR1B - 16) * Vagonu skaits vilcienā - 3 (DR1B), 4, 6 * Sēdvietas - 632 (līdz DR1A-145) / 648 (no DR1A-146) (6 vag.) * Maksimālais ātrums - 120 km/h === ER1 === [[Attēls:Eupatoria 04-14 img03 E-Kurort station.jpg|thumb|250px|ER1 [[Krima]]s kūrortā Eipatorijā (2014)]] Projektēts [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] ([[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]]) piepilsētas līnijām. Pirmo vilcienu (ER1-01) iesauca par "Komsomoļskij" un to izmantoja [[Maskava]]s - Klinas līnijā līdz 1990. gadam. Rīgā ER1 tika ražoti līdz 1960. gadam. Nākamos divus gadus to ražoja [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Kaļiņinas rūpnīca]] (tagad Tvera). Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Vilcienu ražošanas apjoms 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā strauji palielinājās. 1957. gadā tika saražoti 50 vagoni, 1958. gadā 80, 1959. gadā 498, bet 1960. gadā jau 705 (kopā ar Kaļiņinā ražotajiem).<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1957-1962 * Izgatavoti - 259 gab. (un 4 atsevišķi galvas vagoni) * Vagonu skaits vilcienā - 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāvas === ER2 / ER2R / ER2T === [[Attēls:RVR-Triebwagen.JPG|thumb|250px|ER-2 Rīgas Centrālajā stacijā (2006)]] [[Attēls:ER2T modernizations of Latvia.JPG|thumb|250px|Modernizētais ER-2T Rīgas Centrālajā stacijā (2006)]] {{Pamatraksts|ER2}} ER2R ir ar savādāku bremzēšanas sistēmu nekā ER2. Šī pati bremzēšanas sistēma tika izmantota arī ER2T. Sākotnēji ER2 bija ar vecā (apaļā) dizaina galvas vagoniem, bet 1974. gadā, sākot ar ER2—1028, tika radīts jauns (kantains) dizains, padarot galvas vagonus garākus - 21,5 m, nevis 19,6 m. ER2T bija uzlabotie ER2R modeļi, tie tika ražoti laikā no 1987. - 1997. gadam un ražošana apstājās pie ER2T-7249. Kopš 1990. gada tika izgatavoti tikai 6 vilcieni ar 14 vagoniem. 2003. gadā tika izgatavots pēdējais vilciens ER2T-7251 pēc Gruzijas pasūtījuma ar jaunu dizainu. Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti daudzās bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1962—2003 * Izgatavoti - 1101 gab. (ER2 - 850; ER2R - 89; ER2T - 162) * Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm (ER2T - 21500&nbsp;mm) * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāvas === ER3 === ER3 bija elektrovilciens ar automašīnistu. Faktiski ER3 bija tikai projekta apzīmējums elektrovilcienam ER2A-413, kurš no rūpnīcas tika izlaists ar automašīnista sistēmu. Elektrovilciens tika uzbūvēts 1963. gadā. Automašīnista sistēmā bija daudz kļūdu, tāpēc pēc pāris gadiem izmēģinājumu ekspluatācijas šī sistēma tika noņemta. Iespējams, automašīnista sistēma sākotnēji bija arī 1974. gadā uzbūvētajam ER200-1. === ER6 === Vienīgais šīs sērijas vilciens tika izgatavots jaunas bremžu sistēmas testam (izmantota sākot ar ER2R sērijas vilcieniem). Bāzēts uz ER1. 1965. gadā vienīgais ER6 vilciens tika pārbūvēts par ER1 un tālāk kalpoja ar apzīmējumu ER1/6-01. Tika izmantots līdz 1990. gadiem (pēdējās ziņas ir par izmantošanu 1996. gadā).<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1959. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Līdzstrāvas === ER7 === ER7 bija pirmais maiņstrāvas elektrovilciens PSRS. Uz ER7 bāzes tika būvēta elektrovilciena ER9 - ER7 modernizētā versija. 1961.—1963. gadā visu vilcienu motorvagoni tika modernizēti, un vilcieni saņēma sērijas apzīmējumu ER7K. Rezerves detaļu trūkuma dēļ 1972. gadā visi elektrovilcieni tika norakstīti. ER7 tika ekspluatēti [[Gorkija]]s dzelzceļā. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1957. gads, 1960.—1962. gads * Izgatavoti - 4 gab. + 1 galvas sekcija * Vagonu skaits vilcienā - 10 * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Maiņstrāva (25 kV) === ER9 / ER9P / ER9M / ER9E / ER9ET / ER9T === [[Attēls:ER9M multiple unit in Vilnius.JPG|thumb|250px|ER9M-390-1 Viļņa, Lietuva]] ER9P izgatavots no 1964. gada un tam ir nedaudz savādāks dzinēja izvietojums nekā ER9. Kopš 1974. gada ER9P ražoja ar jauno (kantaino) dizainu. ER9M ražots no 1976. gada, tika izmantoti citi materiāli nekā pirms tam ražotajos ER9 sērijas vilcienos. ER9E ražots no 1981. gada ar citādu dzesēšanas sistēmu. ER9T ražots kopš 1988. gada un atšķiras ar riteņiem. ER9K jeb EM9 ir bāzēts uz ER9T, bet ražots citur, ziņu nav.<ref name="autogenerated1" /> Par ER9ET un ER9TM ziņu nav. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1962-??? * Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Maiņstrāvas === ER10 === Pie ER10 sērijas izveides darbojās trīs rūpnīcas - RVR, [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Kaļiņinas vagonbūves rūpnīca]] un [[RER]] (Rīga). Vilcieni tika izmantoti no 1960. līdz 1974. gadam. Katrā vilcienā bija tikai 4 vagoni, bet divus šādus vilcienus varēja apvienot vienā. ER10 sērijas vilcieni varēja apkalpot tikai stacijas ar augstām platformām, jo durvīm nebija kāpņu. Tas bija pirmais [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā ražotais vilciens ar 3 durvīm katrā vagona pusē.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1960-1961 * Izgatavoti - 6 * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 486 * Garums - 24500&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāva === ER11 === Bāzēts uz ER22. Galvas motorvagonus un motorvagonus ražoja Rīgas vagonbūves rūpnīca, bet piekabvagonus - Kaļinskas vagonu rūpnīca. No rūpnīcas vienīgais ER11 sastāvs tika nodots Baltkrievijas dzelzceļam, bet vēlāk nodots Gorkijas dzelzceļam. 1971. gadā galvas un piekabvagoni pārveidoti par ER22, un tie tika nodoti citiem dzelzceļiem, bet motorvagoni tika norakstīti un nodoti atpakaļ uz RVR. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1965. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Sēdvietas (viss vilciens) - 992 (8 vag.) * Garums - 24500 mm * Platums - 3450—3480 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - līdz 0,72 m/s² * Maiņstrāvas === ER12 === Uz ER12 tika izmantoti impulsu strāvas pārveidotāji, līdzīgi kā modernizētajos elektrovilcienos ER2I, ļaujot ietaupīt elektroenerģiju līdz 12%. Visi ER12 elektrovilcieni nr. 6001, 6002, 6003 tika piegādāti Igaunijas dzelzceļam. 1990. gadu vidū visi vilcieni pārveidoti par sērijas ER2 elektrovilcieniem (vietējais apzīmējums ER2S). '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1976., 1981. gads * Izgatavoti - 3 gab. * Vagonu skaits sastāvā - 4, 6, 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 (10 vag.) * Garums - 19600 mm * Platums - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,71 m/s² * Līdzstrāvas === ER200 === [[Attēls:ЭР200 в пути.JPG|thumb|250px|ER200 Maskavas-Sanktpēterburgas ātrgaitas dzelzceļa līnijā (2006)]] {{Pamatraksts|ER-200}} Vienīgais [[Padomju Savienība|PSRS]] ātrgaitas vilciens. Agrāk tika izmantots uz [[Maskava]]s - [[Sanktpēterburga]]s līnijas. Pirmo vilcienu izgatavoja 1974. gadā, bet regulāra satiksme sākās tikai 1984. gadā. 1988. gadā tika izgatavoti divi jauni galvas vagoni, lai aizvietotu jau nolietotos. Otru vilcienu RVR izgatavoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. - 1994. gadā. 2006. gadā šie vilcieni uz līnijas bija tikai piektdienās un visu ceļu veica 3 stundās 55 minūtēs. Sakarā ar jaunās ātrgaitas šosejas [[Maskava]] - [[Sanktpēterburga]] izveidi šī ātrgaitas līnija zaudēja agrāko nozīmi. 2009. gadā ER200 vagonus bija paredzēts renovēt un izmantot uz piepilsētas līnijām pēc jauno ātrgaitas vilcienu Sapsan iegādes, tomēr tie tika izņemti no ekspluatācijas un kļuva par Krievijas dzelzceļu muzeju eksponātiem. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - no 1974. līdz 1994. gadam * Izgatavoti - 2 * Vagonu skaits vilcienā - 8, 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 416 - 544 * Garums - 26000&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 200km/h * Paātrinājums - 0,2m/s² * Līdzstrāvas === ER22 / ER22M / ER22V === [[Attēls:ER22 (ЭР22) electric train (5054087906).jpg|thumb|250px|ER22 Maskavā (2010)]] Bāzēts uz ER10 un bijušās S sērijas vilcieniem. Prototips uzbūvēts jau 1960. gadā. ER22 sērija izmantota līdz 2002. gadam.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1965-1976 * Izgatavoti - 70 gab. (ER22 - 66; ER22M - 2; ER22V - 2) * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Sēdvietas (viss vilciens) - 968 - 988 * Garums - 24500&nbsp;mm * Platums - 3450 - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,72 m/s² * Palēninājums - 0,8 m/s² * Līdzstrāvas === ER25 === [[Attēls:32 107.5 Sofia, 2007.JPG|thumb|250px|BDŽ-32 (ER25) Sofijā, Bulgārija (2007)]] ER25 tika būvēti 1970. un 1980. gados priekš Bulgārijas dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 32 (ER25 uzlabotajai versijai (1988—1991) bija apzīmējums 33). Bāzēts uz ER2 un ER9, tomēr bija cits priekšgals un pie mašīnista telpas, līdzīgi kā ER31, bija bagāžas telpa. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1968—1991 * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25090 mm * Platums - 2810 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,5 m/s² * Palēninājums - 0,8 m/s² * Maiņstrāvas === ER29 === ER29 bija pirmais elektrovilciens ar palielinātu tamburu un vagonu garumu 21500 mm. Uz ER29 tika izmantota rekuperatīvā bremzēšanas sistēma. Vienīgais ER29 vilciens izgatavots 1985. gada decembrī, tika izmēģināts [[Lietuva|Lietuvā]], pēc tam līdz 1990. gadu vidum tika ekspluatēts Ukrainas Dienvidrietumu dzelzceļā. Patlaban tiek plānota vilciena atjaunošana. * Ražots - 1985. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 6 * Garums - 21500 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Maiņstrāvas === ER31 === [[Attēls:ZCG 412-050 Podgorica.jpg|thumb|250px|ZCG 412-050 (ER31) Podgoricā, Melnkalne (2010)]] ER31 tika būvēti 1980. gados [[Dienvidslāvija]]s dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 412. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1980—1989 * Izgatavoti - 51 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25 540 mm * Platums - 3 120 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === ER33 === [[Attēls:Rusty train in Koprivshtitsa.JPG|thumb|250px|BDŽ-33 (ER33) Bulgārija (2007)]] ER33 tika būvēti 1990. gados Bulgārijas dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 33. Bāzēts uz ER2 un ER9, tomēr bija cits priekšgals un pie mašīnista telpas, līdzīgi kā ER31, bija bagāžas telpa. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1990—1992 * Izgatavoti - 6 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 294 * Garums - 25090 mm * Platums - 3 450 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === ER35 === [[Attēls:24.04.10 Beograd 412.105 (5812981929).jpg|thumb|250px|ŽS 412-105 (ER35) Serbijā (2010)]] ER35 tika būvēti 1990. gados [[Serbija]]s dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 412/416. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1995—1996 * Izgatavoti - 2 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25 540 mm * Platums - 3 120 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === Projektētās (nerealizētās) versijas === ==== ER5 ==== 1958. gadā pēc PSRS Satiksmes ministrijas uzdevuma tika projektēts elektrovilciens ER5. Tam bija plānotas 3 durvis katrā vagona pusē, rekuperatīvi-reostatiskā bremzēšanas sistēma, kā arī vagona garums 24,2 m un izeja tikai uz augstajām platformām. '''Tehniskie parametri (plānotie)''' * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Garums - 24200 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Līdzstrāvas ==== ER24 ==== [[Attēls:ER24-eskiz.jpg|thumb|250px|ER24 (projekts).]] Elektrovilciens ER24 tika projektēts 1980. gados. Tolaik RER bija grūtības izgatavot vilces elektrodzinēju ar spriegumu 1500V, kurš būtu domāts priekš elektriskās bremzēšanas, bet uz ER24 bija plānoti 750V sprieguma dzinēji. ER24 projektēšana tika pārtraukta 1991. gadā. Vēlāk uz ER24 bāzes Demihovas mašīnbūves rūpnīca uzbūvēja sērijas ED2T elektrovilcienu. '''Tehniskie parametri (plānotie)''' * Vagonu skaits vilcienā - 8, 12 * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Līdzstrāvas ==== ER30 ==== [[Attēls:ER30-01-drawing.jpg|thumb|250px|ER30 (projekts)]] ER30 — elektrovilciens ar palielinātu tamburu un vagonu garumu 21500 mm, projektēts 1985. gadā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="laikmetazimes 28-10-2013">[http://www.laikmetazimes.lv/2013/10/28/uzmanibu-vilciens-2-dala/ Uzmanību, vilciens! - 2.daļa] Ervīns Jākobsons, Laikmeta zīmes, 28-10-2013</ref> <ref name="tvnet 2009.08.28">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/152930-rvr_velas_atjaunot_tramvaju_razosanu RVR vēlas atjaunot tramvaju ražošanu] LETA, 2009. gada 28. augustā</ref> <ref name="NRA 2010.08.11">[http://nra.lv/ekonomika/latvija/28858-konkurss-pret-latviju.htm Konkurss pret Latviju?] NRA 11. augusts 2010</ref> <ref name="tvnet 2011.11.22">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/400329-izskan_minejumi_ka_lielakais_rvr_ipasnieks_ir_antonovs Izskan minējumi, ka lielākais RVR īpašnieks ir Antonovs] LETA/nozare.lv, 2011. gada 22. novembrī</ref> <ref name="delfi 2014.05.15">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/izsole-pardoti-100-rigas-vagonbuves-rupnicas-akciju.d?id=44495870 Izsolē pārdoti 100% 'Rīgas vagonbūves rūpnīcas' akciju] LETA, 15. maijs 2014</ref> <ref name="delfi 2014.05.15 2">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/east-west-industrial-group-uz-rvr-bazes-plano-veidot-masinbuves-klasteri.d?id=44496828 'East-West Industrial Group' uz RVR bāzes plāno veidot mašīnbūves klasteri] LETA, 15. maijs 2014</ref> <ref name="tvnet 20.05.2014">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/510893-eastwest_industrial_group_rvr_akcijas_iegadajies_par_4545_miljoniem_eiro «East-West Industrial Group» RVR akcijas iegādājies par 4,545 miljoniem eiro] NOZARE.LV 20.05.2014</ref> <ref name="DB 2017.11">[http://www.db.lv/ekonomika/razosana/ar-tiesas-lemumu-sakts-rigas-vagonbuves-rupnicas-maksatnespejas-process-468897 Ar tiesas lēmumu sākts Rīgas vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas process] LETA, 2017. gada 15. novembris</ref> <ref name="Дзен, 2021-01-31">[https://dzen.ru/a/YBbXGRI8yHZ8Ln_U Трамвай РВЗ-8 - "лебединая песня" Рижского завода] Дзен, 2021-01-31</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181101192143/http://rvr.lv/ RVR mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20070927075710/http://www.felixholding.lv/index.php?subj=17&lang=lat FELIX holding mājaslapa] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{coord|56|58|31|N|24|9|32|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa mašīnbūves uzņēmumi]] a75ybxr5ldeqlzpjkq4a5kimg0hixk1 4465181 4465180 2026-05-08T08:50:14Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27882-79|~2026-27882-79]] ([[User talk:~2026-27882-79|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4465180 4465181 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Rīgas vagonbūves rūpnīca | logo = [[Attēls:RVR Riga logo.jpg]] | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2001. gads (1895. gadā kā a/s "Fēnikss") | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = mašīnbūve | products = sliežu transportlīdzekļi un to remonts | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:RVR.JPG|thumb|250px|Rīgas vagonbūves rūpnīcas galvenā ēka 2009. gadā]] '''AS Rīgas vagonbūves rūpnīca''' ('''RVR''') ir maksātnespējīga [[Latvija]]s [[akciju sabiedrība]], kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu. RVR birojs un ražošanas ēkas atrodas [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 201, [[Rīga|Rīgā]]. No 2014. līdz 2019. gadam RVR īpašnieks bija SIA ''East-West Industrial Group''. 2017. gadā uzņēmumam sāka [[maksātnespējas process|maksātnespējas procesu]].<ref>[https://company.lursoft.lv/rigas-vagonbuves-rupnica/40003527016 company.lursoft.lv]</ref> RVR dibināta 1895. gadā kā akciju sabiedrība '''Fēnikss'''. Tā bija labākā vagonu rūpnīca [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], pēc rekonstrukcijas 1925. gadā viens no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]], kas ražota tramvajus un vilcienu vagonus, kopš 1936. gada kā '''Ford-Vairogs''' automašīnas gan vietējiem, gan ārzemju pasūtījumiem. Pēc Otrā pasaules kara RVR izveidojās par vienu no lielākajām [[vilciens|vilcienu]] rūpnīcām [[Padomju Savienība|PSRS]]. ''RVR'' ražotie vilcieni tika eksportēti arī uz [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], [[Bulgārija|Bulgāriju]] un [[Kuba|Kubu]]. Populārākas produkciju sērijas bija elektrovilcieni ''[[ER1]]'', ''[[ER2]]'', ''ER22'' un ''ER9'', kā arī tramvaji ''RVR-6''. Rīgas vagonbūves rūpnīcā tika izgatavots arī pirmais PSRS ātrgaitas vilciens ''ER200''. Bijušās PSRS un Dienvidslāvijas teritorijās ''RVR'' ražotie vilcieni tiek lietoti vēl joprojām. Latvijā mūsdienās vēl izmanto modernizētus ''ER2'' elektrovilcienus. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] rūpnīca veica nelielus pasūtījumus, nodarbojoties galvenokārt ar esošo vilcienu remontu un modernizāciju. Tika izlaisti arī daži jauni vilcieni. == RVR vēsture == [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei]] [[Attēls:Rīgas pilsētai 1928. gadā rūpnīcā Fēnikss izgatavotie tramvaji.jpg|thumb|250px|Rīgas pilsētai 1928. gadā izgatavotie 40 tramvaji]] [[Attēls:Vairogsauto.jpg|thumb|250px|''Ford-Vairogs'' izgatavotie kravas automobiļi]] === Pirmsākumi, Pirmais pasaules karš === {{dat|1895|3|31}} austriešu rūpnieks Oskars Freivirts ({{val|de|Freywirth}}) saņēma [[Krievijas imperators|Krievijas Impērija]]s ķeizara atļauju dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu akciju sabiedrību "Fēnikss" (''Phoenix''). Rūpnīcas būvniecībai viņš iepirka tolaik neapbūvētu klajumu [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] pie [[Rīgas—Pleskavas dzelzceļš|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa]]. Projektēšanai pieaicināja pazīstamo Rīgas arhitektu [[Kārlis Johans Felsko|Kārli Felsko]]. 1897. gada beigās rūpnīcā strādāja jau vairāk nekā 2000 strādnieku. Rūpnīca specializējās preču, pasažieru, ledus vagonu un platformu ražošanā. 1902. gadā rūpnīcā izgatavoja aptuveni 7000 vagonu. 1910. gadā pēc rekonstrukcijas rūpnīca palielināja saražotās produkcijas apjomu. 1913. gadā rūpnīcā izgatavoja 4 000 preču vagonu un 200 pasažieru vagonu, tai skaitā salonvagonu Krievijas Impērijas ķeizara galmam un augstākās klases pasažieru vagonus [[Itālija]]i. Rīgas vagoni skaitījās vieni no labākajiem [[Krievija|Krievijā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas darbība tika apturēta. Uzņēmuma aprīkojums un daļa no rūpnīcas darbiniekiem 1915. gadā tika evakuēti uz [[Ribinska]]s pilsētu Krievijā. === Starpkaru Latvijā === Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas laika posmā no 1919. līdz 1923. gadu rūpnīcas teritorijā atradās Dzelzceļu virsvaldes darbnīcas. 1922. gada 30. jūnijā apstiprināti "Rīgas savienoto metalurģisko, lokomotīvju, vagonu un mašīnu fabrikas "Fenikss" statūti. Valdes priekšsēdētājs bija Frīdrihs Kette. 1923. gadā tika uzsākti rūpnīcas ēkas renovācijas darbi un darbs pie [[Latvija]]s dzelzceļa metālizstrādājumu pasūtījumu izpildes. Rūpnīcas tehniskais aprīkojums bija augstā līmenī. Tika pielietotas jaunas tehnoloģijas — tādas, kā tērauda elektriskā kausēšana. 1925. gadā rūpnīca uzsāka ražot jauna tipa vagonus pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma. a/s „Fēnikss” un Liepājas kara ostas darbnīcās līdz 1931. gadam pavisam tika izgatavoti 196 šāda tipa vagoni, to skaitā 146 III klases vagoni. Viens no šiem vagoniem saglabājies, pilnībā restaurēts un apskatāms Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. 1928. gadā no [[Padomju Savienība]]s tika saņemts pasūtījums 1180 vagonu izgatavošanai, turklāt pēc Rīgas pilsētas valdes pasūtījuma tika izgatavoti 40 tramvaju vagoni. 1931. gadā rūpnīcā tika komplektētas 6 Tk (1-1-1) lokomotīves valsts uzņēmuma "[[Latvijas dzelzceļi]]" vajadzībām. Katlus, riteņpārus, armatūru un tvaika mašīnas daļas šīm lokomotīvēm izgatavoja ''Friedrich. Krupp'' ''A.G.'' (Nr.234, 235, 236) un ''Henschel & Sohn'' (Nr.237, 238, 239) rūpnīcās, bet vadītāju kabīnes un ūdens tankus izgatavoja un galīgās montāžas darbus veica Rīgā, akciju sabiedrībā “Fēnikss”.<ref>T.Altbergs Latvijas dzelzceļu lokomotīves. Rīga 2005., 84.lpp</ref> Pēc līdzīgas shēmas 1930. gadā Latvijas dzelzceļiem tika izgatavots Eiropas jeb normālplatuma motorvagons "Balodis" - rāmis, dzenošais mehānisms, ritošā daļa no Vācijas, bet virsbūve, interjera daļas un montāža veikta A/s "Fenikss". Pasaules ekonomiskās krīzes, ierobežotā pasūtījumu skaita un nepilnīgi izmantoto rūpnīcas jaudu dēļ uzņēmuma finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. Lai glābtu situāciju, [[Latvijas Kredītbanka]], pamatojoties uz valdības lēmumu, 1936. gada 15. oktobrī nopirka visas 4000 a/s Fenikss akcijas. 1936. gada 23. decembrī uz rūpnīcas "Fēnikss" bāzes tika nodibināta jauna akciju sabiedrība "Vairogs". Tās [[pamatkapitāls]] bija 8,5 miljoni latu, 99 procenti akciju piederēja valstij, kuras lielākie akcionāri bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]], [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Kara ministrija]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]], LR Kredītbanka, rūpnīca [[VEF]] un [[Tosmares kuģubūvētava|Liepājas kara ostas darbnīca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Nodibinata-akciju-sabiedriba-Vairogs|title=23.12.1936: Nodibināta Latvijas valsts akciju sabiedrība "Vairogs" automobiļu ražošanai|website=timenote.info|access-date=2024-04-11|language=lv}}</ref> Nozīmīgs notikums bija "Ford Motor Company" automobiļu montāžas licences saņemšana. 1937.—1940. gadu laikā, neskaitot kara pasūtījumus, rūpnīcā tika izgatavotas 332 vieglās un vairāk nekā 1200 kravas automašīnas [[Ford]], turklāt tika izgatavoti arī 200 autobusi. Šajā laika posmā tika pilnveidota vagonbūve un rūpnīca bija lielākais automašīnu ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. === Padomju ražošanas milzis === Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] rūpnīca galvenokārt nodarbojās ar vagonu remontu un renovāciju, kā arī tanku un automobiļu apkopi. 1945. gadā [[Padomju Savienība]]s valdība ar īpašu dekrētu noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā. RVR tika saņemts valsts pasūtījums piepilsētas elektrovilcienu vagonu ražošanai PSRS pilsētu dzelzceļu tīklu apgādei. 1947. gadā tika izlaista pirmā tipa elektrosekcija, 1949. gadā tika uzsākta tramvaju vagonu MTV-82 ražošana. 1951. gadā saražotās produkcijas apjoms bija 300 elektrovilcienu un 76 tramvaju vagonu gadā. Līdz ar produkcijas apjoma palielināšanos pieauga arī darbinieku skaits. 1966. gadā rūpnīcā tika uzstādīts elektrovilcienu [[Motorvagons|motorvagonu]] ražošanas rekords - 569 vienību gadā. 1960. gadu beigās uzņēmumā jau tika nodarbināti 5963 darbinieki. Sākot ar 1970. gadu, tika uzsākta regulāra elektrovilcienu piegāde [[Bulgārija]]i un [[Dienvidslāvija]]i. 1974. gadā tika uzbūvēts ātrgaitas elektrovilciens ER200, kas spēja sasniegt ātrumu 200 km/h. Jaunā vilciena vagonu garums bija 26 metri, bet virsbūve bija izgatavota no [[Alumīnijs|alumīnija]] sakausējuma. 1978. gadā RVR tika izgatavoti jau 685 dzelzceļa un 241 tramvaja vagoni. 1991. gadā ''RVR'' kļuva par patstāvīgu uzņēmumu. 1993. gada 22. jūnijā rūpnīca tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību. 1994. gadā tika saņemti pirmie pasūtījumi no [[Baltkrievija]]s. [[Baku]] un [[Odesa]]s pilsētām tika izgatavoti divi jaunas, savienotās konstrukcijas ''TR2'' tramvaji. Tika atjaunota sadarbība ar [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Krievija]]s, [[Serbija]]s un [[Bulgārija]]s dzelzceļiem.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> Gandrīz 50 gadus RVR bija vienīgā elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un tramvaju ražotāja PSRS teritorijā un viena no lielākajām Eiropā. Laikā no 1947. līdz 1993. gadam rūpnīcā tika izgatavots vairāk nekā 20 347 elektrovilcienu, 1934 dīzeļvilcienu un 7744 tramvaju vagonu. === Pārveide, jaunākā vēsture === Tā kā pasūtījumu bija maz, 1996. gadā ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' faktiski pārtrauca savu darbību. 1998. gada martā ''RVR'' tika atzīta par bankrotējušu.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> 2000. gadā lielāko uzņēmuma daļu nopirka metāla apstrādes un ražošanas uzņēmumi ''Vairogs - M'' un ''Severstaļlat''. Rūpnīcas korpusi tika izmantoti kā metālkonstrukciju noliktavas. 2001. gada 10. janvārī rūpnīcu nopirka uzņēmums ''[[Holdinga Kompānija FELIX]]'' un uz tās bāzes nodibināja AS '''''Rīgas Vagonbūves Rūpnīcu'''''. Pārņemta arī ''RVR'' preču zīme.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> No 2001. līdz 2007. gadam Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Somijas dzelzceļiem tika izgatavoti, remontēti vai modernizēti 850 vagoni un pārformēti 2505 elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī kravas platformu riteņpāri. 2005. gadā ''RVR'' Baltkrievijai izstrādāja pilnīgi jaunu dīzeļvilcienu ''DR1B.'' Pirms [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] sākuma 2007. gada aprīlī 75 % ''RVR'' akciju piederēja ''Holdinga kompānijai Felix'', bet 25 % — SIA ''Vairogs K''.<ref name="tvnet 2009.08.28" /> 2009. gada 31. decembrī par ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' 67 % akciju īpašnieku kļuva Kiprā reģistrēts uzņēmums ''Mysea Enterprises Limited''. 24,75 % akciju saglabāja SIA ''Holdinga kompānija Felix'', bet 8,25 % — SIA ''Vairogs K''. 2009. gada decembra sākumā valstij pastarpināti piederošā AS [[Pasažieru vilciens]] izsludināja vilcienu iepirkuma konkursu, pēc kura būtu jāpiegādā 34 elektrovilcieni un 7 dīzeļvilcieni un kura lielu daļu finansētu [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds]]. Līguma otra daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Tajā piedalījās arī ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' sadarbībā ar [[Kanāda]]s uzņēmumu ''[[Bombardier Transportation|Bombardier]]''.<ref name="NRA 2010.08.11" /> 2010. gada 5. martā ''Mysea Enterprises Limited'' ieķīlāja [[Latvijas Krājbanka|Latvijas Krājbankā]] sev piederošās ''RVR'' akcijas. 2011. gada 31. maijā ''RVR'' ieķīlāja ''Latvijas Krājbankā'' visu savu mantu.<ref name="tvnet 2011.11.22" /> Par vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīts [[Spānija]]s uzņēmums ''[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.]]'' (''CAF'') un 2012. gada 2. aprīlī ar to tika noslēgts līgums. ''CAF'' izvēlējās ''Rīgas vagonbūves rūpnīcu'' kā apakšuzņēmēju. Neilgi pēc līguma parakstīšanas atklājās, ka vairāki līguma nosacījumi neatbilda valdības apstiprinātajai pozīcijai, un tika pieprasīts pārslēgt līgumu ar atbilstošiem noteikumiem. 2012. gada 3. oktobrī paziņots, ka vienošanās starp ''Pasažieru vilciens'' un ''CAF'' par jauno vilcienu iegādi nav panākta. ''Rīgas vagonbūves rūpnīca''i bija parādsaistības pret AS ''Latvijas Krājbanka'' vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, un tās ievērojamu laiku netika pildītas. Pēc ''Latvijas Krājbanka''s bankrota tās likvidācijas administratori vēlējās atgūt ''RVR'' ieguldītos līdzekļus. 2013. gada oktobrī bija plānota ''Latvijas Krājbankas'' prasījuma tiesību pret ''RVR'' izsole, bet tā nenotika, jo neviens nebija iemaksājis noteikto nodrošinājumu. Tad tika plānots sākt ''RVR'' mantas izsoli pa daļām. 2014. gada 17. februārī nenotika ''RVR'' piederošo ''VRC Zasulauks'' akciju izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents. 2014. gada 15. maijā notika izsole, kurā izsolītas ''Rīgas vagonbūves rūpnīca''s 100 % akcijas kā kustamās mantas lietu kopība kopā ar ''Latvijas Krājbankai'' piederošajām prasījuma tiesībām pret ''RVR'' 14 109 420,08 EUR apmērā.<ref name="delfi 2014.05.15" /> Akcijas par 4,545 miljoniem EUR iegādājās SIA ''East-West Industrial Group'', kas dibināta 2014. gada 8. maijā. ''East-West Industrial Group'' bija apvienojušies trīs investori: Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA ''CBLM'' (25,09 %); Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs (33,7%), kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem; Krievijas pilsonis Igors Sušencovs (41,22 %), kurš pārstāv Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupu, kuras sastāvā ir smagās mašīnbūves holdings ''PTPA'' un tās pamata darbība saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c.<ref name="delfi 2014.05.15 2" /><ref name="tvnet 20.05.2014" /> RVR paziņoja, ka sadarbībā ar [[Baltkrievija]]s uzņēmumu ''[[Belkommunmaš]]'' plāno ražot zemās grīdas tramvaju ''AKSM-843''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ves.lv/article/102741 |title=Минск + Рига = трамвай |access-date={{dat|2009|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091128084230/http://www.ves.lv/article/102741 |archivedate={{dat|2009|11|28||bez}} }}</ref> Tika veikta arī ''ER2'' vilcienu modernizācija. Noritēja darbi arī pie jaunu sēriju izveides: ''ER22'', ''ER29'' un ''ER35''. 2015. gada aprīlī [[Ufa|Ufā]] nodibināja [[Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīca|"Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīcu"]], kuras viens no īpašniekiem bija RVR. Tur bija plānots ražot tramvaju RVR-8 (''РВЗ-8''), kam daļu detaļu piegādātu Rīgas rūpnīca.<ref name="Дзен, 2021-01-31" /> 2015. gadā ''RVR'' strādāja ar {{sk|182794|EUR}} lielu peļņu. 2016. gadā uzņēmums strādāja ar 2,96 miljonu eiro lieliem zaudējumiem un nodarbināja 182 darbiniekus. 2016. gada nogalē AS ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. 2017. gada aprīlī uzņēmumam tika sākts [[maksātnespējas process]]. ''RVR'' to apstrīdēja, un augustā Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu. 14. novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu sākt ''Rīgas vagonbūves rūpnīcas'' maksātnespējas procesu.<ref name="DB 2017.11" /> 2018. gada martā izsolē nonāca uzņēmuma manta. Uz to brīdi RVR nodokļu parāds sasniedza gandrīz divus miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49835755|title=Izsolīs maksātnespējīgās 'Rīgas vagonbūves rūpnīcas' mantu|last=Veidemanis|first=Guntars|website=delfi.lv|access-date=2021-12-06|date=2018-03-13|language=lv}}</ref> Ap 2022. gadu rūpnīcas galvenajā ēkā Gustava Zemgala gatvē 77 uzsāka īstenot dzīvokļu projektu ''RVR Smart'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/teika/cnbhj.html|title=SS.COM Dzīvokļi - Rīga - Teika, Cena 220 €/mēn. (12.22 €/m²). Izīrē Rvr Smart projekta ērtu un mājīgu Teika”, электрической - Sludinājumi|website=www.ss.com|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rvrsmart.com/lv/|title=Apart Hotel Riga - Ilgtermiņa un īstermiņa īre - RVR Smart|website=RVR Smart Apartments Riga|access-date=2024-10-04|language=lv}}</ref> tajā atradās arī [[Padelteniss|padeltenisa]] klubs, ziedu vairumtirgotājs un citi dažādi uzņēmumi. Bijušās rūpnīcas "Vairogs" vārdu turpināja lietot 1991. gadā dibinātais<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vairogs-m/40103020077|title=VAIROGS-M, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103020077 - par uzņēmumu|website=Lursoft IT|access-date=2024-10-04|date=2024-10-04|language=lv}}</ref> metālapstrādes uzņēmums "Vairogs-M". === Sports un kultūra === 1941. gada beigās vācu okupācijas laikā rūpnīcas paspārnē radās futbola komanda "Vairogs", kuru par RVR pārdēvēja tikai 20. gadsimta 50. gadu sākumā. No 50. gadu beigām līdz 60. gadu vidum komanda spēlēja LPSR čempionāta augstākajā līgā, bet pēc tam līdz 90. gadiem aprobežojās ar jauniešu sporta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/26427851/futbols-pilseta-vairogs-rvr|title='Futbols pilsētā': 'Vairogs'/RVR|last=Kaže|first=Raimonds|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-04|date=2009-08-25|language=lv}}</ref> 1964. gada 29. oktobrī nodibinājās RVR [[Regbijs|regbija]] klubs Arnolda Spādes vadībā, kuru 1993. gadā pārdēvēja par RVR/[[Galerija Centrs|UV ''Centrs'']] un kurš piedalījās [[Latvijas čempionāts regbijā|Latvijas čempionātā]]. Eksistēja arī RVR hokeja meistarkomanda.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42987905&isArticle=true|title=Tūkstošā spēle un trīsdesmitgade|work=Sports|access-date=2024-10-04|date=1994-10-29|last=Nikans|first=Valters}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rūpnīca 20. gadsimta 60. gados rūpnīca pārņēma Mežaparka stadionu (arī - [[FK Ķeizarmežs|sporta biedrības "Kaiserwald"]] stadionu).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=7067858&isArticle=true|title=Futbols pirms un pēc 40 gadiem...|work=[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]|access-date=2024-10-04|date=1990-07-05|last=Robežnieks|first=Juris}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1993. gadā RVR stadions (reizēm saukts arī stadions "Vagonbūvētājs")<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42466666&isArticle=true|title=Kur izmantosim vasaru?|work=Sports|date=1977-06-15|page=2}}{{Novecojusi saite}}</ref> pārgāja [[Latvijas Futbola federācija]]s pārziņā un izzuda 90. gadu beigās, teritorijā topot sporta kompleksam "Ķeizarmežs" (šobrīd – ''Mežaparks Sports Village'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42940440&isArticle=true|title=Ar jauniem spēkiem|work=[[Sports (žurnāls)|Sports]]|access-date=2024-10-04|date=1993-02-17|page=4}}{{Novecojusi saite}}</ref> == RVR tramvaji == Rīgas Vagonbūves rūpnīca bija viena no vadošajām tramvaju rūpnīcām bijušajā PSRS teritorijā. === MTV-82 === [[Attēls:Mtv82 nn.jpg|thumb|250px|Tramvajs MTV-82 Ņižņijnovgorodā, Krievijā (2006)]] Sākotnēji ražots fabrikā Nr. 82 (Maskava, Krievija). MTV ''(Krieviski MTB)'' ir abreviatūra, pilnais nosaukums ir "Maskavas Tramvaja Vagons" ''(Moskovskij Tramvajnij Vagon)''. Rīgā tika ražots laika posmā no 1949. līdz 1961. gadam un kopumā tika saražoti 1755 vagoni (~80% no kopējā saražoto vagonu skaitu). Galvenokārt izmantots [[Maskava|Maskavā]], [[Kijiva|Kijivā]], [[Ņižņijnovgoroda|Gorkijā]], [[Jekaterinburga|Sverdlovskā]] un [[Vladivostoka|Vladivostokā]] līdz 1983. gadam.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigashadow.net.tc |title=Riga Shadow |access-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130414073421/http://www.rigashadow.net.tc/ |archivedate={{dat|2013|04|14||bez}} }}</ref> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1945. gadā * Ražots - 1947-1961 * Izgatavoti - 2160 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13611&nbsp;mm * Platums - 2550&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3050&nbsp;mm * Pašmasa - 17,5t * Maksimālais ātrums - 55km/h * Sēdvietas - 40 * Pilnā ietilpība - 140 cilvēki === RVR-50 === Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-50 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1950. gadā * Ražots - 1950. gadā * Izgatavoti - 1 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 111 cilvēki === RVR-51 === Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-51 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1951. gadā * Ražots - 1951. gadā * Izgatavoti - 1 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 111 cilvēki === RVR-55 === Tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-55 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1955. gadā * Ražots - 1955-1956 * Izgatavoti - 10 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 98 cilvēki === RVR-57 === Tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-57 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1958. gadā * Ražots - 1957. gadā * Izgatavoti - 3 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 98 cilvēki === RVR-6 === [[Attēls:RVZ6 nn.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVR-6(6М2) Ņižņijnovgorodā, Krievijā (2006)]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVR-6M2 Daugavpilī (2011)]] Tika ražots trīs variantos - RVR-6 (1960.-1966. gads, 918 gab.), RVR-6M (1966.-1974. gads, 1988 gab.) un RVR-6M2 (1974.-1987. gads, 3110 gab.). Galvenās atšķirības starp variantiem ir šādas - RVR-6M ir ar nedaudz palielinātu jaudu salīdzinājumā ar RVR-6. Savukārt ar RVR-6M2 parādās iespēja tos savienot 2-3 vagonu vilcienos (parādījās kontaktligzdas vagona priekšā un aizmugurē). Starp pirmajiem un pēdējiem RVR-6M2 modeļiem ir nelielas atšķirības, kas neļauj tos savā starpā savienot vilcienā (sākotnējais + pēdējais). 1972. gadā līdz ar RVR logo nomaiņu (no riteņa ar spārniem un RVZ (kirilicā) uz RVR (tikai burtiem)) mainījās arī logo atrašanās vieta uz vagoniem - no vagona priekšas tas tika pārlikts uz labo sānu (tieši aiz priekšējām durvīm.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1960. gadā * Ražots - 1960-1987 * Izgatavoti - 6008 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 14080&nbsp;mm * Platums - 2596&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3148&nbsp;mm * Sēdvietas - 39 * Pilnā ietilpība - 197 cilvēki == Nerealizētās sērijas == 1980. gados RVR sāka darbu pie jaunu tramvaju sēriju izveides, kuras netika realizētas [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma un RVR darbības apturēšanas dēļ. === RVR-7 === Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 2 neiznīcināti eksemplāri. Viens no tiem atrodas Ņižņijnovgorodas tramvaju muzejā. Otrs atrodas Tveras 2. depo (izjaukts pa detaļām). 1974. gadā tika izgatavoti 2 vagoni, kurus divus gadus testēja [[Rīga|Rīgā]]. Šo testu laikā tika veiktas daudzas modifikācijas tramvaja virsbūvē. 1976. gadā viens vagons tika izgatavots izstādei "''Интербытмаш-76''" [[Maskava|Maskavā]]. Pēc šīs izstādes visi ražotie vagoni nonāca [[Maskava|Maskavā]] - Apakovas Depo. Ātri tika nolemts vagonus nogādāt Gorkijā (tagad [[Ņižņijnovgoroda]]), lai testētu vagonus uz sarežģīta reljefa līnijām. Šajā pašā gadā tika saražoti vēl 4 vagoni, kuri 1978. gadā arī tika nogādāti Gorkijā. 1978. gadā tika saražoti vēl 10 tramvaji, kuri nonāca Gorkijā un Kazaņā. Līdz ar šajā gadā ražotajiem tramvajiem tika izmainītas daudzas apgaismes ierīces - gan salonā, gan ārējās. 1980. gadā viens vagons tika pārvests no Gorkiju uz Kaļiņinu (tagad Tvera), lai tur turpinātu testus. 1982. gadā 6 vagoni no Gorkijas tika nodoti Novosibirskai, lai tur veiktu nopietnas modifikācijas. Šajā pašā gadā Gorkijā pārtrauca izmantot RVR-7 tramvajus. Laika posmā no 1982. līdz 1985. gadam tika ražoti vēl 8 RVR-7 vagoni. Neskatoties uz uzlabojumiem, jaunajos testos atklājās jaunas nepilnības. 1985. gadā tika apturēts projekts RVR-7.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1970. gadā * Ražots - 1974, 1976, 1978, 1982-1985 * Izgatavoti - 24 gab. * Sliežu platums - 1520&nbsp;mm * Garums - 15090&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3020&nbsp;mm * Sēdvietas - 33 * Pilnā ietilpība - 126 cilvēki === RVR-8 === 2015. gadā Krievijas rūpnieciskā dizaina studija ''FORMA'' pēc RVR pasūtījuma izstrādāja tramvaju ''RVR-8'' (''РВЗ-8'') ar 1 līdz 7 sekcijām, ko varētu pārdot Krievijas tirgū.<ref name="Дзен, 2021-01-31" /> === TR-1 === Projekts TR-1 bija pirmais savienotā tramvaja projekts [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā. Šis projekts bieži tiek salīdzināts ar ER200 vilcieniem, jo šī projekta maksimālais sasniegtais ātrums ir virs 90 km/h. TR-1 nekad nav pametis [[Rīga|Rīgu]]. Tas tika testēts Rīgā un atradās RVR teritorijā.<ref name="autogenerated1" /> 2009. gadā RVR TR-1 tika nodots metāllūžņos. '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1988. gadā * Ražots - 1988. gadā * Izgatavoti - 1 gab. === TR-2 === Projekts TR-2 bija mēģinājums atjaunot projektu TR-1, piešķirot tam nedaudz savādāku variantu. TR-2 atšķirība no TR-1 bija par vienu posmu mazāk, bet citas iezīmes palika līdzšinējās - izmēri, jauda, ātrums. Viens tramvajs vēl 1997. gadā tika testēts [[Rīga|Rīgā]] (4. maršrutā). Otrs tramvajs jau no 1994. gada tika izmantots [[Baku]]. [[Rīga]]s tramvajam bija divu veida strāvas noņēmēji - stangas tipa (izmantots [[Rīga|Rīgā]]) un pantogrāfs (lai tramvaju varētu izmantot testos [[Odesa|Odesā]]). Pēc atgriešanās no [[Odesa]]s un nelieliem uzlabojumiem tramvaja nākamais mērķis bija piebiedroties otram TR-2 tramvajam [[Baku]]. Bet tik tālu tramvajs nenonāca un tagad tas atrodas - [[Maskava]]s Lokomotīvju remonta rūpnīcā.<ref name="autogenerated1" /> Bija plānots ka TR-2 atgriezīsies Rīgā, bet tas nenotika un visticamāk TR-2 tika norakstīts metāllūžņos Maskavā. '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1994. gadā * Ražots - 1994. gadā * Izgatavoti - 2 gab. === TR-1 četrasu versija === Kopā ar TR-2 vismaz ideju līmenī tapa arī šīs sērijas četrasu tramvajs. Tā kā šis modelis nekad netika realizēts, tam nav piešķirts modeļa nosaukums (netika uzbūvēts pat prototips). Šis tramvajs bija paredzēts kā viena posma tramvajs. == RVR vilcieni == === AR1 === Vienvagona automotrise, kura tika plānota dzelzceļa līnijām ar mazu pasažieru skaitu. Virsbūve un ratiņi tika unificēti no dīzeļvilciena DR1. Vilciena katrā galā atradās mašīntelpa ar dzinēju JaMZ-238 (240 ZS) un hidropārvads GMP-240. Vienīgās divas automotrises uzbūvētas 1969. gadā, izmēģinātas posmā [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]], pēc tam gadu ekspluatētas [[Ukraina|Ukrainā]] [[Ļviva]]s dzelzceļā, tad nosūtītas atpakaļ uz RVR nepilnību novēršanai, vēlāk novirzītas uz [[Krievija]]s Oktobra dzelzceļu darbinieku pārvadāšanai. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1969. gads * Izgatavoti - 2 gab. * Sēdvietas - 90 * Maksimālais ātrums - 100 km/h === AR2 === [[Attēls:LG AR2-001 Vilnius 01.JPG|thumb|250px|AR2-002 Viļņa, Lietuva]] Vienvagona automotrise, ražota 1997. gadā. Tika uzstādīts zemvagona dzinējs ''Cummins'' ar ''Voith'' hidropārvadu. AR2 bija savādāks priekšgals nekā AR1, salonā tika uzstādīti polsterēti sēdekļi, kā arī luminiscences spuldzes. AR2-01 tika izmantota Latvijas dzelzceļā strādnieku pārvadāšanai posmā [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] (pasažieru pārvadājumiem tika izmantota līdz 2007. gada oktobrim uz Ērgļu dzelzceļa līnijas). AR2-02 atšķīrās no AR2-01 ar logiem, tā tiek izmantota [[Lietuva|Lietuvā]]. '''Tehniskie paramatri''' * Ražots - 1997. gads * Izgatavoti - 2 gab. * Sēdvietas - 76 * Maksimālais ātrums - 120 km/h === DR1 / DR1P / DR1A / DR1B === [[Attēls:LG DR1A-283M Paneriai 01.JPG|thumb|250px|DR1A-283M Paneriai, Lietuva]] DR1 tika ražots no 1963. gada. Sākotnēji tas bija ar apaļu priekšgalu, bet no DR1-09 tika ražoti kantaini priekšgali. Sērijveida dīzeļvilcienu ražošana sākās 1967. gadā. DR1P tika ražots no 1970. gada, tam bija startģeneratora piedziņa. DR1A tika ražots no 1976. gada, kaut gan eksperimentālais vilciens tika izgatavots jau 1973. gadā. DR1A-168 un DR1A-318—332 tika saražoti ar citādu priekšgalu (DR1A-168 bija zemāks prožektora novietojums). DR1A tika ražoti līdz 1998. gadam, no 2005. līdz 2011. gadam tika ražoti dīzeļvilcieni DR1B [[Baltkrievija]]s dzelzceļiem, to priekšgals un mašīnista kabīne ir līdzīgi Latvijas modernizētajiem ER2T elektrovilcieniem. Vilcienos tika uzstādīti ''Zvezda'' M756B dīzeļdzinēji, hidropārvads GDP-100. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1963.—1998. gads, 2005.—2008. gads, 2011. gads * Izgatavoti - 344 gab. (DR1 - 53, DR1P - 74, DR1A - 201, DR1B - 16) * Vagonu skaits vilcienā - 3 (DR1B), 4, 6 * Sēdvietas - 632 (līdz DR1A-145) / 648 (no DR1A-146) (6 vag.) * Maksimālais ātrums - 120 km/h === ER1 === [[Attēls:Eupatoria 04-14 img03 E-Kurort station.jpg|thumb|250px|ER1 [[Krima]]s kūrortā Eipatorijā (2014)]] Projektēts [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] ([[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]]) piepilsētas līnijām. Pirmo vilcienu (ER1-01) iesauca par "Komsomoļskij" un to izmantoja [[Maskava]]s - Klinas līnijā līdz 1990. gadam. Rīgā ER1 tika ražoti līdz 1960. gadam. Nākamos divus gadus to ražoja [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Kaļiņinas rūpnīca]] (tagad Tvera). Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Vilcienu ražošanas apjoms 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā strauji palielinājās. 1957. gadā tika saražoti 50 vagoni, 1958. gadā 80, 1959. gadā 498, bet 1960. gadā jau 705 (kopā ar Kaļiņinā ražotajiem).<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1957-1962 * Izgatavoti - 259 gab. (un 4 atsevišķi galvas vagoni) * Vagonu skaits vilcienā - 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāvas === ER2 / ER2R / ER2T === [[Attēls:RVR-Triebwagen.JPG|thumb|250px|ER-2 Rīgas Centrālajā stacijā (2006)]] [[Attēls:ER2T modernizations of Latvia.JPG|thumb|250px|Modernizētais ER-2T Rīgas Centrālajā stacijā (2006)]] {{Pamatraksts|ER2}} ER2R ir ar savādāku bremzēšanas sistēmu nekā ER2. Šī pati bremzēšanas sistēma tika izmantota arī ER2T. Sākotnēji ER2 bija ar vecā (apaļā) dizaina galvas vagoniem, bet 1974. gadā, sākot ar ER2—1028, tika radīts jauns (kantains) dizains, padarot galvas vagonus garākus - 21,5 m, nevis 19,6 m. ER2T bija uzlabotie ER2R modeļi, tie tika ražoti laikā no 1987. - 1997. gadam un ražošana apstājās pie ER2T-7249. Kopš 1990. gada tika izgatavoti tikai 6 vilcieni ar 14 vagoniem. 2003. gadā tika izgatavots pēdējais vilciens ER2T-7251 pēc Gruzijas pasūtījuma ar jaunu dizainu. Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti daudzās bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1962—2003 * Izgatavoti - 1101 gab. (ER2 - 850; ER2R - 89; ER2T - 162) * Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm (ER2T - 21500&nbsp;mm) * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāvas === ER3 === ER3 bija elektrovilciens ar automašīnistu. Faktiski ER3 bija tikai projekta apzīmējums elektrovilcienam ER2A-413, kurš no rūpnīcas tika izlaists ar automašīnista sistēmu. Elektrovilciens tika uzbūvēts 1963. gadā. Automašīnista sistēmā bija daudz kļūdu, tāpēc pēc pāris gadiem izmēģinājumu ekspluatācijas šī sistēma tika noņemta. Iespējams, automašīnista sistēma sākotnēji bija arī 1974. gadā uzbūvētajam ER200-1. === ER6 === Vienīgais šīs sērijas vilciens tika izgatavots jaunas bremžu sistēmas testam (izmantota sākot ar ER2R sērijas vilcieniem). Bāzēts uz ER1. 1965. gadā vienīgais ER6 vilciens tika pārbūvēts par ER1 un tālāk kalpoja ar apzīmējumu ER1/6-01. Tika izmantots līdz 1990. gadiem (pēdējās ziņas ir par izmantošanu 1996. gadā).<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1959. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Līdzstrāvas === ER7 === ER7 bija pirmais maiņstrāvas elektrovilciens PSRS. Uz ER7 bāzes tika būvēta elektrovilciena ER9 - ER7 modernizētā versija. 1961.—1963. gadā visu vilcienu motorvagoni tika modernizēti, un vilcieni saņēma sērijas apzīmējumu ER7K. Rezerves detaļu trūkuma dēļ 1972. gadā visi elektrovilcieni tika norakstīti. ER7 tika ekspluatēti [[Gorkija]]s dzelzceļā. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1957. gads, 1960.—1962. gads * Izgatavoti - 4 gab. + 1 galvas sekcija * Vagonu skaits vilcienā - 10 * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Maiņstrāva (25 kV) === ER9 / ER9P / ER9M / ER9E / ER9ET / ER9T === [[Attēls:ER9M multiple unit in Vilnius.JPG|thumb|250px|ER9M-390-1 Viļņa, Lietuva]] ER9P izgatavots no 1964. gada un tam ir nedaudz savādāks dzinēja izvietojums nekā ER9. Kopš 1974. gada ER9P ražoja ar jauno (kantaino) dizainu. ER9M ražots no 1976. gada, tika izmantoti citi materiāli nekā pirms tam ražotajos ER9 sērijas vilcienos. ER9E ražots no 1981. gada ar citādu dzesēšanas sistēmu. ER9T ražots kopš 1988. gada un atšķiras ar riteņiem. ER9K jeb EM9 ir bāzēts uz ER9T, bet ražots citur, ziņu nav.<ref name="autogenerated1" /> Par ER9ET un ER9TM ziņu nav. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1962-??? * Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Maiņstrāvas === ER10 === Pie ER10 sērijas izveides darbojās trīs rūpnīcas - RVR, [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Kaļiņinas vagonbūves rūpnīca]] un [[RER]] (Rīga). Vilcieni tika izmantoti no 1960. līdz 1974. gadam. Katrā vilcienā bija tikai 4 vagoni, bet divus šādus vilcienus varēja apvienot vienā. ER10 sērijas vilcieni varēja apkalpot tikai stacijas ar augstām platformām, jo durvīm nebija kāpņu. Tas bija pirmais [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā ražotais vilciens ar 3 durvīm katrā vagona pusē.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1960-1961 * Izgatavoti - 6 * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 486 * Garums - 24500&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāva === ER11 === Bāzēts uz ER22. Galvas motorvagonus un motorvagonus ražoja Rīgas vagonbūves rūpnīca, bet piekabvagonus - Kaļinskas vagonu rūpnīca. No rūpnīcas vienīgais ER11 sastāvs tika nodots Baltkrievijas dzelzceļam, bet vēlāk nodots Gorkijas dzelzceļam. 1971. gadā galvas un piekabvagoni pārveidoti par ER22, un tie tika nodoti citiem dzelzceļiem, bet motorvagoni tika norakstīti un nodoti atpakaļ uz RVR. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1965. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Sēdvietas (viss vilciens) - 992 (8 vag.) * Garums - 24500 mm * Platums - 3450—3480 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - līdz 0,72 m/s² * Maiņstrāvas === ER12 === Uz ER12 tika izmantoti impulsu strāvas pārveidotāji, līdzīgi kā modernizētajos elektrovilcienos ER2I, ļaujot ietaupīt elektroenerģiju līdz 12%. Visi ER12 elektrovilcieni nr. 6001, 6002, 6003 tika piegādāti Igaunijas dzelzceļam. 1990. gadu vidū visi vilcieni pārveidoti par sērijas ER2 elektrovilcieniem (vietējais apzīmējums ER2S). '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1976., 1981. gads * Izgatavoti - 3 gab. * Vagonu skaits sastāvā - 4, 6, 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 (10 vag.) * Garums - 19600 mm * Platums - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,71 m/s² * Līdzstrāvas === ER200 === [[Attēls:ЭР200 в пути.JPG|thumb|250px|ER200 Maskavas-Sanktpēterburgas ātrgaitas dzelzceļa līnijā (2006)]] {{Pamatraksts|ER-200}} Vienīgais [[Padomju Savienība|PSRS]] ātrgaitas vilciens. Agrāk tika izmantots uz [[Maskava]]s - [[Sanktpēterburga]]s līnijas. Pirmo vilcienu izgatavoja 1974. gadā, bet regulāra satiksme sākās tikai 1984. gadā. 1988. gadā tika izgatavoti divi jauni galvas vagoni, lai aizvietotu jau nolietotos. Otru vilcienu RVR izgatavoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. - 1994. gadā. 2006. gadā šie vilcieni uz līnijas bija tikai piektdienās un visu ceļu veica 3 stundās 55 minūtēs. Sakarā ar jaunās ātrgaitas šosejas [[Maskava]] - [[Sanktpēterburga]] izveidi šī ātrgaitas līnija zaudēja agrāko nozīmi. 2009. gadā ER200 vagonus bija paredzēts renovēt un izmantot uz piepilsētas līnijām pēc jauno ātrgaitas vilcienu Sapsan iegādes, tomēr tie tika izņemti no ekspluatācijas un kļuva par Krievijas dzelzceļu muzeju eksponātiem. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - no 1974. līdz 1994. gadam * Izgatavoti - 2 * Vagonu skaits vilcienā - 8, 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 416 - 544 * Garums - 26000&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 200km/h * Paātrinājums - 0,2m/s² * Līdzstrāvas === ER22 / ER22M / ER22V === [[Attēls:ER22 (ЭР22) electric train (5054087906).jpg|thumb|250px|ER22 Maskavā (2010)]] Bāzēts uz ER10 un bijušās S sērijas vilcieniem. Prototips uzbūvēts jau 1960. gadā. ER22 sērija izmantota līdz 2002. gadam.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1965-1976 * Izgatavoti - 70 gab. (ER22 - 66; ER22M - 2; ER22V - 2) * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Sēdvietas (viss vilciens) - 968 - 988 * Garums - 24500&nbsp;mm * Platums - 3450 - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,72 m/s² * Palēninājums - 0,8 m/s² * Līdzstrāvas === ER25 === [[Attēls:32 107.5 Sofia, 2007.JPG|thumb|250px|BDŽ-32 (ER25) Sofijā, Bulgārija (2007)]] ER25 tika būvēti 1970. un 1980. gados priekš Bulgārijas dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 32 (ER25 uzlabotajai versijai (1988—1991) bija apzīmējums 33). Bāzēts uz ER2 un ER9, tomēr bija cits priekšgals un pie mašīnista telpas, līdzīgi kā ER31, bija bagāžas telpa. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1968—1991 * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25090 mm * Platums - 2810 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,5 m/s² * Palēninājums - 0,8 m/s² * Maiņstrāvas === ER29 === ER29 bija pirmais elektrovilciens ar palielinātu tamburu un vagonu garumu 21500 mm. Uz ER29 tika izmantota rekuperatīvā bremzēšanas sistēma. Vienīgais ER29 vilciens izgatavots 1985. gada decembrī, tika izmēģināts [[Lietuva|Lietuvā]], pēc tam līdz 1990. gadu vidum tika ekspluatēts Ukrainas Dienvidrietumu dzelzceļā. Patlaban tiek plānota vilciena atjaunošana. * Ražots - 1985. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 6 * Garums - 21500 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Maiņstrāvas === ER31 === [[Attēls:ZCG 412-050 Podgorica.jpg|thumb|250px|ZCG 412-050 (ER31) Podgoricā, Melnkalne (2010)]] ER31 tika būvēti 1980. gados [[Dienvidslāvija]]s dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 412. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1980—1989 * Izgatavoti - 51 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25 540 mm * Platums - 3 120 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === ER33 === [[Attēls:Rusty train in Koprivshtitsa.JPG|thumb|250px|BDŽ-33 (ER33) Bulgārija (2007)]] ER33 tika būvēti 1990. gados Bulgārijas dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 33. Bāzēts uz ER2 un ER9, tomēr bija cits priekšgals un pie mašīnista telpas, līdzīgi kā ER31, bija bagāžas telpa. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1990—1992 * Izgatavoti - 6 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 294 * Garums - 25090 mm * Platums - 3 450 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === ER35 === [[Attēls:24.04.10 Beograd 412.105 (5812981929).jpg|thumb|250px|ŽS 412-105 (ER35) Serbijā (2010)]] ER35 tika būvēti 1990. gados [[Serbija]]s dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 412/416. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1995—1996 * Izgatavoti - 2 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25 540 mm * Platums - 3 120 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === Projektētās (nerealizētās) versijas === ==== ER5 ==== 1958. gadā pēc PSRS Satiksmes ministrijas uzdevuma tika projektēts elektrovilciens ER5. Tam bija plānotas 3 durvis katrā vagona pusē, rekuperatīvi-reostatiskā bremzēšanas sistēma, kā arī vagona garums 24,2 m un izeja tikai uz augstajām platformām. '''Tehniskie parametri (plānotie)''' * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Garums - 24200 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Līdzstrāvas ==== ER24 ==== [[Attēls:ER24-eskiz.jpg|thumb|250px|ER24 (projekts).]] Elektrovilciens ER24 tika projektēts 1980. gados. Tolaik RER bija grūtības izgatavot vilces elektrodzinēju ar spriegumu 1500V, kurš būtu domāts priekš elektriskās bremzēšanas, bet uz ER24 bija plānoti 750V sprieguma dzinēji. ER24 projektēšana tika pārtraukta 1991. gadā. Vēlāk uz ER24 bāzes Demihovas mašīnbūves rūpnīca uzbūvēja sērijas ED2T elektrovilcienu. '''Tehniskie parametri (plānotie)''' * Vagonu skaits vilcienā - 8, 12 * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Līdzstrāvas ==== ER30 ==== [[Attēls:ER30-01-drawing.jpg|thumb|250px|ER30 (projekts)]] ER30 — elektrovilciens ar palielinātu tamburu un vagonu garumu 21500 mm, projektēts 1985. gadā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="laikmetazimes 28-10-2013">[http://www.laikmetazimes.lv/2013/10/28/uzmanibu-vilciens-2-dala/ Uzmanību, vilciens! - 2.daļa] Ervīns Jākobsons, Laikmeta zīmes, 28-10-2013</ref> <ref name="tvnet 2009.08.28">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/152930-rvr_velas_atjaunot_tramvaju_razosanu RVR vēlas atjaunot tramvaju ražošanu] LETA, 2009. gada 28. augustā</ref> <ref name="NRA 2010.08.11">[http://nra.lv/ekonomika/latvija/28858-konkurss-pret-latviju.htm Konkurss pret Latviju?] NRA 11. augusts 2010</ref> <ref name="tvnet 2011.11.22">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/400329-izskan_minejumi_ka_lielakais_rvr_ipasnieks_ir_antonovs Izskan minējumi, ka lielākais RVR īpašnieks ir Antonovs] LETA/nozare.lv, 2011. gada 22. novembrī</ref> <ref name="delfi 2014.05.15">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/izsole-pardoti-100-rigas-vagonbuves-rupnicas-akciju.d?id=44495870 Izsolē pārdoti 100% 'Rīgas vagonbūves rūpnīcas' akciju] LETA, 15. maijs 2014</ref> <ref name="delfi 2014.05.15 2">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/east-west-industrial-group-uz-rvr-bazes-plano-veidot-masinbuves-klasteri.d?id=44496828 'East-West Industrial Group' uz RVR bāzes plāno veidot mašīnbūves klasteri] LETA, 15. maijs 2014</ref> <ref name="tvnet 20.05.2014">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/510893-eastwest_industrial_group_rvr_akcijas_iegadajies_par_4545_miljoniem_eiro «East-West Industrial Group» RVR akcijas iegādājies par 4,545 miljoniem eiro] NOZARE.LV 20.05.2014</ref> <ref name="DB 2017.11">[http://www.db.lv/ekonomika/razosana/ar-tiesas-lemumu-sakts-rigas-vagonbuves-rupnicas-maksatnespejas-process-468897 Ar tiesas lēmumu sākts Rīgas vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas process] LETA, 2017. gada 15. novembris</ref> <ref name="Дзен, 2021-01-31">[https://dzen.ru/a/YBbXGRI8yHZ8Ln_U Трамвай РВЗ-8 - "лебединая песня" Рижского завода] Дзен, 2021-01-31</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181101192143/http://rvr.lv/ RVR mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20070927075710/http://www.felixholding.lv/index.php?subj=17&lang=lat FELIX holding mājaslapa] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{coord|56|58|31|N|24|9|32|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa mašīnbūves uzņēmumi]] 21wwa4ccuq2ukxt7kofbp10zuti8ri8 0 42414 4465038 4097195 2026-05-07T19:44:57Z Biafra 13794 Patriks Bergs 4465038 wikitext text/x-wiki '''Bergs''' ([[vācu valoda|vācu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un {{val|no|Berg}} — 'kalns'; sieviešu dzimtē '''Berga''') ir [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] cilmes [[uzvārds]], kam [[zviedru valoda|zviedru valodā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Berjs]] ({{val|sv|Berg}}). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Albans Bergs]] (''Alban Berg''; 1885—1935) — Austrijas komponists; * [[Andris Bergs]] (1976) — latviešu politiķis; * [[Arveds Bergs]] (1875—1941) — latviešu politiķis; * [[Edgars Bergs]] (1878—1968) — latviešu luterāņu mācītājs; * [[Eižens Bergs]] (1855—1919) — latviešu luterāņu mācītājs; * [[Fricis Bergs]] (1900—1994) — latviešu politiķis; * [[Frīdrihs fon Bergs]] (1794—1874) — vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists un politiķis; * [[Gothards Vilhelms fon Bergs]] (''Gotthard Wilhelm von Berg''; 1682—1756) — vācbaltiešu muižnieks; * [[Gregors fon Bergs]] (1765—1838) — vācbaltiešu virsnieks un valstsvīrs; * [[Hennings Bergs]] (''Henning Berg''; 1969) — Norvēģijas futbolists un treneris; * [[Kārlis Bergs]] (1843—1902) — Latvijā dzimis Argentīnas zoologs; * [[Kristaps Bergs]] (1843—1907) — latviešu būvuzņēmējs; * [[Magnuss Johans fon Bergs]] (''Magnus Johann von Berg''; 1719—1784) — vācbaltiešu virsnieks; * [[Patriks Bergs]] (''Patrick Berg'', 1997) — norvēģu futbolists; * [[Pīters Bergs]] (''Peter Berg''; 1964) — amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris; * [[Solko van den Bergs]] (''Solko van den Bergh''; 1854—1916) — nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs; * [[Teodors Bergs]] (1902—1966) — latviešu šahists. == Skatīt arī == * [[Berjs]] * [[Berge]] * [[Berģis]] * [[Berga bazārs]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Ģermāņu uzvārdi]] 01id1c352l31ceb7fmsjsmvqtfjod99 0 42564 4465121 4464812 2026-05-08T05:44:08Z Français anonyme 42885 ref : Maija Krekle. «Vīra pelni un sievas asaras. Andreja Pumpura pēdējais gads». la.lv (latviešu), 2012-05-08. Skatīts: 2026-09-11. 4465121 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku|Pumpurs (nozīmju atdalīšana)|Pumpurs}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andrejs Pumpurs | vārds_orig = | attēls = Andrejs_Pumpurs.JPG | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Andrejs Pumpurs [[Krievijas Impērija]]s virsnieka tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1841 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lieljumpravas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = Vīrietis | vecāki = Indriķis un Līze Pumpuri | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ede Goba | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = karavīrs, dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[nacionālais romantisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" | ietekmējies = | ietekmējis = [[Rainis|Raiņa]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]], [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]], u.c. literāro darbību<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/lacplesis-dzivs Lāčplēsis - dzīvs], Zane Radzobe, raksts diena.lv {{dat|2008|06|18|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|23|SK}}</ref> | piezīmes = | kategorijas = | apbalvojumi =[[File:RUS_Order_św._Stanisława_(baretka).svg|70px]] [[Svētā Staņislava ordenis]] }} '''Andrejs Pumpurs''' (dzimis {{dat|1841|9|22}}, miris {{dat|1902|7|6}})<ref name="lpe">{{LPE|8|199}}</ref><ref name="lrb">{{LRB}}</ref> bija latviešu [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] [[dzejnieks]], viņa nozīmīgākais darbs ir [[eposs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" (1888). [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Andrejs Pumpurs dzimis [[1841]]. gada 22. septembrī [[Lieljumpravas pagasts|Lieljumpravas pagasta]] Daugavas kreisā krasta daļā (tagad [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) "Ķeirānu" mājās [[muiža]]s vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās [[Lielvārde]]s draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši". 1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu [[Rembate]]s muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] romānā [[Mērnieku laiki]] (1879). Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs [[Jumurdas muiža|Jumurdas muižā]] (1872—1874), pēc tam darbojās [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] uzņēmumos Rīgā un kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] atvēra grāmatu veikalu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> [[1876]]. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Piedalījās cīņās pret turkiem [[Balkānu pussala|Balkānos]], pēc tam mācījās [[Odesa]]s junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie [[Lāčplēsis (eposs)|latviešu eposa "Lāčplēsis"]] pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.<ref name=":0" /> 1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz [[štabskapteinis|štāba kapteiņa]] pakāpei. Uz [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888, Bernharda Dīriķa un biedru apgāds Rīgā),<ref name="klasika">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-eksiste-eposa-lacplesis-ta-saucamais-krapes-eksempla.a168485/|title=Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?|last=Arāja|first=Irēna|website=lsm.lv|access-date=2026-09-11|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).<ref>{{LKV|XVII|34438-34442}}</ref> No [[1895]]. gada strādāja par militāro ierēdni [[Daugavpils]] intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz [[Āzija|Āziju]]. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Ansis Gulbis|Ansi Gulbi]], kas kļuva par viņa darbu izdevēju. Pēc brauciena uz Ķīnu Andrejs Pumpurs <ref name=":0" /> atgriezās Latvijā 1901. gada jūlijā. Saslimis ar [[Reimatisms|reimatismu]], viņš vēl turpina sadarboties ar “Mājas viesi”, kurā publicē savus dzejoļus.<ref name="la.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vira-pelni-un-sievas-asaras-andreja-pumpura-pedejais-gads|title=Vīra pelni un sievas asaras. Andreja Pumpura pēdējais gads|last=Krekle|first=Maija|website=la.lv|access-date=2026-09-11|date=2012-05-08|language=lv}}</ref> No 20. maija līdz 30. jūnijam ārstējās Ķemeros. Mira [[1902]]. gada 6. jūlijā Rīgas pilsētas slimnīcā Bruņinieku ielā,<ref name="la.lv"/> apbedīts [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]]. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidots piemineklis.<ref name="lrb" /> == Literārā darbība == Pirmais Andreja Pumpura [[dzejolis]] "Hīna kaps" publicēts [[1869]]. gadā [[laikraksts|laikrakstā]] "[[Baltijas Vēstnesis]]". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots [[1890]]. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots [[1895]]. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.<ref name=":0" /> 19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa [[Herkuss Mants|Herkusa Manta]] (''Herkus Mantas'') tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).<ref name=":0" /> Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza romānu “Kurmis” par [[Klaušas|klaušu laiku]] cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.<ref name=":0" /> “Kurmja” klajā nākšana bija jau apsolīta 1900. gadā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesa Mēnešrakstā]]”, bet autors paspēja uzrakstīt tikai pirmās divas nodaļas un aizsākt trešo. 1911. gadā “[[Dzimtenes Vēstnesis]]” publicēja romāna fragmentus. Pumpura daiļrades pētnieks [[Jāzeps Rudzītis]] savā 1991. gadā publicētajā monogrāfijā norāda, ka teika par Kurmi bija populāra [[Piebalga]]s apkārtnē un atrodama Latviešu tautas teiku krājumos, nodaļā par stipriniekiem. Tā pirmoreiz tika publicēta 1885. gadā “Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājumā” (3. sēj., 114-117). Kurmis pieder pie cildenajiem laupītājiem, kas atņem bagātajiem viņu negodīgi iegūto mantu un atdod to nabadzīgajiem.<ref name="jaunagaita">Velta Rūķe-Draviņa. [https://jaunagaita.net/jg185/JG185_Ruke-Dravina.htm "Par Andreja Pumpura romānu Kurmis"]. [https://jaunagaita.net Jaunā Gaita]. nr. 185, 1991. decembrī</ref> == Izmantotā literatūra == * Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995. * Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Wikisource|Author:Andrejs Pumpurs|Andrejs Pumpurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Teodors Zeiferts. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/5.pumo.htm Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS]{{Novecojusi saite}} * [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=163 "Lāčplēsis"] portālā letonika.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pumpurs, Andrejs}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] lsbid224bnlswgjlqrp1xhlma0j7kge 4465122 4465121 2026-05-08T05:46:45Z Français anonyme 42885 4465122 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku|Pumpurs (nozīmju atdalīšana)|Pumpurs}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andrejs Pumpurs | vārds_orig = | attēls = Andrejs_Pumpurs.JPG | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Andrejs Pumpurs [[Krievijas Impērija]]s virsnieka tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1841 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lieljumpravas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = Vīrietis | vecāki = Indriķis un Līze Pumpuri | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ede Goba | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = karavīrs, dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[nacionālais romantisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" | ietekmējies = | ietekmējis = [[Rainis|Raiņa]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]], [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]], u.c. literāro darbību<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/lacplesis-dzivs Lāčplēsis - dzīvs], Zane Radzobe, raksts diena.lv {{dat|2008|06|18|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|23|SK}}</ref> | piezīmes = | kategorijas = | apbalvojumi =[[File:RUS_Order_św._Stanisława_(baretka).svg|70px]] [[Svētā Staņislava ordenis]] }} '''Andrejs Pumpurs''' (dzimis {{dat|1841|9|22}}, miris {{dat|1902|7|6}})<ref name="lpe">{{LPE|8|199}}</ref><ref name="lrb">{{LRB}}</ref> bija latviešu [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] [[dzejnieks]], viņa nozīmīgākais darbs ir [[eposs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" (1888). [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Andrejs Pumpurs dzimis [[1841]]. gada 22. septembrī [[Lieljumpravas pagasts|Lieljumpravas pagasta]] Daugavas kreisā krasta daļā (tagad [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) "Ķeirānu" mājās [[muiža]]s vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās [[Lielvārde]]s draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši". 1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu [[Rembate]]s muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] romānā [[Mērnieku laiki]] (1879). Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs [[Jumurdas muiža|Jumurdas muižā]] (1872—1874), pēc tam darbojās [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] uzņēmumos Rīgā un kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] atvēra grāmatu veikalu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> [[1876]]. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Piedalījās cīņās pret turkiem [[Balkānu pussala|Balkānos]], pēc tam mācījās [[Odesa]]s junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie [[Lāčplēsis (eposs)|latviešu eposa "Lāčplēsis"]] pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.<ref name=":0" /> 1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz [[štabskapteinis|štāba kapteiņa]] pakāpei. Uz [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888, Bernharda Dīriķa un biedru apgāds Rīgā),<ref name="klasika">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-eksiste-eposa-lacplesis-ta-saucamais-krapes-eksempla.a168485/|title=Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?|last=Arāja|first=Irēna|website=lsm.lv|access-date=2026-09-11|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).<ref>{{LKV|XVII|34438-34442}}</ref> No [[1895]]. gada strādāja par militāro ierēdni [[Daugavpils]] intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz [[Āzija|Āziju]]. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Ansis Gulbis|Ansi Gulbi]], kas kļuva par viņa darbu izdevēju. Pēc brauciena uz Ķīnu Andrejs Pumpurs <ref name=":0" /> atgriezās Latvijā 1901. gada jūlijā. Saslimis ar [[Reimatisms|reimatismu]], viņš vēl turpina sadarboties ar “Mājas viesi”, kurā publicē savus dzejoļus.<ref name="la.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vira-pelni-un-sievas-asaras-andreja-pumpura-pedejais-gads|title=Vīra pelni un sievas asaras. Andreja Pumpura pēdējais gads|last=Krekle|first=Maija|website=la.lv|access-date=2026-09-11|date=2012-05-08|language=lv}}</ref> No 20. maija līdz 30. jūnijam ārstējās [[Ķemeru kūrorts|Ķemeros]]. Mira [[1902]]. gada 6. jūlijā Rīgas pilsētas slimnīcā Bruņinieku ielā,<ref name="la.lv"/> apbedīts [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]]. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidots piemineklis.<ref name="lrb" /> == Literārā darbība == Pirmais Andreja Pumpura [[dzejolis]] "Hīna kaps" publicēts [[1869]]. gadā [[laikraksts|laikrakstā]] "[[Baltijas Vēstnesis]]". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots [[1890]]. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots [[1895]]. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.<ref name=":0" /> 19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa [[Herkuss Mants|Herkusa Manta]] (''Herkus Mantas'') tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).<ref name=":0" /> Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza romānu “Kurmis” par [[Klaušas|klaušu laiku]] cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.<ref name=":0" /> “Kurmja” klajā nākšana bija jau apsolīta 1900. gadā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesa Mēnešrakstā]]”, bet autors paspēja uzrakstīt tikai pirmās divas nodaļas un aizsākt trešo. 1911. gadā “[[Dzimtenes Vēstnesis]]” publicēja romāna fragmentus. Pumpura daiļrades pētnieks [[Jāzeps Rudzītis]] savā 1991. gadā publicētajā monogrāfijā norāda, ka teika par Kurmi bija populāra [[Piebalga]]s apkārtnē un atrodama Latviešu tautas teiku krājumos, nodaļā par stipriniekiem. Tā pirmoreiz tika publicēta 1885. gadā “Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājumā” (3. sēj., 114-117). Kurmis pieder pie cildenajiem laupītājiem, kas atņem bagātajiem viņu negodīgi iegūto mantu un atdod to nabadzīgajiem.<ref name="jaunagaita">Velta Rūķe-Draviņa. [https://jaunagaita.net/jg185/JG185_Ruke-Dravina.htm "Par Andreja Pumpura romānu Kurmis"]. [https://jaunagaita.net Jaunā Gaita]. nr. 185, 1991. decembrī</ref> == Izmantotā literatūra == * Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995. * Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Wikisource|Author:Andrejs Pumpurs|Andrejs Pumpurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Teodors Zeiferts. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/5.pumo.htm Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS]{{Novecojusi saite}} * [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=163 "Lāčplēsis"] portālā letonika.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pumpurs, Andrejs}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] gpe2x6jvsu18dbgievxc73k1rp27xn8 4465123 4465122 2026-05-08T05:48:40Z Français anonyme 42885 /* Dzīvesgājums */ link : Mājas Viesis 4465123 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku|Pumpurs (nozīmju atdalīšana)|Pumpurs}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andrejs Pumpurs | vārds_orig = | attēls = Andrejs_Pumpurs.JPG | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Andrejs Pumpurs [[Krievijas Impērija]]s virsnieka tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1841 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lieljumpravas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = Vīrietis | vecāki = Indriķis un Līze Pumpuri | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ede Goba | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = karavīrs, dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[nacionālais romantisms]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" | ietekmējies = | ietekmējis = [[Rainis|Raiņa]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]], [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]], u.c. literāro darbību<ref>[http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/lacplesis-dzivs Lāčplēsis - dzīvs], Zane Radzobe, raksts diena.lv {{dat|2008|06|18|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|23|SK}}</ref> | piezīmes = | kategorijas = | apbalvojumi =[[File:RUS_Order_św._Stanisława_(baretka).svg|70px]] [[Svētā Staņislava ordenis]] }} '''Andrejs Pumpurs''' (dzimis {{dat|1841|9|22}}, miris {{dat|1902|7|6}})<ref name="lpe">{{LPE|8|199}}</ref><ref name="lrb">{{LRB}}</ref> bija latviešu [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] [[dzejnieks]], viņa nozīmīgākais darbs ir [[eposs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]" (1888). [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Andrejs Pumpurs dzimis [[1841]]. gada 22. septembrī [[Lieljumpravas pagasts|Lieljumpravas pagasta]] Daugavas kreisā krasta daļā (tagad [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) "Ķeirānu" mājās [[muiža]]s vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās [[Lielvārde]]s draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši". 1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu [[Rembate]]s muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] romānā [[Mērnieku laiki]] (1879). Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs [[Jumurdas muiža|Jumurdas muižā]] (1872—1874), pēc tam darbojās [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] uzņēmumos Rīgā un kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] atvēra grāmatu veikalu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> [[1876]]. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Piedalījās cīņās pret turkiem [[Balkānu pussala|Balkānos]], pēc tam mācījās [[Odesa]]s junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie [[Lāčplēsis (eposs)|latviešu eposa "Lāčplēsis"]] pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.<ref name=":0" /> 1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz [[štabskapteinis|štāba kapteiņa]] pakāpei. Uz [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888, Bernharda Dīriķa un biedru apgāds Rīgā),<ref name="klasika">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-eksiste-eposa-lacplesis-ta-saucamais-krapes-eksempla.a168485/|title=Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?|last=Arāja|first=Irēna|website=lsm.lv|access-date=2026-09-11|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).<ref>{{LKV|XVII|34438-34442}}</ref> No [[1895]]. gada strādāja par militāro ierēdni [[Daugavpils]] intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz [[Āzija|Āziju]]. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Ansis Gulbis|Ansi Gulbi]], kas kļuva par viņa darbu izdevēju. Pēc brauciena uz Ķīnu Andrejs Pumpurs <ref name=":0" /> atgriezās Latvijā 1901. gada jūlijā. Saslimis ar [[Reimatisms|reimatismu]], viņš vēl turpina sadarboties ar “[[Mājas Viesis|Mājas viesi]]”, kurā publicē savus dzejoļus.<ref name="la.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vira-pelni-un-sievas-asaras-andreja-pumpura-pedejais-gads|title=Vīra pelni un sievas asaras. Andreja Pumpura pēdējais gads|last=Krekle|first=Maija|website=la.lv|access-date=2026-09-11|date=2012-05-08|language=lv}}</ref> No 20. maija līdz 30. jūnijam ārstējās [[Ķemeru kūrorts|Ķemeros]]. Mira [[1902]]. gada 6. jūlijā Rīgas pilsētas slimnīcā Bruņinieku ielā,<ref name="la.lv"/> apbedīts [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]]. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidots piemineklis.<ref name="lrb" /> == Literārā darbība == Pirmais Andreja Pumpura [[dzejolis]] "Hīna kaps" publicēts [[1869]]. gadā [[laikraksts|laikrakstā]] "[[Baltijas Vēstnesis]]". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots [[1890]]. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots [[1895]]. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.<ref name=":0" /> 19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa [[Herkuss Mants|Herkusa Manta]] (''Herkus Mantas'') tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).<ref name=":0" /> Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza romānu “Kurmis” par [[Klaušas|klaušu laiku]] cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.<ref name=":0" /> “Kurmja” klajā nākšana bija jau apsolīta 1900. gadā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesa Mēnešrakstā]]”, bet autors paspēja uzrakstīt tikai pirmās divas nodaļas un aizsākt trešo. 1911. gadā “[[Dzimtenes Vēstnesis]]” publicēja romāna fragmentus. Pumpura daiļrades pētnieks [[Jāzeps Rudzītis]] savā 1991. gadā publicētajā monogrāfijā norāda, ka teika par Kurmi bija populāra [[Piebalga]]s apkārtnē un atrodama Latviešu tautas teiku krājumos, nodaļā par stipriniekiem. Tā pirmoreiz tika publicēta 1885. gadā “Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājumā” (3. sēj., 114-117). Kurmis pieder pie cildenajiem laupītājiem, kas atņem bagātajiem viņu negodīgi iegūto mantu un atdod to nabadzīgajiem.<ref name="jaunagaita">Velta Rūķe-Draviņa. [https://jaunagaita.net/jg185/JG185_Ruke-Dravina.htm "Par Andreja Pumpura romānu Kurmis"]. [https://jaunagaita.net Jaunā Gaita]. nr. 185, 1991. decembrī</ref> == Izmantotā literatūra == * Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995. * Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Wikisource|Author:Andrejs Pumpurs|Andrejs Pumpurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Teodors Zeiferts. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/5.pumo.htm Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS]{{Novecojusi saite}} * [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=163 "Lāčplēsis"] portālā letonika.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pumpurs, Andrejs}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] d35xdnlkvxjmkau89e8623myndqp4bd 0 49946 4465093 4377029 2026-05-08T02:41:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465093 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Džordžs II | vārds_orģ = ''George II'' | attēls =George II by Thomas Hudson.jpg | amats =[[Lielbritānijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1727|6|22}} | term_beigas = {{dat|1760|10|25}} kronēšana {{dat|1727|10|22}} | priekštecis =[[Džordžs I]] | pēctecis =[[Džordžs III]] | dzim_dati ={{dat|1683|11|9}} | dzim_vieta =Herrenhauzenes pils, [[Hannovere]], [[Braunšveigas-Lineburgas kūrfiste]]<br />([[Lejassaksija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1760|10|25|1683|11|9}} | mir_vieta =[[Kensigtonas pils]], [[Londona]], {{GBR}} | tēvs =[[Džordžs I]] | māte =[[Celles Sofija Doroteja]] | dinastija =[[Hannoveres dinastija]] | dzīvesb =[[Ansbahas Karolīne]] | bērni = *[[Velsas princis Frederiks]] *[[Lielbritānijas Anna]] *[[Lielbritānijas Amēlija]] *[[Lielbritānijas Karolīne]] *[[Lielbritānijas princis Džordžs Viljams]] *[[Kamberlendas hercogs Viljams]] *[[Lielbritānijas Marija]] *[[Lielbritānijas Luīze]] | reliģija =[[luterisms]] | apglabāts =[[Vestminsteras abatija]], [[Londona]], {{GBR}} | paraksts =Firma del Rey George II.svg | piezīmes = }} '''Džordžs II''' ({{val|en|George II}}; dzimis {{dat|1683|11|9}}, miris {{dat|1760|10|25}}) bija [[Velsa]]s [[princis]] (1714—1727), Kembridžas [[hercogs]] (1706—1727), [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] [[karalis]] un [[Īrija]]s karalis (1727—1760), [[Hannoveres Karaliste|Hannoveres]] elektors (1727—1760). Džordžs II ir pēdējais Lielbritānijas karalis, kurš dzimis ārpus Lielbritānijas teritorijas. Kā karalis maz iejaucās Lielbritānijas iekšlietās, atstājot tās parlamenta ziņā. Piedalījās [[Karš par Austrijas mantojumu|karā par Austrijas mantojumu]], kur 1743. gada 27. jūnijā komandēja karaspēku [[Detingenes kauja|Detingenes kaujā]]. Detingenes kauja ir pēdējais gadījums Lielbritānijas vēsturē, kad monarhs personīgi vadīja kaujas norisi. 1745. gadā notika pēdējā neveiksmīgā [[Jakobītu sacelšanās]]. Pēkšņi miris 1760. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090504051407/http://ftp.cac.psu.edu/~saw/royal/r09.html#I321 Henry Churchyard "Royal Genealogies, Part 9"] * [http://www.anusha.com/pafg746.htm#24175 Sam Sloan "Big Combined Family Trees (pafg746)"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220913004427/http://www.anusha.com/pafg746.htm#24175 |date={{dat|2022|09|13||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080514130343/http://www.mytimemachine.co.uk/georgeii.htm Funeral of George II] An account by Horace Walpole on [http://www.mytimemachine.co.uk/ Mytimemachine.co.uk] * [http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/george_ii_king.shtml British Broadcasting Corporation. (2004). "George II."] == Bibliogrāfija == * "George II.". Encyclopædia Britannica, 11th ed. London: Cambridge University Press. 1911 * Nichols F. Observations concerning the body of His Late Majesty. Philos Trans Lond. 1761; 52:265-274. * John Van der Kiste. George II and Queen Caroline. Sutton Publishing, London, 1997 {{cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Hanoveres dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Džordžs I]] | virsraksts = [[Hannoveres dinastija|Lielbritānijas karalis]] | periods = 1727.-1760. | pēc = [[Džordžs III]]}} {{kastes beigas}} {{Lielbritānijas monarhi}} {{Īrijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1683. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1760. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas monarhi]] [[Kategorija:Velsas prinči]] [[Kategorija:Hannoveres dinastija]] t9h81xlnf23cvsaz84q34if0fjfz1w6 0 53856 4465155 4384037 2026-05-08T07:31:56Z ZANDMANIS 91184 /* Dzimuši */ 4465155 wikitext text/x-wiki '''8. maijs''' ir gada 128. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (129. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 237 dienas. == Vārda dienas == [[Staņislava]], [[Staņislavs (personvārds)|Staņislavs]], [[Stefānija]] == Notikumi == * [[1821. gads]] — [[Grieķu neatkarības karš]]: [[grieķi]] sakāva [[turki|turkus]] [[Gravija|Gravijā]]. * [[1860. gads]] — sākās [[Kolumbijas Pilsoņu karš]]. * [[1886. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] farmaceits [[Džons Stits Pembertons]] izgudroja dzērienu ''[[Coca-Cola]]''. * [[1933. gads]] — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] uzsāka 21 dienas [[Badastreiks|badastreiku]], protestējot pret britu valdīšanu Indijā. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: beidzās karadarbība [[Eiropa|Eiropā]], [[Vācija]]i pieņemot bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]]. * [[1956. gads]] — lauzta [[Indonēzija]]s un [[Nīderlande]]s konstitucionālā savienība. * [[1990. gads]] — [[Tallina|Tallinā]] pasludināta [[Igaunija|Igaunijas Republikas]] neatkarības atjaunošana. * [[2021. gads]] — [[Afganistāna]]s galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] pie skolas tika uzspridzināta automašīna, nogalinot 85 un ievainojot vairāk nekā 165 cilvēkus, tostarp skolēnus.<ref name="aljazeera.com8May2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/5/8/blasts-kill-dozens-near-school-in-afghan-capital-kabul|title=Blasts kill dozens near school in Afghan capital Kabul|publisher=[[Al Jazeera|Al Jazeera English]]|date=8 May 2021|accessdate=8 May 2021}}</ref> === Izklaidē un kultūrā === * [[1912. gads]] — dibināts uzņēmums ''[[Paramount Pictures]]''. * [[2019. gads]] — filmas "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1744. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||4|27}}) — [[Nikolajs Novikovs]] (''Николай Иванович Новиков''), krievu rakstnieks, filantrops (miris 1818. gadā) * [[1828. gads]] — [[Anrī Dināns]] (''Jean Henri Dunant''), Šveices uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks (miris 1910. gadā) * [[1882. gads]] — [[Kārlis Ozols]], Latvijas diplomāts, publicists (miris 1941. gadā) * [[1884. gads]] — [[Harijs Trumens]] (''Harry S. Truman''), 33. ASV prezidents (miris 1972. gadā) * [[1892. gads]] — [[Staņislavs Sosabovskis]] (''Stanisław Sosabowski''), poļu ģenerālis (miris 1967. gadā) * [[1899. gads]] — [[Frīdrihs Hajeks]] (''Friedrich Hayek''), Austrijas ekonomists (miris 1992. gadā) * [[1903. gads]] — [[Fernandels]] (''Fernandel''), franču aktieris, komiķis (miris 1971. gadā) * [[1907. gads]] — [[Stasis Jasjunsks]] (''Stasys Jasiunskas''), lietuviešu kara lidotājs (miris 1945. gadā) * [[1926. gads]] — [[Deivids Atenboro]] (''Sir David Frederick Attenborough''), angļu dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs * [[1926. gads]] — [[Dons Riklss]] (''Don Rickles''), ASV komiķis (miris 2017. gadā) * [[1937. gads]] — [[Tomass Pinčons]] (''Thomas Pynchon''), ASV rakstnieks * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Ulvis Alberts]], trimdas latviešu fotogrāfs (miris 2025. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Tatjana Ždanoka]] (''Татьяна Жданок''), Latvijas politiķe, matemātiķe * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Raimonds Gerkens]], latviešu uzņēmējs * [[1954. gads]] — [[Džons Maikls Talbots]] (''John Michael Talbot''), ASV katoļu mūks, mūziķis * [[1960. gads]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), itāļu futbolists * [[1970. gads]] — [[Luiss Enrike]] (''Luis Enrique''), spāņu futbolists un treneris * [[1975. gads]]: ** [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''), spāņu dziedātājs ** [[Gastons Macakane]] (''Gastón Mazzacane''), Argentīnas autosportists * [[1976. gads]] — [[Vitālijs Proškins]] (''Виталий Прошкин''), krievu hokejists * [[1977. gads]] — [[Teodors Papaluks]] (''Θεόδωρος Παπαλουκάς''), grieķu basketbolists * [[1984. gads]] — [[Maksims Marcinkevičs]] (''Максим Марцинкевич''), Krievijas sociālais aktīvists, neonacistu videoblogeris (miris 2020. gadā) == Miruši == * [[1551. gads]] — [[Barbara Radzivila]] (''Barbora Radvilaitė'', ''Barbara Radziwiłłówna''), Polijas karaliene (dzimusi ap 1520. gadu) * [[1788. gads]] — [[Džovanni Antonio Skopoli]] (''Giovanni Antonio Scopoli''), austriešu dabaspētnieks (dzimis 1723. gadā) * [[1794. gads]] — [[Antuāns Lavuazjē]] (''Antoine Lavoisier''), franču ķīmiķis (dzimis 1743. gadā) * [[1842. gads]] — [[Žils Dimons d'Irvils]] (''Jules Dumont d'Urville''), franču flotes virsnieks, jūrasbraucējs, okeanogrāfs (dzimis 1790. gadā) * [[1873. gads]] — [[Džons Stjuarts Mills]] (''John Stuart Mill''), britu filozofs (dzimis 1806. gadā) * [[1880. gads]] — [[Gistavs Flobērs]] (''Gustave Flaubert''), franču rakstnieks (dzimis 1821. gadā) * [[1887. gads]] — [[Aleksandrs Uļjanovs]] (''Александр Ульянов''), krievu revolucionārs (dzimis 1866. gadā) * [[1891. gads]]: ** [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская''), krievu izcelsmes reliģijas filozofe (dzimusi 1831. gadā) ** [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling''), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs (dzimis 1815. gadā) * [[1904. gads]] — [[Edvards Maibridžs]] (''Eadweard Muybridge''), angļu fotogrāfs (dzimis 1830. gadā) * [[1936. gads]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā) * [[1943. gads]] — [[Mordehajs Aņelevičs]] (''Mordechaj Anielewicz''), ebreju kaujinieks (dzimis 1919. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Gustavs Vanags]], latviešu ķīmiķis (dzimis 1891. gadā) * [[1988. gads]] — [[Roberts Hainlains]] (''Robert Heinlein''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1907. gadā) * [[1999. gads]] — [[Dērks Bogards]] (''Dirk Bogarde''), angļu aktieris (dzimis 1921. gadā) * [[2020. gads]] — [[Zīgfrīds un Rojs|Rojs Horns]] (''Roy Horn''), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1944. gadā) * [[2022. gads]] — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Modris Plāte]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1951. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons|8 May|8. maijs}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] 2firogwuhlssfa8f6lrraqsktolayja 0 60911 4465185 4445898 2026-05-08T08:54:25Z Biafra 13794 pap. 4465185 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Valters | attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg | att_izm = | paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = Ādolfs | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2017 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]] | numurs = | līga = [[Nacionālā basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2001—2009 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[1997.—1998. gada LBL sezona|1998]], [[1998.—1999. gada LBL sezona|1999]])</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 1998—2000 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas "Brocēni/LMT"]] | kl_sez 2 = 2000—2001 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas "Muratpasa"]] | kl_sez 3 = 2001—2003 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] | kl_sez 4 = 2003—2004 | klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panionios"]] | kl_sez 5 = 2004 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] | kl_sez 6 = 2004—2006 | klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas "EWE Baskets"]] | kl_sez 7 = 2006—2007 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes "Snaidero"]] | kl_sez 8 = 2007—2008 | klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu "Triumf"]] | kl_sez 9 = 2008—2009 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas "Baloncesto"]] | kl_sez 10 = 2009—2010 | klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 11 = 2010—2011 | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas "Baloncesto"]] | kl_sez 12 = 2011—2012 | klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas "Unicaja"]] | kl_sez 13 = 2012 | klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes "Dragons"]] | kl_sez 14 = 2012—2013 | klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas "Baloncesto"]] | kl_sez 15 = 2013—2014 | klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]'' | kl_sez 16 = 2014 | klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]] | kl_sez 17 = 2014—2016 | klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | kl_sez 18 = 2017 | klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 19 = 2025 | klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]] <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]] }} '''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā ("[[Valmiera/Ordo]]"), gan jauniešu basketbolā, kā arī strādā kā spēlētāju individuālāis treneris. K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu. == Karjera == Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|"Brocēni/LMT"]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā "Brocēnos" viņš kļuva par vienu no kluba līderiem. Kopā ar komandu kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu 1998. un 1999. gadā. 2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas "Muratpasa"]]. Pēc sezonas Turcijā, 2001. gadā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas "Cavaliers"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas "Panionios"|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}</ref> Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu "Panionios"]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās "Skonto" sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas "EWE Baskets"]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes "Snaidero"]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati "Legea"]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās "Legea" klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu "Triumf"]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu. 2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas "Baloncesto"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā "Fuenlabrada"|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas "Joventut"]] spēlētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz "Joventut"|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}</ref> bet 2010. gada augustā atkal atgriezās "Baloncesto". Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas "Fuenlabrada"<!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 -->]</ref> Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas "Unicaja"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas "Unicaja"], sportacentrs</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv</ref> 2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes "Dragons"]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].<ref>[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&type=2&menuid=22&topmenu=3 Ārtlandes "Dragons" mājaslapa]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}</ref> Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas "Baloncesto"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}</ref> Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar "Fuenlabrada"|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}</ref> 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras "Türk Telekom"]]. 2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam "[[Valmiera/Ordo]]", taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&utm_campaign=rss&utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv</ref> === Latvijas izlase === K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties. K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās "tusētāju paaudzes" spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot. 2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.<ref>[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]</ref> 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba "[[Valmiera/Ordo]]" galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],<ref>[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv</ref> bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri. 2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas "[[Sigulda/Elvi]]" galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title="Sigulda/Elvi" oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}</ref> Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, atgriežoties spelētāja statusā pēc daudzu gadu partraukuma un piedaloties divās komandas spēlēs. Darbu turpināja arī sekojošajā sezonā, tomēr līdz sezonas noslēgumam K. Valters klubā nepalika. == Privātā dzīve == No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title="Viņā redzēju puišeli." Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}</ref> viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv</ref> Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv</ref> Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}</ref> no kuras šķīries 2025. gada martā. Pēc tam ziņojis, ka ir pāris ar Rebeku Apini.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/8311580/kristaps-valters-iziet-sabiedriba-ar-savu-jauno-draudzeni TVNet. Kristaps Valters iziet sabiedrībā ar savu jauno draudzeni]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: "Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis"] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} }} {{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] s7dgzlygh8gll5yf4uxv58xf57qp5xu 4465189 4465185 2026-05-08T09:15:24Z Meistars Joda 781 4465189 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sportistu|Kristaps Valters|Kristaps Valters}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Valters | attēls = Kristaps Valters, Estonia-Latvia, 2006.jpg | att_izm = | paraksts = Kristaps Valters (priekšplānā) 2006. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|18}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = Ādolfs | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2017 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]] | numurs = | līga = [[Nacionālā basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2001—2009 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[1997.—1998. gada LBL sezona|1998]], [[1998.—1999. gada LBL sezona|1999]])</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 1998—2000 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas "Brocēni/LMT"]] | kl_sez 2 = 2000—2001 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Antaljas "Muratpasa"]] | kl_sez 3 = 2001—2003 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] | kl_sez 4 = 2003—2004 | klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panionios"]] | kl_sez 5 = 2004 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] | kl_sez 6 = 2004—2006 | klubs 6 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas "EWE Baskets"]] | kl_sez 7 = 2006—2007 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes "Snaidero"]] | kl_sez 8 = 2007—2008 | klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Ļubercu "Triumf"]] | kl_sez 9 = 2008—2009 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas "Baloncesto"]] | kl_sez 10 = 2009—2010 | klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 11 = 2010—2011 | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas "Baloncesto"]] | kl_sez 12 = 2011—2012 | klubs 12 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas "Unicaja"]] | kl_sez 13 = 2012 | klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Ārtlandes "Dragons"]] | kl_sez 14 = 2012—2013 | klubs 14 = {{flaga|Spānija}} [[Fuenlavradas "Baloncesto"]] | kl_sez 15 = 2013—2014 | klubs 15 = {{flaga|Turcija}} ''[[TED Ankara Kolejliler]]'' | kl_sez 16 = 2014 | klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LDz]] | kl_sez 17 = 2014—2016 | klubs 17 = {{flaga|Turcija}} [[Ankaras "Türk Telekom"]] | kl_sez 18 = 2017 | klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 19 = 2025 | klubs 19 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]] <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2017—2018 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | tr_klubs_sez 2 = 2024—pašlaik | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Sigulda/Elvi]] }} '''Kristaps Valters''' (dzimis {{dat|1981|9|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis par basketbola treneri gan profesionālā komandā ("[[Valmiera/Ordo]]"), gan jauniešu basketbolā, kā arī strādā kā spēlētāju individuālais treneris. K. Valtera tēvs [[Valdis Valters]] ir bijis basketbolists, treneris un basketbola funkcionārs. Basketbolists bijis arī brālis [[Sandis Valters]], abi brāļi vienlaikus bijuši nacionālās izlases sastāvā. K. Valtera dēls [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]] arī kļuvis par basketbolistu. == Karjera == Skolas gados trenējies tēva vadītajā [[Valtera basketbola skola|Valtera basketbola skolā]], profesionālo basketbolista karjeru K. Valters uzsāka 1998. gadā [[BK Brocēni|"Brocēni/LMT"]] komandā, kuras treneris bija V. Valters. Jau otrajā sezonā "Brocēnos" viņš kļuva par vienu no kluba līderiem. Kopā ar komandu kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu 1998. un 1999. gadā. 2000. gadā K. Valters devās uz savu pirmo ārzemju klubu, pievienojoties [[Turcija]]s [[Antaljas "Muratpasa"]]. 2001. gadā pēc sezonas Turcijā K. Valters atgriezās Latvijā, kur noslēdza līgumu ar jaunizveidoto [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]], pavadot tajā divas sezonas. 2003. gadā K. Valters piedalījās [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] Vasaras līgas turnīros [[Klīvlendas "Cavaliers"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=10241|title= Kristaps Valters tiek gaidīts Grieķijas "Panionios"|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2003|8|13}}|publisher= [[tvnet.lv]]}}</ref> Rudenī viņš atkal devās spēlēt uz ārzemēm, šoreiz uz [[Grieķija]]s klubu [[Atēnu "Panionios"]]. Grieķijā viņš ilgi nepalika, jo jau tā paša gada decembrī atgriezās "Skonto" sastāvā, kurā arī pabeidza sezonu. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam K. Valters pārstāvēja [[Vācija]]s klubu [[Oldenburgas "EWE Baskets"]]. Tad viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], kur [[Udīnes "Snaidero"]] komandas sastāvā aizvadīja 2006.—2007. gada sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|title= Eurocup - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= ULEB Cup|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070127020424/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=LOZ|archivedate= {{dat|2007|01|27||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2007. gada vasarā K. Valters noslēdza līgumu ar citu itāļu klubu [[Skafati "Legea"]], taču traumas dēļ tā arī nepievienojās "Legea" klubam. Tā paša gada novembrī viņš devās uz [[Krievijas Superlīga basketbolā|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Ļubercu "Triumf"]], kurā noslēdza 2007.—2008. gada sezonu. 2008. gada vasarā K. Valters parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] klubu [[Fuenlavradas "Baloncesto"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21510879|title= Kristaps Valters spēlēs Spānijas augstākās līgas klubā "Fuenlabrada"|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= {{dat|2008|7|31}}|publisher= [[Delfi (portāls)|DELFI]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> Gadu vēlāk viņš kļuva par citas Spānijas komandas [[Badalonas "Joventut"]] spēlētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|title= K. Valters pārceļas uz "Joventut"|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|7|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090712044422/http://esports.lv/basketbols/legionari/10072009-k_valters_parcelas_uz_joventut|archivedate= {{dat|2009|07|12||bez}}}}</ref> bet 2010. gada augustā atkal atgriezās "Baloncesto". Tās sastāvā viņš aizvadīja 2010.—2011. gada sezonu.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/16082010-k_valters_atgriezas_fuenlabrada K. Valters atgriežas "Fuenlabrada"<!-- Artūrs Zanders 2010-08-16 -->]</ref> Pēc šīs sezonas noslēguma K. Valters parakstīja līgumu ar citu ''[[Liga ACB]]'' klubu [[Malagas "Unicaja"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/01072011-kristaps_valters_pievienojas_malagas_unic Valters pievienojas Malagas "Unicaja"], sportacentrs</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 Kristaps Valters oficiāli parakstījis līgumu ar Spānijas klubu 'Unicaja'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706063404/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/kristaps-valters-oficiali-parakstijis-ligumu-ar-spanijas-klubu-unicaja.d?id=39359945 |date={{dat|2011|07|06||bez}} }}, delfi.lv</ref> 2012. gada septembrī K. Valters parakstīja līgumu ar [[Vācija]]s klubu [[Ārtlandes "Dragons"]], tādējādi atgriežoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kā arī [[ULEB kauss|ULEB kausa izcīņā]].<ref>[http://www.artland-dragons.de/magazin/artikel.php?artikel=2813&type=2&menuid=22&topmenu=3 Ārtlandes "Dragons" mājaslapa]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092012-kristaps_valters_speles_vacija|title=Kristaps Valters spēlēs Vācijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|18||bez}}}}</ref> Šī kluba sastāvā viņš aizvadīja divus mēnešus, pēc tam atgriežoties Spānijas [[ACB līga]]s klubā [[Fuenlavradas "Baloncesto"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/26112012-kristaps_valters_atgriezas_spanija|title=Kristaps Valters atgriežas Spānijā|date={{dat|2012|11|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|26||bez}}}}</ref> Pēc 2012.—2013. gada sezonas K. Valters pārtrauca līgumattiecības ar klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04072013-k_valters_partraucis_sadarbibu_ar_fuenlab|title=K.Valters pārtraucis sadarbību ar "Fuenlabrada"|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|5||bez}}}}</ref> 2013. gada jūlijā pievienojās Turcijas klubam ''[[TED Ankara Kolejliler]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/20072013-kristaps_valters_pievienojas_turcijas_klu|title=Kristaps Valters karjeru turpinās Turcijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> No 2014. līdz 2016. gadam spēlēja citā Turcijas klubā [[Ankaras "Türk Telekom"]]. 2017. gada februārī, izlaidis sezonas pirmo daļu, K. Valters pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s klubam "[[Valmiera/Ordo]]", taču pēc aizvadītām divām spēlēm paziņoja par karjeras beigām veselības problēmu dēļ.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/kristaps-valters-pazino-par-basketbolista-karjeras-beigam.a235035/?utm_source=dlvr.it&utm_campaign=rss&utm_medium=twitter Kristaps Valters paziņo par basketbolista karjeras beigām] LSM.lv</ref> === Latvijas izlase === K. Valters ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 1998. gadā, būdams Latvijas U-18 izlases pamata saspēles vadītājs, viņš palīdzēja komandai iegūt 4. vietu Eiropas čempionātā. Ar vidēji spēlē gūtiem 14,9 punktiem viņš bija viens no izlases līderiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> Nākamajā gadā K. Valters Latvijas izlases sastāvā Pasaules U-19 čempionātā izcīnīja 9. vietu. Kopā ar U-20 izlasi viņš nespēja kvalificēties 2000. gada Eiropas čempionātam, bet kvalifikācijas turnīrā bija izlases rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 17 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_2346.teamID_2134.html|title= Europe U-20 Championship 2000 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Valters debitēja 2001. gadā, kad piedalījās [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. Tajā viņš vidēji spēlē laukumā pavadīja 14,7 minūtes un guva 6,8 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> Tāpat viņš startēja [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]]. (17,7 minūtes, 3,3 punkti)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.roundID_2236.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2003 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com}} {{en ikona}}</ref> un [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada]] Eiropas čempionātos (19 minūtes, 11 punkti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kristaps Valters|accessdate= {{dat|2008|8|3}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080704151951/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|04||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2006. gadā K. Valters palīdzēja izlasei iekļūt [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], taču pašā finālturnīrā traumas dēļ nevarēja piedalīties. K. Valters piedalījās [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], pēc kura tika diskvalificēts uz trim gadiem par disciplīnas neievērošanu. Izlases gatavošanās un starts čempionātā bija saistīts ar dažādiem skandāliem, sistemātisku disciplīnas neievērošanu un sportiskā režīma pārkāpumiem. Viens no galvenajiem šo notikumu dalībniekiem bija arī K. Valters. Pēc šī čempionāta vairākiem tā dēvētās "tusētāju paaudzes" spēlētājiem [[Latvijas Basketbola savienība]] (LBS) piesprieda dažādu termiņu diskvalifikāciju startiem valsts izlasē. Tai skaitā diskvalifikāciju uz trim gadiem saņēma arī K. Valters.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/26092009-lielakais_skandals_latvijas_basketbola_lb|title= Balsojums: lielākais skandāls Latvijas basketbolā — LBS diskvalificē spēlētājus|accessdate= {{dat|2010|10|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc šī notikuma K. Valters paziņoja, ka izlasē vairs nespēlēšot. 2011. gada novembrī K. Valters atklāja, ka labprāt vēlētos atgriezties izlasē.<ref>[http://sportacentrs.com/sportacentrs_tv/basketbols_tv/video/06122011-cels_uz_eiroligu_adolfs Video: Ceļš uz Eirolīgu. Ādolfs]</ref> 2012. gada pavasarī LBS valde izskatīja iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu, lai spēlētājs varētu piedalīties [[FIBA EuroBasket 2013|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā. Tomēr K. Valters vairs nenospēlēja nevienu spēli Latvijas izlases kreklā līdz pat spēlētāja karjeras beigām. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, 2017. gada vasarā apstiprināts par LBL kluba "[[Valmiera/Ordo]]" galveno treneri. Pēc tam aptuveni gadu nodzīvojis [[Francija]]s pilsētā [[Ansī]],<ref>[https://www.apollo.lv/6751526/kristaps-valters-no-francijas-parcelies-atpakal-uz-latviju Kristaps Valters no Francijas pārcēlies atpakaļ uz Latviju] apollo.lv</ref> bet 2019. gada vasarā atgriezies Latvijā un sācis strādāt par bērnu un jauniešu basketbola treneri. 2024. gada decembrī K. Valters tika apstiprināts par [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) komandas "[[Sigulda/Elvi]]" galveno treneri, stājoties [[Ieva Apare|Ievas Apares]] vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/05122024-sigulda_elvi_oficiali_apstiprina_menesa_v|title="Sigulda/Elvi" oficiāli apstiprina mēneša vienošanos ar Valteru|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-12-05|date=2024-12-05|language=lv}}</ref> Pēc vairāku spēlētāju traumām janvārī K. Valters arī pats devās laukumā, pēc daudzu gadu partraukuma atgriežoties spēlētāja statusā un piedaloties divās komandas spēlēs. Darbu turpināja arī sekojošajā sezonā, tomēr līdz sezonas noslēgumam K. Valters klubā nepalika. == Privātā dzīve == No 2006. līdz 2011. gadam K. Valters bija precējies ar stilisti Signi Sprogu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938711/vina-redzeju-puiseli-stiliste-signe-sproga-par-sarezgito-attiecibu-sakumu-ar-viru|title="Viņā redzēju puišeli." Stiliste Signe Sproga par sarežģīto attiecību sākumu ar vīru|website=Slavenības|access-date=2025-08-01|date=2024-01-16|language=lv}}</ref> viņiem ir kopīga meita un dēls basketbolists [[Valdis Valters jaunākais|Valdis Valters]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/116247-kristaps-valters-apprec-savas-jaunakas-meitas-mati Kristaps Valters apprec savas jaunākās meitas māti] jauns.lv</ref> Pēc tam bijis laulībā ar Džeinu Ansoni-Valteri, laulībā dzimušas trīs meitas, šķīrušies 2017. gadā.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/8315-kristaps-valters-izskiries-no-sievas-vina-triju-bernu-mates Kristaps Valters izšķīries no sievas — viņa triju bērnu mātes] jauns.lv</ref> Trešo reizi precējies 2022. gadā ar Sindiju Šteinu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vina-vienkarsi-aizgaja-kapec-basketbolistu-kristapu-valteru-pametusi-tresa-sieva-70170/|title=«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?|website=www.santa.lv|access-date=2024-12-11}}</ref> no kuras šķīries 2025. gada martā. Pēc tam ziņojis, ka ir pāris ar Rebeku Apini.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/8311580/kristaps-valters-iziet-sabiedriba-ar-savu-jauno-draudzeni TVNet. Kristaps Valters iziet sabiedrībā ar savu jauno draudzeni]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21022011-k_valters_velos_uzspelet_nba_vasaras_liga K.Valters: "Vēlos uzspēlēt NBA vasaras līgā, esmu nobriedis"] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081005101129/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kristaps_valters Basket.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20100716210119/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_24333.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html 2009. gada Eiropas čempionātā profils] {{en ikona}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} }} {{DEFAULTSORT:Valters, Kristaps}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] a7wvpx5g5wcxvac3oagyxwhm9gi4t2j 0 75935 4465218 4451391 2026-05-08T11:42:39Z Ivario 51458 4465218 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Beverīnas novads | karte = BeverinasMapa.png | karte2 = Beverīnas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Beverīnas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Beverīnas novada ģerbonis | karoga_attēls = Beverīnas novada karogs.png | karoga_nosaukums = Beverīnas novada karogs | centrs = Mūrmuiža | mērs = | mērs_partija = | platība = 300,5<ref>[http://www.vzd.gov.lv/lv/jaunumi/zinas/mainitas-administrativas-robezas-valmierai-un-beverinas-engures-tukuma-novadiem/ Mainītas administratīvās robežas Valmieras pilsētai un Beverīnas, Engures, Tukuma novadiem] Valsts Zemes dienests</ref> | iedzīvotāji = 3553<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3553 / 301.8 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = [[Brenguļu pagasts]]<br />[[Kauguru pagasts]]<br />[[Trikātas pagasts]] | mājaslapa = www.beverinasnovads.lv }} '''Beverīnas novads''' bija [[2009. gads|2009. gadā]] [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]]. Novada centrs atradās [[Mūrmuiža|Mūrmuižā]], tās nosaukums cēlies no [[Beverīna|Tālavas valdnieku pils nosaukuma]]. 2021. gadā Beverīnas novadu pievienoja [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā bija iekļauti bijušā [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Brenguļu pagasts|Brenguļu]] un [[Kauguru pagasts|Kauguru]] [[pagasts|pagasti]], kā arī bijušā [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Trikātas pagasts]]. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Beverīnas novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Beverīnas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,213,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2910) |green|88.5}} {{bar percent|[[Krievi]] (226) |red|6.9}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.2}} {{bar percent|Cita tautība (81) |purple|2.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == Augstākā Beverīnas novada pašvaldības lēmējvaras institūcija bija [[Beverīnas novada dome]]. No [[2009. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2009]]. līdz 2013. gadam dome sastāvēja no 13 deputātiem, bet no 2013. līdz 2019. gadam – deviņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9647.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2026-05-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/pv2017/ElectionResults/Location?locationId=g05t%2BlGIAhHZ3mHUyW8vTg%3D%3D|title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas Beverīnas novads|website=cvk.lv}}</ref> Domes darbu vadīja no deputātu vidus ievēlēts [[Beverīnas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Beverīnas novada domes priekšsēdētājs]]. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Jānis Endzelīns]] (1873-1961) latviešu valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā. * [[Aleksandrs Mežciems]] (1891—1960), [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] virsnieks. [[Latvijas Universitāte]]s Ķirurģijas klīnikas asistents. == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Beverīnas novadā}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Beverīnas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 1f2gzn3vz4ay7nbjlkrhc498u793qut 4465221 4465218 2026-05-08T11:51:51Z Ivario 51458 /* Pašvaldība */ 4465221 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Beverīnas novads | karte = BeverinasMapa.png | karte2 = Beverīnas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Beverīnas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Beverīnas novada ģerbonis | karoga_attēls = Beverīnas novada karogs.png | karoga_nosaukums = Beverīnas novada karogs | centrs = Mūrmuiža | mērs = | mērs_partija = | platība = 300,5<ref>[http://www.vzd.gov.lv/lv/jaunumi/zinas/mainitas-administrativas-robezas-valmierai-un-beverinas-engures-tukuma-novadiem/ Mainītas administratīvās robežas Valmieras pilsētai un Beverīnas, Engures, Tukuma novadiem] Valsts Zemes dienests</ref> | iedzīvotāji = 3553<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3553 / 301.8 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = [[Brenguļu pagasts]]<br />[[Kauguru pagasts]]<br />[[Trikātas pagasts]] | mājaslapa = www.beverinasnovads.lv }} '''Beverīnas novads''' bija [[2009. gads|2009. gadā]] [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]]. Novada centrs atradās [[Mūrmuiža|Mūrmuižā]], tās nosaukums cēlies no [[Beverīna|Tālavas valdnieku pils nosaukuma]]. 2021. gadā Beverīnas novadu pievienoja [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā bija iekļauti bijušā [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] [[Brenguļu pagasts|Brenguļu]] un [[Kauguru pagasts|Kauguru]] [[pagasts|pagasti]], kā arī bijušā [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Trikātas pagasts]]. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Beverīnas novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Beverīnas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,213,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2910) |green|88.5}} {{bar percent|[[Krievi]] (226) |red|6.9}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.2}} {{bar percent|Cita tautība (81) |purple|2.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == Augstākā Beverīnas novada pašvaldības lēmējvaras institūcija bija [[Beverīnas novada dome|Beverīnas novada pašvaldības dome]]. No [[2009. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2009]]. līdz 2013. gadam dome sastāvēja no 13 deputātiem, bet no 2013. līdz 2019. gadam – deviņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9647.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2026-05-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/pv2017/ElectionResults/Location?locationId=g05t%2BlGIAhHZ3mHUyW8vTg%3D%3D|title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas Beverīnas novads|website=cvk.lv}}</ref> Domes darbu vadīja no deputātu vidus ievēlēts [[Beverīnas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Beverīnas novada domes priekšsēdētājs]]. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Jānis Endzelīns]] (1873-1961) latviešu valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā. * [[Aleksandrs Mežciems]] (1891—1960), [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] virsnieks. [[Latvijas Universitāte]]s Ķirurģijas klīnikas asistents. == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Beverīnas novadā}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Beverīnas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] bu1ly6k46ot7quya3r5zm1tyqzmvww1 0 79190 4465046 4388187 2026-05-07T19:54:02Z Votre Provocateur 111653 4465046 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverci]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. Šīs kultūras atspoguļo slāvu apdzīvotības paplašināšanos, zemkopības sabiedrību nostiprināšanos un pakāpenisku vietējo kopienu sociālo diferenciāciju. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja baznīcslāvu rakstības, pareizticīgās kultūras un Bizantijas politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] ns5xboeukvtq3ux6wnze6g175y96yhs 4465047 4465046 2026-05-07T19:56:47Z Votre Provocateur 111653 4465047 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverci]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. Šīs kultūras atspoguļo slāvu apdzīvotības paplašināšanos, zemkopības sabiedrību nostiprināšanos un pakāpenisku vietējo kopienu sociālo diferenciāciju. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja baznīcslāvu rakstības, pareizticīgās kultūras un Bizantijas politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] dh8ebxgg54s8hnid0t42c8kjo1lue1l 4465052 4465047 2026-05-07T20:00:22Z Votre Provocateur 111653 4465052 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|left|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverci]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. Šīs kultūras atspoguļo slāvu apdzīvotības paplašināšanos, zemkopības sabiedrību nostiprināšanos un pakāpenisku vietējo kopienu sociālo diferenciāciju. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja baznīcslāvu rakstības, pareizticīgās kultūras un Bizantijas politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] fkty10le2mst6p4rpyquiw25vufccw7 4465053 4465052 2026-05-07T20:01:10Z Votre Provocateur 111653 4465053 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|left|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverci]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]] rakstības, [[Pareizticība|pareizticīgās]] kultūras un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] f58k7ei57jr8xxy6beyuj1og40xv9d7 4465054 4465053 2026-05-07T20:01:52Z Votre Provocateur 111653 4465054 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|left|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverieši]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]] rakstības, [[Pareizticība|pareizticīgās]] kultūras un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] q7vh4u50qegvumlq1xyicikeeuz1y18 4465060 4465054 2026-05-07T20:05:45Z Votre Provocateur 111653 4465060 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]], [[Lemki (tauta)|lemki]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|left|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverieši]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]] rakstības, [[Pareizticība|pareizticīgās]] kultūras un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] 3it7np778xpvhfz6mmt7e2q8xa690tt 4465061 4465060 2026-05-07T20:07:36Z Votre Provocateur 111653 4465061 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]], [[Lemki (tauta)|lemki]], [[Kubaņas kazaki]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|left|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverieši]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]] rakstības, [[Pareizticība|pareizticīgās]] kultūras un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] 5ap3ilm66k7af5urk0tw7vlq9g1hoef 4465065 4465061 2026-05-07T20:11:17Z Votre Provocateur 111653 4465065 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Ukrainian_people.jpg|300px|ukraiņi]] <small>[[Tarass Ševčenko|T. Ševčenko]]{{·}}[[Nestors Mahno|N. Mahno]]{{·}}[[Lesja Ukrainka|L. Ukrainka]]{{·}}[[Bohdans Hmeļnickis|B. Hmeļnickis]]<br>[[Stepans Timošenko|S. Timošenko]]{{·}}[[Oleksandrs Dovženko|O. Dovženko]]{{·}}[[Sergejs Koroļovs|S. Koroļovs]]{{·}}[[Andrijs Ševčenko|A. Ševčenko]]</small> | tauta = <big>Ukraiņi</big> | skaits = 44—45 miljoni<ref>[http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120105155543/http://www.ukrinform.ua/eng/order/?id=168280 |date={{dat|2012|01|05||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ucc.ca/2010/05/25/support-the-ukrainian-world-congress-connecting-ukrainians-around-the-world/ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world] {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604054723/http://www.ualberta.ca/~cius/ukrcan/Diaspora/UDSI-News_Views.htm |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | vieta = {{UKR}} 37,5 mlj (2001)<br>{{POL}} 1,6 mlj (2023)<br>{{ASV}} 1 mlj (2016)<br>{{DEU}} 1,1 mlj (2023)<br>{{RUS}} 1,8 mlj (2023)<br>{{CAN}} 1,3 mlj (2016) un citas | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[suržiks]] | reliģija = [[pareizticība]], [[grieķu katoļticība]] | grupas = [[rusīni]], [[huculi]], [[Lemki (tauta)|lemki]], [[Kubaņas kazaki]] | radi = [[baltkrievi]], [[krievi]], [[poļi]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Ukrainian_Diaspora_in_the_World.svg|320px]] | flag_caption = Ukraiņi pasaulē }} '''Ukraiņi''' ({{val|uk|українці}}; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[tauta]] un [[Ukraina]]s pamatiedzīvotāji. Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju: [[Polija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Moldova]]s, [[Krievija]]s, [[Rumānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Slovākija]]s. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aiz [[krievi]]em un [[poļi]]em. == Etnoģenēze == [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|left|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] Ukraiņu etniskās vēstures pamatā bija austrumslāvu cilšu un cilšu savienību attīstība 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Rakstītajos avotos ar mūsdienu Ukrainas teritoriju tiek saistīti [[poļani]], [[drevļani]], [[Severjani|siverjani]], [[uļiči]], [[tiverieši]], [[volīnieši]] un [[baltie horvāti]]. Īpaši nozīmīga bija Vidusdņepras teritorija ap [[Kijiva|Kijivu]], kur izveidojās politiskais centrs, kas vēlāk kļuva par [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnijas]] kodolu. Arheoloģiski agrīno slāvu attīstība Ukrainas teritorijā tiek saistīta ar vairākām kultūrām, tostarp Prāgas-Korčakas, Penkovkas un Luka-Raikovecas kultūru. [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Rutēnija]] bija viens no svarīgākajiem ukraiņu etnoģenēzes posmiem. 9.–13. gadsimtā tā apvienoja plašas austrumslāvu zemes un radīja kopīgu politisko, reliģisko un rakstības telpu. [[Kristietība|Kristietības]] pieņemšana 988. gadā veicināja [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]] rakstības, [[Pareizticība|pareizticīgās]] kultūras un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] politisko tradīciju izplatīšanos. Pēc Kijivas Krievzemes politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā būtisku lomu saglabāja [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]. Tā turpināja Krievzemes politiskās un kultūras tradīcijas Ukrainas rietumu un dienvidrietumu zemēs. Galīcijas-Volīnijas valsts uzturēja sakarus ar Centrāleiropas un Austrumeiropas politiskajām struktūrām. Šajā posmā pastiprinājās atsevišķu reģionu īpatnības. Volīnija, Galīcija, Kijivas zeme, Podolija un Čerņihivas-Siveras zeme attīstījās atšķirīgos politiskos apstākļos, tomēr saglabāja kultūras radniecību. 14.–16. gadsimtā liela daļa ukraiņu zemju nonāca [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas Karaliste|Polijas Karalistes]] un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Šis periods bija nozīmīgs ukraiņu etniskās un konfesionālās identitātes veidošanā. Lietuvas lielkņazistē ilgu laiku saglabājās Krievzemes tiesiskās un rakstvedības tradīcijas, bet Polijas ietekmes pieaugums veicināja [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]], [[Šļahta|poļu muižniecības]] kultūras un latīņu izglītības izplatību. Šajos apstākļos austrumslāvu pareizticīgie iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja skaidrāk apzinātu reģionālu un konfesionālu identitāti. No 15.–16. gadsimta īpašu nozīmi ieguva [[Zaporižjas kazaki]]. Kazaku sabiedrība veidojās [[Dņepra|Dņepras]] lejtecē un stepes pierobežā, kur sastapās zemkopju, bēgļu zemnieku, pilsētnieku, sīkās muižniecības un stepju militārās kultūras elementi. Kazaki kļuva par būtisku Ukrainas sociālās un politiskās vēstures faktoru. 17. gadsimtā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītā sacelšanās un [[Hetmanāts|kazaku Hetmanāta]] izveide radīja jaunu politisku ietvaru, kurā [[pareizticība]], rutēņu rakstības tradīcija, kazaku militārā organizācija un vietējā pašpārvalde saplūda vienā politiskās identitātes modelī. Kazaku laikmets būtiski nostiprināja priekšstatus par atšķirīgu ukraiņu politisko kopienu. [[Attēls:Balto-Slavic lng.png|thumb|[[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu valodu]] kopība]] Ukraiņu etnokulturālā kopiena, kuras pamatā ir protoslāvu komponents, sevī uzņēma arī irāņu elementu — [[Skiti|skitu]] un [[Sarmati|sarmatu]] mantojumu, [[Ģermāņi|ģermāņu]] elementu — [[Goti|gotu]] mantojumu, kā arī [[Huņņi|huņņu]], [[Balti|baltu]], [[Trāķieši|trāķiešu]] un [[Ķelti|ķeltu]] elementus. == Valoda == Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotāju [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā <nowiki>''ukrainis''</nowiki>, par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% — [[Krievu valoda|krievu valodu]]. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9% [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas apgabalā]] līdz 40,4% [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomajā Republikā]]. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievu [[Divvalodība|bilingvisms]]: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3 %, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērots [[Kijiva|Kijivā]] — 58,1 %, minimālais [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]] — 17,7 %. [[Ukraiņu valoda]] pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu saimes]] [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] grupai, pamatā ir [[kirilicas alfabēts]]. Ukraiņu valodā izšķir šādus teritoriālos dialektus: * ziemeļu, ko ietekmējusi [[baltkrievu valoda]]; * rietumu, ko ietekmējusi [[Poļu valoda|poļu]], [[Slovāku valoda|slovāku]], [[Ungāru valoda|ungāru]] un [[rumāņu valoda]]; * ziemeļaustrumu, ko ietekmējusi krievu valoda. == Ukraiņu diaspora == 1,8 miljoni ukraiņu dzīvo [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], bet 2,3 miljoni — [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1,3 miljoni [[Kanāda|Kanādā]] un 1 miljons [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī [[Brazīlija|Brazīlijā]] ({{sk|400000}}), [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (aptuveni {{sk|500000}}), [[Moldova|Moldovā]] ({{sk|450000}}), [[Polija|Polijā]] (aptuveni 1,5 miljoni), [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovākija|Slovākijā]] arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], daudzi ukraiņi [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze|kļuva par bēgļiem]] un izbrauca no valsts. == Ukraiņi Latvijā == [[Attēls:Ukrainians of Latvia on the Vyshyvanka Day in front of the National Opera Building in Riga.jpg|250px|thumb|Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajai opera]]i]] {{pamatraksts|Latvijas ukraiņi}} Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad uz [[Latvijas PSR]] strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] atkal palielinājās [[Bēgļi|bēgļu]] pieplūduma dēļ. Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas ''Dnipro,'' “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.<ref>[http://politika.lv/article/latvijas-ukraini-lena-integracija Latvijas ukraiņi — lēna integrācija] Natālija Lisogorova 23.03.2004.</ref> == Skatīt arī == * [[Ukrainība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Austrumslāvi]] 9lmnxbisspijfvlgz9kmcdcme5qchak 100 80595 4465019 4464677 2026-05-07T18:36:18Z Dainis 876 4465019 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 91qo6j1i3zw0z8kmpag2o73fhbj0mqp 0 86085 4465074 3478352 2026-05-07T20:35:22Z ~2026-27777-66 145060 i have added 2 more calculator for students for solving the difficult problems of compliments 4465074 wikitext text/x-wiki '''Kāpināšana''' ir matemātiska operācija, kas atbilst lieluma atkārtotai [[reizināšana]]i ar sevi. Kāpināšanu parasti pieraksta kā ''a''^''n'', kur ''a'' ir '''kāpināmais''', ''n'' ir '''kāpinātājs''', bet iegūtais rezultāts — '''pakāpe'''. Izteiksmi ''a''^''n'' lasa kā "''a'' pakāpē ''n''". == Pakāpes ar veselu kāpinātāju == === Pozitīvs kāpinātājs === Ja kāpinātājs ''n'' ir [[naturāls skaitlis]] ([[vesels skaitlis|vesels]], [[pozitīvs skaitlis]]), tad izteiksme ''a''^''n'' atbilst skaitļa ''a'' atkārtotai [[reizināšana]]i ar sevi ''n'' reižu: :<math> a^n = \underbrace{a \cdot a \cdot \ldots \cdot a}_{n\text{ reizes}}. </math> Tas ir analoģiski tam, kā [[reizināšana|reizinājums]] ''a''·''n'' atbilst skaitļa ''a'' [[saskaitīšana]]i ar sevi ''n'' reižu: :<math> a \cdot n = \underbrace{a + a + \ldots + a}_{n\text{ reizes}}. </math> Mazām pakāpēm ''n'' ir atvēlēti īpaši nosaukumi: * Ja ''n'' = 2, tad izteiksmi ''a''² = ''a''·''a'' sauc par lieluma <math>a</math> ''[[kvadrāts (algebra)|kvadrātu]]'', jo pēc šādas formulas aprēķina [[kvadrāts|kvadrāta]] [[laukums|laukumu]]; * Ja ''n'' = 3, tad izteiksmi ''a''³ = ''a''·''a''·''a'' sauc par lieluma ''a'' ''[[kubs (algebra)|kubu]]'', jo pēc šādas formulas aprēķina [[kubs|kuba]] [[tilpums|tilpumu]]. === Negatīvs kāpinātājs === Kāpinot doto lielumu pakāpē −1, iegūst tā [[apgrieztais skaitlis|apgriezto lielumu]]: :<math> a^{-1} = \frac{1}{a}. </math> Vispārīgā gadījumā, lai aprēķinātu dotā lieluma negatīvu pakāpi, skaitli 1 dala ar atbilstošu lieluma pozitīvo pakāpi: :<math> a^{-n} = \frac{1}{a^n}. </math> {| class="wikitable" style="text-align: center; float:right" |+ Kāpināšana mazās pakāpēs ! width="30px" | ''n'' ! width="80px" | ''a''^''n'' |- ! 0 | style="text-align: left" | ''a''⁰ = 1 |- ! 1 | style="text-align: left" | ''a''¹ = ''a'' |- ! 2 | style="text-align: left" | ''a''² = ''a''·''a'' |- ! 3 | style="text-align: left" | ''a''³ = ''a''·''a''·''a'' |} === Kāpinātāji 0 un 1 === Lieluma ''a'' kāpināšana pakāpē 1 atbilst reizinājumam, kurā ''a'' ietilpst tieši vienu reizi, tāpēc rezultāts ir vienāds ar ''a'': :<math> a^1 = a. \,</math> Ja jebkuru skaitli, kas atšķirīgs no [[nulle]]s, kāpina pakāpē 0, tad iegūst skaitli 1: :<math> a^0 = 1. \,</math> Savukārt nulli nulltajā pakāpē nevar kāpināt (izteiksme 0⁰ ir [[nenoteiktība (matemātika)|nenoteiktība]]). == Pakāpes ar daļveida kāpinātāju == Kāpinātājs var būt arī [[racionāls skaitlis]], piemēram, izteiksmi :<math> a^{1/2} = \sqrt{a} </math> sauc par [[kvadrātsakne|kvadrātsakni]] no ''a''. Kāpināšana pakāpē 1/''n'', kur ''n'' ir naturāls skaitlis, atbilst ''n''-tās pakāpes saknes vilkšanai: :<math> a^{1/n} = \sqrt[n]{a}. </math> Vispārīgā gadījumā, ja pozitīvu skaitli ''a'' kāpina racionālā pakāpē ''m''/''n'', kur ''m'' ir vesels skaitlis un ''n'' ir vesels, pozitīvs skaitlis, tad iegūst :<math> a^{m/n} = \left(a^m\right)^{1/n} = \sqrt[n]{a^m}. </math> Ja ''a'' ir negatīvs, tad šo formulu var lietot tikai tad, ja ''m'' ir pāra skaitlis. == Pakāpju īpašības == Reizinot divas pakāpes ar vienādiem kāpināmajiem, iegūst to pašu, ko kāpinot pakāpē, kas vienāda ar kāpinātāju summu: :<math> a^m \cdot a^n = a^{m + n}. </math> Līdzīgā kārtā, dalot divas pakāpes ar vienādiem kāpināmajiem, iegūst to pašu, ko kāpinot pakāpē, kas vienāda ar kāpinātāju starpību: :<math> \frac{a^m}{a^n} = a^{m - n}. </math> Kāpināšana ir [[distributivitāte|distributīva]] pār reizināšanu: :<math> (a \cdot b)^n = a^n \cdot b^n. </math> Atkārtotu kāpināšanu var aizstāt ar kāpināšanu pakāpē, kas vienāda ar kāpinātāju reizinājumu: :<math> (a^m)^n = a^{m \cdot n}, </math> taču kāpināšana nav [[asociativitāte|asociatīva]]: :<math> (a^n)^m \ne a^\left({n^m}\right). </math> == Apgrieztā darbība == Tāpat kā [[saskaitīšana]]i pretējā darbība ir [[atņemšana]] un [[reizināšana]]i pretējā darbība ir [[dalīšana]], kāpināšanai pretējā darbība ir [[logaritms|logaritmēšana]] (ja grib atgūt kāpinātāju) un [[saknes vilkšana]] (ja grib atgūt kāpināmo). == Kāpināšanas tabula == {|class="wikitable" !''n'' !!''n''² !!''n''³ !!''n''⁴ !!''n''⁵ !!''n''⁶ !!''n''⁷ !!''n''⁸ !!''n''⁹ !!''n''¹⁰ |- |width="8%"|'''2''' || width="8%"|4|| width="7%"|8|| width="8%"|16|| width="9%"|32|| width="10%"|64|| width="11%"|128|| width="12%"|256|| width="12%"|512|| width="14%"|1024 |- |'''3''' ||9||27||81||243||729||2187||6561||19 683||59 049 |- |'''4''' ||16||64||256||1024||4096||16 384||65 536||262 144||1 048 576 |- |'''5''' ||25||125||625||3125||15 625||78 125||390 625||1 953 125||9 765 625 |- |'''6''' ||36||216||1296||7776||46 656||279 936||1 679 616||10 077 696||60 466 176 |- |'''7''' ||49||343||2401||16 807||117 649||823 543||5 764 801||40 353 607||282 475 249 |- |'''8''' ||64||512||4096||32 768||262 144||2 097 152||16 777 216||134 217 728||1 073 741 824 |- |'''9''' ||81||729||6561||59 049||531 441||4 782 969||43 046 721||387 420 489||3 486 784 401 |- |'''10'''||100||1000||10 000||100 000||1 000 000||10 000 000||100 000 000||1 000 000 000||10 000 000 000 |} == Skatīt arī == * [[Kvadrātsakne]] * [[Kubsakne]] * [[Logaritms]] * [[Polinoms]] * [[Saknes vilkšana]] == Ārējās saites == * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Exponentiation.html Exponentiation], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/ExponentialOperation.html Exponential] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100615133317/http://planetmath.org/encyclopedia/ExponentialOperation.html |date={{dat|2010|06|15||bez}} }}, PlanetMath. * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/ComplexExponentiation.html Complex Exponentiation], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/Introducing0thPower.html Introducing 0th power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100620131005/http://planetmath.org/encyclopedia/Introducing0thPower.html |date={{dat|2010|06|20||bez}} }}, PlanetMath. * [https://web.archive.org/web/20100105073655/http://www.answermath.com/exp.htm Exponentiation], answermath.com. * [http://freeonlinecalculator.net/calculators/algebra/exponent.php Exponents Calculator] (pakāpju kalkulators). * [https://tipcalculater.com/tip-calculator.html Tip Calculator] (tipcalculater.com) * [https://tipcalculater.com/twos-complement-calculator.html 2nd Compliment Calculator] (tipcalculater.com) [[Kategorija:Algebra]] [[Kategorija:Elementārās funkcijas]] 3nxubxhf14pchj6ctpqh6bo8cj093w0 4465076 4465074 2026-05-07T20:50:43Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27777-66|~2026-27777-66]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass 3478347 wikitext text/x-wiki '''Kāpināšana''' ir matemātiska operācija, kas atbilst lieluma atkārtotai [[reizināšana]]i ar sevi. Kāpināšanu parasti pieraksta kā ''a''^''n'', kur ''a'' ir '''kāpināmais''', ''n'' ir '''kāpinātājs''', bet iegūtais rezultāts — '''pakāpe'''. Izteiksmi ''a''^''n'' lasa kā "''a'' pakāpē ''n''". == Pakāpes ar veselu kāpinātāju == === Pozitīvs kāpinātājs === Ja kāpinātājs ''n'' ir [[naturāls skaitlis]] ([[vesels skaitlis|vesels]], [[pozitīvs skaitlis]]), tad izteiksme ''a''^''n'' atbilst skaitļa ''a'' atkārtotai [[reizināšana]]i ar sevi ''n'' reižu: :<math> a^n = \underbrace{a \cdot a \cdot \ldots \cdot a}_{n\text{ reizes}}. </math> Tas ir analoģiski tam, kā [[reizināšana|reizinājums]] ''a''·''n'' atbilst skaitļa ''a'' [[saskaitīšana]]i ar sevi ''n'' reižu: :<math> a \cdot n = \underbrace{a + a + \ldots + a}_{n\text{ reizes}}. </math> Mazām pakāpēm ''n'' ir atvēlēti īpaši nosaukumi: * Ja ''n'' = 2, tad izteiksmi ''a''² = ''a''·''a'' sauc par lieluma <math>a</math> ''[[kvadrāts (algebra)|kvadrātu]]'', jo pēc šādas formulas aprēķina [[kvadrāts|kvadrāta]] [[laukums|laukumu]]; * Ja ''n'' = 3, tad izteiksmi ''a''³ = ''a''·''a''·''a'' sauc par lieluma ''a'' ''[[kubs (algebra)|kubu]]'', jo pēc šādas formulas aprēķina [[kubs|kuba]] [[tilpums|tilpumu]]. === Negatīvs kāpinātājs === Kāpinot doto lielumu pakāpē −1, iegūst tā [[apgrieztais skaitlis|apgriezto lielumu]]: :<math> a^{-1} = \frac{1}{a}. </math> Vispārīgā gadījumā, lai aprēķinātu dotā lieluma negatīvu pakāpi, skaitli 1 dala ar atbilstošu lieluma pozitīvo pakāpi: :<math> a^{-n} = \frac{1}{a^n}. </math> {| class="wikitable" style="text-align: center; float:right" |+ Kāpināšana mazās pakāpēs ! width="30px" | ''n'' ! width="80px" | ''a''^''n'' |- ! 0 | style="text-align: left" | ''a''⁰ = 1 |- ! 1 | style="text-align: left" | ''a''¹ = ''a'' |- ! 2 | style="text-align: left" | ''a''² = ''a''·''a'' |- ! 3 | style="text-align: left" | ''a''³ = ''a''·''a''·''a'' |} === Kāpinātāji 0 un 1 === Lieluma ''a'' kāpināšana pakāpē 1 atbilst reizinājumam, kurā ''a'' ietilpst tieši vienu reizi, tāpēc rezultāts ir vienāds ar ''a'': :<math> a^1 = a. \,</math> Ja jebkuru skaitli, kas atšķirīgs no [[nulle]]s, kāpina pakāpē 0, tad iegūst skaitli 1: :<math> a^0 = 1. \,</math> Savukārt nulli nulltajā pakāpē nevar kāpināt (izteiksme 0⁰ ir [[nenoteiktība (matemātika)|nenoteiktība]]). == Pakāpes ar daļveida kāpinātāju == Kāpinātājs var būt arī [[racionāls skaitlis]], piemēram, izteiksmi :<math> a^{1/2} = \sqrt{a} </math> sauc par [[kvadrātsakne|kvadrātsakni]] no ''a''. Kāpināšana pakāpē 1/''n'', kur ''n'' ir naturāls skaitlis, atbilst ''n''-tās pakāpes saknes vilkšanai: :<math> a^{1/n} = \sqrt[n]{a}. </math> Vispārīgā gadījumā, ja pozitīvu skaitli ''a'' kāpina racionālā pakāpē ''m''/''n'', kur ''m'' ir vesels skaitlis un ''n'' ir vesels, pozitīvs skaitlis, tad iegūst :<math> a^{m/n} = \left(a^m\right)^{1/n} = \sqrt[n]{a^m}. </math> Ja ''a'' ir negatīvs, tad šo formulu var lietot tikai tad, ja ''m'' ir pāra skaitlis. == Pakāpju īpašības == Reizinot divas pakāpes ar vienādiem kāpināmajiem, iegūst to pašu, ko kāpinot pakāpē, kas vienāda ar kāpinātāju summu: :<math> a^m \cdot a^n = a^{m + n}. </math> Līdzīgā kārtā, dalot divas pakāpes ar vienādiem kāpināmajiem, iegūst to pašu, ko kāpinot pakāpē, kas vienāda ar kāpinātāju starpību: :<math> \frac{a^m}{a^n} = a^{m - n}. </math> Kāpināšana ir [[distributivitāte|distributīva]] pār reizināšanu: :<math> (a \cdot b)^n = a^n \cdot b^n. </math> Atkārtotu kāpināšanu var aizstāt ar kāpināšanu pakāpē, kas vienāda ar kāpinātāju reizinājumu: :<math> (a^m)^n = a^{m \cdot n}, </math> taču kāpināšana nav [[asociativitāte|asociatīva]]: :<math> (a^n)^m \ne a^\left({n^m}\right). </math> == Apgrieztā darbība == Tāpat kā [[saskaitīšana]]i pretējā darbība ir [[atņemšana]] un [[reizināšana]]i pretējā darbība ir [[dalīšana]], kāpināšanai pretējā darbība ir [[logaritms|logaritmēšana]] (ja grib atgūt kāpinātāju) un [[saknes vilkšana]] (ja grib atgūt kāpināmo). == Kāpināšanas tabula == {|class="wikitable" !''n'' !!''n''² !!''n''³ !!''n''⁴ !!''n''⁵ !!''n''⁶ !!''n''⁷ !!''n''⁸ !!''n''⁹ !!''n''¹⁰ |- |width="8%"|'''2''' || width="8%"|4|| width="7%"|8|| width="8%"|16|| width="9%"|32|| width="10%"|64|| width="11%"|128|| width="12%"|256|| width="12%"|512|| width="14%"|1024 |- |'''3''' ||9||27||81||243||729||2187||6561||19 683||59 049 |- |'''4''' ||16||64||256||1024||4096||16 384||65 536||262 144||1 048 576 |- |'''5''' ||25||125||625||3125||15 625||78 125||390 625||1 953 125||9 765 625 |- |'''6''' ||36||216||1296||7776||46 656||279 936||1 679 616||10 077 696||60 466 176 |- |'''7''' ||49||343||2401||16 807||117 649||823 543||5 764 801||40 353 607||282 475 249 |- |'''8''' ||64||512||4096||32 768||262 144||2 097 152||16 777 216||134 217 728||1 073 741 824 |- |'''9''' ||81||729||6561||59 049||531 441||4 782 969||43 046 721||387 420 489||3 486 784 401 |- |'''10'''||100||1000||10 000||100 000||1 000 000||10 000 000||100 000 000||1 000 000 000||10 000 000 000 |} == Skatīt arī == * [[Kvadrātsakne]] * [[Kubsakne]] * [[Logaritms]] * [[Polinoms]] * [[Saknes vilkšana]] == Ārējās saites == * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Exponentiation.html Exponentiation], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/ExponentialOperation.html Exponential] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100615133317/http://planetmath.org/encyclopedia/ExponentialOperation.html |date={{dat|2010|06|15||bez}} }}, PlanetMath. * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/ComplexExponentiation.html Complex Exponentiation], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/Introducing0thPower.html Introducing 0th power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100620131005/http://planetmath.org/encyclopedia/Introducing0thPower.html |date={{dat|2010|06|20||bez}} }}, PlanetMath. * [https://web.archive.org/web/20100105073655/http://www.answermath.com/exp.htm Exponentiation], answermath.com. * [http://freeonlinecalculator.net/calculators/algebra/exponent.php Exponents Calculator] (pakāpju kalkulators). [[Kategorija:Algebra]] [[Kategorija:Elementārās funkcijas]] 89lqizhi3l5s02z03ggh3i70ry77m0t 0 86137 4465177 4319635 2026-05-08T08:29:00Z Kikos 3705 /* ievads */ 4465177 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Žemaitijas augstiene |attēls = Žemaičių aukštuma nuo Sprūdės.JPG |attēla_platums = |paraksts = Žemaitijas augstiene no Sprūdes kalna | pushpin_map = Lietuva | pushpin_image = | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =55|lat_min =45|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =22|lon_min =21|lon_sec = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eiropa]] |novietojums = |valstis = {{LTU}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 145 |platums = 90 |platība = |vidējais_augstums = 119 |kalns = [[Medvegalis]] |augstums = 234 |pilsētas = [[Telši]] |kategorijas = nē }} '''Žemaitijas augstiene''' ({{val|lt|Žemaičių aukštuma}}) ir morēnu pauguraine [[Lietuva]]s ziemeļrietumos,<ref>{{PZT|793|Žemaitijas augstiene}}</ref> kas ieguvusi savu nosaukumu no Lietuvas vēsturiskā novada [[Žemaitija]]s nosaukuma. Veidota no [[mezozojs|mezozoja]] māliem, smiltīm, merģeļa, ko klāj [[kvartārs|kvartāra]] [[morēna]]s, limnoglaciālie un fluvioglaciālie nogulumi. Augstienes vidējais virsas augstums ir 120—150 m, augstākā virsotne ir Medvegalis (234 m virs jūras līmeņa). Ainavā dominē skujkoku un jauktie meži, pļavas, ganības, tīrumi. Kūdras un ģipšakmens ieguve. [[Attēls:ZemaiciaiHighland.png|thumb|280px|Žemaitijas augstienes karte]] Žemaitijas augstienē sākas daudzas [[Nemuna]]s pietekas, piemēram, [[Jūra (upe)|Jūra]], [[Minija]] un [[Dubīsa]]. Tajā sākas arī viena no [[Latvija]]s lielākajām upēm — [[Venta]]. Augstienē arī daudz [[ezers|ezeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas reljefa formas]] ovz67ywo219ad70yzcg1b2wuteff0to 0 93347 4465183 3966628 2026-05-08T08:51:47Z Lasks 38532 4465183 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Albāno Karrīzi | Attēls = Al bano carrisi 11.jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = Albāno Karrīzi | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1943|5|20}} | Vieta_dz = {{flag|Itālija}} | Žanrs = [[Popmūzika|Pops]] | Nodarbošanās = | Gadi = [[1965]] - ''pašlaik'' |Izdevējkompānija = [[EMI|EMI Italia]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|http://www.albanocarrisi.it/}} | Dzimums = V }} '''Albāno Karrīzi''' ({{val|it|Albano Antonio Carrisi}}; dzimis {{dat|1943|5|20}} [[Itālija|Itālijā]]), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''''Al Bano''''', ir [[Itālija|itāļu]] mūziķis. == Biogrāfija == Albano piedzima [[Itālija|Dienviditālijā]], kur viņš dzīvo joprojām. Viņa māte nosauca Albano tieši šādā vārdā, jo viņa tēvs cīnījās Albānijā Itālijas armijā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Viņš debitēja [[1966]]. gadā Itālijas konkursā "''Festival delle Rose''", ar piedalīšanos konkursā viņš debitēja ar TV ekrānos. Viņš uzvarēja Itālijas dziesmu konkursā "''Disco per l'Estate''" ar dziesmu "''Pensando a te''" [[1968]]. gadā. Pēc šīs uzvaras viņš ierakstīja tādus hitus kā "La siepe" un "Nel sole". Drīz pēc uzvaras viņš sāka muzikālu sadarbību ar Romīnu Paueru (amerikāņu aktiera Tairona Pauera meita), ar kuru apprecējās [[1970]]. gadā. Pēc viņu laulības, viņi ierakstīja dziesmu "Storia di due innamorati". Viņu abu duets Albano & Romina Pauera pastāvēja gandrīz 30 gadus; viņu darbi bija sevišķi populāri Itālijā un Vācijā. Viņi izdeva albumu ''Dialogo'' [[1975]]. gadā un piedalījās [[1976]]. gada Eirovīzijā ar dziesmu "We'll Live It All Again". Viņi dziedāja dziesmu "Sharazan" 1981. gadā un vēlāk viņi piedalījās Sanremo mūzikas festivālā ar dziesmu "Felicità". Viņi uzvarēja [[1984]]. gadā ar dziesmu "Ci sarà" un vēlreiz piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 1985. gadā Gēteborgā ar "Magic Oh Magic". Šī dziesma ieguva 7. vietu. Vēl viena no slavenākajām dziesmām ir "Cara Terra mia", kura veiksmīgi startēja Sanremo mūzikas festivālā. Albums ''Oggi sposi'' iznāca [[1991]]. gadā. Albano atsāka savu solokarjeru [[1996]]. gadā ar albumu ''È la mia vita'', kas sekoja pēc albuma ''Verso il sole'' [[1997]]. gadā un ''Ancora in volo'' [[1999]]. gadā (šajā gadā izjuka gan duets, gan laulības dzīve ar Rominu). [[2000. gads|2000]]. gadā, Albano atgriezās uz Eirovīzijā, iedziedot bekvokālu Šveices dziesmai "La Vita Cose", kura tika izpildīta itāļu valodā. Dziesmu izpilda Džeins Bogarts. Dziesma ierindojās 20.vietā Stokholmā. [[2005. gads|2005]]. gadā viņš startēja Itālijas konkursā "''L'isola dei Famosi''" (Itālijas versijā šovam "Celebrity Survivor") ar savu meitu Romīnu Karrisi. Albano atkal startēja Sanremo mūzikas festivālā ar dziesmu "Nel Perdono", viņš ieguva 2.vietu. Albano vēl joprojām ceļo visur pasaulē. Viņš ir biežs viesis Itālijas televīzijā. Līdz šim viņa ieraksti ir pārdoti vairāk nekā 165 miljonos kopiju. Albano izauga klausīdamies un arī aizraujoties ar operas mūziku. Viņš ir izdevis vairākus operas albumus. Viņa vislabāk zināmais soloalbums bija [[1997]]. gadā izdotais albums ''Concerto Classico''. == Diskogrāfija == * 1967: ''[[Nel Sole]]'' * 1968: ''[[Il Ragazzo che Sorride]]'' * 1969: ''[[Pensando a te]]'' * 1970: ''[[A Cavallo de due Stili]]'' * 1970: ''[[Gigantes de la Canción]]'' * 1972: ''[[1972 (albums)|1972]]'' * 1973: ''[[Su cara, Su Sonrisa]]'' * 1974: ''[[Antología]]'' (2 CD) * 1975: ''[[Atto I]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1975: ''[[Diálogo]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1976: ''[[Des Nuits Entieres]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1978: ''[[1978 (albums)|1978]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1978: ''[[Si tú no estás no hay amor]]'' * 1978: ''[[Qualcosa tra di Noi]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1979: ''[[Aria Pura]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1981: ''[[Sharazán]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1982: ''[[Felicita]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1982: ''[[Che Angelo Sei]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1982: ''[[13+3]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1982: ''[[Libra (albums)|Libra]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1983: ''[[Amore Mio]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1984: ''[[The Golden Orpheus Festival]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1985: ''[[Effeito Amore]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1986: ''[[Sempre Sempre]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1987: ''[[Liberta!]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1988: ''[[Fragile (Albano albums)|Fragile]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1990: ''[[Fotografia Di Un Momento]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1990: ''[[Weihnachten Bei Uns Zu Hause]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1991: ''[[Le Piu Belle Canzonie]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1993: ''[[Notte E Giorno]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1995: ''[[Emozionale]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1996: ''[[Ancora... Zugabe]]'' (kopā ar Romīnu Paueru) * 1997: ''[[Concerto Classico]]'' * 1997: ''[[Verso Il Sole]]'' * 1998: ''[[Il Nuovo Concerto]]'' * 1999: ''[[Ancora Il Volo]]'' * 1999: ''[[Volare]]'' * 1999: ''[[Grazie]]'' * 2001: ''[[Canto al Zole]]'' * 2002: ''[[Carrisi Canta Carusso]]'' * 2004: ''[[La Mia Italia]]'' * 2004: ''[[Buon Natale]]'' * 2005: ''[[Le Radici Del Cielo]]'' * 2006: ''[[Il Mio Sanremo]]'' * 2006: ''[[Amare E Bella]]'' * 2007: ''[[Cercami Nel Cuore Della Gente]]'' == Ārējās saites == * [http://www.albanocarrisi.it/ Al Bano mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930005735/http://www.albanocarrisi.it/ |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} {{it ikona}} * [http://albanofans.ucoz.ru Al Bano & Romina Power Fanseite] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karrisi, Albano}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Apūlijā dzimušie]] [[Kategorija:Itāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Itālijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]] [[Kategorija:1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]] 73e0ltuxi3z9sjzhep5oa05wn6vp54g 0 98553 4465179 4461053 2026-05-08T08:39:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465179 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ezernieku pagasts | karte = Ezernieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Ezernieku pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Ezernieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Krāslavas novads | centrs = Ezernieki | platība = 128,6 | iedzīvotāji = 667<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 667 / 128.6 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ezernieku pagasts''' ir viena no [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, [[Eša ezers|Eša ezera]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Šķaunes pagasts|Šķaunes]], [[Svariņu pagasts|Svariņu]], [[Dagdas pagasts|Dagdas]] un [[Andzeļu pagasts|Andzeļu]] pagastiem, [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Rundēnu pagasts|Rundēnu]] un [[Istras pagasts|Istras]] pagastiem. == Daba == Ezernieku pagasts iekļaujas [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālā parka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/nacionalie_parki/raznas_nacionalais_parks/|title=Rāznas nacionālais parks|last=|first=|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}</ref> teritorijā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir deviņas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezernieku pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Akmineica]], [[Deņica]], [[Jurkovas upīte]], [[Narūta]], [[Paulinka]], [[Pustošku grāvis]], [[Sarja (upe)|Sarja]], [[Volčica]], [[Židovka]]. ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir deviņpadsmit ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezernieku pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Adamovas ezers (Ezernieku pagasts)|Adamovas ezers]], [[Boļtiņais]], [[Ciukača ezers]], [[Dūbuleits]], [[Eša ezers]], [[Glušačoks]], [[Juguļu ezers]], [[Košiuneits]], [[Namaškaļs]], [[Paholku ezers]], [[Patmaļnīku ezers]], [[Plataču ezers]], [[Riuseits]], [[Samaneits]], [[Svetļiņkais ezers]], [[Šabalu ezers]], [[Udrijas ezers]], [[Vaivodu ezers]], [[Verdiveits]]. ==== Purvi ==== Pagasta teritorijā ir divi purvi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezernieku pagasta purvi|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Verdiveite]], [[Vilku purvs]]. == Vēsture == 1935. gadā '''Bukmuižas pagasta''' platība bija 192,1 km². No 1940. gada pagastu pārdēvēja par '''Ezernieku pagastu'''. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Ezernieku, [[Naikuru ciems|Naikuru]], [[Niperu ciems|Niperu]], [[Patmalnieku ciems|Patmalnieku]], [[Ruseckas ciems|Ruseckas]], [[Svariņu ciems|Svariņu]] un [[Žogotovas ciems|Žogotovas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Patmalnieku ciemu, 1957. gadā - Niperu ciema Dzeržinska [[kolhozs|kolhoza]] teritoriju. 1960. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Svariņu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, bet [[padomju saimniecība]]s "Dagda" teritoriju pievienoja [[Andzeļu ciems|Andzeļu ciemam]]. 1965. gadā "Dagdas" teritoriju pievienoja atpakaļ Ezernieku ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Dagdas novads|Dagdas novadā]]. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. === Pieminekļi === Pagasta teritorijā ir divpadsmit kultūras pieminekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Ezernieku+pagasts&region=2|title=Ezernieku pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 18. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210518055834/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Ezernieku+pagasts&region=2}}</ref> ==== Valsts nozīmes pieminekļi ==== * [[Bukmuižas baznīca|Bukmuižas katoļu baznīca]] ar žogu *Bukmuižas katoļu baznīcas altāris *Jaundomes muižas dzīvojamā ēka (fasādes dekoratīvā apdare) * Ūdrāju pilskalns (Dubovka, Ozolkalns) ar apmetni * Piļoru senkapi I,II * Lieltirševas senkapi (Šauskalns) * Jurkovas senkapi (Turku kalns) *Obiteļu senkapi (Franču kapi. Kara kapi) * Pustoškas Baterijas kalns - pilskalns ==== Vietējas nozīmes pieminekļi ==== * [[Novomisļi (Ezernieku pagasts)|Jaundomes]] muižas kungu māja *Lieltirševas viduslaiku kapsēta *Pontagu senkapi == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|4160 |1935|4350 |1959|2251 |1966|2035 |1979|1637 |1989|1288 |2000|1160 |2011|778 |2021|577 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Ezernieki]]''' (pagasta centrs), [[Egļova (Ezernieku pagasts)|Egļova]], [[Udrija]]. === Ievērojamas personības === [[Ignats Asāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Ignats-Asans/872267|title=Ignats Asāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}</ref> (1874-1918) - latgaliešu literatūras izdevējs, publicists, sabiedrisais darbinieks [[Jāzeps Kazlass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4154|title=Jezups Kazlass|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> - priesteris, 1928.-1944.g. kalpojis Bukmuižas katoļu draudzē, literāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Jezups-Kazlass/873030|title=Jezups Kazlass|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}</ref> [[Valentīna Zeile]] (1937^_2018), zinātniece-ekonomiste, politiķe<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2969|title=Valentīna Zeile|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 6. martā}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Krāslavas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Dagdas novads}} {{Krāslavas rajons}} {{Dagdas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Krāslavas novada pagasti]] [[Kategorija:Ezernieku pagasts| ]] sg46v0a40ycu4bmm45s2zogcm7q77b2 0 104641 4465211 4455753 2026-05-08T11:14:32Z Ivario 51458 /* Darbība Saeimā */ 4465211 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} [[Attēls:LSDSP vēlēšanu plakāts 1925.jpg|thumb|270px|LSDSP vēlēšanu plakāts 1925. gada [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeimas vēlēšanās]]]] [[Sociāldemokrātija|Sociāldemokrātiskā kustība]] mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar [[Latvieši|latviešu]] kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo [[Industrializācija|industrializāciju]] un [[rūpniecība]]s attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas]] rašanos [[Rīga|Rīgā]] un pirmo nelegālo [[Marksisms|marksistisko]] grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās [[emigrācija]]s apstākļos Rietumeiropā. Kā mītisks atskaites punkts literatūrā bieži tiek minēts 1893. gads, "kad [[Rainis]] ar divām ceļasomām nelegāli ieveda Latvijā vācu sociāldemokrātu literatūru". == Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija == 1899. gadā nodibināja Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju, no 1901. līdz 1903. gadam [[Liepāja]]s, [[Jelgava]]s, [[Ventspils]] un [[Talsi|Talsu]] sociāldemokrātiskās organizācijas. 1902. gada aprīlī izveidotās organizācijas apvienojās [[Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija|Baltijas latviešu sociāldemokrātiskajā strādnieku organizācijā]] (BLSDSO), uz kuras pamata {{dat|1904|06|20}} visas atsevišķās sociāldemokrātiskās organizācijas Latvijā un to līderi apvienojās un izveidoja vēsturē trešo<ref group="P">Pirms tam 1900. gadā dibināta [[Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība]], bet 1903. gadā — [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]].</ref> latviešu [[Politiskā partija|politisko partiju]] — '''Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju''' ([[LSDSP]]) — nolemjot būt patstāvīga nacionāla partija, bet attiecības ar cittautu sociāldemokrātiskajām organizācijām veidot uz federālisma pamatiem. Tā kā [[Krievijas Impērija]]s likumi nepieļāva politisko partiju izveidošanu un darbību, tās pastāvēšana un darbība bija nelegāla. Partijas ideju [[Propaganda|propagandēšanai]] tika izmantoti BLSDSO preses izdevumi: [[Cīņa (avīze)|avīze "Cīņa"]] un [[Šveice|Šveicē]] iznākošais laikraksts "Sociāldemokrāts", kurus nelegāli veda uz Krievijas Impērijas latviešu apdzīvotajām guberņām. Visai īsā laikā tā izvērtās par klasisku masu partiju — [[1905]]. gada beigās LSDSP bija vairāk nekā 10 000 biedru. 1905. gada jūnijā partijas [[LSDSP 2. kongress|2. kongresā]] tika pieņemta pastāvīga [[Politiskā programma|programma]]. === Nacionālais jautājums === Partija veidojās kā visai mononacionāla, apvienojoties latviešu sociālistu grupām, taču visai ciešā sadarbībā ar sociālistisko kustību [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]]. Tas bija [[Tautiskais romantisms|tautiskā romantisma]] uzplūdu laiks latviešu pilsonības un inteliģences aprindās, ar ko [[Sociālisms|sociālisma]] ideoloģija nonāca neizbēgamā konfliktā: sociāldemokrāti nespēja pieņemt [[Pilsoniskā sabiedrība|pilsonisko]] [[Nacionālisms|nacionālistu]] aprindu aicinājumus būt lojāliem pret Krievijas troni, jo tas vēršoties pret [[Vācbaltieši|baltvācu]] dominanti, nostājās pret varas īstenoto [[pārkrievošana]]s politiku. Arī aicinājumi norobežoties no citu tautību [[Strādnieku šķira|strādniekiem]], pieciest algas samazinājumus, virsstundas bez atlīdzības, nepamatotu atlaišanu tikai tāpēc, ka uzņēmuma īpašnieks arī bija latvietis, nepiedalīties streikā un nepieprasīt taisnīgu darba algu tikai tāpēc, ka prasību iniciatori var nebūt latvieši, bet gan vācu, ebreju vai krievu strādnieki tajā pašā rūpnīcā, sociāldemokrātiem šķita nepieņemami. Attiecīgi partijas programmā veseli 4 punkti formulēja latviešu sociāldemokrātu viedokli nacionālajā jautājumā: tika prasītas pašnoteikšanās tiesības visām Krievijas tautām, provincēm, plašu politisku un saimniecisku pašvaldību (autonomiju), vienlīdzīgas tiesības visām valodām gan sabiedriskajā dzīvē, skolās, tiesās, valdības un pašvaldības iestādēs, kā arī visu pilsoņu pilnīgu vienlīdzību, nelūkojot uz to dzimumu, ticību un tautību. === Politiskā darbība === {{dat|1905|09|24}} laikraksts "Cīņa" sāka izplatīt aicinājumu strādniekus dibināt [[arodbiedrība]]s. Jau oktobrī tika izveidots ''Rīgas arodbiedrību centrālbirojs'', kura vadībā bija sociāldemokrāti J. Tomsons-Brauns, [[Jānis Ozols-Zars|J. Ozols]], [[Jānis Asars (rakstnieks)|J. Asars]], V. Derpāns un [[Ansis Buševics|A. Buševics]] un kas apvienoja 22 strādnieku un 3 kalpotāju arodbiedrības ar 25 000 biedriem. Novembrī arodbiedrību centrālbirojs uzsāka sarunas ar rūpniekiem par kolektīvo līgumu noslēgšanu veselu ražošanas nozaru strādnieku interesēs. Svarīgu vietu šo arodbiedrību darbībā ieņēma rūpes par [[Bezdarbs|bezdarbnieku]] stāvokļa uzlabošanu: pirmo reizi sāka vākt līdzekļus no darba atlaisto pabalstīšanai. 1906. gadā ''Grāmatrūpniecības strādnieku arodbiedrība'' noslēdza Latvijas vēsturē pirmo kolektīvo darba līgumu ar uzņēmējiem. 1913. gadā sociāldemokrātu ierosinātajā [[Streiks|ģenerālstreikā]] Latvijā kopumā piedalījās apmēram 120 000 strādnieku, kas uzskatāmi liecina par sociāldemokrātijas ietekmi strādniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lbas.lv/lbas_vesture.php |title=Latvijas arodkustības vēsture. |access-date={{dat|2010|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100121075828/http://www.lbas.lv/lbas_vesture.php |archivedate={{dat|2010|01|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100121075828/http://www.lbas.lv/lbas_vesture.php |date={{dat|2010|01|21||bez}} }}</ref> Partijai bija nozīmīga loma [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], kā arī ievērojami cieta varas īstenotajās [[Represālijas|represālijās]], revolūciju apspiežot. Lielākā daļa tās līderu tika vai nu ieslodzīti, vai nošauti, vai paglābās politiskajā emigrācijā — partija praktiski tika sagrauta. == Latvijas Sociāldemokrātija == 1906. gadā LSDSP paliekas iekļāvās [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) sastāvā kā autonoma '''Latvijas Sociāldemokrātija''' (LSD).<ref group="P">Līdz pat 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i Krievijā LSD darbojās nelegāli, un tikai pēc revolūcijas sākās tās legālā darbība.</ref> 1907. gadā [[Štutgarte]]s kongresā LSD tika uzņemta [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskajā Internacionālē]]. No 1909. gada [[Brisele|Briselē]] un no 1914. gada arī [[Londona|Londonā]] darbojās ''LSD Ārzemju komiteja'', kūrējot latviešu sociāldemokrātu kustību politiskajā emigrācijā, ko 1912. gada vasarā pārveidoja par ''LSD Ārzemju grupu'' (kuras darbojās [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Francijas Trešā republika|Francijā]], [[Vācijas Impērija|Vācijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Dānija|Dānijā]] u.c.) biroju. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] darbojās [[Amerikas Sociālistiskā partija|Amerikas Sociālistiskās partijas]] sastāvā ietilpstošā [[Latviešu sociāldemokrātu koporganizācija]], bet Rietumeiropā — [[Vakareiropas Latviešu sociāldemokrātu koporganizācija]], kas ietilpa LSD sastāvā, apvienojot grupas un pulciņus Rietumeiropā. 1914. gada janvārī Briselē <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20|title=Brīvība 01.06.1979.|access-date=13.09.2025|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20}}</ref> sanāca 4. LSD kongress, kurā centrālkomitejas un “Cīņas” redakcijas sastāvā ievēlēja tikai [[boļševiki|lieliniekus]], kā rezultātā abas sociāldemokrātu pamatplūsmas — [[lielinieki]] un [[mazinieki]],<ref group="P">Jau 1903. gada jūlijā—augustā Londonā sanākušajā [[KSDSP]] 2. kongresā, partija sašķēlās mērenās [[Jūlijs Martovs|Martova]] un skaitlisko vairākumu ieguvušajos radikālās [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku ({{val|ru|меньшевики}}) un lielinieku (no ''больше'' — "vairāk") frakcijās (debašu laikā kongresu pameta 2 t.s. ''ekonomistu'' pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību, un 5 ''[[Bunds|Bunda]]'' deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu). Šādas frakcijas izveidojās arī LSD.</ref> — sāka darboties visai autonomi viena no otras. Tomēr LSD, atšķirībā no KSDSP, šajā periodā bija vēl nesašķēlusies partija, kurā pastāvēja līderu dažādās ideoloģiskās nostādnes, diskusijas, strīdi, taču uz ārpusi visas frakcijas uzstājās kopīgi.<ref>Šilde. Ā. Latvijas vēsture 1914. — 1940. Stokholma 1976., 84., 101. lpp.</ref> 1917. gada augustā LSD Vācijas Impērijas karaspēka neokupētajā Vidzemē nodibināja [[Padomju vara|padomju varu]] (t.s. [[Iskolats|Iskolatu]]) — pirmo latviešu pēc 13. gadsimta izveidoto valstisko veidojumu mūsdienu Latvijas teritorijā. === Partijas šķelšanās === Šajā laikā LSD lielinieku frakcijas vadībā izvirzījās tādas spēcīgas personības kā [[Pēteris Stučka]], [[Fricis Roziņš]], [[Jūlijs Kārlis Daniševskis]], kuri ieguva visai lielu ietekmi partijā. Tieši šo personu iespaidā sociāldemokrāti, balsojot 1918. gada maijā XVI konferencē, izslēdza no savām rindām mazinieku līderus [[Fricis Menders|Frici Menderu]] un [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paulu Kalniņu]], kā arī nolēma pārtraukt sakarus ar Rīgas 6. apakšrajonu un Jaunatnes savienību. Mazinieki uz aizmugurisko LSD vadības lēmumu atbildēja ar uzsaukumu visiem partijas biedriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-latvijas-socialdemokratijas-skelsanos.a280166/ Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Sociāldemokrātijas šķelšanos] Jānis Šiliņš, lsm.lv</ref> 17. jūnijā viņi sasauca Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pirmo nelegālo konferenci, kurā paziņoja par atdalīšanos no lielinieciskās Latvijas sociāldemokrātijas un par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarību. Skaitliski nelielās partijas centrālajā komitejā ievēlēja Paulu un [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņus]], Frici Menderu, [[Kārlis Kurševics|Kārli Kurševicu]] un P. Reišalu.<ref>Andersons, E. Latvijas vēsture : 1914-1920. — Daugava: Stockholm, 1967., 285. lpp.</ref> Tādējādi partija sašķēlās divās savstarpēji nu vairs nesaistītās partijās: ''Latvijas Sociāldemokrātijā'' (lielinieki) un ''Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partijā'' (mazinieki). LSD VI kongresā pieņēma lēmumu LSD pārdēvēt par [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistisko partiju]] (LKP), līdz ar to [[LSPR]] aizliegtā un vajātā ''Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija'' palika vienīgā sociāldemokrātijas ideju uzturētāja Latvijas teritorijā. Tā pastāvēja pagrīdes apstākļos, jo bija aizliegta gan Vācijas armijas okupācijas zonā, gan vēlāk Stučkas režīma kontrolētajā teritorijā. == Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija == Pirmais demokrātiskais periods, kurš ilga no 1918. gada līdz 1934. gadam, LSDSP darbībā kopumā izpaudās kā pozitīvs, taču arī kā pretrunu pilns periods, kuram raksturīgi bija līderu konflikti un to dažādās nostādnes. Dažādo ideoloģisko nostāju pamatā būtisku lomu nospēlēja revolūcija Krievijā un tās boļševiku partijas ilgstošā ietekme uz LSDSP. Tieši partijas līderu dažādās nostādnes un pretrunīgā rīcība ir radījušas dzīvus, vēl joprojām eksistējošus stereotipus. Tomēr, neskatoties uz līderu konfliktiem un regulāro organizācijas iekšējo šķelšanos dažādās nometnēs, LSDSP pirmajā parlamentārajā periodā bija parlamentārisma aizstāve un varēja sekmīgi funkcionēt, jo pārstāvēja ideoloģiju, kura bija galvenais lielākais noteiktas sabiedrības šķiras vienojošais elements. LSDSP kopā ar citām demokrātiskajām partijām dibināja [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] (dibināšanas brīdī bija 40 locekļu: LSDSP — 10, [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienībai]] — 13 vietas, [[Latviešu Demokrātiskā partija|Demokrātiskai partijai]] — 5; [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Radikāldemokrātiskai partijai]] — 5, [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija|Revolucionāro sociālistu partijai]] — 3, [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija|Nacionāldemokrātiskai partijai]] — 2, [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partijai]] un [[Latvijas Neatkarības partija|Neatkarības partijai]] pa 1 vietai) un {{dat|1918|11|18}} piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā. === Neatkarības kara laiks === Šajā laikā LSDSP centās atjaunot un izveidot savas organizācijas [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]], kamēr [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Latgale|Latgalē]] tas vēl nebija iespējams, jo šie apgabali vēl atradās vācu un padomju varā. Partijas centrā avīze "Sociāldemokrats" atkal iznāca Rīgā, to rediģēja F. Menders, [[Kristaps Eliass|K. Eliass]] un B. Kalniņš. [[Liepāja|Liepājā]] turpināja iznākt "Strādnieku Avīze" [[Ansis Rudevics|A. Rudevica]] un [[Kārlis Ozoliņš (deputāts)|K. Ozoliņa]] vadībā. 1919. gadā partijas vadība jūnija vidū sūtīja savu emisāru [[Jūlijs Celms|J. Celmu]] pāri frontei uz Ziemeļlatviju, kur [[Valka|Valkā]] jau darbojās sociāldemokratu nodaļa ar vēlāko [[Saeima]]s deputātu K. Gulbi un skolotāju J. Ivertu vadībā, lai aktīvi veicinātu [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s veidošanu un ar savu ietekmi atbalstītu tās rindu papildināšanos un cīņas ar [[Rīdigers fon der Golcs|Golca]] un [[Landesvērs|landesvēra]] spēkiem. J. Celms piedalījās kā virsnieks [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. LSDSP šajā laikā nonāca konfliktā ar pilsoniskajām partijām, jo nostājās krasi pret 3. jūlija [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]], uz kura pamata Golcs un landesvērs tika glābti no sakāves, bet vācieši varēja brīvi rīkoties Kurzemē, tikai 20 km aiz Rīgas. Bez tam [[Antante|sabiedroto]] pārstāvji sarunās ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] Liepājā panāca, ka viņš piespieda atkāpties četrus ministrus, kas landesvēra vadībai nebija pieņemami, un pārveidoja valdību par latviešu—[[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] koalīcijas valdību. Vācbaltiešu pārstāvjus uzņēma arī Tautas padomē, kur viņu skaitā iekļuva arī viens no [[Aprīļa pučs|16. aprīļa apvērsuma]] organizētājiem H. fon Brimmers. LSDSP šo pilsonisko partiju izlīgumu ar Latvijas valsts naidniekiem uzskatīja par kļūmīgu un nepieļaujamu, protestējot pret to Tautas Padomē, taču palika mazākumā. Arī šis konflikts padziļināja plaisu starp LSDSP un pilsoniskajām partijām, sociāldemokrātiem nākot pie atziņas, ka pilsoniskajām partijām nacionālisms ir tikai līdzeklis tautas mobilizēšanai. === Bermontiāde === Sociāldemokrāti saņēma no saviem biedriem Jelgavā informāciju par to, ka gatavojas jauns uzbrukums Rīgai. Par to vairākkārtīgi rakstīja brīdinošus rakstus "Sociāldemokrats", bet septembrī sociāldemokratu frakcija iesniedza Tautas Padomē [[Interpelācija|interpelāciju]] valdībai, jautājot, kādus soļus valdība domā spert, lai novērstu draudošās briesmas. Nepaļaujoties uz K. Ulmaņa valdības mierinājumiem, partijas centrālkomiteja septembrī deleģēja uz [[Berlīne|Berlīni]] un [[Veimāra|Veimāru]] J. Celmu, kurš panāca, ka [[Veimāras Republika]]s sociāldemokrātu prese un [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] deputāti asi vērsās pret Kara ministrijas atbalstu bermontiešiem. Sākoties [[Bermontiāde]]i, Tautas Padomes un Rīgas pilsētas domes {{dat||10|09}} sēdēs partijas runātāji kopā ar citām frakcijām aicināja tautu uz cīņu. Rīgas pilsētas dome ievēlēja Rīgas Aizsardzības komiteju sakariem ar [[Latvijas Bruņotie spēki|armiju]] (tajā LSDSP pārstāvēja B. Kalniņš). Tajā pašā dienā "Sociāldemokrats" iespieda ievadrakstu, aicinot latviešu strādniekus un [[Bezzemnieks|bezzemniekus]] doties cīņā pret Latvijas brīvības naidniekiem. "Sociāldemokratu" pirmo nedēļu pēc uzbrukuma sākuma iespieda [[Iekšrīga|Iekšrīgā]], tikai dažus simtus metru no frontes. 13. oktobrī LSDSP Rīgas komiteja izlaida savu pazīstamo uzsaukumu "Pie ieročiem!" un aicināja visus Rīgas strādniekus, kas spēj nest ieročus, nekavējotis stāties armijas rindās. "Sociāldemokrata" redakciju oktobrī evakuēja uz [[Cēsis|Cēsīm]], kur atradās arī Tautas Padome. Virkne partijas aktīvistu iestājās armijā: [[Andrejs Veckalns|A. Veckalns]], [[Jānis Višņa|J. Višņa]], J. Celms, B. Kalniņš, [[Roberts Lauris|R. Lauris]] (visi vēlākie Saeimas deputāti) u.c. Veckalnu un Celmu vēlāk apbalvoja ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Cīņās pie Liepājas krita partijas komitejas darbinieks virsleitnants J. Radziņš. Jau 1919. gada maijā un jūnijā no sociāldemokrātiem saformētās rotas cīnījās [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils]] (3. rota) un [[9. Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes]] (5. rota) kājnieku pulkos. Pēc bermontiešu sakaušanas 1919. gada 27.—31. decembrī Raiņa klubā Rīgā sanāca LSDSP 15. kongress. LSDSP ņēma aktīvu līdzdalību jaunās Latvijas iekš- un ārpolitikā. 1919. gada Latvijas [[1919. gada Parīzes miera konference|miera delegācijā Parīzē]] piedalījās [[Fēlikss Cielēns|F. Cielēns]]. {{dat|1920|02|01}} Latvijas Republika noslēdza pamieru ar [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]], bet 1920. gada augustā arī miera līgumu. Mēnesi iepriekš Berlīnē Latvija parakstīja miera līgumu ar Vāciju. Abās Latvijas miera delegācijās bija pārstāvēti arī LSDSP (A. Buševics un F. Menders). === Parlamentārisma laiks === [[Attēls:Latvijas Satversmes sapulces LSDSP frakcija 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas Satversmes sapulces LSDSP frakcija (nezināma autora foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma)]] [[Attēls:LSDSP centrālā komiteja 1928. gada novembrī.jpg|thumb|270px|LSDSP centrālā komiteja 1928. gada novembrī. Sēž no kreisās: P. Kalniņš, A. Rudevics, Rainis, P. Ulpe, F. Cielēns, F. Menders. Stāv: J. Višņa, B. Kalniņš, K. Lorencs, Rozentāls, R. Bilmanis (iztrūkst Bastjānis un Morics)]] 1920. gada aprīlī, piedaloties gandrīz 85% balsstiesīgo iedzīvotāju, šā uzdevuma risināšanai pirmo reizi visā Latvijas teritorijā tika demokrātiski ievēlēta tautas pārstāvniecības institūcija — [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]]. Tajā bija paredzētas 150 (vēlāk 152) deputātu vietas. Lielāko tautas atbalstu šajās vēlēšanās guva LSDSP, par kuriem nobalsoja 39% vēlētāju. Par [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] projekta izstrādāšanas komisijas (26 deputāti, no kuriem 9 bija sociāldemokrāti) priekšsēdētāju tika ievēlēts sociāldemokrāts [[Marģers Skujenieks|M. Skujenieks]]. ==== Darbība Saeimā ==== [[Attēls:P. Kalnins.jpg|170px|right|thumb|[[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] — [[Saeimas priekšsēdētājs]] no 1925. līdz 1934. gadam]] Šajā laikā sākās LSDSP pretstāve [[Labēja politika|labējām]] partijām, vispirms jau jautājumos par valsts iekārtu un vadību. Sociāldemokrāti izvirzīja priekšlikumu valsts galvas funkcijas, tāpat kā Satversmes sapulces laikā, uzticēt Saeimas priekšsēdētājam, kura tiesībām būtu nomināls raksturs. Labējā spārna partijas piedāvāja tautas vēlētu prezidentu, dodot viņam plašas pilnvaras, ieskaitot parlamenta atlaišanu. LSDSP iestājās par demokrātisku Satversmi, par radikālu [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]] un izrādīja lielāku nacionālismu par t.s. "nacionālistiem", jo pieprasīja zemes reformu bez kompensācijām vācbaltiešu muižniekiem. Sociāldemokrāti savu viedokli pamatoja ar to, ka parlamentārā republikā prezidentam galvenokārt jāveicot reprezentācijas funkcijas, lai neradītu apstākļus varas uzurpācijai un diktatūras nodibināšanai, taču, paliekot mazākumā, nācās piekāpties pilsonisko partiju izvirzītajam variantam. Taču LSDSP vadība bija tā pārņemta ar sevi, ka nepamanīja, ka situācija mainījusies un viņi vairs nav dominējošā masu partija. Bezzemnieki bija dabūjuši zemi, tie vairs par LSDSP nebalsoja — veidojās arī citas sīkzemnieku partijas, kas arī atņēma balsis. Latvijas sabiedrība mainījās, bet LSDSP spītīgi turējās pie savām gadsimtu mijas ideoloģiskām nostādnēm, kuras, ņemot vērā reālo situāciju, jau varētu saukt par dogmu. F. Mendera ideja ieiet valdībā tikai vieniem pašiem izgāza iespēju sociāldemokrātiem sastādīt valdību 1920. gada maijā.<ref name="autogenerated1">Stranga A. LSDSP un 1934. gada 15. maija apvērsums. Autora izdevums Rīga 1998., 43. lpp.</ref> Partijas vadība ietiepīgi nevēlējās veidot koalīcijas valdības ar pilsoniskām partijām un aizstāvēja līdzšinējās ideoloģijas līniju par spīti tam, ka reālā dzīve mainījās un fakti liecināja, ka LSDSP vairs viena pati negūs tik daudz balsu, lai veidotu vairākumu Saeimā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=27422985 Atis Lejiņš: Pārdomas par 15. maiju.]</ref> Šī politika tika attaisnota ar cīņu pret labējo partiju nedemokrātiskajām tendencēm. Tikai uz īsu brīdi no 1923. gada janvāra LSDSP izveidoja koalīciju ar Zemnieku savienību un piedalījās [[Pauļuka Ministru kabinets|J. Pauļuka valdībā]], pie kam ieguva vairākus svarīgu ministru posteņus: A. Buševics — finanšu, [[Kārlis Dēķens|K. Dēķens]] — izglītības, [[Fēlikss Cielēns|F. Cielēns]] — ārlietu, [[Klāvs Lorencs|K. Lorencs]] — darba ministra vietu.<ref>Lorencs K. Kāda cilvēka dzīve. — Zelta grauds: Rīga. 2005., 202. lpp.</ref> [[Pauls Kalniņš (politiķis)|P. Kalniņš]] veiksmīgi darbojās kā [[Saeima]]s priekšsēdis. Jau pēc pusgada LSDSP līderu iekšēju nesaskaņu dēļ partija atsauca savus ministrus un izstājās no koalīcijas, tādējādi gāžot šo kabinetu.<ref group="P">Konflikta pamatā bija Rīgas prefekta atcelšana no amata, kur K. Lorencs bija ierosinātājs, pretēji A. Buševica un citu biedru viedoklim. — Lorencs K. Kāda cilvēka dzīve. — Zelta grauds: Rīga. 2005., 203.lpp.</ref> Kā valdības gāzēji LSDSP sastādīja jaunu valdību (jaunā kabineta sastādītāji bija F. Cielēns, [[Voldemārs Bastjānis|V. Bastjānis]], A. Rudēvics), taču, šajā — 1924. gada [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuela ministru kabinetā]] partija taktisku iemeslu dēļ atkal nepiedalījās, tā mazinot savu ietekmi. Neveiksmīgas labējo spēku politikas rezultātā 1926. gadā krita [[Alberinga Ministru kabinets|Alberinga ministru kabinets]] un kā pretreakcija Zemnieku savienībai {{dat||12|19}} nodibinājās kreisā valdība, no kuras ministriem 5, ieskaitot ministru prezidentu M. Skujenieku (mazinieku), bija LSDSP biedri. Ārlietu ministrs bija F. Cielēns, finanšu — V. Bastjānis, darba ministrs — A. Rudēvics un izglītības ministrs — Rainis. Šajā [[2. Saeima|otrās Saeimas]] laikā (1925—1928) LSDSP vēl joprojām mēģināja nepieļaut valdību, kurā piedalītos LZS un nemēģināja veidot koalīcijas. Partijas popularitāti mazināja arī ārlietu ministra F. Cielēna parakstītais neizdevīgais tirdzniecības līgums, kas grāva Latvijas prestižu rietumos un izraisīja neapmierinātību gan sabiedrībā, gan citās partijās.<ref>Klīve Ā. Latvijas neatkarības gadi. — Grāmatu draugs: Stokholma, 1976., 158. lpp.</ref> Finanšu ministrs V. Bastjānis mēģināja apkarot [[Korupcija|korupciju]] un atteica K. Ulmanim atlaist LZS vadošo biedru parādus bankām, kas vēl vairāk saasināja attiecības ar LZS un K. Ulmani.<ref>Stranga A. LSDSP un 1934. gada 15. maija apvērsums. Autora izdevums Rīga 1998., 45. lpp.</ref> Partijas līderu neveiksmīgās rīcības un pastāvīgā konflikta ar LZS dēļ trešajā Saeimā K. Ulmaņa kabinets apzināti pieļāva neatkarīgo sociālistu ([[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]]) ienākšanu Saeimā,<ref group="P">Latvijas Komunistiskā partija guva iespēju legalizēties Saeimā, izveidojot Strādnieku un Zemnieku frakciju un atņemot kreisāk noskaņotā elektorāta balsis LSDSP.</ref> tādējādi vēl vairāk mazinot LSDSP ietekmi. Rezultātā LSDSP tikai divas reizes piedalījās koalīcijas veidošanā, bet ar katrām Saeimas vēlēšanām zaudēja arvien vairāk vēlētāju, tas ir, visu parlamentāro periodu LSDSP neveidoja koalīcijas un darbojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] pret visiem labējiem ministru kabinetiem. Tomēr līdz pat 1934. gadam LSDSP bija visvairāk pārstāvētais politiskais spēks Saeimā. Sociāldemokrātu ietekmē atradās absolūtais vairums arodorganizāciju, partija bija pārstāvēta un vadīja daudzas [[pašvaldība]]s. Lai gan LSDSP gandrīz visu laiku parlamentā atradās opozīcijā, tā bija labi organizēts un nopietns spēks. 1931. gadā daudzi [[Latvijas ebreji]] balsoja par LSDSP kandidātiem. Tās bija saimnieciskās krīzes un antisemītisko spēku aktivizācijas sekas, tā­dēļ atbalsts tika meklēts marksistiskajā{{Nepieciešama papildu atsauce}} partijā.<ref name="am">{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana|first=Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers|last=Dribins|publisher=[[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]|date=2014. gada 15. decembrī|accessdate=2015. gada 2. aprīlī|url=http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana|archive-date=2015. gada 15. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana}}</ref> No sasniegumiem jāmin, ka sociāldemokrāti panāca likumu par slimokasēm, par algotu darbinieku apdrošināšanu nelaimes un arodslimību gadījumos, noteikumus par kolektīvajiem līgumiem, demokrātisku īres likumu. ==== Attiecības partijas iekšienē ==== [[Attēls:Margers Skujenieks.jpg|170px|right|thumb|[[Marģers Skujenieks]] — 1921. gadā atšķeļot labējo spārnu no LSDSP izveidoja [[Mazinieku partija|Sociāldemokrātu mazinieku partiju]]]] LSDSP kā politiskās partijas šķelšanās notika Satversmes sapulces otrās valdības sastādīšanas laikā 1921. gadā. Galvenie līderi bija F. Menders, V. Bastjānis, K. Lorencs, A. Rudevics [[Vilis Dermanis|V. Dermanis]], M. Skujenieks un [[Rūdolfs Lindiņš|R. Lindiņš]]. Šo līderu konflikta pamatā bija trīs dažādās nostājas un nespēja vienoties, kas galarezultātā noveda pie partijas dalīšanās divās nometnēs.<ref name="autogenerated1" /><ref>Klīve Ā. Latvijas neatkarības gadi. — Grāmatu draugs: Stokholma, 1976., 580. lp.</ref> Konfliktu cēlonis pamatā bija koalīcijas ar pilsoniskajām partijām jautājums. Partijas radikālais spārns (V. Dermanis) pilnībā noraidīja sadarbību ar citām partijām. Mērenais spārns (V. Bastjānis) arī bija pret koalīciju un tikai labējais spārns (M. Skujenieks, R. Liniņš) bija par sadarbības nepieciešamību. Labējā viedokļa partijas biedri sāka noturēt atsevišķas sēdēs, līdz 1921. gadā no partijas atšķēlās 17 deputāti M. Skujenieka vadībā, izveidojot '''Sociāldemokrātu mazinieku partiju''', kura piedalījās valdības darbā. LSDSP no 57 deputātu vietām saglabāja 40 (vēlāk liela daļa no šiem deputātiem atgriezās LSDSP rindās).<ref name="autogenerated2">Klīve Ā. Latvijas neatkarības gadi. — Grāmatu draugs: Stokholma, 1976., 48. lpp.</ref><ref>Klīve Ā. Latvijas neatkarības gadi. — Grāmatu draugs: Stokholma, 1976., 84. lpp.</ref><ref>Šilde Ā. Latvijas vēsture 1914.—1940. — Stokholma, 1976., 405. lpp.</ref> Trešās Saeimas laikā iekšējā šķelšanās turpinājās: Menders uzskatīja, ka sociāldemokrātiem nav jāatbalsta un jāsaista sevi ar [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]]. Taču citās domās bija K. Lorencs un A. Bušēvics, kuri 1928. gada oktobrī vērsās pie [[Padomju Savienība|PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta, lai tas ietekmētu LKP frakciju Saeimā (Strādnieku un Zemnieku frakcija), lūdzot atbalstīt kreisas valdības ar sociāldemokrātu līdzdalību izveidošanu.<ref>Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. — TSDC: Rīga, 1999., 66. lpp.</ref> F. Cielēns, B. Kalniņš un partijas lielākā daļa uzskatīja, ka par komunisma pastiprināšanos Latvijā nevar būt ne runas un sadarbībā ar komunistiem draudus LSDSP nākotnei nesaskatīja. 1931. gadā kardināli atšķirīgo pozīciju rezultātā starp partijas līderiem Cielēnu un Menderu izcēlās konflikts. Cielēns mēģināja veikt apvērsumu un dibināt jaunu LSDSP.<ref name="autogenerated2" /> LSDSP iekšienē nebija uzskatu vienotības, jo līderu nostājā dominēja trīs pozīcijas: mazinieki, promaskaviskais un oportūnistiskais.<ref>Klīve Ā. Latvijas neatkarības gadi. — Grāmatu draugs: Stokholma, 1976., 330. lpp.</ref><ref>Cielēns F. Laikmetu maiņā. — apgāds Memento, 1998., 4. gr. 129. lpp.</ref> === Ulmaņa režīma laiks === Pēc 1934. gada [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsuma]] [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīma]] laikā gandrīz visus LSDSP redzamākos biedrus apcietināja un ieslodzīja uz laiku [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934.—1935.)|Liepājas koncentrācijas nometnē]] (322 jeb 87% tur ieslodzīto). Partiju likvidēja, tās biedrus atlaida no valsts un pašvaldību dienesta. Tika slēgtas strādnieku organizācijas, to īpašumi un finanses tika konfiscēti. Neapcietinātie LSDSP biedri K. Lorenca un A. Bušēvica vadībā izveidoja [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|Latvijas Sociālistisko strādnieku un zemnieku partiju]] (LSSZP), kas vērsās pret Ulmaņa režīmu. === Okupācijas laiks === {{dat|1940|06|17}} notikušo [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] liela daļa sociāldemokrātu uztvēra pozitīvi, jo saskatīja tajā tikai Ulmaņa režīma gāšanu. Partijas vadītāji, uzskatot, ka PSRS kā marksistisks režīms būs labvēlīgs viņiem kā Rietumu marksistiem, izrādīja vēlmi iesaistīties jaunās valdības veidošanā. F. Menders mēģināja iestāties LKP un kļuva par konsultantu Tieslietu tautas komisariātā. A. Buševics un K. Lorencs, speciāli atgriezušies no trimdas, piedāvāja savus pakalpojumus [[Andrejs Višinskis|A. Višinskim]], cerot uz ministru posteņiem. A. Buševics tika iecelts par Saeimas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un 1940. gada novembrī par Tieslietu tautas komisariāta nodaļas vadītāju, bet {{dat|1941|02|05}} — par LPSR Augstākās tiesas locekli. A. Rudēvics no trimdas atgriezās {{dat||07|02}} un tika iecelts par atjaunotā laikraksta "Cīņa" iekšpolitikas nodaļas redaktoru. B. Kalniņš atgriezās no trimdas un kļuva par Tautas armijas politisko vadītāju (ģenerāļa pakāpē). Taču partijas biedru sajūsma par autoritārā režīma gāšanu izplēnēja jau tuvāko mēnešu laikā: partiju atjaunot neļāva, LSDSP biedri tika pakļauti vajāšanām, pie tam daudz lielākām, nekā pirms tam. Tika izsūtīti 14 vadošie sociāldemokrāti, apcietināti un notiesāti 6, nošauts 1. Uz Sibīriju izsūtīto vidū bija bijušais Saeimas priekšsēdētājs, viens no vecākajiem sociāldemokrātiem [[Frīdrihs Vesmanis|F. Vesmanis]], bijušie Saeimas deputāti [[Pēteris Ulpe|P. Ulpe]], [[Pauls Lejiņš|P. Lejiņš]], [[Nikolajs Kalniņš|N. Kalniņš]], R. Lindiņš, [[Roberts Dukurs|R. Dukurs]] (Ulpe un Lejiņš bija arī LSDSP partijas sekretāri), J. Višņa, A. Veckalns un Miķelsons, Liepājas mērs Birznieks un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1943.11.00.htm |title=LSDSP ziņojums par situāciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. 1943. gada novembrī |access-date={{dat|2010|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420104604/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1943.11.00.htm |archivedate={{dat|2008|04|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080420104604/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1943.11.00.htm |date={{dat|2008|04|20||bez}} }}</ref> LSDSP bijušajiem Saeimas deputātiem N. Kalniņam, Veckalnam, Višņam, Liniņam tika inspirēta it kā pretkomunistiska darbība iepriekšējos gados Latvijā un piespriesta nošaušana. Arī [[Latvijas okupācija 1941-1945|vācu okupācijas]] laikā sociāldemokrātus represēja: ieslodzīja cietumos un [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]], daudzus nošāva. 1942. gada februārī LSDSP atjaunoja nelegālo darbību, sludinot orientāciju uz sabiedrotajiem un vēršoties pret abām okupācijas varām. 1943. gadā sociāldemokrāti uzsāka sadarbību ar [[Konstantīns Čakste|K. Čakstes]] vadīto centra grupu un piedalījās [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) dibināšanā (LCP priekšsēdētājs bija K. Čakste, vietnieks — B. Kalniņš). 1945. gadā padomju otrās okupācijas laikā Latvijā bija palikuši vairāk nekā 12 000 LSDSP biedru. Lielākā daļa viņu tika represēti. Līdz 1955. gadam tika deportēti, notiesāti spaidu darbos vai nošauti visi bijušie CK locekļi un Saeimas deputāti, izņemot 2, kuri bija smagi slimi. === Darbība trimdā === Tie partijas aktīvisti, kuri izmantoja izdevību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās doties uz Rietumiem, [[Zviedrija|Zviedrijā]] izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārzemju Komiteja|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārzemju Komiteju]] (LSDSP ĀK), kura noteica atjaunotās partijas turpmāko darbību. Līdz ar to LSDSP bija vienīgā no "pirmskara" partijām, kura nepārtrauca savu darbību, turpinot to arī politiskajā emigrācijā, kur tā spēja saglabāt savu līdzdalību Sociālistiskajā internacionālē novērotāja statusā. {{dat|1950|04|12||bez}} LSDSP Ārzemju komiteja apstiprināja LSDSP darbības trimdā programmu. Liela nozīme bija LSDSP Ārzemju komitejas priekšsēdētāja [[Vilnis Zaļkalns|V. Zaļkalna]] (1947—2002) vadītajiem LSDSP preses izdevumam “Brīvība” un izdevniecībai “Memento” [[Stokholma|Stokholmā]], kas izdeva ap 50 izdevumu, piemēram, Bruno Kalniņa “Latvijas sociāldemokrātijas 50 gadi”, rakstu krājums “Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940—1990”, Valentīnes Lasmanes atmiņu krājums “Pāri jūrai 1944./45.g.” u.c. == Partijas darbības atjaunošana Latvijā == {{pamatraksts|Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija}} [[Attēls:DinevicsJanis1992 03 20.jpg|150px|right|thumb|[[Jānis Dinevičs]] — viens no LSDSP atjaunotājiem]] 1989. gadā, mainoties iekšpolitiskajai situācijai [[Padomju Savienība|PSRS]], [[LTF]] [[Atmoda (laikraksts)|avīzē "Atmoda"]] pirmo reizi parādījās doma par LSDSP darbības atjaunošanu Latvijā.<ref>Lejiņš Atis. Zviedrijas Sociāldemokrātijai — 100 gadu. // Atmoda. 15.05.89.</ref> LSDSP atjaunošanas posms sākās ar {{dat|1989|07|26|A}}, kad [[LSDSP Ārzemju Komiteja]] (ĀK) deleģēja [[Valdis Šteins|Valdi Šteinu]] atjaunot partijas darbību, vispirms nodibinot Rīgas komiteju, pēc tam reģionu pilsētās izveidojot kopas un gala rezultātā {{dat||09|01}} nodibinot koporganizāciju (tās vadībai izveidoja LSDSP Latvijas komiteju). Kā nākamo uzdevumu ĀK izvirzīja sasaukt atjaunotās LSDSP 20. kongresu. 1989. gada 2. un 3. decembrī [[Melluži|Mellužos]] sanāca [[LSDSP 20. kongress|partijas 20. kongress]], un šo brīdi var uzskatīt LSDSP atjaunošanu Latvijā. Par partijas priešsēdētāju tika apstiprināts ieceltais V. Šteins, par goda priekšsēdētāju — [[Brūno Kalniņš|B. Kalniņš]], kurš līdz ar ĀK vēlēšanām pildīja arī priekšsēdētāja pirmā biedra funkcijas. Par otro biedru kļuva [[Jānis Dinēvičs]], trešo biedru — [[Pauls Butlers]] un par Centrālkomitejas sekretāru — [[Normunds Beļskis]]. Partija savas atjaunošanas periodā bija skaitliski neliela — 500 biedru, no kuriem 100 bija ĀK biedri.<ref>Mednis Imants, Antonēvičs Māris. Politiskās partijas Latvijā. Latvija divos laikposmos. — LU vēstures fonds 2001. 289. lpp.</ref> LSDSP neveidojās no jauna, bet atjaunojās, atsaucoties uz partijas vēsturisko pieredzi, kas nozīmē, ka partija, nosaucot sevi par Latvijas "vissenāko partiju", mantoja arī ar tās leģendāro vēsturi saistītos pozitīvos un negatīvos stereotipus, kas tautas apziņā eksistē un kurus veiksmīgi izmanto partijas politiskie oponenti arī šodien. == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [[Jānis Āberbergs-Augškalns|Augškalns-Aberbergs J.]] Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Vēsturisks atskats. — Nākotnes kultūra: Rīga, 1929. * Apine I. Latvijas sociāldemokrātija un nacionālais jautājums, 1893-1917. — Liesma: Rīga, 1974., — 318 lpp. * Apine I. 1905.-1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti. — Zelta grauds: Rīga, 2005., — 63 lpp. {{ISBN|978-9984-9684-7-6}} * Stranga A. LSDSP un 1934. gada 15. maija valsts apvērsums: demokrātijas likteņi Latvijā. — Poligrāfists: Rīga, 1998., — 287 lpp. * Kalniņš B. Vēl cīņa nav galā. — Memento, 1983. {{ISBN|0-946666-00-8}} * Kalniņš B. Latvijas sociāldemokratijas piecdesmit gadi. — LSDSP Ārzemju komiteja: Stokholma, 1956., — 376 lpp. * Kalniņš B. Latvijas Sociāldemokrātijas piecdesmit gadi. — Memento: Stokholma, 1993., — 247 lpp. * Šalda V., Ūdre A. Latvijas sociāldemokrātija un Valsts dome. — Rīga, 1988. * Ozols J. Īsa Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vēsture. // Latviešu strādnieku kalendārs 1907. gadam. — Rīga, 1906. * Rone Ņ. Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Apvienotā komiteja 1902.— 1903. gadā. // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1983. Nr2, 92.—100. lpp. * Ziemelis S. Ļeņinisma uzvara Latvijas strādnieku kustībā triju Krievijas revolūciju laikā. 1905.— 1917. — Rīga, 1977. * Boge S. Latvijas valstiskuma ideja un citi nacionālā jautājuma aspekti Latviešu sociāldemokrātisku savienības laikrakstā “Proletariets” (1903—1904) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1996. Nr.3, 73.-91. lpp. * Butulis I. Avīze “Dienas Lapa” — strādnieku un sociāldemokrātiskās kustībasinternacionālās pieredzes propagandētāja Latvijā. // LKP vēstures partijasceltniecības jautājumi: Zinātniski darbi. — Rīga, 1981., 3.sēj., 5.-20. lpp. * Pošeika J. Latvijas grāvēji. — Antēra: Rīga, 2009., — 157 lpp. {{ISBN|9984-719-58-8}} * Dāvis J. Sociāldemokrātija kā žīdu privātā armija. — Autora izdevums: Rīga, 1934., — 48 lpp. * Dauge Pauls G. Pētera Stučkas dzīve un darbs. — Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1958., — 549 lpp. * Transehe-Roseneck, Astaf Alexander Georg von. Die lettische Revolution. — G. Reimer: Berlin, 2 bd., 1906-08, == Ārējās saites == * [[Bruno Kalniņš|B. Kalniņš]] [https://web.archive.org/web/20071027153731/http://www.briviba.lv/LSDSP%2050%20gadi/SATURS.htm Latvijas Sociāldemokratijas 50 gadi (1904—1954)] * [https://web.archive.org/web/20160306074818/http://briviba.org/ Sociāldemokratiskās literatūras krātuve] * [https://web.archive.org/web/20160305185348/http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2078 Dr.Habil.Hist. Apine I. Domas par 1905. gadu.] * [https://web.archive.org/web/20090514235122/http://www.historia.lv/alfabets/L/ls/lsdsp/dok/1950.04.12.htm LSDSP trimdas programma — historia.lv] * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/68-84-VESTURE-Scerbinskis.pdf Valters Ščerbinskis. Marksisms Latvijas Universitātē: Studentu biedrība “Klints” un tās ideoloģija (1922—1934)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909140209/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/68-84-VESTURE-Scerbinskis.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} * [http://zagarins.net/jg/jg68/JG68_Germanis.htm Ģērmanis U. Latviešu sociāldemokrāti 1918. gada beigās.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120724222908/http://zagarins.net/jg/jg68/JG68_Germanis.htm |date={{dat|2012|07|24||bez}} }} [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] 6kfjneyim875c528do8zpuc53opi2b1 0 111221 4465157 4460056 2026-05-08T07:36:48Z ~2026-25724-39 144629 /* */ 4465157 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Bolderājas valsts krievu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Gay.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = 4 | grades = 5 average | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://supercellstore.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] o3weuw7dnjes1w1je8oci7huwnu4cls 4465158 4465157 2026-05-08T07:37:08Z ~2026-25724-39 144629 /* */ 4465158 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Bolderājas valsts krievu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = 4 | grades = 5 average | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://supercellstore.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] bd5qvltkjxshs15sdk1fxtllf7kdx20 4465159 4465158 2026-05-08T07:38:14Z ~2026-25724-39 144629 4465159 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Bolderājas valsts krievu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = Russia | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Russia | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = 4 | grades = 5 average | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://supercellstore.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] hvbo92mocysobmncbbfjpi3xrh8ir8k 4465160 4465159 2026-05-08T07:39:35Z ~2026-25724-39 144629 4465160 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Bolderājas valsts krievu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = Russia | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Russia | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = 4 | grades = 5 average | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://supercellstore.com}} }} '''Bolderājas valsts krievu ģimnāzija''' (BVK'''Ģ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] 6sigyafqvx6chjoi009fefzoh4n2ctf 4465165 4465160 2026-05-08T07:50:21Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-25724-39|~2026-25724-39]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lp0 on fire 4460056 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts vācu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.rvvg.lv}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] a9a5g0j2o9mfyt95jxol18tje46602x 0 128009 4464962 4332781 2026-05-07T12:10:54Z Vylks 50297 4464962 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #5f0040 | nos = ''Burnley'' | logo = [[Attēls:Burnley FC Logo.svg|160px]] | pilns = ''Burnley Football Club'' | iesauka = ''The Clarets'' (bordo) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bērnli}} | dib = 1882 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Turf Moor]]'' | ietilp = 21 401 | prez = {{flaga|Anglija}} Alans Peiss | tren = {{flaga|ENG}} Maiks Džeksons (pagaidu treneris) | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 2. vieta ''[[EFL Championship]]'' {{increase}} | pattern_la1 = _burnley2526h | pattern_b1 = _burnley2526h | pattern_ra1 = _burnley2526h | pattern_sh1 = _burnley2526h | pattern_so1 = _burnley2526hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = FFFFFF | socks1 = | pattern_la2 = _burnley2526a | pattern_b2 = _burnley2526a | pattern_ra2 = _burnley2526a | pattern_sh2 = _burnley2526a | pattern_so2 = _burnley2526al | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _burnley2526t | pattern_b3 = _burnley2526t | pattern_ra3 = _burnley2526t | pattern_sh3 = _burnley2526t | pattern_so3 = _burnley2526tl | body3 = 0 }} '''''Burnley Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bērnli]], pilsētas [[Lankašīra|Lankašīrā]]. 2025.—2026. gada sezonā spēlē ''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]'', Anglijas augstākā līmeņa līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Turf Moor]]'' stadionā, kurā ir 21&nbsp;401 skatītāju vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/eng/turf_moor |title=Turf Moor |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=stadiumdb.com }}</ref> Klubs ticis dibināts [[1882. gads|1882]]. gadā.<ref name="football league founders">[http://www.rsssf.com/engpaul/FLA/1888-89.html England 1888–89] Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation</ref> ''Burnley'' futbolisti divas reizes izcīnījuši Anglijas čempionu titulu&nbsp;— 1920.—1921. un 1959.—1960. gada sezonās. Vienības panākumu sarakstā ir arī [[FA kauss|FA kausa]] iegūšana [[1914]]. gadā. ''Burnley'' ir viena no tikai trim Anglijas komandām, kas uzvarējusi visās četrās spēcīgākajās valsts līgās. Vēl to paveikuši "[[Preston North End FC|Preston North End]]" un [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. == Komandas sastāvs == :{{updated|2025. gada 6. septembrī}}<ref name=FirstTeam>{{cite web |url=https://www.burnleyfootballclub.com/teams/first-team/squad-list |title=Men |publisher=Burnley F.C. |access-date=26 June 2024}}</ref><ref>{{cite web |url=https://burnleyfootballclub.com/content/202526-squad-numbers-confirmed |title=2025/26 Squad numbers confirmed |publisher=Burnley F.C. |date=30 July 2025 |access-date=30 July 2025}}</ref> {{fs start}} {{fs player|no=1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}} {{fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]}} {{fs player|no=3|nat=NED|pos=DF|name=[[Kvilinši Hartmans]]}} {{fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Vorals]]}} {{fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Maksims Estevē]]}} {{fs player|no=6|nat=COD|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]}} {{fs player|no=7|nat=DEN|pos=FW|name=[[Jakobs Brūns Larsens]]}} {{fs player|no=8|nat=FRA|pos=FW|name=[[Leslī Ugočukvu]]}} {{fs player|no=9|nat=RSA|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]}} {{fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Markuss Edvards]]}} {{fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeidons Entonijs]]}} {{fs player|no=12|nat=ENG|pos=DF|name=[[Baširs Hamfrijs]]}} {{fs player|no=13|nat=GER|pos=GK|name=[[Maks Veiss]]}} {{fs player|no=14|nat=WAL|pos=DF|name=[[Konors Robertss]]}} {{fs player|no=16|nat=POR|pos=MF|name=[[Florentinu Luišs]]|other=īrē no [[SL Benfica|Benfica]]}} {{fs player|no=17|nat=FRA|pos=FW|name=[[Lums Čauna]]}} {{fs mid}} {{fs player|no=18|nat=SWE|pos=DF|name=[[Hjalmars Ekdāls]]}} {{fs player|no=19|nat=NED|pos=FW|name=[[Zians Flemings]]}} {{fs player|no=22|nat=PER|pos=DF|name=[[Olivers Sonne]]}} {{fs player|no=23|nat=BRA|pos=DF|name=[[Lūkass Pires]]}} {{fs player|no=24|nat=IRL|pos=MF|name=[[Džošs Kallens]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no=25|nat=SUI|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]}} {{fs player|no=27|nat=ALB|pos=FW|name=[[Armando Broja]]}} {{fs player|no=28|nat=TUN|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]}} {{fs player|no=29|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džošs Lorents]]}} {{fs player|no=31|nat=BEL|pos=MF|name=[[Maiks Tresors]]}} {{fs player|no=32|nat=CZE|pos=GK|name=[[Vaclāvs Hladkijs]]}} {{fs player|no=34|nat=NED|pos=FW|name=[[Džeidons Banels]]}} {{fs player|no=35|nat=ENG|pos=FW|name=[[Ešlijs Bārnss]]}} {{fs player|no=36|nat=GER|pos=DF|name=[[Džordans Beijers]]}} {{fs player|no=44|nat=BEL|pos=DF|name=[[Hannes Delkruā]]}} {{fs player|no=48|nat=BEL|pos=FW|name=[[Enoks Agdžei]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad – '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engchamp.html |title=England - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (2): 1920–21, 1959–60 ** Vicečempioni (2): 1919–20, 1961–62 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.–1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.–2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad - '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/eng2champ.html |title=England - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (3): 1897–98, 1972–73, 2015–16 ** Vicečempioni (3): 1912–13, 1946–47, 2013–14 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1913–14 ** Finālisti (2): 1946–47, 1961–62 * '''''[[FA Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1960, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.burnleyfootballclub.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}} * [http://www.burnley.vitalfootball.co.uk/ Burnley FC – Vital Burnley] {{en ikona}} * [http://www.claretsmad.co.uk/ Burnley FC – Clarets Mad] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Burnley FC]] ks9akc83p4j9all3fovojtm8jq18n8w 0 130779 4465101 4392092 2026-05-08T03:58:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465101 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Eduards Brencēns | image = Eduards Brencēns Baltās vārnas laikā 1918-1919.jpg | imagesize = 150px | caption = Eduards Brencēns Baltās vārnas laikā (1918-1919) | birthname = | birthdate = {{dat|1885|07|02|}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Madlienas pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1929|04|17|1885|07|02}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[scenogrāfija]] | training = | movement = | famous works = "1905. gads", grāmatas "[[Mērnieku laiki]]" ilustrācijas (1913) | patrons = | awards = }} '''Eduards Brencēns''' ({{dat|1885|7|02|N}} — {{dat|1929|4|17|N}}) bija latviešu [[gleznotājs]], grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001457.htm |title=KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081021131221/http://www5.acadlib.lv/pvp/0000001457.htm |archivedate={{dat|2008|10|21||bez}} }}</ref> Viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā. Gleznotāja [[Kārlis Brencēns|Kārļa Brencēna]] brālēns. == Dzīvesgājums == Dzimis 1885. gadā [[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]] zemnieka [[ģimene|ģimenē]].<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga: Zinātne, 1986. — 170.lpp</ref> Mācījās [[Jaunjelgava]]s pilsētas skolā. Mākslu apguva [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā]] (1902 — 1909), kur beidza [[teātris|teātra]] dekorāciju klasi,<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. — 165. lpp.</ref> kā arī pie sava brālēna Kārļa Brencēna papildinājās [[vitrāža]]s un [[stikls|stikla]] apgleznošanas klasē.<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga: Zinātne, 1986. — 160. lpp.</ref> Pēc skolas beigšanas atgriezās [[latvija|Latvijā]] un darbojās ka [[aktieris]] un dekorators amatieru teātros. Pirmā pasaules kara laikā viņu 1915. gadā iesauca [[karaspēks|armijā]], pēc smaga ievainojuma 1917. gadā atvaļināja no karadienesta. Brencēns darbojās [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]] un strādāja par skolotāju, 1918. gadā viņš nodibināja Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienību "Baltā vārna".<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986. — 171. lpp.</ref> 1920. gadā Brencēns pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un kļuva par [[Neatkarīgo mākslinieku vienība]]s biedru,<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga: Zinātne, 1986. — 241. lpp.</ref> strādāja par [[Rīgas 38. pamatskola]]s skolotāju. Vēlāk iesaistījās [[mākslinieku biedrība "Sadarbs"|mākslinieku biedrības "Sadarbs"]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1915_%E2%80%93_1940._g._M%C4%81kslas_biedr%C4%ABbas |title=1915 – 1940. gada Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091218003650/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1915_%E2%80%93_1940._g._M%C4%81kslas_biedr%C4%ABbas |archivedate={{dat|2009|12|18||bez}} }}</ref> darbā. Pēdējos dzīves gadus dzīvoja [[Cesvaine|Cesvainē]] un [[Madona|Madonā]].<ref name="autogenerated1">Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga: Zinātne, 1986. — 342.lpp.</ref> Miris 1929. gada 17. aprīlī [[Sarkandaugava]]s slimnīcā [[Rīga|Rīgā]],<ref>[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sodien/?doc=51978 Šodien / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> apbedīts [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]]. == Mākslinieciskā darbība == Viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā, darinājis dekorācijas kā Rīgas, tā arī provinces teātriem. Ilustrējis [[grāmata]]s, to vidū minami brāļu Kaudzīšu "[[Mērnieku laiki]]" (1913),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/JG/jg124/JG124_Ievina.htm |title=JG124 Marianna Ieviņa. Mērnieku laiku simtgadi ievadot<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|30||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100327113933/http://www.zagarins.net/jg/jg124/JG124_Ievina.htm }}</ref> [[Apsīšu Jēkabs|Apsīšu Jēkaba]],<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.189.lpp.</ref> [[Jēkabs Janševskis|Jēkaba Janševska]] raksti, [[Augusts Deglavs|Augusta Deglava]] "Vecais pilskungs", Tautas pasakas un teikas.<ref>[http://www.ibook.lv/BD_tautas-pasakas-un-teikas-eduards-brencens.aspx?BID=deee4f6a-7415-4224-b085-4375ed47323b Tautas pasakas un teikas - Eduards Brencēns, Anna Brigadere - iBook.lv - Grāmatu draugs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Līdztekus grāmatu grafikai darbojies arī stājgrafikā. Glezniecībā zināms ar jūtīgi tvertām sadzīves un darba ainām un un raksturotiem portretiem.<ref>Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga:Zinātne, 1986.186.lpp.</ref> Darbos ir skaidrs, korekts zīmējums,pārdomāts kompozicionālais kārtojums, plašs otas triepiens, kas neizsvaro gaismēnu attiecības, radot gleznojuma nepabeigtības iespaidu.<ref name="autogenerated1" /> Izstādēs piedalījies no 1918. gada, 1919. gadā mākslinieku apvienības "Baltā vārna sastāvā piedalījies grupas izstādēs, kas noritējušas [[Valmiera|Valmierā]], [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Valka|Valkā]]. Eksponējis stājgleznas (portreti, ainavas, žanri), kā arī dekorāciju metus. == Izmantotā literatūra == * Red. Romis Bēms. ''Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940.'' Rīga: Zinātne, 1986. — 500lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&id=53 Biogrāfija un darbi] * [http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/2188 www.latvijasmaksla.lv] * [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sodien/?doc=51978 www2.la.lv]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brencēns, Eduards}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1929. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas scenogrāfi]] [[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Sadarbs" mākslinieki]] [[Kategorija:Neatkarīgo mākslinieku vienības mākslinieki]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Matīsa kapos apbedītie]] ju0bvld81gyqxbfpfrpqbb4onc7jb64 0 134424 4465011 3458455 2026-05-07T17:24:52Z Jānis U. 198 4465011 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Euantiarcha}} † * {{TaksoSaite|Yunnanolepiformes}} † | kategorijas = nē | binomial =Antiarchi <small>Cope, 1885</small> }} '''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|58}}</ref> Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. == Morfoloģija == [[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (paranuchale), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (pineale) ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (rostrale) ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (Prm), [[aizpineālais kauls]] (Pp) un [[pakauša kauls]] (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (La), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (Pn) un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (Op). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri. Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā [[anterior laterale]], [[interlaterale]] un [[spinale]]. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (PL). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (Sm), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] [[anterior medio-ventrale]] un [[interlateralia]]. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (AVL) un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]]. == Ekoloģija un izplatība == Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos. == Sistemātika == * † '''Antiarhu virskārta''' (''Antiarchi'' <small>Cope, 1885</small>) :* † kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' <small>Zhang Guorui, 1978</small> :::* † dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' <small>Miles, 1968</small> ::::* † ģints: ''[[Yunnanolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Zhanjilepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Phymolepis]]'' (?) :* † kārta: ''[[Euantiarcha]]'' <small>Janvier et Pan, 1982</small> ::* † apakškārta: ''[[Procondylolepidoidei]]'' <small>Zhang, 1984</small> :::* † dzimta: ''[[Chuchinolepidae]]'' <small>K.J.Chang, 1978</small> ::::* † ģints: ''[[Chuchinolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Procondylolepis]]'' ::* † apakškārta: ''[[Sinolepidoidei]]'' <small>Long, 1983</small> :::* † dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' <small>Liu et P'an, 1958</small> ::::* † ģints: ''[[Sinolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Xichonolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Yanchienolepis]]'' ::* † apakškārta: ''[[Bothriolepidoidei]]'' <small>Miles, 1968</small> :::* † dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> ::::* † ģints: ''[[Dianolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Tenizolepis]]'' :::* † dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> ::::* † ģints: ''[[Bothriolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Briagalepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Grossilepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Monarolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' :::* † dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> ::::* † ģints: ''[[Microbrachius]]'' ::::* † ģints: ''[[Hohsienolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Wudinolepis]]'' ::::incertae familiae ::::* † ģints: ''[[Luquanolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Nawagiaspis]]'' ::::* † ģints: ''[[Walterilepis]]'' ::* † apakškārta: ''[[Asterolepidoidei]]'' <small>Miles, 1968</small> :::* † dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' <small>Stensio, 1948</small> ::::* † ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' ::::* † ģints: ''[[Asperaspis]]'' ::::* † ģints: ''[[Byssacanthus]]'' ::::* † ģints: ''[[Grossaspis]]'' ::::* † ģints: ''[[Gerdalepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Hyrcanaspis]]'' (?) ::::* † ģints: ''[[Hunanolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Lepadolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Stegolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' ::::* † ģints: ''[[Wurungulepis]]'' :::* † dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' <small>Traquair, 1888</small> ::::* † ģints: ''[[Asterolepis]]'' ::::* † ģints: ''[[Pambulaspis]]'' ::::* † ģints: ''[[Remigolepis]]'' (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] [[Kategorija:Bruņuzivis]] nyqv1o7u7xfhylx77gtkaet0c7mmmdl 0 146631 4465082 4464771 2026-05-07T21:18:32Z MC2013 40125 4465082 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 0kah1kyfm6icd5tdt610lsnc54mjubp 4465148 4465082 2026-05-08T07:07:55Z Biafra 13794 /* Aprīlis */ Georgs Bazelics 4465148 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 19uebysby4k91iw114xwbtbqofcgnws 0 159724 4465216 4301443 2026-05-08T11:23:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465216 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Francisks Varslavāns | image = Varslavāns.gif | imagesize = 135px | caption = | birthname = Francisks Varslavāns | birthdate = {{dat|1899|10|10}} | location = [[Rēzekne]], [[Latvija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1949|11|28|1899|10|10}} | deathplace = [[Rīga]], [[Latvija]] | nationality = | field = [[glezniecība]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Francisks Varslavāns''' (dzimis {{dat|1899|10|10}} [[Rēzekne|Rēzeknē]], miris {{dat|1949|11|28}} Rīgā) bija [[Latvija]]s gleznotājs, [[Rēzeknes mākslinieku kopa]]s dibinātājs. Viņa brālis [[Antons Varslavāns]] — aktieris un režisors, meita [[Večella Varslavāne]] — kostīmu māksliniece, mazmeita [[Frančeska Kirke]] — gleznotāja. == Biogrāfija == Francisks Varslavāns dzimis 1899. gada 10. oktobrī Rēzeknē amatnieka [[ģimene|ģimenē]]. 1911. gadā ar ģimeni pārcēlies uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieguvis māksliniecisko izglītību, no 1915. līdz 1917. gadam mācoties pie [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]. Piedalījies [[Pilsoņu karš|Pilsoņu karā]], vēlāk nokļuvis [[Vladivostoka|Vladivostokā]], kur darbojies mākslinieku klubā "Balagančiks". Strādājis uz [[kuģis|kuģa]] kā kurinātājs, šajā laikā bijis [[Polinēzija|Polinēzijas salās]] un [[Ķīna|Ķīnā]]. [[Latvija|Latvijā]] atgriezies 1920. gadā un atsācis dzīvot [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur strādājis par zīmēšanas skolotāju Valsts skolotāju institūtā un Rēzeknes latviešu ģimnāzijā, ka arī dekoratoru Latgales latviešu teātrī (1921-1925). Pateicoties Kultūras Fonda stipendijai, apmeklējis [[Vīne|Vīni]], [[Prāga|Prāgu]], [[Roma|Romu]], [[Florence|Florenci]], [[Berlīne|Berlīni]] (1923) un [[Parīze|Parīzi]] (1925), kur 1927. gadā strādājis itāliešu [[pantomīma]]s teātrī. Vēlāk, 1929. gadā bijis [[tvaikonis|tvaikoņa]], kas devās uz [[Brazīlija|Brazīliju]], komandas loceklis, nodarbodamies ar trauku mazgāšanu, maizes cepšanu, kā arī esot deju partnerim. Bijis Rēzeknes novada muzeja direktors (1940), [[Māksla]]s lietu pārvaldes tēlotājas mākslas nodaļas inspektors [[Rīga|Rīgā]] (1940-1941). Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], 1941. gadā evakuējies uz [[Taškenta|Taškentu]], bijis dekorators [[Hiva]]s teātrī, kā arī strādājis Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī (1942 -1944). Latvijā atgriezies 1944. gadā un apmeties Rīgā, kur bijis Latvijas Padomju mākslinieciskās orgkomitejas loceklis un [[Padomju Savienība|PSRS]] Mākslas fonda pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1944-1946). 1944. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1943), kā arī [[medaļa|medaļu]] "Par varonību Lielajā tēvijas karā 1941-1945" (1946). Miris 1949. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref name="Red. Vilsons 2003">Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.''. Rīga: Preses nams, 2003. 25. - 26. lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == 1935. gadā dibinājis [[Rēzeknes mākslinieku kopa|Rēzeknes mākslinieku kopu]] un bijis tās organizētājs un vadītājs līdz 1940. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |title=www.pvg.edu.lv |access-date={{dat|2011|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Mākslinieka daiļradē vērojama [[franču valoda|franču]] [[modernisms|modernisma]] ietekme, 1920. — 1930. gadi tiek uzskatīti par gleznotāja augstvērtīgāko laiku. Gleznojis [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[akvarelis|akvareļa]] un [[pastelis|pasteļa]] tehnikā portretus, [[akts|aktus]], žanrus un [[ainava (žanrs)|ainavas]] ar žanrisku ievirzi, kā arī reliģiska satura [[kompozīcija]]s. Mākslas darbos jaušama smeldzīga noskaņa, jūtīgs toņu salikums un nenobeigtības iespaids. Sākuma perioda darbos krāszieds ir piesātināts, bet vēlākos darbos parādās maigākas, tonāli dzidrākas un vārīgākas noskaņas. [[Padomju vara]]s gados gleznotājs sekojis prasībām pēc detalizācijas un iluzoruma. Mākslinieks arī veidojis zīmējumus. Rēzeknē glabātie mākslas darbi Otrā pasaules kara laikā zuduši.<ref name="Red. Vilsons 2003"/> == Izstādes == Pirmo reizi izstādēs piedalījās 1918. gadā. Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1924 -1926) un [[mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|mākslinieku biedrības "Zaļā vārna"]] (1927-1931) izstādēs, latviešu mākslas izstādēs [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]] (1934), [[Prāga|Prāgā]], [[Budapešta|Budapeštā]], [[Vīne|Vīnē]] (1937), [[Londona|Londonā]] un [[Parīze|Parīzē]] (1939). === Personālizstādes === Personālizstādes noritējušas Rīgā (1924, 1926,<ref>Skat. avīzes ''[[Jaunākās Ziņas]]'' [http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n127.pdf 1926. gada 11. jūnija numuru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210118232846/http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n127.pdf |date={{dat|2021|01|18||bez}} }} (PDF, 9,7 MB), 3. (foto) un 4. (reklāma) lpp.</ref> 1930, 1934, 1935, 1949), Rēzeknē (1924). Piemiņas izstādes notikušas Rīgā (1975, 2000), kā arī [[klans|dzimtas]] izstādes Rēzeknē (1985), (2018).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/viena-izstade-bus-aplukojami-franciska-varslavana-un-franceskas-kirkes-darbi-14191796|title=Vienā izstādē būs aplūkojami Franciska Varslavāna un Frančeskas Kirkes darbi|website=diena.lv|access-date=2021. gada 3. martā|date=2018. gada 22. februāris}}</ref> === Piemiņa === Rēzeknē ir Franciska Varslavāna iela un pie mājas, kur dzīvojis mākslinieks (Bukmuižas ielā 78) 1963. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/817|title=Francisks Varslavāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 3. martā}}{{Novecojusi saite}}</ref> Grāmatas par Francisku Varslavānu: * A.Lapiņš ''Francisks Varslavāns: dzīve un darbs''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Francisks Varslavāns: dzīve un darbs|last=Lapiņš|first=Arturs|publisher=Liesma|year=1965|location=Rīga}}</ref> * I.Vilčuka ''Francisks Varslavāns''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Francisks Varslavāns|last=Vilčuka|first=Irēna|publisher=Rēzeknes Latgaliešu Kultūras biedrība|year=2013|isbn=9789984498836|location=Rēzekne}}</ref>''.'' == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.''. Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm Biogrāfija] * [http://www.studija.lv/?parent=2071 www.studija.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210506131812/http://www.studija.lv/?parent=2071 |date={{dat|2021|05|06||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Varslavans, Francisks}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Rēzeknes mākslinieku kopas mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] bokqudu74ad098luygs19utwy72z573 0 160364 4464963 4342559 2026-05-07T12:15:05Z Uldis s 26307 Pievienots 2026. gada rezultāts vīriešiem 4464963 wikitext text/x-wiki '''Latvijas čempionāts šahā''' ir [[šahs|šaha]] turnīrs, kurā tiek noskaidrots spēcīgākais Latvijas šahists un šahiste. Tas notiek regulāri kopš 1924. gada. == Vēsture == Profesionāla līmeņa šahisti Latvijā parādījās jau XIX gadsimtā. Viņi piedalījās [[Baltijas Šaha savienība]]s kongresos un turnīros, kurus organizēja [[Rīgas Šaha biedrība]]. Taču tikai ar neatkarības iegūšanu sāka notikt nacionālie čempionāti. Iesākumā tie saucās par Latvijas šaha kongresiem. Pirmais Latvijas šaha kongress notika 1924. gadā, no tā arī sākās Latvijas šaha čempionātu vēsture. Līdz 1934. gadam darbojās noteikums, ka čempionātā nedrīkst piedalīties iepriekšējo gadu uzvarētājs, tādēļ pirmā Latvijas šaha kongresa uzvarētājs [[Hermanis Matisons]] bija tikai viena čempionāta dalībnieks. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] čempionātos cīņa par uzvaru pārsvarā ritēja starp [[Fricis Apšenieks|Frici Apšenieku]] un [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimiru Petrovu]], bet 1941. gada sastāva ziņā spēcīgā čempionātā uzvarēja tolaik jaunais meistars [[Aleksandrs Koblencs]]. Šaha turnīri notika arī Otrā pasaules kara laikā, tomēr tie nevarēja pulcēt visus tobrīd stiprākos. Karš arī izretināja čempionāta dalībnieku rindas. Ne visi izdzīvoja kara gados, daudzi devās bēgļu gaitās, tādēļ pirmie pēckara čempionāti sastāvā ziņā nevarēja līdzināties pirmskara čempionātiem. 1940. gadu otrajā pusē Latvijas čempionātos turpināja dominēt Koblencs, tomēr jau 1950. gadi iezīmējās ar spilgtu jauno šahistu paaudzi, kurai radās savas tradīcijas. Piecus gadus pēc kārtas, no 1951. līdz 1956. gadam par Latvijas čempionu šahā kļuva katru reizi cits [[Latvijas Universitāte]]s I kursa students. Šo studentu turpmākie ceļi bija atšķirīgi - tā [[Mihails Tāls]] kļuva par Pasaules čempionu šahā, lielmeistari [[Aivars Gipslis]] un [[Jānis Klovāns]] joprojām atrodas daudzkārtējo čempionātu uzvarētāju saraksta galvgalī, bet [[Jānis Kļaviņš (šahists)|Jānis Kļaviņš]] un [[Marks Pasmans]] veltīja savu dzīvi izaicinājumiem ārpus šaha. Sākot ar 1959. gada čempionātu finālos samazinājās dalībnieku skaits, turnīros ne vienmēr varēja piedalīties visi spēcīgākie šahisti, diezgan bieži čempionātos piedalījās arī uzaicinātie šahisti no citām republikām. Tomēr čempionātos saglabājās [[intriga]], nereti uzvarētāja noskaidrošanai nācās rīkot papildu mačus vai pat turnīrus. 1970. gados par spilgtu personību čempionātos kļuva [[Alvis Vītoliņš]], bet 1980. gadu turnīros - [[Edvīns Ķeņģis]]. 1977. gadā Latvijas čempionāts šahā pirmo reizi notika pēc [[Šveices sistēma]]s, bet sākot ar 1981. gadu tika ieviesta līgu sistēma, kas pastāvēja līdz 1989. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmie 1990. gadu čempionāti notika kā atklātie turnīri ar daudzu uzaicināto ārzemju šahistu piedalīšanos. Vēlākos gados notika atgriešanās pie Latvijas spēcīgāko šahistu riņķa vai Šveices sistēmas turnīriem. No 2008. līdz 2011. gadam par čempionātu mājvietu bija kļuvusi atpūtas bāze "Mežezers" [[Pļaviņu novads|Pļaviņu novadā]]. Kopš 2012. gada Latvijas čempionātu fināli notiek pēc Šveices sistēmas, tiem notiek reģionālās atlases turnīri, kā arī ceturtdaļfināli un pusfināli. Pirmais Latvijas čempionāts šahā sievietēm notika 1937. gadā un tajā uzvarēja [[Milda Lauberte]], kas bija pirmā pavisam trīspadsmit čempionātos un dominēja Latvijas šahā līdz 1960. gadu sākumam. Sākot no 1970. gadu otrās puses Latvijas čempionātā šahā sievietēm pieauga dalībnieču meistarība, turnīros piedalījās un uzvarēja visas spēcīgākās Latvijas meistares - [[Astra Klovāne]], [[Astra Goldmane]], [[Anda Šafranska]], [[Tatjana Voronova]], [[Ingūna Erneste]]. 1990. gadu beigās čempionātos četras reizes pēc kārtas uzvarēja [[Dana Reizniece-Ozola|Dana Reizniece]], bet 2003. gadā savu pirmo uzvaru izcīnīja [[Laura Rogule]], kas vēlākajos gados kļuva par visvairāk čempionātos uzvarējušo šahisti. Visbiežāk čempionāti ir notikuši Rīgā, tikai dažreiz citās pilsētās - [[Jelgava|Jelgavā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jūrmala|Jūrmalā]]. == Čempionāti un uzvarētāji == [[Attēls:Mikhail Tal 1961 Oberhausen.jpg|thumb|170px|8.pasaules čempions šahā Mihails Tāls bija Latvijas šaha čempions 1953.gadā un 1965.gadā]] [[Attēls:Milda Lauberte-Endzelīna.jpeg|thumb|150px|Milda Lauberte ir uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos 13 reizes]] [[Attēls:Laura Rogule.jpg|thumb|170px|Laura Rogule ir uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos 13 reizes]] [[Attēls:Klovans 1996 Bad Liebenzell.jpg|thumb|170px|Jānis Klovāns ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 9 reizes]] [[Attēls:Aivars_Gipslis.jpg|thumb|170px|Aivars Gipslis ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 8 reizes]] [[Attēls:Edvins Kengis 2000 Wattenscheid.jpg|thumb|170px|Edvīns Ķeņģis ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 8 reizes]] [[Attēls:Alvis_Vitolins.jpg|thumb|170px|Alvis Vītoliņš ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 7 reizes]] [[Attēls:Vladimirs_Petrovs_Kemeri1937.jpg|thumb|170px|Vladimirs Petrovs ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 4 reizes]] [[Attēls:Al Koblencs.JPG|thumb|170px|Aleksandrs Koblencs ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 4 reizes]] [[Attēls:Dana_Reizniece-Ozola_2011.jpg|thumb|170px|Dana Reizniece-Ozola ir uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos 4 reizes]] :{| class="sortable wikitable" ! Gads !! Pilsēta !! Čempions !! Čempione |- | [[1924. gada Latvijas čempionāts šahā|1924]] || [[Rīga]] || [[Hermanis Matisons]] || |- | [[1926. gada Latvijas čempionāts šahā|1926-7]] || [[Rīga]] || [[Fricis Apšenieks]] || |- | [[1930. gada Latvijas čempionāts šahā|1930-1]] || [[Rīga]] || [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] || |- | [[1932. gada Latvijas čempionāts šahā|1932]] || [[Jelgava]] || [[Movša Feigins]] || |- | [[1934. gada Latvijas čempionāts šahā|1934]] || [[Rīga]] || [[Fricis Apšenieks]] || |- | [[1935. gada Latvijas čempionāts šahā|1935]] || [[Rīga]] || [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] || |- | [[1937. gada Latvijas čempionāts šahā|1937]] || [[Rīga]] || [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] || [[Milda Lauberte]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Elīza Fogele|Elīzu Fogeli]] 4:0</ref> |- | [[1938. gada Latvijas čempionāts šahā|1938-9]] || [[Rīga]] || [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] || [[Elīza Fogele]]<ref>Papildturnīra rezultāti: 1. [[Elīza Fogele]] 3 (+3, =0, -1) 2. [[Emīlija Šmite]] 2 (+2, =0, -2) 3. [[Marta Krūmiņa-Vitrupe|Marta Krūmiņa]] 1 (+1, =0, -3)</ref> |- | [[1941. gada Latvijas čempionāts šahā|1941]] || [[Rīga]] || [[Aleksandrs Koblencs]] || [[Marta Krūmiņa-Vitrupe|Marta Krūmiņa]] |- | [[1943. gada Latvijas čempionāts šahā|1943]] || [[Rīga]] || [[Igors Ždanovs]] || [[Milda Lauberte]] |- | [[1944. gada Latvijas čempionāts šahā|1944]] || [[Udeļnaja]] || [[Voldemārs Mežgailis]] || |- | [[1945. gada Latvijas čempionāts šahā|1945]] || [[Rīga]] || [[Aleksandrs Koblencs]]<ref>Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais [[Vladimirs Alatorcevs]], bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists</ref> || |- | [[1946. gada Latvijas čempionāts šahā|1946]] || [[Rīga]] || [[Aleksandrs Koblencs]] || |- | [[1947. gada Latvijas čempionāts šahā|1947]] || [[Rīga]] || [[Zigfrīds Solmanis]] || |- | [[1948. gada Latvijas čempionāts šahā|1948]] || [[Rīga]] || [[Augusts Strautmanis]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Igors Ždanovs|Igoru Ždanovu]] 4:3 (+3, =2, -2) </ref>|| [[Milda Lauberte]] |- | [[1949. gada Latvijas čempionāts šahā|1949]] || [[Rīga]] || [[Aleksandrs Koblencs]]<ref>Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais [[Marks Taimanovs]], bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists</ref> || [[Milda Lauberte]] |- | [[1950. gada Latvijas čempionāts šahā|1950]] || [[Rīga]] || [[Voldemārs Mežgailis]] || [[Milda Lauberte]] |- | [[1951. gada Latvijas čempionāts šahā|1951]] || [[Rīga]] || [[Marks Pasmans]] || [[Milda Lauberte]] |- | [[1952. gada Latvijas čempionāts šahā|1952]] || [[Rīga]] || [[Jānis Kļaviņš (šahists)|Jānis Kļaviņš]] || [[Milda Lauberte]]<ref>Papildmačā uzvarēja Lidiju Paramonovu 3,5:0,5</ref> |- | [[1953. gada Latvijas čempionāts šahā|1953]] || [[Rīga]] || [[Mihails Tāls]] || [[Milda Lauberte]] |- | [[1954. gada Latvijas čempionāts šahā|1954]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]] || [[Milda Lauberte]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Zāra Nahimovska|Zāru Nahimovsku]] 3,5:2,5 (+2, =3, -1)</ref> |- | [[1955. gada Latvijas čempionāts šahā|1955]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Milda Lauberte]]<ref>Papildmačā uzvarēja Āriju Jansoni 3,5:1,5 (+3, =1, -1)</ref> |- | [[1956. gada Latvijas čempionāts šahā|1956]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Milda Lauberte]] |- | [[1957. gada Latvijas čempionāts šahā|1957]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Milda Lauberte]]<ref>Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošā [[Olga Ignatjeva]], bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste</ref> |- | [[1958. gada Latvijas čempionāts šahā|1958]] || [[Rīga]] || [[Israels Zilbers]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Aivars Gipslis|Aivaru Gipsli]] 3,5:2,5 (+1, =5, -0) </ref> || [[Zāra Nahimovska]] |- | [[1959. gada Latvijas čempionāts šahā|1959]] || [[Rīga]] || [[Kārlis Klāsups]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Pēteris Kampenuss|Pēteri Kampenusu]] 4:3 (+3, =2, -2)</ref>|| [[Zāra Nahimovska]] |- | [[1960. gada Latvijas čempionāts šahā|1960]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Milda Lauberte]] |- | [[1961. gada Latvijas čempionāts šahā|1961]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Zāra Nahimovska]] |- | [[1962. gada Latvijas čempionāts šahā|1962]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]] || [[Zāra Nahimovska]] |- | [[1963. gada Latvijas čempionāts šahā|1963]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Astra Klovāne]] |- | [[1964. gada Latvijas čempionāts šahā|1964]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Astra Klovāne]] |- | [[1965. gada Latvijas čempionāts šahā|1965]] || [[Rīga]] || [[Mihails Tāls]] || [[Astra Klovāne]] |- | [[1966. gada Latvijas čempionāts šahā|1966]] || [[Rīga]] || [[Aivars Gipslis]] || [[Benita Vēja]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Astra Klovāne|Astru Klovāni]] 2,5:1,5 (+2, =1, -1)</ref> |- | [[1967. gada Latvijas čempionāts šahā|1967]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]] || [[Vija Rožlapa]] |- | [[1968. gada Latvijas čempionāts šahā|1968]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Valērijs Žuravļovs|Valēriju Žuravļovu]] 4:2 (+3, =2, -1)</ref> || [[Sarma Sedleniece]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Ilga Kļaviņa|Ilgu Kļaviņu]] 3,5:1,5 (+3, =1, -1)</ref> |- | [[1969. gada Latvijas čempionāts šahā|1969]] || [[Rīga]] || [[Anatolijs Šmits]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Juzefs Petkēvičs|Juzefu Petkēviču]] 3,5:1,5 (+2, =3, -0)</ref> || [[Astra Klovāne]] |- | [[1970. gada Latvijas čempionāts šahā|1970]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]] || [[Astra Klovāne]] |- | [[1971. gada Latvijas čempionāts šahā|1971]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]] || [[Vija Rožlapa]] |- | [[1972. gada Latvijas čempionāts šahā|1972]] || [[Rīga]] || [[Ļevs Gutmans]] || [[Vija Rožlapa]] |- | [[1973. gada Latvijas čempionāts šahā|1973]] || [[Daugavpils]](V), [[Rīga]](S) || [[Alvis Vītoliņš]] || [[Tamāra Vilerte]]<br />[[Ingrīda Priedīte]] |- | [[1974. gada Latvijas čempionāts šahā|1974]] || [[Rīga]] || [[Juzefs Petkēvičs]]<br />[[Vladimirs Kirpičņikovs]] || [[Vija Rožlapa]] |- | [[1975. gada Latvijas čempionāts šahā|1975]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]]<br />[[Anatolijs Šmits]] || [[Astra Goldmane]] |- | [[1976. gada Latvijas čempionāts šahā|1976]] || [[Rīga]] || [[Alvis Vītoliņš]] || [[Ilze Rubene]] |- | [[1977. gada Latvijas čempionāts šahā|1977]] || [[Rīga]] || [[Alvis Vītoliņš]] || [[Astra Klovāne]] |- | [[1978. gada Latvijas čempionāts šahā|1978]] || [[Rīga]] || [[Alvis Vītoliņš]] || [[Astra Klovāne]] |- | [[1979. gada Latvijas čempionāts šahā|1979]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]] || [[Ingrīda Priedīte]] |- | [[1980. gada Latvijas čempionāts šahā|1980]] || [[Rīga]] || [[Valērijs Žuravļovs]] || [[Tatjana Voronova]] |- | [[1981. gada Latvijas čempionāts šahā|1981]] || [[Rīga]] || [[Aleksandrs Voitkēvičs]] || [[Astra Goldmane]] |- | [[1982. gada Latvijas čempionāts šahā|1982]] || [[Rīga]](V), [[Jūrmala]](S) || [[Alvis Vītoliņš]] || [[Anda Šafranska]] |- | [[1983. gada Latvijas čempionāts šahā|1983]] || [[Rīga]] || [[Alvis Vītoliņš]] || [[Astra Goldmane]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Anda Šafranska|Andu Šafransku]] 3:1 (+3, =0, - 1)</ref> |- | [[1984. gada Latvijas čempionāts šahā|1984]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]] || [[Anda Šafranska]] |- | [[1985. gada Latvijas čempionāts šahā|1985]] || [[Rīga]] || [[Alvis Vītoliņš]]<br />[[Juzefs Petkēvičs]] || [[Tatjana Voronova]] |- | [[1986. gada Latvijas čempionāts šahā|1986]] || [[Rīga]] || [[Jānis Klovāns]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Alvis Vītoliņš|Alvi Vītoliņu]] 2:0</ref> || [[Tatjana Voronova]] |- | [[1987. gada Latvijas čempionāts šahā|1987]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]] || [[Tatjana Voronova]] |- | [[1988. gada Latvijas čempionāts šahā|1988]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]] || [[Natālija Jerjomina]] |- | [[1989. gada Latvijas čempionāts šahā|1989]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]]<ref>Papildturnīra rezultāti: 1. [[Edvīns Ķeņģis]] 2,5 (+1, =3, -0) 2. [[Jānis Klovāns]] 2 (+1, =2, -1) 3. [[Alvis Vītoliņš]] 1,5 (+1, =1, -2)</ref> || [[Ingūna Erneste]] |- | [[1990. gada Latvijas čempionāts šahā|1990]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]] || [[Anda Šafranska]] |- | [[1991. gada Latvijas čempionāts šahā|1991]] || [[Rīga]] || [[Normunds Miezis]]<ref>Turnīrā uzvarēja [[Jevgeņijs Svešņikovs]], bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists</ref><ref>Papildmačā uzvarēja [[Alvis Vītoliņš|Alvi Vītoliņu]] 2,5:1,5 (+2, =1, -1)</ref> || [[Anda Šafranska]] |- | [[1992. gada Latvijas čempionāts šahā|1992]] || [[Rīga]] || [[Valērijs Žuravļovs]]<ref>Turnīra uzvarēja [[Sergejs Okrugins]], bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists</ref><ref>Papildmačā uzvarēja [[Jānis Daudzvārdis|Jāni Daudzvārdi]] 2:0</ref> || [[Anna Hāna]]<ref>Turnīrā uzvarēja [[Tuliki Laesone]], bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste</ref> |- | [[1993. gada Latvijas čempionāts šahā|1993]] || [[Rīga]] || [[Zigurds Lanka]] || [[Anda Šafranska]] |- | [[1994. gada Latvijas čempionāts šahā|1994]] || [[Rīga]] || [[Valērijs Žuravļovs]] || [[Anda Šafranska]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Olita Rause|Olitu Rausi]] 2,5:1,5 (+2, =1, -1)</ref> |- | [[1995. gada Latvijas čempionāts šahā|1995]] || [[Rīga]] || [[Igors Rausis]] || [[Ilze Rubene]]<ref>Papildmačs ar [[Anda Šafranska|Andu Šafransku]] beidzās neizšķirti 2:2 (+1, =2, -1) bet [[Ilze Rubene]] tika atzīta par uzvarētāju pēc labāka [[Bergera koeficients|Bergera koeficienta]] pamatturnīrā</ref> |- | [[1996. gada Latvijas čempionāts šahā|1996]] || [[Rīga]] || [[Daniels Fridmans]] || [[Anda Šafranska]] |- | [[1997. gada Latvijas čempionāts šahā|1997]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]] || [[Anda Šafranska]] |- | [[1998. gada Latvijas čempionāts šahā|1998]] || [[Rīga]] || [[Māris Krakops]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Juzefs Petkēvičs|Juzefu Petkēviču]] 2,5:1,5 (+1, =3, -0)</ref> || [[Dana Reizniece-Ozola|Dana Reizniece]]<ref>Papildmačā uzvarēja [[Tatjana Voronova|Tatjanu Voronovu]] 2,5:1,5 (+1, =3, -0) Papildmačs norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]]</ref> |- | [[1999. gada Latvijas čempionāts šahā|1999]] || [[Rīga]] || [[Arturs Neikšāns]] || [[Dana Reizniece-Ozola|Dana Reizniece]] |- | [[2000. gada Latvijas čempionāts šahā|2000]] || [[Rīga]] || [[Viesturs Meijers]] || [[Dana Reizniece-Ozola|Dana Reizniece]] |- | [[2001. gada Latvijas čempionāts šahā|2001]] || [[Rīga]] || [[Guntars Antoms]] || [[Dana Reizniece-Ozola|Dana Reizniece]] |- | [[2002. gada Latvijas čempionāts šahā|2002]] || [[Rīga]] || [[Ilmārs Starostīts]]<ref>Papildturnīra rezultāti: 1. [[Ilmārs Starostīts]] 1,5 (+1, =1, -0) 2. [[Viesturs Meijers]] 1 (+1, =0, -1) 3. [[Rolands Bērziņš]] 0,5 (+0, =1, -1)</ref> || [[Ingūna Erneste]] |- | [[2003. gada Latvijas čempionāts šahā|2003]] || [[Rīga]] || [[Jevgeņijs Svešņikovs]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2004. gada Latvijas čempionāts šahā|2004]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]]<ref>Labākais no Latvijas šahistiem starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"</ref> || [[Ilze Bērziņa]]<ref>Labākā no Latvijas šahistēm starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"</ref> |- | [[2005. gada Latvijas čempionāts šahā|2005]] || [[Rīga]] || [[Edvīns Ķeņģis]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2006. gada Latvijas čempionāts šahā|2006]] || [[Rīga]] || [[Normunds Miezis]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2008. gada Latvijas čempionāts šahā|2008]] || [[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]] ([[Pļaviņu novads]]) || [[Jevgeņijs Svešņikovs]] || [[Ilze Bērziņa]] |- | [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009]] || [[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]] ([[Pļaviņu novads]]) || [[Vitālijs Samoļins]]<ref>Turnīrā uzvarēja [[Danīls Linčevskis]], bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists</ref> || [[Laura Rogule]] |- | [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|2010]] || [[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]] ([[Pļaviņu novads]]) || [[Jevgeņijs Svešņikovs]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011]] || [[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]] ([[Pļaviņu novads]]) || [[Arturs Neikšāns]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012]] || [[Rīga]] || [[Vitālijs Samoļins]] || [[Ilze Bērziņa]] |- | [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013]] || [[Rīga]] || [[Igors Kovaļenko]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014]] || [[Rīga]] || [[Igors Kovaļenko]] || [[Katrīna Amerika|Katrīna Šķiņķe]] |- | [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015]] || [[Rīga]] || [[Arturs Neikšāns]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016]] || [[Rīga]] || [[Vladimirs Svešņikovs]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017]] || [[Rīga]] || [[Arturs Bernotas]] || [[Linda Krūmiņa (šahiste)|Linda Krūmiņa]] |- | [[2018. gada Latvijas čempionāts šahā|2018]] || [[Rīga]] || [[Ņikita Meškovs]] || [[Elizabete Limanovska]] |- | [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|2019]] || [[Rīga]] || [[Arturs Neikšāns]] || [[Ilze Bērziņa]] |- | [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020]] || [[Rīga]] || [[Zigurds Lanka]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2021. gada Latvijas čempionāts šahā|2021]] || [[Rīga]] || [[Rolands Bērziņš]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|2022]] || [[Rīga]] || [[Ilmārs Starostīts]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023]] || [[Rīga]] || [[Toms Kantāns]] || [[Laura Rogule]] |- | [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|2024]] || [[Rīga]] || [[Guntis Jankovskis]] || [[Ilze Bērziņa]] |- | [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025]] || [[Rīga]] || [[Arturs Neikšāns]] || [[Marija Kuzņecova]] |- | [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026]] || [[Rīga]] || [[Toms Kantāns]] || |} == Daudzkārtējie uzvarētāji == :{| class="sortable wikitable" ! # !! Čempions !! Uzvaras !! Gadi |- | 1 ||[[Jānis Klovāns]] ||9 ||1954, 1962, 1967-68, 1970-71, 1975, 1979, 1986 |- | 2 ||[[Aivars Gipslis]] ||8 ||1955-57, 1960-61, 1963-64, 1966 |- | 3 ||[[Edvīns Ķeņģis]] ||8 ||1984, 1987-90, 1997, 2004-05 |- | 4 ||[[Alvis Vītoliņš]] ||7 ||1973, 1976-78, 1982-83, 1985 |- | 5 ||[[Arturs Neikšāns]] ||5 ||1999, 2011, 2015, 2019, 2025 |- | 6 ||[[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] ||4 ||1930, 1935, 1937, 1938 |- | 7 ||[[Aleksandrs Koblencs]] ||4 ||1941, 1945-46, 1949 |- | 8 ||[[Valērijs Žuravļovs]] ||3 ||1980, 1992, 1994 |- | 9 ||[[Jevgeņijs Svešņikovs]] ||3 ||2003, 2008, 2010 |- | 10 ||[[Fricis Apšenieks]] ||2 ||1927, 1934 |- | 11 ||[[Voldemārs Mežgailis]] ||2 ||1944, 1950 |- | 12 ||[[Mihails Tāls]]||2 ||1953, 1965 |- | 13 ||[[Anatolijs Šmits]]||2 ||1969, 1975 |- | 14 ||[[Juzefs Petkēvičs]] ||2 ||1974, 1985 |- | 15 ||[[Normunds Miezis]] ||2 ||1991, 2006 |- | 16 ||[[Vitālijs Samoļins]] ||2 ||2009, 2012 |- | 17 ||[[Igors Kovaļenko]] ||2 ||2013-14 |- | 18 ||[[Zigurds Lanka]] ||2 ||1993, 2020 |- | 19 ||[[Ilmārs Starostīts]] ||2 || 2002, 2022 |- | 20 ||[[Toms Kantāns]] ||2 || 2023, 2026 |} :{| class="sortable wikitable" ! # !! Čempione !! Uzvaras !! Gadi |- | 1 ||[[Milda Lauberte]] ||13 ||1937, 1943, 1948-57, 1960 |- | 2 ||[[Laura Rogule]] ||13 ||2003, 2005-06, 2009-11, 2013, 2015-16, 2020-23 |- | 3 ||[[Anda Šafranska]] ||8 ||1982, 1984, 1990-91, 1993-94, 1996-97 |- | 4 ||[[Astra Klovāne]] ||7 ||1963-65, 1969-70, 1977-78 |- | 5 ||[[Ilze Bērziņa]] ||5 ||2004, 2008, 2012, 2019, 2024 |- | 6 ||[[Zāra Nahimovska]] ||4 ||1958-59, 1961-62 |- | 7 ||[[Vija Rožlapa]] ||4 ||1967, 1971-72, 1974 |- | 8 ||[[Tatjana Voronova]] ||4 ||1980, 1985-87 |- | 9 ||[[Dana Reizniece-Ozola|Dana Reizniece]]||4 ||1998-2001 |- | 10 ||[[Astra Goldmane]] ||3 ||1975, 1981, 1983 |- | 11 ||[[Ingrīda Priedīte]] ||2 ||1973, 1979 |- | 12 ||[[Ilze Rubene]] ||2 ||1976, 1995 |- | 13 ||[[Ingūna Erneste]] ||2 ||1989, 2002 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas komandu šaha čempionāts]] == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | last=Whyld | first=Ken | year=1986 | title=Chess: The Records | publisher=Guinness Books | isbn=0-85112-455-0 | page=104–105}} (Latvijas čempionātu rezultāti līdz 1985. gadam) * {{citation | last=Popovskis | first=Aleksejs | title=Russian Chess Base | url=http://www.al20102007.narod.ru/ | nopp=true}} sadaļa "Championships of Republics" (Latvijas čempionātu rezultāti no 1941. gada līdz 1991. gadam) * {{citation |title = Daugavpils šaha federācija |url = http://www.chessds.lv/ |nopp = true |accessdate = {{dat|2011|08|24||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20120114164106/http://www.chessds.lv/ |archivedate = {{dat|2012|01|14||bez}} }} sadaļa "Turnīri - Latvijas čempionātu rezultāti" (Latvijas čempionātu rezultāti no 1924. gada līdz 1993. gadam) * {{citation |last = Crowther |first = Mark |date = 17 March 2003 |title = THE WEEK IN CHESS 436: Latvian Championships 2003 |url = http://www.chess.co.uk/twic/twic436.html#18 |publisher = London Chess Center |accessdate = {{dat|2010|12|09||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20121011094504/http://www.chess.co.uk/twic/twic436.html#18 |archivedate = {{dat|2012|10|11||bez}} }} * {{citation |last = Crowther |first = Mark |date = 23 August 2004 |title = THE WEEK IN CHESS 511: Rīga 2004 |url = http://www.chess.co.uk/twic/twic511.html#9 |publisher = London Chess Center |accessdate = {{dat|2010|12|09||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20120306044055/http://www.chess.co.uk/twic/twic511.html#9 |archivedate = {{dat|2012|03|06||bez}} }} * {{citation | last=Crowther | first=Mark | date=23 May 2005 | title=THE WEEK IN CHESS 550: Latvian Championships | url=http://www.chesscenter.com/twic/twic550.html#12 | publisher=London Chess Center | accessdate={{dat|2011|08|24||bez}} | archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011060027/http://chesscenter.com/twic/twic550.html#12 }} * {{citation | last=Crowther | first=Mark | date=17 April 2006 | title=THE WEEK IN CHESS 597: Latvian Championships | url=http://www.chesscenter.com/twic/twic597.html#14 | publisher=London Chess Center | accessdate={{dat|2011|08|24||bez}} | archivedate={{dat|2009|07|05||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090705144835/http://www.chesscenter.com/twic/twic597.html#14 }} * {{citation | last1=Žuravļevs | first1=N. | last2=Dulbergs | first2=I. | last3=Kuzmičovs | first3=G. | year=1980 | title=Latvijas šahistu jaunrade | publisher=Avots | location=Rīga | language=Latviešu | nopp=true}} (rezultāti līdz 1979. gadam) {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:Šaha turnīri]] jg8czek5j9y4ut84riwt895xkrqu83i 0 160703 4465131 3629836 2026-05-08T06:00:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465131 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Ekspress-AM4'' | Nosaukums_orig = ''Экспресс-AM4'' | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''Ekspress'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[Eurostar E3000]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''[[Kosmičeskaja svjaz']]'' | Lielākie_izgatavotāji = ''[[EADS Astrium]]''<br />[[Hruņičeva Valsts kosmiskais zinātniskais ražošanas centrs|Hruņičeva centrs]] | Starta_gads = 2011 | Starts = {{dat|2011|8|17|SK}} 21:25 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Proton-M / Briz-M]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = | Darbības_beigu_gads = 2012 | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 221 diena | Beigu_gads = 2012 | Beigu_datums = {{dat|2012|3|25|SK}} 13:32 UTC<ref name="SPACEFLIGHT NOW 2012-03-25" /> | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2011-045A | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 5755 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = 14 kW | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = <ref>[http://rus.ruvr.ru/2011/08/23/55030133.html Роскосмос сообщает параметры орбиты спутника "Экспресс-АМ4"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110916164558/http://rus.ruvr.ru/2011/08/23/55030133.html |date={{dat|2011|09|16||bez}} }} «Голос России», 2011-08-23, {{ru ikona}}</ref> | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,23° | Periods = 398,39 min | Apoapsīda = {{sk|20294|km}} | Periapsīda = {{sk|995|km}} | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Ekspress-MD1]]'' | KA_nāk = ''[[Ekspress-MD2]]'' }} '''''Ekspress-AM4''''' (''Экспресс-AM4'') bija [[Krievija]]s [[sakaru pavadonis]], kas tika palaists {{dat|2011|8|17||bez}}, bet dzinējbloka kļūmes dēļ nesasniedza plānoto orbītu un tādēļ to nav iespējams izmantot paredzētajam mērķim. Tas izgatavots Rietumeiropā un būtu jaudīgākais sakaru pavadonis Krievijā.<ref name="kontrakt">[http://sat.uz/2008/03/18/podpisan-kontrakt-na-izgotovlenie.html Подписан контракт на изготовление "Экспресс-АМ4"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080504230103/http://sat.uz/2008/03/18/podpisan-kontrakt-na-izgotovlenie.html |date={{dat|2008|05|04||bez}} }} 2008-03-18 {{ru ikona}}</ref> Tā kā Krievijā nebija izgatavotāja, kas būtu spējīgs uzbūvēt pietiekami jaudīgu sakaru pavadoni ar ilgu darbības mūžu un specifiskām prasībām (nodrošināt signāla uztveršanu ar 90 cm antenām), 2008. gadā valsts uzņēmums ''[[Kosmičeskaja svjaz']]'' pasūtīja ''Ekspress-AM4'' Rietumeiropas koncernam ''[[EADS Astrium]]'', starpniekam esot [[Hruņičeva Valsts kosmiskais zinātniskais ražošanas centrs|Hruņičeva Valsts kosmiskajam zinātniskajam ražošanas centram]]. Kosmisko aparātu izgatavoja uz platformas ''[[Eurostar E3000]]'' bāzes ar derīgās kravas jaudu 14 kW un plānoto darbības ilgumu 15 gadi. Tam bija 63 aktīvie raidītāji L, C, Ku un Ka joslās; 10 antenas.<ref name="kontrakt" /> Pavadoni bija plānots izvietot ģeostacionārajā orbītā 80° austrumu garuma, aizvietojot avarējušo ''[[Ekspress-AM2]]'' un esot kopā ar tur jau darbojošos ''[[Ekspress-MD1]]''. Tas pārklātu gandrīz visu Krievijas teritoriju. ''Ekspress-AM4'' palaišana notika {{dat|2011|8|17||bez}} 21:25 ''[[UTC]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas ar nesējraķeti ''[[Proton-M / Briz-M]]''. Dzinējblokam ''Briz-M'' kopā ar pavadoni vajadzēja veikt piecus manevrus, pēc kā pavadonis atdalītos. ''Briz-M'' korekti izpildīja četras dzinēju iedarbināšanas, pēc kā pārtrūka pienākt [[telemetrija]]. Arī pavadoņa raidītājs neieslēdzās kā plānots, līdz ar to Krievijas puse ilgi nevarēja lokalizēt kosmisko aparātu. Pirmais to atrada ASV kosmisko objektu sekošanas dienests ''[[NORAD]]'': vispirms viņi pamanīja ''Briz-M'' izmesto degvielas tvertni, bet vēlāk arī pašu dzinējbloku. Tika secināts, ka ''Ekspress-AM4'' nav atdalījies no ''Briz-M''.<ref>[http://lenta.ru/articles/2011/08/20/sputnik/ Попытка номер пять. Россия потеряла очередной спутник] Лента.Ру, 2011-08-20 {{ru ikona}}</ref> Starpresoru komisija noskaidroja, ka plānotās orbītas nesasniegšana notikusi ''Briz-M'' vadības kļūmes dēļ. Žirostabilizējošās platformas pagriešanas mehānisma darbības laiks ir bijis par īsu. Tas noticis programmatūras neprecīzas sastādīšanas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2011-08-30|url=http://www.federalspace.ru/main.php?id=2&nid=17791|title=Об итогах работы Межведомственной комиссии по анализу причин нештатного выведения космического аппарата «Экспресс-АМ4».|publisher=Роскосмос|accessdate=2011-09-24|language=krieviski|archive-date=2011-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110922214309/http://www.federalspace.ru/main.php?id=2&nid=17791}}</ref><ref name="all-satcom">{{Tīmekļa atsauce|date=2011-09-19|url=http://www.all-satcom.ru/2011/09/19/itog-ekspressa-am4/|title=Итог “Экспресса-АМ4″|publisher=СатКом Инжиниринг|accessdate=2011-09-24|language=krieviski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204130/http://www.all-satcom.ru/2011/09/19/itog-ekspressa-am4/|archivedate=2016-03-04}}</ref> Aptuveni nedēļu pēc starta pavadoni izdevās atrast. 12. septembrī parādījās ziņas, ka ''Astrium'' ir nodibinājis sakarus ar ''Ekspress-AM4''; tam pilnībā nav atvērušies saules bateriju paneļi, bet tas ir darboties spējīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2011-09-13|url=http://www.interfax.ru/society/news.asp?id=207580|title=Российский спутник "Экспресс-АМ4", оказавшийся на нерасчетной орбите,полностью работоспособен|publisher=www.interfax.ru|accessdate=2011-09-24|language=krieviski}}</ref> Tā kā pavadonis neatradās plānotajā orbītā un tam nebija pietiekami degvielas krājumi, lai sasniegtu ģeostacionāro orbītu, ''Ekspress-AM4'' tika atzīts par zaudētu. ''Kosmičeskaja svjaz''' noliedza informāciju, ka pavadonis ir darbspējīgs. ''Ekspress-AM4'' bija apdrošināts kompānijā [[Ingosstrah]].<ref name="all-satcom" /> ''EADS Astrium'' speciālisti {{dat|2012|3|25||bez}} 10:33 ''UTC'' deva komandu iedarbināt ''Ekspress-AM4'' bremzēšanas manevram. Tas iegāja atmosfērā un sadega. Nesadegušās daļas iekrita Klusajā okeānā uz ziemeļiem no [[Havaju salas|Havaju salām]] aptuveni 13:32 UTC.<ref name="SPACEFLIGHT NOW 2012-03-25" /> ''Briz-M'' palika 1008 × 20307 km orbītā ar slīpumu 51,1 grādi. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="SPACEFLIGHT NOW 2012-03-25">[http://www.spaceflightnow.com/news/n1203/25expressam4/ Russian satellite destroyed despite promise for scientists] STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2012-03-25 {{en ikona}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110807105607/http://www.astrium.eads.net/en/programme/express-am4.html Express AM4 EADS Astrium mājaslapā] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110913061603/http://www.rscc.ru/space/future/27/ Ekspress-AM4 Kosmičeskaja svjaz' mājaslapā] {{ru ikona}} {{Ekspress pavadoņi}} {{2011. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Ekspress (pavadoņu sērija)|AM4]] gceffokj7ktkhjv4vms6j5r9eiwkywx 0 168112 4465087 4339835 2026-05-08T00:21:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465087 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa ap 1930.jpg|thumb|350px|Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930).]] '''Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava''' bija līdz [[1944]]. gadam pastāvoša 750 mm [[Vidzemes guberņa]]s [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnija ar atzaru uz [[Vīlande|Vīlandi]], kas savienoja [[Pērnava]]s [[osta]]s pilsētu ar [[Valka]]s dzelzceļu mezglu un nodrošināja savienojumu ar 1889. gadā izbūvēto platsliežu [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līniju Rīga—Valka—Pleskava]] un 1903. gadā pabeigto šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līniju Valka—Pļaviņas]]. Šī līnija bija pirmā koplietošanas šaursliežu dzelzceļa līnija Latvijas teritorijā.<ref>[http://www.i-mantojums.lv/frames/hronologija.htm Nozīmīgākie notikumi tehnoloģijas vēsturē Latvijā]</ref> == Dzelzceļa stacijas un pieturas == Kopējais dzelzceļa līnijas garums bija 125 km. Sākotnēji bija šādas stacijas un pieturvietas: [[Pērnava]] - Valdhofas platforma - Surju - Sigastes platforma - Voltveti - Lātre (''Laatre'', Meizakila) - Ķirbeļi - [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] - [[Naukšēni]] - Piksāri - Omuļi - [[Ērģeme]] - [[Valka (stacija)|Valka]]. Vēlāk pieturu skaits nedaudz mainījās. == Vēsture == [[Attēls:Vilcienu saraksts no Valkas stacijas 1897.jpg|thumb|200px|left|1897. gada vilcienu kustības saraksts no Valkas stacijas līdz [[Rūjiena]]i un [[Pērnava]]i.]] [[Attēls:Valkas dzelzceļa stacija.jpg|thumb|280px|Valkas dzelzceļa stacija.]] [[Attēls:Mazbānītis Rūjienas stacijā.jpg|thumb|280px|Mazbānītis Rūjienas (Rujenas) stacijā.]] Dzelzceļa līniju būvēja privātā "Vidzemes pievedceļu sabiedrība" un tā tika atklāta [[1896]]. gada 6. oktobrī, bet atzars uz Vīlandi [[1897]]. gada 1. augustā. [[1903]]. gadā atklāja apvienoto šaursliežu staciju [[Valka (stacija)|Valka II]] Valkas—Pērnavas un Valkas—Pļaviņu līnijām.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2674845&g=3&r= Valkas pilsētas divu staciju darbības shēma - Valka I - Valka II]</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada decembrī šo dzelzceļa līniju uz laiku savā kontrolē pārņēma revolucionārie kaujinieki. Dzelzceļu nacionalizēja 1918. gadā. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] un [[Latvijas - Igaunijas robeža]]s demarkācijas 1920. gadā no sākotnējās Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijas tika izbūvēti divi platsliežu atzarojumi no Latvijas un Igaunijas puses uz Valkas šaursliežu dzelzceļa staciju Latvijas daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=Līnijai Rīga-Valka 120 gadi |access-date={{dat|2011|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> Latvijas Dzelzceļu virsvalde apsaimniekoja 67 km garu posmu Valka—Rūjiena—Ipiķi—Meizakila (Muižciems).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļu līnijas |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> 1937. gadā tā tika savienota ar [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas]] platsliežu dzelzceļa līniju (kā platsliežu līnijas galastaciju izmantoja Rūjienas šaursliežu staciju). Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Vācijas karaspēks atkāpjoties izpostīja Valkas—Rūjienas šaursliežu un Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnijas. Valkas—Rūjienas posms tā arī netika vairs nekad atjaunots, bet šaursliežu līnija no Rūjienas Igaunijas virzienā tika izmantota līdz pat 1975. gadam, un to apkalpoja Igaunijas PSR dzelzceļa struktūras. Tikai 1976. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā tika pilnībā pabeigts Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļš. 1977. gadā pa bijušā šaursliežu dzelzceļa trasi sāka būvēt platsliedes posmā Rūjiena—Meizakila. Šis savienojums tika būvēts militāri stratēģisku iemeslu dēļ, lai kara gadījumā būtu rezerve esošajai līnijai no Rīgas uz Tallinu caur Valgu un Tartu.<ref>[http://old.vidzeme.com/faili/20191018123718953.pdf VIDZEMES UN DIENVIDIGAUNIJAS SLĒGTO DZELZCEĻU IZPĒTE UN TŪRISMA POTENCIĀLA NOVĒRTĒJUMS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210611185823/http://old.vidzeme.com/faili/20191018123718953.pdf |date={{dat|2021|06|11||bez}} }}, 93. lpp.</ref> 1981. gadā šeit atklāja dīzeļvilcienu satiksmi līnijā Rīga—Rūjiena—Pērnava—Tallina.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1992. gadā, kad atjaunoja robežu starp Igauniju un Latviju, vilcienu satiksme notika vairs tikai līdz Ipiķiem, bet 1996. gadā dzelzceļa posms Aloja—Rūjiena—Ipiķi tika slēgts. 2005. gadā demontēja arī sliedes. == Attēlu galerija == [[Attēls:Pērnavas dzelzceļa stacija (1897).jpg|thumb|280px|Pērnavas dzelzceļa stacija 1897. gadā]] <gallery> Attēls:Meizakilas stacija.JPG|Meizakilas stacijas ēka Attēls:Vilciena modelis Meizakilas muzejā.JPG|Vilciena modelis Meizakilas muzejā Attēls:Rūjienas šaursliežu stacija.JPG|Bijušās Rūjienas šaursliežu stacijas perons Attēls:Rūjienas griezuļa vieta.JPG|Rūjienas šaursliežu stacijas lokomotīvju griezuļa bedre Attēls:Pamests Valkas dzelzceļa atzars.JPG|Šaursliežu dzelzceļa vietā uzbūvētais platsliežu atzars Valkā (neizmantots) Attēls:Valkas stacija 1.JPG|Valkas stacijas ēka </gallery> === Vīlandes atzars === <gallery> Attēls:Lātres stacija.JPG|Lātres stacijas ēka Attēls:Abja-Paluojas stacija.JPG|Abja-Paluojas stacijas ēka Attēls:Abja-Paluojas stacijas rampa.JPG|Saimniecības ēka un kravas rampas atliekas Abja-Paluojas stacijā Attēls:Tilts Meizakilas - Vīlandes līnijā.JPG|Saglabājies tilts bijušajā Meizakilas—Vīlandes šaursliežu līnijā </gallery> === Vēsturiski attēli un vilcienu saraksti === <gallery> Attēls:Valkas dzelzceļa stacija pēc 1927. gada pārbūves.jpg|Valkas dzelzceļa stacija pēc 1927. gada pārbūves. Attēls:Ērģemes stacija.jpg|Ērģemes stacija Attēls:Rūjienas dzelzceļa stacija 1925. gadā.jpg|Rūjienas dzelzceļa stacija 1925. gadā Attēls:Mazbānītis Rūjienā.jpg|Mazbānītis Rūjienā Attēls:Meizakilas dzelzceļa stacija.jpg|Meizakilas dzelzceļa stacija Attēls:Pērnavas dzelzceļa stacija (1897).jpg|Pērnavas dzelzceļa stacija (1897) Attēls:Valka - Meizakila 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Valka—Rūjiena—Meizakila 1940. gada vasarā<ref>1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.</ref> </gallery> == Jāna Krosa romāns == 1984. gadā igauņu rakstnieks [[Jāns Kross]] (1920—2007) publicēja vēsturisko romānu „Profesora Martensa aizbraukšana“ (''Professor Martensi ärasõit'') par ievērojamā igauņu cilmes diplomāta [[Frīdrihs Fromholds Martenss|Frīdriha Martensa]] (''Friedrich Fromhold Martens'') pēdējo braucienu pa Pērnavas—Valkas dzelzceļu un nāvi Valkas stacijā. Romāns līdz šim tulkots 11 valodās, 2011. gadā arī latviski.<ref>[http://www.ibook.lv/BD_profesora-martensa-aizbrauksana-jans-kross.aspx?BID=bd32aa7b-802c-4cf2-be5f-5ca8b997bee7 Jāns Kross. Profesora Martensa aizbraukšana. Atēna, 2011., 355 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas dzelzceļš]] * [[Pērnava (stacija)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.histrodamus.ee/?event=Show_event&event_id=2915&layer=190&lang=est#2915 Valga-Mõisaküla-Pärnu raudtee] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007100937/http://www.histrodamus.ee/?event=Show_event&event_id=2915&layer=190&lang=est#2915 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} (igauniski) * [https://web.archive.org/web/20160304192130/http://www.fotoblog.lv/rep/17416/?cid=53 Fotoreportāža par dzelzceļa līnijas atliekām posmā Valka—Naukšēni (2009)] * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=25&pos=120 Šaursliežu dzelzceļa Pērnava—Meizakila lokomotīve (1970)] * [http://sbchf.narod.ru/02/eesk_rasp.html 1911. gada vilcienu saraksts]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=3cc32dd6-b5aa-40bd-a661-93827a558e69 TAKA: Pa Valkas bānīša pēdām] Letonika {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Valka—Rūjiena—Pērnava, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] 2n7c6a66z9fy831v7r3k4yv7jb6tvvb 0 174778 4465207 4176460 2026-05-08T10:52:53Z Ivario 51458 4465207 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas politisko partiju periodā no 1921. līdz 1934. gadam|Nacionālā apvienība|Nacionālā apvienība}} {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Nacionālā apvienība |leader = [[Arveds Bergs]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = [[1921]]. gadā |dissolution = [[1934]]. gadā |ideology = [[nacionālisms]] |position = [[labēja politika]] |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} [[Attēls:Nacionālās apvienības vēlēšanu plakāts.jpg|thumb|240px|Nacionālās apvienības vēlēšanu plakāts.]] '''Nacionālā apvienība''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[1921]]. gadā un likvidēta [[1934]]. gadā līdz ar [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsumu]], pēc kura tika likvidētas visas Latvijas politiskās partijas. == Vēsture == [[Latviešu zemnieku savienība]]s līderi [[Kārlis Ulmanis]], [[Jānis Čakste]] un [[Zigfrīds Anna Meierovics]] vienojās ar Rīgas pilsonības politisko līderi [[Arveds Bergs|Arvedu Bergu]] piedalīties [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanās Rīgas apgabalā vienā konservatīvo Rīgas pilsoņu sarakstā ar nosaukumu "'''Bezpartejisko pilsoņu grupa'''". Par Satversmes sapulces deputātiem Rīgas apgabalā no Bezpartejisko pilsoņu grupas kļuva [[Arveds Bergs]], [[Kārlis Kasparsons]], [[Juris Ķēmanis]], [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]], [[Pauls Ašmanis]] (Ārlietu ministrijas Informācijas centra vadītājs) un [[Jānis Taube]]. Vēlāk Bezpartejisko pilsoņu grupas frakcijai pievienojās arī inženieris [[Arturs Ozols (inženieris)|Artūrs Ozols]] no [[Darba partija]]s. 1921. gada 25. maijā šie Satversmes sapulces deputāti un Republikāņu partijas līderi [[Aurēlijs Zēbergs]], [[Eduards Strautnieks]] un [[Gustavs Ķempelis]] dibināja savienību "'''Bezpartejiskais nacionālais centrs'''". No 1925. līdz 1931. gadam partijas nosaukums bija '''Nacionālais Centrs''', bet no 1931. līdz 1934. gadam '''Latviešu Nacionālā Apvienība'''. Tā bija izteikta labā spārna konservatīvi demokrātiska partija. Biedru skaits nebija liels, bet tas stabili turējās aptuveni 400 cilvēku robežās. Partijas idejas un uzskatus pauda laikraksts „[[Latvis (laikraksts)|Latvis]]”.<ref>[http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices — 4. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160123225045/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ |date={{dat|2016|01|23||bez}} }} Edmunds Griģis</ref> == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | | 4 | |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 3,67% | 3 | |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 2,32% | 2 | Nepiedalījās Latgales apgabalā |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 1,09% | 0 | Nepiedalījās Latgales apgabalā |- |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160123225045/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ Edmunds Griģis. Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices — 4. daļa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} }} [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] n2s1eppgh5yrwn9sh0wl7hxt8h6aqrz 0 190753 4465191 4453496 2026-05-08T09:24:20Z Ivario 51458 4465191 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Fēlikss Cielēns | attēls = Fēlikss Cielēns.jpg | att_izm = 150px | amats = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1926|12|19|N}} | term_beigas = {{dat|1928|01|23|N}} | premjers = [[Marģers Skujenieks]] | priekštecis = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Antons Balodis]] | dzim_dati = {{dat|1888|02|07}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Ādažu pagasts}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1964|7|10|1888|2|7}} | mir_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[LSDSP]] | dzīvesb = Maija Cielēna (dzimusi Eliasa) | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterpils Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | bērni = Izabella }}'''Fēlikss Cielēns''' ({{dat|1888|02|07|N}} — {{dat|1964|07|10|N}}) bija [[Latvija]]s jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Bijis [[Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), kā arī [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. [[LSDSP]] biedrs. 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] autors. Literārais [[pseidonīms]] - M. Baltezers.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Felikss-Cielens/872428|title=Fēlikss Cielēns|website=literatura.lv|access-date=2022-06-08|language=lv}}</ref> Cielēns bija [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] māsas Maijas (1889–1988) vīrs. Viņu meita, rakstniece Izabella Cielēna (1927–2023) dzīvoja Zviedrijā, kur vadīja Ģ. Eliasa fondu.<ref name=":0" /><ref name="jv" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/izabella-cielena|title=Izabella Cielēna|last=|website=Literatūra.lv|access-date=2026-05-08|language=lv-LV}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1888|02|07}} [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Alderi|Alderu]] muižā aldara Mārča Cielēna un Amandas (dz. Kalniņa) ģimenē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ādaži. Pagātnes dialogs ar tagadni.|last=Pētersone|first=Elita|publisher=Ādažu novada dome|year=2019|isbn=978-9934-19-767-3|location=Ādaži|pages=92.-93}}</ref><ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2017/09/alderi-vallijas-gumbeles-atminas.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Alderi Vallijas Gumbeles atmiņās ^|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2025-03-07|date=pirmdiena, 2017. gada 25. septembris}}</ref> Mācījās [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā]]. No [[1906]]. līdz [[1910]]. gadam studēja [[Ķeizariskā Pēterburgas Universitāte|Ķeizariskās Pēterburgas Universitātes]] Juridiskajā fakultātē. Pēc tam vairākus semestrus mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]].<ref name="vv">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas tagadējie (jaunie) ministri | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1926. gada 20. decembrī | accessdate = 2012. gada 9. jūnijā }}</ref> [[1903]]. gadā sāka darboties sociāldemokrātu pagrīdes biedrībās un [[1904]]. gadā iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]. Piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], piedalījās vairākās kaujās. [[1906]]. gadā viņu aizmuguriski notiesāja uz nāvi un tā paša gada janvārī kopā ar [[Marģers Skujenieks|Marģeru Skujenieku]] un [[Voldemārs Salnais|Voldemāru Salno]] arestēja. Atbrīvots par naudu, bija propagandists [[Rīga]]s un [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] sociāldemokrātu organizācijās. 1910. gadā devās uz Rietumeiropu, dzīvoja [[Brisele|Briselē]], [[Berne|Bernē]], [[Parīze|Parīzē]] un citās pilsētās. Lietojot dažādus pseidonīmus (F. Cinis, Cis F. Cns, u.c.) publicēja rakstus par starptautisko politiku laikrakstos "Arodnieks", "Jaunā Dienas Lapa", "Jaunais Vārds", "Domas", u.c.<ref name="vv" /> 1914. gada 9. jūnijā Parīzē salaulājās ar Maiju Eliasu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/274446-felikss-cielens-jurists-diplomats-un-politikas-karstgalvis/|title=Fēlikss Cielēns: jurists, diplomāts un politikas karstgalvis|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-06-08|language=lv}}</ref> Pēc Krievijas revolūcijas [[1917]]. gada rudenī ieradās Pēterburgā, bet Krievijas pilsoņu kara laikā [[1918]]. gadā pārcēlās uz [[Sibīrija|Sibīriju]], kur [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome]] viņu nosūtīja uz Parīzi piedalīties [[Latvija]]s delegācijas sastāvā [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]]. [[1919]]. gada augustā Cielēns atgriezās dzimtenē, kādu laiku strādāja Ārlietu ministrijā par padomnieku. LSDSP deleģēja Cielēnu darbam [[Tautas padome|Tautas padomē]] — Latvijas Republikas pagaidu parlamentā.<ref name="vv" /> [[1920]]. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]], darbojās ārlietu, juridiskajā un Satversmes komisijā.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925}}</ref> [[1922]]. gadā ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]], kur darbojies ārlietu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1923}}</ref> [[1925]]. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]], darbojies izglītības, organizācijas, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925}}</ref> [[1928]]. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]], darbojās ārlietu, [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajā vēlēšanu]], juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.<ref name="3s">{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1928}}</ref> [[1931]]. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]], darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, mandātu, publisko tiesību, kā arī sodu likuma komisijā.<ref name="4s">{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}</ref> [[1923]]. gadā bija [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovica]] biedrs ar balsstiesībām [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka valdībā]]. [[1926]]. gadā kļuvis par ārlietu ministru [[Marģers Skujenieks|Marģera Skujenieka]] vadītajā [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|valdībā]] līdz tās demisijai 1928. gadā.<ref name="vv" /> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], Fēliksam Cielēnam atrodoties Parīzē, [[Kārlis Ulmanis]] atņēma viņam Latvijas pavalstniecību. Tādējādi Cielēns ar ģimeni bija spiests palikt trimdā [[Francija|Francijā]], kur [[Sociālistiskā Strādnieku Internacionāle|Sociālistiskajā Strādnieku Internacionālē]] pārstāvēja nelegālo pagrīdē izveidoto [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|Latvijas Sociālistisko strādnieku un zemnieku partiju]] (LSSZP).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Sociāldemokratijas 50 gadi (1904-1954)|last=Kalniņš|first=Bruno|publisher=Memento|year=1956.; 1993|isbn=9789187114151}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Cielēns ar ģimeni atgriezās Latvijā. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā viņš piedalījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] — nacionālās pretestības kustības centra — darbībā. [[1944]]. gada maijā kā viens no pirmajiem LCP locekļiem [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laivā pārcēlās uz Zviedriju]]. {{dat|1964|07|10}} [[Stokholma|Stokholmā]] miris. [[2001. gads|2001]]. gadā Cielēns kopā ar sievu tika pārapbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref name="jv">{{Tīmekļa atsauce | title = Muzejā atcerēsies Ģ.Eliasa radinieku | publisher = Jelgavas Vēstnesis | date = 2008.02.07. | accessdate = 2012.06.09 | url = http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/27&news_id=113 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140714131511/http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/27%26news_id%3D113 | archivedate = {{dat|2014|07|14||bez}} }}</ref> Rakstnieces [[Māra Cielēna|Māras Cielēnas]] tēvs bija ķīmiķis un docētājs Eižens Cielēns (1916–1991) – Fēliksa cielēna vecākā brāļa, būvinženiera Alfrēda Cielēna dēls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/10318310.pdf|title=Fēlikss Cielēns — Alderos dzimušais Satversmes līdzautors|publisher=Ādažu novada pašvaldība|work=Ādažu novada vēstis|access-date=2026-05-08|date=2017. gada aprīlī|last=Pētersone|first=Elita|page=20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/04/F%C4%93likss_Ciel%C4%93ns.pdf|title=Fēlikss Cielēns — Alderos dzimušais Satversmes līdzautors|last=Pētersone|first=Elita|website=[[Latvijas Republikas Satversmes tiesa]]|access-date=2026-05-08|pages=6}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xbri1963n01|article:DIVL42|query:F%C4%93likss%20Ciel%C4%93ns%20F%C4%93liksu%20Ciel%C4%93nu|issueType:P Fēliksa Cielēna 75 gadi. Brīvība Nr.1 (01.01.1963), 2. lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xbri1963n01{{!}}article:DIVL42{{!}}query:F%C4%93likss%20Ciel%C4%93ns%20F%C4%93liksu%20Ciel%C4%93nu{{!}}issueType:P |date=06.04.2016 }} * [http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/latvijas-republikas-arlietu-ministri-un-latvijas-diplomatiska-dienesta-vaditaji-kops-1918-gada/felikss-cielens Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Ministri un ārlietu dienesta vadītāji 1918-1991. Fēlikss Cielēns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150926071455/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/latvijas-republikas-arlietu-ministri-un-latvijas-diplomatiska-dienesta-vaditaji-kops-1918-gada/felikss-cielens |date={{dat|2015|09|26||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]] | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|1926|12|19|N}} — {{dat|1928|01|23|N}} | pēc = [[Antons Balodis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilis Šūmanis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Francijā]], Spānijā un Portugālē| periods = [[1933]]—[[1934]] | pēc = [[Oļģerds Grosvalds]] }} {{kastes beigas}} {{Skujenieka 1. Ministru kabinets}} {{Pauļuka Ministru kabinets}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cielēns, Felikss}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Francijā]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:LSSZP biedri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] pa6h3braii6cmmet8gechn6r3phkog9 0 195749 4465018 4463063 2026-05-07T18:18:56Z Jaunais Strēlnieks 127483 Sīkumi 4465018 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Sidnejstrītas aplenkums |partof= |image=Sidney street guards.jpg |caption=Britu karavīri Sidnejstrītā apšauda aplenkto māju |date=1911. gada 3. janvāris |place=[[Londona]], [[Īstenda]], [[Lielbritānija]] |result=Divi noziedznieki likvidēti, ēkas iznīcināšana ugunsgrēka rezultātā, kas izcēlās aplenkuma laikā |combatant1=[[Attēls:Flag of the Metropolitan Police Service (Elizabeth II).svg|22px]] [[Londonas Policija]]<br />Skotijas gvardes pulks |combatant2=[[Attēls:BlackFlag.svg|22px]] Latviešu [[anarhisti|anarhistu]] bandas "Liesma" dalībnieki |commander1=[[Vinstons Čērčils]] |commander2=[[Pēteris Pjatkovs]]<br />[[Fricis Svars]]<br>Jāzeps Sokolovs<br />[[Kristaps Salniņš|Jakobs Fogels]] |strength1=apmēram 200 policistu<br />Skotu gvardes [[Rota (armija)|rota]] |strength2= 2-3 anarhistu kaujinieki |casualties1=3 policisti<br />1 ugunsdzēsējs |casualties2=2 anarhisti nogalināti }} '''Sidnejstrītas aplenkums Londonā''' ({{val|en|Siege of Sidney Street}}) bija [[Londona]]s policijas un britu armijas vienības kauja Stepnijas apkaimē ar [[Latvieši|latviešu]] [[anarhisti]]em 1911. gada 3. janvārī, kas piesaistīja lielu [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] uzmanību un izraisīja debates britu parlamentā. Operāciju personīgi vadīja tā laika Lielbritānijas iekšlietu ministrs (''Home Secretary'') [[Vinstons Čērčils]] un tā tika nofilmēta. == Priekšvēsture == Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] sakāves 1906.-1908. gadā no Krievijas Impērijas uz Angliju un citām ārvalstīm emigrēja daudzi bijušie revolucionārie kaujinieki un [[Mežabrāļi (1905—1906)|mežabrāļi]]. Londonā latvieši izveidoja savu [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) grupu un latviešu Komunistisko klubu, kas sadarbojās ar [[ebreji|ebreju]] strādnieku savienību ("[[Bunds (partija)|Bundu]]") un citām kreisi noskaņoto Krievijas emigrantu grupām. Vairums emigrantu apmetās tolaik nabadzīgajā Īstendas (''East End'') daļā un viņiem trūka līdzekļu savas revolucionārās darbības turpināšanai. 1908. gadā Londonā izveidojās kaujinieku grupa ''Leesma'' ("Liesma"), kas pulcējās Džubilī (''Jubilee'') ielas anarhistu klubā. Grupas sastāvā, pēc vēlākajiem britu policijas izmeklēšanas rezultātiem, bija kāds [[Pēteris Pjatkovs]] (''Peter Piaktow'') saukts "Krāsotājs" (''the Painter''), [[Kristaps Salniņš|Jakobs Fogels]] (''Jacob Fogel'', arī ''Jan Sprohe''), Jāzeps Sokolovs vai Vilhelms<ref name="nosaukums-2">[http://www.diena.lv/arhivs/melnais-peteris-11804946 Melnais Pēteris] Pauls Bankovskis, ''Diena'', 2003. gada 11. oktobrī</ref> (''William Sokolow'', saukts ''Joseph''), [[Fricis Svars]] (''Fritz Svaars''), Georgs Gardšteins (Hartmanis jeb "Puika")<ref name="nosaukums-2" /> (''George Gardstein'', arī ''Mouremtzoff'', ''Poolka Mourremitz''), [[Minna Grīsle|Ņina Vasiļjeva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latviesiem.co.uk/news2print.php?id=98 |title=Karoline Zobens-East. Pirms 100 gadiem slepkavības Haundsdičā |access-date={{dat|2012|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304235835/http://www.latviesiem.co.uk/news2print.php?id=98 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> (''Vassilleva''), Ļuba Milšteine (''Milstein''), [[Jēkabs Peterss]] (''Jacob Peters''), Makss Smolers (''Max Smoller'', arī ''Joseph Levi''). Reizēm šai grupai pieskaita Totnemas inkasenta aplaupītājus Paulu Helfeldu (''Paul Helfeld'') un Jakobu Lapidusu (''Jacob Lepidus''). Citi autori šai grupai vēl pieskaita Zāru Trasjonsku (''Sara Trassjonsky''), Juri Laiviņu jeb Jurku Dubovu (''Yourka Laiwin'', ''Yourka Dubof''), [[Jānis Celiņš|Jāni Rozenu]] jeb Bārddzini (''John Rosen'', ''the Barber''), Osipu Fjodorovu (''Osip Federoff'') un Kārli Hofmani (''Karl Hoffman'').<ref name="nosaukums-1">[http://www.vaguerants.org.uk/wp-content/uploads/2010/12/vague-64.pdf Tom Vague. ''Anarchy in the UK 1910/11. The Houndsditch Murders and the Siege of Sydney Street. 100th Anniversary Peter the Painter Cell Tribute.'' Vague Publishing, 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231030183525/http://www.vaguerants.org.uk/wp-content/uploads/2010/12/vague-64.pdf |date={{dat|2023|10|30||bez}} }} (angliski)</ref> Personu patiesie vārdi un etniskā identitāte var būt savādāki. Pirmā "ekspropriācijas akcija" bija 1909. gada 23. janvāra uzbrukums kasierim, kas no bankas veda naudu Totnemas [[Kaučuks|kaučuka]] fabrikas darbiniekiem. Pēc vajāšanas sešu jūdžu garumā policisti nogalināja J. Lapidusu un sagūstīja ievainoto P. Helfeldu, kas mira slimnīcā ar pēdējiem vārdiem ''Mana māte ir Rīgā''.<ref name="nosaukums-1" /> Apšaudes rezultātā tika ievainoti 25 cilvēki, divi nošauti, ieskaitot vienu policistu. Notikums izraisīja pret imigrantiem vērstu sašutuma vilni sabiedrībā, notikums vēlāk nodēvēts par ''Tottenham Outrage'' (Totnemas vardarbību). 1910. gada 16. decembrī notika vēl viens laupīšanas uzbrukums juvelieru veikalam Haundsdičas ielā Londonas Sitijā, kuru vadīja Gardšteins un piedalījās Smolers, Peterss, Dubovs, Svars, Sokolovs, Hofmans, Rozens un Fjodorovs. Laupītāji nogalināja trīs policistus, kas pēc kaimiņu zvana ieradās notikuma vietā. Vairākums no viņiem aizbēga, bet Gardšteinu nāvīgi ievainoja. Ārsts, kas bija izsaukts kaujinieku grupas īrētajā dzīvoklī pie ievainotā Gardšteina, par to paziņoja policijai. Policisti dzīvoklī atrada jau mirušā Gardšteina līķi ar 1910. gada 2. jūlijā izdotu "Liesmas" grupas biedra karti, kas apliecināja, ka tās īpašnieks ir šīs latviešu [[Anarhokomunisms|anarhistu komunistu]] grupas biedrs, kā arī instrukcijas bumbu izgatavošanai un detonēšanai. Atrada arī vēstules no [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] ieslodzītajiem partijas biedriem un vēstules no latviešu kaujinieku grupas Baku, laikrakstus ''Zensonis'' ("Censonis"), ''Brihwiba'' ("Brīvība") un [[Parīze]]s "Melnais karogs".<ref name="nosaukums-1" /> 23. decembrī Skotlendjards apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar 16. decembra uzbrukumu, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu esot veicis viņa brālēns Fricis Svars. == Kaujas norise == [[Attēls:Sidney street churchill.jpg|thumb|280px|Vinstons Čērčils Sidnejstrītas aplenkuma laikā]] 1911. gada 2. janvārī kāds informators ziņoja par to, ka divi vai trīs no meklētajiem uzbrucējiem, ieskaitot grupas vadītāju Pēteri Pjatkovu, slēpjas Sidnejstrītā 100 Stepnijas apkaimē. 3. janvārī tur ieradās apmēram 200 policistu, kas aplenca visu rajonu. Teroristiem bija vieni no tā laika modernākajiem vācu ieročiem un liels daudzums munīcijas, kas ļāva viņiem veselu dienu atšaudīties pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Notikuma vietā ieradās daudzi preses pārstāvji un fotogrāfi un pats britu iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils. Pēc tam, kad viņa cilindru cauršāva kāda latvieša raidīta lode, tika nolemts kaujā iesaistīt nāvējošākos iekšlietu ministrijas rīcībā esošos ieročus - lielgabalus. Pēc lielgabalu apšaudes aplenktajā ēkā sākās ugunsgrēks, kuru Čērčils ugunsdzēsējiem apdzēst neļāva, jo gaidīja kaujinieku mēģinājumu izlauzties cauri galvenajai izejai. Tomēr tas nenotika, un ēkā ielauzušies policisti atrada vienīgi Friča Svara un Vilhelma Sokolova līķus. Pēteris Pjatkovs jeb "Krāsotājs" bija bez pēdām pazudis.<ref>[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20081105190215/http://www.met.police.uk/history/sidney_street.htm ''Siege of Sidney Street — 1911'' (Metropolitan Police history)]</ref> Kaujas rezultātā bojā gāja trīs policisti un viens ugunsdzēsējs.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/uk-england-london-12007631 BBC news]</ref> == Tiesvedība == Uz aizdomu pamata par piederību kaujinieku grupai policija drīz arestēja lielāko daļu no aizdomās turētajiem. 23. janvārī apsūdzība policistu nogalināšanā un līdzdalībā izvirzīja Petersam, Dubovam, Fjodorovam, Milšteinei un Trasjonskai. 3. februārī apcietināja arī Rozenu, bet 8. februārī Vasiļjevu un Hofmani. Smolersam kā Krievijas specdienestu aģentam lika izbraukt no Lielbritānijas. Izmeklēšana nespēja uzrādīt pietiekošus pierādījumus vairākiem dzīviem palikušajiem grupas dalībniekiem. Milšteini atbrīvoja 21. februārī, 8. martā Trasjonsku un Hofmani, 15. martā Fjodorovu. 1. maijā sākās tiesa pret Petersu, Dubovu, Vasiļjevu un Rozenu. Apsūdzēto advokāti apgalvoja, ka vienīgi Gardšteins, Svars, Smolers un, iespējams, Pjatkovs ir vainojami policistu nogalināšanā. Visus apsūdzētos pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvoja, izņemot Vasiļjevu, kurai piesprieda divus gadus cietumā, jo viņas pirkstu nospiedumus atklāja juvelieru veikalā. Pēc tam Latvijas kaujinieki uzbrukumus Londonā vairs neveica. Trasjonska nokļuva vājprātīgo namā, Milšteine 1912. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet Vasiļjeva visu mūžu nodzīvoja Londonā.<ref name="nosaukums-1" /> Zināms, ka Peterss 1913. gadā apprecējās ar baņķiera Meizija Frīmena (''Maisie Freeman'') meitu Meju<ref>[http://www.fsb.ru/fsb/history/author/single.htm!id%3D10318146@fsbPublication.html Елена Съянова. "Яков Петерс, которого мы не знаем"] "Известия", 2003. gada 14. oktobrī</ref> un 1917. gadā atgriezās Krievijā un Latvijā, izveidoja [[PSRS]] drošības dienestu un ieņēma citus augstus amatus valsts un partijas vadībā. Pēteris Pjatkovs pazuda bez pēdām. Ir izteiktas dažādas versijas par viņa patieso identitāti. Ilgu laiku uzskatīja, ka tas īstenībā ir bijis Petersa segvārds. 1988. gadā anarhisma vēsturnieks Filips Rafs (''Ruff'') pauda uzskatu, ka Pēteris "Krāsotājs" bijis latviešu gleznotājs [[Ģederts Eliass]]. Tomēr vēlāk viņš mainīja savus uzskatus un kopā ar [[Pauls Bankovskis|Paulu Bankovski]] rakstīja, ka "Krāsotājs" ir bijis mazāk pazīstamais [[Jānis Žāklis]] (''Zhakles''), kas bruņotā [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]] agrāk bija atbrīvojis Frici Svaru un kopā ar Eliasu aplaupījis [[Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|Krievijas valsts bankas filiāli Helsinkos]].<ref>[http://www.katesharpleylibrary.net/bulletin/issues/KSL5051.pdf "Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street"], ''Bulletin of the Kate Sharpley Library'' 50/51 2007, p.6-7</ref> == Notikumu atspoguļojums == 1911. gada Londonas Sidnejstrītas kaujas iespaidā [[beļģi|beļģu]] rakstnieks [[Žoržs Simenons]] 1931. gadā sāka detektīvromānu sēriju par komisāru Megrē ar romānu [["Pēteris Latvietis"]] (''Pietr-le-Letton''), kas angliski tika tulkots kā "Pētera Latvieša dīvainais gadījums" (''The Strange Case of Peter the Lett'') vai arī "Megrē un noslēpumainais latvietis" (''Maigret and the Enigmatic Lett''). Vēlāk viņš uzrakstīja romāna turpinājumu "Otrā nodaļa". [[Alfreds Hičkoks]], kas pats audzis šajā Londonas daļā, Sidnejstrītas kaujas epizodi izmantoja 1934. gadā uzņemtajā filmā ''The Man Who Knew Too Much'' ("Cilvēks, kas zināja par daudz"). 1960. gadā tika uzņemta policijas operācijai veltīta filma ''The Siege of Sidney Street''. Sakarā ar notikuma simtgadi 2010. gada 18. decembrī Londonas Doku muzejā (''Museum of London Docklands'') atklāja Sidnejstrītas aplenkumam veltītu izstādi, angļu TV un radio veidoja reportāžas, bet laikraksti publicēja vairākus rakstus par to.<ref>[http://www.dailymail.co.uk/news/article-1339168/Siege-Sidney-Street-memorial-Policemen-honoured-100th-anniversary.html ''Honoured after 100 years, the three hero policemen gunned down by Sidney Street anarchists'' by Daily Mail reporter]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * ''The Houndsditch Murders and the Siege of Sidney Street'', Donald Rumbelow, {{ISBN|0-491-03178-5}} * ''The Battle of Stepney'', Colin Rogers, {{ISBN|0-7091-9146-4}} * [http://www.imdb.com/title/tt0054306/ The Siege of Sidney Street] Interneta filmu datubāzē * [https://web.archive.org/web/20160304235835/http://www.latviesiem.co.uk/news2print.php?id=98 Karoline Zobens-East. Pirms 100 gadiem slepkavības Haundsdičā (ar Friča Svara vēstules norakstu par viņa skatījumu uz notikušo)] (latviski) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111117094416/http://www.cityoflondon.police.uk/CityPolice/About/services/History/Houndsditch+a+hundred+years+ago.htm City of London Police, Houndsditch murders] * [http://winstonchurchill.org/learn/biography/radical/the-siege-of-sidney-street The Churchill Centre: The Siege of Sidney Street] * [http://www.britishpathe.com/record.php?id=84933 1911 Newsreel footage of the The Siege of Sidney Street] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704221555/http://www.britishpathe.com/record.php?id=84933 |date={{dat|2011|07|04||bez}} }} * [http://nicholaswillmott.tripod.com/id39.htm The Shimans in Sidney Street, 1911] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021318/http://nicholaswillmott.tripod.com/id39.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120322152617/http://nicholaswillmott.9f.com/id39.htm The Shimans in Sidney Street, 1911 (alternative link)] * [http://www.katesharpleylibrary.net/rjdgpg Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street] by [[Pauls Bankovskis]] and Phil Ruff * [http://century.guardian.co.uk/1910-1919/Story/0,,126417,00.html ''Murderers' siege in London''] ''The Guardian'' January 4, 1911 * [https://web.archive.org/web/20120607033407/http://www.rjerrard.co.uk/law/city/cityphotos.html Memorial Card of three policemen killed] * [http://www.historytoday.com/blog/first-impressions/derry-nairn/london-under-siege-churchill-and-anarchists ''London Under Siege: Churchill and the Anarchists'' by Derry Nairn, 15th December 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805211709/http://www.historytoday.com/blog/first-impressions/derry-nairn/london-under-siege-churchill-and-anarchists |date={{dat|2012|08|05||bez}} }} {{Coord|51.51824|N|0.05549|W|source:placeopedia|display=title}} [[Kategorija:Revolucionāri]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:20. gadsimta kaujas]] mggxihpymtuci4xscpupgiym0ouapcv 0 196772 4465206 4462658 2026-05-08T10:52:18Z Ivario 51458 /* Dzīvesgājums */ 4465206 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arveds Bergs | vārds_orģ = | attēls = Arveds Bergs.jpg | apraksts = | amats = Latvijas [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1919|12|9|N}} | term_beigas = {{dat|1921|6|18|N}} | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis = [[Alfrēds Birznieks]] | pēctecis = [[Alberts Kviesis]] | dzim_dati = {{dat|1875|09|13}} | dzim_vieta = [[Rīga]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1941|12|19|1875|09|13}} | mir_vieta = [[Čkalova]], [[Krievijas PFSR]] (tagad {{RUS}}) | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latviešu nacionālā apvienība|Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība)]] | dinastija = | tēvs = [[Kristaps Bergs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[advokāts]] | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kārlis Kristaps Arveds Bergs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.am.gov.lv/data/Izstades/Diplomatija-un-maksla/07_05.jpg |title=Ieraksts Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā pasu reģistrācijas žurnālā par pases Nr.191 izsniegšanu Arvedam Bergam (Londonā, 1919. gada 2. jūnijā) |access-date={{dat|2012|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140309215912/http://www.am.gov.lv/data/Izstades/Diplomatija-un-maksla/07_05.jpg |archivedate={{dat|2014|03|09||bez}} }}</ref> (1875—1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja [[Kristaps Bergs|Kristapa Berga]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1888-1892). Pēc tieslietu studijām [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1892-1896) strādāja par zvērinātu [[advokāts|advokātu]]. Vadīja laikrakstu "[[Baltijas Vēstnesis]]", darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] (kā tās priekšnieka vietnieks. Studiju laikā uzņemts latviešu [[Studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Lettonia]]''. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā A. Bergs nodibināja [[Latviešu Demokrātiskā partija|Latviešu Demokrātisko partiju]]. 1907. gadā viņu izraidīja no [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]]. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā klubā un izglītības biedrībā. Bijis [[Rīgas Liberālais klubs|Rīgas Liberālā kluba]] biedrs un [[Rīgas Izglītības biedrība|Rīgas Izglītības biedrības]] priekšnieka biedrs, kā arī pastāvīgs šķīrējtiesnesis no Latvijas puses Latvijas–Zviedrijas, Latvijas–Igaunijas– Somijas–Polijas un no Igaunijas puses Igaunijas–Zviedrijas šķīrējtiesā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Karlis-Bergs-13.09.1875|title=Arveds Bergs|website=timenote.info|access-date=2026-05-08|language=lv}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā A. Bergs bija [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s vadītājs, [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]s loceklis, izdeva avīzi "Baltija", pēc [[Februāra revolūcija]]s piedalījās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] dibināšanā (1917). [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā bija [[Latvijas Pagaidu valdība]]s un pirmās vēlētās [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] valdības [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (1919-1921). 1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja [[Latviešu nacionālā apvienība|Bezpartejisko Nacionālo centru]] (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība), bija [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], kā arī [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts. 1928.–31. g. [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domes]] loceklis no [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālās apvienības]] saraksta.<ref name=":0" /> Arveds Bergs bija laikraksta "[[Latvis (laikraksts)|Latvis]]" galvenais redaktors līdz 1934. gada vidum, kad to slēdza [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīms]] sakarā ar Berga pausto K. Ulmaņa varas kritiku. == Apcietināšana un nogalināšana == [[Attēls:Arveds Bergs pirms nāves 1941.jpg|thumb|left|150px|Arveds Bergs pēc deportācijas uz Krieviju (1941)]] Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1941. gada 3. februārī apcietināja [[NKVD]] un pratināja līdz 1941. gada jūnijam. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS A. Bergu deportēja uz [[PSRS]], pratināšanu turpināja [[Orenburga|Čkalovas]] cietumā līdz 1941. gada 4. septembrim. 29. septembrī Čkalovas apgabaltiesas kolēģija viņu notiesāja pēc [[Krievijas PFSR]] Kriminālkodeksa 56-4., 10., 13. panta, cita starpā apsūdzēts palīdzības sniegšanā starptautiskajai buržuāzijai, aģitācijā un dienestā cara slepenpolicijā, piespriežot nāvessodu nošaujot. 7. oktobrī A. Bergs iesniedza kasācijas sūdzību Krievijas PFSR Augstākajai tiesai, atgādinot 1920. gada 11. augusta [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] pantus, uz kuru pamata{{Nepieciešama atsauce}}: ''…iekšlietu ministra kvalitātē man bija jāvadās no Latvijas – un tikai Latvijas – likumiem un rīkojumiem, jāpilda šīs varas rīkojumi. Tādēļ man bija ne tikai tiesības, bet kā ministram man pat bija pienākums vest cīņu ar komunistisko partiju un aizstāvēt sociālo iekārtu Latvijā. Es esmu atbildīgs tikai Latvijas likumu priekšā. Mana saukšana pie atbildības KPFSR instancēs ir minētā miera līguma pārkāpums.''<ref>[http://m.la.lv/cinitajs-pret-sarkano-katlu-arveda-berga-naves-75-gadadienu-pieminot/hidehead/3/ Cīnītājs pret “sarkano katlu”. Arveda Berga nāves 75. gadadienu pieminot] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170118053734/http://m.la.lv/cinitajs-pret-sarkano-katlu-arveda-berga-naves-75-gadadienu-pieminot/hidehead/3/ |date={{dat|2017|01|18||bez}} }} Uldis Lasmanis, 2016. gada 19. decembrī</ref> Nāves spriedumu izpildīja 1941. gada 19. decembrī.<ref>Uzraudzības lietā rakstīts: ''Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 1941. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941. g. 1. specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.''</ref><!-- Nezinu, no kurienes citēts uzraudzības lietas ieraksts, bet 2. avotā (atsaucē, arhivēta) rakstīts: "(..) izpildīts 19. XII 194.. gadā", tātad gadam nav pēdējā cipara --> == Ģimene == 1901. g. Arveds Bergs apprecēja ar Irmu Balodi, taču viņa tā paša gada oktobrī mira. Otrreiz precējies 1905. gadā ar Martu Balodi (mirusi 1928. g. 9. janvārī). Abas sievas bija [[Bolderāja|Bolderājas]] kokrūpnieka Andreja Baloža meitas. A. Berga bērni bija: dēls Janis Bergs (zvērināta advokāta palīgs, 1940–1956 apcietinājumā un padomju izsūtījumā), meitas Ilga (1906.–?, pēc kāzām Ilga Ezīte), Gundega (1910.–1981., juriste), Ligita (1916.–?, pēc kāzām Ligita Igale).<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Bergs-5e610afe0d27a|title=Jānis Bergs|website=timenote.info|access-date=2026-05-08|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] * [[Polijas Polonia Restituta ordenis]], 1. šķira<ref name=":0" /> == Literatūra == * [[Uldis Lasmanis]]. ''Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija'' 4 daļās. Rīga: 1997. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergs, Arveds}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] 6n5e28aiq14eg0lg914tfzjjtjfw0g2 0 209526 4464970 4451875 2026-05-07T12:25:40Z Kikos 3705 /* */ 4464970 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pakroja | official_name = ''Pakruojis'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline =2010 04 28Pakruojodvaras05.JPG | imagesize = | image_caption = Pakrojas pils dzirnavu aizsprosta tilts (pilsētas simbols) | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Pakrojas rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Pakrojas rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1950 | area_total_km2 = 3.52 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 4447 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 58 | lats = 50 | latNS = N | longd = 23 | longm = 51 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 60 | website = }} '''Pakroja''' ({{ipa2|pakrʊɔ͡ja}}; {{val-lt|Pakruojis}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]] uz austrumiem no [[Šauļi]]em pie [[Kroja (Lietuva)|Kroja]]s upes. Pilsēta attīstījusies ap pirmoreiz 1531. gadā rakstos pieminēto Pakrojas muižu. Pie pilsētas labi saglabājies fon Ropu dzimtas [[klasicisms|klasicisma]] [[Pakrojas muižas pils]] komplekss, celts 18. gadsimta beigās - 19. gadsimtā. Mūsdienās kompleksā ietilpst 26 ēkas un parks. Pilsētā saglabājusies 1801. gadā celta koka sinagoga. Pakrojas apkaimē dzimis lietuviešu ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris [[Silvestrs Žukausks]]. == Sports == * [[FC Pakruojis]] * Pakroja centrālais stadions (ietilpība: 2000) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20121108063921/http://www.pakruojo-dvaras.lt/ Pakrojas pils komplekss] {{lt ikona}}, {{en ikona}}, {{ru ikona}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Pakrojas rajona pašvaldība]] dos765hge62xv0cfmn9u3ifkh54xaty 0 213797 4465186 4462269 2026-05-08T09:09:33Z Ivario 51458 4465186 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māra Cielēna | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Rakstniece]] | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Māra Cielēna''' (dzimusi {{dat|1954|5|29}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="LAT">{{LAT e|2|22}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstniece]]. Dzimusi augstskolas docētāju – ģeogrāfes un ķīmiķa – ģimenē. Māras tēvs bija Eižens Cielēns (1916–1991) – starpkaru Latvijas politiķa un diplomāta [[Fēlikss Cielēns|Fēliksa Cielēna]] vecāka brāļa Alfrēda Cielēna dēls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/10318310.pdf|title=Fēlikss Cielēns — Alderos dzimušais Satversmes līdzautors|publisher=Ādažu novada pašvaldība|work=Ādažu novada vēstis|access-date=2026-05-08|date=2017. gada aprīlī|last=Pētersone|first=Elita|page=20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/04/F%C4%93likss_Ciel%C4%93ns.pdf|title=Fēlikss Cielēns — Alderos dzimušais Satversmes līdzautors|last=Pētersone|first=Elita|website=[[Latvijas Republikas Satversmes tiesa]]|access-date=2026-05-08|pages=6}}</ref> 1972. gadā beigusi mācības [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=135|title=Māra Cielēna|publisher=Literature.lv|accessdate={{dat|2013|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1977. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultāti.<ref name="LAT" /> Laikā no 1977. līdz 1980. gadam strādājusi [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūtā.<ref name="LAT" /> Vēlāk bijusi redaktore dažādās izdevniecībās ("Liesma", "Sprīdītis", "Madris").<ref name="LAT" /> 1970. gadā Cielēna sākusi publicēt savus darbus.<ref name="LAT" /> Par 1992. gadā izdoto pasaku krājumu "Tuksaks un Mamolis" 1993. gadā saņēmusi [[Ansis Lerhis-Puškaitis|Anša Lerha-Puškaiša]] prēmiju, tāpat divas reizes saņēmusi Pastariņa prēmiju — 1999. gadā par "Pulksteņu nakts gaitas" (1997) un 2003. gadā par "Pilsētas pasakas un pasaules pasakas" (2001) — un [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] balvu bērnu literatūrā.<ref name="LAT" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/385818-baltvilka_balvu_bernu_literatura_sanemusi_mara_cielena|title=Baltvilka balvu bērnu literatūrā saņēmusi Māra Cielēna|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2013|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130323124409/http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/385818-baltvilka_balvu_bernu_literatura_sanemusi_mara_cielena}}</ref> 2000. gadā tikusi iekļauta Starptautiskajā bērnu un jauniešu grāmatu valdes Andersena balvas goda sarakstā.<ref name="LAT" /> Kopš 2001. gada ir [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre.<ref name="LAT" /> == Bibliogrāfija == === Dzejas krājumi === * ''Mazliet siltuma, mazliet smaržas.'' [pieaugušo dzejas krājums] Rīga: Liesma, 1988. * ''Mūsu mājas.'' Rīga: Sprīdītis, 1993.<ref>[http://madona.lv/biblioteka/ru/box/files/skolenaliterarointeresuattistisana.pdf „Skolēna literāro interešu attīstīšana” - Madona.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210505144458/http://madona.lv/biblioteka/ru/box/files/skolenaliterarointeresuattistisana.pdf |date={{dat|2021|05|05||bez}} }}, 251. lpp.</ref> * ''Rukšu svētdiena.'' Rīga: Sprīdītis, 1994. * ''Tad, kad auzās dauzās.'' Rīga: Albatross, 1994. * ''Debesu trepīte.'' Rīga: Jānis Roze, 2000. * ''Kaskabatis iet pie drauga.'' Rīga: Jānis Roze, 2000. * ''Kad karaliene bij Rīgā.'' Rīga: Jānis Roze, 2001. * ''Kaskabatim dzimšanas diena.'' Rīga: Jānis Roze, 2001. * ''Šūpuļdziesma mincītim.'' Rīga: Pētergailis, 2001. * ''Pie mums ir brīnum labi.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. * ''Ziedi no mana dārza.'' Rīga: Annele, 2007. * ''Pūčumuižā mums jāpietur.'' Rīga: Lietusdārzs, 2007. * ''Burtumāja.'' Rīga: Lietusdārzs, 2007. * ''Trakulīte sandalīte.'' Rīga: Lietusdārzs, 2008. * ''Rukšu auto.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Rukšu spoki.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Kaķēnu dārzs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Dzimšanas diena.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Divas pastaigas.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Žirafes šalle.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Priecīgas jaukdienas!'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Toma grozs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Krupītes kurpītes.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Ceļā uz Ziemassvētkiem.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Liels un mazs, 2013. * ''Klusuma orķestris.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Nāriņas pidžama.'' Rīga: Lietusdārzs, 2015. * ''Pa īstam un pa jokam.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Lietusdārzs, 2015. * ''Bērzu ballīte.'' Rīga: Lietusdārzs, 2016. * ''Ķemme Emma.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Lietusdārzs, 2016. * ''Kļūdu Rūdis.'' Rīga: Lietusdārzs, 2016. === Bērnu stāsti un pasakas === * ''Tuksaks un Mamolis.'' Rīga: Garā pupa, 1992. * ''Pulksteņu nakts gaitas.'' Rīga: Jāņa sēta, 1997. * ''Pasakas par brīnum mazajiem.'' Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Zēns un Laiks.'' [romāns] Rīga: Garā pupa, 2001. * ''Pilsētas pasakas un pasaules pasakas.'' Rīga: Preses Nams, 2001. * ''Vasaras tumsiņa.'' Rīga: Rasa, 2002. * ''Mammas, tēti un citi.'' Rīga: Jānis Roze, 2003. * ''Pasakas.'' [apkopojums]. Rīga: Atēna, 2003. * ''Pasakas par diviem.'' Rīga: ALIS, 2003. * ''Mākoņaitiņa Alba.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. * ''Kaskabatis meklē burtus.'' [ābece] Rīga: Jānis Roze, 2005. * ''Dažādas tumsas.'' Rīga: Rasa, 2005. * ''Ņau un murr.'' Rīga: ALIS, 2005. * ''Baltā pasaule.'' [esejas]. Rīga: Annele, 2006. * ''Teo un Mūmīte.'' Rīga: Lietusdārzs, 2008. * Apaļš, dzeltens, liels. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. * ''Ērmiņu ceļojums.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Princese Aurēlija un kokspoki.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Deguns debesīs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Lidojums.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Ežuļa peldriņķis.'' Rīga: Lietusdārzs, 2012. * ''Vāveres cirks.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Divi braši krāsotāji.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Pelītes Pērlītes brauciens ar gultu.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Mazais mākoņzaurs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Mīlīgie burti.'' Rīga: Lietusdārzs, 2014. * ''Cūciņas kūciņas''. Rīga: Lietusdārzs, 2014. * ''Klusis un Strīpiņš.'' Rīga: Lietusdārzs, 2015. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/mara-cielena ''Literatūra.lv'' profils] * [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=135 ''Literature.lv'' profils]{{Novecojusi saite}} * [http://www.makslinieki.lv/profile/78/ ''Makslinieki.lv'' profils] {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cielena, Mara}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas bērnu literatūras rakstnieki]] mptjuszo0vrzt7xygji1cz11kiiwwwk 4465187 4465186 2026-05-08T09:12:29Z Ivario 51458 4465187 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māra Cielēna | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Rakstniece]] | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Māra Cielēna''' (dzimusi {{dat|1954|5|29}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="LAT">{{LAT e|2|22}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstniece]]. Dzimusi augstskolas docētāju – ģeogrāfes un ķīmiķa – ģimenē. Māras tēvs bija Eižens Cielēns (1916–1991) – starpkaru Latvijas politiķa un diplomāta [[Fēlikss Cielēns|Fēliksa Cielēna]] vecākā brāļa Alfrēda Cielēna dēls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/10318310.pdf|title=Fēlikss Cielēns — Alderos dzimušais Satversmes līdzautors|publisher=Ādažu novada pašvaldība|work=Ādažu novada vēstis|access-date=2026-05-08|date=2017. gada aprīlī|last=Pētersone|first=Elita|page=20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/04/F%C4%93likss_Ciel%C4%93ns.pdf|title=Fēlikss Cielēns — Alderos dzimušais Satversmes līdzautors|last=Pētersone|first=Elita|website=[[Latvijas Republikas Satversmes tiesa]]|access-date=2026-05-08|pages=6}}</ref> 1972. gadā beigusi mācības [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=135|title=Māra Cielēna|publisher=Literature.lv|accessdate={{dat|2013|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1977. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultāti.<ref name="LAT" /> Laikā no 1977. līdz 1980. gadam strādājusi [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūtā.<ref name="LAT" /> Vēlāk bijusi redaktore dažādās izdevniecībās ("Liesma", "Sprīdītis", "Madris").<ref name="LAT" /> 1970. gadā Cielēna sākusi publicēt savus darbus.<ref name="LAT" /> Par 1992. gadā izdoto pasaku krājumu "Tuksaks un Mamolis" 1993. gadā saņēmusi [[Ansis Lerhis-Puškaitis|Anša Lerha-Puškaiša]] prēmiju, tāpat divas reizes saņēmusi Pastariņa prēmiju — 1999. gadā par "Pulksteņu nakts gaitas" (1997) un 2003. gadā par "Pilsētas pasakas un pasaules pasakas" (2001) — un [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] balvu bērnu literatūrā.<ref name="LAT" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/385818-baltvilka_balvu_bernu_literatura_sanemusi_mara_cielena|title=Baltvilka balvu bērnu literatūrā saņēmusi Māra Cielēna|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2013|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130323124409/http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/385818-baltvilka_balvu_bernu_literatura_sanemusi_mara_cielena}}</ref> 2000. gadā tikusi iekļauta Starptautiskajā bērnu un jauniešu grāmatu valdes Andersena balvas goda sarakstā.<ref name="LAT" /> Kopš 2001. gada ir [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre.<ref name="LAT" /> == Bibliogrāfija == === Dzejas krājumi === * ''Mazliet siltuma, mazliet smaržas.'' [pieaugušo dzejas krājums] Rīga: Liesma, 1988. * ''Mūsu mājas.'' Rīga: Sprīdītis, 1993.<ref>[http://madona.lv/biblioteka/ru/box/files/skolenaliterarointeresuattistisana.pdf „Skolēna literāro interešu attīstīšana” - Madona.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210505144458/http://madona.lv/biblioteka/ru/box/files/skolenaliterarointeresuattistisana.pdf |date={{dat|2021|05|05||bez}} }}, 251. lpp.</ref> * ''Rukšu svētdiena.'' Rīga: Sprīdītis, 1994. * ''Tad, kad auzās dauzās.'' Rīga: Albatross, 1994. * ''Debesu trepīte.'' Rīga: Jānis Roze, 2000. * ''Kaskabatis iet pie drauga.'' Rīga: Jānis Roze, 2000. * ''Kad karaliene bij Rīgā.'' Rīga: Jānis Roze, 2001. * ''Kaskabatim dzimšanas diena.'' Rīga: Jānis Roze, 2001. * ''Šūpuļdziesma mincītim.'' Rīga: Pētergailis, 2001. * ''Pie mums ir brīnum labi.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. * ''Ziedi no mana dārza.'' Rīga: Annele, 2007. * ''Pūčumuižā mums jāpietur.'' Rīga: Lietusdārzs, 2007. * ''Burtumāja.'' Rīga: Lietusdārzs, 2007. * ''Trakulīte sandalīte.'' Rīga: Lietusdārzs, 2008. * ''Rukšu auto.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Rukšu spoki.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Kaķēnu dārzs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Dzimšanas diena.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Divas pastaigas.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Žirafes šalle.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Priecīgas jaukdienas!'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Toma grozs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Krupītes kurpītes.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Ceļā uz Ziemassvētkiem.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Liels un mazs, 2013. * ''Klusuma orķestris.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Nāriņas pidžama.'' Rīga: Lietusdārzs, 2015. * ''Pa īstam un pa jokam.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Lietusdārzs, 2015. * ''Bērzu ballīte.'' Rīga: Lietusdārzs, 2016. * ''Ķemme Emma.'' [dzeļoju izlase] Rīga: Lietusdārzs, 2016. * ''Kļūdu Rūdis.'' Rīga: Lietusdārzs, 2016. === Bērnu stāsti un pasakas === * ''Tuksaks un Mamolis.'' Rīga: Garā pupa, 1992. * ''Pulksteņu nakts gaitas.'' Rīga: Jāņa sēta, 1997. * ''Pasakas par brīnum mazajiem.'' Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Zēns un Laiks.'' [romāns] Rīga: Garā pupa, 2001. * ''Pilsētas pasakas un pasaules pasakas.'' Rīga: Preses Nams, 2001. * ''Vasaras tumsiņa.'' Rīga: Rasa, 2002. * ''Mammas, tēti un citi.'' Rīga: Jānis Roze, 2003. * ''Pasakas.'' [apkopojums]. Rīga: Atēna, 2003. * ''Pasakas par diviem.'' Rīga: ALIS, 2003. * ''Mākoņaitiņa Alba.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. * ''Kaskabatis meklē burtus.'' [ābece] Rīga: Jānis Roze, 2005. * ''Dažādas tumsas.'' Rīga: Rasa, 2005. * ''Ņau un murr.'' Rīga: ALIS, 2005. * ''Baltā pasaule.'' [esejas]. Rīga: Annele, 2006. * ''Teo un Mūmīte.'' Rīga: Lietusdārzs, 2008. * Apaļš, dzeltens, liels. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. * ''Ērmiņu ceļojums.'' Rīga: Lietusdārzs, 2010. * ''Princese Aurēlija un kokspoki.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Deguns debesīs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Lidojums.'' Rīga: Lietusdārzs, 2011. * ''Ežuļa peldriņķis.'' Rīga: Lietusdārzs, 2012. * ''Vāveres cirks.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Divi braši krāsotāji.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Pelītes Pērlītes brauciens ar gultu.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Mazais mākoņzaurs.'' Rīga: Lietusdārzs, 2013. * ''Mīlīgie burti.'' Rīga: Lietusdārzs, 2014. * ''Cūciņas kūciņas''. Rīga: Lietusdārzs, 2014. * ''Klusis un Strīpiņš.'' Rīga: Lietusdārzs, 2015. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/mara-cielena ''Literatūra.lv'' profils] * [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=135 ''Literature.lv'' profils]{{Novecojusi saite}} * [http://www.makslinieki.lv/profile/78/ ''Makslinieki.lv'' profils] {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cielena, Mara}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas bērnu literatūras rakstnieki]] j0ezdnax1t5a4lp0myd3th5l0zolwe5 0 224287 4465139 4464527 2026-05-08T06:27:33Z Lasks 38532 4465139 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[1951]]. (B grupa) <br /> [[2001]]. (1. divīzija) | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 12 | valsts = | reģions = | kvalif = [[Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīzija]] | izkr = [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzija]] | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = {{ih|KAZ}} (A grupa) <br /> {{ih|EST}} (B grupa) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = {{ih|SVN}} (8) (A grupā) <br /> {{ih|POL}} (9) (B grupā) | TV = | mlapa = [http://www.iihf.com/home-of-hockey/championships/world-championships.html IIHF.com] | līdzīgi = }} '''Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija''' ir starptautisks [[hokejs|hokeja]] turnīrs, kas notiek [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] ietvaros. To rīko [[Starptautiskā Hokeja federācija]] un šis ir nākamais spēcīgākais līmenis pēc [[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]]. 1. divīzijas turnīrā spēlējošās 12 komandas ir sadalītas A (stiprākais sešinieks) un B (vājākais sešinieks) grupās. No 2001. līdz 2011. gadam divas komandas, kas zaudēja vietu Elites divīzijā tika pazeminātas uz 1. divīziju. Savukārt 1. divīzijas turnīrā katras grupas pirmās vietas ieguvējs tika paaugstināts uz Elites divīziju, toties pēdējās vietas ieguvējs tika pazemināts uz [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīziju]]. Kopš 2012. gada katras Elites divīzijas grupas pēdējās vietas ieguvējs tiek pazemināts uz 1. divīziju, ko aizstāj 1. divīzijas A grupas pirmo divu vietu ieguvēji. Savukārt 6. vietas ieguvējs 1. divīzijas A grupā tiek pazemināts uz 1. divīzijas B grupu, ko aizstāj tās uzvarētājs, kamēr 1. divīzijas B grupas 6. vietas ieguvējs tiek pazemināts uz 2. divīziju. 1. divīzijas čempionāts tika izveidots 2001. gadā, no B grupas un četrām labākajām C grupas komandām. 2012. gadā grupas tika sadalītas pēc vietām pagājušajā čempionātā. A grupā piedalījās komandas, kas tika pazeminātas no Elites divīzijas, kā arī 2011. gada 2. un 3. vietu ieguvējiem savās grupās. B grupu veidoja 2011. gada 4. un 5. vietu ieguvēji savās grupās, kā arī komandas, kas tika paaugstinātas no 2. divīzijas. [[Japānas hokeja izlase|Japāna]] kvalificējās A grupai, tāpēc, ka [[IIHF koncils]] vienbalsīgi atļāva tai saglabāt kārtības pozīciju (3.), ko tā bija ieguvusi pirms izstāšanās no 2012. gada čempionāta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/home-of-hockey/news/news-singleview/article/japan-withdraws-from-events.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=955&cHash=101cca24bd|title=Japan withdraws from events|author=IIHF|date=2011-03-29|publisher=IIHF.com|accessdate=2011-03-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121019010909/http://www.iihf.com/home-of-hockey/news/news-singleview/article/japan-withdraws-from-events.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=955&cHash=101cca24bd|archivedate=2012-10-19}}</ref> == 1. divīzija == === Rezultāti === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% !rowspan=2|Gads !colspan=2|Paaugstināts !colspan=2|Pazemināts |- !Uz [[Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] !Uz 1. divīzijas A grupu !Uz 1. divīzijas B grupu !Uz [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīziju]] |- |2001. |{{ih|POL}}, {{ih|SVN}} | | |{{ih|LTU}}, {{ih|EST}} |- |2002. |{{ih|BLR}}, {{ih|DEN}} | | |{{ih|KOR}}, {{ih|CHN}} |- |2003. |{{ih|KAZ}}, {{ih|FRA}} | | |{{ih|LTU}}, {{ih|CRO}} |- |[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2004.]] |{{ih|BLR}}, {{ih|SVN}} | | |{{ih|BEL}}, {{ih|KOR}} |- |[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2005.]] |{{ih|NOR}}, {{ih|ITA}} | | |{{ih|CHN}}, {{ih|ROM}} |- |[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2006.]] |{{ih|GER}}, {{ih|AUT}} | | |{{ih|ISR}}, {{ih|CRO}} |- |[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2007.]] |{{ih|FRA}}, {{ih|SLO}} | | |{{ih|PRC}}, {{ih|ROM}} |- |[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2008.]] |{{ih|HUN}}, {{ih|AUT}} | | |{{ih|EST}}, {{ih|KOR}} |- |2009. |{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}} | | |{{ih|ROM}}, {{ih|AUS}} |- |[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2010.]] |{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}} | | |{{ih|CRO}}, {{ih|SRB}} |- |2011. |{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}} | | |{{ih|ESP}}, {{ih|EST}} |- |2012. |{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}} |{{ih|KOR}} |{{ih|UKR}} |{{ih|AUS}} |- |2013. |{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}} |{{ih|UKR}} |{{ih|GBR}} |{{ih|EST}} |- |2014. |{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}} |{{ih|POL}} |{{ih|KOR}} |{{ih|ROU}} |- |2015. |{{ih|KAZ}}, {{ih|HUN}} |{{ih|KOR}} |{{ih|UKR}} |{{ih|NED}} |- |2016. |{{ih|SVN}}, {{ih|ITA}} |{{ih|UKR}} |{{ih|JAP}} |{{ih|ROU}} |- |[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2017.]] |{{ih|AUT}}, {{ih|KOR}} |{{ih|GBR}} |{{ih|UKR}} |{{ih|NED}} |- |[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2018.]] |{{ih|GBR}}, {{ih|ITA}} |{{ih|LTU}} |{{ih|POL}} |{{ih|CRO}} |- |[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2019.]] |{{ih|KAZ}}, {{ih|BLR}} |{{ih|ROU}} |{{ih|LTU}} |{{ih|NED}} |- |colspan=5|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2020]]: Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ |- |colspan=5|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2021]]: Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ |- |[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2022.]] |{{ih|SVN}}, {{ih|HUN}} |{{ih|POL}} | | |- |[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2023.]] |{{ih|GBR}}, {{ih|POL}} |{{ih|JPN}} |{{ih|LTU}} |{{ih|SRB}} |- |[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024.]] |{{ih|HUN}}, {{ih|SLO}} |{{ih|UKR}} |{{ih|KOR}} |{{ih|NED}} |- |[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025.]] |{{ih|GBR}}, {{ih|ITA}} |{{ih|LTU}} |{{ih|ROU}} |{{ih|CRO}} |- |[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026.]] |{{ih|KAZ}} |{{ih|EST}} | | [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ, B grupas pēdējā vieta netika pazemināta uz 2. divīziju. |} == B grupa == === Uzvarētāji 1951-2000 === {| class="wikitable" !Gads !Komanda |- |1951 || {{ih|ITA}} |- |1952 || {{ih|GBR}} |- |1953 || {{ih|ITA}} |- |1955 || {{ih|ITA}} |- |1956 || {{ih|GDR}} |- |1959 || {{ih|ROM}} |- |1961 || {{ih|NOR}} |- |1962 || {{ih|JPN}} |- |1963 || {{ih|NOR}} |- |1964 || {{ih|POL}} |- |1965 || {{ih|POL}} |- |1966 || {{ih|FRG}} |- |1967 || {{ih|POL}} |- |1968 || {{ih|YUG}} |- |1969 || {{ih|GDR}} |- |1970 || {{ih|USA}} |- |1971 || {{ih|SUI}} |- |1972 || {{ih|POL}} |- |1973 || {{ih|GDR}} |- |1974 || {{ih|USA}} |- |1975 || {{ih|GDR}} |- |1976 || {{ih|ROM}} |- |1977 || {{ih|GDR}} |- |1978 || {{ih|POL}} |- |1979 || {{ih|NED}} |- |1981 || {{ih|ITA}} |- |1982 || {{ih|GDR}} |- |1983 || {{ih|USA}} |- |1985 || {{ih|POL}} |- |1986 || {{ih|SUI}} |- |1987 || {{ih|POL}} |- |1989 || {{ih|NOR}} |- |1990 || {{ih|SUI}} |- |1991 || {{ih|ITA}} |- |1992 || {{ih|AUT}} |- |1993 || {{ih|GBR}} |- |1994 || {{ih|SUI}} |- |1995 || {{ih|SVK}} |- |1996 || {{ih|LAT}} |- |1997 || {{ih|BLR}} |- |1998 || {{ih|UKR}} |- |1999 || {{ih|DEN}} |- |2000 || {{ih|GER}} |} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts hokejā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā|1. divīzija]] iz73xlvhl6a8hnz06etpcd7wxwd9hmk 0 225802 4465151 4460111 2026-05-08T07:11:47Z Biafra 13794 atj. 4465151 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kitija Laksa | vārds_orig = | attēls = Kitija Laksa 33 Fenerbahçe Women's Basketball 20231009 (2).jpg | att_izm = | paraksts = Kitija Laksa 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=73}} | poz = {{Basketbola pozīcija|3}} | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Franču licejs]] | koledža = [[Dienvidfloridas Universitāte]] (2015—2019) | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | numurs = | amats = | līga = Itālijas līga, [[Eirolīga sievietēm|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 11. | dr_gads = [[2020. gada WNBA drafts|2020]] | dr_līga = [[Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija|WNBA]] | dr_kom = [[Sietlas "Storm"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2015 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 2 = 2015—2019 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''South Florida Bulls'' ([[NCAA]]) | kl_sez 3 = 2019—2021 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 4 = 2021 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} ''[[Kayseri Basketbol]]'' | kl_sez 5 = 2021—2022 | klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | kl_sez 6 = 2022—2023 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} [[Boloņas "Virtus" (sieviešu basketbola klubs)|Boloņas "Virtus"]] | kl_sez 7 = 2023—2024 | klubs 7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | kl_sez 8 = 2024—2025 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | kl_sez 9 = 2025 | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Mercury"]] | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2013—pašlaik | taut 1 = {{Bkw|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] čempione <small>(2024)</small> * [[FIBA Superkauss sievietēm]] <small>(2023)</small> * Turcijas čempione <small>(2024)</small> * Turcijas kauss <small>(2024)</small> * 3× Itālijas čempione <small>(2022, 2025, 2026)</small> * Itālijas līgas finālsērijas MVP <small>(2026)</small> * 3× Itālijas kauss <small>(2022, 2025, 2026)</small> * Itālijas superkauss <small>(2021)</small> * [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas]] čempione <small>(2015, 2020)</small> * [[Trīs Zvaigžņu balva]] "Gada sportiste": <small>([[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kitija Laksa''' (dzimusi {{dat|1996|5|21||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglās uzbrucējas]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2026. gadā pārstāv [[Itālija]]s klubu ''[[Famila Basket Schio]]'', kas spēlē arī [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]]. 2025. gadā ar [[Sieviešu nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) klubu [[Fīniksas "Mercury"]] viņa sasniedza [[WNBA finālsērija|WNBA finālsēriju]], savukārt 2024. gadā ar [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Fenerbahçe" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] K. Laksa kļuva par Eirolīgas čempioni. [[2020. gada WNBA drafts|2020. gada WNBA draftā]] ar kopējo 11. numuru spēlētāju izvēlējās [[Sietlas "Storm"]], tādējādi viņa ir visaugstāk izvēlētā latviešu spēlētāja. Pirms tam spēlēja [[Dienvidfloridas Universitāte]]s komandā "South Florida Bulls", [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] basketbola čempionātā, kā arī vairākas sezonas aizvadījusi [[Rīgas TTT]]. Kitijas Laksas tēvs ir ilggadējais [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] basketbolists, tagad treneris [[Jānis Laksa]]. Basketboliste un trenere ir arī mamma Elita,<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/damas/21042020-elita_un_janis_laksas_kitijai_bija_vel_vi?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter Elita un Jānis Laksas: "Kitijai bija vēl viens dzinulis, kas dzina uz priekšu"] sportacentrs.com</ref> bet Kitijas brālis [[Mārtiņš Laksa]] ir basketbolists, tāpat pārstāv [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]]. == Karjera == Karjeru sākusi "Kolibri" sporta skolā, tās sastāvā uzvarējusi vairākos jaunatnes turnīros. Kopš 2012.—2013. gada sezonas pārstāvēja [[LSBL]] klubu [[Rīgas TTT]]. TTT sastāvā 2012.—2013. gada sezonā kļuva par [[LSBL]] vicečempioni, 2015. gadā kļuva par LSBL čempioni. 2015. gadā pārcālās uz [[Dienvidfloridas Universitāte|Dienvidfloridas Universitāti]] ASV, spēlējot [[NCAA]] turnīrā. Šeit K. Laksa kļuva par vienu no labākajām trīspunktu metienu izpildītājām NCAA turnīrā. Studentu basketbola karjera noslēdzās 2018. gada novembrī ar smagu traumu — [[ceļgala krusteniskās saites|ceļgala krustenisko saišu]] pārrāvumu, kas prasīja ilgstošu ārstēšanos un rehabilitāciju. Pēc studijām atgriezās Latvijā, nespēlējot piekto sezonu ausgstskolas komandā, bet 2019.—2020. gada sezonu aizvadot profesionālā basketbolā [[Rīgas TTT]] sastāvā. [[2020. gada WNBA drafts|2020. gada WNBA draftā]] K. Laksu izvēlējās viena no spēcīgākajām [[WNBA|līgas]] komandām [[Sietlas "Storm"]] ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā. Tādējādi viņa kļuva par visu laiku visaugstāk draftēto latviešu basketbolisti (pirmo, kas draftēta pirmajā kārtā), kā arī vienu no visaugstāk draftētajām spēlētājām no Eiropas (tikai piecas spēlētājas no Eiropas tikušas izraudzītas ar augstāku numuru).<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/185360/kitija-laksa itija Laksa izraudzīta sieviešu NBA drafta pirmajā kārtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201124031651/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/185360/kitija-laksa |date={{dat|2020|11|24||bez}} }} LSM</ref> 25. aprīlī spēlētāja noslēdza līgumu ar "Storm", bet maija vidū viņa no komandas tika atbrīvota. Līdz 2021. gada sākumam K. Laksa turpināja spēlēt Latvijas labākajā basketbola klubā TTT, kad pievienojās [[Turcija]]s klubam ''[[Kayseri Basketbol]]''. 2021. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Famila Basket Schio]]'', ko trenēja bijušais Latvijas izlases galvenais treneris [[Jorgs Dikeulaks]] no [[Grieķija]]s. 2022. gada martā kluba sastāvā K. Laksa kļuva par Itālijas kausa ieguvēju, finālspēlē gūstot 26 punktus un saņemot turnīra labākās spēlētājas balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/27032022-fantastiska_laksa_samet_26_punktus_un_izc|title=Fantastiskā Laksa samet 26 punktus un izcīna Itālijas kausu|last=sportacentrs.com}}</ref> 2022. gada vasarā K. Laksa pievienojās [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubam [[Boloņas "Virtus" (sieviešu basketbola klubs)|Boloņas "Virtus"]], noslēdzot līgumu līdz 2024. gadam. Februārī atzīta par Eirolīgas mēneša labāko spēlētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/28022023-kitiju_laksu_atzist_par_eiroligas_februar|title=Kitija Laksa atzīta par Eirolīgas vērtīgāko spēlētāju februārī|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-28|date=2023-02-28|language=lv}}</ref> bet drīz pēc tam tika paziņots, ka spēlētāja noslēgusi līgumu ar [[WNBA]] komandu [[Dalasas "Wings"]], kuru pārtāvēs vasarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/28022023-kitija_laksa_paraksta_treninnometnes_ligu|title=Kitija Laksa paraksta treniņnometnes līgumu ar Dalasas "Wings"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-28|date=2023-02-28|language=lv}}</ref> Maijā WNBA komanda "Wings" paziņoja, ka aptur līgumu ar K. Laksu, taču patur tiesības uz spēlētāju nākotnē šajā līgā, līdz ar to spēlētāja paliks Eiropā un varēs laikā pievienoties izlasei, gatavojoties [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempiopnātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/11052023-wings_aptur_ligumu_ar_kitiju_laksu_patur_|title=''Wings'' aptur līgumu ar Kitiju Laksu, patur tiesības uz spēlētāju|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-11|date=2023-05-11|language=lv}}</ref> Itālijas čempionātā Boloņas "Virtus" ar K. Laksu sastāvā ieguva otro vietu, kausa izcīņā sasniedza pusfinālu, bet [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]] startēja nesekmīgi, neiekļūstot izslēgšanas spēlēs. Pēc vienas sezonas "Virtus" sastāvā 2023. gada augustā K. Laksa pievienojās vienam no labākajiem [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubiem no [[Turcija]]s [[Stambulas "Fenerbahçe" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]],<ref>[https://sportacentrs.com/basketbols/damas/15082023-laksa_pievienojas_eiroligas_grandam_fener Laksa pievienojas Eirolīgas grandam Stambulas "Fenerbahce"] sportacentrs.com</ref> ar kuru jau sezonas sākumā izcīnīja [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/basketbols/kitija-laksa-kopa-ar-fenerbahce-sagrauj-asvel-un-izcina-fiba-superkausu/|title=Kitija Laksa kopā ar “Fenerbahce” sagrauj ASVEL un izcīna FIBA Superkausu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-02|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā "Fenerbahçe" kļuva par [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] čempionēm, iepriekšējā latviešu basketboliste, kas saniegusi šādu panākumu bija [[Anete Jēkabsone-Žogota]] 2013. gadā. Drīz pēc tam "Fenerbahçe" kļuva arī par Turcijas čempionāta uzvarētāju. Sekojošajā sezonā K. Laksa atgriezās Itālijas klubā ''[[Famila Basket Schio]]'', bet 2025. gada pavasarī devās uz [[ASV]], lai pievienotos [[Sieviešu nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) klubā [[Fīniksas "Mercury"]], ar ko sasniedza [[WNBA finālsērija|WNBA finālsēriju]], kurā piekāpās [[Lasvegasas "Aces"]]. K. Laksa kļuva par trešo Latvijas basketbolisti, kas spēlējusi WNBA un otro pēc A. Jēkabsones-Žogotas, kas saniegusi turnīra finālsēriju. 2025. gada oktobrī viņa atgriezās ''[[Famila Basket Schio]]'', kuras sastāvā sezonas sākumā bija iekļauta arī otra Latvijas izlases līdere [[Anete Šteinberga]]. Sezonas noslēgumā 2026. gada aprīlī K. Laksa vēlreiz kļuva par Itālijas čempioni, bet viņas sniegums finālsērijas izšķirošajā spēlē viņu ļāva atzīt par finālsērijas labāko spēlētāju. Uzreiz pēc sezonas noslēguma Eiropā K. Laksa devās uz Ziemeļameriku, lai pievienotos vienam no jaunajiem WNBA klubiem [[Toronto "Tempo"]], kas spēlētāju izraudzījās WNBA paplašināšanās draftā. Tieši pirms WNBA sezonas sākuma, K. Laksa bija viena no spēlētājām, kas tika izslēgtas no Kanādas komandas sastāva. === Latvijas izlase === K. Laksa 2013. gadā debitēja Latvijas izlases sastāvā nepilnu 17 gadu vecumā. Viņa tika iekļauta izlases sastāvā startam [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] Francijā, kur kļuva par visa turnīra jaunāko spēlētāju, kas izgājusi laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/24062013-kitija_laksa_jaunaka_spelu_dalibniece_eir|title=Kitija Laksa - jaunākā spēļu dalībniece Eiropas čempionātā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|25||bez}}}}</ref> Valstsvienība turnīru noslēdza pieticīgajā 15. vietā. Spēlēja Latvijas izlases sastāvā [[2018. gada Pasaules kausas basketbolā sievietēm|2018. gada Pasaules kausa turnīrā]], kurā Latvijai nācās samierināties ar 13. vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]] | periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]] | pirms = [[Agate Caune]] | pēc = [[Anete Sietiņa]] }} {{kastes beigas}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{DEFAULTSORT:Laksa, Kitija}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]] mek9g5q8thi035yxoqutwbn4xjp0rb4 0 244722 4465084 4327539 2026-05-07T22:46:23Z MPF 48486 better pic 4465084 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Common Shellduck (Tadorna tadorna) (26499348215).jpg | att_nosaukums = Tēviņš riesta laikā | attēls2 = Gravand (Tadorna-tadorna)- Ystad-2017.jpg | att2_nosaukums = Mātīte | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | ģints = Tadorna | ģints_lv = Dižpīles | suga = Tadorna tadorna | suga_lv = Sāmsalas dižpīle | binomial = Tadorna tadorna <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Tadorna tadorna distribution.png|240px|center]] {{legend|yellow|Sastopams ligzdošanas sezonā}} {{legend|#1E90FF|Sastopams ziemošanas sezonā}} {{legend|#008000|Sastopams visu gadu kā nometnieks}} | kategorijas = nē }} [[File:Common Shelduck.ogv|thumb|Sāmsalas dižpīle]] '''Sāmsalas dižpīle''' jeb '''Sāmsalas pīle''' (''Tadorna tadorna'') ir [[Latvija|Latvijā]] ligzdojoša [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') suga. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/waterfowl/ |title=World Bird List: Screamers, ducks, geese, swans, 2020 |access-date={{dat|2020|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200424112752/https://www.worldbirdnames.org/bow/waterfowl/ |archivedate={{dat|2020|04|24||bez}} }}</ref> Tai ir samērā plašs izplatības areāls pāri visai [[Eirāzija]]i, ligzdojot galvenokārt [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet ziemojot [[tropi|subtropu]] reģionā. Sāmsalas dižpīle sastopama arī [[Ziemeļāfrika]]s [[Magriba]]s reģionā.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/22680024/0 IUCN: Tadorna tadorna]</ref> Lai arī lielākā daļa ir gājputni, daļa populācijas ([[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Austrumeiropa]]s dienvidos un [[Kaukāzs|Kaukāzā]]) ir nometnieki. Sugas zinātniskais nosaukums cēlies no [[grieķu valoda]]s un [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''raibā ūdensvista''.<ref>Kear, Janet (2005) [http://books.google.lv/books?id=MfrdBcKd79wC&pg=RA1-PA439&lpg=RA1-PA439&dq=crested+shelduck&redir_esc=y#v=onepage&q=crested%20shelduck&f=false Ducks, Geese, and Swans] Oxford University Press. p. 420. {{ISBN|0-19-861008-4}}.</ref> == Izplatība == [[Attēls:Tadorna tadorna1.jpg|thumb|240px|left|Sāmsalas dižpīle lidojumā virs [[Vatu jūra]]s]] [[Attēls:Tarro blanco, (Todorna todorna.) (4140918710).jpg|thumb|left|240px|Sāmsalas dižpīlei patīk seklas, dubļainas piekrastes]] [[Attēls:Tadorna tadorna 2.jpg|thumb|left|240px|Tēviņam riesta laikā uz knābja priekšā pierei izceļas reljefs paugurs]] Sāmsalas dižpīle sastopama [[Eiropa]]s ziemeļrietumu piekrastē, arī izklaidus gar [[Vidusjūra]]s piekrasti, tālāk uz austrumiem cauri [[Centrālāzija]]i līdz [[Ķīna]]s ziemeļaustrumiem un dienvidos līdz [[Irāna]]i un [[Afganistāna]]i.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm |title=Ornitofaunistika: Sāmsalas pīle Tadorna tadorna |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110811234637/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm |archivedate={{dat|2011|08|11||bez}} }}</ref> Lielākā daļa ziemeļu un iekšzemes populācijas ziemo zemākos platuma grādos. [[Baltija]]s, [[Skandināvija]]s, [[Centrāleiropa]]s, [[Ziemeļjūra]]s un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes Sāmsalas dižpīles pirms ziemošanas veic pārlidojumu uz spalvu mešanas vietām [[Helgolande]]s apkārtnē [[Vatu jūra|Vatu jūrā]], no kurienes vai nu dodas uz ziemošanas vietām, vai (nometnieku populācijas no [[Lielbritānija]]s un Atlantijas okeāna piekrastes) atgriežas ligzdošanas areālā.<ref name=orn/> Reizēm Sāmsalas dižpīle ieklejo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.recentscientific.com/sites/default/files/Download_203.pdf |title=International Journal of Recent Scientific Research |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305002206/http://www.recentscientific.com/sites/default/files/Download_203.pdf }}</ref> == Latvijā == Sāmsalas dižpīle [[Latvija|Latvijā]] sākusi ieceļot [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, bet pirmā ligzdošana pierādīta tikai 1973. gadā.<ref name=orn/> Laikā, kad Latvijā sāka ligzdot Sāmsalas dižpīle, [[Lielbritānija]], [[Dānija]], [[Nīderlande]] un [[Vācija]] piedzīvoja dižpīļu skaita pieaugumu.<ref name=lob/> Turpmāko 20—30 gadu laikā ligzdotāju skaits pieaudzis līdz 50—60 pāriem. Kā ligzdotāja tā sastopama vienīgi gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastiem.<ref name=orn/> Līdz šim Latvijas dižpīļu populācijai pietika ar tradicionālajām dzīves vietām piekrastē.<ref name=lob/> Tālākās no jūras krasta zināmās ligzdošana vietas ir [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] attīrīšanas iekārtu dīķi (3 [[Kilometrs|km]] no [[jūra]]s), kuros Sāmsalas dižpīle ligzdoja 2006.—2007. gados, un [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezerā]] (vismaz 1 km no jūras), kur ligzdojoša pīle tika novērota 2009. gadā. Zināms arī viens nesekmīgs ligzdošanas mēģinājums [[Engures ezers|Engures ezerā]] 2004. gadā (4—5 km no jūras), kad ezera rietumu krastā tika atrasta pamesta ligzda ar olām. Atsevišķi īpatņi reti arī pārziemo.<ref name=orn/> Sāmsalas dižpīle ir īpaši aizsargājama putnu suga un ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/dz_tabula.shtml |title=Pārskata tabula par Latvijas aizsargājamo dzīvnieku sugām Latvijas Sarkanajā grāmatā |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120429110813/http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/dz_tabula.shtml }}</ref> == Izskats un īpašības == Sāmsalas dižpīle ir liela auguma [[pīle]], kas sasniedz gandrīz [[zoss]] augumu.<ref name=nat>[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/shelduck Nature gate: Shelduck]</ref> Mātītes ir nedaudz mazākas kā tēviņi. Sāmsalas dižpīles ķermeņa garums ir 55—65 [[Centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 100—120 cm, svars 800—1200 [[grams|g]],<ref name=nat/><ref name=bto>[http://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob1730.htm BTO: Shelduck Tadorna tadorna (Linnaeus, 1758)]</ref> tēviņam maksimāli sasniedzot 1,2 [[Kilograms|kg]], mātītei 1 kg.<ref name=bto/> Sāmsalas dižpīles apspalvojums ir košs, balt-melni-ruds. Tās [[galva]] un [[kakls]] ir melns ar zaļganu spīdumu. Ķermenis pamatā ir [[Baltā krāsa|balts]] ar sarkanbrūnu, platu gredzenveida joslu ap krūtīm un pleciem, kā arī rudas ir spārnu iekšējās lidspalvas un zemaste. Garenvirzienā pāri baltajam vēderam Sāmsalas pīlei ir [[Melnā krāsa|melna]] josla, savienojot rudo gredzenu ap krūtīm un zemasti, arī uz pleciem paralēli mugurai ir melnas joslas. [[Spārns|Spārnu]] ārējā mala ir melna, bet lidspalvas, blakus rudajām iekšējām lidspalvām, ir ar metāliski zaļu spīdumu. [[Knābis]] ir koši [[Sarkanā krāsa|sarkans]]. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, tikai [[mātīte]]s ir nedaudz mazākas un uz sejas tām ir nelielas baltas pazīmes, kā arī [[tēviņš|tēviņiem]] [[riests|riesta]] laikā knābis kļūst īpaši košs un priekšā pierei izveidojas reljefs sabiezinājums. Kājas abiem dzimumiem ir gaiši sārtas. Jaunajiem putniem ir pelēkbrūnas muguras, tumšas un baltas pazīmes uz galvas, un viscauri balts vēders. To knābis un kājas ir pelēks.<ref name=nat/><ref name=pla/> == Uzvedība un barība == [[Attēls:Brandgans gründelnd.JPG|thumb|240px|Sāmsalas dižpīlēm ir ruda zemaste un melns vēders]] Sāmsalas dižpīle galvenokārt barojas ar dažādiem [[gliemji]]em un citiem [[ūdens]] [[bezmugurkaulnieki]]em, kā arī ar [[augi]]em.<ref name=nat/> Tie var būt arī [[vēžveidīgie]] un [[kukaiņi|kukaiņu]] [[kāpuri]]. Tā ārkārtīgi reti nirst, priekšroku dodot seklākiem ūdeņiem. Vislabāk Sāmsalas dižpīlei patīk mitras dubļainas piekrastes vai sēkļi ar plānu ūdens kārtiņu, kur var staigāt un ar knābi izčamdīt dubļus.<ref name=lob>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/16.4/Stipniece_komentars.php |title=Latvijas Ornitologu Biedrība: Atbildes par Sāmsalas dižpīlēm |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305034153/http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/16.4/Stipniece_komentars.php |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Sāmsalas dižpīles ir ļoti sabiedriskas un veido lielus barus, kuros var būt līdz 50 pīlēm. Tās veido monogāmus pārus un, kad pāris izveidots, tas paliek kopā uz mūžu.<ref name=pla/> == Ligzdošana == Ja ligzdošana bijusi sekmīga, pāris atgriežas tajā pašā vietā. Arī lielākā daļa jauno putnu, īpaši mātītes, atgriežas ligzdot dzimtajā vietā. Toties citi īpatņi apgūst jaunas teritorijas.<ref name=lob/> [[Ligzda]] parasti atrodas zemes padziļinājumā, paslēpta zem pārkares vai [[ala|alā]].<ref name=pla/> Sāmsalas pīlei patīk ligzdu iekārtot zem pārkares, tādēļ tā var būt arī zem ēku konstrukcijām vai retos gadījumos pat [[koks|koku]] dobumos.<ref name=nat/> Dējumā ir 8—15 [[ola]]s. Perē tikai mātīte apmēram 29—31 dienu.<ref name=pla>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/anseriformes-anatidae-shelduck-tadorna-tadorna |title=Planet of Birds: Shelduck (Tadorna tadorna) |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120214072458/http://www.planetofbirds.com/anseriformes-anatidae-shelduck-tadorna-tadorna |archivedate={{dat|2012|02|14||bez}} }}</ref> Par mazuļiem rūpējas abi vecāki<ref name=pla/> un, kad mazuļi izšķīlušies, tie drīz vien pamet ligzdu un seko vecākiem. Lidot jaunie putni sāk 6—8 nedēļu vecumā.<ref name=nat/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Tadorna tadorna|Sāmsalas dižpīle}} * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/tadorna-tadorna-l/ Latvijas Daba: Sāmsalas dižpīle] * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v147 Putni: Zosveidīgie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v147 |date={{dat|2012|12|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20151009133203/http://rigazoo.lv/public/29605.html Rīgas Zoo: Sāmsalas dižpīle] * [http://gatisvil.wordpress.com/2012/06/10/tadorna-tadorna/ Sāmsalas pīle. Tadorna tadorna. Common shelduck] * [http://www.redzet.lv/?code=D-0235-08&view=Sāmsalas+dižpīle+(Tadorna+tadorna) Redzēt.lv: Sāmsalas dižpīles] * [http://www.dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fdzv=2&ftips1=29&submit=Ok Dziedava: Sāmsalas dižpīle] * [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=402 Bird Life: Common Shelduck Tadorna tadorna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110003220/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=402 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} * [http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=5EAB32D3007896F3 Avibase: Common Shelduck (Tadorna tadorna) (Linnaeus, 1758)] * [https://web.archive.org/web/20160311014320/https://www.wwt.org.uk/shop/shop/wwt-greeting-cards/shelduck-ducklings-ww142/ Shelduck Ducklings] * [https://web.archive.org/web/20140304154521/http://www.arkive.org/common-shelduck/tadorna-tadorna/ ARKIve: Common shelduck (Tadorna tadorna)] * [https://web.archive.org/web/20140709091610/http://birdguides.com/species/species.asp?sp=027046 Bird Guides: Shelduck (Tadorna tadorna)] [[Kategorija:Dižpīles]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] 8y7d09aco7y72iymoqc7pxulkd14g6y 0 249168 4465104 4169621 2026-05-08T04:04:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465104 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Eduards Grosbergs | name_orig = | image = Grosbergs Eduards.PNG | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1892|4|27}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Džūkstes pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{mdv|1970|6|10|1892|4|27}} | deathplace = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | places = | nationality = | field = [[arhitektūra]] | training = [[Latvijas Universitāte]] | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Eduards Grosbergs''' (dzimis {{dat|1892|4|27}}, miris {{dat|1970|6|10}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xdvm1970n04{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Eduards%20Grosbergs{{!}}issueType:P |title=Daugavas Vanagu Mēnešraksts - 1970. - Nr.4 |access-date={{dat|2015|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xdvm1970n04{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Eduards%20Grosbergs{{!}}issueType:P }}</ref>) bija latviešu arhitekts, Latvijas Arhitektu biedrības valdes loceklis, Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 27. aprīlī. 1930. gada 26. maijā beidza Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti, bija studentu korporācijas ''[[Patria]]'' loceklis. 1931. gadā pēc viņa projekta uzcēla funkcionālisma stila divdzīvokļu ēku Kokneses prospektā 26, [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].<ref>[http://www.mezaparks.eu/2007/05/kokneses-prospekta-vsture.html Kokneses prospekta vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā E. Grosbergs devās trimdā uz Vāciju, kur darbojās Latviešu Centrālās Padomes vadībā. Pēc 1948. gada izceļoja uz [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]], bet 1954. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Miris 1970. gadā.<ref>{{APPL|125}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 4. šķira Nr.2086 (1938)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n268{{!}}page:9{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.268 (25.11.1938), 9.lpp. |access-date=03.12.2015 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n268{{!}}page:9{{!}}issueType:P }}</ref> == Projektētās ēkas == <gallery> Pudika 24.JPG|Savrupmāja Pudiķa ielā 24, Rīgā. (1937.g.) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grosbergs, Eduards}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1970. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Kanādas latvieši]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] t1no06pt9fbuviuwaeo1nad5duyec8j 0 250404 4465099 4295550 2026-05-08T03:52:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465099 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|tautsaimnieku|Balodis|Balodis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Balodis | vārds_orig = | attēls = Balodis Eduards.PNG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Litenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1951 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[skolotājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Eduards Aleksandrs Balodis''' (1880-1951) bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs, tautsaimnieks un politiķis. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 26. maijā [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]] Andreja Baloža ģimenē. Mācījās Litenes pagasta skolā, un Valkas skolotāju seminārā (1897-1900). Bija Plāteres un Lubānas pagastu skolu skolotājs (1900-1910). Studēja [[Kijiva]]s komercinstitūtā (1910-1914), [[Rēzekne]]s komercskolas skolotājs (1914-1918) un direktors (1918-1919). Rēzeknes pilsētas domnieks, valdes loceklis (1917), [[Tautas padome]]s Latgaliešu frakcijas loceklis (1918-1920). Pēc pārcelšanās uz Rīgu Centrālās savienības „Konzums” kooperācijas darbinieku kursu vadītājs (1919-1927), [[Latvijas Universitāte]]s kooperācijas katedras privātdocents (1926), vecākais docents (1933), Latvijas Universitātes saimniecības padomes loceklis, ''Dr. oec.'' (1936), profesors (1937). Latvijas tautas bankas valdes sekretārs. Miris 1951. gada 1. oktobrī Rīgā.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/6173 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Kooperācija Latvijā 19. gs. (1929.), * Latviešu kredītkooperācijas no pirmsākumiem līdz pasaules karam (1935), * Modernās kooperācijas priekšteči Latvijā, * Kooperācija skolām un pašmācībai, * Patērētāju biedrību darbvedība un grāmatvedība == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Eduards}} [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] pnfp7jzdxck6npl8wsu8gen7138zh2p 0 251678 4464994 4446353 2026-05-07T15:55:09Z Pirags 3757 /* Drona ielidošana */ pap 4464994 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == Naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, viens drons nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] c13cx8pp7ralo4jqo8qpv7olopqkxs6 4464996 4464994 2026-05-07T16:19:45Z Lasks 38532 /* Dronu ielidošana */ 4464996 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, viens drons nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] nltwotk0yzngser78bo0kgbon6rwdjl 0 252789 4465205 3610555 2026-05-08T10:38:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465205 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Floriāns Ankipāns | attēls = | amats =[[4. Saeima]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1901|02|20}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Mihalovas pagasts}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1989|01|29|1901|02|20}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =skolotājs | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Floriāns Ankipāns''' ({{dat|1901|02|20|N}} — {{dat|1989|01|29|N}}) bija [[Latvija]]s pedagogs, [[Tiesību zinātne|jurists]] un [[politiķis]]. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] biedrs. == Biogrāfija == Floriāns Ankipāns piedzima {{dat|1901|02|20}} [[Mihalovas pagasts|Mihalovas pagasta]] [[Jakulinski|Jakulinsku]] sādžā.<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Floriāns Ankipāns | publisher = Latgales dati | accessdate = 2014. gada 22. maijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/944 }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[1919]]. gadā sāka strādāt par skolotāju [[Rogovka]]s pamatskolā. No [[1920]]. līdz [[1928]]. gadam bija [[Pušmucova]]s pamatskolas pārzinis.<ref name="ld" /> 1928. gadā kļuva par Mērdzenes pagasta (bijušā Mihalovas pagasta) valdes priekšsēdētāju un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] valdes locekli. No [[1931]]. līdz [[1934]]. gadam bija [[4. Saeima]]s deputāts, pārstāvot [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]].<ref name="ld" /> [[1940]]. gadā īslaicīgi bija [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] vecākā vietas izpildītājs. Pēc tam līdz [[1941]]. gadam apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs. No [[1950]]. līdz [[1966]]. gadam — [[Cibla]]s vidusskolas direktors un skolotājs, kā arī tautskolu inspektors.<ref name="ld" /> Miris {{dat|1989|01|29}}.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Ankipāns, Floriāns}} [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ayr1dfo2u4s1eg68iq87ls286n4hxx8 0 280256 4465214 4292851 2026-05-08T11:17:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465214 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Francis Zeps | attēls =Francis Zeps.png | amats =[[2. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1928]]. gads | dzim_dati ={{dat|1899|12|05}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Varakļānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|2000|03|24|1899|12|05}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Indianapolisa}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Demokrātu partija]], [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Francis Zeps''' ({{dat|1899|12|05|N|bez}} — {{dat|2000|03|24|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[2. Saeima]]s deputāts. Pārstāvējis [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātu partiju]], vēlāk — [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība|Latgales Demokrātisko zemnieku apvienību]]. == Biogrāfija == Francis Zeps piedzima {{dat|1899|12|05||bez}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] "Madzuļos".<ref name="ldg">{{LDG 1918|84}}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Francis Zeps | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 7. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/883 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Strādājis par skolotāju, bijis Latvijas Pretalkohola biedrības aktīvs dalībnieks.<ref name="ldg" /> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no [[Latgales Demokrātu partija]]s saraksta.<ref name="ld" /> Parlamentā strādājis līdz 1928. gadam. Darbojies presē: no 1926. līdz 1929. gadam bija Latgales Demokrātu partijas laikraksta "Zemnīka Bolss" redaktors. Zeps bija arī laikraksta "Latgales Škola" līdzredaktors.<ref name="ld" /> No 1929. līdz 1940. gadam bija [[Valsts zemes banka]]s Daugavpils nodaļas pārvaldnieks.<ref name="ld" /> No 1937. līdz 1940. gadam Zeps bija [[Daugavpils]] Latviešu biedrības valdes loceklis. [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas laikā]] no 1941. līdz 1944. gadam bija [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] vecākā vietnieks, Daugavpils pilsētas valdes revīzijas komisijas priekššēdētājs.<ref name="ld" /> Pēc tam devies trimdā. Miris {{dat|2000|03|24||bez}} [[Indianapolisa]]s pilsētā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zeps, Francis}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības politiķi]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] pvps5huv2q6zpljil99mht6b71zggwm 0 281101 4465209 3561489 2026-05-08T11:11:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465209 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Francis Logins | attēls =Francis Logins.png | amats =[[2. Saeima]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1874|12|14}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Viļakas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1931|03|20|1874|12|14}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Viļaka}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Bezpartijiskā savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Francis Logins''' ({{dat|1874|12|14|N|bez}} — {{dat|1931|03|20|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks darbinieks un politiķis. Bijis [[2. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Francis Logins piedzima {{dat|1874|12|14||bez}} [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Francis Logins | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 14. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/522 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ilggadējs apdrošināšanas biedrības «Rossija» ierēdnis.<ref name="ldg">{{LDG 1918|64}}</ref> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no Latgales Bezpartijiskās savienības saraksta. Saeimā izpelnījās ievērību ar konfliktu ar savu partijas biedru [[Staņislavs Kublickis|Staņislavu Kublicki]], kurš mēģināja panākt Logina atteikšanos no mandāta. Konflikta kulminācijā Kublickis ieslēdza Loginu dzīvoklī un viņa vārdā Saeimas prezidijam paziņoja par Logina atteikšanos no mandāta.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Miris bij. Saeimas deputāts F. Logins | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1931. gada 26. martā | accessdate = 2015. gada 14. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pebr1931n069%7carticle:DIVL415%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pebr1931n069%7carticle:DIVL415%7cissueType:P }}</ref><ref name="lk">{{Ziņu atsauce | title = Miris bij. deputāts | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1931. gada 27. martā | accessdate = 2015. gada 14. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1931n70%7carticle:DIVL141%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1931n70%7carticle:DIVL141%7cissueType:P }}</ref> Parlamentā strādāja līdz 1928. gadam.<ref name="ldg" /> Miris {{dat|1931|03|20||bez}} [[Viļaka|Viļakā]] no [[plaušu karsonis|plaušu karsoņa]].<ref name="lk" /> Apglabāts Viļakas kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Logins, Francis}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1931. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} nq0f7dq23l0tn39xwge9i1f97pc6cdk 0 284743 4465217 4363521 2026-05-08T11:29:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465217 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Franko Dzefirelli | vārds_orig = ''Franco Zeffirelli'' | attēls = Franco Zeffirelli, director, 1972.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Franko Dzefirelli 1972. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Itālija|Toskāna|Florence}} | m_dat_alt = | m_gads = 2019 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[kinorežisors]]<br />[[opera]]s režisors<br />[[kinoproducents]]<br />[[politiķis]] | darbības_gadi = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Politiķa infodaļa | sadaļas_virsr = | amats = [[Itālijas Senāts|Itālijas Senāta]] loceklis | term_sākums = {{dat|1994|4|21|N}} | term_beigas = {{dat|2001|5|29|N}} | partija = ''[[Forza Italia]]'' | piezīmes = }} }} '''Franko Dzefirelli''' ({{val|it|Franco Zeffirelli}}; dzimis {{dat|1923|2|12}}, miris {{dat|2019|6|15}}) bija [[Itālija|itāliešu]] filmu, televīzijas un operu [[režisors]] un [[kinoproducents]]. Bijis [[Itālijas Senāts|Itālijas Senāta]] loceklis (1994—2001) no labēji centriskās partijas ''[[Forza Italia]]'', pārstāvot [[Katānija|Katāniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senato.it/leg/13/BGT/Schede/Attsen/00000692.htm|title=Gian Franco CORSI ZEFFIRELLI|publisher=senato.it}}</ref> Daudzi Dzefirelli veidotie operu uzvedumi guvuši starptautisku atzinību un tiek atzīti par klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://biography.yourdictionary.com/franco-zeffirelli|title=Franco Zeffirelli Facts|publisher=biography.yourdictionary.com|access-date={{dat|2015|05|24||bez}}|archive-date={{dat|2019|04|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421041145/https://biography.yourdictionary.com/franco-zeffirelli}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newyorker.com/search?q=zeffirelli|title=Zeffirelli|publisher=newyorker.com}}</ref> Par operfilmu "[[Traviata (filma)|Traviata]]" (''La traviata'', 1982) tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] par labāko dizainu un māksliniecisko režiju. Saņēmis divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] — par darbiem televīzijā ''Great Performances'' (1971) un "[[Pajaci (filma)|Pajaci]]" (''Pagliacci'', 1982). == Darbs televīzijā un kino == Starp Dzefirelli nozīmīgākajiem darbiem kino un televīzijā ir vairākas pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugu motīviem veidotas filmas — "[[Spītnieces savaldīšana (filma)|Spītnieces savaldīšana]]" (1967) ar [[Elizabete Teilore|Elizabeti Teilori]] un [[Ričards Bērtons|Ričardu Bērtonu]] galvenajās lomās, "[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (1968) (par kuru Dzefirelli tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[Zelta globusa balva]]i kā labākais režisors), "[[Otello (filma)|Otello]]" (1976) ar [[Plasido Domingo]] galvenajā lomā, "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (1990) ar [[Mels Gibsons|Melu Gibsonu]] un [[Glenna Klouza|Glennu Klouzu]] galvenajās lomās. Ievērību guvis Dzefirelli veidotais TV [[miniseriāls]] "[[Jēzus no Nācaretes (TV miniseriāls)|Jēzus no Nācaretes]]" (1977). == Operu iestudējumi == Kopš 1950. gadiem Dzefirelli bija kļuvis par vienu no vadošajiem operu iestudētājiem Itālijā, kā arī citur Eiropā un ASV. Savu karjeru viņš bija sācis teātrī kā [[Lukīno Viskonti]] asistents. Vēlāk viņš pievērsās scenogrāfijai. Pirmie viņa režisora darbi bija [[Džoakīno Rosīni]] operu iestudējumi. 1958. gadā iestudēja operu "[[Traviata]]" [[Dalasa|Dalasā]] ar [[Marija Kalla|Mariju Kallu]] galvenajā lomā. No viņu kopējiem darbiem īpaši atzinīgi tika uzņemts operas "[[Toska]]" iestudējums 1964. gadā Londonas Karaliskajā operā Koventgārdenā. Sekoja operas "[[Norma (opera)|Norma]]" iestudējums Parīzes Operā ar Mariju Kallu galvenajā lomā. Dzefirelli bieži sadarbojās arī ar operdziedātāju [[Džoana Saterlenda|Džoanu Saterlendu]]. 1959. gadā Dzefirelli iestudēja operu ''[[Lucia di Lammermoor]]'' ar Saterlendu galvenajā lomā. Dzefirelli veidojis daudzu operu iestudējumus [[Metropoles opera|Metropoles operā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]], starp tiem "[[Bohēma]]" (''La bohème''), "Toska", "[[Turandota]]", "[[Dons Žuans]]" (''Don Giovanni''). == Apbalvojumi == 1977. gadā Dzefirelli saņēma ordeni "Par nopelniem Itālijas Republikas labā" ar Lielvirsnieka pakāpi (''Grande Ufficiale Ordine al Merito della Repubblica Italiana''). 2004. gadā Dzefirelli tika apbalvots ar [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeni]] un Britu impērijas Goda bruņinieka titulu, kļūstot par pirmo Itālijas pilsoni, kam piešķirts šis tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4037897.stm|title=UK honour for director Zeffirelli|publisher=BBC News}}</ref> == Nozīmīgākās filmas == * ''[[Camping]]'' (1958) * "[[Maria Callas at Covent Garden]]" (TV dokumentāls ieraksts, operfilma, 1964) * ''[[Per Firenze]]'' (TV dokumentāla filma, 1966) * "[[Spītnieces savaldīšana (filma)|Spītnieces savaldīšana]]" (''The Taming of the Shrew'', 1967) * "[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'', 1968) * "[[Brālis Saule, māsa Mēness]]" (''Brother Sun, Sister Moon'', 1972) * "[[Jēzus no Nācaretes (TV miniseriāls)|Jēzus no Nācaretes]]" (''Jesus of Nazareth'', TV miniseriāls, 2 sērijas, 1977) * ''[[The Champ]]'' (1979) * "[[Traviata (filma)|Traviata]]" (''La traviata'', operfilma, 1982) * ''[[Cavalleria rusticana]]" (TV operfilma, 1982) * "[[Pajaci (filma)|Pajaci]]" (''Pagliacci'', TV operfilma, 1982) * "[[Otello (filma)|Otello]]" (operfilma, 1986) * ''[[Young Toscanini]]'' (1988) * "[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (1990) * ''[[Don Carlo]]'' (TV operfilma, 1992) * ''[[Sparrow (filma)|Sparrow]]'' (''Storia di una capinera'', 1993) * "[[Džeina Eira (1996. gada filma)|Džeina Eira]]" (''Jane Eyre'', 1996) * "[[Tēja ar Musolīni]]" (''Tea with Mussolini'', 1999) * "[[Kalla mūžīgi mūžos]]" (''Callas Forever'', 2002) * ''[[Omaggio a Roma]]'' (īsfilma, 2009) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzefirelli, Franko}} [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] [[Kategorija:Itāliešu operas režisori]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] khcyb25tbr7zffhi61kkcpi7gq2z740 10 286204 4465091 4464815 2026-05-08T02:10:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4465091 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> ssuklp505isbc5vr4jqyhe6xn9zxsjc 0 290184 4465195 4266418 2026-05-08T09:41:32Z ZANDMANIS 91184 /* Vēsture */ 4465195 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''The Coca-Cola Company'' | native_name = | logo = The Coca-Cola Company logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = publiska kapitālsabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = | founder = | defunct = | location_city = [[Atlanta]] | location_country = {{USA}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = ''[[Coca-Cola]]'', ''[[Fanta]]'', ''[[Sprite]]'' u.c. dzērienu koncentrāti | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.coca-colacompany.com coca-colacompany.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Coca-ColaHQ.jpg|thumb|right|200px|''The Coca-Cola Company'' galvenais birojs [[Atlanta|Atlantā]]]] [[File:Flasche Coca-Cola 0,2 Liter.jpg|thumb|upright|Coca Cola]] '''''The Coca-Cola Company''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārtikas rūpniecības uzņēmums. Tas ražo un izplata nealkoholisko dzērienu koncentrātus un sīrupus. Galvenais birojs atrodas [[Atlanta|Atlantā]]. Dibināts 1886. gadā. Uzņēmums vislabāk pazīstams ar tā galveno produktu ''[[Coca-Cola]]''. Citi nozīmīgi zīmoli: ''Diet Coke'', ''[[Fanta]]'', ''Schweppes'' un ''[[Sprite]]''. Uzņēmums darbojas ar [[frančīze]]s izplatīšanas sistēmu. ''The Coca-Cola Company'' ražo koncentrātus, kurus pārdod dažādiem uzņēmumiem visā pasaulē, kuri dzērienus uzpilda pudelēs. ''The Coca-Cola Company'' pieder dzērienu pildītājs pudelēs Ziemeļamerikā ''Coca-Cola Refreshments''. ''The Coca-Cola Company'' akcijas tiek kotētas [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]]. Tā ietilpst indeksos ''DJIA'', ''S&P 500'', ''Russell 1000'', '' Russell 1000 Growth Stock Index''. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2024. gada jūnijā): ''Berkshire Hathaway, Inc'' (9,29 %), ''Vanguard Group, Inc.'' (8,57 %), ''BlackRock, Inc'' (7,17 %), ''State Street Corporation'' (3,94 %).<ref name="Major Holders" /> == Vēsture == 1886. gadā farmaceits [[Džons Stits Pembertons|Džons Pembertons]] (''John Stith Pemberton'') izveidoja dzēriena recepti. 1887. gadā to patentēja. 1889. gadā recepte tika pārdota Eisam Kendleram (''Asa Griggs Candler''), kurš 1862. gadā dibināja uzņēmumu '''''The Coca-Cola Company'''''.<ref name="History" /> 1889. gadā uzņēmums ieviesa frančīzes izplatīšanas sistēmu, kurā ''The Coca-Cola Company'' tikai ražoja dzēriena koncentrātu, bet dzērienu lietošanai pēc licences sagatavoja un pārdeva citi uzņēmumi. 1919. gadā uzņēmumu par 25 miljoniem ASV dolāru iegādājās investoru grupa ar Ernest Vūdrufu (''Ernest Woodruff'') priekšgalā.<ref name="History" /> 1960. gadā ''The Coca-Cola Company'' nopirka uzņēmumu ''Minute Maid''. 1982. gadā ''The Coca-Cola Company'' par 692 miljoniem ASV dolāru nopirka ''[[Columbia Pictures]]''. 1989. gadā ''Columbia Pictures'' par 3 miljardiem dolāru pārdots ''[[Sony]]''. 1993. gadā nopirkts Indijas kolas zīmols ''Thums''. 1995. gadā iegādāts dzērienu ražotājs ''Barq's''. 2001. gadā par 181 miljonu dolāru nopirkts augļu sulu un kokteiļu zīmols ''Odwalla''. 2007. gadā par 250 miljoniem dolāru iegādāts ''Fuze Beverage''. 2018. gada 31. augustā tika paziņots, ka ''Coca-Cola'' no ''[[Whitbread]]'' par 3,9 miljardiem sterliņu mārciņu pirks Apvienotās Karalistes kafejnīcu tīklu ''[[Costa Coffee]]''.<ref name="DB 2018.08.31" /> Darījumu plānots pabeigt 2019. gada pirmajā pusē. == Pudeļu iepildītāji == ''The Coca-Cola Company'' un tās meitas uzņēmumi ražo sīrupa koncentrātus, kurus pārdod dažādiem dzērienu ražotājiem uzņēmumiem visā pasaulē, kuri darbojas pēc lokālas frančīzes principa un pieder ''Coca-Cola'' teritoriālas ekskluzīvas tiesības. Šie dzērienu ražotāji no koncentrāta, pievienojot filtrētu ūdeni un [[Saldinātāji|saldinātājus]], izgatavo gala produkciju, kuru iepilda tvertnēs un pudelēs. Pudeles pēc tam izplata un pārdod. Kopš 1980. gadu sākuma aktīvi veicināja dzērienu ražotāju konsolidāciju ar ''The Coca-Cola Company'', bieži iegūstot īpašumā šo "enkura iepildītāju" kapitāldaļas. ''Coca-Cola'' lielākie pudeļu iepildītāji ārpus Ziemeļamerikas: * ''[[Coca-Cola Europacific Partners|Coca-Cola Europacific Partners Plc]]'', bāzēta Apvienotajā Karalistē (Rietumeiropa, Austrālija, Āzijas un Klusā okeāna reģions); uzņēmumam pieder 19,36 %; * ''Coca-Cola FEMSA'', bāzēta Meksikā (daļa Meksikas un Latīņamerikas); uzņēmumam pieder 27,8 %; * ''Arca Continental'', bāzēta Meksikā (daļa Meksikas un Latīņamerikas); neatkarīgs; * ''Embotelladora Andina S.A'', bāzēta Čīlē (Dienvidamerikas dienvidi); uzņēmumam pieder 14,7 %; * ''[[Coca-Cola HBC|Coca-Cola HBC AG]]'', bāzēta Šveicē (Rietumeiropa, Centrālā un Austrumeiropa, Krievija un Nigērija); uzņēmumam pieder 23,2 %, uzņēmums pārrauga arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] tirgu; * ''Coca-Cola Icecek'', bāzēta Turcijā (Turcijā, Centrālāzija, Arābija); uzņēmumam pieder 20,1 %; * ''Swire Group'', bāzēta Honkongā (Ķīna, Taivāna, Honkonga, ASV); neatkarīgs; * ''COFCO Coca-Cola'', bāzēta Ķīnā (Ķīna); uzņēmumam pieder 35 %; * ''Coca-Cola Bottlers Japan Holding'', bāzēta Japānā; uzņēmumam pieder 18,88 %. Lielākie ''Coca-Cola'' pudeļu iepildītāji ASV: * ''Coca-Cola Bottling Co. Consolidated'', bāzēta Šarlotē, Ziemeļkarolīnā; uzņēmumam pieder 34,8 %; * ''Coca-Cola Beverages Northeast'', bāzēta Bedfordā, Ņūhempšīrā; pieder uzņēmumam ''Kirin Company''; * ''Coca-Cola Bottling Company United'', bāzēta Birmingemā, Alabamā; neatkarīgs; * ''Coca-Cola Beverages Florida'', bāzēta Tampā, Floridā. == Kompānija Latvijā == Latvijā ''Coca-Cola'' ražošana uzsākās [[Veldze|rūpnīcā "Veldze"]] 1980. gados – tajā pašā laikā, kad rūpnīcā ar tām pašām iekārtām ražoja arī sīvākā konkurenta flagmani ''[[Pepsi]]''. Vēlāk ražošana tika pārtraukta.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/coca-cola-prato-par-razotni-latvija-10743310|title=Coca-Cola prāto par ražotni Latvijā|last=Feders|first=Gints|website=[[diena.lv]]|access-date=2025-04-23|date=2000-07-14}}</ref> 1992. gadā Latvijā tika dibināts ''Coca-Cola'' un ar to saistīto dzērienu izplatīšanas un mazumtirdzniecības uzņēmums SIA ''Coca-Cola Dzērieni'', kurš 2003. gadā mainīja nosaukumu uz SIA ''Coca-Cola HBC Latvia''. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijā reģistrētais ''AS Coca–Cola HBC Eesti'', bet abi uzņēmumi ietilpst Šveices ''[[Coca-Cola HBC]] [[Coca-Cola HBC|AG]]'' grupas uzņēmumā ''Coca‑Cola HBC Polska sp. z o.o'', kura ražotnes atrodas Polijā un Lietuvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/coca-cola-hbc-latvia/40003108882|title=Coca-Cola HBC Latvia, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2025-04-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland-baltics.coca-colahellenic.com/en/our-operations/plants-and-processes|title=Home - About Us - Coca-Cola HBC Poland & Baltics|access-date=2025-04-23}}</ref> 2000. un 2009. gadā parādījās plāni ''Coca-Cola'' ražotnes izveidei Latvijā (kā viena no vietām tika minēta Ropažu novada [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogs]]) un ražošanas pārcelšanai no Igaunijas.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/coca-cola-velas-pirkt-zemi-razotnei-latvija-189837|title=Coca-Cola vēlas pirkt zemi ražotnei Latvijā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2025-04-23|date=2009-09-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/224024-coca-cola-razos-latvija|title=„Coca- Cola” ražos Latvijā|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2025-04-23|date=2009-12-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/coca-cola-razotnes-izveide-latvija-joprojam-ir-aktuala-209208|title=Coca Cola ražotnes izveide Latvijā joprojām ir aktuāla|website=Dienas Bizness|access-date=2025-04-23|date=2009-02-12|language=lv}}</ref> 2010. gadā kompānija iegādājās zemes gabalu pie Silakroga, ieguldot ap 3 miljoniem eiro. Projekta sākotnējās izmaksas bija plānotas ap 90 miljoni eiro (63 miljoni [[Lats|latu]]) apmērā. Tomēr rūpnīca netika uzbūvēta un 2018. gadā tās vadība ziņoja, ka ražotne tuvākajā laikā netiks būvēta un tā ieguldīs ražotnēs Polijā un Lietuvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/28526781/lidz-2014gadam-coca-cola-hbc-rupnica-latvija-netiks-uzbuveta|title=Līdz 2014.gadam 'Coca-Cola HBC' rūpnīca Latvijā netiks uzbūvēta|website=www.delfi.lv|access-date=2025-04-23|date=2009-12-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/coca-cola-hbc-ari-sogad-lielakais-izaicinajums-bus-neprognozejamiba-cenas-un-izejvielu-pieejamiba/|title="Coca-Cola HBC": Arī šogad lielākais izaicinājums būs neprognozējamība, cenas un izejvielu pieejamība|last=LETA|first=Ziņu aģentūra|website=[[Bauskas Dzīve]]|access-date=2025-04-23|date=2023-03-01|language=lv-LV}}</ref> Kā iemesli tika minēta Polijas rūpnīcās saražotās produkcijas transportēšanas un loģistikas izdevumu samazināšanās, ekonomiskā situācija Baltijas tirgū un pieprasījuma kritums pēc kompānijas produktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6472735/coca-cola-tuvakaja-laika-neplano-investet-rupnica-ropazos|title="Coca-Cola" tuvākajā laikā neplāno investēt rūpnīcā Ropažos|website=[[TVNET]]|access-date=2025-04-23|date=2018-12-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5536621/lidz-2014-gadam-coca-cola-hbc-rupnica-latvija-netiks-uzbuveta|title=Līdz 2014.gadam «Coca-Cola HBC» rūpnīca Latvijā netiks uzbūvēta|website=[[Apollo.lv]]|access-date=2025-04-23|date=2009-12-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Major Holders">[https://finance.yahoo.com/q/mh?s=KO+Major+Holders The Coca-Cola Company (KO) Major Holders]</ref> <ref name="History">{{Tīmekļa atsauce |url=http://assets.coca-colacompany.com/7b/46/e5be4e7d43488c2ef43ca1120a15/TCCC_125Years_Booklet_Spreads_Hi.pdf |title=History |access-date={{dat|2015|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304235658/http://assets.coca-colacompany.com/7b/46/e5be4e7d43488c2ef43ca1120a15/TCCC_125Years_Booklet_Spreads_Hi.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <ref name="DB 2018.08.31">[http://www.db.lv/zinas/cocacola-iegadajas-kafejnicu-tiklu-costa-coffee-478440 Coca-Cola iegādājas kafejnīcu tīklu Costa Coffee] LETA/AFP, 2018. gada 31. augusts</ref> }} == Ārējās saites == {{commonscat|The Coca-Cola Company}} * [http://www.coca-colacompany.com ''The Coca-Cola Company'' vietne] * [http://www.coca-cola.lv/ ''Coca-Cola'' Latvijas vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Coca-Cola]] [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] [[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā kotētie uzņēmumi]] bnrvcqerv4js3rktkmwnywrcnaw0nby 0 301627 4465198 3905582 2026-05-08T09:54:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Fiat Chrysler Automobiles N.V.'' | logo = Fiat Chrysler Automobiles logo.svg | type = [[publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | industry = * [[autobūve]] * ražošanas iekārtas * [[Iespiešana|tipogrāfijas]] | foundation = {{dat|2014|10|12}}<ref name="merger"/> | predecessors = ''[[Fiat S.p.A.]]'' | defunct = 2021. gads | successor = ''[[Stellantis]]'' | hq_location = | hq_location_city = | hq_location_country = | area_served = visa pasaule | key_people = * [[John Elkann|Džons Elkans]] <small>([[priekšsēdētājs]])</small> * [[Sergio Marchionne|Serdžio Marčione]] <small>([[ģenerāldirektors]])</small> | products = automobiļi, [[komerctransports]], auto rezerves daļas, avīzes, ražošanas iekārtas | revenue = {{Palielinājās}} {{€|96,090 miljardi}}<small>(2014)</small> | operating_income = {{Palielinājās}} {{€|3,223 miljardi}} <small>(2014)</small> | net_income = {{Samazinājās}} {{€|632 miljoni}} <small>(2014)</small> | assets = {{Palielinājās}} {{€|100,510 miljardi}} <small>(2014)</small> | equity = {{Palielinājās}} {{€|13,738 miljardi}} <small>(2014)</small> | owner = * ''[[Exor|Exor S.p.A.]]'' (30,78%)<ref name="Shareholder"/> * ''[[Baillie Gifford|Baillie Gifford & Co.]]'' (9,41%) * ''[[The Vanguard Group|Vanguard International Growth Fund]]'' (2,86%) | num_employees = 225,587 <small>(2014)</small> | subsid = {{collapsible list|title=Kompānijas<ref name="group"/> | '''auto ražotāji''' * ''[[Ferrari]]'' (90%) * ''[[Maserati]]'' * ''[[FCA Italy S.p.A.]]'' ** ''[[Abarth|Abarth & C.]]'' ** ''[[Alfa Romeo|Alfa Romeo Automobiles]]'' ** ''[[Fiat Automobiles]]'' ** ''[[Fiat Professional]]'' ** ''[[Lancia|Lancia Automobiles]]'' ** ''[[VM Motori]]'' * [[Chrysler Group|FCA US LLC]] ** ''[[Chrysler]]'' ** ''[[Dodge]]'' ** ''[[Jeep]]'' ** ''[[Ram Trucks|Ram]]'' ** ''[[Mopar]]'' '''komponentes un ražošanas iekārtas''' * ''[[Magneti Marelli]]'' ** ''[[AL-Automotive Lighting|Automotive lighting]]'' * ''[[Comau]]'' * ''[[Teksid]]'' (84,8%) '''izdevniecība un reklāmas aģentūras''' * ''[[Editrice La Stampa]]'' ** ''[[La Stampa]]'' ** ''[[Publikompass]]''}} | homepage = [http://www.fcagroup.com/ fcagroup.com] | footnotes = | intl = yes }} '''''Fiat Chrysler Automobiles''''', saīsināti '''FCA''' bija [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrēts [[Automašīna|automašīnu]] ražotājs.<ref name="wsj2015 0128"/><ref name="wsj2015 0519"/> Grupa dibināta 2014. gadā, kad [[Itālija]]s ''[[Fiat S.p.A.]]'' iegādājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmumu ''[[Chrysler]]''. FCA galvenais birojs bija [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Uzņēmuma akcijas tika kotētas [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]] un [[Borsa Italiana|Itālijas Fondu biržā]].<ref name="reuters20141007"/> Agneli ģimenes kontrolētajai Itālijas investoru grupai ''[[Exor|Exor S.p.A]]'' piederēja 44,31 % FCA akciju un 29,19 % ražotņu.<ref name="annual"/> FCA bija pasaulē septītais lielākais [[autobūve]]s uzņēmums.<ref name="2,5"/> Tas darbojās četros pasaules reģionos.<ref name="profile"/> Grupa darbojās no divām galvenajām nodaļām: ''FCA Italy'' (agrākais nosaukums ''[[Fiat Group Automobiles]]'') un FCA US (agrākais nosaukums ''Chrysler LLC''). FCA grupai bija automobiļu markas: ''[[Alfa Romeo]]'', ''[[Chrysler]]'', ''[[Dodge]]'', ''[[Fiat Automobiles|Fiat]]'', ''[[Fiat Professional]]'', ''[[Jeep]]'', ''[[Lancia]]'', ''[[Ram Trucks]]'', ''[[Abarth]]'', ''[[Mopar]]'', [[Street & Racing Technology|SRT]], ''[[Ferrari]]'', ''[[Maserati]]'', ''[[Comau]]'', ''[[Magneti Marelli]]'', ''[[Teksid]]''.<ref name="brands"/> 2019. gada sākumā ''Fiat Chrysler Automobiles'' Francijas koncernam ''[[Renault]]'' piedāvāja apvienoties, un panāca pagaidu vienošanos ar uzņēmumu. Francijas valdība tomēr neatbalstīja šo vienošanos, un priekšlikums tika atsaukts. Pēc tam FCA ar apvienošanās piedāvājumu vērsās pie Francijas autoražotāja ''[[Groupe PSA]]'' (''[[Citroën]]'' un ''[[Peugeot]]'' zīmolu īpašnieku), par ko tika ziņots 2019. gada 31. oktobrī. Abi uzņēmumi 18. decembrī parakstīja apvienošanās līgumu,<ref name="DB 2019.12.18" /> paredzot, ka abu uzņēmumu akcionāri jaunajā uzņēmumā iegūs katrs 50 % kapitāldaļu. 2020. gada 15. jūlijā tika paziņots, ka jaunā uzņēmuma nosaukums būs ''[[Stellantis]]''. Decembrī darījumu atļāva [[Eiropas Komisija]]. 2021. gada 4. janvārī abu uzņēmumu akcionāri apstiprināja apvienošanos. Darījums tika pabeigts 16. janvārī. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="merger">{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Chrysler Automobiles merger to become official Sunday|url=http://www.detroitnews.com/story/business/autos/chrysler/2014/10/07/fiat-chrysler-automobiles-merger-cleared/16851393/|work=detroitnews.com|accessdate=7 October 2014}}</ref> <ref name="Shareholder">{{Tīmekļa atsauce|title=Shareholder Overview for FCAU Fiat Chrysler Automobiles NV including Fund Owner Activity, Style, Equity & Debt Ownership, and Enterprise Value|url=http://investors.morningstar.com/ownership/shareholders-overview.html?t=FCAU&region=usa&culture=en-CA|accessdate=28 August 2015|archive-date={{dat|2016|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160806175910/http://investors.morningstar.com/ownership/shareholders-overview.html?t=FCAU&region=usa&culture=en-CA}}</ref> <ref name="group">{{Tīmekļa atsauce|title=Group Brands|url=http://www.fiatspa.com/en-US/group/brands/Pages/default.aspx|work=fiatspa.com|accessdate=25 May 2013}}</ref> <ref name="wsj2015 0128">{{Ziņu atsauce | agency=[[The Wall Street Journal]] | title=Fiat Chrysler Gives Upbeat Outlook, Turns Profit in Europe | url=http://www.wsj.com/articles/fiat-chrysler-fourth-quarter-net-profit-falls-1422453110}}</ref> <ref name="wsj2015 0519">{{Tīmekļa atsauce | agency=[[The Wall Street Journal]] | title=Fiat Chrysler’s Sergio Marchionne Won’t Testify at NHTSA Hearing | url=http://www.wsj.com/articles/fiat-chryslers-sergio-marchionne-wont-testify-at-nhtsa-hearing-1432092156}}</ref> <ref name="2,5">{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Chrysler to spin off Ferrari, issue $2.5 billion convertible bond|url=http://www.reuters.com/article/2014/10/29/us-fiatchrysler-ferrari-divestiture-idUSKBN0II1DB20141029|accessdate=29 October 2014|archive-date={{dat|2015|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151113145712/http://www.reuters.com/article/2014/10/29/us-fiatchrysler-ferrari-divestiture-idUSKBN0II1DB20141029}}</ref> <ref name="reuters20141007">{{Ziņu atsauce | agency=[[Reuters]] | location=London, U.K. | title=Fiat says merger into Dutch-registered FCA effective October 12 | date=7 October 2014 | url=http://www.reuters.com/article/2014/10/07/us-fiat-spa-chrysler-idUSKCN0HW0CZ20141007 | deadurl=no | access-date={{dat|2015|12|10||bez}} | archive-date={{dat|2015|10|16||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20151016071508/http://www.reuters.com/article/2014/10/07/us-fiat-spa-chrysler-idUSKCN0HW0CZ20141007 }}</ref> <ref name="annual">{{Tīmekļa atsauce|title = http://www.fcagroup.com/en-US/investor_relations/financial_information_reports/annual_reports/annual_reports/FCA_2014_Annual_Report.pdf|url = http://www.fcagroup.com/en-US/investor_relations/financial_information_reports/annual_reports/annual_reports/FCA_2014_Annual_Report.pdf|website = www.fcagroup.com|accessdate = 2015-07-02|archive-date = 2016-03-04|archive-url = https://web.archive.org/web/20160304193841/http://www.fcagroup.com/en-US/investor_relations/financial_information_reports/annual_reports/annual_reports/FCA_2014_Annual_Report.pdf}}</ref> <ref name="brands">{{Tīmekļa atsauce|title=Group brands|url=http://www.fcagroup.com/en-US/group/brands/Pages/default.aspx|accessdate=|archive-date={{dat|2017|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170406124918/https://www.fcagroup.com/en-US/group/brands/Pages/default.aspx}}</ref> <ref name="profile">{{Tīmekļa atsauce|title=Group profile|url=http://www.fcagroup.com/en-US/group/Pages/group_profile.aspx|accessdate=|archive-date={{dat|2017|06|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170617032829/https://www.fcagroup.com/en-US/group/Pages/group_profile.aspx}}</ref> <ref name="DB 2019.12.18">[http://www.db.lv/zinas/fiat-chrysler-automobiles-un-groupe-psa-vienojas-par-uznemumu-apvienosanu-493897 Fiat Chrysler Automobiles un Groupe PSA vienojas par uzņēmumu apvienošanu] LETA, 18.12.2019</ref> }} {{Auto-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Stellantis]] r3ujga8zscm0r8qbksrobn5x6jxadu5 0 314462 4464967 4149036 2026-05-07T12:23:03Z Kikos 3705 /* ievads */ 4464967 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Abavas pieteku|Mūsas pieteku|Kroja (Mūsas pieteka)}} {{Upes infokaste |nosaukums=Kroja |attēls= |paraksts= |garums=11,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=uz austrumiem no [[Cirkale]]s |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Abava]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=36 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=02 | iet_gar_s=07 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Kroja'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97459 |title=Informācija par objektu: Kroja |accessdate={{dat|2016|04|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Abava]]s labā krasta pieteka [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. Izteka - uz austrumiem no [[Cirkale]]s. Tek dienvidu virzienā. Ietek [[Abava|Abavā]] uz dienvidrietumiem no [[Pluču tīrelis|Pluču tīreļa]]. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Abavas pietekas}} [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Abavas pietekas]] 3nfuk4ctf6yjiwcb4ozd3joz1jbv1cp 0 350676 4464974 4460116 2026-05-07T12:29:05Z Uldis s 26307 /* Vietas Latvijas šaha čempionātā */ 4464974 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Arturs Bernotas | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1995 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Arturs Bernotas''' (dzimis {{dat|1995|6|1}}) ir [[Latvija]]s [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] meistars [[šahs|šahā]] (2015). == Biogrāfija == Ar šahu nopietni sācis nodarboties astoņu gadu vecumā. Pirmais treneris bija Leonīds Borisovs, vēlāk trenējies pie [[Jānis Klovāns|Jāņa Klovāna]] un [[Arturs Neikšāns|Artura Neikšāna]]. Beidzis [[Rīgas 54. vidusskola|Rīgas 54. vidusskolu]], turpinājis mācības [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>[http://54vsk.lv/?attachment_id=417 Rīgas 54.vidusskola]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/350/arturs-bernotas-jau-16-cempions-pec-neatkaribas-atgusanas/ |title=Arturs Bernotas – jau 16. čempions pēc neatkarības atgūšanas |access-date={{dat|2017|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201202042833/https://www.sahafederacija.lv/raksti/350/arturs-bernotas-jau-16-cempions-pec-neatkaribas-atgusanas/ }}</ref> 2010. gadā bijis otrais Latvijas junioru šaha čempionāta U16 vecuma grupā. 2011. gadā uzvarējis Latvijas junioru šaha čempionāta U16 vecuma grupā un Eiropas junioru čempionātā ātrajā šahā U16 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr56102.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 11th individual European youth chess rapid championship – B16]</ref> 2012. gadā bijis otrais Latvijas junioru šaha čempionāta U18 vecuma grupā. Divas reizes uzvarējis ''Termo-Eko'' kausa izcīņā šahā (2013, 2015).<ref>[http://chess-results.com/tnr114763.aspx?lan=1&art=4&wi=821 Termo-Eko Cup 2013]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr190847.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&wi=984 Termo-Eko cup 2015]</ref> 2014. gadā uzvarējis [[Rīgas Tehniskās universitātes Open]] B turnīrā.<ref>[http://chess-results.com/tnr127756.aspx?lan=1&art=4&wi=821 Riga Technical University Open 2014 - Tournament B]</ref> 2016. gadā bijis otrais Latvijas ātrā šaha čempionātā un uzvarējis [[Rīga]]s pilsētas šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/147/par-rigas-cempionu-klust-galvenais-favorits-arturs-bernotas/ |title=Par Rīgas čempionu kļūst galvenais favorīts Arturs Bernotas |access-date={{dat|2017|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161122032730/http://sahafederacija.lv/raksti/147/par-rigas-cempionu-klust-galvenais-favorits-arturs-bernotas/ |archivedate={{dat|2016|11|22||bez}} }}</ref> 2017. gada martā [[Viļņa|Viļņā]] Baltijas zonālā turnīra otrajā posmā izpildījis savu pirmo [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM) normu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/300/kantans-uzvar-un-izpilda-pedejo-gm-normu-bernotam-im-norma/ |title=Kantāns uzvar un izpilda pēdējo GM normu, Bernotam IM norma |access-date={{dat|2017|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201030021558/https://www.sahafederacija.lv/raksti/300/kantans-uzvar-un-izpilda-pedejo-gm-normu-bernotam-im-norma/ }}</ref> 2017. gada maijā kļuvis par [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionāta]] uzvarētāju un izpildījis otro starptautiskā meistara normu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/349/par-latvijas-cempionu-sensacionali-klust-fm-arturs-bernotas/ |title=Par Latvijas čempionu sensacionāli kļūst FM Arturs Bernotas |access-date={{dat|2017|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170710125239/https://www.sahafederacija.lv/raksti/349/par-latvijas-cempionu-sensacionali-klust-fm-arturs-bernotas/ }}</ref> 2018. gadā [[Batumi]] pārstāvējis Latviju [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]] (+2, =3, -2).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2008. gada Latvijas čempionāts šahā|2008. gads]] — 13. vieta. * [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|2010. gads]] — 15. vieta. * [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011. gads]] — 6. vieta. * [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012. gads]] — 12. vieta. * [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013. gads]] — 12. vieta. * [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014. gads]] — 10. vieta. * [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015. gads]] — 9. vieta. * [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016. gads]] — 12. vieta. * [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 1. vieta. * [[2018. gada Latvijas čempionāts šahā|2018. gads]] — 16. vieta. * [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|2019. gads]] — 4. vieta. * [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|2024. gads]] — 8. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr922782.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2024.gada vīriešu čempionāta fināls]</ref> * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 16. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 8. vieta.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11601426 | chessgames = 117726 | 365chess = Arturs_Bernotas }} {{DEFAULTSORT:Bernotas, Arturs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] e0vcu7qbataqwzqcv52ac2gbna00jys 0 356458 4465223 4400588 2026-05-08T11:52:13Z Ivario 51458 4465223 wikitext text/x-wiki [[Attēls:COA of Beverīnas novads.PNG|150px|thumb|Beverīnas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] pašvaldības vadītāji'''. Beverīnas novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Brenguļu pagasts|Brengeļu]], [[Kauguru pagasts|Kauguru]] un [[Trikātas pagasts|Trikātas]] pagastus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.beverinasnovads.lv/index.php/novads/beverinas-novada-teritorija-un-izveide |title=Beverīnas novada teritorija un izveide |access-date={{dat|2017|08|11||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170717031547/http://www.beverinasnovads.lv/index.php/novads/beverinas-novada-teritorija-un-izveide }}</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|4}} {{legend| brown| [[Brenguļi Beverīnai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange| [[Tālava (vēlētāju apvienība)|Tālava]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold| [[Beverīnas spēks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Beverīnas novada domes priekšsēdētājs (2009 — 2021)''' |- | style="background: brown| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Māris Zvirbulis]]'''<br /><small>(1959)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2013]]. gada [[19. jūnijs]] || [[Brenguļi Beverīnai]] || [[2009. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: orange| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Cilda Purgale]]'''<br /><small>(1957)</small> || [[2013]]. gada [[19. jūnijs]] — [[2015]]. gada [[22. augusts]] || [[Tālava (vēlētāju apvienība)|Tālava]] || [[2013. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: gold| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sandris Brālēns]]'''<br /><small>(1970)</small> || [[2015]]. gada [[22. augusts]] — [[2016]]. gada [[11. februāris]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/novados/kaiminos/valmierasnovads/beverinas-novada-domes-priekssedetajs-turpmak-bus-sandris-bralens/|title=Beverīnas novada domes priekšsēdētājs turpmāk būs Sandris Brālēns|last=RydelHouse|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-05-08|date=2015-08-22|language=lv}}</ref>|| [[Beverīnas spēks]] || — || |- | style="background: gold| || rowspan="2"| '''(1.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Māris Zvirbulis]]'''<br /><small>(1959)</small> || rowspan="2"| [[2016]]. gada [[11. februāris]] — 2019. gada 5. novembris || [[Beverīnas spēks]] || — || |- | style="background: yellow| || [[Novadam]] || [[2017. gada Beverīnas novada domes vēlēšanas|2017]] || Atkāpās no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/357017-protestejot-pret-administrativi-teritorialo-reformu-no-amata-atkapjas-beverinas-novada-domes-priekssedetajs|title=Protestējot pret administratīvi teritoriālo reformu, no amata atkāpjas Beverīnas novada domes priekšsēdētājs|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-08|date=2019-11-05|language=lv}}</ref> |- | |'''3.''' |[[Attēls:Sin foto.svg|80px]] |'''[[Jānis Fūrmanis]]'''<br /><small>(?)</small> |2019. gada 17. decembris — 2021. gada 1. jūlijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/51734513/beverinas-novada-domi-vadis-janis-furmanis|title=Beverīnas novada domi vadīs Jānis Fūrmanis|website=Delfi|access-date=2026-05-08|date=2019-12-17|language=lv}}</ref> |[[Novadam]] |— | |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Valmieras novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Ārējās saites == * [http://www.beverinasnovads.lv/ Beverīnas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210430222337/http://www.beverinasnovads.lv/ |date={{dat|2021|04|30||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Beverīnas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Beverīnas novads]] 9jibgl16zzdfw7kyqva5vg53o7qbqct 0 360592 4465128 3955256 2026-05-08T05:53:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465128 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Eižens Zinkelis.jpg|thumb|250px|Eižens Zinkelis]] '''Eižens Zinkelis''' jeb '''Eižens Sinkels'''<ref>[http://www.tautiesi.com/laikraksti/Latvietis342.pdf Laikraksts "Latvietis" Nr. 342]{{Novecojusi saite}} 2015. gada 8. janvārī</ref> ({{val-de|Eugen Sinkel}}, {{val-ru|Евгений Зинкель}},<ref>[http://www.gorod.lv/novosti/24518-zhiteli_dvinska_razvlekalis_rasstrelivaya_polyakov_iz_pushek Жители Двинска развлекались, расстреливая поляков из пушек] Gorod.lv 2017. gada 26. jūlijā (krieviski)</ref> 1880—1947) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzelzceļa inženieris un pašvaldību darbinieks, [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] (1920—1923). == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 26. augustā Daugavpilī. Studēja Augstākajā tehniskajā skolā Vācijā, ko beidza ar inženiera-mašīnbūvētāja diplomu. Bija Daugavpils brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, darbojās Daugavpils pilsētas pašvaldībā. [[Latvijas SPR]] laikā 1919. gadā apcietināts un apsūdzēts par mēģinājumu veikt politisko apvērsumu, izglābies no nošaušanas.<ref>[https://www.daugavpils.lv/lv/266?mode=print DINABURGAS – DVINSKAS – DAUGAVPILS PAŠVALDĪBA]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanas]] 1920. gada 12. janvārī ievēlēts par Daugavpils pilsētas galvu (1920-1923), pēc tam Daugavpils pilsētas domes loceklis (1922-1928). Vēlāk strādāja par dzelzceļa inženieri. 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] uz [[Polijas kampaņa|Vācijas okupēto Polijas daļu]]. Miris 1947. gadā [[Berlīne]]s tuvumā.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/2164 Henrihs Soms. Latgales dati]{{Novecojusi saite}} [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts.</ref> == Ģimene == Sieva Vilhelmīne Zinkelis, dzimusi Varkalns, meita Florence, dēls Leo. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Allens]] | virsraksts = [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] | periods = [[1920]]—[[1923]] | pēc = [[Jānis Volonts]] }} {{kastes beigas}} {{Daugavpils pašvaldības vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Zinkelis, Eižens}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] n5smnpwddj7ps6nimw0vzdj5qkda5y1 0 365595 4465174 4464171 2026-05-08T08:17:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465174 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #007E4D | nos = ''Europa FC'' | logo_links = Europa FC logo.png | logo_izm = | pilns = ''Europa Football Club'' | iesauka = ''The Green Machine''<br />(Zaļā mašīna) | pilsēta = {{vieta|Gibraltārs}} | līga = [[Gibraltāra futbola Premjerdivīzija|Gibraltāra Premjerdivīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1925 | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Stadions "Victoria" | ietilp = 2000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|ESP}} Mario Peress | kapteinis = | mediji = {{url|europafc.gi/}} | sadarbojas = | current = | pattern_b1 = _europafc2021h | body1 = 007e4d | pattern_la1 = _europafc2021h | leftarm1 = 007e4d | pattern_ra1 = _europafc2021h | rightarm1 = 007e4d | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_b2 = _europafc2021a | pattern_ra2 = _europafc2021a | pattern_la2 = _europafc2021a | pattern_sh2 = _europafc2021a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFC0CB | body2 = FFC0CB | rightarm2 = FFC0CB | shorts2 = FFC0CB | socks2 = 9e2d3f }} '''''Europa FC''''' ir [[Gibraltārs|Gibraltāra]] [[futbols|futbola]] klubs, kurš spēlē [[Gibraltāra futbola Premjerdivīzija|Gibraltāra Premjerdivīzijā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013–2014''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2014.html|title=Gibraltar 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014–2015''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2015.html|title=Gibraltar 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015–2016''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2016.html|title=Gibraltar 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016–2017''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2017.html|title=Gibraltar 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017–2018''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2018.html|title=Gibraltar 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018–2019''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2019.html|title=Gibraltar 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019–2020''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''1.'''{{efn|Sezona tika pārtraukta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, tituls netika piešķirts.}} | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2020.html|title=Gibraltar 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020–2021''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2021.html|title=Gibraltar 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021–2022''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2022.html|title=Gibraltar 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022–2023''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2023.html|title=Gibraltar 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2023–2024''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Gibraltar National League|National League]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>https://www.rsssf.org/tablesg/gib2024.html</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2024–2025''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Gibraltar National League|National League]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>https://www.rsssf.org/tablesg/gib2025.html</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2025–2026''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Gibraltar National League|National League]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>https://www.rsssf.org/tablesg/gib2026.html{{Novecojusi saite}}</ref> |- |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{Twitter|europafc_gib}} * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=2605579/domestic/index.html College Europa FC at UEFA.com] {{īss aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Gibraltāra futbola klubi]] 9esevf6mr96x9hlup25g9l8wy6s8m06 0 366189 4464971 4393767 2026-05-07T12:25:50Z Uldis s 26307 Pievienots 2026. gada Latvijas šaha čempionāta rezultāts 4464971 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Meškovs | vārds_orig = | attēls = NikitaMeshkovs17.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ņikita Meškovs 2017. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Ņikita Meškovs''' ({{val|ru|Никита Евгеньевич Мешков}}; dzimis {{dat|1994|6|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). Latvijas čempions šahā (2018). == Biogrāfija == Šahu sācis spēlēt četru gadu vecumā. Sešu gadu vecumā kļuvis par Rīgas šaha skolas audzēkni. Pirmais treneris - Leonīds Borisovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/igra/ |title=Игра, ставшая жизнью |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728082511/http://chessnews.lv/igra/ }}</ref> Sešas reizes uzvarējis Latvijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, pārstāvējis Latviju Eiropas un pasaules junioru šaha čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/interview-with-nikita-meskovs/ |title=INTERVIEW WITH NIKITA MESKOVS |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180116110348/http://chessnews.lv/interview-with-nikita-meskovs/ }}</ref> 2008. gadā [[Austrija]]s pilsētā [[Mūreka|Mūrekā]] uzvarējis [[Eiropas Savienība]]s junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā. Kopš 2011. gada regulāri piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]]. Labākie sasniegumi - 1. vieta 2018. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/631/par-latvijas-cempioniem-pirmo-reizi-klust-meskovs-un-limanovska/ |title=Par Latvijas čempioniem pirmo reizi kļūst Meškovs un Limanovska |access-date={{dat|2018|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200812114025/https://www.sahafederacija.lv/raksti/631/par-latvijas-cempioniem-pirmo-reizi-klust-meskovs-un-limanovska/ }}</ref> 2. vieta 2016. un 2026. gadā un 3. vieta 2015. gadā. 2018. gada jūnijā [[Palanga|Palangā]] uzvarējis otrajā Baltijas zonālajā turnīrā, kurā piedalījās labākie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šahisti.<ref>[http://sportacentrs.com/prata_speles/21062018-sahists_meskovs_uzvar_otraja_baltijas_zon Šahists Meškovs uzvar otrajā Baltijas zonālajā turnīrā]</ref> 2021. gada jūlijā [[Soči|Sočos]] piedalījies Pasaules šaha kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā zaudējis 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1423/meskovs-pasaules-kausa-izcina-neparvar-pirmo-kartu/ |title=Meškovs Pasaules kausa izcīņā nepārvar pirmo kārtu |access-date={{dat|2021|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210714120403/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1423/meskovs-pasaules-kausa-izcina-neparvar-pirmo-kartu/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 103. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]] ierindojies 124. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ |title=Eiropas čempionātā Meškovs finišē ārpus labāko simta |access-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220407111201/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ }}</ref> 2023. gada janvārī [[Stokholma|Stokholmā]] izcīnījis 3. vietu starptautiskā šaha festivāla ''Rilton Cup'' galvenajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1809/meskovam-tresa-vieta-rilton-cup-labas-sekmes-ari-citiem-musejiem/ |title=Meškovam trešā vieta "Rilton Cup", labas sekmes arī citiem mūsējiem |access-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230107070812/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1809/meskovam-tresa-vieta-rilton-cup-labas-sekmes-ari-citiem-musejiem/ }}</ref> Pārstāvējis Latvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies 3 reizes ([[42. šaha olimpiāde|2016]],<ref>[http://www.chess-results.com/tnr232875.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30&wi=821 42nd Olympiad Baku 2016 Open]</ref> [[43. šaha olimpiāde|2018]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024]]<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=42 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref>); * [[Universiāde]]s šaha turnīrā piedalījies 2013. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr106011.aspx?lan=1&art=25&fedb=LAT&flag=30&wi=821 27 World Summer Universiade]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=IM&pb=41 |title=International Master (IM): Meskovs, Nikita |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180508185214/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=IM&pb=41 }}</ref> bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=GM&pb=50 Grand Master (GM): Meskovs, Nikita]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2011. gada Latvijas šaha čempionāts|2011. gads]] — 14. vieta. * [[2012. gada Latvijas šaha čempionāts|2012. gads]] — 9. vieta. * [[2013. gada Latvijas šaha čempionāts|2013. gads]] — 4. vieta. * [[2014. gada Latvijas šaha čempionāts|2014. gads]] — 6. vieta. * [[2015. gada Latvijas šaha čempionāts|2015. gads]] — 3. vieta. * [[2016. gada Latvijas šaha čempionāts|2016. gads]] — 2. vieta. * [[2017. gada Latvijas šaha čempionāts|2017. gads]] — 12. vieta. * [[2018. gada Latvijas šaha čempionāts|2018. gads]] — 1. vieta. * [[2025. gada Latvijas šaha čempionāts|2025. gads]] — 3. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas šaha čempionāts|2026. gads]] — 2. vieta.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11602740 | chessgames = 117722 | 365chess = Nikita_Meskovs }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Meškovs, Ņikita}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] drt19whcuvbpu5vr39tdewp8jb6ykj0 4464973 4464971 2026-05-07T12:27:47Z Uldis s 26307 /* Vietas Latvijas šaha čempionātā */ 4464973 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ņikita Meškovs | vārds_orig = | attēls = NikitaMeshkovs17.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ņikita Meškovs 2017. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Ņikita Meškovs''' ({{val|ru|Никита Евгеньевич Мешков}}; dzimis {{dat|1994|6|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). Latvijas čempions šahā (2018). == Biogrāfija == Šahu sācis spēlēt četru gadu vecumā. Sešu gadu vecumā kļuvis par Rīgas šaha skolas audzēkni. Pirmais treneris - Leonīds Borisovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/igra/ |title=Игра, ставшая жизнью |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728082511/http://chessnews.lv/igra/ }}</ref> Sešas reizes uzvarējis Latvijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, pārstāvējis Latviju Eiropas un pasaules junioru šaha čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/interview-with-nikita-meskovs/ |title=INTERVIEW WITH NIKITA MESKOVS |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180116110348/http://chessnews.lv/interview-with-nikita-meskovs/ }}</ref> 2008. gadā [[Austrija]]s pilsētā [[Mūreka|Mūrekā]] uzvarējis [[Eiropas Savienība]]s junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā. Kopš 2011. gada regulāri piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]]. Labākie sasniegumi - 1. vieta 2018. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/631/par-latvijas-cempioniem-pirmo-reizi-klust-meskovs-un-limanovska/ |title=Par Latvijas čempioniem pirmo reizi kļūst Meškovs un Limanovska |access-date={{dat|2018|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200812114025/https://www.sahafederacija.lv/raksti/631/par-latvijas-cempioniem-pirmo-reizi-klust-meskovs-un-limanovska/ }}</ref> 2. vieta 2016. un 2026. gadā un 3. vieta 2015. gadā. 2018. gada jūnijā [[Palanga|Palangā]] uzvarējis otrajā Baltijas zonālajā turnīrā, kurā piedalījās labākie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šahisti.<ref>[http://sportacentrs.com/prata_speles/21062018-sahists_meskovs_uzvar_otraja_baltijas_zon Šahists Meškovs uzvar otrajā Baltijas zonālajā turnīrā]</ref> 2021. gada jūlijā [[Soči|Sočos]] piedalījies Pasaules šaha kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā zaudējis 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1423/meskovs-pasaules-kausa-izcina-neparvar-pirmo-kartu/ |title=Meškovs Pasaules kausa izcīņā nepārvar pirmo kārtu |access-date={{dat|2021|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210714120403/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1423/meskovs-pasaules-kausa-izcina-neparvar-pirmo-kartu/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 103. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā čempionātā šahā]] ierindojies 124. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ |title=Eiropas čempionātā Meškovs finišē ārpus labāko simta |access-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220407111201/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1613/eiropas-cempionata-meskovs-finise-arpus-labako-simta/ }}</ref> 2023. gada janvārī [[Stokholma|Stokholmā]] izcīnījis 3. vietu starptautiskā šaha festivāla ''Rilton Cup'' galvenajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1809/meskovam-tresa-vieta-rilton-cup-labas-sekmes-ari-citiem-musejiem/ |title=Meškovam trešā vieta "Rilton Cup", labas sekmes arī citiem mūsējiem |access-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230107070812/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1809/meskovam-tresa-vieta-rilton-cup-labas-sekmes-ari-citiem-musejiem/ }}</ref> Pārstāvējis Latvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies 3 reizes ([[42. šaha olimpiāde|2016]],<ref>[http://www.chess-results.com/tnr232875.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30&wi=821 42nd Olympiad Baku 2016 Open]</ref> [[43. šaha olimpiāde|2018]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024]]<ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=42 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref>); * [[Universiāde]]s šaha turnīrā piedalījies 2013. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr106011.aspx?lan=1&art=25&fedb=LAT&flag=30&wi=821 27 World Summer Universiade]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=IM&pb=41 |title=International Master (IM): Meskovs, Nikita |access-date={{dat|2017|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180508185214/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=IM&pb=41 }}</ref> bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=11602740&title=GM&pb=50 Grand Master (GM): Meskovs, Nikita]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011. gads]] — 14. vieta. * [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012. gads]] — 9. vieta. * [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013. gads]] — 4. vieta. * [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014. gads]] — 6. vieta. * [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015. gads]] — 3. vieta. * [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016. gads]] — 2. vieta. * [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 12. vieta. * [[2018. gada Latvijas čempionāts šahā|2018. gads]] — 1. vieta. * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 3. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 2. vieta.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11602740 | chessgames = 117722 | 365chess = Nikita_Meskovs }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Meškovs, Ņikita}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] 2mmuzmsavnhehmlww8y3of4qgx5j4ze 0 367140 4464968 4350306 2026-05-07T12:24:10Z Uldis s 26307 Pievienots 2026. gada Latvijas šaha čempionāta rezultāts 4464968 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Toms Kantāns | vārds_orig = | attēls = 2022-Toms-Kantans.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Toms Kantāns 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Toms Kantāns''' (dzimis {{dat|1994|1|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). == Biogrāfija == Ar šahu sācis nopietni nodarboties sešu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessnews.lv/interview-with-toms-kantans/ |title=INTERVIEW WITH TOMS KANTANS |access-date={{dat|2017|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180115145031/http://chessnews.lv/interview-with-toms-kantans/ }}</ref> Bijis Latvijas junioru šaha čempionātu laureāts dažādās vecuma grupās, pārstāvējis Latvijas Eiropas un pasaules junioru šaha čempionātos. 2007. gadā izcīnījis 2. vietu [[Eiropas Savienība]]s junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā,<ref>[http://chess-results.com/tnr7327.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 U14 5. European Union Youth Championship]</ref> bet 2008. gadā šajā turnīrā ieņēmis 3. vietu.<ref>[http://chess-results.com/tnr14695.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 U14 6. European Union Youth Championship]</ref> Kopš 2009. gada regulāri piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]]. Labākie sasniegumi - 1. vieta (2023, 2026),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ |title=Par Latvijas čempioniem kļūst Toms Kantāns un Laura Rogule |access-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507154359/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1894/par-latvijas-cempioniem-klust-toms-kantans-un-laura-rogule/ }}</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> 2. vieta (2015, 2017) un 3. vieta (2010, 2014). Daudzkārtējais Latvijas komandu šaha čempionāta uzvarētājs (2010, 2012, 2015). 2022. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 2. vietu starptautiskajā šaha festivāla ''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|Rīgas Tehniskās universitātes Open 2022]]'' "A" turnīrā.<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr554041.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Riga Technical University Open 2022 - Tournament A|website=chess-results.com}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Monreāla|Monreālā]] uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā ''Canadian Transnational 2023 - Classic Crown''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1920/divas-dienas-pieveicot-cetrus-lielmeistarus-kantans-uzvar-turnira-kanada/ |title=Divās dienās pieveicot četrus lielmeistarus, Kantāns uzvar turnīrā Kanādā |access-date={{dat|2023|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230710160657/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1920/divas-dienas-pieveicot-cetrus-lielmeistarus-kantans-uzvar-turnira-kanada/ }}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr777508.aspx?lan=1&art=4&fed=LAT&turdet=YES&flag=30 Canadian Transnational 2023 - Classic Crown]</ref> Pārstāvējis Latvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 5 reizes ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[41. šaha olimpiāde|2014]], [[43. šaha olimpiāde|2018]], [[44. šaha olimpiāde|2022]], [[45. šaha olimpiāde|2024]]);<ref>[http://www.olimpbase.org/players/rnptpldd.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Toms Kantāns]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Open |access-date={{dat|2018|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060212/http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr967173.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=42 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Open]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2015. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerse/rnptpldd.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Toms Kantāns]</ref> * [[Universiāde]]s šaha turnīrā piedalījies 2013. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr106011.aspx?lan=1&art=25&fedb=LAT&flag=30&wi=821 27 World Summer Universiade]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā viņam piešķīrusi [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistara]] (IM), bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/toms-kantans-klust-par-11-latvijas-saha-lielmeistaru.d?id=49129985 Toms Kantāns kļūst par 11. Latvijas šaha lielmeistaru]</ref> == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009. gads]] — 27. vieta. * [[2010. gada Latvijas čempionāts šahā|2010. gads]] — 3. vieta. * [[2011. gada Latvijas čempionāts šahā|2011. gads]] — 15. vieta. * [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|2012. gads]] — 7. vieta. * [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|2013. gads]] — 21. vieta. * [[2014. gada Latvijas čempionāts šahā|2014. gads]] — 3. vieta. * [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|2015. gads]] — 2. vieta. * [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|2016. gads]] — 8. vieta. * [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|2017. gads]] — 2. vieta. * [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 2. vieta. * [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gads]] — 1. vieta. * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 2. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151088.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada vīriešu čempionāta fināls šahā]</ref> * [[2026. gada Latvijas čempionāts šahā|2026. gads]] — 1. vieta. == Personīgā dzīve == 2015. gadā apprecējies ar [[Polija]]s šaha meistari [[Anna Kantāne|Annu Kantāni]] (dzimusi Ivanova).<ref>[http://szacharnia.blogspot.com/2015/09/kolejne-miedzynarodowe-szachowe.html Kolejne międzynarodowe, szachowe małżeństwo. W rolach głównych nasza Ania Iwanow i Toms Kantans z Łotwy]</ref> == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11602945 | chessgames = 119998 | 365chess = Toms_Kantans }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Kantāns, Toms}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] 47hvzzfhd9cbcozrzh0jtfic1dvtc6q 0 404830 4465193 4378264 2026-05-08T09:35:57Z Ivario 51458 4465193 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|latviešu personvārdu|Māra|Māra}}{{Papildu atsauces+}} '''Māra''' ir [[Latviešu personvārdi|latviešu personvārds]], kas pirmo reizi pierakstīts [[Trikātas draudzes novads|Trikātas draudzes novadā]] 1765. gadā, kalendārā kopš 1767. gada, no 1945. līdz 1970. gadam bijis vispopulārākais Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija reģistrētas 4596 sievietes ar vārdu Māra. == Etimoloģija == Latviešu antroponīmikā vārdu Māra skaidro kā personvārda [[Marija]] adaptāciju un atvasinājumu. Vārdi Māra un Māriņa 16. un 17. gadsimta tekstos lielākoties ir lietoti reliģiskā kontekstā kā (dzejisks) sinonīms vārdam Marija.<ref>Rakstības variantu daudzveidība – mahras (2), Mahrja (2), Mahrjas (6), Mahŗa (1), Mara (1), Maras (1), Maŗas (1) – liecina par vēl nenostabilizējušos r skaņas kvalitāti (-rj-, -ŗ-, -r-) un, iespējams, arī par neviennozīmīgu saknes patskaņa garumu (-a-, -ah-).</ref> Vārda “Māra” izcelsmei var izsekot, izmantojot [http://senie.korpuss.lv Seno tekstu korpusu]. Piemēram, 1625. gada [http://senie.korpuss.lv/faksimili/17gs/LS1625/ Linaudēju statūtos] blakus Maria un Mary parādās frāze “Marj diena”, kas gan var būt neprecīzas rakstības rezultāts, un Luterāņu dziesmu grāmatā parādās “Mahte Jumpraw Mara”. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sieviešu vārdi]] 7bdgp3l0bacfpz8w8jnskjnrzl01qho 0 407049 4465140 4331330 2026-05-08T06:36:28Z ~2026-27825-26 145068 Absolventi, skolēnu skaits. 4465140 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Kultūru vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 23 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 2001. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = Dace Lazda | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 80 | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 857 (2025) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{URL|http://rkv.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Kultūru vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas ēkās [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē. == Izglītības programmas == 2018. gadā skolā tiek īstenota pamatizglītības programma (21011111), vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011), vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena programma "Kultūra un producēšana (31014011). == Vēsture == 1960. gados Ganību dambī 7 tika uzcelta Rīgas 56. vidusskolas ēka, kurā mācības notika krievu valodā. 1993. gadā nodibināja [[Sarkandaugava]]s Kristīgo skolu un Japāņu valodas un kultūras vidusskolu. 2001. gadā abas skolas apvienojās un tika izveidota Rīgas Kultūru vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 |title=VĒSTURE, TRADĪCIJAS |access-date={{dat|2018|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180904220331/http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 }}</ref> 2008. gadā veica skolas ēkas atjaunošanas darbus, bet 2010. gadā agrāko vidusskolas ēku [[Viestura prospekts|Viestura prospektā]] 57 nodeva Rīgas 169. pirmsskolas mācību iestādes rīcībā. Skolā māca izpratni par dažādām tautām, to kultūru, tradīcijām un valodām (māca angļu, itāļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, japāņu valodas). Skola sadarbojas ar [[Ķīnas Tautas Republika]]s vēstniecību, [[Taibei]] misiju, Japānas, Itālijas, Korejas, Vācijas, Austrijas un [[Spānija]]s vēstniecībām. == Absolventi == * [[Agnese Budovska]], aktrise * [[Anete Krasovska]], aktrise * [[Ieva Florence-Vīksne]], aktrise * [[Marija Linarte]], aktrise * [[Reinis Kalnaellis]], režisors * [[Elīna Dzelme]], aktrise * Brigita Reisone, operdziedātāja * [[Patrīcija Cuprijanoviča]], mūziķe * [[Marta Ritova]], mūziķe * Ernests Galenieks, mūziķis * [[Zane Pūpola]], aktīviste, politiķe == Ārējās saites == * [http://www.rkv.lv/pielikumi/pas_zin.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618060210/https://www.rkv.lv/pielikumi/pas_zin.pdf |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] jorkakn9thqi78sgv636a3ezj2nwchd 4465141 4465140 2026-05-08T06:40:20Z ~2026-27825-26 145068 /* Izglītības programmas */ 4465141 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Kultūru vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 23 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 2001. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = Dace Lazda | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 80 | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 857 (2025) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{URL|http://rkv.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Kultūru vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas ēkās [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē. == Izglītības programmas == 2025. gadā skolā tiek īstenota pamatizglītības programma (21011111), vispārējās vidējās izglītības programma (31016011). Skolas piedāvātie vidējās izglītības programmas virzieni: * VALODAS (angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu, japāņu, ķīniešu) * KULTŪRAS UZŅĒMĒJDARBĪBA UN PRODUCĒŠANA * STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS UN KOMUNIKĀCIJA * DABASZINĀTNES – M variants (Matemātika) * DABASZINĀTNES – P variants (Programmēšana) == Vēsture == 1960. gados Ganību dambī 7 tika uzcelta Rīgas 56. vidusskolas ēka, kurā mācības notika krievu valodā. 1993. gadā nodibināja [[Sarkandaugava]]s Kristīgo skolu un Japāņu valodas un kultūras vidusskolu. 2001. gadā abas skolas apvienojās un tika izveidota Rīgas Kultūru vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 |title=VĒSTURE, TRADĪCIJAS |access-date={{dat|2018|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180904220331/http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 }}</ref> 2008. gadā veica skolas ēkas atjaunošanas darbus, bet 2010. gadā agrāko vidusskolas ēku [[Viestura prospekts|Viestura prospektā]] 57 nodeva Rīgas 169. pirmsskolas mācību iestādes rīcībā. Skolā māca izpratni par dažādām tautām, to kultūru, tradīcijām un valodām (māca angļu, itāļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, japāņu valodas). Skola sadarbojas ar [[Ķīnas Tautas Republika]]s vēstniecību, [[Taibei]] misiju, Japānas, Itālijas, Korejas, Vācijas, Austrijas un [[Spānija]]s vēstniecībām. == Absolventi == * [[Agnese Budovska]], aktrise * [[Anete Krasovska]], aktrise * [[Ieva Florence-Vīksne]], aktrise * [[Marija Linarte]], aktrise * [[Reinis Kalnaellis]], režisors * [[Elīna Dzelme]], aktrise * Brigita Reisone, operdziedātāja * [[Patrīcija Cuprijanoviča]], mūziķe * [[Marta Ritova]], mūziķe * Ernests Galenieks, mūziķis * [[Zane Pūpola]], aktīviste, politiķe == Ārējās saites == * [http://www.rkv.lv/pielikumi/pas_zin.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618060210/https://www.rkv.lv/pielikumi/pas_zin.pdf |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] jbqol1q9vjcpujzh7ryn4toesh4q15b 4465142 4465141 2026-05-08T06:44:45Z ~2026-27825-26 145068 /* Ārējās saites */ 4465142 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Kultūru vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 23 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 2001. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = Dace Lazda | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 80 | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 857 (2025) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{URL|http://rkv.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Kultūru vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas ēkās [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē. == Izglītības programmas == 2025. gadā skolā tiek īstenota pamatizglītības programma (21011111), vispārējās vidējās izglītības programma (31016011). Skolas piedāvātie vidējās izglītības programmas virzieni: * VALODAS (angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu, japāņu, ķīniešu) * KULTŪRAS UZŅĒMĒJDARBĪBA UN PRODUCĒŠANA * STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS UN KOMUNIKĀCIJA * DABASZINĀTNES – M variants (Matemātika) * DABASZINĀTNES – P variants (Programmēšana) == Vēsture == 1960. gados Ganību dambī 7 tika uzcelta Rīgas 56. vidusskolas ēka, kurā mācības notika krievu valodā. 1993. gadā nodibināja [[Sarkandaugava]]s Kristīgo skolu un Japāņu valodas un kultūras vidusskolu. 2001. gadā abas skolas apvienojās un tika izveidota Rīgas Kultūru vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 |title=VĒSTURE, TRADĪCIJAS |access-date={{dat|2018|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180904220331/http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 }}</ref> 2008. gadā veica skolas ēkas atjaunošanas darbus, bet 2010. gadā agrāko vidusskolas ēku [[Viestura prospekts|Viestura prospektā]] 57 nodeva Rīgas 169. pirmsskolas mācību iestādes rīcībā. Skolā māca izpratni par dažādām tautām, to kultūru, tradīcijām un valodām (māca angļu, itāļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, japāņu valodas). Skola sadarbojas ar [[Ķīnas Tautas Republika]]s vēstniecību, [[Taibei]] misiju, Japānas, Itālijas, Korejas, Vācijas, Austrijas un [[Spānija]]s vēstniecībām. == Absolventi == * [[Agnese Budovska]], aktrise * [[Anete Krasovska]], aktrise * [[Ieva Florence-Vīksne]], aktrise * [[Marija Linarte]], aktrise * [[Reinis Kalnaellis]], režisors * [[Elīna Dzelme]], aktrise * Brigita Reisone, operdziedātāja * [[Patrīcija Cuprijanoviča]], mūziķe * [[Marta Ritova]], mūziķe * Ernests Galenieks, mūziķis * [[Zane Pūpola]], aktīviste, politiķe == Ārējās saites == * [https://www.rkv.lv/wp-content/uploads/2025/11/Pasnoverrtejuma_zinojums_RKV_2024-2025.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2025] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618060210/https://www.rkv.lv/pielikumi/pas_zin.pdf |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 33w53tnuq338p9oye39w88dsdhegu82 4465145 4465142 2026-05-08T06:53:23Z Egilus 27634 4465145 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Kultūru vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 23 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 2001. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = Dace Lazda | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 80 | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 857 (2025) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{URL|http://rkv.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Kultūru vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas ēkās [[Ganību dambis|Ganību dambī]] 7, [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē. == Vēsture == 1960. gados Ganību dambī 7 tika uzcelta Rīgas 56. vidusskolas ēka, kurā mācības notika krievu valodā. 1993. gadā nodibināja [[Sarkandaugava]]s Kristīgo skolu un Japāņu valodas un kultūras vidusskolu. 2001. gadā abas skolas apvienojās un tika izveidota Rīgas Kultūru vidusskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 |title=VĒSTURE, TRADĪCIJAS |access-date={{dat|2018|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180904220331/http://www.rkv.lv/rkv.php?did=ps_vesture&mid=2&nid=2 }}</ref> 2008. gadā veica skolas ēkas atjaunošanas darbus, bet 2010. gadā agrāko vidusskolas ēku [[Viestura prospekts|Viestura prospektā]] 57 nodeva Rīgas 169. pirmsskolas mācību iestādes rīcībā. Skolā māca izpratni par dažādām tautām, to kultūru, tradīcijām un valodām (māca angļu, itāļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, japāņu valodas). Skola sadarbojas ar [[Ķīnas Tautas Republika]]s vēstniecību, [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republikas]] misiju, Japānas, Itālijas, Korejas, Vācijas, Austrijas un [[Spānija]]s vēstniecībām. == Izglītības programmas == 2025. gadā skolā tiek īstenota pamatizglītības programma (21011111), vispārējās vidējās izglītības programma (31016011). Skolas piedāvātie vidējās izglītības programmas virzieni: * Valodas (angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu, japāņu, ķīniešu) * Kultūras uzņēmējdarbība un producēšana * Starptautiskās tiesības un komunicēšana * Dabaszinātnes – M variants (Matemātika) * Dabaszinātnes – P variants (Programmēšana) == Absolventi == * [[Agnese Budovska]], aktrise * [[Anete Krasovska]], aktrise * [[Ieva Florence-Vīksne]], aktrise * [[Marija Linarte]], aktrise * [[Reinis Kalnaellis]], režisors * [[Elīna Dzelme]], aktrise * Brigita Reisone, operdziedātāja * [[Patrīcija Cuprijanoviča]], mūziķe * [[Marta Ritova]], mūziķe * Ernests Galenieks, mūziķis * [[Zane Pūpola]], aktīviste, politiķe == Ārējās saites == * [https://www.rkv.lv/wp-content/uploads/2025/11/Pasnoverrtejuma_zinojums_RKV_2024-2025.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2025] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618060210/https://www.rkv.lv/pielikumi/pas_zin.pdf |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] ncxqghj4zrcxxqr5r3k1rx1r4ulb98t 10 413574 4465016 4464726 2026-05-07T18:01:12Z EdgarsBot 50781 upd 4465016 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-07 18:01:12{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 4 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> bolg0cjoflm6xzd7olgusp0dew1i31g 4 415707 4465015 4464725 2026-05-07T18:00:44Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4465015 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|07||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199414}}] | {{formatnum:1349}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}] | 2009-02-13 | 2026-05-07 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171773}}] | {{formatnum:10577}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7959}}] | 2007-12-03 | 2026-05-07 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113400}}] | {{formatnum:10038}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9719}}] | 2007-11-24 | 2026-05-07 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111819}}] | {{formatnum:9874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1875}}] | 2009-10-02 | 2026-05-07 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86811}}] | {{formatnum:7312}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6596}}] | 2005-10-30 | 2026-05-06 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69517}}] | {{formatnum:10690}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-04 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68559}}] | {{formatnum:1780}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-05-07 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1192}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50571}}] | {{formatnum:7511}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6285}}] | 2018-06-22 | 2026-05-06 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48821}}] | {{formatnum:1571}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3515}}] | 2006-05-03 | 2026-05-06 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47865}}] | {{formatnum:4761}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-07 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43112}}] | {{formatnum:4630}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1485}}] | 2015-03-11 | 2026-05-07 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1917}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38108}}] | {{formatnum:5014}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:767}}] | 2013-03-30 | 2026-05-07 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30908}}] | {{formatnum:3696}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:608}}] | 2020-05-10 | 2026-05-07 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27796}}] | {{formatnum:7963}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4111}}] | 2023-01-18 | 2026-05-07 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25875}}] | {{formatnum:4673}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:892}}] | 2015-08-30 | 2026-05-07 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2729}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15573}}] | {{formatnum:1315}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-07 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14742}}] | {{formatnum:2239}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1956}}] | 2005-07-30 | 2026-05-07 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14486}}] | {{formatnum:3305}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}] | 2014-07-27 | 2026-05-07 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14414}}] | {{formatnum:550}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}] | 2011-08-03 | 2026-05-07 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14131}}] | {{formatnum:752}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:230}}] | 2013-06-21 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13190}}] | {{formatnum:996}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-07 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10582}}] | {{formatnum:2097}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:387}}] | 2021-07-27 | 2026-05-03 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10516}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10091}}] | {{formatnum:278}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-06 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:264}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:852}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 1ek6fylhbkcm6rioe63108c3zap2nt6 0 428914 4465089 4403603 2026-05-08T00:54:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465089 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Dzintars Ērglis''' (dzimis 1967. gadā) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieki|vēsturnieks]]. 2014. gadā viņu iecēla par [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija]]s locekli.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=268333 Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 ''Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei'', prot. Nr. 42 31.§], «[[Latvijas Vēstnesis]]», 164 (5224), 21 August 2014, (accessed 12 April 2019).</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/kadru-maina-vdk-komisija |title=Sprūde, Viesturs. "Kadru maiņa VDK komisijā", ''Latvijas Avīze.'' 2017, gada 11. decembris. |access-date={{dat|2019|05|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180115102145/http://www.la.lv/kadru-maina-vdk-komisija/ |archivedate={{dat|2018|01|15||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās Kolkas pamatskolā, 1985. gadā beidza mācības [[Rojas vidusskola|Rojas vidusskolā]]. 1992. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Strādāja par pētnieku [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā]], 2003. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju ar monogrāfiju "Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses" (2003). == Apbalvojumi == [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s un "Aldara" gada balva zinātnē (2004).<ref>[https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/40541/ Mikrovēsture. Dzintars Ērglis: filtrācijas dokumenti un atmiņas Dūmeles ciema Gustava Eltmaņa (1911—1994) dzīvesstāsta fragmentā. Raksts veltīts viena cilvēka dzīvesstāstam, kas dažiem varētu likties pārlieku šaura pieeja. Taču tā saucamā mikrovēsture jau vairākus gadu desmitus ir atzīta vēstures zinātnes joma un metode, tāpēc nav iemesla uzskatīt, ka šo pieeju nevar izmantot arī attiecībā uz padomju represiju problemātiku.]</ref> == Darbi == * rakstu krājums "Okupētā Latvija divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados"<ref>[https://jaunagaita.net/jg251/JG251_gramatas_Neparts.htm Neparts, Arturs. "RŪGTA VILŠANĀS — Latvijas Vēsturnieku komisija. Okupētā Latvija 1940-1990. Rakstu krājums. 19. sēj. Sastād. Dzintars Ērglis." ''Jaunā gaita''.]</ref> * rakstu krājums [[holokausts Latvijā]]<ref>[http://www.ibook.lv/BD_holokausts-latvija-andris-caune-aivars-stranga.aspx?BID=2ac2bf85-01d7-4181-aaec-acf822b55e6d Holokausts Latvijā. Andris Caune, Aivars Stranga, Marģers Vestermanis, Dzintars Ērglis]{{Novecojusi saite}}</ref> īpaši [[Krustpils|Krustpilī]].<ref>[http://aleph.nli.org.il/F/QQBU8QENL5MNY3AQAYPXU3YRGXGUHGEJCC6QAYUGQJRGSXIMKN-00901?func=find-b&amp=&amp=&amp=&request=000417105&find%5Fcode=SYS&local%5Fbase=RMB01&pds_handle=GUEST A few Holocaust episodes in Krustpils : Beila Bella Weide case]{{Novecojusi saite}}</ref> * ziņojums par [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālo padomi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ventspils.lv/deu/events/kultur/33944-geschichte-dienstag.-dr.hist.dzintars-erglis-die-idee-der-unabhangigkeit-lettlands:-zentralrat-lettlands-1943-1945 |title=„Die Idee der Unabhängigkeit Lettlands: Zentralrat Lettlands 1943 -1945”. 10. December 2013 |access-date={{dat|2019|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190507010147/https://www.ventspils.lv/deu/events/kultur/33944-geschichte-dienstag.-dr.hist.dzintars-erglis-die-idee-der-unabhangigkeit-lettlands:-zentralrat-lettlands-1943-1945 }}</ref> * zinātniskais pētījums par [[Dundaga|Dundagas pagasta]] [[Dūmele|Dūmeles ciema]] iedzīvotāju Gustavu Eltmani (1911—1994).<ref>[https://dundagasvesture.wordpress.com/tag/dzintars-erglis/ LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija ir publicējusi komisijas pētnieka Dr. hist. Dzintara Ērgļa apskatu par Dundagas pagasta Dūmeles ciema iedzīvotāju Gustavu Eltmani (1911—1994).]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ērglis, Dzintars}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi]] et6cqwgs80e2f74nxzixlxmruifw5hm 0 433695 4464998 4433590 2026-05-07T16:41:24Z Meistars Joda 781 4464998 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Reiki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65455 |title=Informācija par objektu: Reiki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.4869 | latNS = N | longd = 28.0446 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Reiki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 295 km attālumā no [[Rīga]]s [[Jučovas upīte]]s krastos. Ciema apkārtnē atrodas [[Reiku pareizticīgo baznīca]]. 1897. gadā pareizticībnieku ciemā bija 41 sēta ar 271 cilvēku. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] 3xiade1tpstv8j8rlbuaebut7b7399p 0 434477 4465143 4434465 2026-05-08T06:50:58Z Meistars Joda 781 4465143 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zabaltiški | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Augšdaugavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | subdivision_name2 = [[Vaboles pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1058 |title=Informācija par objektu: Zabaltiški |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 8 | population_density_km2 = | latd = 56.0695 | latNS = N | longd = 26.5128 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Zabaltiški''' ir ciems [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 215 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Pelieča ezers]]. 1897. gadā katoļu ciemā bija 10 sētas ar 46 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vaboles pagasta ciemi}} kup86mb13uz7jms3u8osafljma8zptc 0 435896 4464972 4214245 2026-05-07T12:27:46Z Kikos 3705 /* ievads */ 4464972 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Dubīsa | valsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Dubysa8.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Dubīsa pie [[Ariogala]]s | karte = Dubysa Baseino plotas.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka =[[Šauļu rajona pašvaldība]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | baseina_valstis = | tek_caur = | garums = 131 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 14,2 | gada_notece = | baseins = 1973 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=51 | sāk_plat_s=50 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=7 | sāk_gar_s=52 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=4 | iet_plat_s=28 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=24 | iet_gar_s=49 | iet_gar_EW=E }} '''Dubīsa''' ({{val-lt|Dubysa}}, [[Žemaišu valoda|žemaišu]]: ''Dobīsa''), arī '''Dubisa''', ir upe, kas tek caur [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstieni]] [[Lietuva]]s centrālajā daļā. Upe ir 131 km gara, tās izteka atrodas netālu no [[Šauļi]]em. Ietek [[Nemuna]]s upē pie [[Seredža]]s (''Seredžius'') pilsētas. Mūsdienās Dubīsas upes baseinu uzskata par [[Žemaitija]]s etnogrāfiskā reģiona austrumu robežu. == Vēsture == [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] Dubīsas upes lejtecē atradās [[Karšuva]]s un [[Gaižuva]]s zemes, bet augštecē [[Saules zeme]]. 1253. gadā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordenim zemes pie Dubīsas upes, ko sakarā ar savu kronēšanu tam dāvinājis Lietuvas karalis [[Mindaugs]] - pusi no [[Raseiņi]]em (''Rasseyene''), [[Laukuva]]s (''Lukowe''), [[Betigala]]s (''Betegalle''), [[Arjogala]]s (''Eregalle'') un [[Dainava]]s (''Deynowe''), bet visu Kuleni, Karšuvu, Kraži (''Crase''), Nadravu (''Nederowe''), Veizi (''Weyze, aliud Weyse'') un Vangu (''Wange'').<ref>[http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm Līguma latīniskais teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190620072010/http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm |date={{dat|2019|06|20||bez}} }}: ...''Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum''. (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).</ref> [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1383. gadā Lietuvas dižkungs [[Vītauts Dižais]] apsolīja Vācu ordenim kā vasaļa lēni visas [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no [[Nevēža]]s upes. Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Dubīsas baseins ietilpa Lietuvai pakļautās [[Žemaitijas kunigaitija]]s sastāvā. 1825. gadā sāka rakt 15 km garo [[Venta]]s-Dubīsas [[Ventas—Dubīsas kanāls|kanālu]] (''Виндавский канал''), kuram pāri 1830. gadā uzbūvēja tiltu pēc [[Staņislavs Kerbedzis|Staņislava Kerbedža]] projekta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] 8r1pazqyumjabi6mu86zyy3m2xgkijk 4464976 4464972 2026-05-07T12:35:33Z Kikos 3705 /* */ 4464976 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Dubīsa | valsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Dubysa8.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Dubīsa pie [[Ariogala]]s | karte = Dubysa Baseino plotas.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka =[[Šauļu rajona pašvaldība]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | baseina_valstis = | tek_caur = | garums = 131 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 14,2 | gada_notece = | baseins = 1973 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=51 | sāk_plat_s=50 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=7 | sāk_gar_s=52 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=4 | iet_plat_s=28 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=24 | iet_gar_s=49 | iet_gar_EW=E }} '''Dubīsa''' ({{val-lt|Dubysa}}, [[Žemaišu valoda|žemaišu]]: ''Dobīsa''), arī '''Dubisa''', ir upe, kas tek caur [[Žemaitijas augstiene|Žemaitijas augstieni]] [[Lietuva]]s centrālajā daļā. Upe ir 131 km gara, tās izteka atrodas netālu no [[Šauļi]]em. Ietek [[Nemuna]]s upē pie [[Seredža]]s pilsētas. Mūsdienās Dubīsas upes baseinu uzskata par [[Žemaitija]]s etnogrāfiskā reģiona austrumu robežu. Lielākās pietekas ir Šauše (32 km gara), Grīžuva (14 km), Lapiše (21 km), Lukne (26 km), Kirkšnove (25 km), Ģīnēve (36 km), Lazdona (17 km; kreisā krasta pietekas), [[Kražante]] (87 km) un Dratvine (14 km; labā krasta pietekas). == Vēsture == [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] Dubīsas upes lejtecē atradās [[Karšuva]]s un [[Gaižuva]]s zemes, bet augštecē [[Saules zeme]]. 1253. gadā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordenim zemes pie Dubīsas upes, ko sakarā ar savu kronēšanu tam dāvinājis Lietuvas karalis [[Mindaugs]] - pusi no [[Raseiņi]]em (''Rasseyene''), [[Laukuva]]s (''Lukowe''), [[Betigala]]s (''Betegalle''), [[Arjogala]]s (''Eregalle'') un [[Dainava]]s (''Deynowe''), bet visu Kuleni, Karšuvu, Kraži (''Crase''), Nadravu (''Nederowe''), Veizi (''Weyze, aliud Weyse'') un Vangu (''Wange'').<ref>[http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm Līguma latīniskais teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190620072010/http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm |date={{dat|2019|06|20||bez}} }}: ...''Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum''. (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).</ref> [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1383. gadā Lietuvas dižkungs [[Vītauts Dižais]] apsolīja Vācu ordenim kā vasaļa lēni visas [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no [[Nevēža]]s upes. Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Dubīsas baseins ietilpa Lietuvai pakļautās [[Žemaitijas kunigaitija]]s sastāvā. 1825. gadā sāka rakt 15 km garo [[Venta]]s-Dubīsas [[Ventas—Dubīsas kanāls|kanālu]] (''Виндавский канал''), kuram pāri 1830. gadā uzbūvēja tiltu pēc [[Staņislavs Kerbedzis|Staņislava Kerbedža]] projekta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] tskm2546ut2pbqc4rr6y4gjxlngx5bz 4464977 4464976 2026-05-07T12:39:44Z Kikos 3705 4464977 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Dubīsa | valsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Dubysa8.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Dubīsa pie [[Ariogala]]s | karte = Dubysa Baseino plotas.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka =[[Šauļu rajona pašvaldība]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | baseina_valstis = | tek_caur = | garums = 131 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 14,2 | gada_notece = | baseins = 1973 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=51 | sāk_plat_s=50 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=7 | sāk_gar_s=52 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=4 | iet_plat_s=28 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=24 | iet_gar_s=49 | iet_gar_EW=E }} '''Dubīsa''' ({{val-lt|Dubysa}}, [[Žemaišu valoda|žemaišu]]: ''Dobīsa'') ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka, kas tek pa [[Žemaitijas augstiene]]s centrālo daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/dubysa/|title=Dubysa|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-07|language=lt}}</ref> Upe ir 131 km gara, tās izteka atrodas netālu no [[Šauļi]]em. Ietek [[Nemuna]]s upē pie [[Seredža]]s pilsētas. Mūsdienās Dubīsas upes baseinu uzskata par [[Žemaitija]]s etnogrāfiskā reģiona austrumu robežu. Lielākās pietekas ir Šauše (32 km gara), Grīžuva (14 km), Lapiše (21 km), Lukne (26 km), Kirkšnove (25 km), Ģīnēve (36 km), Lazdona (17 km; kreisā krasta pietekas), [[Kražante]] (87 km) un Dratvine (14 km; labā krasta pietekas). == Vēsture == [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] Dubīsas upes lejtecē atradās [[Karšuva]]s un [[Gaižuva]]s zemes, bet augštecē [[Saules zeme]]. 1253. gadā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordenim zemes pie Dubīsas upes, ko sakarā ar savu kronēšanu tam dāvinājis Lietuvas karalis [[Mindaugs]] - pusi no [[Raseiņi]]em (''Rasseyene''), [[Laukuva]]s (''Lukowe''), [[Betigala]]s (''Betegalle''), [[Arjogala]]s (''Eregalle'') un [[Dainava]]s (''Deynowe''), bet visu Kuleni, Karšuvu, Kraži (''Crase''), Nadravu (''Nederowe''), Veizi (''Weyze, aliud Weyse'') un Vangu (''Wange'').<ref>[http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm Līguma latīniskais teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190620072010/http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm |date={{dat|2019|06|20||bez}} }}: ...''Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum''. (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).</ref> [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1383. gadā Lietuvas dižkungs [[Vītauts Dižais]] apsolīja Vācu ordenim kā vasaļa lēni visas [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no [[Nevēža]]s upes. Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Dubīsas baseins ietilpa Lietuvai pakļautās [[Žemaitijas kunigaitija]]s sastāvā. 1825. gadā sāka rakt 15 km garo [[Venta]]s-Dubīsas [[Ventas—Dubīsas kanāls|kanālu]] (''Виндавский канал''), kuram pāri 1830. gadā uzbūvēja tiltu pēc [[Staņislavs Kerbedzis|Staņislava Kerbedža]] projekta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] 0lybu91kmjdp8fimrg4mgbfieim36o3 4464978 4464977 2026-05-07T12:40:28Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4464978 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Dubīsa | valsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Dubysa8.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Dubīsa pie [[Ariogala]]s | karte = Dubysa Baseino plotas.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka =[[Šauļu rajona pašvaldība]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | baseina_valstis = | tek_caur = | garums = 131 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 14,2 | gada_notece = | baseins = 1973 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=51 | sāk_plat_s=50 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=7 | sāk_gar_s=52 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=4 | iet_plat_s=28 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=24 | iet_gar_s=49 | iet_gar_EW=E }} '''Dubīsa''' ({{val-lt|Dubysa}}, [[Žemaišu valoda|žemaišu]]: ''Dobīsa'') ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka, kas tek pa [[Žemaitijas augstiene]]s centrālo daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/dubysa/|title=Dubysa|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-07|language=lt}}</ref> Upe ir 131 km gara, tās izteka atrodas netālu no [[Šauļi]]em. Ietek [[Nemuna]]s upē pie [[Seredža]]s pilsētas. Mūsdienās Dubīsas upes baseinu uzskata par [[Žemaitija]]s etnogrāfiskā reģiona austrumu robežu. Lielākās pietekas ir Šauše (32 km gara), Grīžuva (14 km), Lapiše (21 km), Lukne (26 km), Kirkšnove (25 km), Ģīnēve (36 km), Lazdona (17 km; kreisā krasta pietekas), [[Kražante]] (87 km) un Dratvine (14 km; labā krasta pietekas). == Vēsture == [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] Dubīsas upes lejtecē atradās [[Karšuva]]s un [[Gaižuva]]s zemes, bet augštecē [[Saules zeme]]. 1253. gadā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] apstiprināja Livonijas ordenim zemes pie Dubīsas upes, ko sakarā ar savu kronēšanu tam dāvinājis Lietuvas karalis [[Mindaugs]] - pusi no [[Raseiņi]]em (''Rasseyene''), [[Laukuva]]s (''Lukowe''), [[Betigala]]s (''Betegalle''), [[Arjogala]]s (''Eregalle'') un [[Dainava]]s (''Deynowe''), bet visu Kuleni, Karšuvu, Kraži (''Crase''), Nadravu (''Nederowe''), Veizi (''Weyze, aliud Weyse'') un Vangu (''Wange'').<ref>[http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm Līguma latīniskais teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190620072010/http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm |date={{dat|2019|06|20||bez}} }}: ...''Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum''. (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).</ref> [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1383. gadā Lietuvas dižkungs [[Vītauts Dižais]] apsolīja Vācu ordenim kā vasaļa lēni visas [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no [[Nevēža]]s upes. Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Dubīsas baseins ietilpa Lietuvai pakļautās [[Žemaitijas kunigaitija]]s sastāvā. 1825. gadā sāka rakt 15 km garo [[Venta]]s-Dubīsas [[Ventas—Dubīsas kanāls|kanālu]] (''Виндавский канал''), kuram pāri 1830. gadā uzbūvēja tiltu pēc [[Staņislavs Kerbedzis|Staņislava Kerbedža]] projekta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] nnpojexauczno1o0wf45uah00l88vu3 0 444007 4465088 3312103 2026-05-08T00:29:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465088 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Dzelzceļa tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg |attēla paraksts = |karte = | plat_d = 55 | plat_m = 52 | plat_s = 45 | plat_NS = N | gar_d = 26 | gar_m = 29 | gar_s = 52 | gar_EW = E |kartes_paraksts = |karte_alt_teksts = |alt_karte = |reljefa_karte = |kartes_izmērs = |oficiāl nosaukums = |transporta veids = dzelzceļš |šķērso = [[Daugava]] |atrašanās vieta = {{flaga|Latvija}}[[Daugavpils]] |apkalpo = |arhitekts = [[Staņislavs Kerbedzis]] |tilta tips = trīslaidumu tilts uz akmens balstiem |materiāli = |posmu skaits = |balstu skaits = |posma garums = |garums = 400 metri |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = 1862. gada 21. maijā |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |citas daļas = }} '''Dzelzceļa tilts''' ir [[tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts uz [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]], netālu no [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]]. Uzbūvēts 1858—1862 gados pēc [[Staņislavs Kerbedzis|Staņislava Kerbedza]] projekta. Atklāts 1862. gada 21. maijā, kad atklāja vilcienu kustību [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] posmā [[Daugavpils|Dinaburga]]—[[Kauņa]]. Sākotnēji tas bija metāla tilts ar trim [[kopne (konstrukcija)|kopnēm]], tas bija apvienots dzelzceļa un pajūgu transporta tilts. 1919. gada septembrī tilta vidējais laidums tika uzspridzināts. 1931. gadā to aizvietoja ar arkveidīgu kopni, ar kuru tilts stāvēja līdz 1944. gadam, kad to iznīcināja vācu armija.<ref name="LD">{{tīmekļa atsauce |title=Atjaunots Daugavpils dzelzceļa tilts |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/4759 |website=Latgales Dati |accessdate={{dat|2019|10|21||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Atjaunošanas darbi sākās 1948. gadā un 1949. gada 9. martā tilts tika atjaunots,<ref name="LD"/> kopš tā laika izskats nemainījās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Tilti Daugavpilī]] qda4vnwf0el8y3913h2lg0kwg1amkps 0 448915 4465144 4392279 2026-05-08T06:52:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465144 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emerita Buķele | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāte | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1941|8|14}} | dzim_vieta = [[Varakļānu pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|9|27|1941|8|14}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emerita Buķele''' (dzimusi {{dat|1941|8|14||bez}}, mirusi {{dat|2023|9|27||bez}}) bija latviešu ekonomiste un sabiedriskā darbiniece, bijusī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1941|8|14||bez}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] Skapstatu sādžā. Strādāja par rūpniecības uzņēmumu grāmatvedi, 1988. gadā kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Bauskas rajona komitejas trešo sekretāri.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/lietotaju-raksti/muziba-devusies-bijusi-augstakas-padomes-deputate-emerita-bukele/|title=Mūžībā devusies bijusī Augstākās padomes deputāte Emerita Buķele|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2023-10-05|date=2023-09-29|language=lv}}</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā Buķeli ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti no 113. Īslīces vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņa nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> No 1998. gada Buķele bija [[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]] viesu nama "Straumēni" saimniece.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/6183 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 2005. gada Rundāles pagasta padomes vēlēšanās viņa piedalījās no vēlētāju apvienības «Cilvēkiem un zemei», bet 2008. gada aprīlī piedalījās partijas "[[Pilsoniskā savienība]]" dibināšanā Limbažos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/kjl/teksti/2008/kjl051408htm.htm |title=Kas jauns Latvijā? Nr. 534: 2008. gada 2. - 14. maijs |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120023749/http://zagarins.net/kjl/teksti/2008/kjl051408htm.htm }}</ref> Mirusi 2023. gada 27. septembrī.<ref name=":0" /> 2025.gada aprīlī iznāca Maksima Krutikova grāmata "Emerita Buķele. Neatkarības balss", kurā apkopotas E. Buķeles dienasgrāmatu piezīmes no Augstākās padomes darba perioda, preses publikācijas un intervijas, ģimenes un laikabiedru atmiņu stāsti, kā arī E. Buķeles atmiņas par Atmodas gadu periodu Bauskas rajonā un ne tikai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/pie-lasitajiem-nonaks-gramata-emerita-bukele-neatkaribas-balss/|title=Pie lasītājiem nonāks grāmata "Emerita Buķele – neatkarības balss"|last=Varnevičs|first=Uldis|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-07-09|date=2025-04-21|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eglobuss.lv/emerita-bukele-neatkaribas-balss|title=Emerita Buķele. Neatkarības balss|website=eglobuss.lv|access-date=2025-07-09|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā Buķeli apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. * Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sastādītāji Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 163.-164.lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Buķele, Emerita}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] 0ptd2pcfez6zfo5io9lak3r0qkiq2j7 0 450878 4465199 4352052 2026-05-08T10:03:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465199 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Filips Stroganovs | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1992 | dzim_dati = {{dat|1942|10|28}}<ref>Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.</ref> | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Ludzas apriņķis|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2014|2|9|1942|10|28}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Ludza}} | alma_mater = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br>[[Līdztiesība]]<br>[[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] }} '''Filips Stroganovs''' (dzimis [[1942. gads|1942]]. gada [[28. oktobris|28. oktobrī]] [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]; miris [[2014. gads|2014]]. gada [[9. februāris|9. februārī]] [[Ludza|Ludzā]]) bija [[latvieši|latviešu]] mehāniķis, sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijušais [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] komitejas 1. sekretārs. == Politiskā darbība == 1980. gadā ievēlēts Ludzas rajona tautas deputātu padomē, 1981. gadā — Latvijas PSR Augstākajā padomē. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu no 150. Zilupes vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība".<ref>[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/45A2FB3C95EDCF63C22578220030F328/$FILE/strogonovs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]</ref> [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada 21. augustā F. Stroganovs balsoja pret konstitucionālā likuma “[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]” pieņemšanu.<ref name="LA">[https://www.la.lv/vini-gribeja-citu-latviju Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību?] Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā</ref> Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar vairāku deputātu pretvalstisko darbību [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma F. Stroganovam anulēt deputāta mandātu (66 deputāti par, 28 pret, 18 atturējās).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/151623Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdziena par atsevišķu Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu apstiprināšanu”]</ref> 1993. gadā F. Stroganovs tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]]" saraksta. 1994. gadā bijis starp [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] (LSP) dibinātājiem. 1995. gadā viņam liegta turpmāka līdzdalība Saeimas vēlēšanās par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. 1996. gadā F. Stroganovs kļuva par kustības "Līdztiesība" priekšsēdētāju. 2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no LSP saraksta. 2005. gadā tiesa ļāva F. Stroganovam kandidēt pašvaldību vēlēšanās un [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|tā paša gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš tika ievēlēts Ludzas pilsētas domē no LSP saraksta. Miris 2014. gada 9. februārī. Apbedīts Ludzas pilsētas Centrālajos kapos.<ref name="LA" /><ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/6256 Filips Stroganovs. — Latgales dati]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stroganovs, Filips}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] 4xetazt2sxpqyenyonqfvug7wadwhbr 0 468617 4465024 4464904 2026-05-07T19:09:46Z ~2026-27763-26 145059 4465024 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'') | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = ''pašlaik'' | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3>Nemīlētie: Nolādētie 4 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta, tas redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras ir dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. * '''Mesija''' ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa un Ievas Koganas slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Ir attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju. Ir attiecībās ar Jāni Balodi. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste. Aivo draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija gadījuma sakars ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] qs1orf1f28shv0pfpva229ztt3i662q 4465025 4465024 2026-05-07T19:11:15Z ~2026-27763-26 145059 4465025 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'') | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = ''pašlaik'' | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3<br>Nemīlētie: Nolādētie 4 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta, tas redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras ir dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. * '''Mesija''' ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa un Ievas Koganas slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Ir attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju. Ir attiecībās ar Jāni Balodi. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste. Aivo draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija gadījuma sakars ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 1g3mg8lml65qba1rx3vt5s1fz91etw5 4465026 4465025 2026-05-07T19:25:34Z Lasks 38532 4465026 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'') | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = ''pašlaik'' | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta, tas redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras ir dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. * '''Mesija''' ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa un Ievas Koganas slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Ir attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju. Ir attiecībās ar Jāni Balodi. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste. Aivo draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija gadījuma sakars ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 50ot9p7mlr3sfgxxq5k7s042oobovy1 4465057 4465026 2026-05-07T20:03:31Z Lasks 38532 4465057 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'') | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta, tas redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 05hau5yc8no929b670qui83wyje5ls6 4465058 4465057 2026-05-07T20:04:23Z Lasks 38532 4465058 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. sezona — ''pašlaik'') | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] d8nt3e7kllzpawjfmgvkfylvmpudjhf 4465059 4465058 2026-05-07T20:04:54Z Lasks 38532 4465059 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == <!-- INFORMĀCIJU ATJAUNOT PĒC ATTIECĪGĀS SĒRIJAS PIRMIZRĀDES TELEVĪZIJĀ, NEVIS GO3 PLATFORMĀ --> * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] j5sggta48a1nqb7rn8cizdja2j0oq5p 4465062 4465059 2026-05-07T20:09:00Z Lasks 38532 /* Tēli */ 4465062 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 0o94zai6bf6tf4e3t2oozdl3l602h2i 0 475718 4465105 4165354 2026-05-08T04:08:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465105 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Eduards Kazričs | vārds_orģ = | attēls = Kazrich EA.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1871||}} | dzim_vieta = [[Sakstagala pagasts]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv2|1911|6|27|1871|||}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskā augstskola]] }} '''Eduards Kazričs''' (1871—1911) bija latviešu<ref>[https://dlib.rsl.ru/viewer/01003732207#page542?page=69 Боиович М. М. Члены Государственной думы (Портреты и биографии). Второй созыв. Москва: Тип. Товарищества И. Д. Сытина. 1907. С. 27]</ref> [[agronoms]] un sabiedriskais darbinieks, [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s II sasaukuma deputāts no [[Vitebskas guberņa]]s. [[Antons Kazričs|Antona Kazriča]] jaunākais brālis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1871. gadā [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagasta]] Kazradžu māju saimnieka Andreja Eisaka, pēc uzvārda maiņas Kazradža (Kazriča), ģimenē. Viņa vectēvs Jānis cēlies no [[Liuža|Kantinieku]] sādžas Sakstagala pagastā, kopā ar dēlu iepirka no valsts mājas ar 125 ha lauku zemes uz izmaksu.<ref>[[Ādolfs Šilde]]. Pirmie Latgales latviešu parlamentārieši. Universitas, 70/1993)</ref> No 1882. gada viņš ar vecākā brāļa Antona atbalstu mācījās [[Rīgas Aleksandra ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]], tad studēja ķīmiju un lauksaimniecību [[Rīgas politehnikums|Rīgas politehnikumā]].<ref>[http://www.lcb.lv/cd/Latgales%20Vestnesis%201937-1939/data/1939/Latgales_Vestnesis_1939_N008.pdf Nacionālā atmoda Latgalē]{{Novecojusi saite}} D. Latkovskis, "Latgales Vēstnesis" 1939. gada 20. janvārī</ref> Saimniekoja dzimtas saimniecībā un vadīja Sakstagala pagasta krājkasi. 1902. gadā apprecējās ar Jūliju Tomašūni, ģimenē piedzima divi bērni. 1907. gada 7. februārī Kazriču ievēlēja par Krievijas Impērijas Valsts Domes deputātu, bija Konstitucionālo demokrātu (kadetu) frakcijas biedrs. Pēc domes atlaišanas ar sievu atgriezās no Pēterpils savā lauku īpašumā. Ap 1910. gadu sāka strādāt par [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] agronomu. Miris 1911. gada 27. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/387 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2021|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930200005/http://latgalesdati.du.lv/persona/387 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kazričs, Eduards}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1911. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas agronomi]] 0izk9nq34gwpzasqt8q0qs9ztk18ii1 0 478503 4465149 4370165 2026-05-08T07:08:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465149 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Emīlija Ozoliņa | vārds_orig = | attēls = Emīlija Ozoliņa.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Katlakalna pagasts|Katlakalna pagastā]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] | m_dat_alt = | m_gads = 1975 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | dzimums = sieviete | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[botānika]], [[pedagoģija]] | grāds = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]], [[LU Botāniskais dārzs]], [[Rīgas Pedagoģiskais institūts]], [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts]]. | akad_amats = vecākā pasniedzēja | alma_mater = Latvijas Universitāte | pasniedzēji = [[Nikolajs Malta]], [[Pauls Galenieks]], [[Aleksandrs Zāmelis]], [[Heinrihs Skuja]]. | studenti = [[Laima Tabaka]], [[Kornēlija Birkmane]], [[Alfons Piterāns]], [[Voldemārs Langenfelds]] | sasniegumi = Usmas ezera veģetācijas pētījumi, mācību grāmatas Augstāko auga sistemātika līdzautore | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Emīlija Ozoliņa''' (1895—1975) bija latviešu [[Botāniķis|botāniķe]], [[pedagoģe]], [[Latvijas Universitāte]]s, [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Rīgas Pedagoģiskā institūta]], [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts|Daugavpils Pedagoģiskā institūta]] pasniedzēja, [[LU botāniskais dārzs|LU Botāniskā dārza]] direktore (1949—1953). Grāmatas “Augstāko augu sistemātika” līdzautore (Rīga, 1973). == Dzīvesgājums == Emīlija Ozoliņa dzimusi 1895. gada 24. oktobrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Katlakalna pagasts|Katlakalna pagastā]]. Pirmo izglītību Emīlija ieguva Katlakana pagasta skolā. 1915. gadā ar sudraba medaļu pabeidza [[Natālija Draudziņa|Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāziju]] un 1916. gadā [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]s 8. pedagoģijas klasi ar mājskolotājas tiesībām. Pēc skolas pabeigšanas viņa sāka strādāt Rīgā M. Milleres privātajā pamatskolā un ģimnāzijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/organization/M-Milleres-privata-pamatskola-un-gimnazija/1189302|title=M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija|website=literatura.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gadā E. Ozoliņa sāka studijas [[Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Dabas zinātņu nodaļā]], kuru beidza 1927. gadā. Paralēli studijām viņa turpināja strādāt Rīgas pilsētas 21. un 20.pamatskolā. 1937. gada E. Ozoliņa uzsāka darbu LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē kā asistente. Pēc otrā pasaules kara no 1945. gada līdz 1953. gadam viņa veica direktores pienākumus LVU Botāniskajā dārzā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/par-mums/musu-vesture/emilija-ozolina/|title=Emīlija Ozoliņa|website=www.botanika.lu.lv}}</ref>, līdz 1950. gadam viņa strādāja kā vecākā pasniedzēja LVU Bioloģijas fakultātē,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://botanika.daba.lv/ozolina.htm|title=Emīlija Ozoliņa|website=botanika.daba.lv|access-date={{dat|2021|02|22||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728030943/http://botanika.daba.lv/ozolina.htm}}</ref> bet no 1950. gada līdz 1958. gadam kā vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts Pedagoģijas institūtā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7415|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņas studenti pedagoģiskajā institūtā bija vēlāk LVU docents [[Alfons Piterāns]] un profesors [[Voldemārs Langenfelds]], kurus E. Ozoliņa uzmudināja pievērsties pētnieciskajam darbam. No 1960. gada līdz 1963. gadam E. Ozoliņa strādāja par vecāko pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūta Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā. Lasīja lekcijas [[Botānika|botānikā]], vadīja lauku prakses botānikā un mācību prakses skolās. 1963. gadā viņa aizgāja pensijā, bet arī pēc tam gandrīz katru vasaru turpināja vadīt lauku prakses botānikā un pedagoģisko praksi republikas skolās, kļūstot par pedagoģiskā darba paraugu ļoti daudziem institūta beidzējiem. Pēc laikabiedru liecībām E. Ozoliņas lekcijas izcēlās ar bagātīgu ilustratīvo materiālu, bija labi saprotamas, interesantas. Viņai bija izcila māka vadīt laboratorijas darbus un mācību ekskursijas. Viņa bija prasīga pret sevi un studentiem, vienmēr atstāja aiz sevis bagātīgas zināšanas, lielu gaismu, ko deva viņas prāts, augstā inteliģence un kultūra. E. Ozoliņas zinātniskais darbs veltīts (1925—1930) [[Usmas ezers|Usmas ezera]] un citu Latvijas ezeru augu pētījumiem, viņa atradusi divas jaunas augu sugas Latvijai: ''Nitellopsis obtusa'' — [[Mieturaļģes|mieturaļģe]] un ''Najas flexilis'' — [[lokanā najāda]]. Atradusi [[Mazā ūdensroze|mazo ūdensrozi]] (''Nymphaea tetragona'') Dūņu ezerā. Pētījusi arī tetramēriju [[lācene]]s (''Rubus chamaemorus'') ziedā. <br>Emīlijas Ozoliņas ievāktais herbārijs glabājas [[Herbārijs|LU Muzeja herbārijā]] (RIG) un [[Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts|Daugavpils Universitātes]] herbārijā (DAU). DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā glabājas arī E. Ozoliņas bibliotēka. [[Latvijas Botāniķu biedrība]]s biedre kopš 1952. gada, bijusi tās sekretāre no 1954.līdz 1959. gadam. Emīlija Ozoliņa mirusi 1975. gada 29. septembrī Rīgā, apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. == Darbi == * Ozoliņa E. Tetramerie bei Rubus chamaemorus L. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti 2.sēj., Rīga, 1927. * Ozoliņa E. Über die höere Vegetation des Usma-See. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti 6.sēj., 2.laid. Rīga, 1931. * Ozoliņa E. Latvijas PSR florā jauns augs — mazā ūdensroze (Nymphaea tetragona Georgi.). Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr.4. Rīga, 1951. * Ozoliņa E. Ekskursija uz pļavu. Rīga, 1956. * Ķeirāns L., Ozoliņa E. Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā. Rīga, 1970. * Langenfelds V., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Rīga, 1973. Emilija Ozoliņa rakstījusi arī Latvijas Mazajai Enciklopēdijai. == Avoti == Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Emīlija}} [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] cxbkbioofg3d0dpj43xux8os08w1u2r 0 478856 4465208 4225769 2026-05-08T10:57:03Z Ivario 51458 pievienoju [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465208 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Cionistu organizācija "Mizrahi" |leader = [[Mordehajs Nuroks]] |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = [[1921]]. gadā |dissolution = [[1934]]. gadā |ideology = [[cionisms]],<br>[[reliģiskais nacionālisms]]<ref name="MFA">[https://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#struktura ĀM: Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģers Vestermanis ''Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana'']</ref> |position = [[Centriski labēja politika|labēji centriska]]<ref name="MFA" /> |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Cionistu organizācija "Mizrahi"''', saīsināti '''"Mizrahi"''' ([[akronīms]] no vārdiem ''Merkaz Ruhani'' — "reliģijas centrs"),<ref name="2saeima">[https://web.archive.org/web/20190607201721/https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/2_Saeima.pdf CVK: 2. Saeimas vēlēšanas]</ref> bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[Rīga|Rīgā]] [[1922]]. gadā<ref name="MFA" /> un likvidēta [[1934]]. gadā, līdz ar [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsumu]], pēc kura likvidēja visas Latvijas politiskās partijas. Partijas vienīgais vadītājs bija [[Mordehajs Nuroks]]. Partija [[1. Saeimas vēlēšanas|pirmajās Saeimas vēlēšanās]] bija [[Ebreju apvienotais nacionālais bloks|Ebreju apvienotā nacionālā bloka]] kopīgajā sarakstā kopā ar partijām ''[[Histadrut-Hacionit]]'' un [[Ebreju nacionāldemokrātu partija|Ebreju nacionāldemokrātu partiju]], turpmākajās vēlēšanās piedalījās kā atsevišķa partija un ietilpa mazākumtautību partiju blokā, vienubrīd pēc bloka organizētās valdības gāšanas (1926. gadā) tā līderis Nuroks vadīja Ministru kabinetu. Politiski partija parasti turējās kopā ar latviešu politiķu kreiso spārnu,<ref>Aivars Stranga, ''Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940)'', 115. lpp.</ref><ref name="Sprūde">V. Sprūde, ''“Ebreju politiķis Mordehajs Nuroks — neparasta personība ne tikai Latvijas vēsturē”'', Latvijas Avīze, oktobris 2013: 10.-11. lpp.</ref> starptautiski bija aktīva [[Vispasaules ebreju kongress|Vispasaules ebreju kongresā]], lai gan tās saimnieciskā pozīcija bija labēja un aizstāvēja privātīpašnieku tiesības pret valsts monopoliem, kā arī iestājās pret ebreju saimniecisku diskrimināciju no valsts iestāžu puses.<ref>Aivars Stranga, ''Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940)'', 131-132. lpp..</ref> == Vēsture == === Ideoloģijas rašanās === Reliģisko [[Cionisms|cionistu]] kustība "Mizrahi" tika dibināta [[Viļņa|Viļņā]] 1902. gadā rabīna Reinsa sasauktajā<ref>[https://mizrachi.org/mission/ Mizrachi. org: Our Founder]</ref> pasaules reliģisko cionistu konferencē, noformējoties no kopš 19. gadsimta vidus attīstošās ideoloģijas. Kustībai piederīgie uzskatīja, ka cionisma centrā jābūt [[Tora]]i un augošajam ebreju laicīgajam nacionālismam jābūt pakļautam reliģisko mērķu sasniegšanai. Viens no "Mizrahi" pamatlicējiem<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/22206-j%C5%ABdaisms-Latvij%C4%81 Enciklopēdija.lv: jūdaisms Latvijā]</ref> un kā pirmām kārtām reliģiskas kustības ideologiem bija toreizējais [[Bauska]]s (1895—1904), vēlākais [[Jeruzaleme]]s ortodoksālais rabīns [[Ābrams Īzaks Kūks]],<ref>Yehudah Mirsky, Rav Kook: ''Mystic in a Time of Revolution'', 34. lpp.</ref><ref name="Sinkēviča">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4953/44617-Eva_Sinkevica_2014.pdf LU.lv: Eva Sinkēviča, Reliģiskā cionisma kustība Latvijā: vēsture, organizācijas, ietekme]{{Novecojusi saite}}</ref> kurš uzskatīja [[jūdaisms|jūdaismu]] un ebreju nacionālismu par nesaraujami saistītiem.<ref>[https://www.jewishpress.com/indepth/opinions/rav-kook-from-the-pages-of-the-jewish-press-in-1961/2017/08/25/ Rav Kook, From The Pages Of The Jewish Press In 1961]</ref> Jau 19. gadsimta vidū reliģiskā cionisma idejas bija kļuvušas populāras Latvijā; viens no šīs kustības atbalstītājiem, ietekmīgais koktirgotājs Šmuels Hiršfelds šo ideju iespaidā 1882. gadā izceļoja uz [[Palestīna|Palestīnu]] un nodibināja tur pilsētu [[Rišonlecijona|Rišon Le Cionu]].<ref name="Sinkēviča" /> Šajā laikā reliģiskais cionisms bija daudz stingrāks kā nākamajā gadsimtā; viens no tālaika viņa redzamākajiem pārstāvjiem un organizācijas "''Hovevej Cion''" ("Cionas mīlētāji") vadītājiem un Bauskas rabīns (1862—1889) [[Mordehajs Eliasbergs]] iestājās pret neticīgo ebreju-cionistu ielaišanu Izraēlā, jo tur viņu grēks pret ticību būšot daudz lielāks. Taču pēc gadiem 20 viņš savu Palestīnas apmeklējumu rezultātā savu attieksmi mīkstināja, un tas pats vēlāk notika ar Kūku. === Latvijas politikā === Latvijā pēc neatkarības iegūšanas šo kustību kā politisku partiju uz 1921. gada [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanām]] noformēja Latvijā no bēgļu gaitām atgriezies Mordehajs Nuroks. Partija uzreiz izrādījās konfliktā ar ortodoksālo jūdaismu atbalstošo [[Mordehajs Dubins|Mordehaja Dubina]] vadīto partiju "[[Agudas Israel]]", kura bija cionismam naidīga un uzskatīja to par novēršanos no jūdaisma laicīgu mērķu vārdā.<ref name="Sinkēviča" /> Pretējā flangā atradās liberālie anticionisti, kuri uzskatīja, ka ebrejiem sava valsts nav vajadzīga un tiem jāintegrējas esošajā sabiedrībā, un laicīgie nacionālisti, kuri iestājās par cionismu un pret reliģiju. Pazīstamais Krievijā dzimušais ebreju darbinieks [[Vladimirs Žabotinskis]] vizītes laikā Latvijā 1923. gadā palīdzēja organizēties laicīgajai cionistu-revizionistu kustībai "''[[Betar]]''", kura iestājās par Izraēlas zemes atgūšanu jebkuriem līdzekļiem un kuras starptautiskā galvenā mītne 1926.-1930. gadā atradās Rīgā.<ref>[https://www.jewishvirtuallibrary.org/betar JewishVirtualLibrary, BETAR]</ref> No ebreju partijām Latvijas Saeimā vairākkārt iekļuvuši tikai ortodoksi "''Agudas Israel''" , reliģiskie cionisti "''Mizrahi''", kreisie reliģiskie cionisti "''Ceirei Mizrahi''" un kreisais "[[Bunds]]". Vēlēšanu propaganda starp partijām visu laiku bija diezgan agresīva un personiski orientēta pat pēc tālaika standartiem; ebreju partiju darbību lielā mērā noteica personālijas, īpaši Nuroks un Dubins.<ref name="Sinkēviča" /> Nuroks, kas bija ievērojami cīnījies par ebreju tiesībām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad [[Krievijas Impērija]]s armija izsūtīja [[Kurzeme]]s ebrejus no piefrontes zonas, vainojot tos sadarbībā ar vāciešiem, pateicoties tam saņēma lielu atbalstu no Kurzemes ebrejiem, nereti arī no tādiem, kas viņa idejas neatbalstīja. Kopā ar viņu par jaunās partijas līdzpriekšsēdētājiem kļuva Josels un Zodens Friedmani.<ref>LVVA, 3724-11770s, 2-3.</ref> 1921. gada 5. novembrī partijās dibināšanu apstiprināja Iekšlietu ministrija. Partijas statūtos tā tika nosaukta par vispasaules cionistiski ortodoksālās partijas "''Mizrachi''" frakciju un tās mērķis ir apvienot Latvijas ticīgos ebrejus, lai izveidotu aizsargātu ebreju mājvietu Palestīnā, saskaņā ar 1897. gada cionistu kongresā pieņemto [[Teodors Hercls|Teodora Hercla]] "Bāzeles programmu". Frakcijas uzdevumi bija organizēt ebreju interešu aizstāvību un praktiski sagatavot tos emigrācijai uz Palestīnu ar mērķi ierīkot tur dzīvi uz reliģiskiem pamatiem, kā arī vākt ziedojumus šim mērķim.<ref name="Sinkēviča" /> 1926. gada decembrī, kad bija jāsastāda jauna valdība un sociāldemokrāta A. Rudēvica mēģinājums neizdevās, prezidents J. Čakste lūdza to izdarīt M. Nuroku, jo latvieši sadrumstalotības dēļ to nebija varējuši izdarīt. M. Nuroks šo uzdevumu paveica pāris dienās, sarunājot atbalstu mazākumtautību partijās un izveidojot sociāldemokrātu valdība, kurā pats Nuroks nepiedalījās un to neplānoja, bet šī valdība vienalga tika saukta par "Nuroka valdību".<ref name="Sprūde" /> Pēc šīs diplomātiskās veiksmes, 1928. gadā "Mizrahi" ieguva 38% ebreju partiju balsu (trīs ceturtdaļas no tām — Rīgā un [[Liepāja|Liepājā]]) un Saeimā iekļuva ne tikai Mordehajs Nuroks, bet arī partijas otrais numurs — viņa brālis.<ref name="3saeima" /> 1933. gadā Nuroks un viņa partija stingri iestājās pret jauno [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] valdību [[Trešais reihs|Vācijā]], kura uzreiz sāka saimnieciskus pasākumus pret ebrejiem, un aicināja Latvijas valdību rīkoties pret kreisajiem un labējiem ekstrēmistiem, kā arī boikotēt Vācijas uzņēmumus. Par šo pozīciju pret partiju tika sākta tiesvedība, kuru pārtrauca [[Ulmaņa apvērsums]]. Tomēr boikota organizatori tika īslaicīgi ieslodzīti Liepājas nometnē.<ref>V. Kaņepe, sast., ''Latvijas izlūkdienesti 1919-1940. 664 likteņi'' (Rīga: LU žurnāla “Latvijas vēsture” fonds, 2001), 235-239. lpp.</ref> === Mordehaja Nuroka darbība pēc Latvijas partijas likvidācijas === Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma "Mizrahi" tika aizliegta kopā ar citām politiskajām partijām. Nuroks, kurš bija stingrs demokrātijas un [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] aizstāvis, jaunajai valdībai bija lieks — Ulmanim tuvāka bija "''Agudas Israel''", kuras vadītājs Dubins tam bija tuvs paziņa un, būdami reliģiskie ortodoksi, daudz mazāk bija uztraukti par Latvijas politikā notiekošo. Dubinam arī vienīgajam tika ļauts publicēt vienīgo ebreju avīzi "''Haint''" [[jidišs|jidišā]] 1934.-1940. gados un faktiski turpināt nepolitisko partijas darbības daļu kā biedrībai "''Machane Israel''".<ref name="Sinkēviča" /> Nuroks šajā laikā pievērsās starptautiskai darbībai un dažādos ebreju saietos brīdināja par [[nacisms|nacisma]] briesmām, piemēram, pasaules ebreju kongresā [[Ženēva|Ženēvā]] 1936. gadā kritizējot ebreju lielrūpniekus, kreisos internacionālistus un reliģiozos ortodoksus, kuri nenovērtējot nacisma bīstamību ebrejiem, kā arī pasaules valdības, kuras esot pārāk iecietīgas pret Hitlera agresīvajiem plāniem.<ref>141-טרטקובר, אריה, עיון. זכר מרדכי. ירושלימ: הוצאת מוסד הרב קוק, 1967 ,142.</ref> 1939. gadā, īsi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās, Vispasaules cionistu kongresā, būdams viens no "''Mizrahi''" frakcijas oficiālajiem līderiem, beigu runā viņš teica: "''neviens no mums nevar izvairīties no kaujas (...) Kad mēs aizbrauksim no Ženēvas vistraģiskākajā brīdī, mēs pacelsim savas rokas pret debesīm un lūgsim, lai lielgabalu troksnis apklustu un pasaulē vairs nebūtu granātu krusas.''"<ref>S. Dubnov, ''“A dank cu rov M. Nurok”'', Unzer Vort, Nr. 275., 3. november 1939</ref> Tomēr viņa brīdinājumi netika uztverti pietiekami nopietni ne pasaulē, ne Latvijā. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) |- | 1922 | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | 2,1 (kopējais saraksts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf |title=CVK: 1. Saeimas vēlēšanas |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417025254/https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}</ref> | 2 (kopējais saraksts) |- | 1925 | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | 1,27<ref name="3saeima">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/3_Saeima_1.pdf |title=CVK: 3. Saeimas vēlēšanas |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210507170601/https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/3_Saeima_1.pdf }}</ref> | 1 |- | 1928 | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | 1,63<ref name="3saeima" /> | 2 |- | 1931 | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | 1,22<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/4_Saeima_1.pdf |title=CVK: 4. Saeimas vēlēšanas |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210507152842/https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/4_Saeima_1.pdf }}</ref> | 1 |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Akronīmi]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] bd0phud49hqvy5uypclqw1vmdthzzub 0 478872 4465086 3663546 2026-05-08T00:13:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465086 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rēzeknes dzelzceļu stacija I pirms 1940.jpg|thumb|300px|Šaursliežu dzelzceļa Rēzekne—Sita galastacija Rēzekne I (pirms Otrā pasaules kara).]] [[Attēls:Vilciens Sita-Rēzekne Rugāju stacijā pēc 1927.jpg|thumb|300px|Vilciens Sita-Rēzekne Rugāju stacijā (pēc 1927).]] [[Attēls:Sitas stacija pēc 1930.JPG|thumb|300px|Sitas stacija ar dzelzceļa līnijas Rēzekne—Sita sliedēm priekšplānā (pēc 1927).]] '''Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita''' bija 88,3 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, ko būvēja no 1927. līdz 1934. gadam. [[Latvijas PSR]] laikā 1965. gadā dzelzceļa līniju slēdza. == Vēsture == [[1902]]. gadā kokmateriālu izvešanas vajadzībām no [[Pitalova (stacija)|Abrenes (Pitalovas) stacijas]] uzbūvēja 67 [[kilometrs|kilometrus]] garu šaursliežu (750 mm)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa līnijas |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> atzarojumu līdz [[Sita (stacija)|Sitai]], no tās 12 km garš atzars esot vedis [[Aleksandropole (Rugāju pagasts)|Aleksandropole]]s virzienā.<ref name="Kurmenīte">[https://news.lv/Kurmenite/2017/02/28/reiz-rugajos-duneja-sliedes Reiz Rugājos dunēja sliedes] Velga Vīcupa, Rugāju novada muzeja vadītāja, 28.02.2017.</ref> [[1916]]. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija Abrenes—Sitas līniju pagarināja līdz Ieriķiem, bet [[1921]]. gadā [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]] tika pārnaglota uz 1524 mm platumu. 1926. un 1927. gadā [[Rugāji|Rugāju]], [[Bērzpils]] un [[Tilža]]s koppienotavas, Rugāju pagasta jaunsaimnieki un tirgotāji lūdza atjaunot atzarojumu un pagarināt to līdz Rugājiem, būves projektu Latvijas valdība apstiprināja 1927. gada 23. septembrī. Veco pievadceļu nojauca, uzbērumu nedaudz pārbūvēja. No Sitas līnija gāja pa mežainu apvidu, no Strazdiņu pieturas punkta apvidus kļuva klajāks, līdz pie Rugājiem līnija iznāca pilnīgā klajumā. 21,4 km garo Sitas—Rugāju dzelzceļa līniju ar Strazdiņu pieturas punktu, Rugāju staciju un priekšstrādnieku dzīvojamo ēku atklāja 1927. gada 20. decembrī.<ref name="Kurmenīte"/> 1928. gada 14. jūnijā Saeima pieņēma likumu par Rugāju-[[Domopole]]s (tagad Bērzpils) dzelzceļa līnijas būvi. Tajā pat gadā inženieris Mālers nosprauda 18,6 km garo jaunbūvējamo dzelzceļu. 1929. gada ziemā sāka celt 27,6 m garo tiltu pār Vārnienes upi pie Rugājiem. Zemes darbos iesaistīja vietējos zemniekus, lai dotu iespēju nopelnīt pēc plūdiem 1928. gada vasarā. Tomēr ziema bijusi ļoti auksta, tāpēc darbi uz priekšu virzījušies lēni. 1929. gada maijā notikusi izsole, tiesības celt šo dzelzceļa līniju ieguva uzņēmējs Falks un būvfirma „Inž. A. Razums”. 1930. gadā ierīkoja Lazdukalna un Bērzpils stacijas. Līniju Rugāji—Bērzpils atklāja 1930. gada 4. novembrī. Atklāšanā piedalījies [[Francis Kemps]]. Pieturas punktu Golvaros atvēra 1931. gadā, bet Kapūnē — 1934. gadā.<ref name="Kurmenīte"/> 1934. gada 5. martā atklāja satiksmi posmā Rēzekne-Bērzpils (48,3 km). Stacijas ēkas (Burzova, Gaigola, Dricāni) būvēja no celtniecības materiāliem, kurus ieguva pēc Daugavpils dzelzceļa mezgla neapdzīvoto māju nojaukšanas. Svinībās piedalījās satiksmes ministrs [[Staņislavs Ivbulis]]. Dzelzceļa līnijas būvēšanas izmaksas bija 2,3 miljoni latu.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/3391 Atklāta dzelzceļa satiksme no Rēzeknes līdz Sitai]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara par līnijas galastaciju kļuva Burzava. 1947. gadā Sitā koka šķūnī izbūvēja lokomotīvju depo. 1960. gadā no Dricēnu stacijas ierīkots atzarojums uz Stružānu Kūdras fabriku. 1961. gadā līnijā pārtraukti visi pārvadājumi, izņemot vilcienus kūdras transportēšanai Burzavas—Dricēnu iecirknī. 1965. gadā Sitas—Dricēnu iecirknis oficiāli slēgts. Ap 1990. gadu pārtraukta arī kūdras transportēšana Burzavas—Dricēnu iecirknī, 2000. gadā nojauktas sliedes.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 163. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> === Vilcienu saraksts === Sākumā bānīša ātrums bija 25 km/h, to cerēja palielināt līdz 40 km/h. Vilcienu vilka neliela lokomotīve. “Pavisam bija 4—5 vagoni un viens pasta vagons. Vilciens kursēja vienu reizi dienā uz Rēzekni un atpakaļ uz Situ. No rīta pulksten sešos vilciens no Sitas stacijas devās ceļā, septiņos bija Rugājos, ap pulksten deviņiem jau bija Rēzeknē. Atpakaļceļā no Rēzeknes pulksten sešos vakarā tas kursēja cauri Rugājiem, (M. Stradiņa)”.<ref name="Kurmenīte"/> == Kartes (1953) == [[Attēls:Dzelzceļa Rēzekne-Sita karte 1935.jpg|thumb|270px|Dzelzceļa Rēzekne-Sita karte (1935).]] <gallery> Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita (ziemeļu daļa).jpg|Ziemeļu daļa: Sita → Strazdiņi → Rugāji Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita (vidus daļa).jpg|Vidus daļa: Rugāji → Kapūne → Lazdukalns → Galvari → Bērzpils → Iča → Strūžāni → Gaigola Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita (dienvidu daļa).jpg|Dienvidu daļa: Gaigola → Dricēni → Kugras → Burzava </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://vesture.dodies.lv/#12/56.9271/24.2389&m=14/57.16985/27.11795&l=O/GE2 Sitas stacija PSRS ģenerālštāba kartē (redzama arī šaursliežu līnija Rēzeknes virzienā)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita}} {{DEFAULTSORT:Rēzekne—Sita, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] nhyawog1odiclwfc9d26ge1y7amidzl 0 482680 4465219 4329233 2026-05-08T11:48:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465219 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Paulis Sproģis<br>''Freds Rebels'' | attēls = Freds Rebels.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ventspils|td=Latvija}} | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 10 | m_vieta = {{vieta|Austrālija|Sidneja}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Paula Sproģa jeb Freda Rebela ceļojums vienatnē 1931-1933.jpg|thumb|270px|Paula Sproģa (Freda Rebela) ceļojums vienatnē (1931—1933)]] '''Freds Rebels''', īstajā vārdā '''Paulis Sproģis'''<ref>[http://www.ibook.lv/BD_pari-okeanam-paulis-sprogis-freds-rebels.aspx?BID=d14e0ee5-5f90-4b0e-8854-11d08b3262b5 Paulis Sproģis (Freds Rebels) ''Pāri ōkeanam'' (1937)]{{Novecojusi saite}}</ref> (1886—1968), bija [[latvieši|latviešu]] burātājs, rakstnieks un dēkainis, pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i (1932—1933). == Dzīvesgājums == Dzimis kā Paulis Krišjānis Jūlijs Sproģis 1886. gada 10. novembrī (pēc [[Jūlija kalendārs|v.s.]])<ref>[https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27009#&gid=1&pid=8 ieraksts baznīcas grāmatā: ''Paul Christian Julius Sprohge'']</ref> [[Ventspils|Ventspilī]] skolotāja Indriķa Sproģa un viņa sievas Johannas, dzimušas Šulcas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas Pētera I reālskola|Rīgas Pētera reālskolā]], pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s strādāja kādā [[Varšava]]s bankā. 1907. gadā, izvairoties no [[karaklausība]]s, emigrēja uz Vāciju. [[Hamburga|Hamburgā]] nelegāli iegādājās pasi ar ''Fred Rebell'' vārdu, izņēma jūrnieka apliecību un sāka strādāt uz tvaikoņiem par kurinātāju. 1910. gadā no [[Anglija]]s devās uz Austrāliju, kur strādāja uz dzelzceļa, fermā, kokzāģētavā un pie koku ciršanas. 1916. gadā Bridžtaunā salaulājās ar Emīliju Krūmiņu un saimniekoja savā ģimenes fermā. 1925. gadā fermu pārdeva, dzīvoja Frīmentlā, tad [[Pērta|Pērtā]], kur strādāja par galdnieku, vēlāk ražoja ierīces mitruma noteikšanai sienās. 1928. gadā izšķīrās no sievas un pārcēlās uz dzīvi Sidnejā, tirgojās ar paša ražotām mitruma mērīšanas ierīcēm. [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā viņš zaudēja darbu, pārbūvēja nelielu jahtu un nosauca to par "Elaini". {{quote|"Laivas kustības ātruma mērīšanai nepieciešamo lagu izgatavoju no kāda slotas kāta, piestiprinādams tam alumīnija spārnus ar tādu aprēķinu, lai tas izdarītu vienu pilnu apgriezienu ik pēc 12 angļu coļļu liela atstatuma. Kā indikatoru pielāgoju mazu pulksteni, kuru noregulēju tā, lai katra minūte rādītu laivas noietu nautisko jūdzi. Ja ņēmu vērā instrumentam piemītošo nokavējumu, apmēram 20%, tad varēju uz to diezgan droši paļauties. - Kompass bija apmēram pusotras collas caurmērā, kādus parasti lieto [[tūristi]] un [[skauti]]. Kompasu iekabināju misiņa kārbiņā un jāatzīst, ka atskaitot dažus gadījumus, kad tajā bija iekļuvis sāļais jūras ūdens un adatiņa sāka lipt pie stikla, kompass izrādījās maniem nolūkiem un vajadzībām pilnīgi pietiekošs. - Mans sekstants turpretim bija īsts “meistardarbs”. To izgatavoju no dzelzs stīpas, kurā iestiprināju mazu tālskatu, kādu mēdz lietot skolnieki. Tam pielāgoju pāris gludas nerūsējoša tērauda plāksnītes [izslīpētas no galda naža], kas bija domātas kā reflektori. Beidzot vēl piestiprināju visam tam veca zāģa daļu, izmantojot to kā skalu nodalījumu iezīmēšanai. Pagāja vairāk kā nedēļa, kamēr dabūju visu to pilnīgā kārtībā, jo darbs prasīja ārkārtīgu precizitāti… "<ref name="Upmalis">[http://aldisupmalis.blogspot.com/2018/11/paulis-sprogis-pasaules-burasanas.html PAULIS SPROĢIS – PASAULES BURĀŠANAS VĒSTURES LEĢENDA] Aldis Upmalis</ref>}} [[Attēls:Fred Rebell sur son skiff de 6mètres.jpg|thumb|270px|Sproģis uz jahtas ''Elaine'' (''Acme Newspicture'' 1932. gada 19. novembrī.]] [[Attēls:Freda Rebela pašdarinātā pase.jpg|thumb|270px|Freda Rebela pašdarinātā pase.]] 1931. gada 31. decembrī viņš vienatnē ar jahtu ''Elaine'' devās okeānā un pēc vairāk kā četrdesmit dienām sasniedza Janutas (''Yanutha'') saliņu pie [[Fidži]] salas, vēlāk [[Suva]]s ostu. {{quote|"Manās asinīs pamodās kaut kas radniecīgs senajiem drošsirdīgajiem jūras braucējiem vikingiem vai mūsu pašu [[Kursa (valsts)|Kursas]] dēliem. Vētras sāka mani sajūsmināt. Lai cik briesmīgi trakoja jūra, - kamēr vien mana laiva virzījās uz priekšu, es biju apmierināts. (…) Gandrīz veselu nedēļu [šajā ceļā] vēja virziens un stiprums bija tik noteikts un nemainīgs, ka nevajadzēja pieskarties ne stūrei, ne burām. Laiks [visumā] bija tik jauks kā kādā izpriecas braucienā. Un, bij tīri žēl, ka esmu savā ceļojumā viens. Tomēr negarlaikojos. Viļņojošais okeāns, jūras putni un zivis saistīja manu uzmanību. Bez tam ļoti bieži biju aizņemts ar lasīšanu vai rakstīšanu, vai kāda priekšmeta pētīšanu. –Vislabāk šajā vientulībā man patika nopietnas studijas, zinātniski darbi un Longfelo dzeja."<ref name="Upmalis"/>}} Suvā viņš septiņas nedēļas gatavojās tālākajam ceļam un izgatavoja pašdarinātu pasi. 1932. gada 20. aprīlī atkal devās jūrā un sasniedza [[Apija]]s ostu [[Samoa]] arhipelāgā, 25. jūnijā [[Kuka Salas]], tālāk [[Kirisimasi|Ziemassvētku salu]]. 25. augusta rītā ''Elaine'' startēja uz [[Havaju salas|Havaju salām]] un 18. septembrī ienāca [[Honolulu]], kur noturēja priekšlasījumus daudzās skolās, vairākos klubos un baznīcās. 3. novembrī jahta sāka 2400 jūdžu garu ceļa posmu uz Kaliforniju. 1933. gada 3. janvārī pie apvāršņa parādījās zeme. Tā izrādījās San Nikola sala, kas atrodas 80 jūdzes uz dienvidiem no [[Losandželosa]]s San Pedro ostas, kuru Sproģis sasniedza 8. janvārī. Naktī no 10. uz 11. janvāri San Pedro ostā [[orkāns|orkāna]] “Santiāna” laikā gāja bojā viņa jahta un Sproģi internēja imigrācijas barakās. Pēc atbrīvošanas Sproģis vairāk nekā divus gadus dzīvoja ASV un nonāca pie atklāsmes par Dieva radītās pasaules likumu neapstrīdamu prioritāti, pār jebkuru cilvēku radīto pasauli, un tās rakstītām normām, taču tā arī nespēja nokārtot savus personas dokumentus.<ref name="Upmalis"/> 1935. gada 8. oktobrī Sproģi izraidīja no ASV, 4. decembrī viņš caur [[Brēmene]]s ostu ieradās Rīgā, kur lūdza nokārtot Latvijas pasi. Dzīvoja [[Piltene|Piltenē]], kur viņa vecāki bija iepirkuši lauku mājas. 1937. gadā Rīgas apgādā “Krīvs” iznāca Sproģa piedzīvojumu grāmata ar nosaukumu “Pāri ōkeanam”, kas 1939. gadā Londonā un ASV angliski iznāca ceļojuma apraksta angliskā versija ar nosaukumu ''Escape to the Sea. The Adventures of Fred Rebell who Sailed Single — handed in an Open Boat 9,000 Miles Across the Pacific, Etc''. 1937. gada 12. augustā Paulis Sproģis no [[Liepāja]]s ostas devās jaunā pasaules ceļojumā savā pašbūvētā buru laivā “Selga”. Pārtiku — miltus, putraimus, kausētu sviestu, pupas, zirņus, medu, ievārījumu viņš paņēma līdzi gandrīz veselam gadam. Produkti bija sabērti cieši noslēgtās skārda mucās un bundžās. 17. oktobrī laikraksts “Gulbenes ziņas” rakstīja, ka “Selga” jau sasniegusi [[Ķīle]]s ostu. Ceļotājs pēc atpūtas gatavojas turpināt ceļu gar Anglijas, Francijas un Portugāles krastiem, lai apbraucot Āfriku, šķērsotu [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] un tad sasniegtu Austrāliju.<ref>[https://timenote.info/lv/person/view?id=11557825&dlang=lv timenote.info]</ref> Tomēr 23 pēdu garā zvejnieku laiva, kas par 100 latiem nopirkta Liepājā no kāda zvejnieka un pārbūvēta (uzstādot 800 mārciņu betona ķīli, iebūvējot kajīti un uzliekot klāju), diemžēl neattaisnoja uz to liktās cerības. Lai arī laivas buras bijušas pietiekami lielas, taču laivas konstrukcija nebijusi īsti derīga tik tālai ceļošanai atklātā okeānā. Jau ceļa sākumā piekrastei būvētajai laivai ir gadījies “niķoties”. Taču Biskajas līcī stipras vētras laikā “Selga” tika apgāzta, lai arī buras bijušas nolaistas. Slēgtajā kajītē sāka ieplūst ūdens, un situāciju glābis tikai tas, ka ķīlis šoreiz vēl paguvis laivu “piecelt”. Vētra nerimusies, bet telpās bija daudz ūdens un pārtikas krājumi slapji. Tas lika griezties atpakaļ uz tuvāko Anglijas ostu. Izvērtējot visu līdzšinējo šī ceļojuma pieredzi, Sproģis nolēma ceļojumu pārtraukt. Jahtu viņš pārdeva kādam vietējam zvejniekam par 25 angļu mārciņām. No Liepājas līdz katastrofas vietai Biskajas līcī viņš bija nobraucis tikai apmēram 1900 jūdzes.<ref name="Upmalis"/> Tad viņš pieteicās kādas jahtas komandā, kas no [[Džērsija]]s salas devās uz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]], [[Barbadosa|Barbadosu]], [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]], [[Marķīza salas|Marķīza salām]], [[Taiti]], [[Samoa salas|Samoa]] un [[Fidži]]. 1939. gada 15. decembrī sasniedza Sidneju Austrālijā. Sidnejā viņš strādājis par galdnieku manekenu rūpnīcā, dzīvoja Tempī priekšpilsētā. Vēlāk viņš kļuva par Sidnejas [[Vasarsvētku draudze]]s garīgo sludinātāju. Miris 1968. gada 10. novembrī Sidnejā. == Grāmata un tās tulkojumi == * Paulis Sproģis (Freds Rebels) “Pāri ōkeanam”. Rīga: apgāds “Krīvs”, Brīvības ielā Nr 2. 1937. — 168 lpp. (otrais izdevums: Pāri okeānam. Zinātne, 1994. — 141 lpp.) * "Escape to the Sea" — The Adventures of Fred Rebell WHO SAILED SINGLEHANDED IN AN OPEN BOAT 9,000 MILES ACROSS THE PACIFIC. London: Youth Book Club Ltd. (atkārtots izdevums: "Digit Books" R475 — Brown, Watson Ltd. London) {{en ikona}} * ''Seul sur les flots'' / Fred Rebell ; traduction [de l'anglais] d'Olivier Le Carrer, DL 2018 [Patronyme dévoilé en 4e de couv.] {{fr ikona}} * [https://docplayer.ru/87093201-Fred-rebell-pobeg-v-more-priklyucheniya-freda-rebella-proplyvshego-v-otkrytoy-lodke-9000-mil-po-tihomu-okeanu-v-poiskah-schastya.html Фред Ребелл. Побег в море. Приключения Фреда Ребелла, проплывшего в открытой лодке 9000 миль по Тихому океану в поисках счастья] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210411110959/https://docplayer.ru/87093201-Fred-rebell-pobeg-v-more-priklyucheniya-freda-rebella-proplyvshego-v-otkrytoy-lodke-9000-mil-po-tihomu-okeanu-v-poiskah-schastya.html |date={{dat|2021|04|11||bez}} }} (2016. gada tulkojums) {{ru ikona}} == Literatūra == * "The Boats They Sailed In" by John Stephen Doherty, pub. W.W. Norton & Co. 1985 {{ISBN|0-393-03299-X}} * [http://www.adb.online.anu.edu.au/biogs/A110360b.htm "Rebell, Fred (1886—1968)" Australiand Dictionary of Biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070322044939/http://www.adb.online.anu.edu.au/biogs/A110360b.htm |date={{dat|2007|03|22||bez}} }} * Gillian Fulloon, 'Rebell, Fred (1886—1968)', Australian Dictionary of Biography, Volume 11, Melbourne University Press, 1988, pp 345–346. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rebels, Freds}} [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu ceļotāji]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] rq6ffu6dy862za25j5djnlvzllq62yi 0 483825 4464975 4407992 2026-05-07T12:32:52Z ~2026-27771-63 145044 /* Fantastikas žanra grāmatas */ 4464975 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Andris Marts | vārds_orig = | attēls = Andris Marts.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1952 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Blomes pagasts]], [[Smiltenes rajons]] (tagad {{LVA}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, rakstnieks un komponists | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils pedagoģiskais institūts]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Andris Marts''' (īstajā vārdā '''Atis Priedītis''') ir latviešu dzejnieks, rakstnieks un komponists. == Biogrāfija == Dzimis 1952. gada 16. oktobrī [[Smiltenes rajons|Smiltenes rajona]] [[Blome|Blomes ciemā]]. Mācījies Blomes astoņgadīgajā skolā un [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. 1970. gadā uzsācis studijas [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils pedagoģiskajā institūtā]], kuru absolvējot ieguvis fizikas un matemātikas skolotāja diplomu. Pēc institūta beigšanas dzīvojis un strādājis Jēkabpils rajona [[Gārsene|Gārsenē]] (1975—1980), Rīgas rajona [[Mālpils|Mālpilī]] (1980—1994) un kopš 1994. gada [[Sigulda|Siguldā]]. 1981. gadā, studējot neklātienē, ieguvis arī mūziķa diplomu [[Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā]], bet 2007. gadā — datormācības skolotāja diplomu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. == Radošā darbība == Rakstīt dzejoļus un komponēt sācis 1973. gadā studiju laikā DPI. 1979. gadā [[Latvijas Radio]] profesionāli tika ierakstītas pirmās četras viņa dziesmas. Dziesmas aranžēja [[Alnis Zaķis]] un [[Ivars Vīgners]]. Ierakstus veica solisti: [[Aija Kukule]] ("Caur vakara krēslu" ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] tekstu)<ref>{{Atsauce|title=Caur vakara krēsla - Aija Kukule.|url=https://www.youtube.com/watch?v=hI8v6GuOTFI&ab_channel=Latvie%C5%A1uEstr%C4%81de//}}</ref>; [[Margarita Vilcāne]] ("Kas notiek, kad pasaka galā" ar [[Ārija Elksne|Ārijas Elksnes]] tekstu); [[Žoržs Siksna]] un Valda Eizenšmite ("Vasaras vidus dziesmiņa" ar [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] tekstu); Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4 ("Izkapts ābelē" ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] tekstu)<ref>{{Atsauce|title=Izkapts ābelē – Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4.|url=https://www.youtube.com/watch?v=h8BwGPhzs6g&ab_channel=AtisPrieditis }}</ref>; . Pavadījumus ierakstīja [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris]]. Nākamie Latvijas radio ieraksti tapa tikai 1995. gadā. Dziesmas "It kā klusa šūpļa dziesma" ar [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] tekstu un "Sniega pārslas aiz loga" ar paša autora tekstu profesionāli ierakstīja Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis [[Dzeguzīte]] (vadītāja Daila Martinsone) un soliste Krista Teivāne. Kopumā komponists ir ierakstījis apmēram 100 dziesmas. Profesionāli ierakstītas ir 20 dziesmas. Šobrīd Atis Priedītis ar pseidonīmu Andris Marts aktīvi nodarbojas ar dzejoļu un prozas darbu rakstniecību. Savas grāmatas sāka izdot 2018. gada pavasarī un pašlaik jau ir izdota 22. Andra Marta autorgrāmata. == Konflikti ar okupācijas režīmu == 1970. gadu beigās Atis Priedītis sarakstīja vairākas dziesmas, kuras bija vērstas pret okupētajā Latvijā notiekošajām nelikumībām – korupciju, pielīšanu un kukuļņemšanu. Divas no šīm dziesmām – “Par pīrāga dalīšanu” un “Tārpa kuplejas”. Bet 1980. gadā Latvijas Radio komponistam izdevās ierakstīt pret Latvijas okupāciju vērsto dziesmu “Izkapts ābelē” ar Māra Čaklā tekstu. Pēc šīs dziesmas ieraksta Latvijas radio 15 gadus atteicās pieņemt ierakstiem vēl kādu komponista dziesmu. Nākamie ieraksti tapa tikai 1995. gadā. Savukārt laika posmā no 1986. gada līdz 1991. gadam komponists tika pakļauts ļoti nežēlīgām VDK vajāšanām, kurās tika izmantota VDR slepenā dienesta Stasi radītā psiholoģiskā terora metode “Zersetzung”. Par šīm vajāšanām ir izdotas divas grāmatas: Atis Priedītis “Gan jau rīts mūs atradīs” – 2018. g. un Andris Marts “Kristaps – slepenie protokoli” – 2019. g. == Bibliogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} === Autobiogrāfiskas atmiņas === * ''Gan jau rīts mūs atradīs — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis''. Autorizdevums (2018) * ''Gan jau rīts mūs atradīs — grāmatas otrais izdevums''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) === Dzejoļu krājumi === * ''12 stāsti par mīlestību''. Varakļāni: Domu pērles (2018) * ''Par visu''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2018) * ''Pirms sapnis izgaist, naktī iet''. Sandra Beča, ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Pamazām apmulst pavasarī''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Pasauli zīmēt mēs sākām divatā''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Pieskāriens no debesīm''. Alises Hanas glezniņas un Andra Marta dzejoļi. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Skrējiens kopā ar mirkļiem''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2022) * ''Vēstules rītdienai''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2022) * ''Aizbēdzis mīlestībā''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2023) * ''Debesīs iesviesti vārdi''. Anna Ābele, ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2024) * ''Trīs pasaules''. Indra Stanke, Dace Spura, Edīte Austriņa, Ērika Kumerova, Ineta Meimane, ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2025) * ''Neesošo kalnu atbalsis''. Ērika Kumerova, ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2025) * ''Radot rītdienu''. Guntars Zaķis, ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2026) === Fantastikas žanra grāmatas === * ''Kristaps — slepenie protokoli''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums — otra autore Anete Felkere''. Rīga: [[Avots (izdevniecība)|Avots]] (2019)<ref>{{Atsauce|title=Kosmisks pusaudžu romāns - "Zēns, meitene, internets un gadījums".|url=https://www.tvnet.lv/6693174/kosmisks-pusaudzu-romans-zens-meitene-internets-un-gadijums/}}</ref> * ''Kas notika pirms "Reiz bija" — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums 2.daļa Satikšanās — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020) * ''Piecas minūtes pirms apokalipses — otra autore Natālija Bohatirenko (Ukraina)''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2023) * ''Zēns, meitene, internets un gadījums — otra autore Anete Felkere''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2026) === Literārās pasakas === * ''Noslēpumainās upes stāsti''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Tas, kurš draudzējas ar zvaigznēm''. Annas Ābeles ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Sarunas ar rasas lāsēm''. Ritas Ingas Freimanes gleznošanas studijas dalībnieku gleznas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021) * ''Neparastā pilsēta''. Ritas Ingas Freimanes gleznošanas studijas dalībnieku gleznas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2023) === Dziesmu notis === * ''Cerību zvaigznīte — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) === Citas grāmatas === * ''Kad kļuvu vientulībai lieks'' — Aidas Skalbergas gleznu reprodukcijas un Andra Marta dzejoļi. Varakļāni: Domu pērles (2018) * ''Skalbergu dzimtas leģendas — Skalbergu dzimtas ciltskoka pētījums, grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis, citi autori: Guntis Priedīte un Kaspars Skalbergs''. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019) == Balvas un atzinība == {{nepilnīgs saraksts}} * No [[1978]] gada līdz [[1985]] gadam kā komponists ar savām dziesmām vairākas reizes kļuva par Latvijas televīzijas konkursa skolēniem "Ko tu proti" laureātu. Par visspožāko panākumu šai konkursā uzskatāma televīzijas skatītāju balva par Mālpils vidusskolas skolēnu dziedāto dziesmu "Satiksimies pie Mēness, tēt'". * [[1983]]. gadā Mālpils vidusskolas skolēnu vokālais ansamblis ar komponista dziesmu "Tārpa kuplejas"<ref>{{Atsauce|title=Tārpa kuplejas - Mālpils vidusskolas ansamblis.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Mrm-hDIZf_k&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> tika ar grandiozām ovācijām uzņemts 5.Rīgas Starptautiskajā Politiskās dziesmas festivāla koncertos kuri notika LU Lielajā aulā. * No [[1996]] gada līdz [[1998]] gadam Ata Priedīša vadītā Siguldas meiteņu grupa "Daijana" ar komponista speciāli šai grupai rakstītām dziesmām regulāri kļuva par Latvijas bērnu popmūzikas aptaujas "Mazais patskanis" uzvarētāju, gan ikmēneša skatītāju balsojumos gan arī konkursa fināla balsojumos.<ref>{{Atsauce|title=Noslēpumainais zieds - Daijana (Dana Blonska, Inese Ērmane, Jana Krūmiņa).|url=https://www.youtube.com/watch?v=vtgy3WlrlBY&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> * [[1999]]. gadā soliste Inese Ērmane ar komponista dziesmu "Man jau pietiktu ar to"<ref>{{Atsauce|title=Inese Ērmane - Man jau pietiktu ar to.|url=https://www.youtube.com/watch?v=j4Gfg7e5WcQ&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> ieguva Galveno balvu (Grand prix) Siguldā notiekošajā jauno vokālistu konkursā "Gaujas atbalss". * [[1999]]. gadā Atis Priedītis ar Danas Blonskas dziedāto dziesmu "Tikai līdz upei"<ref>{{Atsauce|title=Dana Blonska - Tikai lidz upei.|url=https://www.youtube.com/watch?v=V-8IQASFdPI&ab_channel=AtisPrieditis//}}</ref> piedalījās dziesmu konkursā "Dziesma 2000" un fināla balsojumā ieguva 6.vietu.<ref>{{Atsauce|title=Nāk klajā albums "Dziesma 2000" .|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/nak-klaja-albums-dziesma-2000.d?id=434//}}</ref> * [[2017]]. gadā komponists ar Anitas Zambares un Helvija Kārkliņa izpildīto dziesmu "It kā klusa šūpļa dziesma" (Friča Bārdas teksts) kļuva par [[Radio SWH]] jauno dziesmu konkursa "Priekšnams" aprīļa mēneša aptaujas uzvarētāju. Dziesmai ir izveidots arī videoklips, tā autore Zanda Puče.<ref>{{Atsauce|title=Anita Zambare un Helvijs Kārkliņš, prezentē savu pirmo video filmiņu, dziesmai “It kā klusa šūpļa dziesma".|url=https://radioswh.lv/2017/06/anita-zambare-un-helvijs-karklins-prezente-savu-pirmo-video-filminu-dziesmai-it-ka-klusa-supla-dziesma//|accessdate={{dat|2021|04|26||bez}}|archivedate={{dat|2021|04|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210426150308/https://radioswh.lv/2017/06/anita-zambare-un-helvijs-karklins-prezente-savu-pirmo-video-filminu-dziesmai-it-ka-klusa-supla-dziesma/}}</ref> * 2020. gadā grāmatu, kura tika uzrakstīta kopā ar jauno rakstnieci Aneti Felkeri "Zēns, meitene, internets un gadījums" Latvijas bibliotekāri savā aptaujā iekļāva to 25 labāko grāmatu skaitā, kuras domātas jauniešiem.<ref>{{Atsauce|title=Grāmatas jauniešiem – iesaka bibliotekāri.|url=https://www.manabiblioteka.eu/gramatas-jauniesiem-iesaka-bibliotekari/|accessdate={{dat|2023|12|10||bez}}|archivedate={{dat|2023|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20231210083032/https://www.manabiblioteka.eu/gramatas-jauniesiem-iesaka-bibliotekari//}}</ref> * 2021. gada decembrī Andra Marta grāmatu "Pirms sapnis izgaist, naktī iet" Latvijas autortiesību aģentūra AKKA/ LAA atzina par piekto visvairāk lasīto dzejoļu grāmatu Latvijas bibliotēkās 2020.gadā.<ref>{{Atsauce|title=Izmaksāta atlīdzība par darbu izsniegumiem bibliotēkās.|url=https://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/jaunumi/411-izmaksata-atlidziba-par-darbu-izsniegumiem-bibliotekas/}}</ref> * 2022. gada 10.septembrī saņēmis Siguldas novada Gada balvu kultūrā par ieguldījumu dzejas un prozas darbu rakstniecībā, izdodot 8 grāmatas un veicinot starppaaudžu sadarbību un nozīmīgu darbu pandēmijas laikā, ar bērnu vokālo grupu “Zibsnis” radot dziesmu ierakstus. <ref>{{Atsauce|title=Pasniegtas "Siguldas novada Gada balvas kultūrā".|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/36040-pasniegtas-siguldas-novada-gada-balvas-kultura/}}</ref> * 2022. gada decembrī Andra Marta grāmatu "Pirms sapnis izgaist, naktī iet" Latvijas autortiesību aģentūra AKKA/ LAA atzina par otro visvairāk lasīto dzejoļu grāmatu Latvijas bibliotēkās 2021.gadā.<ref>{{Atsauce|title=Darbu publiskais patapinājums Latvijas bibliotēkās 2021. gadā.|url=https://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/jaunumi/443-darbu-publiskais-patapinajums-latvijas-bibliotekas-2021-gada/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marts, Andris}} [[Kategorija:Latviešu komponisti]] pgjgglhls063s2fhk5qdi3bd9xtiykp 0 497257 4465012 4463143 2026-05-07T17:42:02Z RobertVikman 125137 Valdē iecelti 2 cilvēki 4465012 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Stabilitātei! | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Stabilitātei 2023 logo.png | colorcode = #f57d00 | chairperson = [[Svetlana Čulkova]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}</ref> | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = Svetlana Čulkova <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />Ruslans Vereščagins<br />Vjačeslavs Ciganovs<br />Olga Glazunova<br />Andrejs Kozlovs | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = Stabilitātei- Jā! | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | membership_year = 2026 | membership = 691{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|4|100|hex=#f57d00}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|3|60|hex=#f57d00}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}} | symbol = | flag = | website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv|archive-date=2022-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221008034710/https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski}}</ref> [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī<ref name=":0" /> !Amats !Vārds, uzvārds !Līdzšinējā politiskā piederība |- |Valdes priekšsēdētājs |[[Aleksejs Rosļikovs]] |[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]] |- |Valdes līdzpriekšsēdētājs |[[Valērijs Petrovs]] |[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]], [[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]] |- | rowspan="10" |Valdes loceklis/-e |[[Jefimijs Klementjevs]] |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Viktorija Jarkina |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Andrejs Daņiļevičs |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Tautas varas spēks]] |- |[[Natālija Marčenko-Jodko]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Ruslans Vereščagins |[[Tautas varas spēks]] |- |Dmitrijs Kočkins |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Amils Saļimovs]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Jevgenijs Jevstifejevs |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Svetlana Čulkova]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Rolands Pogulis |[[Tautas varas spēks]] |} Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}</ref> Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft IT}}</ref> 2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref name=":d" /> === 14. Saeima === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title="Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}</ref> 31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref> kurš amatā gan netika ievēlēts. 2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title="Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī</ref> === Ģenerālprokuratūras brīdinājums === Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026</ref> Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,98 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,80 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Pašvaldību vēlēšanas ==== ===== 2021. gadā ===== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |203 |4,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |59 |0,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |100 |0,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |} ===== 2025. gadā ===== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,93 | {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]] | 5,67 | {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]] | 3,00 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]] | 2,85 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |} == Partijas ziedotāji == Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}</ref> == Iepriekšējie logo == Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu. {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija <small>(2021—22)</small> |File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija <small>(2021—23)</small> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }} * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] imbpc5uyiqckjae8cogljtf0bvovrd9 1 504844 4464999 4464829 2026-05-07T16:59:51Z Votre Provocateur 111653 /* Droni Eiropā */ Atbilde 4464999 wikitext text/x-wiki Interesanti, ka krievu versijā pašlaik tiek atzīts, ka šis uzbrukums [https://ru.wikipedia.org/w/index.php?title=%D0%92%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%83_(2022)&type=revision&diff=120279099&oldid=120279081&diffmode=source ir tikai Krievijas-Ukrainas kara fāze], kamēr mūsu versija ir prokrieviskāka un par visu karu neko nemin. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 12.21 (EET) :Droši var labot un papildināt. Es vadījos pēc tā, kas rakstīts Vikipēdijā angļu valodā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 12.26 (EET) == Vikisaites == {{ping|Papuass}} u.c.administratori, vai nevajadzētu pielikt kreisajā pusē brīvi pieejamām citu valodu vikisaitēm arī saiti uz ukraiņu valodu? Aptuveni jau mēs daudzi saprastu, kas tur rakstīts.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. februāris, plkst. 14.25 (EET) :Tur neko neliek administratori, tas ir automātiski un tā saite tur ir. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. februāris, plkst. 22.40 (EET) ::Un kā tieši to saiti atrast? Pa tiešo no raksta latviešu valodā kreisajā pusē atrodu dažas saites (starp tām ir valodas, ko neviens Latvijā nepārzina - atvainojos, ja tomēr kāds zina šīs valodas) un linku uz vēl 79 valodām, starp kurām ukraiņu valodas nav. Protams, ja citiem neliekas, ka vajadzētu pārskatīt, kuras valodas liekam īsajā sarakstā, var to nedarīt. Var jau arī iztikt, piemēram, ieiet angļu vai krievu vikipēdijas rakstā un caur to kreisajā malā atrast saiti uz rakstu ukraiņu valodā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 10.55 (EET) :::Ir starp tām 79 ukraiņu valoda. Pie Eiropa - Українська. Un īso sarakstu nekādi nevaram, nevis negribam, veidot mēs - kas mani, starp citu, kaitina. Kas attiecas uz ietekmi uz to īso sarakstu - kaut kad lasīju, ka viņu ietekmē veidnes #babel saturs profilā (sk.manējo) un tās valodas, uz kurām visbiežāk lietotājs iet caur kreisās puses sarakstu. Man tas šķiet daudz neefektīvāk nekā pašam izveidot noteiktu valodu sarakstu, bet ne jau man pa spēkam to izmainīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 11.13 (EET) ::::https://m.mediawiki.org/wiki/Universal_Language_Selector/Compact_Language_Links [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 11.19 (EET) :::::Veinkāršākais veids ir pievienot interesējošās valodas pārlūka advanced setingos (chrome). Kā izrādās, tas valodu kontents ir ļoti individuāls katram lietotājam. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 27. februāris, plkst. 14.00 (EET) == Aizliegt okkupantiem rediģēt Brīvo Vikipēdiju! == Kāpēc joprojām fašistkās valsts propogandisti nav atslēgti no iespējas melot Brīvās pasaules enciklopēdijā no okupanta IP adresēm?! [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] ([[Dalībnieka diskusija:Piebaldzēns|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 10.24 (EET) :nebūs īstā arēna šādām idejām :) konkrētus rakstus aizsargāt pret visiem anonīmajiem labotājiem - jā, protams, to var. bloķēt kādas konkrētas valsts ip adreses - teorētiski jā, var, bet ne lvwiki līmenī. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 12.34 (EET) :: Runa neiet par lvwiki līmeni! Runa iet par to lai JEBKURU valodu Vikipedijas rakstu būtu AIZLIEGTS REDIĢĒT - tikai skatīties un piedalīties DISKUSSIJĀS. RU meļi ir vairak nopietni draudi mieram un brīvībai kā visi noblokietie RU TV kanali kopā! Kuri ir ar admīna tiesībam - rakstiet Viki administrācijai iniciatīvu! Un kā minimum līdz laikam kad RU karaspēki aizvāksies no visas Ukraīnas territorijas, ieskaitot Krimu. [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] ([[Dalībnieka diskusija:Piebaldzēns|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 13.29 (EET) :::nedarbojos citās vikipēdijās kā vien latviešu, taču varu iztēloties situāciju, kad esmu vikipēdists no Novosibirskas un gribu papildināt rakstu ar informāciju par pretkara protestiem savā pilsētā, taču nevaru to izdarīt, jo no Krievijas nav iespējams rediģēt vikipēdiju. drīzāk būtu jāstrādā pie uzraudzības/administrēšanas kapacitātes, kā filtrēt, neļaut publicēt melus. taču, protams, te latviešu vikipēdijā viegli par to spriest, man nav ne jausmas, kādā režīmā šobrīd jāstrādā en.wiki adminiem, lai apkarotu demagoģiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 14.06 (EET) ::::Drīzāk var sanākt tā, ka Krievija pati izolēs savu internetu pēc Ķīnas parauga (tādi teksti regulāri tiek bīdīti vēl pat pirms 2014. gada), un nāksies domāt, kā nodrošināt pieeju tiem krieviem, kas Putinu neatbalsta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 18.57 (EET) :::::Par tēmu [https://twitter.com/ru_wikipedia/status/1498729685592727554?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1498729685592727554%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url= šeit]. Nekas nav vienkārši. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 1. marts, plkst. 22.26 (EET) :::::Ievērojot Vikipēdijas oficiāli naidīgo nostāju pret anonīmaizeriem, Toru utt., beigsies ar to, ka krieviem Vikipēdijas saturs būs draugiem jāsūta pa e-pastu un viņiem savi labojumi jāsūta tāpat, lai ārzemju draugi ieliek. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. marts, plkst. 07.17 (EET) :Varbūt pirms ierosinājuma kaut ko bloķēt jāizlasa Vikipēdijas [https://en.wikipedia.org/wiki/Blocking_of_Wikipedia_in_Russia raksts] (ielieku en, bet pieejams vairākās valodās, arī krievu).--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST) ::Tai rakstā trūkst svaigāko notikumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 12.58 (EEST) == Kāpēc? == Kāpēc pie karotājiem tiek pieskaitītas imaginārās Luhanskas/Doneckas tautas republikas. kuras ir piesegorganizācijas Krievijas realizētajai okupācijai kopš 2014. gada (varbūt ieskaitīsim hobitu komunistus arī?)? Vai Latvijas vikipēdisti ir pro-kremliski angažēti jeb vienkārši nejēgas? -- Labvēlis : Tāpēc, ka vienmēr šādas piesegorganizācijas karu aprakstos tiek iekļautas. Ukraiņu Vikipēdija, piemēram, tās arī uzrāda starp karotājiem. Pirms runājat par nejēgām lietās, kuras neizprotat, painteresējieties par tēmu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 00.25 (EEST) :Ok Egilus tad laikam ir pro-kremliski angažēts - nezināju ka "citur arī ir tā rakstīts" ir derīgs arguments Vikipēdijā. Paldies par atbildi - lai jums izdodas. -- Labvēlis [[Special:Contributions/95.68.110.126|95.68.110.126]] 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 00.47 (EEST) ::Paldies, mēs sapratām — visa pasaule prokremliski angažēta, vienīgi Labvēlis tas pareizais. Ja nopietni, tad varētu vēl padiskutēt, vai ir jēga tur likt Piedņestru. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 06.15 (EEST) :::drīzāk jāliek Baltkrevija pozīcijā 'atbalsta' un tā Piedņestra jāmet ārā. jo tādā līmenī jau tad atbalsta vēl, piemēram, Abhāzija. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) ::::Daudzās valodās infokastēs figurē Dienvidosetija. Bija arī ziņas, ka no turienes uz Ukrainu nosūtīti karavīri. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 23. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST) == Droni Eiropā == Jautājums jeb ierosinājums - vai nebūtu vērts pievienot sadaļu par Dronu uzbrukumu incidentiem citur Eiropā (Polijā, Baltijas valstīs, Somijā, Moldovā u.c.)? Galu galā, tie ir tieši saistīti ar šo karu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 07.56 (EEST) :+ [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 19.59 (EEST) kj9mqhek7hu990ksw371h3ujyd91qgl 0 507244 4465176 4456431 2026-05-08T08:27:05Z ~2026-27663-91 145075 /* */ spriežot no teksta - viņam ir 5 bērni - 4 bērni no otrās sievas un 1 - no pirmās 4465176 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Rajevs | vārds_orig = | attēls = Igors Rajevs 2023.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Rajevs 2023. gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Unita Rajeva | bērni = 5 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:LV-Army-OF5.png|25px]]<br />Rezerves [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | alma_mater = [[Maskava]]s Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola (1987)<ref name= "irajevs" /> <br /> Komandvadības un ģenerālštāba kurss, ASV (2000) | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}<ref name= "irajevs" /> }} '''Igors Rajevs''' (dzimis {{dat|1965|11|28}}) ir [[Latvijas krievi|krievu]] tautības [[Latvija]]s virsnieks, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves [[pulkvedis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> militārais analītiķis un politiķis. Šobrīd ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]", taču no tās izstājies 2023. gada septembrī. == Dzīvesgājums == Līdz 1983. gadam mācījās [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolā]], pēc tam [[Maskava]]s augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā, kuru absolvēja 1987. gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|title=Igors Rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> pēc tam dienēja [[Padomju armija|padomju armijā]]. Bijis [[virsleitnants]] — rotas komandieris, dienēja Sverdlovskā (tagad [[Jekaterinburga]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/505852-militara-analitika-igora-rajeva-tumsa-pagatne-kapec-vins-tika-padzits-no-latvijas-armijas-ko-par-to-saka-pats-rajevs|title=Militārā analītiķa Igora Rajeva tumšā pagātne: kāpēc viņš tika padzīts no Latvijas armijas? Ko par to saka pats Rajevs {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-17|date=2022-06-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armiju]].<ref>''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033</ref> == Militārā karjera == 1992. gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku [[Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons|Štāba bataljonā]].<ref name="irajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Bijis [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|Izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona]] (IDB/LATBAT) komandieris (1996—2000).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf|title=LR NBS albums|access-date={{dat|2022|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220712081501/http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf}}</ref> No 1999. līdz 2000. gadam papildinājis militāro izglītību [[ASV]], bet 2008. gadā [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/darbinieks/igors-rajevs-0|title=Igors Rajevs {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2023-02-16|language=lv}}</ref> No 2000. līdz 2004. gadam bija [[Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs|NBS Apvienotā štāba]] Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks.<ref name="irajevs" /> I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> No 2004. līdz 2009. gadam bija [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, bet no 2006. līdz 2007. gadam — Sauszemes spēku [[NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde|Mehanizētās kājnieku brigādes]] komandieris.<ref name=":1" /> Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2008. gada 17. decembrī toreizējais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministrs]] [[Vinets Veldre]] no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi I. Rajevu.<ref name="irajevs" /> 2010. gadā pulkvedi I. Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā</ref> No 2010. līdz 2013. gadam bija [[Baltijas Aizsardzības koledža]]s Atbalsta dienesta direktors un no 2013. līdz 2016. gadam Augstākās vadības kursa direktors.<ref name="irajevs" /> Pēc tam gadu bija Stratēģiskās drošības pētniecības centra direktora vietnieka pienākumu izpildītājs, bet 2017. gadā devās izdienas pensijā.<ref name="irajevs" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā "Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu"'','' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> Rajeva vietā raidījumā kā komentētājs darbību sāka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] štāba virsnieks [[Jānis Slaidiņš]]. Izdevumam "Privātā Dzīve" I. Rajevs stāstīja: "Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu."<ref name="rajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> I. Rajevs ir bijis īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] "Rajevs Security and Defence Solutions" (2019—2022).<ref name="irajevs" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}</ref> No politiskās apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" I. Rajevs kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]<ref name=":0" /> kā trešais numurs sarakstā [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīgas vēlēšanu apgabalā]] un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-02}}</ref> 2022. gadā apstiprināts par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" neiesaistījās [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdībā]], I. Rajevs paziņoja, ka pametīs "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju, līdz ar to saglabājot Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2023-rajevs-pametis-apvienota-saraksta-frakciju-bus-iekslietu-ministrijas-parlamentarais-sekretars.a525275/|title=Rajevs pametīs «Apvienotā saraksta» frakciju, būs Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-25|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Rajevam ir bijušas 2 laulības. Viņa pirmā sieva bija no [[Krievija]]s un viens no viņu laulības izjukšanas iemesliem bijusi nespēja adaptēties dzīvei Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/es-gribetu-lai-mums-butu-labakas-attiecibas-rajevs-komente-attiecibas-ar-savu-meitu|title=“Es gribētu, lai mums būtu labākas attiecības,” Rajevs komentē attiecības ar savu pieaugušo meitu|website=Kokteilis.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Otrreiz precējies ar Unitu Rajevu, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Par meitu Rajevs teicis: “Es gribētu, lai mūsu attiecības būtu labākas.”<ref name="rajevs" /><ref name=":2" /> I. Rajevs ir karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.<ref name="rajevs" /> Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja latviešu [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs — [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@IgorsRajevs ''Youtube'' profils] {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rajevs, Igors}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] 6kq643qwc88koc2zqvfjxzwffye54q8 4465178 4465176 2026-05-08T08:29:44Z ~2026-27663-91 145075 /* */ nav norādīta informācijas avota par tautību. ir skaidrs, ka ir slāvu izcelsmes, bet kāpēc tieši krievu?! (bieži izrādās, ka cilvēki nav krievi) 4465178 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Rajevs | vārds_orig = | attēls = Igors Rajevs 2023.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Rajevs 2023. gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Unita Rajeva | bērni = 5 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:LV-Army-OF5.png|25px]]<br />Rezerves [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | alma_mater = [[Maskava]]s Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola (1987)<ref name= "irajevs" /> <br /> Komandvadības un ģenerālštāba kurss, ASV (2000) | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}<ref name= "irajevs" /> }} '''Igors Rajevs''' (dzimis {{dat|1965|11|28}}) ir [[Latvija]]s virsnieks, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves [[pulkvedis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> militārais analītiķis un politiķis. Šobrīd ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]", taču no tās izstājies 2023. gada septembrī. == Dzīvesgājums == Līdz 1983. gadam mācījās [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolā]], pēc tam [[Maskava]]s augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā, kuru absolvēja 1987. gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|title=Igors Rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> pēc tam dienēja [[Padomju armija|padomju armijā]]. Bijis [[virsleitnants]] — rotas komandieris, dienēja Sverdlovskā (tagad [[Jekaterinburga]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/505852-militara-analitika-igora-rajeva-tumsa-pagatne-kapec-vins-tika-padzits-no-latvijas-armijas-ko-par-to-saka-pats-rajevs|title=Militārā analītiķa Igora Rajeva tumšā pagātne: kāpēc viņš tika padzīts no Latvijas armijas? Ko par to saka pats Rajevs {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-17|date=2022-06-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armiju]].<ref>''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033</ref> == Militārā karjera == 1992. gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku [[Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons|Štāba bataljonā]].<ref name="irajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Bijis [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|Izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona]] (IDB/LATBAT) komandieris (1996—2000).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf|title=LR NBS albums|access-date={{dat|2022|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220712081501/http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf}}</ref> No 1999. līdz 2000. gadam papildinājis militāro izglītību [[ASV]], bet 2008. gadā [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/darbinieks/igors-rajevs-0|title=Igors Rajevs {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2023-02-16|language=lv}}</ref> No 2000. līdz 2004. gadam bija [[Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs|NBS Apvienotā štāba]] Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks.<ref name="irajevs" /> I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> No 2004. līdz 2009. gadam bija [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, bet no 2006. līdz 2007. gadam — Sauszemes spēku [[NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde|Mehanizētās kājnieku brigādes]] komandieris.<ref name=":1" /> Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2008. gada 17. decembrī toreizējais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministrs]] [[Vinets Veldre]] no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi I. Rajevu.<ref name="irajevs" /> 2010. gadā pulkvedi I. Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā</ref> No 2010. līdz 2013. gadam bija [[Baltijas Aizsardzības koledža]]s Atbalsta dienesta direktors un no 2013. līdz 2016. gadam Augstākās vadības kursa direktors.<ref name="irajevs" /> Pēc tam gadu bija Stratēģiskās drošības pētniecības centra direktora vietnieka pienākumu izpildītājs, bet 2017. gadā devās izdienas pensijā.<ref name="irajevs" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā "Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu"'','' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> Rajeva vietā raidījumā kā komentētājs darbību sāka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] štāba virsnieks [[Jānis Slaidiņš]]. Izdevumam "Privātā Dzīve" I. Rajevs stāstīja: "Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu."<ref name="rajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> I. Rajevs ir bijis īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] "Rajevs Security and Defence Solutions" (2019—2022).<ref name="irajevs" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}</ref> No politiskās apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" I. Rajevs kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]<ref name=":0" /> kā trešais numurs sarakstā [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīgas vēlēšanu apgabalā]] un tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-02}}</ref> 2022. gadā apstiprināts par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" neiesaistījās [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdībā]], I. Rajevs paziņoja, ka pametīs "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju, līdz ar to saglabājot Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2023-rajevs-pametis-apvienota-saraksta-frakciju-bus-iekslietu-ministrijas-parlamentarais-sekretars.a525275/|title=Rajevs pametīs «Apvienotā saraksta» frakciju, būs Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-25|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Rajevam ir bijušas 2 laulības. Viņa pirmā sieva bija no [[Krievija]]s un viens no viņu laulības izjukšanas iemesliem bijusi nespēja adaptēties dzīvei Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/es-gribetu-lai-mums-butu-labakas-attiecibas-rajevs-komente-attiecibas-ar-savu-meitu|title=“Es gribētu, lai mums būtu labākas attiecības,” Rajevs komentē attiecības ar savu pieaugušo meitu|website=Kokteilis.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Otrreiz precējies ar Unitu Rajevu, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Par meitu Rajevs teicis: “Es gribētu, lai mūsu attiecības būtu labākas.”<ref name="rajevs" /><ref name=":2" /> I. Rajevs ir karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.<ref name="rajevs" /> Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja latviešu [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs — [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/@IgorsRajevs ''Youtube'' profils] {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rajevs, Igors}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] mazrp1z8x4y084chk4x9k0fqb04y5yp 0 520869 4465204 4165355 2026-05-08T10:28:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465204 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fjodors Ņikonovičs | attēls =Fyodor I. Nikonovich.jpeg | amats =[[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1854|02|17}} | dzim_vieta =Bešenkoviči, [[Ļepjeļas apriņķis]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{BLR}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1911|2|14|1854|02|17}} | mir_vieta =[[Tartu|Tērbata]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | tautība =[[baltkrievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija =[[pareizticība]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Fjodors Ņikonovičs''' ({{val-be|Фёдар Іосіфавіч Нікановіч}}; 1854—1911) bija [[pareizticība|pareizticīgo]] [[prāvests]] (protojerejs), [[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s pārzinis. [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s 3. sasaukuma deputāts no monarhiskās [[Krievu Tautas savienība]]s. == Dzīvesgājums == Dzimis 1854. gada 17. februārī [[Ļepjeļa]]s apriņķa Bešenkoviču ciemā pareizticīgo garīdznieka ģimenē. Mācījās vietējā tautskolā, tad [[Vitebska]]s garīgajā skolā, 1876. gadā absolvēja Vitebskas garīgo semināru. Darbojās Ļepeļas um Polockas apriņķu draudzēs kā garīdznieks un skolotājs. 1897. gadā viņu iecēla par prāvestu (protojereju), [[Ludzas pareizticīgo katedrāle]]s pārzini un Vitebskas eparhijas [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] skolu padomes priekšsēdētāju. Līdztekus viņš bija Ludzas pilsētas skolas ticības mācības skolotājs. Vadīja Ludzas pareizticīgo baznīcas pārbūvi. [[1905. gada revolūcija]]s laikā iestājās Krievu Tautas savienībā (''Союз русского народа''), 1907. gadā viņu ievēlēja par III. sasaukuma [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s locekli no Vitebskas guberņas.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/8062 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Miris 1911. gada 14. februārī [[Tartu Universitātes slimnīca|Tērbatas Universitātes klīnikā]] pēc kuņģa vēža operācijas. Apbedīts Ludzas kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}} {{DEFAULTSORT:Ņikonovičs, Fjodors}} [[Kategorija:1854. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1911. gadā mirušie]] [[Kategorija:Baltkrievijā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas garīdznieki]] gloqxpinjlho2jq9u1zjrjhsmlnflb9 0 525173 4465192 4226134 2026-05-08T09:33:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465192 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Felikss Sančess | image = Félix Sánchez Bas.jpg | caption = Felikss Sančess 2018. gadā | fullname = Felikss Sančess Bass | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|12|13}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = [[Al Sadd SC]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 1996—2006 | managerclubs1 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (jaunieši) | manageryears2 = 2006—2013 | managerclubs2 = {{flaga|QAT}} Aspire Academy | manageryears3 = 2013—2017 | managerclubs3 = {{flaga|QAT}} Katara U19 | manageryears4 = 2017—2020 | managerclubs4 = {{flaga|QAT}} Katara U23 | manageryears5 = 2017—2022 | managerclubs5 = {{fb|QAT}} | manageryears6 = 2023—2024 | managerclubs6 = {{fb|ECU}} | manageryears7 = 2024— | managerclubs7 = {{flaga|QAT}} [[Al Sadd SC]] }} '''Felikss Sančess Bass''' ({{val|es|Félix Sánchez Bas}}; dzimis {{dat|1975|12|13}} [[Barselona|Barselonā]]) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]]. No 2023. gada līdz 2024. gada jūlijam bija [[Ekvadoras futbola izlase]]s galvenais treneris. Kopš 2024. gada jūlija ir [[Kataras Zvaigžņu līga]]s kluba [[Al Sadd SC]] galvenais treneris. == Karjera == Jau 20 gadu vecumā sāka strādāt kā ''[[FC Barcelona]]'' jauniešu treneris. 2006. gadā pārcēlās uz [[Katara|Kataru]] un pievienojās ''Aspire Academy''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/felix-sanchez-cantera-cule-catari-2875949 |title=Fèlix Sánchez, de la cantera culé a la catarí |website=sport.es |language=es |date={{dat|2013|11|27||bez}}|access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}}</ref> 2013. gadā viņš tika iecelts par Kataras U-19 izlases treneri un uzvarēja 2014. gada Āzijas U-19 čempionātā. Vēlāk vadīja Kataras U-20 izlasi. {{dat|2017|7|3||bez}} Sančess tika apstiprināts par [[Kataras futbola izlase|Kataras izlases]] galveno treneri, nomainot amatā urugvajiešu speciālistu [[Horhe Fosate|Horhi Fosati]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goal.com/en/news/felix-sanchez-replaces-jorge-fossati-as-qatar-coach/1x8d2myrvr5i31ucl0xqhdywl1|title=Felix Sanchez replaces Jorge Fossati as Qatar coach |website=goal.com |language=en |date={{dat|2017|7|3||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}}</ref> No 2017. līdz 2020. gadam vienlaikus trenēja arī Kataras U-23 komandu. Sančesa vadībā Kataras izlase uzvarēja [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausā]], uzvarot visās septiņās turnīra spēlēs un ielaižot tikai vienus vārtus — 3:1 uzvarā pār [[Japānas futbola izlase|Japānu]] finālā. Tā paša gada maijā Felikss Sančess pagarināja līgumu līdz Katarā rīkotā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.beinsports.com/en/football/news/felix-sanchez-extends-contract-as-qatar-coach/1185551 |title=Felix Sanchez extends contract as Qatar coach until 2022 |website=beinsports.com |language=en |date={{dat|2019|5|6||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230201224212/https://www.beinsports.com/en/football/news/felix-sanchez-extends-contract-as-qatar-coach/1185551 }}</ref> Vadīja izlasi arī [[2019. gada Copa América]] un [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021. gada CONCACAF Zelta kausā]], kur tā spēlēja uzaicinātās komandas statusā. Zelta kausā nokļuva līdz pusfinālam, kur zaudēja [[ASV futbola izlase|ASV izlasei]]. 2021. gada FIFA Arābu kausā izcīnīja trešo vietu. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]], ko rīkoja [[Katara]], valstsvienība A grupā zaudēja visos mačos, kļūstot par sliktāko komandu rīkotājvalsti sacensību vēsturē. Sančesa līgums ar Kataru beidzās tā paša gada 31. decembrī un netika pagarināts.<ref>{{Cite web|url=https://www.nytimes.com/athletic/4046326/2022/12/30/qatar-sanchez-world-cup/|title=Qatar part company with coach Felix Sanchez after World Cup failure|first=Jacob|last=Whitehead|via=NYTimes.com}}</ref> 2023. gada 11. martā [[Ekvadoras Futbola federācija]] savās sociālo mediju platformās paziņoja par Sančesa iecelšanu par [[Ekvadoras futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Cite web|url=https://www.instagram.com/reel/CpqDsf7pckf/?utm_source=ig_web_copy_link|title=Instagram|website=www.instagram.com}}</ref> Pēc zaudējuma pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]] [[2024. gada Copa América]] turnīra ceturtdaļfinālā ar rezultātu 4:2 (pamatlaikā neizšķirts 1:1), Ekvadoras Futbola federācija atlaida Sančesu no galvenā trenera amata, pēc gandrīz 20 mēnešu darba ar izlasi.<ref>{{Cite web|url=https://www.eluniverso.com/deportes/futbol/copa-america-felix-sanchez-bas-deja-de-ser-tecnico-de-la-seleccion-de-ecuador-anuncia-la-ecuafutbol-nota/|title=Copa América: Félix Sánchez Bas deja de ser técnico de la selección de Ecuador, anuncia la Ecuafútbol|date=2024. gada 5. jūl.|website=El Universo}}</ref> 2024. gada 23. jūlijā Sančess atgriezās Katarā pēc tam, kad tika apstiprināts par kluba [[Al Sadd SC|Al Sadd]] galveno treneri, tā bija viņa pirmā pieredze trenējot pieaugušo kluba komandu.<ref>{{cite web|url=https://www.ecuavisa.com/deportes/futbol-internacional/felix-sanchez-bas-es-nuevo-entrenador-del-al-sadd-de-qatar-seleccion-ecuador-FE7723043|title=Félix Sánchez Bas es nuevo entrenador del Al Sadd de Qatar|trans-title=Félix Sánchez Bas is the new manager of Al Sadd from Qatar|publisher=[[Ecuavisa]]|language=es|date=23 July 2024|accessdate=23 July 2024}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi == ;Kataras U-19 izlase * Āzijas U-19 čempionāts: 2014 ;Kataras izlase * [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kauss]]: [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kataras futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Sančess, Felikss}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Kataras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ekvadoras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 3e4pizuv7dhvnrtw9rbr5uiikdx1rxp 0 531531 4465098 4293773 2026-05-08T03:45:06Z Biafra 13794 4465098 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nataļja Marčenko-Jodko | vārds_orģ = | attēls = Nataļja Marčenko-Jodko 2023 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Nataļja Marčenko-Jodko 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Alternative]] * [[Stabilitātei!]] <small>(kopš 2022)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nataļja Marčenko-Jodko''' (dzimusi {{dat|1978|9|11}}) ir [[Latvija]]s uzņēmēja un politiķe. Ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta. 2003. gadā absolvējusi [[Rīgas krievu privātģimnāzija|Rīgas krievu privātģimnāziju]], kā arī 2011. gadā [[Biznesa vadības koledža|Biznesa vadības koledžu]], iegūstot mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikāciju. Bijusi uzņēmēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/natalja-marcenko-jodko/|title=Nataļja Marčenko-Jodko|website=Puaro.lv|access-date=2023-01-19|date=2022-11-20|language=lv-LV}}</ref> un noliktavas vadītāja. Pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja partijā "Stabilitātei!" un biedrībā "Stabilitātei-JĀ!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}</ref> Darbojusies partijā "[[Alternative]]", no kuras saraksta nesekmīgi kandidējusi [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|website=rd2020.cvk.lv|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|access-date=2023-01-19}}</ref> 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Marčenko-Jodko, Nataļja}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] kzifnrtst057r8415ho6kfedicw3yt6 4465102 4465098 2026-05-08T04:01:33Z Biafra 13794 pap. 4465102 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nataļja Marčenko-Jodko | vārds_orģ = | attēls = Nataļja Marčenko-Jodko 2023 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Nataļja Marčenko-Jodko 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|11}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Alternative]] * [[Stabilitātei!]] <small>(kopš 2022)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[uzņēmēja]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nataļja Marčenko-Jodko''' (dzimusi {{dat|1978|9|11}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmēja]] un politiķe. Ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta. 2003. gadā absolvējusi [[Rīgas krievu privātģimnāzija|Rīgas krievu privātģimnāziju]], kā arī 2011. gadā [[Biznesa vadības koledža|Biznesa vadības koledžu]], iegūstot mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikāciju. Bijusi uzņēmēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/natalja-marcenko-jodko/|title=Nataļja Marčenko-Jodko|website=Puaro.lv|access-date=2023-01-19|date=2022-11-20|language=lv-LV}}</ref> un noliktavas vadītāja. Pirms ievēlēšanas Saeimā strādāja partijā "Stabilitātei!" un biedrībā "Stabilitātei-JĀ!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-16}}</ref> Darbojusies partijā "[[Alternative]]", no kuras saraksta nesekmīgi kandidējusi [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/natalja-marcenko-jodko|website=rd2020.cvk.lv|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|access-date=2023-01-19}}</ref> 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta. N. Marčenko-Jodko ir partijas "Stabilitātei!" valdes locekle. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Marčenko-Jodko, Nataļja}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] 18up9pdxwgovf5gxfzxw2257i943pb3 0 531544 4465067 4201706 2026-05-07T20:14:04Z Votre Provocateur 111653 4465067 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Гулак Я хазяйка.jpg|thumb|Suržika piemērs]] '''Suržiks''' ({{val|uk|су́ржик}}) ir [[sarunvaloda]], ko veido [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums.<ref>{{Cite journal |last=Romanova |first=Ekaterina |last2=Zhironkina |first2=Oksana |last3=Vakhtin |first3=Nikolai |date=2007 |title=Suržyk: In Search of a Research Object |url=https://www.jstor.org/stable/41304510 |journal=Harvard Ukrainian Studies |volume=29 |issue=1/4 |pages=327–348 |issn=0363-5570}}</ref><ref name=bn>Bernsand, N 2001, 'Surzhyk and National Identity in Ukrainian Nationalist Language Ideology', Berliner Osteuropa Info, no. 17, pp. 38-47. [https://www.oei.fu-berlin.de/media/publikationen/boi/boi_17/11_bernsand.pdf PDF]</ref> Tā ir izplatīta [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valoda-un-baznica-kara-laika|title=Juris Lorencs: Valoda un baznīca kara laikā|website=LA.LV|access-date=2023-01-19|language=lv}}</ref> Kopējais runātāju skaits 10–20 miljoni. Suržiks nav standartizēta literārā valoda, bet gan dažādu jauktu runas formu kopums, tas veidojās lauku iedzīvotāju vidū, sajaucoties ukraiņu [[Valoda|valodai]] ar krievu [[Sarunvaloda|sarunvalodu]]. Tā konkrētā forma var būtiski atšķirties atkarībā no reģiona, runātāja izglītības, sociālās vides un ukraiņu vai krievu valodas īpatsvara ikdienas saziņā. Suržikā parasti dominē ukraiņu fonētika un gramatika ar krievu leksikas [[Aizguvums|aizguvumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/131061|title=ukraiņu valoda|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-01-19|language=en}}</ref> [[Attēls:SurzhykUse.png|thumb|Suržika izplatība Ukrainas reģionos (2003)]]Valodnieki suržiku parasti aplūko kā sociolingvistisku parādību, nevis kā atsevišķu valodu. Tam nav vienotas normas, kodificētas gramatikas vai kopīgas rakstības tradīcijas. Sabiedrībā attieksme pret suržiku ir neviennozīmīga: daļa runātāju to uztver kā ikdienas saziņas līdzekli, bet citi — kā zema prestiža vai nepilnīgas valodas lietojuma formu. Ukrainas publiskajā telpā pakāpeniski pieaug literārās ukraiņu valodas loma, tomēr suržiks joprojām saglabājas kā izplatīta ikdienas runas forma. == Piemēri == {| class="wikitable" |+ !suržiks !ukraiņu !krievu !latviešu |- |Шо ти щас робиш? |Що ти зараз робиш? |Что ты сейчас делаешь? |Ko tu tagad dari? |- |Як діла? |Як справи? |Как дела? |Kā iet? |- |Скіки тобі годов? |Скільки тобі років? |Сколько тебе лет? |Cik tev ir gadu? |} * == Skatīt arī == * [[Ukrainas pārkrievošana]] == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Ukraiņu valoda]] a0gcfd4rtk56h13prajurecxxqeym2n 4465138 4465067 2026-05-08T06:25:48Z Kikos 3705 /* Atsauces */ 4465138 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Гулак Я хазяйка.jpg|thumb|Suržika piemērs]] '''Suržiks''' ({{val|uk|су́ржик}}) ir [[sarunvaloda]], ko veido [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[Krievu valoda|krievu]] valodas sajaukums.<ref>{{Cite journal |last=Romanova |first=Ekaterina |last2=Zhironkina |first2=Oksana |last3=Vakhtin |first3=Nikolai |date=2007 |title=Suržyk: In Search of a Research Object |url=https://www.jstor.org/stable/41304510 |journal=Harvard Ukrainian Studies |volume=29 |issue=1/4 |pages=327–348 |issn=0363-5570}}</ref><ref name=bn>Bernsand, N 2001, 'Surzhyk and National Identity in Ukrainian Nationalist Language Ideology', Berliner Osteuropa Info, no. 17, pp. 38-47. [https://www.oei.fu-berlin.de/media/publikationen/boi/boi_17/11_bernsand.pdf PDF]</ref> Tā ir izplatīta [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī blakus esošajos [[Krievija]]s un [[Moldova]]s robežapgabalos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valoda-un-baznica-kara-laika|title=Juris Lorencs: Valoda un baznīca kara laikā|website=LA.LV|access-date=2023-01-19|language=lv}}</ref> Kopējais runātāju skaits 10–20 miljoni. Suržiks nav standartizēta literārā valoda, bet gan dažādu jauktu runas formu kopums, tas veidojās lauku iedzīvotāju vidū, sajaucoties ukraiņu [[Valoda|valodai]] ar krievu [[Sarunvaloda|sarunvalodu]]. Tā konkrētā forma var būtiski atšķirties atkarībā no reģiona, runātāja izglītības, sociālās vides un ukraiņu vai krievu valodas īpatsvara ikdienas saziņā. Suržikā parasti dominē ukraiņu fonētika un gramatika ar krievu leksikas [[Aizguvums|aizguvumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/131061|title=ukraiņu valoda|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-01-19|language=en}}</ref> [[Attēls:SurzhykUse.png|thumb|Suržika izplatība Ukrainas reģionos (2003)]]Valodnieki suržiku parasti aplūko kā sociolingvistisku parādību, nevis kā atsevišķu valodu. Tam nav vienotas normas, kodificētas gramatikas vai kopīgas rakstības tradīcijas. Sabiedrībā attieksme pret suržiku ir neviennozīmīga: daļa runātāju to uztver kā ikdienas saziņas līdzekli, bet citi — kā zema prestiža vai nepilnīgas valodas lietojuma formu. Ukrainas publiskajā telpā pakāpeniski pieaug literārās ukraiņu valodas loma, tomēr suržiks joprojām saglabājas kā izplatīta ikdienas runas forma. == Piemēri == {| class="wikitable" |+ !suržiks !ukraiņu !krievu !latviešu |- |Шо ти щас робиш? |Що ти зараз робиш? |Что ты сейчас делаешь? |Ko tu tagad dari? |- |Як діла? |Як справи? |Как дела? |Kā iet? |- |Скіки тобі годов? |Скільки тобі років? |Сколько тебе лет? |Cik tev ir gadu? |} * == Skatīt arī == * [[Ukrainas pārkrievošana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraiņu valoda]] 13uu0r9txevb84ipfzm7484w29okfwa 0 531549 4465064 4112204 2026-05-07T20:10:47Z Votre Provocateur 111653 4465064 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:359_Changes_in_uniforms_and_armament_of_troops_of_the_Russian_Imperial_army.jpg|250px|Kubaņas kazaki]]<small>Kubaņas kazaki [[Krievijas Impērijas armija]]s formas tērpā (pirms 1881. gada)</small> | tauta = <big>Kubaņas kazaki</big> | skaits = | vieta = | valoda = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | reliģija = galvenokārt [[pareizticība]] | grupas = | radi = [[krievi]], [[ukraiņi]] | flag = [[Attēls:Flag of Kuban People's Republic.svg|250px]] | flag_caption = Kubaņas kazaku karogs }} '''Kubaņas kazaki''' ir [[Krievijas Impērija]]s [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] [[Kazaki|kazaku]] kārtas daļa, kā arī tauta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://versia.ru/kubanskie-kazaki-zaxoteli-stat-narodom|title=Казакия – не Россия? - Кубанские казаки захотели стать народом|website=versia.ru|access-date=2023-05-18|language=ru}}</ref> kas apdzīvo mūsdienu [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadu]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novada]] rietumu daļu, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabala]] dienvidus. Lai gan mūsdienās kazaki gandrīz visi runā [[Krievu valoda|krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] valodas dialektus (īpaši laukos). Saskaņā ar dažiem datiem vēl 19. gadsimtā kazaki pārsvarā bija [[Divvalodība|divvalodīgi]]. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 20. gadsimta 30. gados absolūtais vairākums Kubaņas kazaku uzskatīja ukraiņu valodu par savu dzimto valodu un pat identificēja sevi kā [[Ukraiņi|ukraiņus]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=А.в|first=Сопов|date=2008|title=Проблема этнического происхождения казачества и ее современное прочтение|url=https://cyberleninka.ru/article/n/problema-etnicheskogo-proishozhdeniya-kazachestva-i-ee-sovremennoe-prochtenie|journal=Вестник Московского университета. Серия 8. История|issue=4|pages=66–85|issn=0130-0083}}</ref> Par ukraiņu kultūras ietekmi Kubaņas kazaku vidē liecina arī plaši izplatītās [[Ukraiņu uzvārdi|ukraiņu izcelsmes uzvārdu]] formas, īpaši uzvārdi ar galotnēm ''-enko'' un ''-ko''. Kubaņas tradicionālajā kultūrā saglabājušies arī ukraiņu folkloras un dziesmu elementi. Īpaši nozīmīgs piemērs ir [[Kubaņas kazaku koris]], kura repertuārā skan ukraiņu tautasdziesmas. == Vēsture == [[Attēls:Kubanskie kazaki 2.jpg|left|thumb|19. gadsimta beigas]] Kopš viduslaikiem [[Kubaņa (novads)|Kubaņa]] ir piederējusi Čerkesijai, [[Nogaju orda]]i un [[Krimas haniste]]i. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i. Teritorija bija jāapsargā, tāpēc pēc [[Zaporižjas Seča]]s likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras kazaku armiju, kas vēlāk apdzīvoja šo zemi. 1918. gada 28. janvārī Kubaņas Rada pasludināja neatkarīgu [[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]] ar galvaspilsētu [[Krasnodara|Jekaterinodaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yuga.ru/articles/society/8102.html|title=Кубанская народная республика. Как Кубань в 1917 году чуть не стала независимой и не вошла в состав Украины|website=Юга.ру|access-date=2023-01-19|language=ru}}</ref> 1920. gada 3. martā Sarkanā armija uzsāka Kubaņas—Novorosijskas operāciju. Brīvprātīgo korpuss, [[Donas armija|Donas]] un Kubaņas armijas sāka atkāpšanos. 17. martā [[Sarkanā armija]] ienāca [[Krasnodara|Jekaterinodarā]], Kubaņas armija tika iespiesta pie [[Gruzija|Gruzijas]] robežas un maijā sākumā kapitulēja, bet Kubaņas Tautas Republika tika likvidēta. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi kazaki cīnījās arī [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Japānas Impērija]]s armijas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.istmira.com/kazaki-mezhdu-gitlerom-i-stalinym/2446-15-j-kazachij-kavalerijskij-korpus-ss.html|title=15-й КАЗАЧИЙ КАВАЛЕРИЙСКИЙ КОРПУС СС|website=История России и мировая история|access-date=2023-01-19|language=ru|archive-date=2023-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119131705/https://www.istmira.com/kazaki-mezhdu-gitlerom-i-stalinym/2446-15-j-kazachij-kavalerijskij-korpus-ss.html}}</ref> == Skaits == 2009. gadā Kubaņā par kazakiem sevi uzskatīja 130 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rossaprimavera.ru/article/vozrozhdaemaya-identichnost-kubanskogo-kazachestva-i-ugrozy-territorialnoy-celostnosti|title=Возрождаемая идентичность кубанского казачества и угрозы территориальной целостности России|website=Красная весна|access-date=2023-01-19|language=ru}}</ref> 2014. gadā Kubaņas kazaku skaits sasniedza 146 000 un veidoja gandrīz trešdaļu no visiem Krievijas kazakiem. == Skatīt vēl == * [[Kubaņas kazaku koris]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kazaki]] [[Kategorija:Krasnodaras novads]] t9r49ojq5yuefuwev5e2e3m8hk1ckrj 0 533189 4464979 4463508 2026-05-07T12:44:06Z Antra 4420 /* */ 4464979 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga—Valmiera 107 km |Izmērs=300px |Laiks=2. maijs 2026 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100 km un 107 km |Rekordi=Vīrieši — Kārlis Eiduks 07:20:07 (2026) Sievietes — Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais= }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Mārcis Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |16 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |6 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 |Kārlis Eiduks |07:20:07 (TR) |Lauma Izāka |09:12:28 |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 |245 (57 dāmas un 188 kungi) |229 (56 dāmas un 173 kungi) |198 (51 dāma un 147 kungi) |86% (D91% un K85%) |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] k20povh7yxyle70k3k063l3yxyw2nti 4464980 4464979 2026-05-07T12:49:50Z Antra 4420 4464980 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga—Valmiera 107 km |Izmērs=300px |Laiks=2. maijs 2026 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100 km un 107 km |Rekordi=Vīrieši — Kārlis Eiduks 07:20:07 (2026) Sievietes — Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais= }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2026) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |15 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |13 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |13 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |11 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |11 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |10 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |10 |Didzis Brauns |09:29:50 |- |10 |Armands Lunts |11:26:36 |- |10 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |9 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |9 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |8 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |7 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |7 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |7 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |7 |Romans Šroms |13:26:00 |- |7 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |7 |Aigars Ūdris |16:13:00 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Mārcis Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |16 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |6 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 |Kārlis Eiduks |07:20:07 (TR) |Lauma Izāka |09:12:28 |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 |245 (57 dāmas un 188 kungi) |229 (56 dāmas un 173 kungi) |198 (51 dāma un 147 kungi) |86% (D91% un K85%) |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] ozwbpqtjvweya59rpw6knb84bjfxzwe 0 541326 4465072 4322686 2026-05-07T20:23:24Z Lasks 38532 /* Komandas */ 4465072 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|36}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji *{{ih|GER}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) ''Tiks paziņoti'' {{Col-begin}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] ''Tiks paziņoti'' *{{ih|KAZ}} {{Col-end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] s2w50puhvl38i6u69i3vcdgylbzha01 0 554345 4465106 4212386 2026-05-08T04:14:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465106 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Latgales flora Lēmanis 1895.jpg|thumb|200px|"Latgales (Poļu Vidzemes) un kaimiņapgabalu flora" (1895)]] '''Eduards Lēmanis''' ({{val|de|Eduard Lehmann}}; 1841−1902) bija vācbaltiešu [[ārsts]], ceļotājs un [[botāniķis]]. Pētīja [[Latgale]]s un [[Sēlija]]s floru. [[Aleksandrs Bunge|Aleksandra Bunges]] skolnieks. [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s korespondētājloceklis (1893). == Dzīvesgājums == Dzimis 1841. gada 2. jūnijā (20. maijā pēc VS) [[Rīga|Rīgā]] Kara hospitāļa ārsta Johana Eduarda Lēmaņa un viņa sievas Šarlotes, dzimušas Jānecas (''Jahnentz''), ģimenē. 1858. gada vasarā, uzturoties pie radiem [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes muižā]], veica regulāras ekskursijas no [[Ilūkste]]s rietumos līdz [[Lielborne]]i austrumos,<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/4797 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> pētot Sēlijas floru. Pētījumu rezultātus viņš nopublicēja rakstā Tērbatas Dabaspētnieku biedrības zinātniskajā žurnālā. Pēc mācībām ģimnāzijā studēja medicīnu [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1860—1864) un papildinājās botānikā pie profesora Aleksandra Bunges. Strādāja par ārstu [[Varakļāni|Varakļānos]] (1866—1874) un no 1874. gada [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Publicēja rakstu par 1872. gada izrakumiem [[Stirniene]]s senkapos. Sākot ar 1882. gadu, E. Lēmanis sāka veikt regulāras ekskursijas pa [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas]] dzelzceļa līniju stacijām, kā arī daudzu muižu centriem. 1890. gada maijā un jūnijā viņš apsekoja [[Daugavas loki|Daugavas ieleju pie Krāslavas]], bet 1891. gada vasarā kopā ar zviedru fitopaleontologu A. G. Nathorstu Rēzeknes apkārtni. Plašos un ilggadīgos Latgales floras pētījumus 1895. gadā E. Lēmanis apkopoja un izdeva apjomīgajā monogrāfijā „Latgales un kaimiņapgabalu flora”.<ref>[BOTĀNISKO PĒTĪJUMU VĒSTURE DIENVIDAUSTRUMLATVIJĀ] Uvis Suško, Pēteris Evarts-Bunders</ref> Miris 1902. gada 18. maijā [[Rēzekne|Rēzeknē]]. == Darbi == * ''Beitrag zur Kenntniss der Flora Kurlands''. Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands (1859) Dorpat. — 2. Serie. — Bd. 1. — S. 539 — 580. * ''Bericht über die Gräberaufdeckungen bei Stirnian im Herbst 1872'', in: Verh. GEG 7 H. 3/4 (1873), 106-15 * ''Nordischer Drachenkopf: Heidekieferwald bei Presna (Antonopol)''; ''Lichte Waldhange bei Nummern''. ([[Ruiša pūķgalve]]; Atradne: viršu priežu mežs pie Prensas ([[Antonopole (Silmalas pagasts)|Antonopoles]]); gaiša meža nogāze pie [[Numerne]]s) (1888. gada 10. jūlijā) * ''Flora von Polnisch Livland mit besonderer Berücksichtigung der Florengebiete Nordwest-Rußlands, des Ostbaltikums, der Gouvernements Pskov und St. Petersburg, sowie die Verbreitung der Pflanzen durch Eisenbahnen'', in: Arch. f. Naturk. v. Liv-, Est- u. Kurland 11, 2. Ser. (Jurjew [Dorpat] 1895) ["Latgales un kaimiņapgabalu flora"]<ref>[https://bbld.de/0000000391774089 Baltisches Biografisches Lexikon digital]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lēmanis, Eduards}} [[Kategorija:1841. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] 3u6l82zhj9ydwb0usfo87fr3y4fgs7n 0 557612 4465220 4325521 2026-05-08T11:48:33Z Olgerts V 41522 karte 4465220 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Aleksandra Druviņa iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunogre]] |ielas garums = 650 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Andreja Upīša iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]], [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aleksandra Druviņa iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas pie [[Rīgas iela (Ogre)|Rīgas ielas]] un beidzās netālu no [[Jaunogre (stacija)|Jaunogres]] stacijas perona virzienā uz [[Ogre (stacija)|Ogri]]. Ielā ir privātmāju apbūve. Sākotnēji iela bija nosaukta rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] vārdā. 2022. gadā ielu pārdēvēja virsnieka vietnieka [[Aleksandrs Druviņš|Aleksandra Druviņa]] vārdā, kurš bija [[Kureļa grupa]]s bataljona komandieris 1944. gadā, un pēc kara dzīvoja un strādāja Ogres rajonā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ogrē un Lielvārdē maina ielu nosaukumus |url=https://www.ogrenet.lv/index.php/aktualitates/item/4158-ogre-un-lielvarde-maina-ielu-nosaukumus |website=ogrenet.lv |accessdate={{dat|2023|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231211202528/https://www.ogrenet.lv/index.php/aktualitates/item/4158-ogre-un-lielvarde-maina-ielu-nosaukumus }}</ref> == Ielas raksturojums == Posmā no krustojuma ar Rīgas ielu līdz Jaunogres prospektam iela ir klāta ar grants segumu, savukārt no krustojuma ar Jaunogres prospektu līdz ielas beigām tā ir klāta ar asfalta segumu. Satiksme notiek vienā joslā katrā virzienā. Uz ielas neatrodas neviena autobusa pietura. Tuvākā autobusu pietura atrodas uz Jaunogres prospekta ("A. Upīša iela"). Ielas apbūvē dominē privātmājas. == Ielu savienojumi == Aleksandra Druviņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Rīgas iela (Ogre)|Rīgas iela]] * [[Jaunogres prospekts]] * [[Pulkveža Brieža iela (Ogre)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Zaļā iela (Ogre)|Zaļā iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] 2xkg6t7tzpgzzearsonzmk8sl7b2tlt 0 562348 4465111 4172003 2026-05-08T04:19:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465111 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Eduards Saliņš | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības vecākais majors]] (1935) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Sarkanā armija]]<br>[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | dz_gads = 1894 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1938|08|26}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarka (poligons)|td=Krievija}} | attēls = Attēls:Eduards Saliņš.jpg | att_izmērs = 180px }} '''Eduards Saliņš''' ({{val|ru|Эдуард Петрович Салынь}}; 1894—1938) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], [[Padomju Savienība|padomju]] valsts drošības iestāžu darbinieks. == Dzīvesgājums == Piedzima 1894. gadā kalpa ģimenē, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pabeidza [[Pagastskola|pagastskolu]], pēc tam [[Draudzes skolas|draudzesskolu]] (1906) [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]]. Strādāja par ganu (1906—1908) un kalpu (1908—1910) muižā<!-- Kurā? усадьба Скривер, Вольмарский уезд -->, pēc tam par mācekli pārdotavā [[Rīga|Rīgā]] (1910—1913), tad līdz 1915. gadam — par algotu krāsotāju. [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] no 1915. gada janvāra, dienēja [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā]] (pulkā), ievainots, sasniedza jaunākā virsnieka pakāpi. Pēc 1917. gada oktobra, atrodoties [[Vācijas Impērija|Vācijas]] ieņemtajā teritorijā, arestēts, izbēga. Kopš 1918. gada dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanājā armijā]], no aprīļa līdz novembrim — ierindnieks [[Latviešu strēlnieki#Padomju Krievijas sākotnējā dienestā|9. latviešu strēlnieku padomju pulkā]]. No 1918. gada novembra līdz 1919. gada maijam bija [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] padomes priekšsēdētājs. Bataljona komandieris 17. strēlnieku divīzijas 540. pulkā no 1919. gada septembra līdz 1920. gada maijam. 1919. gada maijā iestājās [[PSKP|KK(b)P]]. Kopš 1919. gada maija dienēja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas Ārkārtas komisijā]] (VĀK) un to aizstājušajās iestādēs: * piefrontes VĀK [[Īpašā nodaļa|Īpašās nodaļas]] (ĪN) caurlaižu biroja nodaļas priekšnieka palīgs (V—VII 1919) un priekšnieks (VII—IX 1919), * VĀK ĪN pārvaldes komisārs (V 1920 — 1920), * VĀK ĪN apakšnodaļas pilnvarotais (1920 — I 1921), * VĀK ĪN 13. speciālās apakšnodaļas pr-ka palīgs (I 1921 — X 1921), * VĀK ([[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politiskā pārvalde]], VPP, no 1922) ĪN speciālās apakšnodaļas pr-ks (X 1921 — VII 1922), * VPP ĪN pr-ka palīgs (līdz VII 1922), * VPP ([[Apvienotā valsts politiskā pārvalde]], AVPP, no 1923) Pretizlūkošanas nodaļas pr-ka palīgs (VII 1922 — VII 1924), * AVPP [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] (ĻKA) Pilnvarotās pārstāvniecības (PP) Robežapsardzības daļas pr-ks (VII 1924 — XI 1926), * AVPP ĻKA PP Robežsardzes un VPP karaspēka pārvaldes pr-ks (XI 1926 — I 1930), * AVPP ĻKA PP Pretizlūkošanas nodaļas pr-ks (līdz I 1930), * AVPP pilnvarotais pārstāvis [[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas ASP Republikā]] (I 1930 — VII 1934), * [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] (IeTK) Krimas ASPR pārvaldes pr-ks (VII—XII 1934), * IeTK [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] pārvaldes pr-ks (XII 1934 — VII 1937).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.memo.ru/history/nkvd/kto/biogr/gb436.htm|title=Салынь Эдуард Петрович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1937. gada 23. jūlijā atbrīvots no ieņemamās amatvietas un atsaukts [[IeTK]] rīcībā, 10. augustā arestēts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%A1%D0%B0%D0%BB%D1%8B%D0%BD%D1%8C,_%D0%AD%D0%B4%D1%83%D0%B0%D1%80%D0%B4_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Салынь, Эдуард Петрович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1938. gada 26. augustā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda E. Saliņam nāvessodu par "dalību pretrevolucionārā nacionālistiski teroristiskā organizācijā", kurš izpildīts tajā pašā dienā. Reabilitēts 1958. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A1%D0%B0%D0%BB%D1%8B%D0%BD%D1%8C_%D0%AD%D0%B4%D1%83%D0%B0%D1%80%D0%B4_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1894)|title=Салынь Эдуард Петрович (1894)|website=Открытый список}}</ref> == Apbalvojumi == * nozīme "[[Valsts drošības goda darbinieks|VĀK—AVPP goda darbinieks]] (V)" * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1927) * nozīme "[[Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieks]]" (1932) * nozīme "[[Valsts drošības goda darbinieks|VĀK—AVPP goda darbinieks]] (XV)" (1932) 1940. gadā [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidijs atņēma E. Saliņam Sarkanā Karoga ordeni.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Saliņš, Eduards}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieki]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 7abzqh2tdn4ujp416pdu81mz75yz1lp 0 565142 4465027 4281615 2026-05-07T19:25:40Z Biafra 13794 atj. 4465027 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Toms Komass | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|6}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Aizkraukle|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[maratons]]<br />[[ultramaratons]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 1.11:00 | PR1_d = Pusmaratons | PR2 = 2.29:36 | PR2_d = Maratons | PR3 = 7.12:49 | PR3_d = 100 km <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Toms Komass''' (dzimis {{dat|1986|7|6}} [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]) ir [[latvieši|latviešu]] inženieris un [[vieglatlētika|vieglatlēts]], specializējies [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skriešanā. T. Komass nāk no [[Valle]]s, pabeidzis [[Valles vidusskola|Valles vidusskolu]]. Augstāko izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] (bakalaura grāds un inženiera kvalifikācija mehatronikā, maģistra grāds siltuma, ūdens un gāzes tehnoloģijās). Studējis doktorantūrā [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]]. Strādā par robotikas inženieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/media/3259/download?attachment|title=Vecumnieku novada ziņas, 2014. gada marts}}</ref> T. Komass bija [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7.30:49, uzstādīts 2024. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/04052024-komass_un_dzaviza_labo_riga_valmiera_107k|title=Komass un Džaviza labo Rīga-Valmiera 107km rekordu, Džavizai arī Latvijas rekords 100km|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-05-26|date=2024-05-04|language=lv}}</ref>; 2026. gadā viņa rekordu pārspēja Kārlis Eiduks). Uzvarējis šajās Latvijā prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024). Šajās sacensībās uzrādījis arī personisko rekordu 100 km skriešanas distancē 7 stundas 12 minūtes un 49 sekundes. 2023. gadā uzstādījis personiskos rekordus arī maratona un [[pusmaratons|pusmaratona]] distancēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/25161|title=LVS {{!}} Toms Komass}}</ref> 2024. gadā T. Komass kļuva arī par Latvijas čempionu [[Taku skriešana|taku skriešanā]], uzvarot [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Dubuļi (Kaunatas pagasts)|Dubuļos]] notikušajā [[Stirnu buks|Stirnu buka]] 76 km garajā Vilka distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/amatieru_sports/26052024-par_latvijas_taku_skriesanas_cempioniem_s|title=Par Latvijas taku skriešanas čempioniem "Stirnu bukā" Rēzeknes novadā kļuvuši Komass un Armane|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-05-26|date=2024-05-26|language=lv}}</ref> T. Komass ir [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/about-us/board|title=LVS {{!}} Valde|website=athletics.lv|access-date=2025-05-19}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Pusmaratons]] ||align="center"| 1.11:00 || {{dat|2023|02|19|N|bez}} || {{vieta|Spānija|Barselona}} |- | [[Maratons]] || align="center" | 2.29:36 || {{dat|2023|04|23|N|bez}} || {{vieta|Vācija|Hamburga}} |- | [[100 km]] || align="center" | 7.12:49 || {{dat|2023|06|03|N|bez}} || {{vieta|Latvija|Valmiera}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Komass, Toms}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aizkrauklē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] 3u4mxj71pdhpc8v637pncjsttd8jok9 0 565285 4465164 4084500 2026-05-08T07:47:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465164 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Эрнст Мач'' | dz_gads = 1898 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Goldingena|td=Latvija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br>{{USSR}} | struktūra = [[Sarkanā armija]]<br>[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | attēls = Attēls:Ernests Mačs.png | att_izmērs = 200px }} '''Ernests Mačs''' ({{val|ru|Эрнст Ансович Мач}}) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]], bende. == Dzīvesgājums == Piedzimis 1898. gadā. Ieguvis zemāko izglītību, strādāja par [[Gans|ganu]]. No 1915. līdz 1918. gadam strādāja par [[Galdnieks|galdnieku]] [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Krievu-Baltijas rūpnīcā]] [[Tvera|Tverā]], no 1918. līdz 1919. gadam — par galdnieku celtniecības kantorī [[Harkiva|Harkivā]]. 1919.—1920. gadā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], ierindnieks. Kopš 1920. gada dienēja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas Ārkārtas komisijā]] (VĀK) un tās pēctecīgajās iestādēs. Vispirms bija iznēsātājs VĀK cietumā, pēc tam — uzraugs [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|VPP]] un [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|AVPP]] Cietumu nodaļā. [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] Administratīvi saimnieciskās pārvaldes Ugunsdzēsības nodaļas priekšnieka palīgs no 1934. gada oktobra, minētās pārvaldes komandatūras darbinieks īpašiem rīkojumiem no 1937. gada septembra. Izpildīja [[Nāvessods|nāvessodus]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя|last=В. А. Гончаров, А. И. Кокурин|year=2009|isbn=978-5-91674-014-1|publisher=Индрик}}</ref> Nomiris ne agrāk par 1945. gadu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%9C%D0%B0%D1%87,_%D0%AD%D1%80%D0%BD%D0%B5%D1%81%D1%82_%D0%90%D0%BD%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Мач, Эрнест Ансович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939|access-date={{dat|2024|02|29||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709183028/https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%9C%D0%B0%D1%87,_%D0%AD%D1%80%D0%BD%D0%B5%D1%81%D1%82_%D0%90%D0%BD%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87}}</ref><!-- Internetā stāstīts, ka psihiski saslimis. Trūkst autsauču uz kaut kādu literatūru vai arhīviem --> == Dienesta pakāpes == * 2. ranga tehniķis intendants (līdz 1937. gadam) * valsts drošības leitnants (piešķirta 1937. gadā) * valsts drošības majors (minēta 1944. un 1945. gadā)<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * "[[Valsts drošības goda darbinieks|VĀK—AVPP goda darbinieks]] (XV)" (1936) * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1937) * [[Ordenis "Goda Zīme"]] (1937) * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1944) * [[Ļeņina ordenis]] (1945)<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} == Līdzīgi cilvēki == * [[Pēteris Mago]] {{DEFAULTSORT:Mačs, Ernests}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 2ojvbazvlgz2s1w5bndpydmvh1moba5 0 566473 4465152 4460771 2026-05-08T07:14:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465152 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Эмиль Тизенберг'' | dz_dat_alt = {{dat|1895|09|24}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Slokas pagasts|Brankciems|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1981|09|25}} | m_vieta = {{vieta|PSRS}} }} '''Emīls Tīzenbergs''' ({{val|ru|Эмиль Юрьевич Тизенберг}}; 1895—1981) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]]. == Dzīvesgājums == Piedzimis 1895. gadā [[Brankciems|Frankendorfā]]. [[PSKP|KK(b)P]] biedrs kopš 1918. gada. No 1920. gada strādāja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas Ārkārtas komisijā]] (VĀK). 1932. gada 20. decembrī apbalvots ar [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|VĀK]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|VPP]] goda nozīmi, no apbalvošanas pavēles redzams, ka viņš tobrīd bija [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|AVPP]] [[Gulags|Labošanas darbu nometņu (LDN) galvenās pārvaldes]] nodaļas priekšnieks. 1933. gada 22. augustā iecelts par Temņikovas LDN ([[Temlags|Temlaga]]) priekšnieku, 1934. gada 25. decembrī — par Sviras LDN ([[Svirlags|Svirlaga]]) pr-ku. 1936. gada 8. oktobrī E. Tīzenbergam piešķirta valsts drošības vecākā leitnanta dienesta pakāpe. No 1937. gada 25. novembra līdz 1938. gada 14. septembrim bija apakšnodaļas priekšnieks [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] LDN galvenās pārvaldes Mežu nodaļā. 1938. gada 14. septembrī atvaļināts no dienesta slimības dēļ.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%A2%D0%B8%D0%B7%D0%B5%D0%BD%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3,_%D0%AD%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D0%B9_%D0%AE%D1%80%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Тизенберг, Эмилий Юрьевич|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] sākuma atgriezies dienestā, iecelts par [[Ivdeļa]]s LDN ([[Ivdeļlags|Ivdeļlaga]]) Kulturāli audzinošās daļas priekšnieku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://xn--l1adgmc.xn--h1aagkyq.xn--p1ai/viewtopic.php?f=28&t=5674|title=История Урала от Навроцкого Юрия|website=форум.хитник|access-date={{dat|2024|03|15||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240315223420/http://xn--l1adgmc.xn--h1aagkyq.xn--p1ai/viewtopic.php?f=28&t=5674}}</ref> 1945. gada 10. decembrī apbalvots ar [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeni]], tobrīd bija [[majors|majora]] pakāpē. 1946. gada 12. novembrī apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]]. Tajā laikā bija [[Latvijas PSR]] Iekšlietu ministrijas Bērnu bezuzraudzības novēršanas nodaļas priekšnieks. Kopš 1975. gada 1. oktobra — savienības nozīmes [[Personālpensija|personālais pensionārs]].<ref name=":0" /> Nomiris 1981. gadā. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Emils-Tizenbergs-00.00.1895|title=Emīls Tīzenbergs|website=timenote.info}}</ref> == Piederīgie == Tēvam Jurim Tīzenbergam bija 12 bērni.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://alexlib.ru/obshchestvo/byloe/zvezda-sekretnogo-geroya/|title=Звезда секретного героя|last=Гундаров|first=Владимир|website=Журнал «Александръ»|date=21.02.2018}}</ref> Brālis Oļģerts Tīzenbergs, dzimis 1906. gadā, krājkases pārzinis [[Pleskava|Pleskavā]], viņam bez tiesas piespriests (piesprieda PSRS IeTK un PSRS Ģenerālprokuratūras komisija) nāvessods, kas izpildīts 1938. gada 18. janvārī [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]].<ref name=":1" /> Māsa Elza Tīzenberga-Sloka, bijusi čekiste, strādāja PSRS Zemkopības Tautas komisariātā, precējusies ar Kārli Sloku, bijušo latviešu strēlnieku, veikala pārzini, kuram bez tiesas piespriests nāvessods, kas izpildīts 1938. gada 28. maijā [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref name=":1" /> Elzas un Kārļa dēls Viktors Sloka, dzimis 1932. gadā, kļuva par konstruktoru slepenajā Padomju Savienības raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmā.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tīzenbergs, Emīls}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] jphuywvz5t6264oit13fz6mtx21u7kc 0 566987 4465119 4377540 2026-05-08T05:12:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465119 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Eiropas Brīvā apvienība | name_native = European Free Alliance | president = Lorēna Lopesa de Lakalle (EA) | secretary_general = Žordi Solē (ERC) | leader1_title = Kasieris | leader1_name = Anke Spoorendonka (SSW) | founded = 9. jūlijs 1981. gads | headquarters = Boomkwekerijstraat 1, 1000 [[Brisele]], [[Beļģija]] | youth_wing = Eiropas Brīvās apvienības jaunatne | european parliament group = *[[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Zaļie/EBA]] (7 deputāti) *[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|EKR]] ([[N-VA]], 3 deputāti) | seats1_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|10|705|hex=#82349c}} | party logo = European Free Alliance.svg | colorcode = #82349c | seats2_title = [[Eiropadome]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|27|hex=#82349c}} | website = [https://www.e-f-a.org Oficiālā mājaslapa] }} '''Eiropas Brīvā alianse''' ('''EBA)''' ir Eiropas politiskā partija, kas sastāv no dažādām [[Reģionālisms|reģionālistu]],<ref name="Hanley2007">{{Grāmatas atsauce|last=David Hanley|title=The European Puzzle: The Political Structuring of Cultural Identities at a Time of Transition|url=https://archive.org/details/europeanpuzzlepo0000demo|year=2007|publisher=Berghahn Books|isbn=978-0-85745-863-6|pages=[https://archive.org/details/europeanpuzzlepo0000demo/page/152 152]–}}</ref><ref name="Corbett2012">{{Grāmatas atsauce|last=Richard Corbett|title=The European Union: How Does it Work?|year=2012|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-957080-5|pages=[https://archive.org/details/europeanunionhow0000unse/page/155 155–]|url=https://archive.org/details/europeanunionhow0000unse/page/155}}</ref><ref name="Nordsieck">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu.html|title=European Union|last=Nordsieck|first=Wolfram|website=Parties and Elections in Europe|access-date=30 May 2019}}</ref> [[Separātisms|separātistu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecpr.eu/Events/Event/PaperDetails/24607|title=The European Free Alliance and the International Issues|website=ecpr.eu}}</ref> un [[Mazākumtautība|mazākumtautību]]<ref name="Nordsieck" /> politiskajām partijām Eiropā. Biedru partijas iestājas vai nu par pilnīgu politisko [[Neatkarība|neatkarību]] un [[Suverenitāte|suverenitāti]], vai kaut kāda veida [[Devolūcija|decentralizāciju]] vai pašnoteikšanu savā valstī vai reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-f-a.org/about-us/whats-efa-and-history/|title=What's EFA and history|access-date=26 August 2015|archive-date={{dat|2019|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190313134616/http://www.e-f-a.org/about-us/whats-efa-and-history/}}</ref> Partija kopumā partija sastāv no tikai [[Centriski kreisa politika|kreisi centriskajām]] un [[Kreisa politika|kreisajām]] partijām;<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gupta|first=Devashree|date=April 2008|title=Nationalism across borders: transnational nationalist advocacy in the European Union|journal=[[Comparative European Politics]]|volume=6|issue=1|pages=61–80|doi=10.1057/palgrave.cep.6110127}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Y33BAgAAQBAJ&dq=efa+left-wing+nationalist&pg=PA132|title=Beyond the Nation State: Parties in the Era of European Integration|last=David Hanley|publisher=Palgrave Macmillan|year=2008|page=132|isbn=9781139867757|quote=Center-left and left-wing regionalist parties are typically associated with EFA. An exception is the Nieuwe-Vlaamse Alliantie, one of the heirs of the Flemish Volksunie, which belonged to the European Popular party in the period 2004 through 2009 and later became affiliated with EFA.}}</ref> tāpēc tikai daļa Eiropas reģionālistu partiju ir EBA biedri. Kopš 1999. gada EBA un [[Eiropas Zaļā partija]] (EGP) ir apvienojušas spēkus [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvās alianses]] (Zaļie/EBA) grupā [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], lai gan daži EBA locekļi laiku pa laikam ir pievienojušies citām grupām. EBA jaunatnes spārns ir Eiropas Brīvās alianses jaunatne (EBAJ), kas dibināts 2000. gadā. Kopš 2024. gada četrus Eiropas reģionus vada EBA politiķi: [[Skotija|Skotijā]] Humza Jusafs no [[Skotu nacionālā partija|Skotijas Nacionālās partijas]], [[Flandrija|Flandrijā]] Jans Džembons no Jaunās flāmu alianses, [[Korsika|Korsikā]] Žils Simeoni no Par Korsiku un [[Katalonija|Katalonijā]] Pere Aragoness no Katalonijas republikāņu kreisajiem. == Vēsture == === Priekšvēsture === Reģionālisti jau sen ir pārstāvēti [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. 1979. gada vēlēšanās tajā ieguva vietas četras reģionālistu partijas: [[Skotu nacionālā partija|Skotijas Nacionālā partija]] (SNP), Flāmu Tautas savienība (VU), Beļģijas, galvenokārt Briseles, Frankofonu Demokrātiskā fronte (FDF) un Dienvidtiroles Tautas partija (SVP). Lai gan SNP pārsvarā bija [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], tā pievienojās konservatīvajai Eiropas Progresīvo demokrātu grupai, kuru vadīja Francijas Pulcēšanās republikai. VU un FDF pievienojās neviendabīgajai Tehniskajai neatkarīgo grupai, savukārt SVP pievienojās Eiropas Tautas partijas grupai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1979.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=10 May 2014|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230243/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1979.html}}</ref> === Mūsdienu vēsture === 1981. gadā sešas partijas (VU, Frīzu Nacionālā partija, Neatkarīgā Fianna Fáil, Vāciski runājošo beļģu partija, Brīvās Bretaņas organizācijas partija un [[Alsace-Lorraine National Association|Elzasas-Lotringas nacionālā asociācija]]), kā arī trīs novērotāji (Korsikas Tautas savienība, UPC, Oksitāņu partija un Katalonijas Demokrātiskā konverģence, CDC), apvienoja spēkus, lai izveidotu '''Eiropas Brīvo aliansi.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-f-a.org/fileadmin/user_upload/documents/3.4.4.3_EFA-THE-INTERNATIONALISM.pdf|title=Archived copy|access-date=9 May 2014|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304194830/http://www.e-f-a.org/fileadmin/user_upload/documents/3.4.4.3_EFA-THE-INTERNATIONALISM.pdf}}</ref><ref name="GouldMessina2014">{{Grāmatas atsauce|last=Andrew C. Gould|last2=Anthony M. Messina|title=Europe's Contending Identities: Supranationalism, Ethnoregionalism, Religion, and New Nationalism|url=https://books.google.com/books?id=zCVOAgAAQBAJ&pg=PA132|date=17 February 2014|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-1-107-03633-8|pages=132–}}</ref> Taču arī pēc 1984. gada vēlēšanām EP deputāti turpināja darboties dažādās grupās: SNP — Gollistu dominētajā Eiropas Demokrātiskajā apvienībā; VU, Sardīnijas Rīcības partija (PSd'Az) un Basku Solidaritāte (EA) — Varavīksnes grupā kopā ar zaļo partijām; SVP [[Eiropas Tautas partijas grupā]]; CDC ar Liberāldemokrātiem; un Tautas Vienotība ({{val|eu|Herri Batasuna}}) starp frakcijām nepiederošajiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1984.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2021|07|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712011449/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1984.html}}</ref> Tikai pēc 1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām EBA locekļi izveidoja vienotu grupu ar nosaukumu Varavīksne, tāpat kā tās zaļais priekštecis. Tajā bija trīs Eiropas Parlamenta deputāti no Itālijas (divi no Lombardijas līgas un viens no PSd'Az), divi Spānijas deputāti (pa vienam no PNV un Andalūzijas partijas, PA), viens Beļģijas deputāts (VU), viens Francijas deputāts (UPC), viens deputāts no Lielbritānijas (SNP) un viens neatkarīgs deputāts no Īrijas. Viņiem pievienojās 4 deputāti no Dānijas kreiso eiroskeptiķu Tautas kustības pret ES, savukārt pārējās reģionālistu partijas, tostarp SVP, Tautas Vienotība un Katalonijas konverģence un savienība (CiU), atteicās pievienoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1989.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230355/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1989.html}}</ref> 1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās reģionālisti zaudēja daudzas vietas. Turklāt EBA apturēja savu asociāciju ar Ziemeļu līgu ({{val|it|Lega Nord}}) jo tā veidoja valdību kopā ar postfašistisko Nacionālo aliansi. Tāpat PNV izvēlējās pāriet uz [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partiju]] (EPP). Trīs atlikušie EBA deputāti (pārstāvji no SNP, VU un Kanāriju salu koalīcijas) izveidoja Eiropas radikālo apvienību ar Francijas Radikālo enerģijas sarakstu un Itālijas [[Sarakstu panelis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1994.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230251/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1994.html}}</ref> Pēc 1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās EBA partijas guva panākumus, no EBA ievēlētie EP deputāti izveidoja kopīgu grupu ar [[Eiropas Zaļā partija|Eiropas Zaļo partiju]] ar nosaukumu [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvā alianse]] (Zaļie/EBA). Vēlēšanās EBA ieguva desmit vietas: pa diviem deputātiem no Skotijas SNP, Velsas partijas ({{val|cy|Plaid Cymru}}) un Flandrijas VU, un pa vienam deputātam no Basku PNV un EA, Andalūzijas PA un Galīcijas nacionālistu bloka (BNG).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1999.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512225101/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups1999.html}}</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] EBA, kas formāli bija kļuvusi par Eiropas politisko partiju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2004.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924064901/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2004.html}}</ref> tika ieguva četrus deputātus no iepriekšējiem desmit: divi no SNP, viens no Velsas partijas un viens no Katalonijas kreiso republikāņu partijas (ERC), kuru vēlāk aizstāja deputāts no Basku EA. Viņiem pievienojās divi partijas asociētie biedri: [[Tatjana Ždanoka]] no [[Latvijas Krievu savienība|"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"]] (PCTVL) un Lāslo Tokess, neatkarīgais deputāts un bijušais Rumānijas ungāru demokrātiskās apvienības (UMDR) biedrs. Pēc 2007. gada revīzijām ES regulā, kas reglamentē Eiropas politiskās partijas, ļaujot izveidot ar Eiropas politiskajām partijām saistītus Eiropas fondus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/the-regulations-governing-political-parties-and-rules-regarding-their-funding-at-european-level.html|title=The regulations governing political parties and rules regarding their funding at European level|access-date=21.03.2024|date=27.12.2007}}</ref> EBA 2007. gada septembrī izveidoja savu oficiālo fondu/[[Domnīca|domnīcu]] [[Kopēters fonds]] (CF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ideasforeurope.eu/|title=Centre Maurits Coppieters (CMC) – Ideas for Europe|publisher=Ideasforeurope.eu|access-date=20 October 2013|archive-date={{dat|2025|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250716072826/https://ideasforeurope.eu/}}</ref> [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] EBA ieguva sešus EP deputātus: divus no SNP, vienu no Velsas partijas, vienu no Korsikas tautas partijas (PNC), vienu no ERC, un Tatjana Ždanoka. Pēc vēlēšanām EBA pievienojās arī Jaunā flāmu apvienība (N-VA). EBA apakšgrupā tagad bija septiņi EP deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2009.html|title=Parties and Elections in Europe|last=Wolfram Nordsieck|publisher=Parties-and-elections.eu|access-date=10 May 2014|archive-date={{dat|2014|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140512230142/http://www.parties-and-elections.eu/eu-groups2009.html}}</ref> [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ar EBA saistītās partijas ieguva divpadsmit vietas: četras no N-VA, divas no SNP, divas — " Kreisie par tiesībām lemt" (vēlēšanu saraksts, kas galvenokārt sastāv no ERC), viena no "Tautas lemj" (vēlēšanu saraksts, kurā galvenokārt ietilpst Basku valsts pulcējaties, basku koalīcija, kurā arī ietilpst EA), viena no "Eiropas pavasaris" (vēlēšanu saraksts, kurā ietilpst Valensijas nacionālistu bloks, BNV un Aragoniešu savienība, ChA), viena no no Velas partijas un viena no [[Latvijas Krievu savienība]]s (LKS). Sakarā ar ideoloģiskām atšķirībām ar flāmu zaļajiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euractiv.com/sections/eu-elections-2014/will-flemish-separatists-save-tories-europe-302068|title=Will Flemish separatists save the Tories in Europe?|website=EurActiv – EU News & policy debates, across languages|access-date=26 August 2015|date=13 May 2014}}</ref> N-VA pārgāja uz Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.standaard.be/cnt/dmf20140618_01146790|title=N-VA kiest voor ECR-fractie in Europees Parlement|last=Van Overtveldt|first=Johan|website=standaard.be|access-date=18 June 2014|date=18 June 2014|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.flanderstoday.eu/politics/n-va-joins-ecr-group-european-parliament|title=N-VA joins ECR group in European Parliament|access-date=26 August 2015}}</ref> un EP deputāts no Basku valsts pulcējaties pievienojās Eiropas Apvienotajiem kreisajiem un Ziemeļvalstu Zaļajiem kreisajiem (GUE/NGL) grupai. EBA bija septiņi locekļi Zaļo/EBA grupā un četri ECR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.greens-efa.eu/up-to-date-list-of-the-meps-for-the-new-legislative-period-12490.html|title=Up-to-date list of the MEPs for the new legislative period|access-date=26 August 2015}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] EBA ieguva četras vietas Apvienotajā Karalistē, jo SNP ieguva trīs vietas un Velsas partija vienu vietu. EBA zaudēja šīs vietas 2020. gada janvārī [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]] dēļ, kas nozīmēja, ka SNP un Velas partijas deputātiem bija jāatstāj EP. 2022. gadā pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 1. martā Tatjana Ždanoka, EBA biedre, Eiropas Parlamentā balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja Krieviju. Vēlāk, 1. aprīlī, ar abpusēju vienošanos viņa pameta EBA, jo viņas un partijas viedokļi par Ukrainas karu krasi atšķiras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zdanoka-pametusi-savu-frakciju-eiropas-parlamenta.a451026/|title=Ždanoka pametusi savu frakciju Eiropas Parlamentā|last=Konohovs|first=Artjoms|access-date=22.03.2024|date=04.04.2022}}</ref> == Ideoloģija == 2000. gada Briseles deklarācijā EBA kodificēja savus politiskos principus. EBA nozīmē "Brīvo tautu Eiropa, kuras pamatā ir subsidiaritātes princips un kas tic solidaritātei savā starpā un ar pasaules tautām".<ref name="STAT">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-f-a.org/efaactive.php?id=12|title=European Free Alliance|publisher=E-f-a.org|access-date=10 May 2014|archive-date={{dat|2013|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131021070229/http://www.e-f-a.org/efaactive.php?id=12}}</ref> EBA uzskata sevi par [[Bezvalstnieki|bezvalstnieku]] apvienību, kas tiecas pēc atzīšanas, autonomijas, neatkarības vai vēlas iegūt balsi Eiropā. Tā atbalsta Eiropas integrāciju, pamatojoties uz subsidiaritātes principu. Tā arī uzskata, ka Eiropai ir jāatsakās no turpmākas centralizācijas un jāstrādā, lai izveidotu "reģionu Eiropu". Tā uzskata, ka reģioniem vajadzētu būt lielākai varai Eiropā, piemēram, dalībai [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]], kad tiek apspriesti to kompetencē esošie jautājumi. Tā arī vēlas aizsargāt [[Eiropas Savienības valodas|valodu]] un kultūras daudzveidību ES. EBA kopumā atrodas politiskā spektra kreisajā spārnā.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=Y33BAgAAQBAJ&q=efa+%22left-wing%22&pg=PA132|title=Europe's Contending Identities: Supranationalism, Ethnoregionalism, Religion, and New Nationalism|isbn=9781139867757|last=Gould|first=Andrew C.|last2=Messina|first2=Anthony M.|date=17 February 2014|publisher=Cambridge University Press}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-politics-parliaments-34574041|title=European Parliament: Guide to the political groups|work=BBC News|date=21 October 2015}}</ref> EBA locekļi parasti ir [[Progresīvisms|progresīvi]], lai gan ir daži ievērojami izņēmumi, piemēram, konservatīvā Jaunā flāmu alianse, Bavārijas partija, Arcahas Demokrātiskā partija, Šlēsvigas partija un Ālandes nākotne, Kristīgi demokrātiskā Slovēnijas savienība un galēji labējā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/80489296|title=Autonomism as Political Strategy. A comparison between Quebec, Corsica, and South-Tyrol|last=Schmitt|first=Etienne|date=January 2022}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/editoriali/09_maggio_08/editoriale_alto_adige_ernesto_galli_della_loggia_fb5d76a4-3b8e-11de-a872-00144f02aabc.shtml|title=I separati dell'Alto Adige|website=Corriere della Sera|access-date=10 May 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ricerca.gelocal.it/altoadige/archivio/altoadige/2010/10/14/AZBPO_AZB03.html|title=Digos e carabinieri nella sede del partito&nbsp;— Alto Adige dal 2004.it " Ricerca|publisher=Ricerca.gelocal.it|access-date=10 May 2014|date=14 October 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://altoadige.gelocal.it/cronaca/2011/10/03/news/frattini-denuncia-il-diario-della-klotz-1.4288768|title=Frattini denuncia il "diario" della Klotz&nbsp;— Cronaca&nbsp;— Alto Adige|publisher=Altoadige.gelocal.it|access-date=10 May 2014|date=24 July 2012}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lastampa.it/2011/10/04/italia/cronache/nel-diario-scolastico-sudtirolesei-terroristi-si-scoprono-eroi-39Rsc1svaFlvWfi53OBIBJ/pagina.html|title=La Stampa&nbsp;— Nel diario scolastico sudtirolesei terroristi si scoprono eroi|website=La Stampa|access-date=10 May 2014|date=4 October 2011}}</ref> Dienvidtiroles brīvība. == Partijas struktūra == Galvenās EBA organizācijas struktūras ir Ģenerālā asambleja, birojs un sekretariāts. === Ģenerālā Asambleja === Ģenerālā asambleja ir EBA augstākā padome. Šeit katrai dalībpartijai ir viena balss. === Birojs un sekretariāts === Birojs kārto ikdienas lietas. To vada EBA prezidente Lorēna Lopesa de Lakalle (Basku solidaritāte), savukārt Žordi Solē (Katalonijas kreisie republikāņi) ir ģenerālsekretārs un Anke Spoorendonka (Dienvidšlēsvigas vēlētāju asociācija) ir kasiere.<ref name="EFA-Bureau">{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-f-a.org/bureau-member|title=Members of the Bureau Archive|website=e-f-a.org|access-date={{dat|2024|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240414173727/https://e-f-a.org/bureau-member/}}</ref> Biroju nokomplektē desmit viceprezidenti: Pegija Eriksone (Ālandes nākotne), Džila Evansa (Velsas partija), [[Fernando Fuente Cortina|Fernando Fuente Kortina]] (Vairāk—Apņemšanās), Deivids Grosklods (Oksitāņu partija), Vouters Pato (Jaunā flāmu apvienība), Frenks de Būrs (Frīzu nacionālā partija), Patriks Peroša (Olīvkoks — Slovēņu Istras partija) un Līvija Čekaldi-Volpeja (Dosimies uz Korsiku).<ref name="EFA-Bureau"/> === Biedru partijas === Pirms organizācija kļūst par biedru, tai ir jābūt EBA novērotājai vismaz vienu gadu. Katrā reģionā ir atļauta tikai viena dalībpartija. Ja kāda reģiona otra partija vēlas pievienoties EBA, pirmajai partijai ir jāpiekrīt, un tad šīs divas partijas veidos kopīgu delegāciju ar vienu balsi. EBA arī atzīst EBA draugus, kas ir īpašs statuss reģionālistu partijām ārpus Eiropas Savienības.<ref name="STAT"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.greens-efa.org/ The Greens/EBA Oficiālā mājaslapa] * [http://efa.greens-efa.eu/ EBA Europas Parlamentā] * [http://www.efay.eu Eiropas Brīvās apvienības Jaunatnes organizācija] [[Kategorija:Politiskās partijas]] [[Kategorija:Eiropas politiskās partijas]] s37eud8z3rcd3eid0gtq92fsszgkf1n 0 575642 4465097 4178269 2026-05-08T03:36:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465097 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Edgars Žubeckis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1902 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Vircavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | paraksts = | nodarbošanās = agronoms, profesors, zinātnieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = | kategorijas = latviešu agronomi, latviešu bēgļi Polijā }} '''Edgars Žubeckis''' (dzimis {{dat|1902|12|27}} [[Vircavas pagasts|Vircavas pagastā]], miris {{dat|1989|7|23}} [[Toronto]]) bija latviešu [[Agronomija|agronoms]] un [[zinātnieks]]. == Dzīvesgājums == Edgars Žubeckis dzimis 1902. gada 27. decembrī [[Zemgale|Zemgalē]], Vircavas pagastā. Izglītojies [[Tērbata|Tērbatā]] un [[Pēterpils|Pēterpilī]], Žubeckis bija viens no pirmajiem brīvās Latvijas agronomiem un zinātniekiem. 1929. gadā viņš [[Latvijas Universitāte]]s lauksaimniecības fakultātē ieguva agronoma grādu. No 1939. līdz 1944. gadam bija [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas]] docents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavasbiblioteka.lv/novadpetnieciba/novadnieku-datubaze/|title=Novadnieku datubāze|website=Jelgavas Pilsētas bibliotēka|access-date=2024-07-16|language=lv}}</ref> Bēgļu gaitās Žubeckis kļuva par ārkārtas profesoru [[Bonnas Universitāte|Bonnas universitātē]], no kurienes 1949. gadā tika izsaukts uz [[Kanāda|Kanādu]], kur turpināja zinātnisko un sabiedrisko darbību. Prof. Žubeckis publicējis vairāk nekā 130 zinātniskus un populāri zinātniskus rakstus, kā arī sarakstījis četras grāmatas par [[Dārzeņi|dārzeņu]] un [[Augļi|augļu]] pārstrādāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_auglu-sulas-edgars-zubeckis.aspx?BID=61ef7da0-2c24-47a0-8bd3-7c1c50382283|title=Augļu sulas - Edgars Žubeckis - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2024-07-16}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/17291746.pdf|title=Vīni}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mybook.lv/lv/sludinajums/auglu-un-ogu-sulas-iegusana-un-uzglabasana-majsaimniecibas-vajadzibam-294207/|title=Augļu un ogu sulas. Iegūšana un uzglabāšana mājsaimniecības vajadzībām (Edgars Žubeckis) {{!}} Pārdodu {{!}} myBook.lv|last=SIA|first=Magnetico|website=www.mybook.lv|access-date=2024-07-16|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Antonovka 1935 gada ražas: Die Apfelsorte Antonowka in Lettland|url=https://books.google.lv/books/about/Latvijas_Antonovka_1935_gada_ra%C5%BEas.html?id=qNL8HAAACAAJ&redir_esc=y|publisher=Latvijas Universitate|date=1937|first=Edgars|last=Žubeckis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artembassy.lv/lv/978-izsoles.php|title=Izsoles|last=Ltd|first=Didzis Luka-Indans; LI Corp|website=Mākslas Vēstniecība - Antikvariāts - Galerija|access-date=2024-07-16|language=lv}}</ref> Veicis nopietnu darbu, palīdzot izveidot augļu bioķīmiju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/muzejs/raksti/693_manuskripts.pdf|title=LU docenta Edgara Žubecka pētījumi augļu bioķīmijā}}</ref> E. Žubeckis bija Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības ([[LAMZA]]) biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Edgars-Zubeckis|title=Edgars Žubeckis|website=timenote.info|access-date=2024-07-16|language=lv}}</ref> Edgars Žubeckis miris 1989. gada 23. jūlijā Toronto. Izvadīšanā piedalījās 12 viņa bijušie studenti. == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žubeckis, Edgars}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas agronomi]] [[Kategorija:Kanādas latvieši]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] htmetzof46mrzjws12sbnhad9moeojo 0 576217 4465167 4355200 2026-05-08T07:55:01Z ~2026-27658-51 145070 Fixed typo: double "o" in the word "politikas". "poolitikas -> politikas" 4465167 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ansis Pūpols | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = {{dat|2024|5|14|N}} | term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}} | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1975|3|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kristīne Pūpola | bērni = | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ansis Pūpols''' (dzimis 1975. gada 24. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/en/256134/ANSIS_PUPOLS/history/9|title=9th parliamentary term {{!}} Ansis PŪPOLS {{!}} MEPs {{!}} European Parliament|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2024-07-24|date=1975-03-24|language=en}}</ref> ir latviešu politiķis, kino producents un bijušais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāts, ievēlēts no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta. Šobrīd [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāts. A. Pūpols 2001. gadā ir ieguvis augstāko izglītību politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darbojies pētnieciskajā [[Žurnālistika|žurnālistikā]]. 2019. gadā A. Pūpols kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Nacionālās apvienības, taču netika ievēlēts. Kļuvis par Eiropas parlamenta deputātu kad to 2024. gada 7. maijā nolika [[Dace Melbārde]]. Melbārde noslēdza darbu pašreizējā EP sasaukumā, jo pievienojās [[Ārlietu ministrija|ārlietu ministres]] [[Baiba Braže|Baibas Bražes]] komandai, kļūstot par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], savukārt A. Pūpols kļuva par deputātu, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir jau beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai. A. Pūpols aģentūrai [[LETA]] pauda, ka viņam ir daudz plānu, darbu maijā un jūnijā, virkne filmu projektu. Sociālajos tīklos viņš norādīja, ka, parunājot ar projektu kolēģiem, nolemts, ka nākamo pāris mēnešu atalgojums EP "lieti noderēs filmēšanas tehnikas iegādei". 2024. gada medijos parādījās informācija par A. Pūpola patiesajiem ienākumu avotiem un viņa veidoto filmu neitralitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.06.2024-jauna-ep-deputata-pupola-filmu-bizness-slepti-sponsori-pastarpinati-maksajumi-pr-specialistu-atbalsts.a556370/|title=Jaunā EP deputāta Pūpola filmu bizness: slēpti sponsori, pastarpināti maksājumi, PR speciālistu atbalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Pūpols kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā Nacionālās apvienības saraksta 4. numurs un tika ievēlēts pašvaldībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīgas dome 2025}} {{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] ieacxpmvz5rfjmkmg0th1cztou7n7tg 0 576909 4465153 4100039 2026-05-08T07:15:41Z ZANDMANIS 91184 4465153 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Tonkinas incidents | partof = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] | image = Tonkingunboats.jpg | caption = Fotoattēls, kas uzņemts no USS Maddox 2. augusta sadursmes laikā, kurā redzamas trīs Ziemeļvjetnamas motorizētās torpēdlaivas | date = 1964. gada 2. augusts | place = [[Tonkinas līcis]] | coordinates = {{Coord|19|42|N|106|46|E|type:event_region:VN_scale:50000|display=inline,title}} | mapframe-zoom = 6 | result = [[Tonkinas rezolūcija]]; [[Kopīgā karadarbība Dienvidvjetnamā, 1963.–1969. g.|Vjetnamas kara eskalācija]] | combatant1 = {{ASV}} | combatant2 = {{Flagicon|North Vietnam}} [[Ziemeļvjetnama]] | commander1 = {{Plain list| * [[Roberts Maknamara]] * [[Uliss S. Grānts Šarps jaunākais]] * [[Rojs Džonsons]] * [[Džons Heriks]] }} | commander2 = {{Plain list| * Le Dujs Ho{{sfn|Moïse|2019|p=78}} * Vans Bots * Vans Tu * Vans Gjans }} | strength1 = {{Plain list| * '''Jūrā:''' * 2 [[eskadras mīnukuģis|eskadras mīnukuģi]] * 1 [[aviācijas bāzeskuģis]] * '''Gaisā:''' * 4 [[Vought F-8 Crusader|lidmašīnas]]{{sfn|Moïse|2019|p=93}} }} | strength2 = 3 [[torpēdlaiva]]s | casualties1 = {{Plain list| * 1 mīnukuģis viegli bojāts * 1 lidmašīna viegli bojāta{{sfn|Moïse|2019|p=94}} }} | casualties2 = {{Plain list| * 1 torpēdlaiva smagi bojāta * 2 torpēdlaivas viegli bojātas * 4 nogalināti * 6 ievainoti{{sfn|Moïse|2019|p=95-96, 105}} }} | campaignbox = }} [[Attēls:USS Maddox (DD-731) underway at sea, circa the early 1960s (NH 97900).jpg|thumb|''USS Maddox'' (DD-731)]] '''Tonkinas incidents''' ir kopīgs nosaukums divām epizodēm, kas notika 1964. gada augustā un kas ievērojami ietekmēja [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] eskalāciju. == Notikumi == Pirmais incidents notika 1964. gada 2. augustā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karakuģis [[USS Maddox|''USS Maddox'']] bija iesaistīts sadursmē ar [[Ziemeļvjetnama|Ziemeļvjetnamas]] patruļkuģiem. ASV ziņoja, ka ''Maddox'' tika uzbrukts ar torpēdām, un atbildēja ar uguni. Lai gan ''Maddox'' nebija nopietni bojāts, šis incidents izraisīja lielu spriedzi. Otrais incidents notika 4. augustā tajā pašā apvidū. Tomēr šis incidents ir pretrunīgs, jo vēlākos pētījumos un dokumentos tika apšaubīts, vai šis uzbrukums tiešām notika, vai arī tas bija kļūdas vai nepareizas interpretācijas rezultāts. Šie incidenti kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva prezidentam [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku Vjetnamā bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Moïse, Edwin E. (1996). Tonkin Gulf and the Escalation of the Vietnam War. Chapel Hill: University of North Carolina Press. ISBN 0-8078-2300-7. * Moïse, Edwin E. (2019). Tonkin Gulf and the Escalation of the Vietnam War (revised ed.). Annapolis: Naval Institute Press. ISBN 978-1-68247-424-2. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Vjetnamas vēsture]] [[Kategorija:Vjetnamas karš]] htbslhp7sqs6l9tsf1h000hw8h5p23k 4465154 4465153 2026-05-08T07:16:41Z ZANDMANIS 91184 4465154 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Tonkinas incidents | partof = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] | image = Tonkingunboats.jpg | caption = Fotoattēls, kas uzņemts no USS Maddox 2. augusta sadursmes laikā, kurā redzamas trīs Ziemeļvjetnamas motorizētās torpēdlaivas | date = 1964. gada 2. augusts | place = [[Tonkinas līcis]] | coordinates = {{Coord|19|42|N|106|46|E|type:event_region:VN_scale:50000|display=inline,title}} | mapframe-zoom = 6 | result = [[Tonkinas rezolūcija]]; [[Kopīgā karadarbība Dienvidvjetnamā, 1963.–1969. g.|Vjetnamas kara eskalācija]] | combatant1 = {{ASV}} | combatant2 = {{Flagicon|North Vietnam}} [[Ziemeļvjetnama]] | commander1 = {{Plain list| * [[Roberts Maknamara]] * [[Uliss S. Grānts Šarps jaunākais]] * [[Rojs Džonsons]] * [[Džons Heriks]] }} | commander2 = {{Plain list| * Le Dujs Ho{{sfn|Moïse|2019|p=78}} * Vans Bots * Vans Tu * Vans Gjans }} | strength1 = {{Plain list| * '''Jūrā:''' * 2 [[eskadras mīnukuģis|eskadras mīnukuģi]] * 1 [[aviācijas bāzeskuģis]] * '''Gaisā:''' * 4 [[Vought F-8 Crusader|lidmašīnas]]{{sfn|Moïse|2019|p=93}} }} | strength2 = 3 [[torpēdlaiva]]s | casualties1 = {{Plain list| * 1 mīnukuģis viegli bojāts * 1 lidmašīna viegli bojāta{{sfn|Moïse|2019|p=94}} }} | casualties2 = {{Plain list| * 1 torpēdlaiva smagi bojāta * 2 torpēdlaivas viegli bojātas * 4 nogalināti * 6 ievainoti{{sfn|Moïse|2019|p=95-96, 105}} }} | campaignbox = }} [[Attēls:USS Maddox (DD-731) underway at sea, circa the early 1960s (NH 97900).jpg|thumb|''USS Maddox'' (DD-731)]] '''Tonkinas incidents''' ir kopīgs nosaukums divām epizodēm, kas notika 1964. gada augustā un kas ievērojami ietekmēja [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] eskalāciju. == Notikumi == Pirmais incidents notika 1964. gada 2. augustā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karakuģis [[USS Maddox|''USS Maddox'']] bija iesaistīts sadursmē ar [[Ziemeļvjetnama|Ziemeļvjetnamas]] patruļkuģiem. ASV ziņoja, ka ''Maddox'' tika uzbrukts ar torpēdām, un atbildēja ar uguni. Lai gan ''Maddox'' nebija nopietni bojāts, šis incidents izraisīja lielu spriedzi. Otrais incidents notika 4. augustā tajā pašā apvidū. Tomēr šis incidents ir pretrunīgs, jo vēlākos pētījumos un dokumentos tika apšaubīts, vai šis uzbrukums tiešām notika, vai arī tas bija kļūdas vai nepareizas interpretācijas rezultāts. Šie incidenti kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva prezidentam [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku Vjetnamā bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Moïse, Edwin E. (1996). Tonkin Gulf and the Escalation of the Vietnam War. Chapel Hill: University of North Carolina Press. ISBN 0-8078-2300-7. * Moïse, Edwin E. (2019). Tonkin Gulf and the Escalation of the Vietnam War (revised ed.). Annapolis: Naval Institute Press. ISBN 978-1-68247-424-2. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1964. gads]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Vjetnamas vēsture]] [[Kategorija:Vjetnamas karš]] r0q233orgaza0awxahlvlmivpec6crb 0 585028 4465169 4384920 2026-05-08T07:58:21Z ~2026-27923-75 145071 /* */ Precizēti augu taksonu nosaukumi 4465169 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Baltā sniegoga | attēls = Symphoricarpos albus 003.JPG | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | dzimta = Caprifoliaceae | dzimta_lv = Kaprifoliju dzimta | ģints = Symphoricarpos | ģints_lv = Sniegogas | binomial = Symphoricarpos albus | attēls2 = | att2_nosaukums = | autors = ([[Linnejs|L.]]) S.F.Blake | suga = Symphoricarpos albus | suga_lv = Baltā sniegoga | sinonīms = ''Symphoricarpos rivularis'' <small>Suksd.</small> }} '''Baltā sniegoga''' (''Symphoricarpos albus'') ir [[Sniegogas|sniegogu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Suga kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta Latvijā 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā. Latvijā sastopamie augi ir '''strauta sniegoga''' (''Symphoricarpos'' ''albus'' var. ''laevigatus'')''.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/symphoricarpos-albus-l-sfblake/|title=strauta sniegoga - Symphoricarpos albus (L.) S.F.Blake - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-11-23}}</ref> == Apraksts == Strauta sniegoga ir 1—2 m augsts, vasarzaļš [[krūms]]. Tam ir tievi un kaili zari, pretējas, zilganzaļas, ieapaļas vai ovālas [[lapas]] ar gludu malu un strupu galu. Lapām ir īss kāts. Lapu žāklēs nelielos pušķos ir izvietoti [[Zieds|ziedi]]. To kauss ir īss, paliek pie augļa. Vainags stobrveidīgs, balts vai bāli sārts, galā [[vainaglapa]]s atstāv. [[Auglis]] ir liela, balta [[oga]]. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> Ogas ir [[Cilvēks|cilvēkiem]] indīgas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lewis|first=Walter H.|date=1979-12-14|title=Snowberry (Symphoricarpos) Poisoning in Children|url=https://jamanetwork.com/journals/jama/article-abstract/367817|journal=JAMA|volume=242|issue=24|pages=2663|doi=10.1001/jama.1979.03300240009006|issn=0098-7484}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sniegogas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Indīgie augi]] h1m0b1z0fa49uf16yczzumbs1tgejxz 4465175 4465169 2026-05-08T08:18:50Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27923-75|~2026-27923-75]] ([[User talk:~2026-27923-75|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4465169 4465175 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Strauta sniegoga | attēls = Symphoricarpos albus 003.JPG | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | dzimta = Caprifoliaceae | dzimta_lv = Kaprifoliju dzimta | ģints = Symphoricarpos | ģints_lv = Sniegogas | binomial = Symphoricarpos albus | attēls2 = | att2_nosaukums = | autors = ([[Linnejs|L.]]) S.F.Blake | suga = Symphoricarpos albus | suga_lv = Strauta sniegoga | sinonīms = ''Symphoricarpos rivularis'' <small>Suksd.</small> }} '''Strauta sniegoga''' (''Symphoricarpos albus'') ir [[Sniegogas|sniegogu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Suga kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta Latvijā 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā. Latvijā sastopamie eksemplāri pieder pie [[varietāte]]s ''Symphoricarpos'' ''albus var. laevigatus.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/symphoricarpos-albus-l-sfblake/|title=strauta sniegoga - Symphoricarpos albus (L.) S.F.Blake - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-11-23}}</ref> == Apraksts == Strauta sniegoga ir 1—2 m augsts, vasarzaļš [[krūms]]. Tam ir tievi un kaili zari, pretējas, zilganzaļas, ieapaļas vai ovālas [[lapas]] ar gludu malu un strupu galu. Lapām ir īss kāts. Lapu žāklēs nelielos pušķos ir izvietoti [[Zieds|ziedi]]. To kauss ir īss, paliek pie augļa. Vainags stobrveidīgs, balts vai bāli sārts, galā [[vainaglapa]]s atstāv. [[Auglis]] ir liela, balta [[oga]]. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> Ogas ir [[Cilvēks|cilvēkiem]] indīgas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lewis|first=Walter H.|date=1979-12-14|title=Snowberry (Symphoricarpos) Poisoning in Children|url=https://jamanetwork.com/journals/jama/article-abstract/367817|journal=JAMA|volume=242|issue=24|pages=2663|doi=10.1001/jama.1979.03300240009006|issn=0098-7484}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sniegogas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Indīgie augi]] n4auj0jnu9qf49zhovjaej8mbkqbxqw 0 587233 4465147 4195555 2026-05-08T06:55:46Z Meistars Joda 781 4465147 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Streptoneury.svg|thumbnail|235px|Streptoneirijas procesa gaita, aiz kura vēlāk var sekot eitineirija]] '''Eitineirija''' ir [[Pleziomorfija|pleziomorfs]] stāvoklis, kas raksturīgs dažām [[Vēderkāji|vēderkāju]] grupām, un kas ir divu [[evolūcija]]s notikumu rezultāts. Pirmais notikums, ko piedzīvoja visu mūsdienu vēderkāju senči, ir pazīstams kā torsija jeb vērpe. Torsija atspoguļo notikumu, kurā [[zarnas]], [[sirds]], [[Nefrīdijs|nefrīdiji]], [[žaunas]] un [[Nervu sistēma|nervu stiegras]] "savērpās", izraisot dažu orgānu migrāciju no dzīvnieka kreisās puses uz labo, lai pielāgotos tam, ka [[Mantija (gliemji)|mantijas]] dobums pietuvinājās tuvu dzīvnieka [[galva]]i. Torsija radīja stāvokli cerebroviscerālajās [[Komisūra|komisūrās]], ko sauc par [[Streptoneirija|streptoneiriju]]. Otra notikuma gaitā dažas vēderkāju grupas deformējās tādā veidā, ka tās torsija notikumu padarīja atgriezenisku, iztaisnojot savus iekšējos orgānus, un tādējādi šajā procesā atvērpjot komisūras atpakaļ. Tieši šo otro stāvokli, kurā komisūras tiek atvērptas, sauc par eitineiriju.<ref>Barker, G. M. (2001). ''The biology of terrestrial molluscs''. CABI. p. 185. ISBN 978-0-85199-718-6.</ref> Eitineirija ir raksturīga [[Opistobranhijas|opistobranhijām]] un [[Īstie plaušgliemeži|plaušgliemežiem]], kuriem notiek nervu sistēmas atgriešanās sākotnējā stāvoklī: opistobranhijām pateicoties detorsijai, bet plaušgliemežiem, nobīdoties nervu [[gangliji]]em uz priekšu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzīvnieku anatomija]] [[Kategorija:Bioloģiskā evolūcija]] skydmcdfynhhsyyurk6rya0n0wyyqgv 0 587519 4465146 4197152 2026-05-08T06:53:42Z Meistars Joda 781 4465146 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Eupulmonata composite 01.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | infraklase = Euthyneura | infraklase_lv = Eitineiras | virskārta = Eupulmonata | virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži | iedalījums = * ''[[Ellobiida]]'' * ''[[Stylommatophora]]'' * ''[[Systellommatophora]]'' | kategorijas =nē | binomial= Eupulmonata <small>Haszprunar & Huber, 1990</small> | sinonīmi = }} '''Īstie plaušgliemeži''' (''Eupulmonata'') ir [[gliemežu klase]]s virskārta, kas iekļauj sevī pārsvarā sauszemes gliemežus. Virskārtu 1990. gadā izveidoja austriešu malakologs [[Gerhards Hasprunars]] un Georgs Hubers. Šīs virskārtas pārstāvji ir plaši izplatīti pasaules saldūdens baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]]. == Apraksts == Pie īstajiem plaušgliemežiem ir pieskaitītas morfoloģiski diezgan atšķirīgas plaušgliemežu grupas, kurām var būt labi attīstīta [[čaula]], parasti plāna un spirāliska, vai reducēta čaula, reizēm apsegta ar [[Mantija (gliemji)|mantiju]], vai arī čaulas vispār var nebūt.<ref>Ponder W., Lindberg D.R., ''Phylogeny and Evolution of the Mollusca'', University of California Press, Berkeley, 2008.</ref> Tie ir [[Eitineirija|eitineiri]] gliemeži, t.i. ar iekšējo orgānu detorsiju. [[Dzimumatvere]] parasti atrodas labajā pusē aiz [[galva]]s. Grupas pamatīpašība ir [[Žaunas|žaunu]] neesamība un [[Mantijas dobums|mantijas dobuma]] pārtapšana [[Elpošanas orgānu sistēma|elpošanas orgānā]], bagātīgi vaskularizētā struktūrā, kuru mēdz saukt par [[Plaušas|plaušām]], un kuru regulē muskuļots [[sfinkters]], saukts par pneimostomu. Uz galvas ir divi vai četri ievelkošies taustekļi, kuru (2. taustekļu pāra) galā atrodas [[acis]]. Pēda parasti ir plata un ļauj dzīvniekam rāpot. Mutē atrodas [[radula]] ar daudziem zobiņiem. == Sistemātika == Īsto plaušgiemežu virskārtā ir iekļautas šādas kārtas un tajās ietilpsošās apakškārtas, virsdzimtas un ģintis<ref>[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=412657 ''MolluscaBase'']</ref>: * virskārta: '''''Eupulmonata''''' <small>Haszprunar & Huber, 1990</small> :* kārta: ''[[Ellobiida]]'' <small>Van Mol, 1967</small> :::* virsdzimta: ''[[Ellobioidea]]'' <small>L. Pfeiffer, 1854 (1822)</small> :* kārta: ''[[Stylommatophora]]'' <small>A. Schmidt, 1855</small> ::* apakškārta: ''[[Achatinina]]'' <small>Schileyko, 1979</small> ::* apakškārta: ''[[Helicina]]'' <small>Rafinesque, 1815</small> ::* apakškārta: ''[[Scolodontina]]'' <small>H.B. Baker, 1925</small> :* kārta: ''[[Systellommatophora]]'' <small>Pilsbry, 1948</small> ::::* ģints: ''[[Granulilimax]]'' <small>Minato, 1989</small> :::* virsdzimta: ''[[Onchidioidea]]'' <small>Rafinesque, 1815</small> :::* virsdzimta: ''[[Veronicelloidea]]'' <small>J.E. Gray, 1840</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] f65u9r7eerhh252o44iqiojhtnun61w 0 591778 4465043 4433140 2026-05-07T19:50:45Z Votre Provocateur 111653 4465043 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Волинські типи 2.png|thumb|Volīnieši]] '''Volīnieši''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: Волынѧне) bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts, kas apdzīvoja [[Volīnija]]s, Ziemeļaustrumu [[Galīcija]]s un Vidusbuga upes baseina teritoriju. 10. gadsimtā Kijivas dižkņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] tos pievienoja [[Kijivas Krievzeme]]i. No vēlajiem viduslaikiem līdz mūsdienām volīnieši ir pazīstami kā [[ukraiņu tauta]]s etnogrāfiskā grupa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukraiņi]] giumipjgy1rcyvoelfl1ti9anwp8lz3 0 592297 4465124 4347975 2026-05-08T05:49:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465124 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Eiženija Aldermane | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2009|7|1|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|12|3}} | partija = * [[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]]<small> (2012—2020)</small> * [[Saskaņa]] <small>(2020—2025)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(2025—pašlaik)</small> | profesija = [[pedagoģe]], politiķe | alma_mater = * [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģiskā skola]] * [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]] * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] | apbalvojumi = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Eiženija Aldermane''' (dzimusi 1942. gada 3. decembrī [[Preiļi|Preiļos]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3789|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-02-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[Latvija]]s [[Pedagoģija|pedagoģe]], politiķe un sabiedriskā darbiniece. Bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/eizenija-aldermane|title=Eiženija Aldermane {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref>, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]". == Biogrāfija == E. Aldermane 1963. gadā absolvējusi [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģisko skolu]], iegūstot pirmsskolas pedagoģes kvalifikāciju. 1976. gadā viņa pabeidza studijas [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]], specializējoties latviešu valodā un literatūrā. Turpinot izglītību, no 2001. gada viņa apguva publiskās attiecības [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/eizenija-aldermane|title=Eiženija Aldermane {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> No 1968. līdz 1982. gadam E. Aldermane strādāja [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] kā latviešu valodas un literatūras skolotāja un direktora vietniece. 1987. gadā viņa sāka darbu [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības ministrijā]], kur ieņēma dažādus amatus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=1|title=Preiļu Galvenā Bibliotēka|website=preilubiblioteka.lv|access-date=2025-02-17}}</ref> Laikā no 1992. līdz 1994. gadam viņa bija Izglītības, zinātnes un kultūras ministra vietniece un ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāre]]. 1994. gada oktobrī E. Aldermane tika iecelta par Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes vadītāju, šo amatu pildot līdz 2009. gada jūlijam. Šajā laikā viņa aktīvi strādāja pie sabiedrības integrācijas un naturalizācijas procesu veicināšanas valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3789|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-02-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2004. gadā par savu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā E. Aldermane tika apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3789|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-02-17}}{{Novecojusi saite}}</ref> E. Aldermane darbojusies konkursa komisijas locekle nodibinājumā "Jāzepa Pīgožņa balva", bijusi valdes locekle Latvijas Pašvaldību mācību centrā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/eizenija-aldermane|title=Eiženija Aldermane {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2009. gadā E. Aldermane pievērsās politiskajai darbībai, kandidējot [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]] no partijas [[LPP/LC]]. 2012. gadā pievienojusies partijai "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kuras kodolu veidoja partijas LPP/LC Rīgas domes frakcijas deputāti. Tikusi ievēlēta Rīgas domē arī trīs sekojošajās pašvaldību vēlēšanās [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gadā]], [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gadā]] un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā]]. Darbojusies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kā arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā. 2015. gada portāls [[Lsm.lv|LSM]] ziņoja, ka E. Aldermane esot izplatījusi maldinošu informāciju par iecietības veicināšanas sociālās reklāmas projektu. E. Aldermane apgalvoja, ka projekts tiek finansēts no Rīgas domes līdzekļiem un ka tas neatbilst Latvijas sabiedrības vērtībām. Taču patiesībā projekts tika finansēts no [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem un tā mērķis bija veicināt toleranci un sociālo kohēziju sabiedrībā. Pēc E. Aldermanes izteikumiem dažādi politiskie un sabiedriskie aktīvisti norādīja uz nepieciešamību precizēt informāciju, lai izvairītos no sabiedrības dezinformēšanas. Rīgas dome un projekta organizatori noraidīja E. Aldermanes apgalvojumus un uzsvēra, ka reklāmas mērķis bija izglītot sabiedrību un veicināt savstarpējo cieņu starp dažādām sociālajām grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aldermane-maldina-sabiedribu-par-iecietibas-socialas-reklamas-projektu.a147999/|title=Aldermane maldina sabiedrību par iecietības sociālās reklāmas projektu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> 2020. gadā, protestējot pret Rīgas domes priekšsēdētāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] patvaļu un politiskās uzvedības stilu, E. Aldermane no partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" izstājās, vēlāk pievienojoties partijai "[[Saskaņa]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6906017/no-partijas-gods-kalpot-rigai-izstajusies-sesi-valdes-locekli|title=No partijas "Gods kalpot Rīgai" izstājušies seši valdes locekļi|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-02-17|date=2020-02-21|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] E. Aldermane kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta, paliekot 9. vietā kā pirmā starp neievēlētajiem kandidātiem, lai gan kandidēja ar 4. numuru sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2009}} }} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Preiļos dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] ddc5f4elv316ace89umiqqn8ylw4zyq 0 596844 4465033 4258976 2026-05-07T19:35:07Z Biafra 13794 4465033 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Kaļesņikava | vārds_orig = | attēls = Maria Kalesnikava 2020-08.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Marija Kaļesņikava 2020. gadā | dz_gads = 1982 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Baltkrievijas PSR|Minska|td=Baltkrievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{BLR}} | tautība = | nodarbošanās = flautas spēlētāja, politiķe, cilvēktiesību aktīviste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Kaļesņikava''' ({{val|be|Марыя Калеснікава}}, dzimusi {{dat|1982|4|24}}) ir [[Baltkrievija]]s politiķe, cilvēktiesību aktīviste un profesionāla mūziķe, kas starptautiski kļuva pazīstama kā viena no centrālajām figūrām [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātiskajos protestos]]. Viņa ieguva plašu sabiedrības atzinību kā daļa no tā sauktās “[[sieviešu trio]]” kopā ar [[Svjatlana Cihanouska|Svjatlanu Cihanousku]] un [[Veranika Capkala|Veraniku Capkalu]], kuras kopīgi vadīja opozīcijas kampaņu pret ilggadējo autoritāro prezidentu [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]]. Pēc prezidenta kandidāta [[Viktars Babarika|Viktara Babarikas]] aresta Kaļesņikava kļuva par viņa pārstāvi un vēlāk par vienu no galvenajām Baltkrievijas [[opozīcija (politika)|opozīcijas]] sejām, aktīvi iesaistoties gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan masu protestos par vēlēšanu rezultātu viltošanas. Viņa atteicās pamest valsti. 2020. gada septembrī Kaļesņikava tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par “ekstrēmistisku grupu organizēšanu”. Par savu drosmīgo nostāju un ieguldījumu cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvībā Marija Kaļesņikava ir saņēmusi vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Eiropas Parlamenta [[Saharova balva|Saharova balvu]] par domu brīvību (2020) un [[Vācijas Tiesiskuma balva|Vācijas Tiesiskuma balvu]]. Viņa tiek plaši uzskatīta par vienu no spilgtākajiem mūsdienu Baltkrievijas demokrātijas simboliem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaļesņikava, Marija}} [[Kategorija:Baltkrievijas mūziķi]] [[Kategorija:Baltkrievijas politiķi]] [[Kategorija:Cilvēktiesību aktīvisti]] 9r5qceyz5j1ohti7wfebh4xip7sdhq8 0 596857 4465107 4275773 2026-05-08T04:14:23Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Garastes zivju ērglis]] uz [[Pallasa ērglis]]: sugas nosaukums latviešu valodā. 4275773 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Haliaeetinae |apakšdzimta_lv = Jūras ērgļu apakšdzimta | ģints = Haliaeetus | ģints_lv = Jūras ērgļi | suga = H. leucoryphus | suga_lv = Garastes zivju ērglis | binomial = Haliaeetus leucoryphus <small>([[Peter Simon Pallas|Pallas]], 1771)</small> | izplatība = | kategorijas = nē }} '''Garastes zivju ērglis''' ({{val|la|Haliaeetus leucoryphus}}) ir lielu plēsīgo putnu suga no [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae''), [[jūras ērgļu apakšdzimta]]s (''Haliaeetinae''). Ērgļi barojas ar saldūdens zivīm, kā arī putniem, zīdītājiem un maitām. == Sugas izplatība == [[Attēls:Pallas fish eagle juvenile.jpg|thumb|Nepieaudzis ērglis [[Bangladeša|Bangladešā]]]] Putns ir sastopams [[Vidusāzija|Vidusāzijā]], areālā starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] un [[Dzeltenā jūra|Dzelteno jūru]], no [[Kazahstāna]]s un [[Mongolija]]s līdz [[Himalaji|Himalaju kalniem]], Pakistānā, Indijā un Bangladešā. Putns ir daļēji migrējošs; Vidusāzijas un Dienvidāzijas putni ziemo [[Indija]]s ziemeļos, bet rietumu putni — [[Persijas līcis|Persijas līcī]]. == Izskats == [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus MHNT.ZOO.2010.11.96.6.jpg|thumb|Garastes zivju ērgļa olas]] Garastes zivju ērglis sasniedz 72—84 cm garumu; spārnu plētums 180—215 cm. Mātīšu svars svārstās no 2,1 līdz 3,7 kg, tēviņiem — no 2,0 līdz 3,3 kg. Tam ir spilgti brūna kapuce un balta seja, tumši brūni spārni un sarkana mugura. Aste ir melna ar raksturīgu centrālo balto svītru. Jaunie putni ir pilnīgi tumši un tiem nav gaišās astes svītras. == Aizsardzība == Garastes zivju ērglis ir iekļauts [[Sarkanā grāmata|IUCN Sarkanajā grāmatā]] kā [[Izmirstošas sugas|"izmirstoša suga"]]. Tiek lēsts, ka putnu skaits ir mazāks par 2500 īpatņiem. Papildus tiešai vajāšanai cilvēki veicina šīs sugas samazināšanos, degradējot to dzīvotni, [[Piesārņojums|piesārņojot]] un nosusinot ezerus vai pārzvejojot tos. Indijā [[ūdens hiacinte]]s izplatība ezeros, iespējams, apgrūtina zivju ērglim medījuma atrašanu un iegūšanu. Tā lielais izplatības areāls ir maldinošs, jo garastes zivju ērglis ir rets un izolēts visā tā teritorijā un var nevairoties lielā daļā savas izplatības teritorijā.<ref>{{grāmatas atsauce |editor-last=del Hoyo |editor-first=J. |editor2-last=Elliott |editor2-first=A. |editor3-last=Sargatal |editor3-first=J. |year=1994 |title=[[Handbook of the Birds of the World]] |volume=2 |publisher=Lynx Ediciones |location=Barcelona |isbn=84-87334-15-6}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Haliaeetus leucoryphus}} * {{tīmekļa atsauce |title=Pallas's Fish-eagle ''Haliaeetus leucoryphus'' |website=BirdLife International |date=2020 |url=http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/pallass-fish-eagle-haliaeetus-leucoryphus}} * {{tīmekļa atsauce |website=ARKive |title=Pallas's Fish-eagle: images and movies |url=http://www.arkive.org/species/GES/birds/Haliaeetus_leucoryphus |archive-url=https://web.archive.org/web/20060422084534/http://www.arkive.org/species/GES/birds/Haliaeetus_leucoryphus |url-status= |archive-date=2006-04-22 }} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Garastes zivju ērglis}} [[Kategorija:Jūras ērgļu apakšdzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] ssv6sg8lisxehv02xggcbxs55vtg65c 4465109 4465107 2026-05-08T04:16:51Z Biafra 13794 sugas latviskais nosaukums. 4465109 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Haliaeetinae |apakšdzimta_lv = Jūras ērgļu apakšdzimta | ģints = Haliaeetus | ģints_lv = Jūras ērgļi | suga = H. leucoryphus | suga_lv = Garastes zivju ērglis | binomial = Haliaeetus leucoryphus <small>([[Peter Simon Pallas|Pallas]], 1771)</small> | izplatība = | kategorijas = nē }} '''Pallasa ērglis''' ({{val|la|Haliaeetus leucoryphus}}) ir lielu plēsīgo putnu suga no [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae''), [[jūras ērgļu apakšdzimta]]s (''Haliaeetinae''). Ērgļi barojas ar saldūdens zivīm, kā arī putniem, zīdītājiem un maitām. == Sugas izplatība == [[Attēls:Pallas fish eagle juvenile.jpg|thumb|Nepieaudzis ērglis [[Bangladeša|Bangladešā]]]] Putns ir sastopams [[Vidusāzija|Vidusāzijā]], areālā starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] un [[Dzeltenā jūra|Dzelteno jūru]], no [[Kazahstāna]]s un [[Mongolija]]s līdz [[Himalaji|Himalaju kalniem]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Indija|Indijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. Putns ir daļēji migrējošs; Vidusāzijas un Dienvidāzijas putni ziemo [[Indija]]s ziemeļos, bet rietumu putni — [[Persijas līcis|Persijas līcī]]. == Izskats == [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus MHNT.ZOO.2010.11.96.6.jpg|thumb|Pallasa ērgļa olas]] Pallasa ērglis sasniedz 72—84 cm garumu; spārnu plētums 180—215 cm. Mātīšu svars svārstās no 2,1 līdz 3,7 kg, tēviņiem — no 2,0 līdz 3,3 kg. Tam ir spilgti brūna kapuce un balta seja, tumši brūni spārni un sarkana mugura. Aste ir melna ar raksturīgu centrālo balto svītru. Jaunie putni ir pilnīgi tumši un tiem nav gaišās astes svītras. == Aizsardzība == Pallasa ērglis ir iekļauts [[Sarkanā grāmata|IUCN Sarkanajā grāmatā]] kā [[Izmirstošas sugas|"izmirstoša suga"]]. Tiek lēsts, ka putnu skaits ir mazāks par 2500 īpatņiem. Papildus tiešai vajāšanai cilvēki veicina šīs sugas samazināšanos, degradējot to dzīvotni, [[Piesārņojums|piesārņojot]] un nosusinot ezerus vai pārzvejojot tos. Indijā [[ūdens hiacinte]]s izplatība ezeros, iespējams, apgrūtina zivju ērglim medījuma atrašanu un iegūšanu. Tā plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo Pallasa ērglis ir rets un izolēts visā tā areālā un var nevairoties lielā daļā no tā.<ref>{{grāmatas atsauce |editor-last=del Hoyo |editor-first=J. |editor2-last=Elliott |editor2-first=A. |editor3-last=Sargatal |editor3-first=J. |year=1994 |title=[[Handbook of the Birds of the World]] |volume=2 |publisher=Lynx Ediciones |location=Barcelona |isbn=84-87334-15-6}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Haliaeetus leucoryphus}} * {{tīmekļa atsauce |title=Pallas's Fish-eagle ''Haliaeetus leucoryphus'' |website=BirdLife International |date=2020 |url=http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/pallass-fish-eagle-haliaeetus-leucoryphus}} * {{tīmekļa atsauce |website=ARKive |title=Pallas's Fish-eagle: images and movies |url=http://www.arkive.org/species/GES/birds/Haliaeetus_leucoryphus |archive-url=https://web.archive.org/web/20060422084534/http://www.arkive.org/species/GES/birds/Haliaeetus_leucoryphus |url-status= |archive-date=2006-04-22 }} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pallasa ērglis}} [[Kategorija:Jūras ērgļu apakšdzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] jv0srxoa1y74h6oynnj43gq6h3dv9iv 4465110 4465109 2026-05-08T04:17:50Z Biafra 13794 atsauce latviskajam nosaukumam. 4465110 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Haliaeetinae |apakšdzimta_lv = Jūras ērgļu apakšdzimta | ģints = Haliaeetus | ģints_lv = Jūras ērgļi | suga = H. leucoryphus | suga_lv = Garastes zivju ērglis | binomial = Haliaeetus leucoryphus <small>([[Peter Simon Pallas|Pallas]], 1771)</small> | izplatība = | kategorijas = nē }} '''Pallasa ērglis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://funtsmyblog.wordpress.com/wp-content/uploads/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf|title=Holarktikas putnu nosaukumi latviešu valodā|last=M. Strazds, J. Baumanis, K. Funts}}</ref> ({{val|la|Haliaeetus leucoryphus}}) ir lielu plēsīgo putnu suga no [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae''), [[jūras ērgļu apakšdzimta]]s (''Haliaeetinae''). Ērgļi barojas ar saldūdens zivīm, kā arī putniem, zīdītājiem un maitām. == Sugas izplatība == [[Attēls:Pallas fish eagle juvenile.jpg|thumb|Nepieaudzis ērglis [[Bangladeša|Bangladešā]]]] Putns ir sastopams [[Vidusāzija|Vidusāzijā]], areālā starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] un [[Dzeltenā jūra|Dzelteno jūru]], no [[Kazahstāna]]s un [[Mongolija]]s līdz [[Himalaji|Himalaju kalniem]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Indija|Indijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. Putns ir daļēji migrējošs; Vidusāzijas un Dienvidāzijas putni ziemo [[Indija]]s ziemeļos, bet rietumu putni — [[Persijas līcis|Persijas līcī]]. == Izskats == [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus MHNT.ZOO.2010.11.96.6.jpg|thumb|Pallasa ērgļa olas]] Pallasa ērglis sasniedz 72—84 cm garumu; spārnu plētums 180—215 cm. Mātīšu svars svārstās no 2,1 līdz 3,7 kg, tēviņiem — no 2,0 līdz 3,3 kg. Tam ir spilgti brūna kapuce un balta seja, tumši brūni spārni un sarkana mugura. Aste ir melna ar raksturīgu centrālo balto svītru. Jaunie putni ir pilnīgi tumši un tiem nav gaišās astes svītras. == Aizsardzība == Pallasa ērglis ir iekļauts [[Sarkanā grāmata|IUCN Sarkanajā grāmatā]] kā [[Izmirstošas sugas|"izmirstoša suga"]]. Tiek lēsts, ka putnu skaits ir mazāks par 2500 īpatņiem. Papildus tiešai vajāšanai cilvēki veicina šīs sugas samazināšanos, degradējot to dzīvotni, [[Piesārņojums|piesārņojot]] un nosusinot ezerus vai pārzvejojot tos. Indijā [[ūdens hiacinte]]s izplatība ezeros, iespējams, apgrūtina zivju ērglim medījuma atrašanu un iegūšanu. Tā plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo Pallasa ērglis ir rets un izolēts visā tā areālā un var nevairoties lielā daļā no tā.<ref>{{grāmatas atsauce |editor-last=del Hoyo |editor-first=J. |editor2-last=Elliott |editor2-first=A. |editor3-last=Sargatal |editor3-first=J. |year=1994 |title=[[Handbook of the Birds of the World]] |volume=2 |publisher=Lynx Ediciones |location=Barcelona |isbn=84-87334-15-6}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Haliaeetus leucoryphus}} * {{tīmekļa atsauce |title=Pallas's Fish-eagle ''Haliaeetus leucoryphus'' |website=BirdLife International |date=2020 |url=http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/pallass-fish-eagle-haliaeetus-leucoryphus}} * {{tīmekļa atsauce |website=ARKive |title=Pallas's Fish-eagle: images and movies |url=http://www.arkive.org/species/GES/birds/Haliaeetus_leucoryphus |archive-url=https://web.archive.org/web/20060422084534/http://www.arkive.org/species/GES/birds/Haliaeetus_leucoryphus |url-status= |archive-date=2006-04-22 }} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pallasa ērglis}} [[Kategorija:Jūras ērgļu apakšdzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] gglutpaoj8lcys72nb0t5frsi9h0oox 0 596912 4465112 4259369 2026-05-08T04:22:47Z Biafra 13794 4465112 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Apiales | rinda_lv = Čemurziežu rinda | dzimta = Apiaceae | dzimta_lv = Čemurziežu dzimta | ģints = Peucedanum | ģints_lv = Rūgtdilles | binomial = Peucedanum cervaria | sinonīmi = | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = (L.) Lapeyr. | suga_lv = Briežu rūgtdille | suga = Peucedanum cervaria }}'''Briežu rūgtdille''' (''Peucedanum cervaria'') ir [[Rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga, kura ir sastopama [[Eiropa|Eiropas]] centrālajā un dienvidaustrumu daļā. [[Latvija|Latvijā]] bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese|Kokneses]] parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/peucedanum-cervaria-l-lapeyr/|title=briežu rūgtdille - Peucedanum cervaria (L.) Lapeyr. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-04-12}}</ref> Ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Rūgtdilles]] qgvg8ww7pisza5qjx7e4oz89cm3xuiq 0 596935 4465113 4338905 2026-05-08T04:28:22Z Biafra 13794 kosmētika. 4465113 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Alberts Prande 1926.jpg|thumb|Alberts Prande (1926)]] '''Alberts Prande''' (1893—1957) bija [[latvieši|latviešu]] [[gleznotājs]], [[publicists]] un [[žurnālists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 23. jūnijā [[Dignājas pagasts|Dignājas pagasta]] "Putraskalnos" (tagad [[Zasas pagasts|Zasas pagastā]]) mežsarga Mārtiņa Prandes ģimenē. Mācījās Mežgala pamatskolā, tad [[Jēkabpils tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolā]], kur viņa zīmēšanas skolotājs bija [[Jānis Kuga]]. Mākslinieka izglītību turpināja gleznotāja [[Jūlijs Madernieks|Jūlija Madernieka]] mākslas studijā Rīgā (1909—1910), [[Kijiva]]s mākslas skolā (1911—1912), V. Zubova Mākslas vēstures institūtā [[Pēterburga|Pēterburgā]] (1913—1914) un Pēterpils Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas glezniecības nodaļā (1915). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1917. gadā strādāja par tehnisko zīmētāju [[Kazaņa]]s pulvera rūpnīcā. 1919. gadā atgriezās [[Rīga|Rīgā]], bija viens no Latvijas vērtspapīru spiestuves organizētājiem un tās grafiskās nodaļas vadītājs. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada novembrī noorganizēja [[Latvijas rublis|Latvijas naudas]] iespiešanu Tilgmaņa spiestuvē [[Helsinki|Helsinkos]]. Pēc kara beigām bija "Ilustrētā Žurnāla" redaktors (1921—1926), sastādīja divus ilustrētus albumus ("Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem" un "Latvju rakstniecība portrejās"). 1927. gada martā papildinājās mākslas studijās [[Parīze|Parīzē]] un tā paša gada augustā kopā ar [[Rainis|Raini]] devās uz [[Kastaņola|Kastaņolu]], lai gleznotu ilustrācijas Raiņa atmiņu grāmatai "Kastaņola: pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē". Bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] inspektors, tad direktora vietas izpildītājs (1927—1931). 1931. gadā Alberts Prande kļuva par [[Žurnāls "Atpūta"|žurnāla "Atpūta"]] ilustrāciju nodaļas vadītāju, 1936. gadā par [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s bibliotēkas vadītāja vietnieku, vēlāk vadītāju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī viņu pieņēma darbā par māksliniecisko redaktoru [[Laikmets (žurnāls)|žurnālā "Laikmets"]] (1942—1944). 1944. gada rudenī Alberts Prande devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], 1945. gada septembrī apmetās [[Forarlberga]]s provincē [[Austrija|Austrijā]], vēlāk [[Eslingene]]s bēgļu nometnē [[Bavārija|Bavārijā]], organizēja latviešu mākslinieku darbu izstādes [[Nīderlande|Holandē]] un Parīzē. 1950. gada vasarā pārcēlās uz [[Mičigana]]s pavalsti [[ASV]], bet 1951. gadā uz [[Milvoki]], kur miris 1957. gada 18. oktobrī.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/alberts-prande Alberts Prande] [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Darbi == [[Attēls:A. Prande Kastaņola 1927.jpg|thumb|[[Kastaņola]] (Alberts Prande, 1927).]] * 1926: albums "Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem" (1926) par Brāļu kapu veidošanas vēsturi, Latvijas armijas kauju epizodēm, apbedījumu vietām u.tml. * 1926: "Latvju rakstniecība portrejās" ar A. Birkerta, E. Ego, P. Ērmaņa, A. Gobas, J. Misiņa, Jēkaba Poruka, J. Siliņa apkopotām latviešu rakstnieku biogrāfijām un vairāk nekā 1200 fotoattēliem * 1939: "[[Nikolajs Rērihs]]" (izdevums krievu un angļu valodā, ar krāsainiem attēliem) * 1943: "[[Kārlis Hūns]]" == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prande, Alberts}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 63okm8zwgr3d0s9aoralp5zudyl3ca6 4465114 4465113 2026-05-08T04:28:43Z Biafra 13794 4465114 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Alberts Prande 1926.jpg|thumb|Alberts Prande (1926)]] '''Alberts Prande''' (1893—1957) bija [[latvieši|latviešu]] [[gleznotājs]], [[publicists]] un [[žurnālists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 23. jūnijā [[Dignājas pagasts|Dignājas pagasta]] "Putraskalnos" (tagad [[Zasas pagasts|Zasas pagastā]]) mežsarga Mārtiņa Prandes ģimenē. Mācījās Mežgala pamatskolā, tad [[Jēkabpils tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolā]], kur viņa zīmēšanas skolotājs bija [[Jānis Kuga]]. Mākslinieka izglītību turpināja gleznotāja [[Jūlijs Madernieks|Jūlija Madernieka]] mākslas studijā Rīgā (1909—1910), [[Kijiva]]s mākslas skolā (1911—1912), V. Zubova Mākslas vēstures institūtā [[Pēterburga|Pēterburgā]] (1913—1914) un Pēterpils Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas glezniecības nodaļā (1915). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1917. gadā strādāja par tehnisko zīmētāju [[Kazaņa]]s pulvera rūpnīcā. 1919. gadā atgriezās [[Rīga|Rīgā]], bija viens no Latvijas vērtspapīru spiestuves organizētājiem un tās grafiskās nodaļas vadītājs. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada novembrī noorganizēja [[Latvijas rublis|Latvijas naudas]] iespiešanu Tilgmaņa spiestuvē [[Helsinki|Helsinkos]]. Pēc kara beigām bija "Ilustrētā Žurnāla" redaktors (1921—1926), sastādīja divus ilustrētus albumus ("Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem" un "Latvju rakstniecība portrejās"). 1927. gada martā papildinājās mākslas studijās [[Parīze|Parīzē]] un tā paša gada augustā kopā ar [[Rainis|Raini]] devās uz [[Kastaņola|Kastaņolu]], lai gleznotu ilustrācijas Raiņa atmiņu grāmatai "Kastaņola: pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē". Bija [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] inspektors, tad direktora vietas izpildītājs (1927—1931). 1931. gadā Alberts Prande kļuva par [[Žurnāls "Atpūta"|žurnāla "Atpūta"]] ilustrāciju nodaļas vadītāju, 1936. gadā par [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s bibliotēkas vadītāja vietnieku, vēlāk vadītāju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī viņu pieņēma darbā par māksliniecisko redaktoru [[Laikmets (žurnāls)|žurnālā "Laikmets"]] (1942—1944). 1944. gada rudenī Alberts Prande devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], 1945. gada septembrī apmetās [[Forarlberga]]s provincē [[Austrija|Austrijā]], vēlāk [[Eslingene]]s bēgļu nometnē [[Bavārija|Bavārijā]], organizēja latviešu mākslinieku darbu izstādes [[Nīderlande|Holandē]] un Parīzē. 1950. gada vasarā pārcēlās uz [[Mičigana]]s pavalsti [[ASV]], bet 1951. gadā uz [[Milvoki]], kur miris 1957. gada 18. oktobrī.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/alberts-prande Alberts Prande] [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Darbi == [[Attēls:A. Prande Kastaņola 1927.jpg|thumb|[[Kastaņola]] (Alberts Prande, 1927)]] * 1926: albums "Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem" (1926) par Brāļu kapu veidošanas vēsturi, Latvijas armijas kauju epizodēm, apbedījumu vietām u.tml. * 1926: "Latvju rakstniecība portrejās" ar A. Birkerta, E. Ego, P. Ērmaņa, A. Gobas, J. Misiņa, Jēkaba Poruka, J. Siliņa apkopotām latviešu rakstnieku biogrāfijām un vairāk nekā 1200 fotoattēliem * 1939: "[[Nikolajs Rērihs]]" (izdevums krievu un angļu valodā, ar krāsainiem attēliem) * 1943: "[[Kārlis Hūns]]" == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prande, Alberts}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] m5hgcqcerpanh8ad2vkbvsh1glea0g9 3 599710 4465013 4274315 2026-05-07T17:59:35Z Avraham 15412 Avraham pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Skemous]] uz [[Dalībnieka diskusija:Dudzcar]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Skemous|Skemous]]" to "[[Special:CentralAuth/Dudzcar|Dudzcar]]" 4274315 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Skemous}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 10.03 (EEST) ax2r7qb6tew2exgl18ldvdlnvi1tbci 0 601387 4465063 4464525 2026-05-07T20:10:41Z Lasks 38532 /* A grupa */ 4465063 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | valsts = {{POL}} {{CHN}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 8. maijs | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]] }} '''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu. [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}</ref> == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā | valsts = {{POL}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] | laiks = 2. — 8. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 9 | vārti = 46 | skatītāji = 6821 | rezultatīvākais = {{flaga|Kazahstāna}} [[Artūrs Gatijatovs]] (5 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas * {{ih|KAZ}} * {{ih|FRA}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|UKR}} * {{ih|JPN}} * {{ih|POL}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā * {{ih|LTU}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update={{dat|2026|5|5||bez}} |start_date= |source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF] | team1=KAZ | team2=UKR | team3=FRA | team4=POL | team5=JPN | team6=LTU |win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=1 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=18|ga_KAZ=7 |status_KAZ=P |win_UKR=2 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=11|ga_UKR=11 |win_FRA=1 |OTwin_FRA=2 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=11|ga_FRA=9 |win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=2 |gf_JPN=6 |ga_JPN=12 |win_POL=1 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=8 |status_POL=H |win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=2 |loss_LTU=2 |gf_LTU=5 |ga_LTU=11|status_LTU=E |hth_UKR=Ukraina 3–2 Francija |hth_FRA=UKR |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_POL={{ih|POL}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_LTU={{ih|LTU}} |name_JPN={{ih|JPN}} |name_UKR={{ih|UKR}} |result1=PR |result2=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]] }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā | valsts = {{CHN}} | pilsēta = [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 5. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 103 | skatītāji = 10509 | rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|ROU}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|KOR}} * {{ih|EST}} * {{ih|CHN}} * {{ih|ESP}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]] * {{ih|NED}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |start_date= |source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF] | team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED |win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9 |win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17 |win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P |win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H |win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25 |win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26 |hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna |hth_ROU=CHN |name_KOR={{ih|KOR}} |name_ROU={{ih|ROU}} |name_EST={{ih|EST}} |name_CHN={{ih|CHN}} |name_ESP={{ih|ESP}} |name_NED={{ih|NED}} |result1=PR |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] 6g2cfuphwvc3kxrybe0nw8giuj18p7z 4465066 4465063 2026-05-07T20:13:41Z Lasks 38532 /* A grupa */ 4465066 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | valsts = {{POL}} {{CHN}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 8. maijs | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]] }} '''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu. [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}</ref> == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā | valsts = {{POL}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] | laiks = 2. — 8. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 12 | vārti = 58 | skatītāji = 7423 | rezultatīvākais = {{flaga|Ukraina}} [[Daniils Trahtams]] (6 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas * {{ih|KAZ}} * {{ih|FRA}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|UKR}} * {{ih|JPN}} * {{ih|POL}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā * {{ih|LTU}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update={{dat|2026|5|5||bez}} |start_date= |source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF] | team1=KAZ | team2=UKR | team3=FRA | team4=POL | team5=JPN | team6=LTU |win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=1 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=18|ga_KAZ=7 |status_KAZ=P |win_UKR=2 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=11|ga_UKR=11 |win_FRA=1 |OTwin_FRA=2 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=11|ga_FRA=9 |win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=2 |gf_JPN=6 |ga_JPN=12 |win_POL=1 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=8 |status_POL=H |win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=2 |loss_LTU=2 |gf_LTU=5 |ga_LTU=11|status_LTU=E |hth_UKR=Ukraina 3–2 Francija |hth_FRA=UKR |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_POL={{ih|POL}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_LTU={{ih|LTU}} |name_JPN={{ih|JPN}} |name_UKR={{ih|UKR}} |result1=PR |result2=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]] }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā | valsts = {{CHN}} | pilsēta = [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 5. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 103 | skatītāji = 10509 | rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|ROU}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|KOR}} * {{ih|EST}} * {{ih|CHN}} * {{ih|ESP}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]] * {{ih|NED}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |start_date= |source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF] | team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED |win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9 |win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17 |win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P |win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H |win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25 |win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26 |hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna |hth_ROU=CHN |name_KOR={{ih|KOR}} |name_ROU={{ih|ROU}} |name_EST={{ih|EST}} |name_CHN={{ih|CHN}} |name_ESP={{ih|ESP}} |name_NED={{ih|NED}} |result1=PR |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] 6oxra8cglsggom8qh0nakswotjv1hsd 4465069 4465066 2026-05-07T20:21:18Z Lasks 38532 /* A grupa */ 4465069 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | valsts = {{POL}} {{CHN}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 8. maijs | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]] }} '''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu. [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}</ref> == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā | valsts = {{POL}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] | laiks = 2. — 8. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 12 | vārti = 64 | skatītāji = 9330 | rezultatīvākais = {{flaga|Ukraina}} [[Daniils Trahtams]]<br />{{flaga|Polija}} [[Patriks Vronka]] (6 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas * {{ih|KAZ}} * {{ih|FRA}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|UKR}} * {{ih|JPN}} * {{ih|POL}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā * {{ih|LTU}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update={{dat|2026|5|7||bez}} |start_date= |source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF] | team1=KAZ | team2=POL | team3=UKR | team4=FRA | team5=LTU | team6=JPN |win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=1 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=18|ga_KAZ=7 |status_KAZ=P |win_UKR=2 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=11|ga_UKR=11 |win_FRA=1 |OTwin_FRA=2 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=11|ga_FRA=9 |win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=3 |gf_JPN=8 |ga_JPN=16|status_JPN=E |win_POL=2 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=11 |ga_POL=10 |status_POL=H |win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=2 |loss_LTU=2 |gf_LTU=5 |ga_LTU=11|status_LTU=E |hth_UKR=Ukraina 3–2 Francija; Polija 3—2 Ukraina |hth_FRA=UKR |hth_POL=UKR |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_POL={{ih|POL}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_LTU={{ih|LTU}} |name_JPN={{ih|JPN}} |name_UKR={{ih|UKR}} |result1=PR |result2=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]] }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā | valsts = {{CHN}} | pilsēta = [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 5. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 103 | skatītāji = 10509 | rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|ROU}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|KOR}} * {{ih|EST}} * {{ih|CHN}} * {{ih|ESP}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]] * {{ih|NED}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |start_date= |source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF] | team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED |win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9 |win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17 |win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P |win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H |win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25 |win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26 |hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna |hth_ROU=CHN |name_KOR={{ih|KOR}} |name_ROU={{ih|ROU}} |name_EST={{ih|EST}} |name_CHN={{ih|CHN}} |name_ESP={{ih|ESP}} |name_NED={{ih|NED}} |result1=PR |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] 10a7gh8zkiasmvifdsb8i2qslv5syoq 4465071 4465069 2026-05-07T20:22:54Z Lasks 38532 /* A grupa */ 4465071 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | valsts = {{POL}} {{CHN}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 8. maijs | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]] }} '''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu. [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}</ref> == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā | valsts = {{POL}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] | laiks = 2. — 8. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 12 | vārti = 64 | skatītāji = 9330 | rezultatīvākais = {{flaga|Ukraina}} [[Daniils Trahtams]]<br />{{flaga|Polija}} [[Patriks Vronka]] (6 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas * {{ih|KAZ}} * {{ih|FRA}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|UKR}} * {{ih|JPN}} * {{ih|POL}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā * {{ih|LTU}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update={{dat|2026|5|7||bez}} |start_date= |source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF] | team1=KAZ | team2=POL | team3=UKR | team4=FRA | team5=JPN | team6=LTU |win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=1 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=18|ga_KAZ=7 |status_KAZ=P |win_UKR=2 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=11|ga_UKR=11 |win_FRA=1 |OTwin_FRA=2 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=11|ga_FRA=9 |win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=3 |gf_JPN=8 |ga_JPN=16|status_JPN=E |win_POL=2 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=11 |ga_POL=10 |status_POL=H |win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=2 |loss_LTU=2 |gf_LTU=5 |ga_LTU=11|status_LTU=E |hth_UKR=Ukraina 3–2 Francija; Polija 3—2 Ukraina |hth_FRA=UKR |hth_POL=UKR |hth_JPN=Japāna 3–2 Lietuva |hth_LTU=JPN |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_POL={{ih|POL}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_LTU={{ih|LTU}} |name_JPN={{ih|JPN}} |name_UKR={{ih|UKR}} |result1=PR |result2=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]] }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā | valsts = {{CHN}} | pilsēta = [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 5. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 103 | skatītāji = 10509 | rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|ROU}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|KOR}} * {{ih|EST}} * {{ih|CHN}} * {{ih|ESP}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]] * {{ih|NED}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |start_date= |source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF] | team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED |win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9 |win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17 |win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P |win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H |win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25 |win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26 |hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna |hth_ROU=CHN |name_KOR={{ih|KOR}} |name_ROU={{ih|ROU}} |name_EST={{ih|EST}} |name_CHN={{ih|CHN}} |name_ESP={{ih|ESP}} |name_NED={{ih|NED}} |result1=PR |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] 5j05z7znmt4a8xaq1cniwizxutwl3xz 0 604587 4465188 4405994 2026-05-08T09:15:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465188 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Fabrikas iela|Fabrikas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Fabrikas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 500 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Fabrikas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s labajā krastā, [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Fabrikas iela sākas strupceļā pirms krustojuma ar [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālo ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada ielu]]. Ielā ir gan rūpnieciska, gan dzīvojama apbūve. Fabrikas ielas garums ir 500 metri. Gandrīz visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet strupceļa posms ielas sākumā ir šaurāks un nav pilnīgi afsaltēts. Ielas sarkano līniju platums ir 10—15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |page=85 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Fabrikas ielu nekursē. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā рasaules kara]] Fabrikas iela stiepās no [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu ielas]] līdz [[Dzelzceļu iela]]i un krustojās arī ar [[Laivu iela (Daugavpils)|Laivu ielu]], kuras nosaukums likvidēts 2005. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> Fabrikas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Заводская улица}})<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Превратности судьбы двинской семьи |url=https://gorod.lv/novosti/77973-prevratnosti_sudbyi_dvinskoy_semi |website=Gorod.lv |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |language=ru |format={{dat|2008|10|2||bez}}}}</ref> ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 22 — tukšs zemesgabals, kur atradās Daugavpils konservu rūpnīca.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils konservu rūpnīcas vēstures sākums un beigas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8750 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == Fabrikas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālā iela]] (T veida krustojums) * [[Burtnieku iela (Daugavpils)|Burtnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Dzelzceļu iela]] * [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] 026c3hshonpo19jm63darchr4hmng9k 0 605248 4465021 4314257 2026-05-07T18:45:14Z Dainis 876 4465021 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Tianzhou 9'' | Nosaukums_orig = 天舟九号 | Attēls = Tianzhou Rendering.png | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Tianzhou'' datorgrafikas modelis | Programma = ''[[Tianzhou]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[Ķīnas nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]], {{CHN}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|7|14|SK}} 21:34:23 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Chang Zheng 7]]'' | Starta_vieta = [[Venčanas pavadoņu palaišanas centrs|Venčana]], {{CHN}} | Palaists_kopā_ar = | Starta_laukums = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 2026 | Beigu_datums = {{dat|2026|5|6|SK}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = ~ 14 000 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 41,5° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Tianzhou 8]]'' | KA_nāk = ''[[Tianzhou 10]]'' }} '''''Tianzhou 9''''' ({{val|zh|天舟九号}}, {{zh-p|Tiān Zhōu 9}} — "Debess kuģis 9") bija [[Ķīna]]s ''[[Tianzhou]]'' sērijas automātiskais [[kravas kosmosa kuģis]] orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' apgādei. Orbītā to palaida 2025. gada 14. jūlijā; no orbītas novadīts 2026. gada 6. maijā. == Krava == ''Tianzhou 9'' kravā (masa aptuveni 6,5 tonnas) bija krājumi un iekārtas stacijai un apkalpei, to skaitā stacijas iekārtas, zinātniskās kravas, pārtika.<!-- Kuģis uz staciju nogādāja arī apmēram 1750 kg degvielas.--> == Lidojuma gaita == ''Tianzhou 9'' tika palaists {{dat|2025|7|14||bez}} 21:34:23 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' no [[Venčanas pavadoņu palaišanas centrs|Venčanas pavadoņu palaišanas centra]] 201. starta laukuma. 15. jūlijā 00:52 ''UTC'' kravas kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie tās moduļa ''[[Tianhe]]'' pakaļgala pieslēgvietas.<ref name="NK 2025-07-15" /> 2026. gada 6. maijā 08:34 ''UTC'' ''Tianzhou 9'' atvienojās no stacijas. Aptuveni 23:49 ''UTC'' tas iegāja Zemes atmosfērā un sadega virs Klusā okeāna dienvidu daļas. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="NK 2025-07-15">[https://novosti-kosmonavtiki.ru/news/208425/ Запущен грузовой корабль «Тяньчжоу-9»] novosti-kosmonavtiki, 2025-07-15</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/tianzhou-6.htm Tianzhou 6, 7, 8, 9 (TZ 6, 7, 8, 9)] Gunter Dirk Krebs {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Tianzhou|9]] 8ba58ra0j5ilocltu76b30kitula4r8 0 606773 4465118 4318263 2026-05-08T04:33:46Z Biafra 13794 4465118 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Bruna_Lada_XRAY_en_Tjumeno_02.jpg|300px]] | name = ''Lada XRay'' | manufacturer = [[AvtoVAZ]] | parent_company = [[Rostec]] | aka = | production = 2016–2022 | assembly = 5 durvju [[hečbeks]] (krosovera stilā) | predecessor = – | successor = | class = B klases automobilis (kompaktais krosovers) | body_style = hečbeks | layout = priekšpiedziņa | platform = [[Renault B0 platforma]] | engine = 1.6 L, 1.8 L benzīna (R4) | transmission = [[manuālā transmisija]], [[robotizētā transmisija]] | wheelbase = 2592 mm | length = 4165 mm | width = 1764 mm | height = 1570 mm | weight = 1190–1290 kg | fuel_capacity = 50 litri | electric_range = | related = ''[[Renault Sandero]]'', ''[[Lada Vesta]]'' | designer = }} '''''Lada XRay''''' ir [[Krievija]]s autoražotāja ''[[AvtoVAZ]]'' izstrādāts neliels pilsētas [[krosovers]] ar [[Hečbeks|hečbeka]] virsbūvi, kura pamatā ir ''[[Renault]] B0'' platforma. Modeli pirmo reizi prezentēja 2012. gada autoizstādē kā konceptu, bet sērijveida ražošana sākās 2016. gadā. ''XRay'' bija daļa no ''AvtoVAZ'' centieniem modernizēt savu modeļu klāstu un ieviest jaunu dizaina valodu, ko izstrādāja bijušais ''[[Mercedes-Benz]]'' dizaineris Stīvs Mattīns. Tas kļuva par vienu no modernākajiem ''AvtoVAZ'' modeļiem, piedāvājot salīdzinoši augstu komforta un drošības līmeni. Ražošanu pārtrauca 2022. gadā ģeopolitisku un loģistikas iemeslu dēļ, tostarp daudzo ''[[Renault]]'' komponentu nepieejamības dēļ. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:LADA]] ccsl492r9u4h1laornbd7h4obnr3y7e 0 609167 4465100 4464845 2026-05-08T03:56:41Z Biafra 13794 sakārtots. 4465100 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Kļaviņa | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2025|9|14|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|12|23}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Stabilitātei!]] <small>(līdz 2025)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[uzņēmēja]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Kļaviņa''' (dzimusi 1979. gada 23. decembrī) ir [[Latvija]]s [[uzņēmēja]] un politiķe. Šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]] kā neatkarīgā deputāte, ievēlēta no partijas "[[Stabilitātei!]]". 2002. gadā absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot [[psiholoģija|psihologa]] specialitāti. Pirms kļūšanas par Saeimas deputāti bija SIA "Aleksa" valdes locekle.<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/politiska-partija-stabilitatei/711-jelena-klavina kandidātu saraksti] lsm.lv</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Kļaviņa kandidēja no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā, taču sākotnēji netika ievēlēta. 2025. gada 4. septembrī viņa kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā, kurš nolika mandātu, taču tūlīt pameta partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju un kļuva par neatkarīgu deputāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kļaviņa, Jeļena}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] c68zkwje4sto0iqh87y0cno62nxdki5 0 610431 4465103 4464504 2026-05-08T04:03:34Z Biafra 13794 /* Maijs */ Lāslo Fazekašs 4465103 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase. * [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]]. * {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. * [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]. * [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]]. === Maijs === * [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''. * [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls. * {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls * {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls. === Jūnijs === * {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''. * {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]]. * {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. * [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]]. * [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā. * {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]]. * [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. === Oktobris === * {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā) * [[7. janvāris]]: ** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) ** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] </gallery> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā) * [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]] Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]] </gallery> === Marts === * [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] ** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) ** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]] Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] </gallery> <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2026. gads sportā| ]] 0uwa6qfifvwwr2li420c0fdx66vx5wv 0 611052 4465028 4346785 2026-05-07T19:26:58Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Mēksiella]] uz [[Mēksiellas]]: tā kā raksts ir par ģinti, tad daudzskaitlī. 4346785 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Meeksiella pskovensis (MD).jpg | att_nosaukums = ''Meeksiella pskovensis'' vidējais muguras kauls no ārpuses (''MD''). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | kārta = Ptyctodontida | kārta_lv = Ptiktodontīdas | dzimta = Ptyctodontidae | dzimta_lv = Ptiktodontīdes | ģints = Meeksiella | ģints_lv = Mēksiella | kategorijas = nē | binomial= Meeksiella <small>Trinajstic, Long, Ivanov & Mark-Kurik, 2019</small> }} '''''Mēksiella''''' (''Meeksiella'') ir [[Ptiktodontīdas|ptiktodontīdu]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]], [[Frānas stāvs|frānas]] laikmeta sākumā (kokneses rida, [[pļaviņu svīta]]). Ģinti 2019. gadā izveidoja starptautiska zinātnieku grupa austrāliešu paleontologu [[Kate Trinaistika|Kates Trinaistikas]] un [[Džons Longs|Džona Longa]], krievu paleontologa [[Aleksandrs Ivanovs (paleontologs)|Aleksandra Ivanova]] un igauņu paleontoloģes [[Elga Marka-Kurika|Elgas Markas-Kurikas]] sastāvā. Uz publikācijas brīdi Elga Marka-Kurika bija jau mirusi. Ģinti pārstāv vienīgā suga ''[[Meeksiella pskovensis]]'' <small>(Obruchev, 1947)</small>, kas ir izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] [[Veļikaja]]s krastos pie Piskovičiem un Sņetogoras, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Mēksi (upe)|Mēksi]] upes krastos netālu no [[Vastselīnas pils]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Daugava]]s krastos pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Latvija|Latvijā]]. Ģints nosaukta Mēksi upes vārdā, kuras krastos tika atrastas šīs ģints fosilijas. == Apraksts == [[Galvas vairogs]] nedaudz izliekts un tā garums pārsniedz platumu. Vairoga platākā vieta ir [[Sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') un [[Aizacs kauls|aizacs kaulu]] (''PtO'') savienojuma rajonā. [[Pineālais kauls]] vairoga priekšpusē dziļi, U-veidīgi ieguļ starp [[Preorbitālais kauls|preorbitālajiem kauliem]] (''PrO''). [[Pakauša kauls]] (''Nu'') sašaurinās virzienā uz aizmuguri un, atdalot vienu no otra pāra [[Centrālais kauls|centrālos kaulus]] (''Ce''), ar savu aizmugurējo malu galvas vairoga ārējā virsmā veido tā aizmugurējo malu. Galvas vairoga iekšējā virsmā cetrālie kauli pie aizmugurējās malas savā starpā saskaras. Sānu pakauša kauli un aizacs kauli pēc saviem izmēriem ir apmēram līdzīgi, un garumā ir apmēram divas trešdaļas no preorbitālo kaulu garuma. Centrālajiem kauliem ir labi attīstīts aizmugurējais izaugums. Sānu pakauša un aizacs kauli dorsolaterāli ir stipri izliekti, veidojot galvas vaigu augšējo daļu. [[Malas kauls|Malas kauli]] (''M'') ir lieli, bet ar salīdzinoši nelielu orbitālo daļu, kas ir īsāka, par postorbitālo daļu. Šo kaulu vidējais apakšējais izaugums ir neliels. Augšējai zobu plātnei ir īss priekšējais dorsālais izaugums, kas savienojas ar zivs [[Aukslēju kauls|aukslējām]]. Apakšējā zobu plātne sašaurinās virzienā no aizmugures uz priekšu, un tai nav apakšējā izauguma. Ķermeņa bruņas veido īss, plats un samērā plakans, trīsstūrveida [[vidējais muguras kauls]] (''MD'') ar zemu aizmugurējo muguras ķīli un priekšējo izaugumu. [[Priekšējais sānu-muguras kauls]] (''ADL'') ir ar izteiktu dorsolaterālo izliekumu un V-veidīgu šuvi priekš [[Priekšējais sānu kauls|priekšējā sānu kaula]] (''AL'').<ref>[https://palaeo-electronica.org/content/2019/2490-a-new-baltic-ptyctodont Kate Trinajstic, John A. Long, Alexander O. Ivanov, and Elga Mark-Kurik, A new genus of ptyctodont (Placodermi) from the Late Devonian of Baltic area. 2019.]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Bruņuzivis]] lyg3yjin16b5yqcu724ztrgxgnkbbj3 4465032 4465028 2026-05-07T19:27:26Z Biafra 13794 4465032 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Meeksiella pskovensis (MD).jpg | att_nosaukums = ''Meeksiella pskovensis'' vidējais muguras kauls no ārpuses (''MD''). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | kārta = Ptyctodontida | kārta_lv = Ptiktodontīdas | dzimta = Ptyctodontidae | dzimta_lv = Ptiktodontīdes | ģints = Meeksiella | ģints_lv = Mēksiella | kategorijas = nē | binomial= Meeksiella <small>Trinajstic, Long, Ivanov & Mark-Kurik, 2019</small> }} '''Mēksiellas''' (''Meeksiella'') ir [[Ptiktodontīdas|ptiktodontīdu]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]], [[Frānas stāvs|frānas]] laikmeta sākumā (kokneses rida, [[pļaviņu svīta]]). Ģinti 2019. gadā izveidoja starptautiska zinātnieku grupa austrāliešu paleontologu [[Kate Trinaistika|Kates Trinaistikas]] un [[Džons Longs|Džona Longa]], krievu paleontologa [[Aleksandrs Ivanovs (paleontologs)|Aleksandra Ivanova]] un igauņu paleontoloģes [[Elga Marka-Kurika|Elgas Markas-Kurikas]] sastāvā. Uz publikācijas brīdi Elga Marka-Kurika bija jau mirusi. Ģinti pārstāv vienīgā suga ''[[Meeksiella pskovensis]]'' <small>(Obruchev, 1947)</small>, kas ir izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] [[Veļikaja]]s krastos pie Piskovičiem un Sņetogoras, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Mēksi (upe)|Mēksi]] upes krastos netālu no [[Vastselīnas pils]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Daugava]]s krastos pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], [[Latvija|Latvijā]]. Ģints nosaukta Mēksi upes vārdā, kuras krastos tika atrastas šīs ģints fosilijas. == Apraksts == [[Galvas vairogs]] nedaudz izliekts un tā garums pārsniedz platumu. Vairoga platākā vieta ir [[Sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') un [[Aizacs kauls|aizacs kaulu]] (''PtO'') savienojuma rajonā. [[Pineālais kauls]] vairoga priekšpusē dziļi, U-veidīgi ieguļ starp [[Preorbitālais kauls|preorbitālajiem kauliem]] (''PrO''). [[Pakauša kauls]] (''Nu'') sašaurinās virzienā uz aizmuguri un, atdalot vienu no otra pāra [[Centrālais kauls|centrālos kaulus]] (''Ce''), ar savu aizmugurējo malu galvas vairoga ārējā virsmā veido tā aizmugurējo malu. Galvas vairoga iekšējā virsmā cetrālie kauli pie aizmugurējās malas savā starpā saskaras. Sānu pakauša kauli un aizacs kauli pēc saviem izmēriem ir apmēram līdzīgi, un garumā ir apmēram divas trešdaļas no preorbitālo kaulu garuma. Centrālajiem kauliem ir labi attīstīts aizmugurējais izaugums. Sānu pakauša un aizacs kauli dorsolaterāli ir stipri izliekti, veidojot galvas vaigu augšējo daļu. [[Malas kauls|Malas kauli]] (''M'') ir lieli, bet ar salīdzinoši nelielu orbitālo daļu, kas ir īsāka, par postorbitālo daļu. Šo kaulu vidējais apakšējais izaugums ir neliels. Augšējai zobu plātnei ir īss priekšējais dorsālais izaugums, kas savienojas ar zivs [[Aukslēju kauls|aukslējām]]. Apakšējā zobu plātne sašaurinās virzienā no aizmugures uz priekšu, un tai nav apakšējā izauguma. Ķermeņa bruņas veido īss, plats un samērā plakans, trīsstūrveida [[vidējais muguras kauls]] (''MD'') ar zemu aizmugurējo muguras ķīli un priekšējo izaugumu. [[Priekšējais sānu-muguras kauls]] (''ADL'') ir ar izteiktu dorsolaterālo izliekumu un V-veidīgu šuvi priekš [[Priekšējais sānu kauls|priekšējā sānu kaula]] (''AL'').<ref>[https://palaeo-electronica.org/content/2019/2490-a-new-baltic-ptyctodont Kate Trinajstic, John A. Long, Alexander O. Ivanov, and Elga Mark-Kurik, A new genus of ptyctodont (Placodermi) from the Late Devonian of Baltic area. 2019.]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Bruņuzivis]] btv53nzys3bq0kaza61gndzkvnod6zd 6 612789 4465007 4354496 2026-05-07T17:14:47Z Jānis U. 198 Jānis U. augšupielādēja jaunu [[Attēls:Actinolepis tuberculata galvas vairogs.jpg]] versiju 4354496 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Actinolepis tuberculata galvas vairogs (juvenīls). Lugas labais krasts pie Porečjes, Krievija, vidusdevons, narvas svīta. == Licence == {{PD-self}} ntinebmyghk7urayg4gozz5c7rpxjg7 0 616375 4465096 4400153 2026-05-08T03:30:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465096 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Edgars Vilcāns | Dzimis = {{dat|2000|1|13}} | Vieta_dz = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | Nodarbošanās = [[mūziķis]], [[komponists]], [[mūzikas producents]], aranžētājs | Žanrs = [[džezs]], [[popmūzika]] | Dzimums = V | Instrumenti = [[klavieres]] | Mlapa = | Darbojies_arī = {{ubl|[[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]]}} }} '''Edgars Vilcāns''' (dzimis {{dat|2000|1|13}}, pazīstams arī ar skatuves vārdu ''Edwolf'') ir ukraiņu–latviešu [[komponists]], [[mūzikas producents]], aranžētājs un [[Džezs|džeza]] [[pianists]]. Viņš strādā gan [[Latvija]]s, gan [[Ukraina]]s mūzikas vidē, sadarbojoties ar dažādiem mūziķiem un iesaistoties koncertprojektos. Latvijā plašāku atpazīstamību ieguvis pēc dalības [[labdarība]]s akcijā ''[[Dod pieci!]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/dod-pieci-didzejiem-pievienosies-ukrainu-muzikis-ar-latviesu-saknem-edgars-vilcans.a483413/|title=«Dod pieci!» dīdžejiem pievienosies ukraiņu mūziķis ar latviešu saknēm Edgars Vilcāns|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-06|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Vilcāns dzimis Kijivā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/katrina-gupalo-un-vinas-milotais-piedzivo-banditu-ielausanos-63394/|title=Katrīna Gupalo un viņas mīļotais piedzīvo bandītu ielaušanos|website=www.santa.lv|access-date=2025-12-07|language=lv}}</ref> ukraiņu–latviešu ģimenē. Viņa tēvs ir latvietis, jurists Ivars Vilcāns, māte - ukrainiete Laura Vilcāne, teātra zinātniece, producente, mākslas projektu kuratore un noveliste.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pagaidam-vinu-parak-maz|title=Cik lojāli ir “kažoku metēji”? Publiskajā telpā uzvirmojusi diskusija par politiskajiem bēgļiem no Krievijas|website=LA.LV|access-date=2025-12-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/1-no-2-miljoniem/edgars-vilcans-labdaribas-akcijas-dod-pieci-didzejs.210458|title=Edgars Vilcāns, labdarības akcijas Dod pieci dīdžejs|last=Burve-Rozīte|first=Anda|website=IR.LV|access-date=2025-12-06|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/skaitamkara-nevis-nedelas-dienas-patverumu-no-ukrainas-kara-mate-un-dels-rod-latvija.a446611/|title=Skaitām kara, nevis nedēļas dienas. Patvērumu no Ukrainas kara māte un dēls rod Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-06|language=lv}}</ref> Mācījies Rīgas Doma kora skolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/muzikis-edgars-vilcans-man-ir-divas-dzimtenes--ukraina-un-latvij.a157458/|title=Mūziķis Edgars Vilcāns: Man ir divas dzimtenes – Ukraina un Latvija|website=klasika.lsm.lv|access-date=2025-12-06|language=lv}}</ref> Bērnību pavadījis Latvijā, taču vēlāk ģimene pārcēlusies uz [[Kijiva|Kijivu]], kur E. Vilcāns turpināja mācības un attīstīja muzikālās prasmes. Viņš beidzis Lisenko Kijivas Mūzikas skolu [[Klarnete|klarnetes]] specialitātē, bet vēlāk absolvējis Reinholda Gliēra Kijivas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu džeza pianismā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/monopola-viesis-dod-pieci-2022-didzejs-edgars-vilcans.a169131/|title=Monopola viesis “Dod pieci! 2022” dīdžejs Edgars Vilcāns|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-12-06|language=lv}}</ref> Pirms [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas militārā iebrukuma]] Ukrainā Vilcāns dzīvoja un strādāja Kijivā. Pēc kara sākuma viņš kopā ar mammu un brāli pārcēlās uz Latviju, kur turpina mūzikas darbu. == Mūzikas karjera == Ukrainā Vilcāns strādājis lielā mūzikas ierakstu studijā [[MOZGI Entertaiment]], kur kā mūzikas producents, aranžētājs un komponists sadarbojies ar dažādiem ukraiņu mūziķiem, to starp Potapu, Nastju Kamenski, Nadju Dorofejevu. Koncertos un studijas sesijās viņš sadarbojies arī ar pazīstamo japāņu-ukraiņu džeza saksofonistu Kentu Igarashi, kā arī bijis mūzikas producents, koncerttūres pianists un dziesmu līdzautors Ukrainā plaši pazīstamajam dziedātājam Petro Čornijam. Latvijā viņš aktīvi sadarbojas ar mūziķi [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]], kopā veidojot koncertprogrammas un radot oriģinālmūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/katrina-gupalo-un-edgars-vilcans-ar-dziesmu-aicina-ziedot-akcija.a173313/|title=Katrīna Gupalo un Edgars Vilcāns ar dziesmu aicina ziedot akcijā “Džips ukraiņu aktierim"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-12-06|language=lv}}</ref> Sadarbojies arī ar citiem Latvijas māksliniekiem - [[Māra Upmane-Holšteine|Māru Upmani-Holšteinu]], DJ Rudd, Grētu Grantiņu, Martu, Būu, Laika Upi, Agnesi Stengrēvicu, Dionu Liepiņu, [[Ilze Rijniece|Ilzi Rijnieci]], [[Agnese Rakovska|Agnesi Rakovsku]], Deniju Griezi un Aleksu Silveru.<ref name=":0" /> Edgars bijis ierakstu kompānijas “Universal Latvia” pieaicinātais producents, aranžētājs un komponists. == Mūzikas producēšana == Edgars Vilcāns ierakstu studijā un uz skatuves sadarbojies ar dažādiem Latvijas un Ukrainas māksliniekiem. Viņa producētās un komponētās dziesmas guvušas augstus rezultātus Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]". 2024. gadā Vilcāns bijis līdzautors un mūzikas producents divām dziesmām, kas ieguvušas godalgotas vietas LTV "Supernovā" - Katrīnas Gupalo izpildītā dziesma "The Cat’s Song" ieguva 3. vietu un Aleksa Silvera izpildītā dziesma "For the Show" ieguva 4. vietu. Savukārt 2025. gadā kopā ar Katrīnu Gupalo radītā kompozīcija "Scarlett Challenger" iekļuva pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/629992-foto-noskaidroti-20-supernovas-pusfinalisti-kas-cinisies-par-iespeju-startet-eirovizija-vinu-vidu-ari-labi-pazistamas-sejas|title=FOTO: noskaidroti 20 "Supernovas" pusfinālisti, kas cīnīsies par iespēju startēt Eirovīzijā - viņu vidū arī labi pazīstamas sejas|website=https://jauns.lv|access-date=2025-12-07|date=2024-11-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā Edgars Vilcāns bija līdzautors un mūzikas producents Katrīnas Gupalo dziesmai "Dur Prom", kas kļuva par radiohitu un 13 nedēļas atradās Latvijas visvairāk atskaņoto dziesmu TOP 10, skanot deviņās Latvijas radiostacijās. 2023. gadā Vilcāns radījis aranžējumu Latvijas Radio gada balvas "Muzikālā banka" ceremonijas atklāšanas numuram "Ой на горі та й женці жнуть / Dzimtā valodā", kuru izpildījuši plaši pazīstami latviešu mūziķi: kamerorķestris "Daugavpils Sinfonietta", orķestris "Daugava", koris "Daugava", Dons, Aija Andrejeva, Ivo Fomins, Tautumeitas, Shipsea, Jānis Aišpurs, Aminata, Juris Kaukulis, Katrīna Gupalo un grupa "Varakuta".<ref>{{Atsauce|title=2,4 tūkst. skatījumi · 69 reakcijas {{!}} "Ой на горі та й женці жнуть" un dziesmu "Dzimtā valoda" Muzikālās bankas atklāšanā izpilda Katrina Gupalo Music un Varakuta, kamerorķestris “Daugavpils Sinfonietta”, orķestris “Daugava”, koris „Daugava”, Dons, Aija Andrejeva, Ivo Fomins, Tautumeitas, Shipsea, Jānis Aišpurs, Aminata, Juris Kaukulis 🇺🇦 🇱🇻 {{!}} Muzikālā banka|url=https://www.facebook.com/muzikalabanka/videos/atkl%C4%81%C5%A1ana-muzik%C4%81l%C4%81-banka-2022/632277831990880/|accessdate=2025-12-07|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://kekava.lv/notikums/dzimta-valoda-katrinsa-gupalo-un-edgara-vilcana-latviesu-speku-dziesmu-koncerts/|title=DZIMTĀ VALODA, Katrīnas Gupalo un Edgara Vilcāna latviešu spēka dziesmu koncerts - Ķekavas novads|work=Ķekavas novads|access-date=2025-12-07|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Koncertdarbība un citi projekti == 2023. gadā kopā ar Katrīnu Gupalo radīta koncertprogramma "Dzimtā valoda", kurā ietverta [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]], [[Haralds Sīmanis|Haralda Sīmaņa]], [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]], [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] un [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] mūzika, Edgara un Katrīnas oriģinālmūzika, kā arī ukraiņu un latviešu tautas dziesmas, atskaņota daudzās Latvijas koncertzālēs, kā arī "Klementinum Mirror Chapel" Prāgā, "Budai Vigadó" Budapeštā, "Weltmuseum Wien" Vīnē, "Nieuwe Kerk" Hāgā, "Conservatorio Santa Cecilia" Romā, "Ilkhom Theater" Taškentā, Viļņas Universitātē un Astanas operā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/kazakhstan/aktualitates/71777-astana-notika-svinigs-pasakums-latvijas-kandidaturas-ano-drosibas-padome-kampanas-atbalstam|title=Aktualitātes {{!}} Latvijas vēstniecība Kazahstānā|last=Kalniņa|first=Ilze|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2025-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7845311/katrina-gupalo-un-edgars-vilcans-aicina-uz-koncertseriju-dzimta-valoda|title=Katrīna Gupalo un Edgars Vilcāns aicina uz koncertsēriju “Dzimtā valoda”|website=Mūzikas jaunumi|access-date=2025-12-07|date=2023-08-31|language=lv}}</ref> 2023. gadā komponējis mūziku ukraiņu - latviešu režisoru izrādei "Es gaidu…" [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://git.lv/lv/shows/view/200|title=Biļetes - GIT|website=git.lv|access-date=2025-12-07}}</ref> Tāpat Vilcāns kopā ar Katrīnu Gupalo radījis mūziku [[Latvijas Banka|Latvijas Bankas]] sudraba kolekcijas monētai "Ukrainas brīvībai" ("Воля").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://monetas.bank.lv/monetas/ukrainas-brivibai|title=Ukrainas brīvībai {{!}} Latvijas Banka|website=monetas.bank.lv|access-date=2025-12-07}}</ref> == Solo projekts ''Edwolf'' == 2026. gadā Edgars Vilcāns ar skatuves vārdu ''Edwolf'' izdeva savu debijas minialbumu ([[EP ieraksts|EP]]) ''In Search Of Home''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120102608/noklausies-muzikas-producents-edwolf-jeb-edgars-vilcans-izdod-debijas-albumu|title=Noklausies! Mūzikas producents Edwolf jeb Edgars Vilcāns izdod debijas albumu|website=Delfi|access-date=2026-01-16|date=2026-01-14|language=lv}}</ref> Tajā iekļautas septiņas kompozīcijas, kurās aplūkotas māju, piederības, migrācijas un personiskās identitātes tēmas, balstoties autora dzīves un ceļošanas pieredzē dažādās valstīs, tostarp Latvijā, Ukrainā, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Āzijā. Minialbuma vāka fotogrāfija uzņemta 2022. gada februārī Liepājā - pilsētā, kas kļuva par pagaidu patvērumu Vilcāna ģimenei pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Muzikāli minialbums apvieno popmūzikas, ritmblūza (R&B), soulmūzikas un elektroniskās deju mūzikas (EDM) elementus. Minialbumā skan gan ''Edwolf'' radītā elektroniskā mūzika, gan viņa balss un klavierspēle. Dziesmu tapšanā piedalījušies arī dziedātāji Evija Smagare (IVIYAN), [[Katrīna Gupalo]], [[Ilze Rijniece]], Sintija Aizupiete un Jānis Aizupietis, kā arī ģitāristi Jānis Pastars un Armands Varslavāns un japāņu saksofonists Kenta Igaraši. Vilcāns norādījis, ka minialbums radīts bez mākslīgā intelekta izmantošanas - gan mūzikas producēšanā, gan vizuālo materiālu veidošanā. == Sabiedriskā darbība == 2022. gadā Vilcāns pievienojās Latvijas sabiedrisko mediju [[labdarība]]s maratonam ''[[Dod pieci!]]'' kā viens no [[Diskžokejs|dīdžejiem]], īpaši pievēršoties Ukrainas bēgļu un bērnu atbalstam. 2022. gadā piedalījies Ukrainas atbalsta projektos "Latvia For Ukraine: Resistance"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://musiclatvia.lv/en/over-40-musicians-record-song-to-support-ukraine/|title=Over 40 musicians record song to support Ukraine|last=macha|website=ML|access-date=2025-12-07|date=2025-11-23|language=en-US}}</ref> un Osokina Brīvības festivālā Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/pianista-andreja-osokina-festivals-sogad-veltits-ukrainai.a458404/|title=Pianista Andreja Osokina festivāls šogad veltīts Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-07|language=lv}}</ref> 2023. gadā kopā ar Katrīnu Gupalo organizējis labdarības akciju "Džips ukraiņu aktierim - snaiperim".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/katrina-gupalo-un-edgars-vilcans-ar-dziesmu-aicina-ziedot-akcija.a173313/|title=Katrīna Gupalo un Edgars Vilcāns ar dziesmu aicina ziedot akcijā “Džips ukraiņu aktierim"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-12-07|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Edgars Vilcāns ir precējies ar latviešu mūziķi [[Katrīna Gupalo|Katrīnu Gupalo]], ar kuru sadarbojas arī radošos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8310961/muziku-milasstasts-katrina-gupalo-apprecejusies-ar-edgaru-vilcanu|title=Mūziķu mīlasstāsts: Katrīna Gupalo apprecējusies ar Edgaru Vilcānu|website=Slavenības|access-date=2025-12-06|date=2025-08-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vilcāns, Edgars}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] lmra2hoiorlcn5ovzptl22hsxlzh831 0 617539 4465035 4380856 2026-05-07T19:37:41Z Biafra 13794 4465035 wikitext text/x-wiki [[Attēls:La Boqueria - offal.jpg|thumb|Subprodukti]] '''Subprodukti''' ir [[gaļas izstrādājumi|gaļas izstrādājumu]] grupa, kas iegūta no [[lopi|lopu]] un [[putni|putnu]] ķermeņa daļām, izņemot skeleta muskulatūru. Pie subproduktiem pieskaita [[aknas]], [[nieres]], [[sirds|sirdi]], [[plaušas]], [[mēle|mēli]], [[kuņģis|kuņģi]], [[zarnas]], kā arī citas iekšējās orgānu un audu daļas un viszemākās kvalitātes gaļu (piemēram, galvas un kājas). Subproduktus iedala pirmās un otrās kategorijas subproduktos atkarībā no to uzturvērtības un kulinārās izmantošanas. Subproduktus plaši izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] dažādu ēdienu gatavošanai, tostarp [[desa|desu]], [[pastēte|pastēšu]], [[zupa|zupu]] un citu gaļas izstrādājumu ražošanā. Tie ir vērtīgs [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[vitamīni|vitamīnu]] un [[minerālvielas|minerālvielu]] avots. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gaļas ēdieni]] [[Kategorija:Pārtika]] trr6c1fj0lqlqfzc94iymt20ivh8vq0 0 618660 4465136 4390935 2026-05-08T06:23:12Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]]; pievienoju [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465136 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čagando | official_name = {{ubl|慈江道|자강도}} | settlement_type = province | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Ziemeļkoreja#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Ziemeļkoreja}} | subdivision_type1 = Administratīvā vienība | subdivision_name1 = Province | established_title = Izveidota | established_date = 1949 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 16180 | population_as_of = {{dat|2008|||SK|bez}} | population_total = 1299000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+9]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 40 | latm = 57 | lats = 0 | latNS = N | longd = 126 | longm = 36 | longs = 0 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Čagando''' ({{ko|hg=자강도|hd=慈江道}}) ir [[Ziemeļkoreja]]s province valsts ziemeļu daļā, pie robežas ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Tā ir viena no kalnainākajām un mazāk urbanizētajām provincēm valstī. Provincē atrodas nozīmīgi militārie un rūpnieciskie objekti, un tā vēsturiski bijusi stratēģiski svarīga teritorija. Provinces administratīvais centrs ir [[Kangvje]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čagando]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] ljomw6gzqrvde6v5rs9zmqy2l9mw0ad 4465137 4465136 2026-05-08T06:23:16Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Čagando]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465137 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čagando | official_name = {{ubl|慈江道|자강도}} | settlement_type = province | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Ziemeļkoreja#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Ziemeļkoreja}} | subdivision_type1 = Administratīvā vienība | subdivision_name1 = Province | established_title = Izveidota | established_date = 1949 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 16180 | population_as_of = {{dat|2008|||SK|bez}} | population_total = 1299000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+9]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 40 | latm = 57 | lats = 0 | latNS = N | longd = 126 | longm = 36 | longs = 0 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Čagando''' ({{ko|hg=자강도|hd=慈江道}}) ir [[Ziemeļkoreja]]s province valsts ziemeļu daļā, pie robežas ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Tā ir viena no kalnainākajām un mazāk urbanizētajām provincēm valstī. Provincē atrodas nozīmīgi militārie un rūpnieciskie objekti, un tā vēsturiski bijusi stratēģiski svarīga teritorija. Provinces administratīvais centrs ir [[Kangvje]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] pm35i05laohcc6m0rnas7vc7q6pv2zc 0 619616 4465020 4464678 2026-05-07T18:36:33Z Dainis 876 /* Maijs */ 4465020 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] o3yl5zyoksxcxf09if0qx5oqzpvwpmd 0 620845 4464965 4460136 2026-05-07T12:20:39Z Uldis s 26307 Pievienots 2026. gada fināls vīriešiem 4464965 wikitext text/x-wiki '''2026. gada Latvijas šaha čempionāts''' — [[Latvijas šaha čempionāts]] vīriešiem un sievietēm, kas vīriešiem 2026. gada maijā noritēja Rīgā. == Atlases sacensības == Čempionāta izspēles sistēma, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tika izmainīta. Vīriešu čempionātā bija paredzēti daudzpakāpju atlases turnīri, kas ietvēra reģionālās atlases sacensības, astotdaļfinālu, ceturtdaļfinālu un pusfinālu. Vīriešu čempionāta pusfinālā varēja piedalīties: # dalībnieki, kuri kvalificējušies no 2026. gada Latvijas šaha čempionāta ceturtdaļfināla vai arī no reģionālajiem atlases turnīriem; # jebkurš Latvijas šahists, kuram ir piešķirts viens no šādiem tituliem – nacionālais meistars (NM), FIDE meistarkandidāte (WCM), FIDE meistarkandidāts (CM), FIDE meistare (WFM), FIDE meistars (FM), FIDE starptautiskā meistare (WIM), FIDE starptautiskais meistars (IM), FIDE lielmeistare (WGM), FIDE lielmeistars (GM); # 2026. gada Latvijas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāji vecuma grupās U18, G18, U16, G16, U14, G14 un U12; # 2025. gada Latvijas amatieru šaha čempionāta 1.–3. vietu ieguvēji;<ref>[https://chess-results.com/tnr1151149.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada amatieru čempionāts]</ref> # Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir bijis vismaz 2000, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai dzīvesvietas. Vīriešu čempionāta fināls pirmo reizi kopš 2006. gada bija paredzēts kā riņķa turnīrs. Finālā bija paredzēti 10 dalībnieki, no kuriem pieci kvalificējas automātiski ar augstāko vidējo FIDE klasiskā šaha reitingu (aprēķinātu ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata) laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. martam (12 reitingu aprēķina mēneši), ar nosacījumu, ka minētajā periodā nospēlētas vismaz 30 klasiskā šaha partijas, bet pārējie pieci kvalificējas no čempionāta pusfināla.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10312 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta astotdaļfināls === No 16. līdz 18. janvārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' ([[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta astotdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings uz 2026. gada 1. janvāri ir 1599 vai zemāks. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 46 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 5½ punktiem dalīja uzreiz trīs dalībnieki, kuri pēc papildu rādītājiem tika sarindoti šādā secībā: Zahars Afanasjevs, Aksels Lukševics un Toms Birznieks. Pirmo 16 vietu ieguvēji kvalificējās čempionāta ceturtdaļfinālam.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9377 2026. gada Latvijas čempionāta astotdaļfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta ceturtdaļfināls === No 6. līdz 8. februārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta ceturtdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir no 1600 līdz 1999. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 51 dalībnieka konkurencē pirmo vietu ar 6 punktiem izcīnīja Jaroslavs Orlovskis. Otrais ar 5½ punktiem bija Maksims Līgotnis, bet trešo vietu ar 5 punktiem dalīja uzreiz seši dalībnieki, no kuriem labākais pēc papildu rādītājiem bija Marks Mucenieks. Pirmo 14 vietu ieguvēji nodrošināja sev vietu čempionāta pusfinālā.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9711 2026. gada Latvijas čempionāta ceturtdaļfināls]</ref> === Reģionālie atlases turnīri === Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reģionālo atlases turnīru uzvarētāji neiekļuva Latvijas šaha čempionāta finālā. No reģionāliem atlases turnīriem tiesības piedalīties Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfinālā ieguva: # 1.-4. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 30 un vairāk dalībnieku; # 1.-3. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 20-29 dalībnieki; # 1.-2. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 11-19 dalībnieki; # 1. vietas ieguvējs, ja turnīrā piedalījās mazāk par 11 dalībniekiem. ==== Vidzemes reģionālā atlase ==== No 27. februāra līdz 1. martam [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] Kultūras namā ([[Sigulda]], Zinātnes iela 7B) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir vismaz II sporta klase, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings gada sākumā nepārsniedza 2000. Turnīrs, kuru rīkoja Siguldas šaha klubs, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9749 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases turnīrs]</ref> Pirmo vietu ar 5½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja garkalnietis Ansis Kantāns. Otrajā vietā ar 5 punktiem ierindojās [[Rīga]]s meistarkandidāts Kārlis Gobleja. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Kurzemes reģionālā atlase ==== No 28. februāra līdz 1. martam [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] Sporta skolas šaha nodaļā ([[Kuldīga]], Dzirnavu iela 13) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja Kuldīgas novada Sporta skolas šaha nodaļa "Kuldīga", norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10164 Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīrs šahā]</ref> Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja kuldīdznieks Jānis Krūmiņš. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās ventspilnieks Gatis Putāns. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Zemgales reģionālā atlase ==== No 14. līdz 15. martam [[Tukums|Tukumā]] (Kuldīgas ielā 74) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 12 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja biedrība "Tukuma šaha klubs", sadarbībā ar [[Tukuma novads|Tukuma novada pašvaldību]] un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Ģirts Kazmins. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Dmitrijs Lisovskis. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Latgales reģionālā atlase ==== No 20. marta līdz 22. martam [[Malta|Maltā]] (Sporta ielā 5) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Latgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 17 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] sporta skola un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Dainis Viļums. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Martijs Krakops. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. === Latvijas vīriešu čempionāta pusfināls === No 2. līdz 6. aprīlim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla sacensības. Turnīrs risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 60 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Turnīrā piedalījās 46 dalībnieki, kuru vidū bija viens starptautiskais meistars (IM), vienpadsmit FIDE meistari (FM) un divas FIDE meistares sievietēm (WFM), kuri sacentās par piecām ceļazīmēm uz finālu. Spraigā konkurencē pirmo vietu dalīja četri dalībnieki ar 6½ punktiem, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 1. Georgijs Germanovs, 2. Matīss Mustaps, 3. Reinis Paikens, 4. Miķelis Vingris. Piekto vietu ar 6 punktiem dalīja [[Arturs Bernotas]] un Naomi Maklakova, šeit papildu rādītāji bija labāki Bernotas, kas nodrošināja sev pēdējo ceļazīmi uz finālu. 5½ punktus savāca astoņi dalībnieki, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 7. [[Marija Kuzņecova]], 8. Arsenijs Savičevs, 9. [[Guntis Jankovskis]], 10. Artjoms Tolmačevs, 11. Emīls Šteiners, 12. Reinis Valdats, 13. Mārtiņš Vilemsons, 14. Daniels Beniosevs.<ref>[https://sahaskola.lv/panakumi-latvijas-saha-cempionata-pusfinala/ Panākumi Latvijas šaha čempionāta pusfinālā - Rīgas Šaha skola]</ref> == Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināli == No 9. līdz 15. martam Rīgā, [[Transporta un sakaru institūts|Transporta un sakaru institūta]] telpās ([[Lauvas iela|Lauvas ielā]] 2) 123 zēni un meitenes sešās vecuma grupās – no U8 līdz U18 sacentās Latvijas jauniešu šaha čempionātu finālos. Apdomas laiks visās vecuma grupās bija 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://sahaskola.lv/latvijas-jauniesu-cempionats-2026-izturibas-meistaribas-un-rakstura-parbaudijums/ Latvijas jauniešu čempionāts 2026: izturības, meistarības un rakstura pārbaudījums - Rīgas Šaha skola]</ref> * U8 turnīra uzvarētāji: # Alberts Valainis — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Davids Beniosevs — 8 punkti; # Grigorijs Smirnovs, Danils Ivanovs — abiem 6½ punkti. * U10 turnīra uzvarētāji: # Akims Jefimovs — 8 punkti no 9 iespējamiem; # Artjoms Bakass — 6 punkti; # Olivers Smilga — 6 punkti. * U12 turnīra uzvarētāji: # Sergejs Fiļipovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Maksimilians Bodaks — 7½ punkti; # Vladislavs Grigorenko — 4½ punkti. * U14 turnīra uzvarētāji: # Nikolajs Platonovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Jegors Andruševičs — 7 punkti; # Krišjānis Lāzars — 6 punkti. * U16 turnīra uzvarētāji: # Reinis Valdats — 8½ punkti no 9 iespējamiem, un uzvara papildu mačā par 1. vietu ar 2½:1½; # Emīls Šteiners — 8½ punkti; # Romans Tolmačevs — 5½ punkti. * U18 turnīra uzvarētāji: # Georgijs Germanovs — 8½ punkti no 9 iespējamiem; # Reinis Paikens — 7½ punkti; # Renārs Mūzis — 6 punkti. * G8 turnīra uzvarētājas: # Anastasija Zubova — 8 punkti no 8 iespējamiem; # Anna Ceļmalniece — 4½ punkti; # Agnese Freiberga — 4 punkti. * G10 turnīra uzvarētājas: # Gabriela Šurunova — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Marija Jefimova — 7 punkti; # Magdalina Platinska — 6½ punkti. * G12 turnīra uzvarētājas: # Tifanija Bella Jakabsone — 7½ punkti no 9 iespējamiem; # Līva Mieriņa — 7½ punkti; # Vilhelmīne Troņenkova — 5½ punkti. * G14 turnīra uzvarētājas: # Milāna Gaiļevska — 8½ punkti no 10 iespējamiem; # [[Aļona Tolmačeva]] — 7½ punkti; # Keitija Lazdiņa — 6 punkti. * G16 turnīra uzvarētājas: # Naomi Maklakova — 7 punkti no 7 iespējamiem; # Lauma Mieriņa — 6 punkti; # Nadežda Demakina — 3½ punkti. * G18 turnīra uzvarētājas: # [[Melānija Luīze Jansone]] — 7½ punkti no 8 iespējamiem; # Sofja Vasiļjeva — 6½ punkti; # Marija Krasiļņikova — 3½ punkti. == Latvijas 2026. gada senioru čempionāts == No 11. līdz 12. aprīlim Rīgas šaha federācijas telpās (Ganību dambis 21g, 2. stāvs) notika Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā, kuru organizēja Latvijas Šaha federācija, sadarbojoties ar Latvijas Sporta veterānu – senioru savienību un Rīgas Sporta Veterānu klubu. Tas risinājās pēc Šveices sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 15 minūtes visai partijai plus 10 sekundes par katru izdarīto gājienu. Čempionātā varēja piedalīties visi Latvijas šahisti ar ne zemāku kā II sporta klasi, kas dzimuši līdz 1976. gadam. 49 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 7½ punktiem izcīnīja Kārlis Gobleja. Otrajā vietā ar 7 punktiem palika iepriekšējā čempionāta uzvarētājs Aivars Laizāns, bet trešajā vietā ierindojās Leonīds Briļs ar 6½ punktiem. Tikpat punktu savāca arī Gints Rasa, taču papildu rādītāji atstāja viņu ceturtajā vietā. Dāmu konkurencē labākā bija Poļina Ni ar 5½ punktiem, otrā bija [[Ingrīda Priedīte]] ar 5 punktiem, un trešā — Valentīna Vainovska ar 4½ punktiem. == Fināls == No 1. līdz 7. maijam Rīgā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 32, 3. stāvā notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta šahā fināls, kuru organizēja [[Latvijas Šaha federācija]]. Fināls noritēja pēc riņķa sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Spēlētāji nedrīkstēja vienoties par neizšķirtu pirms melno 30. gājiena izdarīšanas. Sacensībām bija garantēts naudas balvu fonds 5500 EUR apmērā, no kuriem uzvarētājam pienācās 1500, 2. vietai - 1200, 3. vietai - 1000, 4. vietai - 800, 5. vietai - 400, 6. vietai - 200, 7.-10. vietai - 100 EUR. Turnīrā bija noteikta starptautiskā meistara (IM) norma - 5 punkti, un starptautiskā lielmeistara (GM) norma - 7 punkti.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10743 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref><ref>[https://sahaskola.lv/sacies-2026-gada-latvijas-saha-cempionata-finals/ Sācies 2026.gada Latvijas šaha čempionāta fināls - Rīgas Šaha skola]</ref> Turnīrā pieci Latvijas vadošie lielmeistari (GM) sacentās ar pieciem pusfināla uzvarētājiem. Jau no starta savu spēku apliecināja reitingfavorīti [[Toms Kantāns]], [[Arturs Neikšāns]] un [[Ņikita Meškovs]], kas izcēlās ar stabilu sniegumu un kļuva par līderiem. Pārējie dalībnieki, tajā skaitā lielmeistari [[Ilmārs Starostīts]] un [[Normunds Miezis]], punktus krāja nevienmērīgi. Pēc 6. kārtas Kantānam bija 5½ punkti un viņš par punktu bija priekšā saviem tuvākajiem sekotājiem, taču 7. kārtā līdera zaudējums Reinim Paikenam saasināja cīņu par uzvaru. 8. kārtā visi līderi izcīnīja uzvaras, un pirms pēdējās kārtas pirmais trijnieks bija šāds: 1. Kantāns - 6½ punkti, 2.-3. Neikšāns un Meškovs - 6 punkti. Turnīra pēdējā kārtā Meškovs nespēja uzvarēt Matīsu Mustapu, un turnīra uzvarētājs izšķīrās Kantāna un Neikšāna savstarpējā cīņā, kurā pārāks bija Kantāns, līdz ar to otro reizi uzvarot Latvijas šaha čempionātā. Otrais ar 6½ punktiem palika Meškovs, trešo vietu ar 6 punktiem ieņēma Neikšāns. Ceturtajā vietā ar 5 punktiem ierindojās Georgijs Germanovs, kas izpildīja starptautiskā meistara (IM) normu. === Turnīra tabula === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" ! № ! Dalībnieks ! [[Elo reitings|Reitings]] ! class="unsortable" |1 ! class="unsortable" |2 ! class="unsortable" |3 ! class="unsortable" |4 ! class="unsortable" |5 ! class="unsortable" |6 ! class="unsortable" |7 ! class="unsortable" |8 ! class="unsortable" |9 ! class="unsortable" |10 ! Punkti ! Vieta ! TB1<ref name="Koef">Vietu sadalījuma koeficienti: TB1 — [[Bergera koeficients]], TB2 — vienā punktu grupā esošo spēlētāju savstarpējie rezultāti, TB3 — uzvaru skaits turnīrā, TB4 — Koija sistēma (dalībnieki tiek vērtēti pēc viņu rezultāta pret pretiniekiem, kuri finišēja ar 50% vai vairāk punktiem)</ref> ! TB2 ! TB3 ! TB4 |- |1. | align="left" |CM Georgijs Germanovs | 2340 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 |5 |4. |15,5 |0 |5 |0 |- |2. | align="left" |FM Matīss Mustaps | 2373 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |4 |6. |15 |0 |2 |1 |- |3. | align="left" |FM Reinis Paikens | 2299 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |7. |17,25 |0 |1 |2,5 |- |4. | align="left" |GM [[Ilmārs Starostīts]] | 2337 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |9. |11,25 |0 |2 |1 |- |5. | align="left" |GM [[Toms Kantāns]] | 2560 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 |7½ |1. |31,25 |0 |7 |3,5 |- |6. | align="left" |GM [[Normunds Miezis]] | 2418 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |4½ |5. |16 |0 |3 |1 |- |7. | align="left" |FM [[Arturs Bernotas]] | 2315 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |3 |8. |11,75 |0 |1 |1 |- |8. | align="left" |GM [[Ņikita Meškovs]] | 2540 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ |6½ |7. |26,75 |0 |4 |3 |- |9. | align="left" |FM Miķelis Vingris | 2317 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |2½ |10. |8 |0 |1 |0 |- |10. | align="left" |GM [[Arturs Neikšāns]] | 2559 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] |6 |3. |23,25 |0 |4 |2,5 |} '''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:'' <span style="background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''baltie,'' <span style="background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''melnie''. </small> === Virzība pa kārtām === {| class="wikitable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" |- ! width="650px" colspan="16" | Dalībnieku rezultāti pa kārtām <ref>Tabulā redzamie skaitļi atspoguļo kopējo uzvaru skaitu, no kura atskaitīts kopējais zaudējumu skaits katram spēlētājam pēc katras kārtas. Zaļš fons norāda spēlētāju(-us) ar augstāko rezultātu pēc katras kārtas.</ref> |- ! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībnieks !! colspan=9 | Kārtas |- ! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 |- | 1. || align="left" | [[Toms Kantāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +6 |- | 2. || align="left" | [[Ņikita Meškovs]] | =0 || +1 || +1 || +2 || +2 || +2 || +3 || +4 || +4 |- | 3. || align="left" | [[Arturs Neikšāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || +3 || +3 || +3 || +4 || +3 |- | 4. || align="left" | Georgijs Germanovs | -1 || =0 || +1 || +2 || +1 || =0 || +1 || =0 || +1 |- | 5. || align="left" | [[Normunds Miezis]] | -1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -1 || =0 || =0 || =0 |- | 6. || align="left" | Matīss Mustaps | =0 || -1 || -1 || =0 || +1 || =0 || -1 || -1 || -1 |- | 7. || align="left" | Reinis Paikens | =0 || =0 || −1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 |- | 8. || align="left" | [[Arturs Bernotas]] | -1 || -2 || -2 || −3 || −3 || -3 || -4 || -4 || -3 |- | 9. || align="left" | [[Ilmārs Starostīts]] | bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || -1 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 || -3 |- | 10. || align="left" | Miķelis Vingris | =0 || =0 || +1 || =0 || −1 || −1 || -2 || -3 || -4 |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/8 fināls | url=https://s1.chess-results.com/tnr1329338.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta astotdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/4 fināls 06.-08.02.2026. | url=https://s3.chess-results.com/tnr1337647.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta ceturtdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīra šaha | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360036.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvian Championship Vidzeme Regional Qualifier 2026 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1341435.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1364463.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Zemgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāts Latgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369692.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Latgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360563.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-10 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360626.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360633.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360637.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-16 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360638.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-18 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360653.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-10 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360655.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360660.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360661.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-16 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360664.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-18 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360668.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026.gada Latvijas čempionāta pusfināls | url=https://s3.chess-results.com/tnr1370560.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā | url=https://s2.chess-results.com/tnr1352425.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas 2026. gada senioru čempionāts vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://lichess.org/broadcast/2026-gada-latvijas-cempionata-finals/round-9/n5Qz0Tei | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē lichess.org {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Latvijas čempionāts šahā]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] hl4ay7cymile956rsdxn3mbtdpjq0qx 4464981 4464965 2026-05-07T12:50:24Z Uldis s 26307 /* Turnīra tabula */ 4464981 wikitext text/x-wiki '''2026. gada Latvijas šaha čempionāts''' — [[Latvijas šaha čempionāts]] vīriešiem un sievietēm, kas vīriešiem 2026. gada maijā noritēja Rīgā. == Atlases sacensības == Čempionāta izspēles sistēma, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tika izmainīta. Vīriešu čempionātā bija paredzēti daudzpakāpju atlases turnīri, kas ietvēra reģionālās atlases sacensības, astotdaļfinālu, ceturtdaļfinālu un pusfinālu. Vīriešu čempionāta pusfinālā varēja piedalīties: # dalībnieki, kuri kvalificējušies no 2026. gada Latvijas šaha čempionāta ceturtdaļfināla vai arī no reģionālajiem atlases turnīriem; # jebkurš Latvijas šahists, kuram ir piešķirts viens no šādiem tituliem – nacionālais meistars (NM), FIDE meistarkandidāte (WCM), FIDE meistarkandidāts (CM), FIDE meistare (WFM), FIDE meistars (FM), FIDE starptautiskā meistare (WIM), FIDE starptautiskais meistars (IM), FIDE lielmeistare (WGM), FIDE lielmeistars (GM); # 2026. gada Latvijas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāji vecuma grupās U18, G18, U16, G16, U14, G14 un U12; # 2025. gada Latvijas amatieru šaha čempionāta 1.–3. vietu ieguvēji;<ref>[https://chess-results.com/tnr1151149.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada amatieru čempionāts]</ref> # Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir bijis vismaz 2000, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai dzīvesvietas. Vīriešu čempionāta fināls pirmo reizi kopš 2006. gada bija paredzēts kā riņķa turnīrs. Finālā bija paredzēti 10 dalībnieki, no kuriem pieci kvalificējas automātiski ar augstāko vidējo FIDE klasiskā šaha reitingu (aprēķinātu ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata) laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. martam (12 reitingu aprēķina mēneši), ar nosacījumu, ka minētajā periodā nospēlētas vismaz 30 klasiskā šaha partijas, bet pārējie pieci kvalificējas no čempionāta pusfināla.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10312 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta astotdaļfināls === No 16. līdz 18. janvārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' ([[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta astotdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings uz 2026. gada 1. janvāri ir 1599 vai zemāks. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 46 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 5½ punktiem dalīja uzreiz trīs dalībnieki, kuri pēc papildu rādītājiem tika sarindoti šādā secībā: Zahars Afanasjevs, Aksels Lukševics un Toms Birznieks. Pirmo 16 vietu ieguvēji kvalificējās čempionāta ceturtdaļfinālam.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9377 2026. gada Latvijas čempionāta astotdaļfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta ceturtdaļfināls === No 6. līdz 8. februārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta ceturtdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir no 1600 līdz 1999. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 51 dalībnieka konkurencē pirmo vietu ar 6 punktiem izcīnīja Jaroslavs Orlovskis. Otrais ar 5½ punktiem bija Maksims Līgotnis, bet trešo vietu ar 5 punktiem dalīja uzreiz seši dalībnieki, no kuriem labākais pēc papildu rādītājiem bija Marks Mucenieks. Pirmo 14 vietu ieguvēji nodrošināja sev vietu čempionāta pusfinālā.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9711 2026. gada Latvijas čempionāta ceturtdaļfināls]</ref> === Reģionālie atlases turnīri === Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reģionālo atlases turnīru uzvarētāji neiekļuva Latvijas šaha čempionāta finālā. No reģionāliem atlases turnīriem tiesības piedalīties Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfinālā ieguva: # 1.-4. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 30 un vairāk dalībnieku; # 1.-3. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 20-29 dalībnieki; # 1.-2. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 11-19 dalībnieki; # 1. vietas ieguvējs, ja turnīrā piedalījās mazāk par 11 dalībniekiem. ==== Vidzemes reģionālā atlase ==== No 27. februāra līdz 1. martam [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] Kultūras namā ([[Sigulda]], Zinātnes iela 7B) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir vismaz II sporta klase, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings gada sākumā nepārsniedza 2000. Turnīrs, kuru rīkoja Siguldas šaha klubs, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9749 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases turnīrs]</ref> Pirmo vietu ar 5½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja garkalnietis Ansis Kantāns. Otrajā vietā ar 5 punktiem ierindojās [[Rīga]]s meistarkandidāts Kārlis Gobleja. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Kurzemes reģionālā atlase ==== No 28. februāra līdz 1. martam [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] Sporta skolas šaha nodaļā ([[Kuldīga]], Dzirnavu iela 13) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja Kuldīgas novada Sporta skolas šaha nodaļa "Kuldīga", norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10164 Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīrs šahā]</ref> Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja kuldīdznieks Jānis Krūmiņš. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās ventspilnieks Gatis Putāns. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Zemgales reģionālā atlase ==== No 14. līdz 15. martam [[Tukums|Tukumā]] (Kuldīgas ielā 74) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 12 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja biedrība "Tukuma šaha klubs", sadarbībā ar [[Tukuma novads|Tukuma novada pašvaldību]] un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Ģirts Kazmins. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Dmitrijs Lisovskis. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Latgales reģionālā atlase ==== No 20. marta līdz 22. martam [[Malta|Maltā]] (Sporta ielā 5) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Latgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 17 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] sporta skola un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Dainis Viļums. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Martijs Krakops. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. === Latvijas vīriešu čempionāta pusfināls === No 2. līdz 6. aprīlim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla sacensības. Turnīrs risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 60 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Turnīrā piedalījās 46 dalībnieki, kuru vidū bija viens starptautiskais meistars (IM), vienpadsmit FIDE meistari (FM) un divas FIDE meistares sievietēm (WFM), kuri sacentās par piecām ceļazīmēm uz finālu. Spraigā konkurencē pirmo vietu dalīja četri dalībnieki ar 6½ punktiem, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 1. Georgijs Germanovs, 2. Matīss Mustaps, 3. Reinis Paikens, 4. Miķelis Vingris. Piekto vietu ar 6 punktiem dalīja [[Arturs Bernotas]] un Naomi Maklakova, šeit papildu rādītāji bija labāki Bernotas, kas nodrošināja sev pēdējo ceļazīmi uz finālu. 5½ punktus savāca astoņi dalībnieki, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 7. [[Marija Kuzņecova]], 8. Arsenijs Savičevs, 9. [[Guntis Jankovskis]], 10. Artjoms Tolmačevs, 11. Emīls Šteiners, 12. Reinis Valdats, 13. Mārtiņš Vilemsons, 14. Daniels Beniosevs.<ref>[https://sahaskola.lv/panakumi-latvijas-saha-cempionata-pusfinala/ Panākumi Latvijas šaha čempionāta pusfinālā - Rīgas Šaha skola]</ref> == Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināli == No 9. līdz 15. martam Rīgā, [[Transporta un sakaru institūts|Transporta un sakaru institūta]] telpās ([[Lauvas iela|Lauvas ielā]] 2) 123 zēni un meitenes sešās vecuma grupās – no U8 līdz U18 sacentās Latvijas jauniešu šaha čempionātu finālos. Apdomas laiks visās vecuma grupās bija 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://sahaskola.lv/latvijas-jauniesu-cempionats-2026-izturibas-meistaribas-un-rakstura-parbaudijums/ Latvijas jauniešu čempionāts 2026: izturības, meistarības un rakstura pārbaudījums - Rīgas Šaha skola]</ref> * U8 turnīra uzvarētāji: # Alberts Valainis — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Davids Beniosevs — 8 punkti; # Grigorijs Smirnovs, Danils Ivanovs — abiem 6½ punkti. * U10 turnīra uzvarētāji: # Akims Jefimovs — 8 punkti no 9 iespējamiem; # Artjoms Bakass — 6 punkti; # Olivers Smilga — 6 punkti. * U12 turnīra uzvarētāji: # Sergejs Fiļipovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Maksimilians Bodaks — 7½ punkti; # Vladislavs Grigorenko — 4½ punkti. * U14 turnīra uzvarētāji: # Nikolajs Platonovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Jegors Andruševičs — 7 punkti; # Krišjānis Lāzars — 6 punkti. * U16 turnīra uzvarētāji: # Reinis Valdats — 8½ punkti no 9 iespējamiem, un uzvara papildu mačā par 1. vietu ar 2½:1½; # Emīls Šteiners — 8½ punkti; # Romans Tolmačevs — 5½ punkti. * U18 turnīra uzvarētāji: # Georgijs Germanovs — 8½ punkti no 9 iespējamiem; # Reinis Paikens — 7½ punkti; # Renārs Mūzis — 6 punkti. * G8 turnīra uzvarētājas: # Anastasija Zubova — 8 punkti no 8 iespējamiem; # Anna Ceļmalniece — 4½ punkti; # Agnese Freiberga — 4 punkti. * G10 turnīra uzvarētājas: # Gabriela Šurunova — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Marija Jefimova — 7 punkti; # Magdalina Platinska — 6½ punkti. * G12 turnīra uzvarētājas: # Tifanija Bella Jakabsone — 7½ punkti no 9 iespējamiem; # Līva Mieriņa — 7½ punkti; # Vilhelmīne Troņenkova — 5½ punkti. * G14 turnīra uzvarētājas: # Milāna Gaiļevska — 8½ punkti no 10 iespējamiem; # [[Aļona Tolmačeva]] — 7½ punkti; # Keitija Lazdiņa — 6 punkti. * G16 turnīra uzvarētājas: # Naomi Maklakova — 7 punkti no 7 iespējamiem; # Lauma Mieriņa — 6 punkti; # Nadežda Demakina — 3½ punkti. * G18 turnīra uzvarētājas: # [[Melānija Luīze Jansone]] — 7½ punkti no 8 iespējamiem; # Sofja Vasiļjeva — 6½ punkti; # Marija Krasiļņikova — 3½ punkti. == Latvijas 2026. gada senioru čempionāts == No 11. līdz 12. aprīlim Rīgas šaha federācijas telpās (Ganību dambis 21g, 2. stāvs) notika Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā, kuru organizēja Latvijas Šaha federācija, sadarbojoties ar Latvijas Sporta veterānu – senioru savienību un Rīgas Sporta Veterānu klubu. Tas risinājās pēc Šveices sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 15 minūtes visai partijai plus 10 sekundes par katru izdarīto gājienu. Čempionātā varēja piedalīties visi Latvijas šahisti ar ne zemāku kā II sporta klasi, kas dzimuši līdz 1976. gadam. 49 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 7½ punktiem izcīnīja Kārlis Gobleja. Otrajā vietā ar 7 punktiem palika iepriekšējā čempionāta uzvarētājs Aivars Laizāns, bet trešajā vietā ierindojās Leonīds Briļs ar 6½ punktiem. Tikpat punktu savāca arī Gints Rasa, taču papildu rādītāji atstāja viņu ceturtajā vietā. Dāmu konkurencē labākā bija Poļina Ni ar 5½ punktiem, otrā bija [[Ingrīda Priedīte]] ar 5 punktiem, un trešā — Valentīna Vainovska ar 4½ punktiem. == Fināls == No 1. līdz 7. maijam Rīgā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 32, 3. stāvā notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta šahā fināls, kuru organizēja [[Latvijas Šaha federācija]]. Fināls noritēja pēc riņķa sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Spēlētāji nedrīkstēja vienoties par neizšķirtu pirms melno 30. gājiena izdarīšanas. Sacensībām bija garantēts naudas balvu fonds 5500 EUR apmērā, no kuriem uzvarētājam pienācās 1500, 2. vietai - 1200, 3. vietai - 1000, 4. vietai - 800, 5. vietai - 400, 6. vietai - 200, 7.-10. vietai - 100 EUR. Turnīrā bija noteikta starptautiskā meistara (IM) norma - 5 punkti, un starptautiskā lielmeistara (GM) norma - 7 punkti.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10743 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref><ref>[https://sahaskola.lv/sacies-2026-gada-latvijas-saha-cempionata-finals/ Sācies 2026.gada Latvijas šaha čempionāta fināls - Rīgas Šaha skola]</ref> Turnīrā pieci Latvijas vadošie lielmeistari (GM) sacentās ar pieciem pusfināla uzvarētājiem. Jau no starta savu spēku apliecināja reitingfavorīti [[Toms Kantāns]], [[Arturs Neikšāns]] un [[Ņikita Meškovs]], kas izcēlās ar stabilu sniegumu un kļuva par līderiem. Pārējie dalībnieki, tajā skaitā lielmeistari [[Ilmārs Starostīts]] un [[Normunds Miezis]], punktus krāja nevienmērīgi. Pēc 6. kārtas Kantānam bija 5½ punkti un viņš par punktu bija priekšā saviem tuvākajiem sekotājiem, taču 7. kārtā līdera zaudējums Reinim Paikenam saasināja cīņu par uzvaru. 8. kārtā visi līderi izcīnīja uzvaras, un pirms pēdējās kārtas pirmais trijnieks bija šāds: 1. Kantāns - 6½ punkti, 2.-3. Neikšāns un Meškovs - 6 punkti. Turnīra pēdējā kārtā Meškovs nespēja uzvarēt Matīsu Mustapu, un turnīra uzvarētājs izšķīrās Kantāna un Neikšāna savstarpējā cīņā, kurā pārāks bija Kantāns, līdz ar to otro reizi uzvarot Latvijas šaha čempionātā. Otrais ar 6½ punktiem palika Meškovs, trešo vietu ar 6 punktiem ieņēma Neikšāns. Ceturtajā vietā ar 5 punktiem ierindojās Georgijs Germanovs, kas izpildīja starptautiskā meistara (IM) normu. === Turnīra tabula === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" ! № ! Dalībnieks ! [[Elo reitings|Reitings]] ! class="unsortable" |1 ! class="unsortable" |2 ! class="unsortable" |3 ! class="unsortable" |4 ! class="unsortable" |5 ! class="unsortable" |6 ! class="unsortable" |7 ! class="unsortable" |8 ! class="unsortable" |9 ! class="unsortable" |10 ! Punkti ! Vieta ! TB1<ref name="Koef">Vietu sadalījuma koeficienti: TB1 — [[Bergera koeficients]], TB2 — vienā punktu grupā esošo spēlētāju savstarpējie rezultāti, TB3 — uzvaru skaits turnīrā, TB4 — Koija sistēma (dalībnieki tiek vērtēti pēc viņu rezultāta pret pretiniekiem, kuri finišēja ar 50% vai vairāk punktiem)</ref> ! TB2 ! TB3 ! TB4 |- |1. | align="left" |CM Georgijs Germanovs | 2340 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 |5 |4. |15,5 |0 |5 |0 |- |2. | align="left" |FM Matīss Mustaps | 2373 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |4 |6. |15 |0 |2 |1 |- |3. | align="left" |FM Reinis Paikens | 2299 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |7. |17,25 |0 |1 |2,5 |- |4. | align="left" |GM [[Ilmārs Starostīts]] | 2337 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |9. |11,25 |0 |2 |1 |- |5. | align="left" |GM [[Toms Kantāns]] | 2560 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 |7½ |1. |31,25 |0 |7 |3,5 |- |6. | align="left" |GM [[Normunds Miezis]] | 2418 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |4½ |5. |16 |0 |3 |1 |- |7. | align="left" |FM [[Arturs Bernotas]] | 2315 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |3 |8. |11,75 |0 |1 |1 |- |8. | align="left" |GM [[Ņikita Meškovs]] | 2540 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ |6½ |2. |26,75 |0 |4 |3 |- |9. | align="left" |FM Miķelis Vingris | 2317 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |2½ |10. |8 |0 |1 |0 |- |10. | align="left" |GM [[Arturs Neikšāns]] | 2559 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] |6 |3. |23,25 |0 |4 |2,5 |} '''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:'' <span style="background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''baltie,'' <span style="background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''melnie''. </small> === Virzība pa kārtām === {| class="wikitable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" |- ! width="650px" colspan="16" | Dalībnieku rezultāti pa kārtām <ref>Tabulā redzamie skaitļi atspoguļo kopējo uzvaru skaitu, no kura atskaitīts kopējais zaudējumu skaits katram spēlētājam pēc katras kārtas. Zaļš fons norāda spēlētāju(-us) ar augstāko rezultātu pēc katras kārtas.</ref> |- ! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībnieks !! colspan=9 | Kārtas |- ! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 |- | 1. || align="left" | [[Toms Kantāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +6 |- | 2. || align="left" | [[Ņikita Meškovs]] | =0 || +1 || +1 || +2 || +2 || +2 || +3 || +4 || +4 |- | 3. || align="left" | [[Arturs Neikšāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || +3 || +3 || +3 || +4 || +3 |- | 4. || align="left" | Georgijs Germanovs | -1 || =0 || +1 || +2 || +1 || =0 || +1 || =0 || +1 |- | 5. || align="left" | [[Normunds Miezis]] | -1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -1 || =0 || =0 || =0 |- | 6. || align="left" | Matīss Mustaps | =0 || -1 || -1 || =0 || +1 || =0 || -1 || -1 || -1 |- | 7. || align="left" | Reinis Paikens | =0 || =0 || −1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 |- | 8. || align="left" | [[Arturs Bernotas]] | -1 || -2 || -2 || −3 || −3 || -3 || -4 || -4 || -3 |- | 9. || align="left" | [[Ilmārs Starostīts]] | bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || -1 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 || -3 |- | 10. || align="left" | Miķelis Vingris | =0 || =0 || +1 || =0 || −1 || −1 || -2 || -3 || -4 |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/8 fināls | url=https://s1.chess-results.com/tnr1329338.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta astotdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/4 fināls 06.-08.02.2026. | url=https://s3.chess-results.com/tnr1337647.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta ceturtdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīra šaha | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360036.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvian Championship Vidzeme Regional Qualifier 2026 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1341435.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1364463.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Zemgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāts Latgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369692.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Latgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360563.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-10 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360626.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360633.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360637.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-16 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360638.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-18 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360653.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-10 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360655.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360660.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360661.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-16 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360664.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-18 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360668.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026.gada Latvijas čempionāta pusfināls | url=https://s3.chess-results.com/tnr1370560.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā | url=https://s2.chess-results.com/tnr1352425.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas 2026. gada senioru čempionāts vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://lichess.org/broadcast/2026-gada-latvijas-cempionata-finals/round-9/n5Qz0Tei | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē lichess.org {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Latvijas čempionāts šahā]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] q5q7pdy2dlkcxe6u5sdjusuouq8s75w 4465210 4464981 2026-05-08T11:13:55Z Uldis s 26307 Pievienota atsauce 4465210 wikitext text/x-wiki '''2026. gada Latvijas šaha čempionāts''' — [[Latvijas šaha čempionāts]] vīriešiem un sievietēm, kas vīriešiem 2026. gada maijā noritēja Rīgā. == Atlases sacensības == Čempionāta izspēles sistēma, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tika izmainīta. Vīriešu čempionātā bija paredzēti daudzpakāpju atlases turnīri, kas ietvēra reģionālās atlases sacensības, astotdaļfinālu, ceturtdaļfinālu un pusfinālu. Vīriešu čempionāta pusfinālā varēja piedalīties: # dalībnieki, kuri kvalificējušies no 2026. gada Latvijas šaha čempionāta ceturtdaļfināla vai arī no reģionālajiem atlases turnīriem; # jebkurš Latvijas šahists, kuram ir piešķirts viens no šādiem tituliem – nacionālais meistars (NM), FIDE meistarkandidāte (WCM), FIDE meistarkandidāts (CM), FIDE meistare (WFM), FIDE meistars (FM), FIDE starptautiskā meistare (WIM), FIDE starptautiskais meistars (IM), FIDE lielmeistare (WGM), FIDE lielmeistars (GM); # 2026. gada Latvijas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāji vecuma grupās U18, G18, U16, G16, U14, G14 un U12; # 2025. gada Latvijas amatieru šaha čempionāta 1.–3. vietu ieguvēji;<ref>[https://chess-results.com/tnr1151149.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada amatieru čempionāts]</ref> # Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir bijis vismaz 2000, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai dzīvesvietas. Vīriešu čempionāta fināls pirmo reizi kopš 2006. gada bija paredzēts kā riņķa turnīrs. Finālā bija paredzēti 10 dalībnieki, no kuriem pieci kvalificējas automātiski ar augstāko vidējo FIDE klasiskā šaha reitingu (aprēķinātu ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata) laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. martam (12 reitingu aprēķina mēneši), ar nosacījumu, ka minētajā periodā nospēlētas vismaz 30 klasiskā šaha partijas, bet pārējie pieci kvalificējas no čempionāta pusfināla.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10312 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta astotdaļfināls === No 16. līdz 18. janvārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' ([[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta astotdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings uz 2026. gada 1. janvāri ir 1599 vai zemāks. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 46 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 5½ punktiem dalīja uzreiz trīs dalībnieki, kuri pēc papildu rādītājiem tika sarindoti šādā secībā: Zahars Afanasjevs, Aksels Lukševics un Toms Birznieks. Pirmo 16 vietu ieguvēji kvalificējās čempionāta ceturtdaļfinālam.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9377 2026. gada Latvijas čempionāta astotdaļfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta ceturtdaļfināls === No 6. līdz 8. februārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta ceturtdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir no 1600 līdz 1999. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 51 dalībnieka konkurencē pirmo vietu ar 6 punktiem izcīnīja Jaroslavs Orlovskis. Otrais ar 5½ punktiem bija Maksims Līgotnis, bet trešo vietu ar 5 punktiem dalīja uzreiz seši dalībnieki, no kuriem labākais pēc papildu rādītājiem bija Marks Mucenieks. Pirmo 14 vietu ieguvēji nodrošināja sev vietu čempionāta pusfinālā.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9711 2026. gada Latvijas čempionāta ceturtdaļfināls]</ref> === Reģionālie atlases turnīri === Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reģionālo atlases turnīru uzvarētāji neiekļuva Latvijas šaha čempionāta finālā. No reģionāliem atlases turnīriem tiesības piedalīties Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfinālā ieguva: # 1.-4. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 30 un vairāk dalībnieku; # 1.-3. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 20-29 dalībnieki; # 1.-2. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 11-19 dalībnieki; # 1. vietas ieguvējs, ja turnīrā piedalījās mazāk par 11 dalībniekiem. ==== Vidzemes reģionālā atlase ==== No 27. februāra līdz 1. martam [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] Kultūras namā ([[Sigulda]], Zinātnes iela 7B) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir vismaz II sporta klase, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings gada sākumā nepārsniedza 2000. Turnīrs, kuru rīkoja Siguldas šaha klubs, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9749 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases turnīrs]</ref> Pirmo vietu ar 5½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja garkalnietis Ansis Kantāns. Otrajā vietā ar 5 punktiem ierindojās [[Rīga]]s meistarkandidāts Kārlis Gobleja. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Kurzemes reģionālā atlase ==== No 28. februāra līdz 1. martam [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] Sporta skolas šaha nodaļā ([[Kuldīga]], Dzirnavu iela 13) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja Kuldīgas novada Sporta skolas šaha nodaļa "Kuldīga", norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10164 Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīrs šahā]</ref> Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja kuldīdznieks Jānis Krūmiņš. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās ventspilnieks Gatis Putāns. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Zemgales reģionālā atlase ==== No 14. līdz 15. martam [[Tukums|Tukumā]] (Kuldīgas ielā 74) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 12 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja biedrība "Tukuma šaha klubs", sadarbībā ar [[Tukuma novads|Tukuma novada pašvaldību]] un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Ģirts Kazmins. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Dmitrijs Lisovskis. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Latgales reģionālā atlase ==== No 20. marta līdz 22. martam [[Malta|Maltā]] (Sporta ielā 5) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Latgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 17 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] sporta skola un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Dainis Viļums. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Martijs Krakops. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. === Latvijas vīriešu čempionāta pusfināls === No 2. līdz 6. aprīlim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla sacensības. Turnīrs risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 60 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Turnīrā piedalījās 46 dalībnieki, kuru vidū bija viens starptautiskais meistars (IM), vienpadsmit FIDE meistari (FM) un divas FIDE meistares sievietēm (WFM), kuri sacentās par piecām ceļazīmēm uz finālu. Spraigā konkurencē pirmo vietu dalīja četri dalībnieki ar 6½ punktiem, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 1. Georgijs Germanovs, 2. Matīss Mustaps, 3. Reinis Paikens, 4. Miķelis Vingris. Piekto vietu ar 6 punktiem dalīja [[Arturs Bernotas]] un Naomi Maklakova, šeit papildu rādītāji bija labāki Bernotas, kas nodrošināja sev pēdējo ceļazīmi uz finālu. 5½ punktus savāca astoņi dalībnieki, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 7. [[Marija Kuzņecova]], 8. Arsenijs Savičevs, 9. [[Guntis Jankovskis]], 10. Artjoms Tolmačevs, 11. Emīls Šteiners, 12. Reinis Valdats, 13. Mārtiņš Vilemsons, 14. Daniels Beniosevs.<ref>[https://sahaskola.lv/panakumi-latvijas-saha-cempionata-pusfinala/ Panākumi Latvijas šaha čempionāta pusfinālā - Rīgas Šaha skola]</ref> == Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināli == No 9. līdz 15. martam Rīgā, [[Transporta un sakaru institūts|Transporta un sakaru institūta]] telpās ([[Lauvas iela|Lauvas ielā]] 2) 123 zēni un meitenes sešās vecuma grupās – no U8 līdz U18 sacentās Latvijas jauniešu šaha čempionātu finālos. Apdomas laiks visās vecuma grupās bija 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://sahaskola.lv/latvijas-jauniesu-cempionats-2026-izturibas-meistaribas-un-rakstura-parbaudijums/ Latvijas jauniešu čempionāts 2026: izturības, meistarības un rakstura pārbaudījums - Rīgas Šaha skola]</ref> * U8 turnīra uzvarētāji: # Alberts Valainis — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Davids Beniosevs — 8 punkti; # Grigorijs Smirnovs, Danils Ivanovs — abiem 6½ punkti. * U10 turnīra uzvarētāji: # Akims Jefimovs — 8 punkti no 9 iespējamiem; # Artjoms Bakass — 6 punkti; # Olivers Smilga — 6 punkti. * U12 turnīra uzvarētāji: # Sergejs Fiļipovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Maksimilians Bodaks — 7½ punkti; # Vladislavs Grigorenko — 4½ punkti. * U14 turnīra uzvarētāji: # Nikolajs Platonovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Jegors Andruševičs — 7 punkti; # Krišjānis Lāzars — 6 punkti. * U16 turnīra uzvarētāji: # Reinis Valdats — 8½ punkti no 9 iespējamiem, un uzvara papildu mačā par 1. vietu ar 2½:1½; # Emīls Šteiners — 8½ punkti; # Romans Tolmačevs — 5½ punkti. * U18 turnīra uzvarētāji: # Georgijs Germanovs — 8½ punkti no 9 iespējamiem; # Reinis Paikens — 7½ punkti; # Renārs Mūzis — 6 punkti. * G8 turnīra uzvarētājas: # Anastasija Zubova — 8 punkti no 8 iespējamiem; # Anna Ceļmalniece — 4½ punkti; # Agnese Freiberga — 4 punkti. * G10 turnīra uzvarētājas: # Gabriela Šurunova — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Marija Jefimova — 7 punkti; # Magdalina Platinska — 6½ punkti. * G12 turnīra uzvarētājas: # Tifanija Bella Jakabsone — 7½ punkti no 9 iespējamiem; # Līva Mieriņa — 7½ punkti; # Vilhelmīne Troņenkova — 5½ punkti. * G14 turnīra uzvarētājas: # Milāna Gaiļevska — 8½ punkti no 10 iespējamiem; # [[Aļona Tolmačeva]] — 7½ punkti; # Keitija Lazdiņa — 6 punkti. * G16 turnīra uzvarētājas: # Naomi Maklakova — 7 punkti no 7 iespējamiem; # Lauma Mieriņa — 6 punkti; # Nadežda Demakina — 3½ punkti. * G18 turnīra uzvarētājas: # [[Melānija Luīze Jansone]] — 7½ punkti no 8 iespējamiem; # Sofja Vasiļjeva — 6½ punkti; # Marija Krasiļņikova — 3½ punkti. == Latvijas 2026. gada senioru čempionāts == No 11. līdz 12. aprīlim Rīgas šaha federācijas telpās (Ganību dambis 21g, 2. stāvs) notika Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā, kuru organizēja Latvijas Šaha federācija, sadarbojoties ar Latvijas Sporta veterānu – senioru savienību un Rīgas Sporta Veterānu klubu. Tas risinājās pēc Šveices sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 15 minūtes visai partijai plus 10 sekundes par katru izdarīto gājienu. Čempionātā varēja piedalīties visi Latvijas šahisti ar ne zemāku kā II sporta klasi, kas dzimuši līdz 1976. gadam. 49 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 7½ punktiem izcīnīja Kārlis Gobleja. Otrajā vietā ar 7 punktiem palika iepriekšējā čempionāta uzvarētājs Aivars Laizāns, bet trešajā vietā ierindojās Leonīds Briļs ar 6½ punktiem. Tikpat punktu savāca arī Gints Rasa, taču papildu rādītāji atstāja viņu ceturtajā vietā. Dāmu konkurencē labākā bija Poļina Ni ar 5½ punktiem, otrā bija [[Ingrīda Priedīte]] ar 5 punktiem, un trešā — Valentīna Vainovska ar 4½ punktiem. == Fināls == No 1. līdz 7. maijam Rīgā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 32, 3. stāvā notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta šahā fināls, kuru organizēja [[Latvijas Šaha federācija]]. Fināls noritēja pēc riņķa sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Spēlētāji nedrīkstēja vienoties par neizšķirtu pirms melno 30. gājiena izdarīšanas. Sacensībām bija garantēts naudas balvu fonds 5500 EUR apmērā, no kuriem uzvarētājam pienācās 1500, 2. vietai - 1200, 3. vietai - 1000, 4. vietai - 800, 5. vietai - 400, 6. vietai - 200, 7.-10. vietai - 100 EUR. Turnīrā bija noteikta starptautiskā meistara (IM) norma - 5 punkti, un starptautiskā lielmeistara (GM) norma - 7 punkti.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10743 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref><ref>[https://sahaskola.lv/sacies-2026-gada-latvijas-saha-cempionata-finals/ Sācies 2026.gada Latvijas šaha čempionāta fināls - Rīgas Šaha skola]</ref> Turnīrā pieci Latvijas vadošie lielmeistari (GM) sacentās ar pieciem pusfināla uzvarētājiem. Jau no starta savu spēku apliecināja reitingfavorīti [[Toms Kantāns]], [[Arturs Neikšāns]] un [[Ņikita Meškovs]], kas izcēlās ar stabilu sniegumu un kļuva par līderiem. Pārējie dalībnieki, tajā skaitā lielmeistari [[Ilmārs Starostīts]] un [[Normunds Miezis]], punktus krāja nevienmērīgi. Pēc 6. kārtas Kantānam bija 5½ punkti un viņš par punktu bija priekšā saviem tuvākajiem sekotājiem, taču 7. kārtā līdera zaudējums Reinim Paikenam saasināja cīņu par uzvaru. 8. kārtā visi līderi izcīnīja uzvaras, un pirms pēdējās kārtas pirmais trijnieks bija šāds: 1. Kantāns - 6½ punkti, 2.-3. Neikšāns un Meškovs - 6 punkti. Turnīra pēdējā kārtā Meškovs nespēja uzvarēt Matīsu Mustapu, un turnīra uzvarētājs izšķīrās Kantāna un Neikšāna savstarpējā cīņā, kurā pārāks bija Kantāns, līdz ar to otro reizi uzvarot Latvijas šaha čempionātā. Otrais ar 6½ punktiem palika Meškovs, trešo vietu ar 6 punktiem ieņēma Neikšāns. Ceturtajā vietā ar 5 punktiem ierindojās Georgijs Germanovs, kas izpildīja starptautiskā meistara (IM) normu.<ref>[https://sahaskola.lv/par-2026-gada-latvijas-cempionu-saha-klust-toms-kantans/ Par 2026.gada Latvijas čempionu šahā kļūst Toms Kantāns - Rīgas Šaha skola]</ref> === Turnīra tabula === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" ! № ! Dalībnieks ! [[Elo reitings|Reitings]] ! class="unsortable" |1 ! class="unsortable" |2 ! class="unsortable" |3 ! class="unsortable" |4 ! class="unsortable" |5 ! class="unsortable" |6 ! class="unsortable" |7 ! class="unsortable" |8 ! class="unsortable" |9 ! class="unsortable" |10 ! Punkti ! Vieta ! TB1<ref name="Koef">Vietu sadalījuma koeficienti: TB1 — [[Bergera koeficients]], TB2 — vienā punktu grupā esošo spēlētāju savstarpējie rezultāti, TB3 — uzvaru skaits turnīrā, TB4 — Koija sistēma (dalībnieki tiek vērtēti pēc viņu rezultāta pret pretiniekiem, kuri finišēja ar 50% vai vairāk punktiem)</ref> ! TB2 ! TB3 ! TB4 |- |1. | align="left" |CM Georgijs Germanovs | 2340 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 |5 |4. |15,5 |0 |5 |0 |- |2. | align="left" |FM Matīss Mustaps | 2373 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |4 |6. |15 |0 |2 |1 |- |3. | align="left" |FM Reinis Paikens | 2299 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |7. |17,25 |0 |1 |2,5 |- |4. | align="left" |GM [[Ilmārs Starostīts]] | 2337 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |9. |11,25 |0 |2 |1 |- |5. | align="left" |GM [[Toms Kantāns]] | 2560 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 |7½ |1. |31,25 |0 |7 |3,5 |- |6. | align="left" |GM [[Normunds Miezis]] | 2418 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |4½ |5. |16 |0 |3 |1 |- |7. | align="left" |FM [[Arturs Bernotas]] | 2315 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |3 |8. |11,75 |0 |1 |1 |- |8. | align="left" |GM [[Ņikita Meškovs]] | 2540 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ |6½ |2. |26,75 |0 |4 |3 |- |9. | align="left" |FM Miķelis Vingris | 2317 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |2½ |10. |8 |0 |1 |0 |- |10. | align="left" |GM [[Arturs Neikšāns]] | 2559 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] |6 |3. |23,25 |0 |4 |2,5 |} '''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:'' <span style="background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''baltie,'' <span style="background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''melnie''. </small> === Virzība pa kārtām === {| class="wikitable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" |- ! width="650px" colspan="16" | Dalībnieku rezultāti pa kārtām <ref>Tabulā redzamie skaitļi atspoguļo kopējo uzvaru skaitu, no kura atskaitīts kopējais zaudējumu skaits katram spēlētājam pēc katras kārtas. Zaļš fons norāda spēlētāju(-us) ar augstāko rezultātu pēc katras kārtas.</ref> |- ! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībnieks !! colspan=9 | Kārtas |- ! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 |- | 1. || align="left" | [[Toms Kantāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +6 |- | 2. || align="left" | [[Ņikita Meškovs]] | =0 || +1 || +1 || +2 || +2 || +2 || +3 || +4 || +4 |- | 3. || align="left" | [[Arturs Neikšāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || +3 || +3 || +3 || +4 || +3 |- | 4. || align="left" | Georgijs Germanovs | -1 || =0 || +1 || +2 || +1 || =0 || +1 || =0 || +1 |- | 5. || align="left" | [[Normunds Miezis]] | -1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -1 || =0 || =0 || =0 |- | 6. || align="left" | Matīss Mustaps | =0 || -1 || -1 || =0 || +1 || =0 || -1 || -1 || -1 |- | 7. || align="left" | Reinis Paikens | =0 || =0 || −1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 |- | 8. || align="left" | [[Arturs Bernotas]] | -1 || -2 || -2 || −3 || −3 || -3 || -4 || -4 || -3 |- | 9. || align="left" | [[Ilmārs Starostīts]] | bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || -1 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 || -3 |- | 10. || align="left" | Miķelis Vingris | =0 || =0 || +1 || =0 || −1 || −1 || -2 || -3 || -4 |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/8 fināls | url=https://s1.chess-results.com/tnr1329338.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta astotdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/4 fināls 06.-08.02.2026. | url=https://s3.chess-results.com/tnr1337647.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta ceturtdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīra šaha | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360036.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvian Championship Vidzeme Regional Qualifier 2026 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1341435.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1364463.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Zemgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāts Latgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369692.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Latgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360563.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-10 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360626.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360633.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360637.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-16 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360638.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-18 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360653.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-10 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360655.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360660.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360661.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-16 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360664.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-18 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360668.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026.gada Latvijas čempionāta pusfināls | url=https://s3.chess-results.com/tnr1370560.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā | url=https://s2.chess-results.com/tnr1352425.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas 2026. gada senioru čempionāts vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://lichess.org/broadcast/2026-gada-latvijas-cempionata-finals/round-9/n5Qz0Tei | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē lichess.org {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Latvijas čempionāts šahā]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] l4di1124f7zk3xe9j8lxt6f0mdg380k 0 621678 4465036 4405064 2026-05-07T19:41:17Z Biafra 13794 4465036 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Phyllolepis sp. cast (cropped).jpg | att_nosaukums = Filolepīdes ''[[Phyllolepis]]'' fosilija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | kārta = Phyllolepida | kārta_lv = Filolepīdas | dzimta = Phyllolepidae | dzimta_lv = Filolepīdes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial= Phyllolepidae <small>Woodward 1891</small> }} '''Filolepīdes''' (''Phyllolepida'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]]. Šo dzimtu 1891. gadā izveidoja angļu paleontologs [[Arturs Vudvards]]. Filolepīdes dzīvoja [[Devons|devona]] periodā no [[Vidusdevons|vidējā]] līdz [[Augšdevons|vēlajam]] devonam ([[Famenas stāvs|famenai]]). Filolepīdes ir plaši izplatīta bruņuzivju grupa, kas apdzīvoja visus kontinentus. Šīs dzimtas pārstāvji ir konstatēti arī [[Latvija]]s famenas ([[Tērvetes svīta]]) nogulumos. == Apraksts == Filolepīdes ir bruņuzivis ar būtiski palielinātu [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] plātni, kurai platums ir lielāks par garumu vai arī vienāds ar to. Šo plātni ieskauj pieci pāri mazāku plātņu, kas iekļauj [[Sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaulus]] (''Pn''), [[Malas kauls|malas kaulus]] (''M''), [[Postorbitālais kauls|postorbitālos]] (''PtO'') un [[Preorbitālais kauls|preorbitalos]] (''PrO'') kaulus. Pakauša kauliem ir labi attīstīts pakauša izaugums. [[Rostrālais kauls|Rostrālā]], [[Pineālais kauls|pineālā]] un [[Centrālais kauls|centrālā kaula]] [[Galvas vairogs|galvas vairogā]] nav. Ķermeņa bruņa ir salīdzinoši plata. [[Vidējais muguras kauls|Vidējam muguras kaulam]] (''MD'') nav iekšējā ķīļa. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] plātne (''ADL'') ir ar šauru, pagarinātu atklāto daļu. [[Priekšējais vēdera kauls|Priekšējā vēdera kaula]] (''AV'') un [[Pakaļējais sānu kauls|pakaļējā sānu kaula]] (''PL'') nav. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (''PDL'') un [[pakaļējais vidējais vēdera kauls]] (''PMV'') ir [[Redukcija (bioloģija)|reducēti]] vai arī to nav. [[Priekšējais vēdera-sānu kauls]] (''AVL'') ir īss un plats, un ar pārkaulošanās centru mediālās malas aizmugurējā daļā. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') plātne ir trīsstūrveidīga ar pārkaulošanās centru priekšējā mediālā stūra rajonā. [[Vēders|Vēdera]] kaulu plātnes ir salīdzinoši plakanas, bez laterālajām plātnēm un savstarpēji savienojas daļēji vai pilnīgi pa viduslīniju ar nepārklājošām šuvēm. Plāņu ārējo ornamentējumu veido pārsvarā gludi koncentriski valnīši ar dažiem pauguriņiem un pauguriņu rindām.<ref>Young, G. C., (2005), ''New phyllolepids (Placoderm fishes) from the middle-Late Devonian of southeastern Australia.'', Journal of Vertebrate Paleontology, 25(2):261–273, 263-264. lpp.</ref> == Sistemātika == Filolepīžu ģintis: * dzimta: '''''Phyllolepidae''''' <small>Woodward 1891</small> † :* ģints: ''[[Austrophyllolepis]]'' <small>Long, 1984</small> † :* ģints: ''[[Cobandrahlepis]]'' <small>Ritchie, 2005</small> † :* ģints: ''[[Cowralepis]]'' <small>Ritchie, 2005</small> † :* ģints: ''[[Phyllolepis]]'' <small>Agassiz, 1844</small> † :* ģints: ''[[Placolepis]]'' <small>Ritchie, 1984</small> † :* ģints: ''[[Yurammia]]'' <small>Young, 2005</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bruņuzivis]] l92nznv9h95vxwux4oggvtxm5x37qy6 4 626261 4465094 4464863 2026-05-08T03:04:16Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (670 raksti) 4465094 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4283 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4554 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71399 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10141 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12025 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7165 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9185 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4515 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 670 * '''Dalībnieku skaits:''' 26 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (320), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (86), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (64), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (52), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 40 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (260), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (109), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,666,114 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 108 no 670 (16.1%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 254 raksti, 406,619 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 176 raksti, 502,413 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 44 raksti, 323,788 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,293 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 29 raksti, 13,101 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 26 raksti, 124,785 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 24 raksti, 21,516 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 13 raksti, 46,149 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 8 raksti, 42,307 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 3 raksti, 12,542 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 1a6hqu6agblgftvzcz4kqfqdfr1n76q 4 626708 4465095 4464864 2026-05-08T03:04:17Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4465095 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 670 kopējiem rakstiem 667 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 833,907 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 818,589 baiti # {{U|Egilus}} - 642,323 baiti # {{U|Treisijs}} - 195,625 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,009 baiti # {{U|Tankists}} - 141,418 baiti # {{U|MC2013}} - 133,363 baiti # {{U|Biafra}} - 102,302 baiti # {{U|Lasks}} - 99,297 baiti # {{U|Bendžamins}} - 80,500 baiti # {{U|Dainis}} - 58,192 baiti # {{U|Vylks}} - 51,162 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 23,781 baiti # {{U|Pirags}} - 18,663 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|Treisijs}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 8 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 3 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] qvuil52jckpfvfmixjt4rtz95cq31ry 0 627210 4465090 4447462 2026-05-08T01:13:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465090 wikitext text/x-wiki '''Dāgs Eistens Ennšē''' ({{val|no|Dag Øistein Endsjø}}, dzimis {{dat|1968|11|11}}) ir norvēģu [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīvists, [[Reliģija|reliģiju]] pētnieks un autors, pazīstams galvenokārt ar saviem pētījumiem par reliģiju, [[Nāve|mirstību]] un [[Nemirstība|nemirstību]]. Viņš ir arī [[pasniedzējs]] un pētnieks [[Oslo Universitāte|Oslo Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolektivs.lv/portfolio/book-design-dag-oistein-endsjo/|title=Dāgs Eistens Ennšē}}</ref> == Darbība == Dāgs Eistens Ennšē ir ieguvis atpazīstamību ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī plašākā mērogā, pateicoties grāmatas un diskusiju ciklam par cilvēka attiecībām ar reliģiju, nāvi un ilgmūžību. D. E. Ennšē ir pazīstams ar pētījumiem un rakstiem, kas aplūko reliģiju mijiedarbībā ar cilvēktiesībām, popkultūru, seksuālajām normām kultūras kontekstā. Viens no viņa nozīmīgākajiem darbiem ir grāmata ''Nemirstības vēsture'',  kurā autors apraksta cilvēces uzskatus par nemirstību — sākot no [[Senās civilizācijas|seno civilizāciju]] mītiem līdz mūsdienu [[Zinātne|zinātnes]] un [[Kultūra|kultūras]] idejām par mūžīgu dzīvību. Grāmatā tiek vēstīts par reliģijas jautājumiem, sasaldēšanu ([[Krionika|krioniku]]), veselības kultūru un mūžīgas jaunības meklējumiem. Papildus rakstiem un grāmatu izdošanai D. E. Ennšē piedalās diskusijās un publiskos pasākumos par reliģiskiem un ētiskiem jautājumiem, tostarp par nāves un mūžības jēdzieniem dažādās kultūrās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/book/nemirstibas-vesture|title=Nemirstības vēsture}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ennšē, Dāgs Eistens}} [[Kategorija:Norvēģijas cilvēki]] cavfh4nzid4nx8mqkk4dsr5kjtvsr05 0 628603 4465150 4453986 2026-05-08T07:09:19Z Biafra 13794 4465150 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''EagleEye'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[Zemes tālizpētes pavadonis]] | Bāzes platforma = ''HyperSat'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''Creotech Instruments'', {{POL}} | Lielākie_izgatavotāji = ''Creotech Instruments'', {{POL}} | Starta_gads = 2024 | Starts = {{dat|2024|8|16|SK}} 18:56:00 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze|Vandenberga]] | Starta_valsts = {{USA}} | Starta_laukums = ''SLC-4'' | Palaists_kopā_ar = ''[[WREN-1]]'' un citi | Darbības_beigu_gads = 2024 | Darbības_beigu_datums = 2024. gada augusta beigas | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 55 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 97,4° | Periods = 94,6 min | Apoapsīda = 510,7 km | Periapsīda = 504,6 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''''EagleEye''''' bija [[Polija]]s [[Zemes tālizpētes pavadonis]], ko izstrādāja un apkalpoja uzņēmums ''Creotech Instruments''. To bija paredzēts izmantot gan militārajām, gan civilajām vajadzībām, lai uzraudzītu lauksaimniecību. Pavadonis orbītā tika palaists 2024. gada 16. augustā, bet jau 25. augustā tika ziņots, ka ar to zaudēti sakari. Darbs pie ''EagleEye'' projekta sākās 2020. gada aprīlī kā rūpniecības un zinātnisko organizāciju [[konsorcijs|konsorcija]] sadarbības rezultāts, ko vadīja uzņēmums ''Creotech Instruments''. Projektu finansēja Eiropas Savienība un Eiropas Reģionālās attīstības fonds 2014. — 2020. gada darbības programmā "Vieda izaugsme". == Uzbūve un derīgā krava == Kosmiskā aparāta pamatā lielā mērā tika izmantots ''Creotech'' iepriekšējais projekts ''HyperSat'', kura izstrāde sākās 2017. gadā kā modulāra platforma mazajiem pavadoņiem. ''EagleEye'' masa ir aptuveni 55 kg, tādējādi tas bija lielākais no Polijas agrākajiem pavadoņiem. Pavadoņa izmēri ar izvērstiem saules bateriju paneļiem ir 55 × 150 × 90 cm.<ref name="space24.pl, 2024-08-25" /> Uzņēmums ''Scanway'' piegādāja augstas izšķirtspējas Zemes virsmas attēlveidotāju. [[Polijas zinātņu akadēmija]]s Kosmosa pētniecības centrs piegādāja teleskopa datoru un izstrādāja algoritmus pavadoņa vadībai. Attēlu izšķirtspēja ir viens metrs uz pikseli, un attēlus var uzņemt gan redzamajā, gan infrasarkanajā gaismā. == Lidojuma gaita == ''EagleEye'' tika palaists {{dat|2024|8|16||bez}} 18:56:00 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-11'') no no [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze]]s starta laukuma ''SLC-4''. Kopā ar ''EagleEye'' tika palaisti daudzi pavadoņi. 17. augustā uzņēmums ''Creotech'' ziņoja, ka misijas ''EagleEye'' pirmais posms ir noslēdzies veiksmīgi, jo ir nodibināti sakari un saņemti visi parametri turpmākajai darbībai. Tomēr 25. augustā ''Creotech'' ziņoja, ka nespēj saņemt [[telemetrija]]s datus no ''EagleEye''.<ref name="space24.pl, 2024-08-25" /> 3. septembrī ''Creotech'' paziņoja, ka ir noskaidrojis, ka problēmas cēlonis ir vai nu nepareiza orbīta, vai arī tas, ka pavadoņa barošanas sistēmas sprieguma regulatori atslēdz sistēmas, lai novērstu strāvas pārslodzes, jo saules paneļi ģenerē pārāk daudz enerģijas. Pēc tam nav vairs publiskota informācija par pavadoņa stāvokli. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="space24.pl, 2024-08-25">[https://space24.pl/satelity/obserwacja-ziemi/problemy-polskiego-satelity-eagleeye Problemy polskiego satelity EagleEye] space24.pl, 2024-08-25</ref> }} == Ārējās saites == * [https://creotech.pl/news/polish-eagleeye-satellite-a-landmark-project-for-the-space-sector/ Polish EagleEye Satellite: A Landmark Project for the Space Sector] * [https://www.eoportal.org/satellite-missions/eagleeye EagleEye] eoPortal * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/eagleeye.htm EagleEye] Gunter D. Krebs * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=60508 EAGLEEYE] Orbītas dati, N2YO.com {{2024. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Polijas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Zemes tālizpētes pavadoņi]] g8kh8fvpev29fapedg2d0d7z1di8g8k 0 631134 4464988 4464547 2026-05-07T15:03:18Z Lasks 38532 /* Rezultāti */ 4464988 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1976|4|3|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Korija Brokena]]<br />[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]] |vieta = {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]],<br />''[[Nederlands Congresgebouw]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Lielbritānija}}<br/>''[[Brotherhood of Man]]'' - <br/>''[[Save Your Kisses for Me]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 18 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Grieķija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Malta}}<br />{{ESC|Turcija}}<br />{{ESC|Zviedrija}} |nulle punktu = | map = ESC 1976 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1975]] |nākamais = [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977 ►]] }} '''1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1976}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1976}}) bija 21. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1976. gada 3. aprīlī, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Hāga|Hāgā]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1957}}. un {{escy|1970}}. gadā). Konkursā uzvarēja [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]]s pārstāvji ''[[Brotherhood of Man]]'' ar dziesmu ''[[Save Your Kisses for Me]]''. Šī bija trešā reize, kad konkursā uzvarēja Apvienotā Karaliste (iepriekš {{escy|1967}}. un {{escy|1969}}. gada konkursā). == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- style="font-weight:bold;background:gold" | 01 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Brotherhood of Man]]'' | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | "Saglabā savus skūpstus priekš manis" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 1. | 164 |- | 02 | {{ESC|Šveice}} | [[Pēteris, Sjū un Marks]] | ''Djambo Djambo'' | "Džambo Džambo" | Angļu | 4. | 91 |- | 03 | {{ESC|Vācija}} | ''[[Les Humphries Singers]]'' | ''Sing, Sang, Song'' | "Dziedi, dziedi, dziesma" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 15. | 21 |- | 04 | {{ESC|Izraēla}} | ''[[Chocolate, Menta, Mastik]]'' | ''Emor Shalom'' | "Saki sveiki" | [[Ivrīts]] | 6. | 77 |- | 05 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Jirgens Markuss]] | ''Chansons pour ceux qui s'aiment'' | "Dziesmas tiem, kas mīl viens otru" | [[Franču valoda|Franču]] | 14. | 17 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Pjērs Rapsats]] | ''Judy et Cie'' | "Džūdija&Co" | Franču | 8. | 68 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | [[Reds Hārlijs]] | ''When'' | "Kad" | Angļu | 10. | 54 |- | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Sandra Rēmere]] | ''The Party's Over'' | "Ballīte ir beigusies" | Angļu | 9. | 56 |- | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Anne Karīne Stūrme]] | ''Mata Hari'' | — | Angļu | 18. | 7 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | [[Mariza Koha]] | ''Panaghia mou, panaghia mou'' | "Mana dāma, mana dāma" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 10. | 20 |- | 11 | {{ESC|Somija}} | ''[[Fredijs un draugi]]'' | ''Pump-Pump'' | "Pumpē, pumpē" | Angļu | 11. | 44 |- | 12 | {{ESC|Spānija|1945}} | [[Braulio Garsija|Braulio]] | ''Sobran las palabras'' | "Vārdi nav svarīgi" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 16. | 11 |- | 13 | {{ESC|Itālija}} | [[Romina Paure]] un [[Albāno Karrīzi]] | ''We'll Live It All Again'' | "Mēs visi atkal dzīvosim" | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | 7. | 69 |- | 14 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Waterloo & Robinson]]'' | ''My Little World'' | "Mana mazā pasaule" | Angļu | 5. | 80 |- | 15 | {{ESC|Portugāle}} | [[Karlušs du Karmu]] | ''Uma flor de verde pinho'' | "Priežu zaļais zieds" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 12. | 24 |- | 16 | {{ESC|Monako}} | [[Marija Kristija]] | ''Toi, la musique et moi'' | "Tu, mūzika un es" | Franču | 3. | 93 |- | 17 | {{ESC|Francija}} | [[Katrīna Ferija]] | ''Un, deux, trois'' | "Viens, divi, trīs" | Franču | 2. | 147 |- | 18 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Ambasadori]]'' | ''Ne mogu skriti svoju bol'' | "Es nevaru slēpt savas sāpes" | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 17. | 10 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Hague 1976 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/the-hague-1976/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411063746/https://eurovision.tv/event/the-hague-1976/final/results |archive-date=11 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1976 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=292#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=19 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=292#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} |- style="background:gold;" ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 164 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || '''12''' || 3 || 10 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 4 || 1 || 7 || 1 || 6 || 10 || 2 || 7 || 4 || || 8 || 7 || 4 || 6 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 1 || || || || || || 2 || || || || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 77 || 6 || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 5 || 4 || 2 || 7 || || 8 || 1 || 10 || 6 || 2 || 1 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 6 || 5 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 || 7 || 6 || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 6 || || '''12''' || || 8 || 3 || 8 || 8 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 || 10 || || 1 || 3 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || 5 || '''12''' || 2 || || 6 || 3 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || 4 || 4 || 8 || 4 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 7 || || 3 || 2 || 4 || 6 || 2 || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 4 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || 5 || || 1 || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || 2 || || 6 || 6 || || || 5 || 1 || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || 7 || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || 3 || || || || || || || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || 3 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 1 || 8 || || 2 || || || '''12''' || || 3 || 10 || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 10 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 || 4 || 3 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 7 || 2 || 6 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || || || || || 6 || || || || || 4 || 1 || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || 5 || 5 || 7 || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 || 5 || || 2 || 7 || 7 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 147 || 8 || 10 || '''12''' || 5 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 3 || 10 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || 1 || 2 || || || || || || || 3 || || || || || || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 7 | {{ESC|Lielbritānija}} | Beļģija, Grieķija, Izraēla, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Šveice |- | 5 | {{ESC|Francija}} | Austrija, Dienvidslāvija, Monako, Nīderlande, Vācija |- | rowspan="6" | 1 | {{ESC|Beļģija}} | Somija |- | {{ESC|Itālija}} | Īrija |- | {{ESC|Īrija}} | Itālija |- | {{ESC|Monako}} | Luksemburga |- | {{ESC|Portugāle}} | Francija |- | {{ESC|Šveice}} | Apvienotā Karaliste |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1976. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] j4sgwd262d2dsc2mkccie10pskkp041 0 631169 4465068 4464823 2026-05-07T20:20:44Z Plazmasspriegums 144902 4465068 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāpārraksta no MI stila}} '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu, kā arī jonizējošā starojuma avotu apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]]. Kopš 2016. gada augustā objektam tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. == Vēsture == Nepieciešamība pēc drošas radioaktīvo atkritumu glabātavas Latvijā radās līdz ar Salaspils kodolreaktora darbības uzsākšanu 1961. gadā. Līdz glabātavas izbūvei radioaktīvie atkritumi īslaicīgi tika uzglabāti dažādās vietās, piemēram, [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniskajā]] un [[Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts|Mikrobioloģijas]] institūtā. * '''1959. gads:''' Baldones mežniecībai tika atsavināta zeme "Kalniņos" pirmo tvertņu būvniecībai. * '''1962. gada oktobris:''' Glabātava "Radons" oficiāli uzsāka darbību. Visi Latvijā radušies radioaktīvie atkritumi regulāri tika vākti un transportēti uz šo objektu. * '''Sākotnējā infrastruktūra:''' Sākotnēji tika izbūvētas divas tvertnes — viena sausajiem, bet otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. == Atrašanās vieta un ģeoloģija == Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas – Baldones novadā), aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas centra, autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne) malā. Attālums no Rīgas centra ir aptuveni 27 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums|title=Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> * '''Reljefs un ģeoloģija:''' Objekts ir izvietots [[Atomkalns|Dālderkalna]] paugura pakājē, aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ap glabātuvi izveidojušies pēdējā ledus laikmetā pirms aptuveni 10 000 gadu. Pamatiežus klāj vidēji 10–20 metrus bieza kvartāra nogulumu sega, ko galvenokārt veido mālsmilts un smilšmāls. * '''Hidroloģija:''' Gruntsūdeņu līmenis atkarībā no nokrišņu daudzuma svārstās no 8 līdz 20 metru dziļumā zem glabātavas virsmas, kas ievērojami samazina gruntsūdeņu piesārņojuma risku. == Infrastruktūra un tehniskais raksturojums == * Glabātavas kopējā platība ir '''7 hektāri''', un tā klasificējama kā pievirsmas tipa radioaktīvo atkritumu glabātava. Drošības un uzraudzības nolūkos teritorija ir stingri aizsargāta un organizatoriski sadalīta divās galvenajās zonās: * '''Pārraudzības zona:''' To no apkārtējās teritorijas atdala 2,5 m augsts metāla režģu žogs. Šeit izvietota administrācijas ēka, palīgēkas, kā arī tehniskais aprīkojums. * '''Kontroles zona:''' Zonu norobežo 2 m augsts betona žogs, papildu iekšējais žogs un atbilstošas elektroniskās drošības sistēmas. Šajā zonā atrodas pašas atkritumu apglabāšanas tvertnes. === Atkritumu tvertnes un uzglabāšanas process === Kopumā glabātavā vēsturiski ir izbūvētas '''septiņas dzelzsbetona tvertnes''', kas var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos: * '''1. līdz 6. tvertne:''' Ir pilnībā aizpildītas, slēgtas un pārklātas ar daudzslāņu aizsargpārklājumu. To ekspluatācija ir pabeigta. * '''7. tvertne:''' Šobrīd atrodas aktīvā ekspluatācijā. Tajā tiek izvietoti un apglabāti jaunie radioaktīvie atkritumi. Visa informācija par apglabātajiem atkritumiem tiek reģistrēta speciālā elektroniskā datubāzē, kurā fiksē datus par atkritumu ražotāju, katras pakas saturu, aktivitātes līmeni, atkritumu apstrādes pakāpi un izmantotajiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lvgmc.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lvgmc.lv|access-date=2026-05-06}}</ref> == Drošība, monitorings un nākotnes attīstība == Glabātavā tiek ievēroti augstākie radiācijas drošības standarti atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai praksei. Teritorijā un tās apkārtnē regulāri tiek veikts vides un gruntsūdeņu radiācijas monitorings. Objekts kalpo arī kā bāze Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieku mācībām un treniņiem reaģēšanai krīzes situācijās. '''Kapacitātes palielināšana un ilgtermiņa drošība''' Tā kā atkritumu plūsma turpinās (lai gan mazākos apjomos nekā kodolreaktora darbības laikā), tiek plānoti vairāki stratēģiski paplašināšanās un drošības uzlabošanas pasākumi: * '''Jaunu tvertņu izbūve:''' Plānots izbūvēt divas jaunas tvertnes, kuru katras minimālais tilpums būtu 1200 m³. * '''Ilgtermiņa glabātavas izveide:''' Plānota īpaša virszemes būve, kas aizsargās atkritumu pakas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, hipotētiskiem plūdiem un seismiskiem notikumiem. Šī būve paredzēta ilgstošai glabāšanai pirms atkritumu iespējamas pārvietošanas uz ģeoloģisko (dziļo) glabātavu nākotnē. * '''Barjerslāņu papildināšana:''' Lai samazinātu jebkādu vides apdraudējumu, paredzēts izveidot papildu hidroizolācijas barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām 1.–6. tvertnēm. == Atsauces == j50jhfqbgfibbown1kafzhf430blxwb 4465070 4465068 2026-05-07T20:22:51Z Plazmasspriegums 144902 4465070 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāpārraksta no MI stila}} '''Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons"''' (saīsināti: RAG "Radons") ir vienīgais objekts Latvijā, kurā kontrolētos apstākļos tiek veikta zemas un vidējas [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktivitātes atkritumu]], kā arī [[Jonizējošais starojums|jonizējošā starojuma avotu]] apglabāšana un ilgtermiņa uzglabāšana. Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā, un to apsaimnieko [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC)]]. Kopš 2016. gada augusta objektam ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. == Vēsture == Nepieciešamība pēc drošas radioaktīvo atkritumu glabātavas Latvijā radās līdz ar [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktora]] darbības uzsākšanu 1961. gadā. Līdz glabātavas izbūvei radioaktīvie atkritumi īslaicīgi tika uzglabāti dažādās vietās, piemēram, [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Politehniskajā]] un [[Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts|Mikrobioloģijas]] institūtā. * '''1959. gads:''' Baldones mežniecībai tika atsavināta zeme "Kalniņos" pirmo tvertņu būvniecībai. * '''1962. gada oktobris:''' Glabātava "Radons" oficiāli uzsāka darbību. Visi Latvijā radušies radioaktīvie atkritumi regulāri tika vākti un transportēti uz šo objektu. * '''Sākotnējā infrastruktūra:''' Sākotnēji tika izbūvētas divas tvertnes — viena sausajiem, bet otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. == Atrašanās vieta un ģeoloģija == Glabātava atrodas Ķekavas novada Baldones pagastā (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas – Baldones novadā), aptuveni 5 km attālumā no Baldones pilsētas centra, autoceļa P89 (Ķekava—Skaistkalne) malā. Attālums no Rīgas centra ir aptuveni 27 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums|title=Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> * '''Reljefs un ģeoloģija:''' Objekts ir izvietots [[Atomkalns|Dālderkalna]] paugura pakājē, aptuveni 50 metrus virs jūras līmeņa. Kalni ap glabātuvi izveidojušies pēdējā ledus laikmetā pirms aptuveni 10 000 gadu. Pamatiežus klāj vidēji 10–20 metrus bieza kvartāra nogulumu sega, ko galvenokārt veido mālsmilts un smilšmāls. * '''Hidroloģija:''' Gruntsūdeņu līmenis atkarībā no nokrišņu daudzuma svārstās no 8 līdz 20 metru dziļumā zem glabātavas virsmas, kas ievērojami samazina gruntsūdeņu piesārņojuma risku. == Infrastruktūra un tehniskais raksturojums == * '''Glabātavas kopējā platība ir''' '''7 hektāri''', un tā klasificējama kā pievirsmas tipa radioaktīvo atkritumu glabātava. Drošības un uzraudzības nolūkos teritorija ir stingri aizsargāta un organizatoriski sadalīta divās galvenajās zonās: * '''Pārraudzības zona:''' To no apkārtējās teritorijas atdala 2,5 m augsts metāla režģu žogs. Šeit izvietota administrācijas ēka, palīgēkas, kā arī tehniskais aprīkojums. * '''Kontroles zona:''' Zonu norobežo 2 m augsts betona žogs, papildu iekšējais žogs un atbilstošas elektroniskās drošības sistēmas. Šajā zonā atrodas pašas atkritumu apglabāšanas tvertnes. === Atkritumu tvertnes un uzglabāšanas process === Kopumā glabātavā vēsturiski ir izbūvētas '''septiņas dzelzsbetona tvertnes''', kas var tikt sadalītas atsevišķos nodalījumos: * '''1. līdz 6. tvertne:''' Ir pilnībā aizpildītas, slēgtas un pārklātas ar daudzslāņu aizsargpārklājumu. To ekspluatācija ir pabeigta. * '''7. tvertne:''' Šobrīd atrodas aktīvā ekspluatācijā. Tajā tiek izvietoti un apglabāti jaunie radioaktīvie atkritumi. Visa informācija par apglabātajiem atkritumiem tiek reģistrēta speciālā elektroniskā datubāzē, kurā fiksē datus par atkritumu ražotāju, katras pakas saturu, aktivitātes līmeni, atkritumu apstrādes pakāpi un izmantotajiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lvgmc.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lvgmc.lv|access-date=2026-05-06}}</ref> == Drošība, monitorings un nākotnes attīstība == Glabātavā tiek ievēroti augstākie radiācijas drošības standarti atbilstoši nacionālajai un starptautiskajai praksei. Teritorijā un tās apkārtnē regulāri tiek veikts vides un gruntsūdeņu radiācijas monitorings. Objekts kalpo arī kā bāze Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieku mācībām un treniņiem reaģēšanai krīzes situācijās. '''Kapacitātes palielināšana un ilgtermiņa drošība''' Tā kā atkritumu plūsma turpinās (lai gan mazākos apjomos nekā kodolreaktora darbības laikā), tiek plānoti vairāki stratēģiski paplašināšanās un drošības uzlabošanas pasākumi: * '''Jaunu tvertņu izbūve:''' Plānots izbūvēt divas jaunas tvertnes, kuru katras minimālais tilpums būtu 1200 m³. * '''Ilgtermiņa glabātavas izveide:''' Plānota īpaša virszemes būve, kas aizsargās atkritumu pakas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, hipotētiskiem plūdiem un seismiskiem notikumiem. Šī būve paredzēta ilgstošai glabāšanai pirms atkritumu iespējamas pārvietošanas uz ģeoloģisko (dziļo) glabātavu nākotnē. * '''Barjerslāņu papildināšana:''' Lai samazinātu jebkādu vides apdraudējumu, paredzēts izveidot papildu hidroizolācijas barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām 1.–6. tvertnēm. == Atsauces == n966lw64c0cainm659ziflpa2ta89li 1 631208 4464989 4464935 2026-05-07T15:03:35Z Jānis U. 198 4464989 wikitext text/x-wiki {{ping|Jānis U.}} vai nebūtu tā, ka ja tu liec garumzīmi - tātad latvisko - un tātad ģints nosaukums būtu 'Mēksiellas'? vai arī tad nelitot garumzīmi un atstāt zinātnisko nosaukumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.35 (EEST) : Es cenšos latviskot taksonus, izņemot sugu nosaukumus. Tas viss ir diskutējams. Šajā gadījumā piekrītu par garumzīmi--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.10 (EEST) ::mans jautājums bia par galoti vairāk: 'Mēksiellas'? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.43 (EEST) :::Visus taksonus es definēju daudzskaitlī, jo parasti tie satur vairākus apakštaksonus. Šajā gadījumā, kad suga ir viena, nav teikts, ka netiks atrastas vēl citas. Labāk tomēr pieturēties pie viena standarta. Attiecīgi, mēksiellas būtu jaraksta daudzskaitlī ar "s" galā.--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 18.03 (EEST) 5jas6xd24ep14d3dku6u156zm9g0o4e 4465030 4464989 2026-05-07T19:26:58Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Mēksiella]] uz [[Diskusija:Mēksiellas]]: tā kā raksts ir par ģinti, tad daudzskaitlī. 4464989 wikitext text/x-wiki {{ping|Jānis U.}} vai nebūtu tā, ka ja tu liec garumzīmi - tātad latvisko - un tātad ģints nosaukums būtu 'Mēksiellas'? vai arī tad nelitot garumzīmi un atstāt zinātnisko nosaukumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.35 (EEST) : Es cenšos latviskot taksonus, izņemot sugu nosaukumus. Tas viss ir diskutējams. Šajā gadījumā piekrītu par garumzīmi--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.10 (EEST) ::mans jautājums bia par galoti vairāk: 'Mēksiellas'? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 13.43 (EEST) :::Visus taksonus es definēju daudzskaitlī, jo parasti tie satur vairākus apakštaksonus. Šajā gadījumā, kad suga ir viena, nav teikts, ka netiks atrastas vēl citas. Labāk tomēr pieturēties pie viena standarta. Attiecīgi, mēksiellas būtu jaraksta daudzskaitlī ar "s" galā.--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 18.03 (EEST) 5jas6xd24ep14d3dku6u156zm9g0o4e 0 631221 4464997 4464960 2026-05-07T16:30:22Z Meistars Joda 781 4464997 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Porolepis zvīņa.jpg | att_nosaukums = Porolepja zvīņa | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Porolepididae | dzimta_lv = Porolepīdi | ģints = Porolepis | ģints_lv = Porolepji | binomial = Porolepis <small>Woodward, 1891</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Porolepji''' (''Porolepis'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') ģintīm. Šo ģinti 1891. gadā izveidoja angļu paleontologs [[Arturs Vudvards]]. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Vidusdevons|vidusdevonā]]. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small>. == Apraksts == Porolepji ir sīkas līdz vidēji lielas [[zivis]]. To starpdeguna apgabalā, acīmredzot, nav [[Etmoīds|etmoīdā]] dobuma. Starpdeguna bedres ir ļoti lielas. Mediālajai ''[[gulare]]'' ir izstiepta forma. ''[[Operculum]]'' ir neregulāri ieapaļš. [[Apakšžoklis]] ir augsts (garums 3,5 reizes lielāks par augstumu) un ar strupu priekšējo galu. Prekoronoīda bedre ir liela. ''[[Spleniale]]'' ir izbīdīta no ''[[praearticulare]]'' apakšas. [[Simfīzs]] ir liels. Apakšžokļa kanāla poras izvietotas vairākās rindās. [[Zobi]] ir ar vienkāršu sieniņu krokojumu un brīvu pulpāro dobumu. [[Zvīņas|Zvīņu]] raksturīga īpašība ir lielu poru rindas no priekšējām malām, reizēm starp ķīlīšiem.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство "Наука", Москва, 1964. г., 288. lpp.</ref> == Sistemātika == Porolepju sugas: * ģints: '''''Porolepis''''' <small>Woodward, 1891</small> † :* suga: ''[[Porolepis brevis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis elongata]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis foxi]]'' <small>Johanson et al., 2013</small> † :* suga: ''[[Porolepis hefteri]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis kureikensis]]'' <small>Vorobyeva, 1963</small> † :* suga: ''[[Porolepis posnaniensis]]'' <small>(Kade, 1858)</small> † :* suga: ''[[Porolepis siegenensis]]'' <small>Gross, 1935</small> † :* suga: ''[[Porolepis spitsbergensis]]'' <small>Jarvik, 1937</small> † :* suga: ''[[Porolepis uralensis]]'' <small>Obrutchev, 1938</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] p4qa3cygain2bszz9kga6yxl2sjun83 3 631224 4464961 2026-05-07T12:07:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464961 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Likewikiass}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 15.07 (EEST) 09fmqyalepfxvj7qhlcofovb2qqf8wr 0 631225 4464966 2026-05-07T12:21:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Kroja | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Kruojatvenkinys.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Bitaiču ūdenskrātuve Krojas upē | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Gudeļu ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Mūsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=53 | sāk_pl... 4464966 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Kroja | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Kruojatvenkinys.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Bitaiču ūdenskrātuve Krojas upē | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Gudeļu ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Mūsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=53 | sāk_plat_s=14 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=02 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=01 | iet_plat_s=40 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=56 | iet_gar_s=02 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 51 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 1,74 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 361,4 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Kroja''' ({{val|lt|Kruoja}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās ceturtā garākā pieteka [[Šauļu rajons|Šauļu]], [[Radvilišķu rajons|Radvilišķu]] un [[Pakrojas rajons|Pakrojas]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/kruoja/|title=Kruoja|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-07|language=lt}}</ref> Sākas no Gudeļu ezera dienvidaustrumos no [[Šauļi]]em, plūst, līkumojot, ziemeļaustrumu virzienā pa morēnu līdzenumu Mūšas-Nemunēles zemienē. Ietek Mūšā augšpus Petrašūnu ciema. Upes gultne no iztekas līdz Vismantēļiem un pie [[Līgumi]]em ir regulēta, platums 6–8 m, lejpus [[Pakroja]]s – 10–15 m, dziļums — 0,3–1,5 metri, vidējais kritums — 1,03 m/km, straumes ātrums — 0,1 m/s. Lielākā pieteka Obele (38 km gara, labā krasta pieteka). Upē izbūvētas vairākas nelielas ūdenskrātuves. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Līgumi]] un [[Pakroja]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A9 (Lietuva)|A9]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Mūsas pietekas]] rqi9kk0czh2e10gp3gct37ql6cbfzim 0 631226 4464969 2026-05-07T12:24:58Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kroja (Mūsas pieteka)]] 4464969 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kroja (Mūsas pieteka)]] 24m8tuymkk5zxqd6vyn13zftlmqd9sr 3 631227 4464982 2026-05-07T12:59:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464982 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Southlock}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 15.59 (EEST) hu9gbcz88yun69t2xu1jikweyjob2zx 1 631228 4464984 2026-05-07T13:56:27Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4464984 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 3 631229 4464985 2026-05-07T13:57:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464985 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=B0tlz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 16.57 (EEST) edcwzlbjld03azogk0dk6c70eq1km3k 3 631230 4464986 2026-05-07T14:27:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464986 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mitrais Sams}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 17.27 (EEST) im5yqsf7cyarzrl2yiuhy0oqwuxlzhs 3 631232 4464990 2026-05-07T15:19:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464990 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MaxMugar}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 18.19 (EEST) gzv0iiziy53xuf40mlkyn9oamkob3a8 0 631233 4464991 2026-05-07T15:40:41Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1977|5|7|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Andžela Ripone]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Apvienotā... 4464991 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1977|5|7|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Andžela Ripone]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[BBC]] |vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]],<br />''[[Vembli konferenču centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Francija}}<br/>[[Marija Mirjama]] - <br/>''[[L'oiseau et l'enfant]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 18 |valstis, kas debitē = {{ESC|Tunisija}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Zviedrija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dienvidslāvija}} |nulle punktu = | map = ESC 1977 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1976]] |nākamais = [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978 ►]] }} '''1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1977}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1977}}) bija 22. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1977. gada 7. maijā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Londona|Londonā]]. Šī bija sestā reize, kad konkurss notika Apvienotajā Karalistē (iepriekš {{escy|1960}}., {{escy|1963}}., {{escy|1968}}., {{escy|1972}} un {{escy|1974}}. gadā). Konkursā piedalījās 18 valstis. Pēc gada pārtraukuma, konkursā atgriezās [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]], bet [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]] izstājās no konkursa. Bija plānots, ka konkursā pirmo reizi piedalīsies [[Tunisija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Tunisija]], bet [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalības dēļ, Tunisija atsauca savu dalību konkursā.<ref name="O'Connor">{{grāmatas atsauce|last=O'Connor|first=John Kennedy|title=The Eurovision Song Contest: The Official History|publisher=[[Carlton Books]]|location=UK|year=2007|page=68|isbn=978-1-84442-994-3}}</ref> Konkursā uzvarēja [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]]s pārstāve [[Marija Mirjama]] ar dziesmu ''[[L'oiseau et l'enfant]]''. Šī bija piektā reize, kad konkursā uzvarēja Francija (iepriekš {{escy|1958}}., {{escy|1960}}., {{escy|1962}} un {{escy|1969}}. gada konkursā). == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Īrija}} | ''[[The Swarbriggs Plus Two]]'' | ''It's Nice To Be In Love Again'' | "Ir jauki būt atkal mīlētam" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 3. | 119 |- | 02 | {{ESC|Monako}} | [[Mišela Torra]] | ''Une petite française'' | "Mazā franču sieviete" | [[Franču valoda|Franču]] | 4. | 96 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Hedija Lestere]] | ''De mallemolen'' | "Karuselis" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 12. | 35 |- | 04 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Schmetterlinge]]'' | ''Boom Boom Boomerang'' | "Bum, bum bumerangs" | [[Vācu valoda|Vācu]],<br />Angļu | 5. | 80 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Anita Skorgana]] | ''Casanova'' | "Kazanova" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 14. | 18 |- | 06 | {{ESC|Vācija}} | ''[[Silver Convention]]'' | ''Telegram'' | "Telegrama" | Angļu | 8. | 55 |- | 07 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Anna-Marija Bese|Anna-Marija B]] | ''Frère Jacques'' | "Brālis Žaks" | Franču | 16. | 17 |- | 08 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Os Amigos]]'' | ''Portugal no coração'' | "Portugāle sirdī" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 14. | 18 |- | 09 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Linsija de Pola]] un [[Maikls Morans]] | ''Rock Bottom'' | "Zemākais punkts" | Angļu | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | Pašalis, Marianna, Roberts un Besija | ''Mathima solfez'' | "Solfedža mācība" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 5. | 92 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | ''[[Ilanit]]'' | ''Ahava Hi Shir Lishnayim'' | "Mīlestība ir dziesma diviem" | [[Ivrīts]] | 11. | 49 |- | 12 | {{ESC|Šveice}} | [[Pepes Lienharda grupa]] | ''Swiss Lady'' | "Šveices dāma" | Vācu | 6. | 71 |- | 13 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | "Bītli" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 18. | 2 |- | 14 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Micky (spāņu dziedātājs)|Micky]]'' | ''Enséñame a cantar'' | "Iemāci man dziedāt" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 9. | 52 |- | 15 | {{ESC|Itālija}} | [[Mia Martini]] | ''Libera'' | "Brīvi" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 13. | 33 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Monika Aspelunda]] | ''Lapponia'' | "Lapzeme" | [[Somu valoda|Somu]] | 10. | 50 |- | 17 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Dream Express]]'' | ''A Million in One, Two, Three'' | "Miljons vienā, divos, trījos" | Nīderlandiešu | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 18 | {{ESC|Francija}} | [[Marija Mirjama]] | ''L'oiseau et l'enfant'' | "Putni un bērni" | Franču | 1. | 136 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=London 1977 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/london-1977/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411091003/https://eurovision.tv/event/london-1977/final/results |archive-date=11 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1977 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=293#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=293#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 8 || 1 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || '''12''' || 4 || 8 || || 3 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || 1 || 6 || 1 || 6 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 1 || 1 || 1 || 7 || || 1 || || || 10 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || || || || 3 || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || 2 || 2 || || || || 1 || || 5 || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 1 || 1 || 3 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 8 || 8 || 8 || 5 || || 5 || 5 || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 7 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || 2 || 2 || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 4 || || || 3 || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 || || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || || 8 || 3 || 2 || 4 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || || 10 || 10 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 1 || 7 || '''12''' || 1 || 6 || 6 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 7 || 7 || 5 || 3 || 5 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 3 || 6 || || || 1 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 6 || || || 10 || 10 || || 5 || 4 || 4 || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 10 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || 6 || 1 || || 7 || 7 || || 3 || 4 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 8 || 6 || || || || 3 || || 3 || || || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || '''12''' || || 4 || 6 || 8 || || || || || 2 || 7 || 5 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 4 || || '''12''' || || 6 || 8 || 4 || 7 || 10 || 5 || 6 || || 4 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Francija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 136 || 10 || 4 || 8 || 7 || 3 || '''12''' || 10 || 5 || 6 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 10 || 10 || '''12''' || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 6 | {{ESC|Lielbritānija}} | Austrija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Monako, Portugāle |- | 4 | {{ESC|Īrija}} | Apvienotā Karaliste, Izraēla, Norvēģija, Zviedrija |- | 3 | {{ESC|Francija}} | Somija, Šveice, Vācija |- | 2 | {{ESC|Monako}} | Grieķija, Itālija |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Beļģija}} | Nīderlande |- | {{ESC|Grieķija}} | Spānija |- | {{ESC|Somija}} | Īrija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1977. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 90byrwygfe5i2h0xy8kiqvc9yx1qmc2 0 631234 4464992 2026-05-07T15:41:56Z Lasks 38532 Pāradresē uz [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 4464992 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] jp2bizktmjm5jvvx2nqv9c6qfbj8fxe 3 631235 4464995 2026-05-07T16:05:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4464995 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TTSolitaire}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 19.05 (EEST) m1k69imgy30ypkhivcby4uky5xe6m3o 0 631236 4465000 2026-05-07T17:06:57Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] prov... 4465000 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{Ziemeļkorejas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} 9qo08t6t71martjlhlpjfhfm770s15h 4465001 4465000 2026-05-07T17:08:25Z Votre Provocateur 111653 4465001 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Dienvidkorejas nominatīvās provinces]] [[Kategorija:Hamgjonnamdo]] 0a7eld35fyrpqhm8ez56fdwvlga49zv 4465002 4465001 2026-05-07T17:08:54Z Votre Provocateur 111653 4465002 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Dienvidkorejas nominatīvās provinces]] [[Kategorija:Hamgjonnamdo]] 7621q8r5bnzc2yslz3a1xlk8dohfvhp 4465132 4465002 2026-05-08T06:03:13Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Dienvidkorejas nominatīvās provinces]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465132 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Hamgjonnamdo]] 4f0im3sdrzeq3mmc45he8n94px5e846 4465133 4465132 2026-05-08T06:03:24Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]]; pievienoju [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465133 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Hamgjonnamdo]] kra8x7l24vmpgydhh2ssb8ff3hlee21 4465134 4465133 2026-05-08T06:03:28Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Korejas provinces]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465134 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Hamgjonnamdo]] mi1oy9c4eux8sj7t3bb7w6sa3pss13z 4465135 4465134 2026-05-08T06:03:32Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Hamgjonnamdo]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465135 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Hamgjonnamdo |official_name=함경남도 |settlement_type=province |image_map=Hamgyongnam-do in North Korea 2010.svg |image_flag= |area_total_km2=18970 |image_skyline= |image_seal= |population_total=3066013 |capital=[[Hamhyna]] }} '''Hamgjonnamdo''' ({{val|ko|함경남도}}, ''Hamgjŏng-nam-do'') ir viena no [[Ziemeļkoreja]]s provincēm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar [[Dienvidhamgjondо]] provincē — [[Kanvondo]] — dienvidos, kā arī ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Provinces administratīvais centrs ir [[Hamhyna]] — lielākā pilsēta provincē un otra lielākā pilsēta visā Ziemeļkorejā. Province tika izveidota 1896. gadā no bijušās Hamgjongas provinces dienvidu puses un saglabāja savu statusu līdz 1945. gadam, kad kļuva par Ziemeļkorejas sastāvdaļu. Hamgjonnamdo platība ir aptuveni 18 970 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Province ir pazīstama ar smago rūpniecību, Hamhynas pilsētu un Kaemas augstieni ziemeļu daļā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] brc8kr9e6ag8wvqrid7yl5u15846l24 0 631237 4465003 2026-05-07T17:13:15Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do (North Korea).svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļo... 4465003 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do (North Korea).svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. Korejas kara laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Džilinas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Rjangando]] 8c1letzxpjmgnyzvyc56smxy7steqq7 4465004 4465003 2026-05-07T17:13:40Z Votre Provocateur 111653 4465004 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. Korejas kara laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Džilinas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Rjangando]] g5psazgulkn1sq41x1oxp35zgvmnv7x 4465005 4465004 2026-05-07T17:14:11Z Votre Provocateur 111653 4465005 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Džilinas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Rjangando]] 45awgwjpzoq6dle1hmpepr78nf07pbp 4465006 4465005 2026-05-07T17:14:42Z Votre Provocateur 111653 4465006 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]] [[Kategorija:Rjangando]] hr6nlkleos69k80qx0boae8z2d2cyt7 4465125 4465006 2026-05-08T05:52:32Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Ziemeļkorejas provinces]]; pievienoju [[Kategorija:Ziemeļkorejas ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465125 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Rjangando]] dh6rzcdjga87n91ubiwcdnqhnxzdkfv 4465126 4465125 2026-05-08T05:52:39Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Rjangando]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465126 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas ģeogrāfija]] 0qtq45fxrbhhpoos1vvol3qru7d7y1x 4465127 4465126 2026-05-08T05:52:55Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Ziemeļkorejas ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465127 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Paektu kalns]] (''Pjektusan'') — augstākais vulkāns Korejas pussalā. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jalū upe un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Paektu kalnā, paceļas pats Paektu kalns, ko korejieši un mandžūri cienī kā katra tautas mitoloģiskās izcelsmes vietu. Paektu kalna virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhonnji ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīgas izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgiem, sals pilniem ziemiem un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet galējos salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] gwab6z2wqmclbnpaazodswrymlfvcxr 4465129 4465127 2026-05-08T05:58:42Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ ir "haltuūra" un ir "Votre provocateur" - jau cits līmenis 4465129 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Pektusans]] — augstākais vulkāns [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek [[Jaludzjana]] un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Pektusana kalnā, paceļas pats Pektusans, ko korejieši un mandžūri cienī kā šo tautu mitoloģiskās izcelsmes vietu. Pektusana virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhondži ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīga izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgām, aukstām ziemām un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet stiprā salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korejas provinces]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] eluqtrna7meteph0yhfztq68lku05bb 4465130 4465129 2026-05-08T05:58:47Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Korejas provinces]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465130 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Rjangando |official_name=량강도 |settlement_type=province |image_map=Ryanggang-do_in_North_Korea.svg |image_flag= |area_total_km2=14317 |image_skyline= |image_seal= |population_total=719269 |capital=[[Hjesana]] }} '''Rjangando''' ({{val|ko|량강도}}, ''Ryanggang-do'') ir [[Ziemeļkoreja]]s province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Dzjiliņa|Dzjiliņas province]]) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, [[Hamgjonnamdo]] dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm. == Vēsture == Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no [[Hamgjonnamdo]] provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ. == Ģeogrāfija == Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir [[Pektusans]] — augstākais vulkāns [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek [[Jaludzjana]] un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Pektusana kalnā, paceļas pats Pektusans, ko korejieši un mandžūri cienī kā šo tautu mitoloģiskās izcelsmes vietu. Pektusana virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhondži ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīga izvirduma krātera. Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgām, aukstām ziemām un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet stiprā salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā. == Administratīvais centrs == Provinces administratīvais centrs ir [[Hjesana]] (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe. Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža. == Ekonomika == Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai. Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem. Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums]] ju4t9cdki0y6410f22abpvjp67tt6mi 0 631238 4465008 2026-05-07T17:18:23Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabirže | official_name = ''Pabiržė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pabiržė002.JPG | image_caption = Pabiržes iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Biržu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subd... 4465008 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabirže | official_name = ''Pabiržė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pabiržė002.JPG | image_caption = Pabiržes iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Biržu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Biržu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Pabiržes seņūnija]] | area_total_km2 = 0.94 | population_total = 179 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 11 | lats = 24 | latNS = N | longd = 24 | longm = 37 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = 55 | website = }} '''Pabirže''' ({{val|lt|Pabiržė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Tatula]]s upes krastā starp tās pietekām Jodupi un Smardoni, aptuveni 8 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Birži (Lietuva)|Birži]]em. == Vēsture == Pabirže vēstures avotos pirmoreiz minēta kopš 16. gadsimta sākuma. Līdz 20. gadsimta sākumam apdzīvoto vietu dēvēja par Rastauskini (''Rastauskyne, Ростовскъ'') pēc muižnieku Rastausku uzvārda, kas 1645. gadā savu muižu ziedoja miesta draudzei. Mūsdienu nosaukums cēlies no netālās Biržu pilsētas. Sākotnēji muiža piederēja [[Radvili|Radvilu]] dzimtai, bet vēlāk nonāca Tiškeviču īpašumā. 17. gadsimtā Pabirže kļuva par nozīmīgu katoļticības centru reģionā, pretstatā Biržiem, kur dominēja reformācija. 1707. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca. 19. gadsimtā miests attīstījās kā pagasta centrs, kura saimniecisko dzīvi noteica muižas tuvums un tirdzniecība. 1946. gadā ziemeļos no pabiržes esošie [[Liķēni]] kļuva par kūrorta pilsētciematu, un 1970. gada 30. jūnijā tai tika pievienota Pabirže. 1986. gadā ar valdības lēmumu nosaukums Pabirže tika atcelts, un miests kopā ar sanatoriju tika nosaukti par Liķēniem. 1988. gadā Pabiržes nosaukums tika atjaunots, 1989. gadā tā tika atdalīta no Liķēniem, un 1992. gadā Pabirže atkal kļuva par miestu, bet Liķēniem (ap 100 iedzīvotāju) mūsdienās ir ciema statuss. == Arhitektūra un apskates objekti == * Pabiržes Vissvētākās Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1897. līdz 1908. gadam neorenesanses un neobaroka stilā. Tā ir viena no lielākajām un greznākajām reģiona baznīcām, kas celta no sarkanajiem ķieģeļiem. * Pabiržes muižas ansamblis: saglabājusies muižas klēts un parka daļa, kas liecina par Tiškeviču dzimtas vēsturisko ietekmi. * Karsta kritenes: miests atrodas Biržu reģionālajā parkā, kas ir slavens ar savdabīgajām zemes iegruvuma vietām ([[Karsta process|karsta]] procesiem), kuras sastopamas arī Pabiržes apkārtnē. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka un pasts. Pabirže ir cieši saistīta ar dzejnieka Kaza Biņķa (''Kazys Binkis'') vārdu, kurš dzimis netālajā Guteļu ciemā un kura piemiņa tiek godāta vietējā kopienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Pabiržė}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.birzai.lt/ Biržu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Biržu rajona pašvaldība]] e83jjt653ibpo093q8hup0n71sghgae 0 631239 4465009 2026-05-07T17:19:17Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pabirže]] 4465009 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pabirže]] fv6g2eazvvtcg15owqsrofkv05prpbi 0 631240 4465010 2026-05-07T17:20:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pabirže]] 4465010 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pabirže]] fv6g2eazvvtcg15owqsrofkv05prpbi 3 631241 4465014 2026-05-07T17:59:35Z Avraham 15412 Avraham pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Skemous]] uz [[Dalībnieka diskusija:Dudzcar]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Skemous|Skemous]]" to "[[Special:CentralAuth/Dudzcar|Dudzcar]]" 4465014 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Dudzcar]] foyhxil48qqakp6g11dluyiev46qblg 3 631242 4465017 2026-05-07T18:06:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465017 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Clinton Baptiste}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 21.06 (EEST) 5ri5f3i65wlfxqsx1zbngr0z809cq2b 3 631243 4465022 2026-05-07T18:47:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465022 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AlessioRO}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 21.47 (EEST) 3kmm5t5e5nim6xhpakwes5con6i4elu 3 631244 4465023 2026-05-07T18:55:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465023 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=9TL}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 21.55 (EEST) rc4xsec6vq7ih3p5zsej3exjviquvc5 0 631245 4465029 2026-05-07T19:26:58Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Mēksiella]] uz [[Mēksiellas]]: tā kā raksts ir par ģinti, tad daudzskaitlī. 4465029 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mēksiellas]] poazq2wokszk6oquz9oc1d9pfryz3y6 1 631246 4465031 2026-05-07T19:26:58Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Diskusija:Mēksiella]] uz [[Diskusija:Mēksiellas]]: tā kā raksts ir par ģinti, tad daudzskaitlī. 4465031 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Mēksiellas]] bjpr0zmxxmc4knjhoeevrae10wnloth 0 631247 4465037 2026-05-07T19:43:53Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Markuss Holmgrēns Pēdešens]] 4465037 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Markuss Holmgrēns Pēdešens]] epxqndo8xk3f4r1pk7531sso49117au 0 631248 4465039 2026-05-07T19:46:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Stepans Timošenko | vārds_orig = ''Степан Прокопович Тимошенко'' | attēls = Stephen Timoshenko.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Stepans Timošenko | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Špotivka]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Vupertāle]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], Vācij... 4465039 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Stepans Timošenko | vārds_orig = ''Степан Прокопович Тимошенко'' | attēls = Stephen Timoshenko.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Stepans Timošenko | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Špotivka]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Vupertāle]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = inženieris, mehāniķis, augstskolas pasniedzējs | dzimums = V | vecāki = Prokops Timošenko, Marija Sokolovska | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Stepans Timošenko''' (ukraiņu: ''Степан Прокопович Тимошенко'', angļu: ''Stephen Timoshenko''; dzimis {{dat|1878|12|23}} Špotivkā, tagad [[Ukraina|Ukrainā]], miris {{dat|1972|5|29}} [[Vupertāle|Vupertālē]], [[Vācija|Vācijā]]) bija ukraiņu izcelsmes inženieris un mehāniķis, viens no modernās inženiermehānikas pamatlicējiem. Viņš devis būtisku ieguldījumu [[materiālu pretestība]]s, [[elastības teorija]]s, konstrukciju mehānikas un svārstību teorijas attīstībā. == Dzīvesgājums == Dzimis Špotivkas ciemā, toreizējā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Čerņigovas guberņa|Čerņihivas guberņā]], zemes mērnieka Prokopa Timošenko un Marijas Sokolovskas ģimenē. Mācījās reālskolā [[Romni|Romnos]], kur viņa skolasbiedrs bija vēlāk pazīstamais fiziķis [[Abrāms Jofe]]. Pēc tam studēja [[Pēterburga|Pēterburgas]] Satiksmes ceļu inženieru institūtā, kuru absolvēja 1901. gadā. No 1903. gada Timošenko strādāja Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. 1906. gadā viņš stažējās [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]] pie aerodinamikas un mehānikas speciālista [[Ludvigs Prantls|Ludviga Prantla]]. No 1907. līdz 1911. gadam Timošenko bija [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehniskā institūta]] profesors. Šajā laikā viņš attīstīja pētījumus materiālu pretestībā un elastības teorijā. 1911. gadā viņš tika atbrīvots no amata pēc protesta pret Krievijas Impērijas izglītības politiku, bet tajā pašā gadā saņēma Žuravska zelta medaļu par zinātniskajiem darbiem inženiermehānikā. No 1912. līdz 1917. gadam viņš strādāja Pēterburgā, kur turpināja pētījumus konstrukciju mehānikā, elastības teorijā un siju lieces teorijā. 1918. gadā Timošenko piedalījās [[Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija|Ukrainas Zinātņu akadēmijas]] izveidē un kļuva par tās akadēmiķi. 1919.–1920. gadā viņš bija Ukrainas Zinātņu akadēmijas Tehniskās mehānikas institūta direktors. 1920. gadā politisko apstākļu dēļ Timošenko emigrēja. Sākumā viņš dzīvoja [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], bet 1922. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1923. gada viņš strādāja uzņēmumā ''Westinghouse Electric Corporation''. No 1927. līdz 1936. gadam Timošenko bija [[Mičiganas Universitāte]]s profesors. Šajā laikā viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem inženiermehānikas pasniedzējiem ASV. No 1936. līdz 1960. gadam viņš bija [[Stenforda Universitāte]]s profesors, kur turpināja zinātnisko un pedagoģisko darbību. Timošenko ir pazīstams ar Timošenko sijas teoriju, kurā, atšķirībā no klasiskās Eilera—Bernulli sijas teorijas, tiek ņemta vērā šķērsbīdes deformācija un šķērsgriezuma rotācijas inerce. Šī teorija kļuva nozīmīga konstrukciju, mašīnbūves un aviācijas inženierijā. Viņš sarakstīja vairākas plaši lietotas mācību grāmatas, tostarp darbus par materiālu pretestību, elastības teoriju, konstrukciju mehāniku, plākšņu un čaulu teoriju, kā arī inženiermehānikas vēsturi. Pēc aiziešanas pensijā Timošenko dzīvoja [[Vācija|Vācijā]]. Viņš mira 1972. gada 29. maijā [[Vupertāle|Vupertālē]]. == Zinātniskā darbība == Stepans Timošenko devis būtisku ieguldījumu vairākās inženierzinātņu nozarēs: * [[elastības teorija|elastības teorijā]]; * [[materiālu pretestība|materiālu pretestībā]]; * konstrukciju mehānikā; * siju, plākšņu un čaulu teorijā; * svārstību teorijā; * inženiermehānikas izglītības attīstībā. Viņa darbi kļuva par pamatu modernai inženiermehānikas mācīšanai ASV un Eiropā. Timošenko mācību grāmatas ilgstoši tika izmantotas daudzās tehniskajās universitātēs. == Apbalvojumi un atzinība == Timošenko bija vairāku zinātņu akadēmiju un zinātnisko biedrību loceklis. Viņš bija [[Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Zinātņu akadēmija|ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas]] loceklis un [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] ārzemju loceklis. 1957. gadā Amerikas Mašīnbūves inženieru biedrība nodibināja Timošenko medaļu, kas kļuva par vienu no augstākajiem apbalvojumiem lietišķajā mehānikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Timošenko, Stepans}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu zinātnieki]] [[Kategorija:Ukraiņu inženieri]] [[Kategorija:Amerikāņu inženieri]] [[Kategorija:Mehāniķi]] [[Kategorija:Materiālu pretestība]] [[Kategorija:Elastības teorija]] 7gfqwdwaytmyfzldr2k8voxo2l0cjsh 4465040 4465039 2026-05-07T19:46:11Z Votre Provocateur 111653 4465040 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Stepans Timošenko | vārds_orig = ''Степан Прокопович Тимошенко'' | attēls = Stephen Timoshenko.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Stepans Timošenko | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Špotivka]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Vupertāle]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = inženieris, mehāniķis, augstskolas pasniedzējs | dzimums = V | vecāki = Prokops Timošenko, Marija Sokolovska | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Stepans Timošenko''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Степан Прокопович Тимошенко'', angļu: ''Stephen Timoshenko''; dzimis {{dat|1878|12|23}} Špotivkā, tagad [[Ukraina|Ukrainā]], miris {{dat|1972|5|29}} [[Vupertāle|Vupertālē]], [[Vācija|Vācijā]]) bija ukraiņu izcelsmes inženieris un mehāniķis, viens no modernās inženiermehānikas pamatlicējiem. Viņš devis būtisku ieguldījumu [[materiālu pretestība]]s, [[elastības teorija]]s, konstrukciju mehānikas un svārstību teorijas attīstībā. == Dzīvesgājums == Dzimis Špotivkas ciemā, toreizējā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Čerņigovas guberņa|Čerņihivas guberņā]], zemes mērnieka Prokopa Timošenko un Marijas Sokolovskas ģimenē. Mācījās reālskolā [[Romni|Romnos]], kur viņa skolasbiedrs bija vēlāk pazīstamais fiziķis [[Abrāms Jofe]]. Pēc tam studēja [[Pēterburga|Pēterburgas]] Satiksmes ceļu inženieru institūtā, kuru absolvēja 1901. gadā. No 1903. gada Timošenko strādāja Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. 1906. gadā viņš stažējās [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]] pie aerodinamikas un mehānikas speciālista [[Ludvigs Prantls|Ludviga Prantla]]. No 1907. līdz 1911. gadam Timošenko bija [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehniskā institūta]] profesors. Šajā laikā viņš attīstīja pētījumus materiālu pretestībā un elastības teorijā. 1911. gadā viņš tika atbrīvots no amata pēc protesta pret Krievijas Impērijas izglītības politiku, bet tajā pašā gadā saņēma Žuravska zelta medaļu par zinātniskajiem darbiem inženiermehānikā. No 1912. līdz 1917. gadam viņš strādāja Pēterburgā, kur turpināja pētījumus konstrukciju mehānikā, elastības teorijā un siju lieces teorijā. 1918. gadā Timošenko piedalījās [[Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija|Ukrainas Zinātņu akadēmijas]] izveidē un kļuva par tās akadēmiķi. 1919.–1920. gadā viņš bija Ukrainas Zinātņu akadēmijas Tehniskās mehānikas institūta direktors. 1920. gadā politisko apstākļu dēļ Timošenko emigrēja. Sākumā viņš dzīvoja [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], bet 1922. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1923. gada viņš strādāja uzņēmumā ''Westinghouse Electric Corporation''. No 1927. līdz 1936. gadam Timošenko bija [[Mičiganas Universitāte]]s profesors. Šajā laikā viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem inženiermehānikas pasniedzējiem ASV. No 1936. līdz 1960. gadam viņš bija [[Stenforda Universitāte]]s profesors, kur turpināja zinātnisko un pedagoģisko darbību. Timošenko ir pazīstams ar Timošenko sijas teoriju, kurā, atšķirībā no klasiskās Eilera—Bernulli sijas teorijas, tiek ņemta vērā šķērsbīdes deformācija un šķērsgriezuma rotācijas inerce. Šī teorija kļuva nozīmīga konstrukciju, mašīnbūves un aviācijas inženierijā. Viņš sarakstīja vairākas plaši lietotas mācību grāmatas, tostarp darbus par materiālu pretestību, elastības teoriju, konstrukciju mehāniku, plākšņu un čaulu teoriju, kā arī inženiermehānikas vēsturi. Pēc aiziešanas pensijā Timošenko dzīvoja [[Vācija|Vācijā]]. Viņš mira 1972. gada 29. maijā [[Vupertāle|Vupertālē]]. == Zinātniskā darbība == Stepans Timošenko devis būtisku ieguldījumu vairākās inženierzinātņu nozarēs: * [[elastības teorija|elastības teorijā]]; * [[materiālu pretestība|materiālu pretestībā]]; * konstrukciju mehānikā; * siju, plākšņu un čaulu teorijā; * svārstību teorijā; * inženiermehānikas izglītības attīstībā. Viņa darbi kļuva par pamatu modernai inženiermehānikas mācīšanai ASV un Eiropā. Timošenko mācību grāmatas ilgstoši tika izmantotas daudzās tehniskajās universitātēs. == Apbalvojumi un atzinība == Timošenko bija vairāku zinātņu akadēmiju un zinātnisko biedrību loceklis. Viņš bija [[Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Zinātņu akadēmija|ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas]] loceklis un [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] ārzemju loceklis. 1957. gadā Amerikas Mašīnbūves inženieru biedrība nodibināja Timošenko medaļu, kas kļuva par vienu no augstākajiem apbalvojumiem lietišķajā mehānikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Timošenko, Stepans}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu zinātnieki]] [[Kategorija:Ukraiņu inženieri]] [[Kategorija:Amerikāņu inženieri]] [[Kategorija:Mehāniķi]] [[Kategorija:Materiālu pretestība]] [[Kategorija:Elastības teorija]] krckjtxu1mm3gtyst8ro5pmyk4ahmhl 4465041 4465040 2026-05-07T19:46:43Z Votre Provocateur 111653 4465041 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Stepans Timošenko | vārds_orig = ''Степан Прокопович Тимошенко'' | attēls = Stephen Timoshenko.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Stepans Timošenko | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Špotivka]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Vupertāle]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = inženieris, mehāniķis, augstskolas pasniedzējs | dzimums = V | vecāki = Prokops Timošenko, Marija Sokolovska | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Stepans Timošenko''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Степан Прокопович Тимошенко'', angļu: ''Stephen Timoshenko''; dzimis {{dat|1878|12|23}} Špotivkā, tagad [[Ukraina|Ukrainā]], miris {{dat|1972|5|29}} [[Vupertāle|Vupertālē]], [[Vācija|Vācijā]]) bija ukraiņu izcelsmes inženieris un mehāniķis, viens no modernās inženiermehānikas pamatlicējiem. Viņš devis būtisku ieguldījumu [[materiālu pretestība]]s, [[elastības teorija]]s, konstrukciju mehānikas un svārstību teorijas attīstībā. == Dzīvesgājums == Dzimis Špotivkas ciemā, toreizējā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Čerņigovas guberņa|Čerņihivas guberņā]], zemes mērnieka Prokopa Timošenko un Marijas Sokolovskas ģimenē. Mācījās reālskolā [[Romni|Romnos]], kur viņa skolasbiedrs bija vēlāk pazīstamais fiziķis [[Abrāms Jofe]]. Pēc tam studēja [[Pēterburga|Pēterburgas]] Satiksmes ceļu inženieru institūtā, kuru absolvēja 1901. gadā. No 1903. gada Timošenko strādāja Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. 1906. gadā viņš stažējās [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]] pie aerodinamikas un mehānikas speciālista [[Ludvigs Prantls|Ludviga Prantla]]. No 1907. līdz 1911. gadam Timošenko bija [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehniskā institūta]] profesors. Šajā laikā viņš attīstīja pētījumus materiālu pretestībā un elastības teorijā. 1911. gadā viņš tika atbrīvots no amata pēc protesta pret Krievijas Impērijas izglītības politiku, bet tajā pašā gadā saņēma Žuravska zelta medaļu par zinātniskajiem darbiem inženiermehānikā. No 1912. līdz 1917. gadam viņš strādāja Pēterburgā, kur turpināja pētījumus konstrukciju mehānikā, elastības teorijā un siju lieces teorijā. 1918. gadā Timošenko piedalījās [[Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija|Ukrainas Zinātņu akadēmijas]] izveidē un kļuva par tās akadēmiķi. 1919.–1920. gadā viņš bija Ukrainas Zinātņu akadēmijas Tehniskās mehānikas institūta direktors. 1920. gadā politisko apstākļu dēļ Timošenko emigrēja. Sākumā viņš dzīvoja [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], bet 1922. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1923. gada viņš strādāja uzņēmumā ''Westinghouse Electric Corporation''. No 1927. līdz 1936. gadam Timošenko bija [[Mičiganas Universitāte]]s profesors. Šajā laikā viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem inženiermehānikas pasniedzējiem ASV. No 1936. līdz 1960. gadam viņš bija [[Stenforda Universitāte]]s profesors, kur turpināja zinātnisko un pedagoģisko darbību. Timošenko ir pazīstams ar Timošenko sijas teoriju, kurā, atšķirībā no klasiskās Eilera—Bernulli sijas teorijas, tiek ņemta vērā šķērsbīdes deformācija un šķērsgriezuma rotācijas inerce. Šī teorija kļuva nozīmīga konstrukciju, mašīnbūves un aviācijas inženierijā. Viņš sarakstīja vairākas plaši lietotas mācību grāmatas, tostarp darbus par materiālu pretestību, elastības teoriju, konstrukciju mehāniku, plākšņu un čaulu teoriju, kā arī inženiermehānikas vēsturi. Pēc aiziešanas pensijā Timošenko dzīvoja [[Vācija|Vācijā]]. Miris 1972. gada 29. maijā [[Vupertāle|Vupertālē]]. == Zinātniskā darbība == Stepans Timošenko devis būtisku ieguldījumu vairākās inženierzinātņu nozarēs: * [[elastības teorija|elastības teorijā]]; * [[materiālu pretestība|materiālu pretestībā]]; * konstrukciju mehānikā; * siju, plākšņu un čaulu teorijā; * svārstību teorijā; * inženiermehānikas izglītības attīstībā. Viņa darbi kļuva par pamatu modernai inženiermehānikas mācīšanai ASV un Eiropā. Timošenko mācību grāmatas ilgstoši tika izmantotas daudzās tehniskajās universitātēs. == Apbalvojumi un atzinība == Timošenko bija vairāku zinātņu akadēmiju un zinātnisko biedrību loceklis. Viņš bija [[Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Zinātņu akadēmija|ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas]] loceklis un [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] ārzemju loceklis. 1957. gadā Amerikas Mašīnbūves inženieru biedrība nodibināja Timošenko medaļu, kas kļuva par vienu no augstākajiem apbalvojumiem lietišķajā mehānikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Timošenko, Stepans}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu zinātnieki]] [[Kategorija:Ukraiņu inženieri]] [[Kategorija:Amerikāņu inženieri]] [[Kategorija:Mehāniķi]] [[Kategorija:Materiālu pretestība]] [[Kategorija:Elastības teorija]] oznb9xxvdbte226u2gwo0fpo0xi3izb 4465042 4465041 2026-05-07T19:47:07Z Votre Provocateur 111653 4465042 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Stepans Timošenko | vārds_orig = ''Степан Прокопович Тимошенко'' | attēls = Stephen Timoshenko.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Stepans Timošenko | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Špotivka]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Vupertāle]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = inženieris, mehāniķis, augstskolas pasniedzējs | dzimums = V | vecāki = Prokops Timošenko, Marija Sokolovska | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Stepans Timošenko''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Степан Прокопович Тимошенко'', angļu: ''Stephen Timoshenko''; dzimis {{dat|1878|12|23}} Špotivkā, tagad [[Ukraina|Ukrainā]], miris {{dat|1972|5|29}} [[Vupertāle|Vupertālē]], [[Vācija|Vācijā]]) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes inženieris un mehāniķis, viens no modernās inženiermehānikas pamatlicējiem. Viņš devis būtisku ieguldījumu [[materiālu pretestība]]s, [[elastības teorija]]s, konstrukciju mehānikas un svārstību teorijas attīstībā. == Dzīvesgājums == Dzimis Špotivkas ciemā, toreizējā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Čerņigovas guberņa|Čerņihivas guberņā]], zemes mērnieka Prokopa Timošenko un Marijas Sokolovskas ģimenē. Mācījās reālskolā [[Romni|Romnos]], kur viņa skolasbiedrs bija vēlāk pazīstamais fiziķis [[Abrāms Jofe]]. Pēc tam studēja [[Pēterburga|Pēterburgas]] Satiksmes ceļu inženieru institūtā, kuru absolvēja 1901. gadā. No 1903. gada Timošenko strādāja Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. 1906. gadā viņš stažējās [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]] pie aerodinamikas un mehānikas speciālista [[Ludvigs Prantls|Ludviga Prantla]]. No 1907. līdz 1911. gadam Timošenko bija [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehniskā institūta]] profesors. Šajā laikā viņš attīstīja pētījumus materiālu pretestībā un elastības teorijā. 1911. gadā viņš tika atbrīvots no amata pēc protesta pret Krievijas Impērijas izglītības politiku, bet tajā pašā gadā saņēma Žuravska zelta medaļu par zinātniskajiem darbiem inženiermehānikā. No 1912. līdz 1917. gadam viņš strādāja Pēterburgā, kur turpināja pētījumus konstrukciju mehānikā, elastības teorijā un siju lieces teorijā. 1918. gadā Timošenko piedalījās [[Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija|Ukrainas Zinātņu akadēmijas]] izveidē un kļuva par tās akadēmiķi. 1919.–1920. gadā viņš bija Ukrainas Zinātņu akadēmijas Tehniskās mehānikas institūta direktors. 1920. gadā politisko apstākļu dēļ Timošenko emigrēja. Sākumā viņš dzīvoja [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], bet 1922. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1923. gada viņš strādāja uzņēmumā ''Westinghouse Electric Corporation''. No 1927. līdz 1936. gadam Timošenko bija [[Mičiganas Universitāte]]s profesors. Šajā laikā viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem inženiermehānikas pasniedzējiem ASV. No 1936. līdz 1960. gadam viņš bija [[Stenforda Universitāte]]s profesors, kur turpināja zinātnisko un pedagoģisko darbību. Timošenko ir pazīstams ar Timošenko sijas teoriju, kurā, atšķirībā no klasiskās Eilera—Bernulli sijas teorijas, tiek ņemta vērā šķērsbīdes deformācija un šķērsgriezuma rotācijas inerce. Šī teorija kļuva nozīmīga konstrukciju, mašīnbūves un aviācijas inženierijā. Viņš sarakstīja vairākas plaši lietotas mācību grāmatas, tostarp darbus par materiālu pretestību, elastības teoriju, konstrukciju mehāniku, plākšņu un čaulu teoriju, kā arī inženiermehānikas vēsturi. Pēc aiziešanas pensijā Timošenko dzīvoja [[Vācija|Vācijā]]. Miris 1972. gada 29. maijā [[Vupertāle|Vupertālē]]. == Zinātniskā darbība == Stepans Timošenko devis būtisku ieguldījumu vairākās inženierzinātņu nozarēs: * [[elastības teorija|elastības teorijā]]; * [[materiālu pretestība|materiālu pretestībā]]; * konstrukciju mehānikā; * siju, plākšņu un čaulu teorijā; * svārstību teorijā; * inženiermehānikas izglītības attīstībā. Viņa darbi kļuva par pamatu modernai inženiermehānikas mācīšanai ASV un Eiropā. Timošenko mācību grāmatas ilgstoši tika izmantotas daudzās tehniskajās universitātēs. == Apbalvojumi un atzinība == Timošenko bija vairāku zinātņu akadēmiju un zinātnisko biedrību loceklis. Viņš bija [[Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Zinātņu akadēmija|ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas]] loceklis un [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] ārzemju loceklis. 1957. gadā Amerikas Mašīnbūves inženieru biedrība nodibināja Timošenko medaļu, kas kļuva par vienu no augstākajiem apbalvojumiem lietišķajā mehānikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Timošenko, Stepans}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ukraiņu zinātnieki]] [[Kategorija:Ukraiņu inženieri]] [[Kategorija:Amerikāņu inženieri]] [[Kategorija:Mehāniķi]] [[Kategorija:Materiālu pretestība]] [[Kategorija:Elastības teorija]] kio4b1yvi5whxfwv2idckzcvc2hkw29 6 631249 4465044 2026-05-07T19:52:59Z Jānis U. 198 Bothriolepis rekonstrukcija ar SL kaula izvietojumu. 4465044 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Bothriolepis rekonstrukcija ar SL kaula izvietojumu. == Licence == {{PD-self}} 6y7r3j3ixxq2a06y15wu7dchdyja0a6 0 631250 4465045 2026-05-07T19:53:44Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} [[Attēls:Bothriolepis SL.jpg|thumb|right|270px|''SL'' izvietojums (iekrāsots ar sarkanu).]] '''Pusmēness kauls''' (''semilunare'') saīsinājumā ('''''S''''')<ref>E.Lukševičs, Mugurkaulnieku paleontoloģija, LU, Rīga, 1999.g., 24. lpp. {{ISBN|9984-516-54-7}}</ref> vai arī ('''''SL''''') ir bruņu plātne, kas klāj [[Antiarhi|antiarhu]] [[rumpis|rumpja]] vēdera puses priekšējo vidusdaļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja Vidukļa kārba|viduk... 4465045 wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[Attēls:Bothriolepis SL.jpg|thumb|right|270px|''SL'' izvietojums (iekrāsots ar sarkanu).]] '''Pusmēness kauls''' (''semilunare'') saīsinājumā ('''''S''''')<ref>E.Lukševičs, Mugurkaulnieku paleontoloģija, LU, Rīga, 1999.g., 24. lpp. {{ISBN|9984-516-54-7}}</ref> vai arī ('''''SL''''') ir bruņu plātne, kas klāj [[Antiarhi|antiarhu]] [[rumpis|rumpja]] vēdera puses priekšējo vidusdaļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja [[Vidukļa kārba|vidukļa kārbu]]. ''SL'' plātnei parasti ir pusapaļa (pusmēness) forma (pēc kuras kauls arī ir nosaukts), kur aizmugurējā izliektā mala robežojas ar labo un kreiso [[priekšējais vēdera-sānu kauls|priekšējo vēdera-sānu kaulu]] (''AVL''), bet priekšējā taisnā mala (reizēm ieliekta) veido vidukļa kārbas ārējo priekšējo malu. Dažādām antiarhu grupām SL var satāvēt no viena kaula (piemēram, botriolepjiem) vai no diviem (labā un kreisā) kauliem (piemēram, asterolepjiem). Šī pazīme kalpo antiarhu klasificēšanā. SL kauls, iespējams, varētu būt analogs artrodiru ''[[anterior medio-ventrale]]'' un ''[[interlateralia]]'' kauliem. Tas parasti ir platāks, nekā garš, īpaši ja tas sastāv no divām daļām. Asterolepjiem abi SL kauli ievietojas izgriezumā starp AVL plātnēm to priekšpusē. Savā starpā abi SL kauli ir savienoti ķīļveidīgi. Labā SL kaula mediālajā malā ir padziļinājums, bet tam atbilstošā kreisā SL kaula mala ir izliekta. SL aizmugurējā mala ir biezāka par priekšējo. No ārpuses kauls ir ornamentēts ar pauguriņiem. Neornamentēta paliek tikai šaura josla gar priekšējo malu. Paralēli priekšējai malai pāri visam kaulam iet šķērseniskā subcefālās bedrīšu līnijas vaga. Lai gan antiarhu lielakai daļai SL ir pusmēness forma (gan pāra, gan nepāra variantiem), taču, atšķirībā no tiem, Gerdalepis ģintij nepāra SL kaulam ir piecstūra forma.В.Н.Каратаюте-Талимаа, ''Род Asterolepis из девонских отложений Русской платформы.'', Сб. "Вопросы геологии Литвы". Вильнюс, 1963, 107. lpp. Savukārt asterolepju juvenīlajām formām SL kaula mediālajā daļā priekšpusē ir ķīļveidīgs izvirzījums, kas pieaugšanas gaitā izzūd. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] ai3zp08340ktpzs9o3chkz559vcjaoc 4465051 4465045 2026-05-07T20:00:08Z Jānis U. 198 4465051 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bothriolepis SL.jpg|thumb|right|270px|''SL'' izvietojums (iekrāsots ar sarkanu).]] '''Pusmēness kauls''' (''semilunare'') saīsinājumā ('''''S''''')<ref>E.Lukševičs, Mugurkaulnieku paleontoloģija, LU, Rīga, 1999.g., 24. lpp. {{ISBN|9984-516-54-7}}</ref> vai arī ('''''SL''''') ir bruņu plātne, kas klāj [[Antiarhi|antiarhu]] [[rumpis|rumpja]] vēdera puses priekšējo vidusdaļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja [[Vidukļa kārba|vidukļa kārbu]]. ''SL'' plātnei parasti ir pusapaļa (pusmēness) forma (pēc kuras kauls arī ir nosaukts), kur aizmugurējā izliektā mala robežojas ar labo un kreiso [[priekšējais vēdera-sānu kauls|priekšējo vēdera-sānu kaulu]] (''AVL''), bet priekšējā taisnā mala (reizēm ieliekta) veido vidukļa kārbas ārējo priekšējo malu. Dažādām antiarhu grupām SL var satāvēt no viena kaula (piemēram, [[botriolepji]]em) vai no diviem (labā un kreisā) kauliem (piemēram, [[asterolepji]]em). Šī pazīme kalpo antiarhu [[Binārā nomenklatūra|klasificēšanā]]. ''SL'' kauls, iespējams, varētu būt analogs [[Artrodiras|artrodiru]] ''[[anterior medio-ventrale]]'' un ''[[interlateralia]]'' kauliem. Tas parasti ir platāks, nekā garš, īpaši ja tas sastāv no divām daļām. Asterolepjiem abi ''SL'' kauli ievietojas izgriezumā starp ''[[AVL]]'' plātnēm to priekšpusē. Savā starpā abi ''SL'' kauli ir savienoti ķīļveidīgi. Labā SL kaula mediālajā malā ir padziļinājums, bet tam atbilstošā kreisā SL kaula mala ir izliekta. SL aizmugurējā mala ir biezāka par priekšējo. No ārpuses kauls ir ornamentēts ar pauguriņiem. Neornamentēta paliek tikai šaura josla gar priekšējo malu. Paralēli priekšējai malai pāri visam kaulam iet [[Šķērseniskā subcefālā bedrīšu līnija|šķērseniskā subcefālās bedrīšu līnija]]s vaga. Lai gan antiarhu lielākajai daļai ''SL'' ir pusmēness forma (gan pāra, gan nepāra variantiem), taču, atšķirībā no tiem, ''[[Gerdalepis]]'' ģintij nepāra ''SL'' kaulam ir piecstūra forma.<ref>В.Н.Каратаюте-Талимаа, ''Род Asterolepis из девонских отложений Русской платформы.'', Сб. "Вопросы геологии Литвы". Вильнюс, 1963, 107. lpp.</ref> Savukārt asterolepju juvenīlajām formām ''SL'' kaula mediālajā daļā priekšpusē ir ķīļveidīgs izvirzījums, kas pieaugšanas gaitā izzūd. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] hlblhg0f1icw4g39tyht9b7wdg6lcc1 0 631251 4465048 2026-05-07T19:57:50Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Ulichi map.png|thumb|Uļiču apdzīvotības aptuvenā teritorija]] '''Uļiči''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: Уличи, Улучи) bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņepra]]s lejteces, [[Dņestra]]s lejteces un [[Dienvidbuga]]s baseina teritorijas. Dažādos avotos uļiču apdzīvotā teritorija tiek lokalizēta starp [[Dņepra|Dņepru]], [[Dņestra|Dņestru]] un Melnā j... 4465048 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ulichi map.png|thumb|Uļiču apdzīvotības aptuvenā teritorija]] '''Uļiči''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: Уличи, Улучи) bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņepra]]s lejteces, [[Dņestra]]s lejteces un [[Dienvidbuga]]s baseina teritorijas. Dažādos avotos uļiču apdzīvotā teritorija tiek lokalizēta starp [[Dņepra|Dņepru]], [[Dņestra|Dņestru]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrasti. Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|''Pagājušo gadu vēsturi'']] uļiči sākotnēji pretojās [[Kijivas Krievzeme]]s varai. 10. gadsimtā viņus pakļāva Kijivas kņazi, un viņu zemes pakāpeniski tika iekļautas Kijivas Krievzemes politiskajā ietekmes zonā. Hronikās minēts, ka kņaza [[Igors Rurikovičs|Igora]] vojevoda Svenelds karoja pret uļičiem un pēc ilgstošas aplenkšanas ieņēma viņu pilsētu Peresečenu. Uļiču vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar stepes pierobežu. Viņu teritorija atradās saskarsmes zonā starp austrumslāvu zemkopju kopienām un [[Melnās jūras stepe]]s klejotāju tautām. Šo apstākļu dēļ uļiču apdzīvotība vēlāk daļēji pārvietojās uz rietumiem, Dņestras un Dienvidbugas virzienā. No vēlajiem viduslaikiem uļiču pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās [[ukraiņu tauta]]s etnoģenēzē. == Skatīt arī == * [[Tiverci]] * [[Poļani]] * [[Drevlani]] * [[Siverjani]] * [[Kijivas Krievzeme]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Austrumslāvu ciltis]] [[Kategorija:Ukraiņi]] g1zdsm4syi4lirbzrjkhy4zomk2tswd 4465049 4465048 2026-05-07T19:58:34Z Votre Provocateur 111653 4465049 wikitext text/x-wiki '''Uļiči''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Оуличи'') bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņepra]]s lejteces, [[Dņestra]]s lejteces un [[Dienvidbuga]]s baseina teritorijas. Dažādos avotos uļiču apdzīvotā teritorija tiek lokalizēta starp [[Dņepra|Dņepru]], [[Dņestra|Dņestru]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrasti. Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|Pagājušo gadu vēsturi]] uļiči sākotnēji pretojās [[Kijivas Krievzeme]]s varai. 10. gadsimtā viņus pakļāva Kijivas kņazi, un viņu zemes pakāpeniski tika iekļautas Kijivas Krievzemes politiskajā ietekmes zonā. Hronikās minēts, ka kņaza [[Igors Rurikovičs|Igora]] vojevoda Svenelds karoja pret uļičiem un pēc ilgstošas aplenkšanas ieņēma viņu pilsētu Peresečenu. Uļiču vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar stepes pierobežu. Viņu teritorija atradās saskarsmes zonā starp austrumslāvu zemkopju kopienām un Melnās jūras stepes klejotāju tautām. Šo apstākļu dēļ uļiču apdzīvotība vēlāk daļēji pārvietojās uz rietumiem, Dņestras un Dienvidbugas virzienā. No vēlajiem viduslaikiem uļiču pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās [[ukraiņu tauta]]s etnoģenēzē == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Austrumslāvu ciltis]] [[Kategorija:Ukraiņi]] 7lod4osywg39ccyjbpbqadxlv54oemv 4465050 4465049 2026-05-07T19:59:21Z Votre Provocateur 111653 4465050 wikitext text/x-wiki [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] '''Uļiči''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Оуличи'') bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņepra]]s lejteces, [[Dņestra]]s lejteces un [[Dienvidbuga]]s baseina teritorijas. Dažādos avotos uļiču apdzīvotā teritorija tiek lokalizēta starp [[Dņepra|Dņepru]], [[Dņestra|Dņestru]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrasti. Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|Pagājušo gadu vēsturi]] uļiči sākotnēji pretojās [[Kijivas Krievzeme]]s varai. 10. gadsimtā viņus pakļāva Kijivas kņazi, un viņu zemes pakāpeniski tika iekļautas Kijivas Krievzemes politiskajā ietekmes zonā. Hronikās minēts, ka kņaza [[Igors Rurikovičs|Igora]] vojevoda Svenelds karoja pret uļičiem un pēc ilgstošas aplenkšanas ieņēma viņu pilsētu Peresečenu. Uļiču vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar stepes pierobežu. Viņu teritorija atradās saskarsmes zonā starp austrumslāvu zemkopju kopienām un Melnās jūras stepes klejotāju tautām. Šo apstākļu dēļ uļiču apdzīvotība vēlāk daļēji pārvietojās uz rietumiem, Dņestras un Dienvidbugas virzienā. No vēlajiem viduslaikiem uļiču pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās [[ukraiņu tauta]]s etnoģenēzē == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Austrumslāvu ciltis]] [[Kategorija:Ukraiņi]] m0swrx095z1m317fm835km9hid1xssu 0 631252 4465055 2026-05-07T20:02:34Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] '''Tiverieši''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Тиверци'') bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņestra]]s un [[Pruta]] baseina teritorijas, kā arī zemes pie [[Dņestra]]s lejteces un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļrietumu piekrastes. Saskaņā ar Pagājušo gadu vēs... 4465055 wikitext text/x-wiki [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] '''Tiverieši''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Тиверци'') bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņestra]]s un [[Pruta]] baseina teritorijas, kā arī zemes pie [[Dņestra]]s lejteces un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļrietumu piekrastes. Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|''Pagājušo gadu vēsturi'']] tiverieši dzīvoja gar [[Dņestra|Dņestru]] līdz pat [[Donava]]i. Hronikās viņi bieži minēti kopā ar [[Uļiči|uļičiem]], jo abu cilšu apdzīvotās teritorijas atradās stepes pierobežā un bija saistītas ar dienvidrietumu austrumslāvu apdzīvotības zonu. 10. gadsimtā tiverieši nonāca [[Kijivas Krievzeme]]s politiskajā ietekmē. Viņi piedalījās Kijivas kņazu karagājienos, tostarp karagājienos pret [[Bizantijas Impērija|Bizantiju]]. Vēlāk viņu zemes daļēji ietekmēja stepju klejotāju kustības, kā arī politiskās pārmaiņas Dņestras un Donavas pierobežā. Tiveriešu vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar kontaktzonu starp austrumslāvu zemkopju kopienām, [[Melnās jūras stepe]]s klejotāju tautām, [[Bizantijas Impērija|Bizantiju]] un [[Donava]]s reģiona iedzīvotājiem. Šī teritorija bija nozīmīga tirdzniecības, militāro sakaru un kultūras mijiedarbības zona. No vēlajiem viduslaikiem tiveriešu pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās [[ukraiņu tauta]]s etnoģenēzē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Austrumslāvu ciltis]] [[Kategorija:Ukraiņi]] tp4o55cxrew69x5br0ieyt3t0hzyqtb 4465056 4465055 2026-05-07T20:03:24Z Votre Provocateur 111653 4465056 wikitext text/x-wiki [[Attēls:East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|thumb|Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā]] '''Tiverieši''' ([[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Тиверци'') bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja [[Dņestra]]s un [[Pruta]] baseina teritorijas, kā arī zemes pie [[Dņestra]]s lejteces un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļrietumu piekrastes. Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|Pagājušo gadu vēsturi]] tiverieši dzīvoja gar [[Dņestra|Dņestru]] līdz pat [[Donava]]i. Hronikās viņi bieži minēti kopā ar [[Uļiči|uļičiem]], jo abu cilšu apdzīvotās teritorijas atradās stepes pierobežā un bija saistītas ar dienvidrietumu austrumslāvu apdzīvotības zonu. 10. gadsimtā tiverieši nonāca [[Kijivas Krievzeme]]s politiskajā ietekmē. Viņi piedalījās Kijivas kņazu karagājienos, tostarp karagājienos pret [[Bizantijas Impērija|Bizantiju]]. Vēlāk viņu zemes daļēji ietekmēja stepju klejotāju kustības, kā arī politiskās pārmaiņas Dņestras un Donavas pierobežā. Tiveriešu vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar kontaktzonu starp austrumslāvu zemkopju kopienām, [[Melnās jūras stepe]]s klejotāju tautām, [[Bizantijas Impērija|Bizantiju]] un [[Donava]]s reģiona iedzīvotājiem. Šī teritorija bija nozīmīga tirdzniecības, militāro sakaru un kultūras mijiedarbības zona. No vēlajiem viduslaikiem tiveriešu pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās [[ukraiņu tauta]]s etnoģenēzē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Austrumslāvu ciltis]] [[Kategorija:Ukraiņi]] rr3z84qpvduru3zqgh2ezq6n54quxgf 1 631253 4465078 2026-05-07T20:57:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465078 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 631254 4465079 2026-05-07T20:58:08Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465079 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ukraina |tēma = Zinātne }} q2bej3nerd045dg8yxhs4qx7q9h1exp 1 631255 4465080 2026-05-07T20:58:39Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465080 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ukraina |tēma = Vēsture }} ed53cdn36vmatiumaqz1uzp6p99xcu1 1 631256 4465081 2026-05-07T20:58:55Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465081 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ukraina |tēma = Vēsture }} ed53cdn36vmatiumaqz1uzp6p99xcu1 3 631257 4465083 2026-05-07T22:14:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465083 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Schniggggi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 01.14 (EEST) rfbgvb8j20y6860k29ngjaf7ddug5ln 3 631258 4465085 2026-05-07T23:56:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465085 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Snakeyhahia}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 02.56 (EEST) 76sone0r36l9oi7u58rk8d571sp2f6l 0 631259 4465108 2026-05-08T04:14:23Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Garastes zivju ērglis]] uz [[Pallasa ērglis]]: sugas nosaukums latviešu valodā. 4465108 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pallasa ērglis]] byfnp2l6musymhv1hmcv91epytfpd5o 0 631260 4465115 2026-05-08T04:29:37Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Alberts Prande]] 4465115 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alberts Prande]] ih74loxqh8b286e8kirbrqj7c0izyyt 3 631261 4465117 2026-05-08T04:30:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465117 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Scarlett179}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 07.30 (EEST) 0ezs8q93yi6lql3ilzn22erou2ngcly 3 631262 4465120 2026-05-08T05:40:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465120 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Schaumturducken2020}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 08.40 (EEST) dz9gwd37kehytbsnmqn4o4gjr2lf3ce 3 631263 4465156 2026-05-08T07:32:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465156 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wanja01}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 10.32 (EEST) b1ghaoon2jxgvhbtcm4p5ten1axm55t 0 631264 4465161 2026-05-08T07:40:01Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Kražante | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Šušvė003.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = [[Autoceļš A12 (Lietuva)|Autoceļa A12]] tilts pār Kražanti | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Vašilēniem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_pla... 4465161 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Kražante | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Šušvė003.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = [[Autoceļš A12 (Lietuva)|Autoceļa A12]] tilts pār Kražanti | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Vašilēniem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=39 | sāk_plat_s=54 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=26 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=40 | iet_plat_s=10 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=04 | iet_gar_s=39 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 87,4 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 4,18 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 378 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Kražante''' ({{val|lt|Kražantė}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Dubīsa]]s labā krasta, kā arī tās garākā pieteka [[Telšu rajons|Telšu]] un [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Ķēdaiņu rajons|Ķēdaiņu]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/krazante/|title=Kražantė|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-08|language=lt}}</ref> Sākas [[Žemaitijas augstiene]]s centrālajā daļā 1 km uz rietumiem no Vašilēnu ciema. Augštecē plūst austrumu—dienvidaustrumu virzienā, līdz pie [[Griņi]]em pagriežas uz ziemeļaustrumiem. Ietek Dubīsā pie Burbaičiem. Aukštecē (apmēram 32 km garā posmā) upes gultne ir līdz 4 m plata, no Šakas līdz Kuprei tā ir regulēta, platums — 10–23 m, dziļums — 2,1–3,2 metri. No Kupras līdz ietekai upes gultne ir ļoti līkumota, 6–12 m plata, 1–1,5 m dziļa. Vidējais kritums ir 1,03 m/km, straumes ātrums — 0,1 m/s, lejtecē — 0,2–0,3 m/s. Lejtecē upes ieleja ir dziļa, ar stāvām kraujām, 6–20 m, vietām pat 30 m augstām. Lielākās pietekas ir Berže (33 km gara, kreisā krasta pieteka), Gomerta (16 km) un Ažīte (20 km, abas labā krasta pietekas). Upes lejtece no Kukečiem līdz ietekai atrodas Kražantes rezervātā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Kraži]], [[Griņi]], [[Ķelme]] un [[Kukeči]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] sl0fppoaqd778ztm53cimc0airgdwt7 4465162 4465161 2026-05-08T07:40:47Z Kikos 3705 4465162 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Kražante | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Šušvė003.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = [[Autoceļš A12 (Lietuva)|Autoceļa A12]] tilts pār Kražanti | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Vašilēniem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=39 | sāk_plat_s=54 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=26 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=40 | iet_plat_s=10 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=04 | iet_gar_s=39 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 87,4 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 4,18 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 378 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Kražante''' ({{val|lt|Kražantė}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Dubīsa]]s labā krasta, kā arī tās garākā pieteka [[Telšu rajons|Telšu]] un [[Ķelmes rajons|Ķelmes]], [[Ķēdaiņu rajons|Ķēdaiņu]] rajonu pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/krazante/|title=Kražantė|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-08|language=lt}}</ref> Sākas [[Žemaitijas augstiene]]s centrālajā daļā 1 km uz rietumiem no Vašilēnu ciema. Augštecē plūst austrumu—dienvidaustrumu virzienā, līdz pie [[Griņi]]em pagriežas uz ziemeļaustrumiem. Ietek Dubīsā pie Burbaičiem. Aukštecē (apmēram 32 km garā posmā) upes gultne ir līdz 4 m plata, no Šakas līdz Kuprei tā ir regulēta, platums — 10–23 m, dziļums — 2,1–3,2 metri. No Kupras līdz ietekai upes gultne ir ļoti līkumota, 6–12 m plata, 1–1,5 m dziļa. Vidējais kritums ir 1,03 m/km, straumes ātrums — 0,1 m/s, lejtecē — 0,2–0,3 m/s. Lejtecē upes ieleja ir dziļa, ar stāvām kraujām, 6–20 m, vietām pat 30 m augstām. Nav ievērojamu pieteku. Upes lejtece no Kukečiem līdz ietekai atrodas Kražantes rezervātā. Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Kraži]], [[Griņi]], [[Ķelme]] un [[Kukeči]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] lw16sycxf4evkju0f8uir3idpek9asy 0 631265 4465163 2026-05-08T07:41:47Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kražante]] 4465163 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kražante]] 2r85h309ugqa1crymfcz2akz308e659 0 631266 4465166 2026-05-08T07:53:56Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1978|4|22|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Dunīse Fabre]]<br />[[Leons Zitrons]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs... 4465166 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1978|4|22|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Dunīse Fabre]]<br />[[Leons Zitrons]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Francija}} [[TF1]] |vieta = {{flaga|Francija}} [[Parīze]],<br />''[[Palais des Congrès]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}}<br/>[[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' - <br/>''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 20 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Turcija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Norvēģija}} | map = ESC 1978 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1977]] |nākamais = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979 ►]] }} '''1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1978}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1978}}) bija 23. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1978. gada 22. aprīlī, [[Francija|Francijā]], [[Parīze|Parīzē]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Francijā (iepriekš {{escy|1959}}. un {{escy|1961}}. gadā). Konkursā piedalījās 20 valstis. Pēc divu gada pārtraukuma, konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]] atgriezās konkursā pēc 12 gadu pārtraukuma.<ref name="O'Connor">{{grāmatas atsauce|last=O'Connor|first=John Kennedy|title=The Eurovision Song Contest: The Official History|publisher=[[Carlton Books]]|location=UK|year=2007|page=68|isbn=978-1-84442-994-3}}</ref> Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]]s pārstāvji [[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' ar dziesmu ''[[A-Ba-Ni-Bi]]''. == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Īrija}} | [[Kolms Vilkinsons]] | ''Born to Sing'' | "Dzimis, lai dziedātu" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 5. | 86 |- | 02 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Jans Teigens]] | ''Mil etter mil'' | "Jūdzi pa jūdzei" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 20. | 0 |- | 03 | {{ESC|Itālija}} | ''[[Ricchi e Poveri]]'' | ''Questo amore'' | "Šī mīlestība" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 12. | 53 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | [[Seija Simola]] | ''Anna rakkaudelle tilaisuus'' | "Dod mīlestībai iespēju" | [[Somu valoda|Somu]] | 18. | 2 |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Gemini (portugāļu grupa)|Gemini]]'' | ''Dai li dou'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 17. | 5 |- | 06 | {{ESC|Francija}} | [[Džoels Prevosts]] | ''Il y aura toujours des violons'' | "Tur vienmēr būs vijoles" | [[Franču valoda|Franču]] | 3. | 119 |- | 07 | {{ESC|Spānija|1945}} | [[Hosē Veless]] | ''Bailemos un vals'' | "Dejosim valsi!" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 9. | 65 |- | 08 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Co-Co]]'' | ''The Bad Old Days'' | "Vecās sliktās dienas" | Angļu | 11. | 61 |- | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Karola Vinči]] | ''Vivre'' | "Lai dzīvo" | Franču | 9. | 65 |- | 10 | {{ESC|Beļģija}} | [[Žons Valē]] | ''L'amour ça fait chanter la vie'' | "Mīlestība liks tev dziedāt par dzīvi" | Franču | 2. | 125 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[Harmony (grupa)|Harmony]]'' | '''t Is OK'' | "Viss ir kārtībā" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 13. | 37 |- | 12 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Nilüfer]]'' un ''[[Nazar]]'' | ''Sevince'' | "Kad es esmu iemīlējies" | [[Turku valoda|Turku]] | 18. | 2 |- | 13 | {{ESC|Vācija}} | [[Irēna Šīra]] | ''Feuer'' | "Uguns" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 6. | 84 |- | 14 | {{ESC|Monako}} | ''[[Caline]]'' un [[Olivjē Tusēns]] | ''Les Jardins de Monaco'' | "Monako dārzi" | [[Franču valoda|Franču]] | 4. | 107 |- | 15 | {{ESC|Grieķija}} | [[Tanja Tsanaklidou]] | ''Charlie Chaplin'' | "Čārlijs Čaplins" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 8. | 66 |- | 16 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Mabel]]'' | ''Boom Boom'' | — | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 16. | 13 |- | 17 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Baccara]]'' | ''Parlez-vous français ?'' | "Vai tu runā franciski?" | Franču | 7. | 73 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 18 | {{ESC|Izraēla}} | [[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' | ''A-Ba-Ni-Bi'' | "Es" | [[Ivrīts]] | 1. | 157 |- | 19 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Springtime]]'' | ''Mrs. Caroline Robinson'' | "Misis Karolīne Robinsone" | Vācu | 15. | 14 |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | "Uz nakti vienmēr kļūst sliktāk" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 14. | 26 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Paris 1978 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/paris-1978/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411170703/https://eurovision.tv/event/paris-1978/final/results |archive-date=11 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1978 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=294#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=294#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- ! rowspan="20" {{vert header|va=middle|Dalibnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 86 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || 3 || || 5 || || || 7 || 10 || || 10 || 5 || || 10 || || 10 || || 6 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 4 || 8 || 6 || 1 || 1 || || 1 || 2 || 8 || 2 || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 || 6 || 3 || 10 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 8 || 6 || 8 || 6 || 4 || 10 || 5 || 8 || 8 || 1 || 5 || '''12''' || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || 2 || 4 || 7 || || 4 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 || 3 || || || || 6 || 2 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 4 || 2 || 6 || 8 || 7 || 3 || || 5 || 2 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || 5 || 1 || 1 || || 7 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 8 || || 6 || 2 || || 3 || 8 || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || '''12''' || 7 || 6 || 6 || 4 || '''12''' || 2 || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 3 || '''12''' || '''12''' || || 7 || 7 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || || 5 || || || || || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 1 || || 5 || 6 || '''12''' || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || 1 || || || || || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || 1 || || 3 || '''12''' || 7 || || 10 || || 3 || 5 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 1 || || 3 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 4 || 4 || 7 || 8 || 5 || 1 || || 10 || 5 || 6 || 10 || 5 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || || 8 || 1 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 || 7 || || 2 || 5 || 8 || 10 || 7 || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 4 || 10 || 3 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || || 6 || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 || 2 || || '''12''' || || '''12''' || || '''12''' || 7 || || 3 || 3 || 2 || || 6 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Izraēla | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 157 || 8 || 8 || 8 || 10 || 10 || 8 || 6 || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || || || 3 || || || || || || || 3 || 1 || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 5 || 10 || || 4 || || 3 || || 4 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 6 | {{ESC|Izraēla}} | Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Šveice, Vācija, Turcija |- | 5 | {{ESC|Beļģija}} | Apvienotā Karaliste, Francija, Grieķija, Īrija, Monako |- | 3 | {{ESC|Luksemburga}} | Itālija, Portugāle, Spānija |- | rowspan="6" | 1 | {{ESC|Francija}} | Austrija |- | {{ESC|Īrija}} | Norvēģija |- | {{ESC|Monako}} | Zviedrija |- | {{ESC|Nīderlande}} | Izraēla |- | {{ESC|Spānija|1945}} | Dānija |- | {{ESC|Vācija}} | Somija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1978. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 5ubksngpmawcy0umtie7mwq8pz897el 0 631267 4465168 2026-05-08T07:55:16Z Lasks 38532 Pāradresē uz [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 4465168 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 6821fv6w4h706e28nm9t56l714z7nzm 3 631268 4465170 2026-05-08T08:10:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465170 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=HammerTimePlays}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 11.10 (EEST) gu9s9fffbu57ezvdr5xbe0a4iatou1a 0 631270 4465194 2026-05-08T09:40:26Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Stits Pembertons | vārds_orig = ''John Stith Pemberton'' | attēls = John Pemberton.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Noksvila|3s=Noksvila (Džordžija)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1888 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 16 | m_vieta = {{viet... 4465194 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Stits Pembertons | vārds_orig = ''John Stith Pemberton'' | attēls = John Pemberton.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Noksvila|3s=Noksvila (Džordžija)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1888 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Atlanta|3s=}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = amerikānis | nodarbošanās = [[farmaceits]], [[oftalmologs]], Konfederācijas armijas virsnieks | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Anna Elīza Kliforda Lūisa]] | bērni = 1 | paraksts = | piezīmes = | alma_mater = Džordžijas Reformu medicīnas koledža | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džons Stits Pembertons''' ({{val|en|John Stith Pemberton}}; dzimis {{dat|1831|7|8}}, miris {{dat|1888|8|16}}) bija amerikāņu [[farmaceits]], [[oftalmologs]], bijušais Konfederācijas armijas virsnieks un gāzētā [[dzēriens|dzēriena]] "[[Coca-Cola|Coca-Cola]]" izgudrotājs. == Biogrāfija == Džons Pembertons piedzima [[Noksvila (Džordžija)|Noksvilā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]], Džeimsa Kliforda Pembertona un Martas Gantas ģimenē. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Kolumbusa|Kolumbusu]]. Viņa tēvocis Džons Klifords Pembertons vēlāk kļuva par Konfederācijas armijas ģenerāli. Pembertons pavadīja savu bērnību un jaunību Kolumbusā, kur absolvēja Kolumbusas Universitātes Farmācijas skolu. [[File:1888AsaGCandlerCoLIPACKownER.jpg|thumb|Aptiekas atvērtajās durvīs, uz lieveņa, 1888. gada aprīlī, Pīčtrī ielā 47, Atlantā, stāv Džons Pembertons.|left]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Pembertons cīnījās [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armijā]], kara beigās sasniedzot pulkvežleitnanta pakāpi. 1865. gada aprīlī Kolumbusas kaujas laikā viņš tika ievainots ar zobena cirtienu un, tāpat kā daudzi kara veterāni, vēlāk kļuva atkarīgs no [[morfijs|morfija]].<ref>{{Cite web |url=http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |title=Richard Gardiner, "The Civil War Origin of Coca-Cola in Columbus, Georgia", ''Muscogiana: Journal of the Muscogee Genealogical Society'' (Spring 2012), Vol. 23: 21–24. |access-date=March 25, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140325045053/http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |archive-date=March 25, 2014 |url-status= }}</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=9ceLzaeHsZAC&pg=PA80 Dominic Streatfeild, ''Cocaine: An Unauthorized Biography,'' Macmillan (2003), p. 80.]</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=dFRd2MMrtiUC&pg=PA152&lpg=PA152 Richard Davenport-Hines, ''The Pursuit of Oblivion,'' Norton (2004), p. 152.]</ref> Meklējot zāles pret šo atkarību, viņš sāka eksperimentēt ar [[Kokas augs|koku]] un uz kokas bāzes veidotiem [[vīns|vīniem]], galu galā radot savu ''Vino Mariani'' versiju, kas saturēja [[kola (augs)|kolas]] riekstus un damianu, ko viņš nosauca par "Pembertona franču kokas vīnu" (''Pemberton’s French Wine Coca''). Nākamajā gadā, 1885. gadā, vairākās Džordžijas apgabalos tika ieviests [[Prohibīcija]]s likums. Pembertonam nācās mainīt dzēriena formulu, likvidējot [[spirts|spirta]] bāzi un aizstājot to ar karamelizētu sīrupu, kas pagatavots no dedzināta [[cukurs|cukura]] un gāzēta cukura. Jaunajai versijai Pembertona grāmatvedis Frenks Meisons Robinsons izdomāja nosaukumu "Coca-Cola", atsaucoties uz dzēriena divām galvenajām sastāvdaļām. Robinsons, kuram piemita arī [[kaligrāfija|rokraksta māksla]], uzrakstīja vārdus "Coca-Cola" ar skaistiem, figurāliem burtiem. Sākotnējā dzēriena formula saturēja 8,46 mg [[kokaīns|kokaīna]], bet efektu ievērojami pastiprināja [[kofeīns]] no kolas rieksta. [[File:Pemberton Sign Knoxville Georgia.JPG|thumb|Zīme Noksvilā, Džordžijas štatā, pieminot Džonu Pembertonu]] Džons aiznesa pirmo sīrupa partiju uz "Jacob's", pilsētas lielāko aptieku, kur dzēriens tika pārdots par 5 centiem glāzē. Sākotnēji Coca-Cola tika reklamēta kā līdzeklis pret morfīna un [[opijs|opija]] atkarību kara veterānu vidū, un vēlāk tā tika ieteikta sievietēm [[depresija]]s, neirastēnijas un kuņģa, zarnu un nieru slimību ārstēšanai. 1885. gadā ķīmiķim piederēja gandrīz visas tiesības uz savu izgudrojumu, taču viņa atkarība no morfīna saglabājās, piespiežot viņu pārdot savas kompānijas akcijas. Līdz 1888. gada vasarai Coca-Cola radītājs un viņa dēls Čārlzs bija zaudējuši visas savas kompānijas akcijas. Džons Pembertons nomira nabadzībā no [[kuņģa vēzis|kuņģa vēža]] 1888. gada augustā [[Atlanta|Atlantā]] 57 gadu vecumā. 1888. gadā baņķieris Eiza Grigss Kandlers iegādājās dzēriena tiesības no Pembertona atraitnes par 2300 ASV [[dolārs|dolāriem]] un 1892. gadā nodibināja uzņēmumu ''[[The Coca-Cola Company]]''.<ref>[http://www.in2013dollars.com/us/inflation/1888?amount=300 U.S. Inflation Rate, $300 in 1888 to 2025]</ref> Eiza piedzima Kerola apgabalā pārtikuša tirgotāja un plantatora ģimenē (viņš bija viens no vienpadsmit bērniem). Kopš bērnības, ieaudzis biznesa ētikā un audzis ar stingriem baptistu reliģiskajiem uzskatiem, viņš sāka darboties farmācijas biznesā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|John Pemberton}} * [https://www.coca-colacompany.com/stories/the-chronicle-of-coca-cola-birth-of-a-refreshing-idea ''The Chronicle Of Coca-Cola: Birth of a Refreshing Idea''] at [[The Coca-Cola Company]] [[Kategorija:1831. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1888. gadā mirušie]] [[Kategorija:Coca-Cola]] lkngs21s4y6exdzgv78njksose5yrni 4465196 4465194 2026-05-08T09:43:24Z ZANDMANIS 91184 4465196 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Stits Pembertons | vārds_orig = ''John Stith Pemberton'' | attēls = John Pemberton.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Noksvila|3s=Noksvila (Džordžija)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1888 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Atlanta|3s=}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = amerikānis | nodarbošanās = [[farmaceits]], [[oftalmologs]], Konfederācijas armijas virsnieks | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Anna Elīza Kliforda Lūisa]] | bērni = 1 | paraksts = | piezīmes = | alma_mater = Džordžijas Reformu medicīnas koledža | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džons Stits Pembertons''' ({{val|en|John Stith Pemberton}}; dzimis {{dat|1831|7|8}}, miris {{dat|1888|8|16}}) bija amerikāņu [[farmaceits]], [[oftalmologs]], bijušais Konfederācijas armijas virsnieks un gāzētā [[dzēriens|dzēriena]] "[[Coca-Cola|Coca-Cola]]" izgudrotājs. == Biogrāfija == Džons Pembertons piedzima [[Noksvila (Džordžija)|Noksvilā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]], Džeimsa Kliforda Pembertona un Martas Gantas ģimenē. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Kolumbusa|Kolumbusu]]. Viņa tēvocis Džons Klifords Pembertons vēlāk kļuva par Konfederācijas armijas ģenerāli. Pembertons pavadīja savu bērnību un jaunību Kolumbusā, kur absolvēja Kolumbusas Universitātes Farmācijas skolu. [[File:1888AsaGCandlerCoLIPACKownER.jpg|thumb|Aptiekas atvērtajās durvīs, uz lieveņa, 1888. gada aprīlī, Pīčtrī ielā 47, Atlantā, stāv Džons Pembertons.|left]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Pembertons cīnījās [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armijā]], kara beigās sasniedzot pulkvežleitnanta pakāpi. 1865. gada aprīlī Kolumbusas kaujas laikā viņš tika ievainots ar zobena cirtienu un, tāpat kā daudzi kara veterāni, vēlāk kļuva atkarīgs no [[morfijs|morfija]].<ref>{{Cite web |url=http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |title=Richard Gardiner, "The Civil War Origin of Coca-Cola in Columbus, Georgia", ''Muscogiana: Journal of the Muscogee Genealogical Society'' (Spring 2012), Vol. 23: 21–24. |access-date=March 25, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140325045053/http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |archive-date=March 25, 2014 |url-status= }}</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=9ceLzaeHsZAC&pg=PA80 Dominic Streatfeild, ''Cocaine: An Unauthorized Biography,'' Macmillan (2003), p. 80.]</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=dFRd2MMrtiUC&pg=PA152&lpg=PA152 Richard Davenport-Hines, ''The Pursuit of Oblivion,'' Norton (2004), p. 152.]</ref> Meklējot zāles pret šo atkarību, viņš sāka eksperimentēt ar [[Kokas augs|koku]] un uz kokas bāzes veidotiem [[vīns|vīniem]], galu galā radot savu ''Vino Mariani'' versiju, kas saturēja [[kola (augs)|kolas]] riekstus un damianu, ko viņš nosauca par "Pembertona franču kokas vīnu" (''Pemberton’s French Wine Coca''). Nākamajā gadā, 1885. gadā, vairākās Džordžijas apgabalos tika ieviests [[Prohibīcija]]s likums. Pembertonam nācās mainīt dzēriena formulu, likvidējot [[spirts|spirta]] bāzi un aizstājot to ar karamelizētu sīrupu, kas pagatavots no dedzināta [[cukurs|cukura]] un gāzēta cukura. Jaunajai versijai Pembertona grāmatvedis Frenks Meisons Robinsons izdomāja nosaukumu "Coca-Cola", atsaucoties uz dzēriena divām galvenajām sastāvdaļām. Robinsons, kuram piemita arī [[kaligrāfija|rokraksta māksla]], uzrakstīja vārdus "Coca-Cola" ar skaistiem, figurāliem burtiem. Sākotnējā dzēriena formula saturēja 8,46 mg [[kokaīns|kokaīna]], bet efektu ievērojami pastiprināja [[kofeīns]] no kolas rieksta. [[File:Pemberton Sign Knoxville Georgia.JPG|thumb|Zīme Noksvilā, Džordžijas štatā, pieminot Džonu Pembertonu]] Džons aiznesa pirmo sīrupa partiju uz "Jacob's", pilsētas lielāko aptieku, kur dzēriens tika pārdots par 5 centiem glāzē. Sākotnēji Coca-Cola tika reklamēta kā līdzeklis pret morfīna un [[opijs|opija]] atkarību kara veterānu vidū, un vēlāk tā tika ieteikta sievietēm [[depresija]]s, neirastēnijas un kuņģa, zarnu un nieru slimību ārstēšanai. 1885. gadā ķīmiķim piederēja gandrīz visas tiesības uz savu izgudrojumu, taču viņa atkarība no morfīna saglabājās, piespiežot viņu pārdot savas kompānijas akcijas. Līdz 1888. gada vasarai Coca-Cola radītājs un viņa dēls Čārlzs bija zaudējuši visas savas kompānijas akcijas. Džons Pembertons nomira nabadzībā no [[kuņģa vēzis|kuņģa vēža]] 1888. gada augustā [[Atlanta|Atlantā]] 57 gadu vecumā. 1888. gadā baņķieris Eiza Grigss Kandlers iegādājās dzēriena tiesības no Pembertona atraitnes par 2300 ASV [[dolārs|dolāriem]] un 1892. gadā nodibināja uzņēmumu ''[[The Coca-Cola Company]]''.<ref>[http://www.in2013dollars.com/us/inflation/1888?amount=300 U.S. Inflation Rate, $300 in 1888 to 2025]</ref> Eiza piedzima Kerola apgabalā pārtikuša tirgotāja un plantatora ģimenē (viņš bija viens no vienpadsmit bērniem). Kopš bērnības, ieaudzis biznesa ētikā un audzis ar stingriem baptistu reliģiskajiem uzskatiem, viņš sāka darboties farmācijas biznesā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|John Pemberton}} * [https://www.coca-colacompany.com/stories/the-chronicle-of-coca-cola-birth-of-a-refreshing-idea ''The Chronicle Of Coca-Cola: Birth of a Refreshing Idea''] at [[The Coca-Cola Company]] [[Kategorija:1831. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1888. gadā mirušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu izgudrotāji]] [[Kategorija:Coca-Cola]] 839wgvyf4xi361m0mgxtr41eoe9pvub 4465197 4465196 2026-05-08T09:44:40Z ZANDMANIS 91184 4465197 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Stits Pembertons | vārds_orig = ''John Stith Pemberton'' | attēls = John Pemberton.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Noksvila|3s=Noksvila (Džordžija)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1888 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Atlanta|3s=}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = amerikānis | nodarbošanās = [[farmaceits]], [[oftalmologs]], Konfederācijas armijas virsnieks | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Anna Elīza Kliforda Lūisa]] | bērni = 1 | paraksts = | piezīmes = | alma_mater = Džordžijas Reformu medicīnas koledža | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džons Stits Pembertons''' ({{val|en|John Stith Pemberton}}; dzimis {{dat|1831|7|8}}, miris {{dat|1888|8|16}}) bija amerikāņu [[farmaceits]], [[oftalmologs]], bijušais Konfederācijas armijas virsnieks un gāzētā [[dzēriens|dzēriena]] "[[Coca-Cola|Coca-Cola]]" izgudrotājs. == Biogrāfija == Džons Pembertons piedzima [[Noksvila (Džordžija)|Noksvilā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]], Džeimsa Kliforda Pembertona un Martas Gantas ģimenē. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Kolumbusa|Kolumbusu]]. Viņa tēvocis Džons Klifords Pembertons vēlāk kļuva par Konfederācijas armijas ģenerāli. Pembertons pavadīja savu bērnību un jaunību Kolumbusā, kur absolvēja Kolumbusas Universitātes Farmācijas skolu. [[File:1888AsaGCandlerCoLIPACKownER.jpg|thumb|Aptiekas atvērtajās durvīs, uz lieveņa, 1888. gada aprīlī, Pīčtrī ielā 47, Atlantā, stāv Džons Pembertons.|left]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Pembertons cīnījās [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armijā]], kara beigās sasniedzot pulkvežleitnanta pakāpi. 1865. gada aprīlī Kolumbusas kaujas laikā viņš tika ievainots ar zobena cirtienu un, tāpat kā daudzi kara veterāni, vēlāk kļuva atkarīgs no [[morfijs|morfija]].<ref>{{Cite web |url=http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |title=Richard Gardiner, "The Civil War Origin of Coca-Cola in Columbus, Georgia", ''Muscogiana: Journal of the Muscogee Genealogical Society'' (Spring 2012), Vol. 23: 21–24. |access-date=March 25, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140325045053/http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |archive-date=March 25, 2014 |url-status= }}</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=9ceLzaeHsZAC&pg=PA80 Dominic Streatfeild, ''Cocaine: An Unauthorized Biography,'' Macmillan (2003), p. 80.]</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=dFRd2MMrtiUC&pg=PA152&lpg=PA152 Richard Davenport-Hines, ''The Pursuit of Oblivion,'' Norton (2004), p. 152.]</ref> Meklējot zāles pret šo atkarību, viņš sāka eksperimentēt ar [[Kokas augs|koku]] un uz kokas bāzes veidotiem [[vīns|vīniem]], galu galā radot savu ''Vino Mariani'' versiju, kas saturēja [[kola (augs)|kolas]] riekstus un damianu, ko viņš nosauca par "Pembertona franču kokas vīnu" (''Pemberton’s French Wine Coca''). Nākamajā gadā, 1885. gadā, vairākās Džordžijas apgabalos tika ieviests [[Prohibīcija]]s likums. Pembertonam nācās mainīt dzēriena formulu, likvidējot [[spirts|spirta]] bāzi un aizstājot to ar karamelizētu sīrupu, kas pagatavots no dedzināta [[cukurs|cukura]] un gāzēta cukura. Jaunajai versijai Pembertona grāmatvedis Frenks Meisons Robinsons izdomāja nosaukumu "Coca-Cola", atsaucoties uz dzēriena divām galvenajām sastāvdaļām. Robinsons, kuram piemita arī [[kaligrāfija|rokraksta māksla]], uzrakstīja vārdus "Coca-Cola" ar skaistiem, figurāliem burtiem. Sākotnējā dzēriena formula saturēja 8,46 mg [[kokaīns|kokaīna]], bet efektu ievērojami pastiprināja [[kofeīns]] no kolas rieksta. [[File:Pemberton Sign Knoxville Georgia.JPG|thumb|Zīme Noksvilā, Džordžijas štatā, pieminot Džonu Pembertonu]] Džons aiznesa pirmo sīrupa partiju uz "Jacob's", pilsētas lielāko aptieku, kur dzēriens tika pārdots par 5 centiem glāzē. Sākotnēji Coca-Cola tika reklamēta kā līdzeklis pret morfīna un [[opijs|opija]] atkarību kara veterānu vidū, un vēlāk tā tika ieteikta sievietēm [[depresija]]s, neirastēnijas un kuņģa, zarnu un nieru slimību ārstēšanai. 1885. gadā ķīmiķim piederēja gandrīz visas tiesības uz savu izgudrojumu, taču viņa atkarība no morfīna saglabājās, piespiežot viņu pārdot savas kompānijas akcijas. Līdz 1888. gada vasarai Coca-Cola radītājs un viņa dēls Čārlzs bija zaudējuši visas savas kompānijas akcijas. Džons Pembertons nomira nabadzībā no [[kuņģa vēzis|kuņģa vēža]] 1888. gada augustā [[Atlanta|Atlantā]] 57 gadu vecumā. 1888. gadā baņķieris Eiza Grigss Kandlers iegādājās dzēriena tiesības no Pembertona atraitnes par 2300 ASV [[dolārs|dolāriem]] un 1892. gadā nodibināja uzņēmumu ''[[The Coca-Cola Company]]''.<ref>[http://www.in2013dollars.com/us/inflation/1888?amount=300 U.S. Inflation Rate, $300 in 1888 to 2025]</ref> Eiza piedzima Kerola apgabalā pārtikuša tirgotāja un plantatora ģimenē (viņš bija viens no vienpadsmit bērniem). Kopš bērnības, ieaudzis biznesa ētikā un audzis ar stingriem baptistu reliģiskajiem uzskatiem, viņš sāka darboties farmācijas biznesā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|John Pemberton}} * [https://www.coca-colacompany.com/stories/the-chronicle-of-coca-cola-birth-of-a-refreshing-idea ''The Chronicle Of Coca-Cola: Birth of a Refreshing Idea''] at [[The Coca-Cola Company]] {{DEFAULTSORT:Pembertons, Stits Džons}} [[Kategorija:1831. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1888. gadā mirušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu izgudrotāji]] [[Kategorija:Coca-Cola]] 0zqiwnrqcih33kc6y92cbpafuor6c0y 4465202 4465197 2026-05-08T10:12:08Z Meistars Joda 781 4465202 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džons Stits Pembertons | vārds_orig = ''John Stith Pemberton'' | attēls = John Pemberton.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Noksvila|3s=Noksvila (Džordžija)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1888 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|ASV|Džordžijas štats|Atlanta|3s=}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = amerikānis | nodarbošanās = [[farmaceits]], [[oftalmologs]], Konfederācijas armijas virsnieks | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Anna Elīza Kliforda Lūisa]] | bērni = 1 | paraksts = | piezīmes = | alma_mater = Džordžijas Reformu medicīnas koledža | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džons Stits Pembertons''' ({{val|en|John Stith Pemberton}}; dzimis {{dat|1831|7|8}}, miris {{dat|1888|8|16}}) bija amerikāņu [[farmaceits]], [[oftalmologs]], bijušais Konfederācijas armijas virsnieks un gāzētā [[dzēriens|dzēriena]] "[[Coca-Cola|Coca-Cola]]" izgudrotājs. == Biogrāfija == Džons Pembertons piedzima [[Noksvila (Džordžija)|Noksvilā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]], Džeimsa Kliforda Pembertona un Martas Gantas ģimenē. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Kolumbusa|Kolumbusu]]. Viņa tēvocis Džons Klifords Pembertons vēlāk kļuva par Konfederācijas armijas ģenerāli. Bērnību un jaunību Pembertons pavadīja Kolumbusā, kur absolvēja Kolumbusas Universitātes Farmācijas skolu. [[File:1888AsaGCandlerCoLIPACKownER.jpg|thumb|Aptiekas atvērtajās durvīs, uz lieveņa, 1888. gada aprīlī, Pīčtrī ielā 47, Atlantā, stāv Džons Pembertons|left]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Pembertons cīnījās [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armijā]], kara beigās sasniedzot pulkvežleitnanta pakāpi. 1865. gada aprīlī Kolumbusas kaujas laikā viņš tika ievainots ar zobena cirtienu un, tāpat kā daudzi kara veterāni, vēlāk kļuva atkarīgs no [[Morfīns|morfija]].<ref>{{Cite web |url=http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |title=Richard Gardiner, "The Civil War Origin of Coca-Cola in Columbus, Georgia", ''Muscogiana: Journal of the Muscogee Genealogical Society'' (Spring 2012), Vol. 23: 21–24. |access-date=March 25, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140325045053/http://ldsp01.columbusstate.edu:8080/xmlui/handle/11075/598 |archive-date=March 25, 2014 |url-status= }}</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=9ceLzaeHsZAC&pg=PA80 Dominic Streatfeild, ''Cocaine: An Unauthorized Biography,'' Macmillan (2003), p. 80.]</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=dFRd2MMrtiUC&pg=PA152&lpg=PA152 Richard Davenport-Hines, ''The Pursuit of Oblivion,'' Norton (2004), p. 152.]</ref> Meklējot zāles pret šo atkarību, viņš sāka eksperimentēt ar [[Kokas augs|koku]] un uz kokas bāzes veidotiem [[vīns|vīniem]], galu galā radot savu ''Vino Mariani'' versiju, kas saturēja [[kola (augs)|kolas]] riekstus un damianu, ko viņš nosauca par "Pembertona franču kokas vīnu" (''Pemberton’s French Wine Coca''). Nākamajā, 1885. gadā, vairākos Džordžijas apgabalos tika ieviests [[Prohibīcija]]s likums. Pembertonam nācās mainīt dzēriena formulu, likvidējot [[spirts|spirta]] bāzi un aizstājot to ar karamelizētu sīrupu, kas pagatavots no dedzināta [[cukurs|cukura]] un gāzēta cukura. Jaunajai versijai Pembertona grāmatvedis Frenks Meisons Robinsons izdomāja nosaukumu "Coca-Cola", atsaucoties uz dzēriena divām galvenajām sastāvdaļām. Robinsons, kuram piemita arī [[kaligrāfija|rokraksta māksla]], uzrakstīja vārdus "Coca-Cola" ar skaistiem, figurāliem burtiem. Sākotnējā dzēriena formula saturēja 8,46 mg [[kokaīns|kokaīna]], bet efektu ievērojami pastiprināja [[kofeīns]] no kolas rieksta. [[File:Pemberton Sign Knoxville Georgia.JPG|thumb|Zīme Noksvilā, Džordžijas štatā, pieminot Džonu Pembertonu]] Džons aiznesa pirmo sīrupa partiju uz "Jacob's", pilsētas lielāko aptieku, kur dzēriens tika pārdots par 5 centiem glāzē. Sākotnēji Coca-Cola tika reklamēta kā līdzeklis pret morfīna un [[opijs|opija]] atkarību kara veterānu vidū, un vēlāk tā tika ieteikta sievietēm [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]], neirastēnijas un kuņģa, zarnu un nieru slimību ārstēšanai. 1885. gadā ķīmiķim piederēja gandrīz visas tiesības uz savu izgudrojumu, taču viņa atkarība no morfīna saglabājās, piespiežot viņu pārdot savas kompānijas akcijas. Līdz 1888. gada vasarai Coca-Cola radītājs un viņa dēls Čārlzs bija zaudējuši visas savas kompānijas akcijas. Džons Pembertons nomira nabadzībā no [[kuņģa vēzis|kuņģa vēža]] 1888. gada augustā [[Atlanta|Atlantā]] 57 gadu vecumā. 1888. gadā baņķieris Eiza Grigss Kandlers iegādājās dzēriena tiesības no Pembertona atraitnes par 2300 ASV [[dolārs|dolāriem]] un 1892. gadā nodibināja uzņēmumu ''[[The Coca-Cola Company]]''.<ref>[http://www.in2013dollars.com/us/inflation/1888?amount=300 U.S. Inflation Rate, $300 in 1888 to 2025]</ref> Kandlers piedzima Kerola apgabalā pārtikuša tirgotāja un plantatora ģimenē (viņš bija viens no vienpadsmit bērniem). Kopš bērnības, ieaudzis biznesa ētikā un audzis ar stingriem baptistu reliģiskajiem uzskatiem, viņš sāka darboties farmācijas biznesā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|John Pemberton}} * [https://www.coca-colacompany.com/stories/the-chronicle-of-coca-cola-birth-of-a-refreshing-idea ''The Chronicle Of Coca-Cola: Birth of a Refreshing Idea''] at [[The Coca-Cola Company]] {{DEFAULTSORT:Pembertons, Stits Džons}} [[Kategorija:1831. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1888. gadā mirušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu izgudrotāji]] [[Kategorija:Coca-Cola]] pa8yartpsjum31wcrhft00ccpcuwv04 3 631271 4465200 2026-05-08T10:05:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465200 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jasleht}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 13.05 (EEST) pdym8t3uw6nl51xisest2yyfs3027es 3 631272 4465201 2026-05-08T10:08:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465201 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jk32jk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 13.08 (EEST) nwzkcn9o9dh2nva47z0kg1n7o9nfmym 3 631273 4465203 2026-05-08T10:18:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465203 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CMcWiki}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 13.18 (EEST) hlvur8q9icpx81ovhndm9fq9emr7bbx 3 631274 4465222 2026-05-08T11:52:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465222 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Van der Saapr}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. maijs, plkst. 14.52 (EEST) 0j89ip4f8f66cjhgt7yeacwu57d9t3t